3. Dhātuvibhaṅgo · 3. 界分别义注
3. Dhātuvibhaṅgo三、界分别
1. Suttantabhājanīyavaṇṇanā
一、经文划分的说明
§172
172. Idāni tadanantare dhātuvibhaṅge sabbā dhātuyo chahi chahi dhātūhi saṅkhipitvā tīhi chakkehi suttantabhājanīyaṃ dassento cha dhātuyotiādimāha. Tattha chāti gaṇanaparicchedo. Dhātuyoti paricchinnadhammanidassanaṃ. Pathavīdhātūtiādīsu dhātvaṭṭho nāma sabhāvaṭṭho, sabhāvaṭṭho nāma suññataṭṭho, suññataṭṭho nāma nissattaṭṭhoti evaṃ sabhāvasuññatanissattaṭṭhena pathavīyeva dhātu pathavīdhātu. Āpodhātuādīsupi eseva nayo. Evamettha padasamāsaṃ viditvā evamattho veditabbo – pathavīdhātūti patiṭṭhānadhātu. Āpodhātūti ābandhanadhātu. Tejodhātūti paripācanadhātu. Vāyodhātūti vitthambhanadhātu. Ākāsadhātūti asamphuṭṭhadhātu. Viññāṇadhātūti vijānanadhātu.
172. 如今在分析诸界时，诸界共六种，分别称为六界，合为三界，分别以心、眼、耳、鼻、舌、身六根表现。因此称为『经文划分』。其中说的界，是指数量之说明。所谓界者，是指分断的法的显现。以地界为例，所谓地界者，是指属性之地，称为属性轮转。属性轮转者，是指空性轮转。空性轮转者，是指无所有处。以此属性无所有空的缘故，地界即为地界。水界等亦同此理。由此了解合成词义，应译：地界者，即立基之界。水界者，即束缚之界。火界者，即温煦之界。风界者，即膨胀之界。空界者，即未显之界。识界者，即知觉之界。
§173
173.Pathavīdhātudvayanti pathavīdhātu dve ayaṃ. Ayaṃ pathavīdhātu nāma na ekā eva ajjhattikabāhirabhedena pana dve dhātuyo evāti attho. Tenevāha – ‘‘atthi ajjhattikā atthi bāhirā’’ti. Tattha ajjhattikāti sattasantānapariyāpannā niyakajjhattā. Bāhirāti saṅkhārasantānapariyāpannā anindriyabaddhā. Ajjhattaṃ paccattanti ubhayampetaṃ niyakajjhattādhivacanameva. Idāni taṃ sabhāvākārato dassetuṃ kakkhaḷantiādi vuttaṃ. Tattha kakkhaḷanti thaddhaṃ. Kharigatanti pharusaṃ. Kakkhaḷattanti kakkhaḷabhāvo. Kakkhaḷabhāvoti kakkhaḷasabhāvo. Ajjhattaṃ upādinnanti niyakajjhattasaṅkhātaṃ upādinnaṃ. Upādinnaṃ nāma sarīraṭṭhakaṃ. Sarīraṭṭhakañhi kammasamuṭṭhānaṃ vā hotu mā vā, taṃ sandhāya upādinnampi atthi anupādinnampi; ādinnaggahitaparāmaṭṭhavasena pana sabbampetaṃ upādinnamevāti dassetuṃ ‘‘ajjhattaṃ upādinna’’nti āha.
173. 地界二者者，地界中有二，此二皆谓地界。此二地界之名非独一，但因内外不同，故有二界。文中亦说：『内者存在，外者存在』。其内者，谓有七蕴连结的内在界；外者，谓有行连结的外在不净界。内外互相依存，统称为内在界。今为显现其本性之相状，古语云：『坚硬者』等。坚硬者为刚硬。刚硬者者，刚硬的性质。刚硬性质，谓刚硬的状态。由此可知内在界为坚硬纽带连结之界。所谓内在界缘生，谓依身心构成。身心构成者，无论由业生还是非业生，既有缘起成分亦有非缘起成分，但总称为缘起之内在界，故称『内在缘起』。
Idāni tameva pathavīdhātuṃ vatthuvasena dassetuṃ seyyathidaṃ kesā lomātiādi vuttaṃ. Tattha seyyathidanti nipāto. Tassattho – yā sā ajjhattikā pathavīdhātu sā katamā? Yaṃ vā ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ nāma taṃ katamanti? Kesā lomātiādi tassā ajjhattikāya pathavīdhātuyā vatthuvasena pabhedadassanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – kesā nāma ajjhattā upādinnā sarīraṭṭhakā kakkhaḷattalakkhaṇā imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso. Lomā nāma…pe… karīsaṃ nāma. Idha pana avuttampi paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 1.4) pāḷiāruḷhaṃ matthaluṅgaṃ āharitvā matthaluṅgaṃ nāma ajjhattaṃ upādinnaṃ sarīraṭṭhakaṃ kakkhaḷattalakkhaṇaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso. Parato āpodhātuādīnaṃ niddese pittādīsupi eseva nayo.
现在为说明此地界具体实体，所说如头发、毛发等。『所谓』是一种语气词。意指此内在之地界为何？且问此坚硬称为何？毛发、头发等，为内在地界之不同表现，分别说明。文说：毛发者，即内在缘起身心构成之坚硬相，即此身中一个独立部分。毛者，手毛等。这里又据解释典籍引入巴利母音解释，毛发为内在缘起身心构成之坚硬相，此为身中一个局部。此后水界等事实按此理解释，如火界温热等亦同理。
Iminā kiṃ dassitaṃ hoti? Dhātumanasikāro. Imasmiṃ pana dhātumanasikāre kammaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā uttamatthaṃ arahattaṃ pāpuṇitukāmena kiṃ kattabbaṃ? Catupārisuddhisīlaṃ sodhetabbaṃ. Sīlavato hi kammaṭṭhānabhāvanā ijjhati. Tassa sodhanavidhānaṃ visuddhimagge vuttanayeneva veditabbaṃ. Visuddhasīlena pana sīle patiṭṭhāya dasa pubbapalibodhā chinditabbā. Tesampi chindanavidhānaṃ visuddhimagge vuttanayeneva veditabbaṃ. Chinnapalibodhena dhātumanasikārakammaṭṭhānaṃ uggaṇhitabbaṃ. Ācariyenāpi dhātumanasikārakammaṭṭhānaṃ uggaṇhāpentena sattavidhaṃ uggahakosallaṃ dasavidhañca manasikārakosallaṃ ācikkhitabbaṃ. Antevāsikenāpi ācariyassa santike bahuvāre sajjhāyaṃ katvā nijjaṭaṃ paguṇaṃ kammaṭṭhānaṃ kātabbaṃ. Vuttañhetaṃ aṭṭhakathāyaṃ – ‘‘ādikammikena bhikkhunā jarāmaraṇā muccitukāmena sattahākārehi uggahakosallaṃ icchitabbaṃ, dasahākārehi manasikārakosallaṃ icchitabba’’nti.
如此说明后，将介绍对此界的用心。针对此界用心，已修正佛陀教法中觉观，若要达成最高意义即阿拉汉果，应如何行事？首先，须净修四净戒。持戒者自当生起修习法门。其净戒修习之法，在《清净道论》中有相应记载。以清净戒身为基础，应断除十种贪着。断除方法亦载《清净道论》。断除十种贪爱后，应舍弃一切用心修习境界。佛陀及诸导师教示如何将七种起用法转换为十种观照技巧。修学者应多次于上师面前修习鉴别，以善巧方便立定正见之修习法门。如本注释书记：“最初修行比库应断除七种起用法以远离老死，须修十种正念技巧。”
Tattha vacasā, manasā, vaṇṇato, saṇṭhānato, disato, okāsato, paricchedatoti imehi sattahākārehi imasmiṃ dhātumanasikārakammaṭṭhāne ‘uggahakosallaṃ’ icchitabbaṃ. Anupubbato, nātisīghato, nātisaṇikato, vikkhepapaṭibāhanato , paṇṇattisamatikkamato, anupubbamuñcanato, lakkhaṇato, tayo ca suttantāti imehi dasahākārehi ‘manasikārakosallaṃ’ icchitabbaṃ. Tadubhayampi parato satipaṭṭhānavibhaṅge āvi bhavissati.
此中所谓言、意、色、会合、处所、界限、断分等七种起用法，于此用心修学法门中称为『起用技巧』而应加以了知。起用技巧乃渐次而非急疾，非断灭，超越分别，渐次放下之标准。如注释中所述：以上两者的功德，随后在念处解说中将再详细说明。
Evaṃ uggahitakammaṭṭhānena pana visuddhimagge vutte aṭṭhārasa senāsanadose vajjetvā pañcaṅgasamannāgate senāsane vasantena attanāpi pañcahi padhāniyaṅgehi samannāgatena pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantena vivittokāsagatena kammaṭṭhānaṃ manasikātabbaṃ. Manasikarontena ca vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena kesādīsu ekekakoṭṭhāsaṃ manasikaritvā avasāne evaṃ manasikāro pavattetabbo – ime kesā nāma sīsakaṭāhapaliveṭhanacamme jātā. Tattha yathā vammikamatthake jātesu kuṇṭhatiṇesu na vammikamatthako jānāti ‘mayi kuṇṭhatiṇāni jātānī’ti, nāpi kuṇṭhatiṇāni jānanti ‘mayaṃ vammikamatthake jātānī’ti, evameva na sīsakaṭāhapaliveṭhanacammaṃ jānāti ‘mayi kesā jātā’ti, nāpi kesā jānanti ‘mayaṃ sīsakaṭāhapaliveṭhanacamme jātā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kesā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
由此可见，虽说已经揭示修行之处，且讲明清净之道，但在排除十八种肢体缺陷后，乘具五肢之整齐完备的座位而坐的修行者，应当专心于此修行处。修者应根据病状、瘢痕的分别，就头发等各处一一观想，最终由此观想起发端——这些头发，是在头皮的皮下层次生起的。譬如蚯蚓所生之皱褶，蚯蚓自身并不察知‘我是蚯蚓体上发生的皱褶’，也不知皱褶‘是在蚯蚓体上生起的’，头皮下生的发丝亦如是，发丝本身不知‘我是在某人头部生起’，受发丝组成的躯体也不知‘我们是某人头皮下生的毛发’。相互之间毫无察觉，缺乏相应受用分别。这就是说，发丝乃是此躯干中一个独立的部分，无意识、无觉知、空洞、依止于大地界。
Lomā sarīraveṭhanacamme jātā. Tattha yathā suññagāmaṭṭhāne jātesu dabbatiṇesu na suññagāmaṭṭhānaṃ jānāti ‘mayi dabbatiṇāni jātānī’ti, nāpi dabbatiṇāni jānanti ‘mayaṃ suññagāmaṭṭhāne jātānī’ti, evameva na sarīraveṭhanacammaṃ jānāti ‘mayi lomā jātā’ti, nāpi lomā jānanti ‘mayaṃ sarīraveṭhanacamme jātā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lomā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
毛发是全身皮肤层中所生。譬如长出空旷处的蛆虫，蛆虫自己并不知‘我是生在空旷处’，空旷处的地层也不知‘我们生了蛆’，同样地，毛发自己不知‘我是生长出的毛’，身上所长的毛也不知‘我们是某人身上的毛发’。彼此间毫无察知，缺乏受用分别。由此可见，毛发是此躯干中一个独立部分，无意识、无觉知、空洞、依止于大地界。
Nakhā aṅgulīnaṃ aggesu jātā. Tattha yathā kumārakesu daṇḍakehi madhukaṭṭhike vijjhitvā kīḷantesu na daṇḍakā jānanti ‘amhesu madhukaṭṭhikā ṭhapitā’ti, nāpi madhukaṭṭhikā jānanti ‘mayaṃ daṇḍakesu ṭhapitā’ti, evameva na aṅguliyo jānanti ‘amhākaṃ aggesu nakhā jātā’ti, nāpi nakhā jānanti ‘mayaṃ aṅgulīnaṃ aggesu jātā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti nakhā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
指甲生于指头之端。如同昆虫停留于树枝之上时，枝干自身并不知‘我们枝干承托着昆虫’，昆虫也不知‘我栖息于枝干上’，指甲亦然，指头并不知‘我们的尖端生了指甲’，指甲也不知‘我是指头端部所生’。彼此毫无察觉，无受用分别。由此，指甲是此躯干独立一部分，无意识、无觉知、空洞、依止于大地界。
Dantā hanukaṭṭhikesu jātā. Tattha yathā vaḍḍhakīhi pāsāṇaudukkhalesu kenacideva silesajātena bandhitvā ṭhapitathambhesu na udukkhalāni jānanti ‘amhesu thambhā ṭhitā’ti, nāpi thambhā jānanti ‘mayaṃ udukkhalesu ṭhitā’ti, evameva na hanukaṭṭhikā jānanti ‘amhesu dantā jātā’ti , nāpi dantā jānanti ‘mayaṃ hanukaṭṭhikesu jātā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti dantā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
牙齿生于颌骨之处。如同老年人在石齿疾病期间将牙齿固定住，牙齿和颌骨彼此不知‘我们扎根于此’，颌骨也不知‘我生有牙齿’。牙齿亦不知‘我是生于颌骨之上’。彼此毫无互知察觉，无受用分别。由此知，牙齿是此躯干中独立一部分，无意识、无觉知、空洞、依止于大地界。
Taco sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhito. Tattha yathā allagocammapariyonaddhāya mahāvīṇāya na mahāvīṇā jānāti ‘ahaṃ allagocammena pariyonaddhā’ti, nāpi allagocammaṃ jānāti ‘mayā mahāvīṇā pariyoddhā’ti, evameva na sarīraṃ jānāti ‘ahaṃ tacena pariyonaddha’nti, nāpi taco jānāti ‘mayā sarīraṃ pariyonaddhanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti taco nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
皮肤包覆全身，形成一整体。譬如极大的琴弓覆盖着琴，而琴弓与琴本身彼此不知‘我是遮盖琴的’，琴盖亦不知‘我是被琴包覆的’，身皮与身躯亦然，相互不识‘我是由皮肤包裹’，彼此互不知晓。缺乏受用分别。这就是说，皮肤乃此身躯中独立一部分，无意识、无觉知、空洞、依止于大地界。
Maṃsaṃ aṭṭhisaṅghāṭaṃ anulimpitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā mahāmattikāya littāya bhittiyā na bhitti jānāti ‘ahaṃ mahāmattikāya littā’ti, nāpi mahāmattikā jānāti ‘mayā mahābhitti littā’ti, evameva na aṭṭhisaṅghāṭo jānāti ‘ahaṃ navamaṃsapesisatappabhedena maṃsena litto’ti, nāpi maṃsaṃ jānāti ‘mayā aṭṭhisaṅghāṭo litto’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti maṃsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
肌肉层粘附在骨骼之上，成为整体。譬如泥土附着于大土坯上，大土坯并不知‘我是被泥土覆盖’，泥土也不知‘我是堆积于大土坯上’，肌肉亦如是，肌肉不知‘我是被不同种类的肉细胞组成’，肉体亦不知‘我是由肌肉包覆’。彼此无互知，缺少受用分别。故此，肌肉乃此身躯中独立一部分，无意识、无觉知、空洞、依止于大地界。
Nhāru sarīrabbhantare aṭṭhīni ābandhamānā ṭhitā. Tattha yathā vallīhi vinaddhesu kuṭṭadārūsu na kuṭṭadārūni jānanti ‘mayaṃ vallīhi vinaddhānī’ti, nāpi valliyo jānanti ‘amhehi kuṭṭadārūni vinaddhānī’ti, evameva na aṭṭhīni jānanti ‘mayaṃ nhārūhi ābaddhānī’ti, nāpi nhārū jānanti ‘amhehi aṭṭhīni ābaddhānī’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti nhāru nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
湿润之处在体内，脂肪连结的各骨头稳固地立着。正如植物的藤蔓缠绕于枝干，而枝干却不自知“我们被藤缠绕”，藤蔓亦不知“我们抓缠枝干”，骨头亦然，不知道“我们被湿润之处连结”，湿润之处也不知“我们连结骨头”。彼此之间缺少交互观察认知，此为其法。故称湿润之处，在此身中，乃是独一无二之部分，无意识、无所表达、空无所依、坚硬、地性质地。
Aṭṭhīsu paṇhikaṭṭhi gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Gopphakaṭṭhi jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Jaṅghaṭṭhi ūruṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Ūruṭṭhi kaṭiṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ . Kaṭiṭṭhi piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Piṭṭhikaṇṭako gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito. Gīvaṭṭhi sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Sīsaṭṭhi gīvaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Gīvaṭṭhi piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhitaṃ. Piṭṭhikaṇṭako kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhito. Kaṭiṭṭhi ūruṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Ūruṭṭhi jaṅghaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Jaṅghaṭṭhi gopphakaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Gopphakaṭṭhi paṇhikaṭṭhike patiṭṭhitaṃ.
骨中，腕骨连结手骨而立。手骨连结胫骨而立。胫骨连结大腿骨而立。大腿骨连结腰骨而立。腰骨连结背骨而立。背骨连结舌骨而立。舌骨连结头骨而立。头骨固定在舌骨上。舌骨固定在背骨上。背骨固定在腰骨上。腰骨固定在大腿骨上。大腿骨固定在胫骨上。胫骨固定在手骨上。手骨固定在腕骨上。腕骨固定在腕骨上。
Tattha yathā iṭṭhakadārugomayādisañcayesu na heṭṭhimā heṭṭhimā jānanti ‘mayaṃ uparime uparime ukkhipitvā ṭhitā’ti, nāpi uparimā uparimā jānanti ‘mayaṃ heṭṭhimesu heṭṭhimesu patiṭṭhitā’ti, evameva na paṇhikaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na gopphakaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na jaṅghaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ ūruṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na ūruṭṭhi jānāti ‘ahaṃ kaṭiṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na kaṭiṭṭhi jānāti ‘ahaṃ piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na piṭṭhikaṇṭako jānāti ‘ahaṃ gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito’ti, na gīvaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhita’nti, na sīsaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ gīvaṭṭhimhi patiṭṭhita’nti, na gīvaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhita’nti, na piṭṭhikaṇṭako jānāti ‘ahaṃ kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhito’ti, na kaṭiṭṭhi jānāti ‘ahaṃ ūruṭṭhimhi patiṭṭhita’nti, na ūruṭṭhi jānāti ‘ahaṃ jaṅghaṭṭhimhi patiṭṭhita’nti, na jaṅghaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ gopphakaṭṭhimhi patiṭṭhita’nti, na gopphakaṭṭhi jānāti ‘ahaṃ paṇhikaṭṭhimhi patiṭṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti aṭṭhi nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
正如木材中的木髓和木皮等堆积，后面的不知晓前面的“我在其上面，并且立着”，前面的也不知晓后面的“我在其下面，并且依附着”。骨头亦然，腕骨不知“我立于手骨上”，手骨不知“我立于胫骨上”，胫骨不知“我立于大腿骨上”，大腿骨不知“我立于腰骨上”，腰骨不知“我立于背骨上”，背骨不知“我立于舌骨上”，舌骨不知“我立于头骨上”，头骨亦不知“我依附舌骨”，舌骨亦不知“我依附背骨”，背骨亦不知“我依附腰骨”，腰骨亦不知“我依附大腿骨”，大腿骨亦不知“我依附胫骨”，胫骨亦不知“我依附手骨”，手骨亦不知“我依附腕骨”，腕骨亦不知“我依附腕骨”。彼此之间缺少交互观察认知，此为其法。故称骨头，在此身中，乃是独一无二之部分，无意识、无所表达、空无所依、坚硬、地性质地。
Aṭṭhimiñjaṃ tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā veḷupabbādīnaṃ anto pakkhittesu sinnavettaggādīsu na veḷupabbādīni jānanti ‘amhesu vettaggādīni pakkhittānī’ti, nāpi vettaggādīni jānanti ‘mayaṃ veḷupabbādīsu ṭhitānīti, evameva na aṭṭhīni jānanti ‘amhākaṃ anto aṭṭhimiñjaṃ ṭhita’nti, nāpi aṭṭhimiñjaṃ jānāti ‘ahaṃ aṭṭhīnaṃ anto ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti aṭṭhimiñjaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
骨缝位于各骨之间。如藤蔓内侧裂口在枝条的分叉处，藤蔓不知“我在枝条的裂口处”，枝条亦不知“我在藤蔓的内侧”，骨缝亦然，骨头不知“我处于骨缝之间”，骨缝亦不知“我处于骨头之间”。彼此缺少相互交互观照，此为其法。故称骨缝，在此身中，乃是独一无二之部分，无意识、无所表达、空无所依、坚硬、地性质地。
Vakkaṃ galavāṭakato nikkhantena ekamūlena thokaṃ gantvā dvidhā bhinnena thūlanhārunā vinibaddhaṃ hutvā hadayamaṃsaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā vaṇṭupanibaddhe ambaphaladvaye na vaṇṭaṃ jānāti ‘mayā ambaphaladvayaṃ upanibaddha’nti, nāpi ambaphaladvayaṃ jānāti ‘ahaṃ vaṇṭena upanibaddha’nti, evameva na thūlanhāru jānāti ‘mayā vakkaṃ upanibaddha’nti, nāpi vakkaṃ jānāti ‘ahaṃ thūlanhārunā upanibaddha’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vakkaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
膈膜由横膈侧面向前伸展，一端连结骨骼，分成两部分与粗大湿润之处缠绕连结，包覆心脏肉体而立。犹如绳缠于双果，果不知“我被绳缠绕”，绳亦不知“我缠绕双果”，同样地，粗大湿润之处不知“被膈膜缠绕”，膈膜亦不知“缠绕粗大湿润之处”。彼此缺少交互观照，此为其法。故称膈膜，在此身中，乃是独一无二之部分，无意识、无所表达、空无所依、坚硬、地性质地。
Hadayaṃ sarīrabbhantare uraṭṭhipañjaramajjhaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhapitāya maṃsapesiyā na jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ jānāti ‘maṃ nissāya maṃsapesi ṭhapitā’ti, nāpi maṃsapesi jānāti ‘ahaṃ jiṇṇasandamānikapañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhitā’ti, evameva na uraṭṭhipañjarabbhantaraṃ jānāti ‘maṃ nissāya hadayaṃ ṭhita’nti, nāpi hadayaṃ jānāti ‘ahaṃ uraṭṭhipañjarabbhantaraṃ nissāya ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti hadayaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
心脏位于体内，在胸骨笼中央依附而立。犹如连接老旧骨笼的肉片，躯体肉片不知“我附着于老骨笼”，骨笼亦不知“我有肉片依附”，心骨笼亦然，彼此互不知晓不相观照。彼此缺少交互观察认知，此为其法。故称心脏，在此身中，乃是独一无二的部分，无意识、无所表达、空无所依、坚硬、地性质地。
Yakanaṃ antosarīre dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā ukkhalikapālapassamhi lagge yamakamaṃsapiṇḍe na ukkhalikapālapassaṃ jānāti ‘mayi yamakamaṃsapiṇḍo laggo’ti, nāpi yamakamaṃsapiṇḍo jānāti ‘ahaṃ ukkhalikapālapasse laggo’ti, evameva na thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ jānāti ‘maṃ nissāya yakanaṃ ṭhita’nti, nāpi yakanaṃ jānāti ‘ahaṃ thanānaṃ abbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti yakanaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
犊纳那（yakanaṃ）处于身内，两个地方之间，依靠于右侧存在。犹如在草丛之下的双股骨块上附着，但双股骨块并不知自己附着在草丛之下，也不知草丛附着在双股骨块上；同样地，两个地方相互之间依靠于身内右侧，彼此都不知对方依靠自己。这些法互不观察、无意识、无认知。故称犊纳那为此身中单一部分，无意识、无认知、空无所有、无主、坚硬、类似地土元素。
Kilomakesu paṭicchannakilomakaṃ hadayañca vakkañca parivāretvā ṭhitaṃ, apaṭicchannakilomakaṃ sakalasarīre cammassa heṭṭhato maṃsaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā pilotikapaliveṭhite maṃse na maṃsaṃ jānāti ‘ahaṃ pilotikāya paliveṭhita’nti, nāpi pilotikā jānāti ‘mayā maṃsaṃ paliveṭhita’nti, evameva na vakkahadayāni sakalasarīre maṃsañca jānāti ‘ahaṃ kilomakena paṭicchanna’nti, nāpi kilomakaṃ jānāti ‘mayā vakkahadayāni sakalasarīre maṃsañca paṭicchanna’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kilomakaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
隐毛覆盖于毛孔之上，心脏与肺环绕其侧，无遮蔽之毛孔遍布全身，肉体在皮肤下环绕。犹如油腻之软膏包覆在肉上，肉体不知被油脂包覆，油脂亦不知包覆了肉体；同样地，肺与心环绕整个身体而肉体也不知，被肺包覆，肺亦不知包覆了肉体。这些法互不观察、无意识、无认知。故称毛孔为此身中单一部分，无意识、无认知、空无所有、无主、坚硬、类似地土元素。
Pihakaṃ hadayassa vāmapasse udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā koṭṭhakamatthakapassaṃ nissāya ṭhitāya gomayapiṇḍiyā na koṭṭhakamatthakapassaṃ jānāti ‘gomayapiṇḍi maṃ nissāya ṭhitā’ti, nāpi gomayapiṇḍi jānāti ‘ahaṃ koṭṭhakamatthakapassaṃ nissāya ṭhitā’ti, evameva na udarapaṭalassa matthakapassaṃ jānāti ‘pihakaṃ maṃ nissāya ṭhita’nti, nāpi pihakaṃ jānāti ‘ahaṃ udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pihakaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
胸口皮肤左侧依靠于腹部皮肤前部。犹如皮肤表层依托于位于之下的脂肪块，脂肪块不知附着于皮肤表层，皮肤表层也不知自己附着于脂肪块；同样地，腹部皮肤前部不知胸口皮肤，胸口皮肤也不知自己依靠于腹部皮肤前部。这些法互不观察、无意识、无认知。故称胸口皮肤为此身中单一部分，无意识、无认知、空无所有、无主、坚硬、类似地土元素。
Papphāsaṃ sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānaṃ abbhantare hadayañca yakanañca uparichādetvā olambantaṃ ṭhitaṃ. Tattha yathā jiṇṇakoṭṭhabbhantare olambamāne sakuṇakulāvake na jiṇṇakoṭṭhabbhantaraṃ jānāti ‘mayi sakuṇakulāvako olambamāno ṭhito’ti, nāpi sakuṇakulāvako jānāti ‘ahaṃ jiṇṇakoṭṭhabbhantare olambamāno ṭhito’ti , evameva na sarīrabbhantaraṃ jānāti ‘mayi papphāsaṃ olambamānaṃ ṭhita’nti, nāpi papphāsaṃ jānāti ‘ahaṃ evarūpe sarīrabbhantare olambamānaṃ ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti papphāsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
在身内两个地方之间、中间靠近心脏与犊纳那处有皮下组织悬挂连接。犹如老茧部位连结的鸟类巢穴，巢穴不知道自己附着在老茧部位，老茧处也不知道有巢穴；同样地，身内黏膜组织悬挂而不知自身，黏膜也不知挂靠之地。这些法互不观察、无意识、无认知。故称皮下组织为此身中单一部分，无意识、无认知、空无所有、无主、坚硬、类似地土元素。
Antaṃ galavāṭakato karīsamaggapariyante sarīrabbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā lohitadoṇikāya obhujitvā ṭhapite chinnasīsadhamanikaḷevare na lohitadoṇi jānāti ‘mayi dhamanikaḷevaraṃ ṭhita’nti, nāpi dhamanikaḷevaraṃ jānāti ‘ahaṃ lohitadoṇikāyaṃ ṭhita’nti, evameva na sarīrabbhantaraṃ jānāti ‘mayi antaṃ ṭhita’nti, nāpi antaṃ jānāti ‘ahaṃ sarīrabbhantare ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti antaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
身体边缘处，围绕膀胱与尿道之间连结处。犹如红骨血管包覆及安置于断断续续的筋膜中，血管不知附着于筋膜，筋膜亦不知依附于血管；同样地，身体边缘不知自己存在，关联处也不知。 这等法互不观察、无意识、无认知。故称身体边缘为此身中单一部分，无意识、无认知、空无所有、无主、坚硬、类似地土元素。
Antaguṇaṃ antantare ekavīsati antabhoge bandhitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbetvā ṭhitesu rajjukesu na pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ jānāti ‘rajjukā maṃ sibbetvā ṭhitā’ti, nāpi rajjukā jānanti ‘mayaṃ pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbetvā ṭhitā’ti, evameva na antaṃ jānāti ‘antaguṇaṃ maṃ ābandhitvā ṭhita’nti, nāpi antaguṇaṃ jānāti ‘ahaṃ antaṃ bandhitvā ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti antaguṇaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
在身体边缘之内，二十一条筋腱彼此束缚而立。犹如足跟筋膜束缚于绳索上，绳索不知被足跟筋膜束缚，筋膜亦不知被绳索束缚；同样地，身体边缘也不知自己被筋腱捆绑，筋腱亦不知自己束缚之处。此等法互不观察、无意识、无认知。故称身体边缘状态为此身中单一部分，无意识、无认知、空无所有、无主、坚硬、类似地土元素。
Udariyaṃ udare ṭhitaṃ asitapītakhāyitasāyitaṃ. Tattha yathā suvānadoṇiyaṃ ṭhite suvānavamathumhi na suvānadoṇi jānāti ‘mayi suvānavamathu ṭhito’ti, nāpi suvānavamathu jānāti ‘ahaṃ suvānadoṇiyaṃ ṭhito’ti, evameva na udaraṃ jānāti ‘mayi udariyaṃ ṭhita’nti, nāpi udariyaṃ jānāti ‘ahaṃ udare ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti udariyaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
胸部在腹部上方，呈灰黄色，干枯而松软。在此，如同一个站立于肥沃土壤上的清洁细流，那个细流自身却不知‘我是那清洁的细流’，也不知‘清洁的细流在我这里’，同样，胸部亦不知‘胸部在我这里’，也不知‘我在胸部中’。这些现象相互之间没有相互作用和识别，彼此没有感知，正是如此这诸法。故胸部，在此身上，是一个独立整体的部分，无知觉、无觉智、无所愿求、空虚寂止，如大地元素一般。
Karīsaṃ pakkāsayasaṅkhāte aṭṭhaṅgulaveḷupabbasadise antapariyosāne ṭhitaṃ. Tattha yathā veḷupabbe omadditvā pakkhittāya saṇhapaṇḍumattikāya na veḷupabbaṃ jānāti ‘mayi paṇḍumattikā ṭhitā’ti, nāpi paṇḍumattikā jānāti ‘ahaṃ veḷupabbe ṭhitā’ti, evameva na pakkāsayo jānāti ‘mayi karīsaṃ ṭhita’nti, nāpi karīsaṃ jānāti ‘ahaṃ pakkāsaye ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti karīsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
手臂如一个由蜘蛛网般细丝构成、长度约八寸、披散展开状的结构置于身体末端。如蜘蛛网被吹拂散开后，网状物自身不知‘我是一张蜘蛛网’，网状物亦不知‘蜘蛛网在我这里’，同样，手臂亦不知‘手臂在我这里’，手臂亦不知‘我在手臂中’。这些现象相互间不观察彼此，没有相互作用，彼此无知觉，这些法如是。故手臂，在此身上，是一个独立整体的部分，无知觉、无觉智、无所愿求、空虚寂止，如大地元素一般。
Matthaluṅgaṃ sīsakaṭāhabbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā purāṇalābukaṭāhe pakkhittāya piṭṭhapiṇḍiyā na lābukaṭāhaṃ jānāti ‘mayi piṭṭhapiṇḍi ṭhitā’ti, nāpi piṭṭhapiṇḍi jānāti ‘ahaṃ lābukaṭāhe ṭhitā’ti, evameva na sīsakaṭāhabbhantaraṃ jānāti ‘mayi matthaluṅgaṃ ṭhita’nti, nāpi matthaluṅgaṃ jānāti ‘ahaṃ sīsakaṭāhabbhantare ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti matthaluṅgaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
头颅边缘之冠部位。此前端的旧发覆盖于后脑，覆盖物自身不知‘我覆盖于后脑隆起’，后脑隆起亦不知‘覆盖物在我处’，同样，冠部之间亦不知‘冠部在我这里’，冠部亦不知‘我在冠部间’。这些法相互间缺乏分辨和感知，彼此无觉察，如此诸法。故冠部，在此身上，是一个独立整体的部分，无意识、无觉智、无所愿求、空虚寂止，如大地元素一般。
Yaṃvā panaññampīti iminā āpokoṭṭhāsādīsu tīsu anugataṃ pathavīdhātuṃ lakkhaṇavasena yevāpanakaṃ pathaviṃ katvā dasseti.
上述三者，胸部、手臂、冠部等，皆属于内在的地元素。它们在此被列为三种聚合地元素，用以标示这片地的不同部分。
Bāhirapathavīdhātuniddese ayoti kāḷalohaṃ. Lohanti jātilohaṃ, vijātilohaṃ, kittimalohaṃ, pisācalohanti catubbidhaṃ. Tattha ayo, sajjhu, suvaṇṇaṃ, tipu, sīsaṃ, tambalohaṃ, vekantakanti imāni satta jātilohāni nāma. Nāganāsikalohaṃ vijātilohaṃ nāma. Kaṃsalohaṃ, vaṭṭalohaṃ, ārakūṭanti tīṇi kittimalohāni nāma. Morakkhakaṃ, puthukaṃ, malinakaṃ, capalakaṃ, selakaṃ, āṭakaṃ, bhallakaṃ, dūsilohanti aṭṭha pisācalohāni nāma. Tesu pañca jātilohāni pāḷiyaṃ visuṃ vuttāneva. Tambalohaṃ, vekantakalohanti imehi pana dvīhi jātilohehi saddhiṃ sesaṃ sabbampi idha lohanti veditabbaṃ.
关于外在地元素的说明曰‘铁’。铁者，有本生铁、异生铁、净铁、镕铁四种。所谓铁，即是七种铁中的‘锰’，‘嗣铁’，‘三净铁’，‘铜铁’及‘镰铁’。‘蛟龙鼻铁’称为异生铁。‘锡铁’，‘铅铁’，‘铬铁’为三净铁。‘摩利迦铁’，‘敷铁’，‘昏铁’，‘浮铁’，‘沙铁’，‘杖钩铁’，‘达罗铁’，及‘腻铁’，共八种镕铁。此七种铁分类符合《巴利圣典》的记载。铜铁及镰铁等合于上述两种铁种，余皆属地元素之铁类须知。
Tipūti setatipu. Sīsanti kāḷatipu. Sajjhūti rajataṃ. Muttāti sāmuddikamuttā. Maṇīti ṭhapetvā pāḷiāgate veḷuriyādayo seso jotirasādibhedo sabbopi maṇi. Veḷuriyoti vaṃsavaṇṇamaṇi. Saṅkhoti sāmuddikasaṅkho. Silāti kāḷasilā, paṇḍusilā, setasilātiādibhedā sabbāpi silā. Pavāḷanti pavāḷameva. Rajatanti kahāpaṇo. Jātarūpanti suvaṇṇaṃ. Lohitaṅkoti rattamaṇi. Masāragallanti kabaramaṇi. Tiṇādīsu bahisārā antamaso nāḷikerādayopi tiṇaṃ nāma. Antosāraṃ antamaso dārukhaṇḍampi kaṭṭhaṃ nāma. Sakkharāti muggamattato yāva muṭṭhippamāṇā marumbā sakkharā nāma. Muggamattato pana heṭṭhā vālikāti vuccati. Kaṭhalanti yaṃ kiñci kapālaṃ. Bhūmīti pathavī. Pāsāṇoti antomuṭṭhiyaṃ asaṇṭhahanato paṭṭhāya hatthippamāṇaṃ asampatto pāsāṇo nāma. Hatthippamāṇato paṭṭhāya pana upari pabbato nāma. Yaṃ vā panāti iminā tālaṭṭhi-nāḷikera-phalādibhedaṃ sesapathaviṃ gaṇhāti. Yā ca ajjhattikā pathavīdhātu yā ca bāhirāti iminā dvepi pathavīdhātuyo kakkhaḷaṭṭhena lakkhaṇato ekā pathavīdhātu evāti dasseti.
‘铜’即白铜。‘锡’即黑锡。‘锰’即银。‘珍珠’即海珍珠。‘玛尼’为装饰用宝石，在《巴利文献》中有绿松石等各类宝石，皆归入玛尼。‘绿松石’意指一种带纹宝石。‘结’为海珍珠之核。‘石’包括黑石、绿色石、白石等各种石头。‘珊瑚’即红珊瑚。‘银币’即银制货币。‘金属黄铜’为黄铜矿。‘椰椰果壳’等外壳类物称为草。‘草’指植物外壳。‘木头’指树干及木段称为木。‘砂糖’乃由粗颗粒砂糖组成，尺寸如拳头，称为砂糖。粗颗粒以下称为细粒砂。‘木瓜’即某种果实。‘土地’为地。‘石头’指经截断，大小如拳头的不可移动石块。上方称为山。‘如是诸物’及各种树皮、果实、竹节等余类碎地，统称为地元素。内地元素与外地元素二者，通过坚硬与韧性之特性，显现为一整体地元素，如本章所示。
§174
174.Āpodhātuniddesādīsu heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Āpo āpogatantiādīsu ābandhanavasena āpo. Tadeva āposabhāvaṃ gatattā āpogataṃ nāma. Snehavasena sneho. Soyeva snehasabhāvaṃ gatattā snehagataṃ nāma. Bandhanattaṃ rūpassāti avinibbhogarūpassa bandhanabhāvo. Pittaṃ semhantiādīnipi vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena pariggahetvā dhātuvaseneva manasikātabbāni.
174. 关于水、羁绊等诸因，应照前文所述来理解。水，在“水流动”等词中是作为羁绊之意。由于水的本性即为流动，故称其为“水流”。如同爱感因爱而生，故称为“爱生”。“羁绊”者，谓色蕴是不灭受用之色的羁绊之性。譬如脾、肝等器官乃颜色、维系、感受、消除等功能之所聚集者，应视为元素之一，如同地、水、火、风四大者。
Tatrāyaṃ nayo – pittesu hi abaddhapittaṃ jīvitindriyapaṭibaddhaṃ sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ, baddhapittaṃ pittakosake ṭhitaṃ. Tattha yathā pūvaṃ byāpetvā ṭhite tele na pūvaṃ jānāti ‘telaṃ maṃ byāpetvā ṭhita’nti, nāpi telaṃ jānāti ‘ahaṃ pūvaṃ byāpetvā ṭhita’nti, evameva na sarīraṃ jānāti ‘abaddhapittaṃ maṃ byāpetvā ṭhita’nti, nāpi abaddhapittaṃ jānāti ‘ahaṃ sarīraṃ byāpetvā ṭhita’nti. Yathā ca vassodakena puṇṇe kosātakīkosake na kosātakīkosako jānāti ‘mayi vassodakaṃ ṭhita’nti, nāpi vassodakaṃ jānāti ‘ahaṃ kosātakīkosake ṭhita’nti, evameva na pittakosako jānāti mayi baddhapittaṃ ṭhitanti, nāpi baddhapittaṃ jānāti ‘ahaṃ pittakosake ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pittaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
依此理——在脾等之处，有不受约束之脾，依赖生命根普遍及身而立；亦有受约之脾，立于脾囊之中。譬如油满布袋时，布袋不知“油满布袋已”，油亦不知“我满布袋”，同样身亦不知“不受约束之脾布满身”，不受约束之脾亦不知“我布满身”。又譬如雨水满旱穴，旱穴不知“我们中有雨水”，雨水亦不知“我在旱穴”，此理亦复如是：脾囊不知“我立有受约之脾”，受约之脾不知“我立于脾囊”。诸此诸法，相互间无受用反观，即无知觉。由此可见，脾者，在此身中唯一一部分，非感知、非明了、空无所依、柔软恭顺、为羁绊之质，故称之为水因。
Semhaṃ ekapatthapūrappamāṇaṃ udarapaṭale ṭhitaṃ. Tattha yathā upari sañjātapheṇapaṭalāya candanikāya na candanikā jānāti ‘mayi pheṇapaṭalaṃ ṭhita’nti, nāpi pheṇapaṭalaṃ jānāti ‘ahaṃ candanikāya ṭhita’nti, evameva na udarapaṭalaṃ jānāti ‘mayi semhaṃ ṭhita’nti, nāpi semhaṃ jānāti ‘ahaṃ udarapaṭale ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti semhaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
肝，一拍幅大小，立于腹膜处。譬如腹膜上所生之泡膜、银心草，不知“我立于泡膜”，泡膜亦不知“我立于银心草”，同样腹膜不知“我立有肝”，肝亦不知“我立于腹膜”。诸此诸法，相互间无受用反观，即无知觉。由此可见，肝者，在此身中唯一一部分，非感知、非明了、空无所依、柔软恭顺、为羁绊之质，故称之为水因。
Pubbo anibaddhokāso, yattha yattheva khāṇukaṇṭakappaharaṇaaggijālādīhi abhihaṭe sarīrappadese lohitaṃ saṇṭhahitvā paccati, gaṇḍapīḷakādayo vā uppajjanti, tattha tattheva tiṭṭhati. Tattha yathā pharasuppahārādivasena paggharitaniyāse rukkhe na rukkhassa pharasuppahārādippadesā jānanti ‘amhesu niyyāso ṭhito’ti, nāpi niyyāso jānāti ‘ahaṃ rukkhassa pharasuppahārādippadesesu ṭhito’ti, evameva na sarīrassa khāṇukaṇṭakādīhi abhihaṭappadesā jānanti ‘amhesu pubbo ṭhito’ti, nāpi pubbo jānāti ‘ahaṃ tesu padesesu ṭhito’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pubbo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
先成部分者，其处所被如针刺、荆棘、利器等所刺破时，如受血聚积，产生脖疮等，常保持原样。譬如树枝上被螫刺后，不知“我有寄生处”，寄生处亦不知“我立于树枝”。同样身上不知“我处先成部分”，先成部分亦不知“我立于该处”。诸此诸法，相互无受用反观，故无知觉。由此可见，先成部分者，是此身中唯一一部分，非感知、非明了、空无所依、柔软恭顺、为羁绊之质，故称为水因。
Lohitesu saṃsaraṇalohitaṃ abaddhapittaṃ viya sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ. Sannicitalohitaṃ yakanaṭṭhānassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā ekapattapūraṇappamāṇaṃ vakkahadayayakanapapphāsāni tementaṃ ṭhitaṃ. Tattha saṃsaraṇalohite abaddhapittasadisova vinicchayo. Itaraṃ pana yathā jajjarakapālaṭṭhe udake heṭṭhā leḍḍukhaṇḍāni temayamāne na leḍḍukhaṇḍāni jānanti ‘mayaṃ udakena temiyamānā ṭhitā’ti, nāpi udakaṃ jānāti ‘ahaṃ leḍḍukhaṇḍāni tememī’ti, evameva na yakanassa heṭṭhābhāgaṭṭhānaṃ vakkādīni vā jānanti ‘mayi lohitaṃ ṭhitaṃ, amhe vā temayamānaṃ ṭhita’nti, nāpi lohitaṃ jānāti ‘ahaṃ yakanassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā vakkādīni temayamānaṃ ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lohitaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
血脉中循环之血，似不受约束之脾，遍布全身。流动血，充满口腔底部，以一拍幅大小计算似含某些口腔感触部位。流动血为不受约束之脾之类。譬如河水中有水中杂物，水不知“我流过杂物”，杂物亦不知“我处于水”，同理，水底下部分口腔组织及言语部位并不知“血流其中”，血亦不知“我处于该部位”。诸此诸法，相互无受用反观，故无知觉。由此可见，血者，在此身中唯一一部分，非感知、非明了、空无所依、柔软恭顺、为羁绊之质，故称为水因。
Sedo aggisantāpādikālesu kesalomakūpavivarāni pūretvā tiṭṭhati ceva paggharati ca. Tattha yathā udakā abbūḷhamattesu bhisamuḷālakumudanāḷakalāpesu na bhisādikalāpavivarāni jānanti ‘amhehi udakaṃ paggharatī’ti, nāpi bhisādikalāpavivarehi paggharantaṃ udakaṃ jānāti ‘ahaṃ bhisādikalāpavivarehi paggharāmī’ti, evameva na kesalomakūpavivarāni jānanti ‘amhehi sedo paggharatī’ti, nāpi sedo jānāti ‘ahaṃ kesalomakūpavivarehi paggharāmī’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti sedo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
脓，生溃烂时充满毛囊肿洞，既站立亦充满。譬如水在热溃烂处，不知“水立于我中”，水亦不知“我处热溃烂洞中”。同样，脓不知“我立于毛囊肿洞中”，脓亦不知“我处毛囊肿洞中”。诸此诸法，相互无受用反观故无知觉。由此可见，脓者，是此身中唯一一部分，非感知、非明了、空无所依、柔软恭顺、为羁绊之质，故称为水因。
Medo thūlassa sakalasarīraṃ pharitvā kisassa jaṅghamaṃsādīni nissāya ṭhito patthinnasneho. Tattha yathā haliddipilotikapaṭicchanne maṃsapuñje na maṃsapuñjo jānāti ‘maṃ nissāya haliddipilotikā ṭhitā’ti, nāpi haliddipilotikā jānāti ‘ahaṃ maṃsapuñjaṃ nissāya ṭhitā’ti, evameva na sakalasarīre jaṅghādīsu vā maṃsaṃ jānāti ‘maṃ nissāya medo ṭhito’ti, nāpi medo jānāti ‘ahaṃ sakalasarīre jaṅghādīsu vā maṃsaṃ nissāya ṭhito’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti medo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto patthinnasneho patthinnayūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
脂肪遍布于全身，依托于腿肉等处而存在，紧密相连而得以安住。正如覆盖于肉团上的黄铜或铁片，肉团本身并不知晓“我依托于黄铜铁片而存在”，黄铜铁片也不知晓“我依托于肉团而存在”，同样地，脂肪遍布于全身或依托于腿等处的肉，也不知晓“我依托于脂肪而存在”，脂肪自身也不知晓“我依托于遍布全身的腿肉而存在”。这些法彼此相互依赖，却无自主的自觉认知，因此此等皆无执着、无心、空无自性，依他缘而生，依止缠结之形，属于无自性的外在形态。由此可知，所谓脂肪，即是此身中一个独立部分，其无意识、非有为、非生灭、无所有、无自体、依他起、缠结所聚、外在可见的现象。
Assu yadā sañjāyati tadā akkhikūpake pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Tattha yathā udakapuṇṇesu taruṇatālaṭṭhikūpakesu na taruṇatālaṭṭhikūpakā jānanti ‘amhesu udakaṃ ṭhita’nti, nāpi udakaṃ jānāti ‘ahaṃ taruṇatālaṭṭhikūpakesu ṭhita’nti, evameva na akkhikūpakā jānanti ‘amhesu assu ṭhita’nti, nāpi assu jānāti ‘ahaṃ akkhikūpakesu ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti assu nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
眼泪一旦流出，充满于眼眶后，或停留或溢出。正如装满水的椰子壳，椰壳本身不知晓“水依托于我”，水也不知晓“我依托于椰壳”，同样地，眼眶也不知晓“眼泪依附于我而存在”，眼泪自身也不知晓“我依附于眼眶而存在”。这些法彼此相互依赖，却没有独立觉知，因此这众法无互相观察、无分别认知，此即眼泪的定义：是此身中一个独立部分，无意识、非有为、非生灭、无所有、无自体、依他缘而起、缠结所聚的外在形态。
Vasā aggisantāpādikāle hatthatalahatthapiṭṭhipādatalapādapiṭṭhināsapuṭanalāṭaaṃsakūṭesu ṭhitavilīnasneho. Tattha yathā pakkhittatele ācāme na ācāmo jānāti ‘maṃ telaṃ ajjhottharitvā ṭhita’nti, nāpi telaṃ jānāti ‘ahaṃ ācāmaṃ ajjhottharitvā ṭhita’nti, evameva na hatthatalādippadeso jānāti ‘maṃ vasā ajjhottharitvā ṭhitā’ti, nāpi vasā jānāti ‘ahaṃ hatthatalādippadese ajjhottharitvā ṭhitā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vasā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
汗液于炎热时节，沾湿手掌、手指、脚掌、脚趾以及摩擦处的皱褶。正如涂抹于衣袖上的油，油自身不知“我依托于衣袖”，衣袖也不知“我依托于油汁”；同样地，手掌及其他部位也不知“汗液依托于我”，汗液自身也不知“我依托于手指等处”。这些现象彼此依存，却无自知无观察，故此汗液为无心、非有为、空无自体，因他而生，缠结所聚的外在形态。由此可见，汗液为此身中一个独立部分，无自知、无我、无所有，依赖他缘而存在的缠结所生现象。
Kheḷo tathārūpe kheḷuppattipaccaye sati ubhohi kapolapassehi orohitvā jivhāya tiṭṭhati. Tattha yathā abbocchinnaudakanissande nadītīrakūpake na kūpatalaṃ jānāti ‘mayi udakaṃ santiṭṭhatī’ti, nāpi udakaṃ jānāti ‘ahaṃ kūpatale santiṭṭhāmī’ti , evameva na jivhātalaṃ jānāti ‘mayi ubhohi kapolapassehi orohitvā kheḷo ṭhito’ti, nāpi kheḷo jānāti ‘ahaṃ ubhohi kapolapassehi orohitvā jivhātale ṭhito’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kheḷo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
痰在形成时，沿着两侧颊部滑落，停留于舌头上。正如没有分割的水，依附于河岸或池塘水面，水体并不知晓“水依托于彼岸”，岸也不知晓“我依托于水”，同样地，舌头表面不知晓“痰依托于我”，痰也不知晓“我依托于舌头表面”。这些法互为依存，非相互了知，故而为无分别观察的现象。由此可见，所谓痰是此身中一个独立部分，无意识、非有为、无所有、无自体、依赖他缘、缠结所成的外在形态。
Siṅghāṇikā yadā sañjāyati tadā nāsāpuṭe pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Tattha yathā pūtidadhibharitāya sippikāya na sippikā jānāti ‘mayi pūtidadhi ṭhita’nti, nāpi pūtidadhi jānāti ‘ahaṃ sippikāya ṭhita’nti, evameva na nāsāpuṭā jānanti ‘amhesu siṅghāṇikā ṭhitā’ti, nāpi siṅghāṇikā jānāti ‘ahaṃ nāsāpuṭesu ṭhitā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti siṅghāṇikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
鼻孔在充满脓液时，脓液充盈鼻腔，或停留或流出。正如泥浆充满于壳内，壳自身不知“我有泥浆”，泥浆也不知“我从属于壳”，同样地，鼻孔不知“脓液依托于我”，脓液也不知“我依托于鼻孔”。这些诸法相互依存，却无自主观察，皆为无察觉、无所有、空无自性的存在，依他缘而起，缠结所聚的外在形态。由此知鼻孔脓液乃身中一个独立部分，无意识、非有为、无自体、非所有、因他起缠结形。
Lasikā aṭṭhikasandhīnaṃ abbhañjanakiccaṃ sādhayamānā asītisatasandhīsu ṭhitā. Tattha yathā telabbhañjite akkhe na akkho jānāti ‘maṃ telaṃ abbhañjitvā ṭhita’nti, nāpi telaṃ jānāti ‘ahaṃ akkhaṃ abbhañjitvā ṭhita’nti, evameva na asītisatasandhayo jānanti ‘lasikā amhe abbhañjitvā ṭhitā’ti, nāpi lasikā jānāti ‘ahaṃ asītisatasandhayo abbhañjitvā ṭhitā’ti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lasikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
疥癣于皮肤关节处生长，呈现出破坏皮肤的样貌，遍布于数百关节之中。正如涂油而裂的眼角，眼角并不知“油依附于我”，油也不知“我依附于眼角”；同样地，数百关节不知“疥癣依托于我”，疥癣本身也不知“我依托于数百关节”。这些法彼此依存，却无自主察觉，是无意识、无所有、空无自性的外在形态，凭借外缘而生，因缠结而成。由此可知，疥癣即是身中一个独立部分，非有意、非分别、无我、无所有、由缘起缠结形成的现象。
Muttaṃ vatthissa abbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā candanikāya pakkhitte adhomukhe ravaṇaghaṭe na ravaṇaghaṭo jānāti ‘mayi candanikāraso ṭhito’ti, nāpi candanikāraso jānāti ‘ahaṃ ravaṇaghaṭe ṭhito’ti, evameva na vatthi jānāti ‘mayi muttaṃ ṭhita’nti, nāpi muttaṃ jānāti ‘ahaṃ vatthimhi ṭhita’nti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti muttaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti. Yaṃ vā panāti avasesesu tīsu koṭṭhāsesu āpodhātuṃ sandhāya vuttaṃ.
讲说棉布中间部分所在。此处就如月光般天空悬挂着的风铃壶，风铃壶并不自知‘我处于月光色彩之中’，月光色彩亦不知‘我处于风铃壶中’，同样棉布也不知道‘我在棉布中’，棉布也不知‘我在棉布内’。这些现象彼此不具感知，缺少相互察觉。故名棉布者，即在此身中唯一一块无感知、无觉知、无自我、空无所依、无主导、无拘束、无根源的物质构成。至于什么是棉布，亦依照此三层构成说可理解。
Bāhiraāpodhātuniddese mūlaṃ paṭicca nibbatto raso mūlaraso nāma. Khandharasādīsupi eseva nayo. Khīrādīni pākaṭāneva. Yathā pana bhesajjasikkhāpade evamidha niyamo natthi. Yaṃ kiñci khīraṃ khīrameva. Sesesupi eseva nayo. Bhummānīti āvāṭādīsu ṭhitaudakāni. Antalikkhānīti pathaviṃ appattāni vassodakāni. Yaṃ vā panāti himodakakappavināsakaudakapathavīsandhārakaudakādīni idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhāni.
关于外部物质的象征说明，根本所依而止者谓之本味。此同于堆积的土或石头。乳汁等物质显现明白如实。譬如医戒所训，此处无特别条文约束。凡乳汁，仍为乳汁，残余亦同此理。所谓地则指水汇聚处，如地表水。所谓天气，指雨水等降落地面。也涵盖冰水、流水、分散水等现象，皆在此实际发生处。
§175
175.Tejodhātuniddese tejanavasena tejo. Tejova tejobhāvaṃ gatattā tejogataṃ. Usmāti uṇhākāro. Usmāva usmābhāvaṃ gatattā usmāgataṃ. Usumanti caṇḍausumaṃ. Tadeva usumabhāvaṃ gatattā usumagataṃ. Yena cāti yena tejogatena kuppitena. Santappatīti ayaṃ kāyo santappati, ekāhikajarādibhāvena usumajāto hoti. Yena ca jīrīyatīti yena ayaṃ kāyo jīrīyati, indriyavekallataṃ balaparikkhayaṃ valipalitādibhāvañca pāpuṇāti. Yena ca pariḍayhatīti yena kuppitena ayaṃ kāyo ḍayhati, so ca puggalo ‘ḍayhāmi ḍayhāmī’ti kandanto satadhotasappigosītacandanādilepanañceva tālavaṇṭavātañca paccāsīsati. Yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchatīti yenetaṃ asitaṃ vā odanādi, pītaṃ vā pānakādi, khāyitaṃ vā piṭṭhakhajjakādi, sāyitaṃ vā ambapakkamadhuphāṇitādi sammā paripākaṃ gacchati, rasādibhāvena vivekaṃ gacchatīti attho. Ettha ca purimā tayo tejodhātū catusamuṭṭhānā, pacchimo kammasamuṭṭhānova. Ayaṃ tāvettha padasaṃvaṇṇanā.
关于火元素之象征，火指燃烧之能量。光即火的表现。火行即火的本质。烧热即温暖之体。热体即带有温暖性质的火。狂热即猛烈的火。火与热表现为动能。如因火怒起，身受火烧之苦，如单一炽烤之感所致。因体衰弱而衰老，身为感官变化能力减退之表现。因被火焚烧，身苦痛燃烧，令众生感受‘我正被烧，我正在被烧’而呼喊，痛苦连绵如涂香之感，亦如遭受风暴侵袭。以黑、黄、腐、酸及其他变化成熟的食品等作象征，彼此引申其变化之义，成为有分别觉知的区分。
Idaṃ pana manasikāravidhānaṃ – idha bhikkhu ‘yena santappati, ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātū’ti manasi karoti; ‘yena jīrīyati, yena pariḍayhati, yena asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati, ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātū’ti manasi karoti. Yaṃ vā panāti imasmiṃ sarīre pākatiko eko utu atthi, so yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭho.
此为思想作用之方式——当比库心念‘此身中唯一一块无感知、无觉知、无自我、空无所依、无主导、燃烧之火元素’，或‘此身中唯一一块无感知、无觉知、无我、空无所依、无主导、变化成熟之火元素’时，即随其所在处显现无误。所谓所在，指其内涵所在之处。
Bāhiratejodhātuniddese kaṭṭhaṃ paṭicca pajjalito kaṭṭhupādāno aggi kaṭṭhaggi nāma. Sakalikaggiādīsupi eseva nayo. Saṅkāraggīti kacavaraṃ saṃkaḍḍhitvā jālāpito kacavaraggi. Indaggīti asaniaggi. Aggisantāpoti jālāya vā vītaccikaṅgārānaṃ vā santāpo. Sūriyasantāpoti ātapo. Kaṭṭhasannicayasantāpoti kaṭṭharāsiṭṭhāne santāpo. Sesesupi eseva nayo. Yaṃ vā panāti petaggi kappavināsaggi nirayaggiādayo idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.
关于外部火元素的说明，木头为火所点燃时，谓之木火。同样地，枝梢火、柴火亦包括其中。“柴火”意指聚集成堆、堆积成堆之木材。雷火即闪电火花。火焰燃烧即火燃烧之苦。日光热则为太阳火焰之暖。木材聚集处的火燃烧苦亦相同。残余同理。所谓存在处即树根、腐朽处，火焰破坏等现象皆显现在此。
§176
176.Vāyodhātuniddese vāyanavasena vāyo. Vāyova vāyobhāvaṃ gatattā vāyogataṃ. Thambhitattaṃ rūpassāti avinibbhogarūpassa thambhitabhāvo. Uddhaṅgamā vātāti uggārahikkādi pavattakā uddhaṃ ārohanavātā . Adhogamā vātāti uccārapassāvādinīharaṇakā adho orohanavātā. Kucchisayā vātāti antānaṃ bahivātā. Koṭṭhāsayā vātāti antānaṃ antovātā. Aṅgamaṅgānusārino vātāti dhamanijālānusārena sakalasarīre aṅgamaṅgāni anusaṭā samiñjanapasāraṇādinibbattakā vātā. Satthakavātāti sandhibandhanāni kattariyā chindantā viya pavattavātā. Khurakavātāti khurena viya hadayaṃ phālanavātā. Uppalakavātāti hadayamaṃsameva uppāṭanakavātā. Assāsoti antopavisananāsikāvato. Passāsoti bahinikkhamananāsikāvato. Ettha ca purimā sabbe catusamuṭṭhānā, assāsapassāsā cittasamuṭṭhānāva. Ayamettha padavaṇṇanā.
关于风元素之名，风即风之本质。所谓形体稳定不动即固定的形体之风。上升风为向上吹动之风，如鼓翼之风。下降风为吹落和排除之风。如向下吹风。尘埃堆积风为内风外风。腹部风为体内外风。风随部位而行，遍及全身，推动各部位运动，传播分布情绪等。主持者之风为担负连接、固定的风，如剪断绳索般运行的风。心跳风如击打心脏之风。心脏跳动如莲花开合之风。呼入风为鼻孔内吸入之风。呼出风为鼻孔外呼出之风。昔时三种风元素全部集聚，进而心念呼吸二风。以上为词义说明。
Idaṃ pana manasikāravidhānaṃ – idha bhikkhu uddhaṅgamādibhede vāte uddhaṅgamādivasena pariggahetvā ‘uddhaṅgamā vātā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto vitthambhanākāro vāyodhātū’ti manasi karoti. Sesesupi eseva nayo. Yaṃ vā panāti sese vāyokoṭṭhāse anugatā vātā idha yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.
关于这个专注方式——此处，比库以升起等分别的风作为升起等状态的总称，在心中思维：“所谓升起风者，是此身中单独的一个无意识、不动、虚空、无所依附且空洞的吹拂形态的风元素。”其他剩余的风亦同理。所谓‘剩余的风’，是指附属于风身（法体）的风，比此处所说的更为细微且深入到支骨间隙处。
Bāhiravāyodhātuniddese puratthimā vātāti puratthimadisato āgatā vātā. Pacchimuttaradakkhiṇesupi eseva nayo. Sarajā vātāti saha rajena sarajā. Arajā vātāti rajavirahitā suddhā arajā nāma. Sītāti sītautusamuṭṭhānā sītavalāhakantare samuṭṭhitā. Uṇhāti uṇhautusamuṭṭhānā uṇhavalāhakantare samuṭṭhitā. Parittāti mandā tanukavātā. Adhimattāti balavavātā. Kāḷāti kāḷavalāhakantare samuṭṭhitā, yehi abbhāhato chavivaṇṇo kāḷako hoti. Tesaṃ etaṃ adhivacanantipi eke. Verambhavātāti yojanato upari vāyanavātā. Pakkhavātāti antamaso makkhikāyapi pakkhāyūhanasamuṭṭhitā vātā. Supaṇṇavātāti garuḷavātā. Kāmañca imepi pakkhavātāva ussadavasena pana visuṃ gahitā. Tālavaṇṭavātāti tālapaṇṇehi vā aññena vā kenaci maṇḍalasaṇṭhānena samuṭṭhāpitā vātā. Vidhūpanavātāti bījanapattakena samuṭṭhāpitā vātā. Imāni ca tālavaṇṭavidhūpanāni anuppannampi vātaṃ uppādenti, uppannampi parivattenti. Yaṃ vā panāti idha pāḷiāgate ṭhapetvā sesavātā yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhā.
关于外在风元素的表示，东方所指的风名为东方风。西方、南方、南面、南偏东及南偏西诸方位亦同理。所谓有胞兹风者，含有胞兹；无胞兹风者，是指不含胞兹，清净之无胞兹风。凉者是由寒冷之气所产生的风，形成于阴冷阴湿之带。热者是由酷热之气所产生的风，形成于炎热之带。细者为纤细之风。盛者为强力之风。黑者，形成于黑暗之地带，呈现暗黑如炭烧的颜色。以上诸名称亦为专有用语。障碍风是指作用于络纬（络石之类）的风。翼风是聚集于昆虫翼部的风。飞羽之风是称为雕鹫风的风。这些翼风虽本质相同，但依其本质粗细有所差异。棕榈叶风是由棕榈叶或其他某种叶片于某一区域上形成的风。种子片风是由种子或其瓣片形成的风。这些棕榈叶风和种子片风，未形成时可诞生风，形成后亦转变为风。所谓“剩余的风”即依上述法，则是附属于支骨内部的风。
§177
177.Ākāsadhātuniddese appaṭighaṭṭanaṭṭhena na kassatīti ākāso. Ākāsova ākāsabhāvaṃ gatattā ākāsagataṃ. Aghaṭṭanīyatāya aghaṃ. Aghameva aghabhāvaṃ gatattā aghagataṃ. Vivaroti antaraṃ. Tadeva vivarabhāvaṃ gatattā vivaragataṃ. Asamphuṭṭhaṃ maṃsalohitehīti maṃsalohitehi nissaṭaṃ. Kaṇṇacchiddantiādi pana tasseva pabhedadassanaṃ. Tattha kaṇṇacchiddanti kaṇṇasmiṃ chiddaṃ vivaraṃ maṃsalohitehi asamphuṭṭhokāso. Sesesupi eseva nayo. Yenāti yena vivarena etaṃ asitādibhedaṃ ajjhoharaṇīyaṃ ajjhoharati, anto paveseti. Yatthāti yasmiṃ antoudarapaṭalasaṅkhāte okāse etadeva catubbidhaṃ ajjhoharaṇīyaṃ tiṭṭhati. Yenāti yena vivarena sabbampetaṃ vipakkaṃ kasaṭabhāvaṃ āpannaṃ nikkhamati, taṃ udarapaṭalato yāva karīsamaggā vidatthicaturaṅgulamattaṃ chiddaṃ maṃsalohitehi asamphuṭṭhaṃ nissaṭaṃ ākāsadhātūti veditabbaṃ. Yaṃ vā panāti ettha cammantaraṃ maṃsantaraṃ nhāruntaraṃ aṭṭhintaraṃ lomantaranti idaṃ sabbaṃ yevāpanakaṭṭhānaṃ paviṭṭhaṃ.
关于空界元素的定义，不以无阻塞之空为真空。空是真空之本性，实际是空的存在。无阻塞是指没有障碍。障碍也是其本性。空隙是指间断之处。间断也是其本性。未开裂之肉与血即附着其上。耳洞等破裂现象亦然，这些都是对空界物理隔断之示现。所谓“剩余的空隙”，其理亦同。所谓“入者”，即借助此间隙而可渗入或进入者。而“所在”，是指在腹部皮下所涵盖的空隙，是以未开裂肉与血遮盖的空隙，应知之为空界元素。所谓“剩余的空隙”涵盖内脏间隙、血肉间隙、筋膜间隙、毛发间隙等，它们皆为附属于支骨内部的空隙。
Bāhirakaākāsadhātuniddese asamphuṭṭhaṃ catūhi mahābhūtehīti catūhi mahābhūtehi nissaṭaṃ bhittichiddakavāṭachiddādikaṃ veditabbaṃ. Iminā yasmiṃ ākāse parikammaṃ karontassa catukkapañcakajjhānāni uppajjanti taṃ kathitaṃ.
关于外部空界元素的定义，未分裂之状态，附属于四大中的四大元素，即水、火、地、风四大中的空界元素。应知其为破裂、分裂、缺口等所显现的状态。若于此空间进行运作，则生起四种及五种禅那，此即所说。
§178
178.Viññāṇadhātuniddese cakkhuviññāṇasaṅkhātā dhātu cakkhuviññāṇadhātu. Sesāsupi eseva nayo. Iti imāsu chasu dhātūsu pariggahitāsu aṭṭhārasa dhātuyo pariggahitāva honti. Kathaṃ? Pathavītejovāyodhātuggahaṇena tāva phoṭṭhabbadhātu gahitāva hoti, āpodhātuākāsadhātuggahaṇena dhammadhātu, viññāṇadhātuggahaṇena tassā purecārikapacchācārikattā manodhātu gahitāva hoti. Cakkhuviññāṇadhātuādayo sutte āgatā eva. Sesā nava āharitvā dassetabbā . Cakkhuviññāṇadhātuggahaṇena hi tassā nissayabhūtā cakkhudhātu, ārammaṇabhūtā rūpadhātu ca gahitāva honti. Evaṃ sotaviññāṇadhātuādiggahaṇena sotadhātuādayoti aṭṭhārasāpi gahitāva honti. Tāsu dasahi dhātūhi rūpapariggaho kathito hoti. Sattahi arūpapariggaho. Dhammadhātuyā siyā rūpapariggaho, siyā arūpapariggaho. Iti aḍḍhekādasahi dhātūhi rūpapariggaho, aḍḍhaṭṭhadhātūhi arūpapariggahoti rūpārūpapariggaho kathito hoti. Rūpārūpaṃ pañcakkhandhā. Taṃ hoti dukkhasaccaṃ. Taṃsamuṭṭhāpikā purimataṇhā samudayasaccaṃ . Ubhinnaṃ appavatti nirodhasaccaṃ. Taṃpajānano maggo maggasaccanti idaṃ catusaccakammaṭṭhānaṃ aṭṭhārasadhātuvasena abhiniviṭṭhassa bhikkhuno yāva arahattā matthakaṃ pāpetvā nigamanaṃ kathitanti veditabbaṃ.
关于识界元素的定义，眼识所缘的界为眼识界元素。其余同理。此中所谈及六识界共十八界元素，其内涵如下：以地、大水、大风元素的结合摄受，形成触觉所依的色界及水、火、空元素结合，形成法界；以识所前后徘徊的特性形成心界。眼识界元素等皆收藏于经律中，余识亦应如是观察。眼识界因依赖眼根而生，也依赖眼所缘色法而成。听识界等亦由根及所缘法的结合而成。故十八界元素中具有色界元素者有十种，非色界元素有七种。法界元素具色界元素亦具非色界元素。故以十八界元素分为具色界元素者与纯非色界元素者，称为色非色界元素。色界由五蕴色部分构成，是苦谛；烦恼起因由贪欲所激起是集谛；分别这二者灭尽是灭谛；了解此理所行正道是道谛。修习此四圣谛的正处即包含十八界元素的深入了解，阿拉汉比库乃证至此理，最终作出结论。
§179
179. Idāni dutiyachakkaṃ dassento aparāpi cha dhātuyotiādimāha. Tattha sukhadhātu dukkhadhātūti kāyappasādavatthukāni sukhadukkhāni sappaṭipakkhavasena yugaḷakato dassitāni. Sukhañhi dukkhassa paṭipakkho, dukkhaṃ sukhassa. Yattakaṃ sukhena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ dukkhaṃ pharati. Yattakaṃ dukkhena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ sukhaṃ pharati. Somanassadhātu domanassadhātūti idampi tatheva yugaḷakaṃ kataṃ. Somanassañhi domanassassa paṭipakkho, domanassaṃ somanassassa. Yattakaṃ somanassena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ domanassaṃ pharati. Yattakaṃ domanassena pharitaṭṭhānaṃ tattakaṃ somanassaṃ pharati.
现今第二识示现，说还有其他六种界元素，其中有乐界及苦界，乃指身心清净所缘之乐苦二境，二者相对而表现出对立。乐即苦的对境，苦亦为乐的对境。若因乐而生的依附之处，便生苦；若因苦而生的依附之处，便生乐。欢喜与忧苦亦为对境，欢喜为忧苦之对立，忧苦为欢喜之对立。惟其欢喜所依赖的地基即生忧苦，忧苦所依赖的地基即生欢喜。
Upekkhādhātu avijjādhātūti idaṃ pana dvayaṃ sarikkhakavasena yugaḷakaṃ kataṃ. Ubhayampi hetaṃ avibhūtattā sarikkhakaṃ hoti. Tattha sukhadukkhadhātuggahaṇena taṃ sampayuttā kāyaviññāṇadhātu, vatthubhūtā kāyadhātu, ārammaṇabhūtā phoṭṭhabbadhātu ca gahitāva honti. Somanassadomanassadhātuggahaṇena taṃ sampayuttā manoviññāṇadhātu gahitā hoti. Avijjādhātuggahaṇena dhammadhātu gahitā. Upekkhādhātuggahaṇena cakkhusotaghānajivhāviññāṇadhātumanodhātuyo , tāsaṃyeva vatthārammaṇabhūtā cakkhudhāturūpadhātuādayo ca gahitāti evaṃ aṭṭhārasapi dhātuyo gahitāva honti. Idāni tāsu dasahi dhātūhi rūpapariggahotiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Evampi ekassa bhikkhuno yāva arahattā matthakaṃ pāpetvā nigamanaṃ kathitaṃ hotīti veditabbaṃ. Tattha katamā sukhadhātu yaṃ kāyikaṃ sātanti ādīni heṭṭhā vuttanayāneva.
无记界与无明界，这二者邓为双重相扣的界。二者因缘不分割，故谓之双界。依对乐苦界的摄取，此界与身识界相应，因俱具有物质性，故称为身界；又因赖缘境界而生，故称为触界。依对喜乐不喜乐界的摄取，此界与心识界相应，故称为心界。依无明界的摄取，此界与法界相应。依无记界的摄取，此界涵盖眼、耳、鼻、舌、身识及意识六界，及其对应的物质境和相状如眼界色等，合计共十八界。如是十八界悉皆涵摄在此。现在以这十界为基础的色法等摄取，一应尽知。又如一比库修行至阿拉汉斩断贪欲后，终结之说。此中所谓乐苦界，是指身上的乐苦等诸心作用，如以下所述。
§181
181. Tatiyachakke kāmoti dve kāmā – vatthukāmo ca kilesakāmo ca. Tattha kilesakāmaṃ sandhāya kāmapaṭisaṃyuttā dhātu kāmadhātu, kāmavitakkassetaṃ nāmaṃ. Vatthukāmaṃ sandhāya kāmoyeva dhātu kāmadhātu, kāmāvacaradhammānametaṃ nāmaṃ. Byāpādapaṭisaṃyuttā dhātu byāpādadhātu, byāpādavitakkassetaṃ nāmaṃ. Byāpādova dhātu byāpādadhātu, dasaāghātavatthukassa paṭighassetaṃ nāmaṃ. Vihiṃsā paṭisaṃyuttā dhātu vihiṃsādhātu, vihiṃsāvitakkassetaṃ nāmaṃ. Vihiṃsāyeva dhātu vihiṃsādhātu, parasattavihesanassetaṃ nāmaṃ. Ayaṃ pana heṭṭhā anāgatattā evaṃ atthādivibhāgato veditabbā – vihiṃsanti etāya satte, vihiṃsanaṃ vā etaṃ sattānanti vihiṃsā. Sā viheṭhanalakkhaṇā, karuṇāpaṭipakkhalakkhaṇā vā; parasantāne ubbegajananarasā, sakasantāne karuṇāviddhaṃsanarasā vā; dukkhāyatanapaccupaṭṭhānā; paṭighapadaṭṭhānāti veditabbā. Nekkhammaṃ vuccati lobhā nikkhantattā alobho, nīvaraṇehi nikkhantattā paṭhamajjhānaṃ, sabbākusalehi nikkhantattā sabbakusalaṃ. Nekkhammapaṭisaṃyuttā dhātu nekkhammadhātu, nekkhammavitakkassetaṃ nāmaṃ. Nekkhammameva dhātu nekkhammadhātu, sabbassāpi kusalassetaṃ nāmaṃ. Abyāpādapaṭisaṃyuttā dhātu abyāpādadhātu, abyāpādavitakkassetaṃ nāmaṃ. Abyāpādova dhātu abyāpādadhātu, mettāyetaṃ nāmaṃ. Avihiṃsāpaṭisaṃyuttā dhātu avihiṃsādhātu, avihiṃsā vitakkassetaṃ nāmaṃ. Avihiṃsāva dhātu avihiṃsādhātu, karuṇāyetaṃ nāmaṃ.
181. 第三十五念觉支中所说之欲，有二种欲——一是对色法的欲，二是烦恼所生的欲。凡烦恼所生之欲，依此求斩其对欲之缠缚，故名为欲界（kāmadhātu）中烦恼相应界，即欲识界。凡对色法的欲，则称为唯依欲界，此谓对欲的行为现象。对嗔恨相应的界称为嗔界，以嗔识为本。嗔界亦属色法界，因其具伤害他心之性，因害别有名故。嗔界乃是对伤害众生之现象。憎恨即激怒之意。伤害众生之欲亦属嗔界。以上所分乃未来世之乐苦等分别应知：如伤害众生谓之嗔恨，此界即嗔恨相；或是苦恼生已，悲心起者；或因其他念起之痛苦及憎恨等均属之。出离法则名为远离贪欲即无贪，因离欲所生为第一禅；乃至一切善行贵贞皆为出离法。依此出离相应的界，名为出离界；出离界亦为一切善界。无嗔相应界，名为无嗔界；无嗔即慈。此为诸界之分，详尽分解，应当了知。
§182
182. Idāni tamevatthaṃ dassetuṃ tattha katamā kāmadhātūti padabhājanaṃ āraddhaṃ. Tattha paṭisaṃyuttoti saṃpayogavasena paṭisaṃyutto. Takko vitakkotiādīni vuttatthāneva. Viheṭhetīti bādheti, dukkhāpeti. Heṭhanāti pāṇippahārādīhi bādhanā, dukkhuppādanā. Balavaheṭhanā viheṭhanā. Hiṃsanti etāyāti hiṃsanā. Balavahiṃsanā vihiṃsanā. Rosanāti ghaṭṭanā. Virosanāti balavaghaṭṭanā. Sabbattha vā ‘vi’ upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Upahananti etenāti upaghāto, paresaṃ upaghāto parūpaghāto.
182. 今当示彼义，则欲界中所含义之欲者如何？当起语音解释。所谓相应，即以下连结之义。所谓心意、想等如前所说。所谓伤害，即阻碍、苦恼。所谓阻碍，即用手足等制造阻碍、苦痛。所谓力阻碍，即强力迫害之意。所谓伤害，意指加害此有情。所谓以力强迫，即伤害之意。所谓忿怒，即暴虐。忿怒即强力暴虐。‘毗’谓普遍加于词前以增强其义。所谓加害，是加害他人，乃他害。所谓慈，则是慈爱。慈的表现形式是慈爱之意。所谓以悲心观待，是慈之真正意义。所谓透过嗔怒解脱之心，是解脱之心。此中虽前者三法皆得安止，唯慈详细表为近心安止的表现，后半亦依此类推。
Mettāyanti etāyāti metti. Mettāyanākāro mettāyanā. Mettāya ayitassa mettāsamaṅgino bhāvo mettāyitattaṃ. Byāpādena vimuttassa cetaso vimutti cetovimutti. Ettha ca purimehi tīhi upacārappattāpi appanāpatāpi mettā kathitā, pacchimena appanāpattāva.
所谓慈者，意即慈心。慈爱表现为广布，谓言慈心无贪着，乃慈心正趣。由嗔怒所释放之心为解脱之心。即使前行三近止法及正住心等，皆为慈心之表现；后半正住心亦是如是。
Karuṇāyanti etāyāti karuṇā. Karuṇāyanākāro karuṇāyanā. Karuṇāya ayitassa karuṇāsamaṅgino bhāvo karuṇāyitattaṃ. Vihiṃsāya vimuttassa cetaso vimutti cetovimutti. Idhāpi purimanayeneva upacārappanābhedo veditabbo. Ubhayatthāpi ca pariyosānapade mettākaruṇāti cetovimuttivisesanatthaṃ vuttaṃ.
所谓悲者，即悲心。悲心表现为广布，谓言悲爱为无贪的悲心正趣。由伤害所释放之心，名为之心解脱。此法中仍应依前说法区别三近止法近止与安止之别。二义毕竟，同终是慈悲解脱之心之特异故也。
Ettha ca kāmavitakko sattesupi uppajjati saṅkhāresupi. Ubhayattha uppannopi kammapathabhedova. Byāpādo pana sattesu uppannoyeva kammapathaṃ bhindati, na itaro. Vihiṃsāyapi eseva nayo. Ettha ca duvidhā kathā – sabbasaṅgāhikā ceva asambhinnā ca. Kāmadhātuggahaṇena hi byāpādavihiṃsādhātuyopi gahitā. Kāmadhātuyāyeva pana nīharitvā nīharitvā dvepi etā dassitāti. Ayaṃ tāvettha sabbasaṅgāhikakathā . Ṭhapetvā pana byāpādavihiṃsādhātuyo sesā sabbāpi kāmadhātu evāti. Ayaṃ asambhinnakathā nāma. Nekkhammadhātuggahaṇenāpi abyāpādaavihiṃsādhātuyo gahitāyeva. Nekkhammadhātuto pana nīharitvā nīharitvā tadubhayampi dassitanti ayametthāpi sabbasaṅgāhikakathā. Ṭhapetvā abyāpādaavihiṃsādhātuyo avasesā nekkhammadhātūti ayaṃ asambhinnakathā nāma.
此处欲意亦于此众生及行蕴俱生。虽于此皆生，但因业道不同。嗔愤亦于诸有情生起，且割断他缘业道，不生余业。对憎恨者亦如是。此中有两种说明：一者诸烦恼相皆融汇不分；二者不相融汇各自分别。以欲界之摄取统摄嗔恨及伤害之界。欲界被遮蔽后，二相现起表现于欲界中，即是归摄合一之说明。此为诸相融汇说法。若从出离界摄取，则以无嗔、无恼、无伤害三界为所摄，二相遮蔽后二者均现，亦复如是，此为不融汇说。
Imāhi ca chahi dhātūhi pariggahitā hi aṭṭhārasa dhātuyo pariggahitāva honti. Sabbāpi hi tā kāmadhātutova nīharitvā nīharitvā labhāpetabbā aṭṭhārasa dhātuyova hontīti tiṇṇaṃ chakkānaṃ vasena aṭṭhārasa honti. Evaṃ pana aggahetvā ekekasmiṃ chakke vuttanayena aṭṭhārasa aṭṭhārasa katvā sabbānipi tāni aṭṭhārasakāni ekajjhaṃ abhisaṅkhipitvā aṭṭhāraseva hontīti veditabbā. Iti imasmiṃ suttantabhājanīye soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve tebhūmikāti evamettha sammasanacārova kathitoti veditabbo.
这六个元素被涵摄时，确实成就了十八元素。因为诸根中皆应将所谓感官之元素逐一摄除、逐一摄取，而得出十八元素。三轮即眼轮、耳轮、鼻轮等，在此中各自摄取而成十八元素。如此，于每一轮中，根据不同说法分为十八，将所有的元素分别归于这十八，在一个整体内汇集起来，就成为十八元素，此应当明知。故在此部经文中，所说可分为十六元素，均由六欲界元素（含二土行界）组成，因而说此为如是和合之法，亦应当知。
Suttantabhājanīyavaṇṇanā. · 经分别注释。
2. Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā
二、阿毗达摩部分说明
§183
183. Abhidhammabhājanīye sarūpeneva sabbāpi dhātuyo dassento aṭṭhārasa dhātuyo – cakkhudhātu rūpadhātūtiādimāha. Tattha uddesavāre tāva –
一八三、阿毗达摩部分全面示现所有元素，即十八元素——以眼根元素为首的色元素。此处意在说明如下：
Atthato lakkhaṇādito, kamatāvatvasaṅkhato;
其义即为——特征等缘起，因其所缘故；
Paccayā atha daṭṭhabbā, veditabbo vinicchayo.
相互因缘且须观察，方可明了辨别。
Tattha ‘atthato’ti cakkhatīti cakkhu. Rūpayatīti rūpaṃ. Cakkhussa viññāṇaṃ cakkhuviññāṇanti evamādinā tāva nayena cakkhādīnaṃ visesatthato veditabbo vinicchayo. Avisesena pana vidahati, dhīyate, vidhānaṃ, vidhīyate etāya, ettha vā dhīyatīti dhātu. Lokiyā hi dhātuyo kāraṇabhāvena vavatthitā hutvā suvaṇṇarajatādidhātuyo viya suvaṇṇarajatādiṃ anekappakāraṃ saṃsāradukkhaṃ vidahanti ; bhārahārehi ca bhāro viya sattehi dhīyante dhārīyanteti attho. Dukkhavidhānamattameva cetā avasavattanato. Etāhi ca karaṇabhūtāhi saṃsāradukkhaṃ sattehi anuvidhīyati; tathāvihitañcetaṃ etāsveva dhīyati ṭhapīyatīti attho. Iti cakkhādīsu ekeko dhammo yathāsambhavaṃ vidahati dhīyatetiādiatthavasena dhātūti vuccati.
此处“义”指眼；“色”指色法。因眼缘识名为眼识，诸如眼根等依此推知具体涵义应当明了辨别。若不分显者则为元素；元素意为燃烧、燃烧法、规定等引申，或曰此处谓明了辨别元素。世间元素因缘成立，如金、银等元素类，呈现种种变化而燃烧轮回之苦；承载之如负重，便是持受其苦之义。苦之功能即为意识于此转变。因诸原因能续受轮回之苦，并因而能被这样“明了”“安立”。于是眼根等各元素，依其本性能燃烧、明了、安立，此等义故谓元素。
Apica yathā titthiyānaṃ attā nāma sabhāvato natthi, na evametā. Etā pana attano sabhāvaṃ dhārentīti dhātuyo. Yathā ca loke vicittā haritālamanosilādayo silāvayavā dhātuyoti vuccanti, evametāpi dhātuyo viya dhātuyo. Vicittā hetā ñāṇañeyyāvayavāti. Yathā vā sarīrasaṅkhātassa samudāyassa avayavabhūtesu rasasoṇitādīsu aññamaññaṃ visabhāgalakkhaṇaparicchinnesu dhātusamaññā, evametesupi pañcakkhandhasaṅkhātassa attabhāvassa avayavesu dhātusamaññā veditabbā. Aññamaññavisabhāgalakkhaṇaparicchinnā hete cakkhādayoti. Apica dhātūti nijjīvamattassetaṃ adhivacanaṃ. Tathā hi bhagavā – ‘‘cha dhāturo ayaṃ, bhikkhu, puriso’’tiādīsu (ma. ni. 3.343-344) jīvasaññāsamūhanatthaṃ dhātudesanaṃ akāsīti. Tasmā yathāvuttenatthena cakkhu ca taṃ dhātu cāti cakkhudhātu …pe… manoviññāṇañca taṃ dhātu cāti manoviññāṇadhātūti evaṃ tāvettha atthato viññātabbo vinicchayo.
比如外道所说“我”本自没有实体，并非如此。此指心识所依之根本所摄聚的实体称为“界”。如世间说：闪烁变化的黄绿色、无色矿石等为“色界”（色法界），同样也称为“界”。闪烁变化的乃缘起所生需体认的现象。又如，身组成之因缘中诸如血液、脉络等众多不相同、各有界限的组成部分被称作“界”，同样地，应当认识五蕴聚合中各实体的组成部分亦为“界”。不相同并各具界限者，即为眼等根。这里所说“界”意指真实生命的程度。正如世尊所说：“比库，这六界即此人身。”（中部尼柯耶 3.343-344）用于指出生命的众情取，故不可空说界义。所以，眼根称为“眼界”…以此类推，意指心识亦是“心识界”，这里所陈述的义理应如是了解辨析。
‘Lakkhaṇādito’ti cakkhādīnaṃ lakkhaṇādito pettha veditabbo vinicchayo. Tāni ca pana tesaṃ lakkhaṇādīni heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.
所谓“特征等”，应当以眼等根的特征等为对象来认识与辨别。这里的特征等，应当依照经中所述的方法来认识。
‘Kamato’ti idhāpi pubbe vuttesu uppattikkamādīsu desanākkamova yujjati. So ca panāyaṃ hetuphalānupubbavavatthānavasena vutto. Cakkhudhātu rūpadhātūti idañhi dvayaṃ hetu. Cakkhuviññāṇadhātūti phalaṃ. Evaṃ sabbattha kamato veditabbo vinicchayo.
所说“缘由”，这里仍沿用前文所说的关于生起运动等因缘起始的教说。这里说的因缘是指眼界依赖色界作为缘由，而心识界为其果报的因果解释。由此可见，在诸处教义中皆以「缘由」为应当了解辨析的要点。
‘Tāvatvato’ti tāvabhāvato. Idaṃ vuttaṃ hoti – tesu tesu hi suttābhidhammapadesesu ābhādhātu, subhadhātu, ākāsānañcāyatanadhātu, viññāṇañcāyatanadhātu, ākiñcaññāyatanadhātu , nevasaññānāsaññāyatanadhātu, saññāvedayitanirodhadhātu, kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṃsādhātu, nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṃsādhātu, sukhadhātu, dukkhadhātu, somanassadhātu, domanassadhātu, upekkhādhātu , avijjādhātu, ārambhadhātu, nikkamadhātu, parakkamadhātu, hīnadhātu, majjhimadhātu, paṇītadhātu, pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu, saṅkhatadhātu, asaṅkhatadhātu, anekadhātunānādhātulokoti evamādayo aññāpi dhātuyo dissanti.
所谓“程度”，即所谓的程度感。此处说：诸经文有不同种类的界，如色界、光明界、空无色界、识无色界、无欲界、无染界、涅槃界、欲界、嗔界、害界、不害界、安乐界、苦界、欢喜界、忧悲界、平等心界、无明界、勤奋界、离家界、出走界、贪心界、中等界、善界、地界、水界、火界、风界、空界、识界、非聚合界、聚合界、多界众界世界等等，如此类诸界皆被视为不同类别的界。
Evaṃ sati sabbāsaṃ vasena paricchedaṃ akatvā kasmā aṭṭhārasāti ayameva paricchedo katoti ce? Sabhāvato vijjamānānaṃ sabbadhātūnaṃ tadantogadhattā. Rūpadhātuyeva hi ābhādhātu. Subhadhātu pana rūpādippaṭibaddhā. Kasmā? Subhanimittattā. Subhanimittañhi subhadhātu. Tañca rūpādivinimuttaṃ na vijjati, kusalavipākārammaṇā vā rūpādayo eva subhadhātūti rūpādimattamevesā. Ākāsānañcāyatanadhātuādīsu cittaṃ manoviññāṇadhātu. Sesā dhammā dhammadhātu. Saññāvedayitanirodhadhātu pana sabhāvato natthi; dhātudvayanirodhamattameva hi sā. Kāmadhātu dhammadhātumattaṃ vā hoti, yathāha ‘‘tattha katamā kāmadhātu? Kāmapaṭisaṃyutto takko …pe… micchāsaṅkappo’’ti; aṭṭhārasapi dhātuyo vā, yathāha ‘‘heṭṭhato avīcinirayaṃ pariyantaṃ katvā uparito paranimmitavasavattideve antokaritvā yaṃ etasmiṃ antare etthāvacarā ettha pariyāpannā khandhadhātuāyatanā, rūpā, vedanā, saññā, saṅkhārā, viññāṇaṃ – ayaṃ vuccati kāmadhātū’’ti. Nekkhammadhātu dhammadhātu eva; ‘‘sabbepi kusalā dhammā nekkhammadhātū’’ti vā vacanato manoviññāṇadhātupi hotiyeva. Byāpādavihiṃsāabyāpādaavihiṃsāsukhadukkhasomanassadomanassupekkhāavijjāārambhanikkamaparakkamadhātuyo dhammadhātuyeva.
如此观之，若不分割诸界成分，何以言十八界存在？其因缘是从内在各界之根本属性而来的。色界本有光明界。光明界以有光明为标识。去除色等现象，则为光明界。光明界本不会脱离色等，是善业成熟的显现或现象本质的光明界。空无色界等则为心界、识界。其他则是法界。涅槃界则实无实体，乃界之灭度层面。欲界可被视为法界的显现部分，如经中说“欲界是什么？附属欲的界...”“从下往上为欲界，其中有地、受、想、行、识五蕴界等。”出世间解脱界即为法界。嗔等界、害非害界、乐苦忧悲界等皆属于法界。
Hīnamajjhimapaṇītadhātuyo aṭṭhārasadhātumattameva. Hīnā hi cakkhādayo hīnadhātu. Majjhimapaṇītā cakkhādayo majjhimā ceva paṇītā ca dhātū. Nippariyāyena pana akusalā dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo hīnadhātu. Lokiyā kusalābyākatā ubhopi cakkhudhātuādayo ca majjhimadhātu. Lokuttarā pana dhammadhātumanoviññāṇadhātuyo paṇītadhātu. Pathavītejovāyodhātuyo phoṭṭhabbadhātuyeva. Āpodhātu ākāsadhātu ca dhammadhātuyeva. Viññāṇadhātu cakkhuviññāṇādisattaviññāṇadhātusaṅkhepoyeva. Sattarasa dhātuyo dhammadhātuekadeso ca saṅkhatadhātu. Asaṅkhatadhātu pana dhammadhātuekadesova. Anekadhātunānādhātuloko pana aṭṭhārasadhātuppabhedamattamevāti. Iti sabhāvato vijjamānānaṃ sabbadhātūnaṃ tadantogadhattā aṭṭhāraseva vuttāti.
低级、中等、高级界都是十八界的范围。低级级界如眼根等为低的界。中级界眼根是中间的，良善界则是高级界。不完美的善法界及心识界为低级界。世间善法眼根等为中级界。出世善法界及心识界为高级界。地、水、火、风界为物质界。水界与空界均是法界。识界则包含所有识类型的简称。七味界为法界的一个方面。非聚合界仅是法界一个方面。多种界诸如不同类别界世界也仅在十八界差别范畴之内。由此可知，真实存在的诸界的根本构造即为十八界。
Apica vijānanasabhāve viññāṇe jīvasaññīnaṃ jīvasaññāsamūhanatthampi aṭṭhāraseva vuttā . Santi hi sattā vijānanasabhāve viññāṇe jīvasaññino. Tesaṃ cakkhusotaghānajivhākāyaviññāṇamanoviññāṇadhātubhedena tassā anekattaṃ, cakkhurūpādipaccayāyattavuttitāya aniccatañca pakāsetvā dīgharattānusayitaṃ jīvasaññaṃ samūhanitukāmena bhagavatā aṭṭhārasa dhātuyo pakāsitā. Kiñca bhiyyo? Tathā veneyyajjhāsayavasena; ye ca imāya nātisaṅkhepavitthārāya desanāya veneyyā sattā, tadajjhāsayavasena ca aṭṭhāraseva pakāsitā.
此外，对于认知之性质中，识被称为众生执持生命认知之群体的本体。众生确实存在于认知之性，即具有生命认知者。其因眼、耳、鼻、舌、身、意六根和非识之内界（非心识界）种种差别，导致其多样性。又因依赖于眼及形色等诸缘，说明无常性，且世尊为欲使人们长久抛弃执持生命认知之混乱，特显十八界。何等十八界？正如前述记忆所言，众生亦因意根之所感受，而显示这十八界。且对于那些不太详细广泛之说法的众生，也依意根如实显现这十八界。
Saṅkhepavitthāranayena tathā tathā hi,
综上所述，既简约又详尽地，如此如是广泛分别地阐释法义。
Dhammaṃ pakāsayati esa yathā yathāssa;
此人依次依章地宣说法义，随其所应示现而展开。
Saddhammatejavihataṃ vilayaṃ khaṇena,
正信法威德势力所摄持，任何时刻，必致其灭，无余遗留。
Veneyyasattahadayesu tamo payātīti.
这些教化众生于心田中逐渐破除愚暗，光明随之生起。
Evamettha ‘tāvatvato’ veditabbo vinicchayo.
因此，对于“到此为止”的判断，应如此认识而定论。
‘Saṅkhato’ti cakkhudhātu tāva jātito eko dhammotveva saṅkhaṃ gacchati cakkhupasādavasena. Tathā sotaghānajivhākāyarūpasaddagandharasadhātuyo sotapasādādivasena. Phoṭṭhabbadhātu pana pathavītejovāyovasena tayo dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Cakkhuviññāṇadhātu kusalākusalavipākavasena dve dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Tathā sotaghānajivhākāyaviññāṇadhātuyo. Manodhātu pana pañcadvārāvajjanakusalākusalavipākasampaṭicchanavasena tayo dhammāti saṅkhaṃ gacchati. Dhammadhātu tiṇṇaṃ arūpakkhandhānaṃ, soḷasannaṃ sukhumarūpānaṃ, asaṅkhatāya ca dhātuyā vasena vīsatidhammāti saṅkhaṃ gacchati. Manoviññāṇadhātu sesakusalākusalābyākataviññāṇavasena chasattatidhammāti saṅkhaṃ gacchatīti evamettha ‘saṅkhato’ veditabbo vinicchayo.
「集成」者，即眼识根，此根虽生，但唯有一个法的本质，故谓之集成；以眼根所感触的色缘称为眼缘。诸如耳、鼻、舌、身诸根乃至声、香、味、触、法等境界则分别作为耳缘、鼻缘、舌缘、身缘及声缘等。触根则凭地、水、火、风四元素分别为三种法合集而成。眼识法则依据善恶及结果的不同，分为两法而合成。同样，耳、鼻、舌、身识法亦如是。意根则因其五门及助缘相续具备善恶及果报，合成三法。法界即指三种无色蕴、十六种细微美妙形态及无集成缘之法三十种，因此称为三法合集二十类。心识法缘则依据善恶、未说明、识类，以及六十种识法而成为六十法聚合。由此可知「集成」应如是判别说明。
‘Paccayā’ti cakkhudhātuādīnaṃ cakkhuviññāṇadhātuādīsu paccayato veditabbo vinicchayo. So panetesaṃ paccayabhāvo niddesavāre āvi bhavissati.
「因缘」者，应理解为眼根等诸根及眼识等识法之所以俱足成就的因缘。此因缘关系，将在举例说明时显现。
‘Daṭṭhabbā’ti daṭṭhabbatopettha vinicchayo veditabboti attho. Sabbā eva hi saṅkhatā dhātuyo pubbantāparantavivittato, dhuvasubhasukhattabhāvasuññato, paccayāyattavuttito ca daṭṭhabbā. Visesato panettha bheritalaṃ viya cakkhudhātu daṭṭhabbā, daṇḍo viya rūpadhātu, saddo viya cakkhuviññāṇadhātu . Tathā ādāsatalaṃ viya cakkhudhātu, mukhaṃ viya rūpadhātu, mukhanimittaṃ viya cakkhuviññāṇadhātu. Atha vā ucchutilāni viya cakkhudhātu, yantacakkayaṭṭhi viya rūpadhātu, ucchurasatelāni viya cakkhuviññāṇadhātu. Tathā adharāraṇī viya cakkhudhātu, uttarāraṇī viya rūpadhātu, aggi viya cakkhuviññāṇadhātu. Esa nayo sotadhātuādīsupi.
「应见」者，谓当见者。此乃指所有集成法虽存先后不同，遍及开阖虚实良恶及因缘依赖等条件而为当观。特别如同大地表面，眼根如同高大之地形，色缘如同杖状，声缘如同眼识。又若如香蕉树叶般，眼根为叶柄，色缘为叶身，眼识如叶脉。复如楼梯般，眼根为阶梯，色缘为踏阶，眼识为火焰。此义亦适用于耳根等诸根，皆如是应见。
Manodhātu pana yathāsambhavato cakkhuviññāṇadhātuādīnaṃ purecarānucarā viya daṭṭhabbā. Dhammadhātuyā vedanākkhandho sallamiva sūlamiva ca daṭṭhabbo ; saññāsaṅkhārakkhandhā vedanāsallasūlayogā āturā viya; puthujjanānaṃ vā saññā āsādukkhajananato rittamuṭṭhi viya, ayathābhuccanimittaggāhakato vanamigo viya; saṅkhārā paṭisandhiyaṃ pakkhipanato aṅgārakāsuyaṃ khipanakapuriso viya, jātidukkhānubandhanato rājapurisānubandhacorā viya, sabbānatthāvahassa khandhasantānassa hetuto visarukkhabījāni viya; rūpaṃ nānāvidhūpaddavanimittato khuracakkaṃ viya daṭṭhabbaṃ.
意根依其状况而异，似眼识等前后相继，俱为当见。法界即由感受蕴为针状，想蕴及行蕴皆因感受针状之结合状态而病痛般显现；凡夫之想如未察觉苦痛般无觉触，如森林猎人般未曾识别，行蕴则似火把扔入怒火之中急速燃烧；因生死苦痛相续，如同王族相续被盗贼攫取，诸蕴作为众生之全体之根源犹如防护洒的多种种子。色界缘起者因多种淤滞因缘，令人如踱步在谷轮山丘。
Asaṅkhatā pana dhātu amatato santato khemato ca daṭṭhabbā. Kasmā? Sabbānatthapaṭipakkhabhūtattā. Manoviññāṇadhātu gahitārammaṇaṃ muñcitvāpi aññaṃ gahetvāva pavatanato vanamakkaṭo viya, duddamanato assakhaḷuṅko viya, yatthakāmanipātito vehāsaṃ khittadaṇḍo viya, lobhadosādinānappakārakilesayogato raṅganaṭo viya daṭṭhabboti.
无集成缘者，则从不生不灭、常住安稳及适宜诸相依故可见。何以故？由于带来诸有益之法。意根虽然舍弃所修摄境，取他境，如同荒野狂风般难以控制、难以驯服，又如倒悬倒立之人、诸嗔恨及诸烦恼恶缘随之交缠，犹如扰动剧烈的戏场，可见其状态。
§184
184. Niddesavāre cakkhuñca paṭicca rūpe cāti idañca dvayaṃ paṭicca aññañca kiriyāmanodhātuñceva sampayuttakhandhattayañcāti attho. Cakkhuviññāṇadhātuyā hi cakkhu nissayapaccayo hoti, rūpaṃ ārammaṇapaccayo, kiriyamanodhātu vigatapaccayo, tayo arūpakkhandhā sahajātapaccayo. Tasmā esā cakkhuviññāṇadhātu ime cattāro paṭicca uppajjati nāma. Sotañca paṭiccātiādīsupi eseva nayo.
十八、在举例说明时，谓眼根缘色；此即缘起之两者，且缘以及他相续之意根聚合；即缘眼识法者，由于眼根为识法之依赖故为缘，色缘为境相摄入依赖，活动之意根则为识法之引发缘起，而三种无色蕴即作为自然共生之依赖。是以此眼识法由这四种缘而生起。耳等诸根识亦当如是理解。
Niruddhasamanantarāti niruddhāya samanantarā. Tajjā manodhātūti tasmiṃ ārammaṇe jātā kusalākusalavipākato duvidhā manodhātu sampaṭicchanakiccā. Sabbadhammesu vā pana paṭhamasamannāhāroti etesu cakkhuviññāṇādīsu sabbadhammesu uppajjamānesu paṭhamasamannāhāro; cakkhuviññāṇadhātuādīnaṃ vā ārammaṇasaṅkhātesu sabbadhammesu paṭhamasamannāhāroti ayamettha attho veditabbo. Etena pañcadvārāvajjanakiccā kiriyamanodhātu gahitāti veditabbā.
“宁律达萨曼纳塔拉”者，谓由宁律达故相继相续故。所谓“塔加”是意根，在此缘境中产生；依正、非正和果报三种相续，在意根中履行分辨的事。诸法中所谓“第一相应”，即在眼识等处生起诸法中第一相应者；在眼识等识根及其诸所缘法中，皆为第一相应，此义当知。所以五根门的造作事，即意根所摄持的造作当知。
Manodhātuyāpi uppajjitvā niruddhasamanantarāti ettha pi-kāro sampiṇḍanattho. Tasmā manodhātuyāpi manoviññāṇadhātuyāpīti ayamettha attho veditabbo. Tena yā ca vipākamanodhātuyā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati santīraṇakiccā vipākamanoviññāṇadhātu, yā ca tassā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati voṭṭhabbanakiccā kiriyamanoviññāṇadhātu, yā ca tassā uppajjitvā niruddhāya samanantarā uppajjati javanakiccā manoviññāṇadhātu – tā sabbāpi kathitā hotīti veditabbā. Manañca paṭiccāti bhavaṅgamanaṃ. Dhamme cāti catubhūmikadhammārammaṇaṃ. Uppajjati manoviññāṇanti sahāvajjanakaṃ javanaṃ nibbattati.
意根生起之后，由于宁律达萨曼纳塔拉，此处所说的“比卡”是涵义上的集合。故意根和心识根亦为一义。由此得知，前后相续而生的、作为果报显现的意根，生出果报心识根；由此果报心识根生起后，相续出现的，是要摄持守护的现行心识根，由此产生相续心识根的作用；由相续心识根生起相续心识根熟动的行为，这些都应当理解。意指心根依缘转变，谓之“生有行进”；“法”即四圣地境缘起。一切随意心识生起的，无不随其本意而生，故名自然生起、熟动或者转变。
Imasmiṃ pana ṭhāne hatthe gahitapañhaṃ nāma gaṇhiṃsu. Mahādhammarakkhitatthero kira nāma dīghabhāṇakābhayattheraṃ hatthe gahetvā āha – ‘paṭiccāti nāma āgataṭṭhāne āvajjanaṃ visuṃ na kātabbaṃ, bhavaṅganissitakameva kātabba’nti. Tasmā idha manoti sahāvajjanakaṃ bhavaṅgaṃ. Manoviññāṇanti javanamanoviññāṇaṃ. Imasmiṃ pana abhidhammabhājanīye soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmikā lokiyalokuttaramissakā kathitāti.
此处有人以手持问，名曰“所集”，大法护持长老曾持长说者之手说：『所谓依相续者，在生处不应作障碍，仅应作依生有行』。因此此处的“心”是自然生起的意根，“心识”是运转的意识。在这一经文里，有闺门广解的十六识根，属于欲界，分为两对四地，分别是世间与出世间所认识的。这应当了知。
Abhidhammabhājanīyavaṇṇanā. · 阿毗达摩分别注释。
3. Pañhāpucchakavaṇṇanā
三、问答分解释义
§185
185. Pañhāpucchake aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ heṭṭhā vuttanayānusāreneva kusalādibhāvo veditabbo. Ārammaṇattikesu pana cha dhātuyo parittārammaṇāti idaṃ pana pañcannaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ manodhātuyā ca ekantena pañcasu rūpārammaṇādīsu pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Dve dhātuyoti vuttānaṃ pana dhammadhātumanoviññāṇadhātūnaṃ manāyatanadhammāyatanesu vuttanayeneva parittārammaṇāditā veditabbā. Iti imasmimpi pañhāpucchake soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmikā lokiyalokuttaramissakā kathitā. Evamayaṃ dhātuvibhaṅgopi teparivaṭṭaṃ nīharitvāva bhājetvā desitoti.
一百八十五、关于问答的十六识根，依下面说法所示，如实理应了解其有善恶等性质。六根所缘中，有二识根为分别守护所缘，即五眼识及意根，在五内境缘诸色法上单独运转。关于这两识根的性质，按所说的法界识、心识根以及六根境界的说法，应知其守护性质。由此，以上问答中十六识根分属欲界，有二对四地，分别为世间及出世间所能觉知的。这十六识根的辨析，正依此展开、讲说。
Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya · 《除迷惑论》之《分别论》注疏中
Dhātuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 界分别注释终。