8. Sammappadhānavibhaṅgo · 8. 正勤分别复注
8. Sammappadhānavibhaṅgo第八 正勤分别
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
1. 经文及其注释的说明
§390
390.Kāraṇappadhānāti ‘‘anuppannapāpakānuppādādiatthā’’ti gahitā tatheva te hontīti taṃ atthaṃ sādhentiyevāti etassa atthassa dīpako sammā-saddoti yathādhippetatthassa anuppannapāpakānuppādādino kāraṇabhūtā, padhānakāraṇabhūtāti attho. Sammāsaddassa upāyayonisoatthadīpakataṃ sandhāya ‘‘upāyappadhānā yonisopadhānā’’ti vuttaṃ. Paṭipannakoti bhāvanamanuyutto. Bhusaṃ yogo payogo, payogova parakkamo payogaparakkamo. Etānīti ‘‘vāyamatī’’tiādīni ‘‘āsevamāno vāyamatī’’tiādinā yojetabbāni.
390. 关于因缘根本，意谓『未生的恶法之未生等义』，此为既定论义，且如是法确有此理。此义之灯明即为正确之义，即如所论，未生的恶法与其发生为因缘根本、根本因缘。正确语义借由合理之手段和分析明灯，称为『因缘根本』，又作『正当根本因缘』。所修习者乃是心意的修习，称为修习从事。与耦合、能行、激发、进展皆指相续心的努力及其增进。『等于此』者，谓当以如『尽心努力』等精神调适之言施加配合。
Anuppannāti avattabbataṃ āpannānanti bhūmiladdhārammaṇādhiggahitāvikkhambhitāsamugghātituppannānaṃ.
未生者，谓未被降伏而产生者，意指未经生起且强固与激动的地法、境界、现象。
§391
391.Dhammacchandoti taṇhādiṭṭhivīriyacchandā viya na añño dhammo, atha kho chandaniyasabhāvo evāti dassento āha ‘‘sabhāvacchando’’ti. Tattha ‘‘yo kāmesu kāmacchando’’tiādīsu (dha. sa. 1103) taṇhā chandoti vuttāti veditabbo, ‘‘sabbeva nu kho, mārisa, samaṇabrāhmaṇā ekantavādā ekantasīlā ekantachandā ekantaajjhosānā’’ti (dī. ni. 2.366) ettha diṭṭhi, pamādaniddese ‘‘nikkhittachandatā nikkhittadhuratā’’ti vīriyanti vaṇṇeti.
391. 法欲即如渴爱、见解、精进欲求之意，非他。故称之为『欲令之集会』。其中如『对欲乐的爱好』等，此处称为渴爱，须知之。又如经中言『众婆罗门沙门皆有专一论断、纯净戒律及一念断疑』，此在戒律视角及懈怠所对应中，谓去欲、坚离、精进等解脱之境界。
§394
394.Vāyamativīriyaṃ ārabhatīti padadvayassapi niddeso vīriyaniddesoyevāti adhippāyenāha ‘‘vīriyaniddese’’ti.
394. 「勇猛努力」即刚起之初，两词合用亦为说明勇猛之义。此前文亦以此作为力量的标志。
§406
406.Sabbapubbabhāgeti sabbamaggānaṃ pubbabhāge. Purimasminti ‘‘anuppannā me kusalā dhammā anuppajjamānā anatthāya saṃvatteyyu’’nti etthāpi ‘‘samathavipassanāva gahetabbā’’ti vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ, taṃ pana maggānuppannatāya bhāvato anuppajjamāne ca tasmiṃ vaṭṭānatthasaṃvattanato na yuttanti paṭikkhipati.
406. 「一切道的前部分」，谓诸般行道之初起部分。所谓早前者，即『未生的善法未生者，不得以流转无益之境地』，在此亦说『舍定和观的修学必须』。于此对「道之未生性」论，是以未现的或未生的，不应视作正在进行中的转变，反而应斥之为不当。
Mahantaṃgāravaṃ hoti, tasmā ‘‘saṅghagāravena yathāruci vindituṃ na sakkā’’ti saṅghena saha na nikkhami. Atimandāni noti nanu atimandānīti attho. Santasamāpattito aññaṃ santhambhanakāraṇaṃ balavaṃ natthīti ‘‘tato parihīnā santhambhituṃ na sakkontī’’ti āha. Na hi mahārajjumhi chinne suttatantū sandhāretuṃ sakkontīti. Samathe vatthuṃ dassetvā tena samānagatikā vipassanā cāti iminā adhippāyenāha ‘‘evaṃ uppannā samathavipassanā…pe… saṃvattantī’’ti.
有极大的障碍，因此说「因有僧团的障碍而不能如意得见」，不应与僧团一同出家。障碍不是过分薄弱，而是指极其薄弱。若和睦圆满而无其他阻碍因素，力量不够，故言『因而无法止息此障碍』。实则不可能在断了大绳的情况下联结细丝。显示于止的基础上，以此为同一道理而观慧共行，故以此权宜说「如是生起的止观便运行」 。
Tattha anuppannānanti ettha tattha duvidhāya sammappadhānakathāya, tattha vā pāḷiyaṃ ‘‘anuppannāna’’nti etassa ayaṃ vinicchayoti adhippāyo. Eteyevāti anamatagge saṃsāre uppannāyeva.
这里的“未生起”是依照两个方面的善分精进之说，或者依照巴利语“未生起”的解释，此乃该权宜之说。意即于无始轮回中，正是生起之时。
Cuddasa mahāvattāni khandhake vuttāni āgantukaāvāsikagamikaanumodana bhattagga piṇḍacārika āraññika senāsana jantāgharavaccakuṭi ācariyaupajjhāyasaddhivihārikaantevāsikavattāni cuddasa. Tato aññāni pana kadāci tajjanīyakammakatādikāle pārivāsikādikāle ca caritabbāni dvāsīti khuddakavattānīti kathitāni daṭṭhabbāni. Na hi tāni sabbāsu avatthāsu caritabbāni, tasmā mahāvatte agaṇitāni. Tattha ‘‘pārivāsikānaṃ bhikkhūnaṃ vattaṃ paññāpessāmī’’ti ārabhitvā ‘‘na upasampādetabbaṃ…pe… na chamāyaṃ caṅkamante caṅkame caṅkamitabba’’nti (cūḷava. 76) vuttāni pakatatte caritabbavattāvasānāni chasaṭṭhi, tato paraṃ ‘‘na, bhikkhave, pārivāsikena bhikkhunā pārivāsikavuḍḍhatarena bhikkhunā saddhiṃ, mūlāyapaṭikassanārahena, mānattārahena, mānattacārikena, abbhānārahena bhikkhunā saddhiṃ ekacchanne āvāse vatthabba’’ntiādīni (cūḷava. 82) pakatatte caritabbehi anaññattā visuṃ visuṃ agaṇetvā pārivāsikavuḍḍhatarādīsu puggalantaresu caritabbattā tesaṃ vasena sampiṇḍetvā ekekaṃ katvā gaṇetabbāni pañcāti ekasattati vattāni, ukkhepanīyakammakatavattesu vattapaññāpanavasena vuttaṃ ‘‘na pakatattassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ…pe… nahāne piṭṭhiparikammaṃ sāditabba’’nti (cūḷava. 75) idaṃ abhivādanādīnaṃ assādiyanaṃ ekaṃ, ‘‘na pakatatto bhikkhu sīlavipattiyā anuddhaṃsetabbo’’tiādīni (cūḷava. 51) ca dasāti evaṃ dvāsīti honti. Etesveva kānici tajjanīyakammakatādivattāni, kānici pārivāsikādivattānīti aggahitaggahaṇena dvāsītivattanti daṭṭhabbaṃ.
十三大律：来住僧、居舍许可、饮食类、乞食外出、林间禅坐、军伐、众生敝屣、草庐窝棚、师长导师、信仰、谈话、住处等十三。除此之外，偶尔应行为如修忏悔等行持、护持常行者修习之二十小律，称为小律。非所有经文皆须行持，故大律未计者甚多。以“当宣说外行比库之行法”为起始，谓“不应受阿拉汉戒……亦不应为休息而行走”，称六十六止行律规范为明言。此后，谓“比库不应与长者比库共处一舍”，不应傲慢、轻慢、僭越、邪行等等众多明言。依此行法无异，未尽计者如长者比库等不同人等之行为条目，合并计之达七十一行为。被禁断之行为，如不当之敬礼、未报来访、不当洗浴等，属该明言之一；未应骚扰戒律、恶语等，亦为十项。如此二十三项之分别，为戒律行为与护持者等条目合并称二十三行为。
Idha vipākānubhavanavasena tadārammaṇaṃ, avipakkavipākassa sabbathā avigatattā bhavitvā vigatamattavasena kammañca ‘‘bhutvā vigatuppanna’’nti vuttaṃ, na aṭṭhasāliniyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1) viya rajjanādivasena anubhutvāpagataṃ javanaṃ, uppajjitvā niruddhatāvasena bhūtāpagatasaṅkhātaṃ sesasaṅkhatañca ‘‘bhūtāpagatuppanna’’nti, tasmā idha okāsakatuppannaṃ vipākameva vadati, na tattha viya kammampīti. Anusayitakilesāti appahīnā maggena pahātabbā adhippetā. Tenāha ‘‘atītā vā…pe… na vattabbā’’ti. Tesañhi ambataruṇopamāya vattamānāditā na vattabbāti.
这里依果报经历辨别：诸所缘起果未现前，故无障碍；若已断障碍则身心净洁，谓之已断已生。非《八支懴悔经》所说之火入身体，而是因果现前、俱复存在，称作已断已生。因此所谓「缘起果现前」指果报现起，并非谓为业体。余染垢应断断除故称之。故言「往昔等不可行」；其中如大树上水流不断，故当前不可行。
Āhatakhīrarukkho viya nimittaggāhavasena adhigataṃ ārammaṇaṃ, anāhatakhīrarukkho viya avikkhambhitatāya antogadhakilesaṃ ārammaṇaṃ daṭṭhabbaṃ, nimittaggāhakāvikkhambhitakilesā vā puggalā āhatānāhatakhīrarukkhasadisā. Purimanayenevāti avikkhambhituppanne viya ‘‘imasmiṃ nāma ṭhāne nuppajjissantīti na vattabbā asamugghāṭitattā’’ti yojetvā vitthāretabbaṃ.
若业果如被砍伐的菓树枝条所缘，则现前障碍相；无砍伐者则无动摇染缚相。故障碍相有如被砍伐的菓树枝条之个体，有如未被砍伐者。谓未生者不可作，非从裂散因说起。
Pāḷiyanti paṭisambhidāpāḷiyaṃ (paṭi. ma. 3.21). Maggena pahīnakilesānameva tidhā navattabbataṃ apākaṭaṃ pākaṭaṃ kātuṃ ajātaphalarukkho ābhato, atītādīnaṃ appahīnatādassanatthampi ‘‘jātaphalarukkhena dīpetabba’’nti āha. Tattha yathā acchinne rukkhe nibbattirahāni phalāni chinne anuppajjamānāni na kadāci sasabhāvāni ahesuṃ honti bhavissanti cāti atītādibhāvena na vattabbāni, evaṃ maggena pahīnakilesā ca daṭṭhabbā. Yathā ca chede asati phalāni uppajjissanti, sati ca nuppajjissantīti chedassa sātthakatā, evaṃ maggabhāvanāya ca sātthakatā yojetabbā.
巴利文《分解集敷演》云：因断三种业垢受持净化不可造诸恶业，如无法生长的果树，不能产出未曾生起之果。过去断除者、不复见者，亦应以已生成果树加以喻示。诸如枝条虽断果反能生，此为有切割有果理，故修行大道成效理应如是。
Suttantabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā. · 经教分法注释结束。
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
第三章 问答注释
§427
427. Pañhapucchake yaṃ vuttaṃ ‘‘vīriyajeṭṭhikāya pana aññassa vīriyassa abhāvā na vattabbāni maggādhipatīnīti vā na maggādhipatīnīti vā’’ti, ettha ‘‘maggādhipatīnī’’ti na vattabbatāya eva aññassa vīriyassa abhāvo kāraṇanti daṭṭhabbaṃ. Chandassa pana cittassa vā namaggabhūtassa adhipatino tadā abhāvā ‘‘na maggādhipatīnī’’ti na vattabbānīti vuttaṃ. Chandacittānaṃ viya namaggabhūtassa aññassa vīriyādhipatino abhāvāti vā adhippāyo. Sammappadhānānaṃ tadā maggasaṅkhātaadhipatibhāvato vā ‘‘na maggādhipatīnī’’ti navattabbatā vuttāti veditabbā.
第427条 问答中所说「关于精进的优胜者，应该说，没有其他人的精进不存在，也就是说，不应称为精进的领悟者，或者也不应称为领悟者」时，于此「领悟者」二字，其义非指其他人精进不存在而成为原因，这点应当明了。而关于欲望、心、即是未得道者之主宰消失时，所谓“不称为领悟者”之说，则是不成立的。此处意谓如欲心般，即未得道者精进的主宰消失，或是所设的主宰消失之见。此时，正确用功者，则因其道定之主宰者本体，而说“不称为领悟者”为不成立，应如此理解。
Pañhapucchakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 问分注释结束。
Sammappadhānavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 正勤分别注释结束。