三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页复注论藏复注论藏第2册复注11. 道支分别复注

11. Maggaṅgavibhaṅgo · 11. 道支分别复注

5 段 · CSCD 巴利原典
11. Maggaṅgavibhaṅgo11. 道支分别
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
二、阿毗达摩讲说法的注释
§490
490. Abhidhamme lokuttaracittabhājanīyepi ‘‘tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti…pe… aṭṭhaṅgiko maggo hotī’’ti (dha. sa. 337) vuttattā idhāpi abhidhammabhājanīye abhidhammānurūpaṃ desanaṃ karonto ‘‘aṭṭhaṅgiko maggo’’ti ariyopapadataṃ na karoti.
490. 关于阿毗达摩中超世间心法之讲说,曾有言说:“然而当时有四蕴……八支道存在”(见《法集》卷三三七)。根据此语,在此处阿毗达摩讲解中,即使正在作符合阿毗达摩义理的教说,却未称为“八支道”这一圣义名称。
§493
493.Tasmiṃ samayeti lokiyakālena etesaṃ atirekakiccaṃ dasseti. Viratiuppādanena micchāvācādīni puggalaṃ pajahāpentīti sammādiṭṭhādīni pañca ‘‘kārāpakaṅgānī’’ti vuttāni. Sammāvācādikiriyā hi virati, tañca etāni kārāpentīti. Virativasenāti viramaṇakiriyāvasena, na kārāpakabhāvena kattubhāvena cāti attho. Imaṃ…pe… kiccātirekataṃ dassetunti lokuttarakkhaṇepi imāneva pañca sammāvācādittayassa ekakkhaṇe kārāpakānīti dassetunti attho. Micchādiṭṭhādikā dasa, tappaccayā akusalā ca dasāti vīsati akusalapakkhiyā, sammādiṭṭhādikā dasa, tappaccayā ca kusalā dasāti vīsati kusalapakkhiyā ca mahācattārīsakasutte (ma. ni. 3.136) vuttāti tassa etaṃ nāmaṃ.
493.“当时”者,依世俗时间而言,显示这些额外的业事。所谓止恶行为,使人舍弃错语等恶行为,乃由正见等五端的“作恶根本”所断。正语之行即为止息恶业,故断除此业。断除之意,即断除作恶行为之功能、性质及其果报。此处说显示额外业事,意指超出世俗业果说明,在超世法眼中,即在一念之间观见由完全断除正语等五业恶根所生之果报。错见等十法,为恶之因缘及不善之所生,共计二十种恶行之根本;正见等十法,则为善业之因缘及所生,亦计二十种善法,此义出自《大四念处经》(大毗奈耶卷三一三六)。
Puññabhāgiyāti puññakoṭṭhāse bhavā, puññābhisaṅkhārekadesabhūtāti attho. Khandhopadhiṃ vipaccati, tattha vā vipaccatīti upadhivepakkā.
“福报”者,是指福德之聚集,或谓福德积聚成所依。蕴为基础而生起变化,所谓变化即为所依的转变。
Pañcaṅgikamaggaṃ uddisitvā tattha ekekaṃ pucchitvā tassa tasseva samayavavatthānaṃ katvā vissajjanaṃ ‘‘pāṭiyekkaṃ pucchitvā pāṭiyekkaṃ vissajjana’’nti vuttaṃ. Saha pana pucchitvā pañcannampi samayavavatthānaṃ katvā vissajjane ‘‘tattha katamā sammādiṭṭhiyā paññā’’tiādiko paṭiniddeso ekato vissajjanapaṭiniddesattā na pāṭiyekkaṃ pucchāvissajjanaṃ nāma hotīti. Tattha pañcaṅgikavāre eva pāṭiyekkaṃ pucchāvissajjanaṃ sammādiṭṭhādīsu kārāpakaṅgesu ekekamukhāya bhāvanāya magguppattiṃ sandhāya katanti veditabbaṃ. Vācādīni hi pubbasuddhiyā sijjhanti, na maggassa upacārenāti.
关于五法道之说明,每一法道各被问及,其时便具体述说该法道之时相与内容,回答完毕称“问一法,答一法”。但若同时问及五法道诸问题,则回答亦同,为同时之答,并非分别一一答问。此理应知:于五法道类别处,虽分别一问答一答以形成分类,然于正见等五端之作恶根本各别生起与修习的道中,因而成立所说之道。语言诸法因其先后纯洁次第而渐灭,非因道法而灭。
Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā niṭṭhitā. · 阿毗达摩分别注释已毕。
Maggaṅgavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 道支分别注释已毕。