13. Appamaññāvibhaṅgo · 13. 无量分别复注
13. Appamaññāvibhaṅgo13. 无量分别品
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
1. 经文分解注释
§642
642.Sabbadhīti disādesodhinā anodhisopharaṇaṃ vuttaṃ, sabbattatāya sabbāvantanti sattodhinā. Tenāha ‘‘anodhiso dassanattha’’nti. Tathā-saddo iti-saddo vā na vuttoti ‘‘mettāsahagatena cetasā’’ti etassa anuvattakaṃ taṃ dvayaṃ tassa pharaṇantarādiṭṭhānaṃ aṭṭhānanti katvā na vuttaṃ, puna ‘‘mettāsahagatena cetasā’’ti vuttanti attho.
642. 此文云:「『所有』一词,用以指明方向、起点,含有包含万物之意,因此谓其为『全体的』,即存有一切事物。故文字中说『anodhiso 见解之意』。该词可作『如是相』『如是名称』,未必明说,而是依『具慈心之意念』而推断。此处之『词』与之前所述的『具慈心的意念』合成对照,称为『解释之处』。虽未明说,但因此可推知其义,后来则直接说『具慈心的意念』即其义。
§643
643.Hirottappānupālitā mettā na parihāyati āsannasapattassa rāgassa sinehassa ca vipattiyā anuppattitoti adhippāyo.
643. 指那些远离骄慢和羞愧的人,因胸怀慈爱,故其慈心不被毁坏,即使临近危险(如贪欲之患、爱恋之患),也不会生起危机,谓之为持续保持慈心之教法原则。
§645
645.Adhimuñcitvāti suṭṭhu pasāretvāti attho. Taṃ dassento ‘‘adhikabhāvenā’’tiādimāha, balavatā vā adhimokkhena adhimuccitvā.
645. 『adhimuñcitvā』之义为『适当放宽』,意即适度地扩展或打开。说者以『较大程度』为喻,又云或『以强有力的解脱而适当放开』。
§648
648.Heṭṭhā vuttoyevāti ‘‘sabbena sabbaṃ sabbathā sabba’’nti etesaṃ ‘‘sabbena sikkhāsamādānena sabbaṃ sikkhaṃ, sabbena sikkhitabbākārena sabbaṃ sikkha’’nti ca jhānavibhaṅge (vibha. aṭṭha. 516) attho vutto. Idha pana sabbena avadhinā attasamatāya sabbasattayuttatāya ca sabbaṃ lokaṃ, sabbāvadhidisādipharaṇākārehi sabbaṃ lokanti ca attho yujjati.
648. 『Heṭṭhā vuttoye』即『所说下文』,词义为『全而无遗漏』地『处处』、『全部』。其中『全而无遗漏的修习接受,全部的应修行法则』,乃禅定分解义之表述。此处指以全部分散注意,契合自身平等,并与万物结缘之总称,即诸世界、无碍光明、差别消失等皆为『全部世界』之义。
§650
650.Paccatthikavighātavasenāti mettādīnaṃ āsannadūrapaccatthikānaṃ rāgabyāpādādīnaṃ vighātavasena. Yaṃ appamāṇaṃ, so averoti so averabhāvoti ayaṃ vā tassa atthoti.
650. 『Paccatthikavighātavasena』意指由于慈等心的相对破坏因素,即由接近与远离之境界,或贪嗔等烦恼的分缘所造成的损害。『所无量者』为『非亲近者』,亦即『非亲近之缘起所致』,这即本义所在。
§653
653. Nirayādi gati, caṇḍālādi kulaṃ, annādīnaṃ alābhitā bhogo. Ādi-saddena dubbaṇṇatādi gahitaṃ.
653. 地狱等诸趣,丑鬼等家族,及无粮食等无所得的享受。这些都以诸始声等恶声为缘,难闻之状而缠缚。
Suttantabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā. · 经分别分注释已结束。
3. Pañhapucchakavaṇṇanā
3. 疑问释义
§699
699.Imasmiṃpana…pe… kathitāti iminā imasmiṃ vibhaṅge kathitānaṃ lokiyabhāvameva dassento khandhavibhaṅgādīhi visesetīti na aññattha lokuttarānaṃ appamaññānaṃ kathitatā anuññātā hoti.
699. 『在此教法中』……等因缘所说,谓以此为缘,指示诸在此处断法中所说的凡夫之相,即诸蕴分别等,特别指出,而非别处说向出世间的无上智慧,故不得误解为与他处所说不同。
Pañhapucchakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 问询分注释已结束。
Appamaññāvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 无量分别注释已结束。