18. Dhammahadayavibhaṅgo · 18. 法心分别义注
18. Dhammahadayavibhaṅgo18. 法心分别
1. Sabbasaṅgāhikavāravaṇṇanā
一、总藏轮次说明
§978
978. Idāni tadanantare dhammahadayavibhaṅge pāḷiparicchedo tāva evaṃ veditabbo – ettha hi āditova khandhādīnaṃ dvādasannaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena sabbasaṅgāhikavāro nāma vutto. Dutiyo tesaṃyeva dhammānaṃ kāmadhātuādīsu uppattānuppattidassanavāro nāma. Tatiyo tattheva pariyāpannāpariyāpannadassanavāro nāma. Catuttho tīsu bhūmīsu uppattikkhaṇe vijjamānāvijjamānadhammadassanavāro nāma. Pañcamo tesaṃ dhammānaṃ bhūmantaravasena dassanavāro nāma. Chaṭṭho gatīsu uppādakakammaāyuppamāṇadassanavāro nāma. Sattamo abhiññeyyādivāro nāma. Aṭṭhamo sārammaṇānārammaṇavāro nāma. Navamo tesaṃ khandhādidhammānaṃ diṭṭhasutādivasena saṅgahetvā dassanavāro nāma. Dasamo kusalattikādivasena saṅgahetvā dassanavāro nāma.
978。现在继之于此，对法中心分类之巴利辞章应当如是知解：其初，如首所言，复合色等十二处共聚次第之轮，称为总藏轮次。第二，是这些法之，在欲界等中，起灭显现的轮次。第三，彼处即是分布与未分布之显现轮次。第四，在三界中出生瞬间观察现存与非现存法之轮次。第五，是以诸法依地次第遍布的观察轮次。第六，现行之作业量大小如流转轮次。第七，是所应得直观等之轮次。第八，是法之所缘及所障碍等的轮次。第九，是将复合蕴法依眼闻等相互聚合的轮次。第十，则是依善根等次第聚合之轮次。
§979
979. Evaṃ dasahi vārehi paricchinnāya pāḷiyā paṭhame tāva sabbasaṅgāhikavāre ‘‘avīcito yāva bhavaggaṃ etthantare kati khandhā’’ti pucchite ‘‘ekoti vā…pe… cattāroti vā chāti vā avatvā pañcāti vattuṃ samattho añño natthī’’ti attano ñāṇabalaṃ dīpento pañcakkhandhāti pucchānurūpaṃ vissajjanaṃ āha. Yathāpucchaṃ vissajjanañhi sabbaññubyākaraṇaṃ nāmāti vuccati. Dvādasāyatanānītiādīsupi eseva nayo. Rūpakkhandhādīnaṃ pabhedo khandhavibhaṅgādīsu vuttanayeneva veditabbo.
979。以是十重轮次终结后，于巴利原文中首先总藏轮次问曰：『在此教法中心，未实现轮次中，现有多少蕴？』问者言：『一、二、三、四、五蕴皆可言，有余则无。』昭示予己智慧力而明了，应答说：『五蕴轮次。』如此问答，亦称为全面详解。十二处轮次等亦同此理，色蕴等别说在蕴分解等中依此当知。
2. Uppattānuppattivāravaṇṇanā
二、起灭轮次说明
§991
991. Dutiyavāre ye dhammā kāmabhave kāmadhātusambhūtānañca sattānaṃ uppajjanti – kāmadhātuyaṃ pariyāpannā vā apariyāpannā vā – te sabbe saṅgahetvā kāmadhātuyā pañcakkhandhātiādi vuttaṃ. Rūpadhātuādīsupi eseva nayo. Yasmā pana rūpadhātupariyāpannānaṃ sattānaṃ ghānāyatanādīnaṃ abhāvena gandhāyatanādīni āyatanādikiccaṃ na karonti, tasmā rūpadhātuyā cha āyatanāni, nava dhātuyotiādi vuttaṃ . Yasmā ca okāsavasena vā sattuppattivasena vā apariyāpannadhātu nāma natthi, tasmā apariyāpannadhātuyāti avatvā yaṃ yaṃ apariyāpannaṃ taṃ tadeva dassetuṃ apariyāpanne kati khandhātiādi vuttaṃ.
991。第二轮次中，那些于欲界生起且由欲界生起之众生，无论分布遍布与否，皆合摄于欲界诸如五蕴及诸法之轮。于色界等亦同理。色界分布遍布众生，以其无香根等六处界没能进行香根界等诸界作业，遂现色界六处。亦称九界。因无漏或有漏由众生生起故，无分布界无，称无分布界者，即是所指为现任何无分布界者，当以无分布蕴数示之。
3. Pariyāpannāpariyāpannavāravaṇṇanā
三、分布与无分布轮次说明
§999
999. Tatiyavāre kāmadhātupariyāpannāti kāmadhātubhajanaṭṭhena pariyāpannā; taṃnissitā tadantogadhā kāmadhātutveva saṅkhaṃ gatāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Pariyāpannāti bhavavasena okāsavasena ca paricchinnā. Apariyāpannāti tathā aparicchinnā.
999. “第三次中，称为‘被欲界所包围’，其意为由欲界之所依次第被包围；这里指依歧义，意谓在欲界内轮回。其它用词的意义亦同。‘被包围’即依生死之流及烦恼之流而被覆盖；‘未被包围’则相反，亦即未被覆盖。
4. Dhammadassanavāravaṇṇanā
4. 法见层次的解说
§1007
1007. Catutthavāre ekādasāyatanānīti saddāyatanavajjāni. Tañhi ekantena paṭisandhiyaṃ nuppajjati. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo. Sattake ‘‘devānaṃ asurāna’’nti gativasena avatvā avisesena gabbhaseyyakānanti vuttaṃ. Tasmā yattha yattha gabbhaseyyakā sambhavanti tattha tattha tesaṃ sattāyatanāni veditabbāni. Tathā dhātuyo. Sesamettha uttānatthameva. Pañcamavāre yaṃ vattabbaṃ taṃ dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttameva.
1007. “第四次中，十一根意谓十一种感官之根。以此根缘，绝无复续相续。此义应普遍理解。七根中有‘天神及非天神’等分别流转之说，特别称为胎中种子。故凡所生胎中者，皆应认知其根；五大元素亦然。此处余义归于上文。第五次中所应说明者，已于法汇总注释中详述。
6. Uppādakakammaāyuppamāṇavāravaṇṇanā
6. 产生业与非产生业之层次解说
(1.) Uppādakakammaṃ（1）生起业
§1021
1021. Chaṭṭhavāre pañcahi kāmaguṇehi nānappakārehi vā iddhivisesehi dibbantīti devā. Sammutidevāti ‘devo, devī’ti evaṃ lokasammutiyā devā. Upapattidevāti devaloke uppannattā upapattiyā devā. Visuddhidevāti sabbesaṃ devānaṃ pūjārahā sabbakilesavisuddhiyā devā. Rājānoti muddhābhisittakhattiyā. Deviyoti tesaṃ mahesiyo. Kumārāti abhisittarājūnaṃ abhisittadeviyā kucchismiṃ uppannakumārā.
1021. “第六次中，五种色欲分别种类及神通特异力等，谓为天。契合世间共识称‘天神、天女’。生起天者谓‘天中天神’。纯净天为一切天神的供养者，内无烦恼。称王天为统治贵族，女天谓其中贵族夫人，太子者为已被封为王或天女腹中所生之王子。
Uposathakammaṃkatvāti cātuddasādīsu aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasitvā. Idāni yasmā parittadānādipuññakammaṃ manussasobhagyatāya paccayo, mattaso kataṃ manussasobhagyatāya adhimattaṃ, adhimattabhāvepi nānappakārabhedato nānappakārassa khattiyamahāsālādibhāvassa paccayo, tasmā tassa vasena upapattibhedaṃ dassento appekacce gahapatimahāsālānantiādimāha. Tattha mahāsāro etesanti mahāsārā; ra-kārassa pana la-kāraṃ katvā mahāsālāti vuttaṃ. Gahapatiyova mahāsālā, gahapatīsu vā mahāsālāti gahapatimahāsālā. Sesesupi eseva nayo. Tattha yassa gehe pacchimantena cattālīsakoṭidhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca pañca ambaṇāni divasavaḷañjo nikkhamati – ayaṃ gahapatimahāsālo nāma. Yassa pana gehe pacchimantena asītikoṭidhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca dasaambaṇāni divasavaḷañjo nikkhamati – ayaṃ brāhmaṇamahāsālo nāma. Yassa pana gehe pacchimantena koṭisatadhanaṃ nidhānagataṃ hoti, kahāpaṇānañca vīsati ambaṇāni divasavaḷañjo nikkhamati – ayaṃ khattiyamahāsālo nāma.
起持波萨他戒指修行者，即于每月十五等日，持有八重规定的波萨他，静坐守戒。此时，由小善如保护布施等福德成就人间福报；受彼福报又成多色，随各各不同色相而起。此状又因种种色相差别，依照不同阶级及大宅描述，世人称之为“大家族大宅”。在此所谓大家族大宅，系从语音解释为“大宅”，如语尾“ra-kāra”变为“la-kāra”，合为“大家宅”。大家宅指宅主之家，即世俗之宅第。此义同余。若宅内西侧藏有四千万货币财物，日支五枚出纳者，称为宅主大家宅。若藏有七千万之财，日支十枚出纳为婆罗门大家宅。若藏有亿万财物，日支二十枚为王族大家宅。
Sahabyatanti sahabhāvaṃ; sabhāgā hutvā nibbattantīti attho. Cātumahārājikānantiādīsu cātumahārājikā nāma sinerupabbatassa vemajjhe honti. Tesu pabbataṭṭhakāpi atthi, ākāsaṭṭhāpi; tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā. Khiḍḍāpadosikā, manopadosikā, sītavalāhakā, uṇhavalāhakā, candimā devaputto, sūriyo devaputtoti ete sabbepi cātumahārājikadevalokaṭṭhakā eva.
「同伴」意指具有共同属性的诸存在，成为一体相联而产生起作用。所谓四大天王，乃因他们居于四大山中天王山之中央。在此有山地天神，也有虚空天神，他们的族系相续，分别居住在环绕世界的四大山上。四大天王包括风雷天王、心天王、寒霜天王、热霜天王，以及月神天子、日神天子，这些皆为四大天王天界诸天。
Tettiṃsa janā tattha upapannāti tāvatiṃsā. Apica tāvatiṃsāti tesaṃ devānaṃ nāmamevāti vuttaṃ. Tepi atthi pabbataṭṭhakā, atthi ākāsaṭṭhakā. Tesaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ pattā. Tathā yāmādīnaṃ. Ekadevalokepi hi devānaṃ paramparā cakkavāḷapabbataṃ appattā nāma natthi. Tattha dibbaṃ sukhaṃ yātā payātā sampattāti yāmā. Tuṭṭhā pahaṭṭhāti tusitā. Pakatipaṭiyattārammaṇato atirekena ramitukāmakāle yathārucite bhoge nimminitvā ramantīti nimmānaratī. Cittācāraṃ ñatvā parehi nimmitesu bhogesu vasaṃ vattentīti paranimmitavasavattī.
三十三天即所谓三十三众天神亦居于此境。三十三天乃诸天名称之一说。其内有山地天神，也有虚空天神。其族系居于环绕世界的四大山上。如夜摩天神等类。虽有一界天，但天的族系无环绕四大山之复数轮回。三十三天中「夜摩」名为天上的快乐者；「兜率」名为喜乐者。因自有殊胜光明与快乐，常于适意的时间与场所享乐，因此名为出离乐趣。知心意行为，能随宿世造作的相应因缘安住于他种天界的享受，这即谓后生天王相续。
(2.) Āyuppamāṇaṃ（2）寿量
§1022
1022.Appaṃvā bhiyyoti dutiyaṃ vassasataṃ appatvā vīsāya vā tiṃsāya vā cattālīsāya vā paññāsāya vā saṭṭhiyā vā vassehi adhikampi vassasatanti attho. Sabbampi hetaṃ dutiyaṃ vassasataṃ appattattā appanti vuttaṃ.
「不足」及「更少」之意即指第二层天的百年不足，或少于三十年、三十四年、四十九年、五十九年、六十九年等以上的岁数，仍称为百年之内。此义旨在说明任何因果皆称为第二层天中百年不足之境。
§1024
1024. Brahmapārisajjādīsu mahābrahmānaṃ pārisajjā paricārikāti brahmapārisajjā. Tesaṃ purohitabhāve ṭhitāti brahmapurohitā. Vaṇṇavantatāya ceva dīghāyukatāya ca mahanto brahmāti mahābrahmā, tesaṃ mahābrahmānaṃ. Ime tayopi janā paṭhamajjhānabhūmiyaṃ ekatale vasanti; āyuantaraṃ pana nesaṃ nānā.
梵天侍者等称为梵天侍从者。处于其先知之位者称作梵天先知者。因其庄严相好及寿命久长，故名为大梵天，这即是他们的称谓。这三类众身处于第一禅天平面，寿命各有不同。
§1025
1025. Parittā ābhā etesanti parittābhā. Appamāṇā ābhā etesanti appamāṇābhā. Daṇḍadīpikāya acci viya etesaṃ sarīrato ābhā chijjitvā chijjitvā patantī viya sarati visaratīti ābhassarā. Imepi tayo janā dutiyajjhānabhūmiyaṃ ekatale vasanti; āyuantaraṃ pana nesaṃ nānā.
「环绕光明」称作环绕光明，「广大光明」即广大的光明。其耀如火焰之光斑，逐渐由身体发出如火炽燃般地分散、伸展。此光明熠熠生辉。这三类众身处第二禅天平面，寿命各有不同。
§1026
1026. Parittā subhā etesanti parittasubhā. Appamāṇā subhā etesanti appamāṇasubhā. Subhena okiṇṇā vikiṇṇā, subhena sarīrappabhāvaṇṇena ekagghanā, suvaṇṇamañjusāya ṭhapitasampajjalitakañcanapiṇḍasassirīkāti subhakiṇhā. Imepi tayo janā tatiyajjhānabhūmiyaṃ ekatale vasanti; āyuantaraṃ pana nesaṃ nānā.
「环绕美丽光明」为环绕美丽光明；「广阔美丽光明」为极广大美丽光明。以美好光明包围，密集而庄严，以黄金精华制成的华丽宝冠冠于顶上，遂名美丽华光。这三类众身处第三禅天平面，寿命各自不同。
§1027
1027.Ārammaṇanānattatāti ārammaṇassa nānattabhāvo. Manasikāranānattatādīsupi eseva nayo. Ettha ekassa pathavīkasiṇaṃ ārammaṇaṃ hoti…pe… ekassa odātakasiṇanti idaṃ ārammaṇanānattaṃ. Eko pathavīkasiṇaṃ manasi karoti…pe… eko odātakasiṇanti idaṃ manasikāranānattaṃ. Ekassa pathavīkasiṇe chando hoti…pe… ekassa odātakasiṇeti idaṃ chandanānattaṃ. Eko pathavīkasiṇe patthanaṃ karoti…pe… eko odātakasiṇeti idaṃ paṇidhinānattaṃ. Eko pathavīkasiṇavasena adhimuccati…pe… eko odātakasiṇavasenāti idaṃ adhimokkhanānattaṃ. Eko pathavīkasiṇavasena cittaṃ abhinīharati…pe… eko odātakasiṇavasenāti idaṃ abhinīhāranānattaṃ. Ekassa pathavīkasiṇaparicchindanakapaññā hoti…pe… ekassa odātakasiṇaparicchindanakapaññāti idaṃ paññānānattaṃ. Tattha ārammaṇamanasikārā pubbabhāgena kathitā. Chandapaṇidhiadhimokkhābhinīhārā appanāyapi vattanti upacārepi. Paññā pana lokiyalokuttaramissakā kathitā.
1027.“所说的缘起差别”，意指缘起事物的差异状态。由缘起差异而生的，亦即是对缘起的分别。这包括心的分别等。此中，一地法所显现的缘起为一……其对明指为这一种缘起之差别。一方面，一地法在心中占有，一方面，明指为心的缘起差别。又一地法生起的渴爱，称为欲望差别；一方面，一地法生起誓愿，称为誓愿差别。一种地法能加护心，称为加护差别；一方面，一明指能加护心，此乃加护差别。一地法生起智慧之分解，称为智慧差别；一方面，一明指有分解智慧，此为智慧差别。此中，缘起和心别已于前文详述。欲望、誓愿、加护、智慧等，即使在行相和近行中，也是存在的。唯有智慧，则被说成有世俗与出世间两种区别。
Asaññasattānanti saññāvirahitānaṃ sattānaṃ. Ekacce hi titthāyatane pabbajitvā ‘cittaṃ nissāya rajjanadussanamuyhanāni nāma hontī’ti citte dosaṃ disvā ‘acittakabhāvo nāma sobhano, diṭṭhadhammanibbānameta’nti saññāvirāgaṃ janetvā tatrūpagaṃ pañcamaṃ samāpattiṃ bhāvetvā tattha nibbattanti. Tesaṃ upapattikkhaṇe eko rūpakkhandhoyeva nibbattati. Ṭhatvā nibbatto ṭhitako eva hoti, nisīditvā nibbatto nisinnakova nipajjitvā nibbatto nipannova. Cittakammarūpakasadisā hutvā pañca kappasatāni tiṭṭhanti. Tesaṃ pariyosāne so rūpakāyo antaradhāyati, kāmāvacarasaññā uppajjati; tena idha saññuppādena te devā tamhā kāyā cutāti paññāyanti.
“无识众生”是指绝无识见的众生。其中，有些人在异端之地出家，心生定见：“依赖心，无法断除心中的污秽习气，故无识不存在；无识乃华美状态，见法涅槃之证。”因而生起对无识的厌离，修习相应的第五禅定，随之成就涅槃。其成就时，只于色蕴中现成涅槃。若站立，则涅槃为立灭；若坐，涅槃为坐灭，如入席而灭。若有类似心的业，色蕴能持五百劫而存。其终时色身消失，欲界色欲识起，有此识生时，天众便以识的生起为身终。
Vipulā phalā etesanti vehapphalā. Attano sampattiyā na hāyanti na vihāyantīti avihā. Na kañci sattaṃ tappantīti atappā. Sundarā dassanā abhirūpā pāsādikāti sudassā. Suṭṭha passanti, sundarametesaṃ vā dassananti sudassī. Sabbehi eva guṇehi ca bhavasampattiyā ca jeṭṭhā, natthettha kaniṭṭhāti akaniṭṭhā.
“广大果实”，即指广泛果报。依自身所得，既不失去，亦不丧失，谓之不断。无一事能令人苦，谓之无苦。美好相貌，清秀艳丽，谓之端正。明净清楚，善于观视，谓之明妙。诸种功德及生命福报皆为最胜，若非最胜，则谓为次胜或不胜。
§1028
1028. Ākāsānañcāyatanaṃ upagatāti ākāsānañcāyatanūpagā. Itaresupi eseva nayo . Iti cha kāmāvacarā, nava brahmalokā, pañca suddhāvāsā, cattāro arūpā asaññasattavehapphalehi saddhiṃ chabbīsati devalokā; manussalokena saddhiṃ sattavīsati.
1028.“空无边处”，谓空无边处界所到处。对此亦同理。由此可知，欲界众生、九梵天、五净居天、四无色界和无识众生的广果天，共计二十六天。人世中同为二十七天。
Tattha sammāsambuddhena manussānaṃ devānañca āyuṃ paricchindamānena catūsu apāyesu bhummadevesu ca āyu paricchinnaṃ taṃ kasmāti? Niraye tāva kammameva pamāṇaṃ. Yāva kammaṃ na khīyati, na tāva cavanti. Tathā sesaapāyesu. Bhummadevānampi kammameva pamāṇaṃ. Tattha nibbattā hi keci sattāhamattaṃ tiṭṭhanti, keci addhamāsaṃ, keci māsaṃ, kappaṃ tiṭṭhamānāpi atthiyeva.
此处，正遍觉者因观人天寿命有限，四阿鼻地和地狱众生寿命亦有限，为何？皆因业力为度量。业力未尽，生存未尽；如此，余四阿鼻地亦然。天界众生寿命亦以业力为准。其间，有些众生存活多年，有者存活半年，有者存活一月，即使存活多劫亦有。
Tattha manussesu gihibhāve ṭhitāyeva sotāpannāpi honti, sakadāgāmiphalampi anāgāmiphalampi arahattaphalampi pāpuṇanti. Tesu sotāpannādayo yāvajīvaṃ tiṭṭhanti. Khīṇāsavā pana parinibbāyanti vā pabbajanti vā. Kasmā? Arahattaṃ nāma seṭṭhaguṇo, gihiliṅgaṃ hīnaṃ, taṃ hīnatāya uttamaṃ guṇaṃ dhāretuṃ na sakkoti. Tasmā te parinibbātukāmā vā pabbajitukāmā vā honti.
在人世家居者中，虽为初果圣者，亦有得须陀洹果、斯陀含果、阿那含果、阿拉汉果。初果圣甚至终身存活。已断烦恼者或涅槃，或出家。何故如此？阿拉汉乃最佳品德，肉身故弱，难以承受。故此众人或欲涅槃，或愿出家。
Bhummadevā pana arahattaṃ patvāpi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti. Chasu kāmāvacaradevesu sotāpannasakadāgāmino yāvajīvaṃ tiṭṭhanti; anāgāminā rūpabhavaṃ gantuṃ vaṭṭati, khīṇāsavena parinibbātuṃ. Kasmā ? Nilīyanokāsassa abhāvā. Rūpāvacarārūpāvacaresu sabbepi yāvajīvaṃ tiṭṭhanti. Tattha rūpāvacare nibbattā sotāpannasakadāgāmino na puna idhāgacchanti, tattheva parinibbāyanti. Ete hi jhānaanāgāmino nāma.
地天诸天虽证阿拉汉果，然生生住世不退转。六欲不行之欲界天中，初果、二果、三果皆生生住世；无复来世之不还者，欲色界无色界之无余涅槃。何以故？乃因无断灭痕迹也。欲行色行及无色界诸行，俱为生生住世。而于色行中，初果、二果、三果不复下降，却于彼处涅槃。这即名称为禅那果者。
Aṭṭhasamāpattilābhīnaṃ pana kiṃ niyameti? Paguṇajjhānaṃ. Yadevassa paguṇaṃ hoti, tena uppajjati. Sabbesu pana paguṇesu kiṃ niyameti? Patthanā. Yattha upapattiṃ pattheti tattheva upapajjati. Patthanāya asati kiṃ niyameti? Maraṇasamaye samāpannā samāpatti. Maraṇasamaye samāpannā natthi, kiṃ niyameti? Nevasaññānāsaññāyatanasamāpatti. Ekaṃsena hi so nevasaññānāsaññāyatane upapajjati. Navasu brahmalokesu nibbattaariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi na heṭṭhūpapatti. Puthujjanānaṃ pana tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi heṭṭhūpapattipi. Pañcasu suddhāvāsesu catūsu ca arūpesu ariyasāvakānaṃ tatrūpapattipi hoti uparūpapattipi. Paṭhamajjhānabhūmiyaṃ nibbatto anāgāmī nava brahmaloke sodhetvā matthake ṭhito parinibbāti. Vehapphalā, akaniṭṭhā, nevasaññānāsaññāyatananti ime tayo devalokā seṭṭhabhavā nāma. Imesu tīsu ṭhānesu nibbattaanāgāmino neva uddhaṃ gacchanti, na adho, tattha tattheva parinibbāyantīti. Idamettha pakiṇṇakaṃ.
八种禅那果得已，复行何为？以勤精禅定为本。何以其为勤精？因其有勤，便生彼定。于诸勤中，何以制止？以思所分别意为规矩。何者？彼意由其生起所依，定由彼所依而生。无意之时，何以制止？当临命终禅定已到。若无禅定临命终者，何以制止？非色非想处禅定。彼禅定仅于非色非想处生起。新梵天界诸有圣弟子，彼处生起及上色界生起，然无下色界生起。凡夫于此处，无论上下色界皆有生起。五净色不净色四无色界，有圣弟子于此诸处，俱有上下色界生起。已于初禅地涅槃之无还果，登九梵天，净除烦恼，驻于顶上而得涅槃。三者天界——色获天、最高诸天、非色非想处天，谓之三善趣处。于此三处涅槃无还，既无往上复无往下，于彼处各处得涅槃。所说此事略述于此。
7. Abhiññeyyādivāravaṇṇanā
七、神通等门别释
§1030
1030. Sattamavāre salakkhaṇapariggāhikāya abhiññāya vasena abhiññeyyatā veditabbā. Ñātatīraṇapahānapariññānaṃ vasena pariññeyyatā. Sā ca rūpakkhandho abhiññeyyo pariññeyyo na pahātabbotiādīsu ñātatīraṇapariññāvaseneva veditabbā. Samudayasaccaṃ abhiññeyyaṃ pariññeyyaṃ pahātabbantiādīsu pahānapariññāvasena.
第1030节 第七品中，以具足神通为神通性质，当知其内容。以跨越界限的知识为智慧内容。其色蕴维持为神通智慧，非舍弃之，及诸如“不舍弃于色蕴”等，应知属跨越界限智慧。于集谛、灭谛、道谛诸谛中，知与智慧又舍断之，亦属舍断智慧。
Aṭṭhamavāre rūpādiārammaṇānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ vasena sārammaṇānārammaṇatā veditabbā. Navamavāro uttānatthoyeva. Dasamavārepi yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ tattha tattha pañhāpucchakavāre vuttamevāti.
第八品中，诸色界境界及由眼识等所缘境为根本，当知其境界性质。第九品则多说明升发意思。第十品中所应说者，于各问题问答品中悉已具述。
Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya · 《除痴》分别注疏
Dhammahadayavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 法心分别释毕。
Nigamanakathā
结论
Ettāvatā ca –
大致如此──
Abhidhammaṃ desento, dhammagaru dhammagāravayuttānaṃ;
讲述阿毗达摩时，所依止的是尊重法、以庄重法而庄严者；
Devānaṃ devapure, devagaṇasahassaparivāro.
在天众之所居的天城，拥有千百天众环绕侍奉。
Dutiyaṃ adutiyapuriso, yaṃ āha vibhaṅgapakaraṇaṃ nātho;
第二位称为非第二人者，谓之分枝论著之主；
Aṭṭhārasahi vibhaṅgehi, maṇḍitamaṇḍapeyyaguṇo.
分枝共有十八种，其特质胜如尊荣宝盖。
Atthappakāsanatthaṃ, tassāhaṃ yācito ṭhitaguṇena;
为了彰明其义，我恳求其以端正的品性屹立于此。
Yatinā adandhagatinā, subuddhinā buddhaghosena.
以勤修持者、无恶趣者、具正智慧者，即是佛音所说者。
Yaṃ ārabhiṃ racayituṃ, aṭṭhakathaṃ sunipuṇesu atthesu;
此乃由善巧而圆熟的义理开始，著述注疏者。
Sammohavinodanato, sammohavinodaniṃ nāma.
名为「破惑」者，正由破除迷惑而得成就。
Porāṇaṭṭhakathānaṃ, sāraṃ ādāya sā ayaṃ niṭṭhaṃ;
承袭古注疏之义要，今此本已完成。
Pattā anantarāyena, pāḷiyā bhāṇavārehi.
随即获得无碍，口称巴利语文。
Cattālīsāya yathā, ekena ca evameva sabbepi;
共计四十余种，皆以此同一法门而成。
Niṭṭhaṃ vajantu vimalā, manorathā sabbasattānaṃ.
愿一切众生诸所希愿，皆清净如意安乐而成就。
Saddhammassa ṭhitatthaṃ, yañca imaṃ racayatā mayā puññaṃ;
愿我以此功德护持正法安住之处，维护无缺。
Pattaṃ tena samattaṃ, pāpuṇatu sadevako loko.
愿天人世界皆得利益圆满，永得安乐。
Suciraṃ tiṭṭhatu dhammo, dhammābhirato sadā bhavatu loko;
愿法久住世间，众生恒常乐于法中，
Niccaṃ khemasubhikkhādi-sampadā janapadā hontūti.
常有安稳丰足及诸国土繁荣。
Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññāpaṭisambhidādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ sammohavinodanī nāma vibhaṅgaṭṭhakathā.
此为世尊教法中，具有极清净信心、智慧与精进，遵守戒律行为庄重，柔和言语及诸善行之集合；并恪守相应时节与相应中道，深解相续，善摄三藏注疏类别，具备称职知识明了无碍；由大智论师佛音所作，语辞优美庄严，言辞得体纯正，论述深奥巧妙，妙语生辉，具有极崇高卓绝之引导语辞；配以诸般六通智慧，证得殊胜之上人正法。此为佛音所著《破惑释义》，是长老们于大僧院中潜心传承诸佛正法的辉煌典籍。
Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;
因此，当世间尚存，世间转流者依然存在时；
Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ paññāvisuddhiyā.
欲为士族子弟显现者，此乃以智慧净化为引导。
Yāva buddhoti nāmampi, suddhacittassa tādino;
直到『佛』之名号诞生，及其纯净心所同类；
Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.
在世间、世间至尊者中，流传着『摩诃湿』之名号。
Sammohavinodanī nāma vibhaṅga-aṭṭhakathā niṭṭhitā. · 名为《除痴》的分别注疏毕。