16. Ñāṇavibhaṅgo · 16. 智分别复注
16. Ñāṇavibhaṅgo十六、智分别
1. Ekakamātikādivaṇṇanā
一、单条经文注释
§751
751.Okāsaṭṭhena sampayuttā dhammā ārammaṇañcāpi ñāṇassa vatthu. Yāthāvakavatthuvibhāvanāti nahetādiavitathekappakāravatthuvibhāvanā. Yathā ekaṃ nahetu, tathā ekaṃ aññampīti hi gahetabbaṃ avitathasāmaññayuttaṃ ñāṇārammaṇaṃ yāthāvakavatthu. Yāthāvakena vā avitathasāmaññena vatthuvibhāvanā yāthāvakavatthuvibhāvanā.
第751条耦合现象——与时机相应的法以及认知对象。所谓适当对象的分别，是指因缘、条件等只出现一类的对象分别。譬如有一因，便有一果，当分别此果不同于他果，便应取为实相未散、不混合的认知对象，即适当对象。所谓适当对象的分别，亦即实相辨别。
Dukānurūpehīti dukamātikānurūpehīti vadanti. Osānadukassa pana dukamātikaṃ anissāya vuttattā dukabhāvānurūpehīti vattabbaṃ. Evaṃ tikānurūpehīti etthāpi daṭṭhabbaṃ. Osānaduke pana atthoti phalaṃ, anekatthattā dhātusaddānaṃ taṃ janetīti atthajāpikā, kāraṇagatā paññā. Jāpito janito attho etissāti jāpitatthā, kāraṇapaññāsadisī phalappakāsanabhūtā phalasampayuttā paññā.
所谓“符合苦的”，说的是与苦的性质相应。因病苦（osāna-dukkha）独立论苦的本质，言其必依赖苦性，故应称为苦性相应。如此意谓亦应作于三苦。因病苦之“利”即果，因众义而成“法界名”，因果义相承，故称之为意指的果。意指即生起，生起即果，故此果是与因无二的果报显现之慧。
10. Dasakamātikāvaṇṇanā
十、十条经文注释
§760
760. ‘‘Catasso kho imā, sāriputta, yoniyo. Katamā…pe… yo kho maṃ, sāriputta, evaṃ jāna’’nti (ma. ni. 1.152) vacanena catuyoniparicchedakañāṇaṃ vuttaṃ, ‘‘nirayañcāhaṃ, sāriputta, pajānāmī’’tiādinā (ma. ni. 1.153) pañcagatiparicchedakaṃ. ‘‘Saṃyuttake āgatāni tesattati ñāṇāni, sattasattati ñāṇānī’’ti vuttaṃ, tattha pana nidānavagge sattasattati āgatāni catucattārīsañca, tesattati pana paṭisambhidāmagge sutamayādīni āgatāni dissanti, na saṃyuttaketi. Aññānipīti etena idha ekakādivasena vuttaṃ, aññattha ca ‘‘pubbante ñāṇa’’ntiādinā, brahmajālādīsu ca ‘‘tayidaṃ tathāgato pajānāti ‘imāni diṭṭhiṭṭhānāni evaṃ gahitānī’ti’’ādinā vuttaṃ anekañāṇappabhedaṃ saṅgaṇhāti. Yāthāvapaṭivedhato sayañca akampiyaṃ puggalañca taṃsamaṅgiṃ ñeyyesu adhibalaṃ karotīti āha ‘‘akampiyaṭṭhena upatthambhakaṭṭhena cā’’ti.
第760条「沙利子啊，这四者是缘起的本源。何者……沙利子啊，如斯所知」：此句正式承认了缘起四缘起缘的知识。又有「地狱我所知晓」等五种境界的分类说。三藏中宣说的智慧乃有七十七种，七十七种中在缘起篇七十四种，分别为四十余种，七十七种中于《分辨经》等有闻记一类智慧，但并非缘起智慧。所谓他智，是指常与此单条教义相别，亦见他经称“先前智慧”。于《梵网经》等又记载：如来智慧包含这许多智慧品类。此处仅表述唯能现理与无疑悟者、坚固的解行者，乃至成就持法力者，以无动摇心立此智慧。文中称之为“无动摇之承护”。
Seṭṭhaṭṭhānaṃ sabbaññutaṃ. Paṭijānanavasena sabbaññutaṃ abhimukhaṃ gacchanti, aṭṭha vā parisā upasaṅkamantīti āsabhā, buddhā. Idaṃ panāti buddhānaṃ ṭhānaṃ sabbaññutameva vadati. Tiṭṭhamānovāti avadantopi tiṭṭhamānova paṭijānāti nāmāti attho. Aṭṭhasu parisāsu ‘‘abhijānāmahaṃ, sāriputta, anekasataṃ khattiyaparisaṃ…pe… tatra vata maṃ bhayaṃ vā sārajjaṃ vā okkamissatīti nimittametaṃ, sāriputta, na samanupassāmī’’ti (ma. ni. 1.151) vacanena dassitaakampiyañāṇayutto dasabalohanti abhītanādaṃ nadati. Sīhanādasuttena khandhakavagge āgatena.
“最高境界，乃全知之境。皆以禁止而明达，直趋法面。曰八众会集而至”，谓八众会集，诸佛所摄聚者。此谓佛之境界乃实全知；譬喻佛虽立于某处，所谓之立尚未必指位置，言之实为住心。八众之中，如经中称“沙利子，我识多百军王诸众……彼处我不见惧不存骄”，此缘故说示无动摇智慧，故声音如狮吼，震动戒律经中诸篇章。
‘‘Devamanussānaṃ catucakkaṃ vattatī’’ti (a. ni. 4.31) suttasesena sappurisūpassayādīnaṃ phalasampatti pavatti, purimasappurisūpassayādiṃ upanissāya pacchimasappurisūpassayādīnaṃ sampatti pavatti vā vuttāti ādi-saddena tattha ca cakka-saddassa gahaṇaṃ veditabbaṃ. Paṭivedhaniṭṭhattā arahattamaggañāṇaṃ paṭivedhoti ‘‘phalakkhaṇe uppannaṃ nāmā’’ti vuttaṃ. Tena paṭiladdhassapi desanāñāṇassa kiccanipphattiparassa bujjhanamattena hotīti ‘‘aññāsikoṇḍaññassa sotāpattiphalakkhaṇe pavattaṃ nāmā’’ti vuttaṃ. Tato paraṃ pana yāva parinibbānā desanāñāṇappavatti tasseva pavattitassa dhammacakkassa ṭhānanti veditabbaṃ, pavattitacakkassa cakkavattino cakkaratanaṭṭhānaṃ viya.
「天人和人类轮转四法」此语出自律藏《四三一品》。此语作为教法中贤士诸恶根果实成熟之时，前贤士诸恶根等为因，从此后贤士诸恶根等之果实成熟或发生之教示，开启此句。文首所言「四法」之词义应当理解其重要涵义。此处以指出觉悟之道证得为指示，谓在果标记中生起之名。因而，所获得之证教知见，乃觉知之理也。又教示道理乃证头陀戒果标记，所述谓「他所不了解正觉果标记生起时的声闻初果」也。其后，再及涅槃所得之教示知见则是所证法轮恒转之地位，如法轮转之世尊，佛陀之宝器座位。
Samādīyantīti samādānāni, tāni pana samādiyitvā katāni hontīti āha ‘‘samādiyitvā katāna’’nti. Kammameva vā kammasamādānanti etena samādāna-saddassa apubbatthābhāvaṃ dasseti muttagata-sadde gata-saddassa viya.
「成就」即为成就之理，谓数种成就也。但成就之后方能说成成就，故称为「已成之事」。此处所述，或为业，或为业的成就，表明「成就」一词无后兴之意，如同「已生」之辞一般。
Agatigāmininti nibbānagāminiṃ. Vuttañhi ‘‘nibbānañcāhaṃ, sāriputta, pajānāmi nibbānagāminiñca paṭipada’’nti (ma. ni. 1.153).
「向涅槃行进者」即涅槃到达者。经中云：『我知涅槃，沙利子，我知向涅槃所行之道』，此为阐示。
Hānabhāgiyadhammanti hānabhāgiyasabhāvaṃ, kāmasahagatasaññādidhammaṃ vā. Taṃ kāraṇanti pubbeva katābhisaṅkhārādiṃ.
「失落之法」即失落法之性，或为带有欲念等的感官现象。此种状态之因，乃由先前所造诸业累积形成。
‘‘Idānī’’ti etassa ‘‘iminā anukkamena vuttānīti veditabbānī’’ti iminā saha yojanā kātabbā. Kilesāvaraṇaṃ tadabhāvañcāti kilesāvaraṇābhāvaṃ. Kilesakkhayādhigamassa hi kilesāvaraṇaṃ aṭṭhānaṃ, tadabhāvo ṭhānaṃ. Anadhigamassa kilesāvaraṇaṃ ṭhānaṃ, tadabhāvo aṭṭhānanti. Tattha tadabhāvaggahaṇena gahitaṃ ‘‘atthi dinna’’ntiādikāya sammādiṭṭhiyā ṭhitiṃ tabbiparītāya ṭhānābhāvañca adhigamassa ṭhānaṃ passantena iminā ñāṇena adhigamānadhigamānaṃ ṭhānāṭṭhānabhūte kilesāvaraṇatadabhāve passati bhagavāti imamatthaṃ sādhento āha ‘‘lokiyasammādiṭṭhiṭhitidassanato niyatamicchādiṭṭhiṭhānābhāvadassanato cā’’ti. Ettha ca adhigamaṭṭhānadassanameva adhippetaṃ upari bhabbapuggalavaseneva vipākāvaraṇābhāvadassanādikassa vakkhamānattā. Iminā pana ñāṇena sijjhanato pasaṅgena itarampi vuttanti veditabbaṃ. Dhātuvemattadassanatoti rāgādīnaṃ adhimattatādivasena taṃsahitānaṃ dhātūnaṃ vemattatādassanato, ‘‘ayaṃ imissā dhātuyā adhimattattā rāgacarito’’tiādinā cariyāhetūnaṃ vā, rāgādayo eva vā pakatibhāvato dhātūti rāgādivemattadassanatoti attho. Payogaṃ anādiyitvāti santatimahāmattaaṅgulimālādīnaṃ viya kāmarāgabyāpādādivasena payogaṃ anādiyitvā.
「现今」此词后附说明其含义，应知此及相关词互为解释。烦恼覆障表示烦恼覆蔽之无有，此为烦恼灭得之根本。烦恼灭得后必无烦恼之覆障，烦恼未灭则覆障犹存。于是，本句以覆蔽之无有对立灭除之地作区分。此处详细引用已得知见之圣人，说明「世俗见」境界之正见所立与邪见之无处为差别所在。凡未断除烦恼，即非所成之正见地，而以此知见为证量，则可证明烦恼覆障之无虑。对此有烦恼覆障者则为覆障之显现，谓烦恼聚集之处标志存在也。这里所引之说，确立了智慧火焰照明诸法之理，也说明除烦恼覆障后得见的法界祥瑞。此示知后，进一步阐释，佛陀所谓正觉者，亦因灭除妄念烦恼，与世俗见之差别乃止息烦恼之可见之处。如是明说。同时以色法、想法等根本法为实相，说明由贪等烦恼之过盛生起的异乐异观等，谓其心之不净。如同由此烦恼严重之处表现出的烦恼相续，视为「此为内法之过盛」之见解。所谓「无始以来烦恼之严重」；因烦恼而生之种种症候及行为倾向，均由此烦恼为缘起。又「未曾起用」意指未自动用诸如世俗众多思想行为持戒如众指环般累积烦恼，极为重要。
(1.) Ekakaniddesavaṇṇanā
(1.) 单一例证的注释
§761
761.Na hetumevāti ettha ca na hetū evāti attho, byañjanasiliṭṭhatāvasena pana rassattaṃ ma-kāro ca kato ‘‘adukkhamasukhā’’ti ettha viya. Imināpi nayenāti ettha purimanayena hetubhāvādipaṭikkhepo, pacchimanayena nahetudhammādikoṭṭhāsasaṅgahoti ayaṃ viseso veditabbo. Cutiggahaṇena cutiparicchinnāya ekāya jātiyā gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ, bhavaggahaṇena navadhā vuttabhavassa. Tadantogadhatāya tattha tattha pariyāpannatā vuttā. Uppannaṃ manoviññāṇaviññeyyamevāti ‘‘na rūpaṃ viya uppannā chaviññāṇaviññeyyā’’ti rūpato etesaṃ visesanaṃ karoti.
761. 关于「因」的解释，有两种说法：一种是认为「因是此处所说的」，另一种是认为「此处并非因」。但因其预示意义的文法规则，应理解为此处是「努力达到远离苦乐两边的平衡境界」。所谓「通过此教理引导」，是指之前的见解—放弃因的本质乃是错误的；而后一种见解—否认因的真实本性，是错乱糅合而成的，应予特辨。以切割理解法的观点看，切断接续同生，则当见识一种出生的切断；以有漏生法束的观点，则应见九类有漏生。因其各自根基不同，常见于不同教义体系中周旋纠缠。对于生起的心识受所缘境相分别而言，表达为「虽非色，却为生起的心识所分别的相」，这是从形相方面对它们的特征所作的说明。
§762
762.Kappato kappaṃ gantvāpi na uppajjatīti na kadāci tathā uppajjati. Na hi khīrādīnaṃ viya etesaṃ yathāvuttalakkhaṇavilakkhaṇatā atthīti dasseti.
762. 即使顺序继行，某一法仍然不会生起，称此断续关系为从未生；又或有时自然有生起无生起之差异，而非如乳等物自然状态，显明此处之法带有特殊标记与差别。
§763
763.Samodhānetvāti loke vijjamānaṃ sabbaṃ rūpaṃ samodhānetvā. Etena mahattepi avibhāvakattaṃ dassento sukhumattā na vibhāvessatīti vādapathaṃ chindati. Cakkhupasāde mama vatthumhīti attho. Visayoti issariyaṭṭhānanti adhippāyo.
763. 「聚合」是指世间所见一切色法的聚合。借此可以揭示即使在最大的微细处亦不具分离性质，表明其细微而不应分割的本性。譬喻为眼睛所在之处，是其依止基础。此处的「境界」意指主宰一切的根基。
§764
764.Abbokiṇṇāti abyavahitā, anantaritāti attho. Vavatthitānampi paṭipāṭiniyamo tena paṭikkhittoti attho. Anantaratāti anantarapaccayatā etena paṭikkhittāti attho.
764. 「非阻碍」意谓不受阻挡；「无间断」意谓不中断。即使文义显示持续性，也因规律性而被否定。「无间断」是指无间断的因果关系，因此被理解为否定。
§765
765.Samanantaratāti ca samanantarapaccayatā.
765. 「相继」是指连续的先后相续之因果关系，称为连续相继。
§766
766.Ābhujanatoti ābhuggakaraṇato, nivattanato icceva attho. Ettha ca ‘‘pañca viññāṇā anābhogā’’ti ābhogasabhāvā na hontīti attho, ‘‘pañcannaṃ viññāṇānaṃ natthi āvaṭṭanā vā’’tiādīsupi āvaṭṭanabhāvo vātiādinā attho daṭṭhabbo.
766. 「不适用」意指因其性质无法发挥作用；翻转为此意。对于「五种心识无享用性」的说法，意义在于它们不具备享用的性质；如「五识中不存在作用的环绕」等，亦从作用特性方面揭示其意义。
Na kañci dhammaṃ paṭivijānātīti ettha na sabbe rūpādidhammā dhammaggahaṇena gahitāti yathādhippetadhammadassanatthaṃ ‘‘manopubbaṅgamā dhammāti evaṃ vutta’’nti āha.
「没有任何法可以被知晓」此处意指，并非所有色及诸法都因法总摄而为所摄，正如为断除所分别诸法见故而说「心为先导之法」。
Rūpādīsu abhinipatanaṃ tehi samāgamo tesantipi vattuṃ yujjatīti āha ‘‘rūpādīnaṃ abhinipātamatta’’nti. Kammatthe vā sāmivacanaṃ. Viññāṇehi abhinipatitabbāni hi rūpādīnīti. Idaṃ vuttaṃ hotītiādīsu hi ayaṃ adhippāyo – ārammaṇakaraṇena paṭivijānitabbāni rūpādīni ṭhapetvā kusalākusalacetanāya taṃsampayuttānañca yathāvuttānaṃ sahajapubbaṅgamadhammena paṭivijānitabbānaṃ paṭivijānanaṃ etesaṃ natthīti. Evañca katvā ‘‘dassanādimattatopana muttā aññā etesaṃ kusalādipaṭiviññatti nāma natthī’’ti kiccantaraṃ paṭisedheti.
色等诸法中相互融合及结合，即所谓的「仅色等有融合」；此为动词用法。识等则须与色等相融合。此处所说，五处所缘之色等法当据缘缘识分别认识而知，安立于有善恶意分别的相应联结。若此等未能确知，则断除了初见等故，其他诸如善等认知无从成立，遂以此为反驳论点进行驳斥。
Avipākabhāvena aññaṃ abyākatasāmaññaṃ anivārento kusalākusalaggahaṇañca karotīti cavanapariyosānañca kiccaṃ. Pi-saddena sahajavanakāni vīthicittāni sampiṇḍetvā pañcadvāre paṭisedhane ayaṃ adhippāyo siyā – ‘‘manasā ce paduṭṭhena…pe… pasannena bhāsati vā karoti vā’’ti (dha. pa. 1-2) evaṃ vuttā bhāsanakaraṇakarā, taṃsadisā ca sukhadukkhuppādakā balavanto chaṭṭhadvārikā eva dhammaggahaṇena gahitāti na tesaṃ pañcadvārikajavanena paṭivijānanaṃ atthi, dubbalānaṃ pana pubbaṅgamapaṭivijānanaṃ tattha na paṭisiddhaṃ ‘‘na kāyakammaṃ na vacīkammaṃ paṭṭhapetī’’ti viññattidvayajanakasseva paṭṭhapanapaṭikkhepena dubbalassa manokammassa anuññātattā. Tathā kāyasucaritādikusalakammaṃ karomīti, tabbiparītaṃ akusalaṃ kammaṃ karomīti ca kusalākusalasamādānaṃ pañcadvārikajavanena na hoti. Tathā paṭiccasamuppādavaṇṇanāyaṃ vuttā ‘‘pañcadvārikacuti ca na pañcadvārikacittehi hoti cuticittassa ataṃdvārikattā’’ti. Yā panāyaṃ pāḷi ‘‘pañcahi viññāṇehi na kañci dhammaṃ paṭivijānāti aññatra abhinipātamattā’’ti, tassā rūpādīnaṃ āpāthamattaṃ muñcitvā aññaṃ kañci dhammasabhāvaṃ na paṭivijānātīti ayamattho dissati. Na hi rūpaṃ paṭiggaṇhantampi cakkhuviññāṇaṃ rūpanti ca gaṇhātīti. Sampaṭicchanassapi rūpanīlādiākārapaṭivijānanaṃ natthīti kiñci dhammassa paṭivijānanaṃ paṭikkhittaṃ, pañcahi pana viññāṇehi sātisayaṃ tassa vijānananti ‘‘aññatra abhinipātamattā’’ti na vuttaṃ. Yassa pāḷiyaṃ bahiddhāpaccuppannārammaṇatā vuttā, tato aññaṃ niruttipaṭisambhidaṃ icchantehi pañcadvārajavanena paṭisambhidāñāṇassa sahuppatti paṭisiddhā. Rūpārūpadhammeti rūpārūpāvacaradhammeti attho.
以未成熟之见解拒绝或否认他法，亦不妨碍对善恶认识的获得，同时行摄讽喻亦是必要。当以「若心以恶行……或以清净言语」等偈言表明，语言行使者如是诸心发起六重门具强大能生成苦乐，因而由法总摄涵盖之，非以五门语言为界而能断知此理。对于薄弱之人，其初见之知受限于未能作身语业，因而妄行思虑不能通达。吾人虽行身口善业，对立不善业亦同存在，惟五门语言之识并非善恶业之所断定。因缘生起文义中说「五门识无所离，离有识上下门」；关于彼识即外缘相现，更与他法性相异不识，故意旨显为「五识唯依融合无识他法」，非言知彼识内存在其他法。此含义即「色法彼色，踪迹所依」之意。
Pañcadvārikacittena na paṭibujjhatīti kasmā vuttaṃ, nanu rūpādīnaṃ āpāthagamane niddāpaṭibodho hotīti? Na, paṭhamaṃ manodvārikajavanassa uppattitoti dassento āha ‘‘niddāyantassa hī’’tiādi. Palobhetvā saccasupinena.
问为何说「五门识不被了知」？岂非色等存在的缘行觉知？不可，其旨在显述心之五门感知兴起缘处，彼处如沉睡者初觉之状态。此由真谛证教得知。
Abyākatoyeva āvajjanamattasseva uppajjanatoti vadanti. Evaṃ vadantehi manodvārepi āvajjanaṃ dvattikkhattuṃ uppajjitvā javanaṭṭhāne ṭhatvā bhavaṅgaṃ otaratīti adhippetanti daṭṭhabbaṃ.
如说不洗净的污垢仅因沾污而起，乃指意识诸门出世增颠倒起义，如此增逸，即为心之妄逐法显现，下降至心止境乃定称所谓的既定法。
Tassāeva vasenāti tassā vasena ekavidhena ñāṇavatthu hotīti ca, veditabbanti ca yojanā kātabbā.
故有「由是因缘」说，谓彼有一种穷尽智慧的知见因缘存在，且当明了并证得与之相应的辅助法因，以便对应认识。
Ekakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 一法解说的注释已毕。
(2.) Dukaniddesavaṇṇanā
（二）二重释义说明
§767
767. Attha-saddo aññatra sabhāvaṃ gahetvā adhikaraṇesu pavattamāno adhikaraṇavasena liṅgaparivattiṃ gacchatīti adhippāyena jāpitā ca sā atthā cāti jāpitatthāti ayamattho vibhāvitoti daṭṭhabbo.
767. “义”和“词”除非是作为性质加以把握，否则当在论题中运行时，作为论题之标志产生转变，故此义以此为主。此义应当观察分明。
Dukaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 二法解说的注释已毕。
(3.) Tikaniddesavaṇṇanā
（三）三重释义说明
§768
768.Paññāpariṇāmitesūti paññāya paripācitesu. ‘‘Yogavihitesūti idañca visayavisesanamattameva, tasmā yāni paññāya vihitāni ahesuṃ honti bhavissanti ca, sabbāni tāni yogavihitānīti daṭṭhabbāni. Sikkhitvā kātabbaṃ sippaṃ, itaraṃ kammaṃ. Ayametesaṃ viseso. Vaḍḍhakīkammanti ca asikkhitvāpi kātabbaṃ thūlakammaṃ ‘‘kamma’’nti daṭṭhabbaṃ, paññā eva vā tattha tattha ‘‘kammaṃ sippa’’nti ca veditabbā. Nāgamaṇḍalaṃ nāma maṇḍalaṃ katvā sappe vijjāya pakkositvā baliṃ datvā visāpanayanaṃ. Parittaṃ rakkhā, yena ‘‘phū’’ti mukhavātaṃ datvā visaṃ apanayanti, so uṇṇanābhiādimanto phudhamanakamanto. ‘‘A ā’’tiādikā mātikā ‘‘ka kā’’tiādiko tappabhedo ca lekhā.
768. 『智慧圆满者』意指智慧已成熟者。『依止修习者』此言仅指依因对象之特殊性而言。由此，所有依因智慧而完成之事，现为或将成皆为依止事。因此，应当见一切均为依止者。应当学习而作技艺，谓其他行为。此为其差别。即使未习得亦应成粗重业，此谓“业”者。智慧亦或此处或彼处，皆当知为“业·技艺”。“Nāgamaṇḍala”谓作结界，联结宝珠，以具足明了加被并供献，令毒物之流排除。为守护戒法，如吹吐气遣毒，治愈诸疮肿。诸元音“a ā”等为根基，字母“ka kā”等表差异，均属文字书写之区别。
Kusalaṃ dhammaṃ sakaṃ, itaraṃ nosakaṃ. Catunnaṃ saccānaṃ paṭivijjhitabbānaṃ tappaṭivedhapaccayabhāvena anulomanaṃ daṭṭhabbaṃ. Pubbe ‘‘yogavihitesu vā kammāyatanesū’’tiādinā paññā vuttā, puna tassā vevacanavasena ‘‘anulomikaṃ khanti’’ntiādi vuttanti adhippāyena ‘‘anu…pe… paññāvevacanānī’’ti āha. Ettha ca evarūpinti yathāvuttakammāyatanādivisayaṃ kammassakatasaccānulomikasabhāvaṃ aniccādipavattiākārañcāti attho. Yathāvuttā ca bhūmisabhāvapavattiākāraniddesā khantiādīhi yojetabbā. Yassā paññāya dhammā nijjhānapajānanakiccasaṅkhātaṃ olokanaṃ khamanti aviparītasabhāvattā, sā paññā dhammānaṃ nijjhānakkhamanaṃ etissā atthīti dhammanijjhānakkhantīti attho.
善法为自所具，有余非自所具。当由四谛所反证，以条件之因，呈现正行之理。此前宣说“依依止之境界或行为”，又以其解释复言“行顺正者”，更用同样依止之智慧解释。此指出：所讲之境界、行为，肇因行为所具真如之顺正性，涵盖无常等诸相的转变之义。并指明应结合地（即根基）之性质与变化之相，以“耐心”等为指示。当智慧具足，无逆反性质，对法之净化熄灭业障所起作用，此智慧即谓法熄灭力。
§769
769. Asaṃvaraṃ muñcatīti samādānasampattaviratisampayuttacetanā ‘‘sīlaṃ pūrentassa muñcacetanā’’ti vuttā. Pubbāparapaññāya ca dānasīlamayatāvacanato muñcaaparacetanāvasena ‘‘ārabbhā’’ti, pubbacetanāvasena ‘‘adhikiccā’’ti ca vattuṃ yuttanti ‘‘adhikiccā’’tipi pāṭho yujjati.
769. “遗弃而无顾忌”谓相应知闻已具之心念合于不取之决意；谓此为“具足品德者之遗弃心念”。又以前所若干智慧与布施戒法所产生的记忆形态，谓无放逸念为“开始”；前念为“多余”，亦有此义。文字上亦可通“多余”义。
§770
770. Pañcasīladasasīlāni viññāṇassa jātiyā ca paccayabhūtesu saṅkhārabhavesu antogadhānīti ‘‘uppādā vā’’tiādikāya dhammaṭṭhitipāḷiyā saṅgahitāni. Bhavanibbattakasīlassa paññāpanaṃ satipi savane na tathāgatadesanāyattanti bhikkhuādīnampi taṃ vuttaṃ.
五戒与十戒及十善业，因识的生起及依止而生，乃由行起而入。此中所谓“产生”等等之义，汇集于《法集经律》内。修习至生灭者的戒，其宣说须具足严密，但即使对比库等亦无此教说。
Adhipaññāya paññāti adhipaññāya antogadhā paññā. Atha vā adhipaññānibbattesu, tadadhiṭṭhānesu vā dhammesu adhipaññā-saddo daṭṭhabbo, tattha paññā adhipaññāya paññā.
胜慧者谓慧，胜慧即入魂。又对胜慧所生之法，或以胜慧为所住，以慧称胜慧者。
§771
771. Apāyuppādanakusalatā apāyakosallaṃ siyāti maññamāno pucchati ‘‘apāyakosallaṃ kathaṃ paññā nāma jātā’’ti. Taṃ pana parassa adhippāyaṃ nivattento ‘‘paññavāyeva hī’’tiādimāha. Tatrupāyāti tatra tatra upāyabhūtā. Ṭhāne uppatti etassāti ṭhānuppattiyaṃ. Kiṃ taṃ? Kāraṇajānanaṃ, bhayādīnaṃ uppattikkhaṇe tasmiṃyeva ṭhāne lahuuppajjanakanti vuttaṃ hoti.
“恶趣生起善法即恶趣不善”之说。有人疑问曰：“恶趣不善何以为慧所生？”对此他人反复强调说：“惟慧才是真知。”这里“方便”指能起用之法。所谓“名为处所生”即在由于缘起及怖畏等生起时，彼时彼处有轻微之生发作用云云。
Tikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 三法解说的注释已毕。
(4.) Catukkaniddesavaṇṇanā
（四）四种指示之释。
§793
793.Naparitassatīti ‘‘api nāma me taṇḍulādīni siyu’’nti na pattheti, tadabhāvena vā na uttasati.
如“我尚有稻米等”句，谓未得，或由于故而未显。
§796
796.Aparappaccayeti parena napattiyāyitabbe. Dhamme ñāṇanti saccavisayaṃ ñāṇaṃ. Ariyasaccesu hi dhamma-saddo tesaṃ aviparītasabhāvattāti. Saṅkhatapavaro vā ariyamaggo tassa ca phalaṃ dhammo, tattha paññā taṃsahagatā dhamme ñāṇaṃ. Na aññañāṇuppādanaṃ nayanayanaṃ, ñāṇasseva pana pavattivisesoti adhippāyenāha ‘‘paccavekkhaṇañāṇassa kicca’’nti. Ettha ca iminā dhammenāti maggañāṇenāti vuttaṃ, duvidhampi pana maggaphalañāṇaṃ paccavekkhaṇāya ca mūlaṃ, kāraṇañca nayanayanassāti duvidhenapi tena dhammenāti na na yujjati, tathā catusaccadhammassa ñātattā, maggaphalasaṅkhātassa ca dhammassa saccapaṭivedhasampayogaṃ gatattā nayanaṃ hotīti tena iminā dhammena ñāṇavisayabhāvena, ñāṇasampayogena vā ñātenāti ca attho na na yujjati.
所谓他缘即由他故而不能得。法谓知即真谛所知。圣谛中“法”字指此等法之无错性质。因习法者乃圣道及其果，彼中慧即法之随入知。非众知并起见，唯慧起特异故，称为“观察知之所事”。此处“是法”谓指圣道识，即殊胜道果识有两种，观察为宗及因，皆非单用“此法”故不相称，如是于四圣谛知，因承其所知真谛显现且证得，故谓见视。此即“是法”涵义，谓慧知事法及慧的连结，不可随便错用。
Yadipi sabbena sabbaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ dukkhaṃ abhijānanti, tathāpi paccuppanne sasantatipariyāpanne savisese abhiniveso hotīti āha ‘‘na taññeva ima’’nti. Diṭṭhena adiṭṭhena nayato nayanañāṇaṃ, adiṭṭhassa diṭṭhatāya kāraṇabhūtattā kāraṇañāṇaṃ, anurūpatthavācako vā kāraṇa-saddoti dhamme ñāṇassa anurūpañāṇanti attho.
虽说众生悉知一切苦乃由过去、未来与现在诸苦所成，然而即便于当前不断生起、现前的苦中，仍有特别的着恋存在，因此有人说『该非如此』。此中，『见』与『不见』乃指导引之眼识，『不见之见』则为由于见而生的成因性，成因见知；又或称成因之相应符号，即法中之知的相应见知义。
Sammutimhi ñāṇanti dhamme ñāṇādīnaṃ viya sātisayassa paṭivedhakiccassa abhāvā visayobhāsanamattajānanasāmaññena ñāṇanti sammatesu antogadhanti attho. Sammutivasena vā pavattaṃ sammutimhi ñāṇaṃ, avasesaṃ pana itarañāṇattayavisabhāgaṃ ñāṇaṃ tabbisabhāgasāmaññena sammutiñāṇamhi paviṭṭhattā sammutiñāṇaṃ nāma hotīti.
合意境界中之知，犹如对法及诸知的遮断任务的缺乏，不生深入，只限于客观描述的普通知，谓之合意中之知。合意起于合意境界中之知，不过当其他不相应之知悉数除尽，且与诸智共通地进入合意中之知时，方可名为合意知。
§797
797.Kilesamūlake cāti nīvaraṇamūlake ca kāmabhavadhamme.
七九七、为烦恼根本及烦恼之根的盖障。
§798
798.Sā hissāti ettha assāti yo ‘‘kāmesu vītarāgo hotī’’ti evaṃ vutto, assa paṭhamajjhānasamaṅgissāti attho. Svevāti etena kāmesu vītarāgabhāvanāvatthasseva paṭhamajjhānasamaṅgissa gahaṇe pavatte tassa tato paraṃ avatthaṃ dassetuṃ ‘‘kāmesu vītarāgo samāno’’ti vuttaṃ. Catutthamaggapaññā chaṭṭhābhiññābhāvappattiyā taṃ paṭivijjhati nāma, itarā tadupanissayattā. Yathānurūpaṃ vā āsavakkhayabhāvato, phale vā āsavakkhaye sati yathānurūpaṃ taṃnibbattanato catūsupi maggesu paññā chaṭṭhaṃ abhiññaṃ paṭivijjhatīti daṭṭhabbā.
七九八、“此时有”谓此处“色欲中无贪”者，即言其初禅相应意。据说此处确是种种色欲无贪的初禅相应发起之集聚；因次后被称为“与色欲无贪共成”。第四圣道慧及第六神通的缺失，正于此处被窥知，其他诸见依赖此为条件。依照于烦恼断之本性，及果上断烦恼时的相称，便可观察于四圣道中皆有此慧为第六神通而被洞察。
§799
799.Kāmasahagatāti vatthukāmārammaṇā. Codentīti kāmābhimukhaṃ tanninnaṃ karontīti attho. Tadanudhammatāti tadanudhammā icceva vuttaṃ hoti. Tā-saddassa apubbatthābhāvatoti adhippāyenāha ‘‘tadanurūpasabhāvā’’ti. Nikantiṃ, nikantisahagatacittuppādaṃ vā ‘‘micchāsatī’’ti vadati. ‘‘Aho vata me avitakkaṃ uppajjeyyā’’ti avitakkārammaṇā avitakkasahagatā.
七九九、“含色欲”者，指具色欲缘境。催促者，谓色欲向者，从其所向处行事。谓依其理，故说依理事。对此语根本意义不存在，故大德称之为“依理性”也。放逸或放逸伴生心起者，谓“邪见”。“啊，我当无猝念生起”者，谓猝念缘起及与猝念相应。
§801
801. Adhigamabhāvena abhimukhaṃ jānantassa abhijānantassa, abhivisiṭṭhena vā ñāṇena jānantassa, anārammaṇabhūtañca taṃ ṭhānaṃ pākaṭaṃ karontassāti attho.
八零一、当以得知为因，面对之者；为无所不知之智者；令此处显露而不隐蔽者；此义而已。
§802
802. Vasitāpañcakarahitaṃ jhānaṃ appaguṇaṃ. Ettha catasso paṭipadā cattāri ārammaṇānīti paññāya paṭipadārammaṇuddesena paññā eva uddiṭṭhāti sā eva vibhattāti.
802. 已超过五根而无染污之禅为具足禅。此中「四种修行」指的正是四种所缘，因此以智慧为修行所缘的目的，由智慧而显现出的正修行，便是这四种修行的详细展开。
Catukkaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 四法解说的注释已毕。
(5.) Pañcakaniddesavaṇṇanā
(五) 五种禅象的说明
§804
804.Pañcaṅgiko sammāsamādhīti samādhiaṅgabhāvena paññā uddiṭṭhāti. Pītipharaṇatādivacanena hi tameva vibhajati, ‘‘so imameva kāyaṃ vivekajena pītisukhena abhisandetī’’tiādinā (dī. ni. 1.226; ma. ni. 1.427) nayena pītiyā sukhassa ca pharaṇaṃ veditabbaṃ. Pītipharaṇatāsukhapharaṇatāhi ārammaṇe ṭhatvā catutthajjhānassa uppādanato ‘‘pādā viyā’’ti tā vuttā.
804. 五门禅界之正定，即以五种禅支为体的正定，由智慧而示现。以「生喜等」为分门，是因为其依据《增支部》、《中部法集》中记载的，谓此身以离散独处，以生喜乐来浸染。由此可知喜乐是生喜乐的基础。由生喜乐、乐之基础而立于所缘，故四禅的兴生述为「脚分离开」，此乃示现之说。
Dutiyapañcake ca ‘‘pañcañāṇiko’’ti samādhimukhena pañcañāṇāneva uddiṭṭhāni niddiṭṭhāni cāti daṭṭhabbāni. Lokiyasamādhissa paccanīkāni nīvaraṇapaṭhamajjhānanikantiādīni niggahetabbāni. Aññe kilesā vāretabbā, imassa pana arahattasamādhissa paṭippassaddhasabbakilesattā na niggahetabbaṃ vāretabbañca atthīti maggānantaraṃ samāpattikkhaṇe ca appayogeneva adhigatattā ca ṭhapitattā ca, aparihānivasena ṭhapitattā vā na sasaṅkhāraniggayhavāritagato. Sativepullappattattāti etena appavattamānāyapi satiyā satibahulatāya sato eva nāmāti dasseti. Yathāparicchinnakālavasenāti etena paricchindanasatiyā satoti.
至于第二禅的五支正定，名为「五知」，由正定之体显现五种不同的知见。必须观察世间正定的因缘，包括五盖（烦恼障碍）、初禅、中禅之念等内涵。虽有其他烦恼须防，但此处阿拉汉禅定因证七觉支断除一切烦恼，无须再加束缚、除灭，对之不起住着，非因起胜执故。斩断杂染之念虽即生灭，但因正念充足，保持专注不散，故名正念。此正念虽为断除，却为限定时间范围而生，故名断念。
Pañcakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 五法解说的注释已毕。
(6.) Chakkaniddesavaṇṇanā
(六) 六种禅象的说明
§805
805. Visuddhibhāvaṃ dassento ‘‘dūra…pe… rammaṇāyā’’ti āha. Sotadhātuvisuddhīti ca cittacetasikā dhammā vuttāti tattha ñāṇaṃ sotadhātuvisuddhiyā ñāṇaṃ. ‘‘Cetopariyañāṇa’’nti idameva atthavasena ‘‘paracitte ñāṇa’’nti uddhaṭanti daṭṭhabbaṃ. Cutūpapātañāṇassa dibbacakkhuñāṇekadesattā ‘‘vaṇṇadhātuārammaṇā’’ti vuttaṃ. Muddhappattena cutūpapātañāṇasaṅkhātena dibbacakkhuñāṇena sabbaṃ dibbacakkhuñāṇanti vuttanti daṭṭhabbaṃ.
805. 显示清净之境，谓「远离……使心安乐」等。所谓净耳根，指心及心所之法，此处「智」即由净耳根智慧而生。所谓心外智慧，即明了外在心境之智。关于死后感知的天眼，是天眼的一种，称之为「色法所缘」。据称死后感知是由天眼涵摄一切，故此乃天眼之全部体现。
Chakkaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 六法解说注释已完。
(7.) Sattakaniddesavaṇṇanā
（七）七种知识的释义
§806
806.Tadeva ñāṇanti chabbidhampi paccavekkhaṇañāṇaṃ vipassanārammaṇabhāvena saha gahetvā vuttanti adhippāyo. Dhammaṭṭhitiñāṇenāti chapi ñāṇāni saṅkhipitvā vuttena ñāṇena. Khayadhammantiādinā hi pakārena pavattañāṇassa dassanaṃ, ñāṇavipassanādassanato vipassanāpaṭivipassanādassanamattamevāti na taṃ aṅganti adhippāyo. Pāḷiyaṃ pana sabbattha ñāṇavacanena aṅgānaṃ vuttattā nirodhadhammanti ñāṇanti iti-saddena pakāsetvā vuttaṃ vipassanāñāṇaṃ sattamaṃ ñāṇanti ayamattho dissati. Na hi yampi taṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ, tampi ñāṇanti sambandho hoti taṃñāṇaggahaṇe etasmiṃ ñāṇabhāvadassanassa anadhippetattā, ‘‘khayadhammaṃ…pe… nirodhadhamma’’nti etesaṃ sambandhābhāvappasaṅgato cāti.
806.此处之“知识”指六种知识及对其观察之知识，连同内观智慧的显现一并摄受，是称为“根本智”。又“法住知”指的是将这些知识综合起来后说的知识。所谓“灭法”等通过显现终断法的显现，而非因内观知之不现等缘故，仅凭内观智慧的反观显现程度而分别，不将其视为根本智。巴利文中普遍以“知识”为名，称诸根本为“灭法”等，是已明示的内观知识，即“内观知识”是第七种知识的意义，此义显现于此。至于“法住知”者与这些知识皆无关联，亦无关系，故于此知识本质及显现中，此二者皆非根本之正智，因其无相关性而不计入缘述。
Sattakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 七法解说注释已完。
(8.) Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā
（八）八种知识的释义
§808
808.Vihāritabbaṭṭhenāti paccanīkadhamme, dukkhaṃ vā vicchinditvā pavattetabbaṭṭhena.
808.“应修境”谓当前之法，或谓应断苦而发生现前的法境。
Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 八法解说注释已完。
(10.) Dasakaniddeso
（十）十种知识的释义
Paṭhamabalaniddesavaṇṇanā第一力解说注释
§809
809. Avijjamānaṃ ṭhānaṃ aṭṭhānaṃ, natthi ṭhānanti vā aṭṭhānaṃ. Esa ‘‘anavakāso’’ti etthāpi nayo. Tadatthanigamanamattameva hi ‘‘netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti vacananti. Asukhe sukhanti diṭṭhivipallāsova idha sukhato upagamanassa ṭhānanti adhippetanti dassento ‘‘ekanta…pe… attadiṭṭhivasenā’’ti padhānadiṭṭhimāha. Bhedānurūpassa sāvanaṃ anussāvanaṃ, bhedānurūpena vā vacanena viññāpanaṃ.
809.“无明所处”即八处，其无明之所处即无所处。这里“无空隙”亦可用。其意谓“无此所处”。“于此义终止”的唯此语。以苦转为乐，如见的颠倒，即所谓从乐的出现状态而言，是此处所指。此语透露“确实……自见”的含义。依差别而起的听闻与回忆，或凭差别说法而产生的彰显。
Liṅge parivatte ca so eva ekakammanibbattito bhavaṅgappabandho jīvitindriyappabandho ca, nāññoti āha ‘‘api parivattaliṅga’’nti. Ayaṃ pañhoti ñāpanicchānibbattā kathā.
关于标记的转动，此处仅指一因缘业所引生的有情身心之缠绊与生命根之缠绊，因此说并无其他事物，谓之“标记的转动亦同此理”。这是对知见熄灭所产生之境的问难。
Saṅgāmacatukkaṃ sapattavasena yojetabbaṃ. Sabbattha ca purimaṃ abhisandhicittaṃ appamāṇaṃ, vadhakacittaṃ pana tadārammaṇañca jīvitindriyaṃ ānantariyānānantariyabhāve pamāṇanti daṭṭhabbaṃ. Puthujjanasseva taṃ dinnaṃ hoti. Kasmā? Yathā vadhakacittaṃ paccuppannārammaṇampi jīvitindriyappabandhavicchedanavasena ārammaṇaṃ katvā pavattati, na evaṃ cāgacetanā. Sā hi cajitabbaṃ ārammaṇaṃ katvā cajanamattameva hoti, aññasakakaraṇañca tassa cajanaṃ, tasmā yassa taṃ sakaṃ kataṃ, tasseva dinnaṃ hotīti.
扰乱聚合的四要素须如实勾连成网。何况于所有前因皆无量之念、有杀意、及生命根之相互依存状态，此乃须观察之。凡夫受此束缚不解脱，何以故？杀意所缘境起即便现行而割断生命根之结合，依此作意实不可取。因此，杀意须弃，当弃之境亦仅是弃除本作意，而非他作意，故其所为即为断除，故其所为即为受之。
Saṇṭha…pe… kappavināseyeva muccatīti idaṃ kappaṭṭhakathāya na sameti. Tattha hi aṭṭhakathāyaṃ (kathā. aṭṭha. 654-657) vuttaṃ ‘‘āpāyikoti idaṃ suttaṃ yaṃ so ekaṃ kappaṃ asītibhāge katvā tato ekabhāgamattaṃ kālaṃ tiṭṭheyya, taṃ āyukappaṃ sandhāya vutta’’nti. Kappavināseyevāti pana āyukappavināseyevāti atthe sati natthi virodho. Ettha ca saṇṭhahanteti idaṃ sve vinassissatīti viya abhūtaparikappavasena vuttaṃ. Ekadivasameva paccati tato paraṃ kappābhāvena āyukappassapi abhāvatoti avirodhato atthayojanā daṭṭhabbā.
“减少烦恼犹如断尽劫数苦”，此义并不适用于此处之劫论。此处注疏（注疏第654-657节）中说：“所谓恶道乃指此经文所说，于一劫三十年中一段时间停留，此即寿劫之说。”然所谓劫末灭尽，实则无生死灭尽之义，未生灭之理有矛盾。这里说“断尽”是指自我灭亡之义，为假设述说。如某日时至即灭后，寿命之期亦随劫末而终断，此释义合乎道理。
Pakatattoti anukkhitto. Samānasaṃvāsakoti apārājiko.
“证明清楚”谓未省略；“同修合住”谓谓不犯巴拉基戒。
Kiṃpana tanti yo so ‘‘niyato’’ti vutto, taṃ kiṃ niyametīti attho. Tasseva pana yathāpucchitassa niyatassa micchattasammattaniyatadhammānaṃ viya sabhāvato vijjamānataṃ yathāpucchitañca niyāmakahetuṃ paṭisedhetvā yena ‘‘niyato’’ti ‘‘sattakkhattuparamādiko’’ti ca vuccati, taṃ yathādhippetakāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘sammāsambuddhena hī’’tiādimāha. Jātassa kumārassa viya ariyāya jātiyā jātassa nāmamattametaṃ niyatasattakkhattuparamādikaṃ, niyatāniyatabhedaṃ nāmanti attho. Yadi pubbahetu niyāmako, sotāpanno ca niyatoti sotāpattimaggato uddhaṃ tiṇṇaṃ maggānaṃ upanissayabhāvato pubbahetukiccaṃ, tato pubbe pana pubbahetukiccaṃ natthīti sotāpattimaggassa upanissayābhāvo āpajjati. Yadi hi tassapi pubbahetu upanissayo siyā, so ca niyāmakoti sotāpattimagguppattito pubbe eva niyato siyā, tañca aniṭṭhaṃ, tasmāssa pubbahetunā ahetukatā āpannāti imamatthaṃ sandhāyāha ‘‘iccassa ahetu appaccayā nibbattiṃ pāpuṇātī’’ti.
所谓“必然”的涵义为“所约束”。但若其所约束为不正见等非真法，在实性上不成立，如反对成为“必然者”之缘由，即因其为“执著七十余劫的愚痴”者。正觉者以此为依据说是“必然”，如称作“正自觉者”者。犹如菩提树幼苗，仅以种子名称称这特定树苗，亦如“必然”与“非必然”之差异。假若说前因是必然者，得阿拉汉者即必然，于三道之上具前因缘者，前因必然则无矛盾。若其前因仍有缘起，则其“必然”无益，故论者说“此由此因无因缘故，无因缘故则无必然”，意在体现“因无故不生缘起”的义理。
Paṭiladdhamaggo sotāpattimaggo, teneva sattakkhattuparamādiniyame sati sattamabhavādito uddhaṃ pavattanakassa dukkhassa mūlabhūtā kilesā teneva khīṇāti upari tayo maggā akiccakā hontīti attho. Yadi upari tayo maggā sattakkhattuparamādikaṃ niyamenti, tato ca añño sotāpanno natthīti sotāpattimaggassa akiccakatā nippayojanatā āpajjatīti attho. Atha sakkāyadiṭṭhādippahānaṃ dassanakiccaṃ, tesaṃ pahānena sattakkhattuparamāditāya bhavitabbaṃ. Sā cuparimaggehi eva hotīti sattamabhavādito uddhaṃ pavattito tena vinā vuṭṭhāne sakkāyadiṭṭhādippahānena ca tena vinā bhavitabbanti āha ‘‘paṭhamamaggena ca anuppajjitvāva kilesā khepetabbā hontī’’ti. Na añño koci niyametīti nāmakaraṇanimittato vipassanāto añño koci niyāmako nāma natthīti attho. Vipassanāva niyametīti ca nāmakaraṇanimittataṃyeva sandhāya vuttaṃ. Tenevāha ‘‘iti sammāsambuddhena gahitanāmamattameva ta’’nti.
获悉得道之路即初果道理，遵守执著七十余劫之定，则烦恼之根本于精进发起之本果得断灭，故余三道亦无执著存在，意即三道亦无所做者。如果三道反为约束必然的执著七十余劫者，则必使另一位得道者无果，因果道理无适用，成无效论矛盾。又有分别断除我见等之显示，依此断除则执著七十余劫者生，断除不成则无。因此初果得发起后须断除执著七十余劫。此仅是小乘果次序，不生他果次第。实义谓虽名为约束，唯此为“正见慧见”之依据，是依正觉者之称谓而名。
Na uppajjantīti pana atthīti ‘‘na me ācariyo atthi, sadiso me na vijjatī’’tiādiṃ (ma. ni. 1.285; 2.341; mahāva. 11; kathā. 405) imissā lokadhātuyā ṭhatvā vadantena bhagavatā ‘‘kiṃ panāvuso sāriputta, atthetarahi aññe samaṇā vā brāhmaṇā vā bhagavatā samasamā sambodhiyanti evaṃ puṭṭhāhaṃ, bhante, noti vadeyya’’nti (dī. ni. 3.161) vatvā tassa kāraṇaṃ dassetuṃ ‘‘aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā’’ti (ma. ni. 3.129) imaṃ suttaṃ dassentena dhammasenāpatinā ca buddhakkhettabhūtaṃ imaṃ lokadhātuṃ ṭhapetvā aññattha anuppatti vuttā hotīti adhippāyo.
关于“不生”，教义是指“我没有类似的老师”与“我没有同类”之类的说法（见《中部尼》1.285、2.341；《大部》11；《说部》405）中，世尊立于此世界法（即此存在界）而说：“那末，沙利子啊，此刻在此处，其他的沙门或婆罗门能与世尊平等成就觉悟吗？这种问法不合适，应不发表。”（见《长部尼》3.161）如此说之后，为说明理由，世尊说：“这是一个无可置疑之处，在这个世界法中有二位阿拉汉正等觉者。”（见《中部尼》3.129）由此该经由法军队长、佛法主宰者出示，佛土得以确立，没有别的成就可说，此为大意。
‘‘Yo pana bhikkhū’’tiādinā vuttāni sikkhāpadāni mātikā, tāya antarahitāya nidānuddesasaṅkhāte pātimokkhe pabbajjūpasampadākammesu ca sāsanaṃ tiṭṭhatīti attho. Pātimokkhe vā antogadhā pabbajjā upasampadā ca tadubhayābhāve pātimokkhābhāvato, tasmā pātimokkhe, tāsu ca sāsanaṃ tiṭṭhatīti vuttaṃ. Osakkitaṃ nāmāti pacchimapaṭivedhasīlabhedadvayaṃ ekato katvā tato paraṃ vinaṭṭhaṃ nāma hotīti attho.
“比库们啊……”等经文，是戒律规条目录，其中包含的戒条通过内涵和结局了知，在巴提摩卡戒律中及出家与受具戒中构成教法的存在。因为巴提摩卡戒律中有内在涵盖，也有出家与具足戒的关系，故称巴提摩卡戒律内及其中即教法成立。称无破坏者，是指出现了两种受监察戒律之一者成立，其不违背此是戒净无缺的意思。
Tāti rasmiyo. Kāruññanti paridevanakāruññaṃ.
这是波长（光波）。“慈悲”指的是带有哀伤的慈悲。
Anacchariyattāti dvīsu uppajjamānesu acchariyattābhāvadosatoti attho. Vivādabhāvatoti vivādābhāvatthaṃ dve na uppajjantīti attho.
“不奇异”指的是当两个事物产生时没有奇异感或对不奇异之事的不悦。因“无争论状态”，即不存在纷争之意，所以说“不生争执”，意即两个事物虽相续，但并不生起争议。
Ekaṃ buddhaṃ dhāretīti ekabuddhadhāraṇī. Etena evaṃsabhāvā ete buddhaguṇā, yena dutiyabuddhaguṇe dhāretuṃ asamatthā ayaṃ lokadhātūti dasseti. Paccayavisesanipphannānañhi dhammānaṃ sabhāvaviseso na sakkā dhāretunti. Samaṃ uddhaṃ pajjatīti samupādikā, udakassopari samaṃ gāminīti attho. Dvinnampīti dvepi, dvinnampi vā sarīrabhāraṃ. Chādentanti rocayamānaṃ. Sakiṃ bhuttovāti ekampi ālopaṃ ajjhoharitvāva mareyyāti attho.
“一佛之持”是指对唯一佛的持守。由于本性如此，这些是佛的特质，表明此世界存在无法以第二佛的特质加以依止。因诸法依因缘而生，其本质特征不能持守成第二佛。 “同高同现”指俱现于水面之上，如双体之重。双倍即两倍或身体重量。 “盖翳”指遮盖、遮掩之意。 “同食一服”意谓仅一份摄取即能死亡，表示对身体的消耗。
Atidhammabhārenāti dhammena nāma pathavī tiṭṭheyya, sā kiṃ teneva calatīti adhippāyo. Puna thero ‘‘ratanaṃ nāma loke kuṭumbaṃ sandhārentaṃ abhimatañca lokena attano garusabhāvatāya sakaṭabhaṅgassa kāraṇaṃ atibhārabhūtaṃ diṭṭhaṃ. Evaṃ dhammo ca hitasukhavisesehi taṃsamaṅginaṃ dhārento abhimato ca viññūhi gambhīrāppameyyabhāvena garusabhāvattā atibhārabhūto pathavīcalanassa kāraṇaṃ hotī’’ti dassento ‘‘idha, mahārāja, dve sakaṭā’’tiādimāha. Ekassāti ekasmā, ekassa vā sakaṭassa ratanaṃ, tasmā sakaṭato gahetvāti attho. Osāritanti pavesitaṃ āhaṭaṃ vuttanti attho.
“负重过度”是指地必能承载法（即世界），理当为其不能移动而存在的原因。之后长老说：“宝物即为世间所聚之家族，因其为重负、无法破坏车轮轴故，在此被视为对地之加重负担。如此法因利益与安乐之特殊性，被有智慧严谨之士所承载，却因其严重大负导致地动不稳。”于是说：“陛下，此处有两辆车……” 意谓一辆车、另一辆车，各有其宝物，故以车取之。 “置入”是指装载进去所说。
Sabhāvapakatikāti akittimapakatikāti attho. Kāraṇamahantattāti mahantehi pāramitākāraṇehi buddhaguṇānaṃ nibbattitoti vuttaṃ hoti. Pathavīādayo mahantā attano attano visaye ekekāva, evaṃ sammāsambuddhopi mahanto attano visaye eko eva. Ko ca tassa visayo? Yāvatakaṃ ñeyyaṃ, evaṃ ākāso viya anantavisayo bhagavā eko eva hotīti vadanto lokadhātvantaresupi dutiyassa abhāvaṃ dasseti.
所谓依自性而现者与未标记而现者之义。所谓因大义者，是谓因诸波罗蜜之大因缘故，佛之德行由此而成就。大地等诸大者，各自立于自身所缘境界，如是正觉大者亦唯于自身所缘境界独立。其所缘境界为何？即至所应知法，譬如虚空，具有无限境界，世尊亦唯一如是，如是论者尚显现世间与出世间二者之无异。
Pubbabhāge āyūhanavasena āyūhanasamaṅgitā sanniṭṭhānacetanāvasena cetanāsamaṅgitā ca veditabbā, santatikhaṇavasena vā. Vipākārahanti dutiyabhavādīsu vipaccanapakatitaṃ sandhāya vadati. Calatīti parivattati. Sunakhehi vajanasīlo sunakhavājiko.
前段依集会之理应以集会相关联现起之意知，亦当知有缘诸集会生起之意，可依当时相之刹那。所谓果报形态，指于第二生等处所现逆转改变之义。动者，谓转变。犹如狼以倡行恶习为其性情。
Paṭhamabalaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第一力解说注释已完。
Dutiyabalaniddesavaṇṇanā第二力解说注释
§810
810. Gatito aññā gatisampatti nāma natthīti dassento ‘‘sampannā gatī’’ti āha. Mahāsudassanādisurājakālo paṭhamakappikādisumanussakālo ca kālasampatti.
第八百一十．所谓去者，无他到达无所依之成就，故示曰“有成之处”。大净光初出世王时代，初迦毗迦色天人时代及恶人时代即属时之成就。
Ekantaṃ kusalasseva okāsoti idaṃ yadipi koci kāyasucaritādipayogasampattiyaṃ ṭhitaṃ bādheyya, taṃ pana bādhanaṃ bādhakasseva issādinimittena viparītaggāhena jātaṃ. Sā payogasampatti sabhāvato sukhavipākasseva paccayo, na dukkhavipākassāti imamatthaṃ sandhāya vuttaṃ. Makkaṭo bhattapuṭaṃ bandhaṭṭhāne muñcitvā bhuñjituṃ na jānāti, yattha vā tattha vā bhinditvā vināseti, evaṃ anupāyaññūpi bhoge. Susāne chaḍḍetvātiādinā ghātetvā chaḍḍitassa vuṭṭhānābhāvo viya apāyato vuṭṭhānābhāvoti dasseti.
唯依纯善而住者为所余界，如若有身业善行等所成就之用异熟纵令生起，则此用障碍如障碍者般，因嫉妒等因反相摄取。此乃用之成就，固有其性如快乐果报之因者也，非苦报因。譬如猿猴不知如何打开食器以食，随便破坏而灭；善不善者皆如是无巧妙享用。若于腐烂弃之，则无其复起亦可见末法乃无此出现也。
‘‘Paccarī’’tipi uḷumpassa nāmaṃ, tena ettha katā ‘‘mahāpaccarī’’ti vuccati. Udake maraṇaṃ thale maraṇañca ekamevāti kasmā vuttaṃ, nanu sakkena ‘‘samuddārakkhaṃ karissāmī’’ti vuttanti? Saccaṃ vuttaṃ, jīvitassa lahuparivattitaṃ pakāsentehi therehi evaṃ vuttaṃ, lahuparivattitāya jīvitahetu na gamissāmāti adhippāyo. Atha vā udaketi nāgadīpaṃ sandhāya vuttaṃ, thaleti jambudīpaṃ.
所谓“前刹”者，亦即乌陆邦之名，故在此称“大前刹”。水中死亡与土地死亡为一，如何说？难道天帝不言“我等必护海”乎？诚然如是，长老们因知生命微妙变化，故立此意向，谓生命因微妙变化而不退失。又水者谓龙岛，地者指阇答提国。
Thero na detīti kathamahaṃ etena ñāto, kenaci kiñci ācikkhitaṃ siyāti saññāya na adāsi. Teneva ‘‘mayampi na jānāmā’’ti vuttaṃ. Aparassāti aparassa bhikkhuno pattaṃ ādāya…pe… therassa hatthe ṭhapesīti yojanā. Anāyataneti nikkāraṇe, ayutte vā nassanaṭṭhāne. Tuvaṃ attānaṃ rakkheyyāsi, mayaṃ pana mahallakattā kiṃ rakkhitvā karissāma, mahallakattā eva ca rakkhituṃ na sakkhissāmāti adhippāyo. Anāgāmittā vā thero attanā vattabbaṃ jānitvā ovadati.
长老何以不与付与？我闻彼长老未于任何处所获示教，不以识别故曰“我等亦不知”。又谓他长老持戒证书，取其已持给付。又云长老手中置戒书，即谓距此距离。所谓无依处即无出者，亦指绝灭之处。尔时弟子曰：“汝自护汝，我等难护，虽想护亦不能护。”彼长老乃以无敌之意晓自护，要知自护长老乃从因缘劝导之意。
Sammāpayogassa gatamaggoti sammāpayogena nipphāditattā tassa sañjānanakāraṇanti attho.
『断除正行的路径』者，谓由正行而净除故，该正行所导引之知觉根本也。
Bhūtamatthaṃ katvā abhūtopamaṃ kathayissatīti adhippāyo. Manussāti bhaṇḍāgārikādiniyuttā manussā mahantattā sampaṭicchituṃ nāsakkhiṃsu.
『所成实相』作成后，欲以无成相譬喻，此为上主；人者，执持库藏者等之诸存在，由于其广大性不堪堪受之意。
Dutiyabalaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第二力解说之阐释已毕。
Tatiyabalaniddesavaṇṇanā第三力解说之阐释
§811
811.Añcitāti gatā. Peccāti puna, maritvāti vā attho. Ussannattāti vitakkabahulatāya ussannattāti vadanti, sūratādīhi vā ussannattā. Dibbantīti kīḷanti.
811.『亏损』者，谓过去之意；又『缺失』谓死亡之义；『发兴』谓多思考而发兴；或谓『有力』等如色诸特征已发兴；『天人与鬼神』谓嬉戏逗弄也。
Sañjīvakāḷasuttasaṅghātaroruvamahāroruvatāpanamahātāpanaavīciyo aṭṭha mahānirayā. Ekekassa cattāri dvārāni, ekekasmiṃ dvāre cattāro cattāro gūthanirayādayoti evaṃ soḷasa ussadaniraye vaṇṇayanti.
『生者时期定律』所说之聚集体，如炽热之炉，极重之大热地狱，称为八大地狱，每有四门，各门有四重地狱为例，合计十六种酷热地狱名列其中。
Sakkasuyāmādayo viya jeṭṭhakadevarājā. Pajāpativaruṇaīsānādayo viya dutiyādiṭṭhānantarakārako paricārako hutvā.
谓萨咖等诸天如年长天王；婆娑毕、瓦噜那诸天如二号天等，皆是另有所差遣之护卫从者。
Tatiyabalaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第三力解说之阐释已毕。
Catutthabalaniddesavaṇṇanā第四力解说之阐释
§812
812.Kappoti dvedhābhūtaggo. Ettha ca bījādidhātunānattavasena khandhādidhātunānattaṃ veditabbaṃ.
812.『成熟』二义：其中依种子等根本元素，知其于色蕴等受具相成熟否。
Catutthabalaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第四力解说之阐释已毕。
Pañcamabalaniddesavaṇṇanā第五力解说之阐释
§813
813.Ajjhāsayadhātūti ajjhāsayasabhāvo. Yathā gūthādīnaṃ dhātusabhāvo eso, yaṃ gūthādīheva saṃsandati, evaṃ puggalānaṃ ajjhāsayassevesa sabhāvo, yaṃ dussīlādayo dussīlādikeheva saṃsandantīti vuttaṃ hoti. Bhikkhūpi āhaṃsūti aññamaññaṃ āhaṃsu. Āvuso ime manussā ‘‘yathāsabhāgena paribhuñjathā’’ti vadantā amhe sabhāgāsabhāge viditvā hīnajjhāsayapaṇītajjhāsayataṃ paricchinditvā dhātusaṃyuttakamme upanenti tassa payogaṃ daṭṭhukāmāti attho, evaṃ sabhāgavaseneva ajjhāsayadhātuparicchindanato ajjhāsayadhātusabhāgavasena niyametīti adhippāyo.
813.所谓心所缘法，乃指心所的性质。譬如膏脂等诸法的性质，此乃聚于膏脂之中；诸人心中的心所，亦如是，若不善品类者，便聚于不善等处，如经所说。比库们之间也有互相侵害行为，称为互相侵害。世尊语曰：这些人类互相说“请按各自份额享用”，实则我们懂得份额与非份额的分别，剖析高下心之分别，归于诸集合而使相应聚和，这是意图看见此事实。由此认识，借由份额形式，心所缘法得以划分，得以规则约束，这是要义。
Pañcamabalaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第五力之解说的注释完毕。
Chaṭṭhabalaniddesavaṇṇanā第六力之解说的注释。
Caritanti idha duccaritaṃ sucaritanti vuttaṃ. Apparajaṃ akkhaṃ etesanti apparajakkhāti attho vibhāvito, apparajaṃ akkhimhi etesanti apparajakkhātipi saddattho sambhavati. Ettha ca āsayajānanādinā yehi indriyehi paroparehi sattā kalyāṇapāpāsayādikā honti, tesaṃ jānanaṃ vibhāvetīti veditabbaṃ. Evañca katvā indriyaparopariyattaāsayānusayañāṇānaṃ visuṃ asādhāraṇatā, indriyaparopariyattanānādhimuttikatāñāṇānaṃ visuṃ balatā ca siddhā hoti.
此处“行”指善恶行为。所谓恶行与善行已经说明。所谓“无漏”，在此表示“不生漏”；“无漏”之义也出现于此。又由于心所生成的诸根间，众生相互存在善恶心所之相，故须观察其分别。依此观察，根之共事心所之异与纯净变异之知见得以清晰，根之共事起作用之知解亦得体现，力量得以完成。
§815
815.Yadariyāti ye ariyā. Āvasiṃsūti nissāya vasiṃsu. Ke pana te? ‘‘Idha, bhikkhave, bhikkhu pañcaṅgavippahīno hoti chaḷaṅgasamannāgato ekārakkho caturāpasseno panuṇṇapaccekasacco samavayasaṭṭhesano anāvilasaṅkappo passaddhakāyasaṅkhāro suvimuttacitto suvimuttapañño’’ti (dī. ni. 3.348; a. ni. 10.19) evaṃ vuttā. Etesu pañcaṅgavippahīnapaccekasaccapanodanaesanāsamavayasajjanāni ‘‘saṅkhāyekaṃ paṭisevati adhivāseti parivajjeti vinodetī’’ti (ma. ni. 2.168) vuttesu apassenesu vinodanañca maggakiccāneva, itare ca maggeneva samijjhanti. Tenāha ‘‘etañhi suttaṃ…pe… dīpetī’’ti.
815.所谓圣者，即尊贵有行者。所谓栖息，意指依止。谁是圣者？经中云：比库已断五盖，具足六种功德，一覺护持，处静止，独觉实相，经历六度定，心净慧明。此言经文所在（长部、小部）。此五盖断除者，是亦独觉之所提及，具足清净之人，彼此护持、依止、离别、厌离、慰藉等行，为实路功课，其余因缘亦由此而生。故言“此处经文……照亮”等。
§816
816. Ārammaṇasantānānusayanesu iṭṭhārammaṇe ārammaṇānusayanena anuseti. Āciṇṇasamāciṇṇāti etena samantato veṭhetvā viya ṭhitabhāvena anusayitataṃ dasseti. Bhavassapi vatthukāmattā, rāgavasena vā samānattā ‘‘bhavarāgānusayo…pe… saṅgahito’’ti āha.
816.所谓境界缘习，指依持所乐境界之习气。所谓所破未破，谓遍观诸处，状似成立之姿态，显现仍为烦恼之习气。又如欲界诸趣，色欲等习气同样归纳，即所谓“诸趣欲习气集结”之意。
§818
818. ‘‘Paṇītādhimuttikā tikkhindriyā, itare mudindriyā’’ti evaṃ indriyavisesadassanatthameva adhimuttiggahaṇanti āha ‘‘tikkhindriyamudindriyabhāvadassanattha’’nti.
818.“清净一心的三拘根，及其他悦根”此语意即以官根特有之分别力，摄受三拘根及悦根状态者；言此拘根悦根体相之显照，正是清净一心之取相也。
§819
819.Pahānakkamavasenāti ettha pahātabbapajahanakkamo pahānakkamoti daṭṭhabbo, yassa pahānena bhavitabbaṃ, taṃ teneva pahānena paṭhamaṃ vuccati, tato appahātabbanti ayaṃ vā pahānakkamo.
819.“断除习气之力”指此处断除之功德力，断除即自在断舍，应当断舍者由此产生；此为初次断舍，之后言非应断舍乃是不断舍。
§820
820. Maggassa upanissayabhūtāni indriyāni upanissayaindriyāni.
行道所依之根分别为根，即所谓依止根。
§826
826. Nibbutichandarahitattā acchandikaṭṭhānaṃ paviṭṭhā. Yasmiṃ bhavaṅge pavattamāne taṃsantatiyaṃ lokuttaraṃ nibbattati, taṃ tassa pādakaṃ.
灭尽之愿已除故，端正手印已开放者，于此有生的世间断尽之后，彼其余所依足迹即彼之根基。
Chaṭṭhabalaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第六力之解说的注释完毕。
Sattamabalaniddesavaṇṇanā第七力之解说的注释。
§828
828.Niddāyitvāti kammaṭṭhānaṃ manasi karonto niddaṃ okkamitvā paṭibuddho samāpattiṃ samāpannomhīti attho. Nīvaraṇādīhi visuddhacittasantati eva cittamañjūsā, samādhi vā, kammaṭṭhānaṃ vā. Cittaṃ ṭhapetunti samāpatticittaṃ ṭhapetuṃ. Saññāvedayitānaṃ apagamo eva apagamavimokkho.
所谓入眠，即修习禅定法门，在心中观其业处，睡眠远离时得觉察入定之意。由烦恼等障碍净尽，心续纯净清爽，此即禅定或修习法门。心安住于定，即为形成入定心。舍念及感受之断除，乃断欲解脱之境。
Saññāmanasikārānaṃ kāmādidutiyajjhānādipakkhandanāni ‘‘hānabhāgiyavisesabhāgiyadhammā’’ti dassitāni, tehi pana jhānānaṃ taṃsabhāvatā dhamma-saddena vuttā. Paguṇabhāvavodānaṃ paguṇavodānaṃ. Tadeva paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhahitvā dutiyajjhānādiadhigamassa paccayattā ‘‘vuṭṭhānaṃ nāmā’’ti vuttaṃ. ‘‘Vodānampi vuṭṭhānaṃ, tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānampi vuṭṭhāna’’nti imāya vuṭṭhānapāḷiyā asaṅgahitattā nirodhasamāpattiyā vuṭṭhānaṃ ‘‘pāḷimuttakavuṭṭhānaṃ nāmā’’ti vuttaṃ. Ye pana ‘‘nirodhato phalasamāpattiyā vuṭṭhāna’’nti pāḷi natthīti vadeyyuṃ, te ‘‘nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññānāsaññāyatanaṃ phalasamāpattiyā anantarapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.417) imāya pāḷiyā paṭisedhetabbā.
由念及观想中对色欲等第二禅以后禅那境界之破坏，被称为“恶境之特别共患”。借此，以称为禅那之诸实际法名称。劣品颂又称恶品颂。正是由初禅等境起破坏，第二禅等得成之因缘，称为“破坏”。“颂亦是破坏，彼处彼处以定中之破坏为破坏”——以此断除性破坏入灭定故，此破坏曰“巴利文特别破坏”。若有人说“入滅定得果时破坏”，在巴利典籍中无此言，应予否定。谓曰“入滅定非断其果，非非想非非想处果定之直接因缘”。
Sattamabalaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第七力之解说的注释完毕。
Dasamabalaniddesavaṇṇanā第十力之解说的注释。
§831
831. Rāgādīhi cetaso vimuttibhūto samādhi cetovimutti. Paññāva vimutti paññāvimutti. Kammantaravipākantaramevāti kammantarassa vipākantaramevāti attho. Cetanācetanāsampayuttakadhamme nirayādinibbānagāminipaṭipadābhūte kammanti gahetvā āha ‘‘kammaparicchedamevā’’ti. Appetuṃ na sakkoti aṭṭhamanavamabalāni viya, taṃsadisaṃ iddhividhañāṇaṃ viya vikubbituṃ. Etena dasabalasadisatañca vāreti, jhānādiñāṇaṃ viya vā appetuṃ vikubbituñca. Yadipi hi jhānādipaccavekkhaṇañāṇaṃ sattamabalanti tassa savitakkasavicāratā vuttā, tathāpi jhānādīhi vinā paccavekkhaṇā natthīti jhānādisahagataṃ ñāṇaṃ tadantogadhaṃ katvā evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Atha vā sabbaññutaññāṇaṃ jhānādikiccaṃ viya na sabbaṃ balakiccaṃ kātuṃ sakkotīti dassetuṃ ‘‘tañhi jhānaṃ hutvā appetuṃ iddhi hutvā vikubbituñca na sakkotī’’ti vuttaṃ, na pana kassaci balassa jhānaiddhibhāvatoti daṭṭhabbaṃ.
离贪欲等，心得自在，此即心之解脱；以智慧得自在，此即慧之解脱。业界与果报之不同即如是义。谓行为即为有生死与涅槃之道的行为。难以止息，如同八重金刚神力，难以摧毁。亦如神通智慧之力，难以破坏。此故能阻灭十力，如禅那等智慧。虽说禅那等反思慧为第七力，然无禅乃无反思慧，以断禅那诸智慧为本，应当如是理解。或者说，究竟慧犹如禅那等所为，并非全能为事。说“既非禅那神力，亦无法致成摧毁”理应明白。
Dasamabalaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 第十力解说的注释已完成。
Ñāṇavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 智分别的注释已完成。