16. Ñāṇavibhaṅgo · 16. 智分别义注
16. Ñāṇavibhaṅgo十六、智分别
1. Ekakamātikādivaṇṇanā
一、单一表目录
§751
751. Idāni tadanantare ñāṇavibhaṅge ekavidhena ñāṇavatthūtiādinā nayena paṭhamaṃ ekavidhādīhi dasavidhapariyosānehi dasahi paricchedehi mātikaṃ ṭhapetvā nikkhittapadānukkamena niddeso kato.
751. 今者，于随后知识分解中，以知识所缘等一类方法，首先以单一类别和诸种十类终结、十个部分，确立表目录，以出处语句说明之。
Tattha ekavidhenāti ekappakārena, ekakoṭṭhāsena vā. Ñāṇavatthūti ettha pana ñāṇañca taṃ vatthu ca nānappakārānaṃ sampattīnanti ñāṇavatthu; okāsaṭṭhena ñāṇassa vatthūtipi ñāṇavatthu. Idha pana purimenevatthena ñāṇavatthu veditabbaṃ. Teneva ekavidhaparicchedāvasāne ‘‘yāthāvakavatthuvibhāvanā paññā – evaṃ ekavidhena ñāṇavatthū’’ti vuttaṃ. Pañca viññāṇāti cakkhuviññāṇādīni pañca. Na hetūtiādīni heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1.6) vuttanayeneva veditabbāni. Saṅkhepato panettha yaṃ vattabbaṃ taṃ niddesavāre āvi bhavissati. Yathā cettha, evaṃ dukamātikādipadesupi yaṃ vattabbaṃ taṃ tattheva āvi bhavissati. Nikkhepaparicchedamattaṃ panettha evaṃ veditabbaṃ. Ettha hi ‘‘na hetu ahetukā’’tiādīhi tāva dhammasaṅgahamātikāvasena, ‘‘aniccā jarābhibhūtā’’tiādīhi amātikāvasenāti saṅkhepato duvidhehi pabhedato aṭṭhasattatiyā padehi ekakamātikā nikkhittā.
其中“单一类别”者，谓以一方面、一段落为限。所谓知识所缘，是知识及其对象即诸种不同应具之属性，统称知识所缘；『时』字亦属于知识的对象。此处须从前述对象理解知识所缘。于单一类别章节终结处有言：“如实之对象分别慧，故以单一类别为知识所缘”。所谓五识，指眼识等五种。诸『因』等应依律藏释论所说方法理解。简言之，此处所述内容将在指目之处出现。比方此处，亦如忧苦表等法条中，所应说者即当处出现。仅以摘录章节形式，亦应如此理解。此处“非因谓非无因”等语句，是律藏表目录语，或“无常、老衰盛”等语，是非目录语，简约而分明，于第八十七字处以单一表目录标出。
Dukānurūpehi pana pañcatiṃsāya dukehi dukamātikā nikkhittā.
对于苦相应，则将苦分为三十五项，置以苦表目录。
Tikānurūpehi ‘‘cintāmayā paññā’’tiādīhi catūhi bāhirattikehi, ‘‘vipākā paññā’’tiādīhi aniyamitapaññāvasena vuttehi cuddasahi mātikātikehi, vitakkattike paṭhamapadena niyamitapaññāvasena vuttehi terasahi, dutiyapadena niyamitapaññāvasena vuttehi sattahi, tatiyapadena niyamitapaññāvasena vuttehi dvādasahi, pītittike ca paṭhamapadena niyamitapaññāvasena vuttehi terasahi, tathā dutiyapadena, tatiyapadena niyamitapaññāvasena vuttehi dvādasahīti aṭṭhāsītiyā tikehi tikamātikā nikkhittā.
对于集相应，则以“思虑方面智”等四项外部行，以“果报之智”等不定智所说之十三项外部行；以“造作性”第三一节初次条目说为定智者十三项，第二条目定智者七项，第三条目定智者十二项；在欢喜方面，第一条目定智者十三项，第二条目及第三条目定智者十二项等，共八十三条，以三重表目录确定集表目录。
Catukkamātikā pana ‘kammassakatañāṇa’ntiādīhi ekavīsatiyā catukkehi, pañcakamātikā dvīhi pañcakehi, chakkamātikā ekena chakkena, sattakamātikā ‘‘sattasattati ñāṇavatthūnī’’ti evaṃ saṅkhepato vuttehi ekādasahi sattakehi, aṭṭhakamātikā ekena aṭṭhakena, navakamātikā ekena navakena.
对于灭，则开设二十一条四项表目录，以五项二项表目录，六项一项表目录，以及七项七十条知识对象简略说为十一项七十条表目录，一项八条，九条表目录。
10. Dasakamātikāvaṇṇanā
第十章 名数篇注解
§760
760.Dasakamātikā ‘‘dasa tathāgatassa tathāgatabalānī’’tiādinā ekeneva dasakena nikkhittā. Tattha dasāti gaṇanaparicchedo. Tathāgatassāti yathā vipassīādayo pubbakā isayo āgatā tathā āgatassa; yathā ca te gatā tathā gatassa. Tathāgatabalānīti aññehi asādhāraṇāni tathāgatasseva balāni; yathā vā pubbabuddhānaṃ balāni puññussayasampattiyā āgatāni tathā āgatabalānītipi attho. Tattha duvidhaṃ tathāgatassa balaṃ – kāyabalañca ñāṇabalañca. Tesu kāyabalaṃ hatthikulānusāreneva veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ porāṇehi –
第七百六十条 十门释义以“十者，谓如来如来之力”等语表达，单以十为数加以阐明。此处的“十”是数量的限定。“如来”者，指如vipassī（毗婆尸）、others之前世诸祖先者即已来到如来；“如来”亦指已去的如来。所谓“如来的力”，是指与他人不可同比、特殊的如来的力，即如过去诸佛凭借功德聚集而获得的力，称为“如来的力”。此处如来的力有两种：身体之力与智慧之力。其中身体之力，应当依照徒手之大小来知见。如古语云——
Kāḷāvakañca gaṅgeyyaṃ, paṇḍaraṃ tambapiṅgalaṃ;
黑鸦、河鸦、白鸦及淡褐色鸦；
Gandhamaṅgalahemañca, uposathachaddantime dasāti. –
还有香鸦、吉祥鸦及守斋节时的幢鸦，共计十种。
Imāni hi dasa hatthikulāni.
此即十种徒手大小。
Tattha ‘kāḷāvaka’nti pakatihatthikulaṃ daṭṭhabbaṃ. Yaṃ dasannaṃ purisānaṃ kāyabalaṃ taṃ ekassa kāḷāvakahatthino. Yaṃ dasannaṃ kāḷāvakānaṃ balaṃ taṃ ekassa gaṅgeyassa. Yaṃ dasannaṃ gaṅgeyyānaṃ taṃ ekassa paṇḍarassa. Yaṃ dasannaṃ paṇḍarānaṃ taṃ ekassa tambassa. Yaṃ dasannaṃ tambānaṃ taṃ ekassa piṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ piṅgalānaṃ taṃ ekassa gandhahatthino. Yaṃ dasannaṃ gandhahatthīnaṃ taṃ ekassa maṅgalassa. Yaṃ dasannaṃ maṅgalānaṃ taṃ ekassa hemavatassa. Yaṃ dasannaṃ hemavatānaṃ taṃ ekassa uposathassa. Yaṃ dasannaṃ uposathānaṃ taṃ ekassa chaddantassa. Yaṃ dasannaṃ chaddantānaṃ taṃ ekassa tathāgatassa. Nārāyanasaṅkhātabalantipi idameva vuccati. Tadetaṃ pakatihatthīnaṃ gaṇanāya hatthikoṭisahassānaṃ, purisagaṇanāya dasannaṃ purisakoṭisahassānaṃ balaṃ hoti. Idaṃ tāva tathāgatassa kāyabalaṃ.
其中所谓“乌鸦”，是指规定的徒手大小。十数所称为人体之力者，如一乌鸦徒手之力；如乌鸦的力，是一江鳢之力；江鳢的力，是一白鹭之力；白鹭的力，是一淡黄鹂之力；淡黄鹂之力，是一黄鹦鹉之力；黄鹦鹉之力，是一香仙鹤之力；香仙鹤之力，是一吉祥鹦鹉之力；吉祥鹦鹉之力，是一雪山（hema）之力；雪山之力，是一持斋帽之力；持斋帽之力，是一佛陀之力。此即称为Narayanasaṅkhāta之力。此为规定徒手数目，计至千万徒手，合人数亿，也即是如来的身体之力。
Ñāṇabalaṃ pana idha tāva pāḷiyaṃ āgatameva dasabalañāṇaṃ. Mahāsīhanāde (ma. ni. 1.146 ādayo) dasabalañāṇaṃ, catuvesārajjañāṇaṃ, aṭṭhasu parisāsu akampanañāṇaṃ, catuyoniparicchedakañāṇaṃ, pañcagatiparicchedakañāṇaṃ, saṃyuttake (saṃ. ni. 2.33-34) āgatāni tesattati ñāṇāni, sattasattati ñāṇānīti evaṃ aññānipi anekāni ñāṇasahassāni – etaṃ ñāṇabalaṃ nāma. Idhāpi ñāṇabalameva adhippetaṃ ñāṇañhi akampiyaṭṭhena upatthambhakaṭṭhena ca balanti vuttaṃ.
知力者，在此处分二法，分别说明。首先是十种知力于巴利文中出现。大狮吼经（中部经典第1卷，第146节起文）列出十种知力，即四支庄严知、八种会众中不动摇知、四种缘起断知、五道断知；以及小部经典（小部经典第2卷第33-34节）中出现的七十三种知，总计七百七十三种知，除此之外还有众多成千上万的其他知识——这一切都称为知力。于此，知力即为所称，且知力以不动摇及辅助而坚固的性质而称为力。
Yehi balehi samannāgatoti yehi dasahi ñāṇabalehi upeto samupeto. Āsabhaṃ ṭhānanti seṭṭhaṭṭhānaṃ uttamaṭṭhānaṃ; āsabhā vā pubbabuddhā, tesaṃ ṭhānanti attho. Api ca gavasatajeṭṭhako usabho, gavasahassajeṭṭhako vasabho; vajasatajeṭṭhako vā usabho, vajasahassajeṭṭhako vasabho; sabbagavaseṭṭho sabbaparissayasaho seto pāsādiko mahābhāravaho asanisatasaddehipi akampanīyo nisabho. So idha usabhoti adhippeto. Idampi hi tassa pariyāyavacanaṃ. Usabhassa idanti āsabhaṃ. Ṭhānanti catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānaṃ. Idaṃ pana āsabhaṃ viyāti āsabhaṃ. Yatheva hi nisabhasaṅkhāto usabho usabhabalena samannāgato catūhi pādehi pathaviṃ uppīḷetvā acalaṭṭhānena tiṭṭhati, evaṃ tathāgatopi dasahi tathāgatabalehi samannāgato catūhi vesārajjapādehi aṭṭhaparisapathaviṃ uppīḷetvā sadevake loke kenaci paccatthikena paccāmittena akampiyo acalaṭṭhānena tiṭṭhati. Evaṃ tiṭṭhamāno ca taṃ āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, upagacchati, na paccakkhāti, attani āropeti. Tena vuttaṃ ‘‘āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānātī’’ti.
所谓拥有何种力量，即为拥有这十种知力。诸强者立者，最高之处、最优之地，亦是古佛所立之处。牛群为最尊，牛中为公牛；牛群千中为公牛，牛群百中亦为公牛；整个牛群中最为卓越者，全境之中最有威德者，黄白色光明无比，体重巨大，即便震天吼叫也不动摇，寂静如牛。此故，此处以公牛比喻知力之坚定。公牛又称为强者。此是其通称。公牛者即强者。称立为用四足踏压大地而稳固不动。这里讲的强者即为公牛之意。正如以公牛之力，四足踏压大地而屹立不动， 如来以十种如来力具足，以四脚庄严之足踏压八方大地，于诸天人界如有所依止般坚固不动。如此伫立者，即能识别其强处，接近而不退，安住于己身。故有言『识其强处』。
Parisāsūti aṭṭhasu parisāsu. Sīhanādaṃ nadatīti seṭṭhanādaṃ abhītanādaṃ nadati, sīhanādasadisaṃ vā nādaṃ nadati. Ayamattho sīhanādasuttena dīpetabbo. Yathā vā sīho sahanato ca hananato ca sīhoti vuccati, evaṃ tathāgato lokadhammānaṃ sahanato parappavādānañca hananato sīhoti vuccati. Evaṃ vuttassa sīhassa nādaṃ sīhanādaṃ. Tattha yathā sīho sīhabalena samannāgato sabbattha visārado vigatalomahaṃso sīhanādaṃ nadati, evaṃ tathāgatasīhopi tathāgatabalehi samannāgato aṭṭhasu parisāsu visārado vigatalomahaṃso ‘‘iti rūpa’’ntiādinā nayena nānāvidhadesanāvilāsasampannaṃ sīhanādaṃ nadati. Tena vuttaṃ ‘‘parisāsu sīhanādaṃ nadatī’’ti.
所谓会众，即在八众会中。狮吼即最大声音、震怖声音，发出似狮吼的音声。该义当以狮吼声来说明。正如狮子能承受且发出咆哮，人称之为狮子；如来能忍受众生之过，断除外道诸言，也称为狮子。狮吼之音即其所发之音。就如狮子凭借狮力所具，在诸处皆精熟，徹除地上浮毛羽毛，其咆哮为狮吼，亦如是，如来亦凭如来力具足，于八众会中精熟无碍，端正多言且变化多端的教说，发大狮吼之声。因此说有「会众中发狮吼声」。
Brahmacakkaṃ pavattetīti ettha brahmanti seṭṭhaṃ uttamaṃ visuddhaṃ. Cakkasaddo ca panāyaṃ –
所谓转法轮，此处所言梵者为上尊至纯者。『轮声』又云——
Sampattiyaṃ lakkhaṇe ca, rathaṅge iriyāpathe;
于财富之相及车轮之辙、行道之势，
Dāne ratanadhammūra, cakkādīsu ca dissati;
在施予宝物及车轮外观显现；
Dhammacakke idha mato, tañca dvedhā vibhāvaye.
佛法转轮，在这里被说明，并且将其区分为两种。
‘‘Cattārimāni, bhikkhave, cakkāni yehi samannāgatānaṃ devamanussāna’’ntiādīsu (a. ni. 4.31) hi ayaṃ sampattiyaṃ dissati. ‘‘Heṭṭhā pādatalesu cakkāni jātānī’’ti (dī. ni. 2.35) ettha lakkhaṇe. ‘‘Cakkaṃva vahato pada’’nti (dha. pa. 1) ettha rathaṅge. ‘‘Catucakkaṃ navadvāra’’nti (saṃ. ni. 1.29) ettha iriyāpathe. ‘‘Dadaṃ bhuñja mā ca pamādo, cakkaṃ pavattaya sabbapāṇina’’nti (jā. 1.7.149) ettha dāne. ‘‘Dibbaṃ cakkaratanaṃ pāturahosī’’ti ettha ratanacakke. ‘‘Mayā pavattitaṃ cakka’’nti (su. ni. 562) ettha dhammacakke. ‘‘Icchāhatassa posassa cakkaṃ bhamati matthake’’ti (jā. 1.1.104; 1.5.103) ettha uracakke. ‘‘Khurapariyantena cepi cakkenā’’ti (dī. ni. 1.166) ettha paharaṇacakke. ‘‘Asanivicakka’’nti (dī. ni. 3.61; saṃ. ni. 2.162) ettha asanimaṇḍale. Idha panāyaṃ dhammacakke mato.
「四轮，诸天人以此具足」等开头的话（《增支部》4.31）即指此成就。说「轮生于脚底」是（《长部》念诵文法书）于性状处所示现。说「轮犹如车辆的脚」是（《法句经释》第一章）于车轮处。说「四轮，九门」是（《相应部》念诵文献）于行路径。说「奉献，食用，不放逸，转动轮转，普及众生」是（《本生经》1.7.149）于布施处。说「天轮宝珠光明显现」是于宝轮处。说「我转动的轮」是（《增支部》562）于法轮处。说「欲爱及扶养之轮转动于心头」是（《本生经》1.1.104, 1.5.103）于宝城轮处。说「甚至用脚蹬轮」是（《长部》念诵文献1.166）于捍轮处。说「座圈轮」是（《长部》念诵文献3.61；《相应部》念诵文献2.162）于座圈处。这里说的是此处的法轮。
Taṃ pana dhammacakkaṃ duvidhaṃ hoti – paṭivedhañāṇañca desanāñāṇañca. Tattha paññāpabhāvitaṃ attano ariyaphalāvahaṃ paṭivedhañāṇaṃ; karuṇāpabhāvitaṃ sāvakānaṃ ariyaphalāvahaṃ desanāñāṇaṃ. Tattha paṭivedhañāṇaṃ uppajjamānaṃ uppannanti duvidhaṃ. Tañhi abhinikkhamanato yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ , phalakkhaṇe uppannaṃ nāma; tusitabhavanato vā yāva mahābodhipallaṅke arahattamaggā uppajjamānaṃ, phalakkhaṇe uppannaṃ nāma; dīpaṅkarabyākaraṇato paṭṭhāya vā yāva arahattamaggā uppajjamānaṃ , phalakkhaṇe uppannaṃ nāma. Desanāñāṇampi pavattamānaṃ pavattanti duvidhaṃ. Tañhi yāva aññākoṇḍaññassa sotāpattimaggā pavattamānaṃ, phalakkhaṇe pavattaṃ nāma. Tesu paṭivedhañāṇaṃ lokuttaraṃ, desanāñāṇaṃ lokiyaṃ. Ubhayampi panetaṃ aññehi asādhāraṇaṃ buddhānaṃyeva orasañāṇaṃ.
此处法轮有二种：一是证知之智，一是宣说之智。其中证知之智彰显自身之圣果，谓之觉证之知；教化者之宣说之智则彰显慈悲，谓之布施传教之知。证知之智的起生又分二法：一由出离欲界至阿拉汉的道得生，名为果标识起；一由忉利天至大菩提处至阿拉汉之道得生，亦名果标识起；在灯明菩萨授记时至阿拉汉的道得生，名为果标识起。宣说之智的运转也分二法：凡至须陀洹果之道上宣说，谓之果标识流转。此时的证知之智已超出世俗，属于拔世间智；而宣说之智则属于世间智。此二者皆属佛陀所特有的非凡智慧。
Idāni yehi dasahi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, yāni āditova ‘‘dasa tathāgatassa tathāgatabalānī’’ti nikkhittāni, tāni vitthārato dassetuṃ katamāni dasa? Idha tathāgato ṭhānañca ṭhānatotiādimāha. Tattha ṭhānañca ṭhānatoti kāraṇañca kāraṇato. Kāraṇañhi yasmā tattha phalaṃ tiṭṭhati tadāyattavuttitāya uppajjati ceva pavattati ca, tasmā ṭhānanti vuccati. Taṃ bhagavā ‘‘ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ hetū paccayā uppādāya taṃ taṃ ṭhāna’’nti ca ‘ye ye dhammā yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ na hetū na paccayā uppādāya taṃ taṃ aṭṭhāna’nti ca pajānanto ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti. Yampīti yena ñāṇena. Idampi tathāgatassāti idampi ṭhānāṭṭhānañāṇaṃ tathāgatassa tathāgatabalaṃ nāma hotīti attho. Evaṃ sabbapadesu yojanā veditabbā.
现在由诸如十种力量所具足的如来应示废灭之处，那些被称为“十如来之力”的事项，如何详细说明？这里如来说“处乃是处所”等。处是因缘的基础。因有此处，于处产果、有增长、延续，因此称为处。世尊说：“凡一切法，其因缘产生者，谓之处；凡一切法，无因缘产生者，谓之无处”。彼由此知处、无处。所谓“彼乃以智知”，即此乃如来之处与无处之智及其力。如此，所有领域皆应透彻了知。
Kammasamādānānanti samādiyitvā katānaṃ kusalākusalakammānaṃ; kammameva vā kammasamādānaṃ. Ṭhānaso hetusoti paccayato ceva hetuto ca. Tattha gatiupadhikālapayogā vipākassa ṭhānaṃ, kammaṃ hetu.
业取业者，是指摄持身口意所造之善恶业；亦谓业取是业本身。处是因，是因缘。于彼命运、时节、环境等聚合，谓之果处，业即因。
Sabbattha gāmininti sabbagatigāminiñca agatigāminiñca. Paṭipadanti maggaṃ. Yathābhūtaṃ pajānātīti bahūsupi manussesu ekameva pāṇaṃ ghātentesu ‘imassa cetanā nirayagāminī bhavissati, imassa tiracchānayonigāminī’ti iminā nayena ekavatthusmimpi kusalākusalacetanāsaṅkhātānaṃ paṭipattīnaṃ aviparītato sabhāvaṃ pajānāti.
广义说“遍行处”，谓诸行及诸不行。修行者谓之道。诸人能正知：“此意念若杀害众生，则必堕地狱；若意念有邪淫，则必堕畜生道”，缘此依止一法，能逆转（恶）行为内在之自然。
Anekadhātunti cakkhudhātuādīhi kāmadhātuādīhi vā dhātūhi bahudhātuṃ. Nānādhātunti tāsaṃyeva dhātūnaṃ vilakkhaṇatāya nānappakāradhātuṃ. Lokanti khandhāyatanadhātulokaṃ. Yathābhūtaṃ pajānātīti tāsaṃ tāsaṃ dhātūnaṃ aviparītato sabhāvaṃ paṭivijjhati.
众因界者，是由眼根界等众多因缘界或称根界等诸因缘彼此和合为多因缘。异因界者，则是诸因缘各自不同特性之异种因缘。世间者，是蕴、处、因缘、世间四者总称。依真实之理知见，则诸因缘各自之本性平等无差别。
Nānādhimuttikatanti hīnādīhi adhimuttīhi nānādhimuttikabhāvaṃ.
异顺生者，指由低下等不同依缘而起的异顺生相。
Parasattānanti padhānasattānaṃ. Parapuggalānanti tato paresaṃ hīnasattānaṃ; ekatthameva vā etaṃ padadvayaṃ veneyyavasena pana dvedhā vuttaṃ. Indriyaparopariyattanti saddhādīnaṃ indriyānaṃ parabhāvañca aparabhāvañca vuḍḍhiñca hāniñcāti attho.
他有者者，是指他方所有生命。别人者，则是指相对自我而言他方之低下生命；此二词处于同一语义中，然亦有别说。根身顺逆转者，是指信等根的彼此作用、增长与减少的意涵。
Jhānavimokkhasamādhisamāpattīnanti paṭhamādīnaṃ catunnaṃ jhānānaṃ, ‘‘rūpī rūpāni passatī’’tiādīnaṃ aṭṭhannaṃ vimokkhānaṃ, savitakkasavicārādīnaṃ tiṇṇaṃ samādhīnaṃ, paṭhamajjhānasamāpattiādīnañca navannaṃ anupubbasamāpattīnaṃ. Saṃkilesanti hānabhāgiyadhammaṃ. Vodānanti visesabhāgiyadhammaṃ. Vuṭṭhānanti yena kāraṇena jhānādīhi vuṭṭhahanti, taṃ kāraṇaṃ.
禅定解脱三昧取得者，指初起等四禅、八解脱、三定（三种禅之名称包括有顶心、无顶心等三种），连初禅最初入定等九种循序入定。杂染者者，为障碍法。外生者者，为特别之障碍法。契起者者，是由禅定类因缘所契起之因。
Pubbenivāsānussatinti pubbe nivutthakkhandhānussaraṇaṃ.
宿习忆念者，谓对先前消散诸蕴之忆念。
Cutūpapātanti cutiñca upapātañca.
起没者者，谓起与没之二法。
Āsavānaṃ khayanti kāmāsavādīnaṃ khayasaṅkhātaṃ āsavanirodhaṃ nibbānaṃ.
色流所蕴含的爱欲污染之流消灭，爱欲污染的灭尽即阿赖耶流奥灭，是涅槃。
Imānīti yāni heṭṭhā ‘‘dasa tathāgatassa tathāgatabalānī’’ti avoca, imāni tānīti appanaṃ karotīti. Evamettha anupubbapadavaṇṇanaṃ ñatvā idāni yasmā tathāgato paṭhamaṃyeva ṭhānāṭṭhānañāṇena veneyyasattānaṃ āsavakkhayādhigamassa ceva anadhigamassa ca ṭhānāṭṭhānabhūtaṃ kilesāvaraṇābhāvaṃ passati, lokiyasammādiṭṭhiṭhānadassanato niyatamicchādiṭṭhiṭhānābhāvadassanato ca. Atha nesaṃ kammavipākañāṇena vipākāvaraṇābhāvaṃ passati , tihetukapaṭisandhidassanato. Sabbatthagāminīpaṭipadāñāṇena kammāvaraṇābhāvaṃ passati, ānantariyakammābhāvadassanato. Evaṃ anāvaraṇānaṃ anekadhātunānādhātuñāṇena anukūladhammadesanatthaṃ cariyāvisesaṃ passati, dhātuvemattadassanato. Atha nesaṃ nānādhimuttikatāñāṇena adhimuttiṃ passati, payogaṃ anādiyitvāpi adhimuttivasena dhammadesanatthaṃ. Athevaṃ diṭṭhādhimuttīnaṃ yathāsatti yathābalaṃ dhammaṃ desetuṃ indriyaparopariyattañāṇena indriyaparopariyattaṃ passati, saddhādīnaṃ tikkhamudubhāvadassanato. Evaṃ pariññātindriyaparopariyattāpi panete sace dūre honti, atha jhānādipariññāṇena jhānādīsu vasībhūtattā iddhivisesena khippaṃ upagacchati. Upagantvā ca nesaṃ pubbenivāsānussatiñāṇena pubbajātibhāvanaṃ, dibbacakkhānubhāvato pattabbena cetopariyañāṇena sampatticittavisesaṃ passanto āsavakkhayañāṇānubhāvena āsavakkhayagāminiyā paṭipadāya vigatasammohattā āsavakkhayāya dhammaṃ deseti. Tasmā iminā anukkamena imāni dasabalāni vuttānīti veditabbāni. Ayaṃ tāva mātikāya atthavaṇṇanā.
此即所谓“如来所具十种如来力”，其中“此者”意味着彻底灭除。由此断逐步分阶段的说明，现今既然如来已于第一境位获得了破灭烦恼之流的知识，亦已获得未获之境位，具足境位、烦恼障碍之缺失，这即说明如来现观世俗正见所在，断绝邪见根基所在。其次，他由业果知见，观察业果障碍之缺失，由三因缘相续真谛知见，断绝业障碍，由贯通一切道途之知见，断灭间障碍。如是通过诸多无碍境位之多种境界知识，得以对法深层流通，于境界深层得见究竟义理。复次，他亦透过多种相异的正知识，洞察诸法正最胜的理解，虽未起用，但如实以正知识为法义之体现。又如来依诸法真实见解，能如其所能表达法义，由于他能洞察和精熟六根之力，见解明锐，速断三恶根。此虽精深见解犹如远离，但凭借禅定等解知，得定力、神通迅速临近。临近之后，复由对前生之记忆知识，观见轮回师承之流注，及天眼所见的功德，集成殊胜心识，伴随断除爱欲烦恼知识之感受，亦以具断烦恼之教法而宣讲法义，解脱迷惑显现除尽烦恼涅槃法。是故，基于此证阶而称此为十种如来力，应当知晓。此即母题释义全文。
(1.) Ekakaniddesavaṇṇanā
（一）单一例示解说
§761
761. Idāni yathānikkhittāya mātikāya ‘‘pañcaviññāṇā na hetumevā’’tiādinā nayena āraddhe niddesavāre na hetumevāti sādhāraṇahetupaṭikkhepaniddeso. Tattha ‘‘hetuhetu, paccayahetu, uttamahetu, sādhāraṇahetūti catubbidho hetū’’tiādinā nayena yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ sabbaṃ rūpakaṇḍe ‘‘sabbaṃ rūpaṃ na hetumevā’’tiādīnaṃ atthavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 594) vuttameva. Ahetukamevātiādīsu byañjanasandhivasena makāro veditabbo; ahetukā evāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Apica ‘‘hetū dhammā nahetū dhammā’’tiādīsu (dha. sa. dukamātikā 1) dhammakoṭṭhāsesu pañcaviññāṇāni hetū dhammāti vā sahetukā dhammāti vā na honti. Ekantena pana na hetūyeva, ahetukā yevāti imānipi nayenettha sabbapadesu attho veditabbo. Abyākatamevāti padaṃ vipākābyākatavasena vuttaṃ. Sārammaṇamevāti olubbhārammaṇavasena. Paccayārammaṇaṃ olubbhārammaṇanti hi duvidhaṃ ārammaṇaṃ. Imasmiṃ pana ṭhāne olubbhārammaṇameva dhuraṃ, paccayārammaṇampi labbhatiyeva. Acetasikamevāti padaṃ cittaṃ, rūpaṃ, nibbānanti tīsu acetasikesu cittameva sandhāya vuttaṃ. No apariyāpannamevāti gatipariyāpannacutipariyāpannasaṃsāravaṭṭabhavapariyāpannabhāvato pariyāpannā eva, no apariyāpannā. Lokato vaṭṭato na niyyantīti aniyyānikā. Uppannaṃ manoviññāṇaviññeyyamevāti rūpakaṇḍe cakkhuviññāṇādīnaṃ paccuppannāneva rūpādīni ārabbha pavattito atītādivisayaṃ manoviññāṇampi pañcaviññāṇasotapatitameva katvā ‘‘upapannaṃ chahi viññāṇehi viññeyya’’nti (dha. sa. 584) vuttaṃ. Pañcaviññāṇā pana yasmā paccuppannāpi cakkhuviññāṇādīnaṃ ārammaṇā na honti, manoviññāṇasseva honti, tasmā ‘‘manoviññāṇaviññeyyamevā’’ti vuttaṃ. Aniccamevāti hutvā abhāvaṭṭhena aniccāyeva. Jarābhibhūtamevāti jarāya abhibhūtattā jarābhibhūtā eva.
761.今依已出定母题，借“色界五识非因者”等论据起首的指示段，说明在色界中五识不是因的普遍因除斥例证。此处“因”“缘因”“最高因”“普通因”四因说的论据，归入色界章节，谓“皆非色界之因”，对此已有详细注释（达本经567页左右）。这里“非因”意即说明与之相反的意义。其余章节也用此类方法说明，例如“因法非因法”，于法节中五识既是因法，亦非因法。单纯说是非因，应理解为此处统一用意。另一方面，“未宣说”等词指“果报未明说”，而“界说”指生受想行识未果报界。成因方面，现行识即眼根识等开始现起的五识，分别于色等界缘起法对象上流转。五识虽与现行识兼任，但五意识则非现行识，故书曰“心识为可识”故名心识辨识。如实无常，即无常发生且灭尽；受老所侵即老至它生老死相侵，故名受老侵。
§762
762.Uppannavatthukā uppannārammaṇāti anāgatapaṭikkhepo. Na hi te anāgatesu vatthārammaṇesu uppajjanti.
762.现有法器即“现有境界”，非未来之象征。此现有者不可于未来境界或现境界中缺失产生。
Purejātavatthukā purejātārammaṇāti sahuppattipaṭikkhepo. Na hi te sahuppannaṃ vatthuṃ vā ārammaṇaṃ vā paṭicca uppajjanti, sayaṃ pana pacchājātā hutvā purejātesu vatthārammaṇesu uppajjanti.
先生境界即“先生境界”，指同现生依止。此境界或依止境界不得于后生缘起。然虽承认后生者，亦于诸先生境界上缘起，无自生境界在后起。
Ajjhattikavatthukāti ajjhattajjhattavasena vuttaṃ. Tāni hi ajjhattike pañca pasāde vatthuṃ katvā uppajjanti. Bāhirārammaṇāti bāhirarūpādiārammaṇā. Tattha catukkaṃ veditabbaṃ – pañcaviññāṇā hi pasādavatthukattā ajjhattikā ajjhattikavatthukā, manoviññāṇaṃ hadayarūpaṃ vatthuṃ katvā uppajjanakāle ajjhattikaṃ bāhiravatthukaṃ, pañcaviññāṇasampayuttā tayo khandhā bāhirā ajjhattikavatthukā , manoviññāṇasampayuttā tayo khandhā hadayarūpaṃ vatthuṃ katvā uppajjanakāle bāhirā bāhiravatthukā.
内境所缘者，谓从内在之所缘而说。诸内境者，即内在五净处为所缘而起。外境者，谓以外貌等为所缘。在此当辨四种情形：五识因净处为缘，即为内境，故谓内境所缘；意识以心为根而缘，乃心所净处为缘，初生时为内境，后转为外境；分别为净处合并为缘的三蕴，谓之外境亦为内境所缘；心识合五蕴三为缘时，乃心根生之处为缘，初生时为外境，后转为外境所缘，即外境中之外境所缘。
Asambhinnavatthukāti aniruddhavatthukā. Na hi te niruddhaṃ atītaṃ vatthuṃ paṭicca uppajjanti. Asambhinnārammaṇatāyapi eseva nayo.
不续断所缘者，谓所缘未被阻断者。因缘而生之所缘非已断故生。此理亦为不续断所缘所依。
Aññaṃ cakkhuviññāṇassa vatthu ca ārammaṇañcātiādīsu cakkhuviññāṇassa hi aññaṃ vatthu, aññaṃ ārammaṇaṃ. Aññaṃ sotaviññāṇādīnaṃ. Cakkhuviññāṇaṃ sotapasādādīsu aññataraṃ vatthuṃ, saddādīsu vā aññataraṃ ārammaṇaṃ katvā kappato kappaṃ gantvāpi na uppajjati; cakkhupasādameva pana vatthuṃ katvā rūpañca ārammaṇaṃ katvā uppajjati. Evamassa vatthupi dvārampi ārammaṇampi nibaddhaṃ, aññaṃ vatthuṃ vā dvāraṃ vā ārammaṇaṃ vā na saṅkamati, nibaddhavatthu nibaddhadvāraṃ nibaddhārammaṇameva hutvā uppajjati. Sotaviññāṇādīsupi eseva nayo.
彼识所缘异与他识所缘，眼识诸所缘与眼所缘皆异，耳识等亦复如是。就眼识、耳识等以他所缘起虽往返生起，于他所缘、门障中不生，惟在眼净处为缘，色与相缘起。如是所缘门障与门障所缘相缠，非彼他所缘与他之所缘，乃纯熟所缘及所缘门障同步生起。耳识等亦然。
§763
763.Naaññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontīti ettha aññamaññassa cakkhu sotassa, sotaṃ vā cakkhussāti evaṃ ekaṃ ekassa gocaravisayaṃ na paccanubhotīti attho. Sace hi nīlādibhedaṃ rūpārammaṇaṃ samodhānetvā sotindriyassa upaneyya ‘iṅgha tāva naṃ vavatthāpehi vibhāvehi – kiṃ nāmetaṃ ārammaṇa’nti, cakkhuviññāṇaṃ vināpi mukhena attano dhammatāya evaṃ vadeyya – ‘are andhabāla, vassasatampi vassasahassampi paridhāvamāno aññatra mayā kuhiṃ etassa jānanakaṃ labhissasi; āhara naṃ cakkhupasāde upanehi; ahametaṃ ārammaṇaṃ jānissāmi – yadi vā nīlaṃ yadi vā pītakaṃ. Na hi eso aññassa visayo; mayhameveso visayo’ti. Sesaviññāṇesupi eseva nayo. Evamete aññamaññassa gocaravisayaṃ na paccanubhonti nāma.
不同所缘缘界相应感受，指此他眼耳所不同缘界，彼此各自不相感受。譬如释言：若以蓝色等色相为所缘而归于耳根，则耳识即说“何以此为所缘乎”，无眼识亦可自言：“汝愚盲，汝纵流转百年千年，而我所不知者从何而得？汝应入眼境净处，我能知此所缘，或蓝或黄，非他所缘，惟我所缘也。”彼诸余识亦复如是。由此知彼此所缘无相感受。
§764
764.Samannāharantassāti āvajjaneneva samannāharantassa.
具足者者，即谓具足、完全者。
Manasikarontassāti āvajjaneneva manasikarontassa. Etāni hi cittāni āvajjanena samannāhaṭakāle manasikatakāleyeva ca uppajjanti.
专注者者，即谓专注、留意者。此诸心识于具足时及专注时起。
Na abbokiṇṇāti aññena viññāṇena abbokiṇṇā nirantarāva nuppajjanti. Etena tesaṃ anantaratā paṭikkhittā.
他不会被他者的识所污染，受污染的事物不会不断地生起。因此，他们的无连续性被破除。
§765
765.Na apubbaṃ acarimanti etena sabbesampi sahuppatti paṭikkhittā. Naaññamaññassa samanantarāti etena samanantaratā paṭikkhittā.
765.他们不存在初始的永远不灭，因此在一切之中，俱有缘起的破除。彼此之间并非同时而生，因此同时性亦被破除。
§766
766.Āvaṭṭanā vātiādīni cattāripi āvajjanasseva nāmāni. Tañhi bhavaṅgassa āvaṭṭanato āvaṭṭanā, tasseva ābhujanato ābhogo, rūpādīnaṃ samannāharaṇato samannāhāro, tesaṃyeva manasikaraṇato manasikāroti vuccati. Evamettha saṅkhepato pañcannaṃ viññāṇānaṃ āvajjanaṭṭhāne ṭhatvā āvajjanādikiccaṃ kātuṃ samatthabhāvo paṭikkhitto.
766.如“缠绕”等四种名词，是谓阿伺迦：于此处，俗谓有流转生命的支分，称为缠绕；热恼则谓为苦痛；受等众色法的总摄，称为集合；五识中的专注称为念。于此，概括置立五种识在阿伺迦之处，破除能作阿伺迦等事之能力。
Na kañci dhammaṃ paṭivijānātīti ‘‘manopubbaṅgamā dhammā’’ti (dha. pa. 1-2) evaṃ vuttaṃ ekampi kusalaṃ vā akusalaṃ vā na paṭivijānāti.
无人能通晓一切法，于是有人说“心为前导之法”（法句经1-2偈）；即使是善法或不善法，亦无人洞见彻悟。
Aññatraabhinipātamattāti ṭhapetvā rūpādīnaṃ abhinipātamattaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – supaṇḍitopi puriso, ṭhapetvā āpāthagatāni rūpādīni, aññaṃ kusalākusalesu ekadhammampi pañcahi viññāṇehi na paṭivijānāti. Cakkhuviññāṇaṃ panettha dassanamattameva hoti. Sotaviññāṇādīni savanaghāyanasāyanaphusanamattāneva. Dassanādimattato pana muttā aññā etesaṃ kusalādipaṭiviññatti nāma natthi.
置起时，谓乃形色等不可分割之连贯体。其意谓——即便是至贤之人，置起已起的形色法中，亦不会洞察他于善恶之一法与五识中的任何一识。眼识仅限于见受境界，耳识等也止于闻、嗅、尝、触的感受。至于诸法之见解（如识于善恶等法），则无此能力。
Manodhātuyāpīti sampaṭicchanamanodhātuyāpi. Sampiṇḍanattho cettha pikāro. Tasmā manodhātuyāpi tato parāhi manoviññāṇadhātūhipīti sabbehipi pañcadvārikaviññāṇehi na kañci kusalākusalaṃ dhammaṃ paṭivijānātīti evamettha attho daṭṭhabbo.
所谓“心识之尘”，是谓识的束缚。包含此涵义，遂谓为“心识之尘”，因而凡五识皆无洞察善恶法之能，此理应明确见知。
Na kañci iriyāpathaṃ kappetītiādīsupi eseva nayo. Na hi pañcadvārikaviññāṇehi gamanādīsu kañci iriyāpathaṃ kappeti, na kāyakammaṃ na vacīkammaṃ paṭṭhapeti, na kusalākusalaṃ dhammaṃ samādiyati, na samādhiṃ samāpajjati lokiyaṃ vā lokuttaraṃ vā, na samādhito vuṭṭhāti lokiyā vā lokuttarā vā, na bhavato cavati, na bhavantare upapajjati. Sabbampi hetaṃ kusalākusaladhammapaṭivijānanādivacanapariyosānaṃ kiccaṃ manodvārikacitteneva hoti, na pañcadvārikenāti sabbassāpetassa kiccassa karaṇe sahajavanakāni vīthicittāni paṭikkhittāni. Yathā cetesaṃ etāni kiccāni natthi, evaṃ niyāmokkamanādīnipi. Na hi pañcadvārikajavanena micchattaniyāmaṃ okkamati, na sammattaniyāmaṃ; na cetaṃ javanaṃ nāmagottamārabbha javati, na kasiṇādipaṇṇattiṃ; na lakkhaṇārammaṇikavipassanāvasena pavattati, na vuṭṭhānagāminībalavavipassanāvasena; na rūpārūpadhamme ārabbha javati, na nibbānaṃ; na cetena saddhiṃ paṭisambhidāñāṇaṃ uppajjati, na abhiññāñāṇaṃ, na sāvakapāramīñāṇaṃ, na paccekabodhiñāṇaṃ, na sabbaññutañāṇaṃ. Sabbopi panesa pabhedo manodvārikajavaneyeva labbhati.
没有任何意识活动能够产生任何行道行为。这是在论述意识活动的连续过程。因为五识（眼识等五种觉知）并不造作任何行道，无论是身体行为还是言语行为，也不承受善恶法，不入于世间或出世间的定境，定境觉醒时也没有现起于世间或出世间，也不从有转生为无，从无转生为有。所有这一切因缘都是缘于对善恶法分别知见等言说的终结，这些工作仅仅在心识门的意识作用中起作用，五识善逝而生的念头为心识所排斥、远离。正如心中没有这些工作，断绝主宰身语意三门的活动和习性，也就没有五识产生的烦恼约束，因此既无不正的约束，也无正的约束；意识的活动不生于种姓或名称，也不依于遍诸相等识境生起，不因外境力引动，也不因色而生，也不因涅槃而生。意识与声音、相、禅定、阿拉汉等智慧无缘，三种智慧（声闻、缘觉、菩萨）亦无由此分别。所有的差别均生于心识门的活动作用。
Na supati na paṭibujjhati na supinaṃ passatīti sabbenāpi ca pañcadvārikacittena neva niddaṃ okkamati, na niddāyati, na paṭibujjhati, na kiñca supinaṃ passatīti imesu tīsu ṭhānesu saha javanena vīthicittaṃ paṭikkhittaṃ.
既不睡眠，也未觉知，更无梦境，五识门的意识都不入于睡眠，既无昏睡，也无觉知，更无法见梦，以上三处与五识的活动均被心识门所排斥、远离。
Niddāyantassa hi mahāvaṭṭiṃ jāletvā dīpe cakkhusamīpe upanīte paṭhamaṃ cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ na āvaṭṭeti, manodvārikameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre cakkhudvārikaṃ āvajjanaṃ bhavaṅgaṃ āvaṭṭeti. Tato cakkhuviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti. Tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati. Tena cittena ñatvā ‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne āloko’ti jānāti.
睡眠时，眼根闭合，近处昏暗，眼门第一道感受（称为眼识门的开起）不激发生命流（bhavaṅga，持存心），但它有心识门生命流。随后活动发生，生命流下降。第二次时，眼门开起激发生命流，随之眼识及其系列意生起的活动开始。随后生命流继续活动。第三次时，心识门开起生命流，生命流受激发动心识门的意识生起。借此心识，知晓“这是什么地方的光？”
Tathā niddāyantassa kaṇṇasamīpe tūriyesu paggahitesu, ghānasamīpe sugandhesu vā duggandhesu vā pupphesu upanītesu, mukhe sappimhi vā phāṇite vā pakkhitte, piṭṭhiyaṃ pāṇinā pahāre dinne paṭhamaṃ sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ na āvaṭṭenti, manodvārikameva āvaṭṭeti. Atha javanaṃ javitvā bhavaṅgaṃ otarati. Dutiyavāre sotadvārikādīni āvajjanāni bhavaṅgaṃ āvaṭṭenti. Tato sotaghānajivhākāyaviññāṇādīni javanapariyosānāni pavattanti. Tadanantaraṃ bhavaṅgaṃ pavattati. Tatiyavāre manodvārikaāvajjanena bhavaṅge āvaṭṭite manodvārikajavanaṃ javati. Tena cittena ñatvā ‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne saddo – saṅkhasaddo, bherisaddo’ti vā ‘kiṃ ayaṃ imasmiṃ ṭhāne gandho – mūlagandho, sāragandho’ti vā ‘kiṃ idaṃ mayhaṃ mukhe pakkhittarasaṃ – sappīti vā phāṇita’nti vā ‘kenamhi piṭṭhiyaṃ pahato, atithaddho me pahāro’ti vā vattāro honti. Evaṃ manodvārikajavaneneva paṭibujjhati, na pañcadvārikena. Supinampi teneva passati, na pañcadvārikena.
同样，睡眠时，耳根闭合，近侧有第三层物体（色根的第三族群），鼻近有香臭味花草，口中有甘苦味道，皮肤触觉感官受离开手的传递，耳根第一道感受也不能激发生命流，但生命流由心识门激发。随后活动发动，生命流下降。第二次时，耳门启动生命流。随后耳根、鼻根、舌根、身根及意识等识的系列活动开始。随后生命流继续活动。第三次，心识门启动生命流，生命流受激发生起心识门念头。借助这意识，知晓“这是什么地方的声响？是群众声，还是野兽声？”或“这是什么地方的香臭？是本根香，还是腐臭？”或“这是什么我口中甘苦味——甜或苦？”或者“是什么破坏了我的皮肤，有人伤害我？”推论判断如是。意识仅凭心识门活动而了知，非凭五识。睡眠中亦是如此，只凭此，非五识所知。
Tañca panetaṃ supinaṃ passanto catūhi kāraṇehi passati – dhātukkhobhato vā anubhūtapubbato vā devatopasaṃhārato vā pubbanimittato vāti. Tattha pittādīnaṃ khobhakaraṇapaccayayogena khubhitadhātuko ‘dhātukkhobhato’ supinaṃ passati. Passanto ca nānāvidhaṃ supinaṃ passati – pabbatā patanto viya, ākāsena gacchanto viya, vāḷamigahatthicorādīhi anubaddho viya ca hoti. ‘Anubhūtapubbato’ passanto pubbe anubhūtapubbaṃ ārammaṇaṃ passati. ‘Devatopasaṃhārato’ passantassa devatā atthakāmatāya vā anatthakāmatāya vā atthāya vā anatthāya vā nānāvidhāni ārammaṇāni upasaṃharanti. So tāsaṃ devatānaṃ ānubhāvena tāni ārammaṇāni passati. Pubbanimittato passanto puññāpuññavasena uppajjitukāmassa atthassa vā anatthassa vā pubbanimittabhūtaṃ supinaṃ passati bodhisattamātā viya puttapaṭilābhanimittaṃ, bodhisatto viya pañca mahāsupine (a. ni. 5.196), kosalarājā viya ca soḷasa supineti (jā. 1.1.41).
此外，睡眠时所见梦境由四种因素构成——由于体内风动或受欢喜感受，或神祇的降临，或先行缘起（前生业力）。其中，因体内风动造成人体震动而见梦。梦内容因人而异，如山崩落下，如空中飞翔，或与蛇象盗贼等纠缠。因先行缘起见梦，梦中见先前经历之种种。因神祇的降临，神祇为达成目的或非目的召引各类因缘，借此神祇之异感见梦。因先行缘起，梦见善恶业力之现起，菩萨母梦见得子，菩萨梦大乘佛法，迦萨罗王梦十六种异象。
Tattha yaṃ dhātukkhobhato anubhūtapubbato ca supinaṃ passati, na taṃ saccaṃ hoti. Yaṃ devatopasaṃhārato passati, taṃ saccaṃ vā hoti alikaṃ vā. Kuddhā hi devatā upāyena vināsetukāmā viparītampi katvā dassenti. Tatridaṃ vatthu – rohaṇe kira nāgamahāvihāre mahāthero bhikkhusaṅghaṃ anapaloketvāva ekaṃ nāgarukkhaṃ chindāpesi. Rukkhe adhivatthā devatā therassa kuddhā paṭhamameva naṃ palobhetvā pacchā ‘ito te sattadivasamatthake upaṭṭhāko rājā marissatī’ti supine ārocesi. Thero naṃ kathaṃ āharitvā rājorodhānaṃ ācikkhi. Tā ekappahāreneva mahāviravaṃ viraviṃsu. Rājā ‘kiṃ eta’nti pucchi. Tā ‘evaṃ therena vutta’nti ārocayiṃsu. Rājā divase gaṇāpetvā sattāhe vītivatte kujjhitvā therassa hatthapāde chindāpesi.
此中因体内风动和先行缘起而见梦，并非实相；因神祇降临而见梦，也可能是真或虚。因神祇生起火作火烧或反火显现示现愤怒。例中说，在龙寺中，有一大长老无视比库众僧，斩断一棵龙树。树神大怒，初时未察，此后在睡梦中称‘你担任七天护卫的国王死了’。长老闻讯，奏奏王怒火。王大发怒火，七日后将其砍断。
Yaṃ pana pubbanimittato passati taṃ ekantasaccameva hoti. Etesañca catunnaṃ mūlakāraṇānaṃ saṃsaggabhedatopi supinabhedo hotiyeva. Tañca panetaṃ catubbidhaṃ supinaṃ sekkhaputhujjanāva passanti appahīnavipallāsattā; asekkhā na passanti pahīnavipallāsattā.
某人仅凭过去的前行相观见，则所见者真实无谬。此观又因四大根本缘起的接触断除而生，亦如睡眠的分别显现。对此四种睡眠分别，修学人及凡夫谬误愈少者能见，谬误众多者则不能见。
Kiṃ pana taṃ passanto sutto passati, paṭibuddho? Udāhu neva sutto passati na paṭibuddhoti? Kiñcettha yadi tāva sutto passati, abhidhammavirodho āpajjati. Bhavaṅgacittena hi supati. Tañca rūpanimittādiārammaṇaṃ rāgādisampayuttaṃ vā na hoti. Supinaṃ passantassa ca īdisāni cittāni uppajjanti. Atha paṭibuddho passati, vinayavirodho āpajjati. Yañhi paṭibuddho passati, taṃ sabbohārikacittena passati. Sabbohārikacittena ca kate vītikkame anāpatti nāma natthi. Supinaṃ passantena pana kate vītikkame ekantaṃ anāpatti eva. Atha neva sutto na paṭibuddho passati, na supinaṃ nāma passati. Evañhi sati supinassa abhāvova āpajjati? Na abhāvo . Kasmā? Yasmā kapimiddhapareto passati. Vuttaṃ hetaṃ – ‘‘kapimiddhapareto kho, mahārāja, supinaṃ passatī’’ti (mi. pa. 5.3.5). ‘Kapimiddhapareto’ti makkaṭaniddāya yutto. Yathā hi makkaṭassa niddā lahuparivattā hoti, evaṃ yā niddā punappunaṃ kusalādicittavokiṇṇattā lahuparivattā; yassā pavattiyaṃ punappunaṃ bhavaṅgato uttaraṇaṃ hoti, tāya yutto supinaṃ passati. Tenāyaṃ supino kusalopi hoti akusalopi abyākatopi 386. Tattha supinante cetiyavandanadhammassavanadhammadesanādīni karontassa kusalo, pāṇātipātādīni karontassa akusalo, dvīhi antehi mutto āvajjanatadārammaṇakkhaṇe abyākatoti veditabbo. Supineneva ‘diṭṭhaṃ viya me, sutaṃ viya me’ti kathanakālepi abyākatoyeva.
观察者究竟观见时，是听觉观察亦是觉知之观否？譬如既非听觉亦非觉知时，若称其为听觉，则生理论上的相违，即心处于睡眠状态。此时对色等所缘境界，并无与贪等烦恼相缠之意。睡眠观察者心中却生类似的诸心。觉知者则因觉明，生起违犯戒律之念。觉知之所观即是诸行为之心；诸行为心所作之违犯过失称为无过失者无有。睡眠观察者虽违犯过失，但全无过失之名。若非听觉非觉知，则更不可称作睡眠观察。如此说，睡眠观察的缺失是否成立？非也。为何？因即使猴睡着时仍能观察。经中亦明说：“如王所言，猴于睡眠时亦能见。”“猴睡眠”为名，泛指猴的睡眠状况。虽猴眠时睡意微弱而活动微动，其睡眠却多次因善心等觉立而反复活动，故谓能睡眠观察。由此睡眠中既有善行、亦有恶行、抑或不可知之法。善行者如睡眠中行供养佛塔、听闻佛法；恶行者如睡眠时行杀生等；不可知者为睡眠末端被激起的生起念头。睡眠者在言“所见如见、所闻如闻”时，此时亦属不可知范畴。
Kiṃ pana supine kataṃ kusalākusalaṃ kammaṃ savipākaṃ avipākanti? Savipākaṃ; dubbalattā pana paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkoti, dinnāya aññakammena paṭisandhiyā pavatte vedanīyaṃ hoti.
睡眠状态所造之善恶业，皆有感报或无感报之别。若有感报者，因力量薄弱，不能起续转作用，唯受他业感报所感，应当体会。
Evaṃ yāthāvakavatthuvibhāvanā paññāti pañcannaṃ viññāṇānaṃ na hetvaṭṭho yāthāvaṭṭho. Taṃ yāthāvaṭṭhaṃ vatthuṃ vibhāvetīti yāthāvakavatthuvibhāvanā. Tathā pañcannaṃ viññāṇānaṃ ahetukaṭṭho, jarābhibhūtaṭṭho, na supinaṃ passanaṭṭho, yāthāvaṭṭho. Taṃ yāthāvaṭṭhaṃ vatthuṃ vibhāvetīti yāthāvakavatthuvibhāvanā. Iti yā heṭṭhā ‘‘yāthāvakavatthuvibhāvanā paññā’’ti mātikāya nikkhittā, sā evaṃ yāthāvakavatthuvibhāvanā paññāti veditabbā. Tassā eva ca vasena evaṃ ekavidhena ñāṇavatthūti evaṃ ekekakoṭṭhāsena ñāṇagaṇanā ekena vā ākārena ñāṇaparicchedo hoti.
所谓依正法辨析是指正确辨明五种识的因缘及其真实状况。此种对真实状况的辨析，称为依正法辨析。故五种识虽无因缘堆集、虽受老病所侵、虽不能见睡眠，但依正法辨析后可了解此事实。所指便是依正法辨析的慧义。依此分门别类慧为单一知识法器，因而各章卷成为知识分类，合于一章即成慧的分类说解。
Ekakaniddesavaṇṇanā. · 一法解说注释。
(2.) Dukaniddesavaṇṇanā
(二) 两种知识法器之说解
§767
767. Duvidhena ñāṇavatthuniddese catūsu bhūmīsu kusaleti sekkhaputhujjanānaṃ catubhūmakakusalapaññā. Paṭisambhidāvibhaṅge vuttesu pañcasu atthesu attano attano bhūmipariyāpannaṃ vipākasaṅkhātaṃ atthaṃ jāpeti janeti pavattetīti atthajāpikā. Arahato abhiññaṃ uppādentassa samāpattiṃ uppādentassa kiriyābyākateti abhiññāya ceva samāpattiyā ca parikammasamaye kāmāvacarakiriyapaññā. Sā hi abhiññāsamāpattipabhedaṃ kiriyasaṅkhātaṃ atthaṃ jāpeti janeti pavattetīti atthajāpikā paññāti vuttā. Ayaṃ pana aparopi pāḷimuttako aṭṭhakathānayo – yāpi hi purimā kāmāvacarakiriyā pacchimāya kāmāvacarakiriyāya anantarādivasena paccayo hoti, sāpi taṃ kiriyatthaṃ jāpetīti atthajāpikā paññā nāma. Rūpāvacarārūpāvacaresupi eseva nayo.
第767条 以二种知识法器归总于四大阶位中善法，构成修学人四种阶位的善业智慧。于五种内证分解中，依各自所达阶位，明言、展现由各自境界所生之果报法义。阿拉汉所得三明，除得三明之外之定境三摩地，及所作为的功用，分别为知识法器。此知识法器阐述三明与三摩地的差别，以及功用的种类，于知解上生起、增长、展开之理。此为知识法器的阐述慧义。如出经典的上座部注疏讲义所示，前行的欲界功用转入后续欲界功用，翌日相续为条件，后续功用因而成立。此亦称为知识法器。色界与无色界功用亦同此理。
Dutiyapadaniddese catūsu bhūmīsu vipāketi kāmāvacaravipāke paññā sahajātādipaccayavasena kāmāvacaravipākatthaṃ jāpetvā ṭhitāti jāpitatthā. Rūpāvacarādivipākapaññāsupi eseva nayo. Sabbāpi vā esā attano attano kāraṇehi jāpitā janitā pavattitā sayampi atthabhūtātipi jāpitatthā. Arahato uppannāya abhiññāya uppannāya samāpattiyāti vuttakiriyapaññāyapi eseva nayo. Ayaṃ pana aparopi pāḷimuttako aṭṭhakathānayo – kāmāvacarakiriyapaññāpi hi sahajātādivasena kāmāvacarakiriyasaṅkhātaṃ atthaṃ jāpetvā ṭhitāti jāpitatthā. Rūpāvacarārūpāvacarakiriyapaññāsupi eseva nayo. Sabbāpi vā esā attano attano kāraṇehi jāpitā janitā pavattitā sayañca atthabhūtātipi jāpitatthā. Sesamettha sabbaṃ dhammasaṅgahaṭṭhakathāyaṃ vuttanayattā pākaṭamevāti.
对于第二个词的释义，谓于四种根基上而成熟者，即意指欲行的成熟。此处以慧为先天依缘，阐明欲行成熟意，称为“成熟意”。于色界行等的成熟慧亦同如此。无一例外，此慧皆由自他因缘成熟、生发、开展，我自身亦由实质存在方面成熟故也。阿拉汉所生的神通、成就，乃至知见亦属此理。此又为巴利本续中称为注释者之一——此欲行成熟慧，亦随先天地等缘而成，故称为“成熟意”。在色界行及非色界行的成熟慧亦如是。总而言之，此处诸法皆依集录注释文中所说，显而易见矣。
Dukaniddesavaṇṇanā. · 二法解说注释。
(3.) Tikaniddesavaṇṇanā
（三）第三词之注释解释
§768
768. Tividhena ñāṇavatthuniddese yogavihitesūti yogo vuccati paññā; paññāvihitesu paññāpariṇāmitesūti attho. Kammāyatanesūti ettha kammameva kammāyatanaṃ; atha vā kammañca taṃ āyatanañca ājīvādīnantipi kammāyatanaṃ. Sippāyatanesupi eseva nayo. Tattha duvidhaṃ kammaṃ – hīnañca ukkaṭṭhañca. Tattha hīnaṃ nāma vaḍḍhakīkammaṃ, pupphachaḍḍakakammanti evamādi. Ukkaṭṭhaṃ nāma kasi, vaṇijjā, gorakkhanti evamādi. Sippampi duvidhaṃ hīnañca ukkaṭṭhañca. Tattha hīnaṃ sippaṃ nāma naḷakārasippaṃ, pesakārasippaṃ, kumbhakārasippaṃ, cammakārasippaṃ, nhāpitasippanti evamādi. Ukkaṭṭhaṃ nāma sippaṃ muddā, gaṇanā, lekhañcāti evamādi vijjāva vijjāṭṭhānaṃ. Taṃ dhammikameva gahitaṃ. Nāgamaṇḍalaparittasadisaṃ, phudhamanakamantasadisaṃ, sālākiyaṃ , sallakattiyantiādīni pana vejjasatthāni ‘‘icchāmahaṃ, ācariya, sippaṃ sikkhitu’’nti (mahāva. 329) sippāyatane paviṭṭhattā na gahitāni.
第七百六十八条：于三种有智所示之法中，于有相应者谓为慧；慧之所运者谓为慧的增进。谓业境界者，此处以业为业境；或谓业及其境界，及其生计之类，皆称为业境。于手艺境亦同理。于其中有二种业：贱劣业及高贵业。贱劣者谓造长养之业，如花洒施等。高贵者谓农耕、商贾、牧养等业。手艺亦分贱劣与高贵。贱劣者为制陶、制药、造壶、制衣、染布等。高贵者谓为编织、算数、作文等智慧之所。此即佛法所摄。圣医师，龙首经等所叙“我愿师师授手艺”等句中，入于手艺境而未承。”
Tattha eko paṇḍito manussānaṃ phāsuvihāratthāya attano ca dhammatāya gehapāsādayānanāvādīni uppādeti. So hi ‘ime manussā vasanaṭṭhānena vinā dukkhitā’ti hitakiriyāya ṭhatvā dīghacaturassādibhedaṃ gehaṃ uppādeti, sītuṇhapaṭighātatthāya ekabhūmikadvibhūmikādibhede pāsāde karoti, ‘yāne asati anusañcaraṇaṃ nāma dukkha’nti jaṅghākilamathapaṭivinodanatthāya vayhasakaṭasandamānikādīni uppādeti, ‘nāvāya asati samuddādīsu sañcāro nāma natthī’ti nānappakāraṃ nāvaṃ uppādeti. So sabbampetaṃ neva aññehi kayiramānaṃ passati, na kataṃ uggaṇhāti, na kathentānaṃ suṇāti, attano pana dhammatāya cintāya karoti. Paññavatā hi attano dhammatāya katampi aññehi uggaṇhitvā karontehi katasadisameva hoti. Ayaṃ tāva hīnakamme nayo.
此中有一智者，为护持世间安乐，因居家建立不杀等戒，发起多门禁令。此人以利众生立地，于四季中建造住宅，针对寒暑痛苦设有二合一或多功能别院。为除膝痛苦，建立浴池等设施。为免舟无航行，造多种舟只。此人视皆已建，无他所见，不从他处取法，不听他言，独自凭己所修思想行持。慧者便从自身所修发作所作，等同他人所作。此即所谓贱劣业类。
Ukkaṭṭhakammepi ‘kasikamme asati manussānaṃ jīvitaṃ na pavattatī’ti eko paṇḍito manussānaṃ phāsuvihāratthāya yuganaṅgalādīni kasibhaṇḍāni uppādeti; tathā nānappakāraṃ vāṇijakammaṃ gorakkhañca uppādeti. So sabbampetaṃ neva aññehi kariyamānaṃ passati…pe… katasadisameva hoti. Ayaṃ ukkaṭṭhakamme nayo.
至于高贵业者，有一智者为护持人间安乐，建造耕具如犁耙等，及多种商贾职业、牧养等设施。此人视已建诸事，无从他处取，用他人所作等同己作。即谓高贵业类也。
Duvidhepi pana sippāyatane eko paṇḍito manussānaṃ phāsuvihāratthāya naḷakārasippādīni hīnasippāni, hatthamuddāya gaṇanasaṅkhātaṃ muddaṃ, acchinnakasaṅkhātaṃ gaṇanaṃ, mātikāppabhedakādibhedañca lekhaṃ uppādeti. So sabbampetaṃ neva aññehi kariyamānaṃ passati…pe… katasadisameva hoti. Ayaṃ sippāyatane nayo.
至于手艺境中，有一智者为护世安稳，制造制陶等贱劣手艺及以手指计数之泥印，及不间断数算，及表格、账目等书写修制。此人视已建诸法，无向他人，亦不颠倒听闻，独自力行。等同他人所作。此即手艺境类。
Ekacco pana paṇḍito amanussasarīsapādīhi upaddutānaṃ manussānaṃ tikicchanatthāya dhammikāni nāgamaṇḍalamantādīni vijjāṭṭhānāni uppādeti, tāni neva aññehi kariyamānāni passati, na katāni uggaṇhāti, na kathentānaṃ suṇāti, attano pana dhammatāya cintāya karoti. Paññavatā hi attano dhammatāya katampi aññehi uggaṇhitvā karontehi katasadisameva hoti.
然而，有些智慧深明者，针对为救护人类免于危险而生的妖魔恶灵，能够创生符合法义的密咒阵法、咒语以及章句。这些密咒阵法并非他人所作，也不被他人接受闻闻，自己仅以正法观念思考创造。智慧者以自身法义所行之业，即使经由他人发现并利用，也如同亲自所为完全相同。
Kammassakataṃvāti ‘‘idaṃ kammaṃ sattānaṃ sakaṃ, idaṃ no saka’’nti evaṃ jānanañāṇaṃ. Saccānulomikaṃ vāti vipassanāñāṇaṃ. Tañhi catunnaṃ saccānaṃ anulomanato saccānulomikanti vuccati. Idānissa pavattanākāraṃ dassetuṃ rūpaṃ aniccanti vātiādi vuttaṃ. Ettha ca aniccalakkhaṇameva āgataṃ, na dukkhalakkhaṇaanattalakkhaṇāni, atthavasena pana āgatānevāti daṭṭhabbāni – yañhi aniccaṃ taṃ dukkhaṃ, yaṃ dukkhaṃ tadanattāti.
所谓业的知见，是知晓“这是众生所有的业，这是我们的业”。而与真理相符的知见，是名为“观智”的断观智慧。在此，以四圣谛顺序相续称为“真理顺序”。因此，为了显示此真理的流转形态，宣说诸法如色等皆无常。此处所到之处仅为无常之相，非苦相及无我相，名义上以无常相而为所见——即无常者即是苦，无苦者即是无我。
Yaṃ evarūpinti yaṃ evaṃ heṭṭhā niddiṭṭhasabhāvaṃ anulomikaṃ. Khantintiādīni sabbāni paññāvevacanāneva. Sā hi heṭṭhā vuttānaṃ kammāyatanādīnaṃ pañcannaṃ kāraṇānaṃ apaccanīkadassanena anulometīti anulomikā. Tathā sattānaṃ hitacariyāya anulometi, maggasaccassa anulometi, paramatthasaccassa nibbānassa anulomanato anulometītipi anulomikā. Sabbānipi etāni kāraṇāni khamati sahati daṭṭhuṃ sakkotīti khanti, passatīti diṭṭhi, rocetīti ruci, mudatīti mudi, pekkhatīti pekkhā. Sabbepissā te kammāyatanādayo dhammā nijjhānaṃ khamanti, visesato ca pañcakkhandhasaṅkhātā dhammā punappunaṃ aniccadukkhānattavasena nijjhāyamānā taṃ nijjhānaṃ khamantīti dhammanijjhānakhantī.
“是故，如此”是指下文所示之顺序本性。包括忍耐等众皆为智慧之表现。此下文所说为业根所在等五因缘，因缘以不相违之方式顺次相继，故名为顺序。如此，众生因行利益而依顺真理道理、究竟真实涅槃之顺序，谓之顺序。所有这些因缘，皆能包容、承受、观察、信乐、欢喜及审察。所有这些业根等诸法能于寂灭中承纳忍受，尤其是由五蕴所成诸法反复因无常苦无我而灭，而这一灭乃是承受之灭，称为法的承受灭忍。
Parato assutvā paṭilabhatīti aññassa upadesavacanaṃ assutvā sayameva cintento paṭilabhati. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ cintāmayā paññā nāma vuccati. Sā panesā na yesaṃ kesañci uppajjati, abhiññātānaṃ pana mahāsattānameva uppajjati. Tatthāpi saccānulomikañāṇaṃ dvinnaṃyeva bodhisattānaṃ uppajjati. Sesapaññā sabbesampi pūritapāramīnaṃ mahāpaññānaṃ uppajjatīti veditabbā.
所谓“从他处听闻而得”是指听闻他人教戒后，自身思惟而得。此称之为思惟智慧。此智慧不同于某些人所生者，而是唯于大觉者，即如来身上显现。即便如此，与真理相顺的智，亦仅生于两种觉者身上。应知此种总智乃是来源于具足无漏波罗蜜多的广大智慧。
Paratosutvā paṭilabhatīti ettha kammāyatanādīni parena kariyamānāni vā katāni vā disvāpi yassa kassaci kathayamānassa vacanaṃ sutvāpi ācariyassa santike uggahetvāpi paṭiladdhā sabbā parato sutvāyeva paṭiladdhā nāmāti veditabbā.
所谓“从他处听闻而得”是指：即便见到他人所作或已作业根所在等，或者听闻他人口中所述之法义，亲近老师并受到教诲后，得证此等智慧，故称为“从他处听闻而得”。
Samāpannassāti samāpattisamaṅgissa; antosamāpattiyaṃ pavattā paññā bhāvanāmayā nāmāti attho.
所谓“已具足”是指具足完成，“内在具足”为生起智慧修习之意。
§769
769.Dānaṃārabbhāti dānaṃ paṭicca; dānacetanāpaccayāti attho. Dānādhigacchāti dānaṃ adhigacchantassa; pāpuṇantassāti attho. Yā uppajjatīti yā evaṃ dānacetanāsampayuttā paññā uppajjati, ayaṃ dānamayā paññā nāma. Sā panesā ‘dānaṃ dassāmī’ti cintentassa, dānaṃ dentassa, dānaṃ datvā taṃ paccavekkhantassa pubbacetanā, muñcacetanā, aparacetanāti tividhena uppajjati.
施舍始于施舍行，所谓施舍意志为因。获得施舍是指获得施舍者，得受施舍者之义。生起的指的是，与施舍意志相应而生起的智慧，谓此智慧名为施舍所成智慧。譬如有人思惟『我要施舍』，施舍者发意施舍，施舍已毕回顾此施舍时，则依时间有三种意念生起：先意，持舍意，后意。
Sīlaṃ ārabbha sīlādhigacchāti idhāpi sīlacetanāsampayuttāva sīlamayā paññāti adhippetā. Ayampi ‘sīlaṃ pūressāmī’ti cintentassa, sīlaṃ pūrentassa, sīlaṃ pūretvā taṃ paccavekkhantassa pubbacetanā, muñcacetanā, aparacetanāti tividheneva uppajjati. Bhāvanāmayā heṭṭhā vuttāyeva.
持戒始于持戒行，于此亦应视为与持戒意志相应之戒为持戒所成智慧。譬如有人思惟『我要具足戒』，戒者实行持戒，持戒已毕回顾此戒时，亦如施舍意志而生起先意、持舍意、后意三种意念。至于修习心得部分，下文将述及。
§770
770. Adhisīlapaññādīsu sīlādīni duvidhena veditabbāni – sīlaṃ, adhisīlaṃ; cittaṃ, adhicittaṃ; paññā, adhipaññāti. Tattha ‘‘uppādā vā tathāgatānaṃ anuppādā vā tathāgatānaṃ ṭhitāva sā dhātu dhammaṭṭhitatā dhammaniyāmatā’’ti (saṃ. ni. 2.20; a. ni. 3.137) imāya tantiyā saṅgahitavasena pañcapi sīlāni dasapi sīlāni sīlaṃ nāma. Tañhi tathāgate uppannepi anuppannepi hoti. Anuppanne ke paññāpentīti? Tāpasaparibbājakā, sabbaññubodhisattā, cakkavattirājāno ca paññāpenti. Uppanne sammāsambuddhe bhikkhusaṅgho, bhikkhunīsaṅgho, upāsakā, upāsikāyo ca paññāpenti. Pātimokkhasaṃvarasīlaṃ pana sabbasīlehi adhikaṃ uppanneyeva tathāgate uppajjati, no anuppanne. Sabbaññubuddhāyeva ca naṃ paññāpenti. ‘‘Imasmiṃ vatthusmiṃ vītikkame idaṃ nāma hotī’’ti paññāpanañhi aññesaṃ avisayo, buddhānaṃyeva esa visayo, buddhānaṃ balaṃ. Iti yasmā pātimokkhasaṃvaro adhisīlaṃ, tasmā taṃ adhisīlapaññaṃ dassetuṃ pātimokkhasaṃvaraṃ saṃvarantassātiādi vuttaṃ.
于持戒、慧等中，道德诸法应分二种分别认识——戒，与高戒；心，与高心；慧，与高慧。佛说：“法界有生有住，是真如实相及法之规律。”因此此处五戒、十戒总称为戒。于如来处即有生有住二相。未生者谓谁？是苦行游方士、全知未来佛、皇王等称为慧者。已生者即正觉佛现于世时之比库众、比库尼众、居士、女居士亦称慧者。戒律守护尤高于诸戒，于已生佛出世之人方有，未生佛处无。诸全知佛亦不以此为慧。说「此物在此地失坏即称辨识」是诸佛特有领域与法力。因持戒守护为高戒，故说为观显高戒慧等。
Heṭṭhā vuttāya eva pana tantiyā saṅgahitavasena vaṭṭapādikā aṭṭha samāpattiyo cittaṃ nāma. Tañhi tathāgate uppannepi hoti anuppannepi. Anuppanne ke nibbattentīti? Tāpasaparibbājakā ceva sabbaññubodhisattā ca cakkavattirājāno ca. Uppanne bhagavati visesatthikā bhikkhuādayopi nibbattentiyeva. Vipassanāpādikā pana aṭṭha samāpattiyo sabbacittehi adhikā, uppanneyeva tathāgate uppajjanti, no anuppanne. Sabbaññubuddhā eva ca etā paññāpenti . Iti yasmā aṭṭha samāpattiyo adhicittaṃ, tasmā adhicittapaññaṃ dassetuṃ rūpāvacarārūpāvacarasamāpattiṃ samāpajjantassātiādi vuttaṃ.
下释，依经典总摄，心有八种成就，亦名心。于如来处即有生有住。未生者为苦行游方士、未来全知佛与王。已生则为佛陀及圣弟子亦称心者。念观者八种成就总体高于诸心，故于已生正觉佛出世时而生起，未生佛处无。诸全知佛亦称其为辨识。谓八种成就为高心，故说以色相等境界修成之成就为高心慧，以显其理。
Heṭṭhā vuttāya eva pana tantiyā saṅgahitavasena kammassakatañāṇaṃ paññā nāma. Tañhi tathāgate uppannepi hoti anuppannepi. Anuppanne velāmadānavessantaradānādivasena uppajjati; uppanne tena ñāṇena mahādānaṃ pavattentānaṃ pamāṇaṃ natthi. Maggaphalapaññā pana sabbapaññāhi adhikā, uppanneyeva tathāgate vitthārikā hutvā pavattati, no anuppanne. Iti yasmā maggaphalapaññā adhipaññā, tasmā atirekapaññāya paññaṃ dassetuṃ catūsu maggesūtiādi vuttaṃ.
下释，经典总摄中，有行为证知之慧称为慧。于如来处亦有生有住。未生佛时，以施舍等为时出知识生起，但无能量大小。证得道果之慧，则高于诸慧，于已生佛出世时显著修习。诸全知佛亦谓之辨识。谓证得道果之慧是高慧，故说以四圣道为分类之慧，以彰其殊胜。
Tattha siyā – sīlaṃ, adhisīlaṃ; cittaṃ, adhicittaṃ; paññā, adhipaññāti imesu chasu koṭṭhāsesu vipassanā paññā katarasannissitāti? Adhipaññāsannissitā. Tasmā yathā omakatarappamāṇaṃ chattaṃ vā dhajaṃ vā upādāya atirekappamāṇaṃ atichattaṃ atidhajoti vuccati, evamidampi pañcasīlaṃ dasasīlaṃ upādāya pātimokkhasaṃvarasīlaṃ ‘adhisīlaṃ’ nāma; vaṭṭapādikā aṭṭha samāpattiyo upādāya vipassanāpādikā aṭṭha samāpattiyo ‘adhicittaṃ’ nāma, kammassakatapaññaṃ upādāya vipassanāpaññā ca maggapaññā ca phalapaññā ca ‘adhipaññā’ nāmāti veditabbā.
此中有——戒、持戒戒；心、高心；慧、高慧。于六大类别中的观慧如何划分？归于高慧类别。故如同以伞、旗为持物，以此为至大、至殊异常称呼，戒五戒、十戒，以守护戒为持物称为高戒；八种心之成就，以念观分别为持物为高心；因行为证知慧及修习观慧、圣果慧为持物称为高慧。此理应明白。
§771
771. Āyakosallādiniddese yasmā āyoti vuḍḍhi, sā anatthahānito atthuppattito ca duvidhā; apāyoti avuḍḍhi, sāpi atthahānito anatthuppattito ca duvidhā; tasmā taṃ dassetuṃ ime dhamme manasikarototiādi vuttaṃ. Idaṃ vuccatīti yā imesaṃ akusaladhammānaṃ anuppattippahānesu kusaladhammānañca uppattiṭṭhitīsu paññā – idaṃ āyakosallaṃ nāma vuccati. Yā panesā kusaladhammānaṃ anuppajjananirujjhanesu akusaladhammānañca uppattiṭṭhitīsu paññā – idaṃ apāyakosallaṃ nāmāti attho. Āyakosallaṃ tāva paññā hotu; apāyakosallaṃ kathaṃ paññā nāma jātāti? Paññavāyeva hi ‘mayhaṃ evaṃ manasikaroto anuppannā kusalā dhammā nuppajjanti uppannā ca nirujjhanti; anuppannā akusalā dhammā uppajjanti, uppannā pavaḍḍhantī’ti pajānāti. So evaṃ ñatvā anuppannānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ uppajjituṃ na deti, uppanne pajahati; anuppanne kusale uppādeti, uppanne bhāvanāpāripūriṃ pāpeti. Evaṃ apāyakosallampi paññā evāti veditabbaṃ. Sabbāpi tatrūpāyā paññā upāyakosallanti idaṃ pana accāyikakicce vā bhaye vā uppanne tassa tikicchanatthaṃ ṭhānuppattiyakāraṇajānanavaseneva veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
因“增长”一词含义而以示范方法解释，因为“增长”的本质有两种：一为有所增上，即利益生起；另一为非利益流失。相对应地，“减少”亦有两面：一是减少即利益的消失，二是非利益的生起。因此，为了显现此义，故于此法中人们观想、用心于此。所谓此，即指那些无益之法不生灭而无生灭法中生灭之智慧，称为“增长智”。若于自身而言，能于善法不生不灭，及于恶法生灭之中有所智慧，此谓“减少智”。何以“增长智”成为智慧？因有智慧者，能如是用心，知未生善法则不生，已生善法得以灭除；未生恶法生起，已起恶法增长。认识此理者，便不会让未生的恶法得生，已生则弃；未生的善法则能生起，已生则修习圆满。此亦是减少智，以此可知。诸种善巧方便的智慧即是增长智；此亦于师徒教导或恐惧中生起，为治疗之所需、根基乃生之因。如是全然皆为利益故。
Tikaniddesavaṇṇanā. · 三法解说注释。
(4.) Catukkaniddesavaṇṇanā
(四)四种示现的解说
§793
793. Catubbidhena ñāṇavatthuniddese atthi dinnantiādīsu dinnapaccayā phalaṃ atthīti iminā upāyena attho veditabbo. Idaṃ vuccatīti yaṃ ñāṇaṃ ‘idaṃ kammaṃ sakaṃ, idaṃ no saka’nti jānāti – idaṃ kammassakatañāṇaṃ nāma vuccatīti attho. Tattha tividhaṃ kāyaduccaritaṃ, catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ, tividhaṃ manoduccaritanti idaṃ na sakakammaṃ nāma. Tīsu dvāresu dasavidhampi sucaritaṃ sakakammaṃ nāma. Attano vāpi hotu parassa vā sabbampi akusalaṃ na sakakammaṃ nāma. Kasmā? Atthabhañjanato anatthajananato ca. Attano vā hotu parassa vā sabbampi kusalaṃ sakakammaṃ nāma. Kasmā? Anatthabhañjanato atthajananato ca. Evaṃ jānanasamatthe imasmiṃ kammassakatañāṇe ṭhatvā bahuṃ dānaṃ datvā sīlaṃ pūretvā uposathaṃ samādiyitvā sukhena sukhaṃ sampattiyā sampattiṃ anubhavitvā nibbānaṃ pattānaṃ gaṇanaparicchedo natthi. Yathā hi sadhano puriso pañcasu sakaṭasatesu sappimadhuphāṇitādīni ceva loṇatilataṇḍulādīni ca āropetvā kantāramaggaṃ paṭipanno kenacideva karaṇīyena atthe uppanne sabbesaṃ upakaraṇānaṃ gahitattā na cinteti, na paritassati, sukheneva khemantaṃ pāpuṇāti; evameva imasmimpi kammassakatañāṇe ṭhatvā bahuṃ dānaṃ datvā…pe… nibbānaṃ pattānaṃ gaṇanapatho natthi. Ṭhapetvā saccānulomikaṃ ñāṇanti maggasaccassa paramatthasaccassa ca anulomanato saccānulomikanti laddhanāmaṃ vipassanāñāṇaṃ ṭhapetvā avasesā sabbāpi sāsavā kusalā paññā kammassakatañāṇamevāti attho.
此谓四种果报识的讲述，其中“给与”、等等称为给受条件，果报为“果”。所谓此效智，是知悉“此为我所作，此非我所作”的识，称“业识”。业识中分三种：身体恶行三种，言语恶行四种，意恶行三种，其中还不包括善业。三业之中存在十种善行，称为应作业；自身或他人所有恶业均非应作。何以？因其断除利益且生无益。自身或他人所有善业均为应作，何故？因其生利益，并消除无益。以此知见守持这一业识，虽多供养布施，持戒清净，守持斋戒，安乐地享福，已得涅槃皆无法计数。譬如有力男子背负五百车轮、香蜜灯及盐、米等，行山径，因有必需之物，心得安适，无忧无虑。今亦如是，立于此业识，布施多种，涅槃果位无法计数。于此基础上，证得与真理相应的智慧，称为如理慧，是观内外诸法真实的智慧。证此见解即是深入四圣谛真理，证得无余一切染污净善智慧，便是业识的义。
§794
794.Maggasamaṅgissañāṇaṃ dukkhepetaṃ ñāṇanti ettha ekameva maggañāṇaṃ catūsu saccesu ekapaṭivedhavasena catūsu ṭhānesu saṅgahitaṃ.
所谓道识，即此处所称的四圣谛中的一识。于此只有一道识，四圣谛以一一贯穿的方式包含四处路径。
§796
796.Dhamme ñāṇanti ettha maggapaññā tāva catunnaṃ saccānaṃ ekapaṭivedhavasena dhamme ñāṇaṃ nāma hotu; phalapaññā kathaṃ dhamme ñāṇaṃ nāmāti? Nirodhasaccavasena. Duvidhāpi hesā paññā aparappaccaye atthapaccakkhe ariyasaccadhamme kiccato ca ārammaṇato ca pavattattā dhamme ñāṇanti veditabbā. So iminā dhammenāti ettha maggañāṇaṃ dhammagocarattā gocaravohārena dhammoti vuttaṃ, upayogatthe vā karaṇavacanaṃ; imaṃ dhammaṃ ñātenāti attho; catusaccadhammaṃ jānitvā ṭhitena maggañāṇenāti vuttaṃ hoti. Diṭṭhenāti dassanena; dhammaṃ passitvā ṭhitenāti attho. Pattenāti cattāri ariyasaccāni patvā ṭhitattā dhammaṃ pattena. Viditenāti maggañāṇena cattāri ariyasaccāni viditāni pākaṭāni katāni. Tasmā taṃ dhammaṃ viditaṃ nāma hoti. Tena viditadhammena. Pariyogāḷhenāti catusaccadhammaṃ pariyogāhetvā ṭhitena. Nayaṃ netīti atīte ca anāgate ca nayaṃ neti harati peseti. Idaṃ pana na maggañāṇassa kiccaṃ, paccavekkhaṇañāṇassa kiccaṃ. Satthārā pana maggañāṇaṃ atītānāgate nayaṃ nayanasadisaṃ kataṃ. Kasmā? Maggamūlakattā. Bhāvitamaggassa hi paccavekkhaṇā nāma hoti. Tasmā satthā maggañāṇameva nayaṃ nayanasadisaṃ akāsi. Apica evamettha attho daṭṭhabbo – yadetaṃ iminā catusaccagocaraṃ maggañāṇaṃ adhigataṃ, tena ñāṇena kāraṇabhūtena atītānāgate paccavekkhaṇañāṇasaṅkhātaṃ nayaṃ neti.
关于法识，此即所谓道慧，指以四圣谛一一贯通的法知；而果慧何以称为法识？乃因以灭谛观照。智慧有双重侧面，或依他生发真理之义，于圣谛法理因缘及依缘生起的诸法，称为法识。当此法，指道识乃法界所处，是敬而凭承。谓知此，即与四圣谛相应，名为证得智慧。所谓知，指以见观明白；知此法指具足道识，见此法并坚持此法；证得，指守持四圣谛，证摄真理；了知意为以道识业已认知四圣谛而通彻。故称为知，即彻悟此法。由于已证实真实道理力故，又名「通达」。遍行四谛，便于其中游走，不被诱惑。此“通达”非道识职责，乃回顾智慧之所需。佛作为导师，则使道识具备领导与引路作用。此义亦可如此理解：以此四圣谛的道识觉得，凭此智慧引导过去与未来的回顾见知，即明辨前后因果之义。
Idāni yathā tena nayaṃ neti, taṃ ākāraṃ dassetuṃ ye hi keci atītamaddhānantiādimāha. Tattha abbhaññaṃsūti jāniṃsu paṭivijjhiṃsu. Imaññevāti yaṃ dukkhaṃ atīte abbhaññaṃsu, yañca anāgate abhijānissanti, na taññeva imaṃ; sarikkhaṭṭhena pana evaṃ vuttaṃ. Atītepi hi ṭhapetvā taṇhaṃ tebhūmakakkhandheyeva dukkhasaccanti paṭivijjhiṃsu, taṇhaṃyeva samudayasaccanti nibbānameva nirodhasaccanti ariyamaggameva maggasaccanti paṭivijjhiṃsu, anāgatepi evameva paṭivijjhissanti, etarahipi evameva paṭivijjhantīti sarikkhaṭṭhena ‘‘imaññevā’’ti vuttaṃ. Idaṃ vuccati anvaye ñāṇanti idaṃ anugamanañāṇaṃ nayanañāṇaṃ kāraṇañāṇanti vuccati.
当今如是解说“引领与导引”，有人谓过去而言“我已知，我已明”，对未来则“我不知”，非此也；此语乃借助比喻出于教法。过去者，于三界苦中，已认知欲望为苦诸蕴之源，生起谛为集，涅槃为灭，圣谛证得为道，此皆已识；未来亦同理自觉。除此之外，诸法亦应如彼而理知，称为“依理智慧导引”，亦作“通达智慧”、“原因智慧”。
Pariyeñāṇanti cittaparicchedañāṇaṃ. Parasattānanti ṭhapetvā attānaṃ sesasattānaṃ. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Cetasā ceto paricca pajānātīti attano cittena tesaṃ cittaṃ sarāgādivasena paricchinditvā nānappakārato jānāti. Sarāgaṃ vātiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā satipaṭṭhānavibhaṅge vuttameva. Ayaṃ pana viseso – idha anuttaraṃ vā cittaṃ vimuttaṃ vā cittanti ettha lokuttarampi labbhati. Avipassanūpagampi hi paracittañāṇassa visayo hotiyeva.
『Pariyeñāṇa』者，谓心所别知。『Parasattāṇa』者，设立与他者即余他者相应。本文谓称为同一言辞。由心知彼之识，即自心分割彼诸心识，如执带等，由诸多差别知彼。对带念、嗔怒等所当修持法，详见正念处分解经所说。此处特异者，谓无上或心解脱之心，此处常得出世间心解脱。观此亦非内观所依，更非他心之所缘也。
Avasesā paññāti dhamme ñāṇādikā tisso paññā ṭhapetvā sesā sabbāpi paññā ñāṇanti sammatattā sammutiñāṇaṃ nāma hoti. Vacanattho panettha sammutimhi ñāṇanti sammutiñāṇaṃ.
余馀智慧，谓法中智慧等三智建成之后，余者悉为智慧，通称为『智慧知识』。本文中『智慧』者，特指通达所成之智慧。
§797
797.Kāmāvacarakusale paññāti ayañhi ekantena vaṭṭasmiṃ cutipaṭisandhiṃ ācinateva, tasmā ‘‘ācayāya no apacayāyā’’ti vuttā. Lokuttaramaggapaññā pana yasmā cutipaṭisandhiṃ apacinateva, tasmā ‘‘apacayāya no ācayāyā’’ti vuttā. Rūpāvacarārūpāvacarapaññā cutipaṭisandhimpi ācinati, vikkhambhanavasena kilese ceva kilesamūlake ca dhamme apacinati, tasmā ‘‘ācayāya ceva apacayāya cā’’ti vuttā. Sesā neva cutipaṭisandhiṃ ācinati na apacinati, tasmā ‘‘neva ācayāya no apacayāyā’’ti vuttā.
『善欲境识智慧』，此智专注于轮回不断相续中，谓于相续断前时感知，故云“应断恶，而非应起恶”。而于出世间道智慧，因断前相续时感知故云“应起恶，而非应断恶”。此中色法行识智慧，亦断续断前时相续，如震荡波之动乱，断恶又断非恶，故云“断恶且断非恶”。余智既不断续也不断非续，故云“不断恶而亦不应起恶”。
§798
798.Na ca abhiññāyo paṭivijjhatīti idaṃ paṭhamajjhānapaññaṃ sandhāya vuttaṃ. Sā hissa kāmavivekena pattabbattā kilesanibbidāya saṃvattati. Tāya cesa kāmesu vītarāgo hoti, abhiññāpādakabhāvaṃ pana appattatāya neva pañca abhiññāyo paṭivijjhati, nimittārammaṇattā na saccāni paṭivijjhati. Evamayaṃ paññā nibbidāya hoti no paṭivedhāya. Svevāti paṭhamajjhānaṃ patvā ṭhito. Kāmesu vītarāgo samānoti tathā vikkhambhitānaṃyeva kāmānaṃ vasena vītarāgo. Abhiññāyo paṭivijjhatīti pañca abhiññāyo paṭivijjhati. Idaṃ catutthajjhānapaññaṃ sandhāya vuttaṃ. Catutthajjhānapaññā hi abhiññāpādakabhāvenāpi pañca abhiññāyo paṭivijjhati, abhiññābhāvappattiyāpi paṭivijjhati eva. Tasmā sā paṭivedhāya hoti. Paṭhamajjhānapaññāya eva pana kilesesupi nibbindattā no nibbidāya. Yā panāyaṃ dutiyatatiyajjhānapaññā, sā katarakoṭṭhāsaṃ bhajatīti? Somanassavasena paṭhamajjhānampi bhajati, avitakkavasena catutthajjhānampi. Evamesā paṭhamajjhānasannissitā vā catutthajjhānasannissitā vā kātabbā. Nibbidāyaceva paṭivedhāya cāti maggapaññā sabbasmimpi vaṭṭe nibbindanato nibbidāya, chaṭṭhaṃ abhiññaṃ paṭivijjhanato paṭivedhāya ca hoti.
“非悉入三昧”：此为第一禅慧证据。彼因应当出欲离欲而生烦恼厌离。故离欲者于欲中无爱。由于缘具智慧故五种三昧不悉入。即缘境不真实故不入。此为第四禅慧证。第四禅慧具入三昧之缘故入五禅慧及不生禅慧。是故第四禅慧以证知名之。第一禅慧则离烦恼而不离厌苦。第二、第三禅慧与何处相应？第一禅慧则带喜乐，第四禅慧则不带思惟。是以得第一或第四禅定为当。由厌离故证知。
§799
799.Paṭhamassa jhānassa lābhītiādīsu yvāyaṃ appaguṇassa paṭhamajjhānassa lābhī. Taṃ tato vuṭṭhitaṃ ārammaṇavasena kāmasahagatā hutvā saññāmanasikārā samudācaranti tudanti codenti. Tassa kāmānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā hāyati parihāyati; tasmā hānabhāginīti vuttā. Tadanudhammatāti tadanurūpasabhāvā. Sati santiṭṭhatīti idaṃ micchāsatiṃ sandhāya vuttaṃ, na sammāsatiṃ. Yassa hi paṭhamajjhānānurūpasabhāvā paṭhamajjhānaṃ santato paṇītato disvā assādayamānā abhinandamānā nikanti uppajjati, tassa nikantivasena sā paṭhamajjhānapaññā neva hāyati, na vaḍḍhati, ṭhitikoṭṭhāsikā hoti. Tena vuttaṃ ṭhitibhāginī paññāti. Avitakkasahagatāti avitakkaṃ dutiyajjhānaṃ santato paṇītato manasikaroto ārammaṇavasena avitakkasahagatā. Samudācarantīti paguṇato paṭhamajjhānato vuṭṭhitaṃ dutiyajjhānādhigamatthāya tudanti codenti. Tassa upari dutiyajjhānānupakkhandānaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā visesabhūtassa dutiyajjhānassa uppattiṭṭhānatāya visesabhāginīti vuttā. Nibbidāsahagatāti tameva paṭhamajjhānato vuṭṭhitaṃ nibbidāsaṅkhātena vipassanāñāṇena sahagatā. Vipassanāñāṇañhi jhānaṅgabhede vattante nibbindati ukkaṇṭhati, tasmā nibbidāti vuccati. Samudācarantīti nibbānasacchikiriyatthāya tudanti codenti. Virāgūpasañhitāti virāgasaṅkhātena nibbānena upasaṃhitā. Vipassanāñāṇamhi sakkā iminā maggena virāgaṃ nibbānaṃ sacchikātunti pavattito ‘‘virāgūpasañhita’’nti vuccati. Taṃsampayuttā saññāmanasikārāpi virāgūpasañhitā eva nāma. Tassa tesaṃ saññāmanasikārānaṃ vasena sā paṭhamajjhānapaññā ariyamaggapaṭivedhassa padaṭṭhānatāya nibbedhabhāginīti vuttā. Evaṃ catūsu ṭhānesu paṭhamajjhānapaññāva kathitā. Dutiyajjhānapaññādīsupi imināva nayena attho veditabbo.
第一禅得住为初得所失。由此起彼缘识随欲所戏，令意识分散，致使第一禅慧退失，故称为“失部分”。谓其变化与对境相应。所谓“正念住者”为邪念，不为正念。若依正念相应观，则见第一禅相续善妙，乐意生起，遂生恭敬之心。彼时不退失，俱足坚固。故谓此为坚固分。带无思惟者为第二禅相续，于此缘起之中无思惟而安住，故谓第二禅带无思惟。戏者，谓于第一禅中，复杂情绪戏遣第二禅生起。彼缘识随第二禅所戏者，称为第一禅慧之特殊因缘作用。由厌倦滋养故生第二禅由第一禅生起。第二禅慧又赖观察智故相应称之。观察智谓于禅中分别变化等诸法皆现不安，故称厌。戏遣者谓于修灭尽之功德起恭敬与劝励。带离欲灭者谓此由第一禅生起，附带观察慧生静虑，观者依观察智故了知离欲涅槃现前，故称带离欲涅槃。以滞律观智缘，随如法之观察禅智随身相徵，故称为坚固分。如此于四处说第一禅慧。第二禅慧以后亦复如是依止。
§801
801.Kicchena kasirena samādhiṃ uppādentassāti lokuttarasamādhiṃ uppādentassa pubbabhāge āgamanakāle kicchena kasirena dukkhena sasaṅkhārena sappayogena kilamantassa kilese vikkhambhetvā āgatassa. Dandhaṃ taṇṭhānaṃ abhijānantassāti vikkhambhitesu kilesesu vipassanāparivāse ciraṃ vasitvā taṃ lokuttarasamādhisaṅkhātaṃ ṭhānaṃ dandhaṃ saṇikaṃ abhijānantassa paṭivijjhantassa , pāpuṇantassāti attho. Ayaṃ vuccatīti yā esā evaṃ uppajjati, ayaṃ kilesavikkhambhanapaṭipadāya dukkhattā, vipassanāparivāsapaññāya ca dandhattā maggakāle ekacittakkhaṇe uppannāpi paññā āgamanavasena dukkhapaṭipadā dandhābhiññā nāmāti vuccati. Upari tīsu padesupi imināva nayena attho veditabbo.
“少许难以定”：谓出世间定生起之前，为生起出世定时之苦及紧迫烦恼，于五趣起结合情景扰乱烦恼。谓猾如暗绳妨碍之意，以烦恼震荡扰乱妨碍者，滞于内观后续，难达出世间禅定之所在。观者自内所扰乱之烦恼，对内观智慧起震荡，对该禅久住，外现其地震暗绳妨碍，虽于生起之瞬间因缘，智慧随缘而起，而观察苦道与震荡相连，此谓生智慧的临出现象。此义亦可于三处分辨理解。
§802
802.Samādhissa na nikāmalābhissāti yo samādhissa na nikāmalābhī hoti, so tassa na nikāmalābhī nāma. Yassa samādhi uparūpari samāpajjanatthāya ussakkituṃ paccayo na hoti, tassa appaguṇajjhānalābhissāti attho. Ārammaṇaṃ thokaṃ pharantassāti paritte suppamatte vā sarāvamatte vā ārammaṇe parikammaṃ katvā tattheva appanaṃ patvā taṃ avaḍḍhitaṃ thokameva ārammaṇaṃ pharantassāti attho. Sesapadesupi eseva nayo. Nanikāmalābhīpaṭipakkhato hi paguṇajjhānalābhī ettha nikāmalābhīti vutto. Avaḍḍhitārammaṇapaṭipakkhato ca vaḍḍhitārammaṇaṃ vipulanti vuttaṃ. Sesaṃ tādisameva.
【802】「定无功利者」谓未获定利者非定利者。未能屡次证得定，以成就定之条件不具足者，必得小漏断慧功德。说定无功利者，意谓如桶满水溢出，或大漏漏漏芒纹处，浸入取出工夫已尽，水仍自溢为“装满”。于罅隙尘埃亦有此理。反对无功利者者，实谓有漏断慧功德是定利。反对溢满漏者则说，溢满漏即指增大扩展之漏。余义亦然。
Jarāmaraṇepetaṃñāṇanti nibbānameva ārammaṇaṃ katvā catunnaṃ saccānaṃ ekapaṭivedhavasena etaṃ vuttaṃ.
「老死知」即是指涅槃为本处，涅槃摄摄四圣谛之根本证见，此义已被如是所说。
Jarāmaraṇaṃ ārabbhātiādīni pana ekekaṃ vatthuṃ ārabbha pavattikāle pubbabhāge saccavavatthāpanavasena vuttāni. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
有关老死法初发作之事，分别各别为法起始，于先作圣谛理据之表解。综言一切处法，乃以上进义为终极。
Catukkaniddesavaṇṇanā. · 四法解说注释。
(5.) Pañcakaniddesavaṇṇanā
（五）五种教示解说方法
§804
804. Pañcavidhena ñāṇavatthuniddese pītipharaṇatādīsu pītiṃ pharamānā uppajjatīti dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā nāma. Sukhaṃ pharamānā uppajjatīti tīsu jhānesu paññā sukhapharaṇatā nāma. Paresaṃ cetopharamānā uppajjatīti cetopariyapaññā cetopharaṇatā nāma. Ālokaṃ pharamānā uppajjatīti dibbacakkhupaññā ālokapharaṇatā nāma. Paccavekkhaṇañāṇaṃ paccavekkhaṇānimittaṃ nāma. Teneva vuttaṃ ‘‘dvīsu jhānesu paññā pītipharaṇatā’’tiādi. Tattha ca pītipharaṇatā sukhapharaṇatā dve pādā viya, cetopharaṇatā ālokapharaṇatā dve hatthā viya, abhiññāpādakajjhānaṃ majjhimakāyo viya, paccavekkhaṇānimittaṃ sīsaṃ viya. Iti bhagavā pañcaṅgikaṃ sammāsamādhiṃ aṅgapaccaṅgasampannaṃ purisaṃ viya katvā dassesi. Ayaṃ pañcaṅgiko sammāsamādhīti ayaṃ hatthapādasīsasadisehi pañcahi aṅgehi yutto sammāsamādhīti pādakajjhānasamādhiṃ kathesi.
【804】依五种知来示现诸法因缘：以喜充满者名为二禅中智慧喜充满；以乐充满者名为三禅中智慧乐充满；为他心充满者名为他心觉照充满；以光明充满者名为天眼智慧光明充满；检视知识名为检视相。正如所说，“二禅中智慧喜充满”，其中喜充满与乐充满犹如两足，心充满与光充满恰当作双手，中禅为身干，检视相如首。世尊以此表述持五支足之正定，如同有手足上下接续，谓五支之正定即手足相称之定，名为足禅定。
Ayaṃ samādhi paccuppannasukho cevātiādīsu arahattaphalasamādhi adhippeto. So hi appitappitakkhaṇe sukhattā paccuppannasukho. Purimo purimo pacchimassa pacchimassa samādhisukhassa paccayattā āyatiṃ sukhavipāko. Santaṃ sukhumaṃ phalacittaṃ paṇītaṃ madhurarūpaṃ samuṭṭhāpeti. Phalasamāpattiyā vuṭṭhitassa hi sabbakāyānugataṃ sukhasamphassaṃ phoṭṭhabbaṃ paṭicca sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ uppajjati. Imināpi pariyāyena āyatiṃ sukhavipāko. Kilesehi ārakattā ariyo. Kāmāmisavaṭṭāmisalokāmisānaṃ abhāvā nirāmiso. Buddhādīhi mahāpurisehi sevitattā akāpurisasevito. Aṅgasantatāya ārammaṇasantatāya sabbakilesadarathasantatāya ca santo. Atappanīyaṭṭhena paṇīto. Kilesapaṭippassaddhiyā laddhattā kilesapaṭippassaddhibhāvassa vā laddhattā paṭippassaddhiladdho. Paṭippassaddhaṃ paṭippassaddhīti hi idaṃ atthato ekaṃ. Paṭippassaddhakilesena vā arahatā laddhattāpi paṭippassaddhiladdho. Ekodibhāvena adhigatattā ekodibhāvameva vā adhigatattā ekodibhāvādhigato. Appaguṇasāsavasamādhi viya sasaṅkhārena sappayogena cittena paccanīkadhamme niggayha kilese vāretvā anadhigatattā na sasaṅkhāraniggayhavāritagato. Tañca samādhiṃ samāpajjanto tato vā vuṭṭhahanto sativepullappattattā satova samāpajjati satova vuṭṭhahati. Yathāparicchinnakālavasena vā sato samāpajjati sato vuṭṭhahati. Tasmā yadettha ‘‘ayaṃ samādhi paccuppannasukho ceva āyatiñca sukhavipāko’’ti evaṃ paccavekkhamānassa paccattaṃyeva aparappaccayaṃ ñāṇaṃ uppajjati – taṃ ekamaṅgaṃ. Esa nayo sesesupi. Evamimehi pañcahi paccavekkhaṇañāṇehi ayaṃ samādhi pañcañāṇiko sammāsamādhi nāma vuttoti.
此定为阿拉汉果断定，其特征为现行之乐及未来乐果报。前前后后诸禅乐胜缘后续未来乐果，令心安乐细柔美妙无比。果位得成者，悉身伴乐所发具足乐身识显现，乃因此而生未来乐果报。除秽物已净，圣者无贪欲魔波罗蜜境界及世间一切魔境界，常得诸大圣人亲近不可妄依外人。由于身念坚固及境念坚固，无漏染习断除此漏恼，心定清净、断惑、胜解已成。断惑即断乐漏，即使阿拉汉以无漏患法得解脱亦断惑得定，或曰得无漏为定。断惑得定者即一相。或依唯识无碍为得识处所近，或依只有烦恼毁灭是得定。若定生起者，住念现前生起，念住则定现起，若断舍念断则定断。故此所谓“此定现行乐及未来乐果”者，是自观此法能生常现证及未来乐果入定之知，是定之一边。其余皆然。以上五种观知称为五知入定，即知入定。
Pañcakaniddesavaṇṇanā. · 五法解说注释。
(6.) Chakkaniddesavaṇṇanā
（六）六种知识对象之阐释
§805
805. Chabbidhena ñāṇavatthuniddese iddhividhe ñāṇanti ‘‘ekopi hutvā bahudhā hotī’’tiādinayappavatte (dī. ni. 1.484; paṭi. ma. 1.102) iddhividhe ñāṇaṃ. Iminā avitakkāvicārā upekkhāsahagatā rūpāvacarā bahudhābhāvādisādhikā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Sotadhātuvisuddhiyā ñāṇanti dūrasantikādibhedasaddārammaṇāya dibbasotadhātuyā ñāṇaṃ. Imināpi avitakkāvicārā upekkhāsahagatā rūpāvacarā pakatisotavisayātītasaddārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Paracitteñāṇanti parasattānaṃ cittaparicchede ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā paresaṃ sarāgādicittārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Pubbenivāsānussatiyā ñāṇanti pubbenivāsānussatisampayuttaṃ ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā pubbe nivutthakkhandhānussaraṇasatisampayuttā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Sattānaṃ cutūpapāte ñāṇanti sattānaṃ cutiyañca upapāte ca ñāṇaṃ. Imināpi yathāvuttappakārā cavanakaupapajjanakānaṃ sattānaṃ vaṇṇadhātuārammaṇā ekacittakkhaṇikā appanāpaññāva kathitā. Āsavānaṃ khaye ñāṇanti saccaparicchedajānanañāṇaṃ. Idaṃ lokuttarameva. Sesāni lokiyānīti.
805．以六种方式说明知识对象，即能力形态中知识的称呼“虽为一而复为多”等类似分类（见《大毗尼续》1.484，《论藏》大本1.102）称为能力形态中的知识。因缘是无分别之思维和觉察，与平等无异常心境合摄，所显现的对象多样且超常，具单一心眼并与安止慧相应。于净化听根而言，知识是远天之听声及其所应境界，即超常天听根的知识。此亦以无分别思维觉察及平等心境合摄，显现超越可听之声，具单一心眼并与安止慧相应。所谓他心知识者，即分别他法诸心识之知识。亦以适当方法显现他人爱欲等境界，具单一心眼并与安止慧相应。对前生忆念知者，即与前生忆念相应的知识。亦以适当方法显现对于过去已灭尽界之忆念相应，具单一心眼安止慧相应。对众生去生来死之知识，乃是对生死往复之知识。亦以适当方法显现断灭及产生的众生之形色境界，具单一心眼安止慧相应。对烦恼灭尽之知识，谓对真实境界之断除的知识。此等皆为出世间法。余属世间法者。
Chakkaniddesavaṇṇanā. · 六项法解说的注释。
(7.) Sattakaniddesādivaṇṇanā
（七）七种知识之阐释
§806
806. Sattavidhena ñāṇavatthuniddese jātipaccayā jarāmaraṇantiādinā nayena pavattinivattivasena ekādasasu paṭiccasamuppādaṅgesu ekekasmiṃ kālattayabhedato paccavekkhaṇañāṇaṃ vatvā puna ‘‘yampissa taṃ dhammaṭṭhitiñāṇa’’nti evaṃ tadeva ñāṇaṃ saṅkhepato khayadhammatādīhi pakārehi vuttaṃ. Tattha jātipaccayā jarāmaraṇaṃ, asati jātiyā natthi jarāmaraṇanti ñāṇadvayaṃ paccuppannaddhānavasena vuttaṃ. Atītampi addhānaṃ, anāgatampi addhānanti evaṃ atīte ñāṇadvayaṃ, anāgate ñāṇadvayanti cha. Tāni dhammaṭṭhitiñāṇena saddhiṃ satta. Tattha dhammaṭṭhitiñāṇanti paccayākārañāṇaṃ. Paccayākāro hi dhammānaṃ pavattiṭṭhitikāraṇattā dhammaṭṭhitīti vuccati; tattha ñāṇaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ. Etasseva chabbidhassa ñāṇassetaṃ adhivacanaṃ. Evaṃ ekekasmiṃ aṅge imāni satta satta katvā ekādasasu aṅgesu sattasattati honti. Tattha khayadhammanti khayagamanasabhāvaṃ. Vayadhammanti vayagamanasabhāvaṃ. Virāgadhammanti virajjanasabhāvaṃ. Nirodhadhammanti nirujjhanasabhāvaṃ. Iminā kiṃ kathitaṃ? Aparavipassanāya purimavipassanāsammasanaṃ kathitaṃ. Tena kiṃ kathitaṃ hoti? Sattakkhattuṃ vipassanāpaṭivipassanā kathitā. Paṭhamañāṇena hi sabbasaṅkhāre aniccā dukkhā anattāti disvā taṃ ñāṇaṃ dutiyena daṭṭhuṃ vaṭṭati, dutiyaṃ tatiyena, tatiyaṃ catutthena, catutthaṃ pañcamena, pañcamaṃ chaṭṭhena, chaṭṭhaṃ sattamena. Evaṃ satta vipassanāpaṭivipassanā kathitā hontīti.
806．以七种方式说明知识对象，即依生起与灭老死等因缘，依据时段，分别十一支缘起法中的各支，分别期间观察的知识谓之对法之性质的知识。其生起缘即出生生起，终止缘即老死，二者并成知识，属现量实知。对过去的知识谓之过去因缘知识，对未来的知识谓之未来因缘知识，此谓过去与未来知识二种。在此基础上，依次计有七种法的性质知识。所谓法的性质知识，是对于法因缘构成及其存续的认识，称为法之性质知识；对此六种知识亦称此名称。如此于每一个缘起支上，七种七种地共计于十一支中有七十七种知识。所谓灭法，是指所有法之消逝本性，所云腐败法即其衰退义，厌离法即不乐爱之义，灭法即灭绝义。以上所说者，为见止观前阶段的说法。其何为？谓述了七次止观之转。第初以知识见一切法无常苦无我，第二次再见，第三次如之，直到第七次。如此说七次止观转法。
Sattakaniddesavaṇṇanā. · 七项法解说的注释。
§807
807. Aṭṭhavidhena ñāṇavatthuniddese sotāpattimagge paññāti sotāpattimaggamhi paññā. Iminā sampayuttapaññāva kathitā. Sesapadesupi eseva nayoti.
807．以八种方式说明知识对象，即取证入圣道者知识，即圣道之智慧。此智慧与安止慧相应，如上所述。语末处亦有说明。
Aṭṭhakaniddesavaṇṇanā. · 八项法解说的注释。
§808
808. Navavidhena ñāṇavatthuniddese anupubbavihārasamāpattīsūti anupubbavihārasaṅkhātāsu samāpattīsu. Tāsaṃ anupubbena anupaṭipāṭiyā vihāritabbaṭṭhena anupubbavihāratā, samāpajjitabbaṭṭhena samāpattitā daṭṭhabbā. Tattha paṭhamajjhānasamāpattiyā paññātiādayo aṭṭha sampayuttapaññā veditabbā . Navamā paccavekkhaṇapaññā. Sā hi nirodhasamāpattiṃ santato paṇītato paccavekkhamānassa pavattati. Tena vuttaṃ – ‘‘saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa paccavekkhaṇañāṇa’’nti.
808．以九种方式说明知识对象谓之渐进入定所生憍者智慧。此九种分别为入定之次第。由渐进之修习，应依次第修习渐进入定。已入定者即具入定功德。所应知者有八种与安止慧相应之智慧。第九者为观察智慧。此智慧由于息灭入定故得，以清净观察起作用，故称“由息灭入定而起观察之知识”。
Navakaniddesavaṇṇanā. · 九项法解说的注释。
(10.) Dasakaniddesavaṇṇanā
（10。）十种标示释义
Paṭhamabalaniddeso第一力论
§809
809. Dasavidhena ñāṇavatthuniddese aṭṭhānanti hetupaṭikkhepo. Anavakāsoti paccayapaṭikkhepo. Ubhayenāpi kāraṇameva paṭikkhipati. Kāraṇañhi tadāyattavuttitāya attano phalassa ṭhānanti ca avakāsoti ca vuccati. Yanti yena kāraṇena. Diṭṭhisampannoti maggadiṭṭhiyā sampanno sotāpanno ariyasāvako. Kañcisaṅkhāranti catubhūmakesu saṅkhatasaṅkhāresu kañci ekaṃ saṅkhārampi. Niccato upagaccheyyāti niccoti gaṇheyya. Netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti etaṃ kāraṇaṃ natthi, na upalabbhati. Yaṃ puthujjanoti yena kāraṇena puthujjano. Ṭhānametaṃ vijjatīti etaṃ kāraṇaṃ atthi; sassatadiṭṭhiyā hi so tebhūmakesu saṅkhāresu kañci saṅkhāraṃ niccato gaṇheyyāti attho. Catutthabhūmakasaṅkhāro pana tejussadattā divasaṃ santatto ayoguḷo viya makkhikānaṃ diṭṭhiyā vā aññesaṃ vā akusalānaṃ ārammaṇaṃ na hoti. Iminā nayena kañci saṅkhāraṃ sukhatotiādīsupi attho veditabbo. Sukhato upagaccheyyāti ‘‘ekantasukhī attā hoti arogo parammaraṇā’’ti (ma. ni. 3.21) evaṃ attadiṭṭhivasena sukhato gāhaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Diṭṭhivippayuttacittena pana ariyasāvako pariḷāhābhibhūto pariḷāhavūpasamatthaṃ, mattahatthīparitāsito viya, sucikāmo pokkhabrāhmaṇo gūthaṃ kañci saṅkhāraṃ sukhato upagacchati. Attavāde kasiṇādipaṇṇattisaṅgahatthaṃ saṅkhāranti avatvā kañci dhammanti vuttaṃ. Idhāpi ariyasāvakassa catubhūmakavasena paricchedo veditabbo, puthujjanassa tebhūmakavasena; sabbavāresu vā ariyasāvakassāpi tebhūmakavaseneva paricchedo vaṭṭati. Yaṃ yañhi puthujjano gaṇhāti, tato tato ariyasāvako gāhaṃ viniveṭheti. Puthujjano hi yaṃ yaṃ niccaṃ sukhaṃ attāti gaṇhāti, taṃ taṃ ariyasāvako aniccaṃ dukkhaṃ anattāti gaṇhanto gāhaṃ viniveṭheti.
809. 以十种方式说明智境之基础，称为根本因缘的消解。所谓无余，即因缘的消解。两者皆以原因而消解。所谓原因，是指就其本体所说，作为自身果报的所在，称为无余。此“所在”，即借由何因所生。具见解者，即具足道见的初果圣徒。所谓少数行者，即存在于四层蕴中，有为的行者之一。勤加修习者，称为恒常。此处“恒常”，应理解为有余。无此所在，即无此因缘，不可得见。众生，因借何缘而成。此所在存在，因此有余；诸恒见见于三界之行，认定四蕴中必有一行恒存。然第四蕴行者，恰如夜蜂白昼盘绕，非滋生非安住，非贪作触境。由此法则，应当明见有行诸法，如苦乐等义。乐者即恒常，谓「纯乐者自存健康远死」，如《中部尼》所说。由此自性见，寻得乐趣与所归。然而，自见妄意相对的圣徒，惨受烦恼，苦难消散，如湿棉旋转，渴求美好，犹如欲望强烈婆罗门集神秘之乐，临时寻得所谓乐趣。此所谓由我观所集中，是以有行。如灯灯火一样，灯灯是诸行集的结合。此处应以四层蕴视圣徒为构成，凡夫为三层蕴；在任何情形，圣徒构成则以三层为限。凡夫接受何法，则圣徒依次结集为所依安处。凡夫多以恒常、乐为我，圣徒则反之，观其为无常、苦、无我，自觉弃舍。
Mātarantiādīsu janikāva mātā. Manussabhūtova khīṇāsavo arahāti adhippeto. Kiṃ pana ariyasāvako aññaṃ jīvitā voropeyyāti? Etampi aṭṭhānaṃ. Sacepi bhavantaragataṃ ariyasāvakaṃ attano ariyasāvakabhāvaṃ ajānantampi koci evaṃ vadeyya – ‘imaṃ kunthakipillikaṃ jīvitā voropetvā sakalacakkavāḷagabbhe cakkavattirajjaṃ paṭipajjāhī’ti, neva so taṃ jīvitā voropeyya. Atha vāpi naṃ evaṃ vadeyyuṃ – ‘sace imaṃ na ghātessasi, sīsaṃ te chindissāmā’ti, sīsamevassa chindeyyuṃ, neva so taṃ ghāteyya. Puthujjanabhāvassa pana mahāsāvajjabhāvadassanatthaṃ ariyasāvakassa ca baladīpanatthametaṃ vuttaṃ. Ayañhettha adhippāyo – sāvajjo puthujjanabhāvo, yatra hi nāma puthujjano mātughātādīnipi ānantariyāni karissati. Mahābalo ariyasāvako; so etāni kammāni na karotīti.
母亲之类者，称为生母。成佛者即断尽烦恼的阿拉汉。圣徒怎会轻易放弃生命？此即根本因缘之一。即便未识圣徒身分，亦无人作此言：“若舍此残躯，即可为诸界主管。”彼决不会舍命。又有言：“若不害你当斩首。”若斩，其头断决不会害命。此为凡夫身分之大危险现象，圣徒以力量断此妄念。此谓主控——凡夫即大危险身分，因凡夫会造杀母等大恶。圣徒具大力量，绝不为此业所缚。
Paduṭṭhena cittenāti dosasampayuttena vadhakacittena. Lohitaṃ uppādeyyāti jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeyya. Saṅghaṃ bhindeyyāti samānasaṃvāsakaṃ samānasīmāyaṃ ṭhitaṃ pañcahi kāraṇehi saṅghaṃ bhindeyya, vuttañhetaṃ – ‘‘pañcahupāli, ākārehi saṅgho bhijjati – kammena, uddesena, voharanto, anussāvanena, salākaggāhenā’’ti (pari. 458).
恶心者，谓含嗔恨之杀意。若生血肉身，微如蝇子亦会流血。破僧团者，谓共住同地时，因五因破僧团。此五因谓行为、意图、运作、劝勉与杖责（交杖）。
Tattha ‘kammenā’ti apalokanādīsu catūsu kammesu aññatarena kammena. ‘Uddesenā’ti pañcasu pātimokkhuddesesu aññatarena uddesena. ‘Voharanto’ti kathayanto, tāhi tāhi uppattīhi ‘adhammaṃ dhammo’tiādīni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni dīpento. ‘Anussāvanenā’ti ‘nanu tumhe jānātha mayhaṃ uccākulā pabbajitabhāvaṃ bahussutabhāvañca! Mādiso nāma uddhammaṃ ubbinayaṃ satthusāsanaṃ gāheyyāti cittampi uppādetuṃ tumhākaṃ na yuttaṃ. Kiṃ mayhaṃ avīci nīluppalavanaṃ viya sītalo? Kimahaṃ apāyato na bhāyāmī’tiādinā nayena kaṇṇamūle vacībhedaṃ katvā anussāvanena . ‘Salākaggāhenā’ti evaṃ anussāvetvā tesaṃ cittaṃ upatthambhetvā anivattanadhamme katvā ‘‘gaṇhatha imaṃ salāka’’nti salākaggāhena. Ettha ca kammameva uddeso vā pamāṇaṃ vohārānussāvanasalākaggāhā pana pubbabhāgā. Aṭṭhārasavatthudīpanavasena hi voharantena tattha rucijananatthaṃ anussāvetvā salākāya gāhitāyapi abhinnova hoti saṅgho. Yadā pana evaṃ cattāro vā atirekā vā salākaṃ gāhetvā āveṇikaṃ kammaṃ vā uddesaṃ vā karonti, tadā saṅgho bhinno nāma hoti.
其中“行为”者，五项行为之一。“意图”者，巴提莫卡五十条之一。“运作”者，含十八种分别与示现，如不正法即法等。“劝勉”者，意谓“我等当知我出家修学已久，勿令生邪意，护持正法。”此令心生不适，故劝勉中生。“杖责”者，劝勉后的心理支撑，心不回转，持杖威吓曰“接受此杖。”且此五项行为与意图运作劝勉交杖皆是行为目的与尺度。由此十八项分别劝勉推演，生喜爱故劝勉常存。若四或更多交杖同时作不善业，僧团即破。
Evaṃ diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṃ bhindeyyāti netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Ettāvatā mātughātādīni pañca ānantariyakammāni dassitāni honti, yāni puthujjano karoti, na ariyasāvako. Tesaṃ āvibhāvatthaṃ –
如是具见戒律者，不会破坏僧团，无此立场。五种母杀等大恶业显现，凡夫所为，非圣徒所为。此即所显示之义。
Kammato dvārato ceva, kappaṭṭhitiyato tathā;
从业的方面、门户的方面以及因果的持续，皆应予辨别。
Pākasādhāraṇādīhi, viññātabbo vinicchayo.
在成熟条件等诸因缘下，应当分别清楚其结局。
Tattha ‘kammato’ tāva – ettha hi manussabhūtasseva manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā api parivattaliṅgaṃ jīvitā voropentassa kammaṃ ānantariyaṃ hoti. Tassa vipākaṃ paṭibāhissāmī’ti sakalacakkavāḷaṃ mahācetiyappamāṇehi kañcanathūpehi pūretvāpi, sakalacakkavāḷaṃ pūretvā nisinnabhikkhusaṅghassa mahādānaṃ datvāpi, buddhassa bhagavato saṅghāṭikaṇṇaṃ amuñcitvāva vicaritvāpi, kāyassa bhedā nirayameva upapajjati. Yo pana sayaṃ manussabhūto tiracchānabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā, sayaṃ vā tiracchānabhūto manussabhūtaṃ, tiracchānabhūtoyeva vā tiracchānabhūtaṃ jīvitā voropeti, tassa kammaṃ ānantariyaṃ na hoti, kammaṃ pana bhāriyaṃ hoti, ānantariyaṃ āhacceva tiṭṭhati. Manussajātikānaṃ pana vasena ayaṃ pañho kathito.
其中所谓“从业的”是指，在这里人类所具有的，如果人类所造作的业使其母或父等死而重生，则此业为即时业。即使满布整个世界的广袤佛塔，用黄金堆满金塔顶，供养遍满世界各方的长老僧团，或是世尊释迦牟尼的袈裟都不够偿还这业的果报。身躯破坏后，即堕入地狱受苦。反之，若有自为人类而父母为非人道，或自身为非人道而父母为人类，或其自身及父母皆为非人道而造作业致使生命转入轮回，则该业不为即时业，而为负担业，持续存在于之后。人类所造即属此分，循环法则如此所陈。
Ettha eḷakacatukkaṃ, saṅgāmacatukkaṃ, coracatukkañca kathetabbaṃ. ‘Eḷakaṃ māremī’ti abhisandhināpi hi eḷakaṭṭhāne ṭhitaṃ manusso manussabhūtaṃ mātaraṃ vā pitaraṃ vā mārento ānantariyaṃ phusati. Eḷakābhisandhinā pana mātāpitiabhisandhinā vā eḷakaṃ mārento ānantariyaṃ na phusati. Mātāpitiabhisandhinā mātāpitaro mārento phusateva. Esa nayo itarasmimpi catukkadvaye. Yathā ca mātāpitūsu, evaṃ arahantepi etāni catukkāni veditabbāni. Manussaarahantameva ca māretvā ānantariyaṃ phusati, na yakkhabhūtaṃ; kammaṃ pana bhāriyaṃ ānantariyasadisameva. Manussaarahantassa ca puthujjanakāleyeva satthappahāre vā vise vā dinnepi yadi so arahattaṃ patvā teneva marati, arahantaghāto hotiyeva. Yaṃ pana puthujjanakāle dinnaṃ dānaṃ arahattaṃ patvā paribhuñjati, puthujjanasseva taṃ dinnaṃ hoti. Sesaariyapuggale mārentassa ānantariyaṃ natthi, kammaṃ pana bhāriyaṃ ānantariyasadisameva.
此处应说有四类：同族仇敌、行会同党、盗贼集团、杀人团伙。即使下扬言“我要杀伤同族”，但因果紧连者若其所杀之人仍为人类或其母父，则为即时业。若只是同族之间的仇恨缘起，而所杀者为同族之因果，则非即时。因果缘起是基于父母关系而起的情况才属于即时业。此理适用于其他两类中的两组亦然。对于阿拉汉亦应如此辨别。阿拉汉若杀人结业，则业为即时，但非鬼神。该业为负担业，与即时业相似。阿拉汉在凡夫时若受施舍后，阿拉汉果证之日若以此享受生活，真逝者定然现此果报受死，为阿拉汉因果。凡夫时受用之物转入阿拉汉皆为凡夫所有。尚余圣人所杀则无即时果报，但为负担业，与即时业相似。
Lohituppāde tathāgatassa abhejjakāyatāya parūpakkamena cammacchedaṃ katvā lohitapaggharaṇaṃ nāma natthi. Sarīrassa pana antoyeva ekasmiṃ ṭhāne lohitaṃ samosarati. Devadattena paṭividdhasilāto bhijjitvā gatā sakalikāpi tathāgatassa pādantaṃ pahari. Pharasunā pahaṭo viya pādo antolohitoyeva ahosi. Tathā karontassa ānantariyaṃ hoti. Jīvako pana tathāgatassa ruciyā satthakena cammaṃ chinditvā tamhā ṭhānā duṭṭhalohitaṃ nīharitvā phāsukamakāsi. Tathā karontassa puññakammameva hoti.
如世尊肉身无缺之血脉，世尊虽被割舍外皮，名为破皮衣，但肉身终不流血。身体内部某处必有血液流动。天人叩碎石头时，该石头掉落击打世尊足末，足似破血伤。由破血而生痛苦即为即时业。医师基瓦咖出于慈心切割世尊皮肤，吸出污血，涂药治疗，乃是善业。此种行为为善业业果。
Atha ye ca parinibbute tathāgate cetiyaṃ bhindanti, bodhiṃ chindanti, dhātumhi upakkamanti, tesaṃ kiṃ hotīti? Bhāriyaṃ kammaṃ hoti ānantariyasadisaṃ. Sadhātukaṃ pana thūpaṃ vā paṭimaṃ vā bādhayamānaṃ bodhisākhañca chindituṃ vaṭṭati. Sacepi tattha nilīnā sakuṇā cetiye vaccaṃ pātenti, chindituṃ vaṭṭatiyeva. Paribhogacetiyato hi sarīracetiyaṃ mahantataraṃ. Cetiyavatthuṃ bhinditvā gacchantaṃ bodhimūlampi chinditvā harituṃ vaṭṭati. Yā pana bodhisākhā bodhigharaṃ bādhati, taṃ geharakkhaṇatthaṃ chindituṃ na labbhati. Bodhiatthañhi gehaṃ, na gehatthāya bodhi. Āsanagharepi eseva nayo. Yasmiṃ pana āsanaghare dhātu nihitā hoti, tassa rakkhaṇatthāya bodhisākhaṃ chindituṃ vaṭṭati. Bodhijagganatthaṃ ojoharaṇasākhaṃ vā pūtiṭṭhānaṃ vā chindituṃ vaṭṭatiyeva; sarīrapaṭijaggane viya puññampi hoti.
而后，对于已灭度世尊的舍利塔被破坏，菩提树枝被折断，舍利等被移动，今当如何？此皆为负担业，非即时业。佛塔或佛像被破坏而妨碍菩提树，则应予砍断。即使有鸟儿停落佛塔，亦应砍断避其干扰。原因在于，供养形体舍利塔大于其他。破坏舍利塔、菩提树枝时，等于破坏佛陀根本。妨碍菩提树枝者，是护舍利者不得不砍除。菩提树为护舍利之居所，非为居所而为护树权宜。修福供养舍利树枝逐渐树立净坛，亦如身体消亡时积聚善业。
Saṅghabhede sīmaṭṭhakasaṅghe asannipatite visuṃ parisaṃ gahetvā katavohārānussāvanasalākaggāhassa kammaṃ vā karontassa uddesaṃ vā uddisantassa bhedo ca hoti ānantariyakammañca. Samaggasaññāya pana vaṭṭati. Samaggasaññāya hi karontassa neva bhedo hoti na ānantariyakammaṃ. Tathā navato ūnaparisāyaṃ. Sabbantimena pana paricchedena navannaṃ janānaṃ yo saṅghaṃ bhindati, tassa ānantariyakammaṃ hoti. Anuvattakānaṃ adhammavādīnaṃ mahāsāvajjaṃ kammaṃ; dhammavādino anavajjā. Tattha navannameva saṅghabhede idaṃ suttaṃ – ‘‘ekato, upāli, cattāro honti, ekato cattāro, navamo anussāveti salākaṃ gāheti – ‘ayaṃ dhammo, ayaṃ vinayo, idaṃ satthusāsanaṃ, idaṃ gaṇhatha, idaṃ rocethā’ti. Evaṃ kho, upāli, saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo ca. Navannaṃ vā, upāli, atirekanavannaṃ vā saṅgharāji ceva hoti saṅghabhedo cā’’ti (cūḷava. 351).
由于僧团破坏的是具界限的僧团，而非聚集未成的散乱僧团，所以即便是持戒清净者，若扰乱合诵戒律、携带戒牌或行不正行为，以及教示戒律者，也构成破僧。有间断罪业。但此业因共识而运转。若行为者得共识，则无破坏，亦无间断罪业。如新愣众一般。然依此章分辨，一切破坏新众之人，必为间断罪业。随犯者为不善语者，罪过重大；说正法者则洁净无瑕。此章即论此破坏新众之事——“伍巴离，出家人中有四，众中亦有四，第九人持戒牌作记号——‘此为法，此为律，此为佛陀教法，应当受持，应当称赞。’如此，伍巴离，僧团首领即彰显僧团与破僧。新众或附加新众者，皆为僧团首领及破僧。”（《小部》351）
Etesu ca pana pañcasu saṅghabhedo vacīkammaṃ, sesāni kāyakammānīti. Evaṃ kammatopi viññātabbo vinicchayo.
此外，五种破僧是言语过失，其余皆是身业过失。诸业当如此了知，审判辨析。
‘Dvārato’ti sabbāneva cetāni kāyadvāratopi vacīdvāratopi samuṭṭhahanti. Purimāni panettha cattāri āṇattikavijjāmayapayogavasena vacīdvārato samuṭṭhahitvāpi kāyadvārameva pūrenti. Saṅghabhedo hatthamuddāya bhedaṃ karontassa kāyadvārato samuṭṭhahitvāpi vacīdvārameva pūretīti. Evamettha dvāratopi viññātabbo vinicchayo.
所谓“门户”，即众心皆由身口两门产生。此前有四种非义智慧运作，虽由口门发生，却由身门充实。破僧者举手示意破坏时，即使由身门发生，实则由口门充满。此处门户也应了知，审辨辨别。
‘Kappaṭṭhitiyato’ti saṅghabhedoyeva cettha kappaṭṭhitiyo. Saṇṭhahante hi kappe kappavemajjhe vā saṅghabhedaṃ katvā kappavināseyeva muccati. Sacepi hi ‘sve kappo vinassissatī’ti ajja saṅghabhedaṃ karoti, sveyeva muccati, ekadivasameva niraye paccati. Evaṃ karaṇaṃ pana natthi. Sesāni cattāri kammāni ānantariyāneva honti, na kappaṭṭhitiyānīti. Evamettha kappaṭṭhitiyatopi viññātabbo vinicchayo.
所谓“业续”，此处破僧中谓之业续。因业续保存，积劫间或破僧，积劫终了则解脱。若今日念及“本劫将灭”，破僧即发生，自劫中解脱，一日内堕地狱。然此事无实证。其余四业断乎分别为中断罪业，不属业续。此处业续亦应了知，审判辨别。
‘Pākato’ti yena ca pañcapetāni kammāni katāni honti, tassa saṅghabhedoyeva paṭisandhivasena vipaccati. Sesāni ‘‘ahosi kammaṃ nāhosi kammavipāko’’ti evamādīsu saṅkhaṃ gacchanti. Saṅghabhedābhāve lohituppādo, tadabhāve arahantaghāto, tadabhāve sace pitā sīlavā hoti, mātā dussīlā no vā tathā sīlavatī, pitughāto paṭisandhivasena vipaccati. Sace mātā mātughāto. Dvīsupi sīlena vā dussīlena vā samānesu mātughātova paṭisandhivasena vipaccati; mātā hi dukkarakāriṇī bahūpakārā ca puttānanti. Evamettha pākatopi viññātabbo vinicchayo.
所谓“配对”，为五种罪业已成，此与破僧属相反现象。其余四者则：破僧无时生血，血若不生则无阿拉汉死，阿拉汉死若无，若父德行守戒，母则不为恶行者，父死即由配对而现。若母死即受母之配对。二者无论善戒或恶戒，均视为母死之配对，母为极难之人、护助众子者。此处配对亦应了知，审判辨别。
‘Sādhāraṇādīhī’ti purimāni cattāri sabbesampi gahaṭṭhapabbajitānaṃ sādhāraṇāni. Saṅghabhedo pana ‘‘na kho, upāli, bhikkhunī saṅghaṃ bhindati, na sikkhamānā, na sāmaṇero, na sāmaṇerī, na upāsako, na upāsikā saṅghaṃ bhindati. Bhikkhu kho, upāli, pakatatto samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito saṅghaṃ bhindatī’’ti (cūḷava. 351) vacanato vuttappakārassa bhikkhunova hoti, na aññassa; tasmā asādhāraṇo. Ādisaddena sabbepete dukkhavedanāsahagatā dosamohasampayuttā cāti evamettha sādhāraṇādīhipi viññātabbo vinicchayo.
所谓“一般之首”，以往四种诸法均为四众出家者的一般法。破僧者却云：“伍巴离，出家女众、在学尼、沙玛内拉、沙玛内莉、居士，皆不破僧。唯有出家众由已彰显、同域同界，才能破僧。”（《小部》351）此语主要用于出家众，非余众；因而属特殊。四法初首有苦受相伴，带有愤恨与痴迷。此般一般之首亦应了知，审判辨别。
Aññaṃ satthāranti ‘ayaṃ me satthā satthukiccaṃ kātuṃ samattho’ti bhavantarepi aññaṃ titthakaraṃ ‘ayaṃ me satthā’ti evaṃ gaṇheyya – netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti attho. Aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyyāti sabbamandapaññopi sattamaṃ bhavaṃ atikkamitvā aṭṭhamaṃ nibbatteyya – netaṃ ṭhānaṃ vijjati . Uttamakoṭiyā hi sattamaṃ bhavaṃ sandhāyevesa ‘‘niyato sambodhiparāyaṇo’’ti vutto. Kiṃ pana taṃ niyāmeti? Kiṃ pubbahetu niyāmeti udāhu paṭiladdhamaggo udāhu upari tayo maggāti? Sammāsambuddhena gahitaṃ nāmamattametaṃ. Puggalo pana niyato nāma natthi. ‘‘Pubbahetu niyāmetī’’ti vutte hi upari tiṇṇaṃ maggānaṃ upanissayo vutto hoti, paṭhamamaggassa upanissayābhāvo āpajjati. Iccassa ahetu appaccayā nibbattiṃ pāpuṇāti. ‘‘Paṭiladdhamaggo niyāmetī’’ti vutte upari tayo maggā akiccakā honti, paṭhamamaggova sakiccako, paṭhamamaggeneva kilese khepetvā parinibbāyitabbaṃ hoti. ‘‘Upari tayo maggā niyāmentī’’ti vutte paṭhamamaggo akiccako hoti, upari tayo maggāva sakiccakā, paṭhamamaggaṃ anibbattetvā upari tayo maggā nibbattetabbā honti, paṭhamamaggena ca anuppajjitvāva kilesā khepetabbā honti. Tasmā na añño koci niyāmeti, upari tiṇṇaṃ maggānaṃ vipassanāva niyāmeti. Sace hi tesaṃ vipassanā tikkhā sūrā hutvā vahati, ekaṃyeva bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ patvā parinibbāti. Tato mandatarapañño dutiye vā tatiye vā catutthe vā pañcame vā chaṭṭhe vā bhave arahattaṃ patvā parinibbāti. Sabbamandapañño sattamaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ pāpuṇāti, aṭṭhame bhave paṭisandhi na hoti. Iti sammāsambuddhena gahitaṃ nāmamattametaṃ. Satthā hi buddhatulāya tuletvā sabbaññutañāṇena paricchinditvā ‘ayaṃ puggalo sabbamahāpañño tikkhavipassako ekameva bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatī’ti ‘ekabījī’ti nāmaṃ akāsi; ‘ayaṃ puggalo dutiyaṃ, tatiyaṃ, catutthaṃ, pañcamaṃ, chaṭṭhaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatī’ti ‘kolaṃkolo’ti nāmaṃ akāsi; ‘ayaṃ puggalo sattamaṃ bhavaṃ nibbattetvā arahattaṃ gaṇhissatī’ti ‘sattakkhattuparamo’ti nāmaṃ akāsi.
他人称他人为“此者为我师，能教导佛法”，他人即修行外道亦如是称“此者为我师”，亦应如此观之——意即“此处无此位”。“第八有应生灭”，意指众生具足智慧越过第七有而至于第八有应生灭——此处的位有存在。依据《优昙婆罗经》言第七有是“定向正觉之位”。何谓“定向”？举如先因定向者，即已成就之道，举如上三道。正自觉者所证之名仅此而已。然谓人有定向者，实无此义。有言“定向先因”者，意指依止上三道，如三道之缘，第一道因缘缺失则生起此无因因缘合的涅槃法门。有言“定向已成道”者，意谓上三道是解脱已成，第一道仅能作业，第一道当断烦恼而得般涅槃。有言“定向上三道”者，第一道无法作业，上三道反成作业，若第一道未入涅槃，便由上三道进入涅槃，第一道烦恼亦当断灭。所以没有他人定向，唯以上三道之慧观定向。若上三道之慧观锐利精进，则其中之一道涅槃，便证阿拉汉位而入般涅槃。次佛慧稍拙者，或第二、第三、第四、第五、第六有亦能证阿拉汉，入般涅槃。智慧尽足者断第七有而入般涅槃，入第八有则无复再来。因此是正自觉者证知名相所摄如此。佛陀以其智慧胜过众生，尽了了知破尽一切，称此人是“于一有生滅入阿拉汉位，得证涅槃者”为“一粒种”；“生灭二至六有涅槃得阿拉汉者”，则称为“类别”；“断第七有入涅槃得阿拉汉者”则称为“七藏至尊”。
Koci pana puggalo sattannaṃ bhavānaṃ niyato nāma natthi. Ariyasāvako pana yena kenacipi ākārena mandapañño samāno aṭṭhamaṃ bhavaṃ appatvā antarāva parinibbāti. Sakkasadisopi vaṭṭābhirato sattamaṃyeva bhavaṃ gacchati. Sattame bhave sabbakārena pamādavihārinopi vipassanāñāṇaṃ paripākaṃ gacchati. Appamattakepi ārammaṇe nibbinditvā nibbutiṃ pāpuṇāti. Sacepi hissa sattame bhave niddaṃ vā okkamantassa, parammukhaṃ vā gacchantassa, pacchato ṭhatvā tikhiṇena asinā kocideva sīsaṃ pāteyya, udake vā osādetvā māreyya, asani vā panassa sīse pateyya, evarūpepi kāle sappaṭisandhikā kālaṃkiriyā nāma na hoti, arahattaṃ patvāva parinibbāti. Tena vuttaṃ – ‘‘aṭṭhamaṃ bhavaṃ nibbatteyya – netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti.
然而无人能定有第七有存在之名。圣弟子因任方便而生智慧，破第八有，顿证无余涅槃。就萨咖天帝而言，亦至第七有界。处于第七有者，无论什么缘故而生慢心者，其慧观都能成熟。谨慎者于境起厌离，得无余涅槃。即使此人在第七有时，若有寝眠或倦怠而向内动向前，身后站立，亦或他人用锐利铁器割其头、投水溺死、雷击于首等，若在此极短促不复转生之际，即无转换之机，证阿拉汉入般涅槃。佛言：“第八有应生灭，应生之所。”
Ekissā lokadhātuyāti dasasahassilokadhātuyā. Tīṇi hi khettāni – jātikhettaṃ, āṇākhettaṃ, visayakkhettanti. Tattha ‘jātikkhettaṃ’ nāma dasasahassilokadhātu. Sā hi tathāgatassa mātukucchiokkamanakāle, nikkhamanakāle, sambodhikāle, dhammacakkapavattane, āyusaṅkhāravossajjane, parinibbāne ca kampati. Koṭisatasahassacakkavāḷaṃ pana ‘āṇākhettaṃ’ nāma. Āṭānāṭiyamoraparittadhajaggaparittaratanaparittādīnañhi ettha āṇā vattati. ‘Visayakhettassa’ pana parimāṇaṃ natthi. Buddhānañhi ‘‘yāvatakaṃ ñāṇaṃ tāvatakaṃ ñeyyaṃ, yāvatakaṃ ñeyyaṃ tāvatakaṃ ñāṇaṃ , ñāṇapariyantikaṃ ñeyyaṃ, ñeyyapariyantikaṃ ñāṇa’’nti (paṭi. ma. 3.5) vacanato avisayo nāma natthi.
“一法界”者，意指有十万世界法界。此法界有三种领域，即生所领域、颜面领域与境所领域。所谓“生所领域”，即十万世界法界根数。此区域于如来母胎微动之时、出生之时、证悟菩提之时、转法轮之时、寿尽之时及般涅槃之时皆有摇动。至于兆亿千千万界旋转者，为“颜面领域”。所谓“颜面”，意指各种护法神用象征诸宝的守护旗幡等护持圈定之所。至于“境所领域”则无固定大小。佛所言“知识所及，则知其所应知；应知所及，则知其知识所及，知识所尽应知，所知所尽知识”等，表明“境”无一定大小。
Imesu pana tīsu khettesu, ṭhapetvā imaṃ cakkavāḷaṃ, aññasmiṃ cakkavāḷe buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, na uppajjantīti pana atthi. Tīṇi piṭakāni – vinayapiṭakaṃ, suttantapiṭakaṃ, abhidhammapiṭakanti. Tisso saṅgītiyo – mahākassapattherassa saṅgīti, yasattherassa saṅgīti, moggaliputtatissattherassa saṅgītīti. Imā tisso saṅgītiyo āruḷhe tepiṭake buddhavacane imaṃ cakkavāḷaṃ muñcitvā aññattha buddhā uppajjantīti suttaṃ natthi, nuppajjantīti pana atthi.
于此三种领域中安置此法界，如是佛陀于他种法界中再起者之经文并无记载，然其不生亦有记载。三藏即律藏、经藏、论藏。三众之集会者，指长老大咖萨巴之集会、长老耶舍之集会、长老摩嘎剌那之集会。此三众以佛语建论三藏并注释此法界，但无佛陀于他处复起之记载，有佛不复起之记。
Apubbaṃ acarimanti apure apacchā; ekato nuppajjanti, pure vā pacchā vā uppajjantīti vuttaṃ hoti. Tattha bodhipallaṅke ‘‘bodhiṃ appatvā na uṭṭhahissāmī’’ti nisinnakālato paṭṭhāya yāva mātukucchismiṃ paṭisandhiggahaṇaṃ tāva pubbenti na veditabbaṃ. Bodhisattassa hi paṭisandhiggahaṇe dasasahassacakkavāḷakampaneneva jātikkhettapariggaho kato, aññassa buddhassa uppatti nivāritā hoti. Parinibbānato paṭṭhāya ca yāva sāsapamattāpi dhātuyo tiṭṭhanti tāva pacchāti na veditabbaṃ. Dhātūsu hi ṭhitāsu buddhā ṭhitāva honti. Tasmā etthantare aññassa buddhassa uppatti nivāritāva hoti, dhātuparinibbāne pana jāte aññassa buddhassa uppatti na nivāritā.
“初生未死”意指尚未诞生之婴胎；因初时未出生，故未生。佛于菩提树下坐于不动时，至母胎出生前，应结连缘时，此法界之十万世界领域波动明显，阻碍他佛生起。般涅槃后，法界制微弱仍在，有如此状，令他佛不得生起。于法界存续时，佛长存。因故，法界般涅槃之前阻止他佛降生，而法界般涅槃之时，反不阻止他佛降生。
Tīṇihi antaradhānāni nāma – pariyattiantaradhānaṃ, paṭivedhaantaradhānaṃ, paṭipattiantaradhānanti. Tattha ‘pariyattī’ti tīṇi piṭakāni; ‘paṭivedho’ti saccapaṭivedho; ‘paṭipattī’ti paṭipadā. Tattha paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi. Ekasmiñhi kāle paṭivedhakarā bhikkhū bahū honti; ‘esa bhikkhu puthujjano’ti aṅguliṃ pasāretvā dassetabbo hoti. Imasmiṃyeva dīpe ekavāraṃ kira puthujjanabhikkhu nāma nāhosi. Paṭipattipūrakāpi kadāci bahū honti, kadāci appā. Iti paṭivedho ca paṭipatti ca hotipi na hotipi.
三种隐没分称诵藏隐没、悟入隐没及修证隐没。所谓“诵藏”，即三藏文字；“悟入”，即证实真谛；“修证”，即修道行。时有许多出家众组成证悟者圈子，称彼比库非凡俗者。此岛上不曾有一时被称为凡夫比库。证行具足者有时众多，有时稀少。故诵藏与悟入及修证，时而具足，时而不具足。
Sāsanaṭṭhitiyā pana pariyattiyeva pamāṇaṃ. Paṇḍito hi tepiṭakaṃ sutvā dvepi pūreti. Yathā amhākaṃ bodhisatto āḷārassa santike pañcābhiññā satta ca samāpattiyo nibbattetvā nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiyā parikammaṃ pucchi, so ‘na jānāmī’ti āha; tato udakassa santikaṃ gantvā adhigatavisesaṃ saṃsandetvā nevasaññānāsaññāyatanassa parikammaṃ pucchi; so ācikkhi; tassa vacanasamanantarameva mahāsatto taṃ sampādesi; evameva paññavā bhikkhu pariyattiṃ sutvā dvepi pūreti. Tasmā pariyattiyā ṭhitāya sāsanaṃ ṭhitaṃ hoti. Yadā pana sā antaradhāyati tadā paṭhamaṃ abhidhammapiṭakaṃ nassati. Tattha paṭṭhānaṃ sabbapaṭhamaṃ antaradhāyati. Anukkamena pacchā dhammasaṅgaho. Tasmiṃ antarahite itaresu dvīsu piṭakesu ṭhitesu sāsanaṃ ṭhitameva hoti.
教法成立的根本在于学习诵持。智者听闻三藏后，能够记诵二藏。譬如我等觉者在阿辣尊者面前问及五种神通与七种果位已尽灭者，尚未经历无识无识所处境界的境界，尊者答云“不知”。于是到水处，通过所证境界扣问无识无识所处境界者，彼即明说；随即大觉者获得此境界。智者闻诵三藏后，也成就记诵二藏。故成立学习诵持而教法恒存。若教法消失，则首先阿毗达摩藏灭失，其次自他本起灭失，继而法集灭失。其间消失之际，唯有余二藏教法尚存，教法依旧成立。
Tattha suttantapiṭake antaradhāyamāne paṭhamaṃ aṅguttaranikāyo ekādasakato paṭṭhāya yāva ekakā antaradhāyati. Tadanantaraṃ saṃyuttanikāyo cakkapeyyālato paṭṭhāya yāva oghataraṇā antaradhāyati. Tadanantaraṃ majjhimanikāyo indriyabhāvanato paṭṭhāya yāva mūlapariyāyā antaradhāyati. Tadanantaraṃ dīghanikāyo dasuttarato paṭṭhāya yāva brahmajālā antaradhāyati. Ekissāpi dvinnampi gāthānaṃ pucchā addhānaṃ gacchati; sāsanaṃ dhāretuṃ na sakkoti sabhiyapucchā (su. ni. 515 ādayo) viya āḷavakapucchā (su. ni. 183 ādayo; saṃ. ni. 1.246) viya ca. Etā kira kassapabuddhakālikā antarā sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhiṃsu.
斯时于经藏中，若阿含经先行消失，次第消失为十一分经；继而相应部由频伽叶传承消失；随后中部由根本修习传承消失；之后长部由十行处传承消失，直至梵网灭失。有时即使仅存一两部颂句，亦不能维持教法，犹如沙迦地域之问答及阿拉婆问答般。此等情况称为迦萨婆佛时期间，教法不能得以保存。
Dvīsu pana piṭakesu antarahitesupi vinayapiṭake ṭhite sāsanaṃ tiṭṭhati. Parivārakhandhakesu antarahitesu ubhatovibhaṅge ṭhite ṭhitameva hoti. Ubhatovibhaṅge antarahite mātikāya ṭhitāyapi ṭhitameva hoti. Mātikāya antarahitāya pātimokkhapabbajjāupasampadāsu ṭhitāsu sāsanaṃ tiṭṭhati. Liṅgaṃ addhānaṃ gacchati. Setavatthasamaṇavaṃso pana kassapabuddhakālato paṭṭhāya sāsanaṃ dhāretuṃ nāsakkhi. Pacchimakassa pana saccapaṭivedhato pacchimakassa sīlabhedato ca paṭṭhāya sāsanaṃ osakkitaṃ nāma hoti. Tato paṭṭhāya aññassa buddhassa uppatti na vāritā.
虽在两藏消失之际，律藏尚存，教法仍然存在。律藏消失时，存在附属篇中互相区别的教律，教法犹存；更在互相区别的附属篇中有相应的篇目，教学戒律与受具戒皆具备时，教法得以恒存。此为标志。如西藏《僧伽婆罗传》记载，迦萨婆佛时代中教法尚存，但此后因真谛失传及行为失范，教法被毁。然后诸佛之起不被阻碍。
Tīṇiparinibbānāni nāma – kilesaparinibbānaṃ, khandhaparinibbānaṃ, dhātuparinibbānanti. Tattha ‘kilesaparinibbānaṃ’ bodhipallaṅke ahosi, ‘khandhaparinibbānaṃ’ kusinārāyaṃ, ‘dhātuparinibbānaṃ’ anāgate bhavissati. Sāsanassa kira osakkanakāle imasmiṃ tambapaṇṇidīpe dhātuyo sannipatitvā mahācetiyaṃ gamissanti, mahācetiyato nāgadīpe rājāyatanacetiyaṃ, tato mahābodhipallaṅkaṃ gamissanti. Nāgabhavanatopi devalokatopi brahmalokatopi dhātuyo mahābodhipallaṅkameva gamissanti. Sāsapamattāpi dhātu na antarā nassissati. Sabbā dhātuyo mahābodhipallaṅke rāsibhūtā suvaṇṇakkhandho viya ekaghanā hutvā chabbaṇṇaraṃsiyo vissajjessanti. Tā dasasahassilokadhātuṃ pharissanti. Tato dasasahassacakkavāḷadevatā sannipatitvā ‘‘ajja satthā parinibbāti, ajja sāsanaṃ osakkati, pacchimadassanaṃ dāni idaṃ amhāka’’nti dasabalassa parinibbutadivasato mahantataraṃ kāruññaṃ karissanti. Ṭhapetvā anāgāmikhīṇāsave avasesā sakabhāvena sandhāretuṃ na sakkhissanti. Dhātūsu tejodhātu uṭṭhahitvā yāva brahmalokā uggacchissati. Sāsapamattāyapi dhātuyā sati ekajālāva bhavissati; dhātūsu pariyādānaṃ gatāsu pacchijjissati. Evaṃ mahantaṃ ānubhāvaṃ dassetvā dhātūsu antarahitāsu sāsanaṃ antarahitaṃ nāma hoti. Yāva evaṃ na antaradhāyati tāva acarimaṃ nāma hoti. Evaṃ apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
所谓三涅槃，即烦恼断灭涅槃、蕴灭涅槃与界灭涅槃。烦恼断灭涅槃发生于菩提树下，蕴灭涅槃在拘尸那城，界灭涅槃将在未来发生。教法坏灭之时，斯坦巴尼岛三界汇集，将成就大舍利塔；舍利塔后，龙岛将建王舍利塔；继而回至大菩提树下。舍利塔居处、龙宫天界与梵天界三界众生，将聚集大菩提树下。虽教法衰亡，舍利塔不坏。诸舍利如黄金块体，以纯一形态合为一体，散出六色光芒，将保护十万世界的舍利。届时十万世界主神及十万旋轮圣王共聚一堂，称佛陀今涅槃教法坏灭之日，将发大悲伟力，修持不生非退的小欲断尽，驱逐余余依止者。舍利发光升至梵天界。教法虽败，舍利依旧存续。舍利周围虽少，仍会复现。以此殊胜因缘守护，三藏于消失期间称为“消失的教法”。直到教法不再消失前，其称为“原有教法”。如此先有后无原由产生，非具所在地。
Kasmā pana apubbaṃ acarimaṃ na uppajjantīti? Anacchariyattā. Buddhā hi acchariyamanussā, yathāha – ‘‘ekapuggalo, bhikkhave, loke upajjamāno uppajjati acchariyamanusso. Katamo ekapuggalo? Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho’’ti (a. ni. 1.172). Yadi ca dve vā cattāro vā aṭṭha vā soḷasa vā ekato uppajjeyyuṃ, na acchariyā bhaveyyuṃ. Ekasmiñhi vihāre dvinnaṃ cetiyānampi lābhasakkāro uḷāro na hoti, bhikkhūpi bahutāya na acchariyā jātā, evaṃ buddhāpi bhaveyyuṃ; tasmā nuppajjanti. Desanāya ca visesābhāvato. Yañhi satipaṭṭhānādibhedaṃ dhammaṃ eko deseti, aññena uppajjitvāpi sova desetabbo siyā. Tato anacchariyo siyā. Ekasmiṃ pana dhammaṃ desente desanāpi acchariyā hoti. Vivādabhāvato ca. Bahūsu ca buddhesu uppannesu bahūnaṃ ācariyānaṃ antevāsikā viya ‘amhākaṃ buddho pāsādiko, amhākaṃ buddho madhurassaro lābhī puññavā’ti vivadeyyuṃ; tasmāpi evaṃ nuppajjanti.
为何不生出现前后教法？因不奇异。佛陀非奇异人，如言：“比库们，世间人中出现奇异人，何人奇异？名如来、阿拉汉、正觉者。”若二、四、八、十六次同时出现，非奇异。若同处寺院有两塔同时受尊，众比库不奇异，佛亦不奇异，故无新出现。亦因宣说缺乏特别之故。若有人只一师宣说念住等法，虽由他师起依止，仍宜由彼师讲说，称为非奇异。若有人宣说，声生争论，则亦非奇异。多佛同时出现时，多师之间多有互相表扬“我等佛陀庄严善缘，积功德”，故不出现新奇异。
Apicetaṃ kāraṇaṃ milindaraññā puṭṭhena nāgasenattherena vitthāritameva. Vuttañhi tattha (mi. pa. 5.1.1) –
此因明晰曾于米伦达王问答中龙军长老详细阐述。云（米伦达问答第一章第一节）——
‘‘Bhante nāgasena, bhāsitampetaṃ bhagavatā – ‘‘aṭṭhānametaṃ, bhikkhave, anavakāso yaṃ ekissā lokadhātuyā dve arahanto sammāsambuddhā apubbaṃ acarimaṃ uppajjeyyuṃ – netaṃ ṭhānaṃ vijjatī’’ti (a. ni. 1.277; ma. ni. 3.129). Desentā ca, bhante nāgasena, sabbepi tathāgatā sattatiṃsa bodhipakkhiyadhamme desenti, kathayamānā ca cattāri ariyasaccāni kathenti, sikkhāpentā ca tīsu sikkhāsu sikkhāpenti, anusāsamānā ca appamādapaṭipattiyaṃ anusāsanti. Yadi, bhante nāgasena, sabbesampi tathāgatānaṃ ekā desanā ekā kathā ekā sikkhā ekānusiṭṭhi, kena kāraṇena dve tathāgatā ekakkhaṇe nuppajjanti? Ekenapi tāva buddhuppādena ayaṃ loko obhāsajāto. Yadi dutiyo buddho bhaveyya, dvinnaṃ pabhāya ayaṃ loko bhiyyoso mattāya obhāsajāto bhaveyya. Ovadantā ca dve tathāgatā sukhaṃ ovadeyyuṃ, anusāsamānā ca sukhaṃ anusāseyyuṃ. Tattha me kāraṇaṃ dassehi yathāhaṃ nissaṃsayo bhaveyya’’nti.
「尊者那迦森那，世尊曾言：『此处，诸比库，此乃无有余地之处，若有三界之一地，生二阿拉汉正自觉者，先后相继，而非此处所在。』（长部结集1.277；中部结集3.129） 尊者那迦森那眷属，当悉知如来普宣三十七菩提分法，演说四圣谛，示导三学戒定慧，且教化以勤修谨行。若尊者那迦森那，若诸如来仅一说法、一言教、一学行、一依止，何由二如来不能同时现起于世？匠心一佛出世，此世界由佛光明而生。若有第二佛现，则以双倍光明使此世更辉煌耀眼。二佛皆劝导众生安乐，皆教导谨守如法。此理请看，吾意坚信无疑。」
‘‘Ayaṃ, mahārāja, dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī, ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti. Yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya.
「大王啊，此一万界唯能承载一佛之德。若有第二佛起，彼一万界不堪荷载，将动摇震荡，摇晃颠覆，跌毁破坏，崩坏毁灭，不得安稳，无法聚集一处。」
‘‘Yathā, mahārāja, nāvā ekapurisasandhāraṇī bhaveyya, ekasmiṃ purise abhirūḷhe sā nāvā samupādikā bhaveyya. Atha dutiyo puriso āgaccheyya tādiso āyunā vaṇṇena vayena pamāṇena kisathūlena sabbaṅgapaccaṅgena. So taṃ nāvaṃ abhirūheyya. Apinu sā, mahārāja, nāvā dvinnampi dhāreyyā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, caleyya kampeyya nameyya onameyya vinameyya vikireyya vidhameyya viddhaṃseyya, na ṭhānamupagaccheyya, osīdeyya udake’’ti . ‘‘Evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī ekasseva tathāgatassa guṇaṃ dhāreti. Yadi dutiyo buddho uppajjeyya, nāyaṃ dasasahassī lokadhātu dhāreyya, caleyya…pe… na ṭhānamupagaccheyya.
「如大王所喻，一船为一人承载之，彼船由某人驾驭。若有次一人到来，俱以年龄、容貌、资力、全身强健斟酌，其能共乘此船乎？答曰『不能，船将摇晃颠覆破坏崩毁，不能统一聚集，反而沉没水中。』同理，此一万界唯可承一佛德藏。若有第二佛出，彼一万界必摇动破坏，不能容纳。」
‘‘Yathā vā pana, mahārāja, puriso yāvadatthaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya chādentaṃ yāvakaṇṭhamabhipūrayitvā. So tato pīṇito paripuṇṇo nirantaro tandīgato anonamitadaṇḍajāto punadeva tattakaṃ bhojanaṃ bhuñjeyya. Apinu kho so, mahārāja, puriso sukhito bhaveyyā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, sakiṃ bhuttova mareyyā’’ti. Evameva kho, mahārāja, ayaṃ dasasahassī lokadhātu ekabuddhadhāraṇī…pe… na ṭhānamupagaccheyyā’’ti.
「又譬喻者，大王，某人吃够所需之食后，填满喉咙，饱满满足，虽疲惫仍不断饮食。然其若吃饱则死去。大王啊，同理，此一万界唯能容纳一佛，非能接纳第二佛出现，终将不能稳定安住。」
‘‘Kiṃ nu kho, bhante nāgasena, atidhammabhārena pathavī calatī’’ti? ‘‘Idha, mahārāja, dve sakaṭā ratanaparipūritā bhaveyyuṃ yāvasmā mukhasamā. Eka sakaṭato ratanaṃ gahetvā ekamhi sakaṭe ākireyyuṃ. Apinu taṃ, mahārāja, sakaṭaṃ dvinnampi sakaṭānaṃ ratanaṃ dhāreyyā’’ti? ‘‘Na hi, bhante, nābhipi tassa caleyya, arāpi tassa bhijjeyyuṃ, nemipi tassa opateyya, akkhopi tassa bhijjeyyā’’ti. ‘‘Kinnu kho, mahārāja, atiratanabhārena sakaṭaṃ bhijjatī’’ti? ‘‘Āma, bhante’’ti. ‘‘Evameva kho, mahārāja, atidhammabhārena pathavī calatīti.
「尊者那迦森那，有何因地动乎？大王啊，如两车满载宝石，满至车口，一车取宝装另一车。宝石不可由两车共载。答曰『不，车必不动摇，不坠不陷，不偏不歪，不坏不碎。』问：甚由珍宝过重致车坏乎？答曰『是也。』大王啊，地震由此宝重过盛而起。」
‘‘Apica, mahārāja, imaṃ kāraṇaṃ buddhabalaparidīpanāya osāritaṃ. Aññampi tattha patirūpaṃ kāraṇaṃ suṇohi yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, parisāya vivādo uppajjeyya – ‘tumhākaṃ buddho, amhākaṃ buddho’ti ubhatopakkhajātā bhaveyyuṃ. Yathā, mahārāja, dvinnaṃ balavāmaccānaṃ parisāya vivādo uppajjeyya – ‘tumhākaṃ amacco, amhākaṃ amacco’ti ubhatopakkhajātā honti; evameva kho, mahārāja, yadi dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ, tesaṃ parisāya vivādo uppajjeyya – ‘tumhākaṃ buddho, amhākaṃ buddho’ti ubhatopakkhajātā bhaveyyuṃ. Idaṃ tāva mahārāja ekaṃ kāraṇaṃ yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti.
「又大王，此理乃由佛力光明示现。亦有相反因缘，可以听闻：何故二正觉不能同时出世？若二正觉同时起，群僧必发生争论，群方分立曰：『是你佛，是我佛』。犹如二家族强大宅邸，群方争执曰：『是你家主，是我家主』。故此大王，此乃唯一缘故致二正觉不能同时生世。」
‘‘Aparampi uttariṃ kāraṇaṃ suṇohi yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti. Yadi, mahārāja, dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe uppajjeyyuṃ ‘aggo buddho’ti yaṃ vacanaṃ taṃ micchā bhaveyya, ‘jeṭṭho buddho’ti ‘seṭṭho buddho’ti ‘visiṭṭho buddho’ti ‘uttamo buddho’ti ‘pavaro buddho’ti ‘asamo buddho’ti ‘asamasamo buddho’ti ‘appaṭisamo buddho’ti ‘appaṭibhāgī buddho’ti ‘appaṭipuggalo buddho’ti yaṃ vacanaṃ taṃ micchā bhaveyya. Idampi kho tvaṃ, mahārāja, kāraṇaṃ tathato sampaṭiccha yena kāraṇena dve sammāsambuddhā ekakkhaṇe nuppajjanti.
「且复当听，其后世尊之成道不可能同时发生二者。大王，若有二正自觉者同时成道，关于『第一佛』此语必为谬妄，『长白佛』『上首佛』『最胜佛』『上上佛』『尊贵佛』『无等佛』『最无等佛』『无可比佛』『无可比伴佛』『无可比个佛』诸语亦然谬妄。大王，此亦是你须确察之故，正因此故，二正自觉者不可能同时出现。」
‘‘Apica, mahārāja, buddhānaṃ bhagavantānaṃ sabhāvapakati esā yaṃ ekoyeva buddho loke uppajjati. Kasmā kāraṇā? Mahantattā sabbaññubuddhaguṇānaṃ. Aññampi, mahārāja, yaṃ loke mahantaṃ taṃ ekaṃyeva hoti. Pathavī, mahārāja, mahantā, sā ekāyeva; sāgaro mahanto, so ekoyeva; sineru girirājā mahanto, so ekoyeva; ākāso mahanto, so ekoyeva; sakko mahanto, so ekoyeva; mahābrahmā mahanto, so ekoyeva; tathāgato arahaṃ sammāsambuddho mahanto, so ekoyeva lokasmiṃ. Yattha te uppajjanti tattha aññesaṃ okāso na hoti. Tasmā, mahārāja, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho ekoyeva loke uppajjatī’’ti.
「大王，佛陀如来之体性如此，世间仅有一佛独现。何以故？盖因一切全知佛具足广大之本质。世间诸大者，皆唯一显现。大地广大，仅一；大海广大，唯一；辛诺山山王广大，唯一；虚空广大，唯一；天帝萨咖广大，唯一；大梵天广大，唯一；如来阿拉汉正自觉广大，亦唯一于世。诸大者所现之处，别无他虚空。故，大王，如来阿拉汉正自觉者，唯有一者现世。」
‘‘Sukathito, bhante nāgasena, pañho opammehi kāraṇehī’’ti (mi. pa. 5.1.1).
「纳迦舍那长老，问题以比喻尤为精当。」
Ekissālokadhātuyāti ekasmiṃ cakkavāḷe. Heṭṭhā imināva padena dasa cakkavāḷasahassāni gahitāni. Tānipi ekacakkavāḷeneva paricchindituṃ vaṭṭanti. Buddhā hi uppajjamānā imasmiṃyeva cakkavāḷe uppajjanti; uppajjanaṭṭhāne pana vārite ito aññesu cakkavāḷesu na uppajjantīti vāritameva hoti. Apubbaṃ acarimanti ettha cakkaratanapātubhāvato pubbe pubbaṃ, tasseva antaradhānato pacchā carimaṃ. Tattha dvidhā cakkaratanassa antaradhānaṃ hoti – cakkavattino kālakiriyāya vā pabbajjāya vā. Antaradhāyamānañca pana taṃ kālakiriyato vā pabbajjato vā sattame divase antaradhāyati. Tato paraṃ cakkavattino pātubhāvo avārito. Kasmā pana ekacakkavāḷe dve cakkavattino nuppajjantīti? Vivādupacchedato anacchariyabhāvato cakkaratanassa mahānubhāvato ca. Dvīsu hi uppajjantesu ‘amhākaṃ rājā mahanto, amhākaṃ rājā mahanto’ti vivādo uppajjeyya. ‘Ekasmiṃ dīpe cakkavattī, ekasmiṃ dīpe cakkavattī’ti ca anacchariyo bhaveyya. Yo cāyaṃ cakkaratanassa dvisahassadīpaparivāresu catūsu mahādīpesu issariyānuppadānasamattho mahānubhāvo, so parihāyeyya. Iti vivādupacchedato anacchariyabhāvato cakkaratanassa mahānubhāvato ca na ekacakkavāḷe dve uppajjanti.
所谓『一轮世界』，即一宇宙界。以下以此词表示十万轮世界。此等亦以一轮世界为界限而分割。佛陀正是在此一宇宙界而生，生处以外诸轮世界彼不得生，此谓界限。过去常有如此轮宝降临，先后隐没。轮宝隐没有二——或因轮主寿命终尽，或因出家遁世。隐没者七日后，轮主必复现。然后轮主现显无间断。何以不可能一轮界中出现双轮世界主？因其争端不断，且非惊异复有轮宝显现巨大。若在两千轮世界包围之四大洲上，兼具巨大轮主，不可存在二轮世界主。故以争端断绝与珍异之故，轮宝虽多，无二轮主同一轮界现起。」
Yaṃ ittho arahaṃ assa sammāsambuddhoti ettha tiṭṭhatu tāva sabbaññuguṇe nibbattetvā lokattāraṇasamattho buddhabhāvo, paṇidhānamattampi itthiyā na sampajjati.
「此若妇人立于‘为阿拉汉、正自觉者’之语，则其佛之光明具足一切智慧，以拔度世人，虽其志愿虽微，犹无所成。」
‘‘Manussattaṃ liṅgasampatti, hetu satthāradassanaṃ;
「人身为标志成就之所在，乃教师现教之缘起；」
Pabbajjā guṇasampatti, adhikāro ca chandatā;
沙弥出家具足功德，且具行为之自主与禅悦。
Aṭṭhadhammasamodhānā, abhinīhāro samijjhatī’’ti. (bu. vaṃ. 2.59);
教团八法和谐，行为之凝练不可言说。
Imāni hi paṇidhānasampattikāraṇāni. Iti paṇidhānampi sampādetuṃ asamatthāya itthiyā kuto buddhabhāvoti ‘‘aṭṭhānametaṃ, anavakāso yaṃ itthī arahaṃ assa sammāsambuddho’’ti vuttaṃ. Sabbākāraparipūro vā puññussayo sabbākāraparipūrameva attabhāvaṃ nibbattetīti purisova arahaṃ hoti sammāsambuddho.
此诸成就乃誓愿成因。诠曰：女性难成佛道，故云『此乃女性难得之境界，即女性难成阿拉汉和正自觉者』。众善圆满福德，必成己果涅槃，故人中必成阿拉汉正自觉者。
Yaṃitthī rājā assa cakkavattītiādīsupi yasmā itthiyā kosohitavatthaguyhādīnaṃ abhāvena lakkhaṇāni na paripūrenti, itthiratanabhāvena sattaratanasamaṅgitā na sampajjati, sabbamanussehi ca adhiko attabhāvo na hoti, tasmā ‘‘aṭṭhānametaṃ anavakāso yaṃ itthī rājā assa cakkavattī’’ti vuttaṃ. Yasmā ca sakkattādīnipi tīṇi ṭhānāni uttamāni, itthiliṅgañca hīnaṃ , tasmā tassā sakkattādīnipi paṭisiddhāni. Nanu ca yathā itthiliṅgaṃ evaṃ purisaliṅgampi brahmaloke natthi, tasmā ‘‘yaṃ puriso brahmattaṃ kāreyya – ṭhānametaṃ vijjatī’’tipi na vattabbaṃ siyāti? No na vattabbaṃ. Kasmā? Idha purisassa tattha nibbattanato. Brahmattanti hi mahābrahmattaṃ adhippetaṃ. Itthī ca idha jhānaṃ bhāvetvā kālaṃ katvā brahmapārisajjānaṃ sahabyataṃ upapajjati, na mahābrahmānaṃ. Puriso pana tattha na uppajjatīti na vattabbo. Samānepi cettha ubhayaliṅgābhāve purisasaṇṭhānāva brahmāno, na itthisaṇṭhānā. Tasmā suvuttamevetaṃ.
所谓女性为王与转轮圣王等名号，皆因女性缺乏守护慈善义等特质，不具七宝之性，且胜过诸人之自性不可具足。故有说『此乃女性难得之境界，女性难成王与转轮圣王』。且其三贵种亦属上乘，但女性品类低劣，故其王者身份亦难断定。须知虽无男性类比之高贵，故不宜论人间众生能成梵天上位。实则男性则可成大梵天。女性此生修禅定，时至即能伴随梵天众而非大梵天。男子则不生此地，亦不适生于他界；男女两性俱无此条件得成梵天，故云言之理甚明。
Kāyaduccaritassātiādīsu yathā nimbabījakosātakībījādīni madhuraṃ phalaṃ na nibbattenti, asātaṃ amadhurameva nibbattenti, evaṃ kāyaduccaritādīni madhuraṃ vipākaṃ na nibbattenti, amadhurameva nibbattenti. Yathā ca ucchubījasālibījādīni madhuraṃ sādhurasameva phalaṃ nibbattenti, na asātaṃ kaṭukaṃ, evaṃ kāyasucaritādīni madhurameva vipākaṃ nibbattenti, na amadhuraṃ. Vuttampi cetaṃ –
身体恶行诸苦如胡杨豆、枸豆种子，虽有些许甘甜果实，终仍不生甜美。身体恶行亦然，虽有果报，然非甜美之果；反得苦果。反之如椰子、米种之类，必得合宜甘美之果，绝不会生苦恶果。故教言：
‘‘Yādisaṃ vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ;
『如同播种何种种子，终将结何种果实。』
Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakanti. (saṃ. ni. 1.256);
善行者则作善，恶行者则作恶。
Tasmā ‘‘aṭṭhānametaṃ anavakāso, yaṃ kāyaduccaritassā’’tiādi vuttaṃ.
所以说：“此处无此空间，即谓‘为身体作恶之处’等。”
Kāyaduccaritasamaṅgītiādīsu samaṅgīti pañcavidhā samaṅgitā – āyūhanasamaṅgitā, cetanāsamaṅgitā, kammasamaṅgitā, vipākasamaṅgitā, upaṭṭhānasamaṅgitāti. Tattha kusalākusalakammāyūhanakkhaṇe ‘āyūhanasamaṅgitā’ vuccati. Tathā ‘cetanāsamaṅgitā’. Yāva pana arahattaṃ na pāpuṇanti tāva sabbepi sattā pubbe upacitaṃ vipākārahaṃ kammaṃ sandhāya kammasamaṅginoti vuccanti – esā ‘kammasamaṅgitā’. ‘Vipākasamaṅgitā’ pana vipākakkhaṇeyeva veditabbā. Yāva pana sattā arahattaṃ na pāpuṇanti tāva tesaṃ tato tato cavitvā niraye tāva uppajjamānānaṃ aggijālalohakumbhīādīhi upaṭṭhānākārehi nirayo, gabbhaseyyakattaṃ āpajjamānānaṃ mātukucchi, devesu uppajjamānānaṃ kapparukkhavimānādīhi upaṭṭhānākārehi devalokoti evaṃ upapattinimittaṃ upaṭṭhāti. Iti nesaṃ iminā uppattinimittūpaṭṭhānena aparimuttattā ‘upaṭṭhānasamaṅgitā’ nāma. Sāva calati, sesā niccalā. Niraye hi upaṭṭhitepi devaloko upaṭṭhāti; devaloke upaṭṭhitepi nirayo upaṭṭhāti; manussaloke upaṭṭhitepi tiracchānayoni upaṭṭhāti; tiracchānayoniyā ca upaṭṭhitāyapi manussaloko upaṭṭhātiyeva.
所谓身体恶行相等等，五种相等——寿命相等、意念相等、行为相等、果报相等、现前相等。其间以善恶行为之寿命为“寿命相等”，意念亦然。然未至阿拉汉者，众生皆随前所作之果报有业缘之行为，是为“行为相等”。至于果报之相，仅于果报之时明显。众生未至阿拉汉时，间或死去，因果报生于地狱，或以烈火、铁锅等形象现前，称之“现前相”等。此缘现前果报未能解脱故称“现前相等”。轮回无休止，地狱现前亦现，天界现前亦现，人间与非人界相互现前。
Tatridaṃ vatthu – soṇagiripāde kira acelavihāre soṇatthero nāma eko dhammakathiko. Tassa pitā sunakhavājiko nāma luddako ahosi. Thero taṃ paṭibāhantopi saṃvare ṭhapetuṃ asakkonto ‘mā nassi varāko’ti mahallakakāle akāmakaṃ pabbājesi. Tassa gilānaseyyāya nipannassa nirayo upaṭṭhāsi. Soṇagiripādato mahantā mahantā sunakhā āgantvā khāditukāmā viya samparivāresuṃ. So mahābhayabhīto ‘‘vārehi, tāta soṇa! Vārehi, tāta soṇā’’ti āha. ‘‘Kiṃ mahātherā’’ti? ‘‘Na passasi, tātā’’ti taṃ pavattiṃ ācikkhi. Soṇatthero ‘kathañhi nāma mādisassa pitā niraye nibbattissati, patiṭṭhāhamassa bhavissāmī’ti sāmaṇerehi nānāpupphāni āharāpetvā cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇesu mālāsanthārapūjañca āsanapūjañca kāretvā pitaraṃ mañcena cetiyaṅgaṇaṃ haritvā mañce nipajjāpetvā ‘‘ayaṃ me, mahāthera, pūjā tumhākaṃ atthāya katā; ‘ayaṃ me, bhagavā, duggatapaṇṇākāro’ti vatvā bhagavantaṃ vanditvā cittaṃ pasādehī’’ti āha. So mahāthero pūjaṃ disvā tathākaronto cittaṃ pasādesi. Tāvadevassa devaloko upaṭṭhāsi, nandavanacittalatāvanamissakavanaphārusakavanavimānāni ceva devanāṭakāni ca parivāretvā ṭhitāni viya ahesuṃ. So ‘‘apetha, soṇa! Apetha, soṇā’’ti āha. ‘‘Kimidaṃ, mahātherā’’ti? ‘‘Etā te, tāta, mātaro āgacchantī’’ti. ‘Thero saggo upaṭṭhito mahātherassā’ti cintesi . Evaṃ upaṭṭhānasamaṅgitā calatīti veditabbā. Etāsu samaṅgitāsu idha āyūhanacetanākammasamaṅgitāvasena ‘‘kāyaduccaritasamaṅgī’’tiādi vuttaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
此中一则：据说在颂那山脚有一名僧，名颂那长老，善说法者。其父为酗酒者，名为狗喙。此长老虽劝导父亲，却不能约束，故于壮年时心生厌离，出家为沙门。父病卧床时，陷于地狱之苦。颂那山下大批狗喙似闻其嗅，欲啖之，长老甚恐呼喊：“退开，父亲颂那！退开，父亲颂那！”有人问：“为何如此？”告以原因。颂那长老以各种鲜花，呈献沙门，供养墓地及佛塔，安放寝具，谓：“此乃为父所作供养，亦称此为如来供养，心生清净。”大长老见供养感动安乐。此时天界诸天来护，环绕如置林园、旷野、清凉宫殿之境，如此守护。长老谓：“退开！退开！”回答道：“母亲将至。”他思：“大长老所护之天界显现。”是为“现前相等”中“行相与意相相等”之例，余处亦同，仅是诠释其意义深远耳。
Paṭhamabalaniddesavaṇṇanā. · 第一力论释
Dutiyabalaniddeso第二力之解说
§810
810. Dutiyabalaniddese gatisampattipaṭibāḷhānīti gatisampattiyā paṭibāhitāni nivāritāni paṭisedhitāni. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha ca gatisampattīti sampannā gati devaloko ca manussaloko ca. Gativipattīti vipannā gati cattāro apāyā. Upadhisampattīti attabhāvasamiddhi. Upadhivipattīti hīnaattabhāvatā. Kālasampattīti surājasumanussakālasaṅkhāto sampannakālo. Kālavipattīti durājadumanussakālasaṅkhāto vipannakālo. Payogasampattīti sammāpayogo. Payogavipattīti micchāpayogo.
第810条：第二重判定中所谓“行所具足与阻止”者，谓行所具足者为具足之境界，包括天界与人间。行所阻止者为受损之境界，包括四恶趣。所依具足者，谓有自性生起。所依受损者，谓自性衰减。时间具足者，谓天上人间时间长久。时间受损者，谓时间短暂。正确相续者为正续，错误相续者为邪续。
Tattha ekaccassa bahūni pāpakammāni honti. Tāni gativipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃ devesu vā manussesu vā nibbatto. Tādise ca ṭhāne akusalassa vāro natthi, ekantaṃ kusalasseva vāroti. Evamassa tāni kammāni gatisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.
其中部分众生有众多恶业，因果受报则陷于受损之境。然有些生灵，因一善业而获生天、人界等具足生境，因缘所至，非恶无善，只有纯善。由此知见诸业于行所具足境界之果报，皆不逆转。
Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni upadhivipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena upadhisampattiyaṃ ṭhito susaṇṭhitaṅgapaccaṅgo abhirūpo dassanīyo brahmavacchasadiso. Sacepi dāsiyā kucchismiṃ dāsajāto hoti ‘evarūpo attabhāvo kiliṭṭhakammassa nānucchaviko’ti hatthimeṇḍaassabandhakagopālakakammādīni taṃ na kārenti; sukhumavatthāni nivāsāpetvā bhaṇḍāgārikaṭṭhānādīsu ṭhapenti. Sace itthī hoti, hatthibhattapacanādīni na kārenti; vatthālaṅkāraṃ datvā sayanapālikaṃ vā naṃ karonti, somadevi viya vallabhaṭṭhāne vā ṭhapenti. Bhātikarājakāle kira gomaṃsakhādake bahujane gahetvā rañño dassesuṃ. Te ‘daṇḍaṃ dātuṃ sakkothā’ti puṭṭhā ‘na sakkomā’ti vadiṃsu. Atha ne rājaṅgaṇe sodhake akaṃsu. Tesaṃ ekā dhītā abhirūpā dassanīyā pāsādikā. Taṃ disvā rājā antepuraṃ abhinetvā vallabhaṭṭhāne ṭhapesi. Sesañātakāpi tassā ānubhāvena sukhaṃ jīviṃsu. Tādisasmiñhi attabhāve pāpakammānipi vipākaṃ dātuṃ na sakkonti. Evaṃ upadhisampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.
虽说将来有许多恶业存在，这些恶业在增上果报者的果报中会转变为恶报。然而，有一位因一善业而具备增上果报者的果报，稳固且庄严如胜利者之相，显现出相宜且可观之形，宛若梵天的祥瑞。如果此人是婢女或奴婢，因出生于奴婢之家，虽本为污秽的行为产生之生命，但她不作如养象师、缰绳奴仆、看守牧儿等业；而是谨慎保持细微洁净，安置于粮仓、仓库等处。若是妇女，不作象夫喂养之类的粗重活；施予衣物和装饰，置于寝榻或如索摩天女的宠爱处。农时中，曾携众人至王室所设种植场供王主观看，但他们说“我等无法受罚”，后被王宫清查。其一女儿貌美可观，惹人欢喜。王见后，接纳置于宠妃处，其家人亦依她恩泽而安乐生活。由此可知，在此种相宜之生命中，即使有恶业也无法产生恶报。由此明白，增上果报坚固者，不会得恶报。
Ekassa bahūni pāpakammāni honti. Tāni kālavipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena paṭhamakappikānaṃ vā cakkavattirañño vā buddhānaṃ vā uppattisamaye surājasumanussakāle nibbatto. Tādise ca kāle nibbattassa akusalassa vipākaṃ dātuṃ okāso natthi, ekantaṃ kusalasseva okāsoti. Evaṃ kālasampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.
一个人有许多恶业，这些恶业会因时节果报而转变。然而，此人凭一善业而成为特定时代的国王、正觉、佛陀等；在这些出现的时代，恶业无法成熟为恶报，只有纯善业才有机会成熟。由此知晓，时节果报坚固者，不会得恶报。
Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni payogavipattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena payogasampattiyaṃ ṭhito pāṇātipātādīhi virato kāyavacīmanosucaritāni pūreti. Tādise ṭhāne akusalassa vipaccanokāso natthi, ekantaṃ kusalasseva okāsoti. Evaṃ payogasampattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.
虽有许多恶业存在，这些恶业会因便利果报而转变。然而，此人凭一善业而具备便利果报，厌离杀生等身体、语言、意业恶行，贯彻修习善法。在此处恶业无果报的可能性，不存在，只有善业可得成熟。由此明白，便利果报坚固者，不得恶报。
Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni gatisampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So panekena pāpakammena gativipattiyaṃyeva nibbatto. Tatthassa tāni kammāni upagantvā vārena vārena vipākaṃ denti – kālena niraye nibbattāpenti, kālena tiracchānayoniyaṃ, kālena pettivisaye, kālena asurakāye, dīghenāpi addhunā apāyato sīsaṃ ukkhipituṃ na denti. Evaṃ gatisampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni gativipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.
虽有许多恶业存在，这些恶业在归趣果报者的归趣中无法成熟。然而，此人因一恶业生受恶趣果报，在地狱、畜生、饿鬼、阿修罗等处经历果报，且久远时代中恶趣也难免头颅被砍断。由此知晓，归趣果报坚固者，虽经历归趣，恶报不再转变。
Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni upadhisampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ . So pana ekena pāpakammena upadhivipattiyaṃyeva patiṭṭhito dubbaṇṇo durūpo dussaṇṭhito bībhaccho pisācasadiso. So sace dāsiyā kucchiyaṃ dāsajāto ‘imāni etassa anucchavikānī’ti sabbāni naṃ kiliṭṭhakammāni kārenti antamaso pupphachaḍḍakakammaṃ upādāya. Sace itthī hoti ‘imāni etissā anucchavikānī’ti sabbāni naṃ hatthibhattapacanādīni kiliṭṭhakammāni kārenti. Kulagehe jātampi baliṃ sādhayamānā rājapurisā ‘gehadāsī’ti saññaṃ katvā bandhitvā gacchanti, kotalavāpīgāme mahākuṭumbikassa gharaṇī viya. Evaṃ upadhisampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni upadhivipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.
虽有许多恶业存在，这些恶业在增上果报者的果报中无法成熟。然而，此人因一恶业而得增上果报之恶果，身丑恶形如鬼魅妖怪。如果是奴婢或婢女，因其出生污秽，不作成全与主人相应的净行，却行诸多污秽恶业，尤其因放置死花而为最恶。若为女眷，则作持象夫喂养等污秽之事。其家人若将其作为献祭礼物，称为“家奴”，则被束缚送往敌国和坝村，像大族之家之妾室般，被置于牢房。由此知晓，增上果报坚固者虽有恶业，却不能令恶报成熟，因果报不转变。
Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni kālasampattiyaṃ nibbātassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena kālavipattiyaṃ durājadumanussakāle kasaṭe niroje dasavassāyukakāle nibbatto, yadā pañca gorasā pacchijjanti, kudrūsakaṃ aggabhojanaṃ hoti. Kiñcāpi manussaloke nibbatto, migapasusarikkhajīviko pana hoti. Evarūpe kāle kusalassa vipaccanokāso natthi, ekantaṃ akusalasseva hoti. Evaṃ kālasampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni kālavipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.
虽有许多恶业存在，这些恶业在时节果报者的果报中无法成熟。然而，此人因一恶业于恶世间，贫病交加直至十年寿终，五谷不熟、食物粗劣；虽在人世，却如生活于野兽丛林。此种时代恶业无果报之机会，全由恶业而生。由此明白，时节果报坚固者虽有恶业，恶报不得成熟，果报不转变。
Aparassāpi bahūni pāpakammāni honti. Tāni payogasampattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana payogavipattiyaṃ ṭhito pāṇātipātādīni dasa akusalakammāni karoti. Tamenaṃ sahoḍḍhaṃ gahetvā rañño dassenti. Rājā bahūkammakāraṇāni kāretvā ghātāpeti. Evaṃ payogasampattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni payogavipattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catūhi sampattīhi paṭibāhitaṃ pāpakammaṃ vipākaṃ adatvā catasso vipattiyo āgamma deti.
甚至有许多恶业存在。这些恶业如果立足于增长便不会发生果报。然而，他立足于恶果，犯下了杀生等十种不善业。于是，带着这些恶业的增长，告诉国王。国王因造作许多恶业而杀人。如此由于增长的损害无法承受，他于是经历恶果而报应。这就是说，如此由四种增长所维持的恶业，虽然不生恶果，却仍会因遭遇四种恶果而加受报应。
Yathā hi kocideva puriso kenacideva kammena rājānaṃ ārādheyya. Athassa rājā ṭhānantaraṃ datvā janapadaṃ dadeyya. So taṃ sammā paribhuñjituṃ asakkonto makkaṭena gahitabhattapuṭaṃ viya bhindeyya; yassa yaṃ yānaṃ vā vāhanaṃ vā dāsaṃ vā dāsiṃ vā ārāmaṃ vā vatthuṃ vā sampannarūpaṃ passati, sabbaṃ balakkārena gaṇheyya. Manussā ‘rājavallabho’ti kiñci vattuṃ na sakkuṇeyyuṃ. So aññassa vallabhatarassa rājamahāmattassa virujjheyya. So taṃ gahetvā supothitaṃ pothāpetvā bhūmiṃ piṭṭhiyā ghaṃsāpento nikkaḍḍhāpetvā rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘asuko nāma te , deva, janapadaṃ bhindatī’ti gaṇhāpeyya. Rājā bandhanāgāre bandhāpetvā ‘asukena nāma kassa kiṃ avahaṭa’nti nagare bheriṃ carāpeyya. Manussā āgantvā ‘mayhaṃ idaṃ gahitaṃ, mayhaṃ idaṃ gahita’nti viravasahassaṃ uṭṭhāpeyyuṃ. Rājā bhiyyoso mattāya kuddho nānappakārena taṃ bandhanāgāre kilametvā ghātāpetvā ‘gacchatha naṃ susāne chaḍḍetvā saṅkhalikā āharathā’ti vadeyya. Evaṃsampadamidaṃ daṭṭhabbaṃ.
譬如某人因某种业得以获得国王的赏赐，国王赐给他领地。他不能正当管理这领地，如猴子弄破盛饭的碗。无论车马、奴隶、园舍或地产若完美无缺，他都凭力气夺取。他不能以“国君心腹”自居。便反抗别人的贵族长官，拿着破烂书本，践踏土地，毁坏庄稼，来到国王面前说：“诸天，这个领地是恶人所持，有坏。”国王将他关入囚室，吩咐众人在城中敲锣。百姓前来喊叫说：“这东西是我所夺，我所夺。”国王更为愤怒，用各种刑具折磨他杀之，说：“送他去葬身之地，卸下镣铐！”此类现象应当观察。
Tassa hi purisassa hi kenacideva kammena rājānaṃ ārādhetvā ṭhānantaraṃ laddhakālo viya puthujjanassāpi kenacideva puññakammena sagge nibbattakālo. Tasmiṃ janapadaṃ bhinditvā manussānaṃ santakaṃ gaṇhante kassaci kiñci vattuṃ avisahanakālo viya imasmimpi sagge nibbatte akusalassa vipaccanokāsaṃ alabhanakālo. Tassa ekadivasaṃ ekasmiṃ rājavallabhatare virajjhitvā tena kuddhena naṃ pothāpetvā rañño ārocetvā bandhanāgāre bandhāpitakālo viya imassa saggato cavitvā niraye nibbattakālo. Manussānaṃ ‘mayhaṃ idaṃ gahitaṃ, mayhaṃ idaṃ gahita’nti viravakālo viya tasmiṃ niraye nibbatte sabbākusalakammānaṃ sannipatitvā gahaṇakālo. Susāne chaḍḍetvā saṅkhalikānaṃ āharaṇakālo viya ekekasmiṃ kamme khīṇe itarassa itarassa vipākena nirayato sīsaṃ anukkhipitvā sakalakappaṃ nirayamhi paccanakālo. Kappaṭṭhitikakammañhi katvā ekakappaṃ nirayamhi paccanakasattā neva eko, na dve, na sataṃ, na sahassaṃ. Evaṃ paccanakasattā kira gaṇanapathaṃ vītivattā.
因为这个人由于某种业得告国王赏赐，普通人也因此获得资粮，生往天上。人将所夺领地毁坏，成为众生祥和的障碍，这是未获什么东西却不得心安，犹如天上生恶报的时刻。某日他罢免一位贵族，用愤怒折磨他，报信国王，将其囚于囚室，好似这天国的消逝转生地狱的时刻。百姓喊叫着：“这是我夺取的东西，这是我夺的东西。”如同愤怒的时刻，他在地狱中转生，所有恶业汇聚时，正是恶果报现的时间。卸下镣铐转赦之时，好比驱使镣铐去取物的时刻。当功德消尽，各自以他业受报，将头颅堆在地狱中，终年受苦。在地狱中不断转生，人数不止一人、二人、一百人、一千人。如此转生数目难以计算，永无止息。
Atthekaccāni kalyāṇāni kammasamādānāni gativipattipaṭibāḷhāni na vipaccantītiādīsupi evaṃ yojanā veditabbā. Idhekaccassa bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni gatisampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyuṃ. So pana ekena pāpakammena gativipattiyaṃ niraye vā asurakāye vā nibbatto. Tādise ca ṭhāne kusalaṃ vipākaṃ dātuṃ na sakkoti, ekantaṃ akusalameva sakkotīti. Evamassa tāni kammāni gativipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.
有些善业的增长和果报的维持非常强烈，不会断失等，依此规律当知。这里有些众多善业，这些善业若立足于增长便会生果。然而，此人因一恶业而因果报转生于地狱或修罗道。在此处无法现出善果，唯独现恶果。由此认识这些业的增长和果报的维持不生失坏。
Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni upadhisampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena upadhivipattiyaṃ patiṭṭhito dubbaṇṇo hoti pisācasadiso. So sacepi rājakule nibbatto pituaccayena ‘kiṃ imassa nissirīkassa rajjenā’ti rajjaṃ na labhati. Senāpatigehādīsu nibbattopi senāpatiṭṭhānādīni na labhati.
甚至有很多善业，这些善业如果依靠维持便能成熟果报。他因一恶业维持恶果，却变得苦难，像鬼类一样。如果生于王室，父亲辞世时无法继承王位。即使担任军队将领，也不能承袭将军职位。
Imassa panatthassāvibhāvatthaṃ dīparājavatthu kathetabbaṃ – rājā kira putte jāte deviyā pasīditvā varaṃ adāsi. Sā varaṃ gahetvā ṭhapesi. Kumāro sattaṭṭhavassakāleva rājaṅgaṇe kukkuṭe yujjhāpesi. Eko kukkuṭo uppatitvā kumārassa akkhīni bhindi. Kumāramātā devī puttassa pannarasasoḷasavassakāle ‘rajjaṃ vāressāmī’ti rājānaṃ upasaṅkamitvā āha – ‘‘deva, tumhehi kumārassa jātakāle varo dinno. Mayā so gahetvā ṭhapito; idāni naṃ gaṇhāmī’’ti. ‘‘Sādhu, devi, gaṇhāhī’’ti. ‘‘Mayā, deva, tumhākaṃ santikā kiñci aladdhaṃ nāma natthi . Idāni pana mama puttassa rajjaṃ vāremī’’ti. ‘‘Devi, tava putto aṅgavikalo. Na sakkā tassa rajjaṃ dātu’’nti . ‘‘Tumhe mayhaṃ ruccanakavaraṃ adātuṃ asakkontā kasmā varaṃ adatthā’’ti? Rājā ativiya nippīḷiyamāno ‘‘na sakkā tuyhaṃ puttassa sakalalaṅkādīpe rajjaṃ dātuṃ; nāgadīpe pana chattaṃ assāpetvā vasatū’’ti nāgadīpaṃ pesesi. So dīparājā nāma ahosi. Sace cakkhuvikalo nābhavissā tiyojanasatike sakalatambapaṇṇidīpe sabbasampattiparivāraṃ rajjaṃ alabhissā. Evaṃ upadhivipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.
为此略述一下帝王城的故事——国王生子后，天女喜爱儿子，赐予祝福。他接受祝福，将其置于适所。王子七岁时，在宫殿中斗鸡。一只公鸡突起，把王子眼睛刺破。王妃子在王子十五六岁时，前去见国王说：“诸天，王子生时有赐福，我拿着受过祝福的东西。现在我不接受它了。”国王答应：“好，好，你拿去吧。”她说：“我这里什么也没有，只接受我的儿子为君主。”国王说：“你的儿子残疾，不能继承王位。”她问：“你为何不给我的儿子最好财富？”国王十分痛苦地说：“不能给你这个残疾儿子全装饰的王位，只能给他纳迦岛加盖帐篷以生活。”他派去纳迦岛，称为帝王岛。如果他没有失明，在离三由旬处的覆盖树叶的岛上将获得全福报。由此知善业的维持和果报不会中断。
Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni kālasampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. So pana ekena pāpakammena kālavipattiyaṃ durājadumanussakāle kasaṭe niroje appāyuke gatikoṭike nibbatto. Tādise ca kāle kalyāṇakammaṃ vipākaṃ dātuṃ na sakkotīti. Evaṃ kālavipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti.
虽然将来会有很多善行存在，但这些善行依赖于时间的成熟才会产生果报。相反，因一件恶业而遭遇时间成熟的结果时，无论是在恶劣的人间时代或善美的人间时代，都会经历痛苦、疾病、不善的境地和断灭。因此，此类依赖时间成熟而必定产生果报的善业，是无法给予果报的。由此可以理解，这些依赖时间成熟的善业不会产生反果。
Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni payogasampattiyaṃ ṭhitassa vipacceyyuṃ. Ayaṃ pana payogavipattiyaṃ ṭhito pāṇaṃ hanti…pe… sabbaṃ dussīlyaṃ pūreti. Tathā tena saddhiṃ samajātikānipi kulāni āvāhavivāhaṃ na karonti; ‘itthidhutto surādhutto akkhadhutto ayaṃ pāpapuriso’ti ārakā parivajjenti. Kalyāṇakammāni vipaccituṃ na sakkonti. Evaṃ payogavipattipaṭibāḷhāni na vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catasso sampattiyo āgamma vipākadāyakaṃ kalyāṇakammaṃ catūhi vipattīhi paṭibāhitattā na vipaccati.
虽然将来会有很多善行存在，但这些善行依赖于用途的成熟才会产生果报。此处依赖用途成熟的恶业将害命，充满一切恶行。因此，其家族不会让适龄女子进行嫁娶，酒鬼、嗜酒者、妄语者常常远离认为“这是恶劣之人”的此人。善业因用途成熟而不能产生果报。由此可以理解，这些依赖用途成熟的善业不会产生反果。由此四种成熟——时间、用途、归趣、依止——皆已成就的善业，由于被四种成熟所制约，不能产生果报。
Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni gativipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena gatisampattiyaṃyeva nibbatto. Tatthassa tāni kammāni upagantvā vārena vārena vipākaṃ denti – kālena manussaloke nibbattāpenti, kālena devaloke. Evaṃ gativipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni gatimampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.
虽然将来会有很多善行存在，但这些善行依赖于归趣的成熟时不会产生果报。但因一件善业，依归趣成熟而终止轮回的果报将产生。那些善业接近归趣者，会逐渐给予果报——有时转生于人间，有时转生于天界。由此可知，这些被归趣成熟所制约、无法产生果报的善业，因获得归趣成熟后才会产生果报。
Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni upadhivipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena upadhisampattiyaṃyeva patiṭṭhito abhirūpo dassanīyo pāsādiko brahmavacchasadiso. Tassa upadhisampattiyaṃ ṭhitattā kalyāṇakammāni vipākaṃ denti. Sace rājakule nibbattati aññesu jeṭṭhakabhātikesu santesupi ‘etassa attabhāvo samiddho, etassa chatte ussāpite lokassa phāsu bhavissatī’ti tameva rajje abhisiñcanti. Uparājagehādīsu nibbatto pituaccayena oparajjaṃ, senāpatiṭṭhānaṃ, bhaṇḍāgārikaṭṭhānaṃ, seṭṭhiṭṭhānaṃ labhati. Evaṃ upadhivipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni upadhisampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.
虽然将来会有很多善行存在，但这些善行依赖于依止的成熟时不会产生果报。因一件善业，依止成熟而稳固，表现美好，宜于观看，庄严，犹如梵语。由于依止成熟，这些善业会产生果报。若诞生于王族，即使在其他有年长兄弟的王子中，也会被尊崇“此人为贤德，王位昌明，世间光辉，必将继承王位”。若在太子府等出生，则因父亲的过世而得继承太子位、领军职位、国库所在、商人职位。由此可知，这些被依止成熟制约的善业无法产生果报，因获得依止成熟后产生果报。
Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni kālavipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena kālasampattiyaṃ nibbatto surājasumanussakāle. Tādisāya kālasamiddhiyā nibbattassa kalyāṇakammaṃ vipākaṃ deti.
虽然将来会有很多善行存在，但这些善行依赖于时间成熟时不会产生果报。但因一件善业，依时间成熟而终止轮回，在人间乐庄严的时代出生。正因这般时间的成熟，终止轮回者的善业才得以产生果报。
Tatridaṃ mahāsoṇattherassa vatthu kathetabbaṃ – brāhmaṇatissabhaye kira cittalapabbate dvādasa bhikkhusahassāniṃ paṭivasanti. Tathā tissamahāvihāre. Dvīsupi mahāvihāresu tiṇṇaṃ vassānaṃ vaṭṭaṃ ekarattameva mahāmūsikāyo khāditvā thusamattameva ṭhapesuṃ. Cittalapabbate bhikkhusaṅgho ‘tissamahāvihāre vaṭṭaṃ vattissati, tattha gantvā vasissāmā’ti vihārato nikkhami. Tissamahāvihārepi bhikkhusaṅgho ‘cittalapabbate vaṭṭaṃ vattissati, tattha gantvā vasissāmā’ti vihārato nikkhami. Ubhatopi ekissā gambhīrakandarāya tīre samāgatā pucchitvā vaṭṭassa khīṇabhāvaṃ ñatvā ‘tattha gantvā kiṃ karissāmā’ti catuvīsati bhikkhusahassāni gambhīrakandaravanaṃ pavisitvā nisīditvā nisinnanīhāreneva anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyiṃsu. Pacchā bhaye vūpasante bhikkhusaṅgho sakkaṃ devarājānaṃ gahetvā dhātuyo saṃharitvā cetiyaṃ akāsi.
此中应说明长老摩诃苏那的事迹——传说婆罗门蒂萨氏族聚居于知心山上，有十二万比库同住。如此住于蒂萨大寺中。两个大寺连续三年轮流在一区域聚集大老鼠，吃食，停止增殖，仅剩少量而安住。知心山上的比库僧团从寺中出来，说：“蒂萨大寺将在此区域继续轮值，我们将前往那里居住。”蒂萨大寺的比库僧团也说：“知心山上的区域将轮值，我们将前往那里居住。”两方僧团汇聚于一片深谷岸边，曾问及老鼠群是否已绝，确认后问道：“既然如此，前往那里又将如何呢？”二万四千比库进入深谷林中，端坐地上，如同依止而无染着的涅槃法藏而随顺涅槃。后于恐怖消退，安住的比库僧团拥戴萨咖天帝，收集涅槃之法舍利，建造佛塔。
Brāhmaṇatissacoropi janapadaṃ viddhaṃsesi. Saṅgho sannipatitvā mantetvā ‘‘coraṃ paṭibāhatū’’ti sakkasantikaṃ aṭṭha there pesesi. Sakko devarājā ‘‘mayā, bhante, uppanno coro na sakkā paṭibāhituṃ. Saṅgho parasamuddaṃ gacchatu. Ahaṃ samuddārakkhaṃ karissāmī’’ti. Saṅgho sabbadisāhi nāgadīpaṃ gantvā jambukolapaṭṭane tibhūmikaṃ mahāuḷumpaṃ bandhāpesi. Ekā bhūmikā udake osīdi. Ekissā bhikkhusaṅgho nisinno. Ekissā pattacīvarāni ṭhapayiṃsu. Saṃyuttabhāṇakacūḷasīvatthero, isidattatthero, mahāsoṇattheroti tayo therā tāsaṃ parisānaṃ pāmokkhā. Tesu dve therā mahāsoṇattheraṃ āhaṃsu – ‘‘āvuso mahāsoṇa, abhiruha mahāuḷumpa’’nti. ‘‘Tumhe pana, bhante’’ti? ‘‘Āvuso, udake maraṇampi thale maraṇampi ekameva . Na mayaṃ gamissāma. Taṃ nissāya pana anāgate sāsanassa paveṇī ṭhassati. Gaccha tvaṃ, āvuso’’ti. ‘‘Nāhaṃ, bhante, tumhesu agacchantesu gamissāmī’’ti yāvatatiyaṃ kathetvāpi theraṃ āropetuṃ asakkontā nivattiṃsu.
婆罗门提萨迦盗贼亦破坏国土。僧团聚集议论曰：「该当驱逐盗贼。」于是派遣八位长老去找萨咖天帝。萨咖天帝说：「尊者们，盗贼由我所生，我不能驱逐。僧团应渡海而去，我将护持海上安全。」僧团环绕四方渡过海洋，至惹姆刹罗岸边筑起三重堤坝。有一地被水淹没。一支比库僧团坐在那里。一支则安置布袈裟。三位长老：小布袈裟长老、伊斯达长老、大索那长老做该僧团的主持。他们二位对大索那长老说道：「善友大索那，上堤坝去吧。」大索那回应：「但尊者们呢？」二人说：「善友，死于水中与死于土中是同一。未来基于此者，教法将站稳。善友，你去吧。」大索那答：「尊者们若不前往，我不会自己去。」说完想要扶起长老，但因无法遂愿而止步退回。
Atha cūḷasīvatthero isidattattheraṃ āha – ‘‘āvuso isidatta, anāgate mahāsoṇattheraṃ nissāya sāsanapaveṇī ṭhassati; mā kho taṃ hatthato vissajjehī’’ti. ‘‘Tumhe pana, bhante’’ti? ‘‘Ahaṃ mahācetiyaṃ vandissāmī’’ti dve there anusāsitvā anupubbena cārikaṃ caranto mahāvihāraṃ sampāpuṇi. Tasmiṃ samaye mahāvihāro suñño. Cetiyaṅgaṇe eraṇḍā jātā. Cetiyaṃ gacchehi parivāritaṃ, sevālena pariyonaddhaṃ. Thero dharamānakabuddhassa nipaccākāraṃ dassento viya mahācetiyaṃ vanditvā pacchimadisāya sālaṃ pavisitvā olokento ‘evarūpassa nāma lābhaggayasaggappattassa sarīradhātucetiyaṭṭhānaṃ anāthaṃ jāta’nti cintayamāno nisīdi.
随后，小布袈裟长老对伊斯达长老说：「善友伊斯达，未来基于大索那长老，教法桩将确立，勿以手搅动它。」伊斯达问：「尊者，如何？」长老答：「我将礼敬大舍利塔。」两位长老指点后，渐渐行走前往大寺院。当时大寺院空无一人。舍利塔院中秕米生长。舍利塔被篱笆围绕，用布遮罩。长老仿佛看到佛陀住处似地，礼敬大舍利塔，转入西侧树荫下，边观想「此名为利获如来遗骨舍利所在，今已荒芜」而坐。
Atha avidūre rukkhe adhivatthā devatā addhikamanussarūpena taṇḍulanāḷiñca guḷapiṇḍañca ādāya therassa santikaṃ gantvā ‘‘kattha gacchatha, bhante’’ti? ‘‘Ahaṃ dakkhiṇadisaṃ, upāsakā’’ti. ‘‘Ahampi tattheva gantukāmo, saha gacchāma, bhante’’ti. ‘‘Ahaṃ dubbalo; tava gatiyā gantuṃ na sakkhissāmi; tvaṃ purato gaccha, upāsakā’’ti. ‘‘Ahampi tumhākaṃ gatiyā gamissāmī’’ti therassa pattacīvaraṃ aggahesi. Tissavāpipāḷiṃ āruḷhakāle ca pattaṃ āharāpetvā pānakaṃ katvā adāsi. Therassa pītamatteyeva balamattā saṇṭhāti. Devatā pathaviṃ saṅkhipitvā veṇunadīsantike ekaṃ chaḍḍitavihāraṃ patvā therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggitvā adāsi.
不远处有树遮蔽，有天人化身持杵和糖丸来长老处，问：「尊者，要往何处？」长老答：「我至南方，居士们正在那里。」天人言：「我也愿往那里，且同行。」长老答：「我身体虚弱，难以同行，你在前去吧，居士。」天人言：「我将随你一起去。」天人接过长老布袈裟。提萨瓦长老来时携带布，酿制酒饮赐与。天人仅以酒力相助守护。天神收起土地，在竹林旁放下一间破弃修行屋，送与长老住所。
Punadivase therena mukhe dhovitamatte yāguṃ pacitvā adāsi; yāguṃ pītassa bhattaṃ pacitvā upanāmesi. Thero ‘‘tuyhaṃ ṭhapehi, upāsakā’’ti pattaṃ hatthena pidahi. ‘‘Ahaṃ na dūraṃ gamissāmī’’ti devatā therasseva patte bhattaṃ pakkhipitvā katabhattakiccassa therassa pattacīvaramādāya maggaṃ paṭipannā pathaviṃ saṅkhipitvā jajjaranadīsantikaṃ netvā ‘‘bhante, etaṃ paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ, dhūmo paññāyati. Ahaṃ purato gamissāmī’’ti theraṃ vanditvā attano bhavanaṃ agamāsi. Thero sabbampi bhayakālaṃ paṇṇakhādakamanusse nissāya vasi.
翌日，天人于长老口中含着洗净的布，烹制献祭，供养长老。天人托付「居士，请你保存这些布。」用手握布。又言：「我不会走远。」随即将布内食物置于长老处，随自己职责携带布袈裟出发，收起土地，向巡视河流之地行去。告知长老：「尊者，此乃树叶食者人所住之处，烟气熏心。我将先行。」长老合掌礼拜，回自己住处。整段时间，长老皆依赖树叶食者人居住处安住，无所恐惧。
Isidattattheropi anupubbena cārikaṃ caranto aḷajanapadaṃ sampāpuṇi. Tattha manussā nātipakkāni madhukaphalāni bhinditvā aṭṭhiṃ ādāya tacaṃ chaḍḍetvā agamaṃsu. Thero ‘‘āvuso mahāsoṇa, bhikkhāhāro paññāyatī’’ti vatvā pattacīvaraṃ āharāpetvā cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharitvā aṭṭhāsi. Taruṇadārakā theraṃ ṭhitaṃ disvā ‘iminā koci attho bhavissatī’ti vālukaṃ puñchitvā madhukaphalattacaṃ patte pakkhipitvā adaṃsu; therā paribhuñjiṃsu. Sattāhamattaṃ soyeva āhāro ahosi.
伊斯达长老亦随前逐步行程至阿剌村。村民采摘许多蜜枣，折枝取骨，将枝条弃置。不久，长老说：「善友大索那，供养比库食物须要智慧。」他收取布袈裟，披覆法衣，收起布，站立。年幼儿童见长老立着，用沙子和蜜枣树枝扔在布上，逗弄戏耍。长老们享用，食量约达七天。
Anupubbena coriyassaraṃ sampāpuṇiṃsu. Manussā kumudāni gahetvā kumudanāle chaḍḍetvā agamaṃsu. Thero ‘‘āvuso mahāsoṇa, bhikkhāhāro paññāyatī’’ti vatvā pattacīvaraṃ āharāpetvā cīvaraṃ pārupitvā pattaṃ nīharitvā aṭṭhāsi. Gāmadārakā kumudanāle sodhetvā patte pakkhipitvā adaṃsu; therā paribhuñjiṃsu. Sattāhamattaṃ sova āhāro ahosi.
继而又至盗贼山谷。人们采花莲，折花柄弃置后离去。长老说：「善友大索那，供比库食饮须要智慧。」他收取布袈裟，披覆袈裟，收布，站立。村中儿童将莲花柄擦净，扔到布上，逗弄戏耍。食量亦约达七天。
Anupubbena carantā paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhāne ekaṃ gāmadvāraṃ sampāpuṇiṃsu. Tattha ekissā dārikāya mātāpitaro araññaṃ gacchantā ‘‘sace koci ayyo āgacchati, katthaci gantuṃ mā adāsi; ayyassa vasanaṭṭhānaṃ ācikkheyyāsi, ammā’’ti āhaṃsu. Sā there disvā pattaṃ gahetvā nisīdāpesi. Gehe dhaññajāti nāma natthi. Vāsiṃ pana gahetvā guñjacocarukkhattacaṃ guñjalatāpattehi saddhiṃ ekato koṭṭetvā tayo piṇḍe katvā ekaṃ isidattattherassa ekaṃ mahāsoṇattherassa patte ṭhapetvā ‘atirekapiṇḍaṃ isidattattherassa patte ṭhapessāmī’ti hatthaṃ pasāresi. Hattho parivattitvā mahāsoṇattherassa patte patiṭṭhāpesi. Isidattatthero ‘brāhmaṇatissabhaye guñjacocapiṇḍe vipākadāyakakammaṃ desakālasampadāya kīvapamāṇaṃ vipākaṃ dassatī’ti āha. Te taṃ paribhuñjitvā vasanaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Sāpi araññato āgatānaṃ mātāpitūnaṃ ācikkhi ‘‘dve therā āgatā. Tesaṃ me vasanaṭṭhānaṃ ācikkhita’’nti. Te ubhopi therānaṃ santikaṃ gantvā vanditvā ‘‘bhante, yaṃ mayaṃ labhāma, tena tumhe paṭijaggissāma; idheva vasathā’’ti paṭiññaṃ gaṇhiṃsu. Therāpi sabbabhayakālaṃ te upanissāya vasiṃsu.
逐渐行走的吃花蜜的人类们，来到他们居住之处的一个村门口。在那里，有一位少女的父母外出林中，告诫她说：“如果有尊者来到，不要随意去哪里；应为尊者指示其住所，母亲说。”少女见到年长者，便携带蒲团坐下。家中没有谷物，少女便拿着荸荠叶，和荸荠树枝、叶子一同托成一包，分别为一尊伊师达长老和一尊摩诃苏那长老放上。她用手伸展后，将手转向摩诃苏那长老的蒲团放上。伊师达长老说：“婆罗门的提萨婆尊者以荸荠叶包裹的供养果腹之业，依教时节示现何等报应。”他们享用供养后，前往居所。少女又把这些行脚尊者的住所告知其父母，称：“两位长老已经到来，告诉我他们的居住处。”两位长老也来，到少女面前拜敬，说：“尊者，我们将以所得到的回报你们，请你们此处暂住。”长老们全时顺顺安住。
Brāhmaṇatissacore mate pitumahārājā chattaṃ ussāpesi. ‘Bhayaṃ vūpasantaṃ, janapado sampuṇṇo’ti sutvā parasamuddato bhikkhusaṅgho nāvāya mahātitthapaṭṭane oruyha ‘mahāsoṇatthero kahaṃ vasatī’ti pucchitvā therassa santikaṃ agamāsi. Thero pañcasatabhikkhuparivāro kālakagāme maṇḍalārāmavihāraṃ sampāpuṇi. Tasmiṃ samaye kālakagāme sattamattāni kulasatāni paṭivasanti. Rattibhāge devatā āhiṇḍitvā ‘‘mahāsoṇatthero pañcabhikkhusataparivāro maṇḍalārāmavihāraṃ patto. Ekeko navahatthasāṭakena saddhiṃ ekekakahāpaṇagghanakaṃ piṇḍapātaṃ detū’’ti manusse avocuṃ. Punadivase ca therā kālakagāmaṃ piṇḍāya pavisiṃsu. Manussā nisīdāpetvā yāguṃ adaṃsu. Maṇḍalārāmavāsī tissabhūtitthero saṅghatthero hutvā nisīdi. Eko mahāupāsako taṃ vanditvā ‘‘bhante, mahāsoṇatthero nāma kataro’’ti pucchi. Tena samayena thero navako hoti pariyante nisinno. Thero hatthaṃ pasāretvā ‘‘mahāsoṇo nāma esa, upāsakā’’ti āha. Upāsako taṃ vanditvā pattaṃ gaṇhāti. Thero na deti. Tissabhūtitthero ‘‘āvuso soṇa, yathā tvaṃ na jānāsi, mayampi evameva na jānāma; puññavantānaṃ devatā paripācenti; pattaṃ dehi, sabrahmacārīnaṃ saṅgahaṃ karohī’’ti āha. Thero pattaṃ adāsi. Mahāupāsako pattaṃ ādāya gantvā kahāpaṇagghanakassa piṇḍapātassa pūretvā navahatthasāṭakaṃ ādhārakaṃ katvā āharitvā therassa hatthe ṭhapesi; aparopi upāsako therassāti satta sāṭakasatāni satta ca piṇḍapātasatāni therasseva adaṃsu.
婆罗门提萨尊者去世后，父王发放赈济。知悉“恐怖已平息，国家安稳”消息，从彼岸来的比库僧团乘船抵达大码头，询问摩诃苏那尊者住处，便前去相见。尊者带领五百比库僧团到迦罗迦村，进入马坛园庵修行。村中住着七十多户人家。夜半时分，天众来寻访说：“摩诃苏那尊者与五百比库僧团到达马坛园庵，每人以九十九铜钱供养。”第二天，尊者到迦罗迦村讨食。人们安置座位，奉献祭祀。马坛园的提萨婆尊者为僧团住持而坐。一位大居士来拜敬问：“尊者，此人摩诃苏那是何人？”此时尊者坐九，是坐次排列最末，伸手说：“摩诃苏那即此，居士。”居士拜敬领取蒲团，尊者不予授与。提萨婆尊者对那位索那说：“友人，你既不知，我也不知，善士的天众护持，给蒲团吧，护持比库僧团。”尊者于是授与蒲团。那大居士带回蒲团，装满了九十九个铜钱的供养，托作支撑置于尊者手上；另一位居士亦奉献七十大铜钱、七百供养铜钱，只给尊者。
Thero bhikkhusaṅghassa saṃvibhāgaṃ katvā anupubbena mahāvihāraṃ pāpuṇitvā mukhaṃ dhovitvā mahābodhiṃ vanditvā mahācetiyaṃ vanditvā thūpārāme ṭhito cīvaraṃ pārupitvā bhikkhusaṅghaparivāro dakkhiṇadvārena nagaraṃ pavisitvā dvārato yāva vaḷañjanakasālā etasmiṃ antare saṭṭhikahāpaṇagghanakaṃ piṇḍapātaṃ labhi. Tato paṭṭhāya pana sakkārassa pamāṇaṃ natthi. Evaṃ kālavipattiyaṃ madhukaphalattacopi kumudanāḷipi dullabhā jātā. Kālasampattiyaṃ evarūpo mahālābho udapādi.
尊者将比库僧团分拨，渐次经过大寺，到达，洗净面容，顶礼大菩提树，顶礼大舍利塔塔庵。身披袈裟，与比库僧团队列沿南门进入城中。从门口直到刷菜楼之间，僧团收到六十九个铜钱的供养。然后，尊者判断恭敬的程度无有满盈。因时机不顺，采蜜者遇獼猴花果丛生难得。适时机遇，如此大利益随之诞生。
Vattabbakanigrodhattherassāpi sāmaṇerakāle brāhmaṇatissabhayaṃ udapādi. Sāmaṇero ca upajjhāyo cassa parasamuddaṃ nāgamiṃsu; ‘paṇṇakhādakamanusse upanissāya vasissāmā’ti paccantābhimukhā ahesuṃ. Sāmaṇero sattāhamattaṃ anāhāro hutvā ekasmiṃ gāmaṭṭhāne tālarukkhe tālapakkaṃ disvā upajjhāyaṃ āha – ‘‘bhante, thokaṃ āgametha; tālapakkaṃ pātessāmī’’ti. ‘‘Dubbalosi tvaṃ, sāmaṇera, mā abhiruhī’’ti. ‘‘Abhiruhissāmi, bhante’’ti khuddakavāsiṃ gahetvā tālaṃ āruyha tālapiṇḍaṃ chindituṃ ārabhi. Vāsiphalaṃ nikkhamitvā bhūmiyaṃ pati.
禅树尊者在幼年沙玛内拉时，婆罗门提萨婆诞生。其师前来彼岸，说：“我们将依止吃花蜜的人类。”沙玛内拉约七天不食，于一村落中见见一棕榈树，指树旁说：“尊者，请来，棕榈果落下，我将接住。”师回曰：“你软弱，沙玛内拉，不要攀登。”承诺后，沙玛内拉携小屋，攀树开始摘果。果实脱落地上。
Thero cintesi ‘‘ayaṃ kilantova rukkhaṃ āruḷho; kiṃ nu kho idāni karissatī’’ti sāmaṇero tālapaṇṇaṃ phāletvā phāletvā vāsidaṇḍake bandhitvā ghaṭṭento ghaṭṭento bhūmiyaṃ pātetvā ‘‘bhante, sādhu vatassa sace vāsiphalaṃ ettha paveseyyāthā’’ti āha. Thero ‘upāyasampanno sāmaṇero’ti vāsiphalaṃ pavesetvā adāsi. So vāsiṃ ukkhipitvā tālaphalāni pātesi. Thero vāsiṃ pātāpetvā pavaṭṭitvā gataṃ tālaphalaṃ bhinditvā sāmaṇeraṃ otiṇṇakāle āha ‘‘sāmaṇera, tvaṃ dubbalo, idaṃ tāva khādāhī’’ti. ‘‘Nāhaṃ, bhante, tumhehi akhādite khādissāmī’’ti vāsiṃ gahetvā tālaphalāni bhinditvā pattaṃ nīharitvā tālamiñjaṃ pakkhipitvā therassa datvā sayaṃ khādi. Yāva tālaphalāni ahesuṃ, tāva tattheva vasitvā phalesu khīṇesu anupubbena paṇṇakhādakamanussānaṃ vasanaṭṭhāne ekaṃ chaḍḍitavihāraṃ pavisiṃsu. Sāmaṇero therassa vasanaṭṭhānaṃ paṭijaggi. Thero sāmaṇerassa ovādaṃ datvā vihāraṃ pāvisi. Sāmaṇero ‘anāyatane naṭṭhānaṃ attabhāvānaṃ pamāṇaṃ natthi, buddhānaṃ upaṭṭhānaṃ karissāmī’ti cetiyaṅgaṇaṃ gantvā appaharitaṃ karoti; sattāhamattaṃ nirāhāratāya pavedhamāno patitvā nipannakova tiṇāni uddharati. Ekacce ca manussā araññe carantā madhuṃ labhitvā dārūni ceva sākapaṇṇañca gahetvā tiṇacalanasaññāya ‘migo nu kho eso’ti sāmaṇerassa santikaṃ gantvā ‘‘kiṃ karosi, sāmaṇerā’’ti āhaṃsu. ‘‘Tiṇagaṇṭhiṃ gaṇhāmi, upāsakā’’ti. ‘‘Aññopi koci atthi, bhante’’ti? ‘‘Āma, upāsakā, upajjhāyo me antogabbhe’’ti. ‘‘Mahātherassa datvā khādeyyāsi, bhante’’ti sāmaṇerassa madhuṃ datvā attano vasanaṭṭhānaṃ ācikkhitvā ‘‘mayaṃ sākhābhaṅgaṃ karontā gamissāma. Etāya saññāya theraṃ gahetvā āgaccheyyāsi, ayyā’’ti vatvā agamaṃsu.
尊者心想：“这树被攀上，落果，会如何？”沙玛内拉摔落棕叶，用叶子包果，敲打，并尽力让果实落在地上，说：“尊者，如能落入棕叶中，则善。”尊者赞叹其有方法，将棕叶接住交给师。沙玛内拉摘果撒落，尊者将落果旋转破开。尊者在沙玛内拉超过时说：“沙玛内拉，你体弱，吃这些就够了。”沙玛内拉答：“不，我将吃您未吃之物。”拾取果实，裂开叶子，藏叶片，赠与尊者自己食用。直到果实吃完为止，停留在那里，依序入住吃花蜜人类居所中的一处简陋住所。沙玛内拉得知尊者居所后，接受尊者劝诫入住。沙玛内拉说：“无处没有自我，能修行佛陀所教导。”他到佛塔场，搬运所需用物，七天无食，谨慎进行修行。有人到森林采蜜，捡拾树枝叶，做为捆绑草垛，时有人惊疑：“此人是猎人吗？”沙玛内拉答：“我挑捆草。” “还有别的活计吗？”“有，我师父安排。”对方说：“尊者将施给你食物，去吧。”他说：“好的，师父。”
Sāmaṇero madhuṃ gahetvā therassa santikaṃ gantvā bahi ṭhatvā ‘‘vandāmi, bhante’’ti āha. Thero ‘sāmaṇero jighacchāya anuḍayhamāno āgato bhavissatī’ti tuṇhī ahosi. So punapi ‘‘vandāmi, bhante’’ti āha. ‘‘Kasmā, sāmaṇera, dubbalabhikkhūnaṃ sukhena nipajjituṃ na desī’’ti? ‘‘Dvāraṃ vivarituṃ sāruppaṃ, bhante’’ti? Thero uṭṭhahitvā dvāraṃ vivaritvā ‘‘kiṃ te, sāmaṇera, laddhaṃ’’ti āha. Manussehi madhu dinnaṃ, khādituṃ sāruppaṃ, bhante’’ti? ‘‘Sāmaṇera, evameva khādituṃ kilamissāma, pānakaṃ katvā pivissāmā’’ti. Sāmaṇero pānakaṃ katvā adāsi. Atha naṃ thero ‘‘manussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ pucchasi, sāmaṇerā’’ti āha. Sayameva ācikkhiṃsu, bhante’’ti. ‘‘Sāmaṇera, pātova gacchantā kilamissāma; ajjeva gamissāmā’’ti pattacīvaraṃ gaṇhāpetvā nikkhami. Te gantvā manussānaṃ vasanaṭṭhānassa avidūre nipajjiṃsu.
沙玛内拉带着蜜，来到尊者面前外立，顶礼说：“尊者，我将因妄求而来到。”尊者默然。沙玛内拉又一次顶礼。尊者问：“为何你为软弱比库讲解安乐？”“为打开门径略为简易，尊者。”尊者起身启门，问：“你得到什么？”“人们赐蜜供食，尊者。”尊者说：“沙玛内拉，我们将用此吃饱，酿饮酒饮用。”沙玛内拉酿酒，呈上。尊者问：“你从人类居住所问起？”“正是如此，尊者。”沙玛内拉说：“应当随行下山觅食，今日就起身。”摄取袈裟，出发。他们前往人类居地不远自然居所。
Sāmaṇero rattibhāge cintesi – ‘mayā pabbajitakālato paṭṭhāya gāmante aruṇaṃ nāma na uṭṭhāpitapubba’nti. So pattaṃ gahetvā aruṇaṃ uṭṭhāpetuṃ araññaṃ agamāsi. Mahāthero sāmaṇeraṃ nipannaṭṭhāne apassanto ‘manussakhādakehi gahito bhavissatī’ti cintesi. Sāmaṇero araññe aruṇaṃ uṭṭhāpetvā pattena udakañca dantakaṭṭhañca gahetvā āgami. ‘‘Sāmaṇera, kuhiṃ gatosi? Mahallakabhikkhūnaṃ te vitakko uppādito; daṇḍakammaṃ āharā’’ti. ‘‘Āharissāmi, bhante’’ti. Thero mukhaṃ dhovitvā cīvaraṃ pārupi. Ubhopi manussānaṃ vasanaṭṭhānaṃ agamaṃsu. Manussāpi attano paribhogaṃ kandamūlaphalapaṇṇaṃ adaṃsu. Theropi paribhuñjitvā vihāraṃ agamāsi. Sāmaṇero udakaṃ āharitvā ‘‘pāde dhovāmi, bhante’’ti āha. ‘‘Sāmaṇera, tvaṃ rattiṃ kuhiṃ gato? Amhākaṃ vitakkaṃ uppādesī’’ti. ‘‘Bhante, gāmante me aruṇaṃ na uṭṭhāpitapubbaṃ; aruṇuṭṭhāpanatthāya araññaṃ agamāsi’’nti. ‘‘Sāmaṇera, na tuyhaṃ daṇḍakammaṃ anucchavikaṃ amhākameva anucchavika’’nti vatvā thero tasmiṃyeva ṭhāne vasi; sāmaṇerassa ca saññaṃ adāsi ‘‘mayaṃ tāva mahallakā; ‘idaṃ nāma bhavissatī’ti na sakkā jānituṃ. Tuvaṃ attānaṃ rakkheyyāsī’’ti. Thero kira anāgāmī. Taṃ aparabhāge manussakhādakā khādiṃsu. Sāmaṇero attānaṃ rakkhitvā bhaye vūpasante tathārūpe ṭhāne upajjhaṃ gāhāpetvā upasampanno buddhavacanaṃ uggahetvā tipiṭakadharo hutvā vattabbakanigrodhatthero nāma jāto.
沙玛内拉在夜分时思维自己说：『自从我出家以来，从未在村落中设立过晨钟。』于是他拿起旗帜，前往森林去敲响晨钟。长老见到沙玛内拉倒在地，心想：『他必定被人类猛兽抓住了。』沙玛内拉在林中敲响晨钟后，带着旗帜、水和牙刷回来了。长老问他说：『沙玛内拉，你往哪里去了？大能比库们有担忧你的念头，你应当接受惩戒。』他说：『我会接受，尊者。』长老洗脸、披上袈裟，两人都到了人间居所。人们给他食用甘蔗根、果实和叶子。长老享用后回到了住处。沙玛内拉取来水说：『尊者，我要为你洗脚。』长老问：『沙玛内拉，你夜晚去了哪里？唤起了我们的担忧。』他说：『尊者，村内我未曾敲响晨钟，为敲晨钟特意去森林。』长老说：『沙玛内拉，你的惩戒不可替代，乃是我们自己专属的惩戒。』说毕，长老即住在那个地方，并给沙玛内拉受戒的准则，说：『我们就是那些大能者，不可知此为「未来所有生命必定遭受」的事情，唯你要护持自己。』据说这位长老是阿那含果位，此后部分人类猛兽袭击他。沙玛内拉护持自身，恐惧中隐匿，并在类似的地方构建寮房，受具足戒品，听受佛陀教法，成为持有三藏的具德长老，名为《应当说出荆树长老》。
Pitumahārājā rajjaṃ paṭipajji. Parasamuddā āgatāgatā bhikkhū ‘‘kahaṃ vattabbakanigrodhatthero, kahaṃ vattabbakanigrodhatthero’’ti pucchitvā tassa santikaṃ agamaṃsu. Mahābhikkhusaṅgho theraṃ parivāresi. So mahābhikkhusaṅghaparivuto anupubbena mahāvihāraṃ patvā mahābodhiṃ mahācetiyaṃ thūpārāmañca vanditvā nagaraṃ pāyāsi. Yāva dakkhiṇadvārā gacchantasseva navasu ṭhānesu ticīvaraṃ upapajji; antonagaraṃ paviṭṭhakālato paṭṭhāya mahāsakkāro uppajji. Iti kālavipattiyaṃ tālaphalakandamūlapaṇṇampi dullabhaṃ jātaṃ. Kālasampattiyaṃ evarūpo mahālābho uppannoti. Evaṃ kālavipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni kālasampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti.
毗舍摩王统治国家。海外来来往往的比库们问道：『应当说出荆树长老在哪里？应当说出荆树长老在哪里？』于是纷纷前往他的面前。伟大的比库僧团围绕着这位长老。他领着大僧团先依次参访大寺、大神树、大塔及佛舍利塔，之后绕行城市，往南门路过九处地方时，身披三衣；进入城中时，接着生起大敬意。由此可见，因缘成熟，这种难得的因缘就像掌叶和甘蔗叶一般难得。成熟因缘如此产生巨大利益。因无力回避成熟因缘，故成熟因缘来临时便必然产出果报。
Aparassāpi bahūni kalyāṇakammāni honti. Tāni payogavipattiyaṃ ṭhitassa na vipacceyyuṃ. So pana ekena kalyāṇakammena sammāpayoge patiṭṭhito tīṇi sucaritāni pūreti, pañcasīlaṃ dasasīlaṃ rakkhati. Kālasampattiyaṃ nibbattassa rājāno sabbālaṅkārapatimaṇḍitā rājakaññāyo ‘etassa anucchavikā’ti pesenti, yānavāhanamaṇisuvaṇṇarajatādibhedaṃ taṃ taṃ paṇṇākāraṃ ‘etassa anucchavika’nti pesenti .
然而他仍从事许多善行。这些善行虽然立于因缘成熟的地位，但因为因缘不成熟，尚未生起果报。然而他凭一层善业的美好契机，圆满三种善行表现，守护五戒、十戒。当因缘成熟时，诸国王皆披戴华丽宝饰，公主亦称其为『这是他的护戒者』。车舆、马匹、黄金、白银种种不同品类，都称其为『这是他的护戒者』。
Pabbajjūpagatopi mahāyaso hoti mahānubhāvo. Tatridaṃ vatthu – kūṭakaṇṇarājā kira girigāmakaṇṇavāsikaṃ cūḷasudhammattheraṃ mamāyati. So uppalavāpiyaṃ vasamāno theraṃ pakkosāpesi. Thero āgantvā mālārāmavihāre vasati. Rājā therassa mātaraṃ pucchi – ‘‘kiṃ thero piyāyatī’’ti? ‘‘Kandaṃ mahārājā’’ti. Rājā kandaṃ gāhāpetvā vihāraṃ gantvā therassa dadamāno mukhaṃ ulloketuṃ nāsakkhi. So nikkhamitvā ca bahipariveṇe deviṃ pucchi – ‘‘kīdiso thero’’ti? ‘‘Tvaṃ puriso hutvā ulloketuṃ na sakkosi; ahaṃ kathaṃ sakkhissāmi? Nāhaṃ jānāmi kīdiso’’ti. Rājā ‘mama raṭṭhe balikāragahapatiputtaṃ ulloketuṃ na visahāmi. Mahantaṃ vata bho buddhasāsanaṃ nāmā’ti apphoṭesi. Tipiṭakacūḷanāgattherampi mamāyati. Tassa aṅguliyaṃ ekā piḷakā uṭṭhahi. Rājā ‘theraṃ passissāmī’ti vihāraṃ gantvā balavapemena aṅguliṃ mukhena gaṇhi. Antomukheyeva piḷakā bhinnā, pubbalohitaṃ anuṭṭhubhitvā there sinehena amataṃ viya ajjhohari. Soyeva thero aparabhāge maraṇamañce nipajji. Rājā gantvā asucikapallakaṃ sīse ṭhapetvā ‘dhammasakaṭassa akkho bhijjati akkho bhijjatī’ti paridevamāno vicari. Pathavissarassa asucikapallakaṃ sīsena ukkhipitvā vicaraṇaṃ nāma kassa gatamaggo? Sammāpayogassa gatamaggoti. Evaṃ payogavipattipaṭibāhitattā vipākaṃ dātuṃ asakkontāni payogasampattiṃ āgamma vipaccantīti pajānāti. Evaṃ catūhi vipattīhi paṭibāhitaṃ kalyāṇakammaṃ vipākaṃ adatvā catasso sampattiyo āgamma deti.
即便是已经出家者，也可得大名誉大福德。其中有一则缘起：传说拘闍那王国的山村中住着名为小善法长老的苦行者。有次他在荷花池中施以挑衅。长老住在花园寺院。国王问他母亲：『这位长老如何？很喜欢吗？』答曰：『亲爱的国王。』国王备下悬根食物，前去寺院送给长老，却无法直视其面。长老出门时，路边一位女子问：『此长老状况如何？』长老答：『你作为世人，无法直视我，我怎么能让你见到？我自己也不知状况如何。』国王说：『我不容许你在我的国里让不洁之人的子孙窥视！这佛法真是伟大啊！』当时经供养小阿那律长老，长老身体某处出现一片疤印。国王去寺时用力用口抓住那疤印，疤痕当场裂开，鲜血涌出，长老却流露出若得不死甘露般的慈爱。此后长老在临终时倒卧在地。国王到寺为其设立不洁布盖在头，感叹说：『佛法者的眼睛受苦，眼睛受苦啊！』王以不洁布盖在地上，感叹此等境况究竟去向何方？这正是持守善业之道的去路。因因缘不成熟且阻碍善行果报，故成熟行因缘来临时果报迟迟不现。正因如此，人们才明了四类成熟果报的现象。
Tatridaṃ bhūtamatthaṃ katvā opammaṃ – eko kira mahārājā ekassa amaccassa appamattena kujjhitvā taṃ bandhanāgāre bandhāpesi. Tassa ñātakā rañño kuddhabhāvaṃ ñatvā kiñci avatvā caṇḍakope vigate rājānaṃ tassa niraparādhabhāvaṃ jānāpesuṃ. Rājā muñcitvā tassa ṭhānantaraṃ paṭipākatikaṃ akāsi. Athassa tato tato āgacchantānaṃ paṇṇākārānaṃ pamāṇaṃ nāhosi. Manussā sampaṭicchituṃ nāsakkhiṃsu. Tattha rañño appamattakena kujjhitvā tassa bandhanāgāre bandhāpitakālo viya puthujjanassa niraye nibbattakālo. Athassa ñātakehi rājānaṃ saññāpetvā ṭhānantarassa paṭipākatikakaraṇakālo viya tassa sagge nibbattakālo. Paṇṇākāraṃ sampaṭicchituṃ asamatthakālo viya catasso sampattiyo āgamma kalyāṇakammānaṃ devalokato manussalokaṃ, manussalokato devalokanti evaṃ sukhaṭṭhānato sukhaṭṭhānameva netvā kappasatasahassampi sukhavipākaṃ datvā nibbānasampāpanaṃ veditabbaṃ.
这里以比喻形象说明：有一位大王一时因粗心而殴打一位臣子，将他囚禁于牢狱。臣子的亲眷察觉国王暴怒之情，了解臣子无辜，愤怒平息后告知国王其清白。国王释放臣子，且安排居所修养。后来来访之人送来的财物数量不够，他们无力以物还赠。人们希望获得这些财物亦不能如愿。此时国王因粗暴殴打臣子之时，正如罪人地狱之受苦期；而国王与臣子亲属间的修复相处，则如天界之寿命。因财物债务不能偿清，出现四种现象，守护善行就会由天界转至人间，由人间转至天界，如此如此轮转。百千劫的幸福与果报应由此理解为涅槃到来之因。
Evaṃ tāva pāḷivaseneva dutiyaṃ balaṃ dīpetvā puna ‘‘ahosi kammaṃ ahosi kammavipāko’’ti (paṭi. ma. 1.234) iminā paṭisambhidānayenāpi dīpetabbaṃ. Tattha ‘ahosi kamma’nti atīte āyūhitaṃ kammaṃ atīteyeva ahosi. Yena pana atīte vipāko dinno, taṃ sandhāya ‘ahosi kammavipāko’ti vuttaṃ. Diṭṭhadhammavedanīyādīsu pana bahūsupi āyūhitesu ekaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ vipākaṃ deti, sesāni avipākāni. Ekaṃ upapajjavedanīyaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhati, sesāni avipākāni. Ekenānantariyena niraye upapajjati, sesāni avipākāni. Aṭṭhasu samāpattīsu ekāya brahmaloke nibbattati, sesā avipākā. Idaṃ sandhāya ‘nāhosi kammavipāko’ti vuttaṃ. Yo pana bahumpi kusalākusalaṃ kammaṃ katvā kalyāṇamittaṃ nissāya arahattaṃ pāpuṇāti, etassa kammavipāko ‘nāhosi’ nāma. Yaṃ atīte āyūhitaṃ etarahi vipākaṃ deti taṃ ‘ahosi kammaṃ atthi kammavipāko’ nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjati taṃ ‘ahosi kammaṃ natthi kammavipāko’ nāma. Yaṃ atīte āyūhitaṃ anāgate vipākaṃ dassati taṃ ‘ahosi kammaṃ bhavissati kammavipāko’ nāma. Yaṃ purimanayena avipākataṃ āpajjissati taṃ ‘ahosi kammaṃ na bhavissati kammavipāko’ nāma.
如此，以巴利文第二章再次阐发『业与业果』的关系，称『有业』为过去累积之业，过去即为『有业』之时。因过去的业果已给予，谓之『有业果』。如色受等诸受，虽多为过去之业，唯一色受果为现见，其余皆未生。色受果影响再生受苦之际，现生果报接续，其余尚未生。因一念间即堕地狱者，余业仍未生。八禅之一生于梵世，余亦未生。故设言『无业果』。反之，有者虽多善恶业，与善友共修禅定，若证得阿拉汉果，此业果当称『无业果』。过去业现时仍结果者谓之『有业且有业果』。若过去业未曾结果，现在却成熟者谓『有业业果非在者』。若过去业已非果报，现在却受，则是『无业业果』。若未来业报正在显现，则为『有业果将来者』。若将来业果不现，谓为『有业果不将来者』。
Yaṃ etarahi āyūhitaṃ etarahiyeva vipākaṃ deti taṃ ‘atthi kammaṃ atthi kammavipāko’ nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjati taṃ ‘atthi kammaṃ natthi kammavipāko’ nāma. Yaṃ etarahi āyūhitaṃ anāgate vipākaṃ dassati taṃ ‘atthi kammaṃ bhavissati kammavipāko’ nāma. Yaṃ purimanayeneva avipākataṃ āpajjissati taṃ ‘atthi kammaṃ na bhavissati kammavipāko’ nāma.
现今所成熟的果报正是现今所作的业，这称为“业存在，业果存在”。过去虽未成熟的果报，如今出现者，称为“业存在，但业果不存在”。现今所作的业，未来将成熟的果报，称为“业存在，将有业果”。过去未成熟的果报，将于未来出现的，称为“业存在，将无业果”。
Yaṃ sayampi anāgataṃ, vipākopissa anāgato taṃ ‘bhavissati kammaṃ bhavissati kammavipāko’ nāma. Yaṃ sayaṃ bhavissati, purimanayeneva avipākataṃ āpajjissati taṃ ‘bhavissati kammaṃ na bhavissati kammavipāko’ nāma.
自己所生起的未来果报，称为“业将有，业果将有”。自己将作且过去未成熟的业所生的未来果报，称为“业将有，业果将无”。
Idaṃ tathāgatassāti idaṃ sabbehipi etehi ākārehi tathāgatassa kammantaravipākantarajānanañāṇaṃ akampiyaṭṭhena dutiyabalaṃ veditabbanti.
所谓此即是如来，乃指以上诸种形态中如来的业与果间相续相生的知见，是稳固无动摇的第二力量，应当如此认识。
Dutiyabalaniddesavaṇṇanā. · 第二力之解说的注释。
Tatiyabalaniddeso第三力之解说
§811
811. Tatiyabalaniddese maggoti vā paṭipadāti vā kammassevetaṃ nāmaṃ. Nirayagāminītiādīsu nirassādaṭṭhena niratiatthena ca nirayo. Uddhaṃ anugantvā tiriyaṃ añcitāti tiracchānā; tiracchānāyeva tiracchānayoni. Petatāya petti; ito pecca gatabhāvenāti attho. Pettiyeva pettivisayo. Manassa ussannatāya manussā; manussāva manussaloko. Dibbanti pañcahi kāmaguṇehi adhimattāya vā ṭhānasampattiyāti devā; devāva devaloko. Vānaṃ vuccati taṇhā; taṃ tattha natthīti nibbānaṃ. Nirayaṃ gacchatīti nirayagāmī. Idaṃ maggaṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭipadā pana nirayagāminī nāma hoti. Sesapadesupi eseva nayo. Idaṃ sabbampi paṭipadaṃ tathāgato pajānāti.
811. 第三力量的说明忆指“道”或“修行”，名为业的守护。地狱堕落者等，因悲伤痛苦而苦不堪言，堕入地狱。上升下降的称为畜生；畜生界即畜生种类。饿鬼即鬼道，由此往彼具生之体。鬼道即鬼道所在。生存时心意动荡的是人类，人界即人间世界。诸天由五种欲乐具足而居，天界即天界。贪欲称为渴爱，没有贪欲即为涅槃。堕入地狱称为堕地狱者。以上即为“道”的所指。修行路上称为堕地狱者。其余诸处也如是。此一切皆为修行路，如来悉知之。
Kathaṃ ? Sakalagāmavāsikesupi hi ekato ekaṃ sūkaraṃ vā migaṃ vā jīvitā voropentesu sabbesampi cetanā parassa jīvitindriyārammaṇāva hoti. Taṃ pana kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva nānā hoti. Tesu hi eko ādarena chandajāto karoti. Eko ‘ehi tvampi karohī’ti parehi nippīḷitattā karoti. Eko samānacchando viya hutvā appaṭibāhiyamāno vicarati. Tesu eko teneva kammena niraye nibbattati, eko tiracchānayoniyaṃ, eko pettivisaye. Taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇeyeva ‘iminā nīhārena āyūhitattā esa niraye nibbattissati , esa tiracchānayoniyaṃ, esa pettivisaye’ti pajānāti . Niraye nibbattamānampi ‘esa aṭṭhasu mahānirayesu nibbattissati, esa soḷasasu ussadanirayesu nibbattissatī’ti pajānāti. Tiracchānayoniyaṃ nibbattamānampi ‘esa apādako bhavissati, esa dvipādako, esa catuppādako, esa bahuppādako’ti pajānāti. Pettivisaye nibbattamānampi ‘esa nijjhāmataṇhiko bhavissati, esa khuppipāsiko, esa paradattūpajīvī’ti pajānāti. Tesu ca kammesu ‘idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkhissati, dubbalaṃ dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkaṃ bhavissatīti pajānāti.
如何？对同一村庄居民而言，同一时刻若有一头猪或兽被杀，所有居民的有意识者都共同受他人生命的刺激。此业在存续时间上有所不同：有者因敬爱而作，有者因被他人强迫而作，有者则似乎意愿相同而不外露地行动。其中一者因此业堕入地狱，一者堕入畜生道，一者堕入鬼道。如来于业成熟之时，能依其存续差别，洞察此人将堕入地狱、畜生道或鬼道，并知即使身在地狱者，将堕八重大地狱者，或十六小地狱者；堕畜生者，将为无足或双足、四足、多足者；堕鬼道者，将为饥渴激烈者、饥饿者或寄生依他者。以此等业，知其未来不能再续此业，因无力再续而致衰败之果，此乃如来所知。
Tathā sakalagāmavāsikesu ekato piṇḍapātaṃ dadamānesu sabbesampi cetanā piṇḍapātārammaṇāva hoti. Taṃ pana kammaṃ tesaṃ āyūhanakkhaṇeyeva purimanayena nānā hoti. Tesu keci devaloke nibbattissanti, keci manussaloke. Taṃ tathāgato āyūhanakkhaṇeyeva ‘iminā nīhārena āyūhitattā esa manussaloke nibbattissati, esa devaloke’ti pajānāti. Devaloke nibbattamānānampi ‘esa paranimmitavasavattīsu nibbattissati, esa nimmānaratīsu, esa tusitesu, esa yāmesu, esa tāvatiṃsesu, esa cātumahārājikesu, esa bhummadevesu; esa pana jeṭṭhakadevarājā hutvā nibbattissati, esa etassa dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā ṭhānantaraṃ karonto paricārako hutvā nibbattissatī’ti pajānāti. Manussesu nibbattamānānampi ‘esa khattiyakule nibbattissati, esa brāhmaṇakule, esa vessakule, esa suddakule; esa pana manussesu rājā hutvā nibbattissati, esa etassa dutiyaṃ vā tatiyaṃ vā ṭhānantaraṃ karonto paricārako hutvā nibbattissatī’ti pajānāti . Tesu ca kammesu ‘idaṃ kammaṃ paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ na sakkhissati, dubbalaṃ dinnāya paṭisandhiyā upadhivepakkaṃ bhavissatī’ti pajānāti.
同样，对于同一村庄居民中一人布施饭食，所有成员中有意识者均受布施影响。此业因存续时间不同，有者生于天界，有者生于人间。如来依其存续，知此人将生人间或天界。生天界者，将生于他因亲密的六欲天、四大天、兜率天、夜摩天、他化自在天、四天王、护地天；其或为老天王，转生为其副手而生。生人间者，将生于王侯贵族等多个阶层；其或为王，后转为其副婢而生。如来亦知此等业不能续成连带，因业衰弱故将导致衰败之报，此理堪知。
Tathā vipassanaṃ paṭṭhapentesuyeva yena nīhārena vipassanā āraddhā, ‘esa arahattaṃ pāpuṇissati, esa arahattaṃ pattuṃ na sakkhissati, esa anāgāmīyeva bhavissati, esa sakadāgāmīyeva, esa sotāpannoyeva; esa pana maggaṃ vā phalaṃ vā sacchikātuṃ na sakkhissati, lakkhaṇārammaṇāya vipassanāyameva ṭhassati; esa paccayapariggaheyeva, esa nāmarūpapariggaheyeva, esa arūpapariggaheyeva, esa rūpapariggaheyeva ṭhassati, esa mahābhūtamattameva vavatthāpessati, esa kiñci sallakkhetuṃ na sakkhissatī’ti pajānāti.
如实正见的修行者，开始修习正见时，心念如是：‘此人必将得阿拉汉果，必不能不得阿拉汉果；此人必将为无来者，必将为有余来者，必将为不退转者，必将为入流者。然而，此人虽无法真实证得道果，其正见只执著于特征与现象；他的修习正遍于依缘，遍于名色，遍于无色，遍于色，亦将停于大元素本体；他必定不可能仅凭任何细微标记而真实辨识’这一点他是知晓的。
Kasiṇaparikammaṃ karontesupi ‘etassa parikammamattameva bhavissati, nimittaṃ uppādetuṃ na sakkhissati; esa pana nimittaṃ uppādetuṃ sakkhissati, appanaṃ pāpetuṃ na sakkhissati; esa appanaṃ pāpetvā jhānaṃ pādakaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ gaṇhissatī’ti pajānātīti.
即使修习境行禅法，他也明白：‘这是境行禅法的范围，不可能生起任何相；但却可能生起相，不能成安止；修得安止后，依止禅那，继而修习正见，如是必将获阿拉汉果’这是他所明了的。
Tatiyabalaniddesavaṇṇanā. · 第三力之解说的注释。
Catutthabalaniddeso第四力之解说
§812
812. Catutthabalaniddese khandhanānattanti ‘ayaṃ rūpakkhandho nāma…pe… ayaṃ viññāṇakkhandho nāmā’ti evaṃ pañcannaṃ khandhānaṃ nānākaraṇaṃ pajānāti. Tesupi ‘ekavidhena rūpakkhandho…pe… ekādasavidhena rūpakkhandho. Ekavidhena vedanākkhandho…pe… bahuvidhena vedanākkhandho…pe… ekavidhena saññākkhandho…pe… ekavidhena saṅkhārakkhandho…pe… ekavidhena viññāṇakkhandho…pe… bahuvidhena viññāṇakkhandho’ti evaṃ ekekassa khandhassa nānattaṃ pajānāti. Āyatananānattanti ‘idaṃ cakkhāyatanaṃ nāma…pe… idaṃ dhammāyatanaṃ nāma. Tattha dasāyatanā kāmāvacarā, dve catubhūmakā’ti evaṃ āyatananānattaṃ pajānāti. Dhātunānattanti ‘ayaṃ cakkhudhātu nāma…pe… ayaṃ manoviññāṇadhātu nāma. Tattha soḷasa dhātuyo kāmāvacarā, dve catubhūmakā’ti evaṃ dhātunānattaṃ pajānāti.
第四种能力的说明谓五蕴中色蕴名曰……识蕴名曰……由此明了五蕴各有多样差异。色蕴有十一种；感受蕴有一种；想蕴有一种；行蕴有一种；识蕴有十一种。如此分别了解各蕴多样差异。六入处亦如此：眼入处名……声入处名等，明了十六入处有欲界与无色界两重。界亦如是：眼界等，六十六界中有欲界、无色界之别。复次，诸界及诸法非仅因染污系缘，乃至于非染污系缘界，佛亦能分别深解。辟支佛与两大弟子仅能部分分别染污系缘界，不能分别非染污界。唯全知佛能了知如树之干、枝叶、花色、果实、刺棘等各异差别，如是能分别无染污系缘界的多样。此力唯属全知佛，余无能及。
Puna anekadhātunānādhātulokanānattanti idaṃ na kevalaṃ upādinnakasaṅkhāralokasseva nānattaṃ tathāgato pajānāti, anupādinnakasaṅkhāralokassāpi nānattaṃ tathāgato pajānātiyevāti dassetuṃ gahitaṃ. Paccekabuddhā hi dve ca aggasāvakā upādinnakasaṅkhāralokassāpi nānattaṃ ekadesatova jānanti no nippadesato, anupādinnakalokassa pana nānattaṃ na jānanti. Sabbaññubuddho pana ‘imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa nāma rukkhassa khandho seto hoti, imassa kāḷako, imassa maṭṭo; imassa bahalattaco, imassa tanuttaco; imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa pattaṃ vaṇṇasaṇṭhānādivasena evarūpaṃ nāma hoti; imāya pana dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa pupphaṃ nīlakaṃ hoti, pītakaṃ, lohitakaṃ, odātaṃ, sugandhaṃ , duggandhaṃ hoti; imāya nāma dhātuyā ussannāya phalaṃ khuddakaṃ hoti, mahantaṃ, dīghaṃ, rassaṃ, vaṭṭaṃ, susaṇṭhānaṃ, dussaṇṭhānaṃ, maṭṭhaṃ, pharusaṃ, sugandhaṃ, duggandhaṃ, madhuraṃ, tittakaṃ, ambilaṃ, kaṭukaṃ, kasāvaṃ hoti; imāya nāma dhātuyā ussannāya imassa rukkhassa kaṇṭako tikhiṇo hoti, atikhiṇo, ujuko, kuṭilo, tambo, kāḷako, nīlo, odāto hotī’ti evaṃ anupādinnakasaṅkhāralokassa nānattaṃ pajānāti. Sabbaññubuddhānaṃyeva hi etaṃ balaṃ, na aññesanti.
复次，非一界多界分别，谓非唯染污业聚境界，连非染污业聚界亦明了分别，佛以此展显彻悟。辟支佛仅晓一部分染污业聚界，不晓非染污界；唯全知佛透彻了解诸界诸法之差异，如树干色变化，叶色、花色、果实形态、刺棘状态等丰广种种色彩香味恶臭等差异。此智慧唯归全知佛所有，他人无有。
Catutthabalaniddesavaṇṇanā. · 第四力之解说的注释。
Pañcamabalaniddeso第五力解说
§813
813. Pañcamabalaniddese hīnādhimuttikāti hīnajjhāsayā. Paṇītādhimuttikāti kalyāṇajjhāsayā. Sevantīti nissayanti allīyanti. Bhajantīti upasaṅkamanti. Payirupāsantīti punappunaṃ upasaṅkamanti. Sace hi ācariyupajjhāyā na sīlavanto honti, saddhivihārikā sīlavanto honti, te attano ācariyupajjhāyepi na upasaṅkamanti, attanā sadise sāruppabhikkhūyeva upasaṅkamanti. Sace ācariyupajjhāyā sāruppabhikkhū, itare asāruppā, tepi na ācariyupajjhāye upasaṅkamanti, attanā sadise hīnādhimuttike eva upasaṅkamanti.
第五种能力谓分别低上心境。低者谓心念不净；清净者谓心念善妙。服侍者谓依顺、亲近；事奉者谓近前奉行；再事奉者谓数复侍奉。若师长守护者不具善戒善信、不守戒法者，他人虽有净戒，亦不亲近师长，唯近于与他相同清净比库。若师长具净戒、他人不具，则彼亦不亲近师长，唯近于心境较低者。
Evaṃ upasaṅkamanaṃ pana na kevalaṃ etaraheva, atītānāgatepīti dassetuṃ atītampi addhānantiādimāha. Taṃ uttānatthameva. Idaṃ pana dussīlānaṃ dussīlasevanameva, sīlavantānaṃ sīlavantasevanameva, duppaññānaṃ duppaññasevanameva, paññavantānaṃ paññavantasevanameva ko niyāmetīti? Ajjhāsayadhātu niyāmeti. Sambahulā kira bhikkhū ekaṃ gāmaṃ gaṇabhikkhācāraṃ caranti. Manussā bahubhattaṃ āharitvā pattāni pūretvā ‘‘tumhākaṃ yathāsabhāgena paribhuññathā’’ti datvā uyyojesuṃ. Bhikkhūpi āhaṃsu ‘‘āvuso, manussā dhātusaṃyuttakamme payojentī’’ti. Tipiṭakacūḷābhayattheropi nāgadīpe cetiyaṃ vandanāya pañcahi bhikkhusatehi saddhiṃ gacchanto ekasmiṃ gāme manussehi nimantito. Therena ca saddhiṃ eko asāruppabhikkhu atthi. Dhuravihārepi eko asāruppabhikkhu atthi. Dvīsu bhikkhusaṅghesu gāmaṃ osarantesu te ubhopi janā, kiñcāpi āgantukena nevāsiko nevāsikena vā āgantuko na diṭṭhapubbo, evaṃ santepi, ekato hutvā hasitvā hasitvā kathayamānā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Thero disvā ‘‘sammāsambuddhena jānitvā dhātusaṃyuttaṃ kathita’’nti āha.
然奉侍非单他方，而因应过去、未来，特指过去时亦如此，所谓高明之义。此中所示，不善戒者同恶不善戒者，善戒者同善戒者，智慧低者同智慧低者，智慧高者同智慧高者，何者主宰此？此由心念体系主宰。众多比库往村落布施、化缘。人以食资等按份供应，又劝比库随分合理享用。比库告：‘比库群以界所系缘，故修正法。’长老与五百比库同往龙地寺礼塔，与一村人亲近相接。长老中有一非净戒比库。两寺比库中，村众不近非净戒者。两比库僧团村落游化，人未曾见非村居之人。然众同处一席笑谈闲话，长老观见曰：‘乃由正觉所知界境具名所说也。’
Evaṃ ‘ajjhāsayadhātu niyāmetī’ti vatvā dhātusaṃyuttena ayamevattho dīpetabbo. Gijjhakūṭapabbatasmiñhi gilānaseyyāya nipanno bhagavā ārakkhaṇatthāya parivāretvā vasantesu sāriputtamoggallānādīsu ekamekaṃ attano attano parisāya saddhiṃ caṅkamantaṃ oloketvā bhikkhū āmantesi ‘‘passatha no tumhe, bhikkhave, sāriputtaṃ sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ caṅkamanta’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti. ‘‘Sabbe kho ete, bhikkhave, bhikkhū mahāpaññā’’ti (saṃ. ni. 2.99) sabbaṃ vitthāretabbanti.
谓说「如是，能调伏心所」，当借助结合于界法者而释显此义。世尊当时住于蟒山病床，以保护为意，环绕同住的沙利子、马哈摩嘎喇那等比库，彼此随着各自的僧团同行，观察后对比库们说：「比库们，你们可见沙利子与众多比库们一同行相乎？」众比库答曰：「是，尊者。」世尊又说：「这些比库们皆是大智慧者。」（节录自《相应部·尼逸篇》二章第九十九节），应悉心通读并详加阐发。
Pañcamabalaniddesavaṇṇanā. · 第五力解说注释。
Chaṭṭhabalaniddeso第六力解说
§814
814. Chaṭṭhabalaniddese āsayanti yattha sattā āsayanti nivasanti, taṃ tesaṃ nivāsaṭṭhānaṃ diṭṭhigataṃ vā yathābhūtaṃ ñāṇaṃ vā. Anusayanti appahīnānusayitaṃ kilesaṃ. Caritanti kāyādīhi abhisaṅkhataṃ kusalākusalaṃ. Adhimuttanti ajjhāsayaṃ. Apparajakkhetiādīsu paññāmaye akkhimhi appaṃ parittaṃ rāgadosamoharajaṃ etesanti apparajakkhā. Tasseva mahantatāya mahārajakkhā. Ubhayenāpi mandakilese mahākilese ca satte dasseti. Yesaṃ saddhādīni indriyāni tikkhāni, te tikkhindriyā. Yesaṃ tāni mudūni, te mudindriyā. Yesaṃ āsayādayo koṭṭhāsā sundarā, te svākārā. Viparītā dvākārā. Ye kathitakāraṇaṃ sallakkhenti, sukhena sakkā honti viññāpetuṃ, te suviññāpayā. Viparītā duviññāpayā. Ye ariyamaggapaṭivedhassa anucchavikā upanissayasampannā, te bhabbā. Viparītā abhabbā.
第八百一十四节《六力经》中云：「所缘所依者谓之行所」，意思是众生皆依其内在所缘之心态或所依栖所而存在。彼等依恋、保持不舍的烦恼被称为根深染污的习气（Anusaya）。其行为体包括身体等，有善恶之分别。其内心之不退转即「内在心志」。护持此心志之智慧称为「无漏护持智」——其能防护贪、嗔、痴、慢、疑等五毒。如是之护持力度通常分为一般护持与大护持；前者能斩除轻微烦恼，后者则护持重大烦恼。心识锐利则称锐敏识根，迟钝则称迟钝识根。依恋等心理构造圆满美好者谓之自我之美，反之则为邪美。宣说善因者为善宣，有效表达善道理者谓善明示；反之即误明示。具足四圣谛修习所依等善法者谓之适成，反之则非。
§815
815. Evaṃ chaṭṭhabalassa mātikaṃ ṭhapetvā idāni yathāpaṭipāṭiyā bhājento katamo ca sattānaṃ āsayotiādimāha. Tattha sassato lokotiādīnaṃ attho heṭṭhā nikkhepakaṇḍavaṇṇanāyaṃ (dha. sa. aṭṭha. 1105) vuttoyeva. Iti bhavadiṭṭhisannissitā vāti evaṃ sassatadiṭṭhiṃ vā sannissitā. Sassatadiṭṭhi hi ettha bhavadiṭṭhīti vuttā; ucchedadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhīti. Sabbadiṭṭhīnañhi sassatucchedadiṭṭhī hi saṅgahitattā sabbepi diṭṭhigatikā sattā imāva dve diṭṭhiyo sannissitā honti. Vuttampi cetaṃ – ‘‘dvayasannissito kho panāyaṃ, kaccāna, loko yebhuyyena – atthitañceva natthitañcā’’ti (saṃ. ni. 2.15). Ettha hi atthitāti sassataṃ, natthitāti ucchedo. Ayaṃ tāva vaṭṭasannissitānaṃ puthujjanasattānaṃ āsayo.
第八百一十五节以后，将第八百一十四节所述六力之表分类置于前，继而依传习法讨论各众生之心所。其中文中「常住世界」等语，乃引自佛陀教法中描述诸见之术语。所谓有常见者，谓诸心所常存无灭；无常见即为断灭见。依此二者归纳，全体众生心见多归于此两极之中。又如《相应部·尼逸篇》中所述：「有二相佐之，亦即有常与无常，或有和合或无和合。」此即指存在与不存在相互依存共存。常常指有，灭灭指无，此乃世俗之见，此等乃凡夫众生心所依着。
Idāni vivaṭṭasannissitānaṃ suddhasattānaṃ āsayaṃ dassetuṃ ete vā pana ubho ante anupagammātiādi vuttaṃ. Tattha ete vā panāti eteyeva. Ubho anteti sassatucchedasaṅkhāte dve ante. Anupagammāti anallīyitvā. Idappaccayatā paṭiccasamuppannesu dhammesūti idappaccayatāya ceva paṭiccasamuppannadhammesu ca. Anulomikā khantīti vipassanāñāṇaṃ. Yathābhūtaṃ vā ñāṇanti maggañāṇaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yā paṭiccasamuppāde ceva paṭiccasamuppannadhammesu ca ete ubho sassatucchedaante anupagantvā vipassanā paṭiladdhā, yañca tato uttarimaggañāṇaṃ – ayaṃ sattānaṃ āsayo, ayaṃ vaṭṭasannissitānañca vivaṭṭasannissitānañca sabbesampi sattānaṃ āsayo, idaṃ vasanaṭṭhānanti. Ayaṃ ācariyānaṃ samānatthakathā.
今归于清净见所依持的圣者心理，探其两端之境界。所谓两端即有常与无常境界。所谓不汲取，即非执着俨然持有不舍。此处所说缘起法中因缘依存之义，此处缘起因缘法即彼中因缘法。顺流之慧亦即称为观智，实智亦转译为正见智。此理谓能了见如实之真理，识得通达圣道之智慧。综上所述，即于缘起义中，众生依着有常灭常两端，而于观见中不迷执而得智慧，进至后世殊胜的上进圣智。此依处即心所与轮回之依止点，便是诸师等共论之要旨。
Vitaṇḍavādī panāha – ‘maggo nāma vāsaṃ viddhaṃsento gacchati, nanu tvaṃ maggo vāsoti vadesī’ti? So vattabbo ‘tvaṃ ariyavāsabhāṇako hosi na hosī’ti? Sace pana ‘na homī’ti vadati, ‘abhāṇakatāya na jānāsī’ti vattabbo. Sace ‘bhāṇakosmī’ti vadati, ‘suttaṃ āharā’ti vattabbo. Sace āharati, iccetaṃ kusalaṃ; no ce āharati sayaṃ āharitabbaṃ – ‘‘dasayime, bhikkhave, ariyavāsā, ye ariyā āvasiṃsu vā āvasanti vā āvasissanti vā’’ti (a. ni. 10.19). Etañhi suttaṃ maggassa vāsabhāvaṃ dīpeti. Tasmā sukathitamevetanti. Idaṃ pana bhagavā sattānaṃ āsayaṃ jānanto imesañca diṭṭhigatānaṃ vipassanāñāṇamaggañāṇānaṃ appavattikkhaṇepi jānāti eva. Vuttampi cetaṃ –
诽谤者或谓：「法道实为破坏之物，尔其谓法道乃寓舍乎？」对此应答曰：「你应当是贤者之语者，或者不然？」「若答非否，谓不属贤语者也。」若答属，则须呈示经文为证。若呈则无愧；如不呈，则应自陈其所未得诲之罪。若堪得传述，则应披露此义，云云。此经文提示法道之寓舍特性。故需得言说恰当无误。世尊知识众生之执著，明了各种见解之修慧与止步障碍。又有言曰：
‘‘Kāmaṃ sevantaññeva jānāti ‘ayaṃ puggalo kāmagaruko kāmāsayo kāmādhimutto’ti. Nekkhammaṃ sevantaññeva jānāti ‘ayaṃ puggalo nekkhammagaruko nekkhammāsayo nekkhammādhimutto’ti. Byāpādaṃ…pe… abyāpādaṃ… thinamiddhaṃ…pe… ālokasaññaṃ nekkhammaṃ sevantaññeva jānāti sevantaññeva jānāti ‘ayaṃ puggalo ālokasaññāgaruko ālokasaññāsayo ālokasaññādhimutto’’ti (paṭi. ma. 1.113).
「执著欲乐者，自知此人追逐欲爱，乃欲为重，习欲为主，尽属欲爱支配。离欲者亦然，自知此人嗜好离欲，习于离欲，离断欲法。对嗔恨……远离嗔恨……离昏沉……远离昏沉……觉悟诸根等，依离欲亦能知晓，亦能知晓此人善于亲近离欲，修习于彼。」（见《大毗婆沙论》一章第一百十三节）
§816
816. Anusayaniddese kāmarāgo ca so appahīnaṭṭhena anusayo cāti kāmarāgānusayo. Sesapadesupi eseva nayo. Yaṃ loke piyarūpanti yaṃ imasmiṃ loke piyajātikaṃ. Sātarūpanti sātajātikaṃ assādapadaṭṭhānaṃ iṭṭhārammaṇaṃ. Ettha sattānaṃ rāgānusayo anusetīti etasmiṃ iṭṭhārammaṇe sattānaṃ appahīnaṭṭhena rāgānusayo anuseti. Yathā nāma udake nimuggassa heṭṭhā ca upari ca samantabhāge ca udakameva hoti, evameva iṭṭhārammaṇe rāguppatti nāma sattānaṃ āciṇṇasamāciṇṇā. Tathā aniṭṭhārammaṇe paṭighuppatti. Iti imesu dvīsu dhammesūti evaṃ imesu dvīsu kāmarāgapaṭighavantesu iṭṭhāniṭṭhārammaṇadhammesu. Avijjānupatitāti kāmarāgapaṭighasampayuttā hutvā ārammaṇakaraṇavasena avijjā anupatitā. Tadekaṭṭhoti tāya avijjāya sampayuttekaṭṭhavasena ekaṭṭho. Māno ca diṭṭhi ca vicikicchā cāti navavidho māno, dvāsaṭṭhividhā diṭṭhi, aṭṭhavatthukā ca vicikicchā. Bhavarāgānusayo panettha kāmarāgānusayeneva saṅgahitoti veditabbo.
816. 关于倾向的解释中，欲望贪著亦名不放逸的倾向。其他词语亦同理。世间众生所爱者，及于此法中所爱者，皆有爱欲形态、爱欲之生、追求实现的根基和所依。这里谓众生依于快乐境界，在未放逸的状态下，倾向欲爱。正如水中浸入后，上下及四方皆为水，是故快乐境界中烦恼种子或非烦恼种子皆共存；同理，不快乐境界中则生苦恼。如此论及这两法，即快乐与不快乐的事物，在这两类欲爱烦恼所缠的事物中，分别为可乐与不可乐依。因与无明相缠，即为欲爱烦恼之所生。所谓因缘，即为与此无明相缠之因缘。骄慢、见解及疑惑共有九种：骄慢分为九种，见解分为六十二种，疑惑有八十八种。轮回中贪欲的倾向，与此处欲爱倾向相合应，应当明了其义。
§817
817. Caritaniddese terasa cetanā puññābhisaṅkhāro, dvādasa apuññābhisaṅkhāro, catasso āneñjābhisaṅkhāro. Tattha kāmāvacaro parittabhūmako, itaro mahābhūmako. Tīsupi vā etesu yo koci appavipāko parittabhūmako, bahuvipāko mahābhūmakoti veditabbo.
817. 关于行为的解释中，有三种善业因缘、十二种不善业因缘、以及四种非增上行因缘。其中文思不良者称为善业因缘；思维下降者称为不善业因缘。在这三者或其中某种因缘中，无恶果报者为思维不良者，有恶果报者为思维下降者，应当如是了知。
§818
818. Adhimuttiniddeso heṭṭhā pakāsitova. Kasmā panāyaṃ adhimutti heṭṭhā vuttāpi puna gahitāti? Ayañhi heṭṭhā pāṭiyekkaṃ baladassanavasena gahitā, idha sattānaṃ tikkhindriyamudindriyabhāvadassanatthaṃ.
818. 关于专注的解释已在下文阐明。为何此专注虽已于下方宣说，却又反覆强调？这里专注只是单一，以力证现观照，是为显示众生对身心三种根器的觉知，以助现见彼法。
§819
819. Mahārajakkhaniddese ussadagatānīti vepullagatāni. Pahānakkamavasena cesa uppaṭipāṭiyā niddeso kato.
819. 在王侯护卫的解释中，“烦恼盛行者”即是恐惧盛行者。放弃其行径后，此处也以相应方法作简明说明。
§820
820.Anussadagatānīti avepullagatāniṃ. Tikkhindriyamudindriyaniddese upanissayaindriyāni nāma kathitāni. Uppaṭipāṭiyā niddese panettha payojanaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.
820. “随从者盛行者”意指烦恼广及。于身心三根器的支援条件前说，谓之随从根器。于上文简说时，此处应当以已陈述的意旨了解。
§823
823. Tathā dvākāraniddesādīsu pāpāsayāti akusalāsayā. Pāpacaritāti apuññābhisaṅkhāraparipūrakā. Pāpādhimuttikāti sakkāyābhiratā vaṭṭajjhāsayā.
823. 在两种断除法等解释中，恶意谓不善意念。恶行是由不善业因缘圆满而成。恶断则是指执著于我见之心，即我执之心。
§824
824. Svākāraniddese yasmā kalyāṇako nāma anusayo natthi, tasmā kalyāṇānusayāti na vuttaṃ. Sesaṃ vuttavipariyāyena veditabbaṃ.
824. 关于“善习”一词的说明，因为“kalyāṇa”作为习气的名称并不存在，所以不应称之为“善习”。对于余下部分，应当依照先前所述反义对立的原则来理解。
§826
826. Bhabbābhabbaniddese kammāvaraṇenāti pañcavidhena ānantariyakammena. Kilesāvaraṇenāti niyatamicchādiṭṭhiyā. Vipākāvaraṇenāti ahetukapaṭisandhiyā. Yasmā pana duhetukānampi ariyamaggapaṭivedho natthi, tasmā duhetukapaṭisandhipi vipākāvaraṇamevāti veditabbā. Assaddhāti buddhādīsu saddhārahitā. Acchandikāti kattukamyatākusalacchandarahitā. Uttarakurukā manussā acchandikaṭṭhānaṃ paviṭṭhā. Duppaññāti bhavaṅgapaññāya parihīnā. Bhavaṅgapaññāya pana paripuṇṇāyapi yassa bhavaṅgaṃ lokuttarassa pādakaṃ na hoti, so duppaññoyeva nāma. Abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattaniyāmasaṅkhātaṃ maggaṃ okkamituṃ abhabbā.
826. 关于善恶的阐述：“业障”指由五种内障所构成的烦恼业；“烦恼障”指由于固定的邪见等引生的烦恼；“果报障”指无因缘而生起的续续果报。因圣道中虽然没有无因缘的因缘相连，故应理解为即使在有因缘相续中，果报障也被视为“果报障”。“无信”指缺乏对佛陀等的信心；“无欲”指缺乏对造作善法的欲爱；“心智昏钝”指由于根本心智的衰败所致。即便根本心智圆满，而根本心智并非通往超世间解脱的基石者，则称为“心智昏钝”。“无能”指出不能进入善法律则，善法律则即是进入善法的规则路径。
§827
827.Na kammāvaraṇenātiādīni vuttavipariyāyena veditabbāni. Idaṃ dvinnaṃ ñāṇānaṃ bhājanīyaṃ – indriyaparopariyattiñāṇassa ca āsayānusayañāṇassa ca. Ettha hi āsayānusayañāṇena indriyaparopariyattiñāṇampi bhājitaṃ. Iti imāni dve ñāṇāni ekato hutvā ekaṃ balañāṇaṃ nāma jātanti.
827. 不应将“业障”等词的含义与之前所述的反义对立理解混淆。本义是指两种智的修习，即“对不净情欲见的观照智”与“习气之智”。这里，“习气之智”与“对不净情欲见的观照智”相融合，称为“力智”。
Chaṭṭhabalaniddesavaṇṇanā. · 第六力解说注释。
Sattamabalaniddeso第七力解说
§828
828. Sattamabalaniddese jhāyatīti jhāyī. Cattāro jhāyīti jhāyino cattāro janā vuccanti. Tattha paṭhamacatukke tāva paṭhamo samāpattilābhī samānoyeva ‘na lābhīmhī’ti, kammaṭṭhānaṃ samānaṃyeva ‘na kammaṭṭhāna’nti saññī hoti. Ayaṃ appaguṇajjhānalābhīti veditabbo. Dutiyo samāpattiyā alābhīyeva ‘lābhīmhī’ti, akammaṭṭhānaṃ samānaṃyeva ‘kammaṭṭhāna’nti saññī hoti. Ayaṃ niddājhāyī nāma. Niddāyitvā paṭibuddho evaṃ maññati. Tatiyo samāpattilābhī samāno ‘samāpattilābhīmhī’ti, kammaṭṭhānameva samānaṃ ‘kammaṭṭhāna’nti saññī hoti. Ayaṃ paguṇajjhānalābhīti veditabbo. Catuttho alābhīyeva ‘alābhīmhī’ti, akammaṭṭhānaṃyeva ‘akammaṭṭhāna’nti saññī hoti. Evamettha dve janā ajjhāyinova jhāyīnaṃ anto paviṭṭhattā jhāyīti vuttā.
828. 关于第七种无力的说明。“修习者”即从事禅定的人。所谓四种修习者，指四类不同的人。其中第一类，在第一禅达到共相时同样不产生“我得”，对修习法亦无认知，称为“未得初禅的者”，是低阶禅定的获得；第二类在第二禅达到放逸时变为“有所得”，对非修习法则有所认知，称为“入眠禅者”；第三类达到共相时同样“有所得”，对修习法充足，称为“低等初禅得者”；第四类即在未得阶段即产生“无所得”，对非修习法有所认知，表现为“未得二禅”、此四类彼此相对，称为修禅者的内部分别。
Dutiyacatukke sasaṅkhārena sappayogena samādhipāribandhikadhamme vikkhambhento dandhaṃ samāpajjati nāma. Ekaṃ dve cittavāre ṭhatvā sahasā vuṭṭhahantā khippaṃ vuṭṭhahati nāma. Sukheneva pana samādhipāribandhikadhamme sodhento khippaṃ samāpajjati nāma. Yathāparicchedena avuṭṭhahitvā kālaṃ atināmetvā vuṭṭhahanto dandhaṃ vuṭṭhāti nāma. Itare dvepi imināva nayena veditabbā. Ime cattāropi janā samāpattilābhinova.
在第二禅的第四种类别中，因长期杂念阻碍禅定，渐至烦恼，继而能稳定坐禅。称为第一次或第二次于心中阔立，让起身动作迅速发生。又称轻鬆在奏效禅定障碍中清除烦恼，速速抵达禅定阶段。譬如详细分析后弃除动作，利用时间过度，起坐为动，称为三种情形类比。如果另外两者亦依此法理解，即此四类即为达到共相者的表现。
Tatiyacatukke ‘idaṃ jhānaṃ pañcaṅgikaṃ, idaṃ caturaṅgika’nti evaṃ aṅgavavatthānaparicchede cheko samādhismiṃ samādhikusalo nāma. Nīvaraṇāni pana vikkhambhetvā cittamañjūsāya cittaṃ ṭhapetuṃ acheko no samādhismiṃ samāpattikusalo nāma. Itarepi tayo imināva nayena veditabbā. Imepi cattāro samāpattilābhinoyeva.
在第三禅者的第四种类别中，谓禅为五肢（五支）的共现或四肢聚合的阶段而被称为身法具足者。然杂念未断，心未纯净不能进入禅定，故称为未得共相者。其余三种亦依此方法理解，这四类别均属于共相取得者的范畴。
Idāni yāni jhānāni nissāya ime puggalā ‘jhāyī’ nāma jātā, tāni dassetuṃ cattāri jhānānītiādimāha. Tattha cattāri jhānāni tayo ca vimokkhā atthato heṭṭhā dhammasaṅgahaṭṭhakathāyameva (dha. sa. aṭṭha. 160, 248) pakāsitā. Sesānampi vimokkhaṭṭho tattha vuttanayeneva veditabbo. Apicettha paṭipāṭiyā satta appitappitakkhaṇe paccanīkadhammehi vimuccanato ca ārammaṇe ca adhimuccanato vimokkho nāma. Aṭṭhamo pana sabbaso saññāvedayitehi vimuttattā apagatavimokkho nāma. Samādhīsu catukkanayapañcakanayesu paṭhamajjhānasamādhi savitakkasavicāro nāma. Pañcakanaye dutiyajjhānasamādhi avitakkavicāramattasamādhi nāma. Catukkanayepi pañcakanayepi upari tīsu jhānesu samādhi avitakka avicārasamādhi nāma. Samāpattīsu hi paṭipāṭiyā aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ ‘samādhī’tipi nāmaṃ ‘samāpattī’tipi. Kasmā? Cittekaggatāsabbhāvato. Nirodhasamāpattiyā tadabhāvato na samādhīti nāmaṃ.
现在，依止于这些禅定而生起『禅定修习者』这一名称，故说“禅定有四”。这里所说的四禅乃是针对三重解脱义最为根本的禅定，如此在本法中专为法聚注疏所彰显。其余的解脱支流，也应遵照这里所述即知。若论修行程序中第七个能断善恶念的刹那以及断患和起心所缘品的超断，皆名为“解脱”。第八则是彻底断除一切色受想觉知的解脱境，谓“断尽解脱”。在禅定中的四念处与五念处里，第一禅定名为有思有观的禅定；第二禅定无思无观，仅有禅定的纯净；第四念处和第五念处中高三禅，皆为无思无观的禅定。至于禅定的达成，依序共八达成，名称分别是禅定梵行与禅定成就。何以故？因心性本为一境必然统一。唯有灭尽禅定达成时，因其无所住故不谓之禅定。
Hānabhāgiyo dhammoti appaguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ kāmādianupakkhandanaṃ. Visesabhāgiyo dhammoti paguṇehi paṭhamajjhānādīhi vuṭṭhitassa saññāmanasikārānaṃ dutiyajjhānādianupakkhandanaṃ. Vodānampi vuṭṭhānanti iminā paguṇavodānaṃ vuṭṭhānaṃ nāma kathitaṃ. Heṭṭhimaṃ heṭṭhimañhi paguṇajjhānaṃ uparimassa uparimassa padaṭṭhānaṃ hoti. Tasmā vodānampi vuṭṭhānanti vuttaṃ. Tamhā tamhā samādhimhā vuṭṭhānampi vuṭṭhānanti iminā bhavaṅgavuṭṭhānaṃ nāma kathitaṃ. Bhavaṅgena hi sabbajjhānehi vuṭṭhānaṃ hoti. Nirodhato pana phalasamāpattiyāva vuṭṭhahanti. Idaṃ pāḷimuttakavuṭṭhānaṃ nāmāti.
名为从第一禅开始起而对色受想等诸根境界的感官、意识等作用中对欲等贪念无执着，这即叫作减少品属性的法。称为特定品性之法，意谓从第二禅起而对感官、意识等对境的执着断除。所谓对境的断除，称为‘伏断’。这减少品的层次便依次向上逐层递进，因此称之为‘伏断’。由此，称为‘起’。而由此起‘生起’‘起现’之意。心根的活动于四禅都生起。由确认涅槃果的止灭禅定达成，也称为‘起’。此谓巴利语中‘muttaka vuṭṭhāna’的含义。
Sattamabalaniddesavaṇṇanā. · 第七力解说注释。
Aṭṭhamabalādiniddeso第八力之解说
§829
829. Aṭṭhamabalaniddese anekavihitaṃ pubbenivāsantiādi sabbampi visuddhimagge vitthāritameva. Navamabalaniddesepi dibbena cakkhunātiādi sabbaṃ tattheva vitthāritaṃ.
829. 第八禅力解说广泛涵盖包括宿命因果等所有内容，详尽论述于清净道中。第九禅力解说则详尽论述天眼等超世间之力，皆在其中全面展开。
Navamabalaniddesavaṇṇanā. · 第九力解说之注释。
Dasamabalaniddeso第十力之解说
§831
831. Dasamabalaniddese cetovimuttinti phalasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalañāṇaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānatthameva. Ayaṃ tāvettha ācariyānaṃ samānatthakathā. Paravādī panāha – ‘‘dasabalañāṇaṃ nāma pāṭiyekkaṃ natthi, sabbaññutañāṇassevāyaṃ pabhedo’’ti. Taṃ na tathā daṭṭhabbaṃ. Aññameva hi dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutañāṇaṃ. Dasabalañāṇañhi sakasakakiccameva jānāti. Sabbaññutañāṇaṃ pana tampi tato avasesampi jānāti. Dasabalañāṇesupi hi paṭhamaṃ kāraṇākāraṇameva jānāti, dutiyaṃ kammantaravipākantarameva, tatiyaṃ kammaparicchedameva, catutthaṃ dhātunānattakaraṇameva, pañcamaṃ sattānaṃ ajjhāsayādhimuttimeva, chaṭṭhaṃ indriyānaṃ tikkhamudubhāvameva, sattamaṃ jhānādīhi saddhiṃ tesaṃ saṃkilesādimeva, aṭṭhamaṃ pubbenivutthakhandhasantatimeva, navamaṃ sattānaṃ cutipaṭisandhimeva, dasamaṃ saccaparicchedameva. Sabbaññutañāṇaṃ pana etehi jānitabbañca tato uttaritarañca pajānāti. Etesaṃ pana kiccaṃ na sabbaṃ karoti. Tañhi jhānaṃ hutvā appetuṃ na sakkoti, iddhi hutvā vikubbituṃ na sakkoti, maggo hutvā kilese khepetuṃ na sakkoti.
831. 第十禅力名为心解脱，即禅定成果。智慧解脱名为果报智慧。余下各禅力皆旨在成长提升。这是各位长者的共通说明。异见者尤说：“十禅力智慧无一相同，此分歧生于全知。”此观不当。实则十禅力智慧各有不同，十智慧中最初为因与缘相知；第二为业的相续与果报相知；第三为业的划分相知；第四为诸界异相相知；第五为众生心意变化相知；第六为六根的敏锐与迟钝相知；第七为与禅定等混合杂染现象相知；第八为宿世断尽积累的相知；第九为众生死后续转相知；第十为真理划分之相知。全知智慧则由此等顿悟且更为高明。这些智慧均非包罗一切之智慧。因有这些智慧，不能说拥有禅定就必能随愿得欲，不能说有神通就能作妄事毁坏，不能说通达道则能速断烦恼。
Apica paravādī evaṃ pucchitabbo – ‘‘dasabalañāṇaṃ nāma etaṃ savitakkasavicāraṃ, avitakkavicāramattaṃ, avitakkāvicāraṃ, kāmāvacaraṃ, rūpāvacaraṃ, arūpāvacaraṃ, lokiyaṃ, lokuttara’’nti? Jānanto ‘‘paṭipāṭiyā satta ñāṇāni savitakkasavicārānī’’ti vakkhati; tato ‘‘parāni dve ñāṇāni avitakkāvicārānī’’ti vakkhati; ‘‘āsavakkhayañāṇaṃ siyā savitakkasavicāraṃ, siyā avitakkavicāramattaṃ, siyā avitakkavicāra’’nti vakkhati. Tathā ‘‘paṭipāṭiyā satta kāmāvacarāni, tato dve rūpāvacarāni, avasāne ekaṃ lokuttara’’nti vakkhati; ‘‘sabbaññutañāṇaṃ pana savitakkasavicārameva, kāmāvacarameva, lokiyamevā’’ti vakkhati. Iti aññadeva dasabalañāṇaṃ, aññaṃ sabbaññutañāṇanti.
异见者又问：“十禅力智慧是否分为有思有观，无思无观，及无思无观变化，欲界、色界、无色界及世间与出世间之分？”答曰：依序修行七种智慧属有思有观；次有两种无思无观智慧；又谓“烦恼断智慧”或有思有观，或无思无观，或无思无观变化。又谓依序修行七种属欲界，随之两种属色界，末有一项属出世间。又称全知智慧专属有思有观，属欲界且属世间。如此区分，十禅力智慧为一类，全集知智慧为另一类。
Sammohavinodaniyā vibhaṅgaṭṭhakathāya · 《除痴》——《分别论注疏》
Ñāṇavibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 智分别之注释已竟。