三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 玛欣德尊者标准中译
首页论藏分别部14. 学处分别

14. Sikkhāpadavibhaṅgo14. 学处分别

32 段 · CSCD 巴利原典
14. Sikkhāpadavibhaṅgo14. 学处分别
1. Abhidhammabhājanīyaṃ
1. 阿毗达摩分别论
§703
Pañca sikkhāpadāni – pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ, adinnādānā veramaṇī sikkhāpadaṃ, kāmesumicchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ, musāvādā veramaṇī sikkhāpadaṃ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ.
五学处——离杀生学处、离不与取学处、离欲邪行学处、离妄语学处、离放逸之因的诸酒类学处。
§704
Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ pāṇātipātā viramantassa, yā tasmiṃ samaye pāṇātipātā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto – idaṃ vuccati ‘‘pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā.
其中,什么是离杀生学处?在任何时候,当欲界善心生起,与喜俱、与智相应,于正离杀生者,在那时,凡是对杀生的不喜、离、远离、离弃、不作、不为、不犯、不越时、桥之破坏——这称为「离杀生学处」。其余诸法与离相应。
Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ pāṇātipātā viramantassa, yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – idaṃ vuccati ‘‘pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’. Avasesā dhammā cetanāya sampayuttā.
其中,什么是离杀生学处?在任何时候,当欲界善心生起,与喜俱、与智相应,于正离杀生者,在那时,凡是思、思作、思作性——这称为「离杀生学处」。其余诸法与思相应。
Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ pāṇātipātā viramantassa, yo tasmiṃ samaye phasso…pe… paggāho avikkhepo – idaṃ vuccati ‘‘pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’ .
其中,什么是离杀生学处?在任何时候,当欲界善心生起,与喜俱、与智相应,于正离杀生者,在那时,凡是触……乃至……执持、不散乱——这称为「离杀生学处」。
Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena pāṇātipātā viramantassa, yā tasmiṃ samaye pāṇātipātā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto – idaṃ vuccati ‘‘pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā.
其中,什么是离杀生学处?在任何时候,当欲界善心生起,与喜俱、与智相应、有行……乃至……与喜俱、与智不相应……乃至……与喜俱、与智不相应、有行……乃至……与舍俱、与智相应……乃至……与舍俱、与智相应、有行……乃至……与舍俱、与智不相应……乃至……与舍俱、与智不相应、有行,于正离杀生者,在那时,凡是对杀生的不喜、离、远离、离弃、不作、不为、不犯、不越时、桥之破坏——这称为「离杀生学处」。其余诸法与离相应。
§705
Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena pāṇātipātā viramantassa, yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – idaṃ vuccati ‘‘pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’. Avasesā dhammā cetanāya sampayuttā.
其中,什么是离杀生学处?在任何时候,当欲界善心生起,与舍俱、与智不相应、有行,于正离杀生者,在那时,凡是思、思作、思作性——这称为「离杀生学处」。其余诸法与思相应。
Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena pāṇātipātā viramantassa phasso…pe… paggāho avikkhepo – idaṃ vuccati ‘‘pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’.
其中,什么是离杀生学处?在任何时候,当欲界善心生起,与舍俱、与智不相应、有行,于正离杀生者,触……乃至……执持、不散乱——这称为「离杀生学处」。
§706
Tattha katamaṃ adinnādānā veramaṇī sikkhāpadaṃ…pe… kāmesumicchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ…pe… musāvādā veramaṇī sikkhāpadaṃ…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramantassa, yā tasmiṃ samaye surāmerayamajjapamādaṭṭhānā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto – idaṃ vuccati ‘‘surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā.
于此,什么是离不与取学处……(中略)……离欲邪行学处……(中略)……离妄语学处……(中略)……离放逸之因的诸酒类学处?当欲界善心生起,与喜俱、与智相应,于正离放逸之因的诸酒类之时,于彼时,凡对放逸之因的诸酒类的不喜、离、远离、离弃、不作、不行、不犯、不越时、桥之破坏——此称为「离放逸之因的诸酒类学处」。其余诸法与离相应。
Tattha katamaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ, yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramantassa, yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – idaṃ vuccati ‘‘surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’. Avasesā dhammā cetanāya sampayuttā.
于此,什么是离放逸之因的诸酒类学处?当欲界善心生起,与喜俱、与智相应,于正离放逸之因的诸酒类之时,于彼时,凡思、思作、思作性——此称为「离放逸之因的诸酒类学处」。其余诸法与思相应。
Tattha katamaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramantassa, yo tasmiṃ samaye phasso…pe… paggāho avikkhepo – idaṃ vuccati ‘‘surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’.
于此,什么是离放逸之因的诸酒类学处?当欲界善心生起,与喜俱、与智相应,于正离放逸之因的诸酒类之时,于彼时,凡触……(中略)……执持、不散乱——此称为「离放逸之因的诸酒类学处」。
Tattha katamaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramantassa, yā tasmiṃ samaye surāmerayamajjapamādaṭṭhānā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto – idaṃ vuccati ‘‘surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā.
于此,什么是离放逸之因的诸酒类学处?当欲界善心生起,与喜俱、与智相应、有行……(中略)……与喜俱、与智不相应……(中略)……与喜俱、与智不相应、有行……(中略)……与舍俱、与智相应……(中略)……与舍俱、与智相应、有行……(中略)……与舍俱、与智不相应……(中略)……与舍俱、与智不相应、有行,于正离放逸之因的诸酒类之时,于彼时,凡对放逸之因的诸酒类的不喜、离、远离、离弃、不作、不行、不犯、不越时、桥之破坏——此称为「离放逸之因的诸酒类学处」。其余诸法与离相应。
§707
Tattha katamaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramantassa, yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – idaṃ vuccati ‘‘surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’. Avasesā dhammā cetanāya sampayuttā.
于此,什么是离放逸之因的诸酒类学处?当欲界善心生起,与舍俱、与智不相应、有行,于正离放逸之因的诸酒类之时,于彼时,凡思、思作、思作性——此称为「离放逸之因的诸酒类学处」。其余诸法与思相应。
Tattha katamaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramantassa , yo tasmiṃ samaye phasso…pe… paggāho avikkhepo – idaṃ vuccati ‘‘surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’.
于此,什么是离放逸之因的诸酒类学处?当欲界善心生起,与舍俱、与智不相应、有行,于正离放逸之因的诸酒类之时,于彼时,凡触……(中略)……执持、不散乱——此称为「离放逸之因的诸酒类学处」。
§708
Pañca sikkhāpadāni – pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ, adinnādānā veramaṇī sikkhāpadaṃ, kāmesumicchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ , musāvādā veramaṇī sikkhāpadaṃ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ.
五学处——离杀生学处、离不与取学处、离欲邪行学处、离妄语学处、离放逸之因的诸酒类学处。
§709
Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… chandādhipateyyaṃ… vīriyādhipateyyaṃ… cittādhipateyyaṃ… vīmaṃsādhipateyyaṃ… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ pāṇātipātā viramantassa, yā tasmiṃ samaye pāṇātipātā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto – idaṃ vuccati ‘‘pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā.
于此,什么是离杀生学处?当欲界善心生起,与喜俱、与智相应,劣的……中等的……殊胜的……欲增上的……精进增上的……心增上的……观察增上的……欲增上的劣的……中等的……殊胜的……精进增上的劣的……中等的……殊胜的……心增上的劣的……中等的……殊胜的……观察增上的劣的……中等的……殊胜的,于正离杀生之时,于彼时,凡对杀生的不喜、离、远离、离弃、不作、不行、不犯、不越时、桥之破坏——此称为「离杀生学处」。其余诸法与离相应。
Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… chandādhipateyyaṃ… vīriyādhipateyyaṃ… cittādhipateyyaṃ… vīmaṃsādhipateyyaṃ… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ pāṇātipātā viramantassa, yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā sañcetayitattaṃ – idaṃ vuccati ‘‘pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’. Avasesā dhammā cetanāya sampayuttā.
于此,什么是离杀生学处?在欲界善心生起时,伴随喜悦,相应于智,下…中…上…欲增上…精进增上…心增上…观察增上…欲增上下…中…上…精进增上下…中…上…心增上下…中…上…观察增上下…中…上,离杀生者,在那时的思、思虑、思虑性——这被称为「离杀生学处」。其余诸法与思相应。
Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… chandādhipateyyaṃ… vīriyādhipateyyaṃ… cittādhipateyyaṃ… vīmaṃsādhipateyyaṃ… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ … paṇītaṃ pāṇātipātā viramantassa, yo tasmiṃ samaye phasso…pe… paggāho avikkhepo – idaṃ vuccati ‘‘pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’.
于此,什么是离杀生学处?在欲界善心生起时,伴随喜悦,相应于智,下…中…上…欲增上…精进增上…心增上…观察增上…欲增上下…中…上…精进增上下…中…上…心增上下…中…上…观察增上下…中…上,离杀生者,在那时的触…乃至…执持、不散乱——这被称为「离杀生学处」。
Tattha katamaṃ pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… chandādhipateyyaṃ… vīriyādhipateyyaṃ… cittādhipateyyaṃ… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ pāṇātipātā viramantassa, yā tasmiṃ samaye pāṇātipātā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto – idaṃ vuccati ‘‘pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā…pe… avasesā dhammā cetanāya sampayuttā…pe… phasso…pe… paggāho avikkhepo – idaṃ vuccati ‘‘pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’.
于此,什么是离杀生学处?在欲界善心生起时,伴随喜悦,相应于智,有行…乃至…伴随喜悦,不相应于智…乃至…伴随喜悦,不相应于智,有行…乃至…伴随舍,相应于智…乃至…伴随舍,相应于智,有行…乃至…伴随舍,不相应于智…乃至…伴随舍,不相应于智,有行,下…中…上…欲增上…精进增上…心增上…欲增上下…中…上…精进增上下…中…上…心增上下…中…上,离杀生者,在那时对杀生的不喜、离、远离、离去、不作、不行、不犯、不越时、桥之破坏——这被称为「离杀生学处」。其余诸法与离相应…乃至…其余诸法与思相应…乃至…触…乃至…执持、不散乱——这被称为「离杀生学处」。
§710
Tattha katamaṃ adinnādānā veramaṇī sikkhāpadaṃ…pe… kāmesumicchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ…pe… musāvādā veramaṇī sikkhāpadaṃ…pe… surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… chandādhipateyyaṃ… vīriyādhipateyyaṃ … cittādhipateyyaṃ… vīmaṃsādhipateyyaṃ… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramantassa, yā tasmiṃ samaye surāmerayamajjapamādaṭṭhānā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto – idaṃ vuccati ‘‘surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā …pe… avasesā dhammā cetanāya sampayuttā…pe… phasso…pe… paggāho avikkhepo – idaṃ vuccati ‘‘surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’.
于此,什么是离不与取学处…乃至…离欲邪行学处…乃至…离妄语学处…乃至…离放逸之因的诸酒类学处?在欲界善心生起时,伴随喜悦,相应于智,下…中…上…欲增上…精进增上…心增上…观察增上…欲增上下…中…上…精进增上下…中…上…心增上下…中…上…观察增上下…中…上,离放逸之因的诸酒类者,在那时对放逸之因的诸酒类的不喜、离、远离、离去、不作、不行、不犯、不越时、桥之破坏——这被称为「离放逸之因的诸酒类学处」。其余诸法与离相应…乃至…其余诸法与思相应…乃至…触…乃至…执持、不散乱——这被称为「离放逸之因的诸酒类学处」。
§711
Tattha katamaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ? Yasmiṃ samaye kāmāvacare kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… chandādhipateyyaṃ… vīriyādhipateyyaṃ… cittādhipateyyaṃ… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ… paṇītaṃ… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ… majjhimaṃ paṇītaṃ surāmerayamajjapamādaṭṭhānā viramantassa, yā tasmiṃ samaye surāmerayamajjapamādaṭṭhānā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto – idaṃ vuccati ‘‘surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’. Avasesā dhammā veramaṇiyā sampayuttā…pe… avasesā dhammā cetanāya sampayuttā…pe… phasso…pe… paggāho avikkhepo – idaṃ vuccati ‘‘surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ’’.
于此,什么是离放逸之因的诸酒类学处?在欲界善心生起时,伴随喜悦,相应于智,有行…乃至…伴随喜悦,不相应于智…乃至…伴随喜悦,不相应于智,有行…乃至…伴随舍,相应于智…乃至…伴随舍,相应于智,有行…乃至…伴随舍,不相应于智…乃至…伴随舍,不相应于智,有行,下…中…上…欲增上…精进增上…心增上…欲增上下…中…上…精进增上下…中…上…心增上下…中…上,离放逸之因的诸酒类者,在那时对放逸之因的诸酒类的不喜、离、远离、离去、不作、不行、不犯、不越时、桥之破坏——这被称为「离放逸之因的诸酒类学处」。其余诸法与离相应…乃至…其余诸法与思相应…乃至…触…乃至…执持、不散乱——这被称为「离放逸之因的诸酒类学处」。
§712
Katame dhammā sikkhā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā sikkhā.
什么诸法是学?在欲界善心生起时,伴随喜悦,相应于智,以色为所缘或…乃至…以法为所缘或,或者缘于任何,在那时有触…乃至…有不散乱。这些诸法是学。
Katame dhammā sikkhā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā sikkhā.
什么诸法是学?在欲界善心生起时,伴随喜悦,相应于智,有行…乃至…伴随喜悦,不相应于智…乃至…伴随喜悦,不相应于智,有行…乃至…伴随舍,相应于智…乃至…伴随舍,相应于智,有行…乃至…伴随舍,不相应于智…乃至…伴随舍,不相应于智,有行,以色为所缘或…乃至…以法为所缘或,或者缘于任何,在那时有触…乃至…有不散乱。这些诸法是学。
§713
Katame dhammā sikkhā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti…pe… arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā sikkhā.
什么诸法是学?在修习色界生之道时…乃至…在修习无色界生之道时…乃至…在修习出世间禅那时,导出的、趣向损减的,为了断除诸邪见,为了证得初地,离诸欲…乃至…具足住于初禅那,苦行道、钝根智,在那时有触…乃至…有不散乱。这些诸法是学。
Abhidhammabhājanīyaṃ. · 阿毗达摩分类
2. Pañhāpucchakaṃ
2. 问题品
§714
Pañca sikkhāpadāni – pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ, adinnādānā veramaṇī sikkhāpadaṃ, kāmesumicchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ, musāvādā veramaṇī sikkhāpadaṃ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ.
五学处——离杀生学处、离不与取学处、离欲邪行学处、离妄语学处、离放逸之因的诸酒类学处。
§715
Pañcannaṃ sikkhāpadānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā…pe… kati saraṇā, kati araṇā?
五学处中,多少是善的,多少是不善的,多少是无记的……(中略)……多少是有依的,多少是无依的?
1. Tikaṃ1. 三法
§716
Kusalāyeva. Siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā, vipākadhammadhammā, anupādinnupādāniyā, asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikā, savitakkasavicārā, siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā.
只是善的。或与乐受相应,或与不苦不乐受相应,是果报法之法,非所取而非应取,非杂染而非杂染性,有寻有伺,或与喜俱,或与乐俱,或与舍俱。
Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā, neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā, ācayagāmino , nevasekkhanāsekkhā, parittā, parittārammaṇā, majjhimā, aniyatā, na vattabbā maggārammaṇātipi, maggahetukātipi, maggādhipatinotipi. Siyā uppannā, siyā anuppannā , na vattabbā uppādinoti, siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā, paccuppannārammaṇā, siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā, bahiddhārammaṇā, anidassanaappaṭighā.
非以见所应断、非以修习所应断,非以见所应断因、非以修习所应断因,导向积集,非有学非无学,小,小所缘,中等,不定,不应说为道所缘、道因、道增上。或已生,或未生,不应说为应生起,或过去,或未来,或现在,现在所缘,或内,或外,或内外,外所缘,无见无对。
2. Dukaṃ2. 二法
§717
Na hetū sahetukā, hetusampayuttā. Na vattabbā ‘‘hetū ceva sahetukā cā’’ti, sahetukā ceva na ca hetū, na vattabbā ‘‘hetū ceva hetusampayuttā cā’’ti, hetusampayuttā ceva na ca hetū, na hetu sahetūkā, sappaccayā, saṅkhatā, anidassanā, appaṭighā, arūpā, lokiyā, kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā.
非因而有因,与因相应。不应说为「既是因又是有因」,是有因而非因,不应说为「既是因又与因相应」,与因相应而非因,非因而有因,有缘,有为,无见,无对,无色,世间,以某些可了知,以某些不可了知。
No āsavā, sāsavā, āsavavippayuttā, na vattabbā ‘‘āsavā ceva sāsavā cā’’ti, sāsavā ceva no ca āsavā, na vattabbā ‘‘āsavā ceva āsavasampayuttā cā’’tipi, ‘‘āsavasampayuttā ceva no ca āsavā’’tipi. Āsavavippayuttā sāsavā, no saṃyojanā…pe… no ganthā…pe… no oghā…pe… no yogā…pe… no nīvaraṇā…pe… no parāmāsā…pe… sārammaṇā, no cittā, cetasikā, cittasampayuttā, cittasaṃsaṭṭhā , cittasamuṭṭhānā, cittasahabhuno, cittānuparivattino, cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā, cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno, cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino , bāhirā, no upādā, anupādinnā, no upādānā…pe… no kilesā.
非漏,有漏,与漏相离,不应说为「既是漏又是有漏」,是有漏而非漏,不应说为「既是漏又与漏相应」,「与漏相应而非漏」。与漏相离而有漏,非结……(中略)……非缚……(中略)……非暴流……(中略)……非轭……(中略)……非盖……(中略)……非执取……(中略)……有所缘,非心,心所,与心相应,与心相合,心等起,与心同生,随转于心,与心相合而等起,与心相合而等起同生,与心相合而等起随转,外,非取,非所取,非执取……(中略)……非烦恼。
Na dassanena pahātabbā, na bhāvanāyapahātabbā, na dassanena pahātabbahetukā, na bhāvanāya pahātabbahetukā, savitakkā, savicārā, siyā sappītikā, siyā appītikā, siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā, siyā na upekkhāsahagatā, kāmāvacarā, na rūpāvacarā, na arūpāvacarā, pariyāpannā, aniyyānikā, aniyatā, sauttarā, araṇāti.
非以见所应断,非以修习所应断,非以见所应断因,非以修习所应断因,有寻,有伺,或有喜,或无喜,或与喜俱,或非与喜俱,或与乐俱,或非与乐俱,或与舍俱,或非与舍俱,欲界,非色界,非无色界,所摄,非出离,不定,有上,无依。
Pañhāpucchakaṃ. · 问分
Sikkhāpadavibhaṅgo niṭṭhito. · 学处分别完