3. Dhātuvibhaṅgo · 3. 界分别复注
3. Dhātuvibhaṅgo三、界分别
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
一、经文部分划分的注释
§172
172. Yadipi dhātusaṃyuttādīsu ‘‘dhātunānattaṃ vo, bhikkhave, desessāmi, katamañca, bhikkhave, dhātunānattaṃ? Cakkhudhātu…pe… manoviññāṇadhātū’’tiādinā (saṃ. ni. 2.85) aṭṭhārasa dhātuyo āgatā, tā pana abhidhamme ca āgatāti sādhāraṇattā aggahetvā suttantesveva āgate tayo dhātuchakke gahetvā suttantabhājanīyaṃ vibhattanti veditabbaṃ. Sabbā dhātuyoti aṭṭhārasapi. Suññe sabhāvamatte niruḷho dhātu-saddo daṭṭhabbo. Asamphuṭṭhadhātūti catūhi mahābhūtehi abyāpitabhāvoti attho.
172. 关于从界所相应部分开始，如『界有差别』之说，我当为汝，比库们，宣说。所谓何者，比库们，界有差别？如眼界、……、意识界等十八界俱至。因这十八界虽亦有于阿毗达摩中出现，然通常概而言之，首要者取三界，此三界于经文中而来，故划分应属经文部分。所谓界，即为十八界。空无自性的界之质，须观其自体如空，故界字当观其性质。所谓未显界者，即以四大不遍及为义。
§173
173.Pathavīdhātudvayanti aṭṭhakathāyaṃ paduddhāro kato, pāḷiyaṃ pana ‘‘dveya’’nti āgacchati, attho pana yathāvuttova. Dvayanti pana pāṭhe sati ayampi attho sambhavati. Dve avayavā etassāti dvayaṃ, pathavīdhātūnaṃ dvayaṃ pathavīdhātudvayaṃ, dvinnaṃ pathavīdhātūnaṃ samudāyoti attho. Dve eva vā avayavā samuditā dvayaṃ, pathavīdhātudvayanti. ‘‘Tattha katamā pathavīdhātu? Pathavīdhātudvayaṃ, esā pathavīdhātū’’ti saṅkhepena vissajjeti. Atthi ajjhattikā atthi bāhirāti ettha ajjhattikabāhira-saddā na ajjhattikaduke viya ajjhattikabāhirāyatanavācakā, nāpi ajjhattattike vuttehi ajjhattabahiddhā-saddehi samānatthā, indriyabaddhānindriyabaddhavācakā pana ete. Tena ‘‘sattasantānapariyāpannā’’tiādi vuttaṃ. Niyakajjhattāti ca na paccattaṃ attani jātataṃ sandhāya vuttaṃ, atha kho sabbasattasantānesu jātatanti daṭṭhabbaṃ. Ajjhattaṃ paccattanti vacanena hi sattasantānapariyāpannatāya ajjhattikabhāvaṃ dasseti, na pāṭipuggalikatāya. Sabhāvākāratoti āpādīhi visiṭṭhena attano eva sabhāvabhūtena gahetabbākārena.
173. 关于地界的二重性，此处所引用阐释文中指出，巴利文中二者用『二』字出，义理亦如所宣。『二』字于文本中亦成立，谓此为二部分，或二种地界，称为地界二重，或二者合者称地界二重。『何者谓地界？』即二重地界，此即地的二。言简意赅的表述。又有内外之分别，此『内外』二字非指内外的两个坑穴，亦非内外分别类用词，同义词，不同于如根所执的内境外境，此皆谓随根所属的内外分别境。因文中言及『由众生系缚』等语，非单指个人，故文中以『内随说』表明非个人独立之意。所谓本质相，即指依自身固有性质取其表相。
Kesākakkhaḷattalakkhaṇāti kakkhaḷatādhikatāya vuttā. Pāṭiyekko koṭṭhāsoti pathavīkoṭṭhāsamatto suññoti attho. Matthaluṅgaṃ aṭṭhimiñjaggahaṇena gahitanti idha visuṃ na vuttanti veditabbaṃ.
关于『发丝坚硬之相』，即发丝之硬度甚为突出。独立之堆，如地壳之积聚，意即地壳聚合而成，空虚无物之义。此处复杂比喻，须察其意不可轻忽。
Imināti ‘‘seyyathidaṃ kesā’’tiādinā. Kammaṃ katvāti payogaṃ vīriyaṃ āyūhanaṃ vā katvāti attho. Bhogakāmena kasiyādīsu viya arahattakāmena ca imasmiṃ manasikāre kammaṃ kattabbanti. Pubbapalibodhāti āvāsādayo dīghakesādike khuddakapalibodhe aparapalibodhāti apekkhitvā vuttā.
此『此等发丝』文字，似指特定发毛。『作此行为』，谓动作、努力、增益寿命等义。欲乐之人于愈发苦难者如同阿拉汉般留意于此处所述行为，必当实践。所谓先前拂晓，即指所居朝暮时分以及肤发等次第差别说法者，认为其依赖而说。
Vaṇṇādīnaṃ pañcannaṃ vasena manasikāro dhātupaṭikūlavaṇṇamanasikārānaṃ sādhāraṇo pubbabhāgoti nibbattitadhātumanasikāraṃ dassetuṃ ‘‘avasāne evaṃ manasikāro pavattetabbo’’ti āha. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitāti kāraṇassa ca phalassa ca abyāpāratāya dhātumattataṃ dasseti. Ābhogapaccavekkhaṇādīnampi evameva abyāpāratā daṭṭhabbā. Na hi tāni, tesañca kāraṇāni ābhujitvā paccavekkhitvā ca uppajjanti karonti cāti. Lakkhaṇavasenāti ‘‘kakkhaḷaṃ kharigata’’ntiādivacanaṃ sandhāya vuttaṃ.
五种色等因缘中由心所异分别，色相异材质心所乃通用部分，以显示色界在前段之后心所感官的作用。言『终末必当注意此心所之变化』。彼此之间无杂乱反观，谓因果及业缘等彻底恒定。由无杂乱反观以显其依缘而起及其作用。所谓坚硬相，乃言坚硬如革质等诸种性质之意义。
Vekantakaṃ ekā lohajāti. Nāganāsikalohaṃ lohasadisaṃ lohavijāti haliddivijāti viya. Tiputambādīhi missetvā kataṃ karaṇena nibbattattā kittimalohaṃ. Morakkhādīni evaṃnāmānevetāni. Sāmuddikamuttāti nidassanamattametaṃ, sabbāpi pana muttā muttā eva.
Vekantaka 指一种铁制品。其质地如同龙鼻铁，属于铁的种类，好似黄铁矿的品类。此类铁经过三种煤炭混合熔炼而成，称为肋铁。Morakkhā等名称即属此类。此处仅举一例以作示范，但所有名称皆属该类铁。
§174
174. Appetīti āpo, ābandhanavasena sesabhūtattayaṃ pāpuṇāti silesatīti attho. Yūsabhūtoti rasabhūto. Vakkahadayayakanapapphāsāni tementanti ettha yakanaṃ heṭṭhābhāgapūraṇena, itarāni tesaṃ upari thokaṃ thokaṃ paggharaṇena temeti. Heṭṭhā leḍḍukhaṇḍāni temayamāneti temakatemitabbānaṃ abyāpārasāmaññanidassanatthāyeva upamā daṭṭhabbā, na ṭhānasāmaññanidassanatthāya. Sannicitalohitena temetabbānaṃ kesañci heṭṭhā, kassaci upari ṭhitatañhi satipaṭṭhānavibhaṅge vakkhatīti, yakanassa heṭṭhābhāgo ‘‘ṭhitaṃ mayi lohita’’nti na jānāti, vakkādīni ‘‘amhe temayamānaṃ lohitaṃ ṭhita’’nti na jānantīti evaṃ yojanā kātabbā. Yathā pana bhesajjasikkhāpade niyamo atthi ‘‘yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃ khīra’’nti, evamidha natthi.
174. 『Appeti』意为水，借指束缚之物达到终结的本质，具备纯净性质。『Yūsabhūta』指含汁液的物质。『Vakkha』等指口、心、心窍所发出的生气流动。此处以心窍中充满的生气为说，其他则在其上方一层层覆盖，故称此为生气。或谓下方为皮肤组织，诸种生气于其上按顺序覆盖。心窍下方是生气，而上方者则以观念区分说，有人不知心窍下方有生气，有人不知上方有生气，故此须予以联结说明。犹如医术戒律里规定“伤害肉体者，不可食乳”，此处无此规定。
§175
175.Tejanavasenāti nisitabhāvena tikkhabhāvena. Sarīrassa pakatiṃ atikkamitvā uṇhabhāvo santāpo, sarīradahanavasena pavatto mahādāho paridāho. Ayametesaṃ viseso. Yena jīrīyatīti ekāhikādijararogena jīrīyatītipi attho yujjati. Satavāraṃ tāpetvā udake pakkhipitvā uddhaṭasappi satadhotasappīti vadanti. Rasasoṇitamedamaṃsanhāruaṭṭhiaṭṭhimiñjā rasādayo. Keci nhāruṃ apanetvā sukkaṃ sattamadhātuṃ avocunti. Pākatikoti khobhaṃ appatto sadā vijjamāno. Petaggi mukhato bahi niggatova idha gahito.
175. 『Tejanavasena』意为以热力造成的熬煎之感。如火烧身之痛，热力使之剧烈。此为特殊现象。『Jīrīyati』亦指初生老病之类病痛。洗百遍，以水洗去污垢，以去除一种强烈焦躁感。此中『Rasasoṇita』指肉中汁液、血液等。有人言取毛发使之干燥，称为第七界。『Pākatiko』指着魔烦恼常现。比喻为从口中冒出食物般，形容气息放散或发作。
§176
176.Vāyanavasenāti savegagamanavasena, samudīraṇavasena vā.
176.『以吹动之义』者，即以激起动荡之义，或以鼓动振发之义也。
§177
177.Iminā yasmiṃ ākāse…pe… taṃ kathitanti idaṃ kasiṇugghāṭimākāsassa akathitataṃ, ajaṭākāsassa ca kathitataṃ dassetuṃ vuttaṃ.
177. 这里说『Inimā…ākāse』，以此说明这是对于某种空相（kasiṇa）的说明，即光空或不流动的空（ajaṭākāsa）之说，于是提出未说空相的部分及无缠结空相的说明。
§179
179. Sukhadukkhānaṃ pharaṇabhāvo sarīraṭṭhakautussa sukhadukkhaphoṭṭhabbasamuṭṭhānapaccayabhāvena yathābalaṃ sarīrekadesasakalasarīrapharaṇasamatthatāya vutto, somanassadomanassānaṃ iṭṭhāniṭṭhacittajasamuṭṭhāpanena tatheva pharaṇasamatthatāya. Evaṃ etesaṃ sarīrapharaṇatāya ekassa ṭhānaṃ itaraṃ paharati, itarassa ca aññanti aññamaññena sappaṭipakkhataṃ dasseti, aññamaññapaṭipakkhaoḷārikappavatti eva vā etesaṃ pharaṇaṃ. Vatthārammaṇāni ca pabandhena pavattihetubhūtāni pharaṇaṭṭhānaṃ daṭṭhabbaṃ, ubhayavato ca puggalassa vasena ayaṃ sappaṭipakkhatā dassitā sukhadassanīyattā.
179. 有关苦乐受的妄念作用称为『pharaṇa』，这基于身体各部位的身支苦乐纷扰。如同身体各处的喜乐不一，各种苦乐相互作用而出现纷杂情绪。身支的苦乐处于相生相逼限制状态，且因彼此处境互相砥砺交替。此苦乐相互作用即相反作用，或表现为互相对立或相斥。衣饰束缚也是导致苦乐相对的原因，互相覆盖分别产生苦乐体验。因双方存在，故此苦乐相对得以显现，令人感受苦乐转换之真实性。
§181
181.Kilesakāmaṃ sandhāyāti ‘‘saṅkappo kāmo rāgo kāmo’’ti (mahāni. 1; cūḷani. ajitamāṇavapucchāniddesa 8) ettha vuttaṃ saṅkappaṃ sandhāyāti adhippāyo. Sopi hi vibādhati upatāpeti cāti kilesasanthavasambhavato kilesakāmo vibhatto kilesavatthusambhavato vā. Kāmapaṭisaṃyuttāti kāmarāgasaṅkhātena kāmena sampayuttā, kāmapaṭibaddhā vā. Aññesu ca kāmapaṭisaṃyuttadhammesu vijjamānesu vitakkeyeva kāmopapado dhātusaddo niruḷho veditabbo vitakkassa kāmappasaṅgappavattiyā sātisayattā. Esa nayo byāpādadhātuādīsu. Parassa attano ca dukkhāyanaṃ vihiṃsā. Vihiṃsantīti hantuṃ icchanti.
181. 「内染欲」一词意指“意念即是欲、贪欲亦为欲”（引自《大毗尼》卷一及《小毗尼》Ajitamāṇavapucchāniddesa第八条）。此处所说“意念”即指主张。主张即会激动并起扰乱，此乃因内染的产生而生内染欲，或由于内染的缘起而生。所谓欲缠缚，即是指由欲贪所构成的欲与念相缠绕而结成，或由欲所束缚。其他与欲缠缚相关的诸法中，当所研究或观察者时，应以观念为知觉之基础，因为欲的现起是由念的牵引而产生的连带作用，此法须谨慎对治。这种连带如同瞋恚所缘的根，如对他者与自我皆生苦的害害，所谓害害即是生杀之意愿。
§182
182. Ubhayattha uppannopi abhijjhāsaṃyogena kammapathajananato anabhijjhākammapathabhindanato ca kāmavitakko ‘‘kammapathabhedo’’ti vutto . Byāpādo panāti byāpādavacanena byāpādavitakkaṃ dasseti. So hi byāpādadhātūti. Tathā vihiṃsāya vihiṃsādhātuyā ca byāpādavasena yathāsambhavaṃ pāṇātipātādivasena ca kammapathabhedo yojetabbo. Etthāti dvīsu tikesu. Sabbakāmāvacarasabbakusalasaṅgāhakehi itare dve dve saṅgahetvā kathanaṃ sabbasaṅgāhikakathā. Etthāti pana etasmiṃ chakketi vuccamāne kāmadhātuvacanena kāmāvacarānaṃ nekkhammadhātuādīnañca gahaṇaṃ āpajjati.
182. 在二者（此处指内染欲与瞋恚）所生起时，因与贪瞋恶念相联结，有果报业缘生起之作用，故称欲念为“业道别异”。「瞋恚」借瞋恚之辞来表明其为瞋恶意念，故此念即瞋恚所缘之心。此心可说为瞋恶根。如实待之，当分别瞋恚法与业道之分别，如生杀等善恶业道之差别，应当结合法理加以解释。此即所谓（二者中）存在三者之理。对于所有欲之所缘者，连结所有善法者，须分类别集合逐一论述，称为全面集合之说。这里所说，依据六根之缘起，即欲法所缘之含义所及，包含欲行（造业之行为）等为其内容。
Labhāpetabbāti cakkhudhātādibhāvaṃ labhamānā dhammā nīharitvā dassanena labhāpetabbā. Carati etthāti cāro, kiṃ carati? Sammasanaṃ, sammasanassa cāro sammasanacāro, tebhūmakadhammānaṃ adhivacanaṃ.
「应得者」谓从眼根等诸根所显现之物，如此获得而摒除，凭借见闻得证之观察力而应当获得视界。关于“行”之谓，即所谓动作，何谓动作？所谓遍行，遍行即遍三界法之表示。
Suttantabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā. · 经分别注释已完毕。
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
二、阿毗达摩注释解说
§183
183.Cakkhussāti visesakāraṇaṃ asādhāraṇasāmibhāvena niddiṭṭhaṃ. Tañhi puggalantarāsādhāraṇaṃ nīlādisabbarūpasādhāraṇañca. Vidahatīti evaṃ evañca tayā pavattitabbanti viniyujjamānaṃ viya uppādetīti attho. Vidahatīti ca dhātuattho eva visiṭṭho upasaggena dīpitoti vināpi upasaggena dhātūti eso saddo tamatthaṃ vadatīti daṭṭhabbo. Kattukammabhāvakaraṇaadhikaraṇesu dhātupadasiddhi hotīti pañcapi ete atthā vuttā. Suvaṇṇarajatādidhātuyo suvaṇṇādīnaṃ bījabhūtā selādayo.
183. 眼根一词之特殊原因，在于非泛常近缘显现。此中，个别众生种类之异常，诸如青色等杂色均属特殊。所谓破除，意即此种异常现象亦应由此而发生，如经常使用一般原则而产生者。所谓“破除”，实际上指元素的特殊义，即以前缀加深之意（dīpitoti），如果无前缀“加深”，则意仅指元素本身，此词表明深层含义。眼根在各种功能及对象中其词义成立，因为五种元素（地、水、火、风及识）曰为元素系列，黄金、银等元素即为其起源，石头等亦然。
Attano sabhāvaṃ dhārentīti dhātuyoti etthāpi dhātīti dhātūti padasiddhi veditabbā. Dhātu-saddo eva hi dhāraṇatthopi hotīti. Kattuatthopi cāyaṃ purimena asadisoti nissattasabhāvamattadhāraṇañca dhātu-saddassa padhāno atthoti visuṃ vutto. Dhātuyo viya dhātuyoti ettha sīha-saddo viya kesarimhi niruḷho purisesu, selāvayavesu niruḷho dhātu-saddo ca cakkhādīsu upacarito daṭṭhabbo. Ñāṇañca ñeyyañca ñāṇañeyyāni, tesaṃ avayavā tappabhedabhūtā dhātuyo ñāṇañeyyāvayavā. Tattha ñāṇappabhedā dhammadhātuekadeso, ñeyyappabhedā aṭṭhārasāpīti ñāṇañeyyāvayavamattā dhātuyo honti. Atha vā ñāṇena ñātabbo sabhāvo dhātusaddena vuccamāno aviparītato ñāṇañeyyo, na diṭṭhiādīhi viparītaggāhakehi ñeyyoti attho. Tassa ñāṇañeyyassa avayavā cakkhādayo. Visabhāgalakkhaṇāvayavesu rasādīsu niruḷho dhātu-saddo tādisesu aññāvayavesu cakkhādīsu upacarito daṭṭhabbo, rasādīsu viya vā cakkhādīsu niruḷhova. Nijjīvamattassetaṃ adhivacananti etena nijjīvamattapadatthe dhātu-saddassa niruḷhataṃ dasseti. Cha dhātuyo etassāti chadhātuyo, yo loke ‘‘puriso’’ti dhammasamudāyo vuccati, so chadhāturo channaṃ pathavīādīnaṃ nijjīvamattasabhāvānaṃ samudāyamatto, na ettha jīvo puriso vā atthīti attho.
「持有自身本性」谓元素所谓“元素”一词，应理解为表示持有本性者。元素一词之成立，应知其具持有义。持有义者，分别为承载功能及固着于非实体性质，而元素一词主要指此意。元素如同狮子名称，虽词非实指实体，但为区别用。元素名称应当视为与眼根等诸法相关联。智慧与所应智慧者，皆为智慧可智慧者之部分，而部分间以差别相异，此即元素。智慧之差别体为一元素，所应知差别体则为十八种，可知智慧所应分为元素。或可认识其性者，乃智慧所知本性而非以相反性（如见解等）所理解。其元素部分为眼根等。诸元素中如色相、味觉等感受器具意含元素之名称，眼根等名称为此类似。此指其本生之存活程度，谓持有活性之义。所谓六元素，如世人所谓“人”之名称，乃因其涵藏地、水、火、风五元素之持有活性本性之集合体，不应单指生命或人身等义。
Cakkhādīnaṃ kamo pubbe vuttoti idha ekekasmiṃ tike tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ dhātūnaṃ kamaṃ dassento āha ‘‘hetuphalānupubbavavatthānavasenā’’ti. Hetuphalānaṃ anupubbavavatthānaṃ hetuphalabhāvova. Tattha hetūti paccayo adhippeto. Phalanti paccayuppannanti āha ‘‘cakkhudhātū’’tiādi. Manodhātudhammadhātūnañca manoviññāṇassa hetubhāvo yathāsambhavaṃ yojetabbo, dvārabhūtamanovasena vā tassā manodhātuyā.
关于眼根等的作用，前文已有论述，此处语指分别显示三种界的作用，即分别介绍三界作用时说“以因果逐渐现相为依据”。因果的逐渐现相即指因果之性质。此中『因』谓以缘为先导。『果』则谓因生果，故言“眼界”等因果之现相。心界、心法界亦有因的作用，如理应分别说明，因或当如门，心识能以此门断然为心界之因缘。
Sabbāsaṃ vasenāti yathāvuttānaṃ ābhādhātuādīnaṃ pañcatiṃsāya dhātūnaṃ vasena. Aparamatthasabhāvassa paramatthasabhāvesu na kadāci antogadhatā atthīti āha ‘‘sabhāvato vijjamānāna’’nti. Candābhāsūriyābhādikā vaṇṇanibhā evāti āha ‘‘rūpadhātuyeva hi ābhādhātū’’ti. Rūpādipaṭibaddhāti rāgavatthubhāvena gahetabbākāro subhanimittanti sandhāya ‘‘rūpādayovā’’ti avatvā paṭibaddhavacanaṃ āha. Asatipi rāgavatthubhāve ‘‘kusalavipākārammaṇā subhā dhātū’’ti dutiyo vikappo vutto. Vihiṃsādhātu cetanā, paraviheṭhanachando vā. Avihiṃsā karuṇā.
所谓全面的作用，是指依于所说的光色等五蕴三十六界的作用。在别义与实义不曾相反的情况下，故曰“分别的实相”。光、月亮、太阳、色彩和影像，皆谓『色界』，故说“仅色界即各色光影”。色等五法所依，依恋修持的缘故，理应视为优美因缘，故称“色等法界俱受依”。无实性者，为以爱欲所染的缘故，说“清净法界乃善之果报相”。伤害法界则为心志、破坏心念所感，无伤害则是慈悲。
Ubhopīti dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo. Hīnādīsu purimanayena hīḷitā cakkhādayo hīnā, sambhāvitā paṇītā, nātihīḷitā nātisambhāvitā majjhimāti khandhavibhaṅge āgatahīnadukatoyeva nīharitvā majjhimā dhātu vuttāti veditabbā. Viññāṇadhātu yadipi chaviññāṇadhātuvasena vibhattā, tathāpi ‘‘viññāṇadhātuggahaṇena tassā purecārikapacchācārikattā manodhātu gahitāva hotī’’ti vuttattā āha ‘‘viññāṇadhātu…pe… sattaviññāṇasaṅkhepoyevā’’ti. Anekesaṃ cakkhudhātuādīnaṃ, tāsu ca ekekissā nānappakāratāya nānādhātūnaṃ vasena anekadhātunānādhātuloko vuttoti āha ‘‘aṭṭhārasadhātuppabhedamattamevā’’ti.
“双重”指心法界与心识界。以堕落者为例，眼等心根衰微、心法界污秽不清，中间界乃蕴之分类，携带堕落善恶二法，称为中间界。心识界虽分为现识与分别识，然有所言“因心识界而得以前后业障心法之应作”，故曰“心识界纲为七识简说”。多眼等根众多种变化，依众多界差异，比说“仅有十八界分种类”。
‘‘Cakkhusotaghānajivhākāyamanomanoviññāṇadhātubhedenā’’ti aṭṭhakathāyaṃ likhitaṃ. Tattha na cakkhādīnaṃ kevalena dhātu-saddena sambandho adhippeto vijānanasabhāvassa pabhedavacanato. Viññāṇadhātu-saddena sambandhe kariyamāne dve manogahaṇāni na kattabbāni. Na hi dve manoviññāṇadhātuyo atthīti. ‘‘Cakkhu…pe… kāyamanoviññāṇamanodhātū’’ti vā vattabbaṃ atulyayoge dvandasamāsābhāvato. Ayaṃ panettha pāṭho siyā ‘‘cakkhu…pe… kāyaviññāṇamanomanoviññāṇadhātubhedenā’’ti.
曰“眼、耳、鼻、舌、身、心、意识七界之不同”，为注疏所记。此处非独就眼等以界字称，也非仅指识界字，下涵二种识的分别，不可言有二识界。应言“眼等六根及身识心识界”，非等量合体的二合成复合词，故文或作“眼等六根与识界心识界之分别”。
Khandhāyatanadesanā saṅkhepadesanā, indriyadesanā vitthāradesanāti tadubhayaṃ apekkhitvā nātisaṅkhepavitthārā dhātudesanā. Atha vā suttantabhājanīye vuttadhātudesanā atisaṅkhepadesanā, ābhādhātuādīnaṃ anekadhātunānādhātuantānaṃ vasena desetabbā ativitthāradesanāti tadubhayaṃ apekkhitvā ayaṃ ‘‘nātisaṅkhepavitthārā’’ti.
讲述蕴处界为简述，根界详述为扩展，二者相顾非过简非过详。经文中所施之讲述界，基于光色等多种界之间界，故知为详尽扩展之讲述，非过分简略解释。
Bherītalaṃ viya cakkhudhātu saddassa viya viññāṇassa nissayabhāvato. Etāhi ca upamāhi nijjīvānaṃ bherītaladaṇḍādīnaṃ samāyoge nijjīvānaṃ saddādīnaṃ viya nijjīvānaṃ cakkhurūpādīnaṃ samāyoge nijjīvānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ pavattīti kāraṇaphalānaṃ dhātumattattā kārakavedakabhāvavirahaṃ dasseti.
喻如蜜蜂须依活活而生之蜜蜂刺等结合而活，活喻作生生，活音喻如音声等，活眼色等结合而生活眼识等运行。以因果诸界属性，显现因所载记的作用离别。
Purecarānucarā viyāti nijjīvassa kassaci keci nijjīvā purecarānucarā viyāti attho. Manodhātuyeva vā attano khaṇaṃ anativattantī attano khaṇaṃ anativattantānaṃyeva cakkhuviññāṇādīnaṃ avijjamānepi purecarānucarabhāve pubbakālāparakālatāya purecarānucarā viya daṭṭhabbāti attho. Sallamiva sūlamiva tividhadukkhatāsamāyogato daṭṭhabbo. Āsāyeva dukkhaṃ āsādukkhaṃ, āsāvighātaṃ dukkhaṃ vā. Saññā hi abhūtaṃ dukkhadukkhampi subhādito sañjānantī taṃ āsaṃ tassā ca vighātaṃ āsīsitasubhādiasiddhiyā janetīti. Kammappadhānā saṅkhārāti ‘‘paṭisandhiyaṃ pakkhipanato’’tiādimāha. Jātidukkhānubandhanatoti attanā nibbattiyamānena jātidukkhena anubandhattā. Bhavapaccayā jāti hi jātidukkhanti. Padumaṃ viya dissamānaṃ khuracakkaṃ viya rūpampi itthiyādibhāvena dissamānaṃ nānāvidhupaddavaṃ janeti. Sabbe anatthā rāgādayo jātiādayo ca visabhūtā asantā sappaṭibhayā cāti tappaṭipakkhabhūtattā amatādito daṭṭhabbā.
“如同行者及随行者的流转”这个说法，是指诸流转者乃至某些具体流转者真正存在的意义。这里的“纯粹心根”（manodhātu）从自身的瞬间超越，还能从自身瞬间之外、诸识（如眼识、意识等）未生起时的流转状态，依先后时间的顺序被认视为流转。此义如同针尖而极度痛楚的三种苦的结合，故应如实观见。这是指贪欲所生之苦、舍欲之苦、及欲盖苦的苦。因为想识（saññā）非真实，虽为苦而被美化；感知（sañ̃jāna）即为此欲，且此欲因喜悦美化而生成破坏之意。所谓“业所主导的行”（kammappadhāna saṅkhāra）即为“故意续命”之意。所谓因生育承连之苦，指的是自身所造现的出生苦的承连。因生起有漏业故，出生即缘因生出苦。此情状如同莲花般显现，像马轮一样的色相，因其多端涵盖雌雄等种种状貌，导致各种各种的动乱。诸恶不善业，如贪嗔等均无益处，因生种种不善法，杂乱不净且适于恐怖，因之与恐惧接近而显示不可灭灭的本源。
Muñcitvāpi aññaṃ gahetvāvāti etena makkaṭassa gahitaṃ sākhaṃ muñcitvāpi ākāse ṭhātuṃ asamatthatā viya gahitārammaṇaṃ muñcitvāpi aññaṃ aggahetvā pavattituṃ asamatthatāya makkaṭasamānataṃ dasseti. Aṭṭhivedhaviddhopi damathaṃ anupagacchanto duṭṭhasso assakhaḷuṅko. Raṅgagato naṭo raṅganaṭo.
即使释放心中所执，如放开猴子抓住的树枝，却不易立于空中，是因树枝的依缘不稳。放弃一个执着，若不持稳别的依缘，心意不能持续转动，如同猴子动作不稳易坠。虽然有八叉叉状武器刺击，恶强者不敢前进。就如进入舞台的舞者和戏剧演员。
§184
184.Cakkhuñca paṭicca rūpe cātiādinā dvārārammaṇesu ekavacanabahuvacananiddesā ekanānāsantānagatānaṃ ekasantānagataviññāṇapaccayabhāvato ekanānājātikattā ca.
184.“依赖眼根与色相等的诸因”，指的是在感官门或对象等的单复数指示词中，对于不同根缘所生的识，皆是单一根所生。故呈现因素为一、根所生识为一。
Sabbadhammesūti ettha sabba-saddo adhikāravasena yathāvuttaviññāṇasaṅkhāte ārammaṇasaṅkhāte vā padesasabbasmiṃ tiṭṭhatīti daṭṭhabbo. Manoviññāṇadhātuniddese ‘‘cakkhuviññāṇadhātuyā uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati manodhātu, manodhātuyāpi uppajjitvā niruddhasamanantarā uppajjati citta’’nti cakkhuviññāṇadhātānantaraṃ manodhātu viya manodhātānantarampi uppajjati cittanti yāva aññā manodhātu uppajjissati, tāva pavattaṃ sabbaṃ cittaṃ ekattena gahetvā vuttanti evampi attho labbhati. Evañhi sati manoviññāṇadhātānantaraṃ uppannāya manodhātuyā manoviññāṇadhātubhāvappasaṅgo na hotiyeva. Pañcaviññāṇadhātumanodhātukkamanidassanañhi tabbidhurasabhāvena uppattiṭṭhānena ca paricchinnassa cittassa manoviññāṇadhātubhāvadassanatthaṃ, na anantaruppattimattenāti tabbidhurasabhāve ekattaṃ upanetvā dassanaṃ yujjati. Anupanītepi ekatte tabbidhurasabhāve ekasmiṃ dassite sāmaññavasena aññampi sabbaṃ taṃ sabhāvaṃ dassitaṃ hotīti daṭṭhabbaṃ. Pi-saddena manoviññāṇadhātusampiṇḍane ca sati ‘‘manoviññāṇadhātuyāpi samanantarā uppajjati cittaṃ…pe… tajjā manoviññāṇadhātū’’ti manoviññāṇadhātuggahaṇena bhavaṅgānantaraṃ uppannaṃ manodhātucittaṃ nivattitaṃ hotīti ce? Na, tassā manoviññāṇadhātubhāvāsiddhito. Na hi yaṃ codīyati, tadeva parihārāya hotīti.
“诸法皆然”此处，须知“诸”字，表示全权甚至确定地存在，或于识所现之境界全体中，所现对象全面存在。于心识根的解释中，说“由眼识根生起，紧接着生起无间断的心根；由心识根生起，亦紧接着生起意识。”这里说眼识根之后的心根，如同心根之后再生起的意识，直到另一心根出世之前，全部意识视为一体一起讲解，故此义可得。因心根之间已生起，心识根与其心识根的相续不相违。五识根中以心识根为主角，因为它显示分散的意识，而非仅是生起的时点。以心根的相续连结显示整体，非只看生起的瞬间单独显示。即使未相续，也通过整体的连贯状况与一体感进行展示。进一步说，在心识根结合的紧接中说“由心识根同时生起意识……”表明心识根相续内，心根意识依相续而不住。此乃心识根存在的证成。因其能生起、存在的义理，不可简单以其生起即灭为解决。
Manodhātuyāpi manoviññāṇadhātuyāpīti manadvayavacanena dvinnaṃ aññamaññavidhurasabhāvatā dassitāti teneva manodhātāvajjanassa manoviññāṇadhātubhāvo nivattitoti daṭṭhabbo. Vutto hi tassa manoviññāṇadhātuvidhuro manodhātusabhāvo ‘‘sabbadhammesu vā pana paṭhamasamannāhāro uppajjatī’’tiādinā. Sā sabbāpīti etaṃ mukhamattanidassanaṃ. Na hi javanapariyosānā eva manoviññāṇadhātu, tadārammaṇādīnipi pana hontiyevāti. Evaṃ pañcaviññāṇadhātumanodhātuvisiṭṭhasabhāvavasena sabbaṃ manoviññāṇadhātuṃ dassetvā puna manodvāravasena sātisayaṃ javanamanoviññāṇadhātuṃ dassento ‘‘manañca paṭiccā’’tiādimāha. Yadi pana channaṃ dvārānaṃ vasena javanāvasānāneva cittāni idha ‘‘manoviññāṇadhātū’’ti dassitānīti ayamattho gayheyya, cutipaṭisandhibhavaṅgānaṃ aggahitattā sāvasesā desanā āpajjati, tasmā yathāvuttena nayena attho veditabbo. Chadvārikacittehi vā samānalakkhaṇāni aññānipi ‘‘manoviññāṇadhātū’’ti dassitānīti veditabbāni.
虽以“心识根”及“心识根”二字表达，但句中意指的是对二者的不同但相近的整体性理解。因而从此可见“心识根”为心要素的返起，即心识根以其根的性质返起。所说心识根的返起与心根性质，“诸法中首先生起”之说。此处“诸”字主要用作开头指示。果证并非因快速终结而令心识根及其对象不存在。而五识根中以心根为最特殊者，显示全部心识根，并借“心门”反映持续的生命流转意识。讲“因心依缘”时，提出“如因某两门被遮蔽时，心识流转即止”的意涵，应以此理贯通。以六门心识观念为普遍者也应能理解心识根。即便对遮蔽门障的心存在，亦能将其称作心识根。若心流转被彻底截断，则会出现中断。故依教理应作如是解。
Paṭiccāti āgataṭṭhāneti ettha ‘‘mano ca nesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotī’’tiādīsu (ma. ni. 1.455) visuṃ kātuṃ yuttaṃ, idha pana ‘‘cakkhuñca paṭiccā’’tiādīsu ca-saddena sampiṇḍetvā āvajjanassapi cakkhādisannissitatākaraṇaṃ viya manañca paṭiccāti āgataṭṭhāne manodvārasaṅkhātabhavaṅgasannissitameva āvajjanaṃ kātabbanti adhippāyo.
“依缘者”即“到来之处”，此处解释正当指“心亦感于非自所及之境界”的义，如《中部》第1章第455节等。故此为适当。若指“依眼根等根生起”，则“因”和“缘”合用，亦应指能起眼根等依缘的生起条件。此谓依止于从眼等感官所起的缘生因素之心根缘起，表现为根促使依摄等触发条件出现。此即依缘生起的主要办法。
Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿毗达摩分别注释已完毕。
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
三、问答释义
Pañhapucchakaṃ heṭṭhā vuttanayattā uttānamevāti.
问答释义者，从下方所说之处起，若上方亦有，则仅以上方为准。
Pañhapucchakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 问答注释已完毕。
Dhātuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 界分别注释已完毕。