7. Sattamanayo · 7. 第七法义注
7. Sattamavaggo第七品
1. Saṅgahitakathāvaṇṇanā1. 摄论之释
§471-472
471-472. Idāni saṅgahitakathā nāma hoti. Tattha yasmā dāmādīhi balibaddādayo viya keci dhammā kehici dhammehi saṅgahitā nāma natthi, tasmā ‘‘natthi keci dhammā kehici dhammehi saṅgahitā, evaṃ sante ekavidhena rūpasaṅgahotiādi niratthaka’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikānañceva siddhatthikānañca; te sandhāya aññenatthena saṅgahabhāvaṃ dassetuṃ pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Idāni yenatthena saṅgaho labbhati, taṃ dassetuṃ nanu atthi keci dhammātiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Yā panesā paravādinā laddhipatiṭṭhāpanatthaṃ yathā dāmena vātiādikā upamā āhaṭā, sakavādinā taṃ anabhinanditvā appaṭikkositvā ‘‘hañci dāmena vā’’ti tassa laddhi bhinnāti veditabbā. Ayañhettha attho – yadi te dāmādīhi balibaddādayo saṅgahitā nāma, atthi keci dhammā kehici dhammehi saṅgahitāti.
471-472. 现在说的是名为「集合之说」的内容。其义在于，如同有些现象不是由某些力量束缚固定，也不存在用某些现象集合而成的称谓，因此有人说“没有任何现象是用某些现象所集合的，因此既然如此，就用一种形式的集合说法等同于无义”——这是他们的见解。比如说，像王舍城的某些成就者，就曾经为了向他人展示集合的状态，用自己的成就作答。现在，如果从某种意义上能够得到集合，那么自然有人应当展示集合存在，何况要说“没有任何现象”呢？这一切以下文所述皆为通达明了之义。譬如反对者为证明成就的存在，曾用与珠宝之类作比较，比喻集合成就，如布施等物；而支持成就者对此类譬喻并不赞同，反以“不管是不是比珠宝强等，那种成就已不存在”为由，表明其说法与结论不合——此处的理义是：若成就是由类似珠宝等物的集合而成，必然就存在某种由某种现象组成的集合。
Saṅgahitakathāvaṇṇanā. · 摄论之释。
2. Sampayuttakathāvaṇṇanā2. 相应论之释
§473-474
473-474. Idāni sampayuttakathā nāma hoti. Tattha yasmā tilamhi telaṃ viya na vedanādayo saññādīsu anupaviṭṭhā, tasmā ‘‘natthi keci dhammā kehici dhammehi sampayuttā, evaṃ sante ñāṇasampayuttantiādi niratthakaṃ hotī’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaññeva; te sandhāya aññenevatthena sampayuttataṃ dassetuṃ pucchā sakavādissa, attano laddhivasena paṭiññā itarassa. Sesamidhāpi heṭṭhā vuttanayattā uttānatthameva. Yo panesa paravādinā ‘‘yathā tilamhi tela’’ntiādiko upamāpañho āhaṭo, so yasmā vedanāsaññānaṃ viya tilatelānaṃ lakkhaṇato nānattavavatthānaṃ natthi. Sabbesupi hi tilaaṭṭhitacesu tiloti vohāramattaṃ, teneva tilaṃ nibbattetvā gahite purimasaṇṭhānena tilo nāma na paññāyati, tasmā anāhaṭasadisova hotīti.
473-474. 现今所说名为「相连之说」的内容。其义在于，如同芝麻油在芝麻中存在，却不能说感受或想法等与之相连，因此有人说“没有任何现象是以某些现象为相连的，所以诸如智慧相连等说亦无意义”——这是他们的观点。如同之前提及的那些王舍城成就者，也曾为显现相连性而以自己的成就示人。后文论述则是对此加以详尽讲解。若反对者使用“如芝麻油”之类的比喻，其道理在于芝麻油与感受、想法等完全不同，其性质不共有。因为在所有以芝麻为基体的现象中，“芝麻”是常称呼，仅如此称谓并无真正智慧意义，所以该比喻未握实质，故其说不过关。
Sampayuttakathāvaṇṇanā. · 相应论之释。
3. Cetasikakathāvaṇṇanā3. 心所论之释
§475-477
475-477. Idāni cetasikakathā nāma hoti. Tattha yasmā phassikādayo nāma natthi, tasmā ‘‘cetasikenāpi na bhavitabbaṃ, iti natthi cetasiko dhammo’’ti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sahajātoti sampayuttasahajātaṃ sandhāya vuttaṃ. Phassikāti tādisaṃ vohāraṃ apassantassa pucchā paravādissa. Kiṃ vohārena, yathā cittanissitakoti cetasiko, evaṃ sopi phassanissitattā phassikoti vutte doso natthīti paṭiññā sakavādissa. Sesaṃ uttānatthamevāti.
475-477. 现说名为「心所之说」的内容。其缘由缘于感触类心所并不存在，因此有人断言“连心所法也不应存在”，即“心所法不存在”——这是他们的观点。王舍城成就者在争论相连与先天相连的前提上提出此见解。当被问及“何谓感触”，指出它是无法观察的表现，也即因依赖于心而存在的感受，且无缺陷，因此支持者给予反驳。以下文更高明的解释为准。
Cetasikakathāvaṇṇanā. · 心所论释。
4. Dānakathāvaṇṇanā4. 布施论释
§478
478. Idāni dānakathā nāma hoti. Tattha dānaṃ nāma tividhaṃ – cāgacetanāpi, viratipi, deyyadhammopi. ‘‘Saddhā hiriyaṃ kusalañca dāna’’nti (a. ni. 8.30) āgataṭṭhāne cāgacetanā dānaṃ. ‘‘Abhayaṃ detī’’ti (a. ni. 8.39) āgataṭṭhāne virati. ‘‘Dānaṃ deti annaṃ pāna’’nti āgataṭṭhāne deyyadhammo. Tattha cāgacetanā ‘‘deti vā deyyadhammaṃ, denti vā etāya deyyadhamma’’nti dānaṃ. Virati avakhaṇḍanaṭṭhena lavanaṭṭhena vā dānaṃ. Sā hi uppajjamānā bhayabheravādisaṅkhātaṃ dussīlyacetanaṃ dāti khaṇḍeti lunāti vāti dānaṃ. Deyyadhammo diyyatīti dānaṃ. Evametaṃ tividhampi atthato cetasiko ceva dhammo deyyadhammo cāti duvidhaṃ hoti. Tattha yesaṃ ‘‘cetasikova dhammo dānaṃ, na deyyadhammo’’ti laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaṃ; te sandhāya cetasikoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ deyyadhammavasena codetuṃ labbhāti pucchā sakavādissa, annādīni viya so na sakkā dātunti paṭikkhepo itarassa. Puna daḷhaṃ katvā puṭṭhe ‘‘abhayaṃ detī’’ti suttavasena paṭiññā tasseva. Phassapañhādīsu pana phassaṃ detītiādivohāraṃ apassanto paṭikkhipateva.
478. 现今说明名为「布施之说」的内容。布施共有三种：布施之意、守禁戒、及供养法。譬如《相应部》载“信、羞耻、善法即为布施意志”，其处即为布施之意。又如“不畏施与”出现在相关处，表明是守禁戒。还有“施与饮食”等，说明为供养法。布施之意，即是“施与或供养法，且愿意如此”，守戒则是断恶不行。守戒意乃是断除因恐惧等原因生起的恶意与邪心，称作布施；供养法则是实际予以施与。由此三类布施分别具有世俗与法义方面的意义。对于那些断言“只有布施意是心所法，供养法不是”的说法，如同王舍城成就者，提出“只是单纯说供养不能称布施”之疑问。因供养无法令施者生受用想，如同食物等，不可直接给予食用，于是支持者以经文念诵“无畏施”予以反驳。若闻及触等论题，忽视正义，亦终被排斥。
§479
479.Aniṭṭhaphalantiādi acetasikassa dhammassa dānabhāvadīpanatthaṃ vuttaṃ. Na hi acetasiko annādidhammo āyatiṃ vipākaṃ deti, iṭṭhaphalabhāvaniyamanatthaṃ panetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Ayampi hettha adhippāyo – yadi acetasiko annādidhammo dānaṃ bhaveyya, hitacittena aniṭṭhaṃ akantaṃ bhesajjaṃ dentassa nimbabījādīhi viya nimbādayo aniṭṭhameva phalaṃ nibbatteyya. Yasmā panettha hitapharaṇacāgacetanā dānaṃ, tasmā aniṭṭhepi deyyadhamme dānaṃ iṭṭhaphalameva hotīti.
479. 说“非善果”等，旨在说明无心法的布施性质。实则无心法所成之布施，如给予食物等，并不会生起长远果报，其目的在于约束善果。此意应当明了。譬如若说无心法所施者，如给予有害之药物或毒柑果，所生果报必是不善果。由于针对护持善法的施愿，故就算对不善法施予，仍得善果效果。
Evaṃ paravādinā cetasikadhammassa dānabhāve patiṭṭhāpite sakavādī itarena pariyāyena deyyadhammassa dānabhāvaṃ sādhetuṃ dānaṃ iṭṭhaphalaṃ vuttaṃ bhagavatātiādimāha. Paravādī pana cīvarādīnaṃ iṭṭhavipākataṃ apassanto paṭikkhipati. Suttasādhanaṃ paravādīvādepi yujjati sakavādīvādepi, na pana ekenatthena. Deyyadhammo iṭṭhaphaloti iṭṭhaphalabhāvamattameva paṭikkhittaṃ. Tasmā tena hi na vattabbanti iṭṭhaphalabhāveneva na vattabbatā yujjati . Dātabbaṭṭhena pana deyyadhammo dānameva. Dinnañhi dānānaṃ saṅkarabhāvamocanatthameva ayaṃ kathāti.
对方辩者以布施的心所性质已确立为前提，支持者乃以另一种对立观点确立供养法具布施性质，即认为供养法有善果，这正是世尊的教诲。反对者见识浅陋，对袈裟等袈裟衣物的不善果报视若无睹，故而否定此理。经藏因缘使双方辩论相互依存，不可单独选用其中一义。供养法即为具有善果性质的供养，故不能只凭善果性质否认供养法。又因为所给予者即为供养，故该义有助于断除布施混杂的疑义，此即所论。
Dānakathāvaṇṇanā. · 布施论释。
5. Paribhogamayapuññakathāvaṇṇanā5. 受用福论释
§483
483. Idāni paribhogamayapuññakathā nāma hoti. Tattha ‘‘tesaṃ divā ca ratto ca, sadā puññaṃ pavaḍḍhatī’’ti (saṃ. ni. 1.47) ca ‘‘yassa bhikkhave, bhikkhu cīvaraṃ paribhuñjamāno’’ti (a. ni. 4.51) ca evamādīni suttāni ayoniso gahetvā yesaṃ paribhogamayaṃ nāma puññaṃ atthī’’ti laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikasammitiyānaṃ; te sandhāya paribhogamayanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘puññaṃ nāma phassādayo kusalā dhammā, na tato paraṃ, tasmā phassādīhi te vaḍḍhitabba’’nti codetuṃ paribhogamayo phassotiādi āraddhaṃ. Taṃ sabbaṃ itarena tesaṃ avaḍḍhanato paṭikkhittaṃ. Latāviyātiādīni ‘‘kiriyāya vā bhāvanāya vā vināpi yathā latādīni sayameva vaḍḍhanti, kiṃ te evaṃ vaḍḍhantī’’ti codanatthaṃ vuttāni. Tathā panassa avaḍḍhanato na hevāti paṭikkhittaṃ.
现今所说的是与享受相关的功德（善业）。其中有经文说：“他们白天黑夜总是增长功德”（《增支部》1.47），又有“比库啊，持用袈裟者”的说法（《相应部》4.51）等，如此类经文不合适地理解，那些被称为与享受相关的功德的法就成立了，比如说如王舍城的习俗、正确见解中，这些人因此提出问题，向同伴、知人求答。而他则说：“功德乃是触等善法，不是其他，因此应由触等而增长”，这便开启了所谓由享受相关的触等因缘而生起。所有这些均为他人增加其功德的反对说。又如拉塔威亚等的说法：“即使没有行为或修习，如同藤蔓本身自然增长，何况这功德自然增长呢？”这是为了反驳上述说法。如此一来，他的反对依然没有得胜。
§484
484.Na samannāharatīti pañhe paṭiggāhakānaṃ paribhogena purimacetanā vaḍḍhati, evaṃ taṃ hoti puññanti laddhivasena paṭijānāti. Tato anāvaṭṭentassātiādīhi puṭṭho dāyakassa cāgacetanaṃ sandhāya paṭikkhipati. Tattha anāvaṭṭentassāti dānacetanāya purecārikena āvajjanena bhavaṅgaṃ anāvaṭṭentassa aparivaṭṭentassa. Anābhogassāti nirābhogassa. Asamannāharantassāti na samannāharantassa. Āvajjanañhi bhavaṅgaṃ vicchinditvā attano gatamagge uppajjamānaṃ dānacetanaṃ samannāharati nāma. Evaṃkiccena iminā cittena asamannāharantassa puññaṃ hotīti pucchati. Amanasikarontassāti manaṃ akarontassa. Āvajjanena hi tadanantaraṃ uppajjamānaṃ manaṃ karoti nāma. Evaṃ akarontassāti attho. Upayogavacanasmiñhi etaṃ bhummaṃ. Acetayantassāti cetanaṃ anuppādentassa. Apatthentassāti patthanāsaṅkhātaṃ kusalacchandaṃ akarontassa. Appaṇidahantassāti dānacetanāvasena cittaṃ aṭṭhapentassāti attho. Nanu āvaṭṭentassāti vāre ābhogassāti ābhogavato. Atha vā ābhogā assa, ābhogassa vā anantaraṃ taṃ puññaṃ hotīti attho.
“未习得者”之问，即认为受法中，受者前世意志增长，因而产生此功德，众人皆承认这功德成立。然后以“未翻转者”等说法提问，否定施者布施心的真诚。这里“未翻转者”是指布施心最初生起时因先前习气未转变乃至不变的状态。未享受者即没有享用功德成果者。未习得者即不是实现习得功德者。所谓“翻转”，指分断烦恼流转以随顺自道之布施心即为已习得（已翻转）。如此因缘，用此心施方能生出功德，故问此义。未关注者即不生起意念者。因为施者施后即生起意念。“未做”为指持心无为。此为此处“上进用”的意义。未修习者即不生起意志者。未立心者即无明确善欲意志心。未燃点者即因布施意念持心随意不散乱，意念集中之义。然施者“未翻转”意谓不稳定，无享用之意。若有享用，必有紧接之功德效应。
§485
485.Dvinnaṃ phassānantiādīsupi ekakkhaṇe dāyakassa dvinnaṃ phassādīnaṃ abhāvā paṭikkhipati, dāyakassa ca paribhuñjantassa cāti ubhinnaṃ phassādayo sandhāya paṭijānāti. Apicassa pañcannaṃ viññāṇānaṃ samodhānaṃ hotīti laddhi, tassāpi vasena paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī pariyāyassa dvāraṃpidahitvā ujuvipaccanīkavasena codetuṃ kusalādipañhaṃ pucchati. Tatrāpi kusalākusalānaṃ ekassekakkhaṇe sampayogābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Paribhogamayaṃ pana cittavippayuttaṃ uppajjatīti laddhiyā paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī suttena niggaṇhāti.
“二触”等语说，在一时中施者有两种触等因缘缺失，对施者和受施者两者皆知晓。且五识相续亦知晓，故知其缘故。此处同伴遮挡选项之门，正面反问善恶等问题。又问有无善恶会少一时相续。因缘是施用之心生起无心态，即觉受断离心起。据此知有与享用相关的心生起。然后同伴用经典作结论收束。
§486
486. Suttasādhane ārāmaropakādīnaṃ anussaraṇapaṭisaṅkharaṇādivasena antarantarā uppajjamānaṃ puññaṃ sandhāya sadā puññaṃ pavaḍḍhatīti vuttaṃ. Appamāṇo tassa puññābhisandoti idaṃ appamāṇavihārino dinnapaccayattā ca ‘‘evarūpo me cīvaraṃ paribhuñjatī’’ti anumodanavasena ca vuttaṃ. Taṃ so paribhogamayanti sallakkheti. Yasmā pana paṭiggāhakena paṭiggahetvā aparibhuttepi deyyadhamme puññaṃ hotiyeva, tasmā sakavādīvādova balavā, tattha paṭiggāhakena paṭiggahiteti attho daṭṭhabbo. Sesaṃ uttānatthamevāti.
经典已说，凭借依止经文如布施衣物等，藉由忆念与回忆行为等，由于前因后果相续不间断，功德恒增长。有称此功德为无量境界及功德堆积。被施者因资粮得衣获赐，发起欢喜之意，称施者享用此功德，此即所谓享用者的证据。由于受施者接受的布施，即使未曾消耗也能生功德，故同伴论说有理，谓受施者即为享用。结论以此得明诸余义。
Paribhogamayapuññakathāvaṇṇanā. · 受用福论释。
6. Itodinnakathāvaṇṇanā6. 此处所施论释
§488-491
488-491. Idāni ito dinnakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘ito dinnena yāpenti, petā kālaṅkatā tahi’’nti (pe. va. 19) vacanaṃ nissāya ‘‘yaṃ ito cīvarādi dinnaṃ teneva yāpentī’’ti laddhi, seyyathāpi rājagirikasiddhatthikānaṃ; te sandhāya ito dinnenāti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Puna cīvarādivasena anuyutto paṭikkhipati. Añño aññassa kārakoti aññassa vipākadāyakānaṃ kammānaṃ añño kārako, na attanāva attano kammaṃ karotīti vuttaṃ hoti. Evaṃ puṭṭho pana itaro suttavirodhabhayena paṭikkhipati. Dānaṃ dentanti dānaṃ dadamānaṃ disvāti attho. Tattha yasmā attano anumoditattā ca tesaṃ tattha bhogā uppajjanti, tasmāssa iminā kāraṇena laddhiṃ patiṭṭhapentassāpi appatiṭṭhitāva hoti. Na hi te ito dinneneva vatthunā yāpenti. Sesesupi suttasādhanesu eseva nayoti.
现在说的是来自给与的功德。经文中有言：“由此处所予而得维持，人间饿鬼受此污秽”，据此可知：“由此处所给衣物等，由此处得维持”，这是王舍城习俗中所说。于是众人便提出疑问：“什么是由此处所得？”有知者答曰“由此处所得的衣物等”，但其他人予以反对。某衣物等因缘被否定。后又谈及“各施主之果报不同，果报他作，非己所造”，此理成立。有异说者基于经典相互冲突而反对。所谓“给与”是指施与的事实。此处“给与”亦有“施予者目睹之意”。既然由其欢喜与受用而生功德，从因缘理应成立，然而施与非仅由此得维持。此理适用于其余经文的义理。
Ito dinnakathāvaṇṇanā. · 此处所施之论的解释。
7. Pathavīkammavipākotikathāvaṇṇanā7. 地界业果等论的解释
§492
492. Idāni pathavī kammavipākotikathā nāma hoti. Tattha yasmā ‘‘atthi issariyasaṃvattaniyaṃ kammaṃ, ādhipaccasaṃvattaniyaṃ kamma’’nti ettha issarānaṃ bhāvo issariyaṃ nāma , adhipatīnañca bhāvo ādhipaccaṃ nāma, pathavissariyaādhipaccasaṃvattanikañca kammaṃ atthīti vuttaṃ. Tasmā yesaṃ ‘‘pathavī kammavipāko’’ti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pathavīti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sukhavedanīyātiādi kammavipākasabhāvadassanavasena vuttaṃ. ‘‘Phasso hotī’’tiādinā nayena niddiṭṭhesu vipākesu phasso sukhavedanīyādibhedo hoti. So ca saññādayo ca sukhavedanādīhi sampayuttā, vedanādayo saññādīhi, sabbepi sārammaṇā, atthi ca nesaṃ purecārikaāvaṭṭanādisaṅkhātaṃ āvajjanaṃ, kammapaccayabhūtā cetanā, yo tattha iṭṭhavipāko, tassa patthanā, paṇidhānavasena pavattā mūlataṇhā, kiṃ te evarūpā pathavīti pucchati. Itaro paṭikkhipati. Paṭilomapucchādīni uttānatthāneva.
现说为地业果报。经文言：“有掌控业力的业，有支配业力的业”，前者称为掌控应报，后者称为支配应报，由此说明地业、掌控与支配共同构成业力。作此名“地业果报”，正如黑暗众生所疑。众人发问：“什么是地业？”有人解释为带来苦乐等感受的业力果报。此果报以触为表现，包含苦乐感受之差异。此果报的前提是由前世经验所生的业之习气及驱使，以及以业为缘起之意志心，是所谓根本渴爱。问曰：“何为如此地业？”他人反对。有关起鸡皮疙瘩等问题，于后文详加阐述。
§493
493.Kammavipāko paresaṃ sādhāraṇoti pañhe phassādayo sandhāya paṭikkhipati, kammasamuṭṭhānaṃ rūpañca pathavīādīnaṃyeva ca sādhāraṇabhāvaṃ sandhāya paṭijānāti. Asādhāraṇamaññesanti suttaṃ parasamayato āharitvā dassitaṃ. Sabbe sattā pathaviṃ paribhuñjantīti pañhe pathaviṃ anissite sandhāya paṭikkhipati, nissite sandhāya paṭijānāti. Pathaviṃ aparibhuñjitvā parinibbāyantīti pañhe āruppe parinibbāyantānaṃ vasena paṭijānāti. Kammavipākaṃ akhepetvāti idaṃ parasamayavasena vuttaṃ. Kammavipākañhi khepetvāva parinibbāyantīti tesaṃ laddhi. Sakasamaye pana katokāsassa kammassa uppannaṃ vipākaṃ akhepetvā parinibbānaṃ natthi. Tesañca laddhiyā pathavī sādhāraṇavipākattā uppannavipākoyeva hoti. Taṃ vipākabhāvena ṭhitaṃ akhepetvā parinibbānaṃ na yujjatīti codetuṃ vaṭṭati. Itaro laddhivasena paṭikkhipati. Cakkavattisattassa kammavipākanti pañhe asādhāraṇaṃ phassādiṃ sandhāya paṭikkhipati, sādhāraṇaṃ sandhāya paṭijānāti. Pathavīsamuddasūriyacandimādayo hi sabbesaṃ sādhāraṇakammavipākoti tesaṃ laddhi.
业果是他人共有的，这句话对接触等事做概括性的否定，业的纵生和色等因地等也是共有的状态，因此认识为共有。认为非共有者，是引用他人传来经文而教授。众生共用土地，这句话在问题处论及土地的非依赖，故予以否定，在依赖方面则予以肯定。土地不被占用则入灭，这一点在问题中则通过不着相的灭者的处分显现。所谓抛弃业果，是以他人共有的义而言。做此比喻者，谓断除他人共有的业果便得入灭。然在时代里，某些业果若断除，则入灭不成。因其所得，土地共同的业果便成同生之果。由此因果性质而坚持断除业果入灭不相宜，故予以提出。其他比喻则予以否定。国王时代的业果，对问题而言，属非共有之触等，故予以否定，而对共有义予以肯定。土地、海洋、太阳、月亮等是万事共有的业果的实例，此为其比喻。
§494
494.Issariyasaṃvattaniyanti ettha issariyaṃ nāma bahudhanatā. Ādhipaccaṃ nāma sesajane attano vase vattetvā tehi garukātabbaṭṭhena adhipatibhāvo. Tattha kammaṃ paṭilābhavasena taṃsaṃvattanikaṃ nāma hoti, na janakavasena. Tasmā vipākabhāve asādhakametanti.
所谓统治所有权，此处众多财富即名为所有权。统治权意指余生者在自己领域中管理，借此重任保持统治地位。此中业因获得而持有即名为统治，不是由生育关系产生。因此，此中业果性质属于非功利。
Pathavī kammavipākotikathāvaṇṇanā. · 地界业果等论的解释。
8. Jarāmaraṇaṃ vipākotikathāvaṇṇanā8. 老死果报等论的解释
§495
495. Idāni jarāmaraṇaṃ vipākotikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘atthi dubbaṇṇasaṃvattaniyaṃ kammaṃ appāyukasaṃvattaniyaṃ kamma’’nti ettha dubbaṇṇatā nāma jarā. Appāyukatā nāma maraṇaṃ. Taṃsaṃvattaniyañca kammaṃ atthi. Tasmā jarāmaraṇaṃ vipākoti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Paṭilomapañhe anārammaṇanti rūpadhammānaṃ tāva anārammaṇameva, arūpānaṃ pana jarāmaraṇaṃ sampayogalakkhaṇābhāvā anārammaṇameva.
此乃说老死为业果。所谓具有“存在为不美好之应报业，寿命短暂之应报业”之者，所谓不美好即老。寿命短暂即死。具有这些应报业的业因存在。因此名为老死之果，如同盲者的比喻；意即根据问题，向提问者及答辩者说明。对相反问题谓无遭遇，即色法诸法只有无遭遇之说，非色法则缺乏老死相遇依据，也只有无遭遇。
§496
496.Akusalānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ vipākoti pañhe jarāmaraṇena nāma aniṭṭhavipākena bhavitabbanti laddhiyā paṭijānāti . Teneva kāraṇena kusalānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇassa kusalavipākataṃ paṭikkhipati. Parato cassa akusalavipākataññeva paṭijānāti.
业果中不善法之老死即是老死的业果，问题中认为以不宜之果成为名称。基于此缘故故意排斥善法之老死业果。另一方面则认为不善法的业果也应当确认。
Kusalānañca akusalānañcāti pucchāvasena ekato kataṃ, ekakkhaṇe pana taṃ natthi. Abyākatānaṃ avipākānaṃ jarāmaraṇaṃ vipākoti vattabbatāya pariyāyo natthi, tasmā abyākatavasena pucchā na katā.
有关善与不善两个问题统一提出，但瞬间无此说。未定义的无果及老死业果名不存在，是约定俗成之故，故未对未定义者提出问题。
§497
497.Dubbaṇṇasaṃvattaniyanti ettha dubbaṇṇiyaṃ nāma aparisuddhavaṇṇatā. Appāyukatā nāma āyuno ciraṃ pavattituṃ asamatthatā. Tattha akusalakammaṃ kammasamuṭṭhānassa dubbaṇṇarūpassa kammapaccayo hoti, asadisattā panassa taṃvipāko na hoti. Utusamuṭṭhānādino pana taṃpaṭilābhavasena āyuno ca upacchedakavasena paccayo hoti. Evametaṃ pariyāyena taṃsaṃvattanikaṃ nāma hoti, na vipākaphassādīnaṃ viya janakavasena, tasmā vipākabhāve asādhakaṃ. Sesamettha heṭṭhā vuttasadisamevāti.
所谓不美好的应报，这里指不纯洁之色。不美好意指寿命不能长久延续。这里不善业因业的纵生属不良性质，对生命不产生果报。因雨水纵生等的获得而成为因，且对寿命有削减作用。这样解释故称为统治，不同于因果触等作为养育者，因而在业果性质上属不善。经文下文称为类似此意。
Jarāmaraṇaṃ vipākotikathāvaṇṇanā. · 老死果报等论的解释。
9. Ariyadhammavipākakathāvaṇṇanā9. 圣法果报论的解释
§498
498. Idāni ariyadhammavipākakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ kilesappahānamattameva sāmaññaphalaṃ, na cittacetasikā dhammāti laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya natthi ariyadhammavipākoti pucchā sakavādissa. Tattha ariyadhammavipākoti maggasaṅkhātassa ariyadhammassa vipāko. Kilesakkhayamattaṃ ariyaphalanti laddhiyā paṭiññā itarassa. Sāmaññanti samaṇabhāvo, maggassetaṃ nāmaṃ. ‘‘Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi sāmaññaphalañcā’’ti hi vuttaṃ. Brahmaññepi eseva nayo.
现在称之为圣法果报论说。在此，所谓仅具除烦恼境界的普通圣果，并非心意所法，也就是说，这种果实只有烦恼的灭尽，却非全然心意清净，犹如黑暗无光者。基于此，凡由此而问曰“何谓圣法果报？”者，是为疑惑未解的和上。在这里，所谓圣法果报者，即有名圣法之果的成熟。烦恼断尽的程度被称为圣果，区别于他果。所谓普通者，是指如沙门之相，圣道因名谓之“普通”。佛说：“比库们，我当为汝等说普通圣果。”此义亦被梵行所承袭。
Sotāpattiphalaṃ na vipākotiādīsu sotāpattimaggādīnaṃ apacayagāmitaṃ sandhāya ariyaphalānaṃ navipākabhāvaṃ paṭijānāti, dānaphalādīnaṃ paṭikkhipati . So hi ācayagāmittikassa evaṃ atthaṃ dhāreti – vipākasaṅkhātaṃ ācayaṃ gacchanti, taṃ vā ācinantā gacchantīti ācayagāmino, vipākaṃ apacinantā gacchantīti apacayagāminoti. Tasmā evaṃ paṭijānāti ca paṭikkhipati ca.
阐释之外，非断流果报（如入流果报）等，其所依止的道法仍未断绝；故此类圣果具有未成熟之状态，即果报尚未达到完全成熟。捐施等福报则被排除在外。因为所谓“未成熟者”，是指尚在增上过程中的果报。那些修未尽道的人继续前行，于是带着尚未成熟的果报前进；而另一类人则放弃成熟的果报而生变化，因此有未成熟之谓。因此对于入流果报之未成熟状态，既承认又不予否定。
§500
500.Kāmāvacaraṃ kusalaṃ savipākaṃ ācayagāmītiādikā pucchā paravādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca sakavādissa. Lokiyañhi kusalaṃ vipākacutipaṭisandhiyo ceva vaṭṭañca ācinantaṃ gacchatīti ācayagāmi. Lokuttarakusalaṃ cutipaṭisandhiyo ceva vaṭṭañca apacinantaṃ gacchatīti apacayagāmi. Evametaṃ savipākameva hoti, na apacayagāmivacanamattena avipākaṃ. Imamatthaṃ sandhāyettha sakavādino paṭiññā ca paṭikkhepo ca veditabbāti.
关于欲界善行果报尚未成熟的疑问，也有和上提问及承认与排斥之说。在世间，欲界善行果报与果报消失及续存的循环相关，因此是属于未成熟即遗存者；而出世间的善果则不灭，故归于“非未成熟者”（成熟者）。以上缘故，和上们应当明辨承认与排斥之间之区别。
Ariyadhammavipākakathāvaṇṇanā. · 圣法果报论之注释。
10. Vipāko vipākadhammadhammotikathāvaṇṇanā十、果报是能感果报之法论之注释。
§501
501. Idāni vipāko vipākadhammadhammotikathā nāma hoti. Tattha yasmā vipāko vipākassa aññamaññādipaccayavasena paccayo hoti, tasmā vipākopi vipākadhammadhammoti yesaṃ laddhi, seyyathāpi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Tassa vipākoti tassa vipākadhammadhammassa vipākassa yo vipāko, sopi te vipākadhammadhammo hotīti pucchati. Itaro āyatiṃ vipākadānābhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho tappaccayāpi aññassa vipākassa uppattiṃ sandhāya paṭijānāti. Evaṃ sante panassa kusalākusalassa viya tassāpi vipākassa vipāko, tassāpi vipākoti vaṭṭānupacchedo āpajjatīti puṭṭho samayavirodhabhayena paṭikkhipati.
现今名为果报与果报所缘法。所谓果报，乃指果报依彼此相互为缘而成立。故此果报亦可谓果报所缘法。所谓“因果报而名果报”，犹如黑暗之于盲者，故而诸疑问产生，和上们问及他果报之否认。另有反问，恰因某果报之生或灭而知其果报之成立。由此而现观察，如同善恶俱足其果的果报之果报因缘，亦能生果报，则存在果报所缘法之连续，因而生起对时刻矛盾之忧恐而予以否认。
Vipākoti vātiādimhi vacanasādhane pana yadi vipākassa vipākadhammadhammena ekatthatā bhaveyya, kusalākusalabyākatānaṃ ekatthataṃ āpajjeyyāti paṭikkhipati. Vipāko ca vipākadhammadhammo cāti ettha ayaṃ adhippāyo – so hi catūsu vipākakkhandhesu ekekaṃ aññamaññapaccayādīsu paccayaṭṭhena vipākadhammadhammataṃ paccayuppannaṭṭhena ca vipākaṃ maññamāno ‘‘vipāko vipākadhammadhammo’’ti puṭṭho āmantāti paṭijānāti. Atha naṃ sakavādī ‘‘yasmā tayā ekakkhaṇe catūsu khandhesu vipāko vipākadhammadhammopi anuññāto, tasmā tesaṃ sahagatādibhāvo āpajjatī’’ti codetuṃ evamāha. Itaro kusalākusalasaṅkhātaṃ vipākadhammadhammaṃ sandhāya paṭikkhipati. Taññeva akusalanti yadi te vipāko vipākadhammadhammo, yo akusalavipāko, so akusalaṃ āpajjati. Kasmā? Vipākadhammadhammena ekattā. Taññeva kusalantiādīsupi eseva nayo.
“果报”一词若在语义上具有果报所缘法唯一统一之义，岂非无法兼顾善恶各异的果报构成统一之终极义理？故予以否认。果报及果报所缘法二者，乃有四果报蕴，各因相互为缘，依于果报所缘法而起。和上启示：此谓“果报即果报所缘法也”。另一和上则言：“既知四蕴中果报与果报所缘法非一体，则彼出现相伴之理亦可成立。”他人则依据善恶果报所缘法为不共体，否认之。若以恶果报为果报所缘法，则必生恶果，何以故？因其果报所缘法具有统一体性质。善果亦尔，依此原则。
§502
502.Aññamaññapaccayāti idaṃ sahajātānaṃ paccayamattavasena vuttaṃ, tasmā asādhakaṃ. Mahābhūtānampi ca aññamaññapaccayatā vuttā, na ca tāni vipākāni, na ca vipākadhammadhammānīti.
所谓相互为缘，乃指彼此自然共生之因缘关系，故属非对立。此理乃概说于四大元素之间亦复如是。且四大非果报，亦非果报所缘法。
Vipāko vipākadhammadhammotikathāvaṇṇanā. · 果报是能感果报之法论之注释。
Sattamo vaggo. · 第七品。