9. Iddhipādavibhaṅgo · 9. 神足分别复注
9. Iddhipādavibhaṅgo9. 神足分别
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
一、经文章节注释
§431
431.Iddhi-saddassa paṭhamo kattuattho, dutiyo karaṇattho vutto, pāda-saddassa eko karaṇamevattho vutto. Pajjitabbāva iddhi vuttā, na ca ijjhantī pajjitabbā ca iddhi pajjanakaraṇena pādena samānādhikaraṇā hotīti ‘‘paṭhamenatthena iddhi eva pādo iddhipādo’’ti na sakkā vattuṃ, tathā iddhikiriyākaraṇena sādhetabbā ca vuddhisaṅkhātā iddhi pajjanakiriyākaraṇena pajjitabbāti dvinnaṃ karaṇānaṃ na asamānādhikaraṇatā sambhavatīti ‘‘dutiyenatthena iddhiyā pādo iddhipādo’’ti ca na sakkā vattuṃ, tasmā paṭhamenatthena iddhiyā pādo iddhipādo, dutiyenatthena iddhi eva pādo iddhipādoti evaṃ yojanā yujjati.
431.关于念力语所指的初义，已述及次义，唯脚语仅言一义。此处应受护念力义，非由意愿而应护念力；因以念力作事则脚与念力不同位，不能说“初义为念力脚即念力之脚”，也不可言次义为念力之脚。故以初义谓念力脚，以次义谓念力脚，故理据如此。
‘‘Chandaṃ ce…pe… ayaṃ vuccati chandasamādhī’’ti imāya pāḷiyā chandādhipati samādhi chandasamādhīti adhipati-saddalopaṃ katvā samāso vuttoti viññāyati, adhipati-saddatthadassanavasena pana ‘‘chandahetuko chandādhiko vā samādhi chandasamādhī’’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttanti veditabbaṃ. Padhānabhūtāti vīriyabhūtāti keci vadanti. Saṅkhatasaṅkhārādinivattanatthañhi padhānaggahaṇanti. Atha vā taṃ taṃ visesaṃ saṅkharotīti saṅkhāro, sabbaṃ vīriyaṃ. Tattha catukiccasādhakato aññassa nivattanatthaṃ padhānaggahaṇanti padhānabhūtā seṭṭhabhūtāti attho. Catubbidhassa pana vīriyassa adhippetattā bahuvacananiddeso kato. Adhiṭṭhānaṭṭhenāti duvidhatthāyapi iddhiyā adhiṭṭhānatthena. Pādabhūtanti iminā visuṃ samāsayojanāvasena pana yo pubbe iddhipādattho pāda-saddassa upāyatthataṃ gahetvā yathāyutto vutto, so vakkhamānānaṃ paṭilābhapubbabhāgānaṃ kattukaraṇiddhibhāvaṃ, uttaracūḷabhājanīye vā vuttehi chandādīhi iddhipādehi sādhetabbāya iddhiyā kattiddhibhāvaṃ, chandādīnañca karaṇiddhibhāvaṃ sandhāya vuttoti veditabbo.
“如意…此谓意乐定”——依此巴利文，将『意主』与『定』合成『意乐定』一词，据义理理解。注解中言取其为根本、能量者。集聚之行相可谓根本；或细分即苦集行，以成根本能量之义。四种修得集成理，彼此差异见注。意志执着谓意乐定，于此通解，即以先前述念力脚为根基脚，具备对持以成就力量，谈次分部以意乐定及意等念力之能，能成就等能事理。
Vīriyiddhipādaniddese ‘‘vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgata’’nti dvikkhattuṃ vīriyaṃ āgataṃ. Tattha purimaṃ samādhivisesanaṃ ‘‘vīriyādhipati samādhi vīriyasamādhī’’ti, dutiyaṃ samannāgamaṅgadassanaṃ. Dveyeva hi sabbattha samannāgamaṅgāni samādhi padhānasaṅkhāro ca, chandādayo samādhivisesanāni, padhānasaṅkhāro pana padhānavacaneneva visesito, na chandādīhīti na idha vīriyādhipatitā padhānasaṅkhārassa vuttā hoti. Vīriyañca samādhiṃ visesetvā ṭhitameva samannāgamaṅgavasena padhānasaṅkhāravacanena vuttanti nāpi dvīhi vīriyehi samannāgamo vutto hotīti. Yasmā pana chandādīhi visiṭṭho samādhi, tathā visiṭṭheneva ca tena sampayutto padhānasaṅkhāro sesadhammā ca, tasmā samādhivisesanānaṃ vasena cattāro iddhipādā vuttā. Visesanabhāvo ca chandādīnaṃ taṃtaṃavassayanavasena hotīti ‘‘chandasamādhi…pe… iddhipāda’’nti ettha nissayatthepi pāda-sadde upāyatthena chandādīnaṃ iddhipādatā vuttā hoti. Teneva uttaracūḷabhājanīye ‘‘cattāro iddhipādā chandiddhipādo’’tiādinā chandādīnameva iddhipādatā vuttā. Pañhapucchake ca ‘‘cattāro iddhipādā idha bhikkhu chandasamādhī’’tiādināva (vibha. 462) uddesaṃ katvāpi puna chandādīnaṃyeva kusalādibhāvo vibhattoti. Upāyiddhipādadassanatthameva hi nissayiddhipādadassanaṃ kataṃ, aññathā catubbidhatā na hotīti ayamettha pāḷivasena atthavinicchayo veditabbo.
关于精进念力之意义说：“具精进集定及能力之行”，精进作为释义出现两次。前为定之特性“以精进为主导之定”，后为成就之特性。二者在诸处皆会合为定与能量之行，且意乐类集也与外在差别相应。基于精进为定之内涵，定与能量行一体，不可分割。意乐定所具能量之特性成就念力四支，以意乐为代表，可见念力名实俱彰。注中言以腿语比喻义，意乐类即念力根基，具能量特性者即念力之本义。
§433
433.Rathadhureti rathassa purato. Hīnajātiko caṇḍālo upaṭṭhānādiguṇayogepi senāpatiṭṭhānādīni na labhatīti āha ‘‘jātiṃ sodhetvā…pe… jātiṃ avassayatī’’ti. Amantanīyoti hitāhitamantane na araho.
433.车前部谓车前端。低贱出身之恶人，不得作为统帅之职等。注云，须净化出身，才能稳定地位。此乃对经文本身“须净出身…前后顺次”之解释。劝诫不可由恶意所动，即非阿拉汉所为。
Raṭṭhapālatthero chande sati kathaṃ nānujānissantīti sattapi bhattāni abhuñjitvā mātāpitaro anujānāpetvā pabbajitvā chandameva avassāya lokuttaradhammaṃ nibbattesīti āha ‘‘raṭṭhapālatthero viyā’’ti.
比库国王执意固执，七饭皆不食，父母反对未准，下出家仅因意念坚决，遂得世间出离法果。故称其“国王长老弃世”，彰显意乐坚定之力。
Mogharājatthero vīmaṃsaṃ avassayīti tassa bhagavā ‘‘suññato lokaṃ avekkhassū’’ti (su. ni. 1125) suññatākathaṃ kathesi, paññānissitamānaniggahatthañca dvikkhattuṃ pucchito pañhaṃ na kathesi. Tattha punappunaṃ chanduppādanaṃ tosanaṃ viya hotīti chandassa upaṭṭhānasadisatā vuttā, thāmabhāvato vīriyassa sūrattasadisatā, ‘‘chadvārādhipati rājā’’ti (dha. pa. aṭṭha. 2.181 erakapattanāgarājavatthu) vacanato pubbaṅgamattā cittassa visiṭṭhajātisadisatā.
长老摩伽那的鉴别审察有所不足，世尊因此说：“观察此教法中空寂之境界。”关于空寂义理有所阐述，但基于智慧的根本收摄，于两次问难时均无回答。此中反复提及欲念的生起，如同嗔恨一般。欲念的观察作用得以表明，正念的勇猛生起具有坚固不动的性质，正如『欲门之主是国王』(引《法句经》《八》卷第二百八十一，关于特定国王之事迹)语所示，此语从先前之文脉延续，体现心意之独特生起状态。
Abhedatoti chandādike tayo tayo dhamme sampiṇḍetvā, iddhiiddhipāde amissetvā vā kathananti attho. Tattha chandavīriyādayo visesena ijjhanti etāyāti iddhīti vuccanti, ijjhatīti iddhīti avisesena samādhipadhānasaṅkhārāpīti.
所谓不可分割，即诸欲等三法合为一体，其内涵为舍弃魔力法门。于此，特别指出诸欲与精进等法表现出特别的生起，即所谓魔力。所谓生起即为魔力，乃禅定法门（Samādhi）之缔造而非其它法门。
Chandiddhipādasamādhiddhipādādayo visiṭṭhā, pādo sabbiddhīnaṃ sādhāraṇattā avisiṭṭho, tasmā visiṭṭhesveva pavesaṃ avatvā avisiṭṭhe ca pavesaṃ vattuṃ yuttanti dassetuṃ sabbattha ‘‘pāde patiṭṭhātipi vattuṃ vaṭṭatī’’ti āha. Tatthevāti chandasamādhipadhānasaṅkhāraiddhipādesu, catūsu chandādikesvevāti attho. ‘‘Chandavato ko samādhi na ijjhissatī’’ti samādhibhāvanāmukhena bhāvitā samādhibhāvitā.
欲魔力与禅定魔力为特殊存在，其它魔力法门皆为普通法而非特殊。因而说应仅以特殊者入手论述，亦可论及普通者。为展示此理，处处均说“连足(魔力基础)亦当论及”，乃提示禅定是修习之根基。于此，借「谁能无欲而定」（无欲禅定）为禅修之起点，以其为禅定修习的关键范围。
Ettha panāti bhedakathāyaṃ abhedakathanato abhinavaṃ natthīti attho. Ye hi tayo dhammā abhedakathāyaṃ iddhiiddhipādotveva vuttā, te eva bhedakathāyaṃ iddhīpi honti iddhipādāpi, sesā iddhipādā evāti evaṃ abhinavābhāvaṃ dassento ‘‘chando samādhī’’tiādimāha. Ime hi tayo…pe… na vinā, tasmā sesā sampayuttakā cattāro khandhā tesaṃ tiṇṇaṃ ijjhanena iddhi nāma bhaveyyuṃ, na attano sabhāvenāti te iddhipādā eva honti, na iddhīti evamidaṃ purimassa kāraṇabhāvena vuttanti veditabbaṃ. Atha vā tiṇṇaṃ iddhitā iddhipādatā ca vuttā, sesānañca iddhipādatāva, taṃ sabbaṃ sādhetuṃ ‘‘ime hi tayo…pe… na vinā’’ti āha. Tena yasmā ijjhanti, tasmā iddhi. Ijjhamānā ca yasmā sampayuttakehi saheva ijjhanti, na vinā, tasmā sampayuttakā iddhipādā, tadantogadhattā pana te tayo dhammā iddhipādāpi hontīti dasseti. Sampayuttakānampi pana khandhānaṃ iddhibhāvapariyāyo atthīti dassetuṃ ‘‘sampayuttakā panā’’tiādimāha. Catūsu khandhesu ekadesassa iddhitā, catunnampi ‘‘iddhiyā pādo iddhipādo’’ti iminā atthena iddhipādatā, punapi catunnaṃ khandhānaṃ ‘‘iddhi eva pādo iddhipādo’’ti iminā atthena iddhipādatā ca dassitā, na aññassāti katvā āha ‘‘na aññassakassaci adhivacana’’nti. Iminā ‘‘iddhi nāma anipphannā’’ti idaṃ vādaṃ paṭisedheti.
缘此处所说“然则”，指的是破除新异见解之说法。确然三法在不可分割义中只称魔力，与三法在可分割中俱为魔力法门，故于不可分割与可分割之说，皆称有魔力，此即破除新异义见，谓“欲与禅定乃魔力”。三法乃不可缺少，故舍弃他法，唯以四蕴中包含三法的魔力性质为本体，不能自身异离世间，三法即是魔力法门。此理乃先人教诲所示。或说，三法具备魔力法门之性质，且余魔力法门亦同，此全部证成须借“然则三法不可缺少”之语。既欲生起，故谓魔力。若与诸魔力法门相应生起，则曰联合魔力法门，此说又表明三法属于魔力法门。又说“联合之魔”乃四蕴中一，即表明魔力性质。对于十一种魔力，四者为一，四者共称“魔力基”，四蕴皆称“魔力”，无他辞矣，从而驳斥“无他辞”之谬。
Paṭilābhapubbabhāgānaṃ paṭilābhasseva ca iddhiiddhipādatāvacanaṃ apubbanti katvā pucchati ‘‘kenaṭṭhena iddhi, kenaṭṭhena pādo’’ti. Paṭilābho pubbabhāgo cāti vacanaseso. Upāyo ca upāyabhāveneva attano phalassa patiṭṭhā hotīti āha ‘‘patiṭṭhānaṭṭheneva pādo’’ti. Chandoyeva…pe… vīmaṃsāva vīmaṃsiddhipādoti kathitaṃ, tasmā na cattāro khandhā iddhiyā samānakālikā nānākkhaṇikā vā iddhipādā, jeṭṭhakabhūtā pana chandādayo eva sabbattha iddhipādāti ayameva tesaṃ aṭṭhakathācariyānaṃ adhippāyo. Suttantabhājanīye hi abhidhammabhājanīye ca samādhivisesanavasena dassitānaṃ upāyabhūtānaṃ iddhipādānaṃ pākaṭakaraṇatthaṃ uttaracūḷabhājanīyaṃ vuttanti. Kecīti uttaravihāravāsitherā kira.
探问前半基础与前半所成皆属于魔力法门，此问即由此起：“何者为魔力？何者为基础？”所谓基础即指方便，且作为自身果报之基础，故谓“以建立为基础”。关于欲门的深入辨析说明魔力为魔力之基故，故非四蕴即时生起之魔力，各有其适时不同。欲门诸法为最大魔力，此为历代注师的主要论说。在经藏与论藏中，分别以禅定专长表现之魔力法门为方便之魔力法门的显现，用以深究终极，即品秾。
Suttantabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā. · 经分别注释已毕。
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
二、论述阿毗达摩修习法
§444
444. Abhidhammabhājanīye ‘‘iddhipādoti tathābhūtassa phasso…pe… paggāho avikkhepo’’ti (vibha. 447) iddhiiddhipādatthadassanatthaṃ paggāhāvikkhepā vuttā, cittapaññā ca saṅkhipitvāti. Cattāri nayasahassāni vibhattānīti idaṃ sādhipativārānaṃ paripuṇṇānaṃ abhāvā vicāretabbaṃ. Na hi adhipatīnaṃ adhipatayo vijjanti, ekekasmiṃ pana iddhipādaniddese ekeko adhipativāro labbhatīti soḷasa soḷasa nayasatāni labbhanti.
第四百四十四条 论阿毗达摩所修习的“四力根”，谓堪真切的现证触境……等节文，结集注疏第四百四十七条中，谓“引持不动”，是为了显明“力根四种”的本义，所谓“引持”者，谓心持慧摄持；“不动”者，谓无动摇。此处所说“力根四千种差别”，应理解为此四力根具足无缺的种种显现。从根本上说，诸“力根”的具足非有偏私，若单就某一力根分别论述，则能得相应之具足境界，共得十六种十六百种差别显现。
Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿毗达摩分别注释已毕。
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
第三 质问解说
Nanu ca cattāropi adhipatayo ekakkhaṇe labbhanti, aññamaññassa pana adhipatayo na bhavanti ‘‘cattāro iddhipādā na maggādhipatino’’ti vuttattā. Rājaputtopamāpi hi etamatthaṃ dīpetīti? Na, ekakkhaṇe dutiyassa adhipatino abhāvato eva, ‘‘na maggādhipatino’’ti vuttattā rājaputtopamā adhipatiṃ na karontīti imamevatthaṃ dīpeti, na adhipatīnaṃ sahabhāvaṃ. Taṃ kathaṃ jānitabbanti? Paṭikkhittattā. Adhipatipaccayaniddese hi aṭṭhakathāyaṃ (paṭṭhā. aṭṭha. 1.3) vuttā ‘‘kasmā pana yathā hetupaccayaniddese ‘hetū hetusampayuttakāna’nti vuttaṃ, evamidha ‘adhipatī adhipatisampayuttakāna’nti avatvā ‘chandādhipati chandasampayuttakāna’ntiādinā nayena desanā katāti? Ekakkhaṇe abhāvato’’ti. Sati ca catunnaṃ adhipatīnaṃ sahabhāve ‘‘ariyamaggasamaṅgissa vīmaṃsādhipateyyaṃ maggaṃ bhāventassā’’ti visesanaṃ na kattabbaṃ siyā avīmaṃsādhipatikassa maggassa abhāvā. Chandādīnaṃ aññamaññādhipatikaraṇabhāve ca ‘‘vīmaṃsaṃ ṭhapetvā taṃsampayutto’’tiādinā chandādīnaṃ vīmaṃsādhipatikattavacanaṃ na vattabbaṃ siyā. Tathā ‘‘cattāro ariyamaggā siyā maggādhipatino, siyā na vattabbā maggādhipatino’’ti (dha. sa. 1429) evamādīhipi adhipatīnaṃ sahabhāvo paṭikkhitto evāti.
确实，这四种力根虽能同时获得，但彼此间无三世共存的“力根之主”，如言‘四力根无法共为道之主’所示。则比喻为王子是否也同此理？并非如此，因一时若无第二位其主，故谓‘无道之主’，意指王子之主未现，而非言诸主不可共存。如何明知此义？因断除性故。论缘起中注疏（巴蒂·八章第一节）已解说：“何以缘起文云‘缘因相连成因’，今此缘为‘主与主相连’时，却云‘所欲主与欲相连’，即时不现。”此为断除共存意。又四主共存时，“应起等正道，作为审查之主”之别称不可加于未審查之主，因其不存在。至于诸欲主互为审查主语，称“以审查立其相连”，则不可由此推断也。故『四圣道者若为道之主，则为道之主，若非道之主，则不可为道之主』（律藏序言1429）等文，其意亦是各主共存为断定矣。
Pañhapucchakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 问分注释已毕。
Iddhipādavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 神足分别注释已毕。