17. Khuddakavatthuvibhaṅgo · 17. 小事分别复注
17. Khuddakavatthuvibhaṅgo17. 小事分别
1. Ekakamātikādivaṇṇanā
1. 单一示例的解释
§832
832. ‘‘Tettiṃsati tikā’’ti vuttaṃ, te pana pañcatiṃsa. Tathā ‘‘purisamalādayo aṭṭha navakā’’ti vuttaṃ, te pana āghātavatthuādayo nava. Ye ‘‘dve aṭṭhārasakā’’tiādimhi vuttā, te eva ‘‘iti atītāni chattiṃsā’’tiādinā tayo chattiṃsakā katāti āha ‘‘cha aṭṭhārasakā’’ti, dvāsaṭṭhi pana diṭṭhigatāni aññattha vuttabhāveneva idha nikkhittānīti na gahitānīti daṭṭhabbāni.
832. 关于三十三品的注疏如是宣说：称为三十三品，实则有三十五种。又如“以人为垢等有十八九种”的说法，实际上指八种内破的原因等共九种。那些说“两十八种”等的，依“如此过去的三十六种”等说法，共三十种，这里说‘六十八种’者，是由此而来。对于六十二种又有不同的见解。这些应当视为不同的解释见解，而非简单遗漏，应予以观察分辨。
Ekakamātikādivaṇṇanā niṭṭhitā. · 一法母论释毕。
(1.) Ekakaniddesavaṇṇanā
(1.) 单一指事的释义
§843-844
843-844.Atthi paṭiccaṃ nāmāti yathā ‘‘cakkhuñca paṭiccā’’tiādīsu nissayādipaccayabhāvena paṭiccāti vuttaṃ, na tathā idha khattiyādijātīnaṃ paramatthato avijjamānānaṃ nissayādipaccayattassa abhāvā. Yesu pana khandhesu santesu khattiyādisammuti hoti, tesaṃ abbocchinnatāva khattiyādijātiyā atthitā, sā idha paṭicca-saddena vibhāvitāti attho. Ekissā seṇiyāti asambhinnāyāti attho.
843-844. 此有依怙之义，比如“以眼为依怙”等，基于依赖和被依赖的关系而称之为依怙，不完全相同于这里对刹帝利等种姓的本意上并不存在依怙性的说法。但在五蕴等聚合体中，刹帝利等世俗名称作为习惯用语是存在的，其中所断绝者即是刹帝利种姓的涵义，在这里用依怙一词加以说明，意谓其不分离、一体不破。
Pañhavissajjanādikiriyāsu purato karaṇaṃ purekkhāro. Nikkheparāsīti nidhānarāsi. Patthaṭākittinoti vitthiṇṇākittino. Rattaññumadoti purāṇaññutāmadoti vadanti. Cirarattijātena, cirarattipabbajitena vā jānitabbassa, rattīnameva vā jānanamado. Upaṭṭhāpakamānoti āṇākaraṇamāno. Āṇākaraṇañhi vicāraṇaṃ idha ‘‘yaso’’ti vuttanti. Parimaṇḍalattabhāvanissito māno pariṇāhamado. Sarīrasampattipāripūriyā mado pāripūrimado.
于放五法的动作为起始的预先警觉，谓先做出动作的观察乃至委托之意。"发起"是指根本原因的集成。所谓记牢，是指记忆及未失传的称谓。由长久居住、长期出家等缘故，应知道其名称均用“夜”字表示。表达关切迎接的“服务者之心”是做事的心意。这里对“骄傲”说法，就是指对荣誉的思考。依据范围大小而生起的骄慢是“广阔的骄慢”，体现身体的完善则为“完善的骄慢”。
§845
845. Vatthunā vināpi vattabbatāya avatthukaṃ, na vatthuno abhāvā.
845. 即使没有具体事物而存在的论据，是无实体的，但并不是说没有论据存在。
§846
846.Cittassa vossajjananti cittassa satito muccanaṃ, kāyaduccaritādīsu pakkhandanaṃ vā vossaggo. Patiṭṭhābhāvoti kusalakaraṇe aṭṭhānaṃ, anuṭṭhānanti attho. Pamādasaṅkhātassa atthassa kāyaduccarite cittassa vossaggo pāṇātipāte micchādiṭṭhiyaṃ kodhe upanāheti evamādiko pariyāyo apariyanto, tadatthatappariyāyappakāsako vossagganissaggādiko byañjanapariyāyo cāti sabbaṃ taṃ saṅkhipitvā evarūpoti idaṃ ākāranidassanaṃ sabbapariyāyassa vattuṃ asakkuṇeyyattā katanti dassento āha ‘‘pariyantābhāvato’’ti. Vissaṭṭhākāroti satiyā paccanīkabhūte cattāro khandhe dasseti.
心的放逸者是心的留念者所解脱的，对身之恶行等的断舍即是放弃。所谓立业缺乏，是善行的八个立基；所谓不立业，是其中意指未立之义。因疏忽所起的意涵，凡对身行恶、杀生、邪见、恼恨、积怨等，称作放逸及其余类。此类的定义包括固定与不固定，对其真切与非真切分别显示，因无法概括诸义，于是说其为染污现前欲望等类。综括而言，此为聚合共示，因难以详述诸种义理，所以说其为“无终”，为体现无终义而作此说明。所谓自在因，指的是由正念为根基的四蕴现前。
§847
847.Cittassa thaddhatā tathāpavattacittamevāti vadanti, mānaviseso vā daṭṭhabbo. Upasaṅkamane vanditabbaṃ hotīti pariyanteneva carati.
所谓心的安定及心的翻转，是指心的特质，或当识别为人的差别。到来时应礼敬，因缘正处于终结之际。
§848
848. ‘‘Āpattiṃ āpannosī’’ti vutte ‘‘āvuso, tvaṃ āpannosī’’tiādinā tena vuttaṃ tasseva upari khipanavasena ‘‘paṭippharitvā’’ti vadanti. ‘‘Tasmiṃ nāma dalidde, akusale vā idaṃ karonte ahaṃ kasmā na karomī’’ti evaṃ idha paṭippharaṇaṃ yuttaṃ. Karaṇassa uttarakiriyā karaṇuttariyaṃ. Akusalapakkho esāti sārambhoti adhippāyo.
经言“你已遭遇过错”，谓“朋友，你确实遭遇过错”，及至其上方即刻说“已加以对治”。这里有言语往返，对治即彼处的回应。所谓邪恶，即不善之行为偏向，意为开始和主导。
§849
849. Aticca icchatīti aticciccho, tassa bhāvo aticcicchatāti vattabbe cci-kāralopaṃ katvā ‘‘aticchatā’’ti vuttaṃ. Atricchatāti ca sā eva vuccatīti. Tatrāpi neruttikavidhānena padasiddhi veditabbā. Yathāladdhaṃ vā atikkamitvā atra atra icchanaṃ atricchatā, sā eva ra-kārassa ta-kāraṃ katvā ‘‘aticchatā’’ti vuttā.
“过于渴望”即称之为过欲心，其性质称作过欲心。此处以否定手法修饰词形而称为“过欲”，谓未渴，即不逐欲念。依语言规律，该述需检测词形成立。或稍微终止过度追求，转向此处的渴望即是未渴，已视同于该词形成完成者所对应之义。
Atricchanti aticchaṃ, atra vā icchanto. Kena? Atilobhena atilobhamicchāsaṅkhātena atilobhamadena ca. Attano hitaṃ attāti vuttaṃ. Hāyati jīrati, ādiṇṇo vā attā, patto vā attā, naṃ jīrati candakinnariṃ patthayitvā asitābhūdeviyā vihīno viya.
不贪即为过度欲望的否定；此处指贪欲者亦为欲望者。何以如此说？因贪欲不仅是过量的贪，也为渴求所得利己之心。其人将衰老、生病、困顿，自身堕落如同月光女神失去光辉般。
Icchāhatassāti icchāya upaddutassa, mudditassa vā.
意欲之害，指被欲望所悲扰、痛苦，及其由此生的喜悦。
Atihīḷayānoti avamaññamāno. Malakanti evaṃnāmakaṃ janapadaṃ, abbhokāsaṃ vā. Kodaṇḍakenāti kudaṇḍakena rassadaṇḍakena. Gaddulenāti ca vadanti. Ruhiramakkhitaṅgoti ruhirasinnagatto.
『蔑视而行』者，即轻慢之意。『玛拉咖』者，乃同名之地方，或指旷野露天之处。『以短杖』者，即以劣杖、短杖之意；亦有说作『以绳索牵引』者。『血迹涂身』者，即以血液濡染全身之意。
§850
850. Jānantasseva bhiyyo bhiyyo codento viya sambhāvetukāmo hoti. Paccayeti upādānādipaccaye.
850. 指了解这些事物的人，因为有益于使其增长，故如同不断激励者那样，生起增进的愿望。Paccayeti 是指缘起中的缘，也就是说，缘起以取等条件为因。
§851
851. Ye patirūpena vañcenti, te gaṇṭhikā, durācārena vā gaṇṭhibhūtā. Gaṇṭhikaputtā nāma gaṇṭhikā eva honti, tena saddhivihārikā gaṇṭhikabhāvena ‘‘thero…pe… dīghacaṅkame viharatī’’ti vadanti.
851. 那些以主人的身份欺诈者，被称为“盗贼”，或者因行为恶劣而成为盗贼。所谓盗贼子者，实为盗贼，因此称他们为“信仰守护者”，谓长老以盗贼身份长期流浪。
Vaṭṭati bhanteti ayampi eko pakāro, lābhinā eva pana sakkā ñātunti attano samāpattilābhitaṃ sūcetīti attho. Pañcattayaṃ nāma uparipaṇṇāsake dutiyasuttaṃ (ma. ni. 3.21 ādayo). Tassa gambhīrattā vadati ‘‘pañcattayaṃ olokentassā’’ti.
Vaṭṭati 或 Bhanteti 是一种说法，意指获得者可以对自身成就的获得有所认知。此义取自《上座部毗奈耶》卷三第二十一经（第二十五章）中关于五件事的深义称谓，其中耶指“观察五件事”的深妙理解。
§852
852.Siṅganti siṅgāraṃ. Tañhi kusalassa vijjhanato samāsevitatāya sīse parikkhataṃ sunikhataṃ visāṇaṃ viya, thirattā ca siṅgaṃ viyāti siṅgaṃ, taṃ panatthato rāgo.
852. Siṅganti 是指现实中称为“美饰”的东西。在这里指善法忍耐的性质，譬如头上的王冠防护，像坚牢的盾牌，正面朝向的刺激被缓解；从另一面看这“美饰”则是嗔恨所生。
§853
853. Temanakaraṇatthe tintiṇa-saddo daṭṭhabbo. Khīyananti ca yena lobhena paraṃ mamanti vadantaṃ khīyati, so vutto. Khīyanaṃ bhaṇḍananti ca vadanti. Tintiṇanti vā loluppamicceva vuttaṃ hoti. Saññā-saddo hi eso loluppavācakoti.
853. 对于赋予使命者，应听三声警告。Khīyananti 指以贪婪妄想吞噬别人称为“被吞噬”，此是所说的。Khīyanaṃ 或曰是打破、破坏。Tintiṇa 指的是三根音节，谬解为贪婪的声音。Saññā-saddo 是指“贪语”的词根音节。
§854
854.Ūruppamāṇāpīti etena mahantaghanabhāvena apūtitaṃ dasseti. Athavātiādinā cīvaramaṇḍanādīnaṃ visesanāni ‘‘imassa vā pūtikāyassa bāhirānaṃ vā parikkhārānaṃ maṇḍanā’’tiādīnīti dasseti. Cīvarena hi maṇḍanā cīvaramaṇḍanā, cīvarassa vā maṇḍanā cīvaramaṇḍanā, evaṃ pattamaṇḍanā senāsanamaṇḍanā cāti adhippāyo. Ūnaṭṭhānapūraṇaṃ chavirāgasusaṇṭhānādikaraṇañca cīvarādīsu kāye ca yathāyogaṃ yojetabbaṃ. Tadahujātadārako viya hotīti dārakacāpalyaṃ na muñcatīti attho.
854.「大腿部尺寸」以此指示未被污秽的强大密集体质。又以「长袍等的饰物特征」说明：「此表皮或外在装饰物的装饰」等义。对于长袍来说，装饰即长袍的装饰，长袍的装饰即长袍装饰，类似地，旗帜的装饰便是旗帜的装饰，座位的装饰便是座位的装饰，此即权宜说法。遮盖、填补不足之处，防止衣物破损，或缝补衣物上应当合适结合的部分等，长袍等应据此妥当地整备。正如亲族中的孩童一般，表示孩童的轻佻不应被放任不管之意。
§855
855. Sadisā anurūpā bhatti sabhāgo, na sabhāgo asabhāgo, mānathaddhatā, virodho vā. Tenassa mātādīsu vattanaṃ asabhāgavuttitā. Evaṃvidhānaṃ mānādhikānaṃ akusalānamidaṃ nāmaṃ.
855.「相似与适合」意指适当的配合或相称，非配合即不相称；是自大或妨碍对立。此语用于母亲等身上，表示不相称的表现。此类自大的不善现象即为此处所指的自负。
§856
856.Paritassitāti saṅkampanā, ukkaṇṭhitassa vā tassa tassa taṇhāyanā.
856.「忐忑」指精神的动摇，所爱之物威胁时的恐惧不安。
§857
857. Kusalakaraṇe kāyassa avipphārikatā līnatā jātiālasyaṃ, na rogautubhojanādīhi kāyagelaññaṃ tandī nāma, atha kho pakatiālasyanti attho. Kāyālasiyanti nāmakāyassa ālasiyaṃ, tadeva rūpakāyassāpīti daṭṭhabbaṃ.
857.「善行者身心无懈怠」实指身体无懈怠、懒惰或生理疲惫，也非因病或受食物不足所致的身体疲乏，称为『困倦』。或称『中度懒怠』。身心的懒怠即身的懒怠，应从身体形式上观察。
§858
858. Accasanādīhi uppannadhātukkhobhanimittaṃ ālasiyaṃ vijambhitā.
858.由坐具等所引发的体内元素烦恼造成的懒怠被指斥。
§859
859. Bhattanimittena uppannaṃ ālasyaṃ bhattasammado.
859.由于饮食原因而生起的懒怠则称为饮食懒怠。
§860
860.Imehi panāti cittassa akalyatādīhi. Sabbattha kilesavasenāti thinamiddhakāraṇānaṃ rāgādīnaṃ vasenāti daṭṭhabbaṃ.
此处记载七种心的非善行等不善之事。广而言之，须视为由诸毒缠缚之故；遍说，乃因昏沉睡眠等贪欲等缠绕之因所致。
§861
861. Sammāājīvato apeto katoti apakato. So ājīvupaddavena upaddutoti katvā āha ‘‘upaddutassāti attho’’ti.
正命者谓所持正当、合宜之业；不正者谓所持非正之职。谓因不正业招致诸有害，故名被损害者，意谓“受损之意”。
Tividhampi taṃ tattha āgataṃ tassa nissayabhūtāya imāya pāḷiyā dassetunti evamattho daṭṭhabbo.
此处所说三种缘起，皆因该巴利文所指所依而有，须据此方能明辨其义。
Pāpaṇikānīti āpaṇato chaḍḍitāni. Nantakānīti antarahitāni, cīrāni vā. Gilānassa paccayabhūtā bhesajjasaṅkhātā jīvitaparikkhārā gilānapaccayabhesajjaparikkhārā. Pūtimuttanti purāṇassa apurāṇassa ca sabbassa gomuttassetaṃ nāmaṃ. Pūtibhāvena chaḍḍitosadhantipi keci.
所谓恶者，谓已舍弃之恶行；所谓残缺，谓其中断损坏之部分，或久已缺失者。因病所致者，有名为药疗生活之助缘；为病因及药助养之事物。所谓净尽者，是指旧与非旧诸污秽皆净，而此名为“净”。凭净洁之性质，某些可舍弃、破坏者亦入此类。
Agabbhikā ekadvārā dīghasālā kira uddaṇḍo. Kucchitarajabhūtāya pāpicchatāya niratthakakāyavacīvipphandaniggahaṇaṃ korajaṃ, taṃ etassa atthīti korajiko, ativiya korajiko korajikakorajiko. Atiparisaṅkitoti keci. Mukhasambhāvitoti korajikakorajikādibhāvena pavattavacanehi attano mukhamattena aññehi sambhāvito. So evarūpo evarūpatāya eva attānaṃ paraṃ viya katvā ‘‘ayaṃ samaṇo’’tiādiṃ katheti.
生殖者谓一洞门，长舍似长杆。谓形如尾状，是形状残缺，收束无用之肢体胡须等；所谓螽斯，即此义，过度名为螽斯之螽斯螽斯。谓极其杂乱不洁者，或谓以门面表象显露。此种状态以其自身形态示现，然对他人则作出“此乃沙门”等之言论。
Paṇidhāyāti ‘‘arahāti maṃ jānantū’’ti cittaṃ ṭhapetvā, patthetvā vā. Āpāthakajjhāyīti manussānaṃ āpāthaṭṭhāne samādhiṃ samāpanno viya nisīdanto āpāthake janassa pākaṭaṭṭhāne jhāyī.
立誓者谓以心立定“愿阿拉汉知我”之志，亦可谓坚定不移。所谓亡故冥想者，如人于亡者之处静坐，入定般禅，坐于亡者所在之处，作冥想者。
Aññaṃ viya katvā attano samīpe bhaṇanaṃ sāmantajappitaṃ. Ākārassa rassattaṃ katvā ‘‘aṭhapanā’’ti vuttaṃ. Kuhanaṃ kuho, tassa ayanā pavatti kuhāyanā, kuhassa vā puggalassa ayanā gatikiriyā kuhāyanā.
仿佛他在自己近旁所持的言语是普遍吟诵般诵说；取其形体与华彩称为“八盘纳”。‘库含’者，为洞室，指那行径之路为洞穴之行；所谓‘库含’，即指此人之行路、活动，谓为洞穴行径也。
§862
862.Puṭṭhassāti ‘‘ko tisso, ko rājapūjito’’ti puṭṭhassa. Nahanāti bandhanā pariveṭhanā.
862.“普特萨”意为“谁是三人之一，谁受王礼敬”，此处为询问。‘纳哈纳’指束缚与围绕。
§863
863. Nimittena caranto jīvanto nimittakārako nemittiko, tassa bhāvo nemittikatā. Attano icchāya pakāsanaṃ obhāso. Ko pana soti? ‘‘Ajja bhikkhūnaṃ paccayā dullabhā jātā’’tiādikā paccayapaṭisaṃyuttakathā. Icchitavatthussa samīpe kathanaṃ sāmantajappā.
863.以相缘行走之活者，谓为招相者，称其为招相体。此乃自愿显现之光明。又何人听此？言及“今比库因缘难得出生”等相关缘起之说。以愿求之物附近的言说即是普遍吟诵。
§864
864. Bahi chaḍḍanaṃ ukkhepanā. Parapiṭṭhimaṃsakhādanasīlo parapiṭṭhimaṃsiko, tassa bhāvo parapiṭṭhimaṃsikatā.
864.放弃外物称为“抛弃”。“境边肉食戒者”的性质谓为境边肉食者的性质，即其属性称境边肉食性质。
§865
865. Nikattuṃ appena lābhena bahukaṃ vañcetvā gahetuṃ icchanaṃ nijigīsanaṃ, tassa bhāvo nijigīsanatā. Tasseva icchanassa pavattiākāro, taṃsahajātaṃ vā gavesanakammaṃ.
865.因极少所得而广泛贪取，渴望得到又怀嫉妒，此为嫉妒之性。此欲之流露表现出自身之本性，亦即探求该本性的具足作业。
§866
866. Vaṇṇasampannaṃ pokkharaṃ vaṇṇapokkharanti uttarapadalopo pubbapadassa daṭṭhabbo, vaṇṇapāripūrī vā vaṇṇapokkharatā. ‘‘Atthajāpikā’’ti ettha viya japa-saddo uppattivācakoti āha ‘‘pavattetī’’ti.
866.色彩圆满的池塘称色彩池塘，应从侧面看前方，更见其彩色圆满，谓此彩色充满之性。所谓“意利耶”，于此处意为诵说音声的发生，说“流动”者。
§867
867. Seyyasadisamānā unnativasena pavattāti ubhayatthāpi ‘‘mānaṃ jappetī’’ti vuttaṃ.
867. 与安卧位相等者虽因成长而发生动摇，然而双方都被教诲不可生起我慢。
§868
868. Hīnamāno pana onativasena pavattito kevalena mānasaddena niddesaṃ nārahatīti taṃniddese ‘‘omānaṃ jappetī’’ti (vibha. 874) vuttaṃ.
868. 卑慢者因衰退而动摇，仅以心声表达，即非阿拉汉境界；对此指导则述云：不应生起我慢。
§872
872. Rājabhogena raṭṭhabhuñjanako rājanissito raṭṭhiyo.
872. 依赖国王享乐、依赖统治国家者谓之国依者。
§879
879.Puggalaṃ anāmasitvāti yathā seyyassa seyyamānādiniddesesu ‘‘parehi seyyaṃ attānaṃ dahatī’’ti seyyādipuggalo mānuppādako āmaṭṭho, evametassa seyyamānabhāvepi mānuppādakapuggalavisesaṃ anāmasitvā ‘‘pare atimaññati’’cceva vuttanti attho. Pare atikkamitvā maññanañhi yassa kassaci atimānoti.
879. 人不自荣指的是：如安卧位及其类似说法中，谓他人安卧而自我受烧者，即安卧位之人产生我慢，因而不自荣；对这种安卧状态中有我慢者专指的是不自荣的，意即他人超越此人而此人认为他人为过胜者。所谓他人超越即为某人认为他人过胜。
§880
880. Purimamānassa uparimāno mānātimāno, ati-saddo upari-saddassa atthaṃ vadatīti daṭṭhabbo. Purimamānaṃ vā atikkanto māno mānātimāno.
880. 前慢是后慢的上方，故有我慢之意；过度语言则说明上方所言之义。谓前慢超越后慢，即为有我慢之人。
§881
881. Pakkhijātīsu vāyaso anto lāmakoti katvā ‘‘kākajāti viyā’’ti vuttaṃ.
881. 于翼生等中计数末尾即为十失，故有言“乌鸦类离散”等说。
§882
882. Thero kira dosacarito ahosi, tasmā āditova ‘‘tumhe akhīṇāsavā’’ti avatvā upāyena kathesīti vadanti, dosacaritattā vā khippaṃ tatiyapadavāre virāgaṃ uppādesīti adhippāyo.
长老们被说为失误者，因此被比喻为“你们是不坏的漏”的说法，是用来开导劝诫的方式。据说，因失误行为，往往迅速在第三阶段生起离欲，这是重要的启示。
§883
883.Mānaṃanugatacchandoti mānasampayuttachando, mānasabhāvaṃ anugato mānacchando vā.
“随心所欲”，谓与心相应的欲望，亦即心性内在所感随行的欲望，或称为心所缘欲。
§884
884. ‘‘Vilambana’’nti ca itthipurisasammānanādikiriyādivilambanapaṭisaṃyuttaṃ kattabbaṃ daṭṭhabbaṃ. Tattha yuttamuttasiliṭṭhaṃ paṭibhānaṃ vilambanapaṭibhānaṃ.
“延迟”，是指男女彼此相互的尊敬礼仪等行为相关的延缓，应当造作与观察。其中“相应”“相离”“回答”等，都是延迟行为的表现形式。
§887
887. Amaravādapaṭisaṃyutto vitakko, attano amaraṇatthāya devabhāvatthāya vā vitakko amaravitakko.
依赖于不死语（常语）的思维，是为了自己不死及天人不死而生起的思维，称为不死思维。
§888
888. Paresu anuddayā rāgavasena anuddayakaraṇaṃ etassāti parānuddayo, tassa bhāvo parānuddayatā, paresu vā anuddayasseva sahananditādikassa bhāvo parānuddayatā, tādiso rāgo. Tatthāti parānuddayatāya saṃsaṭṭhavihārena dassitāyāti attho yujjati.
对他者产生乐欲，称为对他者的兴起行为；此兴起即为对他者兴起性的存在。对别人来说，只是乐欲之同伴之存在，也被称为此类乐欲。故对他者兴起性的存在表现即是在连续共处中显现，这就是其义。
§890
890. Anavaññattiṃ patthento anavaññattatthameva kāmaguṇe ca patthetīti āha ‘‘pañcakāma…pe… nissito hutvā’’ti.
修习无羞耻心即是专注于无羞耻心之义，同时也应专注于欲乐的特性，即所谓“依止五欲……”，意即通过依止五种欲乐而得专注。
Ekakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 一法论释毕。
(2.) Dukaniddesavaṇṇanā
（二）二重示现之解说
§891
891.Upanayhatīti bandhati. A-kāro anantaratthavācako, mariyādavācakassa vā ākārassa rassattaṃ katvā ‘‘aṭṭhapanā’’ti vuttanti ‘‘anantaraṭṭhapanā’’tiādimāha. Tattha paṭhamuppannassa pavattākāro mariyādā, taṃ anatikkamitvā tasseva daḷhīkaraṇavasena ṭhapanā mariyādaṭṭhapanā. Pakatiṭṭhapanāmattameva, visesanarahitāti attho.
891. 「Upanayhati」意为「连结」，在此指对事物的结合。无形标志语尾「a-」表明后续含义不明，或称作尊敬语气的标志。这里通过对尊敬语气形式的解释，称为「支撑设立」（aṭṭhapana），引申为「随后的支撑设立」等说法。所指的是初生起的动作为因果开始，是尊敬的行为，超越后，通过固定强化而形成的设立便称为尊敬设立（mariyādaṭṭhāpana）。另外，「支撑设立」本质上仅为确定性质，并无特别区分义。
§892
892. Niṭṭhuriyaṃ kheḷapātanaṃ, niṭṭhuriyaṃ viya niṭṭhuriyaṃ. Dassetvāti dantehi chinditvā. Tena pana dassanaṃ paḷāsoti dasseti. Paḷāsassa āyanāti yugaggāhappavatti. Samabhāvadahanaṃ jayo, tassa āharaṇato āhāro. Dhuraṃ na detīti pāmokkhaṃ na deti.
892. 「Niṭṭhuriyaṃ」指完全的摔断或打破，如被牙齿咬断一般。用以形容“断裂”之状。这里「dassetvā」形容彻底呈现或显现出来。以此说明，「paḷāsa」指捕捉的含义，即快速且稳固的抓取状态。「sama-bhāva-dahana」意为同时性的燃烧，「jayo」为渴望；因此捕获即是获得燃料，提高能量。『不交付肩负』即不担负重负，不让负累散开。
§894
894. Kāyena cetiyaṅgaṇādivattaṃ karoti ‘‘evaṃ vattasampanno saddho kathaṃ kāyaduccaritādīni karissatī’’ti paresaṃ ñāpanatthaṃ. Aticcāti accayaṃ katvā. Āsarantīti āgacchanti, puna paṭicchādane pavattantīti attho. Konāmevaṃ karotīti vocchindanacchādanā vā vocchādanā.
894. 「以身体作祭坛的场所」指用身体现规矩。此为对他人说「如此具足的信心，如何能作出身体坏失等恶行为」的说教。表达「过度」意味。 「āsaranti」为前往、来临之意，续接遮盖或掩盖行为。 「孔穴之作」比喻做破裂与覆盖行为的交替。
Na sammā bhāsitāti yo na sammā bhāsati, so saṭhoti dasseti. Kucchi vā piṭṭhi vā jānituṃ na sakkāti asantaguṇasambhāvaneneva cittānurūpakiriyāvirahato ‘‘evaṃcitto evaṃkiriyo’’ti jānituṃ na sakkāti attho.
「不正言说」的意思是，不能正确表达者，即为欺诈。无法判断根部或皮肤的状态，因为失去特征的心不能产生合适的反应，表现为「心这样，行这样」而无法辨别正确。
Ajo eva ajāmigo. Nelakoti taruṇavaccho. Yathā so yakkho tādisaṃ rūpaṃ dassetvā ‘‘ajā’’ti saññāya āgatāgate khādati, evamayampi taṃtaṃsadisaguṇasambhāvanena te te vañceti. Tenetaṃ sāṭheyyaṃ māyāto balavatarā vañcanāti daṭṭhabbaṃ. Teneva ‘‘parikkhattatā’’ti vuttaṃ.
「不可生者」即无生出者。譬如说树出嫩芽。恶鬼以类似的形态出现，用「幼特」（ajā）知觉前来吞噬，此乃用相似的性质迷惑，相互间欺骗。由此可见，这是具欺诈性且力量极大的幻术，即称为「已被毁坏」的状态。
§908
908. Sakkāyadiṭṭhādīnaṃ abhāvepi yaṃ saṃyojanaṃ hoti, taṃ bahiddhā saṃyojanato bahiddhāsaṃyojanassa puggalassa visesanabhūtaṃ bahiddhāsaṃyojanaṃ nāma.
908. 即使色见等结使断除，在外道中，此种外道结被认为是该外道果报特殊具有的结，称为外道结。
Dukaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 二法论释毕。
(3.) Tikaniddesavaṇṇanā（3.）三法论释
§909
909. Akusalamūlāneva vaṭṭamūlānīti tehi kathitehi vaṭṭamūlasamudācāro kathito hotīti āha ‘‘tīhi…pe… kathito’’ti.
909. 这谓恶根为轮回之根，依此所说就是轮回之根的发起，于是说『以三者……等说』。
§919
919.Sassatolokotiādidassanameva brahmacariyaṃ mokkhasampāpakaṃ uttamacariyanti diṭṭhigatikehi sammatanti āha ‘‘diṭṭhigatikasammatassā’’ti. Rūpārūpāvacaravipākesu sātisayo bhavarāgoti adhippāyena vuttaṃ ‘‘mahābrahmāna’’nti.
919. 永恒世间等见为邪见，是行为高尚的出离道的障碍；此等见者谓认可邪见态等。于色非色的受用果报中谓有贪著者称为“大梵天”。
§920
920.Kathaṃvidhanti kenākārena saṇṭhitanti atthoti katvā āha ‘‘ākārasaṇṭhāna’’nti. Mānaṭhapanāti seyyādivasena mānena ṭhapanā, mānasaṅkhātā vā ṭhapanā.
920. 何种因缘使其成立，称为形态的成立。安装尺寸是以睡床等之尺寸或心理名为安装。
§921
921.Cetaso utrāso domanassaṃ, doso vā, taṃsampayuttā vā cetanādayo.
921. 心的障碍是忧愁、忧伤和嗔恨，且与心意等共相应。
§922
922.Desanāsukhatāyāti tiṇṇaṃ addhānaṃ vasena vicikicchāya desanā sukhā ‘‘kaṅkhati vicikicchatī’’ti, na pana tathā mohenāti adhippāyo. Vaṇṇādibhedaṃ sutvāti keci kira vadanti ‘‘khattiyajīvo paṇḍuvaṇṇo. Kasmā? So hi pubbaṇhe ramati, pubbaṇhe ca chāyā paṇḍuvaṇṇā. Brāhmaṇavessasuddajīvā odātapītakāḷavaṇṇā. Te hi majjhanhasāyanharattīsu odātapītakāḷachāyā kāḷatamakālesu ramantī’’ti tesaṃ vaṇṇabhedaṃ, ‘‘byāpī parimaṇḍalo’’tiādinā kathentānaṃ saṇṭhānabhedañca sutvā.
922. 由于三种原因而起的烦恼为疑，疑则令说法不利乐，说为『疑惑则疑心不安』，非由迷惑为根据。听说色等差别时，有人说『刹帝利寿命长，肤色清白。为什么？因其清晨时最喜悦，日早时肤色洁白。婆罗门族身色黑褐。中午、午睡时光线黑褐，黄昏时光线更暗』。听此色差与遍布边界之说，即被认为是散乱之分别。
§923
923.Purisapuggaloti padadvayaṃ ekapadaṃ katvā jānantānaṃ vasenāyaṃ sammutikathā pavattā, padantarameva vā idaṃ puggalavācakanti dassento ‘‘ayaṃ panā’’tiādimāha. Atha vā purisoti vutto ca puggalo eva, na purisindriyayuttovāti dassanatthampi ‘‘purisapuggalo’’ti vuttanti veditabbaṃ. Aṭṭhasu ābādhesūti pittasemhavātasamuṭṭhānautuvipariṇāmajaopakkamikavisamaparihārajasannipātajakammasamuṭṭhānesu. Pubbe katanti purāṇatarakammaṃ icchantīti upapajjavedanīyañca kira paṭikkhipanti. Āṇattimūlakena vāti yopi āṇāpetvā vadhabandhādidukkhaṃ uppādeti, tampi taṃmūlakaṃ na hoti, issaranimmānamūlamevāti adhippāyo.
所谓『人及个体』，先从两个词合成一个单字，作为知人之实用教说而流布。或者仅从字面观察，就能看出这是指个体之语，因而说『这是那个人』等。又说『人』是指个体，不包含感官之意，意在说明此义，因此『人及个体』这说法应当了知。所谓八种障碍，是指由胆汁、黏液与风三毒的不调和所引起的积聚，导致恶劣的转变和有害的果报。前文说『作』者，即昔时造业的意思，指渴求而生，因缘成熟时便感受其果报。所谓由根本愚昧生的『风』，虽触发诸如杀害之苦，但该根本并非此处风，实为贪欲根本。
§924
924.Mohassaanudahanaṃ dāhakāraṇatāya vuttaṃ, sabhāvatopi pana asampaṭivedho sampaṭivedhasukhassa paccanīkabhūto dukkho evāti anudahanatā veditabbā. Evañca katvā ‘‘upekkhā vedanā ñāṇasukhā aññāṇadukkhā’’ti (ma. ni. 1.465) vuttā.
说无明之为燃烧之因，义如焚烧火起。又说诸法本性上对苦的认知尚不完全觉知，而对乐的觉知则愈觉明朗，因而苦是因觉知不全而生之苦，这即所谓燃烧之义应当理解。如此说来便说『平等观受是智慧的乐，非智慧则忧苦』如経『中部藏释』一四六五页所述。
§926
926.Puthunimittārammaṇesūti subhanimittādivasena puthunimittasabhāvesu ārammaṇesu, puthusabhāvesu vā subhanimittādiārammaṇesu. Kosajjapamādaniddesānaṃ samānattepi avipphārikatāsaṅkhātā līnavuttitā kosajjaṃ, sativossaggasaṅkhātaṃ pamajjanaṃ pamādoti ayaṃ visesoti.
所谓『新缘起与依止』，指新缘起事物例如善缘起等，以及那些新缘起的内在本质，如表良好相象的缘起事物。又或在具有新本质的缘起事物中现良好相象。相当于众所周知的：懈怠被称为不专注，专注缺失且无差别地纠缠导致全然陋弱无力，沉睡无智称为懈怠，这即为特殊意义。
§931
931.Sagaruvāsanti saottappavāsamāha, sajeṭṭhakavāsanti sahirivāsaṃ. Anādiyanā anaddā ovādaaggahaṇaṃ, acittīkāroti attho. Sukkhakaṭṭhassa viya anallatā, amudutā vā anaddā. Asīlyanti asukhasīlatā amudutā eva.
所谓条件聚于，如将恐惧称为戒惧者，如将惭愧称为同侪羞耻的习气。所谓无始尽无穷的律训传承，是指意志和方法的保持。就如较差的木材存在，无勇气、无决心却依旧坚持。道德败坏即是不好的行为者，其却如缺勇气一样，无力非坚固。
§934
934.Upārambho dosasampayuttacittuppādo siyā.
起始为瞋恚嗔气缠绕的心感。
§936
936. ‘‘Idha pāsāṇaṃ karotī’’tiādinā ṭhapanatthepi karoti-saddo yujjatīti āha ‘‘karotīti ṭhapetī’’ti. Ettha cāyaṃ āvajjanā akusalānaṃ āsannakāraṇattā khuddakavatthūsu vuttāti veditabbā, tadanukūlakiccattā vā.
『此处装置石头』等说，为设立之义，因用『作』声结合表述，因此说『作』有设立义。这里说这是挑起不善之始，因为于小律藏中也有类似说法，又为迎合相应之行为。
Tikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 三法论释毕。
(4.) Catukkaniddesavaṇṇanā
（四）四种例证的阐释
§939
939.Itīti nidassane nipātoti evaṃ-saddena samānatthoti dasseti. Bhavābhavahetūtipīti ettha bhavanti jāyanti etenāti bhavo, sappiādibhesajjaṃ. Bhavo eva paṇītataro abhivuddho abhavo. Bhāvanārāmatāariyavaṃsappaheyyattā vā purimataṇhāttayavajjā sabbā taṇhā ‘‘bhavābhavahetu uppajjatī’’ti vuttāti veditabbā.
939.「Itīti nidassane nipātoti」意为用「如此」这个词表示含义相同。这里「bhavābhavahetūtipi」是指「生死缘起」的意思，即生与死、存在与非存在。生是指有情依赖身心之药物而生。生比死更美好，是增长的。由于修习培养、圣道的灭除欲爱等，所有的渴爱皆应断除，而渴爱断除，会生起「生死缘起」的意识，这是必须了知的。
Etāyāti chandādiagatiyā. Na gacchantīti na pavattanti, taṃ taṃ kiriyaṃ na karontīti attho. Imināti chandādinā agatigamanena. Chandādīsu yena ninno, tena gamanaṃ yathāninnagamanaṃ.
Etāyāti（意为）随欲等的去向。意思是不去、不转，表示不做该行为，即「不去不转」之意。Imināti则指以欲等的去向为条件。若内心依随欲等，则其去向如同顺从其本来的去向。
‘‘Rājā’’tiādinā rājādinimitto viya ūmiādinimitto cittutrāso ūmiādibhayaṃ, ‘‘ūmibhayanti kho, bhikkhave, kodhupāyāsassetaṃ adhivacana’’ntiādivacanato (ma. ni. 2.162; a. ni. 4.122; itivu. 109) kodhupāyāsaodarikattapañcakāmaguṇamātugāmā vā. Tattha pañcakāmaguṇamātugāmaggahaṇena tannissitachandarāgaggahaṇaṃ veditabbaṃ, odarikattañca lobhova. Ukkhepanīyādikammaṃ vinayadaṇḍaṃ.
以「国王」等为喻，如同国王的意象，或如田中的农耕恐惧，即心中的怖畏。佛告比库：「国王的恐怖，指愤怒心的五种特质。」（参见《大念处经》、《阿含经》、《伊提语》）愤怒的五种特质如同母猪及其幼崽。此五种特质代表对渴爱与嗔恨的执着。应知此五种特质之愤怒带来随顺渴爱与嗔恨的根本。动物本能地贪略，等于贪婪。触犯此者，应以戒律惩罚。
‘‘Atha kho timbaruko paribbājako yena bhagavā…pe… etadavoca ‘kiṃ nu kho, bho gotama, sayaṃkataṃ sukhadukkha’nti? Mā hevaṃ timbarukāti bhagavā avocā’’tiādinā nidānavagge (saṃ. ni. 2.18) āgatattā ‘‘timbarukadiṭṭhī’’ti vuttā.
「当时，有位名为提没路车的游方比库，曾问世尊……」此段引用《因缘经》（《集经注》）中提没路车问世尊：「果德玛，何为苦与乐的缠缚？」世尊回答说：「提没路车，你不应如此想。」此处称该观念为「提没路车见」。
Catukkaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 四法论释已完。
(5.) Pañcakaniddesavaṇṇanā
（五）五种例证的阐释
§940
940.Āgantuṃ pana na dentīti āgamanassa paccayā na hontīti attho daṭṭhabbo.
940. 不与给予乃因为无来故，不因来故而有其义，应当观此意。
§941
941.Avadehanatoti pūraṇena maṃsūpacayahetutāya ca upacayanato. Gimhakāle bhuñjitvā sayantassa sukhaṃ hotīti taṃ utusukhaṃ ‘‘seyyasukha’’nti vuttaṃ, sayaniriyāpathasukhanti attho. Vatanti dhutaṅgāni. Tapoti khandhakavattāni, vīriyaṃ vā. Sīlaggahaṇena khandhakavattamethunaviratīnaṃ gahitattā tapabrahmacariyaggahaṇaṃ na kattabbanti ce? Na, aññasīlato visesetvā tapabrahmacariyānaṃ devattakāraṇattaggahaṇassa dassanato, bāhirānañcassa vinibandhassa pavattidassanato vā. Tesañhi avihiṃsādigovatādidukkarakārikāmethunaviratiyo yathākkamaṃ sīlādīni, tāni ca te devanikāyaṃ paṇidhāya carantīti. Aññathā ca saddhāruciādīhi ‘‘yato kho bho ayaṃ attā rūpī cātumahābhūtiko mātāpettikasambhavo kāyassa bhedā ucchijjatī’’tiādinā (dī. ni. 1.85) vikappetvā.
941.「Avadehana」指完全为积累肉身种种因缘而成就之义。修持时饮食适量，安卧则称为季节安乐，亦名「床上安乐」，即卧具安乐之义。此谓修行者所言的精进。所谓「苦行」乃取缚僧律戒制之修行，或以精进之力。若问行持戒律及众多禁戒者，是否必修苦行梵行？不也。因他律戒者视为特殊，且为增进天空天功德，其修持苦行梵行者为显示此义，亦为外道无益缚故。于此非杀生等恶行为禁戒者，依序已取戒行，是故尔等于天界中以此为愿生之条件。又用相信欢喜等，恶语等意改动如《增一含论》1.85言：「此身由四大及父母所生，今自体断裂」等语加以变说。
§942
942. Byasanesu ñātibhogarogabyasanaggahaṇena taṃnimittā sokādayo gahitāti daṭṭhabbā. Dassanasavanesu paṭikūlatā dassanasavanapaṭikūlatā. Ettha ca ādīnavehi pañcahi tesaṃ kāraṇabhūtā akkhantiyeva bhinditvā kathitāti veditabbā, akkhantimūlakā vā appiyatādihetubhūtā dukkaṭadubbhāsitatādidosā.
942. 关于诸恶习连累亲属享乐之苦及恶习之带累，故以为祸患等应加以防治。听闻佛法时若产生拒斥心，亦应视为阻碍听法之因素。此中有五种烦恼根本，诸因断除后方能明了，此五因及根本原因更有恶不善及恶言恶行之罪过。
Micchājīvanimittaṃ maraṇakāle uppannabhayaṃ ‘‘ājīvakabhaya’’nti vuttaṃ. ‘‘Ājīvikābhaya’’nti pana pāṭhe paccayānuppattiṃ passato ājīvikanimitto cittutrāsoti attho daṭṭhabbo. Kittisaddo silokanti tappaṭipakkhā asilokaṃ akitti. Tenāha ‘‘garahabhaya’’nti.
943. 以不正当生活致死时生起恐惧，即为「生计恐怖」之义。此处云「生计恐怖」时，观其缘起乃因生计所致，是故意指心中所生之畏惧。所谓「声誉」正是对善恶的分别，恶名反则是不名誉者，故称为「痛苦声名」。由此证明所谓「厌弃恐怖」之义。
§943
943.Uppilāvitanti udaggatāsaṅkhāto avūpasamabhāvo, avūpasamahetubhūto vā pītiyā ākāro.
943.『激动涌起』者，即称为心向上浮升、不得平息之状态，或为不得平息之因缘而显现之喜的形相。
Pañcakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 五法论释已完。
(6.) Chakkaniddesavaṇṇanā
（六）数目教示之注解
§944
944. ‘‘Kodhano hoti upanāhī’’tiādinā kodhādihetukā upanāhādayo kodhādīnaṃ sahāyakāraṇabhāvena suttante vuttāti kodhādayo eva vivādamūlāni, tenettha te eva vuttā. Sandiṭṭhiparāmasitā attano diṭṭhiyaṃ abhiniviṭṭhatā.
944. 『愤怒乃是执著』等，谓以愤怒等为起因的执著等，在经中被宣说为愤怒等的辅助缘起。因愤怒等即是争执的根本，因此经文中仅言其等。以见胜心执持自我见为意。
§945
945.Appatissayoti patissayabhūtehi garūhi virahito. Appamādalakkhaṇanti satiavippavāsaṃ kusalānuyogasātaccaṃ vā.
945. “缺少缘起”者，谓离开了由种种缘起所成的重大事物。所谓“勤勉特征”，即正念增长与善行依正法修习之义。
Yuttapayuttatāti tanninnatāvasena suṭṭhu yuttatā. Gaṇasaṅgaṇikā kilesavasena pavattā saṅgaṇikā. Itthipaṭisaṃyuttakathāsavane itthisaddasavane ca assādo savanasaṃsaggo. Itthiyā kassaci dānaggahaṇassādo paribhogasaṃsaggo.
“恰当相应者”，谓依其性质适切相应。所谓“集计者”，因染污而发生的计数者。于女性相关说语、听闻女性声音，称为听受接触。女性与某人施舍接受的聚合称为使用接触。
§946
946.Somanassena saddhiṃ upavicarantīti somanassupavicārāti akusalasomanassasahagatā rūpavicārādayo idhādhippetāti veditabbā, tathā upekkhupavicārā ca. Taṃsampayutto vāti etena vicāraggahaṇena vitakkopi gahitoti vitakkappavattanena ‘‘upavitakketī’’ti idampi vuttaṃ hotīti dasseti.
946. “与喜悦共游行”，即被不善之喜悦诸方面涵摄的色等观行，此处应知。又所谓“与舍共游行”，此由思维摄受而行，思维流转即名为“共思”，此亦被声明。
§947
947.Aññāṇasampayuttāti vicikicchuddhaccasahagatacittesu upekkhā mohoti vadanti, lobhasampayuttupekkhāpi pana gehassitā na na hoti.
947. “与烦恼共处”，谓蔽碍疑惑心中所存的舍为痴。即使是与贪共处的舍，久持者亦不会产生。
§948
948.Adhiccasamuppanniko ‘‘adhicca samuppanno attā uppanno bhavissatī’’ti gaṇhanto sassatadiṭṭhiko hotīti evarūpassa diṭṭhi viyāti dassento ‘‘adhiccasamuppannikassevā’’ti āha. Na so jātoti ettha ‘‘jātū’’ti ayaṃ nipāto u-kārassa o-kāraṃ katvā jātoti vutto, tena vā samānatthaṃ nipātantaraṃ etaṃ daṭṭhabbaṃ. Sabbāsavadiṭṭhīti sabbāsavapariyāyena āgatā diṭṭhi.
948. “由思维生起”，谓因思维而生起此我，谓此我将存续，以断常见。为表此见，因此称“因思维生起者”。“非生”者，此处“生”为语法构成，断见以此异义应当洞察。所谓“一切烦恼见”，即由一切烦恼性差别而起之见。
Chakkaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 六法论释已完。
(7.) Sattakaniddesavaṇṇanā
（七）数七教义解释
§951
951. Dvāsaṭṭhiyā diṭṭhīsu sattakassa aññassa abhāvā satta ucchedavādā eva idha tathā avatvā ‘‘satta diṭṭhī’’ti vuttā.
951. 在六种见解中，七的无有，唯有七的断灭论在此得以肯定，因此称为“七见”。
Sattakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 七法论释已完。
(8.) Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā
（八）数八教义解释
§952
952. ‘‘Kammaṃ kho me kattabbaṃ bhavissatī’’tiādinā osīdanākārena pavattacittuppādā kosajjakāraṇāni, kosajjameva vā kosajjantarakāraṇatāya kosajjakāraṇānīti daṭṭhabbāni. Māsācitaṃ maññeti ettha ācita-saddo tinta-saddassa, maññe-saddo ca viya-saddassa atthaṃ vadatīti adhippāyena ‘‘tintamāso viyā’’ti ayamattho vibhāvito, māsacayo viyāti vā attho.
952. 以“我将当造业”为例，生发出懈怠等心念乃是烦恼之因，是因懈怠或懈怠间作因而生烦恼，此理应当观察。此处以‘月积’为喻，“积”字包含三字义：累积之意、聚集之意与如若见（犹如）的含义，以此引申“累月如鸡蛋中胎”之义。
§957
957.Pharatīti phusati, ghaṭṭetīti attho. Aññena kāraṇenāti ‘‘ajja tayā vikāle bhuttaṃ, tena tvaṃ āpattiṃ āpannosī’’ti vutto ‘‘hiyyo mayā kāle bhuttaṃ, tenāhaṃ anāpanno’’tiādinā aññena ayuttena kāraṇena aññaṃ yuttaṃ kāraṇaṃ paṭicchādetīti attho. Pucchitatthato bahiddhā yathā taṃ na allīyati, tathā kathāya apanayanaṃ vikkhipanaṃ bahiddhā apanāmanā.
957. “Pharatī”意为触及，“Ghaṭṭeti”意为包裹。所谓“他因”，即如经典所说：‘昨日由彼时食，于今日生过失’，自己于时间过去食取则称为“他因”。“他因”借由他事遮蔽、排斥本因之意。问答时从外部不对其加以否认，因而言说、引导、扩展、否定，皆属对此之表现。
§958
958.Asaññīvādāti puggalehi diṭṭhiyo dasseti. Yehi vā abhinivesehi asaññī attānaṃ vadanti, te asaññīvādā. Arūpasamāpattinimittanti ākāsādiṃ.
958. “不共见”谓诸有情各自显现不同的见解，其依附者乃谓自身的为不共见者，此即不共见者也。关于无色界的禅定对象，以虚空界等为因缘而成。
Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 八法论释已完。
(9.) Navakaniddesavaṇṇanā
（九）新例释义
§960
960. Dasamassa avuttattā ‘‘sattesu uppattivaseneva kathitānī’’ti vuttaṃ.
第九百六十条云：因十者未尽，故说为‘如世间诸有的生起而说’。
§963
963.Sukhavinicchayanti sevitabbāsevitabbasukhasanniṭṭhānanti attho. Ajjhattaṃ sukhanti sevitabbaṃ nekkhammasukhaṃ. Vinicchayāti dve vinicchayāti idaṃ –
第九百六十三条云：『令善断』者，意谓应行善断；『应行之所行善断之具足』者，即内在应行善断之解脱乐。善断者即应断除之乐，所谓内趣出离乐。此『令善断』谓有两种令断：
‘‘Sātaṃ asātanti yamāhu loke,
‘清净与不清净者，谓世间所言，
Tamūpanissāya pahoti chando;
以其所依而生起贪欲；
Rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañca,
见色阴、识界及有之境生爱乐，』
Vinicchayaṃ kubbati jantu loke’’ti. (su. ni. 873; mahāni. 102) –
云何谓“终息于有情世间”？
Etassa niddese vuttaṃ.
对此已有阐释。
Idha vinicchayoti vuttoti imissā vibhaṅgapāḷiyā yo chandarāgassa paccayasabhāvena vinicchaya-saddena vutto, sakkapañhepi (dī. ni. 2.357) chandassa nidānabhāvena vitakka-saddena so eva āgatoti evaṃ vitakkassa vinicchayabhāvaṃ tasseva idha gahitatañca dasseti. Balavasanniṭṭhānanti balavatiyā taṇhāya ārammaṇassa niṭṭhapetvā gahaṇaṃ.
此处所谓终息者，是借助此处分解的巴利语词汇，因贪欲为条件而称之为终息一词。天帝问疑篇中也以贪欲为缘，以思惟一词作其标识，其意即是思惟的终息状态，此处亦作是解。所谓根本强盛者，是指借持于根本强盛的渴爱，将其根本强盛加以终止而持护。
§964
964. Satipi aññesañca saṅkhatabhāve ahanti asmīti ca sātisayā mānassa saṅkhatatāti katvā ‘‘saṅkhata’’nti māno vutto. Seyyādivasena ‘‘ahamasmī’’ti attano saṅkharaṇaṃ vā saṅkhataṃ. Ettha ‘‘bhavissantī’’tiādikā pavatti taṇhādiṭṭhīnaṃ visesavatīti tāsampi iñjitādibhāvo vutto.
964。又他处说“集聚体存在”，谓心集聚如“我执”，因集聚故称“集聚”。如同“我身”等表意身之集聚。此处云“将起”等是表示欲爱等见的特异状态，其中亦称为对立等现象。
Navakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 九法论释已完。
(10.) Dasakaniddesavaṇṇanā
（第十部分释论）
§970
970. Jālakkhipasaṃvidhānādikusalatāsaṅkappanaṃ upāyacintā, tassā micchābhāvapaṭicchādanabhāvena pavatto tadākāro moho upāyacintāvasena uppannoti daṭṭhabbo. Yathākate pana pāpe anādīnavadassanavasena pavattā saññā, saṅkappo vā paccavekkhaṇā, tassāpi micchābhāvapaṭicchādakaṃ tadākāraṃ, anādīnavadassanaṃ vā paccavekkhaṇākārena uppanno mohoti. Vimuttasaññitāti adhimānasampayuttaṃ, titthiyānaṃ vā attano diṭṭhiyā vimuttatāsañjānanaṃ. ‘‘Vimuttomhī’’ti evaṃ pavatto akusalacittuppādo micchāvimuttīti keci vadanti. Phalaṃ viya vimuttanti gahite pana diṭṭhisampayuttacitte diṭṭhi micchāñāṇaṃ, samādhi ca micchāvimuttīti yuttaṃ siyā.
970。由缠网等所得善意念、技巧思惟，因其假妄现起而为非真实，是谬妄的技巧思惟之所生成者，谓当观之。然若由恶业生起，因无苦恼之观照而现起的识、意念或回顾中，因其谬妄现起或无苦恼之回顾而生，是谬妄之痴。所谓解脱觉知，是自大生起时，基于异端自见所现解脱觉知。谓如“吾已解脱”，是谓由不善心识生起谬妄之解脱，谓此为谬妄解脱者。其果虽成解脱，但相应于执见强盛心识，见为谬知，定为谬解脱，此义成立。
Dasakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 十法论释之解释已毕。
Taṇhāvicaritaniddesavaṇṇanā渴爱行相论释之解释
§973
973.Samūhagāhatoti taṇhāmānadiṭṭhīnaṃ sādhāraṇaggahaṇatoti vadanti. ‘‘Itthaṃ evaṃ aññathā’’ti pana visesaṃ akatvā gahaṇaṃ samūhagāhoti daṭṭhabbo. Aññaṃ ākāranti parasantānagataṃ ākāraṃ. Atthīti sadā saṃvijjatīti attho. Sīdatīti vinassati. Saṃsayaparivitakkavasenāti ‘‘kiṃ nu kho ahaṃ siyaṃ, na siya’’nti evaṃ parivitakkavasena. Patthanākappanavasenāti ‘‘api nāma sādhu panāhaṃ siya’’nti evaṃ patthanāya kappanavasena.
谓三聚伤害者，是指烦恼如渴爱与见谬等的共通摄取。若只言『这样、那样』而不分别特别，应称之为三聚摄取。别有他相，是指那属未来世的相。义即常住意，即『义』。消灭谓消散灭尽。围绕疑惑思惟者，是指『我亦或是？我不是？』之类的心思反复。发愿念动者，是指发愿时以『我实乃善者，我就是』等念而勉励自己。
Suddhasīsāti taṇhāmānadiṭṭhīnaṃ sādhāraṇasīsā visesassa anissitattā ‘‘suddhasīsā’’ti vuttā. Tattha diṭṭhisīsehi diṭṭhiyā taṇhā dassitā, sīsasīsamūlakehi mānadiṭṭhīhi sayameva cāti āha ‘‘evamete…pe… taṇhā vicaritadhammā veditabbā’’ti. Diṭṭhimānesupi ‘‘taṇhāvicaritānī’’ti vacanañca aññamaññaṃ vippayogīnaṃ diṭṭhimānānaṃ taṇhāya avippayogīnaṃ taṃmūlakattāva tappadhānatāya katanti veditabbaṃ.
所谓清净见，是指烦恼如渴爱与见谬等的共通见处，特别是不依他事而立的称为清净见。在此处，以见为根基，烦恼如渴爱显现为见故。由烦恼根本的见力，见见正如言说：『如此等烦恼所感受相当须当了知』。在持见之人之间，所言『烦恼所感受』，即是因彼等见相不相符，故以烦恼之根本产生痛苦为辨别而知。
§974
974.Avakkarīti nipāto nānābhāve vattatīti anānākaraṇaṃ anavakkari, taṃ katvā, avakkari vā akatvā anavakkari katvāti evaṃ dassento āha ‘‘avinibbhogaṃ katvā’’ti. ‘‘Anavakāriṃ karitvā’’ti vā pāṭho, tattha avakiraṇaṃ vikkhepanaṃ samūhassa ekadesānaṃ vinibbhujjanaṃ avakāri, taṃ avakāriṃ vinibbhogaṃ akatvā, pañcapi khandhe samūhato ekatteneva gahetvā attato avinibbhujjitvā asmīti chandamānadiṭṭhiyo paṭilabhatīti attho. Asitabyābhaṅgitāyāti dāttena kājena cāti etena parikkhārena, asitabyābhaṅgīhi lavanavahanakiriyā vā ‘‘asitabyābhaṅgī’’ti vuttā.
谓「Avakkarī」为介词，依不同义理有多种表现，意指无缺者，无妨碍者。作或不作无缺事，皆示无缺义。谓『无受用已毕』。亦谓『无妨碍已作』。此中『无缺』指撤消群中一部分的净灭，以分别无缺作为施舍。以五蕴聚合为一整体，分别为自身无受用而不灭。愿与意见即是所谓烦恼如渴爱之错断。
§976
976.Avakāriṃ karitvāti rūpādīni attato vinibbhujjitvā iminā rūpena…pe… iminā viññāṇena asmīti chandaṃ paṭilabhatīti evaṃ sabbattha imināti etassa attato avinibbhuttena rūpādināti attho daṭṭhabbo. Attato hi avinibbhuttāni abahikatāni ahamicceva gahitāni rūpādīni upādāya upagantvā pavattā taṇhā ‘‘ajjhattikassa upādāyā’’ti vuttā, attato ca vinibbhuttāni bahikatāni upagantvā pavattā ‘‘bāhirassa upādāyā’’ti. Khaggena vā chattena vā ahaṃ niccoti abhimaṅgalasammatena khaggādinā mama vināso natthīti maññatīti attho. Ekekassāti idaṃ anādimhi anante ca saṃsāre ekekassa atītānāgatesu chattiṃsāyapi sambhavadassanatthaṃ vuttaṃ, ekekassa vā puggalassa yathālābhavasenāti idampi anissitataṇhāmānadiṭṭhiṃ katvā puthujjanassa addhāpaccuppanne kassaci sambhavadassanatthaṃ.
成无缺者，指自体色等五蕴虽已不受用但以此形态……亦以此识执取愿意，有此即得。于此可见，一切中之『以此』，即指自性不受用之色等蕴。自性不受用者，是悲愁苦痛积聚，宛如我自我有执取所有。以色等蕴作为缘生起的内缘起者，谓『内缘起执』，而以受用已尽不可得为外缘起者，谓『外缘起执』。如以剑或伞意谓『我定灭此物无忧无祸由此故』之意。所谓「个别者」，指在无始无明无尽轮回中，个体于以往来世、未来世间，从生生世世中还见三十又二相。谓『个别之尔时』，亦指以此为无依凭的烦恼如渴爱见谬之说，故以此说法，凡夫由彼世至现今，尚存某些异相见分，欲示现现行相分。
Taṇhāvicaritaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 渴爱行相论释之解释已毕。
Khuddakavatthuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 小事分别之解释已毕。