17. Khuddakavatthuvibhaṅgo · 17. 小事分别义注
17. Khuddakavatthuvibhaṅgo十七、小事分别
1. Ekakamātikādivaṇṇanā
一、单独目录等注释
§832
832. Idāni tadanantare khuddakavatthuvibhaṅgepi paṭhamaṃ mātikaṃ ṭhapetvā nikkhittapadānukkamena niddeso kato. Tatrāyaṃ nikkhepaparicchedo. Ādito tāva jātimadotiādayo tesattati ekakā nikkhittā, tato kodho ca upanāho cātiādayo aṭṭhārasa dukā, akusalamūlādayo pañcatiṃsa tikā, āsavacatukkādayo cuddasa catukkā, orambhāgiyasaṃyojanādayo pannarasa pañcakā, vivādamūlādayo cuddasa chakkā, anusayādayo satta sattakā, kilesavatthuādayo aṭṭha aṭṭhakā, āghātavatthuādayo nava navakā, kilesavatthuādayo satta dasakā, ajjhattikassa upādāya aṭṭhārasa taṇhāvicaritānītiādayo cha aṭṭhārasakāti sabbānipi etāni aṭṭha kilesasatāni nikkhittānīti veditabbāni. Ayaṃ tāva nikkhepaparicchedo.
现今紧接该处，乃至小部题目辨别中，首设单独目录，依单字顺序作训诂说明。这里说是单独目录。开始时诸如“生”等字，共七十三个单字列出，其次“忿”“恨”等共有十八种痛苦，其次“恶根”等共有三十五种注释，其次“烦恼四类”等共有十四种四项，其次“根本缚”等共有十五种五项，其次“争端根本”等共有十四种六项，其次“潜伏”等共有七种七项，其次“烦恼类”等共有十八种八项，其次“内境缘起”等由十八种起共六十八种渴爱行为说起，诸如此类，以上皆是八十八种烦恼。所有这些悉皆列于单独目录中，应当理解。这即是所谓单独目录。
(1.) Ekakaniddesavaṇṇanā（一）单项释义注释
§843-844
843-844. Idāni yathānikkhittāya mātikāya tattha katamo jātimadotiādinā nayena āraddhe niddesavāre jātiṃ paṭiccāti jātiṃ nissāya. Ettha ca atthipaṭiccaṃ nāma kathitaṃ, tasmā jātiyā satīti ayamettha attho. Gottaṃ paṭiccātiādīsupi eseva nayo. Madanavasena mado. Majjanākāro majjanā. Majjitabhāvo majjitattaṃ. Māno maññanātiādīni heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1121) vuttatthāneva. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evaṃ jātiyā sati taṃ jātiṃ nissāya uppanno majjanākārappavatto māno jātimadoti vuccati. Svāyaṃ khattiyādīnaṃ catunnampi vaṇṇānaṃ uppajjati. Jātisampanno hi khattiyo ‘mādiso añño natthi. Avasesā antarā uṭṭhāya khattiyā jātā. Ahaṃ pana vaṃsāgatakhattiyo’ti mānaṃ karoti. Brāhmaṇādīsupi eseva nayo. Gottamadaniddesādīsupi imināvupāyena attho veditabbo. Khattiyopi hi ‘ahaṃ koṇḍaññagotto, ahaṃ ādiccagotto’ti mānaṃ karoti. Brāhmaṇopi ‘ahaṃ kassapagotto , ahaṃ bhāradvājagotto’ti mānaṃ karoti. Vessopi suddopi attano attano kulagottaṃ nissāya mānaṃ karoti. Aṭṭhārasāpi seṇiyo ‘ekissā seṇiyā jātamhā’ti mānaṃ karontiyeva.
现今依单独目录，就其所列“生”等字之引导方式说。如前所示，初始诠释轮回生起谓“缘生生”，此处以“生”的缘起之理为本。所谓“缘起之趣”，因此得名“自缘生”。例如“族缘”等也是此种引导。又如“怒”者为“喜怒”也，“沉没”者为沉沦之状，“沉没之性”为沉沦之体。“慢”为自视尊重等。诸义义同《法集论释》所述，此处依文意如是释说。曰：此谓缘“生”已，故以生之缘起，生起沉没状，如是故名为生。贵族中“武士”四种颜色自生，称“生”。确实，武士无傲慢者，唯其余类起，自称“我是武士”。婆罗门亦同义。由此可知族名与傲慢念相续之理。武士自称“我是某家族”，“我是首祖族”；婆罗门亦如是自抬家族。湿婆与纯洁者亦以上述族号自尊。连十八乡长亦自称“某乡之乡长”，意同理也。
Ārogyamadādīsu ‘ahaṃ arogo, avasesā rogabahulā, gadduhanamattampi mayhaṃ byādhi nāma natthī’ti majjanavasena uppanno māno ārogyamado nāma.
诸如健康者等，谓“我是健康者”，其余众多疾病，甚至轻微头痛，我观我并无病，谓此为健康之慢，此慢名为“健康骄慢”。
‘Ahaṃ taruṇo, avasesasattānaṃ attabhāvo papāte ṭhitarukkhasadiso, ahaṃ pana paṭhamavaye ṭhito’ti majjanavasena uppanno māno yobbanamado nāma.
“我是年轻人，余众皆老矣，形貌如立树木，惟我立于初旬”，此慢为“青春骄慢”。
‘Ahaṃ ciraṃ jīviṃ, ciraṃ jīvāmi, ciraṃ jīvissāmi; sukhaṃ jīviṃ, sukhaṃ jīvāmi, sukhaṃ jīvissāmī’ti majjanavasena uppanno māno jīvitamado nāma.
“我长寿久住，久远生存，久存不亡，安乐生存”，此慢谓之“寿命骄慢”。
‘Ahaṃ lābhī, avasesā sattā appalābhā, mayhaṃ pana lābhassa pamāṇaṃ nāma natthī’ti majjanavasena uppanno māno lābhamado nāma.
『我是得利者，众生中所获得者甚少，而我对于所得的数量确无度量』，这是由自我沉迷而生的骄慢，名为得利骄慢。
‘Avasesā sattā yaṃ vā taṃ vā labhanti, ahaṃ pana sukataṃ paṇītaṃ cīvarādipaccayaṃ labhāmī’ti majjanavasena uppanno māno sakkāramado nāma.
『众生所获或彼或此，但我得到的是善行卓越、以袈裟为条件的利益』，这是由自我沉迷而生的敬重骄慢。
‘Avasesabhikkhūnaṃ pādapiṭṭhiyaṃ akkamitvā gacchantā manussā ayaṃ samaṇotipi na vandanti, maṃ pana disvāva vandanti, pāsāṇacchattaṃ viya garuṃ katvā aggikkhandhaṃ viya ca durāsadaṃ katvā maññantī’ti majjanavasena uppanno māno garukāramado nāma.
『残余的比库们脱去脚镣而行，有些人连比库也不敬重，我一见到别人便敬重，如同尊重石伞，视为沉重，又如视为难攻的火堆』，这是由自我沉迷而生的尊贵骄慢。
‘Uppanno pañho mayhameva mukhena chijjati, bhikkhācāraṃ gacchantāpi mameva purato katvā parivāretvā gacchantī’ti majjanavasena uppanno māno purekkhāramado nāma.
『困惑生起只攻击我一人，虽然行持比库戒律，却总是在我面前行止，围绕于我』，这是由自我沉迷而生的依附骄慢。
Agārikassa tāva mahāparivārassa ‘purisasatampi purisasahassampi maṃ parivāreti,’ anagāriyassa pana ‘samaṇasatampi samaṇasahassampi maṃ parivāreti, sesā appaparivārā, ahaṃ mahāparivāro ceva suciparivāro cā’ti majjanavasena uppanno māno parivāramado nāma.
原本世俗人群极为众多，无论是一百人还是一千人都围绕我；而非世俗者则是出家人一百一千围绕我，其他余众甚少，我即是大聚众且清净的聚众，这是由自我沉迷而生的众所环绕之骄慢。
Bhogo pana kiñcāpi lābhaggahaṇeneva gahito hoti, imasmiṃ pana ṭhāne nikkheparāsi nāma gahito; tasmā ‘avasesā sattā attano paribhogamattampi na labhanti, mayhaṃ pana nidhānagatasseva dhanassa pamāṇaṃ natthī’ti majjanavasena uppanno māno bhogamado nāma.
财富受束缚是一切享受的基础，但在这处地并非长久堆积财富，因此『众生连仅够自用的部分也不能得到，而我拥有如同已存财富般的数量』，这是由自我沉迷而生的享受骄慢。
Vaṇṇaṃpaṭiccāti sarīravaṇṇampi guṇavaṇṇampi paṭicca. ‘Avasesā sattā dubbaṇṇā durūpā, ahaṃ pana abhirūpo pāsādiko; avasesā sattā nigguṇā patthaṭaakittino, mayhaṃ pana kittisaddo devamanussesu pākaṭo – itipi thero bahussuto, itipi sīlavā, itipi dhutaguṇayutto’ti majjanavasena uppanno māno vaṇṇamado nāma.
色彩依赖于身色，品质依赖于色彩。余下众生色丑丑陋，我却美好庄严；余下众生无德丑恶，我名声显著于天人众生——长老称此为多学，称其有戒德，称其具正法品行，由此产生的自大心名为色美慢。
‘Avasesā sattā appassutā, ahaṃ pana bahussuto’ti majjanavasena uppanno māno sutamado nāma.
余下众生目光短浅，我却多闻广博——由此产生的自大心名为闻慢。
‘Avasesā sattā appaṭibhānā, mayhaṃ pana paṭibhānassa pamāṇaṃ natthī’ti majjanavasena uppanno māno paṭibhānamado nāma.
余下众生缺乏会解，我的会解无有量度——由此产生的自大心名为会解慢。
‘Ahaṃ rattaññū asukaṃ buddhavaṃsaṃ, rājavaṃsaṃ, janapadavaṃsaṃ, gāmavaṃsaṃ, rattindivaparicchedaṃ, nakkhattamuhuttayogaṃ jānāmī’ti majjanavasena uppanno māno rattaññumado nāma.
我善知昼夜、佛谱、王族谱系、诸国族系、乡野族系、昼夜区分、星辰运行——由此产生的自大心名为昼夜智慢。
‘Avasesā bhikkhū antarā piṇḍapātikā jātā, ahaṃ pana jātipiṇḍapātiko’ti majjanavasena uppanno māno piṇḍapātikamado nāma.
余下比库不曾受持乞食戒，我却受持生计乞食戒——由此产生的自大心名为乞食慢。
‘Avasesā sattā uññātā avaññātā, ahaṃ pana anuññāto anavaññāto’ti majjanavasena uppanno māno anavaññātamado nāma.
余下众生已经瞭解已经未瞭解，我却未曾瞭解未瞭解——由此产生的自大心名为未瞭解慢。
‘Avasesānaṃ iriyāpatho apāsādiko, mayhaṃ pana pāsādiko’ti majjanavasena uppanno māno iriyāpathamado nāma.
「余等众生的行径尚未圆满，尚无清净庄严，唯我才具庄严」者，是以自高自大而生的傲慢，称为行径之傲慢。
‘Avasesā sattā chinnapakkhakākasadisā, ahaṃ pana mahiddhiko mahānubhāvo’ti vā ‘ahaṃ yaṃ yaṃ kammaṃ karomi, taṃ taṃ ijjhatī’ti vā majjanavasena uppanno māno iddhimado nāma.
「余等众生虽已断除分级之见，我则具大力量广大神通」或「我所作皆称随愿」者，亦由自高自大而生，称为神通之傲慢。
Heṭṭhā parivāraggahaṇena yaso gahitova hoti. Imasmiṃ pana ṭhāne upaṭṭhākamado nāma gahito. So agārikenapi anagārikenapi dīpetabbo. Agāriko hi ekacco aṭṭhārasasu seṇīsu ekissā jeṭṭhako hoti, tassa ‘avasese purise ahaṃ paṭṭhapemi, ahaṃ vicāremī’ti ; anagārikopi ekacco katthaci jeṭṭhako hoti, tassa ‘avasesā bhikkhū mayhaṃ ovāde vattanti, ahaṃ jeṭṭhako’ti majjanavasena uppanno māno yasamado nāma.
下面因紧紧抱持偏见而获得名誉。在此处称为为侍者之傲慢者亦得名声。无论出家人或非出家人，皆应斥责之。出家人中有些于十八军队之中为某一军队长者，则彼生「我为特异之人，我为其首领」之自高自大；非出家人中亦有某处为长者者，则彼生「余受比库责备，然自为首领」之傲慢，称为名誉之傲慢。
‘Avasesā sattā dussīlā, ahaṃ pana sīlavā’ti majjanavasena uppanno māno sīlamado nāma. ‘Avasesasattānaṃ kukkuṭassa udakapānamattepi kāle cittekaggatā natthi, ahaṃ pana upacārappanānaṃ lābhī’ti majjanavasena uppanno māno jhānamado nāma.
「余等众生品行败坏，我反持戒清净」者，是以由自高自大而生之持戒傲慢。另有「众生中公鸡饮水时无彼彼此彼之分别，我则善于修禅定」者，是以由自高自大而生之禅定傲慢。
‘Avasesā sattā nissippā, ahaṃ pana sippavā’ti majjanavasena uppanno māno sippamado nāma. ‘Avasesā sattā rassā, ahaṃ pana dīgho’ti majjanavasena uppanno māno ārohamado nāma. ‘Avasesā sattā rassā vā honti dīghā vā, ahaṃ nigrodhaparimaṇḍalo’ti majjanavasena uppanno māno pariṇāhamado nāma. ‘Avasesasattānaṃ sarīrasaṇṭhānaṃ virūpaṃ bībhacchaṃ, mayhaṃ pana manāpaṃ pāsādika’nti majjanavasena uppanno māno saṇṭhānamado nāma. ‘Avasesānaṃ sattānaṃ sarīre bahū dosā, mayhaṃ pana sarīre kesaggamattampi vajjaṃ natthī’ti majjanavasena uppanno māno pāripūrimado nāma.
「余等众生无技艺，我却有技艺」者，为技艺傲慢；「余等众生身长短有异，我却身长」者，是为身高傲慢；「余等众生身长或短，我乃殊胜如无花果树丛」者，是转变傲慢；「众生肢体积聚丑恶，我则美好庄严」者，为器物傲慢；「众生身体多有缺陷，我身虽有毛发亦无可责」者，为圆满傲慢。
§845
845. Iminā ettakena ṭhānena savatthukaṃ mānaṃ kathetvā idāni avatthukaṃ nibbattitamānameva dassento tattha katamo madotiādimāha. Taṃ uttānatthameva.
第845经。以此等种种形式陈述盛行于沙瓦提的傲慢，现今已生灭，显示何者为我者等语，谓之高扬解释。此经义即为向上显扬之义。
§846
846. Pamādaniddese cittassa vossaggoti imesu ettakesu ṭhānesu satiyā aniggaṇhitvā cittassa vossajjanaṃ; sativirahoti attho. Vossaggānuppadānanti vossaggassa anuppadānaṃ; punappunaṃ vissajjananti attho. Asakkaccakiriyatāti etesaṃ dānādīnaṃ kusaladhammānaṃ bhāvanāya puggalassa vā deyyadhammassa vā asakkaccakaraṇavasena asakkaccakiriyā. Satatabhāvo sātaccaṃ. Na satatabhāvo asātaccaṃ. Na sātaccakiriyatā asātaccakiriyatā. Anaṭṭhitakaraṇaṃ anaṭṭhitakiriyatā. Yathā nāma kakaṇṭako thokaṃ gantvā thokaṃ tiṭṭhati, na nirantaraṃ gacchati, evameva yo puggalo ekadivasaṃ dānaṃ vā datvā pūjaṃ vā katvā dhammaṃ vā sutvā samaṇadhammaṃ vā katvā puna cirassaṃ karoti, na nirantaraṃ pavatteti, tassa sā kiriyā anaṭṭhitakiriyatāti vuccati. Olīnavuttitāti nirantarakaraṇasaṅkhātassa vipphārasseva abhāvena līnavuttitā. Nikkhittachandatāti kusalakiriyāya vīriyachandassa nikkhittabhāvo. Nikkhittadhuratāti vīriyadhurassa oropanaṃ, osakkitamānasatāti attho. Anadhiṭṭhānanti kusalakaraṇe patiṭṭhābhāvo. Ananuyogoti ananuyuñjanaṃ. Pamādoti pamajjanaṃ. Yo evarūpo pamādoti idaṃ atthapariyāyassa byañjanapariyāyassa ca pariyantābhāvato ākāradassanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yvāyaṃ ādito paṭṭhāya dassito pamādo, yo aññopi evamākāro evaṃjātiko pamādo pamajjanākāravasena pamajjanā, pamajjitabhāvavasena pamajjitattanti saṅkhaṃ gato – ayaṃ vuccati pamādoti. Lakkhaṇato panesa pañcasu kāmaguṇesu sativossaggalakkhaṇo, tattheva satiyā vissaṭṭhākāro veditabbo.
在不专心之义里，称心识放弃者。在此诸处中，不专念之意即心的放弃。‘放弃’即无放纵；‘反复放弃’意谓不断令心放弃。‘不勤奋之行为’者，谓于此等布施等善法修习的人，或受施者，因不勤奋的行为不勤奋修习。持续存在者为精进；非持续存在者为不精进。精进行为与不精进行为不同。损害行为即损害之行为。譬如野鹅觅食草丛，时而进，时而止，不常往返。人若某日布施、礼敬、听法、行修道，之后长时不行，其行为即为无益行为。‘迟缓’指为连续行为积聚消散的松懈。‘弃欲’是善行精勤意志的放弃。‘废弃体力’即精进体力的下降，不自整心即是其义。‘无确定’即善行所立之坚固基础缺失。‘不依行者’即不依从、不共同用功。‘疏忽’即懈怠。此种含义代表了词义的总括及演变。所言疏忽者，如此含义聚合体。谓此即称疏忽。按特征，五种欲乐中，因念力不足而心放弃即是念力衰减之特征，应当体察了解。
§847
847. Thambhaniddese thaddhaṭṭhena thambho; khaliyā thaddhasāṭakassa viya cittassa thaddhatā ettha kathitā. Thambhanākāro thambhanā. Thambhitassa bhāvo thambhitattaṃ. Kakkhaḷassa puggalassa bhāvo kakkhaḷiyaṃ. Pharusassa puggalassa bhāvo phārusiyaṃ. Abhivādanādisāmīcirahānaṃ tassā sāmīciyā akaraṇavasena ujumeva ṭhapitacittabhāvo ujucittatā. Thaddhassa amuduno bhāvo amudutā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ thambho nāma vuccati, yena samannāgato puggalo gilitanaṅgalasīso viya ajagaro, vātabharitā viya bhastā cetiyaṃ vā vuḍḍhatare vā disvā onamituṃ na sakkoti, pariyanteneva carati. Svāyaṃ cittassa uddhumātabhāvalakkhaṇoti veditabbo.
止障之义，止障即障碍，像谷仓中有粮壅塞。此处指心的障碍。止障形态即障碍本身。障碍状态即障碍性。坚硬之人状态为坚硬。粗野之人状态为粗野。因失去敬意等礼义状态为精神失敬。正直建心即为正直心态。粗拙者之状态为粗陋。此即障碍之意。这障碍使人在泥泞中行走，像负重跛足的皮鞋者、破烂老物，乏力行走，缓慢而来回徘徊。故名为止障。此障碍者即心身行动上的迟滞不进。
§848
848. Sārambhaniddese sārambhanavasena sārambho. Paṭippharitvā sārambho paṭisārambho. Sārambhanākāro sārambhanā. Paṭippharitvā sārambhanā paṭisārambhanā. Paṭisārambhitassa bhāvo paṭisārambhitattaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ sārambho nāma vuccati. Svāyaṃ lakkhaṇato karaṇuttariyalakkhaṇo nāma vuccati, yena samannāgato puggalo taddiguṇaṃ taddiguṇaṃ karoti. Agāriko samāno ekenekasmiṃ gharavatthusmiṃ sajjite aparo dve vatthūni sajjeti, aparo cattāri, aparo aṭṭha, aparo soḷasa. Anagāriko samāno ekenekasmiṃ nikāye gahite, ‘nāhaṃ etassa heṭṭhā bhavissāmī’ti aparo dve gaṇhāti, aparo tayo, aparo cattāro, aparo pañca. Sārambhavasena hi gaṇhituṃ na vaṭṭati. Akusalapakkho esa nirayagāmimaggo. Kusalapakkhavasena pana ekasmiṃ ekaṃ salākabhattaṃ dente dve dātuṃ, dve dente cattāri dātuṃ vaṭṭati. Bhikkhunāpi parena ekasmiṃ nikāye gahite, ‘dve nikāye gahetvā sajjhāyantassa me phāsu hotī’ti vivaṭṭapakkhe ṭhatvā taduttari gaṇhituṃ vaṭṭati.
扬起障碍之义，扬起即支撑、起始。回旋称为起始、相对起始。扬起障碍形态即起始之障碍。回旋称为相对起始。相对起始状态即相对支持状态。此即扬起障碍之义。按自性标志，为造作上升之标志。譬如成长家庭，有人单独在一房一物，有人二物并置，有人四物，八物，十六物，家外有人聚集结队，数量由少到多。用扬起障碍作数量增加之比喻。非善方者此道为地狱之路。善方者则一物一物逐渐积累，能容纳更多。如比库对异处共坐，言‘两处共坐易行’，能接受外方聚集。
§849
849. Atricchatāniddese yathā ariyavaṃsasutte (a. ni. 4.28) ‘lāmakalāmakaṭṭho itarītaraṭṭho’ evaṃ aggahetvā cīvarādīsu yaṃ yaṃ laddhaṃ hoti, tena tena asantuṭṭhassa; gihino vā pana rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbesu yaṃ yaṃ laddhaṃ hoti, tena tena asantuṭṭhassa. Bhiyyokamyatāti visesakāmatā. Icchanakavasena icchā. Icchāva icchāgatā, icchanākāro vā. Attano lābhaṃ aticca icchanabhāvo aticchatā. Rāgotiādīni heṭṭhā vuttatthāneva. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ aticchatā nāma vuccati. Atricchatātipi etissā eva nāmaṃ. Lakkhaṇato pana sakalābhe asantuṭṭhi paralābhe ca patthanā – etaṃ atricchatālakkhaṇaṃ. Atricchapuggalassa hi attanā laddhaṃ paṇītampi lāmakaṃ viya khāyati, parena laddhaṃ lāmakampi paṇītaṃ viya khāyati; ekabhājane pakkayāgu vā bhattaṃ vā pūvo vā attano patte pakkhitto lāmako viya, parassa patte paṇīto viya khāyati. Ayaṃ pana atricchatā pabbajitānampi hoti gihīnampi tiracchānagatānampi.
贪多之义，举《圣族》经所说‘跛子手杖，吾地从他地’等语。谓衣物等所得不同，多则不满，少则不满。此为特殊欲望之意。含欲为欲之根本，有欲为欲之现象，有欲之形态。对所获过多贪欲即为贪。此等意义即名为贪。贪之名号亦及其类。特征是遍及对一切所得不满足且对他人所得生嗔恨，这即贪之标志。贪者虽得食物，如跛子吃饭，吃自己的不满，如跛子步履蹒跚；吃他人饱足如跛子齐步。此贪亦及于出家人、在家人及非人道者。
Tatrimāni vatthūni – eko kira kuṭumbiko tiṃsa bhikkhuniyo nimantetvā sapūvaṃ bhattaṃ adāsi . Saṅghattherī sabbabhikkhūnīnaṃ patte pūvaṃ parivattāpetvā pacchā attanā laddhameva khādi. Bārāṇasirājāpi ‘aṅgārapakkamaṃsaṃ khādissāmī’ti deviṃ ādāya araññaṃ paviṭṭho ekaṃ kinnariṃ disvā, deviṃ pahāya, tassānupadaṃ gato. Devī nivattitvā assamapadaṃ gantvā kasiṇaparikammaṃ katvā aṭṭha samāpattiyo pañca ca abhiññāyo patvā nisinnā rājānaṃ āgacchantaṃ disvā ākāse uppatitvā agamāsi. Rukkhe adhivatthā devatā imaṃ gāthamāha –
此三种事例：一者某家庭主邀请三十比库尼，预备早饭。沙弥尼长老转遍所有比库尼床铺，以为用其所获为食。巴拉那西王曾言‘我当吃炭火肉’，携女神入荒野觅见一禽，弃之而去，追随而去。女神归来，修禅，得八禅五神通；坐观王来时，从空中而至。树神歌颂曰—
Atricchaṃ atilobhena, atilobhamadena ca;
‘贪多因大欲，惜财因大贪。’
Evaṃ hāyati atthamhā, ahaṃva asitābhuyāti. (jā. 1.2.168);
『自己像是没骨头似的瘫软无力，我真像死了一样。』（生经1.2.168）
Yathā candakinnariṃ patthayanto asitābhuyā rājadhītāya hīno parihīno, evaṃ atricchaṃ atilobhena atthamha hāyati jīyatīti devatā raññā saddhiṃ keḷimakāsi.
就像月光仙女那般，失去活力被丢弃的王女一样，因过度的欲望和极度的贪心，此处生命也同样消逝。天众与女王一起作戏，如是说。
Kassapabuddhakālepi mittavindako nāma seṭṭhiputto assaddho appasanno mātarā ‘tāta, ajja uposathiko hutvā vihāre sabbarattiṃ dhammasavanaṃ suṇa, sahassaṃ te dassāmī’ti vutte dhanalobhena uposathaṅgāni samādāya vihāraṃ gantvā ‘idaṃ ṭhānaṃ akutobhaya’nti sallakkhetvā dhammāsanassa heṭṭhā nipanno sabbarattiṃ niddāyitvā gharaṃ agamāsi. Mātā pātova yāguṃ pacitvā upanāmesi. So sahassaṃ gahetvāva yāguṃ pivi. Athassa etadahosi – ‘dhanaṃ saṃharissāmī’ti. So nāvāya samuddaṃ pakkhanditukāmo ahosi. Atha naṃ mātā ‘‘tāta, imasmiṃ kule cattālīsakoṭidhanaṃ atthi; alaṃ gamanenā’’ti vāresi. So tassā vacanaṃ anādiyitvā gacchati eva. Sā purato aṭṭhāsi. Atha naṃ kujjhitvā ‘ayaṃ mayhaṃ purato tiṭṭhatī’ti pādena paharitvā patitaṃ mātaraṃ antaraṃ katvā agamāsi. Mātā uṭṭhahitvā ‘‘mādisāya mātari evarūpaṃ kammaṃ katvā gatassa me gataṭṭhāne sukhaṃ bhavissatī’’ti evaṃsaññī nāma tvaṃ puttāti āha. Tassa nāvaṃ āruyha gacchato sattame divase nāvā aṭṭhāsi. Atha te manussā ‘‘addhā ettha pāpapuriso atthi; salākaṃ dethā’’ti salākā dīyamānā tasseva tikkhattuṃ pāpuṇi. Te tassa uḷumpaṃ datvā taṃ samudde pakkhipiṃsu. So ekaṃ dīpaṃ gantvā vimānapetīhi saddhiṃ sampattiṃ anubhavanto tāhi ‘‘purato mā agamāsī’’ti vuccamānopi taddiguṇaṃ sampattiṃ passanto anupubbena khuracakkadharaṃ ekaṃ purisaṃ addasa. Tassa taṃ cakkaṃ padumapupphaṃ viya upaṭṭhāti. So taṃ āha – ‘‘ambho, idaṃ tayā piḷandhapadumaṃ mayhaṃ dehī’’ti. ‘‘Nayidaṃ, sāmi , padumaṃ; khuracakkaṃ eta’’nti. So ‘‘vañcesi maṃ tvaṃ. Kiṃ me padumaṃ na diṭṭhapubba’’nti vatvā ‘‘tvañhi lohitacandanaṃ limpetvā piḷandhanaṃ padumapupphaṃ mayhaṃ na dātukāmosī’’ti āha. So cintesi – ‘ayampi mayā katasadisaṃ kammaṃ katvā tassa phalaṃ anubhavitukāmo’ti. Atha naṃ ‘‘handa re’’ti vatvā tassa matthake cakkaṃ pakkhipitvā palāyi. Etamatthaṃ viditvā satthā imaṃ gāthamāha –
在迦叶佛时代，有位名叫密多因陀的富商之子，母亲不信佛，心烦意乱。一天他守伍波萨他，安住寺中专心听法，听了一千次后就发誓说：‘我要积财’，于是带着守伍波萨他的衣钵去寺院，说这里绝无危险，坐于法座下安然入眠后回家。母亲备了祭食招呼他，他接过祭食即刻吃下，想：‘我要聚财’。想下水渡海，但母亲阻止说：“儿啊，此家有四千余万财产，何必这样远行”。他不理会母亲的话径直离去。母亲在前方站立，他生气脚踢母亲，将跌倒母亲推出，离开。母亲站起说：“不孝子啊，对母亲作此恶行，来生必不安乐！”之后他登船离去。第七天船沉没。有人说：“此处有坏人，给他树标记。”于是将三根尖桩插入，投入海中。他独自上岛，与神鸟同住，渐渐享有诸多福报。虽说“不要回来”，他见到了一个骑轮的男子慢慢出现，轮如莲花似的护卫着他。他对男子说：“水啊，这是你诞生的莲花。”男子回答：“主人，那不是莲花，而是轮，轮轴就是它。”他说：“你骗我，何以之前未曾显现莲花？”男子答：“你曾用红檀香涂抹过这莲花，我不愿给你。”他自想：“我也造下了类似的业，故享业果。”然后他喊“喂”，将轮抛给男子后逃走。知道此义后，世尊说此偈言：
‘‘Catubbhi aṭṭhajjhagamā, aṭṭhahi pica soḷasa;
『四乘共渡海洋，十八是那差别；
Soḷasāhi ca bāttiṃsa, atricchaṃ cakkamāsado;
十八又加三十二，妄欲贪轮众生；
Icchāhatassa posassa, cakkaṃ bhamati matthake’’ti. (jā. 1.1.104);
欲念滋养之中，轮相转动头顶。』（生经1.1.104）
Aññataropi atriccho amacco sakavisayaṃ atikkamitvā paravisayaṃ pāvisi. Tattha pothito palāyitvā ekassa tāpasassa vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhāya nipajji. So tāpasena ‘kiṃ te kata’nti pucchito imā gāthāyo abhāsi –
或有比库不贪欲，越过俗世领域，进入出世间领域。彼时，这比库离开俗世，进入一处修行者所居之所，安住于五戒修持，端坐而入定。被此修行者询问‘你作何因缘？’，彼比库以此偈语回答说—
‘‘Sakaṃ niketaṃ atihīḷayāno,
「我离开俗居地，心已冷却，
Atricchatā mallagāmaṃ agacchiṃ;
不贪恋俗世，到达马喇村，
Tato janā nikkhamitvāna gāmā,
自此众生出离村落，
Kodaṇḍakena paripothayiṃsu maṃ.
被弓箭手困，欲加猎杀于我。
‘‘So bhinnasīso ruhiramakkhitaṅgo,
「我头破裂，身被戳刺，憔悴破瘦，
Paccāgamāsiṃ sakaṃ niketaṃ;
是后来又到那个家园去；
Tasmā ahaṃ posathaṃ pālayāmi,
因此我守持戒律，
Atricchatā mā punarāgamāsī’’ti. (jā. 1.14.138-139);
『非贪欲』者，即不再归于贪欲。此义引自《生经》第一章第十四节第138至139句。
§850
850. Mahicchatāniddese mahantāni vatthūni icchati, mahatī vāssa icchāti mahiccho, tassa bhāvo mahicchatā. Lakkhaṇato pana asantaguṇasambhāvanatā paṭiggahaṇe ca paribhoge ca amattaññutā – etaṃ mahicchatālakkhaṇaṃ. Mahiccho hi puggalo yathā nāma kacchapuṭavāṇijo piḷandhanabhaṇḍakaṃ hatthena gahetvā ucchaṅgepi pakkhipitabbayuttakaṃ pakkhipitvā mahājanassa passantasseva ‘‘ammā, asukaṃ gaṇhatha, asukaṃ gaṇhathā’’ti mukhena saṃvidahati. Evameva so appamattakampi attano sīlaṃ vā ganthaṃ vā dhutaguṇaṃ vā antamaso araññavāsamattakampi mahājanassa jānantasseva sambhāvetukāmo hoti, sambhāvetvā ca pana sakaṭehipi upanīte paccaye ‘ala’nti avatvā gaṇhāti. Tayo hi pūretuṃ na sakkā – aggi upādānena, samuddo udakena, mahiccho paccayehīti.
「心结」一义中所谓「大欲」，是指欲境大盛、欲望强烈。欲境旺盛者如大雨季节欲多，称为「心结」。其特征在于不安稳、造作恶行众多；取舍不节制，无适当限度。这即是「心结」的标志。譬如某人虽如龟壳商贩，手持货物，正准备投掷至高处招徕众人；他嘴中呼喊着“妈妈，买不舒服药，买不舒服药”等等。如此人即使稍有警觉，也仍希求为众人所知，无论是品行、结缔、善业，甚至是隐秘森林修行者的清净勤勉，也因未能降伏而被识破。虽经努力却不能完成，因有火之执着、水之障碍，而心结即是如此难以了断。
Aggikkhandho samuddo ca, mahiccho cāpi puggalo;
火聚、水集，以及心结，都是人之情结；
Bahuke paccaye dente, tayo pete na pūraye.
在许多因缘下，牙齿虽多，但三者之中无一能填满它们。
Mahicchapuggalo hi vijātamātuyāpi manaṃ gaṇhituṃ na sakkoti, pageva upaṭṭhākānaṃ.
土地出身的人果真连对未生母亲的心念也无法把持，唯独能对侍奉者加以保持。
Tatrimāni vatthūni – eko kira daharabhikkhu piṭṭhapūve piyāyati. Athassa mātā paṭipattiṃ vīmaṃsamānā ‘sace me putto paṭiggahaṇe mattaṃ jānāti, sakalampi naṃ temāsaṃ pūveheva upaṭṭhahissāmī’ti vassūpanāyikadivase parivīmaṃsamānā paṭhamaṃ ekaṃ pūvaṃ adāsi, tasmiṃ niṭṭhite dutiyaṃ, tasmimpi niṭṭhite tatiyaṃ. Daharo ‘ala’nti avatvā khādiyeva. Mātā tassa amattaññubhāvaṃ ñatvā ‘ajjeva me puttena sakalatemāsassa pūvā khāditā’ti dutiyadivasato paṭṭhāya ekapūvampi na adāsi.
此中有三件事情——据说有一名年少比库临睡前饮食。他的母亲正审视他的行为，说：「如果我子于收取食物上完全懂得适量，那么三个月来我必定侍奉他。」于一雨季持戒日她经过思考，第一次给他一份食物，食毕后第二次给，第二次食毕又第三次给。年少比库说“够了”，便舍食。其母透彻了解其不过量感，第二日没再给他任何食物，说：「昨日我孩子适量食已满足了整整三个月啊。」
Tissamahārājāpi devasikaṃ cetiyapabbate bhikkhusaṅghassa dānaṃ dadamāno ‘mahārāja, kiṃ ekameva ṭhānaṃ bhajasi? Kiṃ aññattha dātuṃ na vaṭṭatī’ti jānapadehi vutto dutiyadivase anurādhapure mahādānaṃ dāpesi. Ekabhikkhupi paṭiggahaṇe mattaṃ na aññāsi. Ekamekena paṭiggahitaṃ khādanīyabhojanīyaṃ dve tayo janā ukkhipiṃsu. Rājā dutiyadivase cetiyapabbate bhikkhusaṅghaṃ nimantāpetvā rājantepuraṃ āgatakāle ‘‘pattaṃ dethā’’ti āha. ‘‘Alaṃ, mahārāja, attano pamāṇena bhikkhaṃ gaṇhissatī’’ti ekabhikkhupi pattaṃ na adāsi. Sabbe pamāṇayuttakameva paṭiggahesuṃ. Atha rājā āha – ‘‘passatha tumhākaṃ bhikkhūsu ekopi mattaṃ na jānāti. Hiyyo kiñci avasesaṃ nāhosi. Ajja gahitaṃ mandaṃ, avasesameva bahū’’ti tesaṃ mattaññutāya attamano itaresañca amattaññutāya anattamano ahosi.
曾有三位大王在天神所住的圣迹山上施舍给僧团，某大王问：「陛下为何仅在一处供养？为何不去别处施舍？」民间如此议论。次日该大王在安努拉德布勒城大施洒舍。有人不懂如何适量受纳。有人奉受带饭和饮食给两三人。次日大王邀请僧团至圣迹山，当来至王城时说：「给僧袍。」一比库回复：「陛下，靠自己能力持戒布施足矣。」没有一比库接受袍。众皆依其能量收受。大王说：「看你们僧人中无人适量受纳，昨有余物今天勉强收，余物不少。」他们因适量知足而自满，他人因不懂适量而不自满。
§851
851. Pāpicchatāniddese assaddho samāno saddhoti maṃ jano jānātūtiādīsu evaṃ icchanto kiṃ karoti? Assaddho saddhākāraṃ dasseti; dussīlādayo sīlavantādīnaṃ ākāraṃ dassenti. Kathaṃ? Assaddho tāva mahāmahadivase manussānaṃ vihāraṃ āgamanavelāya sammajjaniṃ ādāya vihāraṃ sammajjati, kacavaraṃ chaḍḍeti, manussehi diṭṭhabhāvaṃ ñatvā cetiyaṅgaṇaṃ gacchati, tatthāpi sammajjitvā kacavaraṃ chaḍḍeti, vālikaṃ samaṃ karoti, āsanāni dhovati, bodhimhi udakaṃ siñcati. Manussā disvā ‘natthi maññe añño bhikkhu vihārajagganako, ayameva imaṃ vihāraṃ paṭijaggati, saddho thero’ti gamanakāle nimantetvā gacchanti. Dussīlopi upaṭṭhākānaṃ sammukhe vinayadharaṃ upasaṅkamitvā pucchati ‘‘bhante, mayi gacchante goṇo ubbiggo. Tena dhāvatā tiṇāni chinnāni. Sammajjantassa me tiṇāni chijjanti. Caṅkamantassa me pāṇakā mīyanti. Kheḷaṃ pātentassa asatiyā tiṇamatthake patati; tattha tattha kiṃ hotī’’ti? ‘‘Anāpatti, āvuso, asañcicca asatiyā ajānantassā’’ti ca vutte ‘‘bhante, mayhaṃ garukaṃ viya upaṭṭhāti; suṭṭhu vīmaṃsathā’’ti bhaṇati. Taṃ sutvā manussā ‘amhākaṃ ayyo ettakepi kukkuccāyati! Aññasmiṃ oḷārike kiṃ nāma karissati; natthi iminā sadiso sīlavāti pasannā sakkāraṃ karonti. Appassutopi upaṭṭhākamajjhe nisinno ‘‘asuko tipiṭakadharo, asuko catunikāyiko mayhaṃ antevāsiko, mama santike tehi dhammo uggahito’’ti vadati. Manussā ‘amhākaṃ ayyena sadiso bahussuto natthi, etassa kira santike asukena ca asukena ca dhammo uggahito’ti pasannā sakkāraṃ karonti.
851。针对该行不善者怀疑时，欲知其因何？此中“无信”显露信之形态，不良品行等显露品行之形态。如何？无信者于大劫中，持戒日人来晚到，修习安住，弃削戒条，知人观，于圣迹庭行走，执持清净之草席，洗坐具，浇水于菩提树。见人语：「我想无别比库能在此住持，长老值得信赖。」于旅途中被请时，有劣行者面圣法师问起：「比库外出时，草被踩断，陪行人割断草，行走令手伤，抛落草堆，何故？」答曰：「无过，尊者，此非恶意，未知之过。」复言：「尊者，有人严谨照顾我，端详清扫。」听此人赞说：「我等师长不因轻微过失而忧虑，众修行者中无人似师长般贤能，于师长面前宣说佛法。」人众赞叹，于世人间得盛敬重。
Saṅgaṇikārāmopi mahāmahadivase dīghapīṭhañca apassayañca gāhāpetvā vihārapaccante rukkhamūle divāvihāraṃ nisīdati. Manussā āgantvā ‘‘thero kuhi’’nti pucchanti. ‘‘Gaṇṭhikaputtā nāma gaṇṭhikā eva honti. Tena thero evarūpe kāle idha na nisīdati, vihārapaccante divāṭṭhāne dīghacaṅkame viharatī’’ti vadanti. Sopi divasabhāgaṃ vītināmetvā nalāṭe makkaṭasuttaṃ alliyāpetvā pīṭhaṃ gāhāpetvā āgamma pariveṇadvāre nisīdati. Manussā ‘‘kahaṃ, bhante, gatattha? Āgantvā na addasamhā’’ti vadanti. ‘‘Upāsakā, antovihāro ākiṇṇo; daharasāmaṇerānaṃ vicaraṇaṭṭhānametaṃ saṭṭhihatthacaṅkame divāṭṭhāne nisīdimhā’’ti attano pavivittabhāvaṃ jānāpeti.
于坚固的集会所附近，长老独坐树下午休。世人来问：「此长老是谁？」答曰：「名叫甘提卡之子，且其父亦名甘提卡。此长老此时不坐处，白天处于集会所附近，常常长跪拜行走。」他昼间离开住处，在额头涂抹箩卜叶染料，铺设坐垫，坐于竹围门口。世人问：「尊者往何处去了？来过却未见。」长老答：「居士闲居区域被毁，今不宜小僧及年少沙玛内尔迁居于旧处。」
Kusītopi upaṭṭhākamajjhe nisinno ‘‘upāsakā, tumhehi ukkāpāto diṭṭho’’ti vadati. ‘‘Na passāma, bhante; kāya velāya ahosī’’ti ca puṭṭho ‘‘amhākaṃ caṅkamanavelāyā’’ti vatvā ‘‘bhūmicālasaddaṃ assutthā’’ti pucchati. ‘‘Na suṇāma, bhante; kāya velāyā’’ti puṭṭho ‘‘majjhimayāme amhākaṃ ālambanaphalakaṃ apassāya ṭhitakāle’’ti vatvā ‘‘mahāobhāso ahosi; so vo diṭṭho’’ti pucchati. ‘‘Kāya velāya, bhante’’ti ca vutte ‘‘mayhaṃ caṅkamamhā otaraṇakāle’’ti vadati. Manussā ‘amhākaṃ thero tīsupi yāmesu caṅkameyeva hoti; natthi ayyena sadiso āraddhavīriyo’ti pasannā sakkāraṃ karonti.
库西托比于侍者中坐，语：「居士们，尔等曾见暴跳吗？」答曰：「未曾，尊者；为何问？」又问：「尔等行住时是否听闻地震声？」答曰：「未闻，尊者；为何问？」言：“于中道时，我等靠坐板无意望见强光，有人看见了。”又问何时？答曰：「我于三更游行时。」世人赞叹说：「我等长老于三更时游行，勤勉非凡，无长老能及。」世人由此对长老生起欢喜敬意。
Muṭṭhassatīpi upaṭṭhākamajjhe nisinno ‘‘mayā asukakāle nāma dīghanikāyo uggahito, asukakāle majjhimo, saṃyuttako, aṅguttariko; antarā olokanaṃ nāma natthi, icchiticchataṭṭhāne mukhāruḷhova tanti āgacchati; ime panaññe bhikkhū eḷakā viya mukhaṃ phandāpentā viharantī’’ti vadati. Manussā ‘natthi ayyena sadiso upaṭṭhitasatī’ti pasannā sakkāraṃ karonti.
即使是坐在中间充当护持者的人，也说：‘我曾在不善时段中阐述过长部经、中部经、相应部经、增支部经；在这些教法中，没有间断地从口中流出若隐若现如丝线般的话。其余比库们像是用手掌盖住脸一样地生活。’人们于是欣然恭敬地说：‘没有一位护持者比尊者更为恰当了。’
Asamāhitopi upaṭṭhākānaṃ sammukhe aṭṭhakathācariye pañhaṃ pucchati – ‘kasiṇaṃ nāma kathaṃ bhāveti? Kittakena nimittaṃ uppannaṃ nāma hoti? Kittakena upacāro? Kittakena appanā? Paṭhamassa jhānassa kati aṅgāni? Dutiyassa tatiyassa catutthassa jhānassa kati aṅgāni’’ti pucchati. Tehi attano uggahitānurūpena kathitakāle sitaṃ katvā ‘kiṃ, āvuso, evaṃ na hosī’ti vutte ‘vaṭṭati, bhante’ti attano samāpattilābhitaṃ sūceti. Manussā ‘samāpattilābhī ayyo’ti pasannā sakkāraṃ karonti.
即使心不专注，护持者面前的论师也会问问题——‘名为遍灯法的业力修习如何进行？所谓以何种相而生起？何为辅助？何为安止？初禅共有多少部分？第二、第三、第四禅又分别有多少部分？’他们根据自身所懂，依次讲解时，说：‘师兄，这样做是否不妥？’并回答说‘应当如此，尊者。’以此表明已达成圆满。人们怀着欢喜，恭敬地说：‘这位上师已得圆满。’
Duppaññopi upaṭṭhākānaṃ majjhe nisinno ‘majjhimanikāye me pañcattayaṃ olokentassa sahiddhiyāva maggo āgato. Pariyatti nāma amhākaṃ na dukkarā. Pariyattivāvaṭo pana dukkhato na muccatīti pariyattiṃ vissajjayimhā’tiādīni vadanto attano mahāpaññataṃ dīpeti. Evaṃ vadanto panassa sāsane pahāraṃ deti. Iminā sadiso mahācoro nāma natthi. Na hi pariyattidharo dukkhato na muccatīti. Akhīṇāsavopi gāmadārake disvā ‘tumhākaṃ mātāpitaro amhe kiṃ vadantī’’ti? ‘‘Arahāti vadanti, bhante’’ti. ‘Yāva chekā gahapatikā, na sakkā vañcetu’nti attano khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti.
即便是无智之人，坐于护持者中间，也说：‘我在中部经中察看“五法共相”的道理，并发现此理正隶属于取得教义知识的途径。所谓教义知识对我们并不困难，然而只有有教义知识者将不会受苦，我们却舍弃教义。’他如此说，显露出其愚昧。他在教法中制造干扰。这种人中间，称为“大盗”，大盗无一例外。教义知识虽难，但不难获得解脱。见乡村孩童，问‘你们的父母对我们说什么？’他们答‘说他是阿拉汉，尊者’。他以自己的已断烦恼的本性宣示‘只要有人到来，乡村主人不能欺诈’。
Aññepi cettha cāṭiarahantapārohaarahantādayo veditabbā – eko kira kuhako antogabbhe cāṭiṃ nikhaṇitvā manussānaṃ āgamanakāle pavisati. Manussā ‘kahaṃ thero’ti pucchanti. ‘Antogabbhe’ti ca vutte pavisitvā vicinantāpi adisvā nikkhamitvā ‘natthi thero’ti vadanti. ‘Antogabbheyeva thero’ti ca vutte puna pavisanti. Thero cāṭito nikkhamitvā pīṭhe nisinno hoti. Tato tehi ‘mayaṃ, bhante, pubbe adisvā nikkhantā, kahaṃ tumhe gatatthā’’ti vutte ‘samaṇā nāma attano icchiticchitaṭṭhānaṃ gacchantī’ti vacanena attano khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti.
另有一例，此处可察见贫穷无烦恼阿拉汉等：有一个骗子，进入孕妇内胎，亲手剥去其贫穷无烦恼的表象，于人类来临时进入。人们问‘尊者，此老者何处？’回答说‘在孕妇内胎。’即便有人寻找，见了他又离开，说‘无此长老。’当再次说‘就在孕妇内胎那位长老’时，他又进入。该长老剥去贫穷无烦恼后离开，坐于坐席上。于是对他们说：‘我们原先出现在此处，尔等何往？’以此言语彰显他烦恼已尽的性质。
Aparopi kuhako ekasmiṃ pabbate paṇṇasālāyaṃ vasati. Paṇṇasālāya ca pacchato papātaṭṭhāne eko kacchakarukkho atthi. Tassa pāroho gantvā parabhāge bhūmiyaṃ patiṭṭhito. Manussā maggenāgantvā nimantenti. So pattacīvaramādāya pārohena otaritvā gāmadvāre attānaṃ dasseti. Tato manussehi pacchā āgantvā ‘katarena maggena āgatattha, bhante’ti puṭṭho ‘samaṇānaṃ āgatamaggo nāma pucchituṃ na vaṭṭati, attano icchiticchitaṭṭhāneneva āgacchantī’ti vacanena khīṇāsavabhāvaṃ dīpeti. Taṃ pana kuhakaṃ eko viddhakaṇṇo ñatvā ‘pariggahessāmi na’nti ekadivasaṃ pārohena otarantaṃ disvā pacchato chinditvā appamattakena ṭhapesi. So ‘pārohato otarissāmī’ti ‘ṭha’nti patito, mattikā patto bhijji. So ‘ñātomhī’ti nikkhamitvā palāyi. Pāpicchassa bhāvo pāpicchatā. Lakkhaṇato pana asantaguṇasambhāvanatā, paṭiggahaṇe ca amattaññutā; etaṃ pāpicchatālakkhaṇanti veditabbaṃ.
又有一骗子，住在一座山上的叶庵之中。叶庵背后、瀑布之下有一棵刺木。他前往那处瀑布，把刺木移至他处立地而住。人们从路上来邀请他。他披披肩衣，攀瀑布下山门自我显现。他对人们说：‘尊者，你们从何路而来？’被问时，他说：‘不便询问游方者的来路，他们只到自己心中所愿的地方。’以此言显露其烦恼已断的性质。后来，有人识破该骗子，跟随看见他下瀑布，暗中砍断树枝，悄悄放置陷阱。骗子落入陷阱，泥土塌陷。他说‘我认不得你们’而逃跑。恶者行恶，恶道起因明显。此恶者易知其恶性，抓捕时又缺乏谨慎，故应知这是恶中之恶的征象。
§852
852. Siṅganiddese vijjhanaṭṭhena siṅgaṃ; nāgarikabhāvasaṅkhātassa kilesasiṅgassetaṃ nāmaṃ. Siṅgārabhāvo siṅgāratā, siṅgārakaraṇākāro vā. Caturabhāvo caturatā. Tathā cāturiyaṃ. Parikkhatabhāvo parikkhatatā; parikhaṇitvā ṭhapitasseva daḷhasiṅgārabhāvassetaṃ nāmaṃ . Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Evaṃ sabbehipi padehi kilesasiṅgāratāva kathitā.
852. 关于“角”的比喻：由知见所起的“角”；此为城市居民身上附着的烦恼的角。所谓“装饰”即为“装饰性”，是“装饰者形态”或“装饰行为”。“四种形态”即“四种喜爱”。如此“四”与“四种喜爱”。“被围绕的特性”即被界定的特性；如同被围绕固定的坚固装饰性，此为其名称。其他也采用类似的表达。诸如此类词语，均以烦恼及其装饰为本义进行论述。
§853
853. Tintiṇaniddese tintiṇanti khīyanaṃ. Tintiṇāyanākāro tintiṇāyanā. Tintiṇena ayitassa tintiṇasamaṅgino bhāvo tintiṇāyitattaṃ. Lolupabhāvo loluppaṃ. Itare dve ākārabhāvaniddesā. Pucchañjikatāti lābhalabhanakaṭṭhāne vedhanākampanā nīcavuttitā. Sādhukamyatāti paṇītapaṇītānaṃ patthanā. Evaṃ sabbehipi padehi suvānadoṇiyaṃ kañjiyaṃ pivanakasunakhassa aññaṃ sunakhaṃ disvā bhubhukkaraṇaṃ viya ‘tava santakaṃ, mama santaka’nti kilesavasena khīyanākāro kathito.
853. 关于三种熄灭，所谓三种即为消除。三种熄灭的形态称为“熄灭者”。对熄灭者而言，身心如同与三种熄灭相当之状态，谓之熄灭性。嗜欲性质谓之嗜欲状态。还有另外两种形态表现。所谓捆束之草，指捕获收益之处，有痛、颤抖和下贱之表现。所谓善欲，即向善良、清净之法努力。由此，诸词皆同理，譬如优婆夷饮用粥醪，见他人有干枯指甲，如视为“你的死、我的死”，这是以烦恼为根本而称之为消除形态。
§854
854. Cāpalyaniddese ākoṭitapaccākoṭitabhāvādīhi cīvarassa maṇḍanā cīvaramaṇḍanā. Maṇivaṇṇacchavikaraṇādīhi pattassa maṇḍanā pattamaṇḍanā. Cittakammādīhi puggalikasenāsanassa maṇḍanā senāsanamaṇḍanā. Imassa vā pūtikāyassāti imassa manussasarīrassa. Yathā hi tadahujātopi siṅgālo jarasiṅgālotveva ūruppamāṇāpi ca gaḷocilatā pūtilatātveva saṅkhaṃ gacchati, evaṃ suvaṇṇavaṇṇopi manussakāyo pūtikāyotveva vuccati. Tassa antarantarā rattavaṇṇapaṇḍuvaṇṇādīhi nivāsanapārupanādīhi sajjanā maṇḍanā nāma. Bāhirānaṃ vā parikkhārānanti ṭhapetvā pattacīvaraṃ sesaparikkhārānaṃ; athavā yā esā cīvaramaṇḍanā pattamaṇḍanāti vuttā, sā tehi vā parikkhārehi kāyassa maṇḍanā tesaṃ vā bāhiraparikkhārānaṃ maṇḍetvā ṭhapanavasena maṇḍanāti evamettha attho veditabbo. Maṇḍanā vibhūsanāti ettha ūnaṭṭhānassa pūraṇavasena maṇḍanā, chavirāgādivasena vibhūsanāti veditabbā. Keḷanāti kīḷanā. Parikeḷanāti parikīḷanā. Giddhikatāti gedhayuttatā. Giddhikattanti tasseva vevacanaṃ. Capalabhāvo capalatā. Tathā cāpalyaṃ. Idaṃ vuccatīti idaṃ cāpalyaṃ nāma vuccati, yena samannāgato puggalo vassasatikopi samāno tadahujātadārako viya hoti.
854. 关于轻率，指衣服装饰方面未加制约与约束之态。织物装饰指衣服上的饰品称衣饰。饰品由珠宝、颜色和织物等构成，谓之衣饰。精神活动和人事场合的装饰，称为个人的席位装饰。所谓肮脏之身，乃指人体。譬如即便已衰老的豺狼，其腿部肌肉也比年轻豺狼粗壮，因其骨骼厚实；人体也同样，若身体肮脏，则比喻为肮脏之身。其间，有昼夜肤色的变化与污浊，此乃居士装饰之别。外饰则指覆盖衣袍残余的装饰物；或称此为衣服上的装饰，这些装饰连同外物装饰即称为身体的装饰。如灯光般使破损处补足的装饰，或以色彩加以美化之谓。嬉戏谓为玩耍，围绕嬉戏即是围绕玩耍。缠绕谓为纠缠，诚然是纠缠。迅疾之性即为轻率。如此，轻率即该词，指这样的人生，虽历经百年仍如刚出生的幼兽一般。
§855
855. Asabhāgavuttiniddese vippaṭikūlaggāhitāti ananulomaggāhitā. Vipaccanīkasātatāti vipaccanīkena paṭiviruddhakaraṇena sukhāyanā. Anādarabhāvo anādariyaṃ. Tathā anādariyatā. Agāravassa bhāvo agāravatā. Jeṭṭhakabhāvassa akaraṇaṃ appatissavatā. Ayaṃvuccatīti ayaṃ asabhāgavutti nāma vuccati; visabhāgajīvikatāti attho; yāya samannāgato puggalo mātaraṃ pitaraṃ vā gilānaṃ paṭivattitvāpi na oloketi; pitusantakassa kāraṇā mātarā saddhiṃ, mātusantakassa kāraṇā pitarā saddhiṃ kalahaṃ karoti; visabhāgajīvitaṃ jīvati, mātāpitūnaṃ santakassa kāraṇā jeṭṭhena vā kaniṭṭhena vā bhātarā saddhiṃ kalahaṃ karoti, nillajjavacanaṃ vadati, ācariyassa vā upajjhāyassa vā vattapaṭivattaṃ na karoti, gilānaṃ na upaṭṭhāti, buddhassa bhagavato cetiyadassanaṭṭhāne uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, kheḷampi siṅghāṇikampi chaḍḍeti, chattaṃ dhāreti, upāhanā āruyha gacchati, buddhasāvakesu na lajjati, saṅghe cittīkāraṃ na karoti, mātimattapitimattādīsu garuṭṭhānīyesu hirottappaṃ na paccupaṭṭhāpeti. Tassevaṃ pavattamānassa sabbā pesā kiriyā mātarītiādīsupi vatthūsu asabhāgavuttitā nāma hoti.
855. 关于不和谐言说，谓之逆行和不顺从。持续作恶意谓之以做恶反对而走向痛苦。不敬之心即为不尊重。同样，不庄重即为不庄重。衰老的状态谓为衰老。谓最大之意即是本末倒置。以上谓之不和谐言说，即生存状态不和谐之意。其义指这样的人，即使母亲或父亲生病，他也不去看望；若父亲有难，母亲则与其争执；反之亦复如是。生活于不和谐场合，面对父母争执，他不作调解，甚至说无耻话，忤逆老师及长老，不照顾病人，于佛陀舍利塔前出言放声大笑，敲打杖棒，弃绝防护，举伞走路，面对佛弟子毫无羞耻，不作僧团批评，对父母及师长均不怀敬意。这样行事者称为不和谐言说。
§856
856. Aratiniddese pantesūti dūresu vivittesu vā. Adhikusalesūti samathavipassanādhammesu. Aratīti ratipaṭikkhepo. Aratitāti aramaṇākāro. Anabhiratīti anabhiratabhāvo. Anabhiramaṇāti anabhiramaṇākāro. Ukkaṇṭhitāti ukkaṇṭhanākāro. Paritassitāti ukkaṇṭhanavaseneva paritassanā.
856. 关于厌离，谓于远处或隐秘处。谓为修习止观等善法。厌离即对感官享受的放弃。厌离即与欲乐无缘。厌离者即不愿亲近欲乐之态。忧虑则是烦恼挂怀。忧虑之感即忧虑本身。故称为忧虑，即忧虑之义。
§857
857. Tandīniddese tandīti jātiālasiyaṃ. Tandiyanāti tandiyanākāro. Tandimanakatāti tandiyā abhibhūtacittatā. Alasassa bhāvo ālasyaṃ. Ālasyāyanākāro ālasyāyanā. Alasyāyitassa bhāvo ālasyāyitattaṃ. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyālasiyaṃ kathitaṃ.
857. 关于懒惰，所谓“怠惰”即生起懒惰之意。懒惰者即懒惰形态。懒散意即为懒惰心态。怠惰即怠惰形态。故此，所有这些词语，皆以烦恼名义称为身懒惰症。
§858
858. Vijambhitāniddese jambhanāti phandanā. Punappunaṃ jambhanā vijambhanā. Ānamanāti purato namanā. Vinamanāti pacchato namanā. Sannamanāti samantato namanā. Paṇamanāti yathā hi tantato uṭṭhitapesakāro kismiñcideva gahetvā ujukaṃ kāyaṃ ussāpeti, evaṃ kāyassa uddhaṃ ṭhapanā. Byādhiyakanti uppannabyādhitā. Iti sabbehipi imehi padehi kilesavasena kāyaphandanameva kathitaṃ.
858. 关于抑制，所谓抑制即挫折、抑止。反复挫折即反复抑制。前倾乃前弯之意。后倾乃后弯之意。左右倾则为四周倾侧。弦乐管弦则比喻持弦吹奏的动作，以手紧握某处，令身体挺直，此谓抬举身体。患病则是生病状态。故此，以上词语，皆以烦恼名义称为身抑制。
§859
859. Bhattasammadaniddese bhuttāvissāti bhuttavato. Bhattamucchāti bhattagelaññaṃ; balavabhattena hi mucchāpatto viya hoti. Bhattakilamathoti bhattena kilantabhāvo. Bhattapariḷāhoti bhattadaratho. Tasmiñhi samaye pariḷāhuppattiyā upahatindriyo hoti, kāyo jīrati. Kāyaduṭṭhullanti bhattaṃ nissāya kāyassa akammaññatā.
第859条 关于贪食的解释：贪食即吃得多，吃得足够。食者放逸，像饮食喝醉一样放纵。食者虚弱，因食物过饱而生虚懈之态。食者嗜好，嗜好食物。在此时刻因嗜好出现，感官受损，身体衰老。身体因放纵难以持守，依赖食物身体不勤勤勉勉。
§860
860. Cetaso līnattaniddeso heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttatthoyeva. Imehi pana sabbehipi padehi kilesavasena cittassa gilānākāro kathitoti veditabbo.
第860条 关于心意迟钝的解释，如下注释所说，即于法集论中对此义的阐述。诸词中皆指出染污浊心的萎靡不振形态，由此可知。
§861
861. Kuhanāniddese lābhasakkārasilokasannissitassāti lābhañca sakkārañca kittisaddañca nissitassa, patthayantassāti attho. Pāpicchassāti asantaguṇadīpanakāmassa. Icchāpakatassāti icchāya apakatassa, upaddutassāti attho.
第861条 关于隐蔽之处的解释：因利得、敬重、名声而依止者，意为依赖利得、敬重与名声。欲望者，意指不安善行生起欲求。意愿推动者，则指由渴求所驱使。被破坏者，意为被危害。
Ito paraṃ yasmā paccayapaṭisevana sāmantajappanairiyāpathasannissitavasena mahāniddese tividhaṃ kuhanavatthu āgataṃ, tasmā tividhampi taṃ dassetuṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātena vāti evamādi āraddhaṃ. Tattha cīvarādīhi nimantitassa tadatthikasseva sato pāpicchataṃ nissāya paṭikkhipanena, te ca gahapatike attani suppatiṭṭhitasaddhe ñatvā puna tesaṃ ‘aho ayyo appiccho, na kiñci paṭiggaṇhituṃ icchati, suladdhaṃ vata no assa sace appamattakaṃ kiñci paṭiggaṇheyyā’ti nānāvidhehi upāyehi paṇītāni cīvarādīni upanentānaṃ tadanuggahakāmataṃyeva āvikatvā paṭiggahaṇena ca tato pabhuti asītisakaṭabhārehi upanāmanahetubhūtaṃ vimhāpanaṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Vuttampi cetaṃ mahāniddese (mahāni. 87) –
此后因缘依止由世俗嗤笑和非正道介入之大解释而起，三种隐蔽之处产生。故为了显现三种隐蔽之处，以依止因缘的称谓开始如下论述。其间因乞衣等被邀请者虚假悭吝，基于此心拒绝接受，诸家地主明了其心，知其非吝惜的本意，反以多种方便诱使乞衣等接纳，虽被揭穿本质，但因供养负担甚重及称呼之因继续训诫，且属因缘依止之隐蔽之事。此大解释中亦说（大解释87条），
‘‘Katamaṃ paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idha gahapatikā bhikkhuṃ nimantenti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārehi. So pāpiccho icchāpakato atthiko cīvara …pe… parikkhārānaṃ bhiyyokamyataṃ upādāya cīvaraṃ paccakkhāti, piṇḍapātaṃ paccakkhāti, senāsanaṃ paccakkhāti, gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paccakkhāti. So evamāha – ‘‘kiṃ samaṇassa mahagghena cīvarena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo susānā vā saṅkārakūṭā vā pāpaṇikā vā nantakāni uccinitvā saṅghāṭiṃ katvā dhāreyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena piṇḍapātena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo uñchācariyāya piṇḍiyālopena jīvikaṃ kappeyya. Kiṃ samaṇassa mahagghena senāsanena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo rukkhamūliko vā assa sosāniko vā abbhokāsiko vā. Kiṃ samaṇassa mahagghena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena? Etaṃ sāruppaṃ yaṃ samaṇo pūtimuttena vā harītakīkhaṇḍena vā osadhaṃ kareyyāti. Tadupādāya lūkhaṃ cīvaraṃ dhāreti, lūkhaṃ piṇḍapātaṃ paribhuñjati, lūkhaṃ senāsanaṃ paṭisevati, lūkhaṃ gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati. Tamenaṃ gahapatikā evaṃ jānanti – ‘ayaṃ samaṇo appiccho santuṭṭho pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo dhutavādo’ti bhiyyo bhiyyo nimantenti cīvara…pe… parikkhārehi. So evamāha – ‘tiṇṇaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati – saddhāya sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati, deyyadhammassa…pe… dakkhiṇeyyānaṃ sammukhībhāvā saddho kulaputto bahuṃ puññaṃ pasavati. Tumhākañcevāyaṃ saddhā atthi, deyyadhammo ca saṃvijjati, ahañca paṭiggāhako. Sacāhaṃ na paṭiggahessāmi, evaṃ tumhe puññena paribāhirā bhavissatha; na mayhaṃ iminā attho, apica tumhākaṃ eva anukampāya paṭiggaṇhāmī’ti. Tadupādāya bahumpi cīvaraṃ paṭiggaṇhāti, bahumpi piṇḍapātaṃ…pe… bhesajjaparikkhāraṃ paṭiggaṇhāti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati paccayapaṭisevanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū’’ti.
“何谓因缘依止之隐蔽之处？此处地主邀请比库，以乞衣、食物、床榻及病故条件医药为缘。彼为欲望所染，意图有利，比库……（后省略同）故说：‘这衣袍，若比库以穷林恶劣之处粗恶布帛制之，应如何？这乞食，若比库以不正当乞食维持生活，应如何？这床榻，若比库为树根下、苇地、洞穴、隐密之处，应如何？这疾病医药，若比库用草灰、咕噜树叶、药物调理，应如何？彼弃二衣而着粗糙乞衣，食用粗陋乞食，居住粗恶床榻，药品亦为粗劣。于是地主便知‘此比库无欲足、不贪求、满足、洁净、精进、有觉悟’，故反复邀请以乞衣、食物、床榻等众多条件而招待。彼答：‘诚信之心、家庭子弟、积累众善，凭信正见，有正法可得受，我亦接受此。彼等凭此亦持续被利益，不为我所成，我因慈悲而接纳。’基于此故彼接受多件乞衣、多件食物及医药等。此类乞衣等彼所孕育之隐蔽及隐藏之事，即称为因缘依止之隐蔽之处。”
Pāpicchasseva pana sato uttarimanussadhammādhigamaparidīpanavācāya tathā tathā vimhāpanaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha – ‘‘katamaṃ sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthu ? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo ‘evaṃ maṃ jano sambhāvessatī’ti ariyadhammasannissitaṃ vācaṃ bhāsati – ‘yo evarūpaṃ cīvaraṃ dhāreti, so samaṇo mahesakkho’ti bhaṇati; ‘yo evarūpaṃ pattaṃ, lohathālakaṃ, dhamakaraṇaṃ, parisāvanaṃ, kuñcikaṃ, upāhanaṃ, kāyabandhanaṃ, āyogaṃ dhāreti, so samaṇo mahesakkho’ti bhaṇati; ‘yassa evarūpo upajjhāyo, ācariyo, samānupajjhāyo, samānācariyako, mitto sandiṭṭho, sambhatto, sahāyo; yo evarūpe vihāre vasati – aḍḍhayoge, pāsāde, hammiye, guhāyaṃ, leṇe, kuṭiyā, kūṭāgāre, aṭṭe, māḷe, udosite, uddaṇḍe, upaṭṭhānasālāyaṃ, maṇḍape, rukkhamūle vasati, so samaṇo mahesakkho’ti bhaṇati.
仅因欲望之心则因俗世法所习恶行而生之诽谤为第三种隐蔽之处。如说：“何谓世俗谤业依止之隐蔽之处？某些欲念浓重者、企图以计谋唆使人者，宣说以圣法为基础之言语，如称‘持此衣者即为大圣’，‘持有此盖布、铁钹、法杵、香炉、扇子、披肩、腰布、安置物者，即为大圣’，‘其上师、教师、同志、朋友见之，住于阁楼、厅堂、寺庙、洞穴、石室、小屋、亭阁、树下者，即为大圣’，如此等。基于此等故俗人知晓‘此比库无欲足、满足、洁净、精进、有觉悟’，故反复以乞衣等条件请邀。彼宣说‘心怀三重信念，信以为真，家族子弟积累众善，凭信正见，有圣法可得……’你们也有此信，圣法依止，我即接受。‘诚实我不拒绝，你们必由善业得益，此非我所求，我仅因慈悲而接纳。’基于此接受许多乞衣、多件食物及医药。以此生起贫乏之处、隐蔽、假冒、虚伪之事，即称为世俗谤业依止之隐蔽之处。”
‘‘Atha vā korajikakorajiko bhākuṭikabhākuṭiko kuhakakuhako lapakalapako mukhasambhāvito ‘ayaṃ samaṇo imāsaṃ evarūpānaṃ santānaṃ vihārasamāpattīnaṃ lābhī’ti tādisaṃ gambhīraṃ gūḷhaṃ nipuṇaṃ paṭicchannaṃ lokuttaraṃ suññatāpaṭisaṃyuttaṃ kathaṃ katheti. Yā evarūpā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati sāmantajappanasaṅkhātaṃ kuhanavatthū’’ti.
或作鸠鸠、鸠鸠、包谷、包谷、窟窟、窟窟、掠掠，表面呈现出这样的相貌，谓之「此游方者得如此类众生之所住处」；此等隐密、深奥、熟练且充满世外清净空寂之理，如何说起？所谓如斯之包谷者，是包谷处，是窟穴，是含藏之处。此名为普遍言语所称之窟藏物。
Pāpicchasseva pana sato sambhāvanādhippāyakatena iriyāpathena vimhāpanaṃ iriyāpathasannissitaṃ kuhanavatthūti veditabbaṃ. Yathāha – ‘‘katamaṃ iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthu? Idhekacco pāpiccho icchāpakato sambhāvanādhippāyo ‘evaṃ maṃ jano sambhāvessatī’ti gamanaṃ saṇṭhapeti, sayanaṃ saṇṭhapeti, paṇidhāya gacchati, paṇidhāya tiṭṭhati, paṇidhāya nisīdati, paṇidhāya seyyaṃ kappeti, samāhito viya gacchati, samāhito viya tiṭṭhati, nisīdati, seyyaṃ kappeti, āpāthakajjhāyīva hoti. Yā evarūpā iriyāpathassa āṭhapanā ṭhapanā saṇṭhapanā bhākuṭikā bhākuṭiyaṃ kuhanā kuhāyanā kuhitattaṃ – idaṃ vuccati iriyāpathasaṅkhātaṃ kuhanavatthū’’ti.
然若欲知窟藏物中妻子欲望所生依止之行为道路之含意，当如此分别：何谓依止于行为道路而得名称之窟藏物？例如某人妻子因对所欲而生起依止念头，自谓『此人能为我生起念头』，便步行、站立、坐卧而成就所愿，处心积虑，如专心一致般行动、站立、坐卧、卧眠。如是对行为道路之依止、立定，则名曰行为道路所成之窟藏物。
Tattha paccayapaṭisevanasaṅkhātenāti paccayapaṭisevananti evaṃ saṅkhātena paccayapaṭisevanena. Sāmantajappitenāti samīpe bhaṇitena. Iriyāpathassāti catuiriyāpathassa. Āṭhapanāti ādiṭhapanā, ādarena vā ṭhapanā. Ṭhapanāti ṭhapanākāro. Saṇṭhapanāti abhisaṅkharaṇā, pāsādikabhāvakaraṇanti vuttaṃ hoti. Bhākuṭikāti padhānapurimaṭṭhitabhāvadassanena bhākuṭikaraṇaṃ, mukhasaṅkocoti vuttaṃ hoti. Bhākuṭikaraṇaṃ sīlamassāti bhākuṭiko; bhākuṭikassa bhāvo bhākuṭiyaṃ. Kuhanāti vimhāpanaṃ, kuhassa āyanā kuhāyanā. Kuhitassa bhāvo kuhitattanti.
此处所说依止因缘聚集，谓因缘相聚而言。普遍言语者则指近处说。行为道路即是四行，也就是起始打立、恭敬而立之形。打立者即打立形状，积集者谓意图成就、使人高兴者。包谷处则以首尾中间停驻表现为包谷造作，亦谓面部收缩。包谷造作为节制行为，包谷处即包谷义。窟穴者指依止行为道路之所在、穴口、含藏处。含藏性质为含藏态。
§862
862. Lapanāniddese ālapanāti vihāraṃ āgatamanusse disvā kimatthāya bhonto āgatā? Kiṃ bhikkhū nimantetuṃ? Yadi evaṃ gacchatha; ahaṃ pacchato bhikkhū gahetvā āgacchāmī’ti evaṃ āditova lapanā. Atha vā attānaṃ upanetvā ‘ahaṃ tisso, mayi rājā pasanno, mayi asuko ca asuko ca rājamahāmatto pasanno’ti evaṃ attupanāyikā lapanā ālapanā. Lapanāti puṭṭhassa sato vuttappakārameva lapanaṃ. Sallapanāti gahapatikānaṃ ukkaṇṭhane bhītassa okāsaṃ datvā suṭṭhu lapanā. Ullapanāti ‘mahākuṭumbiko, mahānāviko, mahādānapatī’ti evaṃ uddhaṃ katvā lapanā. Samullapanāti sabbatobhāgena uddhaṃ katvā lapanā. Unnahanāti ‘upāsakā, pubbe īdise kāle dānaṃ detha; idāni kiṃ na dethā’ti evaṃ yāva ‘dassāma, bhante, okāsaṃ na labhāmā’tiādīni vadanti tāva uddhaṃ nahanā, veṭhanāti vuttaṃ hoti. Atha vā ucchuhatthaṃ disvā ‘kuto āgatā, upāsakā’ti pucchati. ‘Ucchukhettato, bhante’ti. ‘Kiṃ tattha ucchu madhura’nti? ‘Khāditvā, bhante, jānitabba’nti. ‘Na, upāsakā, bhikkhussa ‘ucchuṃ dethā’ti vattuṃ vaṭṭatī’ti yā evarūpā nibbeṭhentassāpi veṭhanakakathā, sā unnahanā . Sabbatobhāgena punappunaṃ unnahanā samunnahanā. Ukkācanāti ‘etaṃ kulaṃ maṃyeva jānāti, sace ettha deyyadhammo uppajjati, mayhameva detī’ti evaṃ ukkhipitvā kācanā ukkācanā; uddīpanāti vuttaṃ hoti.
862.「聚集言之，聚集乃是指居住来者，见之则问：来者，为何目的？比库能否招待？若答‘是’，则后随比库，曰：‘我此三人，国王赞许，我亦国王与丞相均悦’，如此引领自称聚集。亦可表示自领，谓‘我者三人，国王赞许，丞相亦悦’，如是自述聚集。聚集者即此背部固守之行动也。招呼者如地主因嫌疑、恐惧而给予适当机会，适当地招呼。呼喊者叫作‘大宗族人，大水手，大施主’等，称为呼喊。全面高呼名号或号召者谓整体突出呼喊。激昂叫喊者如‘居士，当时在此地施舍；今何不施？’直到‘应当予施’，此称为高呼、喝道。若见高举手势而问“何处来者？”答曰“自高原地”，若问“何处盛甜？”答曰“吃过方知”，“不是，居士，吁请比库应授甘甜入心”，此类告诫与喝道话语，即谓激昂。全面时而重复激昂、稍减激昂。提升则谓“我确知此族，若此地有神应予我们”，此谓以言语激发生起。
Telakandarikavatthu cettha vattabbaṃ. Dve kira bhikkhū ekaṃ gāmaṃ pavisitvā āsanasālāya nisīditvā ekaṃ kumārikaṃ disvā pakkosiṃsu. Tāya āgatāya tatreko ekaṃ pucchi – ‘ayaṃ, bhante, kassa kumārikā’ti? ‘Amhākaṃ upaṭṭhāyikāya telakandarikāya dhītā, āvuso. Imissā mātā mayi gehaṃ gate sappiṃ dadamānā ghaṭeneva deti, ayampi mātā viya ghaṭeneva detī’ti ukkāceti.
说此例如蕤宾山的故事。二比库入一乡，坐于庙堂，见一少女而感起念头。一比库问：“此何少女？”答曰：“此为我们看护女子之蕤宾山人之女，朋友。她的母亲来家时持粮食，如同华瓶一般馈赠，她亦如母持华瓶般馈赠。”如此述说。
Sabbatobhāgena punappunaṃ ukkācanā samukkācanā. Anuppiyabhāṇitāti saccānurūpaṃ vā dhammānurūpaṃ vā anapaloketvā punappunaṃ piyabhaṇanameva. Cāṭukamyatāti nīcavuttitā; attānaṃ heṭṭhato ṭhapetvā vattanaṃ. Muggasūpyatāti muggasūpasadisatā. Yathā muggesu paccamānesu kocideva na paccati, avasesā paccanti; evaṃ yassa puggalassa vacane kiñcideva saccaṃ hoti, sesaṃ alikaṃ – ayaṃ puggalo muggasūpyoti vuccati. Tassa bhāvo muggasūpyatā. Pāribhaṭayatāti pāribhaṭayabhāvo. Yo hi kuladārake dhātī viya aṅkena vā khandhena vā paribhaṭati, dhāretīti attho; tassa paribhaṭassa kammaṃ pāribhaṭayaṃ; pāribhaṭayassa bhāvo pāribhaṭayatāti.
全面反复激励，谓引发激昂而不断。所谓不顺利言语，即虽依真实法理，但未加观察，即重复溺于悦意而说。自恃则为自大妄念，即自以为社交之上位而言。谓如鼠群之相似。若鼠女中有不相合者，则余听闻鼠皆知，唯独该人不会闻知。谓此人言语如鼠之相似，即谓其相。扰乱即扰乱状。譬如护持家族之人，以手或肢体为他加扰乱阻止，此即扰乱，故称扰乱。
§863
863. Nemittikatāniddese nimittanti yaṃkiñci paresaṃ paccayadānasaṃyojanakaṃ kāyavacīkammaṃ. Nimittakammanti nimittassa karaṇakosallaṃ.
863. 关于「见相」的定义，所谓见相者，指一切作为他方缘起的连结因缘之身语行为。所谓见相业，即是对见相的善巧行为。
Tatridaṃ vatthu – eko kira piṇḍapātiko upaṭṭhākakammārassa gehadvāraṃ gantvā ‘kiṃ bhante’ti pucchito cīvarantarena hatthaṃ nīharitvā vāsipaharaṇākāraṃ akāsi. Kammāro ‘sallakkhitaṃ me, bhante’ti vāsiṃ katvā adāsi. Obhāsoti paccayapaṭisaṃyuttakathā. Obhāsakammanti vacchakapālake disvā ‘kiṃ ime vacchā khīragovacchā, takkagovacchā’ti pucchitvā ‘khīragovacchā, bhante’ti vutte ‘na khīragovacchā, yadi khīragovacchā siyuṃ bhikkhūpi khīraṃ labheyyu’nti evamādinā nayena tesaṃ dārakānaṃ mātāpitūnaṃ nivedetvā khīradāpanādikaṃ obhāsakaraṇaṃ. Sāmantajappāti samīpaṃ katvā jappanaṃ.
这里有一则故事：一位托钵僧的看护者来到房门，被问「尊者何事？」时，他从袈裟内部取出手，做出偷取衣物之状。工匠说「这是我的标记，尊者」，边做边交付。此处记载的是缘起相应的因缘关系。所谓显现业，是指如托钵守护人见幼牛守护人，问其「这是什么牛？是乳牛吗？」回答说「不是乳牛。如果是乳牛，比库们也能得乳。」借此劝告这些孩童的父母，从而使其明白乳汁供养等善业。访客来到近旁唱诵咒语。
Jātakabhāṇakavatthu cettha kathetabbaṃ. Eko kira jātakabhāṇakatthero bhuñjitukāmo upaṭṭhāyikāya gehaṃ pavisitvā nisīdi. Sā adātukāmā ‘taṇḍulā natthī’ti bhaṇantī taṇḍule āharitukāmā viya paṭivissakagharaṃ gatā. Bhikkhu antogabbhaṃ pavisitvā olokento kavāṭakoṇe ucchuṃ, bhājane guḷaṃ, piṭake loṇamacchaphālaṃ, kumbhiyaṃ taṇḍule, ghaṭe ghataṃ disvā nikkhamitvā nisīdi. Gharaṇī ‘taṇḍulaṃ nālattha’nti āgatā. Thero ‘upāsike, ajja bhikkhā na sampajjissatī’ti paṭikacceva nimittaṃ addasa’nti āha. ‘Kiṃ, bhante’ti? ‘Kavāṭakoṇe nikkhittaṃ ucchuṃ viya sappaṃ addasaṃ; ‘taṃ paharissāmī’ti olokento bhājane ṭhapitaṃ guḷapiṇḍaṃ viya pāsāṇaṃ leḍḍukena; pahaṭena sappena kataṃ, piṭake nikkhittaloṇamacchaphālasadisaṃ, phaṇaṃ; tassa taṃ leḍḍuṃ ḍaṃsitukāmassa, kumbhiyā taṇḍulasadise dante; athassa kupitassa, ghaṭe pakkhittaghatasadisaṃ, mukhato nikkhamantaṃ visamissakaṃ kheḷa’nti. Sā ‘na sakkā muṇḍakaṃ vañcetu’nti ucchuṃ datvā odanaṃ pacitvā ghataguḷamacchehi saddhiṃ adāsīti. Evaṃ samīpaṃ katvā jappanaṃ sāmantajappāti veditabbaṃ. Parikathāti yathā taṃ labhati tathā parivattetvā parivattetvā kathanaṃ.
这是关于讲述故事的内容。一位讲故事的长老，因想用饭，进入看护者家中坐下。看护者说「无米」不欲给他，似乎要拿去取米，去往仓库。比库进入内室环视，见到门边有盐、锅、鱼干、罐子及米，随即离开坐下。女主人回来说「无米」。长老对看护女说「今日僧饭或不佳」，当时看到门角放着盐袋，便心想「该取此盐袋」，又见放着盐般的鱼干，和罐子，因他想咬那像米的罐子而心生恼怒，那罐子形似口中伸出的舌头。女主人说「不能戏弄剃度者」，遂取出盐，煮粥，与锅盐鱼干共享。如此，在近旁唱诵咒语，也要知道绕圈咒语的用处。所谓绕圈唱诵，就是视得如何而转、或反复转动，为说法。
§864
864. Nippesikatāniddese akkosanāti dasahi akkosavatthūhi akkosanā. Vambhanāti paribhavitvā kathanaṃ. Garahanāti ‘assaddho appasanno’tiādinā nayena dosāropanā. Ukkhepanāti ‘mā etaṃ ettha kathethā’ti vācāya ukkhipanaṃ. Sabbatobhāgena savatthukaṃ sahetukaṃ katvā ukkhepanā samukkhepanā. Athavā adentaṃ ‘aho dānapatī’ti evaṃ ukkhipanaṃ ukkhepanā. ‘Mahādānapatī’ti evaṃ suṭṭhu ukkhepanā samukkhepanā. Khipanāti ‘kiṃ imassa jīvitaṃ bījabhojino’ti evaṃ uppaṇḍanā. Saṅkhipanāti ‘kiṃ imaṃ adāyakoti bhaṇatha yo niccakālaṃ sabbesampi natthīti vacanaṃ detī’ti evaṃ suṭṭhutaraṃ uppaṇḍanā. Pāpanāti adāyakattassa avaṇṇassa vā pāpanaṃ. Sabbatobhāgena pāpanā sampāpanā. Avaṇṇahārikāti ‘evaṃ me avaṇṇabhayāpi dassatī’ti gehato gehaṃ, gāmato gāmaṃ, janapadato janapadaṃ avaṇṇaharaṇaṃ. Parapiṭṭhimaṃsikatāti purato madhuraṃ bhaṇitvā parammukhe avaṇṇabhāsitā. Esā hi abhimukhaṃ oloketuṃ asakkontassa parammukhānaṃ piṭṭhimaṃsakhādanaṃ viya hoti. Tasmā parapiṭṭhimaṃsikatāti vuttā. Ayaṃ vuccati nippesikatāti ayaṃ yasmā veḷupesikā viya abbhaṅgaṃ parassa guṇaṃ nippeseti nipuñchati, yasmā vā gandhajātaṃ nipisitvā gandhamagganā viya paraguṇe nipisitvā vicuṇṇetvā esā lābhamagganā hoti, tasmā nippesikatāti vuccatīti.
864. 关于讥责之处，讥责即为用十种讥讽事物进行谴责。养奸即为贬低毁谤的言语。责怪者用『不可信、不满意』等词引入愤怒。责难即用『请勿如此说』的言词而表现激昂。总的说来，善意到处的均称为责难或责备。有时对不起吃施主之人，则出现责难。称之为大施主，以这种合宜的责难或责备。急速言辞如「此生有何意义呢」发出严重斥责。简略言辞如「为何称某人为施主，名不副实呢？」这是更精确的斥责。恶含义指施主的下流或恶劣。全方位的恶意称为完全恶意。嫌弃失色者，有如家宅、乡村、部落、国家中嫌弃灰色的物品。前言轻称后说嫌弃言辞。此谓嫌弃见说。此如同不能正视者，看其面向如背向者，背向如啃食。故称嫌弃。此谓唾弃之说，也称嫌弃之说。因其如拔除坏叶虫害，故名嫌弃。
§865
865. Lābhena lābhaṃ nijigīsanatāniddese nijigīsanatāti magganā. Ito laddhanti imamhā gehā laddhaṃ. Amutrāti amukamhi gehe. Eṭṭhīti icchanā. Gaveṭṭhīti magganā. Pariyeṭṭhīti punappunaṃ magganā. Ādito paṭṭhāya laddhaṃ laddhaṃ bhikkhaṃ tatra tatra kuladārakānaṃ datvā ante khīrayāguṃ labhitvā gatabhikkhuvatthu cettha kathetabbaṃ. Esanātiādīni eṭṭhītiādīnaṃ vevacanāni, tasmā eṭṭhīti esanā, gaveṭṭhīti gavesanā, pariyeṭṭhīti pariyesanā. Iccevamettha yojanā veditabbā.
865. 关于所得与渴求，渴求者谓求道。此处所取即此处所有。此非彼处。愿望即所望。探求者即路径。反复探求者即反复之路。起始基点为所得处，在处处布施给比库族人，得乳炊饭。此处所说的诸表达即指欲求、探求等，因而须明白此处。
§866
866. Seyyamānaniddese jātiyāti khattiyabhāvādijātisampattiyā. Gottenāti gotamagottādinā ukkaṭṭhagottena. Kolaputtiyenāti mahākulabhāvena. Vaṇṇapokkharatāyāti vaṇṇasampannasarīratāya. Sarīrañhi pokkharanti vuccati, tassa vaṇṇasampattiyā abhirūpabhāvenāti attho. Dhanenātiādīni uttānatthāneva. Mānaṃ jappetīti etesu yena kenaci vatthunā ‘seyyohamasmī’ti mānaṃ pavatteti karoti.
866. 关于血统，说明贵族等出生的世系资历。所谓世系者，即始于族姓之属系。大族子嗣彰显大家世家。色泽优美者，指体魄美丽丰满。所谓体，指器身，因其色泽丰盛而显庄严。富裕等意，均指拥有显赫之意。禁止傲慢，即不可以任何事物起『我最尊贵』之心。
§867
867. Sadisamānaniddese mānaṃ jappetīti etesu yena kenaci vatthunā ‘sadisohamasmī’ti mānaṃ pavatteti. Ayamettha atthato viseso. Pāḷiyaṃ pana nānākaraṇaṃ natthi.
867. 关于“同类我见”的说明，谓以某一对象而起“我是同类”的我见（骄慢）。此处论义有其特殊意义，实质上巴利语中无多种原因可明别。
§868
868. Hīnamānaniddese omānaṃ jappetīti heṭṭhāmānaṃ pavatteti. Omānoti lāmako heṭṭhāmāno. Omaññanā omaññitattanti ākārabhāvaniddeso. Hīḷanāti jātiādīhi attajigucchanā. Ohīḷanāti atirekato hīḷanā. Ohīḷitattanti tasseva bhāvaniddeso. Attuññāti attānaṃ hīnaṃ katvā jānanā. Attāvaññāti attānaṃ avajānanā. Attaparibhavoti jātiādisampattināmameva jātāti attānaṃ paribhavitvā maññanā. Evamime tayo mānā puggalaṃ anissāya jātiādivatthuvaseneva kathitā. Tesu ekeko tiṇṇampi seyyasadisahīnānaṃ uppajjati. Tattha ‘seyyohamasmī’ti māno seyyasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno. ‘Sadisohamasmī’ti māno sadisasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno. ‘Hīnohamasmī’ti māno hīnasseva yāthāvamāno, sesānaṃ ayāthāvamāno.
868. 关于“低劣我见”的说明，谓起于自下位者的我见。所谓“omāna”一词，诠为“低位者”。“omaanña”及“omaanñitatta”指形相之生起。所谓“hīḷana”，即由生死等而起的自我厌恶。“ohīḷana”则是过度的厌弃。“ohīḷitatta”专指此厌弃之形态。“attuñña”指自己之低劣感生起。“attāvañña”为不尊重自我。“attaparibhava”则是将生死诸成分视为自我并加以轻视的见解。如此三种我见，由人依赖生死诸事因缘而起。于此三者中，各自还可产生次级我见，分别为受同类低劣者起的所谓“依正而起我见”，与非如法而起的我见：“我是同类的我见”，即自他相同的我见，为法之正相；“低劣的我见”，即所自以为劣者的真实我见，其余为邪妄不正。
§869
869.Tattha katamo seyyassa seyyohamasmītiādayo pana nava mānā puggalaṃ nissāya kathitā. Tesu tayo tayo ekekassa uppajjanti. Tattha dahatīti ṭhapeti. Taṃ nissāyāti taṃ seyyato dahanaṃ nissāya. Ettha pana seyyassa seyyohamasmīti māno rājūnañceva pabbajitānañca uppajjati. Rājā hi ‘raṭṭhena vā dhanena vā vāhanehi vā ko mayā sadiso atthī’ti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi ‘sīladhutaṅgādīhi ko mayā sadiso atthī’ti etaṃ mānaṃ karoti.
869. 何者为“依正我见”、“同类我见”等呢？新有九种我见，依于人而生（谓复生义）。此九种我见中，每人各自生起三种。所谓“燃烧”即“安置”。此依正即从正缘燃起。于此人中，所谓之依正我见、同类我见等，既生于国王亦生于出家人。彼国王意谓“有何事物与我的国家、财富、车辆相当？”此为彼我见之所起。出家人亦复“有何者与我之持戒、布施等相当？”此亦彼我见之所生。
§870
870.Seyyassa sadisohamasmīti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Rājā hi ‘raṭṭhena vā dhanena vā vāhanehi vā aññarājūhi saddhiṃ mayhaṃ kiṃ nānākaraṇa’nti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi ‘sīladhutaṅgādīhi aññena bhikkhunā saddhiṃ mayhaṃ kiṃ nānākaraṇa’nti etaṃ mānaṃ karoti.
870. 同样，所谓“同类我见”亦生于这些人中。国王意谓“国家、财富、车辆等与他国王相比，我何处不同？”出家人亦复“持戒、布施等与他僧众相比，我何处不同？”此乃彼我见之根本相起。
§871
871.Seyyassa hīnohamasmīti mānopi etesaṃyeva uppajjati. Yassa hi rañño raṭṭhaṃ vā dhanaṃ vā vāhanāni vā sampannāni na honti, so ‘mayhaṃ rājāti vohārasukhamattameva; kiṃ rājā nāma aha’nti etaṃ mānaṃ karoti. Pabbajitopi ‘appalābhasakkāro ahaṃ. Dhammakathiko bahussuto mahātheroti kathāmattameva. Kiṃ dhammakathiko nāmāhaṃ, kiṃ bahussuto nāmāhaṃ, kiṃ mahāthero nāmāhaṃ yassa me lābhasakkāro natthī’ti etaṃ mānaṃ karoti.
871. “低劣我见”同样由这些人中生起。若国王无王者身份、无国家、无财富、无车辆，即谓其意：“我不过是平民，何谈为国王？”此为其我见之所生。出家人若无名誉度量，被视为无成就者，即意谓“我并非广说法者、老长老，只是口头表达甚微。何谈名为说法者、广说者、老长老？我无名誉可言。”此为其我见之所生。
§872
872.Sadisassa seyyohamasmīti mānādayo amaccādīnaṃ uppajjanti. Amacco hi raṭṭhiyo vā ‘bhogayānavāhanādīhi ko mayā sadiso añño rājapuriso atthī’ti vā ‘mayhaṃ aññehi saddhiṃ kiṃ nānākaraṇa’nti vā ‘amaccoti nāmamattameva mayhaṃ; ghāsacchādanamattampi me natthi. Kiṃ amacco nāmāha’nti ete māne karoti.
872. “依正我见”、“同类我见”等我见亦生于非王及一般人。所谓“非王”意谓：无国家、财富、车辆等物，与他国王无同等之处，或意谓“与他人无不同，我的名声如无草庐遮盖之下。”此亦谓“非王”的种种我见由此而起。
§875
875.Hīnassa seyyohamasmīti mānādayo dāsādīnaṃ uppajjanti. Dāso hi ‘mātito vā pitito vā ko mayā sadiso añño dāso nāma atthi’ aññe jīvituṃ asakkontā kucchihetu dāsā nāma jātā. Ahaṃ pana paveṇīāgatattā seyyo’ti vā ‘paveṇīāgatabhāvena ubhatosuddhikadāsattena asukadāsena nāma saddhiṃ kiṃ mayhaṃ nānākaraṇa’nti vā ‘kucchivasenāhaṃ dāsabyaṃ upagato. Mātāpitukoṭiyā pana me dāsaṭṭhānaṃ natthi. Kiṃ dāso nāma aha’nti vā ete māne karoti. Yathā ca dāso evaṃ pukkusacaṇḍālādayopi ete māne karontiyeva.
劣等的奴隶们心生『我比奴隶中的他者更高贵』的心理而起。所谓奴隶者，是指那些『被母亲或父亲所超越，何人能与我平等？没有别的奴隶』，这些奴隶因无力求生而生，称为奴隶。或因『我因为外来的血统而优于他』，或『双方血统纯正的奴隶与非纯正奴隶之间，我与非纯正奴隶一同受苦，有何不同？』，或『我因血统而成为奴隶』，或『因父母的隔阂，我处无奴隶之位。奴隶为何称为奴隶？』这些都是心理妄想。正如奴隶，贫贱之徒如乞丐等，这些人也有所妄想。
Ettha ca ‘seyyassa seyyohamasmī’ti uppannamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Tathā ‘sadisassa sadisohamasmī’ti ‘hīnassa hīnohamasmī’ti uppannamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Tattha yāthāvamānā arahattamaggavajjhā, ayāthāvamānā sotāpattimaggavajjhā.
这里说『我比他奴隶更优越』的心生，即为正妄想，其他两种则是邪妄想。又如『我与相等之人相等』、『我比劣人更劣』的两种心生，正妄想一，邪妄想二。正妄想者违背阿拉汉道，邪妄想者违背离流果道。
§878
878. Evaṃ savatthuke māne kathetvā idāni avatthukaṃ nibbattitamānameva dassetuṃ tattha katamo mānotiādi vuttaṃ.
如此在沙婆提诠释『心理』时，现已胎死腹中，只为显示此处所说的「何为心理等」之义。
§879
879. Atimānaniddese seyyādivasena puggalaṃ anāmasitvā jātiādīnaṃ vatthuvaseneva niddiṭṭho. Tattha atimaññatīti ‘jātiādīhi mayā sadiso natthī’ti atikkamitvā maññati.
在过度自尊的阐释中，视某人格外出众，原生种族等出身属性亦只是外在事相，因而出现。所谓过度自尊，即超越『我与出身等同类相等』的观念，而自以为超越，对此产生错误看法。
§880
880. Mānātimānaniddese yo evarūpoti yo eso ‘ayaṃ pubbe mayā sadiso, idāni ahaṃ seṭṭho, ahaṃ hīnataro’ti uppanno māno. Ayaṃ bhārātibhāro viya purimaṃ sadisamānaṃ upādāya mānātimānoti dassetuṃ evamāha.
对于过度心理的阐释，如此之人心想：『此人过去与我同类，现在我最优，亦最劣』。此心理如同担重负者，执着前世相等之类，称为过度自尊。解释意在示明此心态。
§881
881. Omānaniddeso hīnamānaniddesasadisoyeva. Veneyyavasena pana so ‘hīnohamasmī’ti māno nāma vutto – ayaṃ omāno nāma. Apicettha ‘tvaṃ jātimā, kākajāti viya te jāti; tvaṃ gottavā, caṇḍālagottaṃ viya te gottaṃ; tuyhaṃ saro atthi, kākassaro viya te saro’ti evaṃ attānaṃ heṭṭhā katvā pavattanavasena ayaṃ omānoti veditabbo.
过分自尊的反面是卑视，以类似的方式出现。所谓卑视，就是心念『我是低劣的奴隶』的那种卑心。这里若言：『你乃乌鸦种，犹如乌鸦的出身；你乃某族，犹如恶徒之族；你无家族，犹如乌鸦无巢』，故意贬低自己，持续循环此道，即是卑视的所表现。
§882
882. Adhimānaniddese appatte pattasaññitāti cattāri saccāni appatvā pattasaññitāya . Akateti catūhi maggehi kattabbakicce akateyeva. Anadhigateti catusaccadhamme anadhigate. Asacchikateti arahattena apaccakkhakate. Ayaṃ vuccati adhimānoti ayaṃ adhigatamāno nāma vuccati.
882. 关于“执”的说明，“未得”者谓未达四圣谛，“得执”者谓明了四圣谛。谓在四圣道中不作应行之事则为未作，“未达”者谓未证四谛法，“未真实”者谓阿拉汉所不相应之不真实。此称为“执”，所谓“得执”者谓已证得。
Ayaṃ pana kassa uppajjati, kassa nuppajjatīti? Ariyasāvakassa tāva nuppajjati. So hi maggaphalanibbānapahīnakilesāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇena sañjātasomanasso ariyaguṇapaṭivedhe nikkaṅkho. Tasmā sotāpannādīnaṃ ‘ahaṃ sakadāgāmī’tiādivasena māno nuppajjati; dussīlassāpi nuppajjati; so hi ariyaguṇādhigame nirāsova. Sīlavatopi pariccattakammaṭṭhānassa niddārāmatādimanuyuttassa nuppajjati.
那么这个执念由谁而生？又由谁而不生？对于圣弟子而言尚且有执念。因为他通过观察断除道果涅槃中所余余染的净除，所生无贪无嗔的正信心，生起对圣德的信解，这心态为期待；所以生起“我今是须陀洹”等的执著想；即使在恶行中也有执著；这是因对圣德的获得而生起的信心消退；即使是有戒愆的比库，在应当修行法门处产生厌烦心也是如此。
Parisuddhasīlassa pana kammaṭṭhāne appamattassa nāmarūpaṃ vavatthapetvā paccayapariggahena vitiṇṇakaṅkhassa tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre sammasantassa āraddhavipassakassa uppajjati; uppanne ca suddhasamathalābhī vā suddhavipassanālābhī vā antarā ṭhapeti. So hi dasapi vīsampi tiṃsampi vassāni kilesasamudācāraṃ apassanto ‘ahaṃ sotāpanno’ti vā ‘sakadāgāmī’ti vā ‘anāgāmī’ti vā maññati. Samathavipassanālābhī pana arahatteyeva ṭhapeti. Tassa hi samādhibalena kilesā vikkhambhitā, vipassanābalena saṅkhārā supariggahitā. Tasmā saṭṭhipi vassāni asītipi vassāni vassasatampi kilesā na samudācaranti; khīṇāsavasseva cittacāro hoti. So evaṃ dīgharattaṃ kilesasamudācāraṃ apassanto antarā aṭṭhatvāva ‘arahā aha’nti maññati, uccamālaṅkavāsī mahānāgatthero viya, haṅkanakavāsī mahādattatthero viya, cittalapabbate niṅkapoṇṇapadhānagharavāsī cūḷasumatthero viya ca.
对于清净戒行的修习者，勤慎不怠，调伏名色，于因缘中灭除疑惑，放置三法印于诸行，依正念正定而起正见；其时或得清净止禅，或得清净观禅为中道。虽然观察业障或三十年、二十年、十年染污行，尚自认为是须陀洹、斯陀含、无余依；但止观所得功德亦立于阿拉汉果位；其止禅之力令烦恼暂时广延，观禅之力令诸行得以善摄护；因此即使历六十年、三十年、百年，烦恼不复行，乃至于灭尽所余，心境常住；长时不见烦恼生起，时常安住于圣果，坚信“我即是阿拉汉”，犹如身着华丽袈裟的长老，犹如身穿黄金袈裟的长老，犹如居于莲花山庄的长老一般。
Tatridaṃ ekavatthuparidīpanaṃ – talaṅgaravāsī dhammadinnatthero kira nāma eko pabhinnapaṭisambhido mahākhīṇāsavo mahato bhikkhusaṅghassa ovādadāyako ahosi. So ekadivasaṃ attano divāṭṭhāne nisīditvā ‘kinnu kho amhākaṃ ācariyassa uccataliṅkavāsīmahānāgattherassa samaṇakiccaṃ matthakaṃ patto, no’ti āvajjanto puthujjanabhāvamevassa disvā ‘mayi agacchante puthujjanakālakiriyameva karissatī’ti ca ñatvā iddhiyā vehāsaṃ uppatitvā divāṭṭhāne nisinnassa therassa samīpe orohitvā vanditvā vattaṃ dassetvā ekamantaṃ nisīdi. ‘Kiṃ, āvuso dhammadinna, akāle āgatosī’ti ca vutto ‘pañhaṃ, bhante, pucchituṃ āgatomhī’ti āha.
此处有一段传奇故事：据说有位名为达摩迦纳长老，住于塔栏伽村，乃大灭尽仲的尊者，是众多比库僧团的训诂者。有一日，他坐于家中，柔声命问：“师父，您来得不早吗？”长老答曰：“来是为恭敬您的，请问您有所疑问即请提问。”
Tato ‘pucchāvuso, jānamāno kathayissāmī’ti vutto pañhāsahassaṃ pucchi. Thero pucchitapucchitaṃ pañhaṃ asajjamānova kathesi. Tato ‘atitikkhaṃ te, bhante, ñāṇaṃ. Kadā tumhehi ayaṃ dhammo adhigato’ti vutto ‘ito saṭṭhivassakāle, āvuso’ti āha. ‘Samādhimpi, bhante, vaḷañjethā’ti? ‘Na idaṃ, āvuso, bhāriya’nti. ‘Tena hi, bhante, ekaṃ hatthiṃ māpethā’ti. Thero sabbasetaṃ hatthiṃ māpesi. ‘Idāni, bhante, yathā ayaṃ hatthī añcitakaṇṇo pasāritanaṅguṭṭho soṇḍaṃ mukhe pakkhipitvā bheravaṃ koñcanādaṃ karonto tumhākaṃ abhimukho āgacchati tathā taṃ karothā’ti. Thero tathā katvā vegena āgacchato hatthissa bheravaṃ ākāraṃ disvā uṭṭhāya palāyituṃ āraddho. Tamenaṃ khīṇāsavatthero hatthaṃ pasāretvā cīvarakaṇṇe gahetvā ‘bhante, khīṇāsavassa sārajjaṃ nāma hotī’ti āha. So tasmiṃ kāle attano puthujjanabhāvaṃ ñatvā ‘avassayo me, āvuso dhammadinna, hohī’ti vatvā pādamūle ukkuṭikaṃ nisīdi. ‘Bhante, tumhākaṃ avassayo bhavissāmiccevāhaṃ āgato, mā cintayitthā’ti kammaṭṭhānaṃ kathesi. Thero kammaṭṭhānaṃ gahetvā caṅkamaṃ āruyha tatiye padavāre aggaphalaṃ arahattaṃ pāpuṇi. Thero kira dosacarito ahosi.
于是他开始提问，长老似无声答之。问曰：“师父，您已超越一切般知识，何时证得此法？”答曰：“约六十年前。”问曰：“禅定当如何？”答曰：“那非稍重。”接着言：“请作一象状比喻。”长老便呈现完整形象，并示象举鼻吹响出威严之声，象迈步向来者示威，长老遂示意那灭尽圣者伸展手臂，以袈裟裹住，言：“这乃灭尽者亲身威仪”。其时长老明了自己的凡夫身分，便曰：“诸弟子，我当有所依止。”遂坐于树下。长老持行精进，终得阿拉汉果，确为无过失之比库。
§883
883. Asmimānaniddese rūpaṃ asmīti mānoti ‘ahaṃ rūpa’nti uppannamāno. Chandoti mānaṃ anugatacchandova. Tathā anusayo. Vedanādīsupi eseva nayo.
883. 关于“我执”的说明，“色即我”者，谓“我是色”执念生起。色若逸乐即“我爱”，亦如是，感受等亦然。
§884
884. Micchāmānaniddese pāpakena vā kammāyatanenāti ādīsu pāpakaṃ kammāyatanaṃ nāma kevaṭṭamacchabandhanesādādīnaṃ kammaṃ. Pāpakaṃ sippāyatanaṃ nāma macchajālakhipanakuminakaraṇesu ceva pāsaoḍḍanasūlāropanādīsu ca chekatā. Pāpakaṃ vijjāṭṭhānaṃ nāma yā kāci parūpaghātavijjā. Pāpakaṃ sutaṃ nāma bhāratayuddhasītāharaṇādipaṭisaṃyuttaṃ. Pāpakaṃ paṭibhānaṃ nāma dubbhāsitayuttaṃ kappanāṭakavilappanādipaṭibhānaṃ. Pāpakaṃ sīlaṃ nāma ajasīlaṃ gosīlaṃ. Vatampi ajavatagovatameva. Pāpikā diṭṭhi pana dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu yā kāci diṭṭhi.
884. 关于邪见的次第所示，所谓恶业所着所及的根本，是从网罗抓捕水中鱼类等的业所起。所谓恶业取作，是指捕鱼用的鱼网，以及杀害少年的钩索刺棒等做作之处所生的业。所谓恶业打断，是指任何形态的断根恶业。所谓恶业听闻，是指与印度战争、胜利有关联的业。所谓恶业反应，是指伴随恶言恶行、说谎欺诳、谗言诽谤等的不善反应。所谓恶业品性，是指无善品性的恶德，如恶性行、恶习气。譬如不了解牛羊性状只是妄言，其恶亦复如是。所谓恶见，是指六十二种不同的邪见。
§885
885. Ñātivitakkaniddesādīsu ‘mayhaṃ ñātayo sukhajīvino sampattiyuttā’ti evaṃ pañcakāmaguṇasannissitena gehasitapemena ñātake ārabbha uppannavitakkova ñātivitakko nāma. ‘Khayaṃ gatā vayaṃ gatā saddhā pasannā’ti evaṃ pavatto pana ñātivitakko nāma na hoti.
885. 关于亲属间生起之思想的所示，谓‘吾亲和乐安居，充满福乐’之类；此乃因具足五欲功德、全家之爱缘起的所谓亲属打算念。‘衰亡已至，我们已逝，信心安乐’之类说起者，则不可称为亲属打算念。
§886
886. ‘Amhākaṃ janapado subhikkho sampannasasso’ti tuṭṭhamānassa gehasitapemavaseneva uppannavitakko janapadavitakko nāma. ‘Amhākaṃ janapade manussā saddhā pasannā khayaṃ gatā vayaṃ gatā’ti evaṃ pavatto pana janapadavitakko nāma na hoti.
886. 谓‘吾邦富饶，声誉广大’而感到满足，因全家之爱而生的便称为所谓国家打算念。‘吾邦中人们已信心安乐，衰亡已至’之类说起，则不可称为此国家打算念。
§887
887. Amaratthāya vitakko, amaro vā vitakkoti amaravitakko. Tattha ‘ukkuṭikappadhānādīhi dukkhe nijjiṇṇe samparāye attā sukhī hoti amaro’ti dukkarakārikaṃ karontassa tāya dukkarakārikāya paṭisaṃyutto vitakko amaratthāya vitakko nāma. Diṭṭhigatiko pana ‘sassataṃ vadesī’tiādīni puṭṭho ‘evantipi me no, tathātipi me no’ aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no’ti (dī. ni. 1.62) vikkhepaṃ āpajjati, tassa so diṭṭhigatapaṭisaṃyutto vitakko. Yathā amaro nāma maccho udake gahetvā māretuṃ na sakkā, ito cito ca dhāvati, gāhaṃ na gacchati; evameva ekasmiṃ pakkhe asaṇṭhahanato na maratīti amaro nāma hoti. Taṃ duvidhampi ekato katvā ayaṃ vuccati amaravitakkoti vuttaṃ.
887. 无死义的打算念，称为无死打算念或称无死思想。所谓‘由于苦恶所迫，苦厌难忍，自己逍遥自在，非死者’之苦行者之思想，即为此种无死义之打算念。对于见解打算念，则有所谓‘我恒常存在’等说，如《相应部尼》所载，意有所疑，有拒绝，有否定，有承认，有否认，众多纷扰，此即随见解所生的打算念。如鱼儿虽在水中却不能自杀，逃避他处而不得安稳，如是，某方面虽未倒下而亡，仍称为无死。此理有二义合一，故称无死打算念。
§888
888.Parānuddayatāpaṭisaṃyuttoti anuddayatāpatirūpakena gehasitapemena paṭisaṃyutto. Sahanandītiādīsu upaṭṭhākesu nandantesu socantesu ca tehi saddhiṃ diguṇaṃ nandati, diguṇaṃ socati; tesu sukhitesu diguṇaṃ sukhito hoti, dukkhitesu diguṇaṃ dukkhito hoti. Uppannesu kiccakaraṇīyesūti tesu mahantesu vā khuddakesu vā kammesu uppannesu. Attanā vā yogaṃ āpajjatīti tāni tāni kiccāni sādhento paññattiṃ vītikkamati, sallekhaṃ kopeti. Yo tatthāti yo tasmiṃ saṃsaṭṭhavihāre, tasmiṃ vā yogāpajjane gehasito vitakko – ayaṃ parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko nāma.
888. 关于随喜与悲伤等起之打算念，称为随喜悲伤连结的打算念。谓陪侍者间互相欢喜、互相哀伤，彼此倍增欢愉苦楚；于引发之大事或小事，或由自己发起事端之情形，因修习或修持所形成之意念则起。此在当时当处所起之修行打算念，名为随喜悲伤连结打算念。
§889
889.Lābhasakkārasilokapaṭisaṃyuttoti cīvarādilābhena ceva sakkārena ca kittisaddena ca saddhiṃ ārammaṇakaraṇavasena paṭisaṃyutto.
889. 关于因得法衣或他物等而生之利益、威望、名声等布施因缘而起相应的打算念，被称为利益、威望、名声连结的打算念。
§890
890.Anavaññattipaṭisaṃyuttoti ‘aho vata maṃ pare na avajāneyyuṃ, na pothetvā viheṭhetvā katheyyu’nti evaṃ anavaññātabhāvapatthanāya saddhiṃ uppajjanavitakko. Yo tattha gehasitoti yo tasmiṃ ‘mā maṃ pare avajāniṃsū’ti uppanne citte pañcakāmaguṇasaṅkhātagehanissito hutvā uppannavitakko. Sesaṃ sabbattha pākaṭamevāti.
890.所谓不轻慢相应，谓人心中生起『啊，别人不该轻慢我，不应辱骂我，伤害我，议论我』等想法。此即不轻慢之心的起缘。其人若在家中，心中便起五欲因缘之执着，便是该种不轻慢之心已生起。余者一切皆显然。
Ekakaniddesavaṇṇanā. · 单项释义注释。
(2.) Dukaniddesavaṇṇanā
（二）愤怒之示说解说
§891
891. Dukesu kodhaniddesādayo heṭṭhā vuttanayeneva veditabbā. Heṭṭhā anāgatesu pana upanāhaniddesādīsu pubbakālaṃ kodhaṃ upanayhatīti aparakālakodho upanāho nāma. Upanayhanākāro upanayhanā. Upanayhitassa bhāvo upanayhitattaṃ. Aṭṭhapanāti paṭhamuppannassa anantaraṭṭhapanā mariyādaṭṭhapanā vā. Ṭhapanāti pakatiṭhapanā. Saṇṭhapanāti sabbatobhāgena punappunaṃ āghātaṭṭhapanā. Anusaṃsandanāti paṭhamuppannena kodhena saddhiṃ antaraṃ adassetvā ekībhāvakaraṇā. Anuppabandhanāti purimena saddhiṃ pacchimassa ghaṭanā. Daḷhīkammanti thirakaraṇaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ upanandhanalakkhaṇo veraṃ appaṭinissajjanaraso upanāhoti vuccati; yena samannāgato puggalo veraṃ nissajjituṃ na sakkoti; ‘evaṃ nāma maṃ esa vattuṃ ananucchaviko’ti aparāparaṃ anubandhati; ādittapūtialātaṃ viya jalateva ; dhoviyamānaṃ acchacammaṃ viya, vasātelamakkhitapilotikā viya ca na parisujjhati.
891.愤怒等意示之类，理当以下述所说为准。以下所谓“过去”指的是引发愤怒之前的怨恨等，如托词般的过去愤怒助长；“以后”之愤怒为导致愤怒的当下之怨恨。托词之相即托词。托词之性即被托之性。作“安顿”释义即发生矛盾或怒意之后紧接着令其属下安顿或警戒。安顿即安置其间。凿击即处处反复侵扰。追随即紧跟不舍，由先生愤怒与后续未见间隔合一造成。未连接即指过去与现在事件未连贯相承。生硬之为铁般行为。此义即无欲无嗔之坚定支撑为托词，谓因托词而起怨恨未消，谓此愚痴之人断不能舍弃怨恨，像被火烧烫或被泥污缠绕般焚灼难清净。
§892
892. Makkhanabhāvavasena makkho; paraguṇamakkhanāya pavattentopi attano kāraṇaṃ, gūthapaharaṇakaṃ gūtho viya, paṭhamataraṃ makkhetīti attho. Tato parā dve ākārabhāvaniddesā. Niṭṭhurabhāvo niṭṭhuriyaṃ; ‘taṃ nissāya ettakampi natthī’ti kheḷapātananti attho. Niṭṭhuriyakammanti niṭṭhuriyakaraṇaṃ. Gahaṭṭho vā hi gahaṭṭhaṃ, bhikkhu vā bhikkhuṃ nissāya vasanto appamattakeneva kujjhitvā ‘taṃ nissāya ettakampi natthī’ti kheḷaṃ pātetvā pādena maddanto viya niṭṭhuriyaṃ nāma karoti. Tassa taṃ kammaṃ niṭṭhuriyakammanti vuccati. Lakkhaṇādito panesa paraguṇamakkhanalakkhaṇo makkho, tesaṃ vināsanaraso, parena sukatānaṃ kiriyānaṃ avacchādanapaccupaṭṭhāno.
892.以油脂性质喻油脂；指如油脂运行时因他物性质而产生的粘着力，如窃盗糊状物似的初级油脂性质。次有两种质地之表现。冷漠性质即无所谓『依此无一毫』的轻慢行为。冷漠行为即冰冷行为。如同屋主与屋主、比库与比库同住时稍不留心便相互尖锐攻讦，此即冷漠。此行为即冷漠行为。此处其标志及油脂性质相同，谓其具有破坏性，持续掩盖他者好行为。
Paḷāsatīti paḷāso; parassa guṇe dassetvā attano guṇehi samaṃ karotīti attho. Paḷāsassa āyanā paḷāsāyanā. Paḷāso ca so attano jayāharaṇato āhāro cāti paḷāsāhāro. Vivādaṭṭhānanti vivādakāraṇaṃ. Yugaggāhoti samadhuraggahaṇaṃ. Appaṭinissaggoti attanā gahitassa appaṭinissajjanaṃ. Lakkhaṇādito panesa yugaggāhalakkhaṇo paḷāso, paraguṇehi attano guṇānaṃ samakaraṇaraso, paresaṃ guṇappamāṇena upaṭṭhānapaccupaṭṭhāno. Paḷāsī hi puggalo dutiyassa dhuraṃ na deti, samaṃ pasāretvā tiṭṭhati, sākacchamaṇḍale aññena bhikkhunā bahūsu suttesu ca kāraṇesu ca ābhatesupi ‘tava ca mama ca vāde kiṃ nāma nānākaraṇaṃ? Nanu majjhe bhinnasuvaṇṇaṃ viya ekasadisameva amhākaṃ vacana’nti vadati. Issāmacchariyaniddesā vuttatthā eva.
所谓『帕拉索』即帕拉索；意为显现他资之功德，而以自己功德与之等同。帕拉索的枝条称为帕拉素枝。因其诱人摄取，故名为帕拉食。所指争执之因。所谓『结盟』即是相互喜爱。所谓不舍即对自己抓取得的不可舍弃。此处所说结盟标志即此帕拉索者，意谓用他人优点使自己优点加倍，持续关注外围，掩盖他人功德。帕拉索者向第二人不予承担重负，而以和缓态度存在，某些比库在议论场所中会对他人辩论时说『你我争论，究竟为何多方原因？这不就像中间金色不一色，是我们共同语言吗？』此即嫉妒与钦羡的表示。
§894
894. Māyāniddese vācaṃ bhāsatīti jānaṃyeva ‘paṇṇattiṃ vītikkamantā bhikkhū bhāriyaṃ karonti, amhākaṃ pana vītikkamaṭṭhānaṃ nāma natthī’ti upasanto viya bhāsati. Kāyena parakkamatīti ‘mayā kataṃ idaṃ pāpakammaṃ mā keci jāniṃsū’ti kāyena vattaṃ karoti. Vijjamānadosapaṭicchādanato cakkhumohanamāyā viyāti māyā. Māyāvino bhāvo māyāvitā. Katvā pāpaṃ puna paṭicchādanato aticca āsaranti etāya sattāti accāsarā. Kāyavācākiriyāhi aññathā dassanato vañcetīti vañcanā. Etāya sattā nikarontīti nikati; micchākarontīti attho. ‘Nāhaṃ evaṃ karomī’ti pāpānaṃ vikkhipanato vikiraṇā. ‘Nāhaṃ evaṃ karomī’ti parivajjanato pariharaṇā. Kāyādīhi saṃvaraṇato gūhanā. Sabbatobhāgena gūhanā parigūhanā. Tiṇapaṇṇehi viya gūthaṃ kāyavacīkammehi pāpaṃ chādetīti chādanā. Sabbatobhāgena chādanā paṭicchādanā. Na uttānaṃ katvā dassetīti anuttānīkammaṃ. Na pākaṭaṃ katvā dassetīti anāvikammaṃ. Suṭṭhu chādanā vocchādanā. Katapaṭicchādanavasena punapi pāpassa karaṇato pāpakiriyā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ katapaṭicchādanalakkhaṇā māyā nāma vuccati; yāya samannāgato puggalo bhasmāpaṭicchanno viya aṅgāro, udakapaṭicchanno viya khāṇu, pilotikāpaliveṭhitaṃ viya ca satthaṃ hoti.
894.所谓『魔障示说』即口说话。意谓明知『比库等散布诽谤，然我方诽谤之地无此事』，心迹平静如止水，并以此言语呈现。所谓违犯身体，意即『我未曾知此恶行』，以身体行为而为恶。有遮盖知见惑乱之意，如眼迷幻灯般为魔障。魔障即魔荫。重犯恶业如尔尔激增，恶魔便加害其等众生肆虐。以身言显露他法者赚诳，称为诈欺。因诈欺众生，会招来不幸痛苦；谓谓善恶行为念头混乱。所谓藏匿意指善恶行为的隐蔽不现露。整体而言即以三毒心充满的行为及言语遮蔽恶业。此遮蔽称为遮盖、隐蔽。意谓不公开作业，不显露行为之义。正当遮盖称为正当声言。作伪隐蔽而又加恶业者，即为恶业多发。此称假伪隐蔽之标志为魔障，谓具之人如被灰尘覆盖的炭，似被水覆的煤，油脂染污的火像，都是魔障之征。
Sāṭheyyaniddese saṭhoti asantaguṇaparidīpanato na sammā bhāsitā. Sabbatobhāgena saṭho parisaṭho. Yaṃ tatthāti yaṃ tasmiṃ puggale. Saṭhanti asantaguṇadīpanaṃ kerāṭiyaṃ. Saṭhatāti saṭhākāro. Kakkaratāti padumanālissa viya aparāmasanakkhamo kharapharusabhāvo. Kakkariyantipi tasseva vevacanaṃ. Parikkhattatā pārikkhattiyanti padadvayena nikhaṇitvā ṭhapitaṃ viya daḷhakerāṭiyaṃ vuttaṃ. Idaṃ vuccatīti idaṃ attano avijjamānaguṇappakāsanalakkhaṇaṃ sāṭheyyaṃ nāma vuccati; yena samannāgatassa puggalassa kucchiṃ vā piṭṭhiṃ vā jānituṃ na sakkā.
在表诡谲之义时，所谓『诳』字，并非指善良美德的显现，而是揭示非善良品质的不善显露。『诳』字广泛意指诳言欺诈。此处所指的是特定之人，即在其身上存在不善品质显露的情况。所谓『诳』，乃为其形状、状态。『戛挛』意味着犹如乞丐般警觉敏锐，且具有粗野、无法驯服的性情。『吓马』则是对此指称的强调。所谓『被困』，即由词汇二重之义构成，如同紧密羁缠，故言刚强且棘刺锐利。此义曰：『诳』指的是自身不觉察的不善品质之显现，此即诳之名；凭此，无法知晓此人在根本上具有善良或不善之属性。
Vāmena sūkaro hoti, dakkhiṇena ajāmigo;
左侧如野猪一样，右侧如未驯养的小山羊；
Sarena nelako hoti, visāṇena jaraggavoti.
粗糙如麻布，锐利如剃刀；
Evaṃ vuttayakkhasūkarasadiso hoti. Avijjādiniddesā vuttatthā eva.
如是所说者，犹如野猪一般。此义为无明所显之意义；乃据之前所述而明白。
§902
902. Anajjavaniddese anajjavoti anujutākāro. Anajjavabhāvo anajjavatā. Jimhatāti candavaṅkatā. Vaṅkatāti gomuttavaṅkatā. Kuṭilatāti naṅgalakoṭivaṅkatā. Sabbehipi imehi padehi kāyavacīcittavaṅkatāva kathitā.
在『不正直』之义中，『不正直』体现为弯曲畸形。『弯曲』指弯屈无直。『畸形』意指曲折不规。所有这些词，均指称身体、言语、心意之曲折畸形状态。
Amaddavaniddese na mudubhāvo amudutā. Amaddavākāro amaddavatā. Kakkhaḷabhāvo kakkhaḷiyaṃ. Maddavakarassa sinehassa abhāvato pharusabhāvo phārusiyaṃ. Anīcavuttitāya ujukameva ṭhitacittabhāvo ujucittatā. Puna amudutāgahaṇaṃ tassā visesanatthaṃ ‘amudutāsaṅkhātā ujucittatā, na ajjavasaṅkhātā ujucittatā’ti.
在『不柔和』之义中，指非温和性质，非温顺状态。『不柔和』形态代表缺乏柔顺。性情粗暴如坚硬者。因缺乏柔情而显粗恶性质。由不恰当言说造成心志偏激之表现，谓之心志刚直。再次强调不温和性质，为此特征增补说明曰『属非柔和者是心志刚直，而非属正直者的刚直』。
§903
903.Akkhantiniddesādayo khantiniddesādipaṭipakkhato veditabbā.
关于忍耐的种类等，应当根据忍耐的种类等加以认识。
§908
908. Saṃyojananiddese ajjhattanti kāmabhavo. Bahiddhāti rūpārūpabhavo. Kiñcāpi hi sattā kāmabhave appaṃ kālaṃ vasanti kappassa catutthameva koṭṭhāsaṃ, itaresu tīsu koṭṭhāsesu kāmabhavo suñño hoti tuccho, rūpārūpabhave bahuṃ kālaṃ vasanti, tathāpi nesaṃ yasmā kāmabhave cutipaṭisandhiyo bahukā honti, appā rūpārūpabhavesu, yattha ca cutipaṭisandhiyo bahukā tattha ālayopi patthanāpi abhilāsopi bahu hoti, yattha appā tattha appo, tasmā kāmabhavo ajjhattaṃ nāma jāto, rūpārūpabhavā bahiddhā nāma. Iti ajjhattasaṅkhāte kāmabhave bandhanaṃ ajjhattasaṃyojanaṃ nāma, bahiddhāsaṅkhātesu rūpārūpabhavesu bandhanaṃ bahiddhāsaṃyojanaṃ nāma. Tattha ekekaṃ pañcapañcavidhaṃ hoti. Tena vuttaṃ ‘‘pañcorambhāgiyāni pañcuddhambhāgiyānī’’ti. Tatrāyaṃ vacanattho – oraṃ vuccati kāmadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ oraṃ bhajantīti orambhāgiyāni. Uddhaṃ vuccati rūpārūpadhātu, tattha upapattinipphādanato taṃ uddhaṃ bhajantīti uddhambhāgiyānīti.
关于结缔（束缚）的教义，内在的是欲界存在，外在的是色界及无色界存在。众生无论如何，在欲界存在中居留的时间极其短暂，仅占第四劫的一个区间；其余三个区间欲界是空无无有的。色界及无色界存在中则居留很长时间。然而，正因为在欲界存在中生死相续（生与死接续）频繁多见，甚少见于色界及无色界存在；并且生死相续频繁的地方，祇达也聚集与生起之欲望繁多，生死相续稀少之处，则少有这两者。因此，所谓内在界中生起的欲界存在，称为内在的结缔（内结）；色界及无色界存在中生起的则称为外在的结缔（外结）。这里，每一界各有五种五法。经文谓：“五种初部与五种终部”，意思是所谓“初部”为欲根相，对故由生起及消灭而属其根本的初部；“终部”为色界及无色界界根相，同样因生灭而属其终部。
Dukaniddesavaṇṇanā. · 二项释义注释。
(3.) Tikaniddesavaṇṇanā
（三）三种示现的说明
§909
909. Tikaniddese tīhi akusalamūlehi vaṭṭamūlasamudācāro kathito. Akusalavitakkādīsu vitakkanavasena vitakko, sañjānanavasena saññā, sabhāvaṭṭhena dhātūti veditabbā. Duccaritaniddese paṭhamanayo kammapathavasena vibhatto, dutiyo sabbasaṅgāhikakammavasena, tatiyo nibbattitacetanāvaseneva.
关于三种示现，讲述如三个不善根本与轮转根本的行为所体现。所谓不善思维等中，思维为虚妄，识为虚妄，法体则指诸法之根本及其本性。关于恶行示现，第一种是行为路径上的表现，第二种是由全体聚集业所表现，第三种为生起意志。
§914
914. Āsavaniddese suttantapariyāyena tayova āsavā kathitā.
有关流出（染污）示现，依经论中总括地论说三种流出。
§919
919. Esanāniddese saṅkhepato tattha katamā kāmesanāti ādinā nayena vutto kāmagavesanarāgo kāmesanā. Yo bhavesu bhavacchandotiādinā nayena vutto bhavagavesanarāgo bhavesanā. Sassato lokotiādinā nayena vuttā diṭṭhigatikasammatassa brahmacariyassa gavesanā diṭṭhi brahmacariyesanāti veditabbā. Yasmā ca na kevalaṃ rāgadiṭṭhiyo eva esanā, tadekaṭṭhaṃ pana kammampi esanā eva, tasmā taṃ dassetuṃ dutiyanayo vibhatto. Tattha tadekaṭṭhanti sampayuttekaṭṭhaṃ veditabbaṃ. Tattha kāmarāgekaṭṭhaṃ kāmāvacarasattānameva pavattati; bhavarāgekaṭṭhaṃ pana mahābrahmānaṃ. Samāpattito vuṭṭhāya caṅkamantānaṃ jhānaṅgānaṃ assādanakāle akusalakāyakammaṃ hoti, ‘aho sukhaṃ aho sukha’nti vācaṃ bhinditvā assādanakāle vacīkammaṃ, kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā manasāva assādanakāle manokammaṃ. Antaggāhikadiṭṭhivasena sabbesampi diṭṭhigatikānaṃ caṅkamanādivasena tāni hontiyeva.
关于渴爱（嗜欲）示现，简述其中所指为何。一、所谓欲渴爱，即以欲爱为首引导的贪欲。二、众生界中的爱欲，即意向爱欲，谓对存在生起的求取爱。三、所谓有常世界，即依视见断灭之正见修行，寻求出离的道，称为见行求。且因渴爱并非唯有贪欲及见解才是渴爱，其中还有业行的渴爱，为令彼处现显故，第二种示现又加以区分。其一指贯穿于具体相联，具体部分的渴爱。在这里，欲爱渴爱仅发生于触受名行等层面；而有爱渴爱则发生于诸大梵天界中。修禅与行住坐卧时，偶有不善身业行；当发出“啊，欢喜啊，欢喜”的声语行为，分破语辞时，乃至于不净身语心业，皆显现一种落空无益之不善业。由于内在生起的见解转致全身的行走卧起等活动，皆受此种见解渗透影响。
§920
920. Vidhāniddese ‘‘kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti, kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadantī’’tiādīsu (saṃ. ni. 1.95) ākārasaṇṭhānaṃ vidhā nāma. ‘‘Ekavidhena ñāṇavatthū’’tiādīsu (vibha. 751) koṭṭhāso. ‘‘Vidhāsu na vikampatī’’tiādīsu (theragā. 1079) māno. Idhāpi mānova vidhā nāma. So hi seyyādivasena vidahanato vidhāti vuccati. Ṭhapanaṭṭhena vā vidhā. Tasmā ‘seyyohamasmī’ti evaṃ uppannā mānavidhā mānaṭhapanā seyyohamasmīti vidhāti veditabbā. Sesapadadvayesupi eseva nayo.
920. 在《教义演说》(Vidhāniddesa)中，有“以何等方式称谓有戒者、以何等方式称谓有慧者”等句，此类语句构成了叫做“教法”的体式组合。在《真义释》(Vibhaṅga)中有“唯有一种智慧之所”等语句，称为“章节”。在《长老赞》(Theragāthā)有“在教法中不动摇”等句，此为精神骄傲。此处所言“精神骄傲”亦名“教法”。所谓“教法”，是指如同安放床榻一般的设定或确立。因而‘这是我的床榻’这般产生的骄傲，是因床榻确立而发出的盲目狂妄，应当了知为“以床榻为设立”而起的骄傲。此等词语常见于类似双数词组中。
§921
921. Bhayaniddese jātiṃ paṭicca bhayanti jātipaccayā uppannabhayaṃ. Bhayānakanti ākāraniddeso. Chambhitattanti bhayavasena gattacalanaṃ. Lomahaṃsoti lomānaṃ haṃsanaṃ, uddhaggabhāvo. Iminā padadvayena kiccato bhayaṃ dassetvā puna cetaso utrāsoti sabhāvato dassitaṃ.
921. 在《怖畏演说》(Bhayaniddesa)中，恐怖缘自生，即因出生而有恐怖，由出生为缘而生起的恐怖。所谓“恐怖”字面含义为“形象的指示”。恐怖的本质则是由恐怖所致的身体运动。所谓“鸡皮鹤发”，即毛发竖立之状，此属上扬现象。以这两个词汇组合用词之下，有作事以表露恐怖之意，再者表心绪高扬之状，此即本性所展现。
§922
922. Tamaniddese vicikicchāsīsena avijjā kathitā. ‘‘Tamandhakāro sammoho, avijjogho mahabbhayo’’ti vacanato hi avijjā tamo nāma. Tiṇṇaṃ pana addhānaṃ vasena desanāsukhatāya vicikicchāsīsena desanā katā. Tattha ‘kiṃ nu kho ahaṃ atīte khattiyo ahosiṃ udāhu brāhmaṇo vesso suddo kāḷo odāto rasso dīgho’ti kaṅkhanto atītaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma. ‘Kiṃ nu kho ahaṃ anāgate khattiyo bhavissāmi udāhu brāhmaṇo vesso…pe… dīgho’ti kaṅkhanto anāgataṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma. ‘Kiṃ nu kho ahaṃ etarahi khattiyo udāhu brāhmaṇo vesso suddo; kiṃ vā ahaṃ rūpaṃ udāhu vedanā saññā saṅkhārā viññāṇa’nti kaṅkhanto paccuppannaṃ addhānaṃ ārabbha kaṅkhati nāma.
922. 在《迷惑演说》(Tamaniddesa)中，称愚痴者为迷惑者。曰“愚暗之物为蒙昧，愚痴如雾为大恐怖”，此语即称愚痴为“暗”。讲说分三时段：过去、未来、现在，旨在令听者于三时段内起于疑惑。其文云：‘我过去是王族吗？是婆罗门？是居士？是奴隶？是纯净者？旺盛者？凶恶者？寿长者？’起此疑惑而求知过去；又问未来：‘我将来是王族吗？婆罗门？…’复次问现在：‘如今我为王族，婆罗门，居士，奴隶，还是我身色，受，想，行，识是何？’如此发起当下之疑惑。
Tattha kiñcāpi khattiyo vā attano khattiyabhāvaṃ, brāhmaṇo vā brāhmaṇabhāvaṃ, vesso vā vessabhāvaṃ, suddo vā suddabhāvaṃ ajānanako nāma natthi, jīvaladdhiko pana satto khattiyajīvādīnaṃ vaṇṇādibhedaṃ sutvā ‘kīdiso nu kho amhākaṃ abbhantare jīvo – kiṃ nu kho nīlako udāhu pītako lohitako odāto caturaṃso chaḷaṃso aṭṭhaṃso’ti kaṅkhanto evaṃ kaṅkhati nāma.
此处更详云：无论为王族、婆罗门、居士或奴隶，皆不因无知而不自知，众生为此亦能辨别本族、种姓之差异，而经听闻后起‘我身内部的生命如何？青黑色？黄？红？白？苍白？褐色？灰色？’等杂疑。如是起疑惑乃为名为“疑惑者”之所以。
§923
923.Titthāyatanānīti titthabhūtāni āyatanāni, titthiyānaṃ vā āyatanāni. Tattha titthaṃ nāma dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo. Titthiyā nāma yesaṃ tā diṭṭhiyo ruccanti khamanti. Āyatanaṭṭho heṭṭhā vuttoyeva. Tattha yasmā sabbepi diṭṭhigatikā sañjāyamānā imesuyeva tīsu ṭhānesu sañjāyanti, samosaramānāpi etesuyeva samosaranti sannipatanti, diṭṭhigatikabhāve ca nesaṃ etāniyeva kāraṇāni, tasmā titthāni ca tāni sañjātānītiādinā atthena āyatanāni cāti titthāyatanāni; tenevatthena titthiyānaṃ āyatanānītipi titthāyatanāni. Purisapuggaloti satto. Kāmañca purisotipi puggalotipi vutte sattoyeva vutto, ayaṃ pana sammutikathā nāma yo yathā jānāti tassa tathā vuccati. Paṭisaṃvedetīti attano santāne uppannaṃ jānāti, paṭisaṃviditaṃ karoti anubhavati vā. Pubbekatahetūti pubbe katakāraṇā, pubbe katakammapaccayeneva paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ nigaṇṭhasamayo. Evaṃvādino pana te kammavedanañca kiriyavedanañca paṭikkhipitvā ekaṃ vipākavedanameva sampaṭicchanti. Pittasamuṭṭhānādīsu (mahāni. 5) ca aṭṭhasu ābādhesu satta paṭikkhipitvā aṭṭhamaṃyeva sampaṭicchanti, diṭṭhadhammavedanīyādīsu ca tīsu kammesu dve paṭikkhipitvā ekaṃ aparāpariyavedanīyameva sampaṭicchanti, kusalākusalavipākakiriyasaṅkhātāsu ca catūsu cetanāsu vipākacetanaṃyeva sampaṭicchanti.
923.【门户缘起】所谓“门户缘起”，即生起门户者的缘起。门户者即六十二种见解。门户者谓那些令见解悦纳、容许的见解。前已说过门者的数目。由于一切见解趋向之所生成，这些门如是三处发生，相互流注，汇聚一处。因见解趋向之性，主因是这些门，故此门即为所生之门户。按此义，此等门户亦名门户缘起。所谓“人”者，即“众生”。何为“人”或“众生”？即有生命者。此为约定俗成之称谓，知晓者即以此称之。所谓“体悟”，谓知晓自身生起，感知与体验。所谓“前因”，谓先前所为之因。此期就如耆那教时期，彼执一切业感受及所为分别活动全废，只得一种果报感受；于疾病、五种大苦中七苦废除而只得第八苦；于见法感受等三种义行中舍两种只得一异感受；于善恶业、所作意四中只得果报意。
Issaranimmānahetūti issaranimmānakāraṇā; brahmunā vā pajāpatinā vā issarena nimmitattā paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ brāhmaṇasamayo. Ayañhi nesaṃ adhippāyo – imā tisso vedanā paccuppanne attanā katamūlakena vā āṇattimūlakena vā pubbe katena vā ahetuappaccayā vā paṭisaṃvedetuṃ nāma na sakkā; issaranimmānakāraṇā eva pana imā paṭisaṃvedetīti. Evaṃvādino panete heṭṭhā vuttesu aṭṭhasu ābādhesu ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭibāhanti. Tathā diṭṭhadhammavedanīyādīsupi sabbakoṭṭhāsesu ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭibāhanti.
所谓“割断缘起”即“割断之因”，谓靠梵天或摩耶夫人而起“割断之缘”以达感知。此即婆罗门教时期之说法。其主张谓：当三种感受出现时，无论自因、无因或先所为因无论何者，均不可感知。唯有割断之缘可达此感知。对此等教派，他们断绝八苦中一苦，竟然推翻全部感受；在见法感受等方面舍一部分，便推翻全体。如此变乱观感，乃大 misconception也。
Ahetu appaccayāti hetuñca paccayañca vinā akāraṇeneva paṭisaṃvedetīti attho. Ayaṃ ājīvakasamayo. Evaṃ vādino etepi heṭṭhā vuttesu kāraṇesu ca byādhīsu ca ekampi asampaṭicchitvā sabbaṃ paṭikkhipanti.
无因无缘者，即没有原因也没有条件，而仅凭无因无缘的缘故感知之义。这是比喻为无业游生的现象。持此说者，尽管言其有所谓原因、条件等，然于所有已说因缘及众病中不取一法，一概推翻，不承认其真实。
§924
924.Kiñcanāti palibodhā. Rāgo kiñcananti rāgo uppajjamāno satte bandhati palibundheti, tasmā kiñcananti vuccati. Dosamohesupi eseva nayo. Aṅgaṇānīti ‘‘udaṅgaṇe tattha papaṃ avindu’’nti (jā. 1.1.2) āgataṭṭhāne bhūmippadeso aṅgaṇaṃ. ‘‘Tasseva rajassa vā aṅgaṇassa vā pahānāya vāyamatī’’ti (ma. ni. 1.184; a. ni. 10.51) āgataṭṭhāne yaṃ kiñci malaṃ vā paṅko vā. ‘‘Sāṅgaṇova samāno’’ti (ma. ni. 1.57) āgataṭṭhāne nānappakāro tibbakileso. Idhāpi tadeva kilesaṅgaṇaṃ adhippetaṃ. Teneva rāgo aṅgaṇantiādimāha.
何谓污秽？略说之。贪欲谓贪欲由生起而束缚众生于苦闷，故称为污秽。怨恨和愚痴亦同此理。所谓“院落”，引“牛诤经”云『在低处有恶水淤泥』，指居处或土地之地段称为院落。又云『为除去院中的尘垢而努力』，指聚集之尘垢、泥污。又云『如同院落般』，示各种猛烈烦恼的聚集体。此处亦定性为烦恼的聚集地。以此义故，称贪为院落。
Malānīti malinabhāvakaraṇāni. Rāgo malanti rāgo uppajjamāno cittaṃ malinaṃ karoti, malaṃ gāhāpeti, tasmā malanti vuccati. Itaresupi dvīsu eseva nayo.
污秽物者，令心污秽之因。贪为污秽者，意指贪欲生起则使心心地污秽，令污垢深植，故称为污秽。怨恨及愚痴亦皆同理。
Visamaniddese yasmā rāgādīsu ceva kāyaduccaritādīsu ca sattā pakkhalanti, pakkhalitā ca pana sāsanatopi sugatitopi patanti, tasmā pakkhalanapātahetuto rāgo visamantiādi vuttaṃ.
于不正比喻中，谓由贪等及身体恶行所致，众生虽堕落，然堕落之时，法及圣道尚处善净之境，故云堕落之因者谓贪等属不正之谓。
Aggīti anudahanaṭṭhena aggi. Rāgaggīti rāgo uppajjamāno satte anudahati jhāpeti, tasmā aggīti vuccati. Dosamohesupi eseva nayo. Tattha vatthūni – ekā kira daharabhikkhunī cittalapabbatavihāre uposathāgāraṃ gantvā dvārapālakarūpaṃ olokayamānā ṭhitā. Athassā anto rāgo uppanno. Sā teneva jhāyitvā kālamakāsi. Bhikkhuniyo gacchamānā ‘ayaṃ daharā ṭhitā, pakkosatha na’nti āhaṃsu. Ekā gantvā ‘kasmā ṭhitāsī’ti hatthe gaṇhi. Gahitamattā parivattitvā patitā. Idaṃ tāva rāgassa anudahanatāya vatthu. Dosassa pana anudahanatāya manopadosikā devā daṭṭhabbā. Mohassa anudahanatāya khiḍḍāpadosikā devā daṭṭhabbā. Mohanavasena hi tesaṃ satisammoso hoti. Tasmā khiḍḍāvasena āhārakālaṃ ativattitvā kālaṃ karonti. Kasāvāti kasaṭā nirojā. Rāgādīsu ca kāyaduccaritādīsu ca ekampi paṇītaṃ ojavantaṃ natthi, tasmā rāgo kasāvotiādi vuttaṃ.
火者，示火的性质。贪火者，谓贪欲生起时如火似焰，焚烧苦恼众生，故称火。怨恨和愚痴亦同此理。其中有一事例：有一位幼年比库尼，于修行所处之山林的比库尼聚会所中巡视门卫时，忽生贪欲心。她随即思修观灭贪欲心，遂消灭之。途经的比库尼们说“此女幼小，何故立于此？”有人上前把她手抓住，旋即放开，她跌倒。此故事说明贪欲可被制伏。至于怨恨的制伏，是心中有怨恨之恶神显现；愚痴的制伏是有戏弄愚痴之恶神显现。因其愚痴性质，与贪心怨恨不同，恶神的恼乱得到安息，从而愚痴者于饮食时常逾越规矩，所以称病苦为“苦病”。由于贪等身恶行皆无纯善且有极端猛锐，故称贪为苦病。
§925
925.Assādadiṭṭhīti assādasampayuttā diṭṭhi. Natthi kāmesu dosoti kilesakāmena vatthukāmapaṭisevanadoso natthīti vadati. Pātabyatanti pātabbabhāvaṃ paribhuñjanaṃ ajjhoharaṇaṃ. Evaṃvādī hi so vatthukāmesu kilesakāmaṃ pivanto viya ajjhoharanto viya paribhuñjati. Attānudiṭṭhīti attānaṃ anugatā diṭṭhi. Micchādiṭṭhīti lāmakā diṭṭhi. Idāni yasmā ettha paṭhamā sassatadiṭṭhi hoti, dutiyā sakkāyadiṭṭhi, tatiyā ucchedadiṭṭhi, tasmā tamatthaṃ dassetuṃ sassatadiṭṭhi assādadiṭṭhītiādimāha.
希望执见，谓与希望相连的见解。谓诸贪爱中无害之见解，谓无贪着身见之见解。此处“应当摒弃”意味着应断除应当摒弃之心意、行为、吃喝之类。持此说者，如同于贪爱中饮其欲望般，流连于所爱之处。如实观照自心则称为“自观见”。有恶见谓为“妄见”。现在有说此为四种常见：一曰永恒见，二曰我见，三曰断灭见，故称为永恒希望执见等。
§926
926.Aratiniddeso ca vihesāniddeso ca vuttatthoyeva. Adhammassa cariyā adhammacariyā, adhammakaraṇanti attho. Visamā cariyā, visamassa vā kammassa cariyāti visamacariyā. Dovacassatāpāpamittatā niddesā vuttatthā eva. Puthunimittārammaṇesu pavattito nānattesu saññā nānattasaññā. Yasmā vā aññāva kāmasaññā, aññā byāpādādisaññā, tasmā nānattā saññātipi nānattasaññā. Kosajjapamādaniddesesu pañcasu kāmaguṇesu vissaṭṭhacittassa kusaladhammabhāvanāya ananuyogavasena līnavuttitā kosajjaṃ, pamajjanavasena pamattabhāvo pamādoti veditabbo. Asantuṭṭhitādiniddesā vuttatthā eva.
『厌离』的指示与『疏远』的指示均依照本句义解说。『不善行为』，是指出于违犯法义的行为，称为不善行为。『不正行为』，指行为不正，因不正之行为而发作，名为不正行为。『恶劣行为』，则指恶劣业所致的不善行为，称为恶劣行为。『彼此交恶』与『恶朋结党』的指示，均依据其字义说明。『对于新生境缘的起心』，谓于不同的境缘产生不同的识相，故称为异相识。或称某种识相是欲界识，另一种是嗔恨等识，因此异相识即指区别不同的识相。于五种散漫之境的警示中，欲界五种心根放逸散乱者，若于善法的修习不能随顺守护，则为散漫；若因疏忽或放逸而失迷，谓之疏失。『不满足』的指示，亦依其字义说明。
§931
931. Anādariyaniddese ovādassa anādiyanavasena anādarabhāvo anādariyaṃ. Anādariyanākāro anādaratā. Sagaruvāsaṃ avasanaṭṭhena agāravabhāvo agāravatā. Sajeṭṭhakavāsaṃ avasanaṭṭhena appatissavatā. Anaddāti anādiyanā. Anaddāyanāti anādiyanākāro. Anaddāya ayitassa bhāvo anaddāyitattaṃ. Asīlassa bhāvo asīlyaṃ. Acittīkāroti garucittīkārassa akaraṇaṃ.
『无敬重』的指示，意味着戒诫被忽视、缺乏敬意，谓之无敬重。『无敬的形态』即无敬重的表现。以尊贵之处所在的终结，产生无敬的状态，谓为无敬重。依附于低下住所的终结，表现为缺乏恭敬。『无伤害』则说明无敬之形态，缺乏敬意为无敬。『无吝惜』指缺少吝惜、惜惜的心态，表无吝惜之性。『不敬之性』称为无吝惜。『不敬的出现』指无敬重之行为的显现。『无礼』即不守礼仪的状态。『不善的心性』称为无礼。『恶心之形』谓不善根本意，不产生恶心，即为不作恶。
§932
932. Assaddhabhāvo assaddhiyaṃ. Asaddahanākāro asaddahanā. Okappetvā anupavisitvā aggahaṇaṃ anokappanā. Appasīdanaṭṭhena anabhippasādo.
『不信任之性』为不信赖。『不信赖的显现』即表现为不信任。遭恶污行为称不信赖。『拒绝接纳及不入座』，意指拒绝参与、拒座，即为反对或不愿接受。『失去赞同』可理解为不悦或反感。
Avadaññutāti thaddhamacchariyavasena ‘dehi, karohī’ti vacanassa ajānatā.
『无所知』，是指因不谙熟恰当行为而无所觉知，对于言语中“请给我，做吧”等语未明理之状态。
§934
934.Buddhāca buddhasāvakā cāti ettha buddhaggahaṇena paccekabuddhāpi gahitāva. Asametukamyatāti tesaṃ samīpaṃ agantukāmatā. Saddhammaṃ asotukamyatāti sattatiṃsa bodhipakkhiyadhammā saddhammo nāma, taṃ asuṇitukāmatā. Anuggahetukamyatāti na uggahetukāmatā.
『世尊及其弟子』一词，此处以“佛”作为总称，包含了诸佛及各自的弟子，包括独觉者。『不亲近者』是指无意接近他们的人。『不愿听闻如法教法』，指对三十三种成道之觉支法不愿聆听。『不愿依从』意谓不想接受或遵循教法。
Upārambhacittatāti upārambhacittabhāvo. Yasmā pana so atthato upārambhova hoti, tasmā taṃ dassetuṃ tattha katamo upārambhotiādi vuttaṃ. Tattha upārambhanavasena upārambho. Punappunaṃ upārambho anupārambho upārambhanākāro upārambhanā. Punappunaṃ upārambhanā anupārambhanā. Anupārambhitassa bhāvo anupārambhitattaṃ. Uññāti heṭṭhā katvā jānanā. Avaññāti avajānanā. Paribhavanaṃ paribhavo. Randhassa gavesitā randhagavesitā. Randhaṃ vā gavesatīti randhagavesī, tassa bhāvo randhagavesitā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ paravajjānupassanalakkhaṇo upārambho nāma vuccati, yena samannāgato puggalo, yathā nāma tunnakāro sāṭakaṃ pasāretvā chiddameva oloketi, evameva parassa sabbepi guṇe makkhetvā aguṇesuyeva patiṭṭhāti.
『起始心意』即指起初生起之心。由此心作为本义，论述何谓起始与非起始，所见起始心之状况。就起始之状况而言，心即为起始。反复起始与不起始，及起始形态与起始作用的分别。『不生起的状态』称为无起。『知道』即为心的觉知。『不知道』即无觉知。『轻视』为谴责、轻贱。『寻找裂缝』即为寻找过失。『寻找缝隙者』谓寻求因由，故称为寻找裂缝。此状态称为寻找缝隙。此即是违犯戒律之心理特征，称为起始，即如同匠人修整器物，将破裂处展开检查一般，审视对方各种优点缺陷，令其无处容纳恶劣不善，唯有坚立善法正行。
§936
936.Ayoniso manasikāroti anupāyamanasikāro. Anicce niccanti anicceyeva vatthusmiṃ ‘idaṃ nicca’nti evaṃ pavatto. Dukkhe sukhantiādīsupi eseva nayo. Saccavippaṭikulena cāti catunnaṃ saccānaṃ ananulomavasena. Cittassa āvaṭṭanātiādīni sabbānipi āvajjanasseva vevacanāneva. Āvajjanañhi bhavaṅgacittaṃ āvaṭṭetīti cittassa āvaṭṭanā. Anuanu āvaṭṭetīti anāvaṭṭanā. Ābhujatīti ābhogo. Bhavaṅgārammaṇato aññaṃ ārammaṇaṃ samannāharatīti samannāhāro. Tadevārammaṇaṃ attānaṃ anubandhitvā uppajjamāne manasikarotīti manasikāro. Karotīti ṭhapeti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ anupāyamanasikāro uppathamanasikāralakkhaṇo ayonisomanasikāro nāma vuccati. Tassa vasena puggalo dukkhādīni saccāni yāthāvato āvajjituṃ na sakkoti.
936．“非正知观”谓不善用心念。无常者，谓在无常法中某物被执为“此恒常”，便如是转说。于苦乐等诸法亦如是论。因真实谛之相违，四圣谛皆非顺理而行。心之缠绕等，如污秽等诸词，皆指所有缠绕。缠绕者，为生心所缠缚，故称缠绕。依缠绕则有缠缚，反之则无缠绕。阿婆者，即向下之意。生心因缘所现转之境界，现为心所缘起，谓之“作用”或“作用心”。“作”是立起之意。此谓不善用心，即不正知心，是生起之不善用心之标志。借此不善用心，人身不能实如其义断除苦等真实。
Kummaggasevanāniddese yaṃ kummaggaṃ sevato sevanā kummaggasevanāti vuccati, taṃ dassetuṃ tattha katamo kummaggoti dutiyapucchā katā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
不善之道所行，即行不善者行。欲见此处何为不善，次问已生。总而言之，处处皆为上法。
Tikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 三项释义注释结束。
(4.) Catukkaniddesavaṇṇanā
（四）四种标示之解说
§939
939. Catukkaniddese taṇhuppādesu cīvarahetūti ‘kattha manāpaṃ cīvaraṃ labhissāmī’ti cīvarakāraṇā uppajjati. Itibhavābhavahetūti ettha itīti nidassanatthe nipāto; yathā cīvarādihetu evaṃ bhavābhavahetūtipi attho. Bhavābhavoti cettha paṇītapaṇītatarāni telamadhuphāṇitādīni adhippetāni. Imesaṃ pana catunnaṃ taṇhuppādānaṃ pahānatthāya paṭipāṭiyāva cattāro ariyavaṃsā desitāti veditabbā.
939．于四种标示中，在渴爱及服衣因缘处，发问“自得所乐之衣何在？”由此生有衣之因缘。所谓有与无之因，依此所示，“因”字意为示现。譬如衣等诸法，显为因缘故，亦复有无之因。所谓生与灭，此处指精美及浑浊等诸优劣所加，谓之善因恶因。为除诸渴爱之四生起，佛陀依法宣说四圣谛。
Agatigamanesu chandāgatiṃ gacchatīti chandena pemena agatiṃ gacchati, akattabbaṃ karoti. Parapadesupi eseva nayo. Tattha yo ‘ayaṃ me mitto vā sandiṭṭho vā sambhatto vā ñātako vā lañjaṃ vā pana me detī’ti chandavasena assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ chandāgatiṃ gacchati nāma. Yo ‘ayaṃ me verī’ti pakativeravasena vā taṅkhaṇuppannakodhavasena vā sāmikaṃ assāmikaṃ karoti – ayaṃ dosāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana mandattā momūhattā yaṃ vā taṃ vā vatvā assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ mohāgatiṃ gacchati nāma. Yo pana ‘ayaṃ rājavallabho vā visamanissito vā anatthampi me kareyyā’ti bhīto assāmikaṃ sāmikaṃ karoti – ayaṃ bhayāgatiṃ gacchati nāma. Yo vā pana bhājiyaṭṭhāne kiñci bhājento ‘ayaṃ me mitto vā sandiṭṭho vā sambhatto vā’ti pemavasena atirekaṃ deti, ‘ayaṃ me verī’ti dosavasena ūnakaṃ deti, momūhattā dinnādinnaṃ ajānamāno kassaci ūnakaṃ kassaci adhikaṃ deti, ‘ayaṃ imasmiṃ adīyamāne mayhaṃ anatthampi kareyyā’ti bhīto kassaci atirekaṃ deti, so catubbidhopi yathānukkamena chandāgatiādīni gacchati nāma. Ariyā etāya na gacchantīti agati, anariyā iminā agatiṃ gacchantīti agatigamanaṃ. Imaṃ dvayaṃ catunnampi sādhāraṇavasena vuttaṃ. Chandena gamanaṃ chandagamanaṃ. Idaṃ dosādīnaṃ asādhāraṇavasena vuttaṃ. Sakapakkharāgañca parapakkhadosañca purakkhatvā asamaggabhāvena gamanaṃ vaggagamanaṃ. Idaṃ chandadosasādhāraṇavasena vuttaṃ. Vārino viya yathāninnaṃ gamananti vārigamanaṃ. Idaṃ catunnampi sādhāraṇavasena vuttaṃ.
于离弃中，所谓顺欲即跟随情欲之动向。于异地亦如是。譬如有人言“此乃我友或见知或亲戚或奴婢”，以情欲使之成亲密；此谓顺欲行。又有人言“此乃我仇”，或由遣恨或由愤怒恶意，使之成仇敌；谓之瞋恚行。又有隐愚者，以愚钝无知作差异，令亲疏不一；谓之痴法行。有人恐惧，谓“此为王室宠爱者，或寄托不正义，恐将害我”等，而使亲疏状态变化；谓之怖畏行。又于分食之处，或由情欲增给超出，或由嗔恨减少，愚者胡乱分配，或由恐惧过度分别，致生亲疏变化。此四种随次序对应顺欲、瞋恚、痴、怖畏等四行。圣者不随此行称为离行；非圣者则随此行，名为离行之表现。此二义于四者中皆通例适用。顺欲之随动称为情欲随动。此后瞋恚等非共通例。譬如翼鸟分开左右翼，非一致而飞，谓之翅飞。此于瞋痴等亦如是。犹如流水随其常流，谓之水流动。此四般皆通论所说。
Vipariyāsesu aniccādīni vatthūni niccantiādinā nayena viparītato esantīti vipariyāsā, saññāya vipariyāso saññāvipariyāso. Itaresupi dvīsu eseva nayo. Evamete catunnaṃ vatthūnaṃ vasena cattāro, yesu vatthūsu saññādīnaṃ vasena dvādasa honti. Tesu aṭṭha sotāpattimaggena pahīyanti. Asubhe subhanti saññācittavipallāsā sakadāgāmimaggena tanukā honti, anāgāmimaggena pahīyanti. Dukkhe sukhanti saññācittavipallāsā arahattamaggena pahīyantīti veditabbā.
于逆转中，无常等法以常法反说，即所谓逆转。依色取诸匪类等所感，名为逆转；依想则名想逆转。其他情况亦有二种类此论处。由此四法之处，想等作用遍十二。其内八于须陀洹果时已弃。由不善变为善者，称为细微；于斯斯果时弃除。由不净变净想及心变异等，须陀洹果时稍减，斯果后断尽；由苦乐及想心变异于阿拉汉时皆断除。
Anariyavohāresu anariyavohārāti anariyānaṃ lāmakānaṃ vohārā. Diṭṭhavāditāti ‘diṭṭhaṃ mayā’ti evaṃ vāditā. Ettha ca taṃ taṃ samuṭṭhāpikacetanāvasena attho veditabbo. Saha saddena cetanā kathitātipi vuttameva. Dutiyacatukkepi eseva nayo. Ariyo hi adisvā vā ‘diṭṭhaṃ mayā’ti disvā vā ‘na diṭṭhaṃ mayā’ti vattā nāma natthi; anariyova evaṃ vadati. Tasmā evaṃ vadantassa etā saha saddena aṭṭha cetanā anariyavohārāti veditabbā.
在非圣者的行为中，所谓非圣者行为即非圣者、懈怠者之行为。所谓『见说者』，意即『我已见』，如是主张的行为。在此应当依其唤起意图之性质来理解其中义理。与语义附带意图的说法相同，第二重四事亦然。圣者不以『我已见』或『未见我』而分别，非圣者正是如此说。因此，应知称此者连同语义共八种意图即为非圣者行为。
Duccaritesu paṭhamacatukkaṃ veracetanāvasena vuttaṃ, dutiyaṃ vacīduccaritavasena.
在恶行中，第一四重因意图戒禁而说，第二是因恶语行为而说。
Bhayesu paṭhamacatukke jātiṃ paṭicca uppannaṃ bhayaṃ jātibhayaṃ. Sesesupi eseva nayo. Dutiyacatukke rājato uppannaṃ bhayaṃ rājabhayaṃ. Sesesupi eseva nayo.
在怖畏中，第一四重是依生而起的恐怖，谓出于生的怖畏，其他同理。第二四重是因天子而起的恐怖，谓天子怖畏，其他亦复如是。
Tatiyacatukke cattāri bhayānīti mahāsamudde udakaṃ orohantassa vuttabhayāni. Mahāsamudde kira mahindavīci nāma saṭṭhi yojanāni uggacchati. Gaṅgāvīci nāma paṇṇāsa. Rohaṇavīci nāma cattālīsa yojanāni uggacchati. Evarūpā ūmiyo paṭicca uppannaṃ bhayaṃ ūmibhayaṃ nāma. Kumbhīlato uppannaṃ bhayaṃ kumbhīlabhayaṃ. Udakāvaṭṭato bhayaṃ āvaṭṭabhayaṃ. Susukā vuccati caṇḍamaccho; tato bhayaṃ susukābhayaṃ.
第三四重谓四种怖畏，皆谓大海中流水而起之怖，所谓「大海」即大海，名曰大恒河，长六十由旬。河名江河，长五十由旬。河名罗那河，长四十四由旬。因如是之波涛起的怖畏即波涛怖畏。因水瓶而起的怖畏谓水瓶怖畏。因环绕水而生的怖谓环绕怖。坚硬称大心猛鱼，因其故怖谓坚硬怖。
Catutthacatukke attānuvādabhayanti pāpakammino attānaṃ anuvadantassa uppajjanakabhayaṃ. Parānuvādabhayanti parassa anuvādato uppajjanakabhayaṃ. Daṇḍabhayanti agārikassa raññā pavattitadaṇḍaṃ, anagārikassa vinayadaṇḍaṃ paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Duggatibhayanti cattāro apāye paṭicca uppajjanakabhayaṃ. Iti imehi catūhi catukkehi soḷasa mahābhayāni nāma kathitāni.
第四四重谓护身怖，即恶业人害怕自己体被侵犯。谓他体怖，因害他而起之怖。杖怖，即市民害怕国王主持刑罚，非市民害怕律仪刑罚而生之怖。恶趣怖，谓因四恶趣产生的怖畏。如此四重四类，共有十六种大怖畏而说。
Diṭṭhicatukke timbarukadiṭṭhi (saṃ. ni. 2.18) nāma kathitā. Tattha sayaṃkataṃ sukhadukkhanti vedanaṃ attato samanupassato vedanāya eva vedanā katāti uppannā diṭṭhi. Evañca sati tassā vedanāya pubbepi atthitā āpajjatīti ayaṃ sassatadiṭṭhi nāma hoti. Saccato thetatoti saccato thirato. Paraṃkatanti paccuppannavedanato aññaṃ vedanākāraṇaṃ vedanattānaṃ samanupassato ‘aññāya vedanāya ayaṃ vedanā katā’ti uppannā diṭṭhi. Evaṃ sati purimāya kāraṇavedanāya ucchedo āpajjatīti ayaṃ ucchedadiṭṭhi nāma hoti. Sayaṃkatañca paraṃkatañcāti yathāvutteneva atthena ‘upaḍḍhaṃ sayaṃkataṃ, upaḍḍhaṃ parena kata’nti gaṇhato uppannā diṭṭhi – ayaṃ sassatucchedadiṭṭhi nāma. Catutthā akāraṇā eva sukhadukkhaṃ hotīti gaṇhato uppannā diṭṭhi. Evaṃ sati ayaṃ ahetukadiṭṭhi nāma. Sesamettha heṭṭhā vuttanayattā uttānatthamevāti.
见的四重中，所谓自有见，即自己认为之苦乐感受内在产生，故名自有见。由觉察自感受，认为感受本身即苦乐，故名常有见。所谓实有，谓真有、恒存。彼他有见，谓即由当下感受，透过观察感受缘起其他感受，认为「由其他感受此感成立」，故起此见，谓坏灭见。即因观察因感受断灭，谓坏灭见。自有与彼他见，依实义言称为恒有与坏灭，是故合称恒坏见。第四谓无缘见，即认为苦乐感受无缘无因，其认为自己感受无因产生，谓此无因见。以上诸见依顺序由低至高依次展开说明。
Catukkaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 四项释义注释结束。
(5.) Pañcakaniddesavaṇṇanā
（五）五戒结义释义
§940
940. Pañcakaniddese yasmā yesaṃ sakkāyadiṭṭhiādīni appahīnāni, te bhavaggepi nibbatte etāni ākaḍḍhitvā kāmabhaveyeva pātenti, tasmā orambhāgiyāni saṃyojanānīti vuttāni. Iti etāni pañca gacchantaṃ na vārenti, gataṃ pana ānenti. Rūparāgādīnipi pañca gacchantaṃ na vārenti, āgantuṃ pana na denti. Rāgādayo pañca lagganaṭṭhena saṅgā, anupaviṭṭhaṭṭhena pana sallāti vuttā.
940. 「五戒结义」之名因由，是由于那些斩断了如我等所言的身见等烦恼，而在出离轮回中完全止息的人，将其视为对欲界烦恼的束缚和断除，因此称为「初结」。由此可知，这五种结义不会阻止烦恼的现起，反而能令已断烦恼再来。即使是对色贪等五结，也不会阻止它们现起，却能够不让它们生入。贪等五结，是依附于欲理之主而结，虽未展开，却能维持存在，这就是「结」的释义。
§941
941.Cetokhilāti cittassa thaddhabhāvā kacavarabhāvā khāṇukabhāvā. Satthari kaṅkhatīti satthu sarīre vā guṇe vā kaṅkhati. Sarīre kaṅkhamāno ‘dvattiṃsavaralakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ nāma sarīraṃ atthi nu kho natthī’ti kaṅkhati. Guṇe kaṅkhamāno ‘atītānāgatapaccuppannajānanasamatthaṃ sabbaññutañāṇaṃ atthi nu kho natthī’ti kaṅkhati. Vicikicchatīti vicinanto kicchati, dukkhaṃ āpajjati, vinicchetuṃ na sakkoti. Nādhimuccatīti ‘evameta’nti adhimokkhaṃ na paṭilabhati . Na sampasīdatīti guṇesu otaritvā nibbicikicchabhāvena pasīdituṃ anāvilo bhavituṃ na sakkoti.
941. 所谓「心结」，就是心性僵滞的状态、牢笼的状态和空洞的状态。所谓「师疑」，是指对圣者身或德产生怀疑。对身的怀疑，是指推敲判断身上是否确实存在名为二十八相的肉身，乃至怀疑是否真的存在；对德的怀疑，是指探讨过去、未来及现在的全知智慧是否确实存在。所谓「疑」，即反复思考而感生烦恼痛苦，无法了知判断。所谓「不曾得解脱」，即表示“如此”等疑惑不能获得究竟的支配。所谓「不安定」，是指在断除身心烦恼后，仍生厌弃和怀疑心，无法安住定意。
Dhammeti pariyattidhamme ca paṭivedhadhamme ca. Pariyattidhamme kaṅkhamāno ‘tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ caturāsītidhammakkhandhasahassānīti vadanti, atthi nu kho etaṃ natthī’ti kaṅkhati. Paṭivedhadhamme kaṅkhamāno ‘vipassanānissando maggo nāma , magganissando phalaṃ nāma, sabbasaṅkhārapaṭinissaggo nibbānaṃ nāmāti vadanti, taṃ atthi nu kho natthīti kaṅkhati’.
「法」指的是被传扬得法及被证悟的法。对于被传扬的法所生的疑，是指怀疑所谓三藏佛说，包含“四十二部法聚”为真，怀疑这些教法是否真实存在。对于被证悟的法所生的疑，是指怀疑所说「依止观照修行的道」、「依止道之果」，以及「断尽一切造作而证得涅槃」的境界，怀疑这些是否真实存在。
Saṅghe kaṅkhatīti ‘ujuppaṭipannotiādīnaṃ padānaṃ vasena evarūpaṃ paṭipadaṃ paṭipannā cattāro maggaṭṭhā cattāro phalaṭṭhāti aṭṭhannaṃ puggalānaṃ samūhabhūto saṅgho nāma atthi nu kho natthī’ti kaṅkhati. Sikkhāya kaṅkhamāno ‘adhisīlasikkhā nāma adhicittasikkhā nāma adhipaññā sikkhā nāmāti vadanti, sā atthi nu kho natthī’ti kaṅkhati.
对僧团生起怀疑，是指怀疑这四众弟子（八解脱者）现正在持守「正行」、「正道」及「正果」的教义，怀疑这被称为「总体僧团」的存在是否真实。对修行所生的怀疑，是指怀疑所谓遵守持戒、具足精进、拥有正慧的修学是否真实存在。
Cetasovinibandhāti cittaṃ bandhitvā muṭṭhiyaṃ katvā viya gaṇhantīti cetasovinibandhā. Kāmeti vatthukāmepi kilesakāmepi. Kāyeti attano kāye. Rūpeti bahiddhā rūpe. Yāvadatthanti yattakaṃ icchati tattakaṃ. Udarāvadehakanti udarapūraṃ. Tañhi udaraṃ avadehanato udarāvadehakanti vuccati. Seyyasukhanti mañcapīṭhasukhaṃ utusukhaṃ vā. Passasukhanti yathā samparivattakaṃ sayantassa dakkhiṇapassavāmapassānaṃ sukhaṃ hoti, evaṃ uppannasukhaṃ. Middhasukhanti niddāsukhaṃ. Anuyuttoti yuttapayutto viharati. Paṇidhāyāti patthayitvā. Sīlenātiādīsu sīlanti catupārisuddhisīlaṃ. Vatanti vatasamādānaṃ. Tapoti tapacaraṇaṃ. Brahmacariyanti methunavirati. Devo vā bhavissāmīti mahesakkhadevo vā bhavissāmi. Devaññataro vāti appesakkhadevesu vā aññataro. Kusaladhamme āvaranti nivārentīti nīvaraṇāni.
所谓「心缚」，就是心被束缚捆绑，如同绑紧抓牢一样。所谓「欲」，既有为世间财物的欲，也有五盖烦恼的欲。所谓「身」，就是自己的身体。所谓「色」，是指外境色法。所谓「所爱」，就是所喜好或贪爱之处。所谓「腹满」，即腹部的饱胀，腹部饱满的状态称为「腹满」。所谓「床席乐」，是指床铺或坐具的舒适感。所谓「所见乐」，如同侧卧时头部左右所感受的安适，此乃身生之乐。所谓「昏沉乐」，是因困倦而生的舒适感。所谓「相应」，即心与所缘境相互依存而存在。所谓「发愿」，是对所欲达到境地的立志。所谓「戒」，就是清净的四净戒。所谓「取」，指是世间对戒相当、符合世俗法的承认。所谓「苦行」，是指受持苦行之谓。所谓「梵行」，即不与异性相接。所谓「我愿将成天神」，意谓愿生为诸天中最尊贵的天神。所谓「诸天中某一位」，是说愿生为诸天中某一等级的天神。所谓「胜法所钳」，是指善法所障碍、阻止之意，即障碍恶法的产生，因此称为「障碍」。
Mātā jīvitā voropitā hotīti manusseneva sakajanikā manussamātā jīvitā voropitā hoti. Pitāpi manussapitāva. Arahāpi manussaarahāva. Duṭṭhena cittenāti vadhakacittena.
母亲因其生命而珍重，即如人们一般称母亲为亲近之人，母亲因生命而珍重。父亲亦如人们所称父亲一般被珍视。阿拉汉亦如阿拉汉一般被珍视。所谓心恶者，是指杀害心念。
Saññīti saññāsamaṅgī. Arogoti nicco. Ittheke abhivadantīti itthaṃ eke abhivadanti, evameke abhivadantīti attho. Ettāvatā soḷasa saññīvādā kathitā. Asaññīti saññāvirahito. Iminā padena aṭṭha asaññīvādā kathitā. Tatiyapadena aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā kathitā. Sato vā pana sattassāti athavā pana vijjamānasseva sattassa. Ucchedanti upacchedaṃ. Vināsanti adassanaṃ. Vibhavanti bhāvavigamaṃ. Sabbānetāni aññamaññavevacanāneva. Tattha dve janā ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhanti – lābhī ca alābhī ca. Tattha lābhī arahato dibbena cakkhunā cutiṃ disvā upapattiṃ apassanto, yo vā cutimattameva daṭṭhuṃ sakkoti na upapātaṃ, so ucchedadiṭṭhiṃ gaṇhāti. Alābhī ‘ko paralokaṃ jānātī’ti kāmasukhagiddhatāya vā ‘yathā rukkhato paṇṇāni patitāni na puna viruhanti, evaṃ sattā’tiādinā vitakkena vā ucchedaṃ gaṇhāti. Idha pana taṇhādiṭṭhīnaṃ vasena tathā ca aññathā ca vikappetvāva uppannā satta ucchedavādā kathitā. Tesañhi idaṃ saṅgahavacanaṃ. Diṭṭhadhammanibbānaṃ vā paneketi ettha diṭṭhadhammoti paccakkhadhammo vuccati. Tattha tattha paṭiladdhattabhāvassetaṃ adhivacanaṃ. Diṭṭhadhamme nibbānaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ; imasmiṃyeva attabhāve dukkhā vūpasammanti attho. Idaṃ pañcannaṃ diṭṭhadhammanibbānavādānaṃ saṅgahavacanaṃ.
『想』者，想法相连贯。恒常者，是不变的。『有某些人这样称呼』者，意指有人这样称呼，如此有人这样称呼的意义。迄今共论述了十六种想的说法。『无想』者，谓无想。用此词共论述了八种无想说。第三种意义下又共论述了八种既非有想亦非无想的说法。有『有』者，谓当有之事，或如当存于心之有。『灭』者，谓断裂。『坏』者，谓消失之相。『隆盛』者，谓现象之起灭。诸皆为相对相互述说。其间有两类人持灭见——得者与不得者。得者谓阿拉汉以天眼看见死者，观察其归处；若仅见死者，而不见归处者，则称为灭见。不得者谓『谁知他界？』或以树叶飘落不再归附之理，断灭之说由此产生。此处以贪欲见者为主，故分别说明由此产生之灭说多种说法。对此有一总括言辞：可计谓此即是『现法涅槃』。现法涅槃或多种，此处现法谓短暂之法。在此不同处，现法涅槃有其专称。此即五种现法涅槃说的总称。
§942
942.Verāti veracetanā. Byasanāti vināsā. Akkhantiyāti anadhivāsanāya. Appiyoti dassanasavanapaṭikūlatāya na piyāyitabbo. Cintetumpi paṭikūlattā mano etasmiṃ na appetīti amanāpo. Verabahuloti bahuvero. Vajjabahuloti bahudoso.
942.『违』者，谓恶意。『恶习』者，谓毁坏。『不容忍』者，谓不依无住。如因见闻之逆故不应亲近。心亦不希求此，即此心绝不亲近思维。谓多违者，恶意甚多。谓多罪者，多有过失。
Ājīvakabhayanti ājīvaṃ jīvitavuttiṃ paṭicca uppannaṃ bhayaṃ . Taṃ agārikassapi hoti anagārikassapi. Tattha agārikena tāva ājīvahetu bahuṃ akusalaṃ kataṃ hoti. Athassa maraṇasamaye niraye upaṭṭhahante bhayaṃ uppajjati. Anagārikenāpi bahu anesanā katā hoti. Athassa maraṇakāle niraye upaṭṭhahante bhayaṃ uppajjati. Idaṃ ājīvakabhayaṃ nāma. Asilokabhayanti garahabhayaṃ parisasārajjabhayanti katapāpassa puggalassa sannipatitaṃ parisaṃ upasaṅkamantassa sārajjasaṅkhātaṃ bhayaṃ uppajjati. Idaṃ parisasārajjabhayaṃ nāma. Itaradvayaṃ pākaṭameva.
『生计怖畏』者，谓因生计劳作生命活动而生起的恐惧。此恐惧在于有家者与无家者皆如是。其中有家者因其生计因缘作诸多不善事。临死时于地狱附近生起恐惧。无家者亦多作恶行，临死时于地狱陪伴处恐惧生起。此名为生计怖畏。『此世怖畏』者，谓厌世怖畏、净信怖畏，谓作恶人来至净众时生起因净信而生的怖畏。此谓为净信怖畏。以上二者是明白的恐怖。
§943
943. Diṭṭhadhammanibbānavāresu pañcahi kāmaguṇehīti manāpiyarūpādīhi pañcahi kāmakoṭṭhāsehi bandhanehi vā. Samappitoti suṭṭhu appito allīno hutvā. Samaṅgībhūtoti samannāgato. Paricāretīti tesu kāmaguṇesu yathāsukhaṃ indriyāni cāreti sañcāreti ito cito ca upaneti; atha vā pana laḷati ramati kīḷatīti. Ettha ca duvidhā kāmaguṇā – mānussakā ceva dibbā ca. Mānussakā mandhātukāmaguṇasadisā daṭṭhabbā; dibbā paranimmitavasavattidevarājassa kāmaguṇasadisāti. Evarūpe kāme upagatañhi te paramadiṭṭhadhammanibbānappatto hotīti vadanti. Tattha paramadiṭṭhadhammanibbānanti paramaṃ diṭṭhadhammanibbānaṃ, uttamanti attho.
943.现法涅槃境中者，谓五种欲乐之乐、五种欲界束缚。『调净』者，谓清净无染、安静。『周全』者，谓完备完整。『修持』者，谓在这些欲乐中，随意运用根所，来去自如，往来自由；或则玩耍、娱悦、调戏。此处欲乐有两类——人类与天界。人类之欲，似迟重欲乐；天界之欲，则如天王所乐之欲。谓有此类欲乐，彼可以证得至上现法涅槃，即最高的现法涅槃。所谓最高现法涅槃，即最上之意。
Dutiyavāre hutvā abhāvaṭṭhena aniccā; paṭipīḷanaṭṭhena dukkhā; pakatijahanaṭṭhena vipariṇāmadhammāti veditabbā. Tesaṃ vipariṇāmaññathābhāvāti tesaṃ kāmānaṃ vipariṇāmasaṅkhātā aññathābhāvā. ‘Yampi me ahosi tampi me natthī’ti vuttanayena uppajjanti sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā. Tattha antonijjhāyanalakkhaṇo soko; tannissitalālappalakkhaṇo paridevo; kāyapaṭipīḷanalakkhaṇaṃ dukkhaṃ; manovighātalakkhaṇaṃ domanassaṃ; vighātalakkhaṇo upāyāso.
第二种现法涅槃，因无常而失，因被烦恼折磨而苦，因本质变化而变。彼此之所差别者，是对于欲乐中所生变化，称谓不同。由其所谓『曾有而今无』之说，生起忧伤、悲痛、苦恼和心中的痛苦。此中忧伤标志为悲；悲灭标志为痛；身受折磨为苦；心理困扰为痛苦；折磨标志为忧。
Vitakkitanti abhiniropanavasena pavatto vitakko. Vicāritanti anumajjanavasena pavatto vicāro. Etena etanti etena vitakkena ca vicārena ca etaṃ paṭhamajjhānaṃ oḷārikaṃ sakaṇṭakaṃ viya khāyati.
思维者，谓以加持作用生起之思维。观察者，谓以深入审察而生起之观念。由此，以此思维及观念，如同吞食浓稠带刺之物，损耗此初禅。
Pītigatanti pītimeva. Cetaso uppilāvitanti cittassa uppilabhāvakaraṇaṃ. Cetaso ābhogoti jhānā vuṭṭhāya tasmiṃ sukhe punappunaṃ cittassa ābhogo manasikāroti. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
含喜者，即唯身喜也。心之翻腾者，谓心生发翻腾之所由。心之安住者，谓禅定起立时，于彼安乐中心之再三安住。余皆悉为上升下落之象。
Pañcakaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 五法解说注释结束。
(6.) Chakkaniddesavaṇṇanā
（六）六标示义之释解
§944
944. Chakkaniddese yasmā kuddho vā kodhavasena, sandiṭṭhiparāmāsī vā sandiṭṭhiparāmāsitāya kalahaṃ viggahaṃ vivādaṃ āpajjati, tasmā kodhādayo ‘vivādamūlānī’ti vuttā.
944. 由怒或嗔恚之故，或因外观之异议争论发动，故云怒等为争论之根本。
Chandarāganiddese kāmagehasitattā chandarāgā gehassitā dhammāti saṅgahato vatvā puna pabhedato dassetuṃ manāpiyesu rūpesūtiādi vuttaṃ. Tattha manāpiyesūti manavaḍḍhanakesu iṭṭhesu. Virodhā eva virodhavatthūni. Amanāpiyesūti aniṭṭhesu.
欲嗔标示中，欲谓因爱欲所起。欲嗔为爱欲故生，嗔为分离之物。法谓。略言于欲所爱之色声等显现。所谓所爱者，即所乐之事。相对之敌针对之为敌。非所爱的谓不乐。
§945
945. Agāravesu agāravoti gāravavirahito. Appatissoti appatissayo anīcavutti. Ettha pana yo bhikkhu satthari dharamāne tīsu kālesu upaṭṭhānaṃ na yāti, satthari anupāhane caṅkamante saupāhano caṅkamati , nīce caṅkame caṅkamante ucce caṅkame caṅkamati, heṭṭhā vasante upari vasati, satthudassanaṭṭhāne ubho aṃse pārupati, chattaṃ dhāreti, upāhanaṃ dhāreti, nhāyati, uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, parinibbute vā pana cetiyaṃ vandituṃ na gacchati, cetiyassa paññāyanaṭṭhāne satthudassanaṭṭhāne vuttaṃ sabbaṃ karoti – ayaṃ satthari agāravo nāma. Yo pana dhammasavane saṅghuṭṭhe sakkaccaṃ na gacchati, sakkaccaṃ dhammaṃ na suṇāti, samullapanto nisīdati, na sakkaccaṃ gaṇhāti, na sakkaccaṃ vāceti – ‘ayaṃ dhamme agāravo nāma. Yo pana therena bhikkhunā anajjhiṭṭho dhammaṃ deseti, pañhaṃ katheti, vuḍḍhe bhikkhū ghaṭṭento gacchati, tiṭṭhati, nisīdati, dussapallatthikaṃ vā hatthapallatthikaṃ vā karoti, saṅghamajjhe ubho aṃse pārupati, chattupāhanaṃ dhāreti – ayaṃ saṅghe agāravo nāma. Ekabhikkhusmimpi hi agārave kate saṅghe agāravo katova hoti. Tisso sikkhā pana apūrayamānova sikkhāya agāravo nāma. Appamādalakkhaṇaṃ ananubrūhayamāno appamāde agāravo nāma. Duvidhaṃ paṭisanthāraṃ akaronto paṭisanthāre agāravo nāma.
945. 无敬为无尊敬。无护持者谓无恒常护持。此中，若比库住持尊师三时不在，师不护之时巡行，有时低行，有时高行，下宿时居上，师见处两边护持，持伞、护体、浴洁、发声、涅槃后不往礼拜墓，言墓所住处、师所显处一切皆为此尊师无敬之所。若闻法时不应敬，非时不听，喧哗坐，不应随行，不应受教，不应说法，谓此为法无敬。若比库向长老比库无厌足宣说佛法，答疑问，与年长比库口角行，为非礼，以手打、携行，在僧中两边护持，持伞持护体者，谓此为僧无敬。即便一比库无敬，则僧中为无敬。三种修行未具满故谓无敬。无松懈念，不退转松懈者谓无敬。二种不和睦，亦谓无敬。
Parihāniyā dhammāti parihānakarā dhammā. Kammārāmatāti navakamme vā cīvaravicāraṇādīsu vā kammesu abhirati yuttapayuttatā. Bhassārāmatāti tiracchānakathāvasena bhasse yuttapayuttatā. Niddārāmatāti niddāya yuttapayuttatā. Saṅgaṇikārāmatāti saṅgaṇikāya yuttapayuttatā. Saṃsaggārāmatāti savanasaṃsagge, dassanasaṃsagge, samullāpasaṃsagge, paribhogasaṃsagge, kāyasaṃsaggeti pañcavidhe saṃsagge yuttapayuttatā. Papañcārāmatāti taṇhāmānadiṭṭhipapañcesu yuttapayuttatā.
「应废弃法」者，应当被废弃的法。业所恋爱者，谓新业，或于衣物辨别等业中所寄恋，适合连接；语言所恋爱者，谓以杂言语言的形式适合连接；寝眠所恋爱者，谓以睡眠适合连接；数目所恋爱者，谓以数目适合连接；接触所恋爱者，谓在听觉接触、视觉接触、交谈接触、相处接触、身体接触五种接触中适合连接；纷乱所恋爱者，谓贪、恚、愚三毒及五见纷乱中适合连接。
§946
946.Somanassupavicārādīsu somanassena saddhiṃ upavicarantīti somanassupavicārā. Cakkhunā rūpaṃ disvāti cakkhuviññāṇena rūpaṃ passitvā. Somanassaṭṭhāniyanti somanassassa ārammaṇavasena kāraṇabhūtaṃ. Upavicaratīti tattha vicārappavattanena upavicarati. Vitakko pana taṃsampayutto vāti iminā nayena tīsupi chakkesu attho veditabbo.
「愉悦等支」中，谓与愉悦同时起而活动的六种分支。谓用眼识见色所起，称为六处的愉悦。六处即眼根、色、眼识等处。愉悦者，为由愉悦根缘所生的因缘所成。谓因思惟转动而活动。思惟虽与之相连，但根据此义，意当于六种根识中有所应知。
§947
947.Gehasitānīti kāmaguṇanissitāni. Somanassānīti cetasikasukhāni. Domanassānīti cetasikadukkhāni. Upekkhāti aññāṇasampayuttā upekkhā vedanā, aññāṇupekkhātipi etāsaṃyeva nāmaṃ.
「家居者」乃依止欲行。愉悦者，谓心行中之乐受。苦恼者，谓心行中之苦受。舍者，谓结于无知的舍处受，也名为无知舍受。
§948
948.Atthi me attāti vāti sabbapadesu vā-saddo vikappattho; evaṃ vā diṭṭhi uppajjatīti vuttaṃ hoti. Atthi me attāti cettha sassatadiṭṭhi sabbakālesu attano atthitaṃ gaṇhāti. Saccato thetatoti bhūtato ca thirato ca; idaṃ saccanti suṭṭhu daḷhabhāvenāti vuttaṃ hoti. Natthi me attāti ayaṃ pana ucchedadiṭṭhi, sato sattassa tattha tattha vibhavaggahaṇato. Atha vā purimāpi tīsu kālesu atthīti gahaṇato sassatadiṭṭhi, paccuppannameva atthīti gaṇhantī ucchedadiṭṭhi. Pacchimāpi atītānāgatesu natthīti gahaṇato ‘bhasmantā āhutiyo’ti gahitadiṭṭhikānaṃ viya ucchedadiṭṭhi, atīteyeva natthīti gaṇhantī adhiccasamuppannikasseva sassatadiṭṭhi. Attanā vā attānaṃ sañjānāmīti saññākkhandhasīsena khandhe attāti gahetvā saññāya avasesakkhandhe sañjānanato ‘iminā attanā imaṃ attānaṃ sañjānāmī’ti evaṃ hoti. Attanā vā anattānanti saññākkhandhaṃyeva attāti gahetvā itare cattāro khandhe anattāti gahetvā saññāya tesaṃ jānanato evaṃ hoti. Anattanā vā attānanti saññākkhandhaṃ anattāti itare ca cattāro khandhe attāti gahetvā saññāya tesaṃ jānanato evaṃ hoti. Sabbāpi sassatucchedadiṭṭhiyova.
「我有我者」乃谓悉一切处，言声变化，即由此生起见解；谓我有我，即于此处生恒常我见，以自为所有。谓真实恒存，即本自真实不动，如是曰真。谓我无我，即断灭我见，此处谓众生界各地存在有灭。又谓以过去三时期有义，谓见恒存见，以现在边界又谓断灭见；亦谓过去不生不来见，以称为断灭见，为生起于过往现行恒存见；谓以我为我之所知，以识蕴所摄名为我，以识而于识余蕴无我，于知此故若是。亦谓以无我为我，以识蕴无我及余四蕴为有我，以识而知之，如是也。此悉为恒常断灭见。
Vado vedeyyoti ādayo pana sassatadiṭṭhiyā eva abhinivesākārā. Tattha vadatīti vado; vacīkammassa kārakoti vuttaṃ hoti. Vedayatīti vedeyyo; jānāti anubhavati cāti vuttaṃ hoti. Idāni yaṃ so vedeti taṃ dassetuṃ tatra tatra dīgharattaṃ kalyāṇapāpakānantiādi vuttaṃ. Tattha tatra tatrāti tesu tesu yonigatiṭhitinivāsanikāyesu ārammaṇesu vā. Dīgharattanti cirarattaṃ. Paccanubhotīti paṭisaṃvedayati. Na so jāto nāhosīti so attā ajātidhammato na jāto nāma; sadā vijjamāno yevāti attho. Teneva atīte nāhosi, anāgatepi na bhavissati. Yo hi jāto so ahosi, yo ca jāyissati so bhavissatīti. Athavā ‘na so jāto nāhosī’ti so sadā vijjamānattā atītepi na jātu nāhosi , anāgatepi na jātu na bhavissati. Niccoti uppādavayarahito. Dhuvoti thiro sārabhūto. Sassatoti sabbakāliko. Avipariṇāmadhammoti attano pakatibhāvaṃ avijahanadhammo kakaṇṭako viya nānappakārattaṃ nāpajjati. Evamayaṃ sabbāsavadiṭṭhi (ma. ni. 1.17 ādayo) nāma kathitā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
「说与觉知」乃恒常见的执着之起。谓说者，即言语行为之主。谓觉知，即知晓和体验。今所觉即分别所见，如善恶数长久等所说。数长久者，谓持久之意。所谓经验者，谓复感。非生即无，意谓此身依法非真有生，恒时现前。由此未生无，未来亦不生。若是已生，必生；若当生，必生。或谓非生即无，常现前，过去不生来，未来未生未成。所谓常恒，断灭不生，永恒存在，不变性质，如竹节不变。此为一切蕴见。谓此即名为余见。余见在此处皆为粗重执着。
Chakkaniddesavaṇṇanā. · 六法解说注释。
(7.) Sattakaniddesavaṇṇanā
（七）七种比喻的说明。
§949
949. Sattakaniddese thāmagataṭṭhena appahīnaṭṭhena ca anusentīti anusayā. Vaṭṭasmiṃ satte saṃyojenti ghaṭentīti saṃyojanāni. Samudācāravasena pariyuṭṭhahantīti pariyuṭṭhānāni. Kāmarāgova pariyuṭṭhānaṃ kāmarāgapariyuṭṭhānaṃ. Sesesupi eseva nayo.
949. 诸习气谓依于实体已断及未断而随顺。习气者，于轮回中有七牵缠，称为牵缠。轮转相续乃谓轮转者。欲爱之习气称为欲爱轮转。余者同此理。
§950
950. Asataṃ dhammā, lāmakaṭṭhena vā asantā dhammāti asaddhammā. Rāgādīhi dosehi duṭṭhāni caritānīti duccaritāni. Tena tenākārena maññantīti mānā.
950. 不真实法，或称不善法乃不善法。由贪嗔等恶行故谓恶行。此种因缘称为我慢。
§951
951. Diṭṭhiniddese rūpīti rūpavā. Cātumahābhūtikoti catumahābhūtamayo. Mātāpitūnaṃ etanti mātāpettikaṃ. Kintaṃ? Sukkasoṇitaṃ. Mātāpettike sambhūto jātoti mātāpettikasambhavo. Idha rūpakāyasīsena manussattabhāvaṃ attāti vadati. Dutiyo taṃ paṭikkhipitvā dibbattabhāvaṃ vadati. Dibboti devaloke sambhūto. Kāmāvacaroti chakāmāvacaradevapariyāpanno . Kabaḷīkāraṃ bhakkhayatīti kabaḷīkārabhakkho. Manomayoti jhānamanena nibbatto. Sabbaṅgapaccaṅgīti sabbaṅgapaccaṅgayutto. Ahīnindriyoti paripuṇṇindriyo; yāni brahmaloke atthi tesaṃ vasena, itaresañca saṇṭhānavasenetaṃ vuttaṃ. Ākāsānañcāyatanūpagoti ākāsānañcāyatanabhāvaṃ upagato. Itaresupi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
951. 从见谛说，色者即有色。所谓四大因构成色。谓父母造就，此谓父母所生。为何言？乃肢血肉。父母所生称父母所生。以此形体肢节显现人身。第二舍弃此谓天体。谓为天界所生。欲界所居谓欲界天所围绕。摄取腐烂食谓腐食者。心所成者乃以禅定息心。具足诸根即具全根。非禁根谓全根完备之意，此谓梵天界所具足。乃至虚空无边处等同理。其余亦同此义。余者一切皆谓向上向善。
Sattakaniddesavaṇṇanā. · 七法解说注释。
(8.) Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā
(8.) 八归纳讲说
§952
952. Aṭṭhakaniddese kilesāyeva kilesavatthūni. Kusītavatthūnīti kusītassa alasassa vatthūni, patiṭṭhā, kosajjakāraṇānīti attho. Kammaṃ kātabbaṃ hotīti cīvaravicāraṇādikammaṃ kātabbaṃ hoti. Na vīriyaṃ ārabhatīti duvidhampi vīriyaṃ nārabhati. Appattassāti jhānavipassanāmaggaphaladhammassa appattassa pattiyā. Anadhigatassāti tasseva anadhigatassa adhigamatthāya. Asacchikatassāti tasseva asacchikatassa sacchikaraṇatthāya. Idaṃ paṭhamanti ‘idaṃ handāhaṃ nipajjāmī’ti evaṃ osīdanaṃ paṭhamaṃ kusītavatthu. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo.
952. 八归纳中，烦恼即烦恼法。懈怠法即懈怠、懒惰之法，谓坚立因缘。需行之业，衣钵等事皆须以业成。精进不生，谓精进有二种，一者未发动精进。未获山果，谓禅观正道之果未得。未证，专为证得未得之法。真证，专为真证之义。此为第一，譬如自言“今当入眠”，即此调伏谓第一懈怠法。此义遍及诸处均当知。
Māsācitaṃ maññeti ettha pana māsācitaṃ nāma tintamāso; yathā tintamāso garuko hoti, evaṃ garukoti adhippāyo. Gilānā vuṭṭhito hotīti gilāno hutvā pacchā vuṭṭhito hoti.
误以为三个月之长，实则三月重，重即谓沉重之意。病久昏迷，说法亦同，谓病久而后苏醒。
§954
954.Aṭṭhasu lokadhammesūti ettha lokassa dhammāti lokadhammā. Etehi vimutto nāma natthi, buddhānampi honti eva. Tasmā ‘lokadhammā’ti vuccanti. Paṭighātoti paṭihaññanākāro. Lābhe sārāgoti ‘ahaṃ lābhaṃ labhāmī’ti evaṃ gehasitasomanassavasena uppanno sārāgo; so cittaṃ paṭihanati. Alābhe paṭivirodhoti ‘ahaṃ lābhaṃ na labhāmī’ti domanassavasena uppannavirodho; sopi cittaṃ paṭihanati. Tasmā ‘paṭighāto’ti vutto. Yasādīsupi ‘ahaṃ mahāparivāro, ahaṃ appaparivāro, ahaṃ pasaṃsappatto, ahaṃ garahappatto, ahaṃ sukhappatto, ahaṃ dukkhappato’ti evametesaṃ uppatti veditabbā. Anariyavohārāti anariyānaṃ vohārā.
954.所谓八种世俗法，指的是世间的现象法，称为世间法。这些法并无解脱之义，甚至诸佛也是如此，故名为「世间法」。所谓「抗触」者，是指心对触境生起反感厌恶的形态。在获得时伴随贪嗔之心，心生贪欲，忧喜交织；于是心生反感抵触。在未得时，则随厌恶之心生起反对，心亦有抗拒。因此称为「抗触」。类似的，如有「我是众多亲属」或「我是少数亲属」，「我是赞赏者」或「我是责难者」，「我是受乐者」或「我是受苦者」等，皆应知是由此等心所生，谓之不淑行为。
§957
957.Purisadosāti purisānaṃ dosā. Na sarāmīti ‘mayā etassa kammassa kataṭṭhānaṃ na sarāmi na sallakkhemī’ti evaṃ assatibhāvena nibbeṭheti moceti. Codakaṃyeva paṭippharatīti paṭiviruddho hutvā pharati, paṭibhāṇitabhāvena tiṭṭhati. Kiṃ nu kho tuyhanti ‘tuyhaṃ bālassa abyattassa bhaṇitena nāma kiṃ’ yo tvaṃ neva vatthunā āpattiṃ, na codanaṃ jānāsī’ti dīpeti; ‘tvaṃ pi nāma evaṃ kiñci ajānanto bhaṇitabbaṃ maññissasī’ti ajjhottharati. Paccāropetīti ‘tvaṃ pi khosī’tiādīni vadanto paṭiāropeti. Paṭikarohīti desanāgāminiṃ desehi, vuṭṭhānagāminito vuṭṭhāhi tato suddhante patiṭṭhito aññaṃ codessasī’ti dīpeti.
957.所谓人之瞋恨，是众生之瞋恨。不害羞者，是指以我执之念，称『我未曾造此业，未曾保卫』，故不生惭愧，由此心而得解脱。因此谓之不害羞。谓之煽动者，是因生反对心而挑动他心，虽有反诘之语，仍能保持立场。如有人问：『你对愚者的不善言语，果真不生恼怒吗？』此人答：『我虽不知此事，却当如此言说』，即说明他心生煽动。又有人反诘问：『你也是这样吗？』答曰：『是也』，这种互相提问，谓之归责。所谓退谕，是教诲者于所教之处停留，辞却他处的教诲，正因其种种缘故，若正受教，将依正法而住，谓之明灯。
Aññenāññaṃ paṭicaratīti aññena kāraṇena vacanena vā aññaṃ kāraṇaṃ vacanaṃ vā paṭicchādeti. ‘Āpattiṃ āpannosī’ti vutto ‘ko āpanno? Kiṃ āpanno? Kathaṃ āpanno? Kismiṃ āpanno? Kaṃ bhaṇatha? Kiṃ bhaṇathā’ti vadati. ‘Evarūpaṃ kiñci tayā diṭṭha’nti vutte ‘na suṇāmī’ti sotaṃ vā upaneti. Bahiddhā kathaṃ apanāmetīti ‘itthannāmaṃ āpattiṃ āpannosī’ti puṭṭho ‘pāṭaliputtaṃ gatomhī’ti vatvā puna ‘tava pāṭaliputtagamanaṃ na pucchāmā’ti vutte ‘tato rājagahaṃ gatomhī’ti ‘rājagahaṃ vā yāhi, brāhmaṇagehaṃ vā; āpattiṃ āpannosī’ti? ‘Tattha me sūkaramaṃsaṃ laddha’ntiādīni vadanto kathaṃ bahiddhā vikkhipati. Kopanti kupitabhāvaṃ. Dosanti duṭṭhabhāvaṃ. Ubhayampetaṃ kodhasseva nāmaṃ. Appaccayanti asantuṭṭhākāraṃ; domanassassetaṃ nāmaṃ. Pātukarotīti dasseti pakāseti. Bāhāvikkhepakaṃ bhaṇatīti bāhā vikkhipitvā alajjivacanaṃ vadati. Vihesetīti viheṭheti bādhati. Anādiyitvāti cittīkārena aggahetvā avajānitvā; anādaro hutvāti attho.
互相为事，是指以他人为因或言语，遮盖他人之行为或言语。说『你有过失』，便问：『谁有过？何过？如何过？于何事过？说什么？以何方式说？』闻之者若不愿听，则耳不受纳。向外，怎么告知？问曰：『你此名称为犯错』，答曰：『我已去巴达利普塔』，又说『不问你去巴达利普塔之事』，复答曰：『已往罗叉城』，问曰：『至罗叉城或婆罗门家，犯错否？』答曰：『那里我得猪肉』等言语，此犹如混乱向外散乱。生嗔恚，即生忿怒；生瞋恨，则生恶念；二者俱生，即谓忿怒。随喜他事，即生不满；此即烦恼。显露即表达。语出他方，以无礼之语意。无端对他语意不敬，谓之无礼。
Atibāḷhanti atidaḷhaṃ atippamāṇaṃ. Mayi byāvaṭāti mayi byāpāraṃ āpannā. Hīnāyāvattitvāti hīnassa gihibhāvassa atthāya āvattitvā; gihī hutvāti attho. Attamanā hothāti tuṭṭhacittā hotha, ‘mayā labhitabbaṃ labhatha, mayā vasitabbaṭṭhāne vasatha, phāsuvihāro vo mayā kato’ti adhippāyena vadati.
过于刚硬，性质极烈、极重。谓我被障碍缠绕。贬低行为，是指贱视为居士之身分；居士身分之意。意谓心意愉悦者，愿汝安住；釆取属于我者，住于可居之处；保持清净之行为。
§958
958. Asaññīti pavatto vādo asaññīvādo; so tesaṃ atthīti asaññīvādā. Rūpī attātiādīsu lābhino kasiṇarūpaṃ attāti gahetvā rūpīti diṭṭhi uppajjati; alābhino takkamatteneva , ājīvakānaṃ viya. Lābhinoyeva ca pana arūpasamāpattinimittaṃ attāti gahetvā arūpīti diṭṭhi uppajjati; alābhino takkamatteneva, nigaṇṭhānaṃ viya. Asaññībhāve panettha ekanteneva kāraṇaṃ na pariyesitabbaṃ. Diṭṭhigatiko hi ummattako viya yaṃ vā taṃ vā gaṇhāti. Rūpī ca arūpī cāti rūpārūpamissakagāhavasena vuttaṃ. Ayaṃ diṭṭhi rūpāvacarārūpāvacarasamāpattilābhinopi takkikassāpi uppajjati. Neva rūpī nārūpīti pana ekantato takkikadiṭṭhiyeva. Antavāti parittakasiṇaṃ attato gaṇhantassa diṭṭhi. Anantavāti appamāṇakasiṇaṃ. Antavā ca anantavā cāti uddhamadho sapariyantaṃ tiriyaṃ apariyantaṃ kasiṇaṃ attāti gahetvā uppannadiṭṭhi. Nevantavā nānantavāti takkikadiṭṭhiyeva. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
958.所谓不和，就是发起的议论不和谐。此不和即所谓不和之义。就色及其属性等可得之物件，执持其形，即起见解（执着色相）；对不可得之物则执持其无，犹如论贾，故有此见。如是执着见，乃愚癡之所致。此地指诸根之色与非色。色与非色并存乃正见。此见由色界及非色界相类得，连于色不连非，或反之，执妙而生。曰有限者，是执有限境界实有；曰无限者，执无限境界为实有。有限与无限，即往上下左右及周围不周全之境界，故视见由此生。有限者及无限者，均为正见。总之，终极者总取其有义。
Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā. · 八法解说注释。
(9.) Navakaniddesavaṇṇanā
（九）新授九法教示之说明。
§960
960. Navakaniddese nava āghātavatthūnīti sattesu uppattivaseneva kathitāni. Purisānaṃ malānīti purisamalāni. Navavidhāti navakoṭṭhāsā navappabhedā vā.
960. 『九相品』所说九种痛苦之处，是指俱有七种缘起而生起的九种现象。其中，“人之不净”意谓人的污秽；“九种”则指九重层次或九种分法。
§963
963.Taṇhaṃ paṭiccāti taṇhaṃ nissāya. Pariyesanāti rūpādiārammaṇapariyesanā. Sā hi taṇhāya sati hoti. Lābhoti rūpādiārammaṇapaṭilābho. So hi pariyesanāya sati hoti. Vinicchayo pana ñāṇataṇhādiṭṭhivitakkavasena catubbidho. Tattha ‘‘sukhavinicchayaṃ jaññā, sukhavinicchayaṃ ñatvā ajjhattaṃ sukhamanuyuñjeyyā’’ti (ma. ni. 3.323) ayaṃ ñāṇavinicchayo. ‘‘Vinicchayoti dve vinicchayā – taṇhāvinicchayo ca diṭṭhivinicchayo cā’’ti (mahāni. 102) evaṃ āgatāni aṭṭhasatataṇhāvicaritāni taṇhāvinicchayo. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhivinicchayo. ‘‘Chando kho, devānaminda, vitakkanidāno’’ti (dī. ni. 2.358) imasmiṃ pana sutte idha vinicchayoti vutto vitakkoyeva āgato. Lābhaṃ labhitvā hi iṭṭhāniṭṭhaṃ sundarāsundarañca vitakkeneva vinicchināti – ‘ettakaṃ me rūpārammaṇatthāya bhavissati , ettakaṃ saddādiārammaṇatthāya , ettakaṃ mayhaṃ bhavissati, ettakaṃ parassa, ettakaṃ paribhuñjissāmi, ettakaṃ nidahissāmī’ti. Tena vuttaṃ ‘‘lābhaṃ paṭicca vinicchayo’’ti.
963. 「因渴」谓依止渴爱；「寻」是说对色等境界的寻求。这寻即使在渴爱之中而生；而对色等境界的获得，是因为有所寻求。寻是有意识于寻求的作用。又所谓观察，依知识、渴爱、见解及思维分为四类。其中“对乐的观察，知晓乐的察觉，随内在之乐而修习”的，是此种知识观察。如《中部集义》所载：“观察乐者称为知识观察”。又《大集义》云：“观察有二种：渴望的观察与见解的观察”，即八百种渴爱相关的活动属渴爱的观察，六十二种见解相关的属见解的观察。《长部集义》云：“‘起心动念’是观察”，此处所说的观察即起心动念。获得收益后，通过喜好与厌弃、好恶等心念辨别差别，即所谓“因所得益而观察”，这就是“因渴的观察”。
Chandarāgoti evaṃ akusalavitakkena vitakkite vatthusmiṃ dubbalarāgo ca balavarāgo ca uppajjati. Idañhi idha chandoti dubbalarāgassādhivacanaṃ . Ajjhosānanti ahaṃ mamanti balavasanniṭṭhānaṃ. Pariggahoti taṇhādiṭṭhivasena pariggahakaraṇaṃ. Macchariyanti parehi sādhāraṇabhāvassa asahanatā. Tenevassa porāṇā evaṃ vacanatthaṃ vadanti – ‘‘idaṃ acchariyaṃ mayhameva hotu, mā aññassa acchariyaṃ hotūti pavattattā macchariyanti vuccatī’’ti. Ārakkhoti dvārapidahanamañjusagopanādivasena suṭṭhu rakkhaṇaṃ. Adhikarotīti adhikaraṇaṃ; kāraṇassetaṃ nāmaṃ. Ārakkhādhikaraṇanti bhāvanapuṃsakaṃ; ārakkhahetūti attho. Daṇḍādānādīsu paranisedhanatthaṃ daṇḍassa ādānaṃ daṇḍādānaṃ. Ekatodhārādino satthassa ādānaṃ satthādānaṃ. Kalahoti kāyakalahopi vācākalahopi. Purimo purimo virodho viggaho, pacchimo pacchimo vivādo. Tuvaṃ tuvanti agāravavacanaṃ, tvaṃ tvanti attho.
「爱欲」谓以不善念头所激起的念头所引起的对所缘境不正当的柔弱爱恋与强烈渴望。如今此处的“爱”是谓不善爱的名词。 「我慢」者，即“我”为中心的强烈坚固自执。「执」是以渴爱与见解等为基础而起的执持作用。 「嫉妒」是指难忍他人普通的和顺表现，因此产生难忍之情。由此古代乃如是言：“愿这奇特（和顺）只属于我，勿让他人奇特”，此乃嫉妒之由。《律藏》云：「守护」即谨慎保护，如防火与密闭；「掌握」是依所缘义因、“因缘”之义；「守护因」是指护持者；「施受」为禁止他人施与惩罚的规定；“打骂”等为身体言语之纷争；「彼此相违反应」谓前后反复的抵触分别；「你」是无礼之词，「tvaṃ」和「tvaṃ」意同此义。
§964
964.Iñjitānīti iñjanāni calanāni. Asmīti iñjitametantiādīhi sabbapadehi mānova kathito. Ahanti pavattopi hi māno iñjitameva, ayamahanti pavattopi, nevasaññīnāsaññī bhavissanti pavattopi. Sesanavakehipi mānova kathito. Māno hi iñjanato iñjitaṃ, maññanato maññitaṃ, phandanato phanditaṃ, papañcanato papañcitaṃ. Tehi tehi kāraṇehi saṅkhatattā saṅkhatanti ca vuccati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
964. 「移动」谓有运动变动行为。 「渣滓」此处「渣滓」系指以各种词汇表达人意念的情形。意念起时即移动，止时即不移动，非诸幻觉即众生认知。意念如移动如被动，似乎有形有相。由这些因缘所聚合即称为聚集，聚合即言集结。剩余部分始终展现最高明用。
Navakaniddesavaṇṇanā. · 九法解说注释。
(10.) Dasakaniddesavaṇṇanā
（第十）十相品略释
§966
966. Dasakaniddese kilesā eva kilesavatthūni. Āghātavatthūni panettha ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādīnaṃ vasena avikopetabbe khāṇukaṇṭakādimhipi aṭṭhāne uppannāghātena saddhiṃ vuttāni.
966. 『十相品』中说的是烦恼，即烦恼之所缘境。针对“我不应该做”的心态及未被激怒时对小害虫等领域发生的各种痛苦进行说明。
§970
970. Micchattesu micchāñāṇanti pāpakiriyāsu upāyacintāvasena pāpaṃ katvā ‘sukataṃ mayā’ti paccavekkhaṇākārena uppanno moho. Micchāvimuttīti avimuttasseva sato vimuttasaññitā. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
970. 错见者谓于恶业中因执着而生烦恼，彼作恶后由反省而起迷惑。谓错解解脱，即非真正解脱者，实已具有解脱之相。其余皆以遍处菩提利益为意。
Dasakaniddesavaṇṇanā. · 十法解说注释。
Taṇhāvicaritaniddesavaṇṇanā渴爱行相解说之阐释
§973
973. Taṇhāvicaritaniddese taṇhāvicaritānīti taṇhāsamudācārā taṇhāpavattiyo. Ajjhattikassa upādāyāti ajjhattikaṃ khandhapañcakaṃ upādāya. Idañhi upayogatthe sāmivacanaṃ. Asmīti hotīti yadetaṃ ajjhattaṃ khandhapañcakaṃ upādāya taṇhāmānadiṭṭhivasena samūhagāhato ‘asmī’ti hoti, tasmiṃ satīti attho. Itthasmīti hotītiādīsu pana evaṃ samūhato ‘aha’nti gahaṇe sati tato anupanidhāya ca upanidhāya cāti dvidhā gahaṇaṃ hoti. Tattha anupanidhāyāti aññaṃ ākāraṃ anupagamma sakabhāvameva ārammaṇaṃ katvā ‘itthasmī’ti hoti; khattiyādīsu ‘idaṃpakāro aha’nti evaṃ taṇhāmānadiṭṭhivasena hotīti attho. Idaṃ tāva anupanidhāya gahaṇaṃ. Upanidhāya gahaṇaṃ pana duvidhaṃ hoti – samato ca asamato ca. Taṃ dassetuṃ evasmīti ca aññathāsmīti ca vuttaṃ. Tattha evasmīti idaṃ samato upanidhāya gahaṇaṃ; yathā ayaṃ khattiyo, yathā ayaṃ brāhmaṇo, evaṃ ahampīti attho. Aññathāsmīti idaṃ pana asamato gahaṇaṃ; yathāyaṃ khattiyo, yathāyaṃ brāhmaṇo, tato aññathā ahaṃ hīno vā adhiko vāti attho. Imāni tāva paccuppannavasena cattāri taṇhāvicaritāni. Bhavissantiādīni pana cattāri anāgatavasena vuttāni. Sesaṃ purimacatukke vuttanayeneva attho veditabbo. Asmīti sassato asmi. Sātasmīti asassato asmi. Asasmīti satasmīti vā pāṭho. Tattha atthīti asaṃ; niccassetaṃ adhivacanaṃ. Sīdatīti sataṃ; aniccassetaṃ adhivacanaṃ. Iti imāni dve sassatucchedavasena vuttānīti veditabbāni. Ito parāni siyantiādīni cattāri saṃsayaparivitakkavasena vuttāni. Tāni purimacatukke vuttanayeneva atthato veditabbāni. Apāhaṃ siyantiādīni pana cattāri ‘‘api nāmāhaṃ bhaveyya’’nti evaṃ patthanākappanavasena vuttāni. Tāni purimacatukke vuttanayeneva veditabbāni. Evametesu –
973. 关于渴爱行为的释义：“渴爱行为者”即渴爱之生起与灭除。所谓内在之取着，即从五蕴身取。此处用三人称代词，因言“我”者，谓以内蕴身取着渴爱相，故曰“我”。“彼”即指“我”；而“如此我”等句，实为复合用法，“我”字由复合中分化，且不离存在状态。此中“彼”谓前述意义，近身者如士族等则执意称“是此我”，因于渴爱执见生假我相。此乃无依执持。执持亦有俩种——有正执持与无正执持。为示例说有正执持，此谓我乃士族或婆罗门之正执者。所谓无正执持者，则谓我之地位与阶级不同，或更高或更低之執持者，意同言“彼我不同”。以上四种渴爱执持现起状态。未来亦分四等。余者前三四虽肆无疑惑杂念，亦当知其实相同。现余后四为假称“我当存在”以假语表达者。彼四亦当知义等于前三。其义云常我、不常我、非我、或非我。此即两相断灭。若有他义，谓非此谓永恒，谓为常；谓生灭谓为无常。此乃两假义。由此有四渴爱表现说。其后有余四渴爱，属疑惑思惟杂念说，实与前三同理。又有余四称谓“我应当”的想法，亦与前三同义。此等依旧于前四渴爱相义当知。在此诸法中，施有二短语之旨，意即“我当存有”；又作“无我为常”，有“我非常”之别。此谓意为不生灭义，谓时常义。由此四渴爱犹如火燎原。以后余四虽生疑惑念，亦与前义同，宜照旧释解。故曰“在此诸渴爱行为法中”。
Dve diṭṭhisīsā cattāro, suddhasīsā sīsamūlakā;
两种见基共四，纯净见基皆根源；
Tayo tayoti etāni, aṭṭhārasa vibhāvaye.
三十六者共十八，分别阐明不相离。
Etesu hi sassatucchedavasena vuttā dve diṭṭhisīsā nāma. Asmīti, bhavissanti, siyanti, apāhaṃ siyanti ete cattāro suddhasīsāeva. Itthasmīti ādayo tayo tayoti dvādasa sīsamūlakā nāmāti. Evamete dve diṭṭhisīsā, cattāro suddhasīsā, dvādasa sīsamūlakāti aṭṭhārasa taṇhāvicaritadhammā veditabbā.
此中以两种断灭为两见根，谓“我当存有”、“我应当存有”、“我当不存在”、“我不存在”，此四皆纯净见根。“如此我”该类十二即属二根之所属。两断灭见基，四纯净见根，十二见根，合十八渴爱行为义，当知其理。
§974
974. Idāni paṭipāṭiyāva te dhamme bhājetvā dassetuṃ kathañca asmīti hotītiādi āraddhaṃ. Tattha kañci dhammaṃ anavakāriṃ karitvāti rūpavedanādīsu kañci ekadhammampi avinibbhogaṃ katvā, ekekato aggahetvā, samūhatova gahetvāti attho. Asmīti chandaṃ paṭilabhatīti pañcakkhandhe niravasesato gahetvā ‘aha’nti taṇhaṃ paṭilabhati. Mānadiṭṭhīsupi eseva nayo. Tattha kiñcāpi ayaṃ taṇhāvicaritaniddeso, mānadiṭṭhiyo pana na vinā taṇhāya, tasmā tadekaṭṭhavasena idha vuttā. Taṇhāsīsena vā papañcattayampi uddiṭṭhaṃ. Taṃ uddesānurūpeneva niddisitumpi mānadiṭṭhiyo gahitā. Taṇhāpapañcaṃ vā dassento teneva saddhiṃ sesapapañcepi dassetuṃ evamāha.
974. 今逐一将所述法相分解说明“我当存有”等诸义起端。所谓无误行为，即于色受等诸蕴中，或一法不纵欲而得，分别摄取，视为整体。谓“我”者，乃从五蕴中不间断获得而生渴爱，以我见染污。如是义亦用于贪恋见。盖渴爱行为之说包括渴爱的四种表达，若欲表其余五种，亦必连属渴爱行为加以表述，如言渴爱乌有五尚须阐明等也。
Tasmiṃ sati imāni papañcitānīti tasmiṃ ‘‘asmīti chandaṃ paṭilabhatī’’tiādinā nayena vutte papañcattaye sati puna imāni ‘‘itthasmīti vā’’tiādīni papañcitāni hontīti attho.
在此正念中所言诸余分别，即通过“我是”等执著之念等的引导而成余分别，此为其义。这里“如是我得此欲”的等语则为余分别之引导，故说此等诸念名称为余分别。
Khattiyosmītiādīsu abhisekasenāmaccādinā ‘khattiyo ahaṃ’, mantajjhena porohiccādinā ‘brāhmaṇo ahaṃ’, kasigorakkhādinā ‘vesso ahaṃ’, asitabyābhaṅgitāya ‘suddo ahaṃ’ , gihibyañjanena ‘gahaṭṭho aha’nti iminā nayena attho veditabbo. Evaṃ itthasmīti hotīti evaṃ khattiyādīsu khattiyādippakāraṃ attani uppādayitvā ‘itthaṃpakāro aha’nti hoti.
于如“贵族”等词中，借由加冕名号等称谓显现“我是贵族”的想法；从师父婆罗门等心念现“我是婆罗门”；奴仆守卫借以显“我是仆从”；头发剃白以示“我是清净者”；持家之意显为“我是家主”。以此引导，即可知其义。由此女性等称谓也是同理，于贵族等中生起贵族之相，则称“我乃此相者”。
Yathā so khattiyotiādīsu ‘yathā so abhisekasenāmaccādinā khattiyo, tathā ‘ahampi khattiyo’ti iminā nayena attho veditabbo. Dutiyanaye ‘yathā so abhisekasenāmaccādinā khattiyo, nāhaṃ tathā khattiyo; ahaṃ pana tato hīno vā seṭṭho vā’ti iminā nayena attho veditabbo. Bhavissantiādiniddesādīsupi eseva nayo.
如于“我是贵族”等，于加冕称号等说“我是贵族”，由此引导可知其义。进一步引导说“虽说是‘我是贵族’，然我未必如此，或我高或我低”，亦可见其义。其于“将来必定会如此”等表达中亦是此义。
§975
975. Evaṃ ajjhattikassa upādāya taṇhāvicaritāni bhājetvā idāni bāhirassa upādāya taṇhāvicaritāni bhājetuṃ tattha katamānītiādimāha. Tattha bāhirassa upādāyāti bāhiraṃ khandhapañcakaṃ upādāya. Idampi hi upayogatthe sāmivacanaṃ. Imināti iminā rūpena vā…pe… viññāṇena vā. Avasesaṃ pana uddesavāre tāva vuttanayeneva veditabbaṃ.
975. 如此，内在的执著欲爱经过分别划分后，现今欲解析外在执著的欲爱分别。曰外执者，谓执着于外五蕴。此皆为语用所需之通说。所指为“如是，以及此类……以此种方式……由识所现”等。余则于释说时依据以上语句当理解。
§976
976. Niddesavāre pana avakāriṃ karitvāti vinibbhogaṃ katvā. Iminā asmīti chandaṃ paṭilabhatītiādīsu iminā rūpena vā…pe… viññāṇena vāti evaṃ pañcakkhandhe ekadesato gahetvā iminā ‘aha’nti chandādīni paṭilabhatīti evamattho veditabbo.
976. 谓释说时为谛实，将妨碍消除。由此心念如“我是有所欲求的”，如上“由此方式……由识……”等皆取一五蕴中独体，标为“我”等，意即获得诸如“欲”等心念。此为斯义。
Iminā khattiyosmītiādīsu ‘iminā chattena vā khaggena vā abhisekasenāmaccādinā vā khattiyo aha’nti evaṃ purimanayeneva attho veditabbo. Imināti padamattameva hettha viseso.
于“于‘贵族’等，以此指上羽毛或武器或加冕称谓说‘贵族是此’”，如前所引解释，均可知其义。此中“以此”仅指名称上的区别而已。
Yathā so khattiyotiādīsupi imināti vuttapadameva viseso. Tasmā tassa vasena yathā khattiyo, evaṃ ahampi iminā khaggena vā chattena vā abhisekasenāmaccādinā vā khattiyoti evaṃ yojetvā sabbapadesu attho veditabbo. Iminā niccosmīti pañcakkhandhe anavakāriṃ katvā rūpādīsu ekameva dhammaṃ ‘aha’nti gahetvā ‘iminā khaggena vā chattena vā ahaṃ nicco dhuvo’ti maññati. Ucchedadiṭṭhiyampi eseva nayo. Sesaṃ sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.
正如“那么他是刹帝利”等同类词，所说的用语具有特殊意义。因此，依其习用，犹如说某人为刹帝利一样，我等亦应以此类似典范，将“以此铁杖或伞盖或授记印章”等称谓连结该词，理解为“刹帝利”，使其于诸处皆明理。用此法，即使断灭时，五蕴俱未被毁灭，仅以色等诸法中唯一法‘我’为执著，并以‘以此铁杖或伞盖等，我是永恒不灭’视之，断灭见亦属如此结论。须知此理应依已陈说之总说，于一切处一体认知。
Iti evarūpāni atītāni chattiṃsāti ekekassa puggalassa atīte chattiṃsa. Anāgatāni chattiṃsāti ekekasseva anāgate chattiṃsa. Paccuppannāni chattiṃsāti ekekassa vā puggalassa yathālābhavasena bahunaṃ vā paccuppanne chattiṃsa. Sabbasattānaṃ pana ekaṃseneva atīte chattiṃsa, anāgate chattiṃsa, paccuppanne chattiṃsāti veditabbāni. Anantā hi asadisataṇhāmānadiṭṭhibhedā sattā. Aṭṭhataṇhāvicaritasataṃ hotīti ettha pana aṭṭhasatasaṅkhātaṃ taṇhāvicaritaṃ hotīti evamattho daṭṭhabbo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
如此者，诸过去法为三十六之一，一人所造之过去总共三十六。未来法为三十六，亦一人之未来法总计三十六。现法为三十六，一人或众人依其所得各有现法三十六。悉法有情皆一体理应知其过去三十六、未来三十六、现三十六。众生无量无边，数不胜数如百千万等苦渴之见所分者。八苦、三界轮转等众苦亦如是，此处说八百为“八百之数”的苦渴轮转，亦即是八百众苦循环之义。总之，应常以最高善解明之理于一切处认识此义。
Taṇhāvicaritaniddesavaṇṇanā. · 渴爱行相解说之阐释。
Diṭṭhigataniddesavaṇṇanā见处解说之阐释
§977
977. Diṭṭhigataniddese brahmajāle veyyākaraṇeti brahmajālanāmake veyyākaraṇe, dīghanikāyassa paṭhamasuttante. Vuttāni bhagavatāti satthārā sayaṃ āhacca bhāsitāni. Cattāro sassatavādātiādīsu ‘‘te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha sassatavādā sassataṃ attānañca lokañca paññāpenti catūhi vatthūhī’’tiādinā (dī. ni. 1.29-30) brahmajāle vuttanayeneva pabhedo ca attho ca veditabboti.
第九百七十七，关于见解所归之说明，名为《梵网经疏释》，出于长部第一经。所载佛陀所说法，是佛自说所教。谓“四诸恒常论者”等言：“他们，尊者，是沙门婆罗门，何所趋向，何所起始，谓恒常论者，彼表明其我及世界，如四事”此类语（卷一，29-30）说明《梵网经》所传法义，应依此分类注释辨明其义。
Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya · 于《除痴》分别论注中
Khuddakavatthuvibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 小事分别之阐释已竟。