4. Aṭṭhakathākaṇḍaṃ · 4. 义注篇复注

98 段 · CSCD 巴利原典

Kāmāvacarakusalapadabhājanīyavaṇṇanā欲界善足处分别解释

§1

1. ‘‘Ye vā pana…pe… arūpino dhammā’’ti idaṃ ‘‘phasso hotī’’ti evamādikaṃ viya na visuṃ ‘‘tepi hontī’’ti hoti-saddena sambandhaṃ katvā vuttaṃ, uddiṭṭhāvasese ca pana gahetvā ‘‘ime dhammā kusalā’’ti appetuṃ vuttanti appanāya avarodhitaṃ. Evañca katvā niddesepi etassa padabhājanīyaṃ na vuttanti. Sarūpena pana adassitattā ‘‘atthī’’ti vatvā dutiyena hoti-saddena sambandho niddeso ca na kato, saṅkhepena pana uddisitvā saṅkhepeneva ye vā pana dhammā niddiṭṭhāti etassa dhammassa uddese avarodho yutto. Dhammaniddese ca niddesāvasāne vuttassāti.

「或复言：『那些诸诸法远离色相者』，此即谓无色法，乃至谓『触』为与此类同。此类诸法非色身，故非触。如是语法，常以『触是』之辞相连，故本文亦依此而说。而于已述部分则专取其意，谓『此法皆为善法』，此言有意诱使，故为禁止之释法。且已如此规定，不复为其字句分拆释义。然对无色法由未能见而谓其『有』，未以『是』字相连，其意未成定解，仅作简略介绍。若简略指出，那或有诸法，即此法意指，则有相关限制。且释义结尾处所叙，即为该释义。

Pucchāparicchedavacaneneva pucchābhāve viññāte pucchāvisesañāpanatthaṃ āha ‘‘ayaṃ kathetukamyatāpucchā’’ti. Pañcavidhā hīti mahāniddese (mahāni. 150; cūḷani. puṇṇakamāṇavapucchāniddesa 12; mettagūmāṇavapucchāniddesa 18) āgatā pucchā dasseti. Lakkhaṇanti ñātuṃ icchito yo koci sabhāvo. Aññātanti yena kenaci ñāṇena aññātabhāvaṃ āha. Adiṭṭhanti dassanabhūtena ñāṇena paccakkhaṃ viya adiṭṭhataṃ. Atulitanti ‘‘ettakaṃ ida’’nti tulābhūtāya paññāya atulitataṃ. Atīritanti tīraṇabhūtāya paññāya akatañāṇakiriyāsamāpanataṃ. Avibhūtanti ñāṇassa apākaṭabhāvaṃ . Avibhāvitanti ñāṇena apākaṭīkatabhāvaṃ. Adiṭṭhaṃ jotīyati etāyāti adiṭṭhajotanā. Anumatiyā pucchā anumatipucchā. ‘‘Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave’’tiādipucchāya hi ‘‘kā tumhākaṃ anumatī’’ti anumati pucchitā hoti. Kathetukamyatāti kathetukamyatāya.

以问句分段词汇形式，即使无问号，此处亦显明为问句，故云『此为欲问之问句』。大释论中云五种问句（详见大释论和小释论之谦问篇例14、18）谓问曰。所谓标识者，乃示知事物之欲知句；所指者，谓以某种知识悉知其所指之体；现显者，谓此乃以显示知识直观为现显；不可胜者，谓以超越常量智慧相较之不可胜；超越者，则指以超越界限之智而终结无明；未显者，是指智慧未达明示；未示者，谓智慧未显明之体；现显辉光者，谓现显之辉光；许可之问，谓允许答问；欲问之意者，谓欲知所问。谓欲问之意也。

Pabhedato dhammānaṃ desananti mātikādesanaṃ āha. Tattha hi purato kusalādike pabhede vatvā pacchato dhammā vuttāti ‘‘pabhedavantadassanattha’’nti niddesaṃ āha. Idaṃ vuttaṃ hoti – mātikāya savisesanā dhammā vuttā, te ca visesitabbattā padhānā, padhānañca itikattabbatāya yujjatīti dhammānameva padhānānaṃ pucchitabbatā vissajjitabbatā ca hoti, tasmā te pucchitabbe dassetuṃ ‘‘katame dhammā’’ti vuttaṃ, te pana visesavanto pucchitāti dassetuṃ puna ‘‘kusalā’’ti vuttanti evaṃ pabhedavantadassanatthaṃ ayaṃ padānukkamo katoti. ‘‘Ime dhammā kusalā’’ti vissajjanepi evameva yojanā kātabbā. ‘‘Pabhedato dhammānaṃ desanaṃ dīpetvā’’ti etassa atthaṃ vivarituṃ ‘‘imasmiñhī’’tiādimāha. Anekappabhedā desetabbāti sambandho. Tasmāti avohāradesanato dhammānameva desetabbattā tesañca ghanavinibbhogapaṭisambhidāñāṇāvahanato pabhedavantānaṃ desetabbattā ‘‘kusalā…pe… dīpetvā’’ti etena sambandho. Evameva hi yathāvuttadīpanassa hetuṃ sakāraṇaṃ pakāsetuṃ puna ‘‘dhammāyevā’’tiādi vuttanti. Dhammāti sāmaññamattavacanena samūhādighanavasena ekattaggahaṇaṃ hotīti ekattavinibbhogakaraṇaṃ ghanavinibbhogañāṇaṃ āvahati pabhedadesanā, tathā kusalādidhammānaṃ abyākatādiatthānañca dīpanato dhammapaṭisambhidādiñāṇañca āvahati. ‘‘Pabhedavantadassanattha’’nti etaṃ vivarituṃ ‘‘idāni ye tenā’’tiādimāha. Pabheda…pe… yujjati itikattabbatāyuttassa visesanattā. Atha vā uddeso dhammappadhāno, pucchā saṃsayitappadhānā, na ca dhammabhāvo saṃsayito, kusalādibhedo pana saṃsayitoti nicchitasaṃsayitavasenāyaṃ padānukkamo kato.

关于分别诸法之说，谓系纲要释法。由先前论及善法等之分别，而后叙述诸法，故说明其缘起目的在于显示分别知识。此为释义所说。所谓此处言者，是释诸有别特征法诸义，又依此依赖依止而作之相关说明，故谓诸法名称亦具区分与分别之义。且因其须被问，故应以『何者为诸法』之问句表达。诸法因此具特征，应被问，故曰『何为诸法』，而诸法有所分别，故复言『为善法』，如是显示因此者为辨别分别之说。文中云『分别诸法之说发扬光明』，意在说明此义。且多种别法应当宣说，故谓显明缘由。由此可见，分别之说，旨在鸿显善法等诸法区分特异，并以此为因，启发分别知识与法之相续分辨智。

Etthāti etasmiṃ vacane. Kimatthamāha bhagavāti taṃ dassetuṃ āha ‘‘samaye niddisi citta’’nti. Pariyosāneti samaye cittaniddesassa ‘‘yasmiṃ…pe… ārabbhā’’ti etassa pariyosāne. Tasmiṃ samayeti tasmiṃ cittuppādasamaye . Cittena samayaṃ niyametvāna atha pacchā bodhetunti sambandho. Vijjamānepi bhojanagamanādisamayanānatte samavāyādinānatte ca yathāvuttacittaniyamitā visesitā aññasmiṃ samaye yathādhippetānaṃ phassādīnaṃ abhāvā cittaniyamite samaye phassādayo bodhetuṃ visesanameva tāva cittaṃ dassetuṃ samaye cittaṃ niddisīti attho. Visesitabbopi hi samayo attano upakāratthaṃ visesanabhāvaṃ āpajjati, visesanabhūtañca cittaṃ tadupakāratthaṃ visesitabbabhāvanti. Santatighanādīnaṃ ayaṃ viseso – purimapacchimānaṃ nirantaratāya ekībhūtānamiva pavatti santatighanatā, tathā phassādīnaṃ ekasamūhavasena dubbiññeyyakiccabhedavasena ekārammaṇatāvasena ca ekībhūtānamiva pavatti samūhādighanatāti.

此处『ettha』意为『在此言中』。何意示世尊乎？曰：『于此时心示现』。所谓结束，指的是心之所示时，往往依其起始即『于某时……始』后得终结。言此时，指此心根发用所成时也。取于心而立时，继之觉知之相连关系。即使于食时、出行时等若干时点之不齐一性，亦如所当证心意相应取向之规矩，别证佛法所证之无法所起义，如此，乃依此时而示现心意。此时心指其为缘而生诸法所示之别异性。连贯相承诸事之心所构成此时间状，其由前后不断合一，如前后观诸触等难判义务故而统一显现，如此曰此为时也。

Kālañca samayañcāti yuttakālañca paccayasāmaggiñca. Khaṇoti okāso. Tathāgatuppādādiko hi maggabrahmacariyassa okāso tappaccayapaṭilābhahetuttā. Khaṇo eva ca samayo. Yo ‘‘khaṇo’’ti ca ‘‘samayo’’ti ca vuccati, so ekovāti attho. Mahāsamayoti mahāsamūho. Samayopi khoti sikkhāparipūraṇassa hetupi. Samayappavādaketi diṭṭhippavādake. Tattha hi nisinnā titthiyā attano attano samayaṃ pavadantīti. Atthābhisamayāti hitapaṭilābhā. Abhisametabboti abhisamayo, abhisamayo attho abhisamayaṭṭhoti pīḷanādīni abhisamitabbabhāvena ekībhāvaṃ upanetvā vuttāni, abhisamayassa vā paṭivedhassa visayabhūto attho abhisamayaṭṭhoti tāneva tathā ekattena vuttāni. Tattha pīḷanaṃ dukkhasaccassa taṃsamaṅgino hiṃ sanaṃ avipphārikatākaraṇaṃ. Santāpo dukkhadukkhatādibhāvena santāpanaṃ paridahanaṃ.

「时与刻谓相应时间与缘起契合」。所谓刻，指机会。佛陀道中所谓机会，乃指诸法道因缘缘会之正当因缘所得。刻与时义相同。谓大时者，即大合时。所谓时为肃具教诲之因。时者，亦谓正见破戒等恶法敌。此时令即自我邪见各各自观而辨讼。所谓确得者，即能获利益也。所谓应得谓应当实证者，而确实实证者即念念相续连结，苦真谛痛苦者，其苦相依痛苦等，故苦痛等犹如令人忧悲之所涌现，即忧伤之痛煎熬也。

‘‘Idhā’’ti vacanaṃ akusalesu abyākatesu ca kesuci khaṇassa asambhavato. Nanu kusalānañca navamena khaṇena vinā uppatti hotīti? No na hoti, na pana navamo eva khaṇo, catucakkānipi khaṇoti vuttāni. Sabbantimena paricchedena attasammāpaṇidhikhaṇamantarena natthi kusalassa uppattīti khaṇo idha gahito. Indriyavisayamanasikārādhīnaṃ viññāṇanti evamādi sādhāraṇaphalaṃ daṭṭhabbaṃ. Navamoti aṭṭhakkhaṇe upādāya vuttaṃ. Catucakkaṃ vattatīti puna patirūpadesavāsādisampatti catucakkaṃ viparivattatīti attho. Okāsabhūtānīti attano nibbattiyā ‘‘idāni uppajjantu kusalānī’’ti anumatidānaṃ viya bhūtāni.

「这里『此处』语，谓在不善及非显无分别之处，不适用刻之说。岂非言善法亦不生于第九刻乎？非然。不以第九刻定论，亦四随刻中有刻之说。乃一切分别界定，以第九刻中无善法生为论据，此处强调刻不成生生之说。依感官境缘与意根等所生知，乃普通果报，诸缘起也。所谓第九刻，乃指八刻之上附加之觉知时刻。所谓四轮转，即意境轮回之生灭变迁也。所谓如各处地等所住及转变，如感触等统一群体间难以分别之义，谓诸法一体相续转行如同一合统一运行，名曰一体相续。如此亦指较高层续识知法之非显非明诸意义。此则显明分别因缘与善法等未明之义。又说，细释本义，谓此释义系由『现今诸法当生善法』之许可推定，名为『场域许可』。

Cittakāloti dhammeneva satā kālo visesito, na tassa pavattittha pavattissati pavattatīti etena avatthāvisesena, nāpi tassa vijānanakiccena, tasmā evaṃvidhe dhamme upādāya paññattoti vutto. Kamappavattā visesā eva paṭipāṭīti bījabhāvo ca paṭipāṭīti vattumarahatīti iminādhippāyena ‘‘bījakāloti dhammapaṭipāṭiṃ upādāya paññatto’’ti āha. Dhammapaṭipāṭiṃ vāti aṭṭhakalāpadhamme sandhāyāha. Sañcitā viya gayhamānakālā eva kālasañcayo, yathā vā tathā vā kāloti ekaṃ sabhāvaṃ gahetvā abhinivesaṃ karontassa tadabhinivesanisedhanatthaṃ ‘‘so panesa sabhāvato avijjamānattā paññattimattako’’ti āha. Ñatvā viññeyyoti sambandho. Itaro pana hetūti esa samayo paccayova viññeyyo. Etthāti etasmiṃ adhikāre na hetuhetu sādhāraṇahetu cāti attho. Samavāyo paccayasāmaggī, hetu pana ekeko paccayoti ayametesaṃ viseso veditabbo. Cakkhuviññāṇādīnaṃ anekapaccayadassanena taṃtaṃdvārikānaṃ kusalānañca tappaccayataṃ dasseti.

所谓心时，仅指法中之定时，特殊区别。该时不论其发生与否都不会因此而生起或不生起，这乃因其明确界别，并非由识所起故。因此谓之依此法而名定时。所谓业之果报行起与特殊行走，种子为业行走之因，因此以此义称「种子时」为依法所定之义。法之行走，指行走于八叶法中。诸种时间聚合，犹如堆积之时，或此或彼，取一特性并执着之者，为断除执着曰：「其性无明之染，乃名执著观念」。所谓知悉即指关系。若为他因，则为因之关系，时为所缘条件。故在此处无因无果、无共因之意。因缘相应合一，因果为单一之条件，此乃其区别。以眼识等多因显现而成之门槛，显现与诸善因之具足条件。

Pariggaho kato aṭṭhakathācariyehi. Ekakāraṇavādoti pakatikāraṇavādo, issarakāraṇavādo vā. Aññamaññāpekkhoti avayavānaṃ aññamaññāpekkhatāya samudāyo vutto. Apekkhā ca yāva sahāyakāraṇasamāgamo na hoti, tāva phalassa anipphādanaṃ samāgame nipphādanasamatthassa nipphādanañca. Samāgamo ca yesu yujjamānesu nibyāpāresupi phalassa pavatti, tesaṃ sabbhāvoti.

此为注疏师所述之摄法。所谓单因论者，即指单一原因论或上位原因论。相依不离谓由各部分相互依存而生起。所谓依存，指未达协同聚合之前果实不得成熟，聚合才能促成成熟。所谓聚合者，指诸结合体中所成熟之果实发生，即诸蕴悉皆如是。

Asāmaggī…pe… pattitoti cakkhurūpālokamanasikārānaṃ asamavetānaṃ cakkhuviññāṇassa ahetubhāve sati samavetānañca taṃsabhāvāvinivattito hetubhāvānāpattitoti attho. Na hi sabhāvantaraṃ aññena sahitaṃ sabhāvantaraṃ hotīti. Ekasminti andhasate ekekasmiṃ andheti adhippāyo. Aññathā yathārutavasena atthe gayhamāne ekassa andhassa dassanāsamatthatā sabbesampi na hoti, nāpi ekassa asamatthatāya sabbesampi asamatthatā vuttā, kintu sabbesaṃ visuṃ asamatthatāya evāti upamāvacanaṃ na yujjeyya, nāpi upamopamitabbasambandho. Na hi upamitabbesu cakkhādīsu ekassa asamatthatāya sabbesampi asamatthatā vuttā, kintu sabbesaṃ visuṃ asamatthatāya sahitānaṃ asamatthatāti. Andhasataṃ passatīti ca andhasataṃ sahitaṃ passatīti adhippāyo aññathā vuttanayena upamitabbāsamānatāpattito. Sādhā…pe… ṭhitabhāvoti yesu vijjamānesu phalappavatti tesaṃ samodhāne, yathā pavattamānesu tesu phalappavatti, tathā pavattimāha. Na yesaṃ kesañci anekesaṃ samodhānamattaṃ sāmaggī. Na hi saddagandharasaphoṭṭhabbasamodhānaṃ cakkhuviññāṇassa, kaṭṭhakapālapāsāṇasamodhānaṃ vā sotaviññāṇassa hetūti. Tanti taṃ dassanaṃ. Asā…pe… siddhoti nāyamattho sādhetabbo visuṃ ahetūnaṃ cakkhādīnaṃ sahitānaṃ hetubhāvassa paccakkhasiddhattāti attho. Na hi paccakkhasiddhe yuttimagganaṃ yuttanti.

不协同即眼色与观照之不合，而致眼识无因，具协同时则诸性复归，不同因缘不可得。异处唯盲人之分别执执一盲者。否则即取一处执盲无法于诸处具足，亦非以一处无完备故全无，乃诸处以无完备而存。故此比喻无以恰当，亦非合类相应。眼等众缘中一处无完备非为诸法无完备，而是诸全体以无完备共存。盲人见即以盲人与所见共存为喻，乃相当见解之不同说法。正法成就即诸因善缘成就果报之时，如法行果实成熟，谓之成熟行。非指于诸成就有一单纯协同。非以声香味触法聚合而成眼识，亦非以钝器刀石而成耳识。结语明示此义。余义成就指乃诸无因果缘共存眼等之因缘条件直接成就。非由直接了知成理相等也。

Manussattādīnaṃ khaṇāvayavānaṃ sāmaggī khaṇasāmaggī, taṃ vinā so navamacakkasampattisaṅkhāto khaṇo natthi. Sā eva hi khaṇasāmaggī so khaṇoti attho. Khaṇa…pe… dīpeti attano dullabhatāyāti attho. Khaṇattho vā samayasaddo khaṇasaṅkhāto samayoti vutto. So yasmiṃ dullabhe khaṇe satīti imassatthassa vibhāvanavasena tadāyattāya kusaluppattiyā dullabhabhāvaṃ dīpeti. Etenupāyena samavāya…pe… vuttiṃ dīpetīti ettha ito paresu ca yojanā tassa tassa taṃtaṃdīpane kātabbā.

诸人的瞬间元素之协同，谓为瞬时协同，除之则无所谓第九法，即无所谓瞬间。谓瞬即自照显其难得义。瞬义亦为时间之声，谓时之数目。于此说者因其自身难得而生善之缘起，故现难得之象。由此推之，协同之理亦当以此为依据，于此及彼处方可与之联结。

Tassa purisassāti ‘‘seyyathāpi bhikkhave cattāro daḷhadhammā dhanuggahā sikkhitā katahatthā katupāsanā catuddisā ṭhitā assu, atha puriso āgaccheyya ‘ahaṃ imesaṃ…pe… katupāsanānaṃ kaṇḍe khitte khitte appatiṭṭhite pathaviyaṃ gahetvā āharissāmī’’’ti (saṃ. ni. 2.228) evaṃ vuttajavanapurisassa. Tāva parittakoti gamanassādānaṃ devaputtānaṃ heṭṭhupariyāyena paṭimukhaṃ dhāvantānaṃ sirasi pāde ca baddhakhuradhārāsannipātato ca parittataro kālo. Kālasaṅkhāto samayo cittaparicchinno vuccamāno teneva paricchedakacittena ‘‘evaṃ paritto aha’’nti attano parittataṃ dīpeti. Yathā cāhaṃ, evaṃ sabbo kusalacittappavattikāloti tassa parittataṃ dīpeti. Saddassa dīpanā vuttanayānusārena veditabbā.

所谓「其人」：譬如比库！四大坚固持戒稳固、善于守护、维持四方齐备，若此人来，即能于各方护持整备，言其必拥土持物，谓此为护持时也。时之谓名，心之净细析名为护持时，称此时为护时。有言语之发明，因此当知。

Pakativādīnaṃ mahato viya aṇuvādīnaṃ dviaṇukassa viya ca ekasseva. Hetu…pe… vuttitaṃ dīpetīti paccayāyattavuttidīpanato tapparabhāvā hetusaṅkhātassa parāyattavuttidīpanatā vuttā. Sati pana paccayāyattabhāve paccayasāmaggīāyattatā samavāyasaṅkhātena dīpiyatīti atapparabhāvato tassa taṃdīpanatā na vuttā. Anena samayena kattubhūtena, anena samayena vā karaṇabhūtena bhagavatā paṭisedhitoti attho. Esa nayo purimāsu dīpanāsu.

发起论者如大者，小者如微，亦如一合而成二。因……等所示发明，指因果之因据发明与彼因另据发明。虽有因据发明，然因缘聚合依赖性用以指出无二性，此义未曾言发明缘起。此时指时代归属，操作成因皆为尊世所制教训。此为古时所译发明。

Adhikaraṇavasenāti ādhāravasena. Etthāti kālasamūhasaṅkhāte samaye gahiteti attho. Kālopi hi cittaparicchinno sabhāvato avijjamānopi ādhārabhāveneva saññāto ‘‘adhikaraṇa’’nti vutto taṃkhaṇappavattānaṃ tato pubbe parato ca abhāvā. Bhāvoti kiriyā. Kiriyāya kiriyantaralakkhaṇaṃ bhāvenabhāvalakkhaṇaṃ. Yathā gāvīsu duyhamānāsu gato, duddhāsu āgatoti dohanakiriyā gamanakiriyāya lakkhaṇaṃ hoti, evamihāpi ‘‘yasmiṃ samaye tasmiṃ samaye’’ti ca vutte satīti ayamattho viññāyamāno eva hoti aññakiriyāsambandhābhāvena padatthassa sattāvirahābhāvatoti samayassa sattākiriyāya cittuppādakiriyā phassādibhavanakiriyā ca lakkhīyatīti ubhayattha samayasadde bhummaniddeso kato lakkhaṇabhūtabhāvayuttoti.

「依据场所」者，即依赖之处。此处意指时节集合确定的时期所涵盖，谓此间紧扣于时刻。时刻亦即依心念的细察而定，虽然本性上无明存在，正因依赖之性质而被称为“依据场所”。此乃暂时发生，先前与之后皆无。所谓“存在”是行，为行有间别的划分，表现为存在与不存的不同性质。例如牧牛者行走于产奶牛群中，或牛奶充足时进行挤奶活动，此即称为挤奶的行动，是行的特征。此处亦如是，语云“在某时刻、于某时刻”，指的正是即时的意识活动，且因无与其他行为相关而称为时刻的存在，即意识的生起、接触等行为。综上，“时刻”一词含蕴二义，即表示时音的本体指示，也体现时间的特有性质。

Uddānatoti uddesato saṅkhepato. Kilesakāmo vatthukāmabhāvaṃ bhajanto kāmanīyavasena bhajati, na kāmanavasenāti kāmanavasena kilesakāmo eva hoti, na vatthukāmo. Duvidhopesoti vacanena duvidhassapi sahitassa avacaraṇappadesaṃ saṅgaṇhāti. Tena vatthukāmasseva pavattideso rūpārūpadhātudvayaṃ apanītaṃ hoti. Nanu ca duvidhopi sahito rūpārūpadhātūsu pavattati rūpārūpāvacaradhammānaṃ vatthukāmattā tadārammaṇānaṃ rūpārūparāgānañca kilesakāmabhāvasiddhitoti? Taṃ na, bahalakilesassa kāmarāgassa kilesakāmabhāvena idha saṅgahitattā. Evañca katvā rūpārūpadhātūsu pavattamānesu kāmāvacaradhammesu nikanti idha na saṅgahitā sukhumattā. ‘‘Uddānato dve kāmā’’ti sabbakāme uddisitvāpi hi ‘‘duvidhopeso’’ti ettha tadekadesabhūtā aññamaññasahitatāparicchinnā kāmarāgatabbatthukadhammāva saṅgahitāti, niravaseso vā kilesakāmo kāmarāgo kāmataṇhārūpataṇhāarūpataṇhānirodhataṇhābhedo idha pavattatīti anavasesappavattitaṃ sandhāya ‘‘duvidhopeso’’ti vuttaṃ, vatthukāmopi ca appako idhāpi na vattati rūpārūpāvacaravipākamatto, tathāpi paripuṇṇavatthukāmattā kāmāvacaradhammāva idha gahitā. Evañca katvā sasatthāvacaropamā yuttā hoti. ‘‘Rūpūpapattiyā maggaṃ bhāvetī’’ti (dha. sa. 163; vibha. 625) ettha rūpabhavo uttarapadalopaṃ katvā ‘‘rūpa’’nti vutto, evamidhāpi uttarapadalopo daṭṭhabbo. Aññathā hi cittaṃ kāmāvacarāvacaranti vucceyyāti. Ārammaṇakaraṇavasenātiādike ‘‘kāmo’’ti sabbaṃ taṇhamāha, tasmā ‘‘kāmañcesā’’tiādi vuttaṃ, ‘‘kāme avacāretīti kāmāvacāra’’nti vattabbe cā-saddassa rassattaṃ kataṃ.

「开始」者，即简要指示之意。染污贪欲之存在，依赖贪欲对象而生起，是以称为贪欲流动者，而非贪欲本体本身。二重现象指随语辞带有两种含义而连属两重情状。借此，视为贪欲对象乃形色二法合成而起。不同于二重现象中混合连属，而是在形色和色法之中，生起对形色情境的贪欲存在。此贪欲并非单纯执着色法，而是诸多烦恼之贪，故称为烦恼贪欲。如此考虑，即使谓二贪皆为所有欲，亦以之因贪对不同法有执着而合成。此理如经中所说：心之显现由见相所缺，色法是贪欲对象；而贪欲流转因此产生。故说「二重现象」，意谓诸贪欲通摄之别样联合且无余断，体现贪欲之连续流动。又「贪欲行为」不为色法和非色法之单独结果，然完整的贪欲流转则在此得取。对此持释者，谓能证的路迹由「色」而生故称「色」，由此可观后处。另云，造作地依意境引发「欲」，故以「欲」称之，故言“亦谓‘欲”等此语，指贪欲之活动也。

Ruḷhisaddenāti ñāṇasampayuttesu ruḷhena saddena, ñāṇasampayuttesu vā pavattitvā anavajjasukhavipākatāya taṃsadisesu ñāṇavippayuttesu ruḷhena saddena. Atha vā kiñci nimittaṃ gahetvā satipi aññasmiṃ taṃnimittayutte kismiñcideva visaye sammutiyā cirakālatāvasena nimittavirahepi pavatti ruḷhi nāma yathā ‘‘mahiyaṃ setīti mahiṃso, gacchantīti gāvo’’ti, evaṃ kusalasaddassapi ruḷhibhāvo veditabbo. Paññāniddese ‘‘kosalla’’nti abhidhamme (dha. sa. 16) vuttaṃ, tassa ca bhāvā kusalasaddappavattīti kosallayogā kusalanti ayaṃ abhidhammapariyāyo hoti. Kusalanti kusalabhāvaṃ āha.

「强硬词」者，是指知识配合的强烈发音、或知识密接而不受损害、幸福与痛苦相继现起之处的强烈语音。或取某种缘起，或因长时无缘故而久违此种显现。正如语句『马结于地，牛行走』等，善语亦显现其强硬之表现。依慧义，称「技巧」者，是具智慧之理趣也。智慧即善之性质，乃佛学中此义解释之义理基础。

Vipākādīnaṃ avajjapaṭipakkhatā natthīti kusalameva anavajjalakkhaṇaṃ vuttaṃ. Anavajjalakkhaṇamevāti sukhavipākasabhāvassa lakkhaṇabhāvanivāraṇatthaṃ avadhāraṇaṃ kataṃ, taṃnivāraṇañca tassa paccupaṭṭhānataṃ vatthukāmatāya kataṃ. Sampattiatthena rasena vodānabhāvarasaṃ. Phalaṭṭhena paccupaṭṭhānena iṭṭhavipākapaccupaṭṭhānaṃ. Sabhāvo kakkhaḷādiphusanādiko asādhāraṇo. Sāmaññaṃ sādhāraṇo aniccādisabhāvo. Idha ca kusalalakkhaṇaṃ sabbakusalasādhāraṇasabhāvattā sāmaññaṃ daṭṭhabbaṃ, akusalādīhi asādhāraṇatāya sabhāvo vā. Upaṭṭhānākāroti gahetabbabhāvena ñāṇassa upaṭṭhahanākāro. Phalaṃ pana attano kāraṇaṃ paṭicca tappaṭibimbabhāvena, paṭimukhaṃ vā upaṭṭhātīti paccupaṭṭhānaṃ.

由果报等种种现象的相反性而无定性，故说唯有善法具无瑕疵之性。所谓无瑕疵性，意在阻止苦乐果报的物质性质之相续转变，亦依此阻止其相续。无瑕疵性对保持果报的存在尤为重要。义理如同味觉中水无味，结果的生起依据良好条件。性质如粗硬物所感非普通，普通是常见的无常等性质。此处唯善的性质以其所有善的通性显示为普通，与恶等的特殊性质相异。所谓存在之承担，是指以握持之状维持智慧的发生。果是自身因，依果出现为呈现，缘由之相续则名为因缘。所缘即呈现于当前的境界。

Vijānātīti saññāpaññākiccavisiṭṭhaṃ visayaggahaṇaṃ āha. Sabbacittasādhāraṇattā yattha yattha yathā yathā attho labbhati, tattha tattha tathā tathā gahetabboti. Yaṃ āsevanapaccayabhāvena cinoti, yañca kammunā abhisaṅkhatattā citaṃ, taṃ tathā ‘‘citta’’nti vuttaṃ. Yaṃ pana tathā na hoti, taṃ parittakiriyadvayaṃ antimajavanañca labbhamānacintanavicittatādivasena ‘‘citta’’nti veditabbaṃ. Hasituppādo pana aññajavanagatikova. Cittānaṃ panāti vicitrānanti attho. Tadantogadhattā hi samudāyavohārena avayavopi ‘‘citta’’nti vuccati yathā pabbatanadīsamuddādiekadesesu diṭṭhesu pabbatādayo diṭṭhāti vuccantīti. Caraṇaṃ nāma gahetvā caritabbacittapaṭo. Rūpānīti bimbāni.

「察知」者，是识与智慧、行持最卓越的对事物的整体涵摄。于一切心共通之处，凡所获得之意欲，皆应于彼处予以掌握吸纳。由因缘业力而成的意识，就是所谓心。反之若非此，则是次要作用之心，即临终世间最后一思维，并附智念等。喜悦等随世间缘起变化。心之变化多样。对此应如如分明如山河海之所视。行者取其振作而实践之。形色即心识所及之所现象。

Ajjhattikanti indriyabaddhaṃ vadati. Cittakatamevāti cittassa mūlakāraṇataṃ sandhāya vuttaṃ. Kammassa hetaṃ cittaṃ kāraṇanti. Taṃ pana atthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘kāyakammādibheda’’ntiādimāha. Liṅganānattanti saṇṭhānanānattaṃ, bhinnasaṇṭhānaṅgapaccaṅgavato sarīrassa vā nānattaṃ. Vohāravasena itthipurisādibhāvena voharitabbesu patthanāvisesā uppajjanti, tato kammavisesā. Evamidaṃ kammanānattaṃ vohāranānattato hoti. Apā…pe… kāditāti evamādīsu ādi-saddehi gatiyā upapattiyā attabhāve lokadhammesu ca nānākaraṇāni suttāgatāni saṅgaṇhāti.

「内在」者，谓依赖根所束缚。心为根本原因而言。业为因，随之生心。为明晰此义，称为“身业等差别”。所谓差别，是指结构上的有别，身体部分与各脚趾皆不同。行为由男女等多样而生差异，自此致有各种业种类。因业不同而生行为的差异。譬如此起，将因初音节，依据运动而来于恒常世法之多样变化而形成。

Kammanānattādivasenāti ettha kusalākusalavasena kammanānattaṃ veditabbaṃ. Visadisasabhāvatā hi nānattanti. Kusalakammassa dānādivasena kāyasucaritādibhāvena ca puthuttaṃ, akusalakammassa ca macchariyādīhi kāyaduccaritādīhi ca puthuttaṃ veditabbaṃ. Bahuppakāratā hi puthuttanti . Annadānādivasena dānādīnaṃ pāṇātipātāviratiādivasena kāyasucaritādīnaṃ āvāsamacchariyādivasena macchariyādīnaṃ pāṇātipātādivasena kāyaduccaritādīnañca pabhedo veditabbo. Ekekassa hi pakārassa bhedo pabhedoti. Nānattādīnaṃ vavatthānaṃ tathā tathā vavatthitatā nicchitatā. Etenupāyena liṅganānattādīni veditabbāni. Kammanānattādīhi nibbattāni hi tānīti.

所谓业的不同种类，指的是应当根据善恶之差别，来分别了解业的不同性质。因为性质不清晰，所以它们不同。应当观察善业以施舍等行为，为身体清净行等清净方面的纯洁；而恶业则以偷盗等身不净行等为表象，分别为不纯洁。因其表现多样，所以被称为纯洁与不纯洁。以施舍等为例，从施舍的层面来看，有不杀生与放逸的分别；以身清净行为与住处的整洁，有放逸等不净行为的区别。应分别认识不杀生等身不净行为的差别。每种表现都有其不同之处。不同性质的细节、不同的情况与不同的固有特征，应分别观察。因此，应以此种方法区分各种标志的差别。所谓业的不同种类，即是由此而产生的。

Paccuppannassa liṅgassa kammato pavattiṃ tadanukkamena paccuppannakammassa nipphattiñca dassetvā tato anāgataliṅganānattādinipphattidassanena saṃsāraṃ ghaṭento ‘‘kammanānākaraṇaṃ paṭiccā’’tiādimāha. Tattha purimena kammavacanena avijjāsaṅkhārā, liṅgādivacanena viññāṇādīni bhavapariyosānāni, gatiādivacanena jātijarāmaraṇāni gahitānīti daṭṭhabbāni. Tattha gatīti nirayādayo pañca gatiyo vuccanti, tāsaṃ nānākaraṇaṃ apadādibhāvo. Tā hi tathā bhinnāti. Upapattīti gomahiṃsādikhattiyādicātumahārājikādiupapattiyo, tāsaṃ nānākaraṇaṃ uccāditā. Khattiyo eva hi ekacco kulabhogaissariyādīhi ucco hoti, ekacco nīco. Tehi eva hīnatāya hīno, padhānabhāvaṃ nītatāya paṇīto, aḍḍhatāya sugato, daliddatāya duggato. Kulavasena vā uccanīcatā, issariyavasena hīnapaṇītatā, bhogavasena sugataduggatatā yojetabbā. Suvaṇṇadubbaṇṇatāti odātasāmādivaṇṇasuddhiasuddhivasena vuttaṃ. Sujātadujjātatāti nigrodhaparimaṇḍalādiārohapariṇāhehi lakkhaṇehi vā attabhāvaparipuṇṇāparipuṇṇajātatāvasena. Susaṇṭhitadussaṇṭhitatāti aṅgapaccaṅgānaṃ saṇṭhānavasena.

此处“现有标志”指现前的业，表现其现行动作与随后结果的发生，从而显示未来种种标志之产生，显现轮回之变化。依前方业的名称，所指无明与行；以标志等词语，示意识等生命本质之终结；以去处等词语，表述出生老死等生死轮回。此处所谓“去处”，即指地狱等五趣，亦称诸趣；这些有不同的造业基础与果报现成状态。各趣之间存在差异。如“出生”指四大贵族之生死世间，有四大众王诸出生，因不同造业而出现差别。贵族中有些因家世与产业得以尊贵，有些则低贱。以此种族阶层的高低与财产多少，决定其尊卑与贫富，善与恶，得福与受苦。由家世等级、统治等级和财富三方面结合，形成富贵与贫贱、善趣与恶趣的业缘相续。所谓金色与非金色，是指高贵与低贱的色彩差异，意谓色相纯净或不纯净。所谓高贵与低贱，指生俱足等自然状态的优劣。所谓健全与不健全，是指身体各部位之成就状态。

Aparampi vuttaṃ ajjhattikacittassa yathāvuttassa cittakatabhāvasādhakaṃ suttaṃ ‘‘kammato’’tiādi. Kammañhi cittato nibbattanti tato nipphajjamānaṃ sabbampi cittaṃ cittakatamevāti sādheti. Kammanibbattato liṅgato pavattamānaliṅgasaññā mūlakāraṇato kammato āsannakāraṇato liṅgato ca pavattā hotīti ‘‘kammato…pe… pavattare’’ti āha. Atha vā liṅgañca saññā ca liṅgasaññā, tā yathāsaṅkhyaṃ kammato liṅgato ca pavattareti attho. Saññāto bhedaṃ gacchantīti te itthipurisādiliṅgasaññāto itthipurisādivohārabhedaṃ dhammā gacchanti, tathā tathā voharitabbāti attho. Imāya gāthāya atītapaccuppannaddhapaṭiccasamuppādavasena cittakataṃ cittaṃ dassitaṃ.

又云：对于内心，如所言的心所状态，所说“业”等经文。业确实从心中发生，故所生的一切，全部是心与心所。由业生标志，对现行业及其附随的标志、生起原因和所依缘起因而现行。故说“业所生……现行之”与标志相应。或者说标志、意念及其认知三者，依众多业与其所生标志，而作用。受性分别男女等诸种标志，依其分别，行为亦不同，应各别施行。此经句描述过去与现在业结的缘起关系，由此显现心及其所有性。

Loko eva pajātattā pajāti purimapādassa vivaraṇaṃ pacchimapādo daṭṭhabbo. Yathā rathassa āṇi nibandhanā, evaṃ sattalokarathassa kammaṃ nibandhananti upamāsaṃsandanaṃ veditabbaṃ. Imāya ca gāthāya addhadvayavasena cittassa kammaviññāṇakatatā dassitā. Kittinti parammukhā kittanaṃ patthaṭayasataṃ. Pasaṃsanti sammukhā pasaṃsanaṃ thutiṃ. Kammanānākaraṇanti kammato nibbattanānākaraṇaṃ kammajehi anumiyamānaṃ kammasseva vā nānākaraṇaṃ.

生死轮回世界，乃依生死的前后互相连续，如车轮的轴承束缚一般，束缚众生于轮回。以此喻示轮回无间断之束缚。又以两句诗，表示心与业识心所缘起的真相。所谓“供养者”即为庄严或主体地位的赞美。“无业者”指所谓不生善恶业报之境，或因业缘而呈现的空相。此处“无业缘”，是指业所生果报相应的状态，符合业力之相续。

Kammassakāti kammasayā. Kammassa dāyaṃ tena dātabbaṃ ādiyantīti kammadāyādā. Aṇḍajādīnañca yonīnaṃ kammato nibbattattā kammameva yoni attabhāvapaṭilābhanimittaṃ etesanti kammayonī. Bandhanaṭṭhena kammaṃ bandhu etesanti kammabandhū.

所谓“业柄”，即业之根基。业之赐予，即指业以因缘顺次产生，业的赐予称为业赐予者。由此，诸如由卵生、胎生等诸种出世形态，因业而生故，称为业生；此业生原因即为生命之根基。以束缚为界，指业为连结，称为业缘属者。

Cittassāti kammaviññāṇassa. Tassa pana aladdhokāsatā aññena kammena paṭibāhitattā tadavipaccanokāse puggalassa nibbattattā ca veditabbā. Vijjamānampi aparāpariyavedanīyakammaviññāṇaṃ kālagatipayogādisahakārīpaccayavikalatāya avasesapaccayavekallaṃ daṭṭhabbaṃ. Ekaccacittanti cittena kattabbacitrena ekaccabhūtaṃ tena kattabbacitramāha.

所谓“心”，即业识之心。对于此业识中，如无所得的无自性；因不同行业反作用而转变；依不同因缘产生及终止，个人相续之境界，应当认识。虽眼下出现，但由于时空关系为时节运动伴随，故有因缘转变之差别。所谓“某一心”，意指以特定行为与作意而成为特定一切，称为行为主体。

Anubhavitvā bhavitvā ca apagataṃ bhūtāpagataṃ. Anubhūtabhūtatā hi bhūtatāsāmaññena bhūtasaddena vuttā. Sāmaññameva hi upasaggena visesīyatīti. Anubhūtasaddo ca kammavacanicchābhāvato anubhavakavācako daṭṭhabbo. Vikappagāhavasena rāgādīhi tabbipakkhehi ca akusalaṃ kusalañca ārammaṇarasaṃ anubhavati, na vipāko kammavegakkhittattā, nāpi kiriyā ahetukānaṃ atidubbalatāya sahetukānañca khīṇakilesassa chaḷaṅgupekkhāvato uppajjamānānaṃ atisantavuttittā. Ettha ca purimanaye kusalākusalameva vattuṃ adhippāyavasena ‘‘bhūtāpagata’’nti vuttaṃ. Yaṃ ‘‘uppannānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā’’ti (saṃ. ni. 5.651-662; vibha. 390-391) ettha uppannanti gahetvā taṃsadisānaṃ pahānaṃ, vuddhi ca vuttā, pacchimanaye pana ca-saddena kusalākusalañca ākaḍḍhitvā sabbaṃ saṅkhataṃ vuttaṃ bhūtāpagatabhāvābhidhānādhippāyena.

经历并存在后消失，即已经消失的存在。所谓已经经历的存在，按通说是以“存在”之名称之。仅以一般用语特指之。所谓“经历的名称”，因无行为文而应视为经历者所发之言。由于本质变化，有爱欲等对立面及契机，所经历者有不善善二法的境界经验，不以业果的先后分别来论，亦不因犯罪行为衰微或无因业行为薄弱及烦恼渐减等七分中轻慢观念而生起不同。于此，以前说教阶段以“已存在与已消失”二者相对之法，作为其宣说方略。所谓“现行诸恶法的断除及现行诸善法的持固”，便是以产生为依据（见相应文献）由此“已发生”者而定，归纳对立并加以说明，从而称为“已经消失存在”的对立词义宣说方略。

Vipaccituṃ okāsakaraṇavasena uppatitaṃ atītakammañca tato uppajjituṃ āraddho anāgato vipāko ca ‘‘okāsakatuppanna’’nti vutto. Yaṃ uppannasaddena vināpi viññāyamānaṃ uppannaṃ , taṃ sandhāya ‘‘nāhaṃ, bhikkhave, sañcetanikāna’’ntiādi (a. ni. 10.217, 219) vuttaṃ. Tāsu tāsu bhūmīsūti manussadevādiattabhāvasaṅkhātesu upādānakkhandhesu. Tasmiṃ tasmiṃ santāne anuppattianāpāditatāya asamūhataṃ. Ettha ca laddhabhūmikaṃ ‘‘bhūmiladdha’’nti vuttaṃ aggiāhito viya. Okāsakatuppannasaddepi ca okāso kato etenāti, okāso kato etassāti ca duvidhatthepi evameva katasaddassa paranipāto veditabbo.

因施作使反变化而起现行与过往业，随后未来果自然遂生，因此称此为“因施作所生”。所谓“现行”者，即使未被意识所认知，但依此有所存在，故有“不，我非有意众”的云云宣说。此处所谓“地”等，乃指人天二系列等诸所依缘之存在聚合体。于其各个系列中无始终相续故称为不可集聚。故所谓“得地”，即获得所在之地，如火附着一般。所谓“因施作所生”之言，谓所谓所生已成因施作而得之所，如二者果报义中显现的现象，应如此理解。

Sabbadā avattamānampi gamiyacittaṃ paṭipakkhapaccavekkhaṇāya avikkhambhitattā ‘‘uppanna’’nti vuttaṃ. Antaradhāpetīti vikkhambhikā ānāpānassati vikkhambheti. Antarāyevāti bhūmiladdhe sabhūmiyaṃ abbocchinne vicchinditvāti attho. Anatītaṃ ananāgatañca khaṇattayekadesagatampi uppajjamānaṃ ‘‘khaṇattayagata’’nti vuttaṃ. Desanāya padhānena gahito attho ‘‘sīsa’’nti vuccati. Lokiyadhammañhi desetabbaṃ patvā desanāya cittaṃ pubbaṅgamaṃ hoti, dhammasabhāvaṃ vā sandhāyetaṃ vuttaṃ. Akusalāti sabbepi akusalā dhammā vuttā. Cetanāti keci. Akusalabhāgiyāti rāgādayo ekantaakusalā. Akusalapakkhikāti phassādayopi tappakkhikā. Mano tesaṃ dhammānaṃ paṭhamaṃ uppajjatīti sahajātopi mano sampayutte saṅgaṇhitvā adhipatibhāvena pavattamāno paṭhamaṃ uppanno viya hotīti evaṃ vutto. Sampayuttāpi tadanuvattanatāya anvadeva akusalā dhammāti vuttā, anantarapaccayamanaṃ vā sandhāya manopubbaṅgamatā vuttā. Cittena nīyatīti abhisaṅkhāraviññāṇaṃ sandhāyāha, taṇhāsampayuttaṃ vā. Pabhassaranti sabhāvapaṇḍarataṃ sandhāyāha. Arakkhiteti satiyā anunayapaṭighādīhi arakkhite, rāgādīhi byāpanne, tehi eva avassute. Cittassa pubbaṅgamabhāvasādhane aññamaññaṃ baladānavasena suttānurakkhaṇaṃ, idha vā upasaṃhatānaṃ ābhidhammikehi viññātānaṃ cirakālappavattivasena veditabbaṃ.

即便常息转，意识欲修正倾向往昔并非摇动，谓之“现行”。“断灭”指入出息念之停顿称为断灭。所谓“中断”，谓所处土壤破裂无续也。所谓“既往未来”及“极短时刻中生起”，即谓“微时虽至”。“头”乃以宣讲为重而得名，在世俗层面讲说时，心能先到，此称谓即此意。所谓“不善”，谓诸法皆属不善。所谓“意”，指某些事。所谓“不善之所属”，即贪嗔等专属不善者。所谓“不善方类”，谓触等稍属不善。由于意识自生起之初，即与此等法并在，于是谓为本生起，尚存纠缠且依附主导，称为初生起。虽然依附，因其相随而复依此谓为不善，且因无间缘起及意识先在故谓心为前行。所谓“被意所约束”，指依赖造作识与执著之渴爱相连。所谓“明净”，指本性清净。所谓“守护”，谓由正念等之防护，倘有嗔恨浸染则此守护易破，故守护者也。心之前行表现得以相互力量守护佛法，或如阿毗达摩所展现长期流转规律。

Katarapaññaṃ tvantiādi na pāḷiāruḷhaṃ, evaṃ bhagavā pucchatīti aṭṭhakathāyameva vuttaṃ. Paññā pana kimatthiyāti idampi ekaṃ suttaṃ. ‘‘Abhiññatthā pariññatthā pahānatthā’’ti tassa vissajjanaṃ.

为什么称为“智慧”等词非巴利语而作此问，是本注疏所载。所谓智慧为何，为一经文，意指“达真智通、成究竟知、舍弃知识”的释义。

Sātanti sabhāvavasena vuttaṃ, madhuranti madhuraṃ viyāti upamāvasena. Ponobbhavikāti punabbhavakaraṇasīlā. Tatratatrābhinandanato nandī, nandibhūto rāgo nandirāgo, nandirāgabhāvena sahagatāti nandirāgasahagatāti na ettha sampayogavasena sahagatabhāvo atthīti sahagatasaddo taṇhāya nandirāgabhāvaṃ joteti. Nandirāgabhūtāti cassa attho. Nissayeti pādake. Rūpārūpārammaṇānanti pathavīkasiṇādiākāsādiārammaṇānaṃ. Saṃsaṭṭheti khīrodakaṃ viya samodite ekībhāvamiva gate. Sahajāteti sampayuttasahajāte, na sahajātamatte. Idhāpīti ‘‘imasmimpi pade ayameva attho adhippeto’’ti imissā aṭṭhakathāya yathādassitasaṃsaṭṭhasaddo sahajāte adhippetoti. Arūpaṃ rūpenāti paṭisandhikkhaṇe vatthunā. Ukkaṭṭhaniddesoti anavasesasaṅgahena kato atisayaniddeso.

所谓“止息”，这是以本性而言。所谓“甘美”，比喻为甘甜。所谓“复兴”，即再生之因。于其中处处得遇喜悦，由喜生爱、由爱共喜，即所谓喜爱相和合，不是合和生之意。此“合”的词根含义为结合，即对渴爱所称之欢喜共存态。所谓喜爱发生者，即其意。所谓“依赖”，指词尾。所谓“色界与非色界所依”，即指地界、火界、水界等各种色及空处的客体。所谓“聚集”，如乳酪与牛乳混合合一之态。所谓“本生”，即共起而非仅本生。本注疏曰，此处“今处”即当前处所才是主宰，此处注疏用“共生”之词说明其相互聚合的现象。所谓“无色依色”，指再生时依赖于色法。所谓“巨大结合指示”，即指极紧密的结合状态。

Anābhaṭṭhatāyevāti ‘‘diṭṭhaṃ suta’’ntiādīsu diṭṭhatādayo viya abhāsitabbatā anābhaṭṭhatā. Sabbākārena sadisassa dutiyacittassa sasaṅkhārikatāvacanena imassa asaṅkhārikatā viññāyati, tasmā abhāsitabbatāya na gahitoti attho yujjati. Adhippāyo pana pāḷiyaṃ abhāsitattā eva tattha desetabbabhāvena na gahito na saṅgahito na tassatthassa abhāvāti. Atha vā pāḷiyaṃ anābhaṭṭhatāya eva aṭṭhakathāyaṃ na gahito na tassattho vutto. Niyametvāvāti parato evaṃvidhasseva sasaṅkhārikabhāvavacanato idha tadavacaneneva asaṅkhārikabhāvaṃ niyametvā.

所谓不遮蔽，即“见闻”之类显现可说无隐没。整体而言，原文第二义含造作之理，显示此不可遮蔽，由是也表示不可藏匿。宣说方略则因显现而定，不被收纳、亦非断绝或缺失。或者说，巴利文中“不遮蔽”仅指未被宣说之内容，故此处未被诠释也无本意。故对于巴利文的不遮蔽，本注疏因宣说需失显，未作收纳，未示其本意。宣说者于此亦规定此为无造作义涵，只有此辞句达成无造作之法。

Manoviññāṇanti ettha dvāraṃ vatthūti vuttaṃ, dvārena vā taṃsahāyabhūtaṃ hadayavatthu vuttaṃ. Sarasabhāvenāti sakiccabhāvena. Avijjā hi saṅkhārānaṃ paccayabhāvakiccā, aññāsādhāraṇo vā rasitabbo viññātabbo bhāvo sarasabhāvo, avijjāsabhāvo saṅkhārasabhāvoti evamādiko. ‘‘Sarasasabhāvenā’’tipi pāṭho, soyeva attho. Avijjāpaccayāti vā sarasena, saṅkhārāti sabhāvena.

“心识”者，在此被说为门户与根本因果。所谓门户，即心识为众生的根本所在。这里“如丝般”的意思是说，其性质如同丝线般细微紧密。无明是行蕴的缘生条件，其表现状态或特征必定是相互联系、非独立存在的整体，故称为“如丝般”状态，无明即行蕴的本性，即如丝般的性质，依此为起点。三种读法中，“如丝般”这一义最为切合。无明缘行，意谓无明与行相互依存，行蕴便是整体的总称。

Ekasamuṭṭhānāditā rūpadhammesu eva yojetabbā tesu tabbohārabāhullato. Atītādibhāvo rūpārūpadhammesu, cittacetasikanibbānānampi vā yathāsabhāvaṃ ekadvinakutocisamuṭṭhānatā yojetabbā. Anāpāthagatāti cakkhādīnaṃ agocaragatā sukhumarajādirūpaṃ viya vatthuparittatāya tattāyoguḷe patitodakabindurūpaṃ viya khaṇaparittatāya atidūratāya accāsannāditāya atītānāgatatāya ca. Visayo anaññatthabhāvena, gocaro ca tattha caraṇena vutto, tabbisayanicchayena mano paṭisaraṇaṃ. Ayamattho siddho hoti aññathā tesaṃ dhammārammaṇabhāvena ‘‘nesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotī’’ti vacanassa anupapattito. Dibbacakkhudibbasotaiddhividhañāṇehi yathāvuttanayena anāpāthagatāni rūpādīni ālambiyamānāni na dhammārammaṇanti katthaci vuccamānāni diṭṭhāni, itarathā ca diṭṭhāni ‘‘dibbena cakkhunā rūpaṃ passatī’’tiādīsūti.

初起诸色法必须互相结合，且依其量多寡而有相应之表现。过去及未来存在的色法及与色法相应的心法，皆应依其属性自然结合。所谓不可达，是指诸色法如眼等根所感知的柔软细微物质，在受限于地、水元素等的条件下，因距离相远，难以感知或接触。对象无他意，一切皆为感应境界。如同行走于所感知之地，以意志为念头之依归。此义确立，排斥“非属于此处有感知境界”的理解。若依天眼、天耳等神通之分辨，自不可达的色法等因依止有色境而得以感知，不能视为法的真实相，或视为“天眼所见色法”，则有差别。

Āpāthamāgacchati manasā pañcaviññāṇehi ca gahetabbabhāvūpagamanena. Ghaṭṭetvāti paṭimukhabhāvāpāthaṃ gantvā. Sarabhāṇakassa osārakassa. Pakatiyā diṭṭhādivasena āpāthagamanañca bhojanapariṇāmautubhojanavisesaussāhādīhi kalyaṃ, rogino vātādīhi ca upaddutaṃ vā kāyaṃ anuvattantassa jāgarassa bhavaṅgassa calanapaccayānaṃ kāyikasukhadukkhautubhojanādiupanissayānaṃ cittapaṇidahanasadisāsadisasambandhadassanādipaccayānaṃ, suttassa ca supinadassane dhātukkhobhādipaccayānaṃ vasena veditabbaṃ. Adiṭṭhassa asutassa anāgatabuddharūpādino pasādadātukāmatāvatthussa taṃsadisatāsaṅkhātena diṭṭhasutasambandheneva. Na kevalaṃ taṃsadisatāva ubhayasambandho, kintu tabbipakkhatā tadekadesatā taṃsampayuttatādiko ca veditabbo. Kenaci vutte kismiñci sute avicāretvā saddahanaṃ saddhā, sayameva taṃ vicāretvā rocanaṃ ruci, ‘‘evaṃ vā evaṃ vā bhavissatī’’ti ākāravicāraṇaṃ ākāraparivitakko, vicārentassa katthaci diṭṭhiyā nijjhānakkhamanaṃ diṭṭhinijjhānakkhanti.

障碍由心而来，需用五识观察而终断。障碍之意谓向前进，拒绝直接对面。它似给予力量之飞石，扰乱心意。依照事件实际，病痛及风病等身之扰动，与睡眠时身心活动之起伏均为其因缘。色法及幻觉之现前亦属此类。对未见未来佛的情境抱有渴望及信心，是由于目睹听闻所产生的缘起关系。此渴望非仅见面而有，而是依前后因缘合成。通过深入思考及仔细推敲，可得恰当理解及悟解，称为修正见解的放下。

Gerukaharitālañjanādidhātūsu. Subhanimittaṃ subhaggahaṇassa nimittaṃ. Taṃ subhanimittattā rañjanīyattā ca lobhassa vatthu. Niyamitassa cittassa vasena niyamitavasena. Evamitaresu dvīsu. Ābhogo ābhujitaṃ. Lūkhapuggalā dosabahulā. Adosabahulā siniddhapuggalā. Tadadhimuttatāti pītininnacittatā. Imehi…pe… veditabbo pītiyā somanassavippayogāsambhavatoti adhippāyo.

此由黄龙胆、石榴汁等诸根源发起之状。美善相是取悦之因，因贪欲而生。此为受制于心的约束。其又分二类：疾恶者多怒，怒少者稳重。其上之意，是指心中之喜悦与欢喜。应以此诸种喜悦为据，推知由喜悦与安乐分别组合而成的主宰。

Jīvitavuttiyā āyatanabhāvato hatthārohādisippameva sippāyatanaṃ. Kasivāṇijjādikammameva kammāyatanaṃ. Āyuvedādivijjā eva vijjāṭṭhānaṃ. Abyāpajjeti domanassabyāpādarahite rūpabhave. Dhammapadāti dhammakoṭṭhāsā. Pilavantīti upaṭṭhahanti padissanti. Yogāti bhāvanābhiyogā samādhito. Vatthuvisadakiriyāti ajjhattikabāhirānaṃ vatthūnaṃ nimmalabhāvakiriyā. Saddhādīnaṃ indriyānaṃ aññamaññānativattanaṃ indriyasamattapaṭipādanatā. Gambhīrānaṃ ñāṇena caritabbānaṃ, gambhīrañāṇena vā caritabbānaṃ suttantānaṃ paccavekkhaṇā gambhīrañāṇacariyapaccavekkhaṇā.

生命流转之所依赖的根源，犹如从手至肩的技艺发展。正如商人作业所依赖的工具场所。医药等学问，便是知识之依托。安乐之色身为无染污、离苦恼之所。佛法语录是佛法集录，“覆有”意为扶持、拥护。修习即是结集心力的专念。精研内外所依事物之清净作业。信等根能彼此适度克制，最终达致根力调和。诸经典需深入了解，其深义即是审视此类细致观察而得之见解。

Vaṃsoti anukkamo. Tantīti santati. Paveṇīti sambandho. Sabbametaṃ cārittakiriyāpabandhassa vacanaṃ. Cārittasīlattā sīlamayaṃ. ‘‘Dassāmī’’ti vacībhedena vatthussa pariṇatattā tato paṭṭhāya dānaṃ āraddhaṃ nāma hoti , yato tassa attano pariṇāmanādīsu āpatti hoti. Vijjamānavatthusmiṃ cintanakālato paṭṭhāya dānaṃ āraddhanti tattha dānamayaṃ kusalaṃ hotīti adhippāyo. Na hi dānavatthuṃ avijjamānakampi saṅkharontassa kusalaṃ na hotīti. Taṃ pana dānamayassa pubbabhāgoti tadeva bhajeyya, vuttaṃ aṭṭhakathāyaṃ. Kulavaṃsādivasenāti udāharaṇamattamevetaṃ. Attanā samādinnavattavasena sappurisavattagāmajanapadavattādivasena ca cārittasīlatā veditabbā.

“传承”意指血脉相承。“织线”指连续、关联之意。“连结”即环环相扣。因此，此乃行为和修行准则的表达。品行即是种下善根。谓“我必展现”之言，旨在明白作为成熟的因缘，随之展开布施，得以广布贤善。因布施而生善果，故此为根本。前部分为由家族传承等概例。经由自身所居之地及善友乡里等，洞察品行和戒律的性质和状态。

Savatthukanti bheriādivatthusahitaṃ katvā. Vijjamānakavatthunti bheriādivatthuṃ. Dhammassavanaghosanādīsu ca savatthukaṃ katvā saddassa dānaṃ saddavatthūnaṃ ṭhānakaraṇānaṃ sasaddappavattikaraṇamevāti tassa cintanaṃ vijjamānavatthupariccāgo veditabbo. Bhājetvā dassesi dhammarājā idha ca rūpārammaṇādibhāvaṃ, aññattha ca ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, puññakiriyavatthūnī’’ti (dī. ni. 3.305) dānamayādibhāvaṃ, aparattha ca ‘‘katame dhammā kusalā? Tīṇi…pe… taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakamma’’ntiādinā kāyakammādibhāvañca vadanto. Apariyāpannā cāti paramatthato avijjamānattā aññāyatanattā ca asaṅgahitā.

王舍城及其周围地方出土有鼓声等实物，故称为具鼓声等实物。所谓“具实物”者，乃以鼓声等物为例证。关于闻法声、宣扬法音等，称为王舍城，亦即声音的馈赠，为声音具实物设立场所，并能发出声音，应以此为所思考之处，乃发现实物的缘起。本章将揭示佛法的本质，示现诸色境缘等现象，别处则说：“比库们，有三种善业实物。”此指布施及其他善行之相；别处则言：“何谓善法？有三者……其发动乃由身业。”以此说明身业等的状态。所谓“不完整”者，从最高义理而言，是指无明以及诸别境不相应且不聚合的缘起之理。

Paribhogaraso paribhogapaccayaṃ pītisomanassaṃ. Ayaṃ pana rasasamānatāvasena gahaṇaṃ upādāya rasārammaṇanti vutto, na sabhāvato. Sabhāvena pana gahaṇaṃ upādāya pītisomanassaṃ dhammārammaṇameva hotīti ‘‘sukhā vedanā dhammārammaṇa’’nti vuttaṃ. Ārammaṇameva nibaddhanti rūpārammaṇaṃ…pe… dhammārammaṇanti evaṃ niyametvā vuttaṃ. Kammassa anibaddhattāti kammassa aniyatattā. Yathā hi rūpādīsu ekārammaṇaṃ cittaṃ anaññārammaṇaṃ hoti, na evaṃ kāyadvārādīsu ekadvārikakammaṃ aññasmiṃ dvāre nuppajjati, tasmā kammassa dvāraniyamarahitattā dvārampi kammaniyamarahitanti idha ārammaṇaṃ viya niyametvā na vuttaṃ. Vinā ārammaṇena anuppajjanatoti etassapi cattho ‘‘yathā kāyakammādīsu ekaṃ kammaṃ tena dvārena vinā aññasmiṃ dvāre carati, na evaṃ rūpādīsu ekārammaṇaṃ cittaṃ tenārammaṇena vinā ārammaṇantare uppajjatī’’ti veditabbo. Na hi yathā vacīdvāre uppajjamānampi ‘‘kāyakamma’’nti vuccati, evaṃ saddārammaṇe uppajjamānaṃ ‘‘rūpārammaṇa’’nti vuccati.

快感之味是依快感之条件而生喜、乐。此处所说的色味禅境中快感的凝聚，乃执着所取，而非自然本性。因缘和合而成之所执著，快、乐诸法才成为色境之依止，故有“苦乐感受为法之依止”之说。禅境本身即系于色缘等法，不是超越法之外。业业无固定，意即业无一定形态。譬如，色等中一境禅心，不与他境禅心相应；身门等行为亦不生于他门，故业无门所拘限，既无业之门限制，业因如境缘运作而定，非单由门限定。亦不因声门而生，即使心声门生起，亦不为业，故有人以“身业”相比声门禅境，而非将声门禅境判为“色境”。

Kāmāvacarakusalaṃ

欲界善

Kāyakammadvārakathāvaṇṇanā身业门论释

Imassapanatthassāti kammadvārānaṃ aññamaññasmiṃ aniyatatāya ‘‘dvāre caranti kammānī’’tiādinā pakāsanatthaṃ. Pañca viññāṇānīti ettha chaṭṭhassa viññāṇassa tassa ca dvārassa anuddeso dvāradvāravantānaṃ sahābhāvā. Niyatarūparūpavasena catusamuṭṭhānikakāyā vuttāti saddassa vikārarūpādīnañca asaṅgaho.

所谓‘业门不一而同运行’，指出诸业何以在不同门处相续并行。这里称五识者，特指第六识及其门类，在门与门之间相依共存。稳定现象及似乎由四聚合身体产生，涉及声音等转变而非相聚。

Paṭhamajavanasamuṭṭhitā vāyodhātu yadipi tasmiṃ khaṇe rūpānaṃ desantaruppattihetubhāvena cāletuṃ na sakkoti, tathāpi viññattivikārasahitāva sā veditabbā. Dasasu hi disāsu yaṃ disaṃ gantukāmo aṅgapaccaṅgāni vā khipitukāmo, taṃdisābhimukhāneva rūpāni sā santhambheti sandhāreti cāti tadabhimukhabhāvavikāravatī hoti, adhippāyasahabhāvī ca vikāro viññattīti. Evañca katvā āvajjanassapi viññattisamuṭṭhāpakabhāvo yathādhippāyavikārarūpuppādanena upapanno hoti, yato bāttiṃsa cittāni rūpiriyāpathaviññattijanakāni vuttānīti. Yojanaṃ gato, dasayojanaṃ gatoti vattabbataṃ āpajjāpeti anekasahassavāraṃ uppannā.

初生之风元素，尽管在瞬间无法引发色法转变，却仍然与变化联系存在，须予识别。以十方中欲往之境的四肢动作为例，诸色在趋向该方时产生停滞与集中，此为向识变化之异相，整体上乃识变。如此，起动识依此变化生成，因有三十三种分别依五识色所生起的识现象。辩说诸识无量万重，虽至千万里外传播。

Vāyodhātuyā…pe… paccayo bhavitunti thambhanacalanesu vāyodhātuyā paccayo bhavituṃ samattho cittasamuṭṭhānamahābhūtānaṃ eko ākāraviseso atthi, ayaṃ viññatti nāma. Tesañhi tadākārattā vāyodhātu thambheti cāleti cāti. Na cittasamuṭṭhānāti etena paramatthato abhāvaṃ dasseti. Na hi rūpaṃ appaccayaṃ atthi, na ca nibbānavajjo attho nicco atthīti. Viññattitāyāti viññattivikāratāya. Cittasamuṭṭhānabhāvo viya mahābhūtavikāratāya upādārūpabhāvo ca adhippetoti veditabbo.

风元素与其依缘，能够成为引起识聚变迁的缘故。识变化者，即因风元素运动而生。此不称为识聚合，因为从最终义上看，色无独立缘起，涅槃亦非恒常有义。所谓识变化，即识变迁。识聚合即如风元素变化及欲爱意形态之依缘，称为本质所摄之缘。

Kāyikakaraṇanti kāyadvārappavattaṃ cittakiriyaṃ, adhippāyanti attho. Kāreti maññeti etena vaṇṇaggahaṇānusārena gahitāya viññattiyā yaṃ karaṇaṃ viññātabbaṃ, tassa vijānanena viññattiyā viññātattaṃ dasseti. Na hi viññattirahitesu rukkhacalanādīsu ‘‘idamesa kāretī’’ti vijānanaṃ hotīti. Cakkhuviññāṇassa hi rūpe abhinipātamattaṃ kiccaṃ, na adhippāyasahabhuno calanavikārassa gahaṇaṃ. Cittassa pana lahuparivattitāya cakkhuviññāṇavīthiyā anantaraṃ manoviññāṇena viññātampi calanaṃ cakkhunā diṭṭhaṃ viya maññanti avisesaviduno, tasmā yathā nīlābhinipātavasappavattāya cakkhuviññāṇavīthiyā nīlanti pavattāya manoviññāṇavīthiyā ca antaraṃ na viññāyati, evaṃ aviññāyamānantarena manodvāraviññāṇena gahite tasmiṃ cittena saheva anuparivatte kāyathambhanavikāracopanasaṅkhāte ‘‘idamesa kāreti, ayamassa adhippāyo’’ti vijānanaṃ hoti.

所谓身体行为是指由身体门户所发生的心所作用，其意为加持或支配。所谓行，是根据对所作行为的认识而产生的知觉。由明了所作行为及其性质的知觉，显示出该行为的真实存在。若是无明的状态下，诸如树木摇动等自然现象，不能断定为“这是他所为”的认识。因为眼识对外境色相的现起，只是触境当下的作用，并非对该境界的抓取。心体轻微转动，眼识路径相继而生，紧跟其后心识获知运动的色相，如同所见蓝色波动一样。虽眼识觉知蓝色波动，但心识路径中间色波却未被了知，此即因心识生起与感官知门识同居而相伴转动。此时认知由该心识携带该身体抑制运动之特征故而生起，遂知此行为“由此身体门户而行，由此支配”。

Tālapaṇṇādirūpāni disvā tadanantarappavattāya manodvāravīthiyā aviññāyamānantarāya tālapaṇṇādīnaṃ udakādisahacārippakārataṃ saññāṇākāraṃ gahetvā udakādiggahaṇaṃ viya. Ettha udakaṃ bhavissatītiādinā ca udakādisambandhanākārena rūpaggahaṇānusāraviññāṇena yaṃ udakādi viññātabbaṃ, tassa vijānanena tadākārassa viññātatā vuttāti daṭṭhabbā. Etassa pana kāyikakaraṇaggahaṇassa udakādiggahaṇassa ca purimasiddhasambandhaggahaṇaṃ upanissayo hotīti daṭṭhabbaṃ. Atha pana nālambitāpi viññatti kāyikakaraṇaggahaṇassa ca paccayo purimasiddhasambandhaggahaṇopanissayavasena sādhippāyavikārabhūtavaṇṇaggahaṇānantaraṃ pavattamānassa adhippāyaggahaṇassa adhippāyasahabhūvikārābhāve abhāvato, evaṃ sati vaṇṇaggahaṇānantarena udakādiggahaṇeneva tālapaṇṇādisaññāṇākāro viya vaṇṇaggahaṇānantarena adhippāyaggahaṇeneva viññatti pākaṭā hotīti ‘‘idañcidañca esa kāreti maññe’’ti adhippāyavijānaneneva viññattiyā viññātatā vuttā.

当见到水叶等色相，随即依心识途径未生起时的状态，心识领受水叶等与水相伴之感，形成对其感知而如同抓取水相一般。此时藉由对水等缘起的色相依缘之识，能观察并认识水等色相的所缘之实相。其依赖于对身体行为抓取的先存在，以及抓取承载缘缘的助缘，是在前次所确立的关系基础上得以成立。即使尚未生起的认知，依然因这种关系而获得成立。此故忆念色相连续不断，由对身体行为之抓取，亦随之生起，此令人清楚心识对水等色相所生的认识，便能生起“此处此行为我知其有”的识见。

Ayaṃ no paharitukāmoti adhippāyavijānanena viññattiyā pākaṭabhāvaṃ dasseti. Na hi tadapākaṭabhāve adhippāyavijānanaṃ hotīti. Sammukhī…pe… yeva nāma hotīti asammukhībhūtatāya anāpāthagatānaṃ rūpādīnaṃ cakkhuviññeyyādibhāvo viya sabhāvabhūtaṃ taṃ dvidhā viññattibhāvaṃ sādheti. Paraṃ bodhetukāmatāya vināpi abhikkamanādippavattanena so cittasahabhūvikāro adhippāyaṃ viññāpeti, sayañca viññāyatīti dvidhāpi viññattiyevāti veditabbā.

此即所谓欲打断者，借助主持认识而呈现结构明显之状态。若无明确呈现，是不会产生主持认知者。所谓对面……如此……乃是指不可对视而远离的色等对象，因其为本质属性而生起二种认识状态。又为安心觉醒之目的，藉由外缘接触之突然起动及伴随身体行为而使此意识生起，且该意识本身已被认识，故可判知其为二种认识。当知唯有如此意识乃现实所显现者。

Tasmiṃ dvāre siddhāti tena dvārena viññātabbabhāvato teneva dvārena nāmalābhato tasmiṃ dvāre pākaṭabhāvavasena siddhā. Kusalaṃ vā akusalaṃ vāti ṭhapetabbaṃ. Kasmā? Yasmā paravādino avipākassa kammabhāvo na siddho, itarassa pana siddhoti viññattisamuṭṭhāpakānaṃ ekādasannaṃ kiriyacittānaṃ vasena tikaṃ pūretvā ṭhapetabbaṃ.

所谓在门户中完成，即此门户是从认识内容中视为必须经由之门户，由该门户得名。功德或恶业应当确定立场。为何如此？因他人所作而无果的业理不成立，但他人所作业却可成立，是由使识产生的十一种意念行为集合中，选取三种而加以制定。

Dvāre caranti kammānīti ettha ayamadhippāyo – yadi dvārā dvārantaracārino honti, dvārasambhedā kammasambhedopīti kāyakammaṃ kāyakammadvāranti aññamaññavavatthānaṃ na siyā, kammānampi kammantaracaraṇe eseva nayo. Yadi pana dvārānampi dvārabhāvena kammantaracaraṇaṃ kammānañca dvārantaracaraṇaṃ na siyā, suṭṭhutaraṃ kammadvāravavatthānaṃ siyā. Na pana kammānaṃ dvārantare acaraṇaṃ atthi, kintu dvāre aññasmiñca caranti kammāni aññānipi. Yasmā pana dvāre dvārāni na caranti, tasmā advāracārīhi dvārehi kāraṇabhūtehi kammāni dvārantare carantānipi vavatthitāni. Na kevalaṃ kammāneva, tehi pana dvārānipīti evaṃ kammadvārāni aññamaññaṃ vavatthitāni ‘‘yebhuyyenavuttitāya tabbahulavuttitāya cā’’ti vuccamānāya vavatthānayuttiyā. Tattha dvārāpekkhattā kammānaṃ kāyakammādibhāvassa advāracārīhi dvārehi vavatthānaṃ hoti, na pana dvārantaracārīhi kammehi dvārānaṃ avavatthānaṃ kammānapekkhakāyadvārādibhāvehi dvārehi vavatthitānaṃ kāyakammādīnaṃ kāyakammadvārādivavatthānakarattā. Atha vā dvārantare carantānipi kāyādīhi upalakkhitāneva caranti pāṇātipātādīnaṃ evaṃsabhāvattā āṇattihatthavikārādīhi vuccamānassapi kāyādīhi sādhetabbasabhāvāvabodhato, tasmā na kammantarassa attani carantassapi dvārantaraṃ sanāmaṃ deti, nāpi kammaṃ dvārassa, taṃtaṃdvārameva pana kammassa kammañca dvārantare carantampi attanoyeva dvārassa nāmaṃ detīti siddhaṃ aññamaññavavatthānaṃ. Pubbe pana dvāresu anibaddhatā kammānaṃ dvārantaracaraṇameva sandhāya vuttā, na etaṃ vavatthānanti.

“在门户上行”所指即此——如果行为者是在门户与门户间往来，则门户之间划分的业行为产生。所谓身体行为与门户，是指各执一端而互不交叉。若门户内及门户之间的行为皆能成立，则该业行为的门户划分更为精确。倘若不存在门户间的行为，唯有行为在各门户内发生，但实际行为不限于门户中，而是发生于别处。由于门户中并非所有行为皆生，因此就算门户间无行为，门户内也能生成行为。此种情况被称为“门户行为”。因此，因门户的依托，业行为在门户间得以成立，且若行为仅在门户内发生，亦当依其特性加以分别。业行为虽发生于门户中，门户之间的行为也不应以门户未涉及而失其身份，唯以门户之名，方可标示归属。前述经论所说门户间行为的非连贯性，实为指行为穿越门户间的往来现象，而非此处意涵。

Tatthāti tesu dvārakammesu. Kāyakammassa uppajjanaṭṭhānanti taṃsahajātā viññattiyeva vuccati. Kiñcāpi hi sā tassa kenaci pakārena paccayo na hoti, tathāpi kammassa visesikā viññatti taṃsahajātā hotīti tassa uppattiṭṭhānabhāvena vuttā yathāvuttaniyamena aññavisesanassa kammassa visesanantare uppattiabhāvā. Kāyena pana katattāti kāyaviññattiṃ janetvā tāya jīvitindriyupacchedādinipphādanato attano nipphattivasena ‘‘kāyena kataṃ kamma’’nti vuttaṃ. Kāraṇabhūto hi panettha kāyoti.

此谓门户业处，于身体行为发生之所，称为门户型认识。虽然此种认识不依赖于任何他缘而自动产生，然因业行为具特殊认识性，故称其为固有所生认识，此有着生起及成立之因缘。身体行为之产生，是指借由身体所生的识，该识因生命根断而消失，故谓“身体所作业”。因身体为其依缘成就的业，因此称之为业生起之身体。

Aññamaññaṃvavatthitāti ettha kammunā kāyo kāyakammadvāranti evaṃ vavatthito, na kāyo icceva. Yathā sūcikammunā sūcikammakaraṇanti vavatthitā, na sūci icceva, tathā idampi daṭṭhabbaṃ. Aññamaññaṃ vavatthitāti ca aññamaññaṃ visesitāti attho. Evaṃ santeti yathāvuttaṃ vavatthānaniyamaṃ aggahetvā ‘‘dvāre caranti kammānī’’tiādivacanameva gahetvā codeti. Tattha evaṃ santeti kammānaṃ dvāracaraṇe aññamaññena ca vavatthāne nāmalābhe visesane satīti attho.

“相互依赖”者，此处指由业力决定，身体作为身业行为的门户而相互依赖成立，而非身体本身单独依赖者。正如针由针业而起，针业起则针得以成，非常针本身单独成立，故此亦应如此观。所谓“相互依赖”又含有彼此区别义。依此法说，遵循前述相依规律，取‘诸业在门行’等语以启示。这里作此解释，是因诸业皆在门户运行，彼此相依但非相杂，此即其义。

Kāyakammadvārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 身业门论释已毕。

Vacīkammadvārakathāvaṇṇanā语业门论释

Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgatāti ettha subhāsitabhāsanasaṅkhātā apisuṇavācā, dhammabhāsanasaṅkhāto asamphappalāpo, piyabhāsanasaṅkhātā apharusavācā, saccabhāsanasaṅkhāto amusāvādo cāti etā vācā tathāpavattā cetanā daṭṭhabbā. Sahasaddā panāti tassa vikārassa saddena saha sambhūtattā vuttaṃ. Cittānuparivattitāya pana so na yāva saddabhāvīti daṭṭhabbo, vitakkavipphārasaddo na sotaviññeyyoti pavattena mahāaṭṭhakathāvādena cittasamuṭṭhānasaddo vināpi viññattighaṭṭanena uppajjatīti āpajjati. ‘‘Yā tāya vācāya viññattī’’ti (dha. sa. 636) hi vacanato asotaviññeyyasaddena saha viññattiyā uppatti natthīti viññāyatīti.

“具四种根者，比库啊”者，此指言语依四类品相分别而具备：善语类为正语，无两舌杂秽语，悦人语非恶语，真实语不谎妄。此四类言语皆应具备意向。所谓“言语变化”乃依声音而生之变异。心念流转未定，尚不可视为声音，因它不具声音相。心运动所现思维音并非声音波动，不可由此判定可闻。按大注解者说，心念集聚状态虽有轻微声音如舌头微动声，但此形声音非外耳可闻，故称为不可闻。『所谓“该言语为识”』（《论》中语）言下之不可闻声音与识同起故不可称言语，乃义也。

Cittasamuṭṭhānaṃ saddāyatananti ettha ca na koci cittasamuṭṭhāno saddo asaṅgahito nāma atthīti adhippāyena mahāaṭṭhakathāvādaṃ paṭisedheti. Chabbidhena rūpasaṅgahādīsu hi ‘‘sotaviññeyya’’nti ‘‘diṭṭhaṃ suta’’nti ettha ‘‘suta’’nti ca na koci saddo na saṅgayhatīti. Mahāaṭṭhakathāyaṃ pana viññattisahajameva jivhātālucalanādikaravitakkasamuṭṭhitaṃ sukhumasaddaṃ ‘‘dibbasotena sutvā ādisatī’’ti sutte paṭṭhāne ca oḷārikasaddaṃ sandhāya ‘‘sotaviññāṇassa ārammaṇapaccayena paccayo’’ti vuttanti iminā adhippāyena asotaviññeyyatā vuttā siyā. Saddo ca asotaviññeyyo cāti viruddhametanti pana paṭikkhepo veditabbo. Viññattipaccayā ghaṭṭanā viññattighaṭṭanā. Viññatti eva vā. Ghaṭṭanākārappavattabhūtavikāro hi ‘‘ghaṭṭanā’’ti vutto. Saṅghaṭṭanena saheva saddo uppajjati, na pubbāparabhāvena. Pathavīdhātuyāti idaṃ vāyodhātuyā viya cālanaṃ pathavīdhātuyā saṅghaṭṭanaṃ kiccaṃ adhikanti katvā vuttaṃ, vikārassa ca tappaccayabhāvo vuttanayeneva veditabbo. Tabbikārānañhi bhūtānaṃ aññamaññassa paccayabhāvoti. Aññampi sabbaṃ vidhānaṃ kāyaviññattiyaṃ viya veditabbaṃ.

所谓“心念集聚之处即声音根界”，然此处非指任何非集聚之声音亦名为根界。此义被大注解以首要解释反驳。因六种色根之类聚中，耳根界云“可闻”“所见”“所闻”均非指具体声音，而无声音聚合。大注解又言，本论中所指之识（心识）自然产生之微弱音声，如舌上微现微动之声，初经所说“天耳闻之”等，及诸证文中“以可闻识之缘故”等皆言明此“不闻根界”。所谓声音非是“不闻根界”乃属相反。所谓识之缘起及最后显现乃识之境界。所谓“显现”乃变化及有形状态之变化曰显现。声音聚合与此同起，非昔者昔时非昔时。犹如地元素与风元素相合时生起运动，地元素插入风元素聚合时也一并起动，其变化言之亦应注明。此变化者，众缘作用，彼此相互依存生起。

Tisamuṭṭhānikakāyaṃ…pe… na labbhati. Na hi cālanaṃ upādinnaghaṭṭananti. Cālanañhi desantaruppādanaparamparatā, ghaṭṭanaṃ paccayavisesena bhūtakalāpānaṃ āsannataruppādoti. Upatthambhanakiccampi natthīti upatthambhanena vinā paṭhamacittasamuṭṭhānāpi ghaṭṭanākārena pavattatīti ghaṭṭanatthaṃ upatthambhanena payojanaṃ natthi, laddhāsevanena citteneva ghaṭṭanassa balavabhāvato cāti adhippāyo. Upatthambhanaṃ natthi atthīti vicāretvā gahetabbaṃ.

以三集聚之身体……等诸处，不能得无有之相。盖运动非所生聚合。所谓运动者，界相生起之连续不断的变动，聚合因缘具足时为最近生起物。盖无支撑则初集聚心亦无法成聚合状态，故聚合需支撑。依此，心聚合之力量因支撑及作用而有。支撑非无意义，应深入考察而取正见。

Vacīkammadvārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 语业门论释已毕。

Manokammadvārakathāvaṇṇanā意业门论释

Ayaṃ nāma cetanā kammaṃ na hotīti na vattabbāti idaṃ yassa dvāraṃ mano, taṃdassanatthaṃ vuttaṃ. Kappetīti ‘‘tvaṃ phusanaṃ karohi, tvaṃ vedayita’’nti evaṃ kappentaṃ viya pavattatīti attho. Pakappanañca tadeva. Kiṃ piṇḍaṃ karotīti āyūhanatthavasena pucchati. Phassādidhamme hi avippakiṇṇe katvā sakiccesu pavattanaṃ āyūhanaṃ, tattheva byāpāraṇaṃ cetayanaṃ, tathākaraṇaṃ abhisaṅkharaṇanti. Tebhūmakasseva gahaṇaṃ lokuttarakammassa kammakkhayakarattā.

所谓“此意动非业”，不应成说。所谓意为心之门，是为境。所谓业者，譬如‘你摸’‘你感受’等动作，似此意根起意业之相续。触等法虽不杂沾，依现前事相生，分别此业为意业所生。意业为不世间善业消灭之根本。

Manokammadvārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 意业门论释毕。

Kammakathāvaṇṇanā业论释

Cetayitvākammaṃ karotīti ettha yasmā purimacetanāya cetayitvā sanniṭṭhānakammaṃ karoti, tasmā cetanāpubbakaṃ kammaṃ taṃcetanāsabhāvamevāti cetanaṃ ahaṃ kammaṃ vadāmīti attho. Atha vā samānakālattepi kāraṇakiriyā pubbakālā viya vattuṃ yuttā, phalakiriyā ca aparakālā viya. Yasmā ca cetanāya cetayitvā kāyavācāhi copanakiriyaṃ manasā ca abhijjhādikiriyaṃ karoti, tasmā tassā kiriyāya kārikaṃ cetanaṃ ahaṃ kammaṃ vadāmīti attho. Kāye vāti kāyaviññattisaṅkhāte kāye vā. Satīti dharamāne, anirodhite vā. Kāyasamuṭṭhāpikā cetanā kāyasañcetanā. Ettha ca sukhadukkhuppādakena kammena bhavitabbaṃ, cetanā ca sukhadukkhuppādikā vuttāti tassā kammabhāvo siddho hoti. Sañcetaniyanti sañcetanasabhāvavantaṃ. Samiddhittherena ‘‘sañcetaniyaṃ, āvuso…pe… manasā sukhaṃ so vedayatī’’ti (ma. ni. 3.300; kathā. 539) avibhajitvā byākato. Sukhavedanīyantiādinā pana vibhajitvā byākātabbo so pañho, tasmā sammā byākato nāma na hoti. Itaradvayepi eseva nayo. Yathā pana suttāni ṭhitāni, tathā copanakiriyānissayabhūtā kāyavācā abhijjhādikiriyānissayo ca manodvārāni, yāya pana cetanāya tehi kāyādīhi karaṇabhūtehi copanābhijjhādikiriyaṃ karonti vāsiādīhi viya chedanādiṃ, sā cetanā kammanti dvārappavattiyampi kammadvārābhedanañca kammadvāravavatthānañca dissati, evañca sati ‘‘kāyena ce kataṃ kamma’’ntiādigāthāyo (dha. sa. aṭṭha. 1 kāyakammadvāra) ativiya yujjanti.

所谓“思惟后起而行业”，乃因前意已思惟，遂作现法之行为，是故称意之前业，不为非意。或说同时则因果行分不同，行为果分为后，故二时不同。因心以意思惟而起，口意身亦随之起欲贪等行为，可此行为之原因即意，故谓意为业。身体者，身体识所依身。存止不失则名身体也。附发身体意，即身体意识。因苦乐生业，意生业根本，此为业之成立。意系者即意之本性。长老萨密地论师曾说：“意系，贤友……用心感受乐。”不应分开所说。应以苦乐感受为意系，因而业得成立。其余二者亦同法理。正如经文所立，口身等诸行为因意而起，亦由心门如意等生贪欲恚嗔所驱，遂生业之门开及分解之理，可详见经论全解。

Lokuttaramaggo idha lokiyakammakathāyaṃ anadhippetopi bhajāpiyamāno tīṇi kammāni bhajati. Manena dussīlyanti kāyikavācasikavītikkamavajjaṃ sabbaṃ akusalaṃ saṅgaṇhāti, micchādiṭṭhisaṅkappavāyāmasatisamādhiṃ vā. Tampi cetaṃ ‘‘manasā saṃvaro sādhū’’ti (saṃ. ni. 1.116; dha. pa. 361) vuttassa saṃvarassa paṭipakkhavasena vuttaṃ, na sīlavipattivasena. Na hi sā mānasikā atthīti maggasseva bhajāpanaṃ mahāvisayattā. Bojjhaṅgā hi manokammameva bhajeyyuṃ, na ca na sakkā maggabhajāpaneneva tesaṃ bhajāpanaṃ viññātunti.

所谓超世间之道，虽然不属于世间业报的范畴，却仍施行三种业。心意上败坏，身行语行的恶业违犯，集聚一切不善业，邪见、邪思惟和努行为所搀杂的正念禅定亦然。从这点考虑，即便说“心念收摄是善行”（参见《相应部·调伏品》1.116；《法句经》361）也是对“收摄”的相反说法，绝非因戒律受损而为之。因为心念收摄并非单指心理意义上行为，而是指以获得正道为目标的修持。觉支必须修习心所造作的行为，非仅依持正道修习便能了解它们的修习法门。

Kammapathaṃ appattānampi taṃtaṃdvāre saṃsandanaṃ avarodhanaṃ dvārantare kammantaruppattiyampi kammadvārābhedanañca dvārasaṃsandanaṃ nāma. ‘‘Tividhā, bhikkhave, kāyasañcetanā akusalaṃ kāyakamma’’ntiādinā (kathā. 539) kammapathappattāva sanniṭṭhāpakacetanā kammanti vuttāti purimacetanā sabbā kāyakammaṃ na hotīti vuttaṃ. Āṇāpetvā…pe… alabhantassāti āṇattehi amāritabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ, vacīduccaritaṃ nāma hoti akammapathabhāvatoti adhippāyo. ‘‘Ime sattā haññantū’’ti pavattabyāpādavasena cetanāpakkhikā vā bhavanti kāyakammavohāralābhā. Abbohārikā vā manokammavohāravirahā. Sasambhārapathavīādīsu āpādayo ettha nidassanaṃ.

业道通达不顺畅者，即使障碍栓栏阻断，也称为“栓栏间障碍”，当业道通达障碍尚存时，栓栏障碍尚未破坏，故称为栓栏间障碍。佛言：“比库们，有三类恶身意行，”（见《论集》539），即将设立的意为业之所成，此前意说所有身业非业，已被论断。设立意指明瞭安立恶业之状态，起此意即产生不杀生等恶业的妄想。若意念发起“杀害众生”，则因表现恼怒生起身意业之表现。身行梵语意为施作，心行则代表意念上行为的远离。以摧毁聚集地比喻此处境。

Kulumbassāti gabbhassa, kulasseva vā. Tissopi saṅgītiyo āruḷhatāya ananujānanato ‘‘tava suttassā’’ti vuttaṃ. Dasavidhā iddhi paṭisambhidāmagge iddhikathāya gahetabbā. Bhāvanāmayanti adhiṭṭhāniddhiṃ sandhāya vadati. Ghaṭabhedo viya parūpaghāto, udakavināso viya iddhivināso ca hotīti upamā saṃsandati. Tava pañhoti bhāvanāmayāya parūpaghāto hotīti vutto ñāpetuṃ icchito attho. Āthabbaṇiddhi vijjāmayiddhi hoti. Sattame padeti maṇḍalādito sattame pade.

“子宫”意指胎儿，词义同“子宫”。第三者因不允准而不附和，为“这是你的说法”。在《十力证义》之中，应采取一切力来论述神通。言说修持是依据断力成就。比喻如破瓦器、排水损害神通，欲表述其他力破坏之意。此为用“这是你的疑惑”之言欲示范其他力的破坏。第七处提及由宝座等成圈或第七处的含义。

Vacanantarena gametabbatthaṃ neyyatthaṃ, sayameva gamitabbatthaṃ nītatthaṃ. Kiriyato samuṭṭhāti, udāhu akiriyatoti tenādhippetaṃ sampajānamusāvādaṃ sandhāya pucchati, na uposathakkhandhake vuttaṃ. Tattha avuttameva hi so anariyavohāraṃ vuttanti gahetvā voharatīti. Vācāgiranti vācāsaṅkhātaṃ giraṃ, vācānuccāraṇaṃ vā.

“应依次进行说法”，此为正确之意，“自己行动应为成全之法”，此为错误之意。所谓“集起作用”，如“未作”，对应愚昧合祥之谬诳问，未在五时持戒律中所述。此即未提及的，谓说非圣者之谈，采取后奉行之意。言语之根本即由说话发声，或谓话语之发出。

Khandasivādayo seṭṭhāti khandāti kumārā. Sivāti mahessarā, micchādiṭṭhiyā nidassanatthamidaṃ vuttanti daṭṭhabbaṃ. Natthikadiṭṭhādayo eva hi kammapathappattā kammanti. Cetanā panettha abbohārikāti kāyadvāre vacīdvāre ca samuṭṭhitāpi kāyakammaṃ vacīkammanti ca vohāraṃ na labhati abhijjhādippadhānattā. ‘‘Tividhā, bhikkhave, manosañcetanā akusalaṃ manokamma’’nti pana vacanato sabhāveneva sā manokammaṃ, na abhijjhādipakkhikattāti ‘‘abhijjhādipakkhikāvā’’ti na vuttaṃ. Imasmiṃ pana ṭhāne kāyaṅgavācaṅgāni acopetvā cintanakāle cetanāpi cetanāsampayuttadhammāpi manodvāre eva samuṭṭhahanti, tasmā cetanāya abbohārikabhāvo kathañci natthīti adhippāyo.

言说五蕴等为首者，蕴者意为童子。肇始说法为广博故，这为微妙代表邪见之表现，应当观之。乃无益见等由是产生业道通达。当意念起身口意行为，即使由身体和言语所起，依然为身口业，且言说并无生起贪心等烦恼。佛言：“比库们，有三类恶心意行，”即此言而说心之行为，非贪嗔痴为主导，故未称为以贪嗔痴为主。

‘‘Tividhā , bhikkhave, kāyasañcetanā kusalaṃ kāyakamma’’ntiādivacanato (kathā. 539) pāṇātipātādipaṭipakkhabhūtā tabbirativisiṭṭhā cetanāva pāṇātipātaviratiādikā hontīti ‘‘cetanāpakkhikā vā’’ti vuttaṃ, na ‘‘viratipakkhikā’’ti. Rakkhatīti avināsetvā katheti. Bhindatīti vināsetvā katheti.

佛言：“比库们，有三类善身意行”，开示断恶身意行之极所，谓止杀生等令人弃恶之行为为意念主导，此即“意念所缘”而非“禁戒所缘”。所谓守护即谓不损害，所谓破坏即谓损害。

Kammakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 业论释毕。

Cakkhuviññāṇadvāranti cakkhuviññāṇassa dvāraṃ. Cakkhu ca taṃ viññāṇadvārañcāti vā cakkhuviññāṇadvāraṃ. Cakkhu viññāṇadvāranti vā asamāsaniddeso. Taṃ pana cakkhumeva. Esa nayo sesesupi. ‘‘Cakkhunā saṃvaro sādhū’’tiādikāya (dha. pa. 360) gāthāya pasādakāyacopanakāyasaṃvare ekajjhaṃ katvā kāyena saṃvaro vutto, taṃ idha bhinditvā aṭṭha saṃvarā, tappaṭipakkhabhāvena asaṃvarā aṭṭha kathitā. Sīlasaṃvarādayopi pañceva saṃvarā sabbadvāresu uppajjamānāpi, tappaṭipakkhabhāvena dussīlyādīni asaṃvarāti vuttāni. Tattha dussīlyaṃ pāṇātipātādicetanā. Muṭṭhassaccaṃ satipaṭipakkhā akusalā dhammā. Pamādanti keci. Sītādīsu paṭigho akkhanti. Thinamiddhaṃ kosajjaṃ.

眼识门者是眼识的门。眼与此识门者，即是眼识门。所谓眼识门，是不共说的指示，唯独称此为眼门。此理贯通全体，犹如世尊所说『以眼制摄为善』等偈（《法句经》360偈），将身体制摄分为一部分，称为身的制摄。在此基础上分八种制摄，反义则为八种不制摄。即使连戒制等五种制摄，从诸门产生时起，反义也说为恶行诸如不制摄等。其中恶行是指杀生等意业；放逸不真实是指不善行的念行，疏忽是其中之一；寒冷等时起愤怒等则为恶境；昏沉睡眠为懈怠。

Vinā vacīdvārena suddhaṃ kāyadvārasaṅkhātanti idaṃ vacīdvārasallakkhitassa musāvādādinopi kāyadvāre pavattisabbhāvā asuddhatā atthīti taṃnivāraṇatthaṃ vuttaṃ. Na hi taṃ kāyakammaṃ hoti. Suddhavacīdvāropalakkhitaṃ pana vacīkammameva hotīti. Ettha asaṃvaroti etena suddhakāyadvārena upalakkhito asaṃvaro dvārantare uppajjamānopi vutto. Dvārantarānupalakkhitaṃ sabbaṃ taṃdvārikākusalañceti veditabbaṃ. Evañca katvā kammapathasaṃsandane ‘‘copanakāyaasaṃvaradvāravasena uppajjamāno asaṃvaro akusalaṃ kāyakammameva hotī’’tiādi ‘‘akusalaṃ kāyakammaṃ copanakāyaasaṃvaradvāravasena vacīasaṃvaravasena ca uppajjatī’’tiādinā saha aviruddhaṃ hoti. Asaṃvaro hi dvārantare uppajjamānopi sadvāre evāti vuccati, sadvāravasena uppannoti ca, kammaṃ aññadvāre aññadvāravasena cāti evaṃ aviruddhaṃ.

无言门时所谓身门清净者，此为止口语门的标志，但妄语等于身门中所生诸不净之事，因此说此为障碍。此非身业，反言则清净语门乃是语业。此处所说不制摄，即指虽起于门内但为不制摄之事者。未指内门者，则应知一切门中不善皆在其中。依此理，业道配合看，有言『身体制摄门反义不制摄生不善身业』，又言『不善身业从身门制摄门、语门制摄门产生』互不相违。所言不制摄虽生于门内，谓通晓为善门，因善门而生，业于他门则为他门制摄；故说不违背理。

Atha vā etthāti suddhaṃ asuddhanti etaṃ avicāretvā etasmiṃ copaneti vuttaṃ hoti. Evaṃ sati dvārantaropalakkhitaṃ kammapathabhāvappattatāya vacīmanokammaṃ copanakāyaasaṃvaradvāre uppannaṃ, sesaṃ sabbaṃ taṃdvāruppannākusalaṃ viya ‘‘copanakāyaasaṃvaro’’ti vuccati. Kammapathabhāvappattiyā dvārantaruppannaṃ kāyakammañca tathā na vuccatīti kammapathasaṃsandanavirodho siyā, tadavirodhaṃ tattheva vakkhāma. Sīlasaṃvarādayo pañca nikkhepakaṇḍe āvi bhavissanti. Tattha ñāṇasaṃvare paccayasannissitasīlassa, vīriyasaṃvare ca ājīvapārisuddhiyā antogadhatā daṭṭhabbā.

或者说此时不分清净不清净，即无辨别而生不纯净行为，是在语门和身体制摄门所生，故余者皆称为语门制摄。依业道配合，若界定门内生起，身体行为亦不称为不制摄，此与业道配合理无违。对此异论，此处亦当详说。戒制等五者，将于七地中安立；其中知制依赖戒，精进制因净生活而生，此义宜当见。

Akusalakammapathakathāvaṇṇanā不善业道论释

Saraseneva ca patanasabhāvassa pāṇassa antarā eva atīva pātanaṃ atipāto, saṇikaṃ patituṃ adatvāva sīghaṃ pātananti attho. Atikkamma vā satthādīhi abhibhavitvā pātanaṃ atipāto. Payogavatthumahantatādīhi mahāsāvajjatā tehi paccayehi uppajjamānāya cetanāya balavabhāvato. Yathāvuttapaccayavipariyāyepi taṃtaṃpaccayehi uppajjamānāya cetanāya balavābalavavaseneva appasāvajjamahāsāvajjatā veditabbā. Iddhimayo kammavipākajiddhimayo dāṭhākoṭikādīnaṃ viya.

犹如裂缝间隙中刃极其锐利极度刺穿，若不避让则迅速刺穿其义。超越之物，譬如佛等被击，谓为穿刺极度割裂。有巨大力量因用具等因缘而生之业力所催，此依缘反转亦应明知强弱不同之刺破障害。正如神通诸力无碍如铁城坚牢等象。

Gottarakkhitā sagottehi rakkhitā. Dhammarakkhitā sahadhammikehi rakkhitā. Sasāmikā sārakkhā. Yassā gamane raññā daṇḍo ṭhapito, sā saparidaṇḍā. Atthabhañjakoti kammapathappattaṃ vuttaṃ. Kammapathakathā hesāti. Attano santakaṃ adātukāmatāyātiādi musāvādasāmaññato vuttaṃ. Hasādhippāyena visaṃvādanapurekkhārasseva musāvādo. Suññabhāvanti pītivirahitatāya rittataṃ. Atthavipannatāya na hadayaṅgamā. Aggaṇhanteti asaddahante kammapathabhedo na hoti. Yo koci pana samphappalāpo dvīhi sambhārehi sijjhatīti. Attano pariṇāmanaṃ cittenevāti veditabbaṃ. Micchā passatīti vitathaṃ passati.

护族者被族群护卫，护法者被同法护持。亲护者彼此护卫。若行至王处有刑罚设立，则为有惩戒。所谓业道规约之说。谓自不受制意，即谓妄言一般话语。以憎恨之心施加恶言，类似毒箭嘲讽。空无之体似断绝满杯之意，谓无真用无心得。未承受者非喜悦。顶礼者不惹害，无破坏；若有人妄语加倍生非，则自心必有相应果报。误见者是错误观看。

Koṭṭhāsatoti phassapañcamakādīsu cittaṅgakoṭṭhāsesu ye koṭṭhāsā honti, tatoti attho. Nanu ca cetanā kammapathesu na vuttāti paṭipāṭiyā sattannaṃ kammapathabhāvo na yuttoti? Na, avacanassa aññahetuttā. Na hi cetanāya akammapathattā kammapatharāsimhi avacanaṃ, kadāci pana kammapatho hoti, na sabbadāti kammapathabhāvassa aniyatattā avacanaṃ. Yadā pana kammapatho hoti, tadā kammapatharāsisaṅgaho na nivāritoti. ‘‘Pañca sikkhāpadā parittārammaṇā evā’’ti etena adinnādānādīnaṃ sattārammaṇabhāvavirodhaṃ ‘‘sattasaṅkhāte saṅkhāre eva ārabbha pavattito’’ti sayameva pariharissati. ‘‘Natthi sattā opapātikā’’ti pavattamānā diṭṭhi tebhūmakadhammavisayāvāti saṅkhārārammaṇatā vuttā. Vipākanissandaphalāni yathākkamaṃ nirayādivipākaduggatatādīni.

所谓划分心界聚集等五处，谓心所聚集所聚焦而成部分。有疑者云心识及业道无所言，然依教理中对业道性质共有十七分，不应称无。非因语不应说不善者行为存在，乃因业道界定不定。业道有时成立，则不能阻断业道紧密聚集。所谓『五戒如护身甲』即对偷盗等七种戒制反对，曰此缘中修集起始之业。谓无生命起于未经出生者，此乃地相诸法唯说。依果报因缘，诸如地狱等恶果果报种种应随顺而生。

Akusalakammapathakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 不善业道论释毕。

Kusalakammapathakathāvaṇṇanā善业道论释

Pāṇātipātādīhi pana viratiyoti etaṃ yāhi viratīhi sampayuttā cetanā ‘‘kāyavacīkammānī’’ti vuccanti, tāsañca kammapathabhāvo yuttoti katvā vuttaṃ. Tathā hi vakkhati ‘‘paṭipāṭiyā satta cetanāpi vaṭṭanti viratiyopī’’ti. Allasasamaṃsanti jīvamānakasasamaṃsaṃ. Voropetā hutvā nābhijānāmi. Dussīlyādārammaṇā tadārammaṇā. Jīvitindriyādiārammaṇā kathaṃ dussīlyādīni pajahantīti taṃ dassetuṃ ‘‘yathā panā’’tiādi vuttaṃ. Anabhijjhā…pe… viramantassāti abhijjhaṃ pajahantassāti attho. Na hi manoduccaritā virati atthi anabhijjhādīheva tappahānato.

关于戒杀生等的离欲，谓此离欲为与此刻意相应的『身语业』，并且说此为业道状态相应。正如经中言『依照修行，七种意念亦转动，离欲亦然』。他们如同睡眠般轻视生命，为贪欲所蒙蔽，不知其本质。因而说：因恶品性之缘起，及因生命根所缘起，如何舍离恶品性，乃至说如是等。『无贪』即舍弃贪欲之意。心若无恶行即为离欲，其离欲唯因无贪等而得解脱。

Kammapathasaṃsandanakathāvaṇṇanā业道相应论释

Kammapathappattānaṃ dussīlyādīnaṃ asaṃvarānaṃ tathā duccaritānañca akusalakammapathehi kammapathappattānameva ca susīlyādīnaṃ saṃvarānaṃ tathā sucaritānañca kusalakammapathehi atthato nānattābhāvadassanaṃ. Atha vā tesaṃ phassadvārādīhi avirodhabhāvena dīpanaṃ kammapathasaṃsandananti keci vadanti , tadetaṃ vicāretabbaṃ. Na hi pañcaphassadvārapañcaasaṃvaradvārapañcasaṃvaradvāresu uppannānaṃ asaṃvarānaṃ saṃvarānañca kammapathatā atthi pāṇātipātādīnaṃ parasantakavatthulobhaparasattārammaṇabyāpādaahetukadiṭṭhiādīnañca tesu dvāresu anuppattito. Tividhakaāyaduccaritādīni ca kammapathāti pākaṭā evāti kiṃ tesaṃ kammapathehi nānattābhāvadassanena, na ca duccaritānaṃ sucaritānañca phassadvārādivasena uppatti dīpitā, nāpi asaṃvarānaṃ saṃvarānañca yato tesaṃ phassadvārādīhi avirodhabhāvena dīpanā siyā, kevalaṃ pana phassadvārādivasena uppannānaṃ asaṃvarānaṃ saṃvarānañca kāyakammāditā dīpitā. Yadi ca ettakaṃ kammapathasaṃsandanaṃ, ‘‘akusalaṃ kāyakammaṃ pañcaphassadvāravasena nuppajjatī’’tiādi kammapathasaṃsandanaṃ na siyā. Esāpi chaphassadvārādīhi avirodhadīpanāti ce, vuttameva pakārantarena dassetuṃ ‘‘atha vā’’ti na vattabbaṃ. Samuccayatthe ca atha vā-sadde kammapathappattāneva dussīlyādīni kāyakammādināmehi vadantehi manokammassa chaphassadvāravasena uppatti na vattabbā. Na hi taṃ cakkhudvārādivasena uppajjatīti. Yadi ca kammapathappattā eva asaṃvarādayo gahitā, duccaritehi aññesaṃ asaṃvarānaṃ abhāvā tesañca taṃtaṃkammabhāvassa vuttattā ‘‘copanakāyaasaṃvaradvāravasena uppanno asaṃvaro akusalaṃ kāyakammameva hotī’’tiādi na vattabbaṃ siyā. Vuccamāne hi tasmiṃ saṅkaro siyā, vacīmanokammānipi hi kāyadvāre uppajjanti, tathā sesadvāresupi kammantarānīti.

对于已获业道之恶品性等的不自制及恶行，及善品性等自制与善行，之间并无本质差异。亦有部分人说，因不抵触五根门户等故，称为业道相应，此处应加以考察。五根门户及五根门户不束缚与束缚之间尚无业道之分别。杀生等恶行如偷盗、贪欲、瞋恚，其缘起不在此二门户及不生即束缚门户等。三种恶业显然为业道，故为何业道与业道之间无别？且恶行与善行不因五根门户生起之缘故而生区别，亦非因不自制束缚与自制束缚必有业道显现。若仅因五根门户而见业道不自制束缚，该等不自制束缚即为身业等生起之缘。若以此为业道相应并非。此亦因不能清楚示现佛所说故，不能说『或然』。总之，不当因恶品性身业等称不自制束缚，不当因五根门户等生起否认业道。若不自制等成立，则其他不自制不存在，此即论说不当。言业道相应为身业等，且余业道发生于门户内外。

Atha pana dvārantare uppajjamānaṃ kammantarampi taṃdvārikakammameva siyā, ‘‘tividhaṃ kāyaduccaritaṃ akusalaṃ kāyakammamevā’’tiādi, ‘‘akusalaṃ kāyakammaṃ copanakāyaasaṃvaradvāravasena vācāasaṃvaradvāravasena ca uppajjatī’’tiādi ca virujjheyya. Duccaritānañhi aññadvāracaraṇaṃ atthi, na cassa dvārantaruppannaṃ kammantaraṃ hotīti. Tasmā heṭṭhā kammapathappattānaṃ eva kāyakammādibhāvassa vuttattā sesānañca taṃtaṃdvāruppannānaṃ kusalākusalānaṃ dvārasaṃsandane taṃtaṃdvārapakkhikabhāvassa katattā idha kammapathaṃ appattānañca cetanābhāvato akammānañca asaṃvarānaṃ saṃvarānañca bhajāpiyamānānaṃ kammapathānaṃ viya kāyakammāditādīpanaṃ, kammapathappattānaṃ tividhakāyaduccaritādīnaṃ tividhakāyasucaritādīnañca dvārantaracaraṇepi kāyakammādibhāvāvijahanadīpanaṃ, yathāpakāsitānañca kammapathabhāvaṃ pattānaṃ apattānañca akusalakāyakammādīnañca kusalakāyakammādīnañca phassadvārādīhi uppattipakāsanañca kammapathasaṃsandanaṃ nāma. Kasmā? Akammapathānaṃ kammapathesu kammapathānañca akammapathesu samānanāmatāvasena, kammapathānaṃ kammapathesu sāmaññanāmāvijahanavasena, ubhayesañca uppattivasena dvāresu ettha saṃsanditattā.

然而，在门户中生起之业及门户间生起业，均视为该门户所起之业。谓『三种身恶行即为恶身业』之说及『恶身业因不得制束身语门户生起』之说应废。恶行必有其他门户的行为不可，门户间业不成立。故此处谈及业道之身业诸途及门户中外业起异及身业生灭，对诸业道与非业道、善不善身业因五根门户生起等解释名为业道相应。何故？业道之间虽同称业道，但生起名义不同，故在二门间有所交接。

Tattha tividhakammadvāravasena uppannānaṃ kammānaṃ ñātakammabhāvatāya taṃtaṃkammabhāvassa avacanīyattā kammadvāresu tesaṃ uppattiyā ca vuttattā pañcaviññāṇadvāravasena asaṃvarādīnaṃ uppattipariyāyavacanābhāvato ca kammadvāraviññāṇadvārāni virajjhitvā ‘‘pañcaphassadvāravasena hi uppanno’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati sukhaṃ vā’’tiādinā ‘‘cakkhusamphassapaccayā vedanākkhandho atthi kusalo’’tiādinā ca pañcaphassadvāravasena asaṃvarādīnaṃ uppattipariyāyo vutto, na ca ‘‘yamidaṃ cakkhuviññāṇapaccayā’’tiādivacanaṃ atthīti. Vuttampi cetaṃ ‘‘cakkhuviññāṇasahajāto hi phasso cakkhusamphasso’’tiādi (dha. sa. 1 kammakathā; mahāni. aṭṭha. 86). Tena hi asaṃvarānaṃ saṃvarānañca cakkhusamphassādīhi asahajātattā manosamphassasahajātānañca cakkhusamphassadvārādivasena uppatti dīpitāti. ‘‘So hi kāyadvāre copanaṃ patto akusalaṃ kāyakammaṃ hotī’’tiādinā ‘‘copanakāyaasaṃvaradvāravasena uppanno akusalaṃ kāyakammameva hotī’’tiādinā ca vacīkammādīnañca kammapathappattānaṃ asaṃvarabhūtānaṃ kāyakammādibhāve āpanne ‘‘catubbidhaṃ vacīduccaritaṃ akusalaṃ vacīkammameva hotī’’tiādinā apavādena nivatti daṭṭhabbā. Evañca katvā pubbe dassitesu asaṃvaravinicchayesu dutiyavinicchayesu ca na koci virodho. Na hi vacīkammādibhūto copanakāyaasaṃvaro kāyakammādi hotīti.

于此三种业门户生起业时，据业种关系及业性，应于门户内业起中声明其生起。经中说『依五识门户因缘生起之失制等』，及『非以识为因缘故』不同。经文称『识生由识触与眼触为缘』。由此不自制与自制因眼触等自生依缘故生起。『恶身业生于门户中被发觉』、『由身业制束门户不起善业』等说因口业身业不自制者恶语即成等而示。由此前已示恶与不善不自制二比对，皆无抵触。无身语业所谓门户制束恶行身业之理。

Akusalaṃ manokammaṃ pana chaphassadvāravasena uppajjati, taṃ kāyavacīdvāresu copanaṃ pattaṃ akusalaṃ kāyavacīkammaṃ hotīti ettha kiṃ taṃ akusalaṃ manokammaṃ nāma, heṭṭhā dassitanayena ca kāyavacīdvāresu uppannaṃ tividhaṃ manoduccaritaṃ copanaṃ appattaṃ sabbākusalañca. Yadi evaṃ tassa kāyavacīkammabhāvo natthīti ‘‘copanappattaṃ kāyavacīkammaṃ hotī’’ti na yujjatīti ? No na yujjati copanappattaṃ kāye vācāya ca akusalaṃ kammaṃ hotīti atthasiddhito. Kammaṃ pana hontaṃ kiṃ kammaṃ hotīti? Manokammameva hotīti. Idaṃ vuttaṃ hoti – copanappattaṃ akusalaṃ kāyadvāre vacīdvāre ca manokammaṃ hotīti. Atha vā taṃ-saddassa manokammena sambandhaṃ akatvā chaphassadvāravasena yaṃ uppajjati, tanti yathāvuttauppādamattaparicchinnena sambandho kātabbo. Kiṃ pana tanti? Kammakathāya pavattamānattā kammanti viññāyati, tañca manosamphassadvāre uppajjamānampi tividhaṃ kammaṃ hotīti. Yathā taṃ hoti, taṃ dassetuṃ ‘‘kāyavacīdvāresu copanaṃ patta’’ntiādimāha. Tattha niyamassa akatattā copanappatti upalakkhaṇabhāvena kāyavacīkammanāmasādhikāva, na pana sabbampi copanappattaṃ kāyavacīkammameva, nāpi kusalapakkhe copanaṃ appattaṃ kāyavacīkammaṃ na hotīti ayamattho siddhova hotīti.

恶意业由心生于五根门户，谓以心生之业着于身语门即受制成恶身语业。此恶意业为何？下面示三种恶心业及不受制而不能生起恶身业解释。若无身语恶业状态，即无恶身语业。业为何？即为心业。经说：恶身语业因心而生，有何差别？若与心业无关，则五门受制不能成恶身语业理不成立。谓：『恶身语业因门户受制而生』，非一切恶身语业皆为之，亦非善法维持下不能生恶业，故结论成立为不然。

Atha vā tanti taṃ chaphassadvāravasena uppajjamānaṃ manokammanti sabbaṃ manasāpi nipphajjamānaṃ kammaṃ manokammanti codakādhippāyena gahetvā vadati, na pubbe dassitamanokammanti. Yo hi parassa adhippāyo ‘‘manasā nipphattito sabbena manokammeneva bhavitabbaṃ, na kāyavacīkammenā’’ti, taṃ nivattetvā kammattayaniyamaṃ dassetuṃ idamāraddhaṃ ‘‘taṃ kāyavacīdvāresu copanaṃ patta’’ntiādi. Ettha ca saṅkarābhāvo purimanayeneva veditabbo. Atha vā kammanti avisesena kammasaddamattena sambandhaṃ katvā yathāvutto kammappabhedo yathā hoti, taṃ pakāraṃ dasseti. Asaṅkaro ca vuttanayova. Yaṃ pana vadanti ‘‘kāyavacīkammasahajātā abhijjhādayo yadā cetanāpakkhikā honti, tadā tāni manokammāni kāyavacīkammāni hontī’’ti, tañca na, cetanāpakkhikānaṃ manokammattābhāvā. Abbohārikatte ca manokammatā suṭṭhutaraṃ natthi. Vuttampi cetaṃ ‘‘abbohārikā vā’’ti. Tasmā manokammassa kāyavacīkammatā na vattabbā. Abhijjhādikiriyākārikāya eva cetanāya sampayuttā abhijjhādayo manokammaṃ, na pāṇātipātādikāyavacīkiriyākārikāyāti bhiyyopi tesaṃ manokammatāti na tesaṃ manokammānaṃ sataṃ kāyavacīkammatā vattabbāti. Evaṃ kammānaṃ dvāresu dvārānañca kammesu aniyatattā dvāranibandhanaṃ na kataṃ. Idāni akatepi ca dvāranibandhane yesaṃ dvārānaṃ vasena idaṃ cittaṃ uppajjati, tesaṃ taṃtaṃdvārakammapathānañca vasena uppattiyā yathābhaṭṭhapāḷiyā vuttāya ca dīpanatthaṃ ‘‘tattha kāmāvacara’’ntiādimāha. Cittaṃ tividhakammadvāravasena uppajjatīti idaṃ manokammadvārabhūtassa tena sabhāvena uppattiṃ gahetvā vuttaṃ. Yathā vā cittaṃ cittādhipateyyanti sampayuttavasena vuccati, evamidhāpīti veditabbaṃ. Copanadvayarahitassa manopabandhassa manokammadvārabhāve pana vattabbameva natthi.

又言恶心业由心生成，释为全心生之业。此解释以心为业主，非前所说之恶心业。且他人主宰说『全由心而为业，非身语业为业』，对此反说，以说明业法不同之规律。又言『身语业自生贪瞋等』说不成立，因贪瞋等非心业。论中言：『贪等意业为心所生，非身语业』，故不应说为心业。对门户间行为及业之变化，无一定约束。即未约束业，如心所生，依古语言，称为业门户而生。谓意识依他起故，名为心所生业。对无身语恶行之心所生说亦同理。

Kammapathasaṃsandanakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 业道相应论释毕。

Dvārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 门论释毕。

Ayaṃ yojanāti ‘‘rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā’’ti etena saha ‘‘yaṃ yaṃ vā panā’’ti etassa ayaṃ sambandhoti attho. Ko panāyaṃ sambandhoti? Yena vacanāni aññamaññaṃ sambajjhanti, taṃ pubbāparavacane payojanaṃ sambandho. Idha ca sabbārammaṇatādidassanaṃ ‘‘rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā’’ti etassa anantaraṃ ‘‘yaṃ yaṃ vā panā’’ti etassa vacane payojanaṃ yojanā daṭṭhabbaṃ. Tattha ‘‘rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā ārabbhā’’ti ettakena āpannaṃ dosaṃ dassetvā tannivattanavasena ‘‘yaṃ yaṃ vā panā’’ti etassa payojanaṃ dassetuṃ ‘‘heṭṭhā’’tiādimāha. Dutiye atthavikappe ‘‘yaṃ yaṃ vāpanā’’ti etena appadhānampi rūpādiṃ ākaḍḍhati. Na hi padhānassa cittassa attanoyeva ārammaṇabhāvo atthīti. Heṭṭhā vuttanayenāti sabbārammaṇatādinayena. ‘‘Heṭṭhā gahitameva gahitanti vatvā tassa vacane payojanaṃ dassetuṃ ‘rūpaṃ vā…pe… idaṃ vā idaṃ vā ārabbhā’ti kathetuṃ idaṃ vutta’’nti vuttaṃ. Tattha idaṃ vā idaṃ vāti etaṃ sabbārammaṇatādiṃ sandhāya kathitanti veditabbaṃ.

此处所说『此处中的界相或……法相』，连同『诸诸皆然』，其意义是「关联」之意。何谓关联？即言语彼此相互联系，前后言说构成承接关联。在此，诸界相等的呈现『界相或……法相』之后，紧接着『诸诸皆然』的言语中，应见其通过承接而成的结合。这里『界相等的呈现开始』在此已显现所至之过失，随之回转说明『诸诸皆然』的承接，因此称为「下文」等。其次，就意义而言『诸诸皆然』亦稍稍扩展了如色等的含义。因为某一处本心自身之对境现成，故无他义。所谓『下文所说』，是指整体界相等及交代它们之结合。所谓『以此为说』，即此言乃为阐明整体界相等相承之义，应当以此明白此义。

Dhammuddesavārakathā

法要概述之章

Phassapañcamakarāsivaṇṇanā触五法聚释

Ācariyānanti revatācariyassa. Na panetaṃ sārato daṭṭhabbaṃ. Na hi phassādīnaṃ kāmāvacarādibhāvadassanatthaṃ idamāraddhaṃ, kintu tasmiṃ samaye phassādisabhāvadassanatthanti.

所谓老师，即指雷瓦达老师。此处不可认为是指导师身份。并非为了呈现触等欲界诸行义，而是当时意欲显现触等事理。

Cittassa paṭhamābhinipātattāti sabbe cetasikā cittāyattā cittakiriyābhāvena vuccantīti phasso ‘‘cittassa paṭhamābhinipāto’’ti vutto. Kāmaṃ uppannaphasso puggalo cittacetasikarāsi vā ārammaṇena phuṭṭho phassasahajātāya vedanāya taṃsamakālameva vedeti, phasso pana obhāsassa padīpo viya vedanādīnaṃ paccayaviseso hotīti purimakālo viya vutto. Gopānasīnaṃ upari tiriyaṃ ṭhapitakaṭṭhaṃ pakkhapāso. Kaṭṭhadvayādi viya ekadesena ekapassena anallīyamānopi rūpena saha phassassa sāmaññaṃ anallīyamānaṃ saṅghaṭṭanameva, na visayabhāvo, saṅghaṭṭanañca phassassa cittārammaṇānaṃ sannipatanabhāvo eva. Vatthārammaṇasannipātena sampajjatīti saṅghaṭṭanasampattiko phasso. Pāṇidvayassa sannipāto viya cittārammaṇasannipāto phasso cittassa ārammaṇe sannipatitappavattiyā paccayo hotīti kiccaṭṭheneva rasena saṅghaṭṭanaraso. Tathā paccayabhāvo hi tassa phassassa saṅghaṭṭanakiccanti. Yathā hi pāṇiyā pāṇimhi saṅghaṭṭanaṃ tabbisesabhūtā rūpadhammā, evaṃ cittassa ārammaṇe saṅghaṭṭanaṃ tabbisesabhūto eko cetasikadhammo daṭṭhabbo. Citteyevāti etena cetasikasabhāvataṃ vatthārammaṇehi asaṃsaṭṭhaṃ saṅghaṭṭanaṃ vedanāya dasseti, na pana vatthunissayataṃ paṭikkhipati. Tassa phassassa kāraṇabhūto tadanurūpo samannāhāro tajjāsamannāhāro. Indriyassa tadabhimukhabhāvo āvajjanāya ca ārammaṇakaraṇaṃ visayassa parikkhatatā abhisaṅkhatatā viññāṇassa visayabhāvakaraṇanti attho.

所谓心之初着，即一切心所由心所为及心行为而起。称为『触』者，即谓『心之初着』。生起欲触者，或由人之心所行为所触，即与触相伴生的感受现起，同时感受也随之现起。所谓触，如同以火炬照明感受等之因缘区别，此乃古时比喻。犹如覆盖于隐秘室上方，门闩木条，盖楔固定般，虽以一楔轻微固执，触及的色之相连接若合为一，非为对象之彰显，而为形相之结合，是心所界汇聚之相聚合。以地之相为例亦然，故称为聚合触。犹如两手之结合，乃心所界结合而生的触随机缘。如此的触，因其条件即为聚合作用。正如手中之手，以特定色法为特性，心之对境亦应视为特定心所法。由此可见心中之所缘所聚，即心所之集结，显示触所缘之特性，而非依于对象实体。该触之因缘乃相应方便具足，该具足随之令心根面对所缘，使诸缘行境围绕心所，促成识相应环境成立。

Sukhavedanāyameva labbhati assādabhāvatoti adhippāyo. Vissavitāyāti arahatāya. Anekatthattā hi dhātūnaṃ arahattho vipubbo susaddo. Vissavaṃ vā sajanaṃ vasitā kāmakāritā vissavitā. Ārammaṇarasekadesameva anubhavantīti idaṃ phusanādikiccaṃ ekadesānubhavanamiva hotīti katvā vuttaṃ. Vedayitasabhāvo eva hi anubhavananti. Phusanādibhāvena vā ārammaṇaggahaṇaṃ ekadesānubhavanaṃ, vedayitabhāvena gahaṇaṃ yathākāmaṃ sabbānubhavanaṃ. Evaṃ sabhāvāneva tāni gahaṇānīti na vedanāya viya phassādīnampi yathāsakakiccakaraṇena sāmibhāvānubhavanaṃ codetabbaṃ. Ayaṃ idhāti etena pañcasu vedanāsu imasmiṃ citte adhippetaṃ somanassavedanaṃ vadati, tasmā asomanassavedanaṃ apanetvā gahitāya somanassavedanāya samānā iṭṭhākārasambhogarasatā vuttāti veditabbā.

所谓从乐受得，谓实有之所依持。所谓已证，谓指阿拉汉之觉悟。理义多因相异，阿拉汉于多维度各法中殊胜善妙、闻知清净。所赖或所依，谓随善知故及随友情及因欲乐所依赖。于界相味之一，唯感受者相契合，如指触等事由感受为一首要，由触等所取即为感受。因此彼处于此心具五种感受上，该处特指喜乐感受，故须排除不喜乐之受，而以偏重喜乐之受相同喜乐感受所合。务须明了如斯义。

Nimittena punasañjānanakiccā paccābhiññāṇarasā. Punasañjānanassa paccayo punasañjānanapaccayo, tadeva nimittaṃ puna…pe… nimittaṃ, tassa karaṇaṃ puna…pe… karaṇaṃ. Punasañjānanapaccayabhūtaṃ vā nimittakaraṇaṃ puna…pe… karaṇaṃ, tadassā kiccanti attho. Punasañjānanapaccayanimittakaraṇaṃ nimittakārikāya nimittena sañjānantiyā ca sabbāya saññāya samānaṃ veditabbaṃ. Ñāṇameva anuvattati, tasmā abhinivesakārikā viparītaggāhikā ca na hotīti adhippāyo. Etenupāyena samādhisampayuttāya aciraṭṭhānatā ca na hotīti daṭṭhabbā.

缘由标识及再辨知工作者，即反观根识之义。再辨知之条件、标识及作因、皆复此义。此再辨知之条件，须视为标识成因，谓由标识所引发延续之辨知，使所有识识中之人我辨识均应明察。智乃随行，故为恒常定着者及反方向侵害者均非此理。依此方法，修习定禅正念时，不应久住。

Abhisandahatīti pabandhati pavatteti. Cetanābhāvo byāpārabhāvo. Diguṇussāhāti na diguṇaṃ vīriyayogaṃ sandhāya vuttaṃ, attano eva pana byāpārakiccassa mahantabhāvaṃ dīpeti. Ussāhanabhāvenāti ādarabhāvena. Sā hi sayaṃ ādarabhūtā sampayutte ādarayatīti.

「Abhisandahatī」者，谓束缚、连结、构成、推动之意。谓无意、无心、无意识之状态。长久之忍缓非指强大之努力，而是指自身从事业行为的巨大性质显现。所谓「ussāhanabhāvena」是指热心、敬意。此即自己本已生起的敬意，因事缘而生敬。

Vijānanaṃ ārammaṇassa upaladdhi. Sandahanaṃ cittantarassa anuppabandhanaṃ. Cakkhunā hi diṭṭhanti cakkhunā daṭṭhabbaṃ. Yathā ‘‘diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññāta’’nti daṭṭhabbādi vuccati, evamidhāpi veditabbaṃ. Cakkhunā hītiādīsu cakkhunā…pe… manasā dvārenāti attho. Nagaraguttikassa viya cittassa ārammaṇavibhāvanamattaṃ upadhāraṇamattaṃ upaladdhimattaṃ kiccaṃ, ārammaṇapaṭivedhanapaccābhiññāṇādi pana kiccaṃ paññāsaññādīnanti veditabbaṃ. Purimaniddiṭṭhanti samayavavatthāne niddiṭṭhaṃ. Bhāvento viya na na uppajjati, kintu uppajjatīti dassetuṃ ‘‘cittaṃ hotī’’ti vuttanti etaṃ hoti-saddassa uppajjati-saddassa ca samānatthatte sati yujjeyya, tadatthatte ca tattha uppannaṃ hotīti na vucceyya. Na hi yuttaṃ uppannaṃ uppajjatīti vattuṃ. Cittassa ca uppannatā samayavavatthāne vuttā evāti kiṃ tassa puna uppattidassanena. Yena ca samayavavatthānaṃ kataṃ, tassa niddeso na na sakkā kātunti kiṃ taṃ niddesatthaṃ uddesena dutiyena, niddeseneva ca phassādīhi ca aññattaṃ cittassa sijjhatīti kiṃ tadatthena puna vacanena, aññappayojanattā pana purimassa cittavacanassa pacchimaṃ vuttaṃ. Purimañhi samayavavatthānatthameva vuttaṃ, na vavatthitasamaye vijjamānadhammadassanatthaṃ, itarañca tasmiṃ samaye vijjamānadhammadassanatthaṃ vuttaṃ, na samayavavatthānatthaṃ, na ca aññadatthaṃ vacanaṃ aññadatthaṃ vadati, na ca lesena vuttoti katvā mahākāruṇiko atthaṃ pākaṭaṃ na karotīti.

「Vijānanaṃ」是指缘境之获得。所谓「sandahanaṃ」是心意之内互不连结。眼中确实见，即用眼识所见为当见。正如“见闻听知”称的当见，即是如此理应知。所谓「cakkhunā hītiādīsu…manasā dvārenāti」意指通过眼及心门。此如城中巨树仅为心境之观察、摧毁、保持、获得之事，为观境洞察等所缘之事，方知心境。古代所谓时际所现，非本自生，而是现起，言当示“心有”。此“有”字应合用“现起”字，而非直接说“生起”。因“生起”不适用于有生起时际之意。既然意识生起乃时际现起即言之故。时际现起答曰：“不宜说时际现起。”言“心有生起”，至理应确合“有起”字，故时际之实不谓现起。既然意识现起于时际此理，何处为起因？若无起因，则不成理。此理不可用他书之时际为了知现起事。现起之义不谓它义及文字差别，亦非简略语言言说。作者大慈，不作晦涩，务显义理。

Phassapañcamakarāsivaṇṇanā niṭṭhitā. · 触五法聚释毕。

Jhānaṅgarāsivaṇṇanā禅支聚释

Vitakketīti dhammato aññassa kattunivattanatthaṃ dhammameva kattāraṃ niddisati. Tassa pana vasavattibhāvanivāraṇatthaṃ ‘‘vitakkanaṃ vā’’ti bhāvaniddeso. Rūpaṃ rūpanti pathavī pathavīti vā ākoṭento viya hotīti ākoṭanalakkhaṇo. Ādito, abhimukhaṃ vā hananaṃ āhananaṃ, parito, parivattetvā vā āhananaṃ pariyāhananaṃ. Vicārato oḷārikaṭṭhena vicārasseva pubbaṅgamaṭṭhena anuravato oḷāriko tassa ca pubbaṅgamo ghaṇṭābhighāto viya hoti vitakko. So yathā ghaṇṭābhighāto paṭhamābhinipāto hoti, evaṃ ārammaṇābhimukhaniropanaṭṭhena paṭhamābhinipāto hoti. Vipphāravāti vicalanayutto. Anuppabandhena pavattiyanti upacāre vā appanāyaṃ vā santānena pavattiyaṃ. Tattha hi vitakko niccalo hutvā ārammaṇaṃ anupavisitvā pavattati. Maṇḍalanti khalamaṇḍalaṃ.

「Vitakketīti」者，自法言谓拔除他人执著而立己所为者也。于此特别为消除烦恼障碍中曰“可思惟”者。色为色，地为地，非是地，为称呼或比喻之号。所谓始者、面对此处之任击打、环绕、旋转等相似。思惟即以手杖敲击之前引导，如钟声打击一般。初击为第①击，依次引导着与感官缘境相合时，亦如初击焉。所谓扰乱为波动，谓无联系而推动，或为近行或安止状态。于此思惟静止，未入境而转动。圆圈谓大圈或环绕也。

Piṇayatīti tappeti, vaḍḍheti vā. Pharaṇarasāti paṇītarūpehi kāyassa byāpanarasā. Udaggabhāvo odagyaṃ. Khuddikā lahuṃ lomahaṃsanamattaṃ katvā bhinnā na puna uppajjati. Khaṇikā bahulaṃ uppajjati. Ubbegato pharaṇā niccalattā ciraṭṭhitikattā ca paṇītatarā. Passaddhiyā nimittabhāvena gabbhaṃ gaṇhantī. Appanāsampayuttāva pīti appanāsamādhipūrikāti katvā sā ṭhapitā. Itarā dve khaṇikopacārasamādhipūrikā pītī.

「Piṇayatīti」意谓滴干或增长。所谓「pharaṇarasā」意谓用玉石等精美之物，散布遍身流淌之美汁。所谓「udaggabhāvo」谓上升势。小者轻微如微细毛发动，断而不复生起。瞬间者，频繁生起。气息高涨者，因恒久静止低沉而更胜精美。以清净之相为宿胎之发育，上止安定为现成。若修止集中，应称为欢喜。其他两类为短促助持般定之欢喜也。

Samādhicittenāti samādhisahitacittena. Avisāro attano eva avisaraṇasabhāvo. Avikkhepo sampayuttānaṃ avikkhittatā. Yena sampayuttā avikkhittā honti, so dhammo avikkhepoti. Visesatoti yebhuyyena. Sukhavirahitopi hi atthi samādhīti. Padīpanidassanena santānaṭṭhitibhāvaṃ samādhissa dasseti.

「Samādhicittenāti」者，以具定之心为意。所谓不动，是自身无散乱之性。安住专注彼处，定即安住之义。所谓「visesatoti」为其特异显著。即使无乐亦可称定。以启发和显现生命连续性表现，显示定之存在。

Jhānaṅgarāsivaṇṇanā niṭṭhitā. · 禅那支聚注释已竟。

Indriyarāsivaṇṇanā根聚注释。

Saddahanti etāyāti saddahanakiriyāya pavattamānānaṃ dhammānaṃ tattha ādhipaccabhāvena saddhāya paccayataṃ dasseti. Tassā hi dhammānaṃ tathāpaccayabhāve sati ‘‘puggalo saddahatī’’ti vohāro hoti. Pasādanīyaṭṭhānesu pasādassa paṭipakkhabhūtaṃ akusalaṃ assaddhiyaṃ micchādhimokkho ca. Pasādabhūto nicchayo vatthugato adhimokkhalakkhaṇaṃ, na yevāpanakādhimokkhoti. Indaṭṭhaṃ kāretīti ‘‘maṃ antarena tumhākaṃ adhimuccanaṃ natthi, mayā saddahathā’’ti viya attānaṃ anuvatteti sampayuttadhamme. Evaṃ sesesupi. Pakkhandananti saṃsīdanaṃ. Paṅko kaddamato ghanībhūto hoti. Paṇakaṃ picchilaṃ udakamalaṃ. Pītaṃ udakaṃ. Okappanalakkhaṇāti anupavisitvā evametanti kappanalakkhaṇā. Akalusabhāvo akālusiyaṃ, anāvilabhāvoti attho. Buddhādivatthūni saddheyyāni. Sappurisūpasevanasaddhammasavanayonisomanasikāradhammānudhammapaṭipattiyo sotāpattiyaṅgāni. Kusaladhammānaṃ ādāne hattho viya, sabbasampattinipphādane vittaṃ viya, amatakasiphalaphalane bījaṃ viya daṭṭhabbā.

「Saddahanti」者，谓由信心因缘而发生的法，显示信心乃本因。此心之法若具因缘，即称为“人信服”。在令人清洁之处，非善恶不净及迷惑非信之境界中，于信之相对立面净灭之特点不可及。于此谓“愿我无是断绝，于你间无破坏，由信所生”。即使残余也是如此。所谓摧毁者，谓消退。泥暗于污水中沉淀成稠密块状。黄水浑浊。所谓「okappanalakkhāna」指未入定即此种定之特征。所谓不臧性即非常顺利与安乐之意。佛等圣者置信可信之事。善法得闻修习乃初入流者之路标。善法之所入手，如手之所入持，悉具圆满华实之种子。

Vīrabhāvoti yena vīro nāma hoti, so dhammoti attho. Anubalappadānaṃ paggaho. Maggo gantabbo hoti, maggo gato, kammaṃ kattabbaṃ, kammaṃ kataṃ, appamattako ābādho uppanno, gilānā vuṭṭhito hoti aciravuṭṭhito gelaññā, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya caranto na labhati lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ, labhati…pe… pāripūrinti etāni anurūpapaccavekkhaṇāsahitāni aṭṭha vīriyārambhavatthūni taṃmūlakāni vā paccavekkhaṇāni.

勇士之谓，勇者也；此处所言的“法”即其义。谓之“辅导辅持者”。道为当行，既行则称途；业应为行，既行则称业。当谨慎不懈，患病发作之时，疾病之人方起，久病者亦当谨慎甦起。若田野乡镇中行乞，若乞得食物不洁净，不能满足饮食之需，则谓之满足。此等皆随顺事实之观察八项，是精进起始之根基及反观之本源。

Cirakatādiārammaṇaṃ upagantvā ṭhānaṃ, anissajjanaṃ vā ārammaṇassa upaṭṭhānaṃ. Udake alābu viya ārammaṇaṃ pilavitvā gantuṃ appadānaṃ pāsāṇassa viya niccalassa ārammaṇassa ṭhapanaṃ sāraṇaṃ asammuṭṭhatākaraṇaṃ apilāpanaṃ. Apilāpe karoti apilāpeti. Gatiyoti nipphattiyo sambhavato phalato ca. Aparo nayoti rasādidassanatthaṃ āraddhaṃ. Sammosapaccanīkaṃ kiccaṃ asammoso, na sammosābhāvamattaṃ. Satiyā vatthubhūtā kāyādayo kāyādisatipaṭṭhānā, satiyoyeva vā purimā pacchimānaṃ padaṭṭhānaṃ.

探讨远处如旷野等境，亦或无所有者的无所依赖之处。水中浮萍状的无所依附之相，如浮石般的无动摇之境。彼处设立安全防护之盾，持守心念，不令破坏。所谓“破坏”者，即破坏破除之意。所说的“运动”即因果之传播与成果之表现。所谓“怠慢”者，为因颜色味道等诸触感而起意，破除不正之事。坚定当行正业，不以破坏心为起点。身心基于念有，身及诸法皆从念处整体观。忆念触处及其前后皆应心念具足。

Vikkhepassa uddhaccassa. Paññāpetīti pakārehi jānāpeti. Ekālokā hotīti vipassanupakkilesobhāsaṃ sandhāyāha. Manate vijānāti etenāti vā mano, evañca katvā ‘‘manañca paṭicca dhamme cā’’ti (ma. ni. 1.204, 400; 3.421, 425) kāraṇabhāvena mano vutto. Sabbo hi mano attano anantarassa viññāṇassa kāraṇanti. Vijānātīti paricchinnopaladdhivasena jānāti, na saññāpaññā viya sañjānanapaṭivijjhanavasena.

指除学烦恼之躁动。所谓启示者，乃示现明白之意。有唯一明光者，谓以内观破除烦恼附着而显现明朗。所谓“心念”者，思维体察之意。此心为一，称其“心”者，正因以心为根基，依其而生识。所谓“认识”者，指的是直接领悟及觉知，不是凭借想象臆断或推测而得。

Pītisomanassasampayogatoti vutte yena yogā sumano hoti, taṃ somanassanti vuccatīti pītiyā ca somanassabhāvo āpajjati, tasmā vināpi kāyena vatthunā sātavedanāsampayogatoti yojetabbaṃ. Evañca nippītikaṃ somanassañca saṅgahitaṃ hoti, pītiupalakkhitaṃ vā somanassaṃ sappītikaṃ nippītikañca somanassanti attho daṭṭhabbo.

所谓喜乐和欢喜的结合，即心喜悦时，称为“欢喜”。由此而言，欢喜即心中喜乐之本质由此生起。故无须依赖于身或物体与感受的结合，亦当调和。喜之本质与欢喜融为一体，由喜所显现的即心的欢喜，二者相辅相成，应当如是认识。

Pavattasantatādhipateyyanti pavattasaṅkhātāya santatiyā adhipatibhūtaṃ. Jīvitindriyassa hi attano vijjamānakkhaṇe anupālentassa anantarañca sānupālanānaṃ uppattiyā hetubhūtassa vasena pavattaṃ ciraṭṭhitikaṃ hoti, taṃtaṃkammavisesena visesayuttaṃ yāva cuti avisesena vā yāva parinibbānaṃ avicchinnaṃ pavattati jīvamānatāvisesayuttañcāti rūpārūpajīvitindriyānaṃ samānalakkhaṇādiṃ vattuṃ ‘‘attanā avinibhuttadhammāna’’nti āha. Anupāletabbānaṃ atthikkhaṇeyeva. Asati hi anupāletabbe uppalādimhi kiṃ udakaṃ anupāleyyāti. Tassa tassāti anupālanādikassa. Sādhanatoti sādhanena. Taṃsādhanañca jīvamānavisesapaccayabhāvato.

谓恒常流转之主宰，恒续流转形质的主宰也。生命感官于自识之时刻，不放逸，且次第常保，其继起之缘故，依照既定特殊业力，延续存在，或至终结，或至般涅槃，生命不灭之特性乃如是表显。生命诸根识等具有同一特征，因此称为“自我未灭之法”。此要明知而谨守，其不谨守者，于诸染污等不应放逸，譬如水失其护不能保持。故持守定为必须，此持守乃赖于生命存续的条件所致。

Indriyarāsivaṇṇanā niṭṭhitā. · 根聚注释已竟。

Maggaṅgarāsivaṇṇanā道支聚注释。

Sammāti aviparītaniyyānikabhāvena. Pasatthatā ca evameva daṭṭhabbā.

所谓正确无误依因果自然法则而为。应以实相如是观察。

Balarāsivaṇṇanā力聚注释。

Assaddhiyeti assaddhiyakāraṇā. Ubhayapadavasenāti saddhāpadaṃ balapadanti evamādipadadvayavasena. Niyakajjhattaṃ jātiādisamuṭṭhānaṃ etissāti ajjhattasamuṭṭhānā. Garunā kismiñci vutte gāravavasena patissavanaṃ patissavo, saha patissavena sappatissavaṃ, patissavabhūtaṃ taṃsabhāgañca yaṃkiñci gāravanti attho. Jātiādimahattapaccavekkhaṇena uppajjamānā ca hirī tattha gāravavasena pavattatīti ‘‘sappatissavalakkhaṇā’’ti vuccati. Vajjaṃ bhāyati tañca bhayato passatīti vajjabhīrukabhayadassāvī. Evaṃsabhāvaṃ ottappaṃ. Hirī pāpadhamme gūthaṃ viya passati, ottappaṃ uṇhaṃ viya. Dāyajjaṃ navalokuttaradhammādi. Ajjhattasamuṭṭhānāditā ca hirīottappānaṃ tattha tattha pākaṭabhāvena vuttā, na pana tesaṃ kadāci aññamaññaṃ vippayogā. Na hi lajjanaṃ nibbhayaṃ pāpabhayaṃ vā alajjanaṃ hotīti.

『不信』称为不信的缘起。所谓两种用法，是指信心与力量这两个词根。内起者，即指由内而生的起因。如出生等种种因缘的产生，称为内起。论及威严时，以某种称谓加以表述，如威仪，庄重，此皆属威严的范畴。与威仪相关的还有连带的威严意义，包括附属的和整体的威严，统称为‘威严的特征’。因考虑出生等宏大条件，生起的羞耻心即以威严的形式表现，所以说其为‘完全威严的标志’。畏惧正当理由者，能审视畏惧，称为畏戒之恐。如此的羞耻心即是惧怕，恰似憎恶恶法，羞耻则如同深埋的隐秘，而惧怕则犹如深刻的灼热。对赎罪、未入越界法等来说，内生的羞耻与惧怕各处皆明显显现，但彼此之间从未分离。盖因为羞耻不等于无畏，无畏也非无羞，亦非害怕所能替代。

Mūlarāsivaṇṇanā根本聚注释。

Agedho anabhijjhanaṃ anabhikaṅkhanaṃ. Anallīno bhāvo adhippāyo etassāti anallīnabhāvo, evañhi upamāya sameti. Anukūlamitto anuvattako. Vinayarasoti vinayanaraso. Adoso dussīlyamalassāti idaṃ dussīlyassa dosasamuṭṭhānataṃ dosūpanissayatañca sandhāya vuttaṃ. Abhāvanāyāti ‘‘tattha jātānaṃ dhammānaṃ anativattanaṭṭhena bhāvanāindriyānaṃ ekarasaṭṭhena bhāvanā tadupagavīriyavāhanaṭṭhena bhāvanā āsevanaṭṭhena bhāvanā’’ti evaṃ vuttāya paññāsādhanāya bhāvanāya appavatti, tappaṭipakkhabhūtā vā akusalā abhāvanā. Nigguṇepi guṇaggahaṇaṃ adhikaggahaṇaṃ. Vijjamānampi guṇaṃ viddhaṃsetvā gahaṇaṃ ūnaggahaṇaṃ. Catuvipallāsaggahaṇaṃ viparītaggahaṇaṃ.

『坚固无欲』意谓无欲、无企求。『纯净本性』『领导者』谓其清净的性质，比喻为主导、引领。『善友导引』指利益主体的引导者。『律仪之味』指乐于遵守戒律。『无嗔』意谓无恶意、不善行、不努力。此处论及嗔恨的生成、缘起及其依止。『止恶修善』谓谴责恶行，行善事；此为五十条修持中不成熟、未成熟、恶劣之不善法。『无为』则包括品质的积累或消除、增强或减少。已具之善法中拔除劣者为封藏，尚存劣者为减少。此中包括四种相反的收摄：破坏、颠倒、换置、反转等。

Yāthāvasabhāveti ‘‘ettako etassa guṇo, ettako doso’’ti guṇadosānaṃ sabhāve ‘‘jarādhammo jīrati, taṃ kutettha labbhā mā jīrī’’ti evamādipaccavekkhaṇasambhavato. Alobhena ca gahaṭṭhānaṃ khettavatthādīsu vivādābhāvato. Amohena pabbajitānaṃ diṭṭhigatavivādābhāvato. Kāmarāgābhinivesavinibandhā hi gahaṭṭhā gahaṭṭhehi vivadanti, diṭṭhirāgābhinivesavinibandhā samaṇā samaṇehīti. Rāgavasena mittasanthavo dosavasena virodho ca tabbisesena upagamāpagamā, ārammaṇe vā rūpādimhi anurodhavirodhā. Amajjhattabhāvassa paṭighānunayasaṅkhātassa mohena pavatti. Sukhavipariṇāme dukkhasamāyoge ca paṭighapavattiyaṃ vedanāpariggaho na sijjhatīti adosānubhāvena vedanāsatipaṭṭhānaṃ sijjhati. Dibbavihārassāti catunnaṃ jhānānaṃ. Ariyavihāro phalasamāpatti. Mohena avicārento udāsīnapakkhesupi sattasaṅkhāresu sabbesu abhisaṅgaṃ karotīti amūḷhassa tadabhāvo veditabbo. Dukkhadassanassa āsannapaṭipakkhattā dosassa tappaṭipakkhena adosena dukkhadassanaṃ hoti.

『如其本性』谓见其性质是种种善恶特性，善恶本性各具。如同由衰老产生衰败，无法从何处获得所谓‘不衰老’。由于无贪，因而避免争端于财产、田地、物资等。由于无迷惑，避免于出家人间的见解争执。因贪欲、嗔恨、执着而生斗争，人对人斗，人与修行人斗。以贪为缘聚朋友，以嗔为缘聚敌对，缘聚于对象则互相引诱与反感。因浅慢心所造之愤怒、恼怒而生冲突。乐与苦之变故，苦痛相聚处生起心灵阻碍，嗔恨的浇熄使对苦感的正念消失。所谓天上修行境界，是四禅定。圣者的境界是达果止息。因无明而不思不觉，或于冷淡偏侧行事，令七个存在蕴受蔓延，无碍恶业。苦谛的临近、破除，于嗔恨的磨灭，能显现苦谛。

Kammapatharāsivaṇṇanā业道聚的解释

Sukhādīni attano na byāpādeti na vināseti parassa cāti daṭṭhabbaṃ. Kammapathatātaṃsabhāgatāhi kammapathavasena.

『由快乐等起，不损害自己，亦不毁灭他者』，此为观察。由业道参与称其为业道作用。

Passaddhādiyugalavaṇṇanā轻安等双法的解释

Daratho sārambho, dukkhadomanassapaccayānaṃ uddhaccādikānaṃ kilesānaṃ catunnaṃ vā khandhānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Uddhaccappadhānā kilesā uddhaccādikilesā, uddhaccaṃ vā ādiṃ katvā sabbakilese saṅgaṇhāti. Suvaṇṇavisuddhi viyāti yathā suvaṇṇavisuddhi alaṅkāravikativiniyogakkhamā, evaṃ ayampi hitakiriyāviniyogakkhamā.

『反应、努气』谓为痛苦、不悦等烦恼所引起的躁动等心态，是烦恼中起于躁乱的名称。以躁乱为首的烦恼，称为躁乱等烦恼。将躁乱等诸烦恼集聚起来，称为聚缚。犹如金饰之纯净和装饰，称为功能与美观兼备，故此亦名为利益功用兼具者。

Samaṃ , samantato vā pakārehi jānanaṃ sampajaññaṃ. Cetiyavandanādiatthaṃ abhikkamādīsu atthānatthapariggaṇhanaṃ sātthakasampajaññaṃ. Sati ca atthe sappāyāsappāyarūpādipariggaṇhanaṃ sappāyasampajaññaṃ. Gocaragāmābhikkamanādīsu kammaṭṭhānāvijahanaṃ gocarasampajaññaṃ. Abhikkamanādīnaṃ dhātuādivasena pavicayo asammohasampajaññaṃ. Sabbakammaṭṭhānabhāvanānuyuttānaṃ sabbayogīnaṃ sabbadā upakārakā ime dve dhammā pāripanthakaharaṇato bhāvanāvaḍḍhanato ca. Yathāha ‘‘dve dhammā bahukārā sati ca sampajaññañcā’’ti (dī. ni. 3.352). Yuge naddhā viyāti yuganaddhā, aññamaññaṃ nimittabhāvena samaṃ pavattāti attho. ‘‘Puna caparaṃ, āvuso, bhikkhu samathavipassanaṃ yuganaddhaṃ bhāvetī’’ti (a. ni. 4.170; paṭi. ma. 2.1) hi sutte etesaṃ yuganaddhatā vuttā. Sabbakusaladhammesu līnuddhaccābhāvo etehi dvīhi samaṃ yuttehīti ‘‘vīriyasamādhiyojanatthāyā’’ti āha, yogavacanatthāyāti attho.

『平衡』谓问知时无偏无倚，遍及四方皆知此理，具足明了分辨能力。于崇拜佛塔等事项，具备利益与无利益之间的辨别则称为权宜明智。于勤修行等辨别事理的辨明则称为有利益之明智。于可观境界、离开诱惑等处的勤修方法称为境界明智。于离苦、涅槃等诸处知其分界称为无迷明智。此二智具有普遍利益，利益一切修行及人，因断除妨碍与生起修持而助长修习。正如说“二法为多种作用之因，具足念与智”。“时代连接”即时代因缘，与互相为因缘而同步发生之意。经中宣说此二有功之连合。对于一切善法，无懈怠无妨碍，是此二者相应共进称谓以精进与定力为连结而成立。

Yevāpanakavaṇṇanā其他附随法的解释

Rūpābhāvenāti ruppanābhāvena. Dhammāti etassa attho sabhāvato upalabbhamānāti. Mettāpubbabhāgoti appanāppattāya mettāya pubbabhāgo , parikammamettā etasmiṃ citte atthīti attho. Virativasenāti vacīpavattiyā na pūreti, kintu viratiyogenāti attho. Apaṇṇakaṅgānīti aviraddhaṅgāni. Yathā tathā vā ārammaṇe vinicchayanaṃ adhimuccanaṃ. Na hi anadhimuccanto pāṇātipātādīsu dānādīsu vā pavattati, saddhā pana pasādanīyesu pasādādhimokkhoti ayametesaṃ viseso. Dārakassa viya ito cito ca saṃsappanassa karissāmi na karissāmīti avinicchayassa paṭipakkhakiriyā asaṃsappanaṃ. Purimamanatoti bhavaṅgato. Visadisaṃ vīthijavanaṃ manaṃ karotīti manasikārasāmaññena vīthijavanapaṭipādake dasseti. Tesu dhammesūti cittacetasikadhammesu. Atadārammaṇattepi hi tesu samappavattesu udāsīnabhāvato tatramajjhattatāti vuccati. Alīnānuddhatappavattipaccayattā ūnādhikanivāraṇarasā. Kāyaduccaritādivatthūnanti pāṇādīnaṃ. Amaddanā maddanapaṭipakkhabhāvova.

『无色』者，是指无色相。『法』者，此处之义是从其本性上所体认到的。『慈前部分』者，是指在尚未成就慈心之前的前段，谓此心中的作意即是前段助缘。『休止行为』者，谓言语行为不完整，不是满发言语，而是谓节制言语之义。『未经增长的蕴』者，是未增盛的蕴。『如是如是于所缘』，是指对境界的审查与放下。譬如尚未放下杀生等行为，不生布施等善业，然而信心却能生起确实信服，此乃其特异之处。譬如孩童般，心念或作或不作之不净，是其未振作的对立行为，谓不善造作。『先前心法』指的是过去的心波动。『明净广阔行走』，此因通行于心念之普遍注意力，显示出专注之境地。『彼诸法中』是指心与心所诸法。即使对彼境界无兴味，其无所积极从事，谓其中常居中道的沉默状态。『因不良起勤风』，谓缺乏或略有布施及杀生等烦恼之习气。『身体不善行等所依』，是指由五根五力等产生的身心恶习。『不加减及加减行为的相反义』，即谓不振作与振作行为之差异。

Taṃtaṃrāsikiccavasena vibhāgarahitā avibhattikā. Etthāti etesu savibhattikesu dutiyaṭṭhānādīsupi bhājiyamānesu apubbaṃ natthīti attho. Padaṃ pūritanti jhānādipadaṃ pañcakādivasena pūritaṃ. Pañca hi aṅgāni jhānapadassa attho, tesu ekasmiñca ūne jhānapadaṃ ūnaṃ hotīti. Padasamūho padakoṭṭhāso vā taṃ tameva vā padaṃ, avuttaṃ hāpitaṃ nāma hotīti vuttaṃ ‘‘pūrita’’nti. Vuttasmiññeva vuccamāne anekesaṃ purisasaddānaṃ viya koci sambandho natthīti maññamāno āha ‘‘ananusandhikā kathā’’ti. Antarantarā vuttasmiññeva vuccamāne anukkamena dhammā kathitā na hontīti āha ‘‘uppaṭipāṭiyā’’ti. Phassapañcamakarāsi sabbacittuppādasādhāraṇavasena catukkhandhatappaccayasaṅgahavasena ca vutto. Yathāvuttesu pana rāsīsu ekarāsikiccassapi abhāvā chandādayo yevāpanakavasena vuttā. Vuttānampi ca dhammānaṃ yathā vedanādīnaṃ jhānaṅgādibhāvo vutto, na evaṃ sovacassatākalyāṇamittatādiviseso vuttoti tassa saṅgaṇhanatthaṃ keci dhamme visuṃ ṭhapetvā te ca tañca visesaṃ ‘‘ye vā panā’’ti āha. Veneyyajjhāsayavasena vā sāvasese dhamme vatvā ‘‘ye vā panā’’ti vuttaṃ.

『连缀斥除』者，指截断并不再分离之义。『此处』指此等分裂法中，尚无前分部分之义，意味着未曾发生。『满足之境』，是指出定中未被缺少的五支果智所满足。五支者，为定之五支，若缺少其中一支，定即不完备。『支群集』者，集合了一组支的名称，谓此名为“满具”。就其名称而言，亦如众多男子名字般无关联，故有人称之为“无关联言说”。又有人谓其言不可连贯为“无前后”，表示事理无序。成就五处触之作用及具有四支觉支之条件而称之为五支。虽如所言缺少一触，诸欲等仍是德业之余项。虽如此，亦说诸法如受等与禅支等之类别，不包含善友等特殊品质，属于整肃法的散乱项目中，故此为归纳排列，谓曰“何者或者”。或以意趣分别，谓于是诸法之代表，故称“何者或者”。

Yevāpanakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 其他附随法的解释结束。

Dhammuddesavārakathāvaṇṇanā niṭṭhitā. · 法举示分论的解释结束。