4. Aṭṭhakathākaṇḍo
4. Aṭṭhakathākaṇḍo四、注疏品
Tikaatthuddhāravaṇṇanā
注释义之显扬
§1384
1384. Idāni nikkhepakaṇḍānantaraṃ ṭhapitassa aṭṭhakathākaṇḍassa vaṇṇanākkamo anuppatto. Kasmā panetaṃ aṭṭhakathākaṇḍaṃ nāma jātanti? Tepiṭakassa buddhavacanassa atthaṃ uddharitvā ṭhapitattā. Tīsupi hi piṭakesu dhammantaraṃ āgataṃ aṭṭhakathākaṇḍeneva paricchinditvā vinicchitaṃ suvinicchitaṃ nāma hoti. Sakale abhidhammapiṭake nayamaggaṃ mahāpakaraṇe pañhuddhāraṃ gaṇanacāraṃ asallakkhentenāpi aṭṭhakathākaṇḍatoyeva samānetuṃ vaṭṭati.
1384. 现在投掷篇之后，设立的注疏篇的讲说已经未能完成。为何称此为注疏篇？因它是在三藏佛语的意义上加以提升和阐发而形成的。三藏中，三藏还存在差别，但唯有注疏篇是经过划分、辨析并极其详细周密的解释。即使整个阿毗达摩藏中关于理论法则的主要论著、复述和问答等内容，也仍不断以注疏篇作为同等标准来统一整理。
Kuto pabhavaṃ pana etanti? Sāriputtattherappabhavaṃ. Sāriputtatthero hi ekassa attano saddhivihārikassa nikkhepakaṇḍe atthuddhāraṃ sallakkhetuṃ asakkontassa aṭṭhakathākaṇḍaṃ kathetvā adāsi. Idaṃ pana mahāaṭṭhakathāyaṃ paṭikkhipitvā idaṃ vuttaṃ – abhidhammo nāma na sāvakavisayo, na sāvakagocaro; buddhavisayo esa, buddhagocaro. Dhammasenāpati pana saddhivihārikena pucchito taṃ ādāya satthu santikaṃ gantvā sammāsambuddhassa kathesi. Sammāsambuddho tassa bhikkhuno aṭṭhakathākaṇḍaṃ kathetvā adāsi. Kathaṃ? Bhagavā hi ‘katame dhammā kusalā’ti pucchi. ‘Kusalā dhammā nāma katame’ti sallakkhesīti attho. Athassa tuṇhībhūtassa ‘nanu yaṃ mayā katame dhammā kusalā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotītiādinā nayena bhūmibhedato kusalaṃ dassitaṃ, sabbampi taṃ catūsu bhūmīsu kusalaṃ, ime dhammā kusalā’ti iminā nayena kaṇṇikaṃ kaṇṇikaṃ ghaṭaṃ ghaṭaṃ gocchakaṃ gocchakaṃ katvā atthuddhāravasena kusalādidhamme dassento kathetvā adāsi.
那么此注疏篇起源为何？源自长老沙利夫多。沙利夫多长老因不能为自身入依的投掷篇即释义篇详细标记注释，遂作成注疏篇并传授。此乃于大注疏集之中被排除者，传承云——所谓阿毗达摩非俗弟子之所及，非俗弟子所关切；唯有佛所及、佛所摄。法军长率领信徒入依者，着手问讯正觉世尊，将注疏篇示现交付。佛陀如何示现？世尊问曰：「何者为善法？」即问「何者为名善法」之义。随其寂静状态，世尊即从「我所造善法为何？」起，依次表述感官所缘善法不同境地，逐一标记，详尽阐述善法始末，示现并传授。
Tattha catūsūti kāmāvacararūpāvacarārūpāvacaraapariyāpannāsu. Kusalanti phassādibhedaṃ kusalaṃ. Ime dhammā kusalāti ime sabbepi tāsu tāsu bhūmīsu vuttā phassādayo dhammā kusalā nāma.
此中四者谓乃欲界行、色界行、无色界行及其周遍。所谓善者，即触及等境所显善法。此诸法皆称为善法，且皆于前述四大境界中所现触法皆属善法。
§1385
1385. Akusalānaṃ pana bhūmivasena bhedābhāvato dvādasa akusalacittuppādāti āha. Tattha uppajjatīti uppādo. Cittameva uppādo cittuppādo. Desanāsīsameva cetaṃ. Yathā pana ‘rājā āgato’ti vutte amaccādīnampi āgamanaṃ vuttameva hoti, evaṃ ‘cittuppādā’ti vutte tehi sampayuttadhammāpi vuttāva hontīti. Sabbattha cittuppādaggahaṇena sasampayuttadhammaṃ cittaṃ gahitanti veditabbaṃ. Ito paraṃ catūsu bhūmīsu vipākotiādīnaṃ sabbesampi tikadukabhājanīyapadānaṃ attho, vedanāttikādīsu ca sukhādīnaṃ navattabbatā heṭṭhā vuttanayeneva pāḷiyatthaṃ vīmaṃsitvā veditabbā. Visesamattameva pana vakkhāma.
1385. 然而关于不善法，因境界无差别，故仅有十二不善心生起。此中「生起」谓生起现象，专指心之生起，即心的生起。传授时亦称为心。譬犹「王来临」即国王来到一般，虽王以外诸王也称来临，依此类推心的生起亦泛指与之相关的多种现象。普遍而言，应观察心之生起与相关现象，作为了解之法。今后关于四果及其余有关苦乐之果报，依三分法加以划分，分别详述。其中特别说明最具特色者。
§1420
1420. Tattha parittārammaṇattike tāva sabbo kāmāvacarassa vipākoti ettha dvipañcaviññāṇāni cakkhupasādādayo nissāya niyameneva iṭṭhāniṭṭhādibhede rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbadhamme ārabbha pavattantīti parittārammaṇāni. Kusalākusalavipākā pana dve manodhātuyo hadayavatthuṃ nissāya cakkhuviññāṇādīnaṃ anantarā niyamato rūpādīneva ārabbha pavattantīti parittārammaṇā. Kusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātu somanassasahagatā pañcadvāre santīraṇavasena chasu dvāresu tadārammaṇavasenāti niyamato rūpādīni cha parittārammaṇāneva ārabbha pavattatīti parittārammaṇā. Kusalākusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātudvayaṃ pañcadvāre santīraṇavasena chasu dvāresu tadārammaṇavasena niyamato rūpādīni cha parittārammaṇāneva ārabbha pavattati. Paṭisandhivasena pavattamānampi parittaṃ kammaṃ kammanimittaṃ gatinimittaṃ vā ārammaṇaṃ karoti, pavattiyaṃ bhavaṅgavasena, pariyosāne cutivasena pavattamānampi tadeva ārammaṇaṃ karotīti parittārammaṇaṃ. Aṭṭha pana sahetukavipākacittuppādā ettha vuttanayeneva tadārammaṇavasena paṭisandhibhavaṅgacutivasena ca parittadhammeyeva ārabbha pavattanti. Kiriyamanodhātu pañcadvāre rūpādīni ārabbha pavattati. Somanassasahagatāhetukakiriyamanoviññāṇadhātu chasu dvāresu paccuppanne manodvāre atītānāgatepi paritte rūpādidhammeyeva ārabbha khīṇāsavānaṃ pahaṭṭhākāraṃ kurumānā pavattatīti parittārammaṇā. Evamime pañcavīsati cittuppādā ekanteneva parittārammaṇāti veditabbā.
1420. 关于遍行观（parittārammaṇa），是指所有欲界行之果报，基于五类识——眼识等，依其规律分别于喜好与厌恶等差别之中开始发生对应之色、声、香、味、触诸法之现象，称为遍行观。善不善果报之缘起，在于心识所依着的两种心元素（manodhātu）及其住处——心宫（hadayavatthu），由眼识等紧随其后而依规律分别于色等境中发生遍行观。基于善不善果报之因，某特定意识元素伴随喜悦，依五门通达而出现六门入，导致境界依规律分别于六处乃至六门中产生遍行观。善不善果报之因，依规律在五门通达与六门中分别于众多色等遍行观中起始。因缘连接和续存时，无论行为、行为标的与所往处如何，均呈现遍行。行程终了时亦如是。具有八种缘起果报心生起，如同此处所述，依缘起场境形成续存心生起，并于遍行果报中起始。活跃之意识元素在五门中起始色等现象。喜悦伴随缘起心元素，于六门中出现对应之遍行，起始于色等。解释此二心元素依缘于五门通达与六门通达，依规律于色等遍行中起始。能知此即二十五种心生起专属于遍行观之见。
§1421
1421. Viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanadhammā attano attano heṭṭhimaṃ samāpattiṃ ārabbha pavattanato mahaggatārammaṇā. Eva maggaphaladhammā nibbānārammaṇattā appamāṇārammaṇā.
识根（识处）及其对应的境界与想境界相同，分别产生分别相承的次第，开始于自我内心中最低的境界而因缘而生起，因此称为大境界之着。正如道果之境界，因无量之涅槃之境界生起，故亦称为无量之着。
Kusalato cattāro kiriyato cattāroti aṭṭha ñāṇavippayuttacittuppādā sekkhaputhujjanakhīṇāsavānaṃ asakkaccadānapaccavekkhaṇadhammasavanādīsu kāmāvacaradhamme ārabbha pavattikāle parittārammaṇā. Atipaguṇānaṃ paṭhamajjhānādīnaṃ paccavekkhaṇakāle mahaggatārammaṇā. Kasiṇanimittādipaññattipaccavekkhaṇakāle navattabbārammaṇā. Akusalato cattāro diṭṭhigatasampayuttacittuppādā pañcapaṇṇāsāya kāmāvacaradhammānaṃ ‘satto satto’ti parāmasanaassādanābhinandanakāle parittārammaṇā. Tenevākārena sattavīsati mahaggatadhamme ārabbha pavattikāle mahaggatārammaṇā. Paṇṇattidhamme ārabbha pavattanakāle siyā navattabbārammaṇā. Diṭṭhivippayuttānaṃ teyeva dhamme ārabbha kevalaṃ assādanābhinandanavasena, pavattiyaṃ paṭighasampayuttānaṃ domanassavasena, vicikicchāsampayuttacittuppādassa aniṭṭhaṅgatavasena, uddhaccasahagatassa vikkhepavasena avūpasamavasena ca pavattiyaṃ parittamahaggatanavattabbārammaṇatā veditabbā. Etesu pana ekadhammopi appamāṇe ārabbha pavattituṃ na sakkoti, tasmā na appamāṇārammaṇā.
善法有四，行法亦四，八法乃是具慧眼心生起之法，适用于断除了烦恼之沙门、外道等诸众，开始于随观察所闻之善法，起于缠欲法中的防护境界。首禅等极善境界，于观察之时生起，具大境界之着。依五识遍相（如五种前行相）及其它观相观察时，名为九十重着。非善法有四，依见解所生之心，五十五种欲缠中，彼心于等法中祛除他心，生起安住满足之称荣。正因如是，二十七种大境界初生之时，即起于大境界之着。言说已成之法开始生起时，固有安全防护与大境界轮回九十重着。探讨邪见相对应的三法，始于纯粹庇护与欢迎，生起时，伴随憎恶障碍及疑惑心的迷乱与散乱，则为防护略减。故于生起时，防护之大境界有所减少。若于此中任何一法，不能生起于无量境界，故不能称为无量之着。
Kusalato cattāro kiriyato cattāroti aṭṭha ñāṇasampayuttacittuppādā sekkhaputhujjanakhīṇāsavānaṃ sakkaccadānapaccavekkhaṇadhammasavanādīsu yathāvuttappakāre dhamme ārabbha pavattikāle parittamahaggatanavattabbārammaṇā honti. Gotrabhukāle lokuttaradhamme paccavekkhaṇakāle ca nesaṃ appamāṇārammaṇatā veditabbā.
善法有四，行法亦四，八法相续于具有智慧的心所生，沙门及断尽烦恼者于与授受观察相关之法，一切皆依正当方法，于生起时具防护之大境界。于出家时及超越世俗法之观察时，观察这些法时，可识别其无量之着。
Yaṃ panetaṃ rūpāvacaracatutthajjhānaṃ taṃ sabbatthapādakacatutthaṃ ākāsakasiṇacatutthaṃ ālokakasiṇacatutthaṃ brahmavihāracatutthaṃ ānāpānacatutthaṃ iddhividhacatutthaṃ dibbasotacatutthaṃ cetopariyañāṇacatutthaṃ yathākammupagañāṇacatutthaṃ dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ pubbenivāsañāṇacatutthaṃ anāgataṃsañāṇacatutthanti kusalatopi kiriyatopi dvādasavidhaṃ hoti.
此四禅乃是出色布施四禅、空遍四禅、光遍四禅、梵行居住四禅、入出息念四禅、神通力四禅、天耳四禅、心所智四禅、业果智四禅、天眼智四禅、前世知识四禅、未来知识四禅，善与行两方面共有十二种。
Tattha ‘sabbatthapādakacatutthaṃ’ nāma aṭṭhasu kasiṇesu catutthajjhānaṃ. Tañhi vipassanāyapi pādakaṃ hoti, abhiññānampi, nirodhassāpi, vaṭṭassāpi pādakaṃ hotiyevāti sabbatthapādakanti vuttaṃ. ‘Ākāsakasiṇaālokakasiṇacatutthāni’ pana vipassanāyapi abhiññānampi vaṭṭassāpi pādakāni honti, nirodhapādakāneva na honti. ‘Brahmavihāraānāpānacatutthāni’ vipassanāya ceva vaṭṭassa ca pādakāni honti, abhiññānaṃ pana nirodhassa ca pādakāni na honti. Tattha dasavidhampi kasiṇajjhānaṃ kasiṇapaṇṇattiṃ ārabbha pavattattā, brahmavihāracatutthaṃ sattapaṇṇattiṃ ārabbha pavattattā, ānāpānacatutthaṃ nimittaṃ ārabbha pavattattā parittādivasena navattabbadhammārammaṇato navattabbārammaṇaṃ nāma hoti.
其中所谓“出色布施四禅”是在八种遍相界所现四禅，禅定修习中亦是通用之基础，觉知、神通及止灭皆是此基础所依，故称之为“全处基础”。“空遍四禅”及“光遍四禅”禅定对觉知及神通有基础，但对止灭无基础。“梵行居住”与“入出息念四禅”既是觉知基础亦是止止基础，但非神通及止灭基础。于这里，十种遍相禅定起始时，缘于禅定对法之遍相，七十五种梵行居住四禅起始时亦是，入出息念四禅以缘相为起始，而前四种以防护诸相为缘起，故称护境遍相为大小限界。
‘Iddhividhacatutthaṃ’ parittamahaggatārammaṇaṃ hoti. Kathaṃ? Tañhi yadā kāyaṃ cittasannissitaṃ katvā adissamānena kāyena gantukāmo cittavasena kāyaṃ pariṇāmeti, mahaggatacitte samodahati, samāropeti, tadā upayogaladdhaṃ ārammaṇaṃ hotīti katvā rūpakāyārammaṇato parittārammaṇaṃ hoti. Yadā cittaṃ kāyasannissitaṃ katvā dissamānena kāyena gantukāmo kāyavasena cittaṃ pariṇāmeti, pādakajjhānacittaṃ rūpakāye samodahati, samāropeti, tadā upayogaladdhaṃ ārammaṇaṃ hotīti katvā mahaggatacittārammaṇato mahaggatārammaṇaṃ hoti.
“神通力四禅”是防护极大境界。如何理解？当身心相依，心欲外现，依所现身而转变心所，便成大境界心，借此获得之业触便是防护境界。若心身相依，以肉体为心之见所，反之转变心，则防护境界即依大境界心起。
‘Dibbasotacatutthaṃ’ saddaṃ ārabbha pavattattā ekantaparittārammaṇameva. ‘Cetopariyañāṇacatutthaṃ’ parittamahaggataappamāṇārammaṇaṃ hoti. Kathaṃ? Tañhi paresaṃ kāmāvacaracittajānanakāle parittārammaṇaṃ hoti, rūpāvacarārūpāvacaracittajānanakāle mahaggatārammaṇaṃ, maggaphalajānanakāle appamāṇārammaṇaṃ hoti. Ettha ca puthujjano sotāpannassa cittaṃ na jānāti, sotāpanno vā sakadāgāmissāti evaṃ yāva arahato netabbaṃ. Arahā pana sabbesaṃ cittaṃ jānāti. Aññopi ca uparimo heṭṭhimassāti ayaṃ viseso veditabbo. ‘Yathākammupagañāṇacatutthaṃ’ kāmāvacarakammajānanakāle parittārammaṇaṃ hoti, rūpāvacarārūpāvacarakammajānanakāle mahaggatārammaṇaṃ.
“天耳知第四”者，由于声音缘起，呈现为专一而有别的境界。“心所知识第四”则为分别大小不等的境界。何以故？此中祇于他众欲境心生起的认知境为分别界，于色境及非色境心生起的认知境为广大界，于道果知见境为不等界。其中，凡夫未能知晓已得声闻果者的心；声闻有时至多仅知至初果，乃至阿拉汉则遍知一切心。又当知此中诸心大小强弱亦不等。“如业所生识第四”，于欲境业所生识时为分别境，色界及非色界业所生识时为广大境。
‘Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ’ rūpārammaṇattā ekantaparittārammaṇameva. ‘Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ’ parittamahaggataappamāṇanavattabbārammaṇaṃ hoti. Kathaṃ? Tañhi kāmāvacarakkhandhānussaraṇakāle parittārammaṇaṃ hoti. Rūpāvacarārūpāvacarakkhandhānussaraṇakāle mahaggatārammaṇaṃ. Atīte attanā vā parehi vā bhāvitamaggaṃ sacchikataphalañca anussaraṇakāle appamāṇārammaṇaṃ. Atīte buddhā maggaṃ bhāvayiṃsu, phalaṃ sacchākaṃsu, nibbānadhātuyā parinibbāyiṃsūti chinnavaṭumakānussaraṇavasena maggaphalanibbānapaccavekkhaṇatopi appamāṇārammaṇaṃ. Atīte ‘vipassī nāma bhagavā’ ahosi . Tassa ‘bandhumatī nāma nagaraṃ ahosi, bandhumā nāma rājā pitā, bandhumatī nāma mātā’tiādinā nayena nāmagottapathavīnimittādianussaraṇakāle navattabbārammaṇaṃ hoti.
“天眼知第四”者，专于色界境界，知觉为专一且分别之境。“宿命知第四”则为大小不等，有分别之境。何以故？在于其于欲界色蕴忆念时为分别境，于色界及非色界色蕴忆念时为广大境；忆念过去自己或他人所修诸道及其实证果报时，为不等境。昔日诸佛已依该道成就，实证果报，至无余涅槃，此涅槃只为断尽烦恼，忆念取止，道、果、涅槃之观亦为不等境。又如昔日有“毗婆尸佛”，忆念以其地名族姓等缘起，则为分别且大小不等之境界。
‘Anāgataṃsañāṇacatutthe’pi eseva nayo. Tampi ayaṃ anāgate ‘kāmāvacare nibbattissatī’ti jānanakāle parittārammaṇaṃ hoti. ‘Rūpāvacare vā arūpāvacare vā nibbattissatī’ti jānanakāle mahaggatārammaṇaṃ. ‘Maggaṃ bhāvessati phalaṃ sacchikarissati’ ‘nibbānadhātuyā parinibbāyissatī’ti jānanakāle appamāṇārammaṇaṃ. Anāgate ‘‘metteyyo nāma bhagavā uppajjissati, subrahmā nāmassa brāhmaṇo pitā bhavissati, brahmavatī nāma brāhmaṇī mātā bhavissatī’’tiādinā nayena nāmagottajānanakāle navattabbārammaṇaṃ hoti.
“未来知第四”者，亦有如是分别。此于未来“于欲界中将生起”之知觉时为分别境，于“色界或非色界中将生起”之知为广大境，于“将修道，证果，得无余涅槃”之知为不等境。未来“弥提耶佛将出世，梵天名婆罗门为父，婆罗门女为母”等以姓名族姓缘起时，为分别且大小不等之境界。
Arūpāvacaracatutthaṃ pana āsavānaṃ khayacatutthañca pāḷiyaṃ āgataṭṭhāneyeva kathessāmi. Kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu upekkhāsahagatā sabbesampi etesaṃ kusalākusalakiriyacittānaṃ purecārikā. Tassā tesu vuttanayeneva ārammaṇabhedo veditabbo. Pañcadvāre pana voṭṭhabbanavasena pavattiyaṃ ekantaparittārammaṇāva hoti. Rūpāvacaratikacatukkajjhānādīni parittādibhāvena navattabbadhammaṃ ārabbha pavattito navattabbārammaṇāni. Ettha hi rūpāvacarāni pathavīkasiṇādīsu pavattanti, ākāsānañcāyatanaṃ ugghāṭimākāse, ākiñcaññāyatanaṃ viññāṇāpagameti.
“非色界知第四”者，则专论烦恼之断尽。此处将论行动因缘与心识界之不分别相。于此诸中，行心之善恶动机所有之前缘如五门而生起，原因缘互相起动，呈现专一分别境界。色界相续如地等境起，天界空处及识处则逐渐生起解脱视界。
§1429
1429. Maggārammaṇattike ādimhi vuttā aṭṭha ñāṇasampayuttacittuppādā sekkhāsekkhānaṃ attanā paṭividdhamaggānaṃ paccavekkhaṇakāle maggārammaṇā, maggena pana asahajātattā na maggahetukā, attanā paṭividdhamaggaṃ garuṃ katvā paccavekkhaṇakāle ārammaṇādhipativasena maggādhipatino, aññadhammārammaṇakāle na vattabbā maggārammaṇātipi maggādhipatinotipi. Cattāro ariyamaggā maggasaṅkhātassa maggasampayuttassa vā hetuno atthitāya ekantato maggahetukāva. Vīriyaṃ pana vīmaṃsaṃ vā jeṭṭhakaṃ katvā maggabhāvanākāle sahajātādhipatinā siyā maggādhipatino, chandacittānaṃ aññatarajeṭṭhakakāle siyā na vattabbā maggādhipatinoti.
于修道证悟之所缘处，先说八种具足智慧相续生起之心，即分为初学与非初学者。对先已得之道，虽重视考察反观，但不生为道之原因。于他法境界亦不现所谓超越道所缘之心。四圣道为由，独立为真实道之缘。于勤奋与调伏考察阶段，由于内在先天主人，自成道之主宰；但某些心因欲念旺盛而非主宰，此不可作道主之说。
Dvādasavidhe rūpāvacaracatutthajjhāne sabbatthapādakacatutthādīni nava jhānāni neva maggārammaṇāni na maggahetukāni na maggādhipatīni. Cetopariyañāṇapubbenivāsañāṇaanāgataṃsañāṇacatutthāni pana ariyānaṃ maggacittajānanakāle maggārammaṇāni honti, maggena pana asahajātattā na maggahetukāni, maggaṃ garuṃ katvā appavattito na maggādhipatīni. Kasmā panetāni na maggaṃ garuṃ karontīti? Attano mahaggatatāya. Yathā hi rājānaṃ sabbo loko garuṃ karoti, mātāpitaro pana na karonti. Na hi te rājānaṃ disvā āsanā vuṭṭhahanti, na añjalikammādīni karonti, daharakāle voharitanayeneva voharanti. Evametānipi attano mahaggatatāya na maggaṃ garuṃ karonti.
十二种色界禅定中，包括四根本禅定等九种禅定，均非道所缘、非道之缘、非道主宰。唯于心所知五蕴之宿命知、心所知识、未来知这三第四心，在圣者生起道心时为道所缘，但非由道而生，证悟后又非道主宰。何以不重视此为道？因其广大程度。譬如天下众人皆尊敬国王，唯父母不然。父母未见国王，亦不献座礼拜，犹如幼孩行事。此理亦同，因其广大殊异，故不重道法。
Kiriyāhetukamanoviññāṇadhātupi ariyānaṃ maggapaccavekkhaṇakāle paccavekkhaṇapurecārikattā maggārammaṇā hoti, maggena asahajātattā pana na maggahetukā, maggaṃ garuṃ katvā appavattito na maggādhipati. Kasmā garuṃ na karotīti? Attano ahetukatāya hīnatāya jaḷatāya. Yathā hi rājānaṃ sabbo loko garuṃ karoti, attano parijanā pana khujjavāmanakaceṭakādayo attano aññāṇatāya paṇḍitamanussā viya nātigaruṃ karonti, evameva idampi cittaṃ attano ahetukatāya hīnatāya jaḷatāya maggaṃ garuṃ na karoti.
行为的缘起识心根，虽于圣者之道中于究竟路径反观时，观察前行而成道所缘，但道缘非天生的，诚重不轻转，非道所支配。何以故，若不重视？因自己缺乏缘起性、不足与迟钝。譬如，诸王被天下人敬重，其亲属却因无学犹如偃卧弱者，甚为不敬。此心亦然，因自身无缘起性、无力且迟钝，故不重视正道。
Ñāṇavippayuttakusalādīni ñāṇābhāvena ceva lokiyadhammārammaṇatāya ca maggārammaṇādibhāvaṃ na labhanti, navattabbārammaṇāneva hontīti veditabbānīti.
与智慧断绝的善行根等，因智慧光明，世间法的道路之相及其初生状态皆不得，唯当知其为新近生起的第一起始之相。
§1432
1432. Atītārammaṇattike viññāṇañcāyatananevasaññānāsaññāyatanadhammā heṭṭhā atītasamāpattiṃ ārabbha pavattitā ekantena atītārammaṇāva.
1432。在过去观察境界者中，识心亦如六处中之想境、无想境具，有一过往进入之后，遂于过去观察境界一意专注而转。
§1433
1433.Niyogā anāgatārammaṇā natthīti niyamena pāṭiyekkaṃ cittaṃ anāgatārammaṇaṃ nāma natthi. Nanu ca anāgataṃsañāṇaṃ ekantena anāgatārammaṇaṃ, cetopariyañāṇampi anāgataṃ ārabbha pavattatīti? No na pavattati. Pāṭiyekkaṃ pana etaṃ ekaṃ cittaṃ nāma natthi. Rūpāvacaracatutthajjhānena saṅgahitattā aññehi mahaggatacittehi missakaṃ hoti. Tena vuttaṃ ‘niyogā anāgatārammaṇā natthī’ti.
1433。指定者中无未来观境，谓依律不存在唯有一心未来观境。然未来识心并非唯有未来观境，心上知识亦从未来起动乎？否，不起。且唯有一识不名为指定。以色行第四禅聚合，复被别大心混合。因此说「指定者中无未来观境」。
§1434
1434. Dvipañcaviññāṇāni , tisso manodhātuyo ca paccuppannesu rūpādīsu pavattito paccuppannārammaṇā nāma. Dasa cittuppādāti ettha aṭṭha tāva sahetukā devamanussānaṃ paṭisandhiggahaṇakāle kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha pavattiyaṃ atītārammaṇā. Bhavaṅgacutikālesupi eseva nayo. Gatinimittaṃ pana ārabbha paṭisandhiggahaṇakāle tato paraṃ bhavaṅgakāle ca paccuppannārammaṇā. Tathā pañcadvāre tadārammaṇavasena pavattiyaṃ. Manodvāre pana atītānāgatapaccuppannārammaṇānaṃ javanānaṃ ārammaṇaṃ gahetvā pavattito atītānāgatapaccuppannārammaṇā. ‘Kusalavipākāhetukaupekkhāsahagatamanoviññāṇadhātuya’mpi eseva nayo. Kevalañhi sā manussesu jaccandhādīnaṃ paṭisandhi hoti. Pañcadvāre ca santīraṇavasenāpi paccuppannārammaṇā hotīti ayamettha viseso. ‘Somanassasahagatā’ pana pañcadvāre santīraṇavasena tadārammaṇavasena ca paccuppannārammaṇā hoti. Manodvāre tadārammaṇavasena sahetukavipākā viya atītānāgatapaccuppannārammaṇāti veditabbā.
1434。二十五识，三心根中，与色等外境同时生起者名现行现境识。其中十心起，是八识中诸缘起者，于天人转生时起，或因业缘起。活用切换时亦如是。转向因缘起时，现行现境识生起。五窍门处当时以现行现境识种种通过障碍方式而起。心门处，结合过去、未来、现在三现境迅速生起现境。此可知谓「俱有善果缘偏无记的识心根」。唯在人间月光等为转生所用，此为特别。且因快乐伴随五窍门，以障碍突破及现起现境而成。心门处现境以之为因，成为过去、未来及现在之识，善恶果之缘聚合识，即可知。
‘Akusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātu’ pana kusalavipākāya upekkhāsahagatāhetukāya samānagatikā eva. Kevalañhi sā āpāyikānaṃ paṭisandhibhavaṅgacutivasena pavattatīti ayamettha viseso. ‘Kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu’ somanassasahagatā khīṇāsavānaṃ pañcadvāre pahaṭṭhākāraṃ kurumānā paccuppannārammaṇā hoti. Manodvāre atītādibhede dhamme ārabbha hasituppādavasena pavattiyaṃ atītānāgatapaccuppannārammaṇā hoti.
「不善果缘识心根」与善果缘识同理，俱随无记缘故共行。唯此乃恶趣生转生活用时之现境识，故有特殊。行为缘起识心根，伴随快乐，断尽染污者于五窍门处产生明晰轮廓现行现境识。心门处于过去分别境界不同，因产生笑法而生起过去未来及现行现境识。
Kāmāvacarakusalantiādīsu kusalato tāva cattāro ñāṇasampayuttacittuppādā. Sekkhaputhujjanānaṃ atītādibhedāni khandhadhātuāyatanāni sammasantānaṃ paccavekkhantānaṃ atītānāgatapaccuppannārammaṇā honti. Paṇṇattinibbānapaccavekkhaṇe navattabbārammaṇā. Ñāṇavippayuttesupi eseva nayo . Kevalañhi tehi maggaphalanibbānapaccavekkhaṇā natthi. Ayamevettha viseso.
由于善行如贪欲之流的善根，遂生四种具足智慧的心。受学之人观察五蕴、界、处三法中以过去为起点之分别，详查过去、未来及现在之相。关于名称止灭的观察，有九种不同的相。即使是具智慧的心，此理亦同。唯独对于道、果、止灭的观察并无此等分别。此处有所特别。
Akusalato cattāro diṭṭhisampayuttacittuppādā atītādibhedānaṃ khandhadhātuāyatanānaṃ assādanābhinandanaparāmāsakāle atītādiārammaṇā honti. Paṇṇattiṃ ārabbha assādentassa abhinandantassa ‘satto satto’ti parāmasitvā gaṇhantassa navattabbārammaṇā honti. Diṭṭhivippayuttesupi eseva nayo. Kevalañhi tehi parāmāsaggahaṇaṃ natthi. Dve paṭighasampayuttacittuppādā atītādibhede dhamme ārabbha domanassitānaṃ atītādiārammaṇā, paṇṇattiṃ ārabbha domanassitānaṃ navattabbārammaṇā. Vicikicchuddhaccasampayuttā tesu eva dhammesu aniṭṭhaṅgatabhāvena ceva uddhatabhāvena ca pavattiyaṃ atītānāgatapaccuppannanavattabbārammaṇā. Kiriyato aṭṭha sahetukacittuppādā kusalacittuppādagatikā eva. Kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu upekkhāsahagatā pañcadvāre voṭṭhabbanavasena pavattiyaṃ paccuppannārammaṇāva . Manodvāre atītānāgatapaccuppannārammaṇānañceva paṇṇattinibbānārammaṇānañca javanānaṃ purecārikakāle atītānāgatapaccuppannanavattabbārammaṇā.
由不善法产生四种执持见的心，于观察过去等诸法的五蕴、界、处时，是于置入、欢迎、骄慢等时，存在过去等相。由名称开始，执持、欢迎者等乃有九种不同之相。分别执持见的心亦同。唯此等不盛受受取执持无。两种随瞋怒生起的心，于观察过去等法时，由于随瞋的不悦，则有过去等相；以名称开始，随不悦心则有九种分别之相。由疑惑及昏沉心随起于此等法，因缘恶劣与高盛之状态，流转于过去、未来、现在各不同之九相。由行为起的八种因缘心，皆为善法生之心。依行为因缘并非识界，乃无分别、随专注五门运转观察的现在相。于意门，观察过去、未来、现在相与名称止灭相等九种，正在行事之前，流转于过去、未来、现在不同之相，故应观察。
Yathāvuttappabhede rūpāvacarajjhāne sabbatthapādakacatutthaṃ ākāsakasiṇacatutthaṃ ālokakasiṇacatutthaṃ brahmavihāracatutthaṃ ānāpānacatutthanti imāni pañca navattabbārammaṇāneva. ‘Iddhividhacatutthaṃ’ kāyavasena cittaṃ pariṇāmentassa atītapādakajjhānacittaṃ ārabbha pavattanato atītārammaṇaṃ. Mahādhātunidhāne mahākassapattherādīnaṃ viya anāgataṃ adhiṭṭhahantānaṃ anāgatārammaṇaṃ hoti. Mahākassapatthero kira mahādhātunidhānaṃ karonto anāgate aṭṭhārasavassādhikāni dve vassasatāni ime gandhā mā sussiṃsu, pupphāni mā milāyiṃsu, dīpā mā nibbāyiṃsūti adhiṭṭhahi. Sabbaṃ tatheva ahosi. Assaguttatthero vattaniyasenāsane bhikkhusaṅghaṃ sukkhabhattaṃ bhuñjamānaṃ disvā ‘udakasoṇḍi divase divase, purebhattaṃ dadhirasā hotū’ti adhiṭṭhahi. Purebhattaṃ gahitaṃ dadhirasaṃ hoti pacchābhatte pākatikameva. Kāyaṃ pana cittasannissitaṃ katvā adissamānena kāyena gamanakāle, aññassa vā pāṭihāriyassa karaṇakāle, kāyaṃ ārabbha pavattattā paccuppannārammaṇaṃ hoti.
如前所述，在色法流转之修习，即止于脚四禅、空界四禅、光明四禅、梵行四禅、入出息念四禅，这五者均为九种分別之相。所谓「神变化四禅」，乃以身为媒介，因心转变由脚禅心开始流转，于过去相起。于大界宝藏处，犹如长老咖萨巴等，修持未来所依，未来相之现起。长老咖萨巴于未来曾发誓：十八年以上，两百年间，此香不坏，花不开尽，灯不灭绝；咸如所誓。长老阿沙基见众比库居常足食，心生誓愿：愿日日如沾露般清凉，先食成乳酪，后得熟饭；却以身为依施教行，时行时止，显于身行时，见于身，由他施法时，乃至由身发愿，皆现有所分别相。
‘Dibbasotacatutthaṃ’ vijjamānasaddameva ārabbha pavattito paccuppannārammaṇaṃ hoti. Cetopariyañāṇacatutthaṃ atīte sattadivasabbhantare anāgate sattadivasabbhantare paresaṃ cittaṃ jānantassa atītārammaṇaṃ anāgatārammaṇañca hoti. Sattadivasātikkame pana taṃ jānituṃ na sakkoti. Atītānāgataṃsañāṇānañhi esa visayo. Na etassa paccuppannajānanakāle pana paccuppannārammaṇaṃ hoti.
所谓「天耳四禅」，随闻声音起，乃从过去相转变流转至现在相。所谓心上知识四禅，于过去七日内，乃知他人心相，于未来七日内知他人心相，故现存在过去相及未来相。但超过七日则不可能知。此为对过去、未来心所分别之相。于当前知现时，并非现行分别相。
Paccuppannañca nāmetaṃ tividhaṃ – khaṇapaccuppannaṃ santatipaccuppannaṃ addhāpaccuppannañca. Tattha uppādaṭṭhitibhaṅgappattaṃ ‘khaṇapaccuppannaṃ’. Ekadvisantativārapariyāpannaṃ ‘santatipaccuppannaṃ’. Tattha andhakāre nisīditvā ālokaṭṭhānaṃ gatassa na tāva ārammaṇaṃ pākaṭaṃ hoti; yāva pana taṃ pākaṭaṃ hoti, etthantare ekadvisantativārā veditabbā. Ālokaṭṭhāne vicaritvā ovarakaṃ paviṭṭhassāpi na tāva sahasā rūpaṃ pākaṭaṃ hoti; yāva taṃ pākaṭaṃ hoti, etthantare ekadvisantativārā veditabbā. Dūre ṭhatvā pana rajakānaṃ hatthavikāraṃ ghaṇḍibherīādiākoṭanavikārañca disvāpi na tāva saddaṃ suṇāti; yāva pana taṃ suṇāti, etasmimpi antare ekadvisantativārā veditabbā. Evaṃ tāva majjhimabhāṇakā. Saṃyuttabhāṇakā pana ‘rūpasantati arūpasantatī’ti dve santatiyo vatvā, ‘udakaṃ akkamitvā gatassa yāva tīre akkantaudakalekhā na vippasīdati, addhānato āgatassa yāva kāye usumabhāvo na vūpasammati, ātapā āgantvā gabbhaṃ paviṭṭhassa yāva andhakārabhāvo na vigacchati, antogabbhe kammaṭṭhānaṃ manasikaritvā divā vātapānaṃ vivaritvā olokentassa yāva akkhīnaṃ phandanabhāvo na vūpasammati, ayaṃ rūpasantati nāma; dve tayo javanavārā arūpasantati nāmā’ti vatvā ‘tadubhayampi santatipaccuppannaṃ nāmā’ti vadanti.
现在分别可分作三种：瞬现，现在持续，间现。由起、住、灭而成瞬现。持续现象历经二十一二十日日而成持续现。若坐于暗处，光所不及处，虽有光相未现明白；待其显明，再现二十一二十日为知。于光明处来往，虽有光明未即显起；待其显时，再现二十一二十日为知。远处虽见尘沙、掌印等聚集变化，声响尚未闻；待闻时，再现二十一二十日为知。此为中流相论。相连述说中则称“色连续，非色连续”为两连续，相说“此二连续皆名现在连续”。
Ekabhavaparicchinnaṃ pana addhāpaccuppannaṃ nāma. Yaṃ sandhāya bhaddekarattasutte ‘‘yo cāvuso, mano ye ca dhammā ubhayametaṃ paccuppannaṃ. Tasmiṃ ce paccuppanne chandarāgapaṭibaddhaṃ hoti viññāṇaṃ, chandarāgapaṭibaddhattā viññāṇassa tadabhinandati, tadabhinandanto paccuppannesu dhammesu saṃhīratī’’ti (ma. ni. 3.284) vuttaṃ. Santatipaccuppannañcettha aṭṭhakathāsu āgataṃ. Addhāpaccuppannaṃ sutte.
断绝一世为间现。此分说显于《吉日经》中，曰：“比库！若此二法为现在法，若心系于爱欲，则心生欢喜，欢喜生于现在法中，故于法中安住。”关于持续现在，《注疏》中有详述。间现说显于经文中。
Tattha keci ‘khaṇapaccuppannaṃ cittaṃ cetopariyañāṇassa ārammaṇaṃ hotī’ti vadanti. Kiṃkāraṇā? Yasmā iddhimassa ca parassa ca ekakkhaṇe cittaṃ uppajjatīti. Idañca nesaṃ opammaṃ – yathā ākāse khitte pupphamuṭṭhimhi avassaṃ ekaṃ pupphaṃ ekassa vaṇṭaṃ paṭivijjhati vaṇṭena vaṇṭaṃ paṭivijjhati, evaṃ parassa cittaṃ jānissāmīti rāsivasena mahājanassa citte āvajjite avassaṃ ekassa cittaṃ ekena cittena uppādakkhaṇe vā ṭhitikkhaṇe vā bhaṅgakkhaṇe vā paṭivijjhatīti. Taṃ pana vassasatampi vassasahassampi āvajjanto yena cittena āvajjeti, yena ca jānāti tesaṃ dvinnaṃ sahaṭṭhānābhāvato āvajjanajavanānañca aniṭṭhe ṭhāne nānārammaṇabhāvappattidosato ayuttanti aṭṭhakathāsu paṭikkhittaṃ. Santatipaccuppannaṃ pana addhāpaccuppannañca ārammaṇaṃ hotīti veditabbaṃ.
这里有些人说，『此处心为瞬间生起之境界，是意识边所摄』。何以故？因为心及他心俱于一瞬间生起。此说可用比喻明之：如空中散布之花蕊，在微风吹拂中，一朵花被卷入一团风旋，一团风旋又被卷入另一团风旋，如此层层相卷。由此可知他心亦是如此。大众如铁块般难得改易之心，于心生起、住止、灭尽的瞬间，彼此相卷缠绕。即便经过数百年、数千年漫长时光，该心仍围绕之，依其所卷，生种种境界；逆境时无法相应，故文献中对此加以驳斥。今当知，既有持续生起之境界，亦有瞬间生起之境界存在。
Tattha yaṃ vattamānajavanavīthito atītānāgatavasena dvitijavanavīthiparimāṇakāle parassa cittaṃ, taṃ sabbampi santatipaccuppannaṃ nāma. Addhāpaccuppannaṃ pana javanavārena dīpetabbanti yaṃ aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ taṃ suvuttaṃ. Tatrāyaṃ dīpanā – iddhimā parassa cittaṃ jānitukāmo āvajjeti. Āvajjanaṃ khaṇapaccuppannaṃ ārammaṇaṃ katvā teneva saha nirujjhati. Tato cattāri pañca javanāni yesaṃ pacchimaṃ iddhicittaṃ, sesāni kāmāvacarāni. Tesaṃ sabbesampi tadeva niruddhaṃ cittamārammaṇaṃ hoti. Na ca tāni nānārammaṇāni honti. Addhāpaccuppannavasena paccuppannārammaṇattā ekārammaṇāni. Ekārammaṇattepi ca iddhicittameva parassa cittaṃ pajānāti, na itarāni; yathā cakkhudvāre cakkhuviññāṇameva rūpaṃ passati, na itarānīti. Iti idaṃ santatipaccuppannassa ceva addhāpaccuppannassa ca vasena paccuppannārammaṇaṃ hoti. Yasmā vā santatipaccuppannampi addhāpaccuppanneyeva patati, tasmā addhāpaccuppannavasenetaṃ paccuppannārammaṇanti veditabbaṃ.
此中，所谓持续而不断流转的境界，即过去、现在、未来所共具之他心，皆称为『持续不断生起』。所谓瞬间生起之境界，是指经论中所称之细微现起。现起境界为世间有力者欲知他心而发起之心，不久即与之断灭。此后，复有四种五种后续现起之心，其中最后一心为欲界行者之心。诸心皆依此断绝之境界为所摄。且此断绝境界非多种境界，而为单一境界。以瞬间现起者观之，谓仅以欲界心识观察他心，不见其它，如眼识门只见色身，不见他物，故持续生起与瞬间生起皆为现起境界。又因持续生起心亦归于瞬间生起境界，故应知所谓瞬间生起境界。
‘Pubbenivāsañāṇacatutthaṃ’ nāmagottānussaraṇe nibbānanimittapaccavekkhaṇe ca navattabbārammaṇaṃ, sesakāle atītārammaṇameva. Yathākammupagañāṇacatutthampi atītārammaṇameva. Tattha kiñcāpi pubbenivāsacetopariyañāṇānipi atītārammaṇāni honti, atha kho tesaṃ pubbenivāsañāṇassa atītakkhandhā khandhapaṭibaddhañca kiñci anārammaṇaṃ nāma natthi. Tañhi atītakkhandhakhandhapaṭibaddhesu dhammesu sabbaññutaññāṇasamagatikaṃ hoti. Cetopariyañāṇassa ca sattadivasabbhantarātītaṃ cittameva ārammaṇaṃ. Tañhi aññaṃ khandhaṃ vā khandhapaṭibaddhaṃ vā na jānāti, maggasampayuttacittārammaṇattā pana pariyāyato maggārammaṇanti vuttaṃ. Yathākammupagañāṇassa ca atītacetanāmattamevārammaṇanti. Ayaṃ viseso veditabbo. Ayamettha aṭṭhakathānayo. Yasmā pana ‘‘kusalā khandhā iddhividhañāṇassa cetopariyañāṇassa pubbenivāsānussatiñāṇassa yathākammupagañāṇassa anāgataṃsañāṇassa ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.404) paṭṭhāne vuttaṃ, tasmā cattāropi khandhā cetopariyañāṇayathākammupagañāṇānaṃ ārammaṇaṃ honti. Tatrāpi yathākammupagañāṇassa kusalākusalā evāti.
所谓『现生四种前生记忆智』中之记忆逝去、涅槃缘对等九种新生境界，实为旧生境界。正如第四种业力感知智中亦有旧生境界。于此，任何前生记忆之意识边皆为旧生境界，且其旧生聚集与蕴缠缚未得损坏，故无非境界。彼聚缠之业，因全知智慧贯穿之故为通达知见。而意识边在七日之内仍为逝去之心境，即旧境界，而不识他蕴及其缠。因依与道相应心之境界称为变异境界，依业感知智则为旧意境界，此为重要之特色，应予了知。此为论书二者所说。若经文言及：『善聚缠为他心正见、现生之业感知智对应前生记忆、业感知、未来知之境界所因缘生』，则四蕴皆为此类境界。亦如业感知智中有善恶之分别。
‘Dibbacakkhuñāṇacatutthaṃ’ vijjamānavaṇṇārammaṇattā paccuppannārammaṇameva. Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ anāgatārammaṇameva. Tañhi anāgatakkhandhakhandhapaṭibaddhesu dhammesu pubbenivāsañāṇaṃ viya sabbaññutaññāṇasamagatikaṃ hoti. Tattha kiñcāpi cetopariyañāṇampi anāgatārammaṇaṃ hoti, taṃ pana sattadivasabbhantare uppajjanakacittameva ārammaṇaṃ karoti. Idaṃ anāgate kappasatasahasse uppajjanakacittampi khandhepi khandhapaṭibaddhampi. Rūpāvacaratikacatukkajjhānādīni atītānāgatapaccuppannesu ekadhammampi ārabbha appavattito ekantanavattabbārammaṇānevāti veditabbāni.
『天眼智四种』为现生之相貌境界。『未来知四种』为未来境界。于此，未来聚缠缚之法门中，与前生记忆智相似，皆为全知智慧贯穿之境界。且意识之智亦有未来境界，此为七日之内新生之意识境界。此为以后千百劫间生起之心与聚缠缚之合。与色身对应之四禅等，因断除旧来未来混杂之法之一，故为专一恒续之过渡境界，须予辨别明知。
§1435
1435. Ajjhattattike anindriyabaddharūpañca nibbānañca bahiddhāti idaṃ yathā indriyabaddhaṃ parapuggalasantāne bahiddhāti vuccamānampi tassa attano santānapariyāpannattā niyakajjhattaṃ hoti, evaṃ na kenaci pariyāyena ajjhattaṃ hotīti niyakajjhattapariyāyassa abhāvena bahiddhāti vuttaṃ, na niyakajjhattamattassa asambhavato. Niyakajjhattamattassa pana asambhavamattaṃ sandhāya ajjhattārammaṇattike bahiddhārammaṇatā vuttā. Ajjhattadhammāpagamamattatova ākiñcaññāyatanārammaṇassa ajjhattabhāvampi bahiddhābhāvampi ajjhattabahiddhābhāvampi ananujānitvā ākiñcaññāyatanaṃ na vattabbaṃ ajjhattārammaṇantipītiādi vuttaṃ.
关于内在及色法所缠之非根本色与涅槃，所谓『外出于根本色及众生系属之外』的说法，因其自我裹足现象之消除，故被称为外出。然此非因无裹足现象所成之根本外出，而是因内在境界现象不通达、不分别所致。亦即于不可说境界中，内、外、内外兼有不分别，故不可说为仅内在境界等，乃论书所记。
Tattha na kevalaṃ tadeva navattabbārammaṇaṃ, tassa pana āvajjanampi, upacāracittānipi, tassārammaṇassa paccavekkhaṇacittānipi, tasseva assādanādivasena pavattāni akusalacittānipi navattabbārammaṇānevāti. Tāni pana tasmiṃ vutte vuttāneva hontīti visuṃ na vuttāni. Kathaṃ vuttāneva hontīti? Etañhi ākiñcaññāyatanaṃ, yañca tassa purecārikaṃ āvajjanaupacārādivasena pavattaṃ, tena saha ekārammaṇaṃ bhaveyya. Taṃ sabbaṃ atītārammaṇattike ‘kāmāvacarakusalaṃ, akusalaṃ, kiriyato nava cittuppādā, rūpāvacaracatutthajjhāna’nti evaṃ vuttānaṃ etesaṃ cittuppādānaṃ ‘siyā na vattabbā atītārammaṇātipī’tiādinā nayena navattabbārammaṇabhāvassa anuññātattā, ākiñcaññāyatanassa ca ‘ākiñcaññāyatanaṃ, cattāro maggā apariyāpannā, cattāri ca sāmaññaphalāni, ime dhammā na vattabbā atītārammaṇātipī’ti evaṃ ekantena navattabbārammaṇattavacanato navattabbārammaṇanti vuttaṃ. Idāni taṃ ajjhattārammaṇattike ekampi vuccamānaṃ yasmā heṭṭhā tena saha ekārammaṇabhāvampi sandhāya kāmāvacarakusalādīnaṃ navattabbārammaṇatā vuttā, tasmā idhāpi tesaṃ navattabbārammaṇabhāvaṃ dīpeti. Ko hi tena saha ekārammaṇānaṃ navattabbārammaṇabhāve antarāyoti ? Evaṃ tasmiṃ vutte ‘vuttāneva hontī’ti veditabbāni. Sesamettha ajjhattārammaṇattike pāḷito uttānameva.
此处不唯有所谓新生境界，尚有感应境界、次第引发境界、观现境界等。世间诸不善心亦频生于其境界，故此亦属新生境界。虽文中未明说彼等，然不可说未说，何以故？因不可说境界与前述引发、感应等境界并生时，可合为单一境界。昔昔之旧境界称为欲界、善恶业、四禅等，彼业心境生起非旧境界所摄，是故欲界善法中不应有旧境界之说。因不可说境界与此新境界合时，则新境界亦称境界。何以故有障碍乎？无障碍故。故文中云『乃为新生境界』为应当了知之理。其余乃论书内于内在境界称谓所载者。
Ārammaṇavibhāge pana viññāṇañcāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatananti imesaṃ tāva kusalavipākakiriyavasena channaṃ cittuppādānaṃ attano santānasambandhaṃ heṭṭhimasamāpattiṃ ārabbha pavattito ajjhattārammaṇatā veditabbā. Ettha ca kiriyaākāsānañcāyatanaṃ kiriyaviññāṇañcāyatanasseva ārammaṇaṃ hoti, na itarassa. Kasmā? Ākāsānañcāyatanakiriyasamaṅgino kusalassa vā vipākassa vā viññāṇañcāyatanassa abhāvato. Kusalaṃ pana kusalavipākakiriyānaṃ tiṇṇampi ārammaṇaṃ hoti. Kasmā? Ākāsānañcāyatanakusalaṃ nibbattetvā ṭhitassa tato uddhaṃ tividhassapi viññāṇañcāyatanassa uppattisambhavato. Vipākaṃ pana na kassaci ārammaṇaṃ hoti. Kasmā? Vipākato vuṭṭhahitvā cittassa abhinīhārāsambhavato. Nevasaññānāsaññāyatanassa ārammaṇakaraṇepi eseva nayo. Rūpāvacarattikacatukkajjhānādīnaṃ sabbesampi niyakajjhattato bahiddhābhāvena bahiddhābhūtāni pathavīkasiṇādīni ārabbha pavattito bahiddhārammaṇatā veditabbā.
关于境界部分，识及诸处并非无想无无想处，而是依此等内外善果业力所遮蔽的心所生起，属于自身心识之延续，起于下位而达于上位的过程，须由内缘境界而识别。这里所谓功德界的意识，正是功德识处所依止的境界，而非别人之境界。原因何在？因无想无想处依其性质虽与功德识处相似，却因无该识处之内住而不成立功德识。善业果亦成立依止境界，何故？无想无想处善业证灭后，存在之心自立，即由此生起三种识处之缘。果报境界则不成立依止境界，因果报境界生起时，心并无动摇影响。无想无无想处即使作为依止境界亦复如是。由诸色相静虑等由内缘转而外现，且由外显现，始发外境界之缘生，乃至地界器境等皆应认知为外境界。
Sabbeva kāmāvacarā kusalākusalābyākatā dhammā, rūpāvacaraṃ catutthaṃ jhānanti ettha kusalato tāva cattāro ñāṇasampayuttacittuppādā attano khandhādīni paccavekkhantassa ajjhattārammaṇā. Paresaṃ khandhādipaccavekkhaṇe paṇṇattinibbānapaccavekkhaṇe ca bahiddhārammaṇā. Tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Ñāṇavippayuttesupi eseva nayo. Kevalañhi tesaṃ nibbānapaccavekkhaṇaṃ natthi. Akusalato cattāro diṭṭhisampayuttacittuppādā attano khandhādīnaṃ assādanābhinandanaparāmāsagahaṇakāle ajjhattārammaṇā, parassa khandhādīsu ceva anindriyabaddharūpakasiṇādīsu ca tatheva pavattikāle bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Diṭṭhivippayuttesupi eseva nayo. Kevalañhi tesaṃ parāmāsagahaṇaṃ natthi. Dvepi paṭighasampayuttā attano khandhādīsu domanassitassa ajjhattārammaṇā, parassa khandhādīsu ceva anindriyabaddharūpapaṇṇattīsu ca bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Vicikicchuddhaccasampayuttānampi vuttapakāresu dhammesu vicikicchanaphandanabhāvavasena pavattiyaṃ ajjhattādiārammaṇatā veditabbā.
所有欲界所现诸善恶未分之法，色界第四禅即是，其中善法生起四种知见相应的心，内缘忆观自身五蕴等；外缘则是分别他人五蕴及断灭依止外境界，故有内外依止二重。此理亦适用于知见相应的心，不过其中无断灭觉察。恶法所生四种见相应心，于内缘为自己五蕴等之贪恋欢喜及瞋恼憎恶等产生时察知，于外缘亦对他人五蕴及不净等不净相观察应，故亦有内外依止，二者兼备。见相应心亦复如是，但其中无瞋恨之生。二种恼怒相应心，于自身五蕴之不乐受等内缘察知及对他人贪欲不净相观察时，兼具内外依止。怀疑及困惑妨碍相应心，于所说法之起作用中有怀疑心倾向，因此亦有内缘依止之缘分。
Dvipañcaviññāṇāni , tisso ca manodhātuyoti, ime terasa cittuppādā attano rūpādīni ārabbha pavattiyaṃ ajjhattārammaṇā, parassa rūpādīsu pavattā bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Somanassasahagataahetukavipākamanoviññāṇadhātu pañcadvāre santīraṇatadārammaṇavasena attano pañca rūpādidhamme, manodvāre tadārammaṇavaseneva aññepi ajjhattike kāmāvacaradhamme ārabbha pavattiyaṃ ajjhattārammaṇā, paresaṃ dhammesu pavattamānā bahiddhārammaṇā, ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Upekkhāsahagatavipākāhetukamanoviññāṇadhātudvayepi eseva nayo. Kevalaṃ panetā sugatiyaṃ duggatiyañca paṭisandhibhavaṅgacutivasenāpi ajjhattādibhedesu kammādīsu pavattanti.
五对识及三意根也，被称为这八心的生起起于自身色等内境界，而对他人色等起于外境界，因而内外缘兼有。由喜乐伴生且为果报缘起之无意识识当前，通过五门及心门识别自身色等法的境界，亦能内缘起于欲界诸法生起，外缘则乃在他方境界相续，故两者兼具。由舍念伴随之果报缘起的两种无意识识亦复如是。唯独于此处，以内外缘依止现起的身语意行为，贯注于善恶业以及生死循环事象中以区别各类因缘。
Aṭṭha mahāvipākacittānipi tāsaṃyeva dvinnaṃ samānagatikāni. Kevalaṃ panetāni santīraṇavasena na pavattanti. Paṭisandhibhavaṅgacutivaseneva etāni sugatiyaṃyeva pavattanti. Somanassasahagatāhetukakiriyā pañcadvāre attano rūpādīni ārabbha pahaṭṭhākārakaraṇavasena pavattiyaṃ ajjhattārammaṇā, parassa rūpādīsu pavattā bahiddhārammaṇā. Manodvāre tathāgatassa jotipālamāṇavamaghadevarājakaṇhatāpasādikālesu attanā katakiriyaṃ paccavekkhantassa hasituppādavasena pavattā ajjhattārammaṇā .
八种大果报识亦同理，成对而有相同去向。唯独这些识不能以穿越境界的方式而生起，只在轮回生死及五趣往来间相续。由喜乐伴随产生之行为，于五门及心门识自身色等之境界，向内缘发生，分别为动摇诸相之境界；向外境界则对他人色等起作用。佛陀尘光护持王子诸信发心等时，于自作业觉察中生起善心向内境界，亦兼及外境界。
Mallikāya deviyā santatimahāmattassa sumanamālākārassāti evamādīnaṃ kiriyākaraṇaṃ ārabbha pavattikāle bahiddhārammaṇā. Ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Upekkhāsahagatakiriyāhetukamanoviññāṇadhātu pañcadvāre voṭṭhabbanavasena manodvāre ca āvajjanavasena pavattiyaṃ ajjhattādiārammaṇā. Aṭṭha mahākiriyā kusalacittagatikā eva. Kevalañhi tā khīṇāsavānaṃ uppajjanti, kusalāni sekkhaputhujjanānanti ettakamevettha nānākaraṇaṃ.
玛丽嘉天女曾过问太子高妙珠花及类似事由等，乃由善业缘起之境界时，内外缘俱现，双重依止。由舍念伴随之行为果缘起于五门，生成动摇外境界，且在意根成立声誉等呼唤境界，皆为内外缘依止。此即八大善业心态生起之理。唯有断尽烦恼者生起，彼乃圣人、须陀洹与凡夫心生起之差别所在。
Vuttappakāre rūpāvacaracatutthajjhāne sabbatthapādakacatutthādīni pañca jhānāni imasmiṃ tike okāsaṃ labhanti. Etāni hi kasiṇapaṇṇattinimittārammaṇattā bahiddhārammaṇāni.
据说，色界第四禅乃五禅中最稳固且处于三禅之上，故这三个禅处皆势必获得三种境界；因其皆为境界所制约且具东西相之显现，所以被认定为外境界。
‘Iddhividhacatutthaṃ’ kāyavasena cittaṃ, cittavasena vā kāyaṃ pariṇāmanakāle attano kumārakavaṇṇādinimmānakāle ca sakāyacittānaṃ ārammaṇakaraṇato ajjhattārammaṇaṃ, bahiddhā hatthiassādidassanakāle bahiddhārammaṇaṃ, kālena ajjhattaṃ kālena bahiddhā, pavattiyaṃ ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.
“第四种神通”是指身体方面支配心识，或心识方面支配身体，在身体变化的时候，如同自己童年时的颜色等形成时，伴随自心作用形成同心的内在缘起，称为内在缘起；当用手等表现给外界观察时，称为外在缘起。随时间有时表现为内在，有时表现为外在，因业力流转则同时有内外缘起。
‘Dibbasotacatutthaṃ’ attano kucchisaddasavanakāle ajjhattārammaṇaṃ, paresaṃ saddasavanakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇaṃ. ‘Cetopariyañāṇacatutthaṃ’ paresaṃ cittārammaṇato bahiddhārammaṇameva. Attano cittajānane pana tena payojanaṃ natthi. ‘Pubbenivāsacatutthaṃ’ attano khandhānussaraṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa khandhe, anidriyabaddharūpaṃ, tisso ca paṇṇattiyo anussaraṇato bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇaṃ.
“第四种天耳”指自己听到尾巴等声音时的内在缘起，听别人声音时为外在缘起，两者兼备则是内外缘起。至于“第四种心知”，由于缘于别人心识，故仅为外在缘起。自己心识不以此为缘起目标。“第四种前生忆”是指自己回忆五蕴时为内在缘起，回忆他人五蕴时因形式非自性难以内在感知，为外在缘起，兼有则称内外缘起。
‘Dibbacakkhucatutthaṃ’ attano kucchigatādirūpadassanakāle ajjhattārammaṇaṃ, avasesarūpadassanakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇaṃ. ‘Anāgataṃsañāṇacatutthaṃ’ attano anāgatakkhandhānussaraṇakāle ajjhattārammaṇaṃ, parassa anāgatakkhandhānaṃ vā anindriyabaddhassa vā rūpassa anussaraṇakāle bahiddhārammaṇaṃ, ubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇaṃ. Ākiñcaññāyatanassa navattabbārammaṇatāya kāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva.
“第四种天眼”指自己观察尾巴等形态时的内在缘起，观察残缺形态时为外在缘起，两者兼备为内外缘起。 “第四种未来心识”是指自己回忆未来色蕴时为内在缘起，观察他人未来色蕴，或非根所缚之形态时为外在缘起，拥内外缘起则是兼备。由于无所有所的缘起性质，作为无所有之缘起（ākiñcaññāyatanassa）应以之前所说理由为据。
Dukaatthuddhāravaṇṇanā
恶义发扬释义
§1441
1441. Hetugocchakaniddese tayo kusalahetūtiādinā nayena hetū dassetvā puna teyeva uppattiṭṭhānato dassetuṃ catūsu bhūmīsu kusalesu uppajjantītiādi vuttaṃ. Iminā upāyena sesagocchakesupi desanānayo veditabbo.
1441. 在因果揭示中，有“善因三种”之类之说，通过论证因果，既示意因，也展现因的起显，表明这三种因皆在四种境界中生起善法。以此方便，可了解其余境界的讲述方法。
§1473
1473.Yattha dve tayo āsavā ekato uppajjantīti ettha tividhena āsavānaṃ ekato uppatti veditabbā. Tattha catūsu diṭṭhivippayuttesu avijjāsavena, diṭṭhisampayuttesu diṭṭhāsavaavijjāsavehi saddhinti kāmāsavo duvidhena ekato uppajjati. Bhavāsavo catūsu diṭṭhivippayuttesu avijjāsavena saddhinti ekadhāva ekato uppajjati. Yathā cettha evaṃ yattha dve tīṇi saṃyojanāni ekato uppajjantīti etthāpi saṃyojanānaṃ uppatti ekato dasadhā bhave. Tattha kāmarāgo catudhā ekato uppajjati, paṭigho tidhā, māno ekadhā. Tathā vicikicchā ceva bhavarāgo ca. Kathaṃ? Kāmarāgo tāva mānasaṃyojanaavijjāsaṃyojanehi ceva, diṭṭhisaṃyojanaavijjāsaṃyojanehi ca, sīlabbataparāmāsaavijjāsaṃyojanehi ca, avijjāsaṃyojanamatteneva ca saddhinti evaṃ catudhā ekato uppajjati. Paṭigho pana issāsaṃyojanaavijjāsaṃyojanehi ceva, macchariyasaṃyojanaavijjāsaṃyojanehi ca, avijjāsaṃyojanamatteneva ca saddhinti evaṃ tidhā ekato uppajjati. Māno bhavarāgāvijjāsaṃyojanehi saddhiṃ ekadhāva ekato uppajjati . Tathā vicikicchā. Sā hi avijjāsaṃyojanena saddhiṃ ekadhā uppajjati. Bhavarāgepi eseva nayoti. Evamettha dve tīṇi saṃyojanāni ekato uppajjanti.
1473. 当二或三种染污之一方起时，这里就须分别见知三种染污之一方起。于四境中，因无明染污与见执染污相对，乐欲染污因信与非信又分为两种而产生一方起。生存之染污于四境中，有无明染污及相应信而产生。一切皆如是，譬如下届所说：有时二三结缔同时生起时，其结缔的生起可分为十类。例如乐欲之渴爱生起四种方式，嗔恨三种方式，慢仅一方式；疑与生存渴爱亦同样生起。如何生起？乐欲渴爱，以及与慢结缔无明、见执、戒禁罪法无明结缔相应，相互依赖，同时生起四种。嗔恨从嫉妒结缔、贪欲结缔、无明结缔相应，依止于此而三种生起。慢从生存渴爱结缔依附无明而一生起。疑依无明结缔相应而一生起。生存渴爱亦是如此。由此显知，这里生起的是二三种结缔之一方。
§1511
1511. Yaṃ panetaṃ nīvaraṇagocchake yattha dve tīṇi nīvaraṇāni ekato uppajjantīti vuttaṃ, tatthāpi aṭṭhadhā nīvaraṇānaṃ ekato uppatti veditabbā. Etesu hi kāmacchando duvidhā ekato uppajjati, byāpādo catudhā, uddhaccaṃ ekadhā. Tathā vicikicchā. Kathaṃ? Kāmacchando tāva asaṅkhārikacittesu uddhaccanīvaraṇaavijjānīvaraṇehi, sasaṅkhārikesu thinamiddhauddhaccaavijjānīvaraṇehi saddhiṃ duvidhā ekato uppajjati. Yaṃ panetaṃ dve tīṇīti vuttaṃ, taṃ heṭṭhimaparicchedavasena vuttaṃ. Tasmā catunnampi ekato uppajjatīti vacanaṃ yujjati eva. Byāpādo pana asaṅkhārikacitte uddhaccaavijjānīvaraṇehi, sasaṅkhārike thinamiddhauddhaccaavijjānīvaraṇehi, asaṅkhārikeyeva uddhaccakukkuccaavijjānīvaraṇehi, sasaṅkhārikeyeva thinamiddhauddhaccakukkuccaavijjānīvaraṇehi saddhinti catudhā ekato uppajjati. Uddhaccaṃ pana avijjānīvaraṇamattena saddhiṃ ekadhāva ekato uppajjati. Vicikicchuddhaccaavijjānīvaraṇehi saddhiṃ ekadhāva ekato uppajjati.
1511. 关于此处遮蔽所摄，即所说有二三遮蔽从一处生起，须当知遮蔽有八种从一处生起。盖因欲欲覆盖有二种从一处起，嗔恚覆盖有四种，掉举覆盖有一种。如亦疑覆，如何说？欲欲覆盖乃在无造作心中，于掉举遮盖与无明遮盖相续中生起；于有造作心中，则于昏沉掉举无明遮盖相续中共同生二种。此中所说二三乃下品章节中所说，故说四者亦从一处生起之语是相应的。嗔恚覆盖，然于无造作心中，于掉举无明遮盖中生起；于有造作心中，于昏沉掉举无明遮盖中生起；又于无造作心中，于掉举掉举追悔无明遮盖中生起；于有造作心中，于昏沉掉举掉举追悔无明遮盖中生起，合计四种从一处生起。掉举则仅由无明遮盖单独相续中一次从一处生起。疑覆则与掉举无明遮盖单独相续中一次从一处生起。
§1577
1577. Yampidaṃ kilesagocchake yattha dve tayo kilesā ekato uppajjantīti vuttaṃ, tattha ‘dve kilesā aññehi, tayo vā kilesā aññehi kilesehi saddhiṃ uppajjantī’ti evamattho veditabbo. Kasmā? Dvinnaṃ tiṇṇaṃyeva vā ekato uppattiyā asambhavato.
1577. 关于此处污垢所摄，即所说有二三染污从一处生起，如是应知意指为二染污与他染污，或三染污与他染污共同时生起。何故？因二者或三者从一处生起乃不可能也。
Tattha dasadhā kilesānaṃ ekato uppatti hoti. Ettha hi lobho chadhā ekato uppajjati. Paṭigho dvidhā. Tathā mohoti veditabbo. Kathaṃ? Lobho tāva asaṅkhārike diṭṭhivippayutte mohauddhaccaahirikānottappehi, sasaṅkhārike mohathinauddhaccaahirikānottappehi, asaṅkhārikeyeva mohamānuddhaccāhirikānottappehi , sasaṅkhārikeyeva mohamānathinauddhaccaahirikānottappehi, diṭṭhisampayutte pana asaṅkhārike mohauddhaccadiṭṭhiahirikānottappehi, sasaṅkhārike mohadiṭṭhithinauddhaccaahirikānottappehi saddhinti chadhā ekato uppajjati.
其处有十种染污之共起。于此贪爱遮蔽单一从一处生起。嗔恚有二种。其如愚痴亦当知。如何说？贪爱乃于无造作心中，依视见相反之愚痴掉举羞愧无惧之相续生起；于有造作心中，愚痴之细微掉举羞愧无惧相续共生；于无造作心中，愚痴之深重掉举羞愧无惧相续共生；于有造作心中，愚痴之非细非重掉举羞愧无惧相续共生。依正见相续而生之贪爱愚痴掉举正见羞愧无惧相续合计一处生起。
Paṭigho pana asaṅkhārike mohauddhaccaahirikānottappehi, sasaṅkhārike mohathinauddhaccaahirikānottappehi saddhinti evaṃ dvidhā ekato uppajjati. Moho pana vicikicchāsampayutte vicikicchuddhaccaahirikānottappehi, uddhaccasampayutte uddhaccaahirikānottappehi saddhinti evaṃ dvidhā ekato uppajjati. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
嗔恚则于无造作愚痴掉举羞愧无惧相续与有造作愚痴掉举羞愧无惧相续中合计二种从一处生起。愚痴则于疑惑相续愚痴掉举羞愧无惧相续，掉举相续掉举嫌恶羞愧无惧相续中合计二种从一处生起。余者皆悉以于是为最高意义。
Aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaaṭṭhakathāya · 于《义显扬》这部《法集论注疏》中
Aṭṭhakathākaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā. · 注疏品的解释终了。
Nigamanakathā
结论
Ettāvatā ca –
到此而已—
Cittaṃ rūpañca nikkhepaṃ, atthuddhāraṃ manoramaṃ;
心与色皆舍弃，持有义理令人喜爱；
Yaṃ lokanātho bhājento, desesi dhammasaṅgaṇiṃ.
世尊乐为护持者，宣说法的集聚；
Abhidhammassa saṅgayha, dhamme anavasesato;
集理藏不遗漏，法中未失真常；
Ṭhitāya tassā āraddhā, yā mayā atthavaṇṇanā.
立于此法开始，吾所阐述义故；
Anākulānamatthānaṃ, sambhavā aṭṭhasālinī;
不混乱根本义，生起八支纲领；
Iti nāmena sā esā, sanniṭṭhānamupāgatā.
以此名号称之，现前正法所在。
Ekūnacattālīsāya, pāḷiyā bhāṇavārato;
三十九岁时，出于巴利语的言谈中的陈述；
Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa, niṭṭhāpentena taṃ mayā.
我以其成就的道理，长久地加以阐释。
Yaṃ pattaṃ kusalaṃ tassa, ānubhāvena pāṇino;
凡众生得此善法，都因其影响而受益；
Sabbe saddhammarājassa, ñatvā dhammaṃ sukhāvahaṃ.
一切信仰法王者，了知此法，得行安乐。
Pāpuṇantu visuddhāya, sukhāya paṭipattiyā;
愿众生通过清净修行及安乐的修道法门而获得；
Asokamanupāyāsaṃ, nibbānasukhamuttamaṃ.
获得无忧愁的安乐最胜，即涅槃的究竟快乐。
Ciraṃ tiṭṭhatu saddhammo, dhamme hontu sagāravā;
愿正法长久存立，愿法中充满尊重；
Sabbepi sattā kālena, sammā devo pavassatu.
愿一切众生随时间顺转，被善神护持；
Yathā rakkhiṃsu porāṇā, surājāno tathevimaṃ;
正如昔日众王护卫他们的领域，
Rājā rakkhatu dhammena, attanova pajaṃ pajanti.
国王当以法守护，如自护体者护其百姓。
Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasukhaviniggatamadhurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇapaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ aṭṭhasālinī nāma dhammasaṅgahaṭṭhakathā.
此为《法集注疏》，汇集了极净的信心、智慧与精进，具足戒律清净、端正言行、柔和谦恭诸德的丰富集合；同一时际内而体恤深厚，诸能发起紧密把持；由精明智慧、广博经藏之分别解，诠释圣典三藏的教学；辅以大师笔法，文雅流畅甘美典雅，通妙言语美丽华润，符合最高正念正见论说而立；由论师佛音大师所作，满载高深辩才，善辩家如大诗人，具六神通等禀赋，导引后人，如泰然立于人上，有生净慧；此集注疏成为长老尊者传灯照明、三藏大寺之法宝及家业彰显。
Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;
愿其永驻于世间，助益世人离苦得乐。
Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ paññāvisuddhiyā.
“Kulaputtānaṃ dassentī”者，指向族姓子弟等人显现的意思，此处说此为清净智慧所成就的法门。
Yāva ‘buddho’ti nāmampi, suddhacittassa tādino;
到“佛陀”此名为止，是清净心者的标志；
Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.
在世间中，作为世间至尊者的象征，故云是大梵王（大圣者）所行者。
Aṭṭhasālinī nāma · 名为《义显扬》
Dhammasaṅgaha-aṭṭhakathā niṭṭhitā. · 《法集论注疏》终了。