7. Satipaṭṭhānavibhaṅgo · 7. 念处分别复注
7. Satipaṭṭhānavibhaṅgo第七 念处分别
1. Suttantabhājanīyaṃ
1. 依经文分解
Uddesavāravaṇṇanā举示段注释
§355
355.Tayosatipaṭṭhānāti satipaṭṭhāna-saddassa atthuddhāraṃ karoti, na idha pāḷiyaṃ vuttassa satipaṭṭhāna-saddassa atthadassanaṃ. Ādīsu hi satigocaroti ādi-saddena ‘‘phassasamudayā vedanānaṃ samudayo, nāmarūpasamudayā cittassa samudayo, manasikārasamudayā dhammānaṃ samudayo’’ti (saṃ. ni. 5.408) satipaṭṭhānanti vuttānaṃ satigocarānaṃ dīpake suttappadese saṅgaṇhāti. Evaṃ paṭisambhidāpāḷiyampi avasesapāḷippadesadassanattho ādi-saddo daṭṭhabbo. Dānādīnipi karontassa rūpādīni kasiṇādīni ca satiyā ṭhānaṃ hotīti taṃnivāraṇatthamāha ‘‘padhānaṃ ṭhāna’’nti. Pa-saddo hi padhānatthadīpakoti adhippāyo.
355. 『三法念处』者，为『念处』一词意义的揭示，而非此处所述巴利语中‘念处’一词的意义表现。初则以‘念境’（satigocara）为依据，于初始句中说道：『触缘生受的缘起，名色生识的缘起，心念生法的缘起』（参见《增支部》5.408），由此将‘念处’所涵盖之义，结合经文语境加以归纳，作为释义重点。如此，巴利语《分辨三藏》中亦以此作为末段巴利文句义呈现。施与等事中，乃以色等为『遍』（kasiṇa），而念念有境，故称为『念之所住』，其受障碍也因称为『精勤之所住』（padhānaṃ ṭhāna）。其中，『pa』字表明此处为精勤义的指示词。
Ariyoti ariyaṃ seṭṭhaṃ sammāsambuddhamāha. Etthāti etasmiṃ saḷāyatanavibhaṅgasutteti attho. Suttekadesena hi suttaṃ dasseti. Tattha hi –
‘圣’谓为至上者，即正自觉者之义。此即《六入分解经》中所示之义。“一处”文以单一段落指示经文内容，即『经』语义之所在。此处内容详述如下——
‘‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo…pe… arahatīti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ? Idha, bhikkhave, satthā sāvakānaṃ dhammaṃ deseti anukampako hitesī anukampaṃ upādāya ‘idaṃ vo hitāya idaṃ vo sukhāyā’ti. Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṃ odahanti, na aññā cittaṃ upaṭṭhāpenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ satipaṭṭhānaṃ. Yadariyo…pe… arahati.
『三种念处，唯我所说……阿拉汉……』此乃已说明之语句，设问此言基于何义？在此，比库们，佛为弟子们宣说法义，是以悲愍心、利益愿为念，宣称‘为尔等利益、为尔等安乐’。佛之弟子既不懈怠，亦不弃听佛法，且不弃另一念心，乃恪守佛法教诫。于此，比库们，正觉者既非自负，亦不自负自觉，并无傲慢之心，而是无所依傍，且常持正念、正知。是为，比库们，第一念处。『唯我所说……阿拉汉』。
‘‘Puna caparaṃ bhikkhave satthā…pe… idaṃ vo sukhāyāti. Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti…pe… vattanti. Ekacce sāvakā sussūsanti …pe… na ca vokkamma satthusāsanā vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva attamano hoti, na ca attamanataṃ paṭisaṃvedeti. Na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṃ paṭisaṃvedeti. Attamanatañca anattamanatañca tadubhayaṃ abhinivajjetvā upekkhako ca viharati sato sampajāno. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ…pe….
『复次，比库，佛……为尔等安乐……』及说。弟子中有些不懈怠，亦有些懈怠，皆有分明区别。于此，比库，佛既非自负，亦不自负自觉。亦非自负者，亦非自负自觉者。对这两者皆不固执，且持平等心态，常乐正念、正知。此为，比库们，第二……
‘‘Puna caparaṃ…pe… sukhāyāti. Tassa sāvakā sussūsanti…pe… vattanti. Tatra, bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṃvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno. Idaṃ, bhikkhave, tatiya’’nti (ma. ni. 3.311) –
『复次……为尔等安乐……』及说。此有弟子发自光明心，弟子心存自觉，也依自觉而观。正觉者亦无所依傍，常持正念、正知。此为，比库们，第三念处。」（《中部·念处经》3.311）
Evaṃ paṭighānunayehi anavassutatā, niccaṃ upaṭṭhitasatitā, tadubhayavītivattatā satipaṭṭhānanti vuttā. Buddhānameva kira niccaṃ upaṭṭhitasatitā hoti, na paccekabuddhādīnanti.
依此反感破坏等不纯洁现象，永远持续保持正念观察，彼此相互断绝，即称为念处。据说只有佛陀自己能够永远持续保持正念观察，而非世间的辟支佛等众。
Pa-saddo ārambhaṃ joteti, ārambho ca pavattīti katvā āha ‘‘pavattayitabbatoti attho’’ti. Satiyā karaṇabhūtāya paṭṭhānaṃ paṭṭhāpetabbaṃ satipaṭṭhānaṃ. Ana-saddañhi bahulaṃ-vacanena kammatthaṃ icchanti saddavidū, tatheva kattuatthampi icchantīti puna tatiyanaye ‘‘patiṭṭhātīti paṭṭhāna’’nti vuttaṃ. Tattha pa-saddo bhusatthaṃ pakkhandanaṃ dīpetīti ‘‘okkantitvā pakkhanditvā vattatīti attho’’ti āha. Puna bhāvatthe sati-saddaṃ paṭṭhāna-saddañca vaṇṇento ‘‘atha vā’’tiādimāha. Tena purimatthe sati-saddo paṭṭhāna-saddo ca kattuatthoti viññāyati.
「pa」音节表示开始，燃起光明；「ārambha」表示起动、发动，故称为“发动之意”。正念作为持守的根本，应当保持正念。没有音节的多用者，是通晓语音的人期望说明修法的功用，且期望说明所作之用，因此第三种解释为「patiṭṭhā」即「立起、持守」之意。据说「pa」音节表示遮断破坏，即“越过且断绝”的意思。又为了表达意念，又描述正念音节和持守音节，称为「atha vā」等。因此，前面所说正念音节与持守音节是修行目的。
Visesena kāyo ca vedanā ca assādassa kāraṇanti tappahānatthaṃ tesaṃ taṇhāvatthūnaṃ oḷārikasukhumānaṃ asubhadukkhatādassanāni mandatikkhapaññehi taṇhācaritehi sukarānīti tāni tesaṃ visuddhimaggoti vuttāni, evaṃ diṭṭhiyā visesakāraṇesu cittadhammesu aniccānattatādassanāni nātipabhedātipabhedagatesu tesu tappahānatthaṃ mandatikkhānaṃ diṭṭhicaritānaṃ sukarānīti tesaṃ tāni visuddhimaggoti. Tikkho samathayāniko oḷārikārammaṇaṃ pariggaṇhanto tattha aṭṭhatvā jhānaṃ samāpajjitvā vuṭṭhāya vedanaṃ pariggaṇhātīti āha ‘‘oḷārikārammaṇe asaṇṭhahanato’’ti. Vipassanāyānikassa sukhume citte dhammesu ca cittaṃ pakkhandatīti tadanupassanānaṃ taṃvisuddhimaggatā vuttā.
特别是身与受是烦恼消除的原因。那三种渴爱性质细微且波动多端，损害身心清净，因见解未明以微妙智慧断除此渴爱行为甚为艰难。因而此等为清净之道。以断见谬障碍，故内心现诸无常相，在此无差别或差别状态之下，借由觉行业难近，于已习之观点中亦难断除，被称作清净之道。迅速止心者，能以微细感知之缘起调节止息，依此入禅定，方得究竟觉醒，离诸苦恼。又说修慧者，内心与法相别离，心识舍弃诸法，此为观之清净之道。
Tesaṃ tatthāti ettha tattha-saddassa pahānatthanti etena yojanā. Pañca kāmaguṇā savisesā kāye labbhantīti visesena kāyo kāmoghassa vatthu, bhave sukhaggahaṇavasena bhavassādo hotīti bhavoghassa vedanā, santatighanaggahaṇavasena citte attābhiniveso hotīti diṭṭhoghassa cittaṃ, dhammavinibbhogassa dhammānaṃ dhammamattatāya ca duppaṭivijjhattā sammoho hotīti avijjoghassa dhammā, tasmā tesu tesaṃ pahānatthaṃ cattārova vuttā, dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anusetīti dukkhadukkhavipariṇāmadukkhasaṅkhāradukkhabhūtā vedanā visesena byāpādakāyaganthassa vatthu, citte niccaggahaṇavasena sassatassa attano sīlena suddhītiādiparāmasanaṃ hotīti sīlabbataparāmāsassa cittaṃ, nāmarūpaparicchedena bhūtaṃ bhūtato apassantassa bhavavibhavadiṭṭhisaṅkhāto idaṃsaccābhiniveso hotīti tassa dhammā…pe… sukhavedanāssādavasena paralokanirapekkho ‘‘natthi dinna’’ntiādiparāmāsaṃ uppādetīti diṭṭhupādānassa vedanā. Santatighanaggahaṇavasena sarāgādicitte sammoho hotīti mohāgatiyā cittaṃ, dhammasabhāvānavabodhena bhayaṃ hotīti bhayāgatiyā dhammā…pe… avuttānaṃ vuttanayena vatthubhāvo yojetabbo.
「tesaṃ tattha」意谓此处舍弃字句连用，即舍弃彼此相连义意。五欲之性尤其在于「kāyo」是欲望流入之所，是生有之爱欲之根本；「vedanā」是业受之所，生有苦之起因；「citta」是无明之根，放逸心逐生；「dhamma」是迷痴（无明）障碍诸法现象的本质。因此为断其根本，唯有舍弃四法。其为苦因及受痛苦之缘，感作戒定慧不清净中之贪嗔痴，乃此苦果之根。依此缘起，苦受身是生死之根，受苦之根本是烦恼缠结的切要处。然以正恒住心、戒净心，断灭名色所生死见，此称为断灭之理。以五根消除烦恼故，修习勤奋修慧，习得正念正定。彼皆是断见之因缘也，故此依止文教，连贯传讲于众。
‘‘Āhārasamudayā kāyasamudayo, phassasamudayā vedanāsamudayo (saṃ. ni. 5.408), saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti (ma. ni. 3.126; saṃ. ni. 2.1; udā. 1) vacanato kāyādīnaṃ samudayabhūtā kabaḷīkārāhāraphassamanosañcetanāviññāṇāhārā kāyādiparijānanena pariññātā hontīti āha ‘‘catubbidhāhārapariññattha’’nti. Pakaraṇanayoti tambapaṇṇibhāsāya vaṇṇanānayo. Nettipeṭakappakaraṇe dhammakathikānaṃ yojanānayotipi vadanti.
“饮食生身，感受生受”、“由造作生识，识缘名色”言中（出自《中部》《相应部》《Udāna》等经文）意谓身等由饮食而生，感受依接触而起。意志意识诸感因缘复生识，识缘名色形体。此故称“四种饮食已明悉”。“Pakaraṇa-naya”指论书之注释方法。经藏总纲中，此指对教义连接联贯之技巧。
Saraṇavasenāti kāyādīnaṃ kusalādidhammānañca dhāraṇatāvasena. Saranti gacchanti etāyāti satīti imasmiṃ atthe ekatte nibbāne samāgamo ekattasamosaraṇaṃ. Etadeva hi dassetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādimāha. Ekanibbānappavesahetubhūto vā samānatāya eko satipaṭṭhānasabhāvo ekattaṃ, tattha samosaraṇaṃ taṃsabhāgatā ekattasamosaraṇaṃ. Ekanibbānappavesahetubhāvaṃ pana dassetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādimāha. Etasmiṃ atthe saraṇekattasamosaraṇāni saha satipaṭṭhānekabhāvassa kāraṇattena vuttānīti daṭṭhabbāni, purimasmiṃ visuṃ. Saraṇavasenāti vā gamanavasenāti atthe sati tadeva gamanaṃ samosaraṇanti samosaraṇe vā sati-saddatthavasena avuccamāne dhāraṇatāva satīti sati-saddatthantarābhāvā purimaṃ satibhāvassa kāraṇaṃ, pacchimaṃ ekabhāvassāti nibbānasamosaraṇepi sahitāneva tāni satipaṭṭhānekabhāvassa kāraṇāni.
“Saraṇavasena”意为“持具身等功德之道”，即具修善法。此词由“saranti（流行）”与“vasena（以法为持）”合成，意即诸善行法保持涵养。此文义指此处一处涅槃即统一之正念，众多正念汇聚一处，称之“同处同事”。正念若聚集为一，则统一涅槃入内，乃正念集会并同。此处为描绘正念集体与涅槃同住之关系。由此知“saraṇavasena”指持心同故名同去，又称“同去”。前后相续无断，正念合法且无间，让涅槃同依而不离，因而称作正念合一的根本。
Cuddasavidhenāti idaṃ mahāsatipaṭṭhānasutte (dī. ni. 2.372 ādayo; ma. ni. 1.105 ādayo) vuttānaṃ ānāpānapabbādīnaṃ vasena. Tathā pañcavidhena dhammānupassananti etthāpi daṭṭhabbaṃ. Ettha ca uṭṭhānakabhaṇḍasadisatā taṃtaṃsatipaṭṭhānabhāvanānubhāvassa daṭṭhabbā. Bhikkhugocarā hi ete. Vuttañhi ‘‘gocare, bhikkhave, caratha sake pettike visaye’’tiādi (saṃ. ni. 5.372; dī. ni. 3.80).
此处所谓十四种方法者，指的是《大念处经》中所述的，起始于入出息观念等法门，据《长部杂事》第二卷372行及《中部杂事》第一卷105行引示而出。此亦当以五法观想法门观照。且于此复当见修习念处之体验，或如起行、体节现识，乃是念处修习中必见之相。此诸法皆属比库所能通达。经典有言：“诸比库，应在人群、场所中修行。”（《相应部杂事》五卷372行；《长部杂事》第三卷80行）
Kāyānupassanādipaṭipattiyā bhikkhu hotīti bhikkhuṃ ‘‘kāyānupassī viharatī’’tiādinā dasseti bhikkhumhi taṃniyamato. Tenāha ‘‘paṭipattiyā vā bhikkhubhāvadassanato’’ti.
以身观等修行而成为比库者，由称谓“身观者住此”等语而显现于比库之间，乃为此称号之由。故言“或因修行，或因具比库身份而显现此名”。
Samaṃ careyyāti kāyādivisamacariyaṃ pahāya kāyādīhi samaṃ careyya. Rāgādivūpasamena santo, indriyadamanena danto, catumagganiyamena niyato, seṭṭhacāritāya brahmacārī. Kāyadaṇḍādioropanena nidhāya daṇḍaṃ. So evarūpo bāhitapāpasamitapāpabhinnakilesatāhi brāhmaṇādisamañño veditabbo.
应当均等修行者，即舍弃身等烦恼不调之行为，于身诸法等保持平等之行。于贪等烦恼已息、由调御根意制而驯服、依四圣谛约束而守，作最上善之梵行者。于身刑杖等诸苦予以安置，长存之，于行止中斩断业障。此类无漏、离恶及分别染污之清净者，当等同婆罗门等而知晓。
Kāyānupassanāuddesavaṇṇanā身随观举示注释
Asammissatoti vedanādayopi ettha sitā, ettha paṭibaddhāti kāye vedanādianupassanāpasaṅgepi āpanne tadamissatoti attho. Avayavīgāhasamaññātidhāvanasārādānābhinivesanisedhanatthaṃ kāyaṃ aṅgapaccaṅgehi, tāni ca kesādīhi, kesādike ca bhūtupādāyarūpehi vinibbhujjanto ‘‘tathā na kāye’’tiādimāha. Pāsādādinagarāvayavasamūhe avayavīvādinopi avayavīgāhaṃ na karonti. Nagaraṃ nāma koci attho atthīti pana kesañci samaññātidhāvanaṃ siyāti itthipurisādisamaññātidhāvane nagaranidassanaṃ vuttaṃ.
不和合者，关于受等诸法，此处谓受亦有不和合。谓“拘缚”者，于身内受等法观察、附着中生不起拘束之意。譬如肢节等对身的习惯依附消除而断除依着，此时“非为身”等意生起。城堡等诸内部构造聚合体内之住处，则构造分解者不作分解。城邑一词无特指任何实义，但头发等诸习性依附之意义犹存，有如男女的习性依附中分别城市的状貌。
Yaṃ passati itthiṃ vā purisaṃ vā, nanu cakkhunā itthipurisadassanaṃ natthīti? Saccaṃ natthi, ‘‘itthiṃ passāmi, purisaṃ passāmī’’ti pana pavattasaññāya vasena ‘‘yaṃ passatī’’ti vuttaṃ. Micchādassane vā diṭṭhiyā yaṃ passati, na taṃ diṭṭhaṃ, taṃ rūpāyatanaṃ na hoti, rūpāyatanaṃ vā taṃ na hotīti attho. Atha vā taṃ kesādibhūtupādāyasamūhasaṅkhātaṃ diṭṭhaṃ na hoti, diṭṭhaṃ vā yathāvuttaṃ na hotīti attho. Yaṃ diṭṭhaṃ taṃ na passatīti yaṃ rūpāyatanaṃ, kesādibhūtupādāyasamūhasaṅkhātaṃ vā diṭṭhaṃ, taṃ paññācakkhunā bhūtato na passatīti attho.
见到的女子或男子，岂非凭眼见女人或男人的形象？无疑。因起“我见女人”或“我见男人”的现象而存有“所见者”的说法。若因错误见或观点所见，即非真实所见，谓其所见不是真实的色界；又或谓对诸习性形成的头发等物之总称不真实，亦不具现象如所见。真实所见即真相所见，而非根本不见所见之意。
Na aññadhammānupassīti na aññasabhāvānupassī, asubhādito aññākārānupassī na hotīti vuttaṃ hoti. Pathavīkāyanti kesādipathaviṃ dhammasamūhattā kāyoti vadati, lakkhaṇapathavimeva vā anekappabhedasakalasarīragataṃ pubbāpariyabhāvena pavattamānaṃ samūhavasena gahetvā kāyoti vadati, evaṃ aññatthāpi.
谓不观察别法，即不观察他性；不观察不净法，即不观察诸不净之形态，此为所说。所谓地身，谓头发等诸根属土地身之诸法总合称为身体；亦谓此乃集于过去现时诸支身之大综合色体。因而也可以从别的角度作此解释。
Ajjhattabahiddhāti ajjhattabahiddhādhammānaṃ ghaṭitārammaṇaṃ ekato ārammaṇabhāvo natthīti attho, ajjhattabahiddhā dhammā vā ghaṭitārammaṇaṃ idaṃ natthīti attho. Tīsu bhavesu kilesānanti bhavattayavisayānaṃ kilesānanti attho.
内外两方面者，谓对内外诸法所起的缘境一方之存在并不存在，意即不存在如此一缘境。亦即内外诸法或此缘境皆不存在之意。三界中之贪污烦恼者，即分别界存在客体之烦恼也。
Sabbatthikanti sabbattha bhavaṃ. Sabbasmiṃ līne uddhaṭe ca citte icchitabbattā, sabbe vā līne uddhaṭe ca bhāvetabbā bojjhaṅgā atthikā etāyāti sabbatthikā. Antosaṅkhepoti antoolīyanā kosajjanti attho.
无所不在者，谓无处不有生存。于一切选择与放逸的意念心中，皆应生起乐欲，一切该生起乐欲与放逸的觉支皆具足意味此无所不在。总括言之，即用不受限、不局促引申其意。
Avisesena dvīhipi nīvaraṇappahānaṃ vuttanti katvā puna ekekena vuttappahānavisesaṃ dassetuṃ ‘‘visesenā’’ti āha, ‘‘vineyya nīvaraṇānī’’ti avatvā abhijjhādomanassavinayassa vā payojanaṃ dassento ‘‘visesenā’’tiādimāha. Kāyānupassanābhāvanāya ujuvipaccanīkānaṃ anurodhavirodhādīnaṃ pahānadassanañhi etassa payojananti. Kāyabhāvanāyāti kāyānupassanābhāvanā adhippetā. Tenāti anurodhādippahānavacanena.
特别者，即分别指解除两种障碍说。先说除二障碍法，复次分别陈说各自解除障碍之差别，谓曰“分别”，又称“应断诸障碍”，意在展现制除贪嗔烦恼之差别。身观修习中，观察正反推动与阻碍之法皆须断除，此为其目的。观身修习谓身观修习之总称。故以断除推动等说为结。
Sabbatthikakammaṭṭhānaṃ buddhānussati mettā maraṇassati asubhabhāvanā ca. Satisampajaññena etena yoginā parihariyamānaṃ taṃ sabbatthikakammaṭṭhānaṃ vuttaṃ satisampajaññabalena avicchinnassa tassa pariharitabbattā, satiyā vā samatho vutto samādhikkhandhasaṅgahitattā.
无处不在修习法，谓佛陀念佛、慈心、死亡观、不净观等诸修习法。修行者依正念正知以此守护，谓凭正念正知之力不停断除，应得守护无间断境界。或称守护法为正定，因集定支故。
Kāyānupassanāuddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 身随观举示注释已毕。
Vedanānupassanādiuddesavaṇṇanā受随观等举示注释
Kevalaṃ panidhātiādinā idha ettakaṃ veditabbanti veditabbaṃ paricchedaṃ dasseti. Addamadakkhīti dvepi ekatthā. Sammaddasoti sammā passako.
唯近意断者，由此可知应了知之事及其界限。以二合一称，谓周全说明。正见谓正实观照之意。
Sukhadukkhatopi cāti sukhādīnaṃ ṭhitivipariṇāmañāṇasukhatāya, vipariṇāmaṭṭhitiaññāṇadukkhatāya ca vuttattā tissopi ca sukhato tissopi ca dukkhato anupassitabbāti attho.
虽有乐苦，乃指由乐等之持久反转所感之快乐，及反转持久使之痛苦的认识俱现。故应于这乐与苦安立而不分别彼此。
Rūpādiārammaṇachandādiadhipatiñāṇādisahajātakāmāvacarādibhūminānattabhedānaṃ kusalākusalatabbipākakiriyānānattabhedassa ca ādi-saddena sasaṅkhārikāsaṅkhārikasavatthukāvatthukādinānattabhedānañca vasenāti yojetabbaṃ. Suññatādhammassāti ‘‘dhammā honti, khandhā hontī’’tiādinā (dha. sa. 121) suññatāvāre āgatasuññatāsabhāvassa vasena. Kāmañcetthātiādinā pubbe pahīnattā puna pahānaṃ na vattabbanti codanaṃ dasseti, maggacittakkhaṇe vā ekattha pahīnaṃ sabbattha pahīnaṃ hotīti visuṃ visuṃ na vattabbanti. Tattha purimacodanāya nānāpuggalaparihāro, pacchimāya nānācittakkhaṇikaparihāro. Lokiyabhāvanāya hi kāye pahīnaṃ na vedanādīsu vikkhambhitaṃ hoti. Yadipi na pavatteyya, na paṭipakkhabhāvanāya tattha sā abhijjhādomanassassa appavatti hotīti puna tappahānaṃ vattabbamevāti. Ubhayattha vā ubhayaṃ sambhavato yojetabbaṃ. Ekattha pahīnaṃsesesupi pahīnaṃ hotīti maggasatipaṭṭhānabhāvanaṃ, lokiyabhāvanāya vā sabbattha appavattimattaṃ sandhāya vuttaṃ. ‘‘Pañcapi khandhā loko’’ti hi catūsupi vuttanti.
色等境界、色等对象、渴爱诸胜知、等诸天性之所非分别，善恶业果及作意之所非分别，并以「初声」等，用分别与非分别、因缘与所缘等，俱应联系。空法者谓：「法有，蕴有」等语（见大藏义书121），于空之趣至空无自性法，则以非分别为凭借。所谓「欲」等语，表明前已舍弃者，终不复起舍弃的驱策；于道心念现起时，或于一处舍弃，或处处皆弃，不应分别详观。此中前驱动者称为各人拾遗，后驱动者称为各时念取。他说世间修习，对于身的舍弃，于受等无障碍。虽无能作，但在反行修习则能消除贪欲恼恨，故仍须舍弃。两者俱存则皆须联系。或舍弃一处余者也必舍，即道及勤念修，世间修习则悉以稍断为度。如「五蕴乃是世间」，其意亦如前四句。
Vedanānupassanādiuddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 受随观等举示注释已毕。
Uddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 略说句之解释已毕。
Kāyānupassanāniddesavaṇṇanā身随观指示之解释
§356
356. Sabbappakāravacanena uddese dassitā ajjhattādianupassanā pakārā ca gahitā. Tattha antogadhā cuddasa pakārā, kāyagatāsatisutte vuttā kesādivaṇṇakasiṇārammaṇacatukkajjhānappakārā, lokiyādippakārā cāti tepi gahitā eva. Niddese hi ekappakāraniddesena nidassanamattaṃ katanti, sabbappakāraggahaṇañca bāhiresupi ekadesasambhavato katanti daṭṭhabbaṃ.
356. 以一切种类言语，示现所指，并深明内在之不可见事理。其间内含十三种方式，譬如于身念法经中所说之毛等颜色之相，四禅之境界，世间等观察方式，三者俱收包括。以上义表仅属其中之一项所指，采纳一切方式之意，且因其涵盖于外界表征之中，当得观察。
Tiriyaṃ tacaparicchinnanti ettha nanu kesalomanakhānaṃ atacaparicchinnatā tacassa ca atthīti? Yadipi atthi, tacaparicchinnabahulatāya pana tacaparicchinnatā na na hoti kāyassāti evaṃ vuttaṃ. Taco pariyanto assāti tacapariyantoti vuttoti etena pana vacanena kāyekadesabhūto taco gahito eva. Tappaṭibaddhā ca kesādayo tadanupaviṭṭhamūlā tacapariyantāva hontīti dvattiṃsākārasamūho sabbopi kāyo tacapariyantoti vuttoti veditabbo.
所谓横切此处，是指剃除毛发指合。此处意即毛、须、爪皆为横切，且其成具有用意。即使存在，因剃除大多，故不能谓为完全剃除身体。毛发围绕之意谓全身部分有毛。又言「毛遍全身」即是“毛遍全身”之意，因言此语，意指身体一部分的毛而言。因毛发茂密遮盖，毛发根部相连，故称为毛遍全身。三十二相之整体，皆称为身体之一部分。
‘‘Pūraṃ nānappakārassā’’ti vuttaṃ, ke pana te pakārā? Yehi nānappakāraṃ asuci vuttanti kesā lomātiādi vuttanti imamatthaṃ dīpento āha ‘‘ete kesādayo ākārā’’ti. Ākārā pakārāti hi eko attho.
「整体具有多种形态」是说，这些形态为何？谓诸形态皆为不净，称为毛、须等等。此中「形」为形态之意。
Nisinnassa yāva aparipphandanisajjāmūlakaṃ dukkhaṃ uppajjati, yāvatā uṭṭhāti vā, tāva eko nisajjavāro. Yena vidhinā uggahe kusalo hoti, so sattavidho vidhi ‘‘uggahakosalla’’nti vuccati, taṃnibbattaṃ vā ñāṇaṃ.
坐时若生因久坐而起之根本痛苦，直至起身止痛，此即一坐坐时之障碍。能以适当方法起止此苦者，为四种方法中善于起止痛苦之人，称为「起止痛苦之能手」。此乃相关知识。
Pathavīdhātubahulabhāvato matthaluṅgassa karīsāvasāne tantiāropanamāha. Ettha pana maṃsaṃ…pe… vakkaṃ…pe… kesāti evaṃ vakkapañcakādīsu anulomasajjhāyaṃ vatvā paṭilomasajjhāyo purimehi sambandho vutto. Svāyaṃ ye parato visuṃ tipañcāhaṃ, purimehi ekato tipañcāhanti chapañcāhaṃ sajjhāyā vakkhamānā, tesu ādiantadassanavasena vuttoti daṭṭhabbo. Anulomapaṭilomasajjhāyepi hi paṭilomasajjhāyo antimoti. Sajjhāyappakārantaraṃ vā etampīti veditabbaṃ. Hatthasaṅkhalikā aṅgulipanti. Lakkhaṇapaṭivedhassāti asubhalakkhaṇapaṭivedhassa, dhātulakkhaṇapaṭivedhassa vā.
因地（水土）法种多而肌肉纤细，腋下及肘部皮肤相连。若言肉等，然于毛发等五类语中，毛发顺行称为顺毛，逆行称为逆毛，顺逆毛则与先前所说相联系。自身及他处皆有顺毛三分、逆三分共计六分者，称为毛相之起始与结束。顺毛逆毛间变化，亦应了知。用手指骨枚举称为附着志。相状观察，谓不净相观察或根属法之相观察。
Attano bhāgo sabhāgo, sabhāgena paricchedo sabhāgaparicchedo, heṭṭhuparitiriyantehi sakakoṭṭhāsikakesantarādīhi ca paricchedoti attho.
「部分」者即「全部」，「全部」以部分为区分，即「部分区分」；且借由上中下层及萨咖座等不同层次，得以区分，故所谓「区分」之义。
Dhātuvibhaṅgo (ma. ni. 3.342 ādayo) pukkusātisuttaṃ. Sādhāraṇavasenāti ettakeneva siddhe sabba-ggahaṇaṃ vaṇṇakasiṇavasena catukkajjhānikasamathasādhāraṇattassa ca dassanatthaṃ.
《四大分解》（巴利《大部杂藏》第三卷第342节）称为「贤士经」。一般而言，此处为证明整体包含之性，犹如《色相相续》所示，是为了显示四种四禅入定之止禅共通性。
Okkamanavissajjananti paṭipajjitabbavajjetabbe maggeti attho. Bahiddhā puthuttārammaṇeti ettha kāyānupassanaṃ hitvā subhādivasena gayhamānā kesādayopi bahiddhā puthuttārammaṇānevāti veditabbā. Ukkuṭṭhukkaṭṭhiṭṭhāneyeva uṭṭhahitvāti pubbe viya ekattha katāya ukkuṭṭhiyā kamena sabbatālesu patitvā uṭṭhahitvā pariyantatālaṃ āditālañca agantvā tato tato tattha tattheva katāya ukkuṭṭhiyā uṭṭhahitvāti attho.
「止息及消灭」意指应当修行，使之达到应得果位。外在「扩展显现」，此处指超越对身体的单纯观察，包含含有美好等观境情境，头发等亦可视作是外在显现者。正如屋顶的瓦片有固定位置，先前以箍条绑扎积聚，有如完整铺设瓦片，之后一块块地扶正、校对，邻近相应位置亦被修整以保证整体稳固，即此义。
Adhicittanti samathavipassanācittaṃ. Anuyuttenāti yuttapayuttena, bhāventenāti attho. Samādhinimittaṃ upalakkhaṇākāro samādhiyeva. Manasi kātabbanti citte kātabbaṃ, uppādetabbanti attho. Samādhikāraṇaṃ vā ārammaṇaṃ samādhinimittaṃ āvajjitabbanti attho. Ṭhānaṃ atthīti vacanaseso, taṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyya, etassa saṃvattanassa kāraṇaṃ atthīti attho. Taṃ vā manasikaraṇaṃ cittaṃ kosajjāya saṃvatteyyāti etassa ṭhānaṃ kāraṇanti attho. Na ca pabhaṅgūti kammaniyabhāvūpagamanena ca pabhijjanasabhāvanti attho.
「上位心」指止与观之心。付诸习修者，即合相调和、专注于修习的涵义。「禅定相」特指禅定所依之对象或相象。心中当作之，即为心法中当作之事；「生起之意」亦为此义。禅定所缘或起点相，当以禅定所缘之相为缘而起。此处「所在（即心所起处）」之说，即心法依附于入座处，谓该坐处为心之所依缘。既是以心注意坐具而转动，故「所在」实为依缘。但「不破坏」意指此禅定非因行为习惯迁变而破坏，且含有生起与依止两相。
Ālimpetīti ādīpeti jāleti. Tañcāti taṃ piḷandhanavikatisaṅkhātaṃ atthaṃ payojanaṃ. Assāti suvaṇṇakārassa anubhoti sambhoti sādheti . Assa vā suvaṇṇassa taṃ atthaṃ suvaṇṇakāro anubhoti pāpuṇāti.
「燃烧」者，即烧毁。其含义为「强烈磨损破坏」，用以说明目的或功用。此中「玺」者，为「金玺」制成之义，指金匠所持，有一种荣耀或尊贵的意思。
Abhiññāya iddhividhādiñāṇena sacchikaraṇīyassa iddhividhapaccanubhavanādikassa abhiññāsacchikaraṇīyassa. Paccakkhaṃ yassa atthi, so sakkhi, sakkhino bhabbatā sakkhibhabbatā, sakkhibhavanatāti vuttaṃ hoti. Sakkhi ca so bhabbo cāti vā sakkhibhabbo. Ayañhi iddhividhādīnaṃ bhabbo, tattha ca sakkhīti sakkhibhabbo, tassa bhāvo sakkhibhabbatā, taṃ pāpuṇāti. Āyataneti pubbahetādike kāraṇe sati.
「依三昧、神通及种种知识能证实之所应证知」者，即应能证悟种种神通等超常力。若有人有目击此事者，即为证人，证人之性在于有见证之能，称为证人具足。此处「证人」乃具备效验事实之能力，故称为证人具备。神通等能证之者为其能证之具，故能达成此证实。此「缘」者谓因缘之所在，例如先行因等。
Sītibhāvanti nibbānaṃ, kilesadarathavūpasamaṃ vā. Sampahaṃsetīti samapavattaṃ cittaṃ tathāpavattiyā paññāya toseti uttejeti. Yadā vā nirassādaṃ cittaṃ bhāvanāya na pakkhandati, tadā jātiādīni saṃvegavatthūni paccavekkhitvā sampahaṃseti samuttejeti.
涼寂者者为涅槃，或云为烦恼本根之息灭。悉心欢喜谓心平止，较之平止，慧亦欢喜而振奋。若心无忧伤，不为修习所弃，则于生死等紧迫处审察，悉心欢喜而振奋。
Tiriyaṃ aññamaññena paricchinnā, kathaṃ? Dve kesā ekato natthīti. Āsayoti nissayo, paccayoti attho.
彼此相对截断，如何说？两根毛不在一处是也。所依者谓支，所缘者谓义。
Nakhā tiriyaṃ aññamaññena paricchinnāti visuṃ vavatthitataṃ sandhāya vuttaṃ. Tameva hi atthaṃ dassetuṃ ‘‘dve nakhā ekato natthī’’ti āhāti.
爪彼此相对截断，谓以分明事理为依说。正为明示义趣曰『两爪不在一处』耳。
Sukhumampīti yathāvuttaoḷārikacammato sukhumaṃ antomukhacammādi. Koṭṭhāsesu vā tacena paricchinnattā yaṃ durupalakkhaṇīyaṃ, taṃ ‘‘sukhuma’’nti vuttaṃ. Tañhi vuttanayena tacaṃ vivaritvā passantassa pākaṭaṃ hotīti.
柔细者，依所说皮毛如细蚕茧、细口皮等。或于皮肤之处截断者，为难辨识者，称为『柔细』。此说将皮毛剥开显露，如见物明显也。
Tālaguḷapaṭalaṃ nāma pakkatālaphalalasikaṃ tālapaṭṭikāya limpitvā sukkhāpetvā uddharitvā gahitapaṭalaṃ.
棕榈果叶，谓附着于棕榈叶柄之果枝叶，采取干燥、提起，为握持叶片。
Evaṃ timattānīti evaṃ-matta-saddehi gopphakaṭṭhikādīni avuttānipi dassetīti veditabbaṃ. Kīḷāgoḷakāni suttena bandhitvā aññamaññaṃ ghaṭṭetvā kīḷanagoḷakāni.
如是多数者，谓以『如是数』语示，虽谈姑妄言之，仍当分晓。游戏之球，以绳相系，彼此笼罩，称为游戏球。
Tattha jaṅghaṭṭhikassa patiṭṭhitaṭṭhānanti jaṇṇukaṭṭhimhi pavisitvā ṭhitaṭṭhānanti adhippāyo. Tena aṭṭhinā patiṭṭhitaṭṭhānaṃ yaṃ kaṭiṭṭhino, taṃ aggachinnamahāpunnāgaphalasadisaṃ. Sīsakapaṭṭaveṭhakaṃ veṭhetvā ṭhapitasīsamayaṃ paṭṭakaṃ. Suttakantanasalākāviddhā goḷakā vaṭṭanāti vuccanti, vaṭṭanānaṃ āvali vaṭṭanāvali. Avalekhanasatthakaṃ ucchutacāvalekhanasatthakaṃ.
此处所谓膝盖垫所立之地，是指进入膝盖套中而站立的地方，为主要依止。以木材为基所立之处，肋骨部位，即是头盖骨上一块形似大棕榈果的骨头。头顶骨板所包裹，安置头盖骨之部位称为头盖骨覆盖处。此处称为丝线缠绕的小棍，圆棒纹理，[Pali: vaṭṭanā]意为环绕、环环相扣。环绕之意，环绕以书写为目的，尤指平划的线条，可称为上抹粉劃线。
Vakkabhāgena paricchinnanti vakkapariyantabhāgena paricchinnaṃ.
此处所谓切割于口部，即为口周围切断之意。
Sakkharasudhāvaṇṇanti marumpehi katasudhāvaṇṇaṃ. ‘‘Setasakkharasudhāvaṇṇa’’nti ca pāṭhaṃ vadanti, setasakkharāvaṇṇaṃ sudhāvaṇṇañcāti attho.
所谓白糖蜜色，是由甘蔗制成之蜜色。亦有称为“白糖蜜色”的读法，意指白甘蔗的蜜色。
Yattha annapānaṃ nipatitvā tiṭṭhatīti sambandho.
此处指食物与饮料落下而停留相连之处。
Visamacchinnakalāpo visamaṃ udakaṃ paggharati, evameva sarīraṃ kesakūpādivivarehi upari heṭṭhā tiriyañca visamaṃ paggharatīti dassetuṃ visamacchinna-ggahaṇaṃ karoti.
不整齐切断的聚合体夺去不规则的水，身体由头发根部等空隙上下左右不规则地覆盖，示以不规则而非完整的聚集体。
Atikaṭukaaccuṇhādiko visabhāgāhāro uṇhakāle pavattamānānaṃ dhātūnaṃ visabhāgattā.
过于辛辣、苦涩、等不协调食物，即为饥饿时所摄入的各种元素的不协调。
Ekattārammaṇabaleneva vāti vikkhambhitanīvaraṇena susamāhitacittena upaṭṭhitassa nānārammaṇavipphandanavirahena ekasabhāvassa ārammaṇassa vasena. Tañhi ekattārammaṇaṃ upaṭṭhahamānameva attani abhiratiṃ, sātisayaṃ pharaṇapītiṃ, iṭṭhākārānubhavanañca somanassaṃ uppādeti. Na hi abhiratisomanassehi vinā anatikkantapītisukhassa ekattupaṭṭhānaṃ atthīti.
如同以专一持有力驱使，凭着扩散障碍而被撩乱的心，借由心念专注、安住于不同境界波动的消除，令其稳定于一境界的缘起。由此专一持有的心障，被稳固于自身所喜悦，随之生起觉知欢喜、欢欣快乐以及如愿所感的快乐。诚然，没有以喜悦快乐相缠绕之心，便无法成就专一持有，亦无法显现其意义。
Avisesatopana sādhāraṇavasenāti paṭikūladhātuvaṇṇavisesaṃ akatvā samathavipassanāsādhāraṇavasenāti attho. Tividhenāti anulomādinā vakkhamānena. Cha māseti addhamāse ūnepi māsaparicchedena paricchijjamāne sajjhāye cha māsā paricchedakā hontīti katvā vuttanti veditabbaṃ. Paricchijjamānassa māsantaragamananivāraṇañhi chamāsaggahaṇaṃ, na sakalachamāse parivattadassanatthaṃ. Ācariyāti aṭṭhakathācariyā.
“不特别、不特别”的意思指无异性法的特征，不分别对待以平等方式。所谓三种持守，是指依顺自然法则等意而说。所谓六个月，是指半个月和不足一个月的期间，迭次断除而获清净，所谓持续六个月的断除者，即如是理解应当明了。因被断除时属于月与月之间的中断，非整个一个月的连续出现。所谓老师，是指出注释老师。
Lakkhaṇanti dhātupaṭikūlalakkhaṇaṃ. Janaṃ na arahantīti ajaññā, jane pavesetuṃ ayuttā jigucchanīyāti vuttaṃ hoti.
所谓特征，即指与法（界体）相违逆的特征。未成阿拉汉者，称为无智，因未具备进入生者之条件，故被令难堪。
Paṭipāṭiyā aṭṭhīnīti paṭipāṭiyā aṭṭhīni koṭiyā ṭhitāni. Na ettha koci attā nāma atthi, aṭṭhīni eva aṭṭhipuñjamatto evāyaṃ saṅghāṭoti dasseti . Anekasandhiyamitoti anekehi sandhīhi yamito sambaddho so aṭṭhipuñjoti dasseti. Na kehicīti yamentaṃ attānaṃ paṭisedheti. Codito jarāya maraṇābhimukhagamanena codito.
“八亿持守”，指是持守量为八亿。此处无我之所，自仅以骨头群积聚而建立是僧团。所谓多重因缘连接，指此骨群借由多种结合连接而成。非以自我否定，而是因年老将死而被感召。
Mahābhūtaṃ upādārūpena paricchinnaṃ ‘‘nīlaṃ pītaṃ sugandhaṃ duggandha’’ntiādinā. Upādārūpaṃ mahābhūtena tannissitassa tassa tato bahi abhāvā. Chāyātapānaṃ ātapapaccayachāyuppādakabhāvo aññamaññaparicchedakatā. Rūpakkhandhassa pariggahitattā tadantogadhānaṃ cakkhādiāyatanadvārānaṃ vasena taṃtaṃdvārikā arūpino khandhā pākaṭā honti, āyatanāni ca dvārāni ca āyatanadvārānīti vā attho. Tena rūpāyatanādīnañca vasenāti vuttaṃ hoti.
五大界以爱执断为根，以「蓝、黄、香、臭」等分别。作为所依之大界五大，因其依赖性，故由内至外具备流转及消失。阳光引导热，热以影为因生，影随热而生，二者相互隔离。色蕴被内在收摄，故与诸眼等六根门之门户相通，犹如门户彼门为无色界所显现，故有根于诸色根、诸入处之意。如此说即指色入处诸门之所依。
Sappaccayāti sappaccayabhāvā, paccayāyattaṃ hutvā nibbattanti vuttaṃ hoti. Samāno vā sadiso yutto paccayo sappaccayo, tasmā sappaccayā.
所谓缘起，指因缘关系的存在，依缘而生。相同、相似、连接的因缘，用以解释缘起之理，故谓之缘起。
Ettakoti yathāvuttena ākārena paguṇo koṭṭhāso. Uggahova uggahasandhi. Vaṇṇādimukhena hi upaṭṭhānaṃ ettha sandhīyati sambajjhatīti ‘‘sandhī’’ti vuccati.
“多达八千万的体量，其形状各自分明。”“Uggaha”是“聚合”，“uggahasandhi”是聚集连接。因为借助色等根相而结成聚合体，故称为“sandhī”（会合、结集）。
Upaṭṭhātīti vaṇṇādivasena upaṭṭhātīti attho. Pañcaṅgasamannāgateti nātidūranāccāsannagamanāgamanasampannanti ekaṅgaṃ, divā abbokiṇṇaṃ rattiṃ appasaddaṃ appanigghosanti ekaṃ, appaḍaṃsamakasavātātapasarīsapasamphassanti ekaṃ, tasmiṃ kho pana senāsane viharantassa appakasirena uppajjati cīvara…pe… parikkhāroti ekaṃ, tasmiṃ pana senāsane therā bhikkhū viharanti bahussutāti ekaṃ (a. ni. 10.11). Pañcaṅgasamannāgatenāti appābādhāsāṭheyyasaddhāpaññāvīriyehi padhāniyaṅgehi samannāgatena.
“‘Upaṭṭhāti’的意思是由色等根相来维持。”所谓“五种具足”，是指具备多种条件而不远离，彼此亲近，来往自如；白昼无喧嚣，夜晚无噪声，四时气候平和；修行者衣服及用具齐备；住处布置得体；长老比库众多且多闻慧解（此引经：A.ni.10.11）。‘五种具足’指五种不可缺少的因素，即无病苦、正信、智慧、精进等聚合而成。
Uṭṭhānakadāyanti tehi khettehi uṭṭhānakaṃ, tehi dātabbadhaññanti attho. Ettha ca aṭṭhakumbhadāyakakhettaṃ viya mukhadhovanakiccaṃ, soḷasakumbhadāyakaṃ viya khādanabhuñjanakiccaṃ daṭṭhabbaṃ lahukagarukabhāvato. Tato pana yaṃ dukkhaṃ nibbattati, taṃ aññañca dvattiṃsākāramanasikārena ca nivattatīti āha ‘‘ettheva kammaṃ kātabba’’nti. Ettāvatāti ekadivasaṃ tiṃsa vāre manasikāraṭṭhapanena.
“‘Uṭṭhānakadā’指它们的出现，‘dātabbadhañña’指其存在、受用。”这里以盛大坛坛为例，比方说，像八坛中头部覆土的清扫，十六坛中食物享用的轻重，故意显示不同的轻重分工。之后所产生的痛苦，也会因三十二心念的转变而回到原处，因此说“此处行为当为所作”。“Ettāvati”指单日三十天内用心设定。
Sahassuddhāraṃsādhetvāti sahassavaḍḍhitaṃ iṇaṃ yojetvā. Uddharitabboti uddhāroti hi vaḍḍhi vuccatīti. Suddhacittenāti vikkhepādikilesavirahitacittena. Kesādīsu tace rajjantā succhavicammaṃ tacoti gahetvā ‘‘suvaṇṇādivaṇṇo me taco’’tiādinā rajjanti.
『千倍利息已办妥』者，谓已加计增至千倍之债务。『应提取』者，盖『提取』即指利息之谓也。『以清净心』者，谓以远离散乱等烦恼之心。对皮肤等诸处生起贪著者，取『妙净皮肤，皮肤』之义，以『我之肤色如黄金等』诸如此类而生贪著。
Tesu dve ekamaggaṃ paṭipajjamānā nāma na hontīti yathā tathā vā palāyantīti attho. Tattha rāgādivatthubhāvena dvattiṃsākārānaṃ corasadisatā anatthāvahatā daṭṭhabbā.
“其中两者不可同道同行，意指不能合而为一，保持各自之道，若随意逃避则非正法。”显见三十二相盗贼之相不可取，因其无益且愚痴。
Kammameva visesādhigamassa ṭhānanti kammaṭṭhānaṃ bhāvanā vuccati. Tenāha ‘‘manasikarontassa appanaṃ pāpuṇātī’’ti. Kammassa vā bhāvanāya ṭhānaṃ ārammaṇaṃ appanārammaṇabhāvūpagamanena appanaṃ pāpuṇātīti vuttaṃ.
“唯有业（kamma）是显著之法门，称为‘kammaṭṭhāna’。”因此说“用心者获得安稳”。业的修习场所即是专注念起、深入不忘，即业之精进所得。
Mānajātikoti etena laṅghanasamatthatāyogena upasamarahitataṃ dasseti. Cittampi hi tathā nānārammaṇesu vaḍḍhitaṃ upasamarahitanti dassetabbanti.
所谓生起念，借此以超越同等境界，显现心的安静。因心在各种境相中增进与安静的境况，也应如是见解。
Hatthe gahitapañhavatthu pākatikamevāti visuddhimagge vuttataṃ sandhāyāha. Tattha hi vuttaṃ –
持着手中的疑难问题，此乃净化之道中所说，正为此缘故说。其文言曰──
‘‘Mālakatthero kira dīghabhāṇakaabhayattheraṃ hatthe gahetvā ‘āvuso abhaya, imaṃ tāva pañhaṃ uggaṇhāhī’ti vatvā āha ‘mālakatthero dvattiṃsakoṭṭhāsesu dvattiṃsapaṭhamajjhānalābhī, sace rattiṃ ekaṃ, divā ekaṃ samāpajjati, atirekaḍḍhamāsena puna sampajjati. Sace pana devasikaṃ ekameva samāpajjati, atirekamāsena puna sampajjatī’’’ti.
『据说，魔经长老曾持住一位无畏长老的手，说：‘尊者，您请暂且接受此疑问。’继而说：‘魔经长老于三十二界中，得三十二种初中禅，只要夜间入一禅，白昼入一禅，即可于余下月中任选其余种禅重入；若只入天界一禅，则须额外月中再次入禅。’
Idaṃ pana ekaṃ manasikarontassa ekaṃ pāṭiyekkaṃ manasikarontassa dvattiṃsāti etassa sādhanatthaṃ nidassanavasena ānītanti daṭṭhabbaṃ.
此事一一思惟，其专注一心者计为三十二，此乃示现此法成就者所用例证，应当观察。
Anupādinnakapakkhe ṭhitānīti etena cetiyapabbatavāsī mahātissatthero viya, saṅgharakkhitattherupaṭṭhākasāmaṇero viya ca anupādinnakapakkhe ṭhapetvā gahetuṃ sakkontassa dasavidhāsubhavasena jīvamānakasarīrepi upaṭṭhite upacārappatti dassitā hotīti veditabbā. ‘‘Atthissa kāye’’ti pana sattavasena kesādīsu gayhamānesu yathā ‘‘imasmiṃ kāye’’ti satta-ggahaṇarahite ahaṃkāravatthumhi viddhastāhaṃkāre sadā sannihite pākaṭe ca attano kāye upaṭṭhānaṃ hoti, na tathā tatthāti appanaṃ appattā ādīnavānupassanāva tattha hotīti adhippāyenāha ‘‘asubhānupassanāsaṅkhātā pana vipassanābhāvanā hotīti veditabbā’’ti.
以无执着境地安住者，譬如祇树山中已住久住之长老，及护僧长老等沙门，虽身为有情，然已达十种不善之灭，入无执着之境地，能够无碍地起用诸善法，乃能亲近和服务他人。须知“己身”之见，谓诸染污如七根毛发缠绕，心中执我之相恒现明显，以此身体为我恒有侍奉，而非他处身；故于此身有自受患难观念，因而称“由不善观修行于慧观之禅”。
§357
357. Ādimhi sevanā āsevanā, vaḍḍhanaṃ bhāvanā, punappunaṃ karaṇaṃ bahulīkammanti ayametesaṃ viseso.
357. 初学者的随顺与不随顺、增长与培养及反复多次的作业，正是这些特征之所在。
§362
362.Vatthupariññāyāti abhijjhādomanassānaṃ vatthubhūtassa kāyassa parijānanena. Appitāti gamitā, sā ca vināsitatāti āha ‘‘vināsitā’’ti. Appavattiyaṃ ṭhapitātipi appitāti ayamattho niruttisiddhiyā vuttoti daṭṭhabbo. Vigatantā katāti idāni kātabbo anto etesaṃ natthīti vigatantā, evaṃbhūtā katāti attho. Kammameva visesādhigamassa ṭhānaṃ kammaṭṭhānaṃ, kamme vā ṭhānaṃ bhāvanārambho kammaṭṭhānaṃ, tañca anupassanāti āha ‘‘anupassanāya kammaṭṭhāna’’nti, anupassanāya vuttanti adhippāyo.
『通过遍知所依』者，谓通过遍知作为贪忧之所依的身体。『已令趋至』者，谓已令到达，而其义即为已摧毁，故说『已摧毁』。又『已安置于不生起中』——此亦为『已令趋至』之义，应知此义系依词源成就而说。『已令灭除终结』者，谓此等现今所应作之终结已不复存在，故称『灭除终结』，如是已令成就，此为其义。业处者，唯有业行才是成就殊胜之处，故称业处；或于业行中安住，修习之始动，称为业处；而该业处即为随观，故说『随观之业处』，谓随观之所说，此为意趣。
Kāyānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 身随观指示之解释已毕。
Vedanānupassanāniddesavaṇṇanā受随观指示之解释
§363
363. Sampajānassa vediyanaṃ sampajānavediyanaṃ. Vatthunti sukhādīnaṃ ārammaṇamāha, tena vatthu ārammaṇaṃ etissāti vatthuārammaṇāti samāso daṭṭhabbo. Vohāramattaṃ hotīti etena ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’ti idaṃ vohāramattena vuttanti dasseti.
『具正知者之感受』即『具正知之感受』。所谓『所依』，乃指乐等之所缘，由此，『以此为所依所缘』之复合词，应知当解读为『所依所缘』。『仅为世俗称谓』——以此显示『我感受乐受』此句乃以世俗称谓而说。
Vīriyasamādhiṃ yojetvāti adhivāsanavīriyassa adhimattatāya tassa samatāya ubhayaṃ saha yojetvā. Saha paṭisambhidāhīti lokuttarapaṭisambhidāhi saha. Lokiyānampi vā sati uppattikāle tattha samatthataṃ sandhāya ‘‘saha paṭisambhidāhī’’ti vuttanti daṭṭhabbaṃ. Samasīsīti vārasamasīsī hutvā paccavekkhaṇavārassa anantaravāre parinibbāyīti attho. Saṅkhepamanasikāravasena mahāsatipaṭṭhāne, vitthāramanasikāravasena rāhulovādadhātuvibhaṅgādīsu.
“Vīriyasamādhiṃ yojetvāti”，指结合精进与定力。谓勤奋兢兢业业，令其勤力归一，达致平衡，结合出世间分析之正断慧，称为“saha paṭisambhidāhi”（与正断慧共。对有世间人，于念起之时，亦得维持适当之平衡，故称“saha paṭisambhidāhī”。“Samasīsīti”意指月相，如月满时即刻反观内心，故名。用简略念入大念处，详略分用在罗侯罗说法处分明可见。
Phassapañcamakeyevāti eva-saddena vuttesu tīsupi mukhesu pariggahassa samānataṃ dasseti. Nāmarūpavavatthānassa adhippetattā niravasesarūpapariggahassa dassanatthaṃ ‘‘vatthu nāma karajakāyo’’ti āha, na cakkhādīni chavatthūnīti. Karajakāyassa pana vatthubhāvasādhanatthaṃ ‘‘idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ, ettha paṭibaddha’’nti (dī. ni. 1.235; ma. ni. 2.252) suttaṃ ābhataṃ.
『触为第五』一语中，『唯』字显示在所说三种方式中，摄取之情形相同。为显示名色确立之意趣，以及显示对色的无余摄取，故说『所依者，名为羯罗蓝身』，而非眼等六所依。又为成立羯罗蓝身之所依性，引用了经文：『而我此识，系缚于此，依附于此』。
Phassaviññāṇānaṃ pākaṭatā kesañci hotīti yesaṃ na hoti, te sandhāyāha ‘‘phassavasena vā hi…pe… na pākaṭaṃ hotī’’ti. Tesaṃ pana aññesañca sabbesaṃ veneyyānaṃ vedanā pākaṭāti āha ‘‘vedanāvasena pana pākaṭaṃ hotī’’ti. Satadhotasappi nāma satavāraṃ vilāpetvā vilāpetvā udake pakkhipitvā uddharitvā gahitasappi.
『触与识对某些人而言是明显的』——对于那些不明显者，针对彼等而说：『因为以触为缘……乃至……不成为明显』。而对彼等及其余一切应化者而言，受是明显的，故说：『然而以受为缘则成为明显』。所谓『百炼酥油』，即将酥油反复加热融化百次，投入水中，再取出所得之酥油。
Vinivattetvāti catukkhandhasamudāyato visuṃ uddharitvā. Mahāsatipaṭṭhānasuttādīsu katthaci paṭhamaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ vatvā pacchā arūpakammaṭṭhānaṃ vedanāvasena vinivattetvā dassitaṃ. Katthaci arūpakammaṭṭhānaṃ eva vedanāvasena arūparāsito, ñātapariññāya pariññātato vā rūpārūparāsito vā vinivattetvā dassitaṃ. Tatthāpi yesu paṭhamaṃ ñātapariññā vuttā, tesu tadantogadhaṃ . Yesu na vuttā, tesu ca vedanāya ārammaṇamattaṃ saṃkhittaṃ pāḷianāruḷhaṃ rūpakammaṭṭhānaṃ sandhāya rūpakammaṭṭhānassa paṭhamaṃ kathitatā vuttāti veditabbā.
“Vinivattetvāti”，言即为“四蕴生起者，当净除去”。此于大念处经等经文，有先说色法精勤止住后再以受法精勤止住之文。于某处只以受法精勤止住心境，或由于慧知所显受法与色法最终止息时机不同。文中论述各种止息之先后有关内涵。总体旨在指出止息之法不一，应据所识别之慧理，辨明业处色法受法之先后精勤止息。
‘‘Manoviññeyyānaṃ dhammānaṃ iṭṭhānaṃ kantāna’’ntiādinā (ma. ni. 3.306) nayena vuttaṃ chagehassitasomanassaṃ pañcakāmaguṇesu assādānupassino eva hotīti āha ‘‘pañcakāmaguṇāmisanissitā cha gehassitasomanassavedanā’’ti.
“心识所知法的所依所恋”等语句（《中部》3.306）中，以“使家居出家者等五欲品质得见”为说，意指于被贪嗔忧等五欲所缠，即心生贪求之境得以察觉，于此故说“依止五欲品质，故有家居出家者忧感受”等。
Vedanānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 受随观指示之解释已毕。
Cittānupassanāniddesavaṇṇanā心随观指示之解释
§365
365. Kilesasampayuttānaṃ dhammānaṃ kehici kilesehi vippayogepi sati yehi sampayuttā, tehi saṃkilesabhāvena sadisehi saṃkiliṭṭhattā itarehipi na visuddhatā hotīti āha ‘‘na pacchimapadaṃ bhajantī’’ti. Duvidhanti visuṃ vacanaṃ sarāgasadosehi visiṭṭhaggahaṇatthaṃ. Avipassanupagattā ‘‘idha okāsova natthī’’ti vuttaṃ.
关于与烦恼相应的法，有些虽与烦恼分别，但因与烦恼相续，其性质与烦恼相似而不清净，因而说“不能断除后缘”。此语有二义，一为与嗔爱尤为显著者相关学说，未修慧观者则谓“此处如墙壁无出口”。
Cittānupassanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 心随观阐释的注释结束。
Dhammānupassanāniddeso法随观阐释
Ka. nīvaraṇapabbavaṇṇanā甲、盖章节注释
§367
367. Kaṇhasukkānaṃ yuganaddhatā natthīti pajānanakāle abhāvā ‘‘abhiṇhasamudācāravasenā’’ti āha.
黑、干燥、紧缩等连结状态不存在，此为认识之时对缺失说“如无天地之触”而明示。
Subhampīti kāmacchandopi. So hi attano gahaṇākārena ‘‘subha’’nti vuccati, tenākārena pavattamānakassa aññassa kāmacchandassa nimittattā ‘‘nimitta’’nti cāti. Ākaṅkhitassa hitasukhassa anupāyabhūto manasikāro anupāyamanasikāro. Tatthāti nipphādetabbe ārammaṇabhūte ca duvidhepi subhanimitte.
作“善美”者，即所谓欲望。因其包含内在隐藏因素，故自称“善美”，因其为他欲之标记，故有“标记”之义。此谓对所愿之利益安乐无计法之关注，亦有无计关注。故于应当断灭之缘境上生二种善标记。
Asubhampīti asubhajjhānampi. Taṃ pana dasasu asubhesu kesādīsu ca pavattaṃ daṭṭhabbaṃ. Kesādīsu hi saññā asubhasaññāti girimānandasutte vuttāti. Ettha catubbidhassapi ayonisomanasikārassa yonisomanasikārassa ca dassanaṃ niravasesadassanatthaṃ katanti veditabbaṃ. Tesu pana asubhe subhanti asubhanti ca manasikāro idhādhippeto, tadanukulattā vā itarepīti.
所谓“不善法”，即不善禅法。在十种不善法中及其它比库之毛发等方面亦应观察。毛发等即“毛发不善识”此语出自《吉利喻经》。此处令众知报缘智慧之四种不正思惟及正思惟之观想，通过降伏智慧以观见诸法无常不净之理。于此不善中，心念有助不善与有助善二类，因其有利于他及亲合他而变异。
Bhojane mattaññuno thinamiddhābhibhavābhāvā otāraṃ alabhamāno kāmarāgo pahīyatīti vadanti. Bhojananissitaṃ pana āhārepaṭikūlasaññaṃ, tabbipariṇāmassa tadādhārassa tassa ca upanissayabhūtassa asubhatādidassanaṃ, kāyassa ca āhāraṭṭhitikatādidassanaṃ so uppādetīti tassa kāmacchando pahīyateva, abhidhammapariyāyena sabbopi lobho kāmacchandanīvaraṇanti āha ‘‘arahattamaggenā’’ti.
对于饮食少者，昏沉之患难出现，且生贪欲则消失。饮食之依赖上有反感心，此以饮食果报及饮食之根源的恶劣性相应，表现不善性，进而表现身体依赖饮食的特征，此为饮食之贪欲断除之必要。在阿毗达摩概论中，一切贪皆为欲欲盖，此是“通达阿拉汉之道”的道理。
Odissakānodissakadisāpharaṇānanti attagaruatippiyasahāyamajjhattavasena odissakatā, sīmābhede kate anodissakatā, ekadisāpharaṇavasena disāpharaṇatā mettāya uggahaṇe veditabbā. Vihāraracchāgāmādivasena vā odissakadisāpharaṇaṃ, vihārādiuddesarahitaṃ puratthimādidisāvasena anodissakadisāpharaṇanti evaṃ vā dvidhā uggahaṃ sandhāya ‘‘odissakānodissakadisāpharaṇāna’’nti vuttaṃ. Uggaho ca yāva upacārā daṭṭhabbo, uggahitāya āsevanā bhāvanā. Tattha ‘‘sabbe sattā pāṇā bhūtā puggalā attabhāvapariyāpannā’’ti etesaṃ vasena pañcavidhā, ekekasmiṃ ‘‘averā hontu, abyāpajjā, anīghā, sukhī attānaṃ pariharantū’’ti catudhā pavattito vīsatividhā vā anodhisopharaṇā mettā, ‘‘sabbā itthiyo purisā ariyā anariyā devā manussā vinipātikā’’ti sattodhikaraṇavasena pavattā sattavidhā, aṭṭhavīsatividhā vā odhisopharaṇā mettā, dasahi disāhi disodhikaraṇavasena pavattā dasavidhā ca disāpharaṇā mettā, ekekāya vā disāya sattādiitthiādiaverādiyogena asītādhikacatusatappabhedā anodhisoodhisopharaṇā veditabbā.
「亲近地」与「非亲近地」的地域范围称为度量之界，应以正中为准则称为亲近度，地域界限分开时称为非亲近度，依一处区域的范围称为地域范围，应为亲近之域。寺院与村落等作为度量地域时，以寺院等所在处不相干之地为非亲近地域，因而称为亲近与非亲近的两种界限。该界限应推及其及其所及的修行。以此为基础，谓「所有众生乃至诸有情乃至个人皆被自性所包覆」者，有五种类别；于其中每一个类别，有四种心作为：「愿众生无瞋恚、无恚怒、无忧苦、安乐自护」的四法运作。或者有二十五种非恶念遣除的慈心，依七所缘的对象修持推出七种慈心，或二十八种非恶念遣除的慈心，依十方区域分界修持推出十种地域范围慈心。于各方一方，依众多见谛等无瞋恚之因缘，约有八十四百余种非恶念遣除的慈心应当体认与修持。
Kāyavināmanāti kāyassa vividhena ākārena nāmanā.
「身体名相」者，即身体以多种形状而称诵的名称。
Atibhojane nimittaggāhoti atibhojane thinamiddhassa nimittaggāho, ‘‘ettake bhutte thinamiddhassa kāraṇaṃ hoti, ettake na hotī’’ti thinamiddhassa kāraṇākāraṇaggāhoti attho. Dhutaṅgānaṃ vīriyanissitattā āha ‘‘dhutaṅganissitasappāyakathāyapī’’ti.
「过食依缘」者，指过食为困倦沉闷之因缘，谓『若食此则引生沉闷，若食彼则不引生』，即沉闷之因果关系依缘。因净戒持行力故谓「净戒持行之力及其利益」。
Kukkuccampi katākatānusocanavasena pavattamānaṃ uddhaccena samānalakkhaṇaṃ avūpasamasabhāvamevāti cetaso avūpasamo ‘‘uddhaccakukkuccamevā’’ti vutto.
「忧愁」亦因过去行为之忧伤而生起，与躁乱同质，谓心念不起平息，此为心不安定，即称「烦恼为躁乱忧愁」。
Bahussutassa ganthato ca atthato ca atthādīni vicinantassa cetaso vikkhepo na hoti yathāvidhipaṭipattiyā yathānurūpapatikārappavattiyā katākatānusocanañcāti ‘‘bāhusaccenapi uddhaccakukkuccaṃ pahīyatī’’ti āha. Vuḍḍhasevitā ca vuḍḍhasīlitaṃ āvahatīti cetovūpasamakarattā uddhaccakukkuccappahānakāritā vuttā. Vuḍḍhataṃ pana anapekkhitvā vinayadharā kukkuccavinodakā kalyāṇamittā vuttāti daṭṭhabbā.
广学者于论著经藏及义理等反复思索，则其心意不动摇，因正法修行与顺应修正运行亦除忧愁，谓「即便多言亦能断除躁乱忧愁」。老修行者因老而修持老志操，得心安定故能止躁乱忧愁。然于老年不偏失而言，持律精进除忧愁者为善友，应视其为贤人。
Tiṭṭhati etthāti ṭhānīyā, vicikicchāya ṭhānīyā vicikicchāṭhānīyā. Ṭhātabbāti vā ṭhānīyā, vicikicchā ṭhānīyā etesūti vicikicchāṭhānīyā.
「住处」者为所居之地，「疑处」者为疑惑所居所在。所谓应居相，即应当居住之处，谓此处为疑惑所依之所，此即疑惑之所依也。
Kāmaṃ bahussutatāparipucchakatāhi aṭṭhavatthukāpi vicikicchā pahīyati, tathāpi ratanattayavicikicchāmūlikā sesavicikicchāti katvā āha ‘‘tīṇi ratanāni ārabbhā’’ti. Vinaye pakataññutā ‘‘sikkhāya kaṅkhatī’’ti (dha. sa. 1008; vibha. 915) vuttāya vicikicchāya pahānaṃ karotīti āha ‘‘vinaye ciṇṇavasībhāvassapī’’ti. Okappaniyasaddhāsaṅkhātaadhimokkhabahulassāti anupavisanasaddhāsaṅkhātaadhimokkhena adhimuccanabahulassa. Adhimuccanañca adhimokkhuppādanamevāti daṭṭhabbaṃ. Saddhāya vā ninnatā adhimutti.
因对欲乐的多所听闻与多方询问，烦恼八法中的怀疑得以消除，但仍有以三宝为根基的怀疑残余，故说『三宝是起始』。律藏已有明文记载曰『于修学中生起怀疑』（律集卷三百八），以此教导断除怀疑，故说『律中也有分割异体之说』。所谓坚固不移的信心，乃依多次宣说、坚决追认而生，常称为『紧急信心之多、誓约多』，乃借由信心，断除怀疑。所谓断疑，实即建立之意，应当明了。信心能够使人放下怀疑，生起解脱。
Nīvaraṇapabbavaṇṇanā niṭṭhitā. · 盖章节注释结束。
Kha. bojjhaṅgapabbavaṇṇanā乙、觉支章节注释
Khandhādipāḷiyā attho khandhādīnaṃ atthoti katvā āha ‘‘khandha…pe… vipassanānaṃ atthasannissitaparipucchābahulatā’’ti. Tena pāḷimuttakapucchā na tathā paññāsaṃvattanikā, yathā atthapaṭipucchāti dasseti.
以五蕴等为对象，即五蕴等的义，故说『五蕴……及』。又言『大量围绕观察五蕴等义理的询问』。此处巴利文末语非五十，而是表示意义对象的疑问，显示其意在询问五蕴义理，非泛指五十之数，正如『义理之问』所示。
Mandattā aggijālādīsu āpodhātuādīnaṃ viya vīriyādīnaṃ sakicce asamatthatā vuttā.
譬如细微光网等，以及水质等诸法般，力量等于实际作用不相称，故称为『力量等不完全适用』。
Pattaṃ nīharantova taṃ sutvāti ettha pañcābhiññattā dibbasotena assosīti vadanti.
有言若闻如同如来具有五种神通能力，便如同得到了完整的包袱一般。此中所谓五种神通，即为天耳通、天眼通、他心通、宿命通、漏尽通五种神足。
Pasādasinehābhāvenāti pasādasaṅkhātassa sinehassa abhāvena. Gadrabhapiṭṭhe lūkharajo lūkhataro hutvā dissatīti atilūkhatāya taṃsadise.
所谓消除贪欲的爱染之相缺失。『Pasāda』意为平静安乐，『sineha』为爱染之意。例若疥疮之处，因皮肤生瘢疤，瘢疤更为粗糙，故谓之瘢疤更粗糙之处。
Saṃvejanapasādanehi tejanaṃ tosanañca sampahaṃsanāti.
由痛感、消除痛苦之安乐、欣欣然喜悦，三者合称为引生热力与欢喜。
Bojjhaṅgapabbavaṇṇanā niṭṭhitā. · 觉支章节注释结束。
Samathavipassanāsuddhavipassanāvasena paṭhamassa itaresañca kathitattāti attho. Maggasampayuttā sati kāyānupassanā nāmāti āgamanavasena vuttaṃ. Evaṃ tāva desanā puggale tiṭṭhatīti kāyānupassīādīnaṃ āgamanavasena visesetvā vuttā satipaṭṭhānadesanā puggale tiṭṭhatīti attho. Na hi sakkā ekassa anekasamaṅgitā vattuṃ ekakkhaṇe anekasatisambhavāvabodhapasaṅgā, puggalaṃ pana āmasitvā sakiccaparicchinne dhamme vuccamāne kiccabhedena ekissāpi satiyā anekanāmatā hotīti dassento ‘‘kāye panā’’tiādimāha. Yathā hi puggalakiccaṃ dhammā evāti dhammabhedena kāyānupassīādipuggalabhedova hoti, na evaṃ dhammassa dhammo kiccanti na dhammabhedena tassa bhedo, tasmā ekāva sati catuvipallāsappahānabhūtā magge samiddhā anatthantarena tappahānakiccabhedena cattāri nāmāni labhatīti ayamettha adhippāyo.
「止观清净止观通达止观」是初次与他次的分别之义。与道相连的念身观，依传来之体例所说。如此教法中特别指某修习者站立体察身等，谓以念处观法的立场区别说法，即『念处教法是某修习者站立』之义。因为不可能一人同时多时调集而说，短时多念生觉，难以实现；且证悟者已灭除烦恼，断除行为而称别业，若以一念而具多名，故说明以『身中』等分别之。正如人与法因法别，身观等修习者所别也。故此，道中止、止谤四乱尽除而成就，只因断除烦恼以行分别，因此得此四名。此为本意。
Suttantabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā. · 经分注释完毕。
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
第二章 阿毗达摩分析讲解
§374
374. Abhidhammabhājanīye ‘‘kathañca bhikkhu kāye kāyānupassī viharati? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye…pe… dandhābhiññaṃ kāye kāyānupassī, yā tasmiṃ samaye satī’’tiādinā āgamanavasena visesitāni satipaṭṭhānāni puggale ṭhapetvā desetvā puna ‘‘tattha katamaṃ satipaṭṭhānaṃ? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye…pe… dandhābhiññaṃ…pe… yā tasmiṃ samaye satī’’tiādinā puggalaṃ anāmasitvā āgamavisesanañca akatvā catukiccasādhakekasativasena suddhikasatipaṭṭhānanayo vuttoti ayamettha nayadvaye viseso.
第374条 阿毗达摩讲解曰：『比库如何于身中行身观？如是，比库于某时……至……身察觉之时，身观念处形成』等，以来传体例分别，在菩萨标例上立定并说，然后复问：『此何念处？如是，比库于某时……至……身察觉之时，身念具足』等，不以人为标而不区别变体，由此归结纯正念处修四业，单一念而说九道成净正念处修行法。此处所称乃二种修行法之别。
Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿毗达摩分注释完毕。
Satipaṭṭhānavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 念处分别注释完毕。