14. Sikkhāpadavibhaṅgo
14. Sikkhāpadavibhaṅgo十四、学处分别
1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
1. 阿毗达摩讲述注解
§703
703. Sikkhāsaṅkhātānaṃ kusaladhammānaṃ pañca sīlaṅgāni nissayabhāvena vā patiṭṭhā siyuṃ, upanissayabhāvena vāti tadubhayaṃ dassento āha ‘‘sampayogavasena, upanissayavasena ca okāsabhāvenā’’ti.
703. 在称为修习（sikkhā）的善法中，有五种戒律根本作为依靠建立，或者作为从属依止。对此二者同时加以说明时，谓之『以结合因缘，及以从属因缘为基，表现空隙状态』。
§704
704. ‘‘Kammapathā evā’’ti niyamassa katattā vuttaṃ ‘‘asabbasādhāraṇesū’’ti. Na hi sakkā indriyādisādhāraṇakoṭṭhāsavasena niyamaṃ kātuṃ. Kammapathakoṭṭhāsikā eva, na jhānādikoṭṭhāsikā. Kammapathabhāvena āgatanti vadanti, duggatiyā, tattha uppajjanadukkhassa ca pavattiupāyabhāvatoti adhippāyo. Assa surāpānassa. Upakārakattaṃ sabbesaṃ. Sabhāgattaṃ micchācārassa.
704. 关于业道的规定，说是“业道本身”。此规有其限定，谓之“非一切感官（身心根源）共同基础”。因感官等根本烦恼不可能共成立一种规条。业道乃由烦恼根基所引，非由禅定等根基。所谓业道成就者，因此来，谓以坠落恶趣为果，且此果中含苦痛产生及受苦方式变化的义理。是酒饮者；兼具助缘。也是不正当行为之部分成分。
Tathāgahitasaṅkhārārammaṇatāyāti ‘‘sattaṃ avaharāmi, satte vippaṭipajjāmī’’tiādinā sattākārena gahitasaṅkhārārammaṇatāya, na pana sattapaññattiārammaṇatāyāti adhippāyo. ‘‘Pañca sikkhāpadā’’tiādinā tamevatthaṃ vivarati.
所谓如来意兴所触，谓“我舍弃欲界七蕴，亦断欲界七蕴”；此等以‘七为数’指涉受持所缘心法之意，非以‘七十数’等多数量涵义。‘‘五戒律’等处，如同此义加以阐释。
Tassa tassāti yassa yassa byasanatthāya. Sayaṃ vā usuādiṃ khipati, opātakhaṇanādiṃ karoti, tādisaṃ mantaṃ parijappati, kammajaiddhiṃ vaḷañjeti, aññena vā taṃ sabbaṃ kāretīti āha ‘‘nissaggiya…pe… dve eva gahitā’’ti.
“个别个别（tassa tassa）”意即针对各自之堕落目的。自身断绝毒药等，进行灾难破坏等此类努力；对此类之思惟加以宣说，扩展业力成就，或由他力令其悉数完成，故谓‘尼萨吉耆亚……二者为主’。
Yadipi koṭṭhāsavāre virati sarūpena nāgatā ‘‘yevāpanā’’tveva vuttā, bhajāpiyamānā pana maggabhāvaṃyeva bhajatīti āha ‘‘viratisīlaṃ pana maggakoṭṭhāsika’’nti. Sesasīlānanti sesaavītikkantasīlānaṃ.
虽在根本烦恼结集中断戒律具足形态，确当称之谓“亦如是翻转”，然修习觉悟之道者，仍修持于道根烦恼集合也，故有“戒律出离道根烦恼之一部分”之称。所谓“余戒”者，指除去得罪戒外所余戒律。
§712
712.Abhabbaṭṭhānāti pāṇātipātādayo. Yathā pāṇātipātādayo verahetutāya veraṃ, evaṃ tadaññepi akusalāti vuttaṃ ‘‘taṃsabhāgatāya verabhūtāna’’nti. Viratīnaṃ uppatti na na bhavissati sekkhānanti yojanā. ‘‘Akusalasamuṭṭhitāni cā’’tiādināpi sekkhānaṃ ubhayena viratisabbhāvaṃyeva vibhāveti. Tassattho – yāni akusalasamuṭṭhitāni kāyakammādīni, tāni tesaṃ sekkhānaṃ kāyaduccaritādīnīti verāniyeva , tehi verehi tesaṃ sekkhānaṃ viratiyo sambhavantiyeva. Yatoti yasmā pāṇātipātādiviramitabbanippariyāyaverābhāvepi kāyaduccaritādiveramattato sekkhānaṃ viratisambhavato. Naphalabhūtassāpīti yathā phalassa maggapaṭibimbabhūtattā maggasadisaṃ sattaaṭṭhaṅgikatā siyā, evaṃ aphalabhūtassāpi sakadāgāmimaggādikassa yato viratisambhavato aṭṭhaṅgikatā hoti, aññathā pañcaṅgiko eva siyāti adhippāyo.
第七百十二节。“无法依止”者，谓杀生等事。杀生等事因敌害而生敌，如是则谓“不善”者，有言是“彼等分属敌害者”。所谓教诲者，于戒律出生无则不成戒。又言“不善所起事”，以此语分明二者戒律之本性。这里“他者”谓杀生等身体之恶业，谓其为戒者者即身体恶业等之敌，依此敌生戒律之戒。所谓“有戒”者，由于戒杀生等敌害之断，故戒能成立。即便无敌害之戒杀生等，本为外道界敌害，故戒律以断身体不善行者为戒，故戒能生起。谓之不值果者，如同果之圣道反影成圣道八支，虽不果时，亦由其趋圣道之圣支，亦成八支，否者唯成五支，戒心定意为主。
Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿毗达摩分门注释结束。
2. Pañhapucchakavaṇṇanā
第二节 问答摘解说明
§714
714.Yathāviramitabbatoti yo yo pāṇātipātādi viramitabbo, tato virativasena.
第七百十四节 关于当禁戒之教说者，谓应禁杀生等事，故谓其戒律之禁戒。
Pañhapucchakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 问分注释结束。
Sikkhāpadavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 学处分别注释结束。