1. Cittuppādakaṇḍaṃ1. 心生起篇
1. Cittuppādakaṇḍaṃ1. 心生起篇
Kāmāvacarakusalaṃ
欲界善
Padabhājanī句分别
§1
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ hoti, satibalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, paññābalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, amoho hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, sammādiṭṭhi hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi hoti, cittapassaddhi hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti, kāyapāguññatā hoti, cittapāguññatā hoti, kāyujukatā hoti, cittujukatā hoti, sati hoti, sampajaññaṃ hoti, samatho hoti, vipassanā hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
什么是善法?当欲界善心生起时,与悦俱、相应于智,以色为所缘,或以声为所缘,或以香为所缘,或以味为所缘,或以触为所缘,或以法为所缘,或缘于任何其他,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有喜,有乐,有心一境性,有信根,有精进根,有念根,有定根,有慧根,有意根,有悦根,有命根,有正见,有正思惟,有正精进,有正念,有正定,有信力,有精进力,有念力,有定力,有慧力,有惭力,有愧力,有无贪,有无嗔,有无痴,有无贪欲,有无嗔恚,有正见,有惭,有愧,有身轻安,有心轻安,有身轻快性,有心轻快性,有身柔软性,有心柔软性,有身适业性,有心适业性,有身练达性,有心练达性,有身正直性,有心正直性,有念,有正知,有止,有观,有策励,有不散乱;或者在那时还有其他缘生的无色法——这些是善法。
§2
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
在那时什么是触?在那时的触、触、接触、已接触性——这是在那时的触。
§3
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
在那时什么是受?在那时由彼相应意识界触所生的心所悦、心所乐、由心触所生的悦乐所受、由心触所生的悦乐受——这是在那时的受。
§4
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
在那时什么是想?在那时由彼相应意识界触所生的想、想、已想性——这是在那时的想。
§5
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
在那时什么是思?在那时由彼相应意识界触所生的思、思作、已思作性——这是在那时的思。
§6
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
在那时什么是心?在那时的心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、彼相应意识界——这是在那时的心。
§7
Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
在那时什么是寻?在那时的思考、寻、思惟、安置、遍安置、心的现前安置、正思惟——这是在那时的寻。
§8
Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
在那时什么是寻?凡在那时的寻求、寻、遍寻、近寻、心的连续、观察——这在那时是寻。
§9
Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.
在那时什么是喜?凡在那时的喜、喜悦、欢喜、欢悦、笑、大笑、欢欣、愉悦、心的满意——这在那时是喜。
§10
Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.
在那时什么是乐?凡在那时心所的愉悦、心所的乐、心触所生的愉悦乐受、心触所生的愉悦乐受——这在那时是乐。
§11
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
在那时什么是心一境性?凡在那时心的住立、确立、安立、不散乱、不散动、不散乱心性、寂止、定根、定力、正定——这在那时是心一境性。
§12
Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti.
在那时什么是信根?凡在那时的信、信受、信解、净信、信、信根、信力——这在那时是信根。
§13
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.
在那时什么是精进根?凡在那时心所的精进发起、努力、勤奋、勇猛、精勤、奋发、奋勉、力、坚固、不松懈勤奋、不舍弃意欲、不舍弃重担、荷担重担、精进、精进根、精进力、正精进——这在那时是精进根。
§14
Katamaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti.
在那时什么是念根?凡在那时的念、随念、回忆、念、忆持、执持、不流失、不忘失、念、念根、念力、正念——这在那时是念根。
§15
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti.
在那时什么是定根?凡在那时心的住立、确立、安立、不散乱、不散动、不散乱心性、寂止、定根、定力、正定——这在那时是定根。
§16
Katamaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti.
于彼时什么是慧根?于彼时凡是慧、了知、简择、抉择、择法、观察、审察、省察、聪睿、善巧、巧妙、辨别、思惟、近察、广慧、睿智、导慧、观、正知、激励、慧、慧根、慧力、慧剑、慧宫、慧光、慧明、慧炬、慧宝、无痴、择法、正见——此于彼时是慧根。
§17
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
于彼时什么是意根?于彼时凡是心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、与彼相应的意识界——此于彼时是意根。
§18
Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.
于彼时什么是喜根?于彼时凡是心所的悦、心所的乐、心触所生的悦乐所感受、心触所生的悦乐之受——此于彼时是喜根。
§19
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti.
于彼时什么是命根?彼等诸无色法的寿、住、持续、维持、转起、运转、保持、生命、命根——此于彼时是命根。
§20
Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
于彼时什么是正见?于彼时凡是慧、了知、简择、抉择、择法、观察、审察、省察、聪睿、善巧、巧妙、辨别、思惟、近察、广慧、睿智、导慧、观、正知、激励、慧、慧根、慧力、慧剑、慧宫、慧光、慧明、慧炬、慧宝、无痴、择法、正见——此于彼时是正见。
§21
Katamo tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti.
于彼时什么是正思惟?于彼时凡是寻、寻求、思惟、安置、遍安置、心的现起、正思惟——此于彼时是正思惟。
§22
Katamo tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti.
于彼时什么是正精进?于彼时凡是心所的精进发起、努力、勇猛、勤奋、勤勉、奋发、奋勉、坚固、坚持、不松懈的努力、不舍弃意欲、不舍弃重担、荷担、精进、精进根、精进力、正精进——此于彼时是正精进。
§23
Katamā tasmiṃ samaye sammāsati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsati hoti.
于彼时什么是正念?于彼时凡是念、随念、回忆、念、忆持、执持、不流散、不忘失、念、念根、念力、正念——此于彼时是正念。
§24
Katamo tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti.
什么是在那时有正定?凡在那时心的住立、确立、不散乱、不动摇、不散动、不被扰乱的心性、止、定根、定力、正定——这是在那时有正定。
§25
Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti.
什么是在那时有信力?凡在那时的信、信解、信受、净信、信、信根、信力——这是在那时有信力。
§26
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti.
什么是在那时有精进力?凡在那时心的精进发起、努力、勤奋、勇猛、精勤、奋发、奋力、坚固、坚持、不松懈的努力、不舍弃意欲、不舍弃重担、荷担重担、精进、精进根、精进力、正精进——这是在那时有精进力。
§27
Katamaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti.
什么是在那时有念力?凡在那时的念、随念、回忆、念、忆持、保持、不失去、不忘失、念、念根、念力、正念——这是在那时有念力。
§28
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti.
什么是在那时有定力?凡在那时心的住立、确立、不散乱、不动摇、不散动、不被扰乱的心性、止、定根、定力、正定——这是在那时有定力。
§29
Katamaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti.
什么是在那时有慧力?凡在那时的慧、了知、简择、抉择、择法、观察、思察、审察、聪睿、善巧、巧妙、辨别、思惟、考察、广慧、睿智、引导、观、正知、激励、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧炬、慧宝、无痴、择法、正见——这是在那时有慧力。
§30
Katamaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti.
什么是在那时有惭力?凡在那时以应惭而惭、对诸恶不善法的获得而惭——这是在那时有惭力。
§31
Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti.
什么是在那时有愧力?凡在那时以应愧而愧、对诸恶不善法的获得而愧——这是在那时有愧力。
§32
Katamo tasmiṃ samaye alobho hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye alobho hoti.
什么是在那时的无贪?凡在那时的无贪、不贪、不贪的状态、无染、不染、不染的状态、不贪求、无贪、善根——这是在那时的无贪。
§33
Katamo tasmiṃ samaye adoso hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye adoso hoti?
什么是在那时的无嗔?凡在那时的无嗔、不嗔恚、不嗔恚的状态、无恼害、不恼害、无嗔、善根——这是在那时的无嗔。
§34
Katamo tasmiṃ samaye amoho hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi amoho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye amoho hoti.
什么是在那时的无痴?凡在那时的慧、了知、简择、遍简择、法简择、观察、随观、近观、贤智、善巧、巧妙、审察、思惟、遍察、广慧、睿智、导慧、观、正知、激励、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧灯、慧宝、无痴、法简择、正见、无痴、善根——这是在那时的无痴。
§35
Katamā tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti.
什么是在那时的不贪求?凡在那时的无贪、不贪、不贪的状态、无染、不染、不染的状态、不贪求、无贪、善根——这是在那时的不贪求。
§36
Katamo tasmiṃ samaye abyāpādo hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye abyāpādo hoti.
什么是在那时的无恼害?凡在那时的无嗔、不嗔恚、不嗔恚的状态、无恼害、不恼害、无嗔、善根——这是在那时的无恼害。
§37
Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
什么是在那时的正见?凡在那时的慧、了知、简择、遍简择、法简择、观察、随观、近观、贤智、善巧、巧妙、审察、思惟、遍察、广慧、睿智、导慧、观、正知、激励、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧灯、慧宝、无痴、法简择、正见——这是在那时的正见。
§38
Katamā tasmiṃ samaye hirī hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – ayaṃ tasmiṃ samaye hirī hoti.
什么是在那时的惭?凡在那时对应惭愧的而惭愧、对诸恶不善法的获得而惭愧——这是在那时的惭。
§39
Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti.
什么是在那时的愧?凡在那时对应愧惧的而愧惧、对诸恶不善法的获得而愧惧——这是在那时的愧。
§40
Katamā tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa passaddhi paṭipassaddhi passambhanā paṭipassambhanā paṭipassambhitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti.
什么是在那时的身轻安?凡在那时受蕴、想蕴、行蕴的轻安、极轻安、轻安性、极轻安性、轻安状态——这是在那时的身轻安。
§41
Katamā tasmiṃ samaye cittapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa passaddhi paṭipassaddhi passambhanā paṭipassambhanā paṭipassambhitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cittapassaddhi hoti.
什么是在那时的心轻安?凡在那时识蕴的轻安、极轻安、轻安性、极轻安性、轻安状态——这是在那时的心轻安。
§42
Katamā tasmiṃ samaye kāyalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa lahutā lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyalahutā hoti.
什么是在那时的身轻快性?凡在那时受蕴、想蕴、行蕴的轻快性、轻快转变性、不迟钝性、不僵硬性——这是在那时的身轻快性。
§43
Katamā tasmiṃ samaye cittalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa lahutā lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittalahutā hoti.
什么是在那时的心轻快性?凡在那时识蕴的轻快性、轻快转变性、不迟钝性、不僵硬性——这是在那时的心轻快性。
§44
Katamā tasmiṃ samaye kāyamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa mudutā maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyamudutā hoti.
什么是在那时的身柔软性?凡在那时受蕴、想蕴、行蕴的柔软性、柔和性、不粗涩性、不坚硬性——这是在那时的身柔软性。
§45
Katamā tasmiṃ samaye cittamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa mudutā maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittamudutā hoti.
什么是在那时的心柔软性?凡在那时识蕴的柔软性、柔和性、不粗涩性、不坚硬性——这是在那时的心柔软性。
§46
Katamā tasmiṃ samaye kāyakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyakammaññatā hoti.
什么是在那时的身适业性?凡在那时受蕴、想蕴、行蕴的适业性、适业状态、适业性质——这是在那时的身适业性。
§47
Katamā tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti.
什么是在那时的心适业性?凡在那时识蕴的适业性、适业状态、适业性质——这是在那时的心适业性。
§48
Katamā tasmiṃ samaye kāyapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa paguṇatā paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyapāguññatā hoti.
什么是在那时有身轻安?凡在那时受蕴、想蕴、行蕴的轻安性、轻安状态、轻安之性——这是在那时的身轻安。
§49
Katamā tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa paguṇatā paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti.
什么是在那时有心轻安?凡在那时识蕴的轻安性、轻安状态、轻安之性——这是在那时的心轻安。
§50
Katamā tasmiṃ samaye kāyujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa ujutā ujukatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyujukatā hoti.
什么是在那时有身正直性?凡在那时受蕴、想蕴、行蕴的正直、正直性、不曲、不弯、不歪——这是在那时的身正直性。
§51
Katamā tasmiṃ samaye cittujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa ujutā ujukatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittujukatā hoti.
什么是在那时有心正直性?凡在那时识蕴的正直、正直性、不曲、不弯、不歪——这是在那时的心正直性。
§52
Katamā tasmiṃ samaye sati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ tasmiṃ samaye sati hoti.
什么是在那时有念?凡在那时的念、随念、回忆、念、忆持性、把持性、不流失性、不忘失性、念、念根、念力、正念——这是在那时的念。
§53
Katamaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti.
什么是在那时有正知?凡在那时的慧、了知、简择、抉择、择法、观察、随观、近观、贤智、巧智、善巧、审察、思惟、近伺察、广慧、睿智、导慧、观、正知、激励、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光明、慧光辉、慧光耀、慧宝、无痴、择法、正见——这是在那时的正知。
§54
Katamo tasmiṃ samaye samatho hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye samatho hoti.
什么是在那时有止?凡在那时心的住立、确立、安住、不散乱、不散动、不动摇心性、止、定根、定力、正定——这是在那时的止。
§55
Katamā tasmiṃ samaye vipassanā hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye vipassanā hoti.
什么是在那时有观?凡在那时的慧、了知、简择、抉择、择法、观察、随观、近观、贤智、巧智、善巧、审察、思惟、近伺察、广慧、睿智、导慧、观、正知、激励、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光明、慧光辉、慧光耀、慧宝、无痴、择法、正见——这是在那时的观。
§56
Katamo tasmiṃ samaye paggāho hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye paggāho hoti.
什么是在那时有策励?凡在那时有心所的精进发起、努力、勇猛、勤奋、勤勉、奋发、奋勉、坚固、坚持、不松懈的勇猛、不舍弃意欲、不舍弃重担、荷负重担、精进、精进根、精进力、正精进——这是在那时有策励。
§57
Katamo tasmiṃ samaye avikkhepo hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye avikkhepo hoti.
什么是在那时有不散乱?凡在那时有心的住立、确立、不动、不散、不散乱、不散乱心性、寂止、定根、定力、正定——这是在那时有不散乱。
Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
或者凡在那时还有其他缘已生起的无色诸法——这些法是善的。
Padabhājanīyaṃ. · 句分别
Paṭhamabhāṇavāro. · 第一诵品
Koṭṭhāsavāro部分诵品
§58
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, pañcaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti, ekā vedanā hoti, ekā saññā hoti, ekā cetanā hoti, ekaṃ cittaṃ hoti, eko vedanākkhandho hoti, eko saññākkhandho hoti, eko saṅkhārakkhandho hoti, eko viññāṇakkhandho hoti, ekaṃ manāyatanaṃ hoti, ekaṃ manindriyaṃ hoti, ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
然而在那时有四蕴,有二处,有二界,有三食,有八根,有五支禅那,有五支道,有七力,有三因,有一触,有一受,有一想,有一思,有一心,有一受蕴,有一想蕴,有一行蕴,有一识蕴,有一意处,有一意根,有一意识界,有非法品处,有非法品界;或者凡在那时还有其他缘已生起的无色诸法——这些法是善的。
§59
Katame tasmiṃ samaye cattāro khandhā honti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho.
什么是在那时有四蕴?受蕴、想蕴、行蕴、识蕴。
§60
Katamo tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti.
什么是在那时有受蕴?凡在那时有心所的悦、心所的乐、心触所生的悦乐所感受、心触所生的悦乐之受——这是在那时有受蕴。
§61
Katamo tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti? Yā tasmiṃ samaye saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti.
什么是在那时有想蕴?凡在那时有想、想念、想念性——这是在那时有想蕴。
§62
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso amoho anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati sampajaññaṃ samatho vipassanā paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti.
什么是在那时有行蕴?触、思、寻、伺、喜、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正思惟、正精进、正念、正定、信力、精进力、念力、定力、慧力、惭力、愧力、无贪、无嗔、无痴、无贪欲、无嗔恚、正见、惭、愧、身轻安、心轻安、身轻快性、心轻快性、身柔软性、心柔软性、身适业性、心适业性、身练达性、心练达性、身正直性、心正直性、念、正知、止、观、策励、不散乱;或者凡在那时还有其他缘已生起的无色诸法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这是在那时有行蕴。
§63
Katamo tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti ? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti.
于彼时什么是识蕴?于彼时凡是心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、彼生意识界——此于彼时是识蕴。
Ime tasmiṃ samaye cattāro khandhā honti. · 在那时有这四蕴
§64
Katamāni tasmiṃ samaye dvāyatanāni honti? Manāyatanaṃ dhammāyatanaṃ.
于彼时什么是二处?意处、法处。
§65
Katamaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti.
于彼时什么是意处?于彼时凡是心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、彼生意识界——此于彼时是意处。
§66
Katamaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti.
于彼时什么是法处?受蕴、想蕴、行蕴——此于彼时是法处。
Imāni tasmiṃ samaye dvāyatanāni honti. · 在那时有这二处
§67
Katamā tasmiṃ samaye dve dhātuyo honti? Manoviññāṇadhātu, dhammadhātu.
于彼时什么是二界?意识界、法界。
§68
Katamā tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti.
于彼时什么是意识界?于彼时凡是心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、彼生意识界——此于彼时是意识界。
§69
Katamā tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ayaṃ tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti.
于彼时什么是法界?受蕴、想蕴、行蕴——此于彼时是法界。
Imā tasmiṃ samaye dve dhātuyo honti. · 在那时有这二界
§70
Katame tasmiṃ samaye tayo āhārā honti? Phassāhāro, manosañcetanāhāro , viññāṇāhāro.
于彼时什么是三食?触食、意思食、识食。
§71
Katamo tasmiṃ samaye phassāhāro hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phassāhāro hoti.
什么是在那时的触食?凡在那时的触、触、接触、已接触性——这是在那时的触食。
§72
Katamo tasmiṃ samaye manosañcetanāhāro hoti? Yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye manosañcetanāhāro hoti.
什么是在那时的意思食?凡在那时的思、思、已思性——这是在那时的意思食。
§73
Katamo tasmiṃ samaye viññāṇāhāro hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye viññāṇāhāro hoti.
什么是在那时的识食?凡在那时的心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、与彼相应的意识界——这是在那时的识食。
Ime tasmiṃ samaye tayo āhārā honti. · 在那时有这三食
§74
Katamāni tasmiṃ samaye aṭṭhindriyāni honti? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, manindriyaṃ, somanassindriyaṃ, jīvitindriyaṃ.
什么是在那时的八根?信根、精进根、念根、定根、慧根、意根、喜根、命根。
§75
Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti.
什么是在那时的信根?凡在那时的信、信解、信受、净信、信、信根、信力——这是在那时的信根。
§76
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.
什么是在那时的精进根?凡在那时的心的精进、勤奋、努力、勇猛、勤勇、奋勉、奋力、坚固、坚持、不松懈的努力、不舍弃意欲、不舍弃重担、荷担重担、精进、精进根、精进力、正精进——这是在那时的精进根。
§77
Katamaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti.
什么是在那时的念根?凡在那时的念、随念、回忆、念、忆持性、执持性、不流散性、不忘失性、念、念根、念力、正念——这是在那时的念根。
§78
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti.
什么是在那时的定根?凡在那时的心的住立、确立、安立、不散乱、不散动、不动摇心性、止、定根、定力、正定——这是在那时的定根。
§79
Katamaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti.
在那时什么是慧根?在那时凡是慧、了知、简择、抉择、择法、观察、审察、省察、聪睿、善巧、巧妙、辨别、思惟、近察、广慧、睿智、引导、观、正知、激励、慧、慧根、慧力、慧剑、慧宫、慧光、慧明、慧炬、慧宝、无痴、择法、正见——这在那时是慧根。
§80
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
在那时什么是意根?在那时凡是心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、与彼相应的意识界——这在那时是意根。
§81
Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.
在那时什么是喜根?在那时凡是心所的悦、心所的乐、心触所生的悦乐受、心触所生的悦乐感受——这在那时是喜根。
§82
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti .
在那时什么是命根?那些无色诸法的寿、住、持续、维持、行持、转起、护持、生命、命根——这在那时是命根。
Imāni tasmiṃ samaye aṭṭhindriyāni honti. · 在那时有这八根
§83
Katamaṃ tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti? Vitakko, vicāro, pīti, sukhaṃ, cittassekaggatā.
在那时什么是五支禅那?寻、伺、喜、乐、心一境性。
§84
Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
在那时什么是寻?在那时凡是寻求、寻、思惟、安置、遍安置、心的现起、正思惟——这在那时是寻。
§85
Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
在那时什么是伺?在那时凡是伺察、伺、随伺、近伺、心的连续、观察——这在那时是伺。
§86
Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.
在那时什么是喜?在那时凡是喜、欢喜、喜悦、欢悦、笑、大笑、欣悦、踊跃、心的欢喜——这在那时是喜。
§87
Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.
什么是在那时的乐?凡在那时心所的愉悦、心所的乐、意触所生的愉悦的乐受、意触所生的愉悦的乐的感受——这是在那时的乐。
§88
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
什么是在那时的心一境性?凡在那时心的住立、确立、不散乱、不散动、不散、不散乱的心性、止、定根、定力、正定——这是在那时的心一境性。
Idaṃ tasmiṃ samaye pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti. · 在那时有这五支禅那
§89
Katamo tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi.
什么是在那时的五支道?正见、正思惟、正精进、正念、正定。
§90
Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
什么是在那时的正见?凡在那时的慧、了知、简择、抉择、择法、观察、随观、近观、聪睿、巧妙、善巧、审察、思惟、考察、广慧、睿智、导慧、观、正知、激励、慧、慧根、慧力、慧剑、慧宫、慧光明、慧光辉、慧光耀、慧宝、无痴、择法、正见——这是在那时的正见。
§91
Katamo tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti.
什么是在那时的正思惟?凡在那时的寻求、寻、思惟、安置、遍安置、心的现前安置、正思惟——这是在那时的正思惟。
§92
Katamo tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti.
什么是在那时的正精进?凡在那时心所的精进发起、努力、勤奋、勇猛、精勤、奋发、奋力、坚固、坚持、不松懈的努力、不舍弃意欲、不舍弃重担、荷担、精进、精进根、精进力、正精进——这是在那时的正精进。
§93
Katamā tasmiṃ samaye sammāsati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsati hoti.
什么是在那时的正念?凡在那时的念、随念、回忆、念、忆持性、不忘失性、不散乱性、念、念根、念力、正念——这是在那时的正念。
§94
Katamo tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti.
什么是在那时的正定?凡在那时心的住立、确立、不散乱、不散动、不散、不散乱的心性、止、定根、定力、正定——这是在那时的正定。
Ayaṃ tasmiṃ samaye pañcaṅgiko maggo hoti. · 在那时有这五支道
§95
Katamāni tasmiṃ samaye satta balāni honti? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ.
在那时,有哪七力?信力、精进力、念力、定力、慧力、惭力、愧力。
§96
Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti.
在那时,什么是信力?在那时,凡是信、信解、信受、净信、信、信根、信力——这在那时是信力。
§97
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti.
在那时,什么是精进力?在那时,凡是心的精进、勤奋、勇猛、努力、勤勉、奋发、奋勉、坚固、坚持、不松懈的努力、不舍弃意欲、不放下重担、荷担重担、精进、精进根、精进力、正精进——这在那时是精进力。
§98
Katamaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati – idaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti.
在那时,什么是念力?在那时,凡是念、随念、回忆、念、忆持、保持、不忘失、不混乱、念、念根、念力、正念——这在那时是念力。
§99
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti.
在那时,什么是定力?在那时,凡是心的住立、确立、安立、不散乱、不散动、不动乱心性、寂止、定根、定力、正定——这在那时是定力。
§100
Katamaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti.
在那时,什么是慧力?在那时,凡是慧、了知、简择、抉择、择法、观察、随观、近观、贤明、善巧、巧妙、辨别、思惟、审察、广慧、睿智、引导、观、正知、激励、慧、慧根、慧力、慧剑、慧宫、慧光、慧明、慧炬、慧宝、无痴、择法、正见——这在那时是慧力。
§101
Katamaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti.
在那时,什么是惭力?在那时,凡是惭、以应惭者而惭、惭于诸恶不善法的获得——这在那时是惭力。
§102
Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti.
在那时,什么是愧力?在那时,凡是愧、以应愧者而愧、愧于诸恶不善法的获得——这在那时是愧力。
Imāni tasmiṃ samaye satta balāni honti. · 在那时有这七力
§103
Katame tasmiṃ samaye tayo hetū honti? Alobho, adoso, amoho.
在那时,有哪三因?无贪、无嗔、无痴。
§104
Katamo tasmiṃ samaye alobho hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye alobho hoti.
在那时,什么是无贪?在那时,凡是无贪、不贪、不贪的状态、无贪求、不贪求、不贪求的状态、无贪欲、无贪这个善根——这在那时是无贪。
§105
Katamo tasmiṃ samaye adoso hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye adoso hoti.
在那时,什么是无嗔?在那时,凡是无嗔、不嗔恨、不嗔恨的状态、无嗔恚、不嗔恚、无嗔这个善根——这在那时是无嗔。
§106
Katamo tasmiṃ samaye amoho hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ tasmiṃ samaye amoho hoti.
在那时,什么是无痴?在那时,凡是慧、了知……无痴、择法、正见——这在那时是无痴。
Ime tasmiṃ samaye tayo hetū honti. · 在那时有这三因
§107
Katamo tasmiṃ samaye eko phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye eko phasso hoti.
在那时,什么是一触?在那时,凡是触、触、接触、已接触的状态——这在那时是一触。
§108
Katamā tasmiṃ samaye ekā vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye ekā vedanā hoti.
在那时,什么是一受?在那时,凡是心所的悦、心所的乐、心触所生的悦乐感受、心触所生的悦乐受——这在那时是一受。
§109
Katamā tasmiṃ samaye ekā saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye ekā saññā hoti.
在那时,什么是一想?在那时,凡是想、想、已想的状态——这在那时是一想。
§110
Katamā tasmiṃ samaye ekā cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye ekā cetanā hoti.
在那时,什么是一思?在那时,凡是思、思、已思的状态——这在那时是一思。
§111
Katamaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ cittaṃ hoti.
在那时,什么是一个心?在那时,凡是心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界——这在那时是一个心。
§112
Katamo tasmiṃ samaye eko vedanākkhandho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye eko vedanākkhandho hoti.
在那时,什么是一个受蕴?在那时,凡是心所的愉悦、心所的乐、心触所生的愉悦乐的所感受、心触所生的愉悦乐受——这在那时是一个受蕴。
§113
Katamo tasmiṃ samaye eko saññākkhandho hoti? Yā tasmiṃ samaye saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye eko saññākkhandho hoti.
在那时,什么是一个想蕴?在那时,凡是想、想知、想知性——这在那时是一个想蕴。
§114
Katamo tasmiṃ samaye eko saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso amoho anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati sampajaññaṃ samatho vipassanā paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye eko saṅkhārakkhandho hoti.
在那时,什么是一个行蕴?触、思、寻、伺、喜、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正思惟、正精进、正念、正定、信力、精进力、念力、定力、慧力、惭力、愧力、无贪、无嗔、无痴、无贪欲、无嗔恨、正见、惭、愧、身轻安、心轻安、身轻快性、心轻快性、身柔软性、心柔软性、身适业性、心适业性、身练达性、心练达性、身正直性、心正直性、念、正知、止、观、策励、不散乱;或者在那时,凡是其他缘生的无色诸法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这在那时是一个行蕴。
§115
Katamo tasmiṃ samaye eko viññāṇakkhandho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye eko viññāṇakkhandho hoti.
在那时,什么是一个识蕴?在那时,凡是心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界——这在那时是一个识蕴。
§116
Katamaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ manāyatanaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ manāyatanaṃ hoti.
在那时,什么是一个意处?在那时,凡是心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界——这在那时是一个意处。
§117
Katamaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ manindriyaṃ hoti.
在那时,什么是一个意根?在那时,凡是心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界——这在那时是一个意根。
§118
Katamā tasmiṃ samaye ekā manoviññāṇadhātu hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – ayaṃ tasmiṃ samaye ekā manoviññāṇadhātu hoti.
在那时,什么是一个意识界?在那时,凡是心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、相应的意识界——这在那时是一个意识界。
§119
Katamaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho , saṅkhārakkhandho – idaṃ tasmiṃ samaye ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti.
于彼时什么是一个法处?受蕴、想蕴、行蕴——此于彼时是一个法处。
§120
Katamā tasmiṃ samaye ekā dhammadhātu hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ayaṃ tasmiṃ samaye ekā dhammadhātu hoti.
于彼时什么是一个法界?受蕴、想蕴、行蕴——此于彼时是一个法界。
Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
或者于彼时其他存在的缘起的无色诸法——这些法是善的。
Koṭṭhāsavāro. · 果塔萨品
Suññatavāro空品
§121
Tasmiṃ kho pana samaye dhammā honti, khandhā honti, āyatanāni honti, dhātuyo honti, āhārā honti, indriyāni honti, jhānaṃ hoti, maggo hoti, balāni honti, hetū honti, phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vedanākkhandho hoti, saññākkhandho hoti, saṅkhārakkhandho hoti, viññāṇakkhandho hoti, manāyatanaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, manoviññāṇadhātu hoti, dhammāyatanaṃ hoti, dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
于彼时有诸法,有诸蕴,有诸处,有诸界,有诸食,有诸根,有禅那,有道,有诸力,有诸因,有触,有受,有想,有思,有心,有受蕴,有想蕴,有行蕴,有识蕴,有意处,有意根,有意识界,有法处,有法界;或者于彼时其他存在的缘起的无色诸法——这些法是善的。
§122
Katame tasmiṃ samaye dhammā honti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime tasmiṃ samaye dhammā honti.
于彼时什么是诸法?受蕴、想蕴、行蕴、识蕴——这些于彼时是诸法。
§123
Katame tasmiṃ samaye khandhā honti? Vedanākkhandho, saññākkhandho , saṅkhārakkhandho, viññāṇakkhandho – ime tasmiṃ samaye khandhā honti.
于彼时什么是诸蕴?受蕴、想蕴、行蕴、识蕴——这些于彼时是诸蕴。
§124
Katamāni tasmiṃ samaye āyatanāni honti? Manāyatanaṃ, dhammāyatanaṃ – imāni tasmiṃ samaye āyatanāni honti.
于彼时什么是诸处?意处、法处——这些于彼时是诸处。
§125
Katamā tasmiṃ samaye dhātuyo honti? Manoviññāṇadhātu, dhammadhātu – imā tasmiṃ samaye dhātuyo honti.
于彼时什么是诸界?意识界、法界——这些于彼时是诸界。
§126
Katame tasmiṃ samaye āhārā honti? Phassāhāro, manosañcetanāhāro, viññāṇāhāro – ime tasmiṃ samaye āhārā honti.
在那时有哪些食?触食、意思食、识食——这些是在那时的食。
§127
Katamāni tasmiṃ samaye indriyāni honti? Saddhindriyaṃ, vīriyindriyaṃ, satindriyaṃ, samādhindriyaṃ, paññindriyaṃ, manindriyaṃ, somanassindriyaṃ, jīvitindriyaṃ – imāni tasmiṃ samaye indriyāni honti.
在那时有哪些根?信根、精进根、念根、定根、慧根、意根、喜根、命根——这些是在那时的根。
§128
Katamaṃ tasmiṃ samaye jhānaṃ hoti? Vitakko, vicāro, pīti, sukhaṃ, cittassekaggatā – idaṃ tasmiṃ samaye jhānaṃ hoti.
在那时什么是禅那?寻、伺、喜、乐、心一境性——这是在那时的禅那。
§129
Katamo tasmiṃ samaye maggo hoti? Sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye maggo hoti.
在那时什么是道?正见、正思惟、正精进、正念、正定——这是在那时的道。
§130
Katamāni tasmiṃ samaye balāni honti? Saddhābalaṃ, vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ, hiribalaṃ, ottappabalaṃ – imāni tasmiṃ samaye balāni honti.
在那时有哪些力?信力、精进力、念力、定力、慧力、惭力、愧力——这些是在那时的力。
§131
Katame tasmiṃ samaye hetū honti? Alobho, adoso, amoho – ime tasmiṃ samaye hetū honti.
在那时有哪些因?无贪、无嗔、无痴——这些是在那时的因。
§132
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
在那时什么是触?……这是在那时的触。
§133
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
在那时什么是受?……这是在那时的受。
§134
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
什么是在那时的想……(中略)……这是在那时的想。
§135
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti?
什么是在那时的思……(中略)……这是在那时的思?
§136
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti…pe… idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
什么是在那时的心……(中略)……这是在那时的心。
§137
Katamo tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye vedanākkhandho hoti.
什么是在那时的受蕴……(中略)……这是在那时的受蕴。
§138
Katamo tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye saññākkhandho hoti.
什么是在那时的想蕴……(中略)……这是在那时的想蕴。
§139
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti.
什么是在那时的行蕴……(中略)……这是在那时的行蕴。
§140
Katamo tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye viññāṇakkhandho hoti.
什么是在那时的识蕴……(中略)……这是在那时的识蕴。
§141
Katamaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti…pe… idaṃ tasmiṃ samaye manāyatanaṃ hoti.
什么是在那时的意处……(中略)……这是在那时的意处。
§142
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti…pe… idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
在那时,什么是意根?……(中略)……在那时,这是意根。
§143
Katamā tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu hoti.
在那时,什么是意识界?……(中略)……在那时,这是意识界。
§144
Katamaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – idaṃ tasmiṃ samaye dhammāyatanaṃ hoti.
在那时,什么是法处?受蕴、想蕴、行蕴——在那时,这是法处。
§145
Katamā tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti? Vedanākkhandho, saññākkhandho, saṅkhārakkhandho – ayaṃ tasmiṃ samaye dhammadhātu hoti.
在那时,什么是法界?受蕴、想蕴、行蕴——在那时,这是法界。
Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
或者在那时,凡其他存在的缘起生的无色诸法——这些法是善的。
Suññatavāro. · 空品
Paṭhamaṃ cittaṃ. · 第一心
§146
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么诸法是善的?在欲界善心生起之时,伴随喜悦,相应于智,有行,以色所缘为对象,或……(中略)……或以法所缘为对象,或缘于任何,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些法是善的。
Dutiyaṃ cittaṃ. · 第二心
§147
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti , manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ hoti, satibalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi hoti, cittapassaddhi hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti, kāyapāguññatā hoti, cittapāguññatā hoti, kāyujukatā hoti, cittujukatā hoti, sati hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
什么诸法是善的?在欲界善心生起之时,伴随喜悦,不相应于智,以色所缘为对象,或以声所缘为对象,或以香所缘为对象,或以味所缘为对象,或以触所缘为对象,或以法所缘为对象,或缘于任何,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有喜,有乐,有心一境性,有信根,有精进根,有念根,有定根,有意根,有喜根,有命根,有正思惟,有正精进,有正念,有正定,有信力,有精进力,有念力,有定力,有惭力,有愧力,有无贪,有无嗔,有无贪欲,有无嗔恚,有惭,有愧,有身轻安,有心轻安,有身轻快性,有心轻快性,有身柔软性,有心柔软性,有身适业性,有心适业性,有身熟练性,有心熟练性,有身正直性,有心正直性,有念,有止,有策励,有不散乱;或者在那时,凡其他存在的缘起生的无色诸法——这些法是善的……(中略)……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, sattindriyāni honti , pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, cha balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
在那时,有四蕴,有二处,有二界,有三食,有七根,有五支禅那,有四支道,有六力,有二因,有一触……(中略)……有非法品处,有非法品界;或者在那时,凡其他存在的缘起生的无色诸法——这些法是善的……(中略)……
§148
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso anabhijjhā abyāpādo hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
于彼时,什么是行蕴?触、思、寻、伺、喜、心一境性、信根、精进根、念根、定根、命根、正思惟、正精进、正念、正定、信力、精进力、念力、定力、惭力、愧力、无贪、无嗔、无贪欲、无嗔恚、惭、愧、身轻安、心轻安、身轻快性、心轻快性、身柔软性、心柔软性、身适业性、心适业性、身练达性、心练达性、身正直性、心正直性、念、止、策励、无散乱;或者于彼时,凡其他亦有缘生的无色诸法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——此为彼时之行蕴……这些法是善。
Tatiyaṃ cittaṃ. · 第三心
§149
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么法是善?于何时,欲界善心生起,与悦俱、智不相应、有行,以色所缘或……以法所缘,或缘于任何,于彼时有触……有无散乱……这些法是善。
Catutthaṃ cittaṃ. · 第四心
§150
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ hoti, satibalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, paññābalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, amoho hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, sammādiṭṭhi hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi hoti, cittapassaddhi hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti kāyapāguññatā hoti, cittapāguññatā hoti, kāyujukatā hoti, cittujukatā hoti, sati hoti, sampajaññaṃ hoti, samatho hoti, vipassanā hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
什么法是善?于何时,欲界善心生起,与舍俱、智相应,以色所缘或声所缘或香所缘或味所缘或触所缘或法所缘,或缘于任何,于彼时有触、有受、有想、有思、有心、有寻、有伺、有舍、有心一境性、有信根、有精进根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有舍根、有命根、有正见、有正思惟、有正精进、有正念、有正定、有信力、有精进力、有念力、有定力、有慧力、有惭力、有愧力、有无贪、有无嗔、有无痴、有无贪欲、有无嗔恚、有正见、有惭、有愧、有身轻安、有心轻安、有身轻快性、有心轻快性、有身柔软性、有心柔软性、有身适业性、有心适业性、有身练达性、有心练达性、有身正直性、有心正直性、有念、有正知、有止、有观、有策励、有无散乱;或者于彼时,凡其他亦有缘生的无色诸法——这些法是善。
§151
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
于彼时,什么是触?于彼时,凡触、触触、接触、已接触性——此为彼时之触。
§152
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti…pe….
于彼时,什么是受?于彼时,凡彼意识界触所生的心所非乐非不乐、意触所生的不苦不乐所感受、意触所生的不苦不乐受——此为彼时之受……
§153
Katamā tasmiṃ samaye upekkhā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye upekkhā hoti…pe….
于彼时,什么是舍?于彼时,凡心所非乐非不乐、意触所生的不苦不乐所感受、意触所生的不苦不乐受——此为彼时之舍……
§154
Katamaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
于彼时,什么是舍根?于彼时,凡心所非乐非不乐、意触所生的不苦不乐所感受、意触所生的不苦不乐受——此为彼时之舍根……或者于彼时,凡其他亦有缘生的无色诸法——这些法是善……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti , dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, pañcaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
于彼时有四蕴、有二处、有二界、有三食、有八根、有四支禅那、有五支道、有七力、有三因、有一触……有非法品处、有非法品界;或者于彼时,凡其他亦有缘生的无色诸法——这些法是善……
§155
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso amoho anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati sampajaññaṃ samatho vipassanā paggāho avikkhepo.
于彼时,什么是行蕴?触、思、寻、伺、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正思惟、正精进、正念、正定、信力、精进力、念力、定力、慧力、惭力、愧力、无贪、无嗔、无痴、无贪欲、无嗔恚、正见、惭、愧、身轻安、心轻安、身轻快性、心轻快性、身柔软性、心柔软性、身适业性、心适业性、身练达性、心练达性、身正直性、心正直性、念、正知、止、观、策励、不散乱。
Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
或者于彼时,其他任何缘生的无色诸法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——此为彼时的行蕴……这些法是善。
Pañcamaṃ cittaṃ. · 第五心
§156
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么法是善?于何时,欲界善心生起,与舍俱行,相应智,有行,以色所缘或……以法所缘,或缘于任何,于彼时有触……有不散乱……这些法是善。
Chaṭṭhaṃ cittaṃ. · 第六心
§157
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ hoti, satibalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi hoti, cittapassaddhi hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti, kāyapāguññatā hoti , cittapāguññatā hoti, kāyujukatā hoti, cittujukatā hoti, sati hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
什么法是善?于何时,欲界善心生起,与舍俱行,不相应智,以色所缘或声所缘或香所缘或味所缘或触所缘或法所缘,或缘于任何,于彼时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有舍,有心一境性,有信根,有精进根,有念根,有定根,有意根,有舍根,有命根,有正思惟,有正精进,有正念,有正定,有信力,有精进力,有念力,有定力,有惭力,有愧力,有无贪,有无嗔,有无贪欲,有无嗔恚,有惭,有愧,有身轻安,有心轻安,有身轻快性,有心轻快性,有身柔软性,有心柔软性,有身适业性,有心适业性,有身练达性,有心练达性,有身正直性,有心正直性,有念,有止,有策励,有不散乱;或者于彼时,其他任何缘生的无色诸法——这些法是善……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti , sattindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti , cha balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
于彼时,有四蕴,有二处,有二界,有三食,有七根,有四支禅那,有四支道,有六力,有二因,有一触……有非法品处,有非法品界;或者于彼时,其他任何缘生的无色诸法——这些法是善……
§158
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammāsaṅkappo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso anabhijjhā abyāpādo hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati samatho paggāho avikkhepo.
于彼时,什么是行蕴?触、思、寻、伺、心一境性、信根、精进根、念根、定根、命根、正思惟、正精进、正念、正定、信力、精进力、念力、定力、惭力、愧力、无贪、无嗔、无贪欲、无嗔恚、惭、愧、身轻安、心轻安、身轻快性、心轻快性、身柔软性、心柔软性、身适业性、心适业性、身练达性、心练达性、身正直性、心正直性、念、止、策励、不散乱。
Ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
或者于彼时,其他任何缘生的无色诸法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——此为彼时的行蕴……这些法是善。
Sattamaṃ cittaṃ. · 第七心
§159
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么法是善?于何时,欲界善心生起,与舍俱行,不相应智,有行,以色所缘或……以法所缘,或缘于任何,于彼时有触……有不散乱……这些法是善。
Aṭṭhamaṃ cittaṃ. · 第八心
Aṭṭha kāmāvacaramahākusalacittāni. · 八欲界大善心
Dutiyabhāṇavāro. · 第二诵品
Rūpāvacarakusalaṃ
色界善
Catukkanayo四法
§160
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了色界生起而修习道,他离诸欲,离诸不善法,有寻、有伺,离生喜乐,具足初禅而住地遍,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§161
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
什么是善法?当为了色界生起而修习道,由于寻伺的止息,内净,心一境性,无寻、无伺,定生喜乐,具足第二禅那而住地遍,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有喜,有乐,有心一境性,有信根,有精进根,有念根,有定根,有慧根,有意根,有喜根,有命根,有正见,有正精进……乃至……有策励,有不散乱;或者在那时其他也有缘生的无色法——这些是善法……乃至……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
在那时有四蕴,有二处,有二界,有三食,有八根,有三支禅那,有四支道,有七力,有三因,有一触……乃至……有非法品处,有非法品界;或者在那时其他也有缘生的无色法——这些是善法……乃至……
§162
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
在那时什么是行蕴?触、思、喜、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正精进……乃至……策励、不散乱;或者在那时其他也有缘生的无色法,除了受蕴,除了想蕴,除了识蕴——这在那时是行蕴……乃至……这些是善法。
§163
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘‘upekkhako satimā sukhavihārī’’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
什么是善法?当为了色界生起而修习道,由于喜的离去,他住于舍、具念、正知,以身受乐,诸圣者宣说:「舍、具念、乐住」,具足第三禅那而住地遍,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有乐,有心一境性,有信根,有精进根,有念根,有定根,有慧根,有意根,有喜根,有命根,有正见,有正精进……乃至……有策励,有不散乱;或者在那时其他也有缘生的无色法——这些是善法……乃至……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
在那时有四蕴,有二处,有二界,有三食,有八根,有二支禅那,有四支道,有七力,有三因,有一触……乃至……有非法品处,有非法品界;或者在那时其他也有缘生的无色法——这些是善法……乃至……
§164
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
在那时什么是行蕴?触、思、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正精进……乃至……策励、不散乱;或者在那时其他也有缘生的无色法,除了受蕴,除了想蕴,除了识蕴——这在那时是行蕴……乃至……这些是善法。
§165
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti , vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
什么是善法?当某时,为了色界生起而修习道,舍断乐与舍断苦,先前喜忧已灭没,成就不苦不乐、舍念清净的第四禅那而住于地遍,在那时,有触、有受、有想、有思、有心、有舍、有心一境性、有信根、有精进根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有舍根、有命根、有正见、有正精进……有策励、有不散乱;或者在那时,其他任何缘生的无色法——这些法是善……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti , tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
在那时,有四蕴、有二处、有二界、有三食、有八根、有二支禅那、有四支道、有七力、有三因、有一触……有非法品处、有非法品界;或者在那时,其他任何缘生的无色法——这些法是善……
§166
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
在那时,什么是行蕴?触、思、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正精进……策励、不散乱;或者在那时,其他任何缘生的无色法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这在那时是行蕴……这些法是善。
Catukkanayo. · 四法
Pañcakanayo五法
§167
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ – tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当某时,为了色界生起而修习道,离诸欲……成就初禅那而住于地遍——在那时,有触……有不散乱……这些法是善。
§168
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti avitakkaṃ vicāramattaṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
什么是善法?当某时,为了色界生起而修习道,无寻唯伺、定生喜乐,成就第二禅那而住于地遍,在那时,有触、有受、有想、有思、有心、有伺、有喜、有乐、有心一境性、有信根、有精进根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有喜根、有命根、有正见、有正精进……有策励、有不散乱;或者在那时,其他任何缘生的无色法——这些法是善……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
在那时,有四蕴、有二处、有二界、有三食、有八根、有四支禅那、有四支道、有七力、有三因、有一触……有非法品处、有非法品界;或者在那时,其他任何缘生的无色法——这些法是善……
§169
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vicāro pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
在那时,什么是行蕴?触、思、伺、喜、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正精进……策励、不散乱;或者在那时,其他任何缘生的无色法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这在那时是行蕴……这些法是善。
§170
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti , saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
什么是善法?当某时,为了色界生起而修习道,由于寻伺的止息……成就第三禅那而住于地遍,在那时,有触、有受、有想、有思、有心、有喜、有乐、有心一境性、有信根、有精进根、有念根、有定根、有慧根、有意根、有喜根、有命根、有正见、有正精进……有策励、有不散乱;或者在那时,其他任何缘生的无色法——这些法是善……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, tivaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
于彼时有四蕴,有二处,有二界,有三食,有八根,有三支禅那,有四支道,有七力,有三因,有一触……乃至……有非法品处,有非法品界;或者于彼时其他任何缘生的无色法——这些法是善……乃至……
§171
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
于彼时什么是行蕴?触、思、喜、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正精进……乃至……策励、不散乱;或者于彼时其他任何缘生的无色法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这于彼时是行蕴……乃至……这些法是善。
§172
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti pītiyā ca virāgā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
什么法是善?于何时为了色界生起而修习道,由喜的离去……乃至……具足住于第四禅那地遍,于彼时有触,有受,有想,有思,有心,有乐,有心一境性,有信根,有精进根,有念根,有定根,有慧根,有意根,有喜根,有命根,有正见,有正精进……乃至……有策励,有不散乱;或者于彼时其他任何缘生的无色法——这些法是善……乃至……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
于彼时有四蕴,有二处,有二界,有三食,有八根,有二支禅那,有四支道,有七力,有三因,有一触……乃至……有非法品处,有非法品界;或者于彼时其他任何缘生的无色法——这些法是善……乃至……
§173
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
于彼时什么是行蕴?触、思、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正精进……乃至……策励、不散乱;或者于彼时其他任何缘生的无色法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这于彼时是行蕴……乃至……这些法是善。
§174
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sukhassa ca pahānā…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāvāyāmo hoti…pe… paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
什么法是善?于何时为了色界生起而修习道,由乐的舍断……乃至……具足住于第五禅那地遍,于彼时有触,有受,有想,有思,有心,有舍,有心一境性,有信根,有精进根,有念根,有定根,有慧根,有意根,有舍根,有命根,有正见,有正精进……乃至……有策励,有不散乱;或者于彼时其他任何缘生的无色法——这些法是善……乃至……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, aṭṭhindriyāni honti, duvaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
于彼时有四蕴,有二处,有二界,有三食,有八根,有二支禅那,有四支道,有七力,有三因,有一触……乃至……有非法品处,有非法品界;或者于彼时其他任何缘生的无色法——这些法是善……乃至……
§175
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāvāyāmo…pe… paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
于彼时什么是行蕴?触、思、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、正见、正精进……乃至……策励、不散乱;或者于彼时其他任何缘生的无色法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这于彼时是行蕴……乃至……这些法是善。
Pañcakanayo. · 五法
Catasso paṭipadā四道
§176
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……具足住于初禅,苦行道、迟通智,地遍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§177
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……具足住于初禅,苦行道、速通智,地遍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§178
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……具足住于初禅,乐行道、迟通智,地遍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§179
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā…pe….
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……具足住于初禅,乐行道、速通智,地遍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法……(中略)……。
§180
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ pathavīkasiṇaṃ – tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,由于寻伺的止息……(中略)……第二禅……(中略)……第三禅……(中略)……第四禅……(中略)……初禅……(中略)……具足住于第五禅,苦行道、迟通智,地遍……(中略)……苦行道、速通智,地遍……(中略)……乐行道、迟通智,地遍……(中略)……乐行道、速通智,地遍——在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
Catasso paṭipadā. · 四道
Cattāri ārammaṇāni四所缘
§181
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……具足住于初禅,小、小所缘,地遍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§182
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ – tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……具足住于初禅,小、无量所缘,地遍——在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§183
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……具足住于初禅,无量、小所缘,地遍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§184
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……证得初禅那而住,无量的、无量所缘的地遍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§185
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了色界生起而修习道,由于寻伺的止息……(中略)……第二禅那……(中略)……第三禅那……(中略)……第四禅那……(中略)……初禅那……(中略)……证得第五禅那而住,小的、小所缘的地遍……(中略)……小的、无量所缘的地遍……(中略)……无量的、小所缘的地遍……(中略)……无量的、无量所缘的地遍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
Cattāri ārammaṇāni. · 四所缘
Soḷasakkhattukaṃ十六次
§186
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……证得初禅那而住,苦行道、迟通达、小的、小所缘的地遍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§187
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……证得初禅那而住,苦行道、迟通达、小的、无量所缘的地遍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§188
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……证得初禅那而住,苦行道、迟通达、无量的、小所缘的地遍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§189
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……证得初禅那而住,苦行道、迟通达、无量的、无量所缘的地遍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§190
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……证得初禅那而住,苦行道、速通达、小的、小所缘的地遍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§191
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi …pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……证得初禅那而住,苦行道、速通达、小的、无量所缘的地遍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§192
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生而修习道,离诸欲……乃至……证入初禅那而住,苦行道、速通智、无量、小所缘、地遍,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§193
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生而修习道,离诸欲……乃至……证入初禅那而住,苦行道、速通智、无量、无量所缘、地遍,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§194
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生而修习道,离诸欲……乃至……证入初禅那而住,乐行道、迟通智、小、小所缘、地遍,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§195
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生而修习道,离诸欲……乃至……证入初禅那而住,乐行道、迟通智、小、无量所缘、地遍,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§196
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生而修习道,离诸欲……乃至……证入初禅那而住,乐行道、迟通智、无量、小所缘、地遍,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§197
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生而修习道,离诸欲……乃至……证入初禅那而住,乐行道、迟通智、无量、无量所缘、地遍,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§198
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生而修习道,离诸欲……乃至……证入初禅那而住,乐行道、速通智、小、小所缘、地遍,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§199
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生而修习道,离诸欲……乃至……证入初禅那而住,乐行道、速通智、小、无量所缘、地遍,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§200
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色界投生而修习道,离诸欲……证得初禅而住,乐行道、速通达、无量、小所缘、地遍,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§201
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色界投生而修习道,离诸欲……证得初禅而住,乐行道、速通达、无量、无量所缘、地遍,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§202
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ pathavīkasiṇaṃ – tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色界投生而修习道,由于寻伺的止息……第二禅……第三禅……第四禅……初禅……证得第五禅而住,苦行道、迟通达、小、小所缘、地遍……苦行道、迟通达、小、无量所缘、地遍……苦行道、迟通达、无量、小所缘、地遍……苦行道、迟通达、无量、无量所缘、地遍……苦行道、速通达、小、小所缘、地遍……苦行道、速通达、小、无量所缘、地遍……苦行道、速通达、无量、小所缘、地遍……苦行道、速通达、无量、无量所缘、地遍……乐行道、迟通达、小、小所缘、地遍……乐行道、迟通达、小、无量所缘、地遍……乐行道、迟通达、无量、小所缘、地遍……乐行道、迟通达、无量、无量所缘、地遍……乐行道、速通达、小、小所缘、地遍……乐行道、速通达、小、无量所缘、地遍……乐行道、速通达、无量、小所缘、地遍……乐行道、速通达、无量、无量所缘、地遍,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
Soḷasakkhattukaṃ. · 十六次
Aṭṭhakasiṇaṃ soḷasakkhattukaṃ八遍十六次
§203
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati āpokasiṇaṃ…pe… tejokasiṇaṃ…pe… vāyokasiṇaṃ…pe… nīlakasiṇaṃ…pe… pītakasiṇaṃ…pe… lohitakasiṇaṃ…pe… odātakasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色界投生而修习道,离诸欲……证得初禅而住,水遍……火遍……风遍……青遍……黄遍……红遍……白遍,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
Aṭṭhakasiṇaṃ soḷasakkhattukaṃ. · 八遍十六次
Abhibhāyatanāni parittāni小胜处
§204
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色界投生而修习道,于内无色想者,于外见诸色,少,制伏它们,我知、我见,离诸欲……证得初禅而住,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§205
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ …pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色界投生而修习道,于内无色想者,于外见诸色,少,制伏它们,我知、我见,由于寻伺的止息……第二禅……第三禅……第四禅……初禅……证得第五禅而住,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
Catasso paṭipadā四道
§206
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色界投生而修习道,于内无色想者,于外见诸色,少,制伏它们,我知、我见,离诸欲……证得初禅而住,苦行道、迟通达,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§207
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色界投生而修习道,于内无色想者,于外见诸色,少,制伏它们,我知、我见,离诸欲……证得初禅而住,苦行道、速通达,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§208
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生之道修习时,于内无色想者于外见诸色为小,征服它们而知、而见,离诸欲……(中略)……证得初禅而住,苦行道钝通智,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§209
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生之道修习时,于内无色想者于外见诸色为小,征服它们而知、而见,离诸欲……(中略)……证得初禅而住,乐行道速通智,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§210
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ …pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生之道修习时,于内无色想者于外见诸色为小,征服它们而知、而见,由于寻伺的止息……(中略)……第二禅……(中略)……第三禅……(中略)……第四禅……(中略)……初禅……(中略)……证得第五禅而住,苦行道钝通智……(中略)……苦行道速通智……(中略)……乐行道钝通智……(中略)……乐行道速通智,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
Catasso paṭipadā. · 四道
Dve ārammaṇāni二所缘
§211
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生之道修习时,于内无色想者于外见诸色为小,征服它们而知、而见,离诸欲……(中略)……证得初禅而住,小小所缘,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§212
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生之道修习时,于内无色想者于外见诸色为小,征服它们而知、而见,离诸欲……(中略)……证得初禅而住,无量小所缘,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§213
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ parittārammaṇaṃ…pe… appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生之道修习时,于内无色想者于外见诸色为小,征服它们而知、而见,由于寻伺的止息……(中略)……第二禅……(中略)……第三禅……(中略)……第四禅……(中略)……初禅……(中略)……证得第五禅而住,小小所缘……(中略)……无量小所缘,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
Dve ārammaṇāni. · 二所缘
Aṭṭhakkhattukaṃ八次
§214
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生之道修习时,于内无色想者于外见诸色为小,征服它们而知、而见,离诸欲……(中略)……证得初禅而住,苦行道钝通智小小所缘,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§215
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生之道修习时,于内无色想者于外见诸色为小,征服它们而知、而见,离诸欲……(中略)……证得初禅而住,苦行道钝通智无量小所缘,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§216
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起而修习道,于内无色想者于外见诸色为少,克服它们而知、而见,离诸欲……证得初禅那而住,苦行道、速通智、少、少所缘,其时有触……有不散乱……这些是善法。
§217
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起而修习道,于内无色想者于外见诸色为少,克服它们而知、而见,离诸欲……证得初禅那而住,苦行道、速通智、无量、少所缘,其时有触……有不散乱……这些是善法。
§218
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起而修习道,于内无色想者于外见诸色为少,克服它们而知、而见,离诸欲……证得初禅那而住,乐行道、钝通智、少、少所缘,其时有触……有不散乱……这些是善法。
§219
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起而修习道,于内无色想者于外见诸色为少,克服它们而知、而见,离诸欲……证得初禅那而住,乐行道、钝通智、无量、少所缘,其时有触……有不散乱……这些是善法。
§220
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起而修习道,于内无色想者于外见诸色为少,克服它们而知、而见,离诸欲……证得初禅那而住,乐行道、速通智、少、少所缘,其时有触……有不散乱……这些是善法。
§221
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起而修习道,于内无色想者于外见诸色为少,克服它们而知、而见,离诸欲……证得初禅那而住,乐行道、速通智、无量、少所缘,其时有触……有不散乱……这些是善法。
§222
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ parittārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ parittārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起而修习道,于内无色想者于外见诸色为少,克服它们而知、而见,由于寻伺的止息……第二禅那……第三禅那……第四禅那……初禅那……证得第五禅那而住,苦行道、钝通智、少、少所缘……苦行道、钝通智、无量、少所缘……苦行道、速通智、少、少所缘……苦行道、速通智、无量、少所缘……乐行道、钝通智、少、少所缘……乐行道、钝通智、无量、少所缘……乐行道、速通智、少、少所缘……乐行道、速通智、无量、少所缘,其时有触……有不散乱……这些是善法。
Aṭṭhakkhattukaṃ. · 八次
Idampi aṭṭhakkhattukaṃ此亦八次
§223
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起而修习道,于内无色想者于外见诸色为少、美或丑,克服它们而知、而见,离诸欲……证得初禅那而住,其时有触……有不散乱……这些是善法。
§224
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati parittāni suvaṇṇadubbaṇṇāni , tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生起之道修习时,于内无色想者于外见诸色为少量的、美的丑的,征服它们后「我知我见」,由于寻伺的止息……第二禅那……第三禅那……第四禅那……第一禅那……具足第五禅那而住,在那时有触……不散乱……这些是善法。
Idampi aṭṭhakkhattukaṃ. · 此亦八次
Appamāṇāni无量
§225
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生起之道修习时,于内无色想者于外见诸色为无量的,征服它们后「我知我见」,离诸欲……具足第一禅那而住,在那时有触……不散乱……这些是善法。
§226
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生起之道修习时,于内无色想者于外见诸色为无量的,征服它们后「我知我见」,由于寻伺的止息……第二禅那……第三禅那……第四禅那……第一禅那……具足第五禅那而住,在那时有触……不散乱……这些是善法。
Catasso paṭipadā四道
§227
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生起之道修习时,于内无色想者于外见诸色为无量的,征服它们后「我知我见」,离诸欲……具足第一禅那而住,苦行道钝通智,在那时有触……不散乱……这些是善法。
§228
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生起之道修习时,于内无色想者于外见诸色为无量的,征服它们后「我知我见」,离诸欲……具足第一禅那而住,苦行道速通智,在那时有触……不散乱……这些是善法。
§229
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生起之道修习时,于内无色想者于外见诸色为无量的,征服它们后「我知我见」,离诸欲……具足第一禅那而住,乐行道钝通智,在那时有触……不散乱……这些是善法。
§230
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生起之道修习时,于内无色想者于外见诸色为无量的,征服它们后「我知我见」,离诸欲……具足第一禅那而住,乐行道速通智,在那时有触……不散乱……这些是善法。
§231
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当于色生起之道修习时,于内无色想者于外见诸色为无量的,征服它们后「我知我见」,由于寻伺的止息……第二禅那……第三禅那……第四禅那……第一禅那……具足第五禅那而住,苦行道钝通智……苦行道速通智……乐行道钝通智……乐行道速通智,在那时有触……不散乱……这些是善法。
Catasso paṭipadā. · 四道
Dve ārammaṇāni二所缘
§232
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其修习色生起之道,于内无色想者,于外见无量诸色,征服它们后「我知、我见」,离诸欲……乃至……证入初禅那而住,小的、无量所缘的,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§233
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其修习色生起之道,于内无色想者,于外见无量诸色,征服它们后「我知、我见」,离诸欲……乃至……证入初禅那而住,无量的、无量所缘的,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§234
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其修习色生起之道,于内无色想者,于外见无量诸色,征服它们后「我知、我见」,由于寻伺的止息……乃至……第二禅那……乃至……第三禅那……乃至……第四禅那……乃至……初禅那……乃至……证入第五禅那而住,小的、无量所缘的……乃至……无量的、无量所缘的,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
Dve ārammaṇāni. · 二所缘
Aparampi aṭṭhakkhattukaṃ另亦八次
§235
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其修习色生起之道,于内无色想者,于外见无量诸色,征服它们后「我知、我见」,离诸欲……乃至……证入初禅那而住,苦行道、钝通智的、小的、无量所缘的,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§236
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其修习色生起之道,于内无色想者,于外见无量诸色,征服它们后「我知、我见」,离诸欲……乃至……证入初禅那而住,苦行道、钝通智的、无量的、无量所缘的,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§237
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其修习色生起之道,于内无色想者,于外见无量诸色,征服它们后「我知、我见」,离诸欲……乃至……证入初禅那而住,苦行道、速通智的、小的、无量所缘的,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§238
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其修习色生起之道,于内无色想者,于外见无量诸色,征服它们后「我知、我见」,离诸欲……乃至……证入初禅那而住,苦行道、速通智的、无量的、无量所缘的,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§239
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其修习色生起之道,于内无色想者,于外见无量诸色,征服它们后「我知、我见」,离诸欲……乃至……证入初禅那而住,乐行道、钝通智的、小的、无量所缘的,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些是善法。
§240
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起,修习道,于内无色想,于外见无量诸色,以「我知、我见」制伏它们,离诸欲……证入初禅而住,乐道迟通智无量无量所缘,其时有触……有不散乱……这些是善法。
§241
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起,修习道,于内无色想,于外见无量诸色,以「我知、我见」制伏它们,离诸欲……证入初禅而住,乐道速通智少无量所缘,其时有触……有不散乱……这些是善法。
§242
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起,修习道,于内无色想,于外见无量诸色,以「我知、我见」制伏它们,离诸欲……证入初禅而住,乐道速通智无量无量所缘,其时有触……有不散乱……这些是善法。
§243
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ parittaṃ appamāṇārammaṇaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appamāṇaṃ appamāṇārammaṇaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起,修习道,于内无色想,于外见无量诸色,以「我知、我见」制伏它们,由于寻伺的止息……第二禅那……第三禅那……第四禅那……初禅那……证入第五禅那而住,苦道迟通智少无量所缘……苦道迟通智无量无量所缘……苦道速通智少无量所缘……苦道速通智无量无量所缘……乐道迟通智少无量所缘……乐道迟通智无量无量所缘……乐道速通智少无量所缘……乐道速通智无量无量所缘,其时有触……有不散乱……这些是善法。
Aparampi aṭṭhakkhattukaṃ. · 另亦八次
Idampi aṭṭhakkhattukaṃ此亦八次
§244
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起,修习道,于内无色想,于外见无量诸色美丑,以「我知、我见」制伏它们,离诸欲……证入初禅那而住,其时有触……有不散乱……这些是善法。
§245
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati appamāṇāni suvaṇṇadubbaṇṇāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起,修习道,于内无色想,于外见无量诸色美丑,以「我知、我见」制伏它们,由于寻伺的止息……第二禅那……第三禅那……第四禅那……初禅那……证入第五禅那而住,其时有触……有不散乱……这些是善法。
Idampi aṭṭhakkhattukaṃ. · 此亦八次
§246
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati nīlāni nīlavaṇṇāni nīlanidassanāni nīlanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起,修习道,于内无色想,于外见诸色青、青色、青显现、青光泽,以「我知、我见」制伏它们,离诸欲……证入初禅那而住,其时有触……有不散乱……这些是善法。
§247
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati pītāni pītavaṇṇāni pītanidassanāni pītanibhāsāni…pe… lohitakāni lohitakavaṇṇāni lohitakanidassanāni lohitakanibhāsāni…pe… odātāni odātavaṇṇāni odātanidassanāni odātanibhāsāni, tāni abhibhuyya jānāmi passāmīti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当其时,为了色生起,修习道,于内无色想,于外见诸色黄、黄色、黄显现、黄光泽……红、红色、红显现、红光泽……白、白色、白显现、白光泽,以「我知、我见」制伏它们,离诸欲……证入初禅那而住,其时有触……有不散乱……这些是善法。
Imānipi abhibhāyatanāni soḷasakkhattukāni. · 此等胜处亦十六次
Tīṇi vimokkhāni soḷasakkhattukāni三解脱十六次
§248
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti rūpī rūpāni passati vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,有色者见诸色,离诸欲……(中略)……证得初禅那而住,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§249
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti ajjhattaṃ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,于内无色想者于外见诸色,离诸欲……(中略)……证得初禅那而住,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§250
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti subhanti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,「净」,离诸欲……(中略)……证得初禅那而住,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
Imānipi tīṇi vimokkhāni soḷasakkhattukāni. · 此等三解脱亦十六次
Cattāri brahmavihārajhānāni soḷasakkhattukāni四梵住禅那十六次
§251
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……证得初禅那而住,与慈俱,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§252
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,由于寻伺的止息……(中略)……证得第二禅那而住,与慈俱,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§253
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti pītiyā ca virāgā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,由于喜的离去……(中略)……证得第三禅那而住,与慈俱,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§254
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,离诸欲……(中略)……证得初禅那而住,与慈俱,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§255
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti avitakkaṃ vicāramattaṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了色界生起而修习道,无寻唯伺,由定而生的喜乐,证得第二禅那而住,与慈俱,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§256
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了生于色界而修习道,由于寻与伺的平息……(中略)……证得第三禅那而住,与慈俱,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§257
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti pītiyā ca virāgā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati mettāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了生于色界而修习道,由于喜的离去……(中略)……证得第四禅那而住,与慈俱,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§258
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了生于色界而修习道,离诸欲……(中略)……证得初禅那而住,与悲俱,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§259
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati karuṇāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了生于色界而修习道,由于寻与伺的平息……(中略)……第二禅那……(中略)……第三禅那……(中略)……初禅那……(中略)……证得第四禅那而住,与悲俱,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§260
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati muditāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了生于色界而修习道,离诸欲……(中略)……证得初禅那而住,与喜俱,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§261
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati muditāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了生于色界而修习道,由于寻与伺的平息……(中略)……第二禅那……(中略)……第三禅那……(中略)……初禅那……(中略)……证得第四禅那而住,与喜俱,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§262
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekkhāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了生于色界而修习道,由于乐的舍断……(中略)……证得第四禅那而住,与舍俱,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
Cattāri brahmavihārajhānāni soḷasakkhattukāni. · 四梵住禅那十六次
Asubhajhānaṃ soḷasakkhattukaṃ不净禅那十六次
§263
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati uddhumātakasaññāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当他为了生于色界而修习道,离诸欲……(中略)……证得初禅那而住,与膨胀想俱,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§264
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati vinīlakasaññāsahagataṃ…pe… vipubbakasaññāsahagataṃ…pe… vicchiddakasaññāsahagataṃ…pe… vikkhāyitakasaññāsahagataṃ…pe… vikkhittakasaññāsahagataṃ…pe… hatavikkhittakasaññāsahagataṃ…pe… lohitakasaññāsahagataṃ…pe… puḷavakasaññāsahagataṃ …pe… aṭṭhikasaññāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了生于色界而修习道,他离诸欲……(中略)……证得初禅而住,伴随着青瘀想……(中略)……伴随着膨胀想……(中略)……伴随着断坏想……(中略)……伴随着啖食想……(中略)……伴随着散乱想……(中略)……伴随着斩斫离散想……(中略)……伴随着血涂想……(中略)……伴随着虫聚想……(中略)……伴随着骨想,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
Asubhajhānaṃ soḷasakkhattukaṃ. · 不净禅那十六次
Rūpāvacarakusalaṃ. · 色界善
Arūpāvacarakusalaṃ
无色界善
Cattāri arūpajhānāni soḷasakkhattukāni四无色禅那十六次
§265
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekkhāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了生于无色界而修习道,他完全超越一切色想,灭有对想,不作意种种想,证得伴随着空无边处想的……舍断乐……(中略)……证得第四禅而住,伴随着舍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§266
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekkhāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了生于无色界而修习道,他完全超越一切空无边处,证得伴随着识无边处想的……舍断乐……(中略)……证得第四禅而住,伴随着舍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§267
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekkhāsahagataṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了生于无色界而修习道,他完全超越一切识无边处,证得伴随着无所有处想的……舍断乐……(中略)……证得第四禅而住,伴随着舍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§268
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati upekkhāsahagataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了生于无色界而修习道,他完全超越一切无所有处,证得伴随着非想非非想处想的……舍断乐……(中略)……证得第四禅而住,伴随着舍,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
Cattāri arūpajhānāni soḷasakkhattukāni. · 四无色禅那十六次
Arūpāvacarakusalaṃ. · 无色界善
Tebhūmakakusalaṃ
三地善
Kāmāvacarakusalaṃ欲界善
§269
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当欲界善心生起,伴随着喜悦,相应于智,下……(中略)……中……(中略)……上……(中略)……欲增上……(中略)……精进增上……(中略)……心增上……(中略)……观察增上……(中略)……欲增上下……(中略)……中……(中略)……上……(中略)……精进增上下……(中略)……中……(中略)……上……(中略)……心增上下……(中略)……中……(中略)……上……(中略)……观察增上下……(中略)……中……(中略)……上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。
§270
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ…pe… upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ sasaṅkhārena hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当欲界善心生起,与悦俱、与智相应、有行…与悦俱、与智不相应…与悦俱、与智不相应、有行…与舍俱、与智相应…与舍俱、与智相应、有行…与舍俱、与智不相应…与舍俱、与智不相应、有行、下…中…胜…欲增上…精进增上…心增上…欲增上、下…中…胜…精进增上、下…中…胜…心增上、下…中…胜,在那时有触…有不散乱…这些是善法。
Kāmāvacarakusalaṃ. · 欲界善
Rūpāvacarakusalaṃ色界善
§271
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了色界生而修习道,离诸欲…证得初禅而住,地遍、下…中…胜…欲增上…精进增上…心增上…观察增上…欲增上、下…中…胜…精进增上、下…中…胜…心增上、下…中…胜…观察增上、下…中…胜,在那时有触…有不散乱…这些是善法。
§272
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了色界生而修习道,由于寻伺的止息…第二禅…第三禅…第四禅…初禅…证得第五禅而住,地遍、下…中…胜…欲增上…精进增上…心增上…观察增上…欲增上、下…中…胜…精进增上、下…中…胜…心增上、下…中…胜…观察增上、下…中…胜,在那时有触…有不散乱…这些是善法。
Rūpāvacarakusalaṃ. · 色界善
Arūpāvacarakusalaṃ无色界善
§273
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了无色界生而修习道,完全超越诸色想,有对想的灭没,不作意种种想,与空无边处想俱,由于乐的舍断…证得第四禅而住,下…中…胜…欲增上…精进增上…心增上…观察增上…欲增上、下…中…胜…精进增上、下…中…胜…心增上、下…中…胜…观察增上、下…中…胜,在那时有触…有不散乱…这些是善法。
§274
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了无色界生而修习道,完全超越空无边处,与识无边处想俱,由于乐的舍断…证得第四禅而住,下…中…胜…欲增上…精进增上…心增上…观察增上…欲增上、下…中…胜…精进增上、下…中…胜…心增上、下…中…胜…观察增上、下…中…胜,在那时有触…有不散乱…这些是善法。
§275
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了无色界生而修习道,完全超越识无边处,与无所有处想俱,由于乐的舍断…证得第四禅而住,下…中…胜…欲增上…精进增上…心增上…观察增上…欲增上、下…中…胜…精进增上、下…中…胜…心增上、下…中…胜…观察增上、下…中…胜,在那时有触…有不散乱…这些是善法。
§276
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ…pe… chandādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ hīnaṃ…pe… majjhimaṃ…pe… paṇītaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当为了无色界生而修习道,完全超越无所有处,与非想非非想处想俱,由于乐的舍断…证得第四禅而住,下…中…胜…欲增上…精进增上…心增上…观察增上…欲增上、下…中…胜…精进增上、下…中…胜…心增上、下…中…胜…观察增上、下…中…胜,在那时有触…有不散乱…这些是善法。
Arūpāvacarakusalaṃ. · 无色界善
Lokuttarakusalaṃ
出世间善
Suddhikapaṭipadā清净道
§277
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, saddhindriyaṃ hoti, vīriyindriyaṃ hoti, satindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, paññindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, anaññātaññassāmītindriyaṃ hoti, sammādiṭṭhi hoti, sammāsaṅkappo hoti, sammāvācā hoti, sammākammanto hoti, sammāājīvo hoti, sammāvāyāmo hoti, sammāsati hoti, sammāsamādhi hoti, saddhābalaṃ hoti, vīriyabalaṃ hoti, satibalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, paññābalaṃ hoti, hiribalaṃ hoti, ottappabalaṃ hoti, alobho hoti, adoso hoti, amoho hoti, anabhijjhā hoti, abyāpādo hoti, sammādiṭṭhi hoti, hirī hoti, ottappaṃ hoti, kāyapassaddhi hoti, cittapassaddhi hoti, kāyalahutā hoti, cittalahutā hoti, kāyamudutā hoti, cittamudutā hoti, kāyakammaññatā hoti, cittakammaññatā hoti, kāyapāguññatā hoti, cittapāguññatā hoti, kāyujukatā hoti, cittujukatā hoti, sati hoti, sampajaññaṃ hoti, samatho hoti, vipassanā hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向减损,为了断除诸邪见,为了证得初地,离诸欲……乃至……证得初禅而住,苦行道、钝智,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有喜,有乐,有心一境性,有信根,有精进根,有念根,有定根,有慧根,有意根,有喜根,有命根,有未知当知根,有正见,有正思惟,有正语,有正业,有正命,有正精进,有正念,有正定,有信力,有精进力,有念力,有定力,有慧力,有惭力,有愧力,有无贪,有无嗔,有无痴,有无贪欲,有无嗔恚,有正见,有惭,有愧,有身轻安,有心轻安,有身轻快性,有心轻快性,有身柔软性,有心柔软性,有身适业性,有心适业性,有身练达性,有心练达性,有身正直性,有心正直性,有念,有正知,有止,有观,有策励,有不散乱;或者在那时其他任何缘生的无色法——这些法是善法。
§278
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
什么是在那时的触?在那时的触、触、接触、已接触性——这是在那时的触。
§279
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
什么是在那时的受?在那时由彼相应意识界触所生的心所悦、心所乐,由心触所生的悦、乐之所受,由心触所生的悦、乐之受——这是在那时的受。
§280
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
什么是在那时的想?在那时由彼相应意识界触所生的想、想、想性——这是在那时的想。
§281
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
什么是在那时的思?在那时由彼相应意识界触所生的思、思、思性——这是在那时的思。
§282
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
什么是在那时的心?在那时的心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、彼相应意识界——这是在那时的心。
§283
Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
什么是在那时的寻?在那时的寻、寻求、思惟、安置、遍安置、心的现前安置、正思惟、道支、道所摄——这是在那时的寻。
§284
Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
什么是在那时的伺?在那时的伺察、伺、随伺、近伺、心的持续、观察——这是在那时的伺。
§285
Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa pītisambojjhaṅgo – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.
什么是在那时有喜?凡在那时的喜、欢喜、欢悦、喜悦、笑、欢笑、心的愉悦、心的欣悦、心的欢喜、心的喜悦、喜觉支——这是在那时有喜。
§286
Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.
什么是在那时有乐?凡在那时心所的适悦、心所的乐、心触所生的适悦乐受、心触所生的适悦乐受——这是在那时有乐。
§287
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
什么是在那时有心一境性?凡在那时心的住立、确立、安住、不散乱、不散动、不散乱心性、止、定根、定力、正定、定觉支、道支、道所摄——这是在那时有心一境性。
§288
Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhindriyaṃ hoti.
什么是在那时有信根?凡在那时的信、信受、信解、净信、信、信根、信力——这是在那时有信根。
§289
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.
什么是在那时有精进根?凡在那时心所的精进发起、努力、勤奋、勇猛、精勤、奋发、奋勉、力、坚固、不松懈的努力、不舍弃意欲、不舍弃重担、荷担重担、精进、精进根、精进力、正精进、精进觉支、道支、道所摄——这是在那时有精进根。
§290
Katamaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye satindriyaṃ hoti.
什么是在那时有念根?凡在那时的念、随念、回忆、念、忆持、保持、不忘失、不遗忘、念、念根、念力、正念、念觉支、道支、道所摄——这是在那时有念根。
§291
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti.
什么是在那时有定根?凡在那时心的住立、确立、安住、不散乱、不散动、不散乱心性、止、定根、定力、正定、定觉支、道支、道所摄——这是在那时有定根。
§292
Katamaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye paññindriyaṃ hoti.
什么是在那时有慧根?凡在那时的慧、了知、简择、抉择、择法、观察、思察、近观察、聪睿、善巧、巧妙、辨别、思惟、审察、广慧、睿智、导慧、观、正知、激励、慧、慧根、慧力、慧剑、慧宫殿、慧光明、慧光辉、慧光耀、慧宝、无痴、择法、正见、择法觉支、道支、道所摄——这是在那时有慧根。
§293
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
什么是在那时的意根?在那时的心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、与彼相应的意识界——这是在那时的意根。
§294
Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.
什么是在那时的悦根?在那时心所的愉悦、心所的乐、心触所生的愉悦乐受、心触所生的愉悦乐的感受——这是在那时的悦根。
§295
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti.
什么是在那时的命根?那些无色诸法的寿、住、持续、维持、行持、转起、护持、生命、命根——这是在那时的命根。
§296
Katamaṃ tasmiṃ samaye anaññātaññassāmītindriyaṃ hoti? Yā tesaṃ dhammānaṃ anaññātānaṃ adiṭṭhānaṃ appattānaṃ aviditānaṃ asacchikatānaṃ sacchikiriyāya paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye anaññātaññassāmītindriyaṃ hoti.
什么是在那时的我当知未知根?对于那些未知的、未见的、未达到的、未了知的、未作证的诸法,为了作证的慧、了知、简择、抉择、法抉择、观察、随观、伺察、贤明、巧妙、善巧、审察、思惟、考察、广慧、睿智、导慧、观、正知、刺棒、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧炬、慧宝、无痴、择法、正见、择法觉支、道支、道所摄——这是在那时的我当知未知根。
§297
Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
什么是在那时的正见?在那时的慧、了知、简择、抉择、法抉择、观察、随观、伺察、贤明、巧妙、善巧、审察、思惟、考察、广慧、睿智、导慧、观、正知、刺棒、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧炬、慧宝、无痴、择法、正见、择法觉支、道支、道所摄——这是在那时的正见。
§298
Katamo tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā sammāsaṅkappo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsaṅkappo hoti.
什么是在那时的正思惟?在那时的寻求、寻、思惟、现前、遍现前、心的置入、正思惟、道支、道所摄——这是在那时的正思惟。
§299
Katamā tasmiṃ samaye sammāvācā hoti? Yā tasmiṃ samaye catūhi vacīduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammāvācā maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvācā hoti.
什么是在那时的正语?在那时对四种语恶行的离、远离、离去、避离、不作、不行、不犯、不越时限、桥之破坏、正语、道支、道所摄——这是在那时的正语。
§300
Katamo tasmiṃ samaye sammākammanto hoti? Yā tasmiṃ samaye tīhi kāyaduccaritehi ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammākammanto maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammākammanto hoti.
什么是在那时的正业?在那时对三种身恶行的离、远离、离去、避离、不作、不行、不犯、不越时限、桥之破坏、正业、道支、道所摄——这是在那时的正业。
§301
Katamo tasmiṃ samaye sammāājīvo hoti? Yā tasmiṃ samaye micchāājīvā ārati virati paṭivirati veramaṇī akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto sammāājīvo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāājīvo hoti.
在那时,什么是正命?凡在那时,对于邪命的远离、离去、离弃、舍离、不作、不为、不犯、不越时限、桥梁之断,正命是道支、道所摄——这在那时是正命。
§302
Katamo tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāvāyāmo hoti.
在那时,什么是正精进?凡在那时,心的精进发起、努力、勤奋、勇猛、勤勉、奋发、奋起、坚固、坚持、不松懈的努力、不舍弃意欲、不舍弃重担、荷担重担、精进、精进根、精进力、正精进、精进觉支,是道支、道所摄——这在那时是正精进。
§303
Katamā tasmiṃ samaye sammāsati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsati hoti.
在那时,什么是正念?凡在那时,念、随念、回念、念、忆持性、执持性、不忘失性、不混乱性、念、念根、念力、正念、念觉支,是道支、道所摄——这在那时是正念。
§304
Katamo tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammāsamādhi hoti.
在那时,什么是正定?凡在那时,心的住立、安住、现前住、不散乱、不散动、不散乱的心性、止、定根、定力、正定、定觉支,是道支、道所摄——这在那时是正定。
§305
Katamaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye saddhā saddahanā okappanā abhippasādo saddhā saddhindriyaṃ saddhābalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye saddhābalaṃ hoti.
在那时,什么是信力?凡在那时,信、信受、信解、净信、信、信根、信力——这在那时是信力。
§306
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti.
在那时,什么是精进力?凡在那时,心的精进发起、努力、勤奋、勇猛、勤勉、奋发、奋起、坚固、坚持、不松懈的努力、不舍弃意欲、不舍弃重担、荷担重担、精进、精进根、精进力、正精进、精进觉支,是道支、道所摄——这在那时是精进力。
§307
Katamaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye satibalaṃ hoti.
在那时,什么是念力?凡在那时,念、随念、回念、念、忆持性、执持性、不忘失性、不混乱性、念、念根、念力、正念、念觉支,是道支、道所摄——这在那时是念力。
§308
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti.
在那时,什么是定力?凡在那时,心的住立、安住、现前住、不散乱、不散动、不散乱的心性、止、定根、定力、正定、定觉支,是道支、道所摄——这在那时是定力。
§309
Katamaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye paññābalaṃ hoti.
什么是在那时的慧力?在那时的慧、了知、择、简择、择法、观察、随观、现观、聪睿、善巧、巧妙、辨别、思惟、审察、广慧、睿智、引导、观、正知、激励、慧、慧根、慧力、慧剑、慧宫、慧光、慧明、慧炬、慧宝、无痴、择法、正见、择法觉支、道支、道所摄——这是在那时的慧力。
§310
Katamaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye hiribalaṃ hoti.
什么是在那时的惭力?在那时以应惭而惭,对诸恶不善法的获得而惭——这是在那时的惭力。
§311
Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappabalaṃ hoti.
什么是在那时的愧力?在那时以应愧而愧,对诸恶不善法的获得而愧——这是在那时的愧力。
§312
Katamo tasmiṃ samaye alobho hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye alobho hoti.
什么是在那时的无贪?在那时的无贪、不贪、不贪性、无染、不染、不染性、无贪欲、无贪善根——这是在那时的无贪。
§313
Katamo tasmiṃ samaye adoso hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye adoso hoti.
什么是在那时的无嗔?在那时的无嗔、不嗔恚、不嗔恚性、无嗔恨、不嗔恨、无嗔善根——这是在那时的无嗔。
§314
Katamo tasmiṃ samaye amoho hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye amoho hoti.
什么是在那时的无痴?在那时的慧、了知、择、简择、择法、观察、随观、现观、聪睿、善巧、巧妙、辨别、思惟、审察、广慧、睿智、引导、观、正知、激励、慧、慧根、慧力、慧剑、慧宫、慧光、慧明、慧炬、慧宝、无痴、择法、正见、择法觉支、道支、道所摄——这是在那时的无痴。
§315
Katamā tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti? Yo tasmiṃ samaye alobho alubbhanā alubbhitattaṃ asārāgo asārajjanā asārajjitattaṃ anabhijjhā alobho kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye anabhijjhā hoti.
什么是在那时的无贪欲?在那时的无贪、不贪、不贪性、无染、不染、不染性、无贪欲、无贪善根——这是在那时的无贪欲。
§316
Katamo tasmiṃ samaye abyāpādo hoti? Yo tasmiṃ samaye adoso adussanā adussitattaṃ abyāpādo abyāpajjo adoso kusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye abyāpādo hoti.
什么是在那时的无嗔恨?在那时的无嗔、不嗔恚、不嗔恚性、无嗔恨、不嗔恨、无嗔善根——这是在那时的无嗔恨。
§317
Katamā tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sammādiṭṭhi hoti.
什么是在那时的正见?在那时的慧、了知、择、简择、法简择、观察、随观、近观察、聪慧、巧妙、善巧、辨别、思惟、考察、广慧、睿智、引导、观、正知、激励、慧、慧根、慧力、慧剑、慧宫、慧光明、慧光辉、慧光耀、慧宝、无痴、法简择、正见、择法觉支、道支、道所摄——这是在那时的正见。
§318
Katamā tasmiṃ samaye hirī hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye hirīyati hiriyitabbena hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – ayaṃ tasmiṃ samaye hirī hoti.
什么是在那时的惭?在那时对应惭者而惭,对恶不善法的获得而惭——这是在那时的惭。
§319
Katamaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye ottappati ottappitabbena ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ottappaṃ hoti.
什么是在那时的愧?在那时对应愧者而愧,对恶不善法的获得而愧——这是在那时的愧。
§320
Katamā tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa passaddhi paṭipassaddhi passambhanā paṭipassambhanā paṭipassambhitattaṃ passaddhisambojjhaṅgo – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyapassaddhi hoti.
什么是在那时的身轻安?在那时受蕴、想蕴、行蕴的轻安、极轻安、轻安性、极轻安性、轻安状态、轻安觉支——这是在那时的身轻安。
§321
Katamā tasmiṃ samaye cittapassaddhi hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa passaddhi paṭipassaddhi passambhanā paṭipassambhanā paṭipassambhitattaṃ passaddhisambojjhaṅgo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittapassaddhi hoti.
什么是在那时的心轻安?在那时识蕴的轻安、极轻安、轻安性、极轻安性、轻安状态、轻安觉支——这是在那时的心轻安。
§322
Katamā tasmiṃ samaye kāyalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa lahutā lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyalahutā hoti.
什么是在那时的身轻快性?在那时受蕴、想蕴、行蕴的轻快性、轻快转变性、不迟钝性、不僵硬性——这是在那时的身轻快性。
§323
Katamā tasmiṃ samaye cittalahutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa lahutā lahupariṇāmatā adandhanatā avitthanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittalahutā hoti.
什么是在那时的心轻快性?在那时识蕴的轻快性、轻快转变性、不迟钝性、不僵硬性——这是在那时的心轻快性。
§324
Katamā tasmiṃ samaye kāyamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa mudutā maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyamudutā hoti.
什么是在那时的身柔软性?在那时受蕴、想蕴、行蕴的柔软性、柔和性、不粗涩性、不坚硬性——这是在那时的身柔软性。
§325
Katamā tasmiṃ samaye cittamudutā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa mudutā maddavatā akakkhaḷatā akathinatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittamudutā hoti.
在那时,什么是心柔软性?凡在那时识蕴的柔软性、柔和性、不粗涩性、不僵硬性——这在那时是心柔软性。
§326
Katamā tasmiṃ samaye kāyakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyakammaññatā hoti.
在那时,什么是身适业性?凡在那时受蕴、想蕴、行蕴的适业性、适业状态、适业性质——这在那时是身适业性。
§327
Katamā tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa kammaññatā kammaññattaṃ kammaññabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittakammaññatā hoti.
在那时,什么是心适业性?凡在那时识蕴的适业性、适业状态、适业性质——这在那时是心适业性。
§328
Katamā tasmiṃ samaye kāyapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa paguṇatā paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyapāguññatā hoti.
在那时,什么是身熟练性?凡在那时受蕴、想蕴、行蕴的熟练性、熟练状态、熟练性质——这在那时是身熟练性。
§329
Katamā tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa paguṇatā paguṇattaṃ paguṇabhāvo – ayaṃ tasmiṃ samaye cittapāguññatā hoti.
在那时,什么是心熟练性?凡在那时识蕴的熟练性、熟练状态、熟练性质——这在那时是心熟练性。
§330
Katamā tasmiṃ samaye kāyujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye vedanākkhandhassa saññākkhandhassa saṅkhārakkhandhassa ujutā ujukatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ samaye kāyujukatā hoti.
在那时,什么是身正直性?凡在那时受蕴、想蕴、行蕴的正直性、正直状态、不弯曲性、不歪曲性、不扭曲性——这在那时是身正直性。
§331
Katamā tasmiṃ samaye cittujukatā hoti? Yā tasmiṃ samaye viññāṇakkhandhassa ujutā ujukatā ajimhatā avaṅkatā akuṭilatā – ayaṃ tasmiṃ samaye cittujukatā hoti.
在那时,什么是心正直性?凡在那时识蕴的正直性、正直状态、不弯曲性、不歪曲性、不扭曲性——这在那时是心正直性。
§332
Katamā tasmiṃ samaye sati hoti? Yā tasmiṃ samaye sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṃ satibalaṃ sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye sati hoti.
在那时,什么是念?凡在那时的念、随念、回忆、念、忆持性、保持性、不忘失性、不混乱性、念、念根、念力、正念、念觉支、道支、道所摄——这在那时是念。
§333
Katamaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye sampajaññaṃ hoti.
什么是在那时的正知?在那时的慧、了知、简择、抉择、法简择、观察、随观、审察、聪睿、善巧、巧妙、辨别、思惟、近察、广慧、睿智、引导慧、观、正知、刺棒、慧、慧根、慧力、慧剑、慧宫、慧光、慧明、慧灯、慧宝、无痴、法简择、正见、择法觉支、道支、道所摄——这是在那时的正知。
§334
Katamo tasmiṃ samaye samatho hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye samatho hoti.
什么是在那时的止?在那时心的住立、站立、确立、不散乱、不散动、不散乱心性、止、定根、定力、正定、定觉支、道支、道所摄——这是在那时的止。
§335
Katamā tasmiṃ samaye vipassanā hoti? Yā tasmiṃ samaye paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye vipassanā hoti.
什么是在那时的观?在那时的慧、了知、简择、抉择、法简择、观察、随观、审察、聪睿、善巧、巧妙、辨别、思惟、近察、广慧、睿智、引导慧、观、正知、刺棒、慧、慧根、慧力、慧剑、慧宫、慧光、慧明、慧灯、慧宝、无痴、法简择、正见、择法觉支、道支、道所摄——这是在那时的观。
§336
Katamo tasmiṃ samaye paggāho hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ sammāvāyāmo vīriyasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye paggāho hoti.
什么是在那时的策励?在那时心的精进发起、努力、勤奋、勇猛、勤勇、奋勉、奋力、坚固、坚持、不松懈勤奋、不舍弃意欲、不舍弃重担、荷担重担、精进、精进根、精进力、正精进、精进觉支、道支、道所摄——这是在那时的策励。
§337
Katamo tasmiṃ samaye avikkhepo hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ sammāsamādhi samādhisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
什么是在那时的不散乱?在那时心的住立、站立、确立、不散乱、不散动、不散乱心性、止、定根、定力、正定、定觉支、道支、道所摄——这是在那时的不散乱;或者在那时其他任何缘已生起的无色法——这些法是善的。
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, navindriyāni honti, pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, aṭṭhaṅgiko maggo hoti, satta balāni honti, tayo hetū honti, eko phasso hoti, ekā vedanā hoti, ekā saññā hoti, ekā cetanā hoti, ekaṃ cittaṃ hoti, eko vedanākkhandho hoti, eko saññākkhandho hoti, eko saṅkhārakkhandho hoti, eko viññāṇakkhandho hoti, ekaṃ manāyatanaṃ hoti, ekaṃ manindriyaṃ hoti, ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā…pe….
在那时有四蕴,有二处,有二界,有三食,有九根,有五支禅那,有八支道,有七力,有三因,有一触,有一受,有一想,有一思,有一心,有一受蕴,有一想蕴,有一行蕴,有一识蕴,有一意处,有一意根,有一意识界,有非法品处,有非法品界;或者在那时其他任何缘已生起的无色法——这些法是善的……
§338
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ jīvitindriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ alobho adoso amoho anabhijjhā abyāpādo sammādiṭṭhi hirī ottappaṃ kāyapassaddhi cittapassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatā sati sampajaññaṃ samatho vipassanā paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是在那时的行蕴?触、思、寻、伺、喜、心一境性、信根、精进根、念根、定根、慧根、命根、我当了知未知根、正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定、信力、精进力、念力、定力、慧力、惭力、愧力、无贪、无嗔、无痴、无贪欲、无嗔恚、正见、惭、愧、身轻安、心轻安、身轻快、心轻快、身柔软、心柔软、身适业、心适业、身练达、心练达、身正直、心正直、念、正知、止、观、策励、不散乱;或者在那时其他任何缘已生起的无色法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这是在那时的行蕴……这些法是善的。
§339
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么法是善的?在那时修习出世间禅那,导出的、向于损减的,为了断除诸邪见,为了证得初地,离诸欲……进入并住于初禅那,苦行道、速通智,在那时有触……不散乱……这些法是善的。
§340
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向减损,为了断除诸邪见,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,苦行道、迟通达,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§341
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向减损,为了断除诸邪见,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,乐行道、速通达,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§342
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā …pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向减损,为了断除诸邪见,为了证得初地,由于寻伺的止息……第二禅……第三禅……第四禅……初禅……证得第五禅而住,苦行道、迟通达……苦行道、速通达……乐行道、迟通达……乐行道、速通达,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
Suddhikapaṭipadā. · 清净道
Suññataṃ空
§343
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向减损,为了断除诸邪见,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,空性,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§344
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向减损,为了断除诸邪见,为了证得初地,由于寻伺的止息……第二禅……第三禅……第四禅……初禅……证得第五禅而住,空性,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
Suññataṃ. · 空
Suññatamūlakapaṭipadā空为根本道
§345
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向减损,为了断除诸邪见,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,苦行道、迟通达、空性,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§346
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向减损,为了断除诸邪见,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,苦行道、速通达、空性,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§347
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向减损,为了断除诸邪见,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,乐行道、迟通达、空性,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§348
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,乐道、速通、空,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§349
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,由于寻伺的止息……第二禅……第三禅……第四禅……初禅……证得第五禅而住,苦道、迟通、空……苦道、速通、空……乐道、迟通、空……乐道、速通、空,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
Suññatamūlakapaṭipadā. · 空为根本道
Appaṇihitaṃ无愿
§350
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,无愿,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§351
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,由于寻伺的止息……第二禅……第三禅……第四禅……初禅……证得第五禅而住,无愿,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
Appaṇihitaṃ. · 无愿
Appaṇihitamūlakapaṭipadā无愿为根本道
§352
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,苦道、迟通、无愿,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§353
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,苦道、速通、无愿,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§354
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,乐道、迟通、无愿,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§355
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,乐道、速通、无愿,在那时有触……有不散乱……这些是善法。
§356
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?在某时,他修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了断除见处,为了证得初地,由于寻伺的止息……第二禅那……第三禅那……第四禅那……初禅那……证入第五禅那而住,苦行道、钝智、无愿……苦行道、速智、无愿……乐行道、钝智、无愿……乐行道、速智、无愿,在那时,有触……有不散乱……这些是善法。
Appaṇihitamūlakapaṭipadā. · 无愿为根本道
Vīsati mahānayā二十大法
§357
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ satipaṭṭhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ sammappadhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ iddhipādaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ indriyaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ balaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ bojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saccaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ samathaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhammaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ khandhaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āyatanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhātuṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āhāraṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ phassaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ vedanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saññaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cetanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cittaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?在某时,他修习出世间道……修习出世间须跋……修习出世间正勤……修习出世间神足……修习出世间根……修习出世间力……修习出世间觉支……修习出世间谛……修习出世间止……修习出世间法……修习出世间蕴……修习出世间处……修习出世间界……修习出世间食……修习出世间触……修习出世间受……修习出世间想……修习出世间思……修习出世间心,导向出离、趣向损减,为了断除见处,为了证得初地,离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、钝智,在那时,有触……有不散乱……这些是善法。
Vīsati mahānayā. · 二十大法
Adhipati增上
§358
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?在某时,他修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了断除见处,为了证得初地,离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、钝智、欲增上……精进增上……心增上……观察增上,在那时,有触……有不散乱……这些是善法。
§359
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ …pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?在某时,他修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了断除见处,为了证得初地,由于寻伺的止息……第二禅那……第三禅那……第四禅那……初禅那……证入第五禅那而住,苦行道、钝智、欲增上……精进增上……心增上……观察增上,在那时,有触……有不散乱……这些是善法。
§360
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ satipaṭṭhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ sammappadhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ iddhipādaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ indriyaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ balaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ bojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saccaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ samathaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhammaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ khandhaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āyatanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhātuṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āhāraṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ phassaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ vedanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saññaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cetanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cittaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?在某时,他修习出世间道……修习出世间须跋……修习出世间正勤……修习出世间神足……修习出世间根……修习出世间力……修习出世间觉支……修习出世间谛……修习出世间止……修习出世间法……修习出世间蕴……修习出世间处……修习出世间界……修习出世间食……修习出世间触……修习出世间受……修习出世间想……修习出世间思……修习出世间心,导向出离、趣向损减,为了断除见处,为了证得初地,离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、钝智、欲增上……精进增上……心增上……观察增上,在那时,有触……有不散乱……这些是善法。
Adhipati. · 增上
Paṭhamo maggo. · 第一道
§361
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvāya dutiyāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?在某时,他修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了欲贪嗔恨的微弱,为了证得第二地,离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、钝智,在那时,有触……有已知根……有不散乱……这些是善法。
Dutiyo maggo. · 第二道
§362
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesappahānāya tatiyāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā.
什么是善法?在某时,他修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了欲贪嗔恨的无余断除,为了证得第三地,离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、钝智,在那时,有触……有已知根……有不散乱……这些是善法。
Tatiyo maggo. · 第三道
§363
Katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjāya anavasesappahānāya catutthāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā…pe….
什么是善法?在某时,他修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了色贪、无色贪、慢、掉举、无明的无余断除,为了证得第四地,离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、钝智,在那时,有触……有已知根……有不散乱……这些是善法……
§364
Katamaṃ tasmiṃ samaye aññindriyaṃ hoti? Yā tesaṃ dhammānaṃ ñātānaṃ diṭṭhānaṃ pattānaṃ viditānaṃ sacchikatānaṃ sacchikiriyāya paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ, idaṃ tasmiṃ samaye aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā kusalā.
什么是在那时有智已根?对于那些已知的、已见的、已达到的、已了知的、已作证的诸法,为了作证,慧、了知、简择、抉择、择法、观察、随观、近观、聪睿、善巧、巧妙、辨别、思惟、审察、广慧、睿智、引导慧、观、正知、激励、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光、慧明、慧灯、慧宝、无痴、择法、正见、择法觉支、道支、道所摄,这是在那时的智已根……无散乱……或者在那时其他任何缘已生起的无色诸法——这些法是善的。
Catuttho maggo. · 第四道
Lokuttaraṃ cittaṃ. · 出世间心
Dvādasa akusalāni
十二不善
§365
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchādiṭṭhi hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, micchādiṭṭhi hoti, ahirikaṃ hoti , anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
什么是不善法?在什么时候不善心生起,与悦俱、与邪见相应,以色为所缘,或以声为所缘,或以香为所缘,或以味为所缘,或以触为所缘,或以法为所缘,或缘于任何,在那时有触、有受、有想、有思、有心、有寻、有伺、有喜、有乐、有心一境性、有精进根、有定根、有意根、有悦根、有命根、有邪见、有邪思惟、有邪精进、有邪定、有精进力、有定力、有无惭力、有无愧力、有贪、有痴、有贪欲、有邪见、有无惭、有无愧、有止、有策励、有无散乱;或者在那时其他任何缘已生起的无色诸法——这些法是不善的。
§366
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
什么是在那时的触?在那时的触、接触、触到、已触到性——这是在那时的触。
§367
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
什么是在那时的受?在那时由彼相应意识界触所生的心所的愉悦、心所的乐、由心触所生的愉悦的乐的所受、由心触所生的愉悦的乐受——这是在那时的受。
§368
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
什么是在那时的想?在那时由彼相应意识界触所生的想、想知、已想知性——这是在那时的想。
§369
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
什么是在那时的思?在那时由彼相应意识界触所生的思、共思、已思性——这是在那时的思。
§370
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
什么是在那时的心?在那时的心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、彼相应意识界——这是在那时的心。
§371
Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā micchāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
什么是在那时的寻?凡在那时的思、寻、思惟、安置、遍安置、心的现起、邪思惟——这是在那时的寻。
§372
Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
什么是在那时的伺?凡在那时的伺察、伺、随伺、近伺、心的连续、观察——这是在那时的伺。
§373
Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.
什么是在那时的喜?凡在那时的喜、欢喜、喜悦、欢悦、笑、大笑、欣悦、欢畅、心的欢喜——这是在那时的喜。
§374
Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.
什么是在那时的乐?凡在那时心所的愉悦、心所的乐、心触所生的愉悦乐的所感受、心触所生的愉悦乐的受——这是在那时的乐。
§375
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
什么是在那时的心一境性?凡在那时心的住立、确立、安住、不散乱、不散动、不散乱心性、止、定根、定力、邪定——这是在那时的心一境性。
§376
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ micchāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.
什么是在那时的精进根?凡在那时心所的精进发起、努力、勤奋、勇猛、精勤、奋发、奋力、坚固、坚持、不松懈的努力、不舍弃意欲、不舍弃重担、荷担重担、精进、精进根、精进力、邪精进——这是在那时的精进根。
§377
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti?
什么是在那时的定根?凡在那时心的住立、确立、安住、不散乱、不散动、不散乱心性、止、定根、定力、邪定——这是在那时的定根。
§378
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
什么是在那时的意根?凡在那时的心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、与彼相应的意识界——这是在那时的意根。
§379
Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.
什么是在那时有喜根?凡在那时心所的悦、心所的乐、心触所生的悦乐受、心触所生的悦乐感受——这是在那时的喜根。
§380
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti.
什么是在那时有命根?凡那些无色诸法的寿、住、持续、维持、行持、转起、护持、生命、命根——这是在那时的命根。
§381
Katamā tasmiṃ samaye micchādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – ayaṃ tasmiṃ samaye micchādiṭṭhi hoti.
什么是在那时的邪见?凡在那时的见、见处、见稠林、见旷野、见诤、见动摇、见结、执取、住立、执着、执持、邪道、邪路、邪性、外道处、颠倒执——这是在那时的邪见。
§382
Katamo tasmiṃ samaye micchāsaṅkappo hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā micchāsaṅkappo – ayaṃ tasmiṃ samaye micchāsaṅkappo hoti.
什么是在那时的邪思惟?凡在那时的寻求、寻、思惟、安置、遍安置、心的现前安置、邪思惟——这是在那时的邪思惟。
§383
Katamo tasmiṃ samaye micchāvāyāmo hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ micchāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye micchāvāyāmo hoti.
什么是在那时的邪精进?凡在那时心所的精进发起、努力、勤奋、勇猛、精勤、奋发、奋力、势力、坚固、不松懈勤奋、不舍弃意欲、不舍弃重担、荷担精勤、精进、精进根、精进力、邪精进——这是在那时的邪精进。
§384
Katamo tasmiṃ samaye micchāsamādhi hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye micchāsamādhi hoti.
什么是在那时的邪定?凡在那时心的住立、确立、现起、不散乱、不散动、不散乱心性、止、定根、定力、邪定——这是在那时的邪定。
§385
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ micchāvāyāmo – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyabalaṃ hoti.
什么是在那时有精进力?凡在那时心所的精进发起、努力、勤奋、勇猛、精勤、奋发、奋力、势力、坚固、不松懈勤奋、不舍弃意欲、不舍弃重担、荷担精勤、精进、精进根、精进力、邪精进——这是在那时的精进力。
§386
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – idaṃ tasmiṃ samaye samādhibalaṃ hoti.
什么是在那时有定力?凡在那时心的住立、确立、现起、不散乱、不散动、不散乱心性、止、定根、定力、邪定——这是在那时的定力。
§387
Katamaṃ tasmiṃ samaye ahirikabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye na hirīyati hiriyitabbena na hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ahirikabalaṃ hoti.
什么是在那时的无惭力?凡在那时,对应惭愧的不惭愧,对诸恶不善法的获得不惭愧——这是在那时的无惭力。
§388
Katamaṃ tasmiṃ samaye anottappabalaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye na ottappati ottappitabbena na ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye anottappabalaṃ hoti.
什么是在那时的无愧力?凡在那时,对应愧惧的不愧惧,对诸恶不善法的获得不愧惧——这是在那时的无愧力。
§389
Katamo tasmiṃ samaye lobho hoti? Yo tasmiṃ samaye lobho lubbhanā lubbhitattaṃ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṃ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye lobho hoti.
什么是在那时的贪?凡在那时的贪、贪求、贪求性、染、染着、染着性、贪求、贪、不善根——这是在那时的贪。
§390
Katamo tasmiṃ samaye moho hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye aññāṇaṃ adassanaṃ anabhisamayo ananubodho asambodho appaṭivedho asaṃgāhanā apariyogāhanā asamapekkhanā apaccavekkhanā apaccakkhakammaṃ dummejjhaṃ bālyaṃ asampajaññaṃ moho pamoho sammoho avijjā avijjogho avijjāyogo avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye moho hoti.
什么是在那时的痴?凡在那时的无智、不见、不现观、不随觉、不等觉、不通达、不把握、不洞察、不观察、不省察、不作证业、愚钝、愚痴、不正知、痴、愚痴、极痴、无明、无明暴流、无明轭、无明随眠、无明缠、无明栅、痴、不善根——这是在那时的痴。
§391
Katamā tasmiṃ samaye abhijjhā hoti? Yo tasmiṃ samaye lobho lubbhanā lubbhitattaṃ sārāgo sārajjanā sārajjitattaṃ abhijjhā lobho akusalamūlaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye abhijjhā hoti.
什么是在那时的贪求?凡在那时的贪、贪求、贪求性、染、染着、染着性、贪求、贪、不善根——这是在那时的贪求。
§392
Katamā tasmiṃ samaye micchādiṭṭhi hoti? Yā tasmiṃ samaye diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāro diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ gāho patiṭṭhāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho – ayaṃ tasmiṃ samaye micchādiṭṭhi hoti.
什么是在那时的邪见?凡在那时的见、见处、见稠林、见旷野、见诤、见动、见结、执取、住立、决意、执着、邪道、邪路、邪性、外道处、颠倒执——这是在那时的邪见。
§393
Katamaṃ tasmiṃ samaye ahirikaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye na hirīyati hiriyitabbena na hirīyati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye ahirikaṃ hoti.
什么是在那时的无惭?凡在那时,对应惭愧的不惭愧,对诸恶不善法的获得不惭愧——这是在那时的无惭。
§394
Katamaṃ tasmiṃ samaye anottappaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye na ottappati ottappitabbena na ottappati pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā – idaṃ tasmiṃ samaye anottappaṃ hoti.
什么是在那时的无愧?凡在那时,对应愧惧的不愧惧,对诸恶不善法的获得不愧惧——这是在那时的无愧。
§395
Katamo tasmiṃ samaye samatho hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye samatho hoti.
于彼时何为止?于彼时心的住立、确立、不动、不散、不乱、不散乱之心性、止、定根、定力、邪定——此于彼时为止。
§396
Katamo tasmiṃ samaye paggāho hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ micchāvāyāmo – ayaṃ tasmiṃ samaye paggāho hoti.
于彼时何为策励?于彼时心的精进发起、勤奋、勇猛、努力、勤勉、奋发、奋勉、坚固、坚持、不松懈的勇猛、不舍弃意欲、不舍弃重担、荷担重担、精进、精进根、精进力、邪精进——此于彼时为策励。
§397
Katamo tasmiṃ samaye avikkhepo hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ micchāsamādhi – ayaṃ tasmiṃ samaye avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
于彼时何为不散?于彼时心的住立、确立、不动、不散、不乱、不散乱之心性、止、定根、定力、邪定——此于彼时为不散;或者于彼时其他任何缘已生起的无色诸法——此等诸法为不善。
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
于彼时有四蕴,有二处,有二界,有三食,有五根,有五支禅那,有四支道,有四力,有二因,有一触……乃至……有非法品处,有非法品界;或者于彼时其他任何缘已生起的无色诸法——此等诸法为不善……乃至……
§398
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ lobho moho abhijjhā micchādiṭṭhi ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.
于彼时何为行蕴?触、思、寻、伺、喜、心一境性、精进根、定根、命根、邪见、邪思惟、邪精进、邪定、精进力、定力、无惭力、无愧力、贪、痴、贪欲、邪见、无惭、无愧、止、策励、不散;或者于彼时其他任何缘已生起的无色诸法,除受蕴、除想蕴、除识蕴——此于彼时为行蕴……乃至……此等诸法为不善。
§399
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā akusalā.
何等诸法为不善?于何时不善心生起,喜俱、邪见相应、有行,以色为所缘或……乃至……以法为所缘,或缘于任何,于彼时有触……乃至……有不散……乃至……此等诸法为不善。
§400
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
何等诸法为不善?于何时不善心生起,喜俱、邪见不相应,以色为所缘或以声为所缘或以香为所缘或以味为所缘或以触为所缘或以法为所缘,或缘于任何,于彼时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有喜,有乐,有心一境性,有精进根,有定根,有意根,有喜根,有命根,有邪思惟,有邪精进,有邪定,有精进力,有定力,有无惭力,有无愧力,有贪,有痴,有贪欲,有无惭,有无愧,有止,有策励,有不散;或者于彼时其他任何缘已生起的无色诸法——此等诸法为不善……乃至……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti , dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, pañcaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
于彼时有四蕴,有二处,有二界,有三食,有五根,有五支禅那,有三支道,有四力,有二因,有一触……乃至……有非法品处,有非法品界;或者于彼时其他任何缘已生起的无色诸法——此等诸法为不善……乃至……
§401
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ lobho moho abhijjhā ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.
什么是在那时的行蕴?触、思、寻、伺、喜、心一境性、精进根、定根、命根、邪思惟、邪精进、邪定、精进力、定力、无惭力、无愧力、贪、痴、贪欲、无惭、无愧、止、策励、不散乱;或者在那时其他任何缘已生起的无色诸法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这是在那时的行蕴……这些法是不善的。
§402
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā akusalā.
什么诸法是不善的?在什么时候不善心生起,与悦俱、与邪见不相应、有行,以色为所缘或……以法为所缘,或缘于任何,在那时有触……有不散乱……这些法是不善的。
§403
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchādiṭṭhi hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, micchādiṭṭhi hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
什么诸法是不善的?在什么时候不善心生起,与舍俱、与邪见相应,以色为所缘或以声为所缘或以香为所缘或以味为所缘或以触为所缘或以法为所缘,或缘于任何,在那时有触、有受、有想、有思、有心、有寻、有伺、有舍、有心一境性、有精进根、有定根、有意根、有舍根、有命根、有邪见、有邪思惟、有邪精进、有邪定、有精进力、有定力、有无惭力、有无愧力、有贪、有痴、有贪欲、有邪见、有无惭、有无愧、有止、有策励、有不散乱;或者在那时其他任何缘已生起的无色诸法——这些法是不善的。
§404
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
什么是在那时的触?凡在那时的触、触、接触、已接触性——这是在那时的触。
§405
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti…pe….
什么是在那时的受?凡在那时由与彼相应的意识界触所生的心所的非乐非不乐、由心触所生的不苦不乐所感受、由心触所生的不苦不乐受——这是在那时的受……
§406
Katamā tasmiṃ samaye upekkhā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye upekkhā hoti…pe….
什么是在那时的舍?凡在那时心所的非乐非不乐、由心触所生的不苦不乐所感受、由心触所生的不苦不乐受——这是在那时的舍……
§407
Katamaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
什么是在那时的舍根?凡在那时心所的非乐非不乐、由心触所生的不苦不乐所感受、由心触所生的不苦不乐受——这是在那时的舍根……或者在那时其他任何缘已生起的无色诸法——这些法是不善的。
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, caturaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
然而在那时有四蕴、有二处、有二界、有三食、有五根、有四支禅那、有四支道、有四力、有二因、有一触……有非法品处、有非法品界;或者在那时其他任何缘已生起的无色诸法——这些法是不善的……
§408
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ lobho moho abhijjhā micchādiṭṭhi ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.
在那时,什么是行蕴?触、思、寻、伺、心一境性、精进根、定根、命根、邪见、邪思惟、邪精进、邪定、精进力、定力、无惭力、无愧力、贪、痴、贪欲、邪见、无惭、无愧、止、策励、无散乱;或者在那时,其他任何缘生的无色法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这在那时是行蕴……这些法是不善的。
§409
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā akusalā.
什么法是不善的?在那时,不善心生起,与舍俱、与邪见相应、有行,以色所缘或……或以法所缘,或缘于任何,在那时有触……有无散乱……这些法是不善的。
§410
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti , jīvitindriyaṃ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, lobho hoti, moho hoti, abhijjhā hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
什么法是不善的?在那时,不善心生起,与舍俱、与邪见不相应,以色所缘或声所缘或香所缘或味所缘或触所缘或法所缘,或缘于任何,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有舍,有心一境性,有精进根,有定根,有意根,有舍根,有命根,有邪思惟,有邪精进,有邪定,有精进力,有定力,有无惭力,有无愧力,有贪,有痴,有贪欲,有无惭,有无愧,有止,有策励,有无散乱;或者在那时,其他任何缘生的无色法——这些法是不善的……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti , dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
在那时,有四蕴,有二处,有二界,有三食,有五根,有四支禅那,有三支道,有四力,有二因,有一触……有非法品处,有非法品界;或者在那时,其他任何缘生的无色法——这些法是不善的……
§411
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ lobho moho abhijjhā ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.
在那时,什么是行蕴?触、思、寻、伺、心一境性、精进根、定根、命根、邪思惟、邪精进、邪定、精进力、定力、无惭力、无愧力、贪、痴、贪欲、无惭、无愧、止、策励、无散乱;或者在那时,其他任何缘生的无色法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这在那时是行蕴……这些法是不善的。
§412
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā akusalā.
什么法是不善的?在那时,不善心生起,与舍俱、与邪见不相应、有行,以色所缘或……或以法所缘,或缘于任何,在那时有触……有无散乱……这些法是不善的。
§413
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, dukkhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, domanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, doso hoti, moho hoti, byāpādo hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
什么法是不善的?在那时,不善心生起,与忧俱、与嗔相应,以色所缘或声所缘或香所缘或味所缘或触所缘或法所缘,或缘于任何,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有苦,有心一境性,有精进根,有定根,有意根,有忧根,有命根,有邪思惟,有邪精进,有邪定,有精进力,有定力,有无惭力,有无愧力,有嗔,有痴,有嗔恨,有无惭,有无愧,有止,有策励,有无散乱;或者在那时,其他任何缘生的无色法——这些法是不善的。
§414
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
在那时,什么是触?在那时的触、接触、触到、已触到性——这在那时是触。
§415
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti…pe….
在那时,什么是受?在那时,由彼意识界触所生的心所不悦、心所苦、意触所生的不悦苦受、意触所生的不悦苦受——这在那时是受……
§416
Katamaṃ tasmiṃ samaye dukkhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye dukkhaṃ hoti…pe….
在那时,什么是苦?在那时,心所不悦、心所苦、意触所生的不悦苦受、意触所生的不悦苦受——这在那时是苦……
§417
Katamaṃ tasmiṃ samaye domanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye domanassindriyaṃ hoti…pe….
在那时,什么是忧根?在那时,心所不悦、心所苦、意触所生的不悦苦受、意触所生的不悦苦受——这在那时是忧根……
§418
Katamo tasmiṃ samaye doso hoti? Yo tasmiṃ samaye doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye doso hoti…pe….
在那时,什么是嗔?在那时,凡是嗔、嗔恚、嗔恚性、嗔害、嗔害性、嗔害状态、对抗、反对、凶暴、阿修罗性、心的不满意——这在那时是嗔……
§419
Katamo tasmiṃ samaye byāpādo hoti? Yo tasmiṃ samaye doso dussanā dussitattaṃ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṃ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṃ asuropo anattamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye byāpādo hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
在那时,什么是嗔恨?在那时,凡是嗔、嗔恚、嗔恚性、嗔害、嗔害性、嗔害状态、对抗、反对、凶暴、阿修罗性、心的不满意——这在那时是嗔恨……或者在那时,凡其他也有缘起所生的无色诸法——这些法是不善的。
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, dve hetū honti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti , ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
在那时,有四蕴、有二处、有二界、有三食、有五根、有四支禅那、有三支道、有四力、有二因、有一触……有非法品处、有非法品界;或者在那时,凡其他也有缘起所生的无色诸法——这些法是不善的……
§420
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ doso moho byāpādo ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.
在那时,什么是行蕴?触、思、寻、伺、心一境性、精进根、定根、命根、邪思惟、邪精进、邪定、精进力、定力、无惭力、无愧力、嗔、痴、嗔恨、无惭、无愧、止、策励、不散乱;或者在那时,凡其他也有缘起所生的无色诸法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这在那时是行蕴……这些法是不善的。
§421
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ sasaṅkhārena rūpārammaṇaṃ vā…pe… dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā akusalā.
什么是不善法?在那时,不善心生起,与忧俱、与嗔相应、有行,以色为所缘……或以法为所缘,或缘于任何,在那时有触……有不散乱……这些法是不善的。
§422
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ vicikicchāsampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, vīriyabalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti, anottappabalaṃ hoti, vicikicchā hoti, moho hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, paggāho hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
什么是不善法?于何时生起不善心,伴随舍,相应疑,以色所缘或声所缘或香所缘或味所缘或触所缘或法所缘,或缘于任何,于彼时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有舍,有心一境性,有精进根,有意根,有舍根,有命根,有邪思惟,有邪精进,有精进力,有无惭力,有无愧力,有疑,有痴,有无惭,有无愧,有策励;或于彼时其他任何缘生的无色法——这些法是不善。
§423
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti…pe….
于彼时什么是触?于彼时凡是触、触触、触触、触触性——此于彼时是触……
§424
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti…pe….
于彼时什么是心一境性?于彼时凡是心的住立——此于彼时是心一境性……
§425
Katamā tasmiṃ samaye vicikicchā hoti? Yā tasmiṃ samaye kaṅkhā kaṅkhāyanā kaṅkhāyitattaṃ vimati vicikicchā dveḷhakaṃ dvedhāpatho saṃsayo anekaṃsaggāho āsappanā parisappanā apariyogāhanā thambhitattaṃ cittassa manovilekho – ayaṃ tasmiṃ samaye vicikicchā hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
于彼时什么是疑?于彼时凡是疑惑、疑惑性、疑惑状态、犹豫、疑、二路、二道、踌躇、不决定、把持不定、不入、不深入、心的硬化、意的困惑——此于彼时是疑……或于彼时其他任何缘生的无色法——这些法是不善。
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, cattāri indriyāni honti , caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, duvaṅgiko maggo hoti, tīṇi balāni honti, eko hetu hoti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti , ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
于彼时有四蕴,有二处,有二界,有三食,有四根,有四支禅那,有二支道,有三力,有一因,有一触……有非法品处,有非法品界;或于彼时其他任何缘生的无色法——这些法是不善……
§426
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo vīriyabalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ vicikicchā moho ahirikaṃ anottappaṃ paggāho; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.
于彼时什么是行蕴?触、思、寻、伺、心一境性、精进根、命根、邪思惟、邪精进、精进力、无惭力、无愧力、疑、痴、无惭、无愧、策励;或于彼时其他任何缘生的无色法,除了受蕴,除了想蕴,除了识蕴——此于彼时是行蕴……这些法是不善。
§427
Katame dhammā akusalā? Yasmiṃ samaye akusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ uddhaccasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti, micchāsaṅkappo hoti, micchāvāyāmo hoti, micchāsamādhi hoti, vīriyabalaṃ hoti, samādhibalaṃ hoti, ahirikabalaṃ hoti , anottappabalaṃ hoti, uddhaccaṃ hoti, moho hoti, ahirikaṃ hoti, anottappaṃ hoti, samatho hoti, paggāho hoti, avikkhepo hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
什么是不善法?于何时生起不善心,伴随舍,相应掉举,以色所缘或……或缘于任何,于彼时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有舍,有心一境性,有精进根,有定根,有意根,有舍根,有命根,有邪思惟,有邪精进,有邪定,有精进力,有定力,有无惭力,有无愧力,有掉举,有痴,有无惭,有无愧,有止,有策励,有不散乱;或于彼时其他任何缘生的无色法——这些法是不善。
§428
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti…pe….
于彼时什么是触?于彼时凡是触、触触、触触、触触性——此于彼时是触……
§429
Katamaṃ tasmiṃ samaye uddhaccaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittassa uddhaccaṃ avūpasamo cetaso vikkhepo bhantattaṃ cittassa – idaṃ tasmiṃ samaye uddhaccaṃ hoti …pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā.
什么是在那时有掉举?凡在那时心的掉举、心的不平静、心的散乱、心的散动——这是在那时有掉举……(中略)……或者凡在那时其他也有缘生的无色诸法——这些法是不善的。
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, caturaṅgikaṃ jhānaṃ hoti, tivaṅgiko maggo hoti, cattāri balāni honti, eko hetu hoti, eko phasso hoti…pe… ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā akusalā…pe….
在那时有四蕴、有二处、有二界、有三食、有五根、有四支禅那、有三支道、有四力、有一因、有一触……(中略)……有非法品处、有非法品界;或者凡在那时其他也有缘生的无色诸法——这些法是不善的……(中略)……
§430
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi vīriyabalaṃ samādhibalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ uddhaccaṃ moho ahirikaṃ anottappaṃ samatho paggāho avikkhepo; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā akusalā.
什么是在那时有行蕴?触、思、寻、伺、心一境性、精进根、定根、命根、邪思惟、邪精进、邪定、精进力、定力、无惭力、无愧力、掉举、痴、无惭、无愧、止、策励、不散乱;或者凡在那时其他也有缘生的无色诸法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这是在那时有行蕴……(中略)……这些法是不善的。
Dvādasa akusalacittāni. · 十二不善心
Abyākatavipāko
无记异熟
Kusalavipākapañcaviññāṇāni善果报五识
§431
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
什么法是无记的?在什么时候,由于已作、已积集欲界善业的果报,生起与舍俱行、以色为所缘的眼识,在那时有触、有受、有想、有思、有心、有舍、有心一境性、有意根、有舍根、有命根;或者凡在那时其他也有缘生的无色诸法——这些法是无记的。
§432
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
什么是在那时有触?凡在那时触、触、接触、已接触性——这是在那时有触。
§433
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjācakkhuviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
什么是在那时有受?凡在那时由彼眼识界触所生的心所非乐非不乐、由心触所生的不苦不乐所受、由心触所生的不苦不乐受——这是在那时有受。
§434
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjācakkhuviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
什么是在那时有想?凡在那时由彼眼识界触所生的想、想、已想性——这是在那时有想。
§435
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjācakkhuviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
什么是在那时有思?凡在那时,由那个眼识界触所生的思、思作、思作性——这是在那时有思。
§436
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjācakkhuviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
什么是在那时有心?凡在那时的心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、那个眼识界——这是在那时有心。
§437
Katamā tasmiṃ samaye upekkhā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye upekkhā hoti.
什么是在那时有舍?凡在那时心所的非乐非不乐、心触所生的不苦不乐所受、心触所生的不苦不乐受——这是在那时有舍。
§438
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
什么是在那时有心一境性?凡在那时心的住立——这是在那时有心一境性。
§439
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjācakkhuviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
什么是在那时有意根?凡在那时的心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、那个眼识界——这是在那时有意根。
§440
Katamaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti.
什么是在那时有舍根?凡在那时心所的非乐非不乐、心触所生的不苦不乐所受、心触所生的不苦不乐受——这是在那时有舍根。
§441
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
什么是在那时有命根?凡那些无色诸法的寿、住、持续、维持、转起、运行、保持、生命、命根——这是在那时有命根;或者凡在那时其他还有的缘生的无色诸法——这些法是无记的。
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā cakkhuviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
在那时有四蕴,有二处,有二界,有三食,有三根,有一触……有一眼识界,有非法品处,有非法品界;或者凡在那时其他还有的缘生的无色诸法——这些法是无记的……。
§442
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
于彼时什么是行蕴?触、思、心一境性、命根;或者于彼时其他任何缘已生起的无色诸法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这于彼时是行蕴……(中略)……这些法是无记的。
§443
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ…pe… ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ…pe… jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ…pe… kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti sukhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, sukhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
什么法是无记的?于何时,因欲界善业的已作、已积集,果报耳识生起,与舍俱行,以声为所缘……(中略)……鼻识生起,与舍俱行,以香为所缘……(中略)……舌识生起,与舍俱行,以味为所缘……(中略)……身识生起,与乐俱行,以触所缘为所缘,于彼时有触、有受、有想、有思、有心、有乐、有心一境性、有意根、有乐根、有命根;或者于彼时其他任何缘已生起的无色诸法——这些法是无记的。
§444
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
于彼时什么是触?于彼时凡是触、触触、触触性——这于彼时是触。
§445
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjākāyaviññāṇadhātusamphassajaṃ kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
于彼时什么是受?于彼时凡是彼身识界触所生的身悦、身乐、身触所生的悦乐所受、身触所生的悦乐受——这于彼时是受。
§446
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjākāyaviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
于彼时什么是想?于彼时凡是彼身识界触所生的想、想想、想想性——这于彼时是想。
§447
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjākāyaviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
于彼时什么是思?于彼时凡是彼身识界触所生的思、思思、思思性——这于彼时是思。
§448
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjākāyaviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
于彼时什么是心?于彼时凡是心、意、意所成、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、彼身识界——这于彼时是心。
§449
Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.
于彼时什么是乐?于彼时凡是身悦、身乐、身触所生的悦乐所受、身触所生的悦乐受——这于彼时是乐。
§450
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
什么是在那时有心一境性?凡在那时有心的住立——这是在那时有心一境性。
§451
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjākāyaviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
什么是在那时有意根?凡在那时有心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、与彼相应的身识界——这是在那时有意根。
§452
Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye kāyikaṃ sātaṃ kāyikaṃ sukhaṃ kāyasamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhindriyaṃ hoti.
什么是在那时有乐根?凡在那时有身的愉悦、身的快乐、身触所生的愉悦快乐的感受、身触所生的愉悦快乐的受——这是在那时有乐根。
§453
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
什么是在那时有命根?凡那些无色法的寿、住、持续、维持、行持、转起、护持、生命、命根——这是在那时有命根;或者凡在那时还有其他缘起而生的无色法——这些法是无记的。
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā kāyaviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
在那时有四蕴、有二处、有二界、有三食、有三根、有一触……有一身识界、有非法品处、有非法品界;或者凡在那时还有其他缘起而生的无色法——这些法是无记的……
§454
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是在那时有行蕴?触、思、心一境性、命根;或者凡在那时还有其他缘起而生的无色法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这是在那时有行蕴……这些法是无记的。
Kusalavipākāni pañcaviññāṇāni. · 善果报五识
Kusalavipākamanodhātu善果报意界
§455
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti , upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti , upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?在那时,由于已作、已积集欲界善业之果报,意界生起,与舍俱行,以色为所缘……或以触所缘为所缘,或缘于任何,在那时有触、有受、有想、有思、有心、有寻、有伺、有舍、有心一境性、有意根、有舍根、有命根;或者凡在那时还有其他缘起而生的无色法——这些法是无记的。
§456
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
什么是在那时有触?凡在那时有触、触、接触、已接触性——这是在那时有触。
§457
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanodhātusamphassajaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
在那时什么是受?在那时,由彼意界触所生的心所,既非乐也非苦,由心触所生的不苦不乐的所受,由心触所生的不苦不乐受——这在那时是受。
§458
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanodhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
在那时什么是想?在那时,由彼意界触所生的想、想知、想知性——这在那时是想。
§459
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanodhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
在那时什么是思?在那时,由彼意界触所生的思、思作、思作性——这在那时是思。
§460
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanodhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
在那时什么是心?在那时,心、意、意所成、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、彼意界——这在那时是心。
§461
Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
在那时什么是寻?在那时,寻求、寻、思惟、安置、遍安置、心的现起——这在那时是寻。
§462
Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
在那时什么是伺?在那时,伺察、伺、随伺察、近伺察、心的连续、观察——这在那时是伺。
§463
Katamā tasmiṃ samaye upekkhā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye upekkhā hoti.
在那时什么是舍?在那时,心所的既非乐也非苦,由心触所生的不苦不乐的所受,由心触所生的不苦不乐受——这在那时是舍。
§464
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
在那时什么是心一境性?在那时,心的住立——这在那时是心一境性。
§465
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanodhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
在那时,什么是意根?在那时,凡是心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、彼所生意界——这在那时是意根。
§466
Katamaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti.
在那时,什么是舍根?在那时,凡是心所的非乐非不乐、心触所生的不苦不乐受、心触所生的不苦不乐受——这在那时是舍根。
§467
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
在那时,什么是命根?凡那些无色法的寿、住、持续、维持、行持、转起、护持、生命、命根——这在那时是命根;或者在那时,凡其他存在的缘起所生的无色法——这些法是无记的。
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manodhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
在那时,有四蕴、有二处、有二界、有三食、有三根、有一触……乃至……有一意界、有非法品处、有非法品界;或者在那时,凡其他存在的缘起所生的无色法——这些法是无记的……乃至……
§468
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
在那时,什么是行蕴?触、思、寻、伺、心一境性、命根;或者在那时,凡其他存在的缘起所生的无色法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这在那时是行蕴……乃至……这些法是无记的。
Kusalavipākā manodhātu. · 善果报意界
Kusalavipākamanoviññāṇadhātusomanassasahagatā善果报意识界悦俱
§469
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
什么法是无记的?在欲界善业已作、已积集之果报意识界生起时,与喜俱行,以色为所缘或……乃至……以法为所缘,或缘于任何,在那时,有触、有受、有想、有思、有心、有寻、有伺、有喜、有乐、有心一境性、有意根、有喜根、有命根;或者在那时,凡其他存在的缘起所生的无色法——这些法是无记的。
§470
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
在那时,什么是触?在那时,凡是触、触、接触、已接触性——这在那时是触。
§471
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
在那时,什么是受?在那时,凡彼所生意识界触所生的心所乐、心所悦、心触所生的乐悦受、心触所生的乐悦受——这在那时是受。
§472
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
在那时,什么是想?凡在那时,由彼意识界触所生的想、想念、想念性——这在那时是想。
§473
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti. Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
在那时,什么是思?凡在那时,由彼意识界触所生的思、思念、思念性——这在那时是思。
§474
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
在那时,什么是心?凡在那时的心、意、意所成、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、彼意识界——这在那时是心。
§475
Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
在那时,什么是寻?凡在那时的寻求、寻、思惟、安置、遍安置、心的现前安置——这在那时是寻。
§476
Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
在那时,什么是伺?凡在那时的伺察、伺、随伺察、近伺察、心的连续、观察——这在那时是伺。
§477
Katamā tasmiṃ samaye pīti hoti? Yā tasmiṃ samaye pīti pāmojjaṃ āmodanā pamodanā hāso pahāso vitti odagyaṃ attamanatā cittassa – ayaṃ tasmiṃ samaye pīti hoti.
在那时,什么是喜?凡在那时的喜、欢喜、喜悦、欢悦、笑、大笑、喜乐、欢畅、心的欢喜——这在那时是喜。
§478
Katamaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye sukhaṃ hoti.
在那时,什么是乐?凡在那时心所的愉悦、心所的乐、心触所生的愉悦乐受、心触所生的愉悦乐受——这在那时是乐。
§479
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
在那时,什么是心一境性?凡在那时心的住立——这在那时是心一境性。
§480
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
什么是在那时的意根?在那时的心、意、意所、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、与彼相应的意识界——这是在那时的意根。
§481
Katamaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ sātaṃ cetasikaṃ sukhaṃ cetosamphassajaṃ sātaṃ sukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā sātā sukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye somanassindriyaṃ hoti.
什么是在那时的喜根?在那时的心所乐、心所悦、心触所生的乐悦受、心触所生的乐悦受——这是在那时的喜根。
§482
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
什么是在那时的命根?那些无色法的寿、住、持续、维持、行动、转起、保持、生命、命根——这是在那时的命根;或者在那时还有其他缘起所生的无色法——这些法是无记的。
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
在那时有四蕴、有二处、有二界、有三食、有三根、有一触……乃至……有一意识界、有非法品处、有非法品界;或者在那时还有其他缘起所生的无色法——这些法是无记的……乃至……。
§483
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是在那时的行蕴?触、思、寻、伺、喜、心一境性、命根;或者在那时还有其他缘起所生的无色法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这是在那时的行蕴……乃至……这些法是无记的。
Kusalavipākā manoviññāṇadhātu somanassasahagatā. · 善果报意识界悦俱
Kusalavipākamanoviññāṇadhātuupekkhāsahagatā善果报意识界舍俱
§484
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?在那时,由于已作、已积集欲界善业的果报,意识界生起,与舍俱行,以色为所缘或……乃至……或以法为所缘,或缘于任何,在那时有触、有受、有想、有思、有心、有寻、有伺、有舍、有心一境性、有意根、有舍根、有命根;或者在那时还有其他缘起所生的无色法——这些法是无记的。
§485
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
什么是在那时的触?在那时的触、触、接触、已接触性——这是在那时的触。
§486
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajaṃ cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti.
什么是在那时的受?在那时与彼相应的意识界触所生的心所非乐非不乐、心触所生的不苦不乐受、心触所生的不苦不乐受——这是在那时的受。
§487
Katamā tasmiṃ samaye saññā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā saññā sañjānanā sañjānitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saññā hoti.
在那时,什么是想?凡在那时,由彼意识界触所生的想、想念、想念性——这在那时是想。
§488
Katamā tasmiṃ samaye cetanā hoti? Yā tasmiṃ samaye tajjāmanoviññāṇadhātusamphassajā cetanā sañcetanā cetayitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cetanā hoti.
在那时,什么是思?凡在那时,由彼意识界触所生的思、思念、思念性——这在那时是思。
§489
Katamaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ hoti.
在那时,什么是心?凡在那时的心、意、意所成、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、彼意识界——这在那时是心。
§490
Katamo tasmiṃ samaye vitakko hoti? Yo tasmiṃ samaye takko vitakko saṅkappo appanā byappanā cetaso abhiniropanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vitakko hoti.
在那时,什么是寻?凡在那时的寻求、寻、思惟、安置、遍安置、心的现前安置——这在那时是寻。
§491
Katamo tasmiṃ samaye vicāro hoti? Yo tasmiṃ samaye cāro vicāro anuvicāro upavicāro cittassa anusandhānatā anupekkhanatā – ayaṃ tasmiṃ samaye vicāro hoti.
在那时,什么是伺?凡在那时的伺察、伺、随伺察、近伺察、心的持续、观察——这在那时是伺。
§492
Katamā tasmiṃ samaye upekkhā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye upekkhā hoti.
在那时,什么是舍?凡在那时心所的非乐非不乐、心触所生的不苦不乐受、心触所生的不苦不乐受——这在那时是舍。
§493
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
在那时,什么是心一境性?凡在那时心的住立——这在那时是心一境性。
§494
Katamaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cittaṃ mano mānasaṃ hadayaṃ paṇḍaraṃ mano manāyatanaṃ manindriyaṃ viññāṇaṃ viññāṇakkhandho tajjāmanoviññāṇadhātu – idaṃ tasmiṃ samaye manindriyaṃ hoti.
在那时,什么是意根?凡在那时的心、意、意所成、心脏、净白、意、意处、意根、识、识蕴、彼意识界——这在那时是意根。
§495
Katamaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye cetasikaṃ neva sātaṃ nāsātaṃ cetosamphassajaṃ adukkhamasukhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā adukkhamasukhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye upekkhindriyaṃ hoti.
什么是在那时有舍根?凡在那时心所的非乐非不乐、心触所生的不苦不乐受、心触所生的不苦不乐受——这是在那时的舍根。
§496
Katamaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti? Yo tesaṃ arūpīnaṃ dhammānaṃ āyu ṭhiti yapanā yāpanā iriyanā vattanā pālanā jīvitaṃ jīvitindriyaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
什么是在那时有命根?凡那些无色诸法的寿、住、持续、维持、行持、转起、护持、生命、命根——这是在那时的命根;或者凡在那时其他存在的缘起所生的无色诸法——这些法是无记的。
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
在那时有四蕴,有二处,有二界,有三食,有三根,有一触……乃至……有一意识界,有非法品处,有非法品界;或者凡在那时其他存在的缘起所生的无色诸法——这些法是无记的……乃至……
§497
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是在那时的行蕴?触、思、寻、伺、心一境性、命根;或者凡在那时其他存在的缘起所生的无色诸法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这是在那时的行蕴……乃至……这些法是无记的。
Kusalavipākā upekkhāsahagatā manoviññāṇadhātu. · 善果报舍俱意识界
Aṭṭhamahāvipākā八大果报
§498
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti somanassasahagatā ñāṇasampayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti …pe… ime dhammā abyākatā…pe… alobho abyākatamūlaṃ…pe… adoso abyākatamūlaṃ…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当由于已作、已积集欲界善业之故,果报意识界生起,伴随喜、相应智……乃至……伴随喜、相应智、有行……乃至……伴随喜、不相应智……乃至……伴随喜、不相应智、有行……乃至……伴随舍、相应智……乃至……伴随舍、相应智、有行……乃至……伴随舍、不相应智……乃至……伴随舍、不相应智、有行,以色为所缘或……乃至……以法为所缘,或缘于任何,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记的……乃至……无贪是无记因……乃至……无嗔是无记因……乃至……这些法是无记的。
Aṭṭhamahāvipākā. · 八大果报
Rūpāvacaravipākā色界果报
§499
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当为了色界生而修习道,离诸欲……乃至……具足住于初禅地遍,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善的。由于那色界善业的已作、已积集之故,果报离诸欲……乃至……具足住于初禅地遍,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记的。
§500
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva rūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sukhassa ca pahānā…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当为了色界生而修习道,由于寻伺的止息……乃至……第二禅……乃至……第三禅……乃至……第四禅……乃至……初禅……乃至……具足住于第五禅地遍,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善的。由于那色界善业的已作、已积集之故,果报由于乐的舍断……乃至……具足住于第五禅地遍,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记的。
Rūpāvacaravipākā. · 色界果报
Arūpāvacaravipākā无色界果报
§501
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当为了无色界生而修习道,完全超越一切色想,对碍想的灭没,不作意种种想,伴随虚空无边处想,由于乐的舍断……乃至……具足住于第四禅,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是善的。由于那无色界善业的已作、已积集之故,果报完全超越一切色想,对碍想的灭没,不作意种种想,伴随虚空无边处想,由于乐的舍断……乃至……具足住于第四禅,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记的。
§502
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么法是无记的?当为了无色界生而修习道,完全超越空无边处,证入识无边处想俱行,舍断乐...具足住于第四禅那,在那时有触...有不散乱...这些法是善的。由于那无色界善业已作、已积累,其果报是完全超越空无边处,识无边处想俱行,舍断乐...具足住于第四禅那,在那时有触...有不散乱...这些法是无记的。
§503
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么法是无记的?当为了无色界生而修习道,完全超越识无边处,证入无所有处想俱行,舍断乐...具足住于第四禅那,在那时有触...有不散乱...这些法是善的。由于那无色界善业已作、已积累,其果报是完全超越识无边处,无所有处想俱行,舍断乐...具足住于第四禅那,在那时有触...有不散乱...这些法是无记的。
§504
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpūpapattiyā maggaṃ bhāveti sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva arūpāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么法是无记的?当为了无色界生而修习道,完全超越无所有处,证入非想非非想处想俱行,舍断乐...具足住于第四禅那,在那时有触...有不散乱...这些法是善的。由于那无色界善业已作、已积累,其果报是完全超越无所有处,非想非非想处想俱行,舍断乐...具足住于第四禅那,在那时有触...有不散乱...这些法是无记的。
Arūpāvacaravipākā. · 无色界果报
Lokuttaravipāka-paṭhamamaggavipākā
出世间果报-第一道果报
Suddhikapaṭipadā清净道
§505
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么法是无记的?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断诸见、为了证得第一地,离诸欲...具足住于第一禅那,苦行道、钝根通智,在那时有触...有不散乱...这些法是善的。由于那出世间善禅那已作、已修习,其果报是离诸欲...具足住于第一禅那,苦行道、钝根通智、空,在那时有触...有已知根...有不散乱...这些法是无记的。
§506
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么法是无记的?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断诸见、为了证得第一地,离诸欲...具足住于第一禅那,苦行道、钝根通智,在那时有触...有不散乱...这些法是善的。由于那出世间善禅那已作、已修习,其果报是离诸欲...具足住于第一禅那,苦行道、钝根通智、无相,在那时有触...有已知根...有不散乱...这些法是无记的。
§507
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么法是无记的?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断诸见、为了证得第一地,离诸欲...具足住于第一禅那,苦行道、钝根通智,在那时有触...有不散乱...这些法是善的。由于那出世间善禅那已作、已修习,其果报是离诸欲...具足住于第一禅那,苦行道、钝根通智、无愿,在那时有触...有已知根...有不散乱...这些法是无记的。
§508
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么法是无记的?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断诸见、为了证得第一地,由于寻伺的止息...第二禅那...第三禅那...第四禅那...第一禅那...具足住于第五禅那,苦行道、钝根通智是善的...苦行道、钝根通智、空是果报...苦行道、钝根通智是善的...苦行道、钝根通智、无相是果报...苦行道、钝根通智是善的...苦行道、钝根通智、无愿是果报,在那时有触...有不散乱...这些法是无记的。
§509
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处、为了证得初地,离诸欲……具足住于初禅,苦行道速通智……乐行道钝通智……乐行道速通智……第二禅……第三禅……第四禅……初禅……具足住于第五禅,乐行道速通智,是善……乐行道速通智,空,是果报……乐行道速通智,是善……乐行道速通智,无相,是果报……乐行道速通智,是善……乐行道速通智,无愿,是果报,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
Suddhikapaṭipadā. · 清净道
Suddhikasuññataṃ清净空
§510
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处、为了证得初地,离诸欲……具足住于初禅,空,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……具足住于初禅,空,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§511
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati animittaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处、为了证得初地,离诸欲……具足住于初禅,空,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……具足住于初禅,无相,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§512
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处、为了证得初地,离诸欲……具足住于初禅,空,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……具足住于初禅,无愿,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§513
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññatanti kusalaṃ…pe… suññatanti vipāko…pe… suññatanti kusalaṃ…pe… animittanti vipāko…pe… suññatanti kusalaṃ…pe… appaṇihitanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处、为了证得初地,由于寻伺的止息……第二禅……第三禅……第四禅……初禅……具足住于第五禅,空,是善……空,是果报……空,是善……无相,是果报……空,是善……无愿,是果报,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
Suddhikasuññataṃ. · 清净空
Suññatapaṭipadā空道
§514
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处、为了证得初地,离诸欲……具足住于初禅,苦行道钝通智,空,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……具足住于初禅,苦行道钝通智,空,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§515
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti …pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处、为了证得初地,离诸欲……具足住于初禅,苦行道钝通智,空,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……具足住于初禅,苦行道钝通智,无相,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§516
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处、为了证得初地,离诸欲……具足住于初禅,苦行道钝通智,空,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……具足住于初禅,苦行道钝通智,无愿,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§517
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,由于寻伺的止息……第二禅那……第三禅那……第四禅那……初禅那……证入第五禅那而住,苦行道、迟通达、空为善……苦行道、迟通达、空为果报……苦行道、迟通达、空为善……苦行道、迟通达、无相为果报……苦行道、迟通达、空为善……苦行道、迟通达、无愿为果报,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§518
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ …pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、速通达、空……乐行道、迟通达、空……乐行道、速通达、空……第二禅那……第三禅那……第四禅那……初禅那……证入第五禅那而住,乐行道、速通达、空为善……乐行道、速通达、空为果报……乐行道、速通达、空为善……乐行道、速通达、无相为果报……乐行道、速通达、空为善……乐行道、速通达、无愿为果报,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
Suññatapaṭipadā. · 空道
Suddhikaappaṇihitaṃ清净无愿
§519
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……证入初禅那而住,无愿,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报为离诸欲……证入初禅那而住,无愿,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§520
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati animittaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……证入初禅那而住,无愿,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报为离诸欲……证入初禅那而住,无相,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§521
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……证入初禅那而住,无愿,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报为离诸欲……证入初禅那而住,空,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§522
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitanti kusalaṃ…pe… appaṇihitanti vipāko…pe… appaṇihitanti kusalaṃ…pe… animittanti vipāko…pe… appaṇihitanti kusalaṃ…pe… suññatanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,由于寻伺的止息……第二禅那……第三禅那……第四禅那……初禅那……证入第五禅那而住,无愿为善……无愿为果报……无愿为善……无相为果报……无愿为善……空为果报,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
Suddhikaappaṇihitaṃ. · 清净无愿
Appaṇihitapaṭipadā无愿道
§523
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、迟通达、无愿,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报为离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、迟通达、无愿,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§524
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、迟通达、无愿,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报为离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、迟通达、无相,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§525
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,苦行道、钝通智、无愿,在那时有触……有不散乱……这些法是善。由于那出世间善禅那的已作、已修习,其果报是离诸欲……证得初禅而住,苦行道、钝通智、空,在那时有触……有不散乱……这些法是无记。
§526
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññatanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,由于寻伺的止息……第二禅……第三禅……第四禅……初禅……证得第五禅而住,苦行道、钝通智、无愿是善……苦行道、钝通智、无愿是果报……苦行道、钝通智、无愿是善……苦行道、钝通智、无相是果报……苦行道、钝通智、无愿是善……苦行道、钝通智、空是果报,在那时有触……有不散乱……这些法是无记。
§527
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññatanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,苦行道、速通智、无愿……乐行道、钝通智、无愿……乐行道、速通智、无愿……第二禅……第三禅……第四禅……初禅……证得第五禅而住,乐行道、速通智、无愿是善……乐行道、速通智、无愿是果报……乐行道、速通智、无愿是善……乐行道、速通智、无相是果报……乐行道、速通智、无愿是善……乐行道、速通智、空是果报,在那时有触……有不散乱……这些法是无记。
Appaṇihitapaṭipadā. · 无愿道
Vīsati mahānayā二十大法
§528
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ satipaṭṭhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ sammappadhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ iddhipādaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ indriyaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ balaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ bojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saccaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ samathaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhammaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ khandhaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āyatanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhātuṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āhāraṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ phassaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ vedanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saññaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cetanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cittaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti …pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ…pe… animittaṃ …pe… appaṇihitaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间道……修习出世间须跋……修习出世间正勤……修习出世间神足……修习出世间根……修习出世间力……修习出世间觉支……修习出世间谛……修习出世间止……修习出世间法……修习出世间蕴……修习出世间处……修习出世间界……修习出世间食……修习出世间触……修习出世间受……修习出世间想……修习出世间思……修习出世间心,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,苦行道、钝通智,在那时有触……有不散乱……这些法是善。由于那出世间善禅那的已作、已修习,其果报是离诸欲……证得初禅而住,苦行道、钝通智、空……无相……无愿,在那时有触……有不散乱……这些法是无记。
Vīsati mahānayā. · 二十大法
Chandādhipateyyasuddhikapaṭipadā欲增上清净道
§529
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,苦行道、钝通智、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些法是善。由于那出世间善禅那的已作、已修习,其果报是离诸欲……证得初禅而住,苦行道、钝通智、空、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些法是无记。
§530
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,苦行道、钝通智、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些法是善。由于那出世间善禅那的已作、已修习,其果报是离诸欲……证得初禅而住,苦行道、钝通智、无相、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些法是无记。
§531
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,离诸欲……证得初禅而住,苦行道、钝通智、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些法是善。由于那出世间善禅那的已作、已修习,其果报是离诸欲……证得初禅而住,苦行道、钝通智、无愿、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些法是无记。
§532
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见处,为了证得初地,由于寻伺的止息……第二禅……第三禅……第四禅……初禅……证得第五禅而住,苦行道、钝通智、欲增上是善……苦行道、钝通智、空、欲增上是果报……苦行道、钝通智、欲增上是善……苦行道、钝通智、无相、欲增上是果报……苦行道、钝通智、欲增上是善……苦行道、钝通智、无愿、欲增上是果报,在那时有触……有不散乱……这些法是无记。
§533
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……(中略)……证入住于初禅,苦行道、速通达、欲增上……(中略)……乐行道、迟通达、欲增上……(中略)……乐行道、速通达、欲增上……(中略)……第二禅……(中略)……第三禅……(中略)……第四禅……(中略)……初禅……(中略)……证入住于第五禅,乐行道、速通达、欲增上,是善……(中略)……乐行道、速通达、空、欲增上,是果报……(中略)……乐行道、速通达、欲增上,是善……(中略)……乐行道、速通达、无相、欲增上,是果报……(中略)……乐行道、速通达、欲增上,是善……(中略)……乐行道、速通达、无愿、欲增上,是果报,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是无记法。
Chandādhipateyyasuddhikapaṭipadā. · 欲增上清净道
Chandādhipateyyasuddhikasuññatā欲增上清净空
§534
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……(中略)……证入住于初禅,空、欲增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……(中略)……证入住于初禅,空、欲增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是无记法。
§535
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati animittaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……(中略)……证入住于初禅,空、欲增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……(中略)……证入住于初禅,无相、欲增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是无记法。
§536
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……(中略)……证入住于初禅,空、欲增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……(中略)……证入住于初禅,无愿、欲增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是无记法。
§537
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,由于寻伺的止息……(中略)……第二禅……(中略)……第三禅……(中略)……第四禅……(中略)……初禅……(中略)……证入住于第五禅,空、欲增上,是善……(中略)……空、欲增上,是果报……(中略)……空、欲增上,是善……(中略)……无相、欲增上,是果报……(中略)……空、欲增上,是善……(中略)……无愿、欲增上,是果报,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是无记法。
Chandādhipateyyasuddhikasuññatā. · 欲增上清净空
§538
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……(中略)……证入住于初禅,苦行道、迟通达、空、欲增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……(中略)……证入住于初禅,苦行道、迟通达、空、欲增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是无记法。
§539
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……(中略)……证入住于初禅,苦行道、迟通达、空、欲增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……(中略)……证入住于初禅,苦行道、迟通达、无相、欲增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是无记法。
§540
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……(中略)……证入住于初禅,苦行道、迟通达、空、欲增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……(中略)……证入住于初禅,苦行道、迟通达、无愿、欲增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是无记法。
§541
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,由于寻伺的止息……第二禅那……第三禅那……第四禅那……初禅那……证入第五禅那而住,苦行道、钝通达、空、欲增上的善……苦行道、钝通达、空、欲增上的果报……苦行道、钝通达、空、欲增上的善……苦行道、钝通达、无相、欲增上的果报……苦行道、钝通达、空、欲增上的善……苦行道、钝通达、无愿、欲增上的果报,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§542
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ …pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、速通达、空、欲增上……乐行道、钝通达、空、欲增上……乐行道、速通达、空、欲增上……第二禅那……第三禅那……第四禅那……初禅那……证入第五禅那而住,乐行道、速通达、空、欲增上的善……乐行道、速通达、空、欲增上的果报……乐行道、速通达、空、欲增上的善……乐行道、速通达、无相、欲增上的果报……乐行道、速通达、空、欲增上的善……乐行道、速通达、无愿、欲增上的果报,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§543
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……证入初禅那而住,无愿、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……证入初禅那而住,无愿、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§544
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, animittaṃ chandādhipateyyaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……证入初禅那而住,无愿、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……证入初禅那而住,无相、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§545
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati suññataṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……证入初禅那而住,无愿、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……证入初禅那而住,空、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§546
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ …pe… animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,由于寻伺的止息……第二禅那……第三禅那……第四禅那……初禅那……证入第五禅那而住,无愿、欲增上的善……无愿、欲增上的果报……无愿、欲增上的善……无相、欲增上的果报……无愿、欲增上的善……空、欲增上的果报,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§547
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、钝通达、无愿、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、钝通达、无愿、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§548
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、钝通达、无愿、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些是善法。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……证入初禅那而住,苦行道、钝通达、无相、欲增上,在那时有触……有不散乱……这些是无记法。
§549
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyaṃ , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当他修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……(中略)……证得初禅而住,苦行道、钝通达、无愿、欲增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些法是善。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……(中略)……证得初禅而住,苦行道、钝通达、空、欲增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些法是无记。
§550
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当他修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,由于寻伺的止息……(中略)……第二禅……(中略)……第三禅……(中略)……第四禅……(中略)……初禅……(中略)……证得第五禅而住,苦行道、钝通达、无愿、欲增上是善……(中略)……苦行道、钝通达、无愿、欲增上是果报……(中略)……苦行道、钝通达、无愿、欲增上是善……(中略)……苦行道、钝通达、无相、欲增上是果报……(中略)……苦行道、钝通达、无愿、欲增上是善……(中略)……苦行道、钝通达、空、欲增上是果报,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些法是无记。
§551
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ animittaṃ chandādhipateyyanti vipāko…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ appaṇihitaṃ chandādhipateyyanti kusalaṃ…pe… sukhapaṭipadaṃ khippābhiññaṃ suññataṃ chandādhipateyyanti vipāko, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当他修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……(中略)……证得初禅而住,苦行道、速通达、无愿、欲增上……(中略)……乐行道、钝通达、无愿、欲增上……(中略)……乐行道、速通达、无愿、欲增上……(中略)……第二禅……(中略)……第三禅……(中略)……第四禅……(中略)……初禅……(中略)……证得第五禅而住,乐行道、速通达、无愿、欲增上是善……(中略)……乐行道、速通达、无愿、欲增上是果报……(中略)……乐行道、速通达、无愿、欲增上是善……(中略)……乐行道、速通达、无相、欲增上是果报……(中略)……乐行道、速通达、无愿、欲增上是善……(中略)……乐行道、速通达、空、欲增上是果报,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些法是无记。
§552
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ maggaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ satipaṭṭhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ sammappadhānaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ iddhipādaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ indriyaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ balaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ bojjhaṅgaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saccaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ samathaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhammaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ khandhaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āyatanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ dhātuṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ āhāraṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ phassaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ vedanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ saññaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cetanaṃ bhāveti…pe… lokuttaraṃ cittaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ chandādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ…pe… animittaṃ…pe… appaṇihitaṃ chandādhipateyyaṃ…pe… vīriyādhipateyyaṃ…pe… cittādhipateyyaṃ…pe… vīmaṃsādhipateyyaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当他修习出世间道……(中略)……修习出世间须跋……(中略)……修习出世间正勤……(中略)……修习出世间神足……(中略)……修习出世间根……(中略)……修习出世间力……(中略)……修习出世间觉支……(中略)……修习出世间谛……(中略)……修习出世间止……(中略)……修习出世间法……(中略)……修习出世间蕴……(中略)……修习出世间处……(中略)……修习出世间界……(中略)……修习出世间食……(中略)……修习出世间触……(中略)……修习出世间受……(中略)……修习出世间想……(中略)……修习出世间思……(中略)……修习出世间心,导向出离、趣向损减,为了舍断见,为了证得初地,离诸欲……(中略)……证得初禅而住,苦行道、钝通达、欲增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些法是善。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……(中略)……证得初禅而住,苦行道、钝通达、空……(中略)……无相……(中略)……无愿、欲增上……(中略)……精进增上……(中略)……心增上……(中略)……观增上,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些法是无记。
Paṭhamamaggavipāko. · 第一道果报
Dutiyādimaggavipāko第二等道果报
§553
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ kāmarāgabyāpādānaṃ tanubhāvāya dutiyāya bhūmiyā pattiyā…pe… kāmarā gabyāpādānaṃ anavasesappahānāya tatiyāya bhūmiyā pattiyā…pe… rūparāgaarūparāgamānauddhaccaavijjāya anavasesappahānāya catutthāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… aññātāvindriyaṃ hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当他修习出世间禅那,导向出离、趣向损减,为了欲贪嗔恨的减弱,为了证得第二地……(中略)……为了欲贪嗔恨的无余舍断,为了证得第三地……(中略)……为了色贪、无色贪、慢、掉举、无明的无余舍断,为了证得第四地,离诸欲……(中略)……证得初禅而住,苦行道、钝通达,在那时有触……(中略)……有已知根……(中略)……有不散乱……(中略)……这些法是善。由于那出世间善禅那的已作、已修习,果报是离诸欲……(中略)……证得初禅而住,苦行道、钝通达、空,在那时有触……(中略)……有具知根……(中略)……有不散乱……(中略)……或者在那时其他任何缘生的无色法——这些法是无记。
§554
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti…pe….
在那时什么是触?在那时的触、触到、接触、已接触性——这在那时是触……(中略)……
§555
Katamaṃ tasmiṃ samaye aññātāvindriyaṃ hoti? Yā tesaṃ aññātāvīnaṃ dhammānaṃ aññā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṃ kosallaṃ nepuññaṃ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrī medhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṃ patodo paññā paññindriyaṃ paññābalaṃ paññāsatthaṃ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṃ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi dhammavicayasambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye aññātāvindriyaṃ hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
在那时什么是具知根?对于那些已知诸法的智、慧、了知、简择、抉择、择法、观察、随观、近观、聪睿、善巧、巧妙、辨别、思惟、审察、广慧、睿智、导慧、观、正知、刺棒、慧、慧根、慧力、慧剑、慧殿、慧光明、慧光辉、慧光耀、慧宝、无痴、择法、正见、择法觉支、道支、道所摄——这在那时是具知根……(中略)……或者在那时其他任何缘生的无色法——这些法是无记。
Dutiyādimaggavipāko. · 第二等道果报
Lokuttaravipāko. · 出世间果报
Akusalavipākaabyākataṃ
不善果报无记
Akusalavipākapañcaviññāṇāni不善果报五识
§556
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rūpārammaṇaṃ…pe… sotaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ saddārammaṇaṃ…pe… ghānaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ gandhārammaṇaṃ …pe… jivhāviññāṇaṃ uppannaṃ hoti upekkhāsahagataṃ rasārammaṇaṃ…pe… kāyaviññāṇaṃ uppannaṃ hoti dukkhasahagataṃ phoṭṭhabbārammaṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, dukkhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, dukkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当由于不善业的已作、已积累,果报的眼识生起,伴随舍,以色为所缘……耳识生起,伴随舍,以声为所缘……鼻识生起,伴随舍,以香为所缘……舌识生起,伴随舍,以味为所缘……身识生起,伴随苦,以触所缘为所缘,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有苦,有心一境性,有意根,有苦根,有命根;或者在那时其他也有缘已生起的诸无色法——这些法是无记。
§557
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti.
什么是在那时的触?凡在那时的触、触、接触、已接触性——这是在那时的触。
§558
Katamā tasmiṃ samaye vedanā hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye tajjākāyaviññāṇadhātusamphassajaṃ kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā – ayaṃ tasmiṃ samaye vedanā hoti…pe….
什么是在那时的受?凡在那时由彼身识界触所生的身不悦、身苦、身触所生的不悦苦所感受、身触所生的不悦苦受——这是在那时的受……
§559
Katamaṃ tasmiṃ samaye dukkhaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye dukkhaṃ hoti…pe….
什么是在那时的苦?凡在那时的身不悦、身苦、身触所生的不悦苦所感受、身触所生的不悦苦受——这是在那时的苦……
§560
Katamaṃ tasmiṃ samaye dukkhindriyaṃ hoti? Yaṃ tasmiṃ samaye kāyikaṃ asātaṃ kāyikaṃ dukkhaṃ kāyasamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ kāyasamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ tasmiṃ samaye dukkhindriyaṃ hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
什么是在那时的苦根?凡在那时的身不悦、身苦、身触所生的不悦苦所感受、身触所生的不悦苦受——这是在那时的苦根……或者在那时其他也有缘已生起的诸无色法——这些法是无记。
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā kāyaviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
而在那时有四蕴,有二处,有二界,有三食,有三根,有一触……有一身识界,有非法品处,有非法品界;或者在那时其他也有缘已生起的诸无色法——这些法是无记……
§561
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是在那时的行蕴?触、思、心一境性、命根;或者在那时其他也有缘已生起的诸无色法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这是在那时的行蕴……这些法是无记。
Akusalavipākapañcaviññāṇāni. · 不善果报五识
Akusalavipākamanodhātu不善果报意界
§562
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manodhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
什么是无记法?当由于不善业的已作、已积累,果报的意界生起,伴随舍,以色为所缘或……以触所缘为所缘,或者缘于任何,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有舍,有心一境性,有意根,有舍根,有命根;或者在那时其他也有缘已生起的诸无色法——这些法是无记……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manodhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
在那时,有四蕴,有二处,有二界,有三食,有三根,有一触……有一意界,有非法品处,有非法品界;或者在那时,其他任何缘生的无色法——这些法是无记的……
§563
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
在那时,什么是行蕴?触、思、寻、伺、心一境性、命根;或者在那时,其他任何缘生的无色法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这在那时是行蕴……这些法是无记的。
Akusalavipākā manodhātu. · 不善果报意界
Akusalavipākamanoviññāṇadhātu不善果报意识界
§564
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye akusalassa kammassa katattā upacitattā vipākā manoviññāṇadhātu uppannā hoti upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
什么法是无记的?在那时,由于不善业的已作、已积集,果报意识界已生起,与舍俱,以色为所缘,或……以法为所缘,或缘于任何,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有舍,有心一境性,有意根,有舍根,有命根;或者在那时,其他任何缘生的无色法——这些法是无记的……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manoviññāṇadhātu hoti , ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
在那时,有四蕴,有二处,有二界,有三食,有三根,有一触……有一意识界,有非法品处,有非法品界;或者在那时,其他任何缘生的无色法——这些法是无记的……
§565
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
在那时,什么是行蕴?触、思、寻、伺、心一境性、命根;或者在那时,其他任何缘生的无色法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这在那时是行蕴……这些法是无记的。
Akusalavipākā manoviññāṇadhātu. · 不善果报意识界
Vipākā abyākatā. · 果报无记
Ahetukakiriyāabyākataṃ
无因唯作无记
Kiriyāmanodhātu唯作意界
§566
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manodhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… phoṭṭhabbārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
什么法是无记的?在那时,意界已生起,是唯作,既非善也非不善,也非业果报,与舍俱,以色为所缘,或……以触所缘为所缘,或缘于任何,在那时有触,有受,有想,有思,有心,有寻,有伺,有舍,有心一境性,有意根,有舍根,有命根;或者在那时,其他任何缘生的无色法——这些法是无记的……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, tīṇindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manodhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
在那时,有四蕴,有二处,有二界,有三食,有三根,有一触……有一意界,有非法品处,有非法品界;或者在那时,其他任何缘生的无色法——这些法是无记的……
§567
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
于彼时,什么是行蕴?触、思、寻、伺、心一境性、命根;或者于彼时,其他任何缘已生起的无色诸法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这是于彼时的行蕴……这些法是无记的。
Kiriyā manodhātu. · 唯作意界
Kiriyāmanoviññāṇadhātusomanassasahagatā唯作意识界喜俱
§568
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā somanassasahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, pīti hoti, sukhaṃ hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti, manindriyaṃ hoti, somanassindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
什么法是无记的?于何时,意识界已生起,是唯作,既非善也非不善,也非业果报,与悦俱,以色为所缘,或……以法为所缘,或缘于任何,于彼时,有触、有受、有想、有思、有心、有寻、有伺、有喜、有乐、有心一境性、有精进根、有定根、有意根、有悦根、有命根;或者于彼时,其他任何缘已生起的无色诸法——这些法是无记的。
§569
Katamo tasmiṃ samaye phasso hoti? Yo tasmiṃ samaye phasso phusanā saṃphusanā saṃphusitattaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye phasso hoti…pe….
于彼时,什么是触?于彼时,凡是触、触触、触触性——这是于彼时的触……
§570
Katamā tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye cittassekaggatā hoti.
于彼时,什么是心一境性?于彼时,凡是心的住立、确立、现起、不散乱、不散、不散乱心性、止、定根、定力——这是于彼时的心一境性。
§571
Katamaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti? Yo tasmiṃ samaye cetasiko vīriyārambho nikkamo parakkamo uyyāmo vāyāmo ussāho ussoḷhī thāmo dhiti asithilaparakkamatā anikkhittachandatā anikkhittadhuratā dhurasampaggāho vīriyaṃ vīriyindriyaṃ vīriyabalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye vīriyindriyaṃ hoti.
于彼时,什么是精进根?于彼时,凡是心的精进发起、努力、勤奋、勇猛、精勤、奋发、奋勇、坚固、坚持、不松懈的努力、不舍弃意欲、不舍弃重担、荷担重担、精进、精进根、精进力——这是于彼时的精进根。
§572
Katamaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti? Yā tasmiṃ samaye cittassa ṭhiti saṇṭhiti avaṭṭhiti avisāhāro avikkhepo avisāhaṭamānasatā samatho samādhindriyaṃ samādhibalaṃ – idaṃ tasmiṃ samaye samādhindriyaṃ hoti…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā.
于彼时,什么是定根?于彼时,凡是心的住立、确立、现起、不散乱、不散、不散乱心性、止、定根、定力——这是于彼时的定根……或者于彼时,其他任何缘已生起的无色诸法——这些法是无记的。
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
于彼时,有四蕴、有二处、有二界、有三食、有五根、有一触……有一意识界、有非法品处、有非法品界;或者于彼时,其他任何缘已生起的无色诸法——这些法是无记的……
§573
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
于彼时,什么是行蕴?触、思、寻、伺、喜、心一境性、精进根、定根、命根;或者于彼时,其他任何缘已生起的无色诸法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这是于彼时的行蕴……这些法是无记的。
Kiriyā manoviññāṇadhātu somanassasahagatā. · 唯作意识界喜俱
Kiriyāmanoviññāṇadhātuupekkhāsahagatā唯作意识界舍俱
§574
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā upekkhāsahagatā rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti, vedanā hoti, saññā hoti, cetanā hoti, cittaṃ hoti, vitakko hoti, vicāro hoti, upekkhā hoti, cittassekaggatā hoti, vīriyindriyaṃ hoti, samādhindriyaṃ hoti manindriyaṃ hoti, upekkhindriyaṃ hoti, jīvitindriyaṃ hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
什么是无记法?当意识界生起,是唯作,既非善也非不善,也非业果报,与舍俱,以色为所缘,或……乃至……以法为所缘,或缘于任何,在那时有触、有受、有想、有思、有心、有寻、有伺、有舍、有心一境性、有精进根、有定根、有意根、有舍根、有命根;或者在那时还有其他缘生的无色法——这些法是无记……乃至……
Tasmiṃ kho pana samaye cattāro khandhā honti, dvāyatanāni honti, dve dhātuyo honti, tayo āhārā honti, pañcindriyāni honti, eko phasso hoti…pe… ekā manoviññāṇadhātu hoti, ekaṃ dhammāyatanaṃ hoti, ekā dhammadhātu hoti; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā – ime dhammā abyākatā…pe….
在那时有四蕴、有二处、有二界、有三食、有五根、有一触……乃至……有一意识界、有非法品处、有非法品界;或者在那时还有其他缘生的无色法——这些法是无记……乃至……
§575
Katamo tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti? Phasso cetanā vitakko vicāro cittassekaggatā vīriyindriyaṃ samādhindriyaṃ jīvitindriyaṃ; ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākkhandhaṃ ṭhapetvā saññākkhandhaṃ ṭhapetvā viññāṇakkhandhaṃ – ayaṃ tasmiṃ samaye saṅkhārakkhandho hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
在那时什么是行蕴?触、思、寻、伺、心一境性、精进根、定根、命根;或者在那时还有其他缘生的无色法,除了受蕴、除了想蕴、除了识蕴——这在那时是行蕴……乃至……这些法是无记。
Kiriyā manoviññāṇadhātu upekkhāsahagatā. · 唯作意识界舍俱
Ahetukā kiriyā abyākatā. · 无因唯作无记
Sahetukakāmāvacarakiriyā有因欲界唯作
§576
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye manoviññāṇadhātu uppannā hoti kiriyā neva kusalā nākusalā na ca kammavipākā somanassasahagatā ñāṇasampayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā…pe… somanassasahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇasampayuttā sasaṅkhārena…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā…pe… upekkhāsahagatā ñāṇavippayuttā sasaṅkhārena rūpārammaṇā vā…pe… dhammārammaṇā vā yaṃ yaṃ vā panārabbha , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti …pe… ime dhammā abyākatā…pe… alobho abyākatamūlaṃ…pe… adoso abyākatamūlaṃ…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当意识界生起,是唯作,既非善也非不善,也非业果报,与悦俱、相应智……乃至……与悦俱、相应智、有行……乃至……与悦俱、不相应智……乃至……与悦俱、不相应智、有行……乃至……与舍俱、相应智……乃至……与舍俱、相应智、有行……乃至……与舍俱、不相应智……乃至……与舍俱、不相应智、有行,以色为所缘,或……乃至……以法为所缘,或缘于任何,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记……乃至……无贪是无记根……乃至……无嗔是无记根……乃至……这些法是无记。
Sahetukā kāmāvacarakiriyā. · 有因欲界唯作
Rūpāvacarakiriyā色界唯作
§577
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习色界禅那,是唯作,既非善也非不善,也非业果报,现法乐住,离诸欲……乃至……具足住于初禅,地遍,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
§578
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye rūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ vitakkavicārānaṃ vūpasamā…pe… dutiyaṃ jhānaṃ…pe… tatiyaṃ jhānaṃ…pe… catutthaṃ jhānaṃ…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ…pe… pañcamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati pathavīkasiṇaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习色界禅那,是唯作,既非善也非不善,也非业果报,现法乐住,由于寻伺的止息……乃至……第二禅……乃至……第三禅……乃至……第四禅……乃至……初禅……乃至……具足住于第五禅,地遍,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
Rūpāvacarakiriyā. · 色界唯作
Arūpāvacarakiriyā无色界唯作
§579
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ākāsānañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习无色界禅那,是唯作,既非善也非不善,也非业果报,现法乐住,完全超越色想,灭有对想,不作意种种想,与空无边处想俱,由于舍断乐……乃至……具足住于第四禅,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
§580
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma viññāṇañcāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习无色界禅那,是唯作,既非善也非不善,也非业果报,现法乐住,完全超越空无边处,与识无边处想俱,由于舍断乐……乃至……具足住于第四禅,在那时有触……乃至……有不散乱……乃至……这些法是无记。
§581
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ākiñcaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati , tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习无色界禅那,唯作的,既非善也非不善,也非业果报,现法乐住,完全超越识无边处,具有无所有处想,由于舍断乐……(中略)……具足住于第四禅那,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是无记法。
§582
Katame dhammā abyākatā? Yasmiṃ samaye arūpāvacaraṃ jhānaṃ bhāveti kiriyaṃ neva kusalaṃ nākusalaṃ na ca kammavipākaṃ diṭṭhadhammasukhavihāraṃ sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanasaññāsahagataṃ sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti…pe… ime dhammā abyākatā…pe… alobho abyākatamūlaṃ…pe… adoso abyākatamūlaṃ…pe… amoho abyākatamūlaṃ…pe… ime dhammā abyākatā.
什么是无记法?当修习无色界禅那,唯作的,既非善也非不善,也非业果报,现法乐住,完全超越无所有处,具有非想非非想处想,由于舍断乐……(中略)……具足住于第四禅那,在那时有触……(中略)……有不散乱……(中略)……这些是无记法……(中略)……无贪是无记根……(中略)……无嗔是无记根……(中略)……无痴是无记根……(中略)……这些是无记法。
Arūpāvacarakiriyā. · 无色界唯作
Kiriyā abyākatā. · 唯作无记
Cittuppādakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ. · 心生起篇完