三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页义注论藏义注论藏第3册(五论)义注2. 第二法义注

2. Dutiyanayo · 2. 第二法义注

30 段 · CSCD 巴利原典
2. Dutiyavaggo第二品
1. Parūpahāravaṇṇanā一、他者所诱的注释
§307
307. Idāni parūpahārakathā nāma hoti. Tattha ye arahattaṃ paṭijānantānaṃ appatte pattasaññīnaṃ adhimānikānaṃ kuhakānaṃ vā arahattaṃ paṭijānantānaṃ sukkavissaṭṭhiṃ disvā ‘‘mārakāyikā devatā arahato asuciṃ upasaṃharantī’’ti maññanti; seyyathāpi etarahi pubbaseliyā ca aparaseliyā ca; te sandhāya atthi arahatoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Idāni yasmā sukkavissaṭṭhi nāma rāgasamuṭṭhānā hoti, tasmā atthi arahato rāgoti anuyogo āraddho. So sabbopi uttānatthoyeva.
307. 此处称为他人夺取事。所谓那些不具足阿拉汉果、也不了知已具足果的平常人,或狂妄自大者,迷惑于阿拉汉果已具足的明证,见到了所称的快乐止息,便误以为“魔身天神收摄阿拉汉不净”等。如同现在的前塞利族与非塞利族,因怀疑阿拉汉是否存在,迷惑于语词,故向他人提出质疑。而今,此所称的“快乐止息”,乃是由贪欲生起,因而确有阿拉汉拥有贪欲的依止,这归于一切上升之理。
Mārakāyikā devatā attanotiādipañhe yasmā tāsaṃ devatānaṃ sukkavissaṭṭhi nāma natthi, aññesampi sukkaṃ gahetvā na upasaṃharanti, arahato pana sukkameva natthi, tasmā na hevanti paṭikkhipati.
所谓“魔身天神自身”等问题,是因他们所信奉的天神没有所谓的快乐止息,他人虽有快乐亦不归依之,阿拉汉果实乃真正的快乐故,他人不敢轻易反对否定。
Neva attanotipañhe pana nimminitvā upasaṃharantīti laddhiyā paṭijānāti. Lomakūpehītipañhe sappitelānaṃ viya lomakūpehi upasaṃharaṇābhāvaṃ disvā paṭikkhipati.
对于“自身之非”等问题,则因依于证得而收摄,故自认具足。至于“毛孔状态”等问题,体察如同体表皮肤的毛孔,缺乏收摄的状态明显,故因之而否定阿拉汉的存在。
§308
308.Handahīti vacasāyatthe nipāto. ‘‘Arahā nu kho ahaṃ, no’’ti evaṃ vimatiṃ gāhayissāmāti evaṃ vacasāyaṃ katvā upasaṃharantīti attho. Atthi arahato vimatīti puṭṭho aṭṭhavatthukaṃ vicikicchaṃ sandhāya paṭikkhipati, dutiyaṃ puṭṭho itthipurisānaṃ nāmagottādīsu sanniṭṭhānābhāvaṃ sandhāya paṭijānāti.
308.“Handa”一词作终结词。“阿拉汉我岂不是?”此类怀疑心,作此问句意在确认,通过语词申请收摄真理之义。确有阿拉汉果实否后,提出废弃的疑虑。第二问是针对男女姓名族姓等表象不存在的疑问,予以认可阿拉汉果实的见解。
§309
309.Atthi tassa āsayoti tassa sukkassa uccārapassāvānaṃ viya patiṭṭhānokāso atthīti pucchati.
309.“存在”即是指阿拉汉快乐的宣说和示现犹如巢穴、安住之地,故生起问询。
§312
312.Sadhammakusalassāti attano arahattadhammamatteyeva kusalassa. Paññāvimuttaṃ sandhāyevaṃ vadati. Paradhammakusalassāti sadhammato parasmiṃ aṭṭhasamāpattidhammepi kusalassa. Ubhatobhāgavimuttaṃ sandhāyevaṃ vadati. Sesamettha pāḷianusāreneva veditabbanti.
312.“善法善根”指自身阿拉汉法中本质的善根。说法系指脱离愚痴而解脱。所谓“他法善根”,指的是依他法而得证的八正道等善根。此处应依照巴利文原义理解。
Parūpahārakathāvaṇṇanā. · 他者所诱论的注释。
2-3-4. Aññāṇādikathāvaṇṇanā二至四、无知等论的注释
§314
314. Idāni aññāṇaṃ, kaṅkhā, paravitaraṇāti tisso kathā nāma honti. Tattha yesaṃ ‘‘arahato itthipurisādīnaṃ nāmagottādīsu ñāṇappavattiyā abhāvena atthi aññāṇaṃ, tattheva sanniṭṭhānābhāvena atthi kaṅkhā. Yasmā ca nesaṃ tāni vatthūni pare vitaranti pakāsenti ācikkhanti, tasmā nesaṃ atthi paravitaraṇā’’ti imā laddhiyo, seyyathāpi etarahi pubbaseliyādīnaṃ; tesaṃ tā laddhiyo bhindituṃ tīsupi kathāsu pucchā sakavādissa, paṭiññā ca paṭikkhepo ca itarassa. Tattha sabbesupi pañhesu ceva vissajjanesu ca pāḷiṃ anugantvāva attho veditabboti.
314. 现在所谓‘无明、疑惑、解脱’三种说法。其意为:在阿拉汉及女性种姓等的名称类中,由于无知识的缺乏,存在无明;同样由于未见其现前,存在疑惑。因为这些事物都会被他人揭示、显现和说明,所以称为“解脱”。这些说法的缘由,比方说现今的发布利耶人,对这些说法的三种分别,会就问题向别人询问讨论,既同意又反驳。故在所有问答以及答允和拒绝中,应持守巴利文原义而明了其义。
Aññāṇādikathāvaṇṇanā. · 无知等论的注释。
5. Vacībhedakathāvaṇṇanā五、发语论的注释
§326
326. Idāni vacībhedakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘sotāpattimaggakkhaṇe paṭhamaṃ jhānaṃ samāpannassa dukkhanti vācā bhijjatī’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi pubbaseliyādīnaṃ; te sandhāya samāpannassa atthi vacībhedoti pucchā sakavādissa, laddhiyaṃ ṭhatvā paṭiññā paravādissa. Puna sabbatthāti tayo bhave sandhāya puṭṭho arūpaṃ sandhāya paṭikkhipati. Sabbadāti kālavasena puṭṭho paṭhamamaggakkhaṇe paṭhamajjhānikasamāpattito aññaṃ sabbaṃ samāpattikālaṃ sandhāya paṭikkhipati. Sabbesaṃ samāpannānanti puṭṭho lokiyasamāpattiyo samāpanne sandhāya paṭikkhipati. Sabbasamāpattīsūti puṭṭho dutiyajjhānādikaṃ lokuttaraṃ sabbañca lokiyasamāpattiṃ sandhāya paṭikkhipati.
326. 现在所谓‘语言分辨说法’。其意为:有人提出‘初禅证得时,心生苦也’等说法,此如现今发布利耶人一般;他们在讨论时称这为语言分辨,提出问答,既坚持己见,也反驳他人观点。三种分别即是:第一是针对禅定现前时的问难而否定;第二是针对无色禅定的问难而摒弃;第三是针对时间段,否定第一禅证得初中支时的说法。这三者皆是对世间禅定证得状况的追问和否定。
Kāyabhedoti abhikkamādivasena pavattakāyaviññatti. Idaṃ ‘‘yāni cittāni vacīviññattiṃ samuṭṭhāpenti, tāneva kāyaviññattiṃ. Evaṃ sante kasmā kāyabhedopi na hotī’’ti codanatthaṃ pucchati. Itaro laddhivasena paṭikkhipati ceva paṭijānāti ca. Idāni yadi so maggakkhaṇe ‘‘dukkha’’nti vācaṃ bhāsati, ‘‘samudayo’’tiādikampi bhāseyya. Yadi vā taṃ na bhāsati, itarampi na bhāseyyāti codanatthaṃ dukkhanti jānantotiādayo pañhā vuttā. Itaro pana attano laddhivaseneva paṭijānāti ceva paṭikkhipati ca. Lokuttaraṃ paṭhamajjhānaṃ samāpanno dukkhadukkhanti vipassatīti hissa laddhi.
所谓‘身分’者,缘身体及心识的起止而命名。这里提问‘既然有生起言识等心识,为什么不会有身分的分别?’意在探问此理。有人因获得的禅受否定,也承认否定;现今若有人于修行时说‘苦’的语句,或说‘集起’等字,则此说合法;若不说,则无说。由此提出‘苦’字因知之问。有人则既承认自身获得,也同时否定;证得初禅即离苦的智慧是他的成就。
§328
328.Ñāṇanti lokuttaraṃ catusaccañāṇaṃ. Sotanti sotaviññāṇaṃ adhippetaṃ, yena taṃ saddaṃ suṇāti. Dvinnaṃ phassānanti sotasamphassamanosamphassānaṃ.
328. 识者乃指超世四圣谛之智慧。耳根之‘声识’为统摄,指其能闻声响。此中触觉有二,即耳识之接触及心识之接触。
§329
329.No vata re vattabbeti yadi avisesena yaṃkiñci samāpannassa natthi vacībhedo, na avisesena vattabbaṃ ‘‘samāpannassa atthi vacībhedo’’ti. Sesamettha uttānatthameva saddhiṃ suttasādhanāya. Yaṃ panetena ‘‘sikhissa ānanda, bhagavato’’ti pariyosāne suttaṃ ābhataṃ, tattha yena samāpatticittena so vacībhedo samuṭṭhito, kāyabhedopi tena samuṭṭhātiyeva, na ca taṃ lokuttaraṃ paṭhamajjhānacittaṃ, tasmā asādhakanti.
329. 然则,若某种特定诸禅定之境界间无语言分辨,则不可云‘禅定间存语言分辨’。此言乃为理清经典教法之用。比方经典末尾的说法‘当习阿难等学者学习世尊教法’,其禅那心未兴起语言分辨,则该说系非超世初禅心,故谓其不成就。
Vacībhedakathāvaṇṇanā. · 语业显发论注释。
6. Dukkhāhārakathāvaṇṇanā苦食论注释。
§334
334. Idāni dukkhāhārakathā nāma hoti. Tattha ‘‘dukkhaṃ dukkhanti vācaṃ bhāsanto dukkhe ñāṇaṃ āharati, taṃ dukkhāhāro nāma vuccati . Tañca panetaṃ maggaṅgaṃ maggapariyāpanna’’nti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi pubbaseliyānaṃ; te sandhāya dukkhāhāroti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Ye kecīti paṭhamapañhe avipassake sandhāya paṭikkhipati, dutiyapañhe vipassake sandhāya paṭijānāti, taṃ panassa laddhimattameva. Tasmā ‘‘sabbe te’’ti vādassa bhindanatthaṃ bālaputhujjanātiādimāha. Taṃ uttānatthamevāti.
334. 现在所谓‘苦取说法’。其意为:语言说‘苦是苦’,并由此获知苦,故称之为‘取苦者’。这是一条修道之路的全部涵摄。若有人提出此说,便如现今发布利耶人一般,会因问答辨析“苦取者”的道理;有人在初问时否定辩解,有人二次问时知悉承认,此即成就之缘故。故有‘各别众说’之论,劝勿破坏此见解。此即是正理所当持守。
Dukkhāhārakathāvaṇṇanā. · 苦食论注释。
7. Cittaṭṭhitikathāvaṇṇanā心住立论注释。
§335
335. Idāni cittaṭṭhitikathā nāma hoti. Tattha yesaṃ samāpatticittañceva bhavaṅgacittañca anuppabandhena pavattamānaṃ disvā ‘‘ekameva cittaṃ ciraṃ tiṭṭhatī’’ti laddhi seyyathāpi etarahi heṭṭhā vuttappabhedānaṃ andhakānaṃ, taṃladdhivisodhanatthaṃ ekaṃ, cittaṃ divasaṃ tiṭṭhatīti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Upaḍḍhadivaso uppādakkhaṇoti ettha ṭhitikkhaṇaṃ anāmasitvā ‘‘aniccā vata saṅkhārā, uppādavayadhammino’’ti (saṃ. ni. 1.186; 2.143) desanānayena uppādavayavaseneva pucchā katā.
335. 现在讲的是心所停住的说法。这里指出那些包括当下所生起的心及其伴随的心流状态,观察到“只有一心长时间停住着”的时候,好像此时下文所说的种种错误观念的黑暗,为了澄清这种误解,提出一个问题,即一天中心意是否停住了,请求答复或反驳。这里所谓“华盖日”是指出发心的瞬间,未命名为停留的瞬间,并借用“诸行无常,生灭法相”等教理经文(如《相应部·定义经》第1卷186页,第2卷143页)来作为教理依据,以生灭法的观念来质询。
Te dhammā cittena lahuparivattāti puṭṭho cittato lahutaraparivattino dhamme apassanto paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho yassa cittassa dīghaṭṭhitiṃ icchati, taṃ sandhāya paṭijānāti. Yāvatāyukaṃ tiṭṭhatīti pañhe ‘‘cullāsītisahassāni, kappā tiṭṭhanti ye marū’’tiādivacanavasena (mahāni. 10) āruppato aññatra paṭikkhipati, āruppe paṭijānāti. Muhuttaṃ muhuttaṃ uppajjatīti pañhe paravādissa ‘‘uppādavayadhammino’’tiādisuttavirodhabhayena paṭijānāti. Ṭhitiṃ panassa laddhivasena icchati. Sesamettha uttānatthamevāti.
这些法则因心的轻微转动而被否定,因不见到心的轻微转动而否定法的存在。第二个问题是询问那种望心长时停留的状态,为此作答并确认。以“时间长久停留”的方式回答问题时,借用《大部》第10卷中的比喻“纵然有八千年,时间再长,大地依然存在”之类的话语来否定诸法无生的观点,承认无生的情况。对生灭瞬息相续的情况的问题,反驳且承认“生灭法相”等经文的正确性。问者想确认停留状态的真实存在,答者所说的意义就是至高无上的真实。
Cittaṭṭhitikathāvaṇṇanā. · 心住立论注释。
8. Kukkuḷakathāvaṇṇanā热灰论注释。
§338
338. Idāni kukkuḷakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ ‘‘sabbaṃ, bhikkhave, ādittaṃ (saṃ. ni. 4.28; mahāva. 54) sabbe saṅkhārā dukkhā’’tiādīni (dha. pa. 278) suttāni ayoniso gahetvā ‘‘nippariyāyeneva sabbe saṅkhārā kukkuḷā vītaccitaṅgārasammissā chārikanirayasadisā’’ti laddhi, seyyathāpi etarahi gokulikānaṃ; tesaṃ nānappakārasukhasandassanena taṃ laddhiṃ vivecetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa. Tattha anodhiṃ katvāti odhiṃ mariyādaṃ koṭṭhāsaṃ akaritvā, avisesena sabbeyevāti attho. Sesaṃ sabbaṃ pāḷinayeneva veditabbaṃ saddhiṃ suttasādhanāyāti.
338. 现在讲的是烦扰的说法。这里指出那些“不善法,诸行皆苦”等经文(如《相应部》第4卷28页、《大威仪经》第54卷等),若错误地理解为“究竟地诸行全是烦扰,似火燃烧、携带火炭的地狱之苦”,这就是错误的结论,就如眼睛被蒙蔽一样。为辨别这种错误的理解,提出了问题,请求答复或反驳。这里所谓“烦扰”是指违反法度、不正当的执着和固执,特殊地指全体“诸行皆苦”的意思。详细和整体应当依照巴利正典的整体上下文,结合经文判明该义。
Kukkuḷakathāvaṇṇanā. · 炭火论之解释。
9. Anupubbābhisamayakathāvaṇṇanā9. 次第现观论之解释
§339
339. Idāni anupubbābhisamayakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ –
339. 现在讲的是渐次成熟的说法。这里有这样的语句——
‘‘Anupubbena medhāvī, thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;
“渐渐地,聪明者,在一刻一刻中,”
Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano’’ti. (dha. pa. 239) –
“工匠如同用银子锻造,熔炼杂质般。”(引自《法句经》第239偈)——
Ādīni suttāni ayoniso gahetvā ‘‘sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno ekacce kilese dukkhadassanena pajahati, ekacce samudayanirodhamaggadassanena, tathā sesāpīti evaṃ soḷasahi koṭṭhāsehi anupubbena kilesappahānaṃ katvā arahattapaṭilābho hotī’’ti evarūpā nānābhisamayaladdhi uppannā, seyyathāpi etarahi andhakasabbatthikasammitiyabhadrayānikānaṃ; tesaṃ laddhivivecanatthaṃ anupubbābhisamayoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Anupubbena sotāpattimagganti puṭṭho pana ekassa maggassa bahubhāvāpattibhayena paṭikkhipati. Dutiyaṃ puṭṭho dukkhadassanādivasena paṭijānāti. Tāni vā cattāripi ñāṇāni eko sotāpattimaggoyevāti paṭijānāti, phalaṃ pana ekameva icchati, tasmā paṭikkhipati. Sakadāgāmimaggādīsupi eseva nayo.
最初的经典被非理性地接受后,行者出于初果——须陀洹果的真实体验,或因见苦本导致某些烦恼断除,或因见集、灭、道而断除,或因其他缘故断除烦恼,依次渐进做到断除烦恼,便能证得阿拉汉果。这等多种各异的证悟功德产生,正如如今那些蒙昧无知、以为世界周遍一切处皆善、虽无明而安的愚人;为辨别他们所得功德,故称为渐次证悟,谓修行次序。问答说,渐次次第乃至须陀洹果之道,但因害怕执着一条道路多果,故而回避修习。第二问苦的显现等诸法时,他承认如是。此乃为表明这四种智慧皆是一条须陀洹果的道路,虽欲果唯有一,而故弃他道路。此亦适用于斯陀含果路径者。
§344
344.Magge diṭṭhe phale ṭhitoti pañhe yasmā dukkhadassanādīhi dassanaṃ apariniṭṭhitaṃ, maggadassanena pariniṭṭhitaṃ nāma hoti, tadā so phale ṭhitoti saṅkhaṃ gacchati, tasmā paṭijānāti.
344. 关于“道被见,果立现”之问,为何苦的显现等教理未圆满,唯有关道理知者,能知道圆满。时因果已立,便了知此理理圆满。
§345
345.Dukkhediṭṭhe cattāri saccānīti pucchā paravādissa, ekābhisamayavasena paṭiññā sakavādissa. Puna dukkhasaccaṃ cattāri saccānīti anuyoge catunnampi nānāsabhāvattā paṭikkhepo tasseva.
345. 他问苦被见即为四谛,《般若问答》中表明此是悟入次第,乃是弟子所同意。再者,苦谛含四圣谛,因四谛表现不同而否定了它们本身。
Rūpakkhandhe aniccato diṭṭheti pucchā sakavādissa, samuddato ekabindussa rase paṭividdhe sesaudakassa paṭivedho viya ekadhamme aniccādito paṭividdhe sabbepi paṭividdhā hontīti laddhiyā paṭiññā paravādissa.
于色蕴见无常时,弟子回答说,如同从水中一滴溢出及水归入水中那般,诸法本质皆无常,俱有分别。
Catūhi ñāṇehīti dukkhe ñāṇādīhi. Aṭṭhahi ñāṇehīti sāvakānaṃ sādhāraṇehi saccañāṇehi ceva paṭisambhidāñāṇehi ca. Dvādasahi ñāṇehīti dvādasaṅgapaṭiccasamuppādañāṇehi. Catucattārīsāya ñāṇehīti ‘‘jarāmaraṇe ñāṇaṃ, jarāmaraṇasamudaye ñāṇa’’nti evaṃ nidānavagge vuttañāṇehi. Sattasattatiyā ñāṇehīti ‘‘jarāmaraṇaṃ, bhikkhave, aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhamma’’nti (saṃ. ni. 2.20) evaṃ tattheva vuttañāṇehi. Sesamettha pāḷinayeneva veditabbaṃ saddhiṃ suttasādhanenāti.
所谓“四种智慧”是指为苦等诸法的智慧。所谓“八种智慧”,是指弟子所共有的普通真谛智与分辨真谛智。所谓“十二种智慧”,是十二缘起相关知识。所谓“四十四种智慧”,是指根据缘起品中说“生死之智、生死集之智”等。所谓“七十七种智慧”,依《相应部》二章二十节,以“生死无常、组性、缘起、灭、惰除”为说法。以上皆应依巴利原典及经藏相应教理而认知融通。
Anupubbābhisamayakathāvaṇṇanā. · 次第现观论之解释。
10. Vohārakathāvaṇṇanā10. 言说论之解释
§347
347. Idāni vohārakathā nāma hoti. Tattha buddho bhagavā lokuttarena vohārena voharatīti yesaṃ laddhi, seyyathāpi etarahi andhakānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, laddhivasena paṭiññā paravādissa. Lokuttare sotetiādīni tassa ayuttavādībhāvadīpanatthaṃ vuttāni. Ayañhettha adhippāyo – ‘‘saddāyatanameva te lokuttaraṃ, udāhu sotādīnipī’’ti.
347. 现在说的是“宣说”之义,佛世尊以超世间的宣说而作教导,其功德,正如现时蒙昧众生一般;他们针对疑惑而设问答,并以已修得功德作答。所谓“超世间”,是指以真实世间所不可见之法宣说其教;如“耳根”等境界的说法,是为示现不可言说的层面。此处的主旨是:“你们的超世间,便是从声根诸处起的超越之智。”
Hañci buddhassa bhagavato vohāro lokiye sote paṭihaññatīti ettha yadi so lokuttare paṭihaññeyya. Lokuttaro siyāti evamattho na gahetabbo. Lokiye paṭihaññamānassa pana lokuttaratā nāma natthīti ayametthādhippāyo. Lokiyena viññāṇenāti etthāpi lokiyenevāti attho. Itarathā anekantatā siyā. Lokuttarañhi lokiyenapi ñāṇena ñāyatī. Evaṃ sabbaṃ yathānurūpato veditabbaṃ. Sabbe te maggaṃ bhāventīti pañhesu ye maggaṃ nappaṭilabhanti, te sandhāya paṭikkhipati. Ye paṭilabhanti, te sandhāya paṭijānāti.
『毁坏』是指世尊的行为于世俗之间有弃绝之意。这里若是他于出世间之事当弃绝者,出世间当被弃绝的义也。出世间乃是如此意义,不可取。世俗之间的弃绝者,称为非世俗之弃绝,是此上义。世俗所识,即此亦谓世俗。别处有多种理解。至于出世,世俗之识亦可知晓。如此,诸法应按如实顺次知见。所有修道者中,诸未得道者,必于此所问而舍弃;已得道者,回答之。
§351
351.Sovaṇṇamayāyāti suvaṇṇamayāya. Idaṃ paravādissa udāharaṇaṃ.
『黄金制成的』谓金色制成。此为世间说例证。
Eḷaṇḍiyāyāti eḷaṇḍamayāya. Idaṃ sakavādissa udāharaṇaṃ. Lokiyaṃ voharantassa lokiyoti ayampi ekā laddhi. Sā etarahi ekaccānaṃ andhakānaṃ laddhi. Sesamettha uttānatthamevāti.
『象牙制成的』谓象牙制成。此为上乘说例证。世俗间行持者谓之世俗,亦为一种果报。此处是某些愚痴人所得。余皆是更上义。
Vohārakathāvaṇṇanā. · 言说论之解释。
11. Nirodhakathāvaṇṇanā11. 灭论之解释
§353
353. Idāni nirodhakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ appaṭisaṅkhānirodhañca paṭisaṅkhānirodhañca dvepi ekato katvā nirodhasaccanti laddhi, seyyathāpi etarahi mahisāsakānañceva andhakānañca; te sandhāya dve nirodhāti pucchā sakavādissa, paṭiññā paravādissa . Dve dukkhanirodhāti pañhesu yasmā dve dukkhasaccāni na icchati, tasmā paṭikkhipati. Yasmā dvīhākārehi dukkhaṃ nirujjhatīti icchati, tasmā paṭijānāti. Dve nirodhasaccānītipañhesu dvinnaṃ dukkhasaccānaṃ nirodhavasenaanicchanto paṭikkhipati. Dvīhākārehi dukkhassa nirujjhanato paṭijānāti. Dve tāṇānītiādīsupi eseva nayo.
今说名为『止灭说』。其义即,含有『非再生之止』及『非再生之灭』者,合而称止灭真谛。例如,此处即有长颈鹿与愚痴人;他们以此为依问,长颈鹿为世间说,愚痴人为出世说。谓有两种苦灭,故舍弃烦恼,因为舍弃两苦谛故。如其欲苦于二形态断息,故了知。二止灭谛中不乐受苦者舍弃之。依止灭故以两形态苦寂灭知。『两种』等起诸义亦同此理。
Atthi dvinnaṃ nibbānānantiādīsu pucchāsu uccanīcatādīni apassanto paṭikkhipati.
关于『有二涅槃』等疑问而不了知,舍弃之。
Appaṭisaṅkhāniruddheti ye paṭisaṅkhāya lokuttarena ñāṇena aniruddhā suddhapakatikattā vā uddesaparipucchādīnaṃ vā vasena na samudācaraṇato niruddhāti vuccanti, te saṅkhāre. Paṭisaṅkhā nirodhentīti. Lokuttarañāṇena nirodhenti anuppattibhāvaṃ gamenti. Nanu appaṭisaṅkhāniruddhā saṅkhārāti pucchā paravādissa . Tattha bhaggānaṃ puna abhañjanato appaṭisaṅkhāniruddhānaṃ vā ariyamagge uppanne tathā nirujjhanatova sakavādī accantabhaggataṃ paṭijānāti. Sesamettha uttānatthamevāti.
所谓『非再感止』者,谓通过出世之智未被障碍者,因清净宽大或问答等缘故,不起诸烦恼,谓之不被障碍。当问世俗说曰非再感止为烦恼时。其时,舍弃者为烦恼也。以未再感止故障碍法。然闻非再感止者,当知其没有烦恼。如彼尊者于圣道有所发生、增长,亦为断灭,即此要义。余皆是更上义。
Nirodhakathāvaṇṇanā. · 灭之论说
Dutiyo vaggo. · 第二品