14. Sikkhāpadavibhaṅgo · 14. 学处分别复注
14. Sikkhāpadavibhaṅgo十四、学处分别
1. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
一、阿毗达摩释义讲解
§703
703.Patiṭṭhānaṭṭhenāti sampayogavasena upanissayavasena ca okāsabhāvena. Piṭṭhapūvaodanakiṇṇanānāsambhāre pakkhipitvā madditvā katā surā nāma. Madhukādipupphapanasādiphalaucchumuddikādinānāsambhārānaṃ rasā ciraparivāsitā merayaṃ nāma, āsavoti attho.
在这里“依止”的意思是指因缘的结合以及依赖的关系，如同盛满蜜糖、鲜花和果实的蜂巢，经过压制、揉搓而成的酒精名为“酒”；各种蜜糖、花朵、果实等所形成的甜美滋味，长久被品尝浸渍，名为“长久之蜜”，这便是“结”的含义。
§704
704.Taṃsampayuttattāti viratisampayuttattā, viraticetanāsampayuttattā vā.
所谓“结合”，是指与戒律或戒心相结合，或与净戒心相连接。
Kammapathā evāti asabbasādhāraṇesu jhānādikoṭṭhāsesu kammapathakoṭṭhāsikā evāti attho. Surāpānampi ‘‘surāpānaṃ, bhikkhave, āsevitaṃ…pe… nirayasaṃvattanika’’nti (a. ni. 8.40) visuṃ kammapathabhāvena āgatanti vadanti. Evaṃ sati ekādasa kammapathā siyuṃ, tasmāssa yathāvuttesveva kammapathesu upakārakattasabhāgattavasena anupaveso daṭṭhabbo.
所谓“业道”，是指不清净的根本烦恼——定中结局的业道本身。酒的饮用亦被称为“酒饮受持”，比库们，酒是因其业力而生入地狱的果报（出自《阿毗尼婆舍那》卷八十八第40节）因此，业道可以划分为十一种，如此则不应进入无益于诸业道的范畴。
Sattaitthipurisārammaṇatā tathāgahitasaṅkhārārammaṇatāya daṭṭhabbā. ‘‘Pañca sikkhāpadā parittārammaṇā’’ti hi vuttaṃ. ‘‘Sabbāpi hi etā vītikkamitabbavatthuṃ ārammaṇaṃ katvā veracetanāhi eva viramantī’’ti (vibha. aṭṭha. 704) ca vakkhatīti.
应观察世间男女及如来的诸行无常。《注疏》中曾说：“五戒是抵御业障的依止”，“所有这些都是应当摒弃的过失，由正念觉知而断绝。”
Gorūpasīlako pakatibhaddo. Kākaṇikamattassa atthāyātiādi lobhavasena musākathane vuttaṃ. Dosavasena musākathane ca niṭṭhappatto saṅghabhedo gahito. Dosavasena parassa byasanatthāya musākathane pana tassa tassa guṇavasena appasāvajjamahāsāvajjatā yojetabbā, mandādhimattabyasanicchāvasena ca. Nissaggiyathāvaravijjāmayiddhimayā sāhatthikāṇattikesveva pavisantīti dve eva gahitā.
持牛犊戒者言辞端正。因少量贪欲故造谤，如嗔恨之因造谤导致僧团分裂。又因怨恨而对他人造谤，但以其本身资质善恶轻重程度作区别，防止严重的过失和轻微的恶行勾连，避免因痴迷欲望而生嗜好。戒律似乎有不放逸、不痴、不毁犯等两种严密分类的功用。
Pañcapi kammapathā evāti cetanāsaṅkhātaṃ pariyāyasīlaṃ sandhāya vuttaṃ, viratisīlaṃ pana maggakoṭṭhāsikanti. Tesaṃ panāti sesasīlānaṃ.
五种业道乃是以有意为所摄受的变化之行为，因此称为有意识业。戒律清净，而集于道的八支之内。因此又称五种是余戒。
§712
712.‘‘Koṭṭhāsabhāvenā’’ti vuttaṃ, ‘‘patiṭṭhānabhāvenā’’ti pana vattabbaṃ. Ettha pana sikkhāpadavāre pahīnapañcābhabbaṭṭhānassa arahato viramitabbaverassa sabbathā abhāvā kiriyesu viratiyo na santīti na uddhaṭā, sekkhānaṃ pana pahīnapañcaverattepi taṃsabhāgatāya verabhūtānaṃ akusalānaṃ veranidānānaṃ lobhādīnañca sabbhāvā viratīnaṃ uppatti na na bhavissati. Akusalasamuṭṭhitāni ca kāyakammādīni tesaṃ kāyaduccaritādīni verāneva, tehi ca tesaṃ viratiyo honteva, yato naphalabhūtassapi uparimaggattayassa aṭṭhaṅgikatā hoti. Sikkhāvāre ca abhāvetabbatāya phaladhammāpi na sikkhitabbā, nāpi sikkhitasikkhassa uppajjamānā kiriyadhammāti na keci abyākatā sikkhāti uddhaṭā.
谓之『八支之性』，又当说为『立基之性』。在此，关于戒戒律的戒律节，五碍已舍的阿拉汉所应断之戒之禁欲，皆无无常性，无不善之行为的退止也不存在。戒修行者虽然已舍五碍而持戒，然对护持不善之戒禁及贪等之不善操戒的产生，绝不会生起。因身体行为等之不善皆属于戒禁，阿拉汉当以此戒禁为退止，故此戒禁虽得不果，然于修行最高道时为八支道之一。关于戒律节的缺失，也无关于此果行的应修，也无已修戒律之人在道成时放逸的事，故无此种忤逆之戒律。
Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿毗达摩分法注释已结束。
2. Pañhapucchakavaṇṇanā
二、问答解释
§714
714.Sampattavirativasenāti sampatte paccuppanne ārammaṇe yathāviramitabbato virativasenāti attho.
所谓成就之戒禁体者，是指于境界现前时当如所应断之戒禁含意。
Pañhapucchakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 问答分注释已结束。
Sikkhāpadavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 学处分别注释已结束。