15. Paṭisambhidāvibhaṅgo15. 无碍解分别
15. Paṭisambhidāvibhaṅgo15. 无碍解分别
1. Suttantabhājanīyaṃ
1. 分别论
1. Saṅgahavāro1. 摄门
§718
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā . Atthe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, dhamme ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā. Ayaṃ saṅgahavāro.
四无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。于义之智是义无碍解,于法之智是法无碍解,于彼诸法之词语表达之智是词无碍解,于诸智之智是辩无碍解。此为摄门。
2. Saccavāro2. 谛门
§719
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā. Dukkhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, dukkhasamudaye ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, dukkhanirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā , dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā. Ayaṃ saccavāro.
四无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。于苦之智是义无碍解,于苦集之智是法无碍解,于苦灭之智是义无碍解,于导至苦灭之道之智是法无碍解,于彼诸法之词语表达之智是词无碍解,于诸智之智是辩无碍解。此为谛门。
3. Hetuvāro3. 因门
§720
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā. Hetumhi ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, hetuphale ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā. Ayaṃ hetuvāro.
四无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。于因之智是法无碍解,于因之果之智是义无碍解,于彼诸法之词语表达之智是词无碍解,于诸智之智是辩无碍解。此为因门。
4. Dhammavāro4. 法门
§721
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā. Ye dhammā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā, imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā; yamhā dhammā te dhammā jātā bhūtā sañjātā nibbattā abhinibbattā pātubhūtā, tesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā; tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā; ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā. Ayaṃ dhammavāro.
四无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。于已生、已成、已生起、已出生、已现起、已显现之诸法之智是义无碍解;于从彼法而彼诸法已生、已成、已生起、已出生、已现起、已显现之诸法之智是法无碍解;于彼诸法之词语表达之智是词无碍解;于诸智之智是辩无碍解。此为法门。
5. Paṭiccasamuppādavāro5. 缘起门
§722
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā. Jarāmaraṇe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, jarāmaraṇasamudaye ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, jarāmaraṇanirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
四无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。于老死之智是义无碍解,于老死集之智是法无碍解,于老死灭之智是义无碍解,于导至老死灭之道之智是法无碍解,于彼诸法之词语表达之智是词无碍解,于诸智之智是辩无碍解。
§723
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā. Jātiyā ñāṇaṃ…pe… bhave ñāṇaṃ…pe… upādāne ñāṇaṃ…pe… taṇhāya ñāṇaṃ…pe… vedanāya ñāṇaṃ…pe… phasse ñāṇaṃ…pe… saḷāyatane ñāṇaṃ…pe… nāmarūpe ñāṇaṃ…pe… viññāṇe ñāṇaṃ…pe… saṅkhāresu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, saṅkhārasamudaye ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, saṅkhāranirodhe ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā. Ayaṃ paṭiccasamuppādavāro.
四无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。于生之智……于有之智……于取之智……于渴爱之智……于受之智……于触之智……于六处之智……于名色之智……于识之智……于诸行之智是义无碍解,于行集之智是法无碍解,于行灭之智是义无碍解,于导至行灭之道之智是法无碍解,于彼诸法之词语表达之智是词无碍解,于诸智之智是辩无碍解。此为缘起门。
6. Pariyattivāro6. 教理门
§724
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
四无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Tattha katamā dhammapaṭisambhidā? Idha bhikkhu dhammaṃ jānāti – suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Ayaṃ vuccati ‘‘dhammapaṭisambhidā’’. So tassa tasseva bhāsitassa atthaṃ jānāti – ‘‘ayaṃ imassa bhāsitassa attho, ayaṃ imassa bhāsitassa attho’’ti. Ayaṃ vuccati ‘‘atthapaṭisambhidā’’. Tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā. Ayaṃ pariyattivāro.
于此,什么是法无碍解?于此,比库了知法——经、应颂、记说、偈颂、自说、如是语、本生、未曾有法、吠陀罗。这被称为「法无碍解」。他了知那所说的每一个义——「这是此所说的义,这是此所说的义」。这被称为「义无碍解」。于彼,对法的词句表达之智是词无碍解。对诸智之智是辩无碍解。这是教理之轮。
Suttantabhājanīyaṃ. · 经分别
2. Abhidhammabhājanīyaṃ
2. 阿毗达摩分别论
1. Kusalavāro1. 善门
§725
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
四无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti, ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā, yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti, tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是善法?于何时,欲界善心生起,与喜俱行,与智相应,以色为所缘或……乃至……以法为所缘,或缘于任何,于彼时有触……乃至……有不散乱,这些是善法。对这些法之智是法无碍解。对它们的果报之智是义无碍解,以何种词句施设这些法,于彼,对法的词句表达之智是词无碍解。以何智了知那些智——「这些智是阐明此义的」,对诸智之智是辩无碍解。
§726
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
四无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是善法?于何时,欲界善心生起,与喜俱行,与智相应,有行……乃至……与喜俱行,与智不相应……乃至……与喜俱行,与智不相应,有行……乃至……与舍俱行,与智相应……乃至……与舍俱行,与智相应,有行……乃至……与舍俱行,与智不相应……乃至……与舍俱行,与智不相应,有行,以色为所缘或……乃至……以法为所缘,或缘于任何,于彼时有触……乃至……有不散乱。这些是善法。对这些法之智是法无碍解。对它们的果报之智是义无碍解。以何种词句施设这些法,于彼,对法的词句表达之智是词无碍解。以何智了知那些智——「这些智是阐明此义的」,对诸智之智是辩无碍解。
§727
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
四无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是善法?于何时,为了色界的往生而修习道,离诸欲……乃至……具足住于初禅,地遍,于彼时有触……乃至……有不散乱。这些是善法。对这些法之智是法无碍解。对它们的果报之智是义无碍解。以何种词句施设这些法,于彼,对法的词句表达之智是词无碍解。以何智了知那些智——「这些智是阐明此义的」,对诸智之智是辩无碍解。
§728
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
四无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是善法?当其时,为了无色界生起而修习道,完全超越无所有处,进入非想非非想处,与非想非非想处想俱行,舍断乐……乃至……进入第四禅那而住,在那时有触……乃至……有不散乱。这些是善法。于这些法中的智是法无碍解。于它们的果报中的智是义无碍解。以何种词而有这些法的施设,在那里于法词的说明中的智是词无碍解。以何智而知那些智——「这些智是阐明此义的」,于诸智中的智是辩无碍解。
§729
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
四无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是善法?当其时,修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断诸见,为了证得第一地,离诸欲……乃至……进入初禅那而住,苦行道、迟通达,在那时有触……乃至……有不散乱。这些是善法。于这些法中的智是法无碍解。于它们的果报中的智是义无碍解。以何种词而有这些法的施设,在那里于法词的说明中的智是词无碍解。以何智而知那些智——「这些智是阐明此义的」,于诸智中的智是辩无碍解。
2. Akusalavāro2. 不善门
§730
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
四无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā akusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是不善法?当其时,生起不善心,与悦俱行,与邪见相应,以色为所缘,或……乃至……以法为所缘,或缘于任何,在那时有触……乃至……有不散乱。这些是不善法。于这些法中的智是法无碍解。于它们的果报中的智是义无碍解。以何种词而有这些法的施设,在那里于法词的说明中的智是词无碍解。以何智而知那些智——「这些智是阐明此义的」,于诸智中的智是辩无碍解。
§731
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
四无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ…pe… somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ…pe… domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ vicikicchāsampayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā akusalā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ dhammapaṭisambhidā. Tesaṃ vipāke ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是不善法?当其时,生起不善心,与悦俱行,与邪见相应,有行……乃至……与悦俱行,与邪见不相应……乃至……与悦俱行,与邪见不相应,有行……乃至……与舍俱行,与邪见相应……乃至……与舍俱行,与邪见相应,有行……乃至……与舍俱行,与邪见不相应……乃至……与舍俱行,与邪见不相应,有行……乃至……与忧俱行,与嗔相应……乃至……与忧俱行,与嗔相应,有行……乃至……与舍俱行,与疑相应……乃至……与舍俱行,与掉举相应,以色为所缘,或……乃至……以法为所缘,或缘于任何,在那时有触……乃至……有不散乱。这些是不善法。于这些法中的智是法无碍解。于它们的果报中的智是义无碍解。以何种词而有这些法的施设,在那里于法词的说明中的智是词无碍解。以何智而知那些智——「这些智是阐明此义的」,于诸智中的智是辩无碍解。
3. Vipākavāro3. 果报门
§732
Tisso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā .
三无碍解——义无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
哪些法是无记的?当由于欲界善业的已作、已积集,果报眼识生起,伴随舍,以色为所缘,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有舍,有心一境性,有意根,有舍根,有命根,或者在那时还有其他缘生的无色诸法。这些法是无记的。于这些法中的智是义无碍解。以何种词语施设这些法,于彼法词语的言说中的智是词无碍解。以何智知那些智——「这些智是阐明此义的」,于诸智中的智是辩无碍解。
§733
Tisso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
三无碍解——义无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ…pe… ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ…pe… jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ…pe… kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti sukhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, sukhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti , ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
哪些法是无记的?当由于欲界善业的已作、已积集,果报耳识生起,伴随舍,以声为所缘……鼻识生起,伴随舍,以香为所缘……舌识生起,伴随舍,以味为所缘……身识生起,伴随乐,以触为所缘,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有乐,有心一境性,有意根,有乐根,有命根,或者在那时还有其他缘生的无色诸法。这些法是无记的。于这些法中的智是义无碍解。以何种词语施设这些法,于彼法词语的言说中的智是词无碍解。以何智知那些智——「这些智是阐明此义的」,于诸智中的智是辩无碍解。
§734
Tisso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā. Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti , cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
三无碍解——义无碍解、词无碍解、辩无碍解。哪些法是无记的?当由于欲界善业的已作、已积集,果报意界生起,伴随舍,以色为所缘或……以触为所缘,或缘于任何,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有舍,有心一境性,有意根,有舍根,有命根,或者在那时还有其他缘生的无色诸法。这些法是无记的。于这些法中的智是义无碍解。以何种词语施设这些法,于彼法词语的言说中的智是词无碍解。以何智知那些智——「这些智是阐明此义的」,于诸智中的智是辩无碍解。
§735
Tisso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
三无碍解——义无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā . Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
哪些法是无记的?当由于欲界善业的已作、已积集,果报意识界生起,伴随悦,以色为所缘或……以法为所缘,或缘于任何,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有喜,有乐,有心一境性,有意根,有悦根,有命根,或者在那时还有其他缘生的无色诸法。这些法是无记的。于这些法中的智是义无碍解。以何种词语施设这些法,于彼法词语的言说中的智是词无碍解。以何智知那些智——「这些智是阐明此义的」,于诸智中的智是辩无碍解。
§736
Tisso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
三无碍解——义无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是无记法?在由于欲界善业的已作、已积累,果报意界生起,与舍俱,或以色为所缘……乃至……或以法为所缘,或缘于任何其他之时,在那时有触、有受、有想、有思、有心、有寻、有伺、有舍、有心一境性、有意根、有舍根、有命根,或者在那时还有其他任何缘生的无色法。这些法是无记的。对于这些法的智是义无碍解。以何种语言施设这些法,对于那法语言的说明之智是词无碍解。以何智了知那些智——「这些智是阐明此义的」,对于诸智的智是辩无碍解。
§737
Tisso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
三种无碍解——义无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā ñāṇasampayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是无记法?在由于欲界善业的已作、已积累,果报意界生起,与喜俱、相应智……乃至……与喜俱、相应智、有行……乃至……与喜俱、不相应智……乃至……与喜俱、不相应智、有行……乃至……与舍俱、相应智……乃至……与舍俱、相应智、有行……乃至……与舍俱、不相应智……乃至……与舍俱、不相应智、有行,或以色为所缘……乃至……或以法为所缘,或缘于任何其他之时,在那时有触……乃至……有不散乱。这些法是无记的。对于这些法的智是义无碍解。以何种语言施设这些法,对于那法语言的说明之智是词无碍解。以何智了知那些智——「这些智是阐明此义的」,对于诸智的智是辩无碍解。
§738
Tisso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
三种无碍解——义无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā . Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是无记法?在为了色界生而修习道,离诸欲……乃至……具足住于初禅地遍之时,在那时有触……乃至……有不散乱。这些法是善的。由于那色界善业的已作、已积累,果报离诸欲……乃至……具足住于初禅地遍,在那时有触……乃至……有不散乱。这些法是无记的。对于这些法的智是义无碍解。以何种语言施设这些法,对于那法语言的说明之智是词无碍解。以何智了知那些智——「这些智是阐明此义的」,对于诸智的智是辩无碍解。
§739
Tisso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
三种无碍解——义无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是无记法?在为了无色界生而修习道,完全超越无所有处,与非想非非想处想俱,由于乐的舍断……乃至……具足住于第四禅之时,在那时有触……乃至……有不散乱。这些法是善的。由于那无色界善业的已作、已积累,果报完全超越无所有处,与非想非非想处想俱,由于乐的舍断……乃至……具足住于第四禅,在那时有触……乃至……有不散乱。这些法是无记的。对于这些法的智是义无碍解。以何种语言施设这些法,对于那法语言的说明之智是词无碍解。以何智了知那些智——「这些智是阐明此义的」,对于诸智的智是辩无碍解。
§740
Tisso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
三种无碍解——义无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa kammassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向减损,为了舍断诸邪见,为了证得初地,离诸欲……(中略)……具足住于初禅,苦行道、钝通达,在那时有触……(中略)……有不散乱。这些法是善。由于那出世间善业已作、已修习,其果报是离诸欲……(中略)……具足住于初禅,苦行道、钝通达、空,在那时有触……(中略)……有不散乱。这些法是无记。于这些法中之智是义无碍解。以何种语言施设那些法,于彼法语言之说中之智是词无碍解。以何智了知那些智——「这些智是阐明此义的」,于诸智中之智是辩无碍解。
§741
Tisso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
三无碍解——义无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ…pe… sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ…pe… ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ…pe… jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ…pe… kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti dukkhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, dukkhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, dukkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是无记法?当由于不善业已作、已积集,其果报眼识生起,俱舍受,以色为所缘……(中略)……耳识生起,俱舍受,以声为所缘……(中略)……鼻识生起,俱舍受,以香为所缘……(中略)……舌识生起,俱舍受,以味为所缘……(中略)……身识生起,俱苦受,以触所缘为所缘,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有苦,有心一境性,有意根,有苦根,有命根,或者在那时还有其他缘生的无色法。这些法是无记。于这些法中之智是义无碍解。以何种语言施设那些法,于彼法语言之说中之智是词无碍解。以何智了知那些智——「这些智是阐明此义的」,于诸智中之智是辩无碍解。
§742
Tisso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
三无碍解——义无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… phoṭṭhabbārammaṇā vā…pe… manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti , vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是无记法?当由于不善业已作、已积集,其果报意界生起,俱舍受,以色为所缘或……(中略)……以触所缘为所缘或……(中略)……意识界生起,俱舍受,以色为所缘或……(中略)……以法为所缘或缘于任何,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有舍,有心一境性,有意根,有舍根,有命根,或者在那时还有其他缘生的无色法。这些法是无记。于这些法中之智是义无碍解。以何种语言施设那些法,于彼法语言之说中之智是词无碍解。以何智了知那些智——「这些智是阐明此义的」,于诸智中之智是辩无碍解。
4. Kiriyavāro4. 唯作门
§743
Tisso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
三无碍解——义无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manodhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā . Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是无记法?当意界生起,是唯作,既非善也非不善,也非业果报,俱舍受,以色为所缘或……(中略)……以触所缘为所缘或缘于任何,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有舍,有心一境性,有意根,有舍根,有命根,或者在那时还有其他缘生的无色法。这些法是无记。于这些法中之智是义无碍解。以何种语言施设那些法,于彼法语言之说中之智是词无碍解。以何智了知那些智——「这些智是阐明此义的」,于诸智中之智是辩无碍解。
§744
Tisso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
三无碍解——义无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā somanassasahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā…pe… manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti , samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是无记法?当意识界生起,是唯作,既非善也非不善,也非业果报,与悦俱,以色为所缘,或……乃至……以法为所缘,或……乃至……意识界生起,是唯作,既非善也非不善,也非业果报,与舍俱,以色为所缘,或……乃至……以法为所缘,或缘于任何其他,在那时有触、有受、有想、有思、有心、有寻、有伺、有舍、有心一境性、有精进根、有定根、有意根、有舍根、有命根,或在那时还有其他任何缘生的无色法。这些是无记法。于这些法中的智是义无碍解。以何种语言施设这些法,于彼法语言的论说中的智是词无碍解。以何智知那些智——「这些智是阐明此义的」,于诸智中的智是辩无碍解。
§745
Tisso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
三种无碍解——义无碍解、词无碍解、辩无碍解。
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā somanassasahagatā ñāṇasampayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena…pe… rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti…pe… arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ…pe… sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā abyākatā. Imesu dhammesu ñāṇaṃ atthapaṭisambhidā. Yāya niruttiyā tesaṃ dhammānaṃ paññatti hoti tatra dhammaniruttābhilāpe ñāṇaṃ niruttipaṭisambhidā. Yena ñāṇena tāni ñāṇāni jānāti – ‘‘imāni ñāṇāni idamatthajotakānī’’ti, ñāṇesu ñāṇaṃ paṭibhānapaṭisambhidā.
什么是无记法?当意识界生起,是唯作,既非善也非不善,也非业果报,与悦俱,相应智……乃至……与悦俱,相应智,有行……乃至……与悦俱,不相应智……乃至……与悦俱,不相应智,有行……乃至……与舍俱,相应智……乃至……与舍俱,相应智,有行……乃至……与舍俱,不相应智……乃至……与舍俱,不相应智,有行……乃至……修习色界禅那……乃至……修习无色界禅那,是唯作,既非善也非不善,也非业果报,现法乐住……乃至……完全超越无所有处,具非想非非想处想,以舍断乐……乃至……具足住第四禅那,在那时有触……乃至……有不散乱。这些是无记法。于这些法中的智是义无碍解。以何种语言施设这些法,于彼法语言的论说中的智是词无碍解。以何智知那些智——「这些智是阐明此义的」,于诸智中的智是辩无碍解。
§746
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā. Tisso paṭisambhidā kāmāvacarakusalato catūsu ñāṇasampayuttesu cittuppādesu, kiriyato catūsu ñāṇasampayuttesu cittuppādesu uppajjanti. Atthapaṭisambhidā etesu ceva uppajjati, catūsu maggesu catūsu phalesu ca uppajjati.
四种无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。三种无碍解从欲界善,于四种相应智的心生起中,从唯作,于四种相应智的心生起中生起。义无碍解于这些中生起,也于四道、四果中生起。
Abhidhammabhājanīyaṃ. · 阿毗达摩分类
3. Pañhāpucchakaṃ
3. 问分
§747
Catasso paṭisambhidā – atthapaṭisambhidā, dhammapaṭisambhidā, niruttipaṭisambhidā, paṭibhānapaṭisambhidā.
四种无碍解——义无碍解、法无碍解、词无碍解、辩无碍解。
§748
Catunnaṃ paṭisambhidānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā…pe… kati saraṇā, kati araṇā?
四种无碍解中,多少是善?多少是不善?多少是无记?……乃至……多少是有依?多少是无依?
1. Tikaṃ1. 三法
§749
Siyā kusalā, siyā abyākatā. Siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Tisso paṭisambhidā siyā vipākadhammadhammā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā; atthapaṭisambhidā siyā vipākā, siyā vipākadhammadhammā, siyā nevavipākanavipākadhammadhammā. Tisso paṭisambhidā anupādinnupādāniyā; atthapaṭisambhidā siyā anupādinnupādāniyā, siyā anupādinnaanupādāniyā. Tisso paṭisambhidā asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā; atthapaṭisambhidā siyā asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikā, siyā asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā.
或是善,或是无记。或与乐受相应,或与不苦不乐受相应。三种无碍解或是果报法之法,或是非果报非果报法之法;义无碍解或是果报,或是果报法之法,或是非果报非果报法之法。三种无碍解是不被执取的可被执取的;义无碍解或是不被执取的可被执取的,或是不被执取的不可被执取的。三种无碍解是不被杂染的不能杂染的;义无碍解或是不被杂染的能杂染的,或是不被杂染的不能杂染的。
Tisso paṭisambhidā savitakkasavicārā; atthapaṭisambhidā siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā. Siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā.
三种无碍解是有寻有伺的;义无碍解或者是有寻有伺的,或者是唯有伺的,或者是无寻无伺的。或者是喜俱的,或者是乐俱的,或者是舍俱的。非以见非以修习所应断。非以见非以修习所应断之因。
Tisso paṭisambhidā siyā ācayagāmino, siyā nevācayagāmināpacayagāmino; atthapaṭisambhidā siyā ācayagāminī , siyā apacayagāminī, siyā nevācayagāmināpacayagāminī.
三种无碍解或者是趣向积集的,或者是非趣向积集非趣向损减的;义无碍解或者是趣向积集的,或者是趣向损减的,或者是非趣向积集非趣向损减的。
Tisso paṭisambhidā nevasekkhanāsekkhā, atthapaṭisambhidā siyā sekkhā, siyā asekkhā , siyā nevasekkhanāsekkhā. Tisso paṭisambhidā parittā; atthapaṭisambhidā siyā parittā, siyā appamāṇā. Niruttipaṭisambhidā parittārammaṇā; tisso paṭisambhidā siyā parittārammaṇā, siyā mahaggatārammaṇā, siyā appamāṇārammaṇā.
三种无碍解是非有学非无学的,义无碍解或者是有学的,或者是无学的,或者是非有学非无学的。三种无碍解是小的;义无碍解或者是小的,或者是无量的。词无碍解是小所缘的;三种无碍解或者是小所缘的,或者是广大所缘的,或者是无量所缘的。
Tisso paṭisambhidā majjhimā; atthapaṭisambhidā siyā majjhimā, siyā paṇītā. Tisso paṭisambhidā aniyatā; atthapaṭisambhidā siyā sammattaniyatā, siyā aniyatā. Niruttipaṭisambhidā na vattabbā – maggārammaṇātipi, maggahetukātipi, maggādhipatinītipi; atthapaṭisambhidā na maggārammaṇā, siyā maggahetukā, siyā maggādhipatinī, siyā na vattabbā maggahetukātipi, maggādhipatinītipi; dve paṭisambhidā siyā maggārammaṇā, na maggahetukā, siyā maggādhipatino, siyā na vattabbā maggārammaṇātipi, maggādhipatinotipi.
三种无碍解是中等的;义无碍解或者是中等的,或者是殊胜的。三种无碍解是不定的;义无碍解或者是正性决定的,或者是不定的。词无碍解不应说为道所缘、道因、道增上;义无碍解非道所缘,或者是道因,或者是道增上,或者不应说为道因、道增上;二种无碍解或者是道所缘,非道因,或者是道增上,或者不应说为道所缘、道增上。
Tisso paṭisambhidā siyā uppannā, siyā anuppannā, na vattabbā uppādinoti; atthapaṭisambhidā siyā uppannā, siyā anuppannā, siyā uppādinī. Siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā. Niruttipaṭisambhidā paccuppannārammaṇā; dve paṭisambhidā siyā atītārammaṇā, siyā anāgatārammaṇā, siyā paccuppannārammaṇā ; atthapaṭisambhidā siyā atītārammaṇā, siyā anāgatārammaṇā, siyā paccuppannārammaṇā, siyā na vattabbā atītārammaṇātipi, anāgatārammaṇātipi, paccuppannārammaṇātipi. Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā. Niruttipaṭisambhidā bahiddhārammaṇā; tisso paṭisambhidā siyā ajjhattārammaṇā, siyā bahiddhārammaṇā, siyā ajjhattabahiddhārammaṇā. Anidassanaapaṭighā.
三种无碍解或者是已生的,或者是未生的,不应说为令生;义无碍解或者是已生的,或者是未生的,或者是令生的。或者是过去的,或者是未来的,或者是现在的。词无碍解是现在所缘的;二种无碍解或者是过去所缘的,或者是未来所缘的,或者是现在所缘的;义无碍解或者是过去所缘的,或者是未来所缘的,或者是现在所缘的,或者不应说为过去所缘、未来所缘、现在所缘。或者是内的,或者是外的,或者是内外的。词无碍解是外所缘的;三种无碍解或者是内所缘的,或者是外所缘的,或者是内外所缘的。无见无对。
2. Dukaṃ2. 二法
§750
Hetū, sahetukā, hetusampayuttā, hetū ceva sahetukā ca, hetū ceva hetusampayuttā ca, na vattabbā na hetū sahetukātipi, nahetūahetukātipi.
因,有因,因相应,既是因又是有因,既是因又是因相应,不应说为非因有因、非因无因。
Sappaccayā , saṅkhatā, anidassanā, appaṭighā, arūpā, tisso paṭisambhidā lokiyā, atthapaṭisambhidā siyā lokiyā, siyā lokuttarā, kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
有缘,有为,无见,无对,无色,三种无碍解是世间的,义无碍解或者是世间的,或者是出世间的,以某些可识知,以某些不可识知。
No āsavā. Tisso paṭisambhidā sāsavā; atthapaṭisambhidā siyā sāsavā, siyā anāsavā. Āsavavippayuttā. Tisso paṭisambhidā na vattabbā āsavā ceva sāsavā cāti, sāsavā ceva no ca āsavā; atthapaṭisambhidā na vattabbā āsavo ceva sāsavā cāti, siyā sāsavā ceva no ca āsavo , siyā na vattabbā sāsavā ceva no ca āsavāti. Na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttā cātipi, āsavasampayuttā ceva no ca āsavātipi. Tisso paṭisambhidā āsavavippayuttā sāsavā; atthapaṭisambhidā siyā āsavavippayuttā sāsavā, siyā āsavavippayuttā anāsavā.
非漏。三种无碍解是有漏的;义无碍解或者是有漏的,或者是无漏的。漏相离。三种无碍解不应说为既是漏又是有漏,有漏而非漏;义无碍解不应说为既是漏又是有漏,或者是有漏而非漏,或者不应说为有漏而非漏。不应说为既是漏又是漏相应、漏相应而非漏。三种无碍解是漏相离有漏;义无碍解或者是漏相离有漏,或者是漏相离无漏。
No saṃyojanā…pe… no ganthā…pe… no oghā…pe… no yogā…pe… no nīvaraṇā…pe… no parāmāsā…pe… sārammaṇā. No cittā, cetasikā, cittasampayuttā, cittasaṃsaṭṭhā, cittasamuṭṭhānā, cittasahabhuno, cittānuparivattino. Cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā, cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno, cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino, bāhirā, no upādā, anupādinnā.
非结…(中略)…非缚…(中略)…非暴流…(中略)…非轭…(中略)…非盖…(中略)…非执取…(中略)…有所缘。非心、非心所、非与心相应、非与心相杂、非心等起、非与心俱生、非随转于心。与心相杂等起、与心相杂等起俱生、随转于与心相杂等起,外、非取、非所取。
No upādānā…pe… no kilesā…pe… na dassanena pahātabbā. Na bhāvanāya pahātabbā. Na dassanena pahātabbahetukā. Na bhāvanāya pahātabbahetukā. Tisso paṭisambhidā savitakkā; atthapaṭisambhidā siyā savitakkā, siyā avitakkā. Tisso paṭisambhidā savicārā; atthapaṭisambhidā siyā savicārā, siyā avicārā. Siyā sappītikā, siyā appītikā. Siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā. Siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā. Siyā upekkhāsahagatā, siyā na upekkhāsahagatā. Tisso paṭisambhidā kāmāvacarā; atthapaṭisambhidā siyā kāmāvacarā, siyā na kāmāvacarā. Na rūpāvacarā. Na arūpāvacarā . Tisso paṭisambhidā pariyāpannā; atthapaṭisambhidā siyā pariyāpannā, siyā apariyāpannā. Tisso paṭisambhidā aniyyānikā; atthapaṭisambhidā siyā niyyānikā, siyā aniyyānikā. Tisso paṭisambhidā aniyatā; atthapaṭisambhidā siyā niyatā , siyā aniyatā. Tisso paṭisambhidā sauttarā; atthapaṭisambhidā siyā sauttarā , siyā anuttarā. Araṇāti.
非取…(中略)…非烦恼…(中略)…非应以见而舍断。非应以修习而舍断。非以见而舍断之因。非以修习而舍断之因。三无碍解有寻;义无碍解或有寻、或无寻。三无碍解有伺;义无碍解或有伺、或无伺。或有喜、或无喜。或喜俱、或非喜俱。或乐俱、或非乐俱。或舍俱、或非舍俱。三无碍解是欲界;义无碍解或是欲界、或非欲界。非色界。非无色界。三无碍解是所摄;义无碍解或是所摄、或非所摄。三无碍解是非出离;义无碍解或是出离、或非出离。三无碍解是不定;义无碍解或是决定、或不决定。三无碍解是有上;义无碍解或是有上、或无上。远离。
Pañhāpucchakaṃ. · 问分
Paṭisambhidāvibhaṅgo niṭṭhito. · 无碍解分别完