3. Nikkhepakaṇḍo
3. Nikkhepakaṇḍo3. 释义品
Tikanikkhepakathā
注释本导言
§985
985. Ettāvatā kusalattiko sabbesaṃ kusalādidhammānaṃ padabhājananayena vitthārito hoti. Yasmā pana yvāyaṃ kusalattikassa vibhajananayo vutto, sesatikadukānampi eseva vibhajananayo hoti – yathā hi ettha, evaṃ ‘katame dhammā sukhāya vedanāya sampayuttā? Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā…pe… ye vā pana tasmiṃ samaye aññepi atthi paṭiccasamuppannā arūpino dhammā ṭhapetvā vedanākhandhaṃ, ime dhammā sukhāya vedanāya sampayuttā’tiādinā anukkamena sabbatikadukesu sakkā paṇḍitehi vibhājananayaṃ sallakkhetuṃ – tasmā taṃ vitthāradesanaṃ nikkhipitvā, aññena nātisaṅkhepanātivitthāranayena sabbatikadukadhammavibhāgaṃ dassetuṃ katame dhammā kusalāti nikkhepakaṇḍaṃ āraddhaṃ. Cittuppādakaṇḍañhi vitthāradesanā, aṭṭhakathākaṇḍaṃ saṅkhepadesanā. Idaṃ pana nikkhepakaṇḍaṃ cittuppādakaṇḍaṃ upādāya saṅkhepo, aṭṭhakathākaṇḍaṃ upādāya vitthāroti saṅkhittavitthāradhātukaṃ hoti. Tayidaṃ, vitthāradesanaṃ nikkhipitvā desitattāpi, heṭṭhā vuttakāraṇavasenāpi, nikkhepakaṇḍaṃ nāmāti veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ –
本节内容多数属于善根法的详分类别说明。因诸善根法既已述及分类原则，其分类之用亦同于此，虽余杂细微诸法亦可依此法分类。例如此处，有言“何种法与乐受相应？”所谓在此时，欲界行善心生起，随喜悦遇见色境……及如有他缘由缘起的不色法住于彼，依此安乐受相应法等，依此推演可为善根细辨之法门。由此详述既已删除，为避免繁复而不详覆，特略示善根法的分类纲领。故略本为善类总纲，详文为心起之详说，注释文为略文之详解，此为略与详的基础与用法。讲授虽已陈示，然下文所演原因理亦表明略名“分类章”理当知，此即善法归类部分起端。心生起部分详说，四部注释详说，略文作总略。由此推知下文虽详释，所归仍旧名分章节，且因由文中义理关系及当时学者通行用法，以致于此章名“略释章”，而非分散章节之无名杂说。文中言：“由本体、门类、地位、名称、标记诸义，涵盖其中，先行分类后示法义”，明说报道阐明是名为分类。此分类章乃由思想根基所立，又由具因果缘起所显。由此分析依本文理得之分类非专项修行，而是善根法门的系统整理。
Mūlato khandhato cāpi, dvārato cāpi bhūmito;
“『本体』者，是法之归属本蕴也；『门类』者，是分其通路类别也；”
Atthato dhammato cāpi, nāmato cāpi liṅgato;
“『地位』者，是法之所在状态；『名称』者，是法之名称标记；”
Nikkhipitvā desitattā, nikkhepoti pavuccatīti.
“先是分类陳述，后以因缘分述，名曰分类。”
Idañhi tīṇi kusalamūlānītiādinā nayena mūlato nikkhipitvā desitaṃ. Taṃsampayutto vedanākkhandhoti khandhato. Taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammanti dvārato. Kāyadvārappavattañhi kammaṃ kāyakammanti vuccati. Sukhabhūmiyaṃ, kāmāvacareti bhūmito nikkhipitvā desitaṃ. Tattha tattha atthadhammanāmaliṅgānaṃ vasena desitattā atthādīhi nikkhipitvā desitaṃ nāmāti veditabbaṃ.
此中以三善根为本理，依本体而归类。与之相应即为‘涵盖其中之受蕴’。出此受者，即身行之门。身行门所发诸业，即称为身业。以身门为身业之由。以乐之根基为地位，称为欲界。以义理名称与标记为名称。此等由义理基准整齐陈述指示，谓之名分章节应知。
Tattha kusalapadaniddese tāva tīṇīti gaṇanaparicchedo. Kusalāni ca tāni mūlāni ca, kusalānaṃ vā dhammānaṃ hetupaccayapabhavajanakasamuṭṭhānanibbattakaṭṭhena mūlānīti kusalamūlāni. Evaṃ atthavasena dassetvā idāni nāmavasena dassetuṃ alobho adoso amohoti āha. Ettāvatā yasmā mūlena muttaṃ kusalaṃ nāma natthi, tasmā catubhūmakakusalaṃ tīhi mūlehi pariyādiyitvā dassesi dhammarājā. Taṃsampayuttoti tehi alobhādīhi sampayutto. Tattha alobhena sampayutte saṅkhārakkhandhe, adosāmohāpi alobhena sampayuttasaṅkhārakkhandhagaṇanaṃyeva gacchanti. Sesadvayavasena sampayogepi eseva nayo. Iti catubhūmakakusalaṃ puna taṃsampayuttakacatukkhandhavasena pariyādiyitvā dassesi dhammarājā. Taṃsamuṭṭhānanti tehi alobhādīhi samuṭṭhitaṃ. Imināpi nayena tadeva catubhūmikakusalaṃ tiṇṇaṃ kammadvārānaṃ vasena pariyādiyitvā dassesi dhammarājā. Evaṃ tāva kusalaṃ tīsu ṭhānesu pariyādiyitvā dassitaṃ.
关于善根的解释，此处分为三种，这是为了计算分类。所谓善者，既是善法也是其根本，因善法乃由因缘缘起故，当称为善根。依此义理予以说明，今以名称显示，称无贪无嗔无痴者。因由根本所超脱者称名为善，故以地境四重善分别论，善法王即以三种根本为缘，详加阐述。所谓依附诸无贪无嗔无痴者，自行相应，亦即集蕴类别。无贪相应者，于行蕴中，无嗔痴亦归于无贪相应的行蕴集合之中。与前述二类结合即为相应，故此亦称联合。如是，四地善从四蕴合相关联进行阐明。所谓产生，指诸无贪无嗔无痴所生成。此引领之理，正如法王对三种善根加以逻辑分类，依据三种行为门道分别说明四重善根现象。由此可知，善根分别立于三处，遂详加论述。
§986
986. Akusalepi eseva nayo. Dvādasannañhi akusalacittānaṃ ekampi mūlena muttaṃ nāma natthīti mūlena pariyādiyitvā dassesi dhammarājā. Taṃsampayuttacatukkhandhato ca uddhaṃ akusalaṃ nāma natthīti tāneva dvādasa akusalacittāni catukkhandhavasena pariyādiyitvā dassesi. Dhammarājā kāyakammādivasena pana nesaṃ pavattisabbhāvato kammadvāravasena pariyādiyitvā dassesi dhammarājā. Yaṃ panettha tadekaṭṭhā ca kilesātiādi vuttaṃ, tattha ekasmiṃ citte puggale vā ṭhitanti ‘ekaṭṭhaṃ’. Tattha ekasmiṃ citte ṭhitaṃ sahajekaṭṭhaṃ nāma hoti. Ekasmiṃ puggale ṭhitaṃ pahānekaṭṭhaṃ nāma. Tena lobhādinā aññena vā tattha tattha niddiṭṭhena saha ekasmiṃ ṭhitanti tadekaṭṭhaṃ. Tattha ‘katame dhammā saṃkiliṭṭhasaṃkilesikā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā’ti saṃkiliṭṭhattike; ‘katame dhammā hīnā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā’ti hīnattike ‘katame dhammā akusalā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā’ti imasmiṃ kusalattike; ‘katame dhammā saṃkiliṭṭhā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā’ti kilesagocchake ‘katame dhammā saraṇā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesāti saraṇaduke’ti – imesu ettakesu ṭhānesu ‘sahajekaṭṭhaṃ’ āgataṃ.
非善亦复如是。共十二种不善心，由其一根本超脱故，无不善故，法王亦由根本分类加以阐明。自以联合四蕴为体，进一步论明无善之性，谓十二种不善心由四蕴合相关联分类指出。法王复依身体行为等自性，论其生起结构，以行为门分类示现。此中谓一处为烦恼等，有在一心中留存者名为「一处」。心中留存自然烦恼谓之「自生一处」。心中留存放弃烦恼谓之「放弃一处」。以贪嗔痴等互显于此或彼处者，亦为一处所居。问何为染污？谓三种不善根——贪嗔痴，此一处即烦恼。谓何为劣？谓三不善根，此一处同为烦恼。谓何为不善？谓三不善根，此一处皆相系。谓何为染污者所集？谓三不善根，此一处称为染污处。又谓何为依止？谓三不善根，此处称为依止聚处。如此种种境地中，由贪嗔痴成「自生一处」而现。
Dassanenapahātabbattike pana ‘imāni tīṇi saṃyojanāni, tadekaṭṭhā ca kilesā’ti, dassanenapahātabbahetukattikepi ‘imāni tīṇi saṃyojanāni, tadekaṭṭhā ca kilesā’ti, puna tattheva tīṇi saṃyojanāni – sakkāyadiṭṭhi vicikicchā sīlabbataparāmāso, ime dhammā dassanenapahātabbā; tadekaṭṭho lobho doso moho, ime dhammā dassanenapahātabbahetū; tadekaṭṭhā ca kilesā taṃsampayutto vedanākhandho…pe… viññāṇakkhandho, taṃsamuṭṭhānaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammaṃ, ime dhammā dassanenapahātabbahetukāti; sammappadhānavibhaṅge ‘‘tattha katame pāpakā akusalā dhammā? Tīṇi akusalamūlāni – lobho doso moho, tadekaṭṭhā ca kilesā’’ti (vibha. 391) – imesu pana ettakesu ṭhānesu ‘pahānekaṭṭhaṃ’ āgatanti veditabbaṃ.
于弃除显现端，谓「此三结缚，彼处即烦恼」。于弃除原因显现端亦云「此三结缚，彼处即烦恼」。复于彼处三结缚为见有我等分别执著、疑惑、不净戒禁等，自当舍弃。彼处云：「贪嗔痴为弃除原因，亦为烦恼一处所集，联结于受、识蕴等。此等生起身体、口、意三业，故称弃除原因」。正勤分解中言「何者为恶不善法？三不善根，即贪嗔痴，此一处即烦恼。」教中于此境界说「弃除一处」而应知之。
§987
987. Abyākatapadaniddeso uttānatthoyevāti. Imasmiṃ tike tīṇi lakkhaṇāni tisso paññattiyo kasiṇugghāṭimākāsaṃ ajaṭākāsaṃ ākiñcaññāyatanassa ārammaṇaṃ nirodhasamāpatti ca na labbhatīti vuttaṃ.
关于不定词的解释，即为突出意义。此三处三种特征，即三种约定，所谓由五种观察（土、气等）及六识内界外境、终止和暂停等理，不得得也如是所说。
§988
988.Vedanāttikaniddese sukhabhūmiyanti ettha yathā tambabhūmi kaṇhabhūmīti tambakaṇhabhūmiyova vuccanti, evaṃ sukhampi sukhabhūmi nāma. Yathā ucchubhūmi sālibhūmīti ucchusālīnaṃ uppajjanaṭṭhānāni vuccanti, evaṃ sukhassa uppajjanaṭṭhānaṃ cittampi sukhabhūmi nāma. Taṃ idha adhippetaṃ. Yasmā pana sā kāmāvacare vā hoti, rūpāvacarādīsu vā, tasmāssā taṃ pabhedaṃ dassetuṃ kāmāvacaretiādi vuttaṃ. Sukhavedanaṃ ṭhapetvāti yā sā sukhabhūmiyaṃ sukhavedanā, taṃ ṭhapetvā. Taṃsampayuttoti tāya ṭhapitāya sukhavedanāya sampayutto. Sesapadadvayepi imināva nayena attho veditabboti.
988.关于受的境界辨别，此地如称良田者，田分为肥田瘦田，如此亦称快乐为快乐之地。如高地被称为稻田，是高地出稻谷之所，依此称快乐之生起处为心，即快乐之地。此以为该理。又因欲行界或色界等不同，故与此有所区别，称欲行界以示其殊。所谓设立快乐受地，谓以该快乐受为快乐之地而设立。所谓因缘依附，谓由所设立之快乐受所依附。连言及两方面之义，亦应以此理解才合适。
Imasmiṃ tike tisso vedanā, sabbaṃ rūpaṃ, nibbānanti idampi na labbhati. Ayañhi tiko kusalattike ca alabbhamānehi imehi ca tīhi koṭṭhāsehi muttako nāma. Ito paresu pana tikadukesu pāḷito ca atthato ca yaṃ vattabbaṃ siyā taṃ sabbaṃ padānukkamena mātikākathāyañceva kusalādīnaṃ niddese ca vuttameva. Yaṃ pana yattha visesamattaṃ tadeva vakkhāma.
此三处，即三受界，虽涵盖诸色，实乃涅槃不能得者。依此，三种善法不具足时，谋求解脱者得以超脱名之。其它他经和教说中所有应言之义，亦逐一对应详细列举于根法和善法之注解中。若有区别，亦当予以特别说明。
§991
991. Tattha vipākattike tāva kiñcāpi arūpadhammā viya rūpadhammāpi kammasamuṭṭhānā atthi, anārammaṇattā pana te kammasarikkhakā na hontīti sārammaṇā arūpadhammāva kammasarikkhakattā vipākāti vuttā, bījasarikkhakaṃ phalaṃ viya. Sālibījasmiñhi vapite aṅkurapattādīsu nikkhantesupi sāliphalanti na vuccati. Yadā pana sālisīsaṃ pakkaṃ hoti pariṇataṃ, tadā bījasarikkhako sāli eva sāliphalanti vuccati. Aṅkurapattādīni pana bījajātāni bījato nibbattānīti vuccanti, evameva rūpampi kammajanti vā upādiṇṇanti vā vattuṃ vaṭṭati.
在此因果成熟时，有些无色法可被看作如有色法般由业所生，但因无所染故，这些业果受者并非凡夫。无色业果受者如同种子受者与果实之比。种子植入泥土中，尽管有萌芽、嫩叶等出现，却不称为谷粒果实。当谷粒成熟完备时，种子受者才称为谷粒果实。嫩芽、嫩叶等称为种类，由种子而生。色法亦复如是，可谓业所生或由业附着，如此论述合适。
§994
994.Upādiṇṇattike kiñcāpi khīṇāsavassa khandhā ‘amhākaṃ mātulatthero amhākaṃ cūḷapitutthero’ti vadantānaṃ paresaṃ upādānassa paccayā honti, maggaphalanibbānāni pana aggahitāni aparāmaṭṭhāni anupādiṇṇāneva. Tāni hi, yathā divasaṃ santatto ayoguḷo makkhikānaṃ abhinisīdanassa paccayo na hoti, evameva tejussadattā taṇhāmānadiṭṭhivasena gahaṇassa paccayā na honti. Tena vuttaṃ – ime dhammā anupādiṇṇaanupādāniyāti.
在依附业法中，某些断尽烦恼的蕴，譬如说“我们尊师老者”“我们小尊师老者”，因他人的依附而存。但道果涅槃则是独立无依的修果。正如日间捕捉到的群蜂不赖于山洞的寄居，火光授予的见或贪或嗔并非依附获得。因此，佛言：“这些法无依不依”。
§998
998. Asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikesupi eseva nayo.
清净与不净之间，同样须以此法处理。
§1000
1000.Vitakkattike vitakkasahajātena vicārena saddhiṃ kusalattike alabbhamānāva na labbhanti.
在有分思惟处，有分思惟生时，不与审思合并，则无法得至善境。
§1003
1003.Pītisahagatattike pītiādayo attanā sahajātadhammānaṃ pītisahagatādibhāvaṃ datvā sayaṃ piṭṭhivaṭṭakā jātā. Imasmiñhi tike dve domanassasahagatacittuppādā dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ upekkhāvedanā rūpaṃ nibbānanti – idampi na labbhati. Ayañhi tiko kusalattike ca alabbhamānehi imehi ca pañcahi koṭṭhāsehi muttako nāma.
在喜悦相应处，喜悦等乃自己先天之法，赋予自己喜悦等境界，乃生地旋转。有三种由恶念相应而起的心，生苦心，生平静心，苦心体感成色，皆称涅槃；此涅槃不能得。此三种合于善境且未得善处，乃轮回境界的亦称。
§1006
1006.Dassanenapahātabbattike saññojanānīti bandhanāni. Sakkāyadiṭṭhīti vijjamānaṭṭhena sati khandhapañcakasaṅkhāte kāye; sayaṃ vā satī tasmiṃ kāye diṭṭhīti ‘sakkāyadiṭṭhi’. Sīlena sujjhituṃ sakkā, vatena sujjhituṃ sakkā, sīlavatehi sujjhituṃ sakkāti gahitasamādānaṃ pana sīlabbataparāmāso nāma.
在断除见取处，见惑即缚。在五蕴集聚之身中若存我见称为见惑。若自念身中有我为见，即是见惑。可依戒使之清净，亦能依行为净化，守戒者虽净其心，然而未断戒染称戒取执，是为执持之见取。
§1007
1007.Idhāti desāpadese nipāto. Svāyaṃ katthaci lokaṃ upādāya vuccati. Yathāha – ‘‘idha tathāgato loke uppajjatī’’ti (dī. ni. 1.189). Katthaci sāsanaṃ. Yathāha – ‘‘idheva, bhikkhave, samaṇo idha dutiyo samaṇo’’ti (ma. ni. 1.139; a. ni. 4.241). Katthaci okāsaṃ. Yathāha –
关于地域和界限的专业用语。在此教法中，某处基于某地被称谓。比如说——『此处，如来于世间出生。』（大毗奈耶经释1卷189页）有时称为某教法。比如说——『比库们，这个沙门是这里的，那个也是这里的。』（中部经释1卷139页；增支部经释4卷241页）有时指某时机。比如说——
‘‘Idheva tiṭṭhamānassa, devabhūtassa me sato;
『正是在此时，我这具如天神般的身心留存；』
Punarāyu ca me laddho, evaṃ jānāhi mārisā’’ti. (dī. ni. 2.369);
『我因此得以延年，魔王啊，请你知道。』（大毗奈耶经释2卷369页）
Katthaci padapūraṇamattameva. Yathāha – ‘‘idhāhaṃ, bhikkhave, bhuttāvī assaṃ pavārito’’ti (ma. ni. 1.30). Idha pana lokaṃ upādāya vuttoti veditabbo.
有时仅指字句的填充部分。比如说——『比库们，我这食者原本是饥饿而已。』（中部经释1卷30页）此处当知是基于世间的称谓。
Assutavā puthujjanoti ettha pana ‘āgamādhigamābhāvā ñeyyo assutavā iti’. Yassa hi khandhadhātuāyatanapaccayākārasatipaṭṭhānādīsu uggahaparipucchāvinicchayarahitattā diṭṭhipaṭisedhako neva ‘āgamo’, paṭipattiyā adhigantabbassa anadhigatattā neva ‘adhigamo’ atthi, so ‘āgamādhigamābhāvā ñeyyo assutavā iti’. Svāyaṃ –
所谓未曾闻说者，是指『未具备教法和证悟的缺乏』。因为只依赖五蕴、界、根等条件和正念念处的深究而无法彻底了解而否定正见的那种，无名教法或已证悟果皆不存在，由此可知应称为『教法与证悟的缺乏者』。至于他人称之为未闻说者是当知符合此义。举例而言——
Puthūnaṃ jananādīhi, kāraṇehi puthujjano;
凡夫因众多因缘之故而为凡夫；
Puthujjanantogadhattā, puthuvāyaṃ jano iti. (dī. ni. aṭṭha. 1.7; ma. ni. aṭṭha. 1.2; a. ni. aṭṭha. 1.1.51; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.130; cūḷani. aṭṭha. 88; netti. aṭṭha. 56);
「凡夫」者，谓世俗大众也。（引自：中部尼柯耶 针解第1.7节；中部尼柯耶 针解第1.2节；增支部针解第1.1.51节；律藏略释第2.1.130节；小部针解第88节；净论针解第56节）
So hi puthūnaṃ nānappakārānaṃ kilesādīnaṃ jananādīhi kāraṇehi puthujjano. Yathāha – ‘‘puthu kilese janentīti puthujjanā. Puthu avihatasakkāyadiṭṭhikāti puthujjanā. Puthu satthārānaṃ mukhullokikāti puthujjanā. Puthu sabbagatīhi avuṭṭhitāti puthujjanā. Puthu nānābhisaṅkhāre abhisaṅkharontīti puthujjanā. Puthu nānāoghehi vuyhantīti puthujjanā. Puthu nānāsantāpehi santappantīti puthujjanā. Puthu nānāpariḷāhehi pariḍayhantīti puthujjanā. Puthu pañcasu kāmaguṇesu rattā giddhā gadhitā mucchitā ajjhosannā laggā laggitā palibuddhāti puthujjanā. Puthu pañcahi nīvaraṇehi āvutā nivutā ovutā pihitā paṭicchannā paṭikujjitāti puthujjanā’’ti (mahāni. 94). Puthūnaṃ vā gaṇanapathamatītānaṃ ariyadhammaparammukhānaṃ nīcadhammasamācārānaṃ janānaṃ antogadhattāpi puthujjanā. Puthu vā ayaṃ – visuṃyeva saṅkhyaṃ gato, visaṃsaṭṭho sīlasutādiguṇayuttehi ariyehi – janotipi puthujjano. Evametehi ‘assutavā puthujjano’ti dvīhi padehi ye te –
彼即以众多之烦恼根本诸因缘，称为凡夫。譬如说：“凡夫者，是由众多烦恼而生；凡夫者，是无正见未解脱之身见；凡夫者，是众师皆为世间师者；凡夫者，是随大乘所转流；凡夫者，是依他缘分而生起；凡夫者，是贯注诸多烦乱；凡夫者，是受种种苦恼；凡夫者，是为种种痛苦所绕；凡夫者，是在五欲根性上，染、瘉、黠、执、瞋染缠缚，昏闷糊涂失聪；凡夫者，是被五盖所覆，隐蔽妨碍，妨碍其心，含羞而自责。”（大本内针第94节）众凡夫，若谓已超越数目之众，不入圣法之先，陷于劣道之内之人，亦为凡夫。又谓：此等众生，依数目虽多，但未具正行如戒、定、慧等圣者之德，亦称凡夫。如此，于两种语句中，谓此等人为「未闻凡夫」。
‘‘Duve puthujjanā vuttā, buddhenādiccabandhunā;
「二种凡夫」如是说，由佛及佛弟子所分别；
Andho puthujjano eko, kalyāṇeko puthujjano’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.7; a. ni. aṭṭha. 1.1.51; paṭi. ma. aṭṭha. 2.1.130; cūḷani. aṭṭha. 88);
即「一者为盲凡夫，一者为善良凡夫」也。（引自：中部尼柯耶针解1.7节；增支部针解1.1.51节；律藏略释2.1.130节；小部针解88节）
Dve puthujjanā vuttā, tesu andhaputhujjano vutto hotīti veditabbo.
二种凡夫已说，其中盲目凡夫应当知之。
Ariyānaṃ adassāvītiādīsu ariyāti ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye iriyanato, sadevakena lokena ca araṇīyato buddhā ca paccekabuddhā ca buddhasāvakā ca vuccanti. Buddhā eva vā idha ariyā. Yathāha – ‘‘sadevake, bhikkhave, loke…pe… tathāgato ariyoti vuccatī’’ti (saṃ. ni. 5.1098).
谓圣者之「见不显著」者，意指圣者因远离烦恼而见不现行，彼者非凡夫，非世俗；因有天人、世间及诸众生未能洞悉之而被称为非凡夫，即为圣者。佛及辟支佛及佛弟子，均属圣者。譬如说：「诸比库，当知，世间诸天及人皆称此如来为圣者。」（相应部针解5.1098节）
Sappurisāti ettha pana paccekabuddhā tathāgatasāvakā ca sappurisāti veditabbā. Te hi lokuttaraguṇayogena sobhanā purisāti sappurisā. Sabbeva vā ete dvedhāpi vuttā. Buddhāpi hi ariyā ca sappurisā ca paccekabuddhā buddhasāvakāpi. Yathāha –
关于善人，须知此中也当了知辟支佛、如来及其弟子皆是善人。彼等因具世间乃至出世间殊胜品质，故称为善人。众善人一切亦分两种说法。佛陀、圣者、善人、辟支佛、佛陀弟子皆属此中。如经中所言——
‘‘Yo ve kataññū katavedi dhīro,
‘谁能知恩，明了所作，心智稳健，
Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti;
为善友，坚守正法，
Dukhitassa sakkacca karoti kiccaṃ,
能周济苦者，适当行事，
Tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadantī’’ti. (jā. 2.17.78);
谓之善男子。’（《生死经》二卷十七章第七十八节）
‘Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hotī’ti ettāvatā hi buddhasāvako vutto. Kataññutādīhi paccekabuddhā buddhāti. Idāni yo tesaṃ ariyānaṃ adassanasīlo, na ca dassane sādhukārī, so ariyānaṃ adassāvīti veditabbo. So cakkhunā adassāvī ñāṇena adassāvīti duvidho. Tesu ñāṇena adassāvī idha adhippeto. Maṃsacakkhunā hi dibbacakkhunā vā ariyā diṭṭhāpi adiṭṭhāva honti, tesaṃ cakkhūnaṃ vaṇṇamattaggahaṇato, na ariyabhāvagocarato. Soṇasiṅgālādayopi cakkhunā ariye passanti, na ca te ariyānaṃ dassāvino.
佛弟子仅此说‘为善友，坚守正法’。知恩者等即辟支佛、佛。今当知，见闻圣人善法之人，若非正信，则谓不正见。能以眼见不正，乃至以智慧见正，是二种见闻。以智慧见者为上。以肉眼或天眼观圣人，虽见或不见，其眼仅见色相，不得入圣之境界。如狮子等肉眼能见圣人，然非圣人识见者。
Tatridaṃ vatthu – cittalapabbatavāsino kira khīṇāsavattherassa upaṭṭhāko vuḍḍhapabbajito ekadivasaṃ therena saddhiṃ piṇḍāya caritvā therassa pattacīvaraṃ gahetvā piṭṭhito āgacchanto theraṃ pucchi – ‘ariyā nāma bhante kīdisā’ti? Thero āha – ‘idhekacco mahallako ariyānaṃ pattacīvaraṃ gahetvā vattapaṭipattiṃ katvā saha carantopi neva ariye jānāti, evaṃdujjānāvuso, ariyā’ti. Evaṃ vuttepi so neva aññāsi. Tasmā na cakkhunā dassanaṃ ‘dassanaṃ’, ñāṇadassanameva ‘dassanaṃ’. Yathāha – ‘‘kiṃ te vakkali iminā pūtikāyena diṭṭhena? Yo kho, vakkali, dhammaṃ passati, so maṃ passatī’’ti (saṃ. ni. 3.87). Tasmā cakkhunā passantopi, ñāṇena ariyehi diṭṭhaṃ aniccādilakkhaṇaṃ apassanto, ariyādhigatañca dhammaṃ anadhigacchanto, ariyakaradhammānaṃ ariyabhāvassa ca adiṭṭhattā, ‘ariyānaṃ adassāvī’ti veditabbo.
关于此事的内容是这样的：某位住在心山的年老比库，即已断尽烦恼的长老的弟子，有一天与尊者一同托钵乞食后，带着尊者的袈裟，背对着回来。于是他询问尊者说：“尊者，阿里耶（圣者）是何种人？”尊者回答说：“这里有些年轻尊长，持有阿里耶的袈裟，修行戒行，即使同行，也不能称为阿里耶，朋友。阿里耶是这样被认识的。”即便如此，他也未曾认知阿里耶的真正含义。因此，以眼见为凭，不应谓之“见”，知识的见解才被称为“见”。如经中所说：“瓦苦利，你为何用穷困的眼界来看我？实则，瓦苦利，能见法者，即能见我。”（《杂事》3.87）因此，即使用眼睛觉察，也不能见到具有无常等特征的圣法；若未能认识阿里耶已得的法，未见阿里耶的法及圣者的境界，便只能称之为“不见阿里耶者”，这是当知的。
Ariyadhammassaakovidoti satipaṭṭhānādibhede ariyadhamme akusalo. Ariyadhamme avinītoti, ettha pana
所谓熟悉圣法的贤者，是依据念处等之不同，明白圣法不善的方面。这里说的圣法之不洁净，是因为……
Duvidho vinayo nāma, ekamekettha pañcadhā;
戒律有两种，即一种为……，各处共分为五类；
Abhāvato tassa ayaṃ, avinītoti vuccati.
因缺失，其被称为不洁净；
Ayañhi saṃvaravinayo pahānavinayoti duvidho vinayo. Ettha ca duvidhepi vinaye ekameko vinayo pañcadhā bhijjati. Saṃvaravinayopi hi sīlasaṃvaro satisaṃvaro ñāṇasaṃvaro khantisaṃvaro vīriyasaṃvaroti pañcavidho. Pahānavinayopi tadaṅgapahānaṃ vikkhambhanapahānaṃ samucchedapahānaṃ paṭippassaddhipahānaṃ nissaraṇapahānanti pañcavidho.
这其中，戒律分为持守戒律与舍弃戒律两种。两种戒律中，持守戒律又分别分为五种。持守戒律即为戒的持守、念的持守、慧的持守、忍的持守及精进的持守，合称五种持守。舍弃戒律则有破戒舍弃、违犯舍弃、切断舍弃、息灭舍弃、离脱舍弃，亦为五种。
Tattha ‘‘iminā pātimokkhasaṃvarena upeto hoti samupeto’’ti (vibha. 511) ayaṃ sīlasaṃvaro. ‘‘Rakkhati cakkhundriyaṃ, cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatī’’ti (dī. ni. 1.213; ma. ni. 1.295; saṃ. ni. 4.239; a. ni. 3.16) ayaṃ satisaṃvaro.
如经典中说：“依凭此巴提摩卡戒律而得持守、协调”，此即戒的持守。又言：“护持眼根，眼根得持守”，此即念的持守。——（引诸经典文献所在）
‘‘Yāni sotāni lokasmiṃ, (ajitāti bhagavā)
“世间的诸耳根，（世尊说）
Sati tesaṃ nivāraṇaṃ;
念为彼诸根尘垢的盖障；
Sotānaṃ saṃvaraṃ brūmi,
我说此为耳根的收摄，
Paññāyete pidhīyare’’ti. (su. ni. 1041) –
以智慧而知，当加闭锁。”（经藏·增支部第1041经）
Ayaṃ ñāṇasaṃvaro nāma. ‘‘Khamo hoti sītassa uṇhassā’’ti (ma. ni. 1.24; a. ni. 4.114; 6.58) ayaṃ khantisaṃvaro. ‘‘Uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāsetī’’ti (ma. ni. 1.26; a. ni. 4.114; 6.58) ayaṃ vīriyasaṃvaro. Sabbopi cāyaṃ saṃvaro yathāsakaṃ saṃvaritabbānaṃ vinetabbānañca kāyaduccaritādīnaṃ saṃvaraṇato saṃvaro, vinayanato vinayoti vuccati. Evaṃ tāva ‘saṃvaravinayo’ pañcadhā bhijjatīti veditabbo.
此名为“智慧收摄”。“宽容如寒热消解”乃忍辱收摄。（中部·增支3.24；增支4.114；6.58）“不让生起的欲念再生”是精进收摄。（中部·增支3.26；增支4.114；6.58）此众收摄应如法收摄、应当持守，能约束身等不善行为者，则为收摄，受戒则名为持戒。如此“收摄与持戒”依五法分，实应当了知。
Tathā yaṃ nāmarūpaparicchedādīsu vipassanāñāṇesu paṭipakkhabhāvato, dīpālokeneva tamassa, tena tena vipassanāñāṇena tassa tassa anatthassa pahānaṃ, seyyathidaṃ – nāmarūpavavatthānena sakkāyadiṭṭhiyā, paccayapariggahena ahetuvisamahetudiṭṭhīnaṃ, tasseva aparabhāgena kaṅkhāvitaraṇena kathaṃkathibhāvassa, kalāpasammasanena ‘ahaṃ mamā’ti gāhassa, maggāmaggavavatthānena amagge maggasaññāya, udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā, vayadassanena sassatadiṭṭhiyā, bhayadassanena sabhaye abhayasaññāya, ādīnavadassanena assādasaññāya, nibbidānupassanāya abhiratisaññāya, muccitukamyatāñāṇena amuccitukāmatāya, upekkhāñāṇena anupekkhāya, anulomena dhammaṭṭhitiyaṃ nibbāne ca paṭilomabhāvassa, gotrabhunā saṅkhāranimittaggāhassa pahānaṃ, etaṃ ‘tadaṅgapahānaṃ’ nāma.
又如从名色分别解脱等观察智，慧光如灯煤光显现，借各种观智舍弃彼彼无益者：例如对名色所成立，執取我见之身见，以条件聚合观致因无因不善见等，于其对处除疑，辞说之类，以敛受之法，断灭生灭起尽等，恐惧与无畏疑，危险与安乐觉，厌离与趣喜念，欲求解脱之智慧，不求解脱的状态，平等观察与冷淡，顺逆法理而成灭入涅槃，断染法助缘轮回者舍弃。此名为“断除枝末”。
Yaṃ pana upacārappanābhedena samādhinā pavattibhāvanivāraṇato, ghaṭappahāreneva udakapiṭṭhe sevālassa, tesaṃ tesaṃ nīvaraṇādidhammānaṃ pahānaṃ, etaṃ ‘vikkhambhanapahānaṃ’ nāma. ‘‘Yaṃ catunnaṃ ariyamaggānaṃ bhāvitattā taṃtaṃmaggavato attano attano santāne diṭṭhigatānaṃ pahānāyā’’tiādinā (dha. sa. 277) nayena vuttassa samudayapakkhikassa kilesagaṇassa accantaṃ appavattibhāvena pahānaṃ, idaṃ ‘samucchedapahānaṃ’ nāma. Yaṃ pana phalakkhaṇe paṭippassaddhattaṃ kilesānaṃ, etaṃ ‘paṭippassaddhipahānaṃ’ nāma. Yaṃ sabbasaṅkhatanissaṭattā pahīnasabbasaṅkhataṃ nibbānaṃ, etaṃ ‘nissaraṇapahānaṃ’ nāma. Sabbampi cetaṃ pahānaṃ yasmā cāgaṭṭhena pahānaṃ, vinayanaṭṭhena vinayo, tasmā ‘pahānavinayo’ti vuccati. Taṃtaṃpahānavato vā tassa tassa vinayassa sambhavatopetaṃ pahānavinayoti vuccati. Evaṃ pahānavinayopi pañcadhā bhijjatīti veditabbo.
由专注于舍念所缘不散，专注不断如同在水池中持器皿取水一般，断除各类妨碍专注的染污，这种断除称为“绵延断除”。正如《法句经》277所言：“由观察四圣道之修习，分别断除其各自现行心流中的断灭”，即断除烦恼集团之间生起的妨碍，称为“绝断断除”。在修习定境时，安住烦恼得以安静，称为“安静断除”。凡诸有所造皆灭，闻名为完全出离，称为“离出断除”。这些断除皆由放弃除去，是戒律所显护持，因此称之为“断除戒律”。依其断除之理及其所具戒律，此断除戒律亦当分五类理解。
Evamayaṃ saṅkhepato duvidho, bhedato ca dasavidho vinayo, bhinnasaṃvarattā, pahātabbassa ca appahīnattā, yasmā etassa assutavato puthujjanassa natthi, tasmā abhāvato tassa, ayaṃ ‘avinīto’ti vuccatīti. Esa nayo sappurisānaṃ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinītoti etthāpi. Ninnānākaraṇañhetaṃ atthato. Yathāha – ‘‘yeva te ariyā teva te sappurisā, yeva te sappurisā teva te ariyā. Yo eva so ariyānaṃ dhammo so eva so sappurisānaṃ dhammo, yo eva so sappurisānaṃ dhammo so eva so ariyānaṃ dhammo. Yeva te ariyavinayā teva te sappurisavinayā, yeva te sappurisavinayā teva te ariyavinayā. Ariyeti vā sappuriseti vā, ariyadhammeti vā sappurisadhammeti vā, ariyavinayeti vā sappurisavinayeti vā, esese eke ekaṭṭhe same samabhāge tajjāte taññevā’’ti.
这样简而言之，戒律分为两种，详细分则有十种，它们之间有所区别：一方面对应应当断除，另一方面则是不得次第减少。因为非圣贤人所闻未知故，不具戒律故，称为“无律”。此理强调善人所见善法所学，则为具律；不具善法者称为无律，正如经中“诸圣即是善人，诸善人亦即圣者。有圣所行法即是善人所行法，有善人所行法即是圣法。圣律与善律互相同一，圣与善相依故”如是说。
Rūpaṃ attato samanupassatīti idhekacco rūpaṃ attato samanupassati – ‘yaṃ rūpaṃ so ahaṃ, yo ahaṃ taṃ rūpa’nti rūpañca attānañca advayaṃ samanupassati. ‘‘Seyyathāpi nāma telappadīpassa jhāyato yā acci so vaṇṇo, yo vaṇṇo sā accīti acciñca vaṇṇañca advayaṃ samanupassati,’’ evameva idhekacco rūpaṃ attato samanupassatīti evaṃ rūpaṃ attāti diṭṭhipassanāya passati. Rūpavantaṃ vā attānanti ‘arūpaṃ attā’ti gahetvā, chāyāvantaṃ rukkhaṃ viya, taṃ rūpavantaṃ samanupassati. Attani vā rūpanti ‘arūpameva attā’ti gahetvā, pupphamhi gandhaṃ viya, attani rūpaṃ samanupassati. Rūpasmiṃvā attānanti ‘arūpameva attā’ti gahetvā, karaṇḍake maṇiṃ viya, attānaṃ rūpasmiṃ samanupassati. Vedanādīsupi eseva nayo.
有些修行者称观色是观色自性，谓“此即是我色，我即是彼色”，色与我合而为一。正如有人观琉璃灯火，见火色即是火，又见火色即火色，二者合一。亦有由身内观色，如观带影树木，谓色即我。或视色为我之非色，如观花香，色非我而我即色。或以器物喻色为我，如执宝瓶之宝，观我与色不二。此理同样适用于受等余法。
Tattha ‘rūpaṃ attato samanupassatī’ti suddharūpameva attāti kathitaṃ. ‘Rūpavantaṃ vā attānaṃ, attani vā rūpaṃ, rūpasmiṃ vā attānaṃ; vedanaṃ attato samanupassati… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatī’ti imesu sattasu ṭhānesu ‘arūpaṃ attā’ti kathitaṃ. Vedanāvantaṃ vā attānaṃ, attani vā vedanaṃ, vedanāya vā attānanti evaṃ catūsu khandhesu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ vasena dvādasasu ṭhānesu ‘rūpārūpamissako attā’ kathito. Tattha ‘rūpaṃ attato samanupassati vedanaṃ… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassatī’ti imesu pañcasu ṭhānesu ucchedadiṭṭhi kathitā. Avasesesu sassatadiṭṭhi. Evamettha pannarasa bhavadiṭṭhiyo pañca vibhavadiṭṭhiyo honti. Tā sabbāpi maggāvaraṇā, na saggāvaraṇā, paṭhamamaggavajjhāti veditabbā.
其中“观色自性”说，实为清净色自性。形有色体，即身色；色即形体；形中有色，即身中色；受、想、行、识亦复如是，认作非色自性。于是形有色体、受、想、行、识等五蕴中各处，于十二处分别观色与非色相续共存。这里谓于受、想、行、识五者中有断见，即有断灭不续；于余二处则有常见生起。这样十五种生死见，划分为五种断见所生五种常见，均为道所遮，而非天道之障，应明先悟第一圣道。
§1008
1008.Satthari kaṅkhatīti satthu sarīre vā guṇe vā ubhayattha vā kaṅkhati. Sarīre kaṅkhamāno ‘dvattiṃsavaralakkhaṇapaṭimaṇḍitaṃ nāma sarīraṃ atthi nu kho natthī’ti kaṅkhati. Guṇe kaṅkhamāno ‘atītānāgatapaccuppannajānanasamatthaṃ sabbaññutañāṇaṃ atthi nu kho natthī’ti kaṅkhati. Ubhayattha kaṅkhamāno ‘asītianubyañjanabyāmappabhānurañjitāya sarīranipphattiyā samannāgato sabbañeyyajānanasamatthaṃ sabbaññutaññāṇaṃ paṭivijjhitvā ṭhito lokatārako buddho nāma atthi nu kho natthī’ti kaṅkhati. Ayañhissa attabhāve guṇe vā kaṅkhanato ubhayattha kaṅkhati nāma. Vicikicchatīti ārammaṇaṃ nicchetuṃ asakkonto kicchati kilamati. Nādhimuccatīti tattheva adhimokkhaṃ na labhati. Na sampasīdatīti cittaṃ anāvilaṃ katvā pasīdituṃ na sakkoti, guṇesu nappasīdati.
“疑惑疑虑”者，谓对师者身或德，或两者俱怀疑虑不决。对身疑虑者，谓疑此二十二相具足之身有无实存。对德疑虑者，疑过去未来诸觉者智慧及无所不知，是否真实存在。对两者俱疑者，怀疑悉具有智慧德行之师已证得觉慧，称为“身德疑虑”。此乃不能断绝烦恼，心不坚固，不能确信，是难伏之烦恼。
Dhamme kaṅkhatītiādīsu pana ‘kilese pajahantā cattāro ariyamaggā, paṭippassaddhakilesāni cattāri sāmaññaphalāni, maggaphalānaṃ ārammaṇapaccayabhūtaṃ amataṃ mahānibbānaṃ nāma atthi nu kho natthī’ti kaṅkhantopi ‘ayaṃ dhammo niyyāniko nu kho aniyyāniko’ti kaṅkhantopi dhamme kaṅkhati nāma. ‘Cattāro maggaṭṭhakā cattāro phalaṭṭhakāti idaṃ saṅgharatanaṃ atthi nu kho natthī’ti kaṅkhantopi, ‘ayaṃ saṅgho suppaṭipanno nu kho duppaṭipanno’ti kaṅkhantopi, ‘etasmiṃ saṅgharatane dinnassa vipākaphalaṃ atthi nu kho natthī’ti kaṅkhantopi saṅghe kaṅkhati nāma. ‘Tisso pana sikkhā atthi nu kho natthī’ti kaṅkhantopi, ‘tisso sikkhā sikkhitapaccayena ānisaṃso atthi nu kho natthī’ti kaṅkhantopi sikkhāya kaṅkhati nāma.
“对法疑惑”者，谓疑烦恼可斩除之四圣道、调伏烦恼果实之四圣果、正道果实之无生涅槃，是否真实存在。也疑此法是否有漏或无漏。疑僧团众是否善修行，是否恶行之团。疑三学是否存在及是否因修三学得利益。所谓疑法，即对道果及僧学种种法，产生怀疑不信心，是烦恼之一种。
Pubbanto vuccati atītāni khandhadhātāyatanāni. Aparanto anāgatāni. Tattha atītesu khandhādīsu ‘atītāni nu kho, na nu kho’ti kaṅkhanto pubbante kaṅkhati nāma. Anāgatesu ‘anāgatāni nu kho, na nu kho’ti kaṅkhanto aparante kaṅkhati nāma. Ubhayattha kaṅkhanto pubbantāparante kaṅkhati nāma. ‘Dvādasapadikaṃ paccayavaṭṭaṃ atthi nu kho natthī’ti kaṅkhanto idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu kaṅkhati nāma. Tatrāyaṃ vacanattho – imesaṃ jarāmaraṇādīnaṃ paccayā ‘idappaccayā’. Idappaccayānaṃ bhāvo ‘idappaccayatā’. Idappaccayā eva vā ‘idappaccayatā’; jātiādīnametaṃ adhivacanaṃ. Jātiādīsu taṃ taṃ paṭicca āgamma samuppannāti ‘paṭiccasamuppannā’. Idaṃ vuttaṃ hoti – idappaccayatāya ca paṭiccasamuppannesu ca dhammesu kaṅkhatīti.
前者称为过去，指色、受、想、行、识、界、触、受、爱等五蕴、六入、六界中的已逝事物。后者称为未来，指尚未到来的事物。这里，对于过去的五蕴等，疑问说“是过去的，还是非过去的？”这称为对过去的疑惑，谓之“前者的疑惑”；对于未来的事物，疑问“是未来的，还是非未来的？”这称为对未来的疑惑，谓之“后者的疑惑”。两者都怀疑，故称为前后疑惑。所谓“十二支缘起是否存在？”对此怀疑，是针对现在缘起的事物而起。此处的话义是——这些因老死等产生的条件，称作“现在的条件”；这些条件的性质称为“现在的条件性”；“现在的条件”或者“现在的条件性”都是对生起等的总称。由生起等相继因缘生起者，称为“缘起”。如此言说的是，因现在条件而生起以及因缘起的诸法（现象）中都存在疑惑。
§1009
1009.Sīlenāti gosīlādinā. Vatenāti govatādināva. Sīlabbatenāti tadubhayena. Suddhīti kilesasuddhi; paramatthasuddhibhūtaṃ vā nibbānameva. Tadekaṭṭhāti idha pahānekaṭṭhaṃ dhuraṃ. Imissā ca pāḷiyā diṭṭhikileso vicikicchākilesoti dveyeva āgatā. Lobho doso moho māno thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ime pana aṭṭha anāgatā. Āharitvā pana dīpetabbā. Ettha hi diṭṭhivicikicchāsu pahīyamānāsu apāyagamanīyo lobho doso moho māno thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti sabbepime pahānekaṭṭhā hutvā pahīyanti. Sahajekaṭṭhaṃ pana āharitvā dīpetabbaṃ. Sotāpattimaggena hi cattāri diṭṭhisahagatāni vicikicchāsahagatañcāti pañca cittāni pahīyanti. Tattha dvīsu asaṅkhārikadiṭṭhicittesu pahīyantesu tehi sahajāto lobho moho uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ime kilesā sahajekaṭṭhavasena pahīyanti. Sesadiṭṭhikileso ca vicikicchākileso ca pahānekaṭṭhavasena pahīyanti. Diṭṭhigatasampayuttasasaṅkhārikacittesupi pahīyantesu tehi sahajāto lobho moho thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ime kilesā sahajekaṭṭhavasena pahīyanti. Sesadiṭṭhikileso ca vicikicchākileso ca pahānekaṭṭhavasena pahīyanti. Evaṃ pahānekaṭṭhasmiṃyeva sahajekaṭṭhaṃ labbhatīti idaṃ sahajekaṭṭhaṃ āharitvā dīpayiṃsu.
道德戒律或五戒等，借指以牛羊类示从。“道德戒律与五戒”称作“道德戒律”；“纯净”指烦恼的净除，终极净土即涅槃。单独束缚，在此指舍弃分别之重。此巴利语中，烦恼以二者显现——意见烦恼与怀疑烦恼。贪、嗔、痴、慢、惰、躁、无耻、无怖是八种未除烦恼。此八种烦恼已摄受，必须被摧毁。这里所说，除去意见、怀疑烦恼之时，诸恶烦恼亦跟着除去，且是以舍弃分别之故而除去。在初果缘道上，四种依意见合的心和一种依怀疑合的心共五心悉皆除去。其中，于两种无漏无分别的见心被除时，八种根本烦恼随其天性一并被除，而余见烦恼与怀疑烦恼也是舍弃分别的故被除去。同样于舍弃分别中得以一并除去，故称除去分别时同时得除。这既是以舍弃分别诸心而降伏八根本烦恼，故此用语意谓除去分别，遂能生于智慧之火。
Taṃsampayuttoti tehi tadekaṭṭhehi aṭṭhahi kilesehi sampayutto. Vinibbhogaṃ vā katvā tena lobhena tena dosenāti evaṃ ekekena sampayuttatā dīpetabbā. Tattha lobhe gahite, moho māno thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ayaṃ saṅkhārakkhandhe kilesagaṇo lobhasampayutto nāma. Dose gahite, moho thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ayaṃ kilesagaṇo dosasampayutto nāma. Mohe gahite, lobho doso māno thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ayaṃ kilesagaṇo mohasampayutto nāma. Māne gahite, tena sahuppanno lobho moho thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappanti ayaṃ kilesagaṇo mānasampayutto nāma. Iminā upāyena tena thinena tena uddhaccena tena ahirikena tena anottappena sampayutto taṃsampayuttoti yojanā kātabbā. Taṃsamuṭṭhānanti tena lobhena…pe… tena anottappena samuṭṭhitanti attho.
附属即以一者为缘，结合彼一者，其余八烦恼皆从此产生。为应于此而灭，须令诸贪嗔等不断。此一者谓贪，此中谓贪及嗔等烦恼皆从此相依生成，称为贪缠。以嗔为缘，称为嗔缠。以痴为缘，称为痴缠。以慢为缘，与此同生者，贪等烦恼亦随生，称为慢缠。以此方式，用贪、嗔、痴、慢、惰、躁、无耻、无怖等结合而成，此谓附属。由此能知与此各种烦恼相连结者，谓附属须得忍伏。所谓“诸烦恼起”，即因此贪等烦恼产生。
Ime dhammā dassanena pahātabbāti ettha dassanaṃ nāma sotāpattimaggo; tena pahātabbāti attho. ‘Kasmā pana sotāpattimaggo dassanaṃ nāma jāto’ti? ‘Paṭhamaṃ nibbānadassanato’. ‘Nanu gotrabhu paṭhamataraṃ passatī’ti ? ‘No na passati; disvāpi kattabbakiccaṃ pana na karoti, saṃyojanānaṃ appahānato. Tasmā passatī’ti na vattabbo. Yattha katthaci rājānaṃ disvāpi paṇṇākāraṃ datvā kiccanipphattiyā adiṭṭhattā ‘ajjāpi rājānaṃ na passāmī’ti vadanto cettha jānapadapuriso nidassanaṃ.
此处“应当断除之法”，说的是通往初果（须陀洹）的见道，以此见道应舍弃之意。问：“为何初果道称为断见？”答曰：“由于初见得涅槃故。”“难道族属先见？”“不，不是；虽然见到，但未作相应事，无法断除束缚，故不可谓其见。若见国王虽见其形而未行事，民众中仍称为不了解国王。”此比喻示初果见断惑非见即断，须依实际证达方能说为断见。
§1011
1011.Avaseso lobhoti dassanena pahīnāvaseso. Lobho dosamohesupi eseva nayo. Dassanena hi apāyagamanīyāva pahīnā. Tehi pana aññe dassetuṃ idaṃ vuttaṃ. ‘Tadekaṭṭhā’ti tehi pāḷiyaṃ āgatehi tīhi kilesehi sampayogatopi pahānatopi ekaṭṭhā pañca kilesā. Neva dassanena na bhāvanāyāti idaṃ saṃyojanādīnaṃ viya tehi maggehi appahātabbataṃ sandhāya vuttaṃ. Yaṃ pana ‘‘sotāpattimaggañāṇena abhisaṅkhāraviññāṇassa nirodhena satta bhave ṭhapetvā anamatagge saṃsāravaṭṭe ye uppajjeyyuṃ, nāmañca rūpañca etthete nirujjhantī’’tiādinā nayena kusalādīnampi pahānaṃ anuññātaṃ, taṃ tesaṃ maggānaṃ abhāvitattā ye uppajjeyyuṃ, te upanissayapaccayānaṃ kilesānaṃ pahīnattā pahīnāti imaṃ pariyāyaṃ sandhāya vuttanti veditabbaṃ.
余贪者，指因断见（须陀洹见道）之理解而除去之贪欲剩余部分。贪嗔痴三种烦恼等同理。因得断见而断绝之，称为除去皈依之烦恼。又言“唯一束”，指这三种烦恼与其它二种合计五种烦恼虽相互缠结但能除却。此意说，非仅以断见而能断除内修（禅修等）烦恼，此不属于断见道中应当除去的部分。断见不能断除之余，指在未证得道时仍会产生的烦恼，均因对除烦恼所依止之道（断见）功能的缺失而存留，故称为“余”。
§1013
1013.Dassanenapahātabbahetukattike ime dhammā dassanena pahātabbahetukāti niṭṭhapetvā, puna ‘tīṇi saṃyojanānī’tiādi pahātabbe dassetvā, tadekaṭṭhabhāvena hetū ceva sahetuke ca dassetuṃ vuttaṃ. Tattha ‘kiñcāpi dassanena pahātabbesu hetūsu lobhasahagato moho lobhena sahetuko hoti, dosasahagato moho dosena, lobhadosā ca mohenāti pahātabbahetukapadepete saṅgahaṃ gacchanti, vicikicchāsahagato pana moho aññassa sampayuttahetuno abhāvena hetuyeva, na sahetukoti tassa pahānaṃ dassetuṃ ime dhammā dassanena pahātabbahetū’ti vuttaṃ.
论及因断见而应断除烦恼之缘由。断见道除烦恼须明白三种束缚应当除去。谓中有贪所伴随痴，痴随贪，及贪嗔合以痴等烦恼，虽有伴随关系但无因果关系者，唯有痴为非因缘，与此非因缘烦恼异，故称此三种烦恼因断见应断除之理由。此理说出此烦恼应断为因，由断见道故能除。
§1018
1018. Dutiyapade uddhaccasahagatassa mohassa pahānaṃ dassetuṃ ime dhammā bhāvanāya pahātabbahetūti vuttaṃ. So hi attanā sampayuttadhamme sahetuke katvā piṭṭhivaṭṭako jāto, vicikicchāsahagato viya aññassa sampayuttahetuno abhāvā pahātabbahetukapadaṃ na bhajati. Tatiyapade avasesā akusalāti puna akusalaggahaṇaṃ vicikicchuddhaccasahagatānaṃ mohānaṃ saṅgahatthaṃ kataṃ. Te hi sampayuttahetuno abhāvā pahātabbahetukā nāma na honti.
1018. 第二句中，欲断除伴随掉举的烦恼之痴，须依此法修习，以成断除之因。此因即内心与相应法相应而生，虽有起伏游移，犹如地旋转而生。但如怀疑惑者，因无欣缘故，不生断除因句。第三句则是余法，谓恶法之总摄，为断除伴随疑惑掉举的痴烦恼所作。因为断除因句不生者，便非断除之因。
§1029
1029. Parittārammaṇattike ārabbhāti ārammaṇaṃ katvā. Sayañhi parittā vā hontu mahaggatā vā, parittadhamme ārammaṇaṃ katvā uppannā parittārammaṇā, mahaggate ārammaṇaṃ katvā uppannā mahaggatārammaṇā, appamāṇe ārammaṇaṃ katvā uppannā appamāṇārammaṇā. Te pana parittāpi honti mahaggatāpi appamāṇāpi.
1029. 依存所缘处，从保护起始说起。若所保护者是大集合，则为大集合所缘处而生；若为小部分，则为小部分所缘而生。然此保护既能遍及全体及部分。
§1035
1035. Micchattattike ānantarikānīti anantarāyena phaladāyakāni; mātughātakakammādīnametaṃ adhivacanaṃ. Tesu hi ekasmimpi kamme kate taṃ paṭibāhitvā aññaṃ kammaṃ attano vipākassa okāsaṃ kātuṃ na sakkoti. Sineruppamāṇepi hi suvaṇṇathūpe katvā cakkavāḷamattaṃ vā ratanamayapākāraṃ vihāraṃ kāretvā taṃ pūretvā nisinnassa buddhappamukhassa saṅghassa yāvajīvaṃ cattāro paccaye dadatopi taṃ kammaṃ etesaṃ kammānaṃ vipākaṃ paṭibāhetuṃ na sakkoti eva. Yā ca micchādiṭṭhi niyatāti ahetukavādaakiriyavādanatthikavādesu aññatarā. Tañhi gahetvā ṭhitaṃ puggalaṃ buddhasatampi buddhasahassampi bodhetuṃ na sakkoti.
1035. 于错误实相中，所谓瞬间生效者，是指如杀母之业等业。因此诸业若作于一处，则当其果时不能随便作他业以中断。即便建造黄金宝塔、遍周覆盖、或安住华丽庄严之处，在世尊及僧团面前终身布施四种条件，也不能使其业果中断。恶见等常见及无因见等恶见为此种见，若有固定心念执着，世尊及千万佛亦不能令其觉悟破除。
§1038
1038. Maggārammaṇattike ariyamaggaṃ ārabbhāti lokuttaramaggaṃ ārammaṇaṃ katvā. Te pana parittāpi honti mahaggatāpi.
1038. 于行道起始处，谓起始贤圣之道，作超世间之修行所缘处。其保护亦能遍于大集合。
§1039
1039. Maggahetukaniddese paṭhamanayena paccayaṭṭhena hetunā maggasampayuttānaṃ khandhānaṃ sahetukabhāvo dassito. Dutiyanayena maggabhūtena sammādiṭṭhisaṅkhātena hetunā sesamaggaṅgānaṃ sahetukabhāvo dassito. Tatiyanayena magge uppannahetūhi sammādiṭṭhiyā sahetukabhāvo dassitoti veditabbo.
1039. 论道之因缘说，第一层以缘为前提，显出汇聚五蕴之因缘性质。第二层以道为本，显示正见所定义因缘，诸余道流之因缘性质。第三层论由道生起因缘，显示正见能够涵摄之因缘属性，应当如此了知。
§1040
1040.Adhipatiṃ karitvāti ārammaṇādhipatiṃ katvā. Te ca kho parittadhammāva honti. Ariyasāvakānañhi attano maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhaṇakāle ārammaṇādhipati labbhati. Cetopariyañāṇena pana ariyasāvako parassa maggaṃ paccavekkhamāno garuṃ karontopi attanā paṭividdhamaggaṃ viya garuṃ na karoti. ‘Yamakapāṭihāriyaṃ karontaṃ tathāgataṃ disvā tassa maggaṃ garuṃ karoti na karotī’ti? Karoti, na pana attano maggaṃ viya. Arahā na kiñci dhammaṃ garuṃ karoti ṭhapetvā maggaṃ phalaṃ nibbānanti. Etthāpi ayamevattho. Vīmaṃsādhipateyyanti idaṃ sahajātādhipatiṃ dassetuṃ vuttaṃ. Chandañhi jeṭṭhakaṃ katvā maggaṃ bhāventassa chando adhipati nāma hoti, na maggo. Sesadhammāpi chandādhipatino nāma honti, na maggādhipatino. Cittepi eseva nayo. Vīmaṃsaṃ pana jeṭṭhakaṃ katvā maggaṃ bhāventassa vīmaṃsādhipati ceva hoti maggo cāti. Sesadhammā maggādhipatino nāma honti. Vīriyepi eseva nayo.
1040. 以主人之义，说为依缘之主人。此诸保护法皆为之。善知识于反观自道时，得依缘之主人。凭心之超知，虽反观他道受其敬重，然自身不轻视自道。问：『看到如来行双重神通，敬重彼道否？』答：敬重，非视为己道。阿拉汉无所敬重，只修定止果涅槃。以此义欲显自然主人，谓意愿最大者为道之主人，非道本身。馀法亦同，意愿称为此主人，非道主人。心亦如此。此考察立意最大者即道之主人；余法名为道属主人。努力亦同属意愿主人。
§1041
1041. Uppannattikaniddese jātāti nibbattā, paṭiladdhattabhāvā. Bhūtātiādīni tesaṃyeva vevacanāni. Jātā eva hi bhāvappattiyā bhūtā. Paccayasaṃyoge jātattā sañjātā. Nibbattilakkhaṇappattattā nibbattā. Upasaggena pana padaṃ vaḍḍhetvā abhinibbattāti vuttā. Pākaṭībhūtāti pātubhūtā. Pubbantato uddhaṃ pannāti uppannā. Upasaggena padaṃ vaḍḍhetvā samuppannāti vuttā. Nibbattaṭṭheneva uddhaṃ ṭhitāti uṭṭhitā. Paccayasaṃyoge uṭṭhitāti samuṭṭhitā. Puna uppannātivacane kāraṇaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Uppannaṃsena saṅgahitāti uppannakoṭṭhāsena gaṇanaṃ gatā. Rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇanti idaṃ nesaṃ sabhāvadassanaṃ. Dutiyapadaniddeso vuttapaṭisedhanayena veditabbo. Tatiyapadaniddeso uttānatthoyeva.
1041．关于“生起类词”者，谓“生起”“发生”“得到”之义。彼诸词如“存在”等，亦属于此类。因“生起”即谓通过生起之事物而形成存在。由因缘和合而生起，故称为“生起物”。“生起”因表显起始特性而称之。以前缀加在词根上，扩大词义，谓“由……而生起”。“明显发生”，谓已显现出生起。先前向上的发展称“生起”，又以加前缀使词增义，谓“共起、生合而生”。“生起”所依词根本身表示上升、立起，称“立起”，由因缘和合，称“共起”。再以词尾“已生起”表示原因，故从破坏语境见之。谓“生起”者即由生起囊括之集计。色、受、想、行、识五蕴宛如一体，是其所在。第二种词义者，依教诫文义应知。第三种词义者，乃“立起”之义。
Ayaṃ pana tiko dvinnaṃ addhānaṃ vasena pūretvā dassito. Laddhokāsassa hi kammassa vipāko duvidho – khaṇappatto, ca appatto ca. Tattha ‘khaṇappatto’ uppanno nāma. ‘Appatto’ cittānantare vā uppajjatu, kappasatasahassātikkame vā. Dhuvapaccayaṭṭhena natthi nāma na hoti, uppādino dhammā nāma jāto. Yathā hi – ‘‘tiṭṭhateva sāyaṃ, poṭṭhapāda, arūpī attā saññāmayo . Atha imassa purisassa aññā ca saññā uppajjanti aññā ca saññā nirujjhantī’’ti (dī. ni. 1.419). Ettha āruppe kāmāvacarasaññāpavattikāle kiñcāpi mūlabhavaṅgasaññā niruddhā kāmāvacarasaññāya pana niruddhakāle avassaṃ sā uppajjissatīti arūpasaṅkhāto attā natthīti saṅkhyaṃ agantvā ‘tiṭṭhateva’ nāmāti jāto. Evameva laddhokāsassa kammassa vipāko duvidho…pe… dhuvapaccayaṭṭhena natthi nāma na hoti, uppādino dhammā nāma jāto.
此三种义分别由二种声母的加法完全显现。对“果报”的成就，业果有二种，即瞬时果与非瞬时果。所谓“瞬时果”，谓已生起；“非瞬时果”则于心续中生起，或跨百千劫之久。以双重因缘为依，无所谓“非有”，即无之义，因缘生起法既已产生。譬如——“傍晚，跪坐于座位之上，色无相之我，属想行相。于是此人除别想外有他想生起，又有他想灭失。”此处意谓无形处欲界想法已止，以根本观想念断欲界想，因而该想必生，故“非相”者谓体无、无我，计数之意谓谓“跪坐”和“已生”之义。夫“果报”分二者，谓与双因缘无有则无，已生起法乃为果报。
Yadi pana āyūhitaṃ kusalākusalakammaṃ sabbaṃ vipākaṃ dadeyya, aññassa okāso na bhaveyya. Taṃ pana duvidhaṃ hoti – dhuvavipākaṃ, adhuvavipākañca. Tattha pañca ānantariyakammāni, aṭṭha samāpattiyo, cattāro ariyamaggāti etaṃ ‘dhuvavipākaṃ’ nāma. Taṃ pana khaṇappattampi atthi, appattampi. Tattha ‘khaṇappattaṃ’ uppannaṃ nāma. ‘Appattaṃ’ anuppannaṃ nāma. Tassa vipāko cittānantare vā uppajjatu kappasatasahassātikkame vā. Dhuvapaccayaṭṭhena anuppannaṃ nāma na hoti, uppādino dhammā nāma jātaṃ. Metteyyabodhisattassa maggo anuppanno nāma, phalaṃ uppādino dhammāyeva nāma jātaṃ.
若以福德杂染善恶业之果均得，余他无分。此果有二种，谓常果与非常果。五种以内在毒业，八种烦恼，四圣谛所行称为“常果”。彼果亦有瞬时与非瞬时。所谓“瞬时果”谓已生起；“非瞬时果”谓未生起。果于心续间或现，或逾百千劫。无双因缘则无“未生起”，果乃已生起。譬如弥勒菩萨之道未生起，果已由生起法生。故“未生起”亦称未现行，果则已为生起法之称。
§1044
1044. Atītattikaniddese atītāti khaṇattayaṃ atikkantā. Niruddhāti nirodhappattā. Vigatāti vibhavaṃ gatā, vigacchitā vā. Vipariṇatāti pakativijahanena vipariṇāmaṃ gatā. Nirodhasaṅkhātaṃ atthaṃ gatāti atthaṅgatā. Abbhatthaṅgatāti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Uppajjitvā vigatāti nibbattitvā vigacchitā. Puna atītavacane kāraṇaṃ heṭṭhā vuttameva. Parato anāgatādīsupi eseva nayo. Atītaṃsena saṅgahitāti atītakoṭṭhāsena gaṇanaṃ gatā. Katame teti? Rūpaṃ vedanā saññā saṅkhārā viññāṇaṃ. Parato anāgatādīsupi eseva nayo.
1044．关于“过去类词”者，谓超过瞬间的过去。谓已断灭，是为“已灭”。谓远离灭已，谓已散失。谓由形态变化而改易，谓已转变。谓一切灭之法已无，或谓已灭灭。谓以词缀加于词根扩张。谓生起后灭，谓已生起而再散离。复以过去类词为因下所引。未来等词亦同用例。谓以过去囊括之计，谓为过去囊括总数。其所囊括者为色、受、想、行、识。未来相关情况亦同。
§1047
1047. Atītārammaṇattikaniddese atīte dhamme ārabbhātiādīsu parittamahaggatāva dhammā veditabbā. Te hi atītādīni ārabbha uppajjanti.
1047．关于“过去缘起类词”，谓诸法自过去诸因缘起动而始生。此等法应当知为由过去诸缘起者。彼诸法由过去诸缘而生起。
§1050
1050. Ajjhattattikaniddese tesaṃ tesanti padadvayena sabbasatte pariyādiyati. Ajjhattaṃ paccattanti ubhayaṃ niyakajjhattādhivacanaṃ. Niyatāti attani jātā. Pāṭipuggalikāti pāṭiyekkassa pāṭiyekkassa puggalassa santakā. Upādiṇṇāti sarīraṭṭhakā. Te hi kammanibbattā vā hontu mā vā, ādinnagahitaparāmaṭṭhavasena pana idha upādiṇṇāti vuttā.
1050．关于“内在类词”，谓诸词用双字之词根涵摄一切法。谓“内在”即于自身生起。谓个体存有，即一切各个有情个体。谓所依者为身体。彼必由业之生起，有者无者，亦因其受生之最初原因而如此谓之“所依”。
§1051
1051.Parasattānanti attānaṃ ṭhapetvā avasesasattānaṃ. Parapuggalānanti tasseva vevacanaṃ. Sesaṃ heṭṭhā vuttasadisameva. Tadubhayanti taṃ ubhayaṃ.
1051. 「他人」者，即将自身设立，却着眼于余他众生。所谓「别人」专指他人。余者，意同前述。此两者即彼此之间互为称呼。
§1053
1053. Ajjhattārammaṇattikassa paṭhamapade parittamahaggatā dhammā veditabbā. Dutiye appamāṇāpi. Tatiye parittamahaggatāva. Appamāṇā pana kālena bahiddhā kālena ajjhattaṃ ārammaṇaṃ na karonti. Sanidassanattikaniddeso uttānoyevāti.
1053. 「内境」一词第一义为狭义之境界；第二义为广大无限；第三义兼具狭广之义。所谓广大无限者，时或指外境，时或指内境。指示义仅限于此。
Dukanikkhepakathā
双重布施之说
§1062
1062. Dukesu adosaniddese mettāyanavasena metti. Mettākāro mettāyanā. Mettāya ayitassa mettāsamaṅgino cittassa bhāvo mettāyitattaṃ. Anudayatīti anuddā, rakkhatīti attho. Anuddākāro anuddāyanā. Anuddāyitassa bhāvo anuddāyitattaṃ. Hitassa esanavasena hitesitā. Anukampanavasena anukampā. Sabbehipi imehi padehi upacārappanāppattā mettāva vuttā. Sesapadehi lokiyalokuttaro adoso kathito.
1062. 在不瞋恨境界中，慈心之根本不可动摇。慈心者，即生成慈意之本。对慈心之持有状态为慈心性。慈护者，即保护之意。护持形态即护持性。为利益他人故生起慈意，为怜悯众生生起慈悲。诸义中均为慈心之表现。余义中依世界内外分为无瞋世界内外之差别。
§1063
1063. Amohaniddese dukkhe ñāṇanti dukkhasacce paññā. Dukkhasamudayetiādīsupi eseva nayo. Ettha ca dukkhe ñāṇaṃ savanasammasanapaṭivedhapaccavekkhaṇāsu vattati. Tathā dukkhasamudaye. Nirodhe pana savanapaṭivedhapaccavekkhaṇāsu eva. Tathā paṭipadāya. Pubbanteti atītakoṭṭhāse. Aparanteti anāgatakoṭṭhāse. Pubbantāparanteti tadubhaye. Idappaccayatāpaṭiccasamuppannesu dhammesu ñāṇanti ayaṃ paccayo, idaṃ paccayuppannaṃ, idaṃ paṭicca idaṃ nibbattanti, evaṃ paccayesu ca paccayuppannadhammesu ca ñāṇaṃ.
1063. 「无惑」一义为苦的知识，即苦圣谛之智慧。苦的起因等亦同。此处「知识」涵盖听闻、合掌、深思及观察等过程。苦集亦如是。苦灭仅在听闻与观察中。苦道亦复如是。所谓过去时空为昨日界，未来时空为明日界。既指过去又指未来即两者兼具。现生缘起之法即为此条件，此条件现存，依此条件而生起，如是条件与现存条件知识也。
§1065
1065. Lobhaniddesepi heṭṭhā anāgatānaṃ padānaṃ ayamattho – rañjanavasena rāgo. Balavarañjanaṭṭhena sārāgo. Visayesu sattānaṃ anunayanato anunayo. Anurujjhatīti anurodho, kāmetīti attho. Yattha katthaci bhave sattā etāya nandanti, sayaṃ vā nandatīti nandī. Nandī ca sā rañjanaṭṭhena rāgo cāti nandīrāgo. Tattha ekasmiṃ ārammaṇe sakiṃ uppannā taṇhā ‘nandī’. Punappunaṃ uppajjamānā ‘nandīrāgo’ti vuccati. Cittassa sārāgoti yo heṭṭhā balavarañjanaṭṭhena sārāgoti vutto, so na sattassa, cittasseva sārāgoti attho.
1065. 关于贪欲一义中，下文所指未来用词意为因喜悦生起贪。以强盛的欢喜为贪的本体。众生对境界之追随称为追随。应了言：「欢喜生起」者，即愿乐也。若众生处所因而喜乐，自己乐受即为愿乐。愿乐即以欢喜为本的贪。此处在某一境界中生起的烦恼名为“愿乐”。不断生起时称为“愿乐贪”。所言心之本体为以强盛欢喜为基础的贪。本义并非指众生，而是指心之贪。
Icchanti etāya ārammaṇānīti icchā. Bahalakilesabhāvena mucchanti etāya pāṇinoti mucchā. Gilitvā pariniṭṭhapetvā gahaṇavasena ajjhosānaṃ. Iminā sattā gijjhanti, gedhaṃ āpajjantīti gedho; bahalaṭṭhena vā gedho. ‘‘Gedhaṃ vā pavanasaṇḍa’’nti hi bahalaṭṭheneva vuttaṃ. Anantarapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Sabbatobhāgena vā gedhoti paligedho. Sañjanti etenāti saṅgo; lagganaṭṭhena vā saṅgo. Osīdanaṭṭhena paṅko. Ākaḍḍhanavasena ejā. ‘‘Ejā imaṃ purisaṃ parikaḍḍhati tassa tasseva bhavassa abhinibbattiyā’’ti hi vuttaṃ. Vañcanaṭṭhena māyā. Vaṭṭasmiṃ sattānaṃ jananaṭṭhena janikā. ‘‘Taṇhā janeti purisaṃ cittamassa vidhāvatī’’ti (saṃ. ni. 1.55-57) hi vuttaṃ. Vaṭṭasmiṃ satte dukkhena saṃyojayamānā janetīti sañjananī. Ghaṭanaṭṭhena sibbinī. Ayañhi vaṭṭasmiṃ satte cutipaṭisandhivasena sibbati ghaṭeti, tunnakāro viya pilotikāya pilotikaṃ; tasmā ghaṭanaṭṭhena sibbinīti vuttā. Anekappakāraṃ visayajālaṃ taṇhāvipphanditanivesasaṅkhātaṃ vā jālamassā atthīti jālinī.
欲者因此而起，谓之欲。众多烦恼使持有者昏迷，谓之痴。吞噬并使之消除，如猎犬般追逐，谓之贪。众生因这贪而争抢夺取，称为贪，亦可称为贪大或巨大。所谓“贪犹如风吹大树”者，正是指其巨大如风之力。紧接着增上为接触。遍身为贪欲的总称。聚集者谓之缚，亦可称为结。因沉没，谓之泥淖。以敛聚为被扣束。所谓“敛聚围绕此人，因其各自业生起”者有所说。诱骗则为欺诈。众生于轮回中因生育而为生育者，称为生者；“渴爱产生于人的心识内，具大威力”是经文所明。轮回中因苦而相缚，被称为生者。以生育作用，谓之生生者。此轮回中的众生因末日与再生联结而生生者，其如同陶工旋转轮盘生产陶器之比；因此谓之以生育作用。诸多种类的欲望纠缠其间，广泛分布如网，亦称为缠绕的网。
Ākaḍḍhanaṭṭhena sīghasotā saritā viyāti saritā. Allaṭṭhena vā saritā. Vuttañhetaṃ – ‘‘saritāni sinehitāni ca somanassāni bhavanti jantuno’’ti (dha. pa. 341). Allāni ceva siniddhāni cāti ayañhettha attho. Visatāti visattikā. Visaṭāti visattikā. Visālāti visattikā. Visakkatīti visattikā. Visaṃvādikāti visattikā. Visaṃharatīti visattikā. Visamūlāti visattikā. Visaphalāti visattikā. Visaparibhogāti visattikā. Visatā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe dhamme kule gaṇe vitthatāti visattikā (mahāni. 3). Anayabyasanapāpanaṭṭhena kummānubandhasuttakaṃ viyāti suttaṃ. Vuttañhetaṃ – ‘‘suttakanti kho, bhikkhave, nandīrāgassetaṃ adhivacana’’nti (saṃ. ni. 2.159). Rūpādīsu vitthataṭṭhena visaṭā. Tassa tassa paṭilābhatthāya satte āyūhāpetīti āyūhinī. Ukkaṇṭhituṃ appadānato sahāyaṭṭhena dutiyā. Ayañhi sattānaṃ vaṭṭasmiṃ ukkaṇṭhituṃ na deti, gatagataṭṭhāne piyasahāyo viya abhiramāpeti. Tena vuttaṃ –
以敛聚之力谓之流水，谓如川流不息。亦谓为密竹之水流。经中说：“流水清盈，能使众生获得快乐。”此亦指清净之泉。二者同义。广义为长流。异说同意。广阔意即广大。说法中‘广阔’为‘广大’之意。此外‘断绝一切苦恼’亦含义在内。‘消除众苦’意。‘根绝苦患’的意涵。‘果证苦果’的含义。‘减苦离苦’的意。广阔的意思包含色、声、香、味、触、法、族群及类别之分布。经文（大毗尼3卷）有此释。称作随心习流，以恶道追随破坏法理。说经曰：“彼所谓小经，是指众生对喜怒爱欲的附属名称。”（律藏2.159）「在色等法所展开处」即是广阔。众生因此各自形成坚固的阵列，谓为阵列者。第二种，为因不获满足而对助伴生起不满。此即众生于轮回中对不满足之处起不满，不断迁移，如山川流水，安乐者为悦乐增益。经中有言：
‘‘Taṇhādutiyo puriso, dīghamaddhāna saṃsaraṃ;
“渴爱为第二烦恼者，长久维系于此轮回；
Itthabhāvaññathābhāvaṃ, saṃsāraṃ nātivattatī’’ti. (a. ni. 4.9; itivu. 15; mahāni. 191; cūḷani. pārāyanānugītigāthāniddesa 107);
男女分异的存在，轮回永不止息。”（大念处4.9；律法15；大毗尼191；小毗尼涅槃歌释107）
Paṇidhānakavasena paṇidhi. Bhavanettīti bhavarajju. Etāya hi sattā, rajjuyā gīvāya baddhā goṇā viya, icchiticchitaṭṭhānaṃ niyyanti. Taṃ taṃ ārammaṇaṃ vanati bhajati allīyatīti vanaṃ. Vanati yācatīti vā vanaṃ. Vanathoti byañjanena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Anatthadukkhānaṃ vā samuṭṭhāpanaṭṭhena gahanaṭṭhena ca vanaṃ viyāti ‘vanaṃ’; balavataṇhāyetaṃ nāmaṃ. Gahanataraṭṭhena pana tato balavataro ‘vanatho’ nāma. Tena vuttaṃ –
以约束为约束。俗称生死之绳。众生如被绳索束缚，如被颈项束缚的牛群，不得自主而随愿而立。各自所缘有所起，谓之“缘”。“缘”含义为捨离、不舍而难断的意思。离弃即称为“离散”，意为广泛分布。更远则谓为“茂盛丛林”。此处“丛林”不仅形容无益痛苦的产生且甚深，亦名为丛林。若更为深远或浓密，则为“密林”之名。经中有言：
‘‘Vanaṃ chindatha mā rukkhaṃ, vanato jāyate bhayaṃ;
“割除丛林而勿伤树，因丛林孕育恐怖。”
Chetvā vanañca vanathañca, nibbanā hotha bhikkhavo’’ti. (dha. pa. 283);
『舍弃树林与野地，愿比库们安住涅槃』，这是法句经（第283偈）的教导。
Santhavanavasena santhavo; saṃsaggoti attho. So duvidho – taṇhāsanthavo mittasanthavo ca. Tesu idha taṇhāsanthavo adhippeto. Sinehavasena sineho. Ālayakaraṇavasena apekkhatīti apekkhā. Vuttampi cetaṃ – ‘‘imāni te deva caturāsītinagarasahassāni kusāvatīrājadhānīpamukhāni. Ettha deva chandaṃ janehi, jīvite apekkhaṃ karohī’’ti (dī. ni. 2.266). Ālayaṃ karohīti ayañhettha attho. Pāṭiyekke pāṭiyekke ārammaṇe bandhatīti paṭibandhu. Ñātakaṭṭhena vā pāṭiyekko bandhūtipi paṭibandhu. Niccasannissitaṭṭhena hi sattānaṃ taṇhāsamo bandhu nāma natthi.
『圣社』者，乃『和睦会集』之义，『和集』即『相聚』也。此和集有二种：渴爱和集与友伴和集。在此以渴爱和集为主导。『爱着』者乃情绪依恋之意。『依止原因』者是『依待』之意。经中亦说：“诸天四万八千城，俱坐于优楼频那之王城，此处诸天以心愿为众生，乃生依待。”此处『造依止』释为此义。逐一施以法门则谓『羁绊』。依亲属称谓，单亲亦是亲属。永恒依止处众生无亲如渴爱亲属也。
Ārammaṇānaṃ asanato āsā. Ajjhottharaṇato ceva tittiṃ anupagantvāva paribhuñjanato cāti attho. Āsisanavasena āsisanā. Āsisitassa bhāvo āsisitattaṃ. Idāni tassā pavattiṭṭhānaṃ dassetuṃ rūpāsātiādi vuttaṃ. Tattha āsisanavasena āsāti āsāya atthaṃ gahetvā rūpe āsā rūpāsāti evaṃ navapi padāni veditabbāni. Ettha ca purimāni pañca pañcakāmaguṇavasena vuttāni. Parikkhāralobhavasena chaṭṭhaṃ. Taṃ visesato pabbajitānaṃ. Tato parāni tīṇi atittiyavatthuvasena gahaṭṭhānaṃ. Na hi tesaṃ dhanaputtajīvitehi aññaṃ piyataraṃ atthi. ‘Etaṃ mayhaṃ etaṃ mayha’nti vā ‘asukena me idaṃ dinnaṃ idaṃ dinna’nti vā evaṃ satte jappāpetīti jappā. Parato dve padāni upasaggena vaḍḍhitāni. Tato paraṃ aññenākārena vibhajituṃ āraddhattā puna jappāti vuttaṃ. Jappanākāro jappanā. Jappitassa bhāvo jappitattaṃ. Punappunaṃ visaye lumpati ākaḍḍhatīti lolupo. Lolupassa bhāvo loluppaṃ. Loluppākāro loluppāyanā. Loluppasamaṅgino bhāvo loluppāyitattaṃ.
『法门之无漏』者，即『爱著』。又谓未赴彼岸而复缠绵享用之意。『爱着』来自于爱着之根本状态，名为『爱着质』。此处欲示此状态存在，以色等五取相为表现。前所列五取相乃逐项以五欲相而成之。第六者为财物贪著，尤其为出家人所特有。其次三则为家属亲情等俱足之羁绊物。夫以财产与儿女之生活，彼生无他亲亲。『这是我的，这是我的』或谓『愁苦中此物赠与我，此物赠与我』，谓此言语呼唤即为『呼唤』。其后又有以两言加强之，复起分辨意以戏论之，名为『呼唤质』。不断对境起贪望，即为『贪欲』。『贪欲质』乃贪欲之相貌。
Pucchañjikatāti yāya taṇhāya lābhaṭṭhānesu, pucchaṃ cālayamānā sunakhā viya, kampamānā vicaranti, taṃ tassā kampanataṇhāya nāmaṃ. Sādhu manāpamanāpe visaye kāmetīti sādhukāmo. Tassa bhāvo sādhukamyatā. Mātā mātucchātiādike ayuttaṭṭhāne rāgoti adhammarāgo. Yuttaṭṭhānepi balavā hutvā uppannalobho visamalobho. ‘‘Rāgo visama’’ntiādivacanato (vibha. 924) vā yuttaṭṭhāne vā ayuttaṭṭhāne vā uppanno chandarāgo adhammaṭṭhena ‘adhammarāgo’, visamaṭṭhena ‘visamalobho’ti veditabbo.
『杵欲』者，谓渴爱如杵似之于获得处，其触动之势如新牙萌动般震动摇摇，是为其震颤渴爱。『善意』者，谓于所欲境生欢喜之心，谓此意欲之心。母子等亲属之所属处名之为『爱』者，谓不正义之欲也。在正当场合亦能有力而生起贪欲，谓此为不正之贪。以『不正』为不法，『不正欲』亦名为『不善贪』，以『正处』为善，『善意欲』为正贪。
Ārammaṇānaṃ nikāmanavasena nikanti. Nikāmanākāro nikāmanā. Patthanāvasena patthanā. Pihāyanavasena pihanā. Suṭṭhu patthanā sampatthanā. Pañcasu kāmaguṇesu taṇhā kāmataṇhā. Rūpārūpabhave taṇhā bhavataṇhā. Ucchedasaṅkhāte vibhave taṇhā vibhavataṇhā. Suddhe rūpabhavasmiṃyeva taṇhā rūpataṇhā. Arūpabhave taṇhā arūpataṇhā. Ucchedadiṭṭhisahagato rāgo diṭṭhirāgo. Nirodhe taṇhā nirodhataṇhā. Rūpe taṇhā rūpataṇhā. Sadde taṇhā saddataṇhā. Gandhataṇhādīsupi eseva nayo. Oghādayo vuttatthāva.
『法门之断绝』谓断尽。断绝式谓断绝质。断灭称为断患。放弃谓弃患。善断即善断患。五欲相中欲为渴爱。色及非色之有谓生渴爱。有灭尽之有谓灭渴爱。清净色相之中谓色渴爱。无色相之中谓无色渴爱。灭尽见之伴有之贪欲谓见贪。止灭中谓灭渴爱。色相中谓色渴爱。声相中谓声渴爱。香等他亦同理。泛称为渴爱波浪。
Kusaladhamme āvaratīti āvaraṇaṃ. Chādanavasena chādanaṃ. Satte vaṭṭasmiṃ bandhatīti bandhanaṃ. Cittaṃ upagantvā kilissati saṃkiliṭṭhaṃ karotīti upakkileso. Thāmagataṭṭhena anusetīti anusayo. Uppajjamānā cittaṃ pariyuṭṭhātīti pariyuṭṭhānaṃ; uppajjituṃ appadānena kusalacāraṃ gaṇhātīti attho. ‘‘Corā magge pariyuṭṭhiṃsu dhuttā magge pariyuṭṭhiṃsū’’tiādīsu (cūḷava. 430) hi maggaṃ gaṇhiṃsūti attho. Evamidhāpi gahaṇaṭṭhena pariyuṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Paliveṭhanaṭṭhena latā viyāti latā. ‘‘Latā ubbhijja tiṭṭhatī’’ti (dha. pa. 340) āgataṭṭhānepi ayaṃ taṇhā latāti vuttā. Vividhāni vatthūni icchatīti vevicchaṃ. Vaṭṭadukkhassa mūlanti dukkhamūlaṃ. Tasseva dukkhassa nidānanti dukkhanidānaṃ. Taṃ dukkhaṃ ito pabhavatīti dukkhappabhavo. Bandhanaṭṭhena pāso viyāti pāso. Mārassa pāso mārapāso. Duruggilanaṭṭhena baḷisaṃ viyāti baḷisaṃ. Mārassa baḷisaṃ mārabaḷisaṃ. Taṇhābhibhūtā mārassa visayaṃ nātikkamanti, tesaṃ upari māro vasaṃ vattetīti iminā pariyāyena mārassa visayoti māravisayo. Sandanaṭṭhena taṇhāva nadī taṇhānadī. Ajjhottharaṇaṭṭhena taṇhāva jālaṃ taṇhājālaṃ. Yathā sunakhā gaddulabaddhā yadicchakaṃ nīyanti, evaṃ taṇhābaddhā sattāpīti daḷhabandhanaṭṭhena gaddulaṃ viyāti gaddulaṃ. Taṇhāva gaddulaṃ taṇhāgaddulaṃ. Duppūraṇaṭṭhena taṇhāva samuddo taṇhāsamuddo.
『善法之障碍』谓障碍。遮盖式谓遮盖。众生于轮回中束缚谓结缚。心之堕落谓污染。沉迷之中虽努力犹未成就谓习气。新生之心散乱谓散乱；不可强迫而行善谓难得善行。『窃徒入敌路径堕魔道』等，所以谓之。由此可知，亦应察其缠结之性。以蔓藤攀缠喻其缠结，谓藤生而立，初爬时即称为蔓藤。种种欲染其事，谓忧苦之根本。苦之因故谓苦因。由此苦发生谓苦生。以羁绊之地谓上线。魔之上线谓魔缘。恶疾之上线谓恶缘。受渴爱所困不得越越，谓魔之所主辖，亦即魔界。以摩擦地谓渴爱如河流，谓渴爱河。由上起伏谓渴爱如网，即渴爱网。如新牙般牵引，彼渴爱之织网牵引众生，谓为牢绳。此绳即渴爱绳。以不满之处谓渴爱海。
§1066
1066. Dosaniddese anatthaṃ me acarīti avuḍḍhiṃ me akāsi. Iminā upāyena sabbapadesu attho veditabbo. Aṭṭhāne vā pana āghātoti akāraṇe kopo – ekacco hi ‘devo ativassatī’ti kuppati, ‘na vassatī’ti kuppati, ‘sūriyo tappatī’ti kuppati, ‘na tappatī’ti kuppati, vāte vāyantepi kuppati, avāyantepi kuppati, sammajjituṃ asakkonto bodhipaṇṇānaṃ kuppati, cīvaraṃ pārupituṃ asakkonto vātassa kuppati, upakkhalitvā khāṇukassa kuppati idaṃ sandhāya vuttaṃ – aṭṭhāne vā pana āghāto jāyatīti. Tattha heṭṭhā navasu ṭhānesu satte ārabbha uppannattā kammapathabhedo hoti. Aṭṭhānāghāto pana saṅkhāresu uppanno kammapathabhedaṃ na karoti. Cittaṃ āghātento uppannoti cittassa āghāto. Tato balavataro paṭighāto. Paṭihaññanavasena paṭighaṃ. Paṭivirujjhatīti paṭivirodho. Kuppanavasena kopo. Pakopo sampakopoti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Dussanavasena doso. Padoso sampadosoti upasaggena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Cittassa byāpattīti cittassa vipannatā, viparivattanākāro. Manaṃ padūsayamāno uppajjatīti manopadoso. Kujjhanavasena kodho. Kujjhanākāro kujjhanā. Kujjhitassa bhāvo kujjhitattaṃ.
1066. 关于嗔恚的释义，谓我不作无益之事。此为长时劝导之语。由此法门，应当于一切处知其义。所谓“场所”或“打击”即无端之怒——有人因“天过度降雨”而嗔，有因“无雨”而嗔，有因“太阳炎热”而嗔，有因“不热”而嗔，有因“风吹”而嗔，有因“不吹风”而嗔；觉悟者不能容忍时生嗔恚，不能忍受衣袍被风吹袭时生嗔恚。正如破坏钵槽所生之嗔恚，故言“场所有打击”。此中，所谓“七”乃指九处中七处发作，依业道有差别。然场所打击虽生于行（造作），却不生业道之差别。所谓“打击心”即后心产生之侵扰。次乃更强烈之抵触，即反对心。所谓“反对”即抵毁、违逆。嗔恚本质为愤怒。加诸上者为激烈嗔恚。相应而生者为恼恨。相对而生者为怨恨。心之失序称作心的堕落。内心生恨称作内心之怨恨。愤怒之形相谓之发怒。形象显著谓之怒意。怒者之状态谓之发怒。
Idāni akusalaniddese vuttanayaṃ dassetuṃ doso dussanātiādi vuttaṃ. Tasmā ‘‘yo evarūpo cittassa āghāto…pe… kujjhitatta’’nti ca idha vutto, ‘‘doso dussanā’’tiādinā nayena heṭṭhā vutto, ayaṃ vuccati dosoti. Evamettha yojanā kātabbā. Evañhi sati punaruttidoso paṭisedhito hoti. Mohaniddeso amohaniddese vuttapaṭipakkhanayena veditabbo. Sabbākārena panesa vibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ āvi bhavissati.
现今关于不善之事的释义，已由嗔恚、怨恨等明说。故谓“如是类心之侵扰……发怒之状”等此处已言，此称为嗔恚。须据此理结论。正因如是，复次反嗔恚则被否定。关于痴之释义，应视痴之相对。此内容今后将于一切义理的详解注疏中展开。
§1079
1079.Tehidhammehi ye dhammā sahetukāti tehi hetudhammehi ye aññe hetudhammā vā nahetudhammā vā te sahetukā. Ahetukapadepi eseva nayo. Ettha ca hetu hetuyeva ca hoti, tiṇṇaṃ vā dvinnaṃ vā ekato uppattiyaṃ sahetuko ca. Vicikicchuddhaccasahagato pana moho hetu ahetuko. Hetusampayuttadukaniddesepi eseva nayo.
1079. 于此法中，诸法若共具造因者，称为共因；若于他法为造因或非造因者，称为他造因。无因法亦依此理。所谓“因即于因，三或二或一从一处生者谓共因”。怀疑无明相随时，痴为因亦为无因。因缘所起二苦之释义亦依此理。
§1091
1091. Saṅkhatadukaniddese purimaduke vuttaṃ asaṅkhatadhātuṃ sandhāya yo eva so dhammoti ekavacananiddeso kato. Purimaduke pana bahuvacanavasena pucchāya uddhaṭattā ime dhammā appaccayāti pucchānusandhinayena bahuvacanaṃ kataṃ. Ime dhammā sanidassanātiādīsupi eseva nayo.
1091. 关于聚合之苦的释义，前苦中谓未聚合因缘时，称为未聚合法。于前苦中用复数之问句询问时，因应答“这些法非资缘”，故作复数。表达这些法的具体显现等亦依此理。
§1101
1101. Kenaci viññeyyadukaniddese cakkhuviññeyyāti cakkhuviññāṇena vijānitabbā. Sesapadesupi eseva nayo. Ettha ca kenaci viññeyyāti cakkhuviññāṇādīsu kenaci ekena cakkhuviññāṇena vā sotaviññāṇena vā vijānitabbā. Kenaci na viññeyyāti teneva cakkhuviññāṇena vā sotaviññāṇena vā na vijānitabbā. ‘Evaṃ sante dvinnampi padānaṃ atthanānattato duko hotī’ti heṭṭhā vuttattā ‘ye te dhammā cakkhuviññeyyā na te dhammā sotaviññeyyā’ti ayaṃ duko na hoti. Rūpaṃ pana cakkhuviññeyyaṃ saddo na cakkhuviññeyyoti imamatthaṃ gahetvā ‘ye te dhammā cakkhuviññeyyā na te dhammā sotaviññeyyā, ye vā pana te dhammā sotaviññeyyā na te dhammā cakkhuviññeyyā’ti ayameko dukoti veditabbo. Evaṃ ekekaindriyamūlake cattāro cattāro katvā vīsati dukā vibhattāti veditabbā.
1101. 在某知见苦的释义中，“眼识之知见者以眼识为知”者理应明了。此亦适用于余余义词。所谓某知见即以某一种眼识或耳识等作为知见。若谓不知见者，则非由该眼识或耳识等所知。以下云“二义不合生苦”等，依据此前所说，诸“以眼识知见”等非“以耳识知见”，故非苦。色法属眼识所知不属耳识，不是苦。依此分类，按各根共分二二，共四，合二十苦。此理当知。
Kiṃ pana ‘manoviññāṇena kenaci viññeyyā kenaci na viññeyyā’ natthi? Tenettha dukā na vuttāti? No natthi, vavatthānābhāvato pana na vuttā. Na hi, yathā cakkhuviññāṇena aviññeyyā evāti vavatthānaṃ atthi, evaṃ manoviññāṇenāpīti vavatthānābhāvato ettha dukā na vuttā. Manoviññāṇena pana kenaci viññeyyā ceva aviññeyyā cāti ayamattho atthi. Tasmā so avuttopi yathālābhavasena veditabbo. Manoviññāṇanti hi saṅkhyaṃ gatehi kāmāvacaradhammehi kāmāvacaradhammā eva tāva kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Tehiyeva rūpāvacarādidhammāpi kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Rūpāvacarehipi kāmāvacarā kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Teheva rūpāvacarādayopi kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Arūpāvacarehi pana kāmāvacarā rūpāvacarā apariyāpannā ca neva viññeyyā. Arūpāvacarā pana kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Tepi ca kecideva viññeyyā keci aviññeyyā. Apariyāpannehi kāmāvacarādayo neva viññeyyā. Apariyāpannā pana nibbānena aviññeyyattā kehici viññeyyā kehici aviññeyyā. Tepi ca maggaphalānaṃ aviññeyyattā kecideva viññeyyā keci aviññeyyāti.
何谓‘心识以某法知’却‘以某法不知’？此处无苦否？非无，有其理据未曾言明。譬如眼识对色不知，有其理由，心识亦若此，不因理由缺失故无苦。心识能知者与不能知者并存，此为义故。因此即使不言明，亦当依理知之。所谓心识涵盖诸欲界行法，欲界行法中有些能为知，有些不能。于色界行及以上亦若此。色界行亦有欲界色界行二者，有些心识能知，有些不能。色界之外的无色界行法，欲界行法复被无色界所不周遍，故无色界行法有能知能不知之别。无色界行法中亦有能知不能知者。此中不周遍者不可知。未周延者因涅槃不知，涅槃因缘果位亦有能知不能知者。得道果位的能不知性中亦有能知与不能知者。
§1102
1102. Āsavaniddese pañcakāmaguṇiko rāgo kāmāsavo nāma. Rūpārūpabhavesu chandarāgo jhānanikanti sassatadiṭṭhisahajāto rāgo bhavavasena patthanā bhavāsavo nāma. Dvāsaṭṭhi diṭṭhiyo diṭṭhāsavo nāma. Aṭṭhasu ṭhānesu aññāṇaṃ avijjāsavo nāma. Tattha tattha āgatesu pana āsavesu asammohatthaṃ ekavidhādibhedo veditabbo. Atthato hete cirapārivāsiyaṭṭhena āsavāti evaṃ ekavidhāva honti. Vinaye pana ‘‘diṭṭhadhammikānaṃ āsavānaṃ saṃvarāya samparāyikānaṃ āsavānaṃ paṭighātāyā’’ti (pārā. 39) duvidhena āgatā. Suttante saḷāyatane tāva ‘‘tayome, āvuso, āsavā – kāmāsavo bhavāsavo avijjāsavo’’ti (saṃ. ni. 4.321) tividhena āgatā. Nibbedhikapariyāye ‘‘atthi, bhikkhave, āsavā nirayagamanīyā , atthi āsavā tiracchānayonigamanīyā, atthi āsavā pettivisayagamanīyā, atthi āsavā manussalokagamanīyā, atthi āsavā devalokagamanīyā’’ti (a. ni. 6.63) pañcavidhena āgatā. Chakkanipāte āhuneyyasutte – ‘‘atthi āsavā saṃvarā pahātabbā, atthi āsavā paṭisevanā pahātabbā, atthi āsavā adhivāsanā pahātabbā, atthi āsavā parivajjanā pahātabbā, atthi āsavā vinodanā pahātabbā, atthi āsavā bhāvanā pahātabbā’’ti (a. ni. 6.58) chabbidhena āgatā. Sabbāsavapariyāye (ma. ni. 1.14 ādayo) ‘dassanapahātabbehi’ saddhiṃ sattavidhena āgatā. Idha panete kāmāsavādibhedato catubbidhena āgatā. Tatrāyaṃ vacanattho – pañcakāmaguṇasaṅkhāte kāme āsavo ‘kāmāsavo’. Rūpārūpasaṅkhāte kammato ca upapattito ca duvidhepi bhave āsavo ‘bhavāsavo’. Diṭṭhi eva āsavo ‘diṭṭhāsavo’. Avijjāva āsavo ‘avijjāsavo’.
释除浊五百五十二中，五欲之爱称为欲爱。由色与非色之生起产生欲望爱称为生爱。由永恒见而自然生起者为见爱。因生的本质而起者称为有爱。此即生爱之别名。二十六种见称为见爱。八处的无知称为无明爱。此处各处来之浊，为了断除迷惑，应知其一切差别。义理上，「浊」乃因缘环绕久远形成一类。律中言「对断除见浊、专属浊的敌治」为二种来义。经中，六入为三浊曰：欲浊、存在浊、无明浊为三。止观篇云「浊有地狱出趣、饿鬼出趣、畜生出趣、人道出趣、天道出趣」五种。杂品中忏悔经谓「应断浊有六种」。诸浊总论云「应断习见」七。此中五欲浊等有四种差别。文意如下：五欲之爱称为欲浊。由色非色之行为与生起二种分别称为生浊。见即见浊。无明即无明浊。
§1103
1103.Kāmesūti pañcasu kāmaguṇesu. Kāmacchandoti kāmasaṅkhāto chando, na kattukamyatāchando, na dhammacchando. Kāmanavasena rajjanavasena ca kāmoyeva rāgo kāmarāgo. Kāmanavasena nandanavasena ca kāmova nandīti kāmanandī. Evaṃ sabbattha kāmatthaṃ viditvā taṇhāyanaṭṭhena kāmataṇhā, sinehanaṭṭhena kāmasineho, pariḍayhanaṭṭhena kāmapariḷāho, mucchanaṭṭhena kāmamucchā, gilitvā pariniṭṭhāpanaṭṭhena kāmajjhosānanti veditabbaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ aṭṭhahi padehi vibhatto kāmāsavo nāma vuccati.
欲即五种欲的贵称。欲贪是对欲的执著，不是对行为之执著，也非对法执著。欲因渴望及热情而生，合称为欲爱。欲因渴望与欣乐而喜爱，名为欲喜。凡欲目的皆知晓，即欲爱，故藏者共分八种状态：欲渴、欲恋、欲恼、欲放、欲灭、欲息等，这便是欲爱称谓由八字分解而成。
§1104
1104.Bhavesu bhavachandoti rūpārūpabhavesu bhavapatthanāvaseneva pavatto chando ‘bhavachando’. Sesapadānipi imināva nayena veditabbāni.
存在即对生有的希求，是由色与非色的生起因缘而生的生有欲望，称为生欲。诸余略语也依此理解。
§1105
1105.Sassato lokoti vātiādīhi dasahākārehi diṭṭhippabhedova vutto. Tattha sassato lokoti ettha khandhapañcakaṃ lokoti gahetvā ‘ayaṃ loko nicco dhuvo sabbakāliko’ti gaṇhantassa ‘sassata’nti gahaṇākārappavattā diṭṭhi. Asassatoti tameva lokaṃ ‘ucchijjati vinassatī’ti gaṇhantassa ucchedagahaṇākārappavattā diṭṭhi. Antavāti parittakasiṇalābhino ‘suppamatte vā sarāvamatte vā’ kasiṇe samāpannassa antosamāpattiyaṃ pavattitarūpārūpadhamme lokoti ca kasiṇaparicchedantena ca ‘antavā’ti gaṇhantassa ‘antavā loko’ti gahaṇākārappavattā diṭṭhi. Sā sassatadiṭṭhipi hoti ucchedadiṭṭhipi. Vipulakasiṇalābhino pana tasmiṃ kasiṇe samāpannassa antosamāpattiyaṃ pavattitarūpārūpadhamme lokoti ca kasiṇaparicchedantena ca ‘ananto’ti gaṇhantassa ‘anantavā loko’ti gahaṇākārappavattā diṭṭhi. Sā sassatadiṭṭhipi hoti, ucchedadiṭṭhipi.
永恒世界即常存不变见的十种形式。此中永恒世界，取五蕴为世界，以『此世界常、久远、时常存在』观，因执着于此而造为永恒见。无常即对同一世界的『现有而失灭』判断故为断灭见。边际是指获得最上定境界时，出入于境界之内外现象视为境界边界，依此划定为边际世，故谓边际世。此亦为常见及断见。广大边际则是指获得广博定境界时，于境界内外相互出入所成边际，谓为广大边际世，也是常见及断见。
Taṃ jīvaṃ taṃ sarīranti bhedanadhammassa sarīrasseva ‘jīva’nti gahitattā sarīre ucchijjamāne ‘jīvampi ucchijjatī’ti ucchedagahaṇākārappavattā diṭṭhi. Dutiyapade sarīrato aññassa jīvassa gahitattā sarīre ucchijjamānepi ‘jīvaṃ na ucchijjatī’ti sassatagahaṇākārappavattā diṭṭhi. Hoti tathāgato paraṃ maraṇātiādīsu satto tathāgato nāma. So paraṃ maraṇā hotīti gaṇhato paṭhamā sassatadiṭṭhi. Na hotīti gaṇhato dutiyā ucchedadiṭṭhi. Hoti ca na ca hotīti gaṇhato tatiyā ekaccasassatadiṭṭhi. Neva hoti na nahotīti gaṇhato catutthā amarāvikkhepadiṭṭhi. Ime dhammā āsavāti ime kāmāsavañca bhavāsavañca rāgavasena ekato katvā, saṅkhepato tayo, vitthārato cattāro dhammā āsavā nāma.
关于生命与身体的区别说法，以身体灭亡为生命同灭，谓断灭见。次者认为生命随身体消失而不灭，谓常存见。世尊为有情生死中之实体称为生命。此说生命于死后灭者谓为第一种断见。未灭者谓断灭见。生命既灭、复生者谓为第三种局部常见。既不生又不灭者谓为第四种常不灭见。这些种种称为浊，即五欲浊、存在浊及由爱起之烦恼浊合称浊，合称三浊，也有四种散说为浊。
Yo pana brahmānaṃ vimānakapparukkhaābharaṇesu chandarāgo uppajjati, so kāmāsavo hoti na hotīti? Na hoti. Kasmā? Pañcakāmaguṇikassa rāgassa idheva pahīnattā. Hetugocchakaṃ pana patvā lobho hetu nāma hoti. Ganthagocchakaṃ patvā abhijjhākāyagantho nāma. Kilesagocchakaṃ patvā lobho kileso nāma hoti. Diṭṭhisahajāto pana rāgo kāmāsavo hoti na hotīti? Na hoti; diṭṭhirāgo nāma hoti. Vuttañhetaṃ ‘‘diṭṭhirāgaratte purisapuggale dinnadānaṃ na mahapphalaṃ hoti, na mahānisaṃsa’’nti (paṭi. ma. 1.129).
如天人中于婆罗门、宫殿、装饰生起欲爱者，亦为欲浊，非不欲灭者。何以故？五欲具足者的欲爱已于此毁灭。若因缘起意而生贪称缘缘贪，执著贪连结身心为身欲贪。由烦恼缘而生贪，谓烦恼贪。由见生之欲为非欲浊，名见爱。经言：执著见爱者不获大功德与大安乐。
Ime pana āsave kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati, maggapaṭipāṭiyāpi. Kilesapaṭipāṭiyā kāmāsavo anāgāmimaggena pahīyati, bhavāsavo arahattamaggena, diṭṭhāsavo sotāpattimaggena, avijjāsavo arahattamaggena. Maggapaṭipāṭiyā sotāpattimaggena diṭṭhāsavo pahīyati, anāgāmimaggena kāmāsavo, arahattamaggena bhavāsavo avijjāsavo cāti.
这些烦恼习气不仅会引发恶习的行为模式，也会促使修行正道。烦恼的行为模式中，欲界的烦恼通过无来道得以断除，生死的烦恼依阿拉汉道断尽，见解的烦恼依初果道除灭，愚痴的烦恼亦依阿拉汉道消除。修行正道中，见解的烦恼由初果道断除，欲界烦恼由无来道灭除，生死烦恼遵阿拉汉道，愚痴烦恼同样消灭于阿拉汉道。
§1121
1121. Saṃyojanesu mānaniddese seyyohamasmīti mānoti uttamaṭṭhena ‘ahaṃ seyyo’ti evaṃ uppannamāno. Sadisohamasmīti mānoti samasamaṭṭhena ‘ahaṃ sadiso’ti evaṃ uppannamāno. Hīnohamasmīti mānoti lāmakaṭṭhena ‘ahaṃ hīno’ti evaṃ uppannamāno. Evaṃ seyyamāno sadisamāno hīnamānoti ime tayo mānā tiṇṇaṃ janānaṃ uppajjanti. Seyyassāpi hi ‘ahaṃ seyyo sadiso hīno’ti tayo mānā uppajjanti. Sadisassāpi, hīnassāpi. Tattha seyyassa seyyamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Sadisassa sadisamānova…pe… hīnassa hīnamānova yāthāvamāno, itare dve ayāthāvamānā. Iminā kiṃ kathitaṃ? Ekassa tayo mānā uppajjantīti kathitaṃ. Khuddakavatthuke pana paṭhamakamānabhājanīye eko māno tiṇṇaṃ janānaṃ uppajjatīti kathito.
在缚系法中，关于慢心（我慢）说到：“我是最上者”称为优越慢，是由高傲心产生的；“我与人相似”称为等慢，是由平庸心产生的；“我较低劣”称为劣慢，是由自贬心产生的。如此优越、相等、劣三种慢心分别在人间滋生。即便是在“我最优，我最等，我最劣”的心态中，也自然生起这三种慢心。也就是说，某一人的三种慢心同时产生。这一点在小部和短部著作中也被阐述为“第一现行慢”中这三种慢并生。
Mānakaraṇavasena māno. Maññanā maññitattanti ākārabhāvaniddesā. Ussitaṭṭhena unnati. Yassuppajjati taṃ puggalaṃ unnāmeti, ukkhipitvā ṭhapetīti unnamo. Samussitaṭṭhena dhajo. Ukkhipanaṭṭhena cittaṃ sampaggaṇhātīti sampaggāho. Ketu vuccati bahūsu dhajesu accuggatadhajo. Mānopi punappunaṃ uppajjamāno aparāpare upādāya accuggataṭṭhena ketu viyāti ‘ketu’. Ketuṃ icchatīti ketukamyaṃ, tassa bhāvo ketukamyatā. Sā pana cittassa, na attano. Tena vuttaṃ – ‘ketukamyatā cittassā’ti. Mānasampayuttañhi cittaṃ ketuṃ icchati. Tassa ca bhāvo ketukamyatā; ketusaṅkhāto mānoti.
慢心产生于心所作业。自我观念与执着之心是慢的形成因。所谓“提升”即是提升心态，所提升的对象即是某人。提升就像把某物举起、安置好。相反，心念升起的形象如同旗帜，挥舞举起即为提升。旗帜符号在多种物象中均会挥动升起。慢心反复生起，依附不同对象，如同因旗帜升起而伸展的标记称为“慢”。慢心的本性即是欲望升起这个旗标。此“慢”既不是心自身，而是心要求升起标记的状态，因此得名为慢。
§1126
1126. Issāniddese yā paralābhasakkāragarukāramānanavandanapūjanāsu issāti yā etesu paresaṃ lābhādīsu ‘kiṃ iminā imesa’nti parasampattikhiyyanalakkhaṇā issā. Tattha lābhoti cīvarādīnaṃ catunnaṃ paccayānaṃ paṭilābho. Issukī hi puggalo parassa taṃ lābhaṃ khiyyati, ‘kiṃ imassa iminā’ti na icchati. Sakkāroti tesaṃyeva paccayānaṃ sukatānaṃ sundarānaṃ paṭilābho. Garukāroti garukiriyā, bhāriyakaraṇaṃ. Mānananti manena piyakaraṇaṃ. Vandananti pañcapatiṭṭhitena vandanaṃ. Pūjanāti gandhamālādīhi pūjanā. Issāyanavasena issā. Issākāro issāyanā. Issāyitabhāvo issāyitattaṃ. Usūyādīni issādivevacanāni.
在嫉妒（嫉恨）说中，诸如攀比、攀缘、尊敬、敬礼等行为，皆称为嫉恨。这些表现形式为：攀比即在他人财物等所得上的嫉妒；攀缘是依赖这些财物所得；尊敬是以敬礼形式表达；敬拜则通过献上香花等仪式表现。嫉恨等种种其它烦恼统称为嫉恨，形成嫉恨的行为及其心态。
Imissā pana issāya khiyyanalakkhaṇaṃ āgārikenāpi anāgārikenāpi dīpetabbaṃ. Āgāriko hi ekacco kasivaṇijjādīsu aññatarena ājīvena attano purisakāraṃ nissāya bhaddakaṃ yānaṃ vā vāhanaṃ vā ratanaṃ vā labhati. Aparo tassa alābhatthiko tena lābhena na tussati. ‘Kadā nu kho esa imāya sampattiyā parihāyitvā kapaṇo hutvā carissatī’ti cintetvā ekena kāraṇena tasmiṃ tāya sampattiyā parihīne attamano hoti. Anāgārikopi eko issāmanako aññaṃ attano sutapariyattiādīni nissāya uppannalābhādisampattiṃ disvā ‘kadā nu kho eso imehi lābhādīhi parihāyissatī’ti cintetvā, yadā taṃ ekena kāraṇena parihīnaṃ passati, tadā attamano hoti. Evaṃ parasampattikhiyyanalakkhaṇā ‘issā’ti veditabbā.
因此，应当明白无论是居士还是非居士，嫉妒心的特征都必须加以辨识。居士因其依赖某一行当或职业通过努力获得财物、车辆或宝物等富裕，另一人若得不到则生嫉妒心，担心该人因失去财富而转谄诳诈。非居士见其它修道者所获的赞誉、声誉等，生嫉妒心，忧虑对方失去这些利益时自己能否安然。由此可知，嫉妒心即是对他人所得不满、望其失去的心态。
§1127
1127. Macchariyaniddese vatthuto macchariyadassanatthaṃ ‘pañca macchariyāni āvāsamacchariya’ntiādi vuttaṃ. Tattha āvāse macchariyaṃ āvāsamacchariyaṃ. Sesapadesupi eseva nayo.
关于“鱼戏”（水中鱼儿游戏）之义，已有教说称五种鱼戏为水中戏耍。所谓水中戏即是水中鱼类的嬉戏。在后面章节中对此的阐释亦同此理。
Āvāso nāma sakalārāmopi pariveṇampi ekovarakopi rattiṭṭhānadivāṭṭhānādīnipi. Tesu vasantā sukhaṃ vasanti paccaye labhanti. Eko bhikkhu vattasampannasseva pesalassa bhikkhuno tattha āgamanaṃ na icchati. Āgatopi ‘khippaṃ gacchatū’ti cinteti. Idaṃ ‘āvāsamacchariyaṃ’ nāma. Bhaṇḍanakārakādīnaṃ pana tattha vāsaṃ anicchato āvāsamacchariyaṃ nāma na hoti.
住所指的是包括所有庭院和围栏，以及一整夜的停留处和他的栖息场所等。居住于此者获得安乐，因缘而得。唯有才德具足的比库不愿在那里逗留。即使到了，也心念『速速离去』。这名为“住所的奇异”。至于仓库保管等场所，若居住于此乃是不愿的，则不属“住所的奇异”。
Kulanti upaṭṭhākakulampi ñātikulampi. Tattha aññassa upasaṅkamanaṃ anicchato kulamacchariyaṃ hoti. Pāpapuggalassa pana upasaṅkamanaṃ anicchantopi maccharī nāma na hoti. So hi tesaṃ pasādabhedāya paṭipajjati. Pasādaṃ rakkhituṃ samatthasseva pana bhikkhuno tattha upasaṅkamanaṃ anicchanto maccharī nāma hoti.
属家者、家仆及亲属，若不愿他人探访，即为家属的奇异。不良之人虽不愿他人探访，却不被称为害虫。故此因其情感的破坏而导致不往来。若比库能守护这份亲密，然而不欲出入，其称为害虫。
Lābhoti catupaccayalābhova. Taṃ aññasmiṃ sīlavanteyeva labhante ‘mā labhatū’ti cintentassa lābhamacchariyaṃ hoti. Yo pana saddhādeyyaṃ vinipāteti, aparibhogadupparibhogādivasena vināseti, pūtibhāvaṃ gacchantampi aññassa na deti, taṃ disvā ‘sace imaṃ esa na labheyya , añño sīlavā labheyya, paribhogaṃ gaccheyyā’ti cintentassa macchariyaṃ nāma natthi.
获利为因缘获得的报酬。唯有道德坚固者思考“不应贪取”，此为获利的奇异。若有人摧毁应净信，消毁净用及不净用的分别，或即使表面具净而不予他人，此人专念“若此失去他人能得善法”则无害虫的奇异。
Vaṇṇo nāma sarīravaṇṇopi guṇavaṇṇopi. Tattha sarīravaṇṇe maccharipuggalo ‘paro pāsādiko rūpavā’ti vutte taṃ na kathetukāmo hoti. Guṇavaṇṇamaccharī sīlena dhutaṅgena paṭipadāya ācārena vaṇṇaṃ na kathetukāmo hoti.
色相意指身体之色及品质之色。有人评价身体色相而称他为“他人爱慕之美色者”，不愿对此妄加评价。品质之色包括戒律、身体行为、品行，不愿妄议称色相者。
Dhammoti pariyattidhammo ca paṭivedhadhammo ca. Tattha ariyasāvakā paṭivedhadhammaṃ na maccharāyanti, attanā paṭividdhadhamme sadevakassa lokassa paṭivedhaṃ icchanti. Taṃ pana paṭivedhaṃ ‘pare jānantū’ti icchanti. Tantidhammeyeva pana dhammamacchariyaṃ nāma hoti. Tena samannāgato puggalo yaṃ guḷhaṃ ganthaṃ vā kathāmaggaṃ vā jānāti taṃ aññaṃ na jānāpetukāmo hoti. Yo pana puggalaṃ upaparikkhitvā dhammānuggahena, dhammaṃ vā upaparikkhitvā puggalānuggahena na deti, ayaṃ dhammamaccharī nāma na hoti.
法指的是传说之法及揭示之法。圣弟子不玷污揭示之法，也期待众生揭示自己所明之法，盼望大家都知晓。此谓揭示的法之奇异。拥有此奇异者，知道深奥经典与说法之路，不愿示他。若调查个人而传授法，或调查法而传授个人，则不称为法的害虫。
Tattha ekacco puggalo lolo hoti, kālena samaṇo hoti, kālena brāhmaṇo, kālena nigaṇṭho. Yo hi bhikkhu ‘ayaṃ puggalo paveṇiāgataṃ tantiṃ saṇhaṃ sukhumaṃ dhammantaraṃ bhinditvā āluḷissatī’ti na deti, ayaṃ puggalaṃ upaparikkhitvā dhammānuggahena na deti nāma . Yo pana ‘ayaṃ dhammo saṇho sukhumo, sacāyaṃ puggalo gaṇhissati aññaṃ byākaritvā attānaṃ āvikatvā nassissatī’ti na deti, ayaṃ dhammaṃ upaparikkhitvā puggalānuggahena na deti nāma. Yo pana ‘sacāyaṃ imaṃ dhammaṃ gaṇhissati, amhākaṃ samayaṃ bhindituṃ samattho bhavissatī’ti na deti, ayaṃ dhammamaccharī nāma hoti.
其中有人多变，时而为沙门，时而为婆罗门，时而为外道针师。若比库不加披露“此人能透过内在细微法门破除障碍”，则不将此人视为调查人，不传播法学。若观彼法为“细微通达、能被本人领会，若他人诽谤则毁灭其自身”，而不传此法为世间所知，不为他人传播，则不将此法视为调查法。若称“以本人领受此法，能于此时断除谤法”，则称为法的害虫。
Imesu pañcasu macchariyesu āvāsamacchariyena tāva yakkho vā peto vā hutvā tasseva āvāsassa saṅkāraṃ sīsena ukkhipitvā vicarati. Kulamacchariyena tasmiṃ kule aññesaṃ dānamānanādīni karonte disvā ‘bhinnaṃ vatidaṃ kulaṃ mamā’ti cintayato lohitampi mukhato uggacchati, kucchivirecanampi hoti, antānipi khaṇḍākhaṇḍāni hutvā nikkhamanti. Lābhamacchariyena saṅghassa vā gaṇassa vā santake lābhe maccharāyitvā puggalikaparibhogaṃ viya paribhuñjitvā yakkho vā peto vā mahāajagaro vā hutvā nibbattati. Sarīravaṇṇaguṇavaṇṇamaccharena pariyattidhammamacchariyena ca attanova vaṇṇaṃ vaṇṇeti, paresaṃ vaṇṇe ‘kiṃ vaṇṇo eso’ti taṃ taṃ dosaṃ vadanto pariyattidhammañca kassaci kiñci adento dubbaṇṇo ceva eḷamūgo ca hoti.
在这五种蚊魔中，由于栖息地的蚊魔，如果是夜叉或饿鬼，便在该栖息地用头顶击打来运作。凭借家族栖息地，见他族施舍与侮辱等，便思虑『这家族实已破败，是我的家族』，于是从口中涌出血，还会肛门排放污秽，躯体裂开分散四方而出。依靠利益栖息地，若是僧伽或群体的聚会，便以获得利益为由，像享用个人食物一样享用，成夜叉、饿鬼或大猛兽而生。通过身色品质多变蚊魔或以行法为业的蚊魔，则显出自我特有的色相，且议论他人颜色，言说『这颜色是何等颜色』，批判其种种过失，藉由法理而批判，有人因此难看而愚昧。
Apica āvāsamacchariyena lohagehe paccati. Kulamacchariyena appalābho hoti. Lābhamacchariyena gūthaniraye nibbattati. Vaṇṇamacchariyena bhave bhave nibbattassa vaṇṇo nāma na hoti. Dhammamacchariyena kukkuḷaniraye nibbattatīti.
又凭栖息地的蚊魔堕落到铁狱地。凭家族栖息地堕落为小利益地。凭利益栖息地则生于地狱深渊。凭色相栖息地，则在各个世间无明处没有色相。凭法理栖息地，则堕入鸡笼地狱。
Maccharāyanavasena maccheraṃ. Maccharāyanākāro maccharāyanā. Maccharena ayitassa maccherasamaṅgino bhāvo maccharāyitattaṃ. ‘Mayhameva hontu mā aññassā’ti sabbāpi attano sampattiyo byāpetuṃ na icchatīti viviccho. Vivicchassa bhāvo vevicchaṃ, mudumacchariyassetaṃ nāmaṃ. Kadariyo vuccati anādaro. Tassa bhāvo kadariyaṃ. Thaddhamacchariyassetaṃ nāmaṃ. Tena hi samannāgato puggalo parampi paresaṃ dadamānaṃ nivāreti. Vuttampi cetaṃ –
“蚊子状态”是“蚊子”本身。“蚊子形态”即“蚊子状态”。属于蚊子的存在，是体现蚊子本质的状态。『只愿于我自身，不愿于他人』这是自私自利，排斥一切给予他人的财富。此排斥自他交叉拒绝的心态称为“排斥”，带有柔弱蚊魔的性质。称作“鄙弃者”，意为不尊敬他人。这种性情称为鄙弃。具此特性的众生，即使受到他人赠予，也予以阻止。经中亦告诫说——
Kadariyo pāpasaṅkappo, micchādiṭṭhi anādaro;
鄙弃者是恶念妄想、错误见、鄙弃者；
Dadamānaṃ nivāreti, yācamānāna bhojananti. (saṃ. ni. 1.132);
阻止给予他人，自己乞求食物。
Yācake disvā kaṭukabhāvena cittaṃ añcati saṅkocetīti kaṭukañcuko. Tassa bhāvo kaṭukañcukatā. Aparo nayo – kaṭukañcukatā vuccati kaṭacchuggāho. Samatittikapuṇṇāya hi ukkhaliyā bhattaṃ gaṇhanto sabbatobhāgena saṅkuṭitena aggakaṭacchunā gaṇhāti, pūretvā gahetuṃ na sakkoti; evaṃ maccharipuggalassa cittaṃ saṅkucati. Tasmiṃ saṅkucite kāyopi tatheva saṅkucati, paṭikuṭati, paṭinivattati, na sampasāriyatīti maccheraṃ ‘kaṭukañcukatā’ti vuttaṃ.
见乞者就带有尖刻的心，心意收缩，称为尖酸者。此心态名为尖酸。另有说法——尖酸者亦名为锐利等。就像拾荒食米的乞丐，因体弱瘦小而总是紧缩，用锐利牙齿紧咬，故称为锐利者。所以蚊子众生的心也收缩，这种收缩伴随身躯收缩、屈曲、退缩，不自由伸展，故称蚊子为『尖酸者』。
Aggahitattaṃ cittassāti paresaṃ upakārakaraṇe dānādinā ākārena yathā na sampasāriyati, evaṃ āvaritvā gahitabhāvo cittassa. Yasmā pana maccharipuggalo attano santakaṃ paresaṃ adātukāmo hoti parasantakaṃ gaṇhitukāmo, tasmā ‘idaṃ acchariyaṃ mayhameva hotu, mā aññassā’ti pavattivasenassa attasampattinigūhanalakkhaṇatā attasampattiggahaṇalakkhaṇatā vā veditabbā. Sesaṃ imasmiṃ gocchake uttānatthameva.
『心的不善取』者，犹如对他人施以布施等善行时，若以障碍的形态不加传播，心亦然，为藏受而包覆。若以此理推之，某一迷恋者不愿给予自己之财物，欲束缚他人之财物，则应当知此乃自我业果藏秘特质，或称自我业果摄持之特征。总体而言，于此境界中，只为弘扬其极致利益而存在。
Imāni pana saṃyojanāni kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati maggapaṭipāṭiyāpi. Kilesapaṭipāṭiyā kāmarāgapaṭighasaṃyojanāni anāgāmimaggena pahīyanti, mānasaṃyojanaṃ arahattamaggena, diṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsā sotāpattimaggena, bhavarāgasaṃyojanaṃ arahattamaggena, issāmacchariyāni sotāpattimaggena, avijjā arahattamaggena. Maggapaṭipāṭiyā diṭṭhivicikicchāsīlabbataparāmāsaissāmacchariyāni sotāpattimaggena pahīyanti, kāmarāgapaṭighā anāgāmimaggena, mānabhavarāgaavijjā arahattamaggenāti.
这些束缚亦当依情欲之习行而取得，同时也依《道之习行》而得灭。依情欲之习行中，对于非还来者道，贪欲与愤恨之结缚被断除；依阿拉汉道，则断除心之结缚；依须陀洹果道，则断除见惑、疑惑及戒禁懈慢之结缚；依阿拉汉道，则断除生死之贪欲结缚；依须陀洹果道，则断除昂贵与奇异之妄念；依阿拉汉道，则断除无明。依《道之习行》，见惑、疑惑、戒禁懈慢及妄念等，于须陀洹果道灭除；情欲及愤恨于非还来者道灭除；心与生死之贪恋无明，则于阿拉汉道断除。
§1140
1140. Ganthagocchake nāmakāyaṃ gantheti, cutipaṭisandhivasena vaṭṭasmiṃ ghaṭetīti kāyagantho. Sabbaññubhāsitampi paṭikkhipitvā sassato loko idameva saccaṃ moghamaññanti iminā ākārena abhinivisatīti idaṃsaccābhiniveso. Yasmā pana abhijjhākāmarāgānaṃ viseso atthi, tasmā abhijjhākāyaganthassa padabhājane ‘‘yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo’’ti avatvā yo rāgo sārāgotiādi vuttaṃ. Iminā yaṃ heṭṭhā vuttaṃ ‘brahmānaṃ vimānādīsu chandarāgo kāmāsavo na hoti, ganthagocchakaṃ patvā abhijjhākāyagantho hotī’ti taṃ suvuttanti veditabbaṃ. Parato kilesagocchakepi eseva nayo. Ṭhapetvā sīlabbataparāmāsanti idaṃ yasmā sīlabbataparāmāso ‘idameva sacca’ntiādinā ākārena nābhinivisati, ‘sīlena suddhī’tiādinā eva pana abhinivisati, tasmā micchādiṭṭhibhūtampi taṃ paṭikkhipanto ‘ṭhapetvā’ti āha.
第1140经文中，“结缚境界”名为“蔽身”，乃指此结缔，如切分续接所成之身体之结缔。虽然众生通说多有不同，但因其以障碍形态而不能透入染污，故名为结缔障碍。因贪嗔之别有，故于此贪身结缔中，有云“对五欲之贪欲与嗔恨”，谓贪者为“爱染”，又声明“梵天之宫等处无贪欲，此结缔若堕，便为贪身结缔”，对此应得明了。对他结缔障碍亦复如是。若据戒禁懈慢智知，此结缔不为障碍，因戒清净等而不染墨，故此非障碍，而污邪见亦应排斥，故称“安置”，示彼斥弃此邪见。
§1162
1162. Nīvaraṇagocchakassa thinamiddhaniddese cittassa akallatāti cittassa gilānabhāvo. Gilāno hi akallakoti vuccati. Vinayepi vuttaṃ – ‘‘nāhaṃ, bhante, akallako’’ti (pārā. 151). Akammaññatāti cittagelaññasaṅkhātova akammaññatākāro. Olīyanāti olīyanākāro. Iriyāpathikacittañhi iriyāpathaṃ sandhāretuṃ asakkontaṃ, rukkhe vagguli viya, khīle laggitaphāṇitavārako viya ca, olīyati. Tassa taṃ ākāraṃ sandhāya olīyanāti vuttaṃ. Dutiyapadaṃ upasaggavasena vaḍḍhitaṃ. Līnanti avipphārikatāya paṭikuṭitaṃ. Itare dve ākārabhāvaniddesā. Thinanti sappipiṇḍo viya avipphārikatāya ghanabhāvena ṭhitaṃ. Thiyanāti ākāraniddeso. Thiyitabhāvo thiyitattaṃ, avipphāravaseneva thaddhatāti attho.
第1162条中，障碍境界中昏沉条，谓心之衰怠状态。所谓衰怠者，谓心之软弱不灵也。律藏中有言“非我，世尊，衰怠也”。无事，即指心冷漠软弱之形。萎靡，谓如树叶萎垂；行人心不济时，如树枝衰败折断之状，称为萎靡。此形象随前词加冠成名“萎靡”，第二句以前缀加强。萎靡者，指形态之衰败。其他二词亦指形态之表征。衰者如坚固之块体不展张，称为“衰”。坐者如块体屹立不散。此三者为形态之说明。
§1163
1163.Kāyassāti khandhattayasaṅkhātassa nāmakāyassa. Akallatā akammaññatāti heṭṭhā vuttanayameva. Megho viya ākāsaṃ kāyaṃ onayhatīti onāho. Sabbatobhāgena onāho pariyonāho. Abbhantare samorundhatīti antosamorodho. Yathā hi nagare rundhitvā gahite manussā bahi nikkhamituṃ na labhanti, evampi middhena samoruddhā dhammā vipphāravasena nikkhamituṃ na labhanti. Tasmā antosamorodhoti vuttaṃ. Medhatīti middhaṃ; akammaññabhāvena vihiṃsatīti attho. Supanti tenāti soppaṃ. Akkhidalādīnaṃ pacalabhāvaṃ karotīti pacalāyikā. Supanā supitattanti ākārabhāvaniddesā. Yaṃ pana tesaṃ purato soppapadaṃ tassa punavacane kāraṇaṃ vuttameva. Idaṃ vuccati thinamiddhanīvaraṇanti idaṃ thinañca middhañca ekato katvā āvaraṇaṭṭhena thinamiddhanīvaraṇanti vuccati. Yaṃ yebhuyyena sekkhaputhujjanānaṃ niddāya pubbabhāgaaparabhāgesu uppajjati taṃ arahattamaggena samucchijjati. Khīṇāsavānaṃ pana karajakāyassa dubbalabhāvena bhavaṅgotaraṇaṃ hoti, tasmiṃ asammisse vattamāne te supanti, sā nesaṃ niddā nāma hoti. Tenāha bhagavā – ‘‘abhijānāmi kho panāhaṃ, aggivessana, gimhānaṃ pacchime māse catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sato sampajāno niddaṃ okkamitā’’ti (ma. ni. 1.387). Evarūpo panāyaṃ karajakāyassa dubbalabhāvo na maggavajjho, upādinnakepi anupādinnakepi labbhati. Upādinnake labbhamāno yadā khīṇāsavo dīghamaggaṃ gato hoti, aññataraṃ vā pana kammaṃ katvā kilanto, evarūpe kāle labbhati. Anupādinnake labbhamāno paṇṇapupphesu labbhati. Ekaccānañhi rukkhānaṃ paṇṇāni sūriyātapena pasāriyanti rattiṃ paṭikuṭanti, padumapupphādīni sūriyātapena pupphanti, rattiṃ puna paṭikuṭanti . Idaṃ pana middhaṃ akusalattā khīṇāsavānaṃ na hotīti.
第1163条，“体”谓蕴聚所表之身。所言衰怠，即前释同义。云“云如空，体以阴合者也”，盖指身体如空中云气，并非实体。普遍而言，衰怠为阻碍内在状态，如城门关锁，诸法闭塞无法外出，如此昏沉阻止出入。故称为内在阻碍。昏沉即迟钝，业余状态消极。熟睡者名为眠。熟睡如牛肚类似缓和状态。熟睡即形态成就。若前有肤状，则其重说为因。此称为昏沉念障，因诤语者谓“昏沉合成念障”，此昏沉与迟钝合为一体。于此昏沉，多数初学凡夫，于眠前后轮转显现，须陀洹果断绝此障。断尽余垢之行者，身体微弱，故能超越生死，外在尚存睡眠，此乃睡眠。佛陀曾言：“我知我已于雨季结夏中，清净着袈裟，以正念正知之功，克服睡眠。”如是，身弱非断道障碍，受阻于缘者，能得道已散者，或晚强作用显现。此时成眠。非缘所阻者，则如落叶花瓣于太阳照射下开放，夜间合拢。昏沉恶业不为已断。
Tattha siyā – ‘‘na middhaṃ akusalaṃ. Kasmā? Rūpattā. Rūpañhi abyākataṃ. Idañca rūpaṃ. Tenevettha ‘kāyassa akallatā akammaññatā’ti kāyaggahaṇaṃ kata’’nti. Yadi ‘kāyassā’ti vuttamattenevetaṃ rūpaṃ, kāyapassaddhādayopi dhammā rūpameva bhaveyyuṃ. ‘Sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti’ (dha. sa. 163; dī. ni. 1.230) ‘kāyena ceva paramasaccaṃ sacchikarotī’ti (ma. ni. 2.183; a. ni. 4.113) sukhapaṭisaṃvedanaparamatthasaccasacchikaraṇānipi rūpakāyeneva siyuṃ. Tasmā na vattabbametaṃ ‘rūpaṃ middha’nti. Nāmakāyo hettha kāyo nāma. Yadi nāmakāyo, atha kasmā ‘soppaṃ pacalāyikā’ti vuttaṃ? Na hi nāmakāyo supati, na ca pacalāyatīti. ‘Liṅgādīni viya indriyassa, tassa phalattā. Yathā hi ‘itthiliṅgaṃ itthinimittaṃ itthikuttaṃ itthākappo’ti imāni liṅgādīni itthindriyassa phalattā vuttāni, evaṃ imassāpi nāmakāyagelaññasaṅkhātassa middhassa phalattā soppādīni vuttāni. Middhe hi sati tāni hontīti. Phalūpacārena, middhaṃ arūpampi samānaṃ ‘soppaṃ pacalāyikā supanā supitatta’nti vuttaṃ.
此中有言：“昏沉非恶，何以故？因色身。”色身难以明了。色者，正体明示。此文复言色身。色身乃感受诸乐之所依。“身亦生彼极乐，成众生至高真理”，诸喜乐之真理皆以色身为依故。故不可谓“色为昏沉”。因名为“妄体”，此处妄体即身也。若谓妄体，则为何言睡眠、昏沉软弱等？名为第二义，“如标志诸根”，为其果。犹如“女人之性标、妊迹及女子之体态”，此类标记是女人根之果效。故此妄体之衰弱亦显现多种标记。昏沉中，因念而存诸标，故有云“睡眠、萎靡、软弱、沉睡”等。
‘Akkhidalādīnaṃ pacalabhāvaṃ karotīti pacalāyikā’ti vacanatthenāpi cāyamattho sādhitoyevāti na rūpaṃ middhaṃ. Onāhādīhipi cassa arūpabhāvo dīpitoyeva. Na hi rūpaṃ nāmakāyassa ‘onāho pariyonāho antosamorodho’ hotīti. ‘Nanu ca imināva kāraṇenetaṃ rūpaṃ? Na hi arūpaṃ kassaci onāho, na pariyonāho, na antosamorodho hotī’ti. Yadi evaṃ, āvaraṇampi na bhaveyya. Tasmā. Yathā kāmacchandādayo arūpadhammā āvaraṇaṭṭhena nīvaraṇā, evaṃ imassāpi onāhanādiatthena onāhāditā veditabbā. Apica ‘‘pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe’’ti (dī. ni. 2.146; saṃ. ni. 5.233) vacanatopetaṃ arūpaṃ. Na hi rūpaṃ cittupakkileso, na paññāya dubbalīkaraṇaṃ hotīti.
尽管有言「以升降等所作，谓之躁动」之意，但即便如此，躁动并非色蕴之沉睡状态。正如『轻重等感受』中存在色蕴消失的表现一样，色并非名为色蕴之「轻重、转动、内侧磨擦」。若真如此，则烦恼障碍也不会存在。因此，正如欲爱等由无形法所生的障碍是烦恼障碍，躁动等亦应以此烦恼障碍为体而被觉知。又如经中所载「舍弃五碍，烦恼由智慧而衰弱」所表之无形障碍。色不是心之污染，亦非智慧的衰弱因。
Kasmā na hoti? Nanu vuttaṃ –
为何不是如此呢？经中曾言——
‘‘Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā suraṃ pivanti merayaṃ, surāmerayapānā appaṭiviratā, ayaṃ, bhikkhave, paṭhamo samaṇabrāhmaṇānaṃ upakkileso’’ti (a. ni. 4.50).
「世尊所说：比库们，有些沙门婆罗门饮酒醉酒，饮酒无戒，乃是沙门婆罗门中最初的心污染。」
Aparampi vuttaṃ ‘‘cha khome, gahapatiputta, ādīnavā surāmerayamajjapamādaṭṭhānānuyoge – sandiṭṭhikā dhanajāni, kalahappavaḍḍhanī, rogānaṃ āyatanaṃ, akittisañjananī, kopīnanidaṃsanī, paññāya dubbalīkaraṇītveva chaṭṭhaṃ padaṃ bhavatī’’ti (dī. ni. 3.248). Paccakkhatopi cetaṃ siddhameva. Yathā majje udaragate, cittaṃ saṃkilissati, paññā dubbalā hoti, tasmā majjaṃ viya middhampi cittasaṃkileso ceva paññāya dubbalīkaraṇañca siyāti. Na, paccayaniddesato. Yadi hi majjaṃ saṃkileso bhaveyya, so ‘‘ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese’’ti (ma. ni. 1.297) vā, ‘‘evameva kho, bhikkhave, pañcime cittassa upakkilesā, yehi upakkilesehi upakkiliṭṭhaṃ cittaṃ na ceva mudu hoti, na ca kammaniyaṃ, na ca pabhassaraṃ, pabhaṅgu ca, na ca sammā samādhiyati āsavānaṃ khayāya. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, cittassa upakkileso’’ti (saṃ. ni. 5.214) vā, ‘‘katame ca, bhikkhave, cittassa upakkilesā? Abhijjhā visamalobho cittassa upakkileso’’ti (ma. ni. 1.71) vā – evamādīsu upakkilesaniddesesu niddesaṃ āgaccheyya. Yasmā pana tasmiṃ pīte upakkilesā uppajjanti ye cittasaṃkilesā ceva paññāya ca dubbalīkaraṇā honti, tasmā taṃ tesaṃ paccayattā paccayaniddesato evaṃ vuttaṃ. Middhaṃ pana sayameva cittassa saṃkileso ceva paññāya dubbalīkaraṇañcāti arūpameva middhaṃ.
又说：「喂你这家户子子孙孙，因沉迷于酒醉，种种烦恼相继而生——能招致贫穷、引发争执、成为疾病之所、破坏名声、激起愤怒、导致智慧衰弱，乃第六心污染。」此事心中立证。如同水流入腹部则污染心智，智慧变弱，故中流如沉睡，乃是心之污染及智慧衰弱的表征。此为因缘指示。若有水流之污染，正如经典云：「舍弃五碍，烦恼由智慧而衰弱」；又云：「比库们，烦恼有五种，因其污染心智，心不柔软、不可作业、非明澈、不坚固，亦不正确定，不能断除结使。哪五种？欲爱乃心之烦恼。」又云：「哪五种心中的烦恼？贪欲与痴心乃心之烦恼。」由此诸烦恼说明，应有所指。因因缘关系者，酒醉时生起烦恼及心污染且使智慧变弱，依此因缘指示而说。沉睡只是心中沉睡及智慧衰弱的无形表现。
Kiñca bhiyyo? Sampayogavacanato. ‘‘Thinamiddhanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañcā’’ti (dha. sa. 1176) hi vuttaṃ. Tasmā sampayogavacanato nayidaṃ rūpaṃ. Na hi rūpaṃ sampayuttasaṅkhyaṃ labhatīti. Athāpi siyā – ‘yathālābhavasenetaṃ vuttaṃ. Yathā hi ‘‘sippisambukampi sakkharakathalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampī’’ti (dī. ni. 1.249; ma. ni. 1.433) evaṃ ekato katvā yathālābhavasena vuttaṃ. Sakkharakathalañhi tiṭṭhati yeva na carati, itaradvayaṃ tiṭṭhatipi caratipi. Evamidhāpi middhaṃ nīvaraṇameva, na sampayuttaṃ , thinaṃ nīvaraṇampi sampayuttampīti sabbaṃ ekato katvā yathālābhavasena ‘‘nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañcā’’ti vuttaṃ. Middhaṃ pana yathā sakkharakathalaṃ tiṭṭhateva na carati, evaṃ nīvaraṇameva, na sampayuttaṃ. Tasmā rūpameva middhanti. Na, rūpabhāvāsiddhito. Sakkharakathalañhi na caratīti vināpi suttena siddhaṃ. Tasmā tattha yathālābhavasenattho hotu . Middhaṃ pana rūpanti asiddhametaṃ. Na sakkā tassa iminā suttena rūpabhāvo sādhetunti middhassa rūpabhāvāsiddhito na idaṃ yathālābhavasena vuttanti arūpameva middhaṃ.
更进一步？依据「俱集」经文所云：『沉睡之障碍因无明障碍而生，且与其他障碍相连相随』。是故从诸结合之言看来该为色来表述，色不独得结合之数。又即便如此，也可说是「按照所得之法而言」。如经云：「蠕虫、糖葫芦与鱼卵，或爬行、站立、移动者亦然。」糖葫芦只是站立而非移动，其他二类虽站立亦移动。如此，中流沉睡及诸碍障碍不一定结合，但「俱集障碍」言说乃为综合所得之法。中流沉睡就如糖葫芦站立却不动一样，乃不中集状态，因此称为色。非色体证成。乃因糖葫芦不动之义由经证成，所以于此可说依所得之法。中流沉睡若说是色，则此说不足信，是故所说全为无色中流沉睡。
Kiñca bhiyyo? ‘Cattattā’tiādivacanato. Vibhaṅgasmiñhi ‘‘vigatathinamiddhoti tassa thinamiddhassa cattattā vantattā muttattā pahīnattā paṭinissaṭṭhattā, tena vuccati vigatathinamiddho’’ti (vibha. 547) ca, ‘‘idaṃ cittaṃ imamhā thinamiddhā sodheti visodheti parisodheti moceti vimoceti parimoceti, tena vuccati thinamiddhā cittaṃ parisodheti’’ cāti (vibha. 551) – evaṃ ‘cattattā’tiādi vuttaṃ. Na ca ‘rūpaṃ’ evaṃ vuccati, tasmāpi arūpameva middhanti. Na, cittajassāsambhavavacanato. Tividhañhi middhaṃ – cittajaṃ utujaṃ āhārajañca. Tasmā yaṃ tattha cittajaṃ tassa vibhaṅge jhānacittehi asambhavo vutto, na arūpabhāvo sādhitoti rūpameva middhanti. Na, rūpabhāvāsiddhitova. Middhassa hi rūpabhāve siddhe sakkā etaṃ laddhuṃ. Tattha cittajassāsambhavo vutto. So eva ca na sijjhatīti arūpameva middhaṃ.
更进一步？依据「四相」等之说。毗婆沙论中言：「断除沉睡故曰断沉睡者，断沉睡者是释放者、舍弃者、清净者、境界止息者，因此名为断沉睡。」又言：「此心由沉睡所清净、净化、净除、释脱，因此称为断沉睡心。」故以「四相」等所说，沉睡不被谓为色，应是无色沉睡。非色者乃由心生，应如此说。沉睡有三种：心生、有遍食、及其他身食（[Pali: āhārajā]饮食所生）。此中说沉睡非由禅定心发出，而为无色，非色体证所成。沉睡若色体证成，则能得如是三种。因经不证糖葫芦之不移动转为色，故当依所得法而言。沉睡若为色体证成，则可摄受。不是色体证成，而是无色沉睡。
Kiñca bhiyyo? Pahānavacanato. Bhagavatā hi ‘‘cha, bhikkhave, dhamme pahāya bhabbo paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharituṃ; katame cha? Kāmacchandaṃ, byāpādaṃ, thinamiddhaṃ, uddhaccaṃ, kakkuccaṃ, vicikicchaṃ; kāmesu kho panassa ādīnavo sammapaññāya sudiṭṭho hotī’’ti (a. ni. 6.73) ca, ‘‘ime pañca nīvaraṇe pahāya balavatiyā paññāya attatthaṃ vā paratthaṃ vā ñassatī’’ti (a. ni. 5.51) ca ādīsu middhassāpi pahānaṃ vuttaṃ. Na ca rūpaṃ pahātabbaṃ. Yathāha – ‘‘rūpakkhandho abhiññeyyo, pariññeyyo, na pahātabbo, na bhāvetabbo na sacchikātabbo’’ti (vibha. 1031) imassāpi pahānavacanato arūpameva middhanti. Na, rūpassāpi pahānavacanato. ‘‘Rūpaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahathā’’ti (ma. ni. 1.247; saṃ. ni. 3.33). Ettha hi rūpassāpi pahānaṃ vuttameva. Tasmā akāraṇametanti. Na, aññathā vuttattā. Tasmiñhi sutte ‘‘yo, bhikkhave, rūpe chandarāgavinayo taṃ tattha pahāna’’nti (saṃ. ni. 3.25) evaṃ chandarāgappahānavasena rūpassa pahānaṃ vuttaṃ, na yathā ‘‘cha dhamme pahāya pañca nīvaraṇe pahāyā’’ti evaṃ pahātabbameva vuttanti, aññathā vuttattā, na rūpaṃ middhaṃ. Tasmā yānetāni ‘‘so ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese’’tiādīni suttāni vuttāni, etehi ceva aññehi ca suttehi arūpameva middhanti veditabbaṃ. Tathā hi –
何谓更进一步？谓依止弃除。世尊言：『比库们，应当弃除诸法，继而安住于第一禅；何者为第一禅？即欲贪、嗔恚、昏沉、掉举、忧愁和疑惑。然于欲所，因正智明了无有害碍。』又言：『弃除此五盖，凭强慧智，方能分别自利他利之义。』其中昏沉亦应当弃除。然色法不可弃除。譬如言：『色蕴是可觉知、可了知者，非应弃、非应修、非应证见者。』此亦为弃除之说所载。于色亦说有弃。又言：『色非汝所有，汝应舍之。』此处亦谓色可弃除。然此非他义。经中言：『比库们，于色境起欲恋，即为舍弃』，谓由断欲恋而舍色，非仅言‘‘诸法悉舍五盖悉舍’’而一概色亦须舍也。诸此及别经中之说，应辨色上无明欲精舍者亦谓为舍。正如——
‘‘Pañcime, bhikkhave, āvaraṇā nīvaraṇā cetaso ajjhāruhā paññāya dubbalīkaraṇā. Katame pañca? Kāmacchando, bhikkhave, āvaraṇo nīvaraṇo…pe… thinamiddhaṃ, bhikkhave, āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ cetaso ajjhāruhaṃ paññāya dubbalīkaraṇa’’nti (saṃ. ni. 5.220) ca, ‘‘thinamiddhanīvaraṇaṃ, bhikkhave, andhakaraṇaṃ acakkhukaraṇaṃ aññāṇakaraṇaṃ paññānirodhikaṃ vighātapakkhikaṃ anibbānasaṃvattanika’’nti (saṃ. ni. 5.221) ca, ‘‘evameva kho, brāhmaṇa, yasmiṃ samaye thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetenā’’ti (saṃ. ni. 5.236) ca, ‘‘ayoniso, bhikkhave, manasikaroto anuppanno ceva kāmacchando uppajjati…pe… anuppannañceva thinamiddhaṃ uppajjatī’’ti (saṃ. ni. 5.216) ca, ‘‘kevalohāyaṃ, bhikkhave, akusalarāsi yadidaṃ pañca nīvaraṇā’’ti (saṃ. ni. 5.371) ca –
『比库们，此五盖即心之蔽障，是智慧之减弱。何五？即欲贪盖、嗔恚盖、昏沉盖、掉举盖、疑惑盖。昏沉盖乃黑暗之因，令无眼之人，断慧之障碍，阻碍涅槃之达成。』『如是，婆罗门，昏沉当盛时，心住昏沉，于昏沉中。』『比库们，若不正思维，初无欲贪生，亦生昏沉。』『此五盖乃恶不善之群。』
Evamādīni ca anekāni etassa arūpabhāvajotakāneva suttāni vuttāni. Yasmā cetaṃ arūpaṃ tasmā āruppepi uppajjati. Vuttañhetaṃ mahāpakaraṇe paṭṭhāne – ‘‘nīvaraṇaṃ dhammaṃ paṭicca nīvaraṇo dhammo uppajjati, na purejātapaccayā’’ti etassa vibhaṅge ‘‘āruppe kāmacchandanīvaraṇaṃ paṭicca thinamiddhaṃ… uddhaccaṃ avijjānīvaraṇa’’nti (paṭṭhā. 3.8.8) sabbaṃ vitthāretabbaṃ. Tasmā sanniṭṭhānamettha gantabbaṃ arūpameva middhanti.
诸如此类多经中有关于心之无色法应舍者之说。因心无色，有于无色亦生起。其义大论中亦有言明：『缘此蔽故，蔽障法生起，非因先生。』其释中言：『于无色上，以欲贪盖缘生昏沉盖、掉举盖及无明盖。』此诸法当详加阐述。由此可知，此处所达义，当往无色而心盖应舍也。
§1166
1166. Kukkuccaniddese akappiye kappiyasaññitātiādīni mūlato kukkuccadassanatthaṃ vuttāni. Evaṃsaññitāya hi kate vītikamme, niṭṭhite vatthujjhācāre, puna sañjātasatinopi ‘duṭṭhu mayā kata’nti evaṃ anutappamānassa pacchānutāpavasenetaṃ uppajjati. Tena taṃ mūlato dassetuṃ ‘akappiye kappiyasaññitā’tiādi vuttaṃ. Tattha akappiyabhojanaṃ kappiyasaññī hutvā paribhuñjati, akappiyamaṃsaṃ kappiyamaṃsasaññī hutvā, acchamaṃsaṃ sūkaramaṃsanti, dīpimaṃsaṃ vā migamaṃsanti khādati; kāle vītivatte kālasaññāya, pavāretvā appavāritasaññāya, pattasmiṃ raje patite paṭiggahitasaññāya bhuñjati – evaṃ ‘akappiye kappiyasaññāya’ vītikkamaṃ karoti nāma. Sūkaramaṃsaṃ pana acchamaṃsasaññāya khādamāno, kāle ca vikālasaññāya bhuñjamāno ‘kappiye akappiyasaññitāya’ vītikkamaṃ karoti nāma. Anavajjaṃ pana kiñcideva vajjasaññitāya, vajjañca anavajjasaññitāya karonto ‘anavajje vajjasaññāya vajje ca anavajjasaññāya’ vītikkamaṃ karoti nāma. Yasmā panetaṃ ‘‘akataṃ vata me kalyāṇaṃ, akataṃ kusalaṃ, akataṃ bhīruttāṇaṃ, kataṃ pāpaṃ, kataṃ luddaṃ, kataṃ kibbisa’’nti evaṃ anavajje vajjasaññitāyapi kate vītikkame uppajjati, tasmāssa aññampi vatthuṃ anujānanto yaṃ evarūpantiādimāha.
第1166章。∨忧郁（忧烦）示现，谓不利益者饮食意向等根本。此有称谓因其终结，律法净除，复有生起时，一心生悔恨曰：‘我作恶事’，随彼悔恨反复生起，故说‘不净之饮食意向等名’出。此中所谓不净的饮食，谓明知其不净而仍以此为食；不净肉，谓假作净肉，而食猪肉、野味等；随时有正确或错误之见，饮食而至蔽障。如此则谓‘于不净之饮食意向起违犯’，即生不善。又，假作净肉而食猪肉者，因时有恶见，反逾‘净与不净’之分别。无过犯者，有犯与无犯之分别，谓‘无过犯思维罪、不犯思维罪’之分别。若谓‘我未造善业，已造恶业’，亦是此中违犯起处。故此类分别亦应谛听。
Tattha kukkuccapadaṃ vuttatthameva. Kukkuccāyanākāro kukkuccāyanā. Kukkuccena ayitassa bhāvo kukkuccāyitattaṃ. Cetaso vippaṭisāroti ettha katākatassa sāvajjānavajjassa vā abhimukhagamanaṃ ‘vippaṭisāro’ nāma. Yasmā pana so kataṃ vā pāpaṃ akataṃ na karoti, akataṃ vā kalyāṇaṃ kataṃ na karoti, tasmā virūpo kucchito vā paṭisāroti ‘vippaṭisāro’. So pana cetaso, na sattassāti ñāpanatthaṃ ‘cetaso’ vippaṭisāroti vuttaṃ. Ayamassa sabhāvaniddeso. Uppajjamānaṃ pana kukkuccaṃ āraggamiva kaṃsapattaṃ manaṃ vilikhamānameva uppajjati, tasmā manovilekhoti vuttaṃ. Ayamassa kiccaniddeso. Yaṃ pana vinaye ‘‘atha kho āyasmā sāriputto bhagavatā paṭikkhittaṃ anuvasitvā anuvasitvā āvasathapiṇḍaṃ paribhuñjitu’’nti kukkuccāyanto na paṭiggahesīti (pāci. 204) kukkuccaṃ āgataṃ, na taṃ nīvaraṇaṃ. Na hi arahato ‘duṭṭhu mayā idaṃ kata’nti evaṃ anutāpo atthi. Nīvaraṇapatirūpakaṃ panetaṃ ‘kappati na kappatī’ti vīmaṃsanasaṅkhātaṃ vinayakukkuccaṃ nāma.
此处正说忧郁（忧烦）词义。忧烦身形即忧烦相貌。忧烦者，身心不安障碍。所谓心退转，即为所作恶行或未作善行，心不集中，故谓心退转。若不造恶，亦不修善者，则谓心不正。此为心之心退转义。本段所说心即识心，是指心转之识。弃恶难生时，忧烦方起，如铁炼火中焖烧烦乱，犹如心中描画故曰心描写。此为烦恼之业用义。律中云：『长者沙利佛于前释迦世尊所召之时，虽受召令却未从命享用供养』，此作忧烦不接受，非蔽障。阿拉汉无‘我作恶事’之悔恨。蔽障之尤代表为‘能造之不能造’，所以律中的忧烦名为蔽障忧烦。
§1176
1176.‘‘Katame dhammā nīvaraṇā ceva nīvaraṇasampayuttā cā’’ti padassa niddese yasmā thinamiddhaṃ aññamaññaṃ na vijahati, tasmā thinamiddhanīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇena nīvaraṇañceva nīvaraṇasampayuttañcāti abhinditvā vuttaṃ. Yasmā pana uddhacce satipi kukkuccassa abhāvā kukkuccena vināpi uddhaccaṃ uppajjati, tasmā taṃ bhinditvā vuttaṃ. Yañca yena sampayogaṃ na gacchati, taṃ na yojitanti veditabbaṃ.
第1176章。『何者为蔽障？何者与蔽障相应？』谓昏沉不舍一切，以是昏沉障碍于无明，故昏沉障碍亦名蔽障。又因掉举与忧郁虽有无，然没有掉举与忧郁者仍生掉举，即断掉举与忧郁，故特别分别。凡不可相应者，即不能相应亦不可连结应知。
Ime pana nīvaraṇe kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati maggapaṭipāṭiyāpi. Kilesapaṭipāṭiyā kāmacchandabyāpādā anāgāmimaggena pahīyanti, thinamiddhuddhaccāni arahattamaggena, kukkuccavicikicchā sotāpattimaggena, avijjā arahattamaggena. Maggapaṭipāṭiyā sotāpattimaggena kukkuccavicikicchā pahīyanti, anāgāmimaggena kāmacchandabyāpādā, arahattamaggena thinamiddhuddhaccāvijjāti.
这些遮碍心念的烦恼，既成就烦恼的破除之行，又成就正道修行。烦恼破除之行中，欲欲与嗔恚于不还道被摒弃，昏沉与睡眠于阿拉汉道被除，掉举与疑惑于初果圣道被断，愚痴于阿拉汉道被灭。正道修行中，初果圣道断掉举与疑惑，不还道断欲欲与嗔恚，阿拉汉道断昏沉、睡眠与愚痴。
§1182
1182. Parāmāsagocchake te dhamme ṭhapetvāti pucchāsabhāgena bahuvacanaṃ kataṃ.
第1182条。于根本恶法境界中立定此法，故疑问篇部分使用复数。
§1219
1219. Upādānaniddese vatthusaṅkhātaṃ kāmaṃ upādiyatīti kāmupādānaṃ kāmo ca so upādānañcātipi kāmupādānaṃ. Upādānanti daḷhaggahaṇaṃ. Daḷhattho hi ettha upasaddo upāyāsaupakaṭṭhādīsu viya. Tathā diṭṭhi ca sā upādānañcāti diṭṭhupādānaṃ. Diṭṭhiṃ upādiyatīti diṭṭhupādānaṃ. ‘Sassato attā ca loko cā’tiādīsu (dī. ni. 1.31) hi purimadiṭṭhiṃ uttaradiṭṭhi upādiyahi. Tathā sīlabbataṃ upādiyatīti sīlabbatupādānaṃ. Sīlabbatañca taṃ upādānañcātipi sīlabbatupādānaṃ. Gosīlagovatādīni hi ‘evaṃ suddhī’ti abhinivesato sayameva upādānāni. Tathā, vadanti etenāti ‘vādo’; upādiyanti etenāti ‘upādānaṃ’. Kiṃ vadanti, upādiyanti vā? Attānaṃ. Attano vādupādānaṃ attavādupādānaṃ; ‘attavādamattameva vā attā’ti upādiyanti etenāti attavādupādānaṃ.
第1219条。取执之说，当说欲取名为『欲取执』，欲即此处所取。取执者，谓坚执不放。有坚执时，如对所染烦恼及其相续患苦等如是不舍。如见解亦属取执，即见执。谓取执见解，如《长部·尼连禅经》所曰『恒有我与世间』等以往见执，现见着断。又谓取执戒律行为，名戒执。戒律行为亦属取执戒。护持善法正行等心以执著而不放弃。又谓辩论即论说，谓『论』，谓取执。何谓取执？取执自我，谓自我取执，谓执著自我。
§1220
1220.Yo kāmesu kāmacchandoti etthāpi vatthukāmāva anavasesato kāmāti adhippetā. Tasmā vatthukāmesu kāmacchando idha kāmupādānanti anāgāminopi taṃ siddhaṃ hoti. Pañcakāmaguṇavatthuko panassa kāmarāgova natthīti.
第1220条。谓在欲中即为欲欲，欲望不能断绝谓欲。故于欲中之欲欲，即欲取执，连不还果声闻亦成此理。此处谓五欲之因，其形诸欲爱皆不具足。
§1221
1221. Diṭṭhupādānaniddese natthi dinnanti. Dinnaṃ nāma atthi, sakkā kassaci kiñci dātunti jānāti; dinnassa pana phalaṃ vipāko natthīti gaṇhāti. Natthi yiṭṭhanti. Yiṭṭhaṃ vuccati mahāyāgo. Taṃ yajituṃ sakkāti jānāti; yiṭṭhassa pana phalaṃ vipāko natthīti gaṇhāti. Natthi hutanti āhunapāhunamaṅgalakiriyā. Taṃ kātuṃ sakkāti jānāti; tassa pana phalaṃ vipāko natthīti gaṇhāti. Natthi, sukatadukkaṭānanti ettha dasa kusalakammapathā sukatakammāni nāma. Dasa akusalakammapathā dukkaṭakammāni nāma. Tesaṃ atthibhāvaṃ jānāti phalaṃ vipāko pana natthīti gaṇhāti. Natthi ayaṃ lokoti paraloke ṭhito imaṃ lokaṃ natthīti gaṇhāti. Natthi paralokoti idha loke ṭhito paralokaṃ natthīti gaṇhāti. Natthi mātā natthi pitāti mātāpitūnaṃ atthibhāvaṃ jānāti, tesu katapaccayena koci phalaṃ vipāko natthīti gaṇhāti. Natthi sattā opapātikāti cavanakaupapajjanakā sattā natthīti gaṇhāti. Sammaggatā sammā paṭipannāti anulomapaṭipadaṃ paṭipannā dhammikasamaṇabrāhmaṇā lokasmiṃ natthīti gaṇhāti. Ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedentīti imañca lokaṃ parañca lokaṃ attanāva abhivisiṭṭhena ñāṇena ñatvā pavedanasamattho sabbaññū buddho nāma natthīti gaṇhāti.
第1221条。见执之说无所有，谓实无施献。能施献者知有所与；然其得利果报无有，谓不果。谓无称愿。称愿者，谓大献舍。能行大献者知献施成事；然其得利果报无有，谓不果。谓无因缘礼仪。能行礼仪者知礼仪成事；其所得利果无有，谓不果。谓无善恶。谓善法十道为十善业；恶法十道为十恶业。能知其义旨而谓其得果无有，谓不果。谓无此世界或他世界。谓所谓他世界乃于此世立者无他世界。谓无母亲及父亲，谓母父二者其义虽知然因之无果。谓无众生转生，谓生死流转生起者众生无者。谓正行一致闻法正士于此世中无者。谓知见今世彼世真谛证实能宣说此今世彼世，自彻底智明者，以此谓无者。
Imāni pana upādānāni kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati maggapaṭipāṭiyāpi. Kilesapaṭipāṭiyā kāmupādānaṃ catūhi maggehi pahīyati, sesāni tīṇi sotāpattimaggena. Maggapaṭipāṭiyā sotāpattimaggena diṭṭhupādānādīni pahīyanti, catūhi maggehi kāmupādānanti.
这些取执，既成就烦恼破除之行，亦成就正道修行。烦恼破除之行中，欲取执于四圣道皆被断除，余者于三圣道断除。正道修行中，初果圣道断见执等，四圣道修行中皆断欲取执。
§1235
1235. Kilesagocchake kilesā eva kilesavatthūni. Vasanti vā ettha akhīṇāsavā sattā lobhādīsu patiṭṭhitattāti ‘vatthūni’. Kilesā ca te tappatiṭṭhānaṃ sattānaṃ vatthūni cāti ‘kilesavatthūni’. Yasmā cettha anantarapaccayādibhāvena uppajjamānā kilesāpi vasanti eva nāma, tasmā kilesānaṃ vatthūnītipi ‘kilesavatthūni’.
1235. 「烦恼境」中之烦恼，即烦恼本身。此处有恶趣住持之众生因未尽断的烦恼，诸如贪欲等而安住，故称为「境」。烦恼为众生之所依止之境，故称「烦恼境」。因此，烦恼由无间断的因缘条件而生起，故名为「烦恼境」。
§1236
1236.Tattha katamo lobho? Yo rāgo sārāgoti ayaṃ pana lobho hetugocchake ganthagocchake imasmiṃ kilesagocchaketi tīsu ṭhānesu atirekapadasatena niddiṭṭho. Āsavasaṃyojanaoghayoganīvaraṇaupādānagocchakesu aṭṭhahi aṭṭhahi padehi niddiṭṭho. Svāyaṃ atirekapadasatena niddiṭṭhaṭṭhānepi aṭṭhahi aṭṭhahi padehi niddiṭṭhaṭṭhānepi nippadesatova gahitoti veditabbo. Tesu hetuganthanīvaraṇaupādānakilesagocchakesu catumaggavajjhā taṇhā ekeneva koṭṭhāsena ṭhitā. Āsavasaṃyojanaoghayogesu catumaggavajjhāpi dve koṭṭhāsā hutvā ṭhitā. Kathaṃ? Āsavesu kāmāsavo bhavāsavoti, saṃyojanesu kāmarāgasaṃyojanaṃ bhavarāgasaṃyojananti, oghesu kāmogho bhavoghoti, yogesu kāmayogo bhavayogoti.
1236. 此中何为贪欲？谓此所说贪欲者，即染污欲也。此贪欲属烦恼境之界，共包括「因」境、「结」境与「垢」境三类。因境有八支：染污、结缚、漏、联结、碍、取、染污、贪欲；结境、垢境之中亦有八支，三界各有八支，合计三十二支。其间缘起聚集贪欲等烦恼，立于四道戒律法门之一——渴爱戒律。染污、结缚、漏、和联结四类亦各有两种聚合分支。何故？在染污内，分别为欲染污与生死染污；结缚中分为欲贪结缚与生死贪结缚；漏中有欲漏与生死漏；联结中有欲联结与生死联结。
Imāni pana kilesavatthūni kilesapaṭipāṭiyāpi āharituṃ vaṭṭati maggapaṭipāṭiyāpi. Kilesapaṭipāṭiyā lobho catūhi maggehi pahīyati, doso anāgāmimaggena, mohamānā arahattamaggena, diṭṭhivicikicchā sotāpattimaggena, thinādīni arahattamaggena. Maggapaṭipāṭiyā sotāpattimaggena diṭṭhivicikicchā pahīyanti, anāgāmimaggena doso, arahattamaggena sesā sattāti.
这些烦恼境在烦恼行为上也得以资养，并且也能依止戒律行为而存。借戒律行为，贪欲被四圣道门所断除，愤怒被不还道所断，愚痴被阿拉汉道除灭，见疑被初果道所拔除……如此依戒律行为，依持初果道可除见疑，依持不还道可断愤怒，阿拉汉道可灭余余烦恼。
§1287
1287. Kāmāvacaraniddese heṭṭhatoti heṭṭhābhāgena. Avīcinirayanti vā aggijālānaṃ vā sattānaṃ vā dukkhavedanāya vīci, antaraṃ, chiddaṃ ettha natthīti avīci. Sukhasaṅkhāto ayo ettha natthīti nirayo. Niratiatthenapi nirassādatthenapi nirayo. Pariyantaṃ karitvāti taṃ avīcisaṅkhātaṃ nirayaṃ antaṃ katvā. Uparitoti uparibhāgena. Paranimmitavasavattideveti paranimmitesu kāmesu vasaṃ vattanato evaṃladdhavohāre deve. Anto karitvāti anto pakkhipitvā. Yaṃ etasmiṃ antareti ye etasmiṃ okāse. Etthāvacarāti iminā yasmā etasmiṃ antare aññepi caranti kadāci katthaci sambhavato, tasmā tesaṃ asaṅgaṇhanatthaṃ ‘avacarā’ti vuttaṃ. Tena ye etasmiṃ antare ogāḷhā hutvā caranti sabbattha sadā ca sambhavato, adhobhāge caranti avīcinirayassa heṭṭhā bhūtupādāyapavattibhāvena, tesaṃ saṅgaho kato hoti. Te hi avagāḷhāva caranti, adhobhāgeva carantīti avacarā. Ettha pariyāpannāti iminā pana yasmā ete etthāvacarā aññatthāpi avacaranti, na pana tattha pariyāpannā honti, tasmā tesaṃ aññatthāpi avacarantānaṃ pariggaho kato hoti. Idāni te ettha pariyāpannadhamme rāsisuññatapaccayabhāvato ceva sabhāvato ca dassento khandhātiādimāha.
1287. 关于欲恶行的说明中，"下方"指下部。那些往生地狱、饿鬼或畜生的众生，受受难痛苦，称为"坏处"。此地不即为无间地狱。又此处称不存在可乐之地狱。虽存在无准时性地狱，不论时有时无，皆属地狱。以造终结者名此无间狱之终。"上方"谓上部。所谓因缘外役使运行者，即诸欲众神。施以现象，众神圈核运行。如说在此间，如若他人也于此中间某时处行走，即谓无聚合故称为"不聚者"。由此于此间行走者，常处无间地狱下方连续行走，被聚合，即为群体。若于此处独处则称为不聚故。此处又言即便处于懈怠无间地狱上方行走者，仍为群体。此故又成集合。因其聚集活动，故此处称为群体。又谓此处集合建立于无间地狱下方独处之行走。所谓遍及之意，乃谓因此集合中另有分别，且不崩毁，故成立另立集合。现下此处说到集合及无处空等因缘，乃示五蕴等说。
§1289
1289. Rūpāvacaraniddese brahmalokanti paṭhamajjhānabhūmisaṅkhātaṃ brahmaṭṭhānaṃ. Sesamettha kāmāvacaraniddese vuttanayeneva veditabbaṃ. Samāpannassa vātiādīsu paṭhamapadena kusalajjhānaṃ vuttaṃ, dutiyena vipākajjhānaṃ, vuttaṃ tatiyena kiriyajjhānaṃ vuttanti veditabbaṃ.
1289. 关于色恶行中，梵天界泛指第一禅基处之梵定住处。余处对色恶行所说亦应以此为例解。谓已成者，第一禅称为善定；第二禅为感果定；第三禅为行为定，应当理解。
§1291
1291. Arūpāvacaraniddese ākāsānañcāyatanūpageti ākāsānañcāyatanasaṅkhātaṃ bhavaṃ upagate. Dutiyapadepi eseva nayo. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.
1291. 关于无色恶行，谓臂界即为空无边处所达之状态。次句亦同理。余下部分应以如前说法了知。
§1301
1301. Saraṇadukaniddese yvāyaṃ tīsu akusalamūlesu moho, so lobhasampayutto ca lobhena saraṇo, dosasampayutto ca dosena saraṇo. Vicikicchuddhaccasampayutto pana moho diṭṭhisampayuttena ceva rūparāgaarūparāgasaṅkhātena ca rāgaraṇena pahānekaṭṭhabhāvato saraṇo sarajoti veditabbo.
1301. 关于依止之喻阐释：对于三种不善根中，愚痴为根本，其所依止为贪染之贪，亦依止于贪。又依止于嗔烦恼，亦依止于嗔。惟愚痴亦与疑惑蒙蔽相连，且兼依于见，且依诸形相之爱乐或非形相之爱乐（二者均名爱染），由断除爱染而具足舍断之品故，能知其所依止之义。
Suttantikadukanikkhepakathā
经文结尾依止之喻附释
§1303
1303. Suttantikadukesu mātikākathāyaṃ atthato vivecitattā yāni ca nesaṃ niddesapadāni tesampi heṭṭhā vuttanayeneva suviññeyyattā yebhuyyena uttānatthāni eva. Idaṃ panettha visesamattaṃ – vijjūpamaduke tāva cakkhumā kira puriso meghandhakāre rattiṃ maggaṃ paṭipajji. Tassa andhakāratāya maggo na paññāyi. Vijju niccharitvā andhakāraṃ viddhaṃsesi. Athassa andhakāravigamā maggo pākaṭo ahosi. So dutiyampi gamanaṃ abhinīhari. Dutiyampi andhakāro otthari. Maggo na paññāyi. Vijju niccharitvā taṃ viddhaṃsesi. Vigate andhakāre maggo pākaṭo ahosi. Tatiyampi gamanaṃ abhinīhari. Andhakāro otthari. Maggo na paññāyi. Vijju niccharitvā andhakāraṃ viddhaṃsesi.
1303. 关于经文结尾依止之阐释：就条文末端的纲目所说，真实分明之义及其指示字，均应据下文所示予以明辨，因后文多是其深义。此处特别说明，譬如无明之暗喻中，犹如智者夜里行走于浓云密布之暗夜中，行道不知路况。智光穿破黑暗，方得辨明前路。智者依托断除无明黑暗，路途乃显。其依止之理，诸以此义说。
他第二次行走，黑暗复起，道路不明。再度由智光穿破黑暗，路途复显。第三次行走亦如是，黑暗生起，道路不明。智光穿破黑暗，令路显明。
Tattha cakkhumato purisassa andhakāre maggapaṭipajjanaṃ viya ariyasāvakassa sotāpattimaggatthāya vipassanārambho. Andhakāre maggassa apaññāyanakālo viya saccacchādakatamaṃ. Vijjuyā niccharitvā andhakārassa viddhaṃsitakālo viya sotāpattimaggobhāsena uppajjitvā saccacchādakatamassa vinoditakālo. Vigate andhakāre maggassa pākaṭakālo viya sotāpattimaggassa catunnaṃ saccānaṃ pākaṭakālo. Maggassa pākaṭaṃ pana maggasamaṅgipuggalassa pākaṭameva. Dutiyagamanābhinīhāro viya sakadāgāmimaggatthāya vipassanārambho. Andhakāre maggassa apaññāyanakālo viya saccacchādakatamaṃ. Dutiyaṃ vijjuyā niccharitvā andhakārassa viddhaṃsitakālo viya sakadāgāmimaggobhāsena uppajjitvā saccacchādakatamassa vinoditakālo. Vigate andhakāre maggassa pākaṭakālo viya sakadāgāmimaggassa catunnaṃ saccānaṃ pākaṭakālo. Maggassa pākaṭaṃ pana maggasamaṅgipuggalassa pākaṭameva. Tatiyagamanābhinīhāro viya anāgāmimaggatthāya vipassanārambho. Andhakāre maggassa apaññāyanakālo viya saccacchādakatamaṃ. Tatiyaṃ vijjuyā niccharitvā andhakārassa viddhaṃsitakālo viya anāgāmimaggobhāsena uppajjitvā saccacchādakatamassa vinoditakālo. Vigate andhakāre maggassa pākaṭakālo viya anāgāmimaggassa catunnaṃ saccānaṃ pākaṭakālo. Maggassa pākaṭaṃ pana maggasamaṅgipuggalassa pākaṭameva.
此中智者如圣弟子般，行无明黑暗之路，正是初果入流之道，即修观行的开端。如路途被无明暗蔽，难以察见实相。后来智光照破暗障，现起破执实相之时，正是入流道的显现。破执时即无明消除，四圣谛道理成就之分明显现。而此路显现乃因习得相应的禅定果位。
第二次行走则为修圣果住持初果道，破除暗障似无明。再次智光出现，破除虚妄，令实相明了。路现显明，四圣谛再显现，亦如入流果人之正行理路显现。
第三次行亦然，为修二果不还果道。无明暗蔽起，智光复现破暗，使道显露，该道四圣谛亦显现。以上程序皆为修行者依次证得果位，观法显明渐次轮转之法。
Vajirassa pana pāsāṇo vā maṇi vā abhejjo nāma natthi. Yattha patati taṃ vinividdhameva hoti. Vajiraṃ khepentaṃ asesetvā khepeti. Vajirena gatamaggo nāma puna pākatiko na hoti. Evameva arahattamaggassa avajjhakileso nāma natthi. Sabbakilese vinivijjhati vajiraṃ viya. Arahattamaggopi kilese khepento asesetvā khepeti. Vajirena gatamaggassa puna pākatikattābhāvo viya arahattamaggena pahīnakilesānaṃ puna paccudāvattanaṃ nāma natthīti.
然而如钝铁石砸击不可损坏，无生利刃亦不可伤。落地则转为滑动状态。钝铁虽不断裂，但去除附着物后仍坚固。如此，阿拉汉道中不退伏的烦恼不可毁灭。烦恼如钝铁顽固深藏，阿拉汉道虽断除惑恼，但烦恼残余无复现起。故阿拉汉虽断惑，烦恼不复踵事增华之理，不成重犯。
§1307
1307.Bāladukaniddese bālesu ahirikānottappāni pākaṭāni, mūlāni ca sesānaṃ bāladhammānaṃ. Ahiriko hi anottappī ca na kiñci akusalaṃ na karoti nāmāti. Etāni dve paṭhamaṃyeva visuṃ vuttāni. Sukkapakkhepi ayameva nayo. Tathā kaṇhaduke.
1307. 愚钝不知耻不知怖者，明现并为愚者病根及其残余。无耻无怖之人不作恶法者少。以上所言，是愚昧弱智之本根和剩余病根。此二类病根乃众恶之首。此理于饿鬼道中亦应通用。亦如黑暗喻。
§1311
1311.Tapanīyadukaniddese katattā ca akatattā ca tapanaṃ veditabbaṃ. Kāyaduccaritādīni hi katattā tapanti, kāyasucaritādīni akatattā. Tathā hi puggalo ‘kataṃ me kāyaduccarita’nti tappati, ‘akataṃ me kāyasucarita’nti tappati. ‘Kataṃ me vacīduccarita’nti tappati…pe… ‘akataṃ me manosucarita’nti tappati. Atapanīyepi eseva nayo. Kalyāṇakārī hi puggalo ‘kataṃ me kāyasucarita’nti na tappati, ‘akataṃ me kāyaduccarita’nti na tappati…pe… ‘akataṃ me manoduccarita’nti na tappatīti (a. ni. 2.3).
关于热恼的释义，分别论及有所热恼与无热恼。因身体不善的行为等，谓之有所热恼；因身体善行，谓之无热恼。确尔，若有人言“我作了身体不善的行为”，则是热恼；言“我未作身体善行”，亦是热恼。言“我作了言语不善的行为”，则热恼；言“我未作言语善行”，亦为热恼。言“我作了心不善之业”，则热恼；言“我未作心善之业”，亦然。对不热恼者亦同理。善行者不谓“我作身体善行”为热恼，亦不谓“我未作身体不善”为热恼；如是对言语、心意不善善行亦不生热恼。(a. ni. 2.3)
§1313
1313.Adhivacanadukaniddese yā tesaṃ tesaṃ dhammānanti sabbadhammaggahaṇaṃ. Saṅkhāyatīti saṅkhā, saṃkathiyatīti attho. Kinti saṃkathiyati? Ahanti mamanti paroti parassāti sattoti bhāvoti posoti puggaloti naroti māṇavoti tissoti dattoti, ‘mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohanaṃ’ ‘vihāro pariveṇaṃ dvāraṃ vātapāna’nti evaṃ anekehi ākārehi saṃkathiyatīti ‘saṅkhā’. Samaññāyatīti samaññā. Kinti samaññāyati? ‘Ahanti…pe… vātapāna’nti samaññāyatīti ‘samaññā’. Paññāpiyatīti paññatti. Vohariyatīti vohāro. Kinti vohariyati? ‘Aha’nti…pe… ‘vātapāna’nti vohariyatīti vohāro.
关于词语释义，所谓各种法，即一切法总称。所谓“概述”，是“说出”的意思。何谓“说出”？如“我、你、他、她、它、众生、存在、生长、个体、人、孩子、三、给予”，“床、斧头、大锤”、“住所、围墙、门、遮风”等，乃以多种方式叙述，谓之“概述”。所谓“共识”为共通认识。何谓共识？从“我……遮风”等，谓之“共识”。所谓“表示”为表达。所谓“述说”为言说。何谓述说？从“我……遮风”等，谓之“述说”。
Nāmanti catubbidhaṃ nāmaṃ – sāmaññanāmaṃ guṇanāmaṃ kittimanāmaṃ opapātikanāmanti. Tattha paṭhamakappikesu mahājanena sammannitvā ṭhapitattā mahāsammatoti rañño nāmaṃ ‘sāmaññanāmaṃ’ nāma. Yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘mahājanasammatoti kho, vāseṭṭha, mahāsammato tveva paṭhamaṃ akkharaṃ upanibbatta’’nti (dī. ni. 3.131). Dhammakathiko paṃsukūliko vinayadharo tepiṭako saddho pasannoti evarūpaṃ guṇato āgatanāmaṃ ‘guṇanāmaṃ’ nāma. Bhagavā arahaṃ sammāsambuddhotiādīnipi tathāgatassa anekāni nāmasatāni guṇanāmāneva. Tena vuttaṃ –
名称分为四类——平凡名、品德名、誉名与世代名。首类即为世俗间普遍承认、约定俗成所制定的叫法，称为“平凡名”。其由世俗大众认可而定名，故名“平凡名”。所谓“某人说‘世俗大众认可’时，首字即被称为‘大认可’”。比如教法讲解者、修行者、律行者、三藏信徒及清净者等具足此等性质者，所颂扬的名称，谓之“品德名”。世尊除“阿拉汉”“正自觉者”等称号外，尚有多种以品德彰显的名称。因此有云——
‘‘Asaṅkhyeyyāni nāmāni, saguṇena mahesino;
“无量的名称，由圣者美德而生；
Guṇena nāmamuddheyyaṃ, api nāmasahassato’’ti.
以品德为尊的名称，虽千百数亦不尽。”
Yaṃ pana jātassa kumārakassa nāmaggahaṇadivase dakkhiṇeyyānaṃ sakkāraṃ katvā samīpe ṭhitā ñātakā kappetvā pakappetvā ‘ayaṃ asukonāmā’ti nāmaṃ karonti, idaṃ ‘kittimanāma’ nāma. Yā pana purimapaññatti pacchimapaññattiyaṃ patati, purimavohāro pacchimavohāre patati, seyyathidaṃ – purimakappepi cando candoyeva nāma, etarahipi candova. Atīte sūriyo… samuddo… pathavī… pabbato pabbatoyeva, nāma, etarahipi pabbatoyevāti idaṃ ‘opapātikanāmaṃ’ nāma. Idaṃ catubbidhampi nāmaṃ ettha nāmameva hoti.
至于出生时儿子的名称取定之日，向南方敬礼并由近亲集合举行命名仪式，称其名曰“此为王子之名”，此谓“誉名”。如先前的传统名字及后续的谚语名号，前人命名、后人称谓，诸如“过去时代的月亮名”，今世亦名为“月亮”，又如“过去之太阳、海洋、大地、山岳”等，亦依此类互相称谓，这谓“世代名”。名称即有此四种，皆以名称为其本义。
Nāmakammanti nāmakaraṇaṃ. Nāmadheyyanti nāmaṭṭhapanaṃ. Niruttīti nāmanirutti. Byañjananti nāmabyañjanaṃ. Yasmā panetaṃ atthaṃ byañjeti tasmā evaṃ vuttaṃ. Abhilāpoti nāmābhilāpova. Sabbeva dhammā adhivacanapathāti adhivacanassa nopathadhammo nāma natthi. Ekadhammo sabbadhammesu nipatati, sabbadhammā ekadhammasmiṃ nipatanti. Kathaṃ? Ayañhi nāmapaññatti ekadhammo, so sabbesu catubhūmakadhammesu nipatati. Sattopi saṅkhāropi nāmato muttako nāma natthi.
名称行为者称为名称。名称所指称者称为名称基础。言说称为名称言说。表义称为名称表义。因为此义被表义，故如此言。称谓谓即名称称谓。所有法皆属于言说之道理，言说之理无所不在，即名称所在。唯一法皆入于一切法中，一切法皆入于唯一法中。如何呢？此名称所约定为一法者，入于所有四种基础法中。即使为概念所造亦从名称解脱，不为真名称存在。
Aṭavīpabbatādīsu rukkhopi jānapadānaṃ bhāro. Te hi ‘ayaṃ kiṃ rukkho nāmā’ti puṭṭhā ‘khadiro’ ‘palāso’ti attanā jānanakanāmaṃ kathenti. Yassa nāmaṃ na jānanti tampi ‘anāmako’ nāmāti vadanti. Tampi tassa nāmadheyyameva hutvā tiṭṭhati. Samudde macchakacchapādīsupi eseva nayo. Itare dve dukā iminā samānatthā eva.
森林山岳等处的树木受众多居民依附。他们问曰“此为何树？”树自答曰“槐树”，“罗伐树”等自知名称。若对此名称不识者亦称之为“无名”。彼则仅为其名称而存。海洋中鱼龟等亦如是。其余两者因其性质相等而同。
§1316
1316.Nāmarūpaduke nāmakaraṇaṭṭhena ca namanaṭṭhena ca nāmanaṭṭhena ca nāmaṃ. Tattha cattāro khandhā tāva nāmakaraṇaṭṭhena ‘nāmaṃ’. Yathā hi mahājanasammatattā mahāsammatassa mahāsammatoti nāmaṃ ahosi, yathā vā mātāpitaro ‘ayaṃ tisso nāma hotu, phusso nāma hotū’ti evaṃ puttassa kittimanāmaṃ karonti, yathā vā ‘dhammakathiko’ ‘vinayadharo’ti guṇato nāmaṃ āgacchati, na evaṃ vedanādīnaṃ. Vedanādayo hi mahāpathavīādayo viya attano nāmaṃ karontāva uppajjanti. Tesu uppannesu tesaṃ nāmaṃ uppannameva hoti. Na hi vedanaṃ uppannaṃ ‘tvaṃ vedanā nāma hohī’ti koci bhaṇati. Na ca tassā nāmaggahaṇakiccaṃ atthi. Yathā pathaviyā uppannāya ‘tvaṃ pathavī nāma hohī’ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi, cakkavāḷasinerucandimasūriyanakkhattesu uppannesu ‘tvaṃ cakkavāḷaṃ nāma hohi tvaṃ nakkhattaṃ nāma hohī’ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi, nāmaṃ uppannameva hoti, opapātikapaññattiyaṃ nipatati, evaṃ vedanāya uppannāya ‘tvaṃ vedanā nāma hohī’ti nāmaggahaṇakiccaṃ natthi. Tāya uppannāya vedanāti nāmaṃ uppannameva hoti. Opapātikapaññattiyaṃ nipatati. Saññādīsupi eseva nayo. Atītepi hi vedanā vedanāyeva, saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ viññāṇameva. Anāgatepi, paccuppannepi. Nibbānaṃ pana sadāpi nibbānamevāti. ‘Nāmakaraṇaṭṭhena’ nāmaṃ.
名称与色相俱存于名称行为者、称谓行为者及名称基础处。于彼处，四蕴皆归于名称行为者为名称。譬如因大众共识谓为“共识”故称为名称，或父母谓“此为三”，为子所作名号，或以“法师”“律持者”等表品质得名，然非如此于受等相。受等如大地诸法生起般自成名称。彼生起处名称常随生。无有谓“此为生起受”等语，亦无名称取舍之事。如大地生起无“尔为大地名”取舍，日月星辰无“尔为天地名”取舍，名称随生出现，而成为超越约定的概念对应。对于受亦如是“尔为受名”无取舍之事。因其生起故名称即生。对于想等亦同。过去如是，受、想、行、识亦随其而有。未来与当下亦然。而涅槃恒常为涅槃。此即“名称行为者”之说。
‘Namanaṭṭhenā’pi cettha cattāro khandhā nāmaṃ. Te hi ārammaṇābhimukhā namanti. ‘Nāmanaṭṭhena’ sabbampi nāmaṃ. Cattāro hi khandhā ārammaṇe aññamaññaṃ nāmenti. Nibbānaṃ ārammaṇādhipatipaccayatāya attani anavajjadhamme nāmeti.
又于称谓行为者处，四蕴亦为名称。彼等向对修习对象而谓之“名称”。以名称行为者，则一切皆为名称。四蕴于对象间彼此称谓。涅槃因缘于对象之主而称自身为不垢法。
§1318
1318. Avijjābhavataṇhā vaṭṭamūlasamudācāradassanatthaṃ gahitā.
无明、业、渴爱、启发、生起之藏系所缘所知之义，为本注等所说明详述。
§1320
1320.Bhavissati attā ca loko cāti khandhapañcakaṃ attā ca loko cāti gahetvā ‘taṃ bhavissatī’ti gahaṇākārena niviṭṭhā sassatadiṭṭhi. Dutiyā ‘na bhavissatī’ti ākārena niviṭṭhā ucchedadiṭṭhi.
将来我与世界存在——取持五蕴为我与世界，称其“彼存在”；其次称“非存在”意即断灭见。
§1326
1326.Pubbantaṃārabbhāti atītakoṭṭhāsaṃ ārammaṇaṃ karitvā. Iminā brahmajāle āgatā aṭṭhārasa pubbantānudiṭṭhiyo gahitā. Aparantaṃ ārabbhāti anāgatakoṭṭhāsaṃ ārammaṇaṃ karitvā. Iminā tattheva āgatā catucattālīsa aparantānudiṭṭhiyo gahitā.
从前开始，指的是开始于过去的聚集，意指对过去已成之处所的着眼。借此发明了十八种前行相，谓之以前之示现。自后开始，则指代对未来尚未成就之处所的着眼。依照此法，凡来到此处者，即具备当下四十四种以后之示现。
§1332
1332. Dovacassatāniddese sahadhammike vuccamāneti sahadhammikaṃ nāma yaṃ bhagavatā paññattaṃ sikkhāpadaṃ, tasmiṃ vatthuṃ dassetvā āpattiṃ āropetvā ‘idaṃ nāma tvaṃ āpattiṃ āpanno, iṅgha desehi vuṭṭhāhi paṭikarohī’ti vuccamāne. Dovacassāyantiādīsu evaṃ codiyamānassa paṭicodanāya vā appadakkhiṇagāhitāya vā dubbacassa kammaṃ dovacassāyaṃ. Tadeva dovacassantipi vuccati. Tassa bhāvo dovacassiyaṃ. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Vippaṭikūlagāhitāti vilomagāhitā. Vilomagahaṇasaṅkhātena vipaccanīkena sātaṃ assāti vipaccanīkasāto. ‘Paṭāṇikagahaṇaṃ gahetvā ekapadeneva taṃ nissaddamakāsi’nti sukhaṃ paṭilabhantassetaṃ adhivacanaṃ. Tassa bhāvo vipaccanīkasātatā. Ovādaṃ anādiyanavasena anādarassa bhāvo anādariyaṃ. Itaraṃ tasseva vevacanaṃ. Anādiyanākāro vā anādaratā. Garuvāsaṃ avasanavasena uppanno agāravabhāvo agāravatā. Sajeṭṭhakavāsaṃ avasanavasena uppanno appaṭissavabhāvo appaṭissavatā. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ evarūpā dovacassatā nāma vuccati. Atthato panesā tenākārena pavattā cattāro khandhā, saṅkhārakkhandhoyeva vāti. Pāpamittatādīsupi eseva nayo. Dovacassatā pāpamittatādayo hi visuṃ cetasikadhammā nāma natthi.
在对两难行为的说明中，说「共持法者」乃指世尊所制定的戒律。依此而显现、而加以违犯者，称之为「你已受此违犯，须当在此地所在起立背离」如是称之。于双重执持等诸处，如此促使问责，唤醒戒律践行不足者，其所为即是双重执持。此即谓之双重执持其本质。其他类似词同样含义。逆向起持者则名为逆行持，即反方向违犯。持逆持罪者依逆行法执，常处于逆行之境。譬如「持弹弓之类工具一足着地禁止」如是诠释，易于理解。其本质为逆行习性。教诫时无始无终不敬，名为无尊如法。其他亦同。无始之形态即无尊敬态。因蔑视而生之无礼，名为无礼。衣着不正者因失庄重，表现为无庄重。穿着不洁则表现为不洁身。此种即为所称双重执持。实际上由此衍生之「五蕴」四合之结构，与造恶心等类似。双重执持属于恶业及不洁心法，绝无善境者。
§1333
1333. Natthi etesaṃ saddhāti assaddhā; buddhādīni vatthūni na saddahantīti attho. Dussīlāti sīlassa dunnāmaṃ natthi, nissīlāti attho. Appassutāti sutarahitā. Pañca macchariyāni etesaṃ atthīti maccharino. Duppaññāti nippaññā. Sevanakavasena sevanā. Balavasevanā nisevanā. Sabbatobhāgena sevanā saṃsevanā. Upasaggavasena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Tīhipi sevanāva kathitā. Bhajanāti upasaṅkamanā. Sambhajanāti sabbatobhāgena bhajanā. Upasaggavasena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Bhattīti daḷhabhatti. Sambhattīti sabbatobhāgena bhatti. Upasaggavasena vā padaṃ vaḍḍhitaṃ. Dvīhipi daḷhabhatti eva kathitā. Taṃsampavaṅkatāti tesu puggalesu kāyena ceva cittena ca sampavaṅkabhāvo; tanninnatā tappoṇatā tappabbhāratāti attho.
「信」者指的是不信，谓对佛及诸法佛教诸事物不能信赖之义。称其为「缺戒」或「无戒」者，谓之无品行或无戒。称其为「不清净」者，即是不洁净。五种譬喻称为烦扰种类。愚钝者谓之无智慧。「随行」者即追随随从。依力随从者即放任而随从。全然随行，即表示无所制约。又谓词加前缀表示意义增大。三个随行词皆是阐述。服膳者即接近。合和者谓全面接近。谓词加前缀以提高语义。食用者即扎实食物。合用者谓全面含盖食用。加前缀同上。双指食物即为扎实食物。所谓「双重和谐」者，指诸人由身心两面和谐契合，其内涵为和合。所谓分离则是分散退离之意。
§1334
1334. Sovacassatādukaniddesopi vuttapaṭipakkhanayena veditabbo.
对于正面持守与负面违犯的二重表示，应当依文理对照而理解。
§1336
1336.Pañcapiāpattikkhandhāti mātikāniddesena ‘pārājikaṃ saṅghādisesaṃ pācittiyaṃ pāṭidesanīyaṃ dukkaṭa’nti imā pañca āpattiyo. Sattapi āpattikkhandhāti vinayaniddesena ‘pārājikaṃ saṅghādisesaṃ thullaccayaṃ pācittiyaṃ pāṭidesanīyaṃ dukkaṭaṃ dubbhāsita’nti imā satta āpattiyo. Tattha saha vatthunā tāsaṃ āpattīnaṃ paricchedajānanakapaññā āpattikusalatā nāma. Saha kammavācāya āpattivuṭṭhānaparicchedajānanakapaññā pana āpattivuṭṭhānakusalatā nāma.
「五大戒过犯」者，即以戒律总目为基准，包含巴拉基、桑喀地谢萨、巴吉帝亚、应悔过、不善行为五种违法。七大过犯者，则以律文条目分类，涵盖巴拉基、桑喀地谢萨、土喇吒亚、巴吉帝亚、应悔过、不善及恶语七种违犯。其间与戒律文词相合的过犯分类智慧，谓之过犯能巧明辨。依戒仪言语所生之过犯辨识智慧，则谓之过犯流露的明慧。
§1338
1338. Samāpajjitabbato samāpatti. Saha parikammena appanāparicchedajānanakapaññā pana samāpattikusalatā nāma. ‘Cande vā sūriye vā nakkhatte vā ettakaṃ ṭhānaṃ gate vuṭṭhahissāmī’ti avirajjhitvā tasmiṃyeva samaye vuṭṭhānakapaññāya atthitāya samāpattivuṭṭhānakusalatā nāma.
「应当出家者」即指入出家之义。其间与戒行合和的能够合理知晓出家的智慧，则称为出家守护之善慧。譬如「于月、日、星辰行至某所可立刻起行」等未违反戒律者，正是在该时刻由出家智慧之守护而行之，谓之出家律行守护的善慧。
§1340
1340. Aṭṭhārasannaṃ dhātūnaṃ uggahamanasikārasavanadhāraṇaparicchedajānanakapaññā dhātukusalatā nāma. Tāsaṃyeva uggahamanasikārajānanakapaññā manasikārakusalatā nāma.
1340. 十八种根本法门的提升、意念、听、持、划分、发生及智慧等，称为‘法门善巧’。同样由提升、意念、听、发生与智慧所生起的，称作‘意念善巧’。
§1342
1342. Dvādasannaṃ āyatanānaṃ uggahamanasikārasavanadhāraṇaparicchedajānanakapaññā latā nāma. Tīsupi vā etāsu kusalatāsu uggaho manasikāro savanaṃ sammasanaṃ paṭivedho paccavekkhaṇāti sabbaṃ vaṭṭati. Tattha savanauggahapaccavekkhaṇā lokiyā, paṭivedho lokuttaro. Sammasanamanasikārā lokiyalokuttaramissakā. ‘Avijjāpaccayā saṅkhārā’tiādīni (vibha. aṭṭha. 225) paṭiccasamuppādavibhaṅge āvibhavissanti. ‘Iminā pana paccayena idaṃ hotī’ti jānanakapaññā paṭiccasamuppādakusalatā nāma.
1342. 十二处中由提升、意念、听、持、划分、发生与智慧等所组成者，称为‘绕藤蔓’。这三者中的善巧，包括提升、意念、听、正确的领悟、了解和反思，皆包含于其中。这里提升、持听的反思偏向世间法，正确的领悟则超越世间法。意念的持听则介于世间与世间外之间。‘因无明而行’，诸行在缘起的分析中生起。‘由此因缘而有此现象’，这就是对缘起善巧智慧的解说。
§1344
1344. Ṭhānāṭṭhānakusalatādukaniddese hetū paccayāti ubhayampetaṃ aññamaññavevacanaṃ. Cakkhupasādo hi rūpaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakassa cakkhuviññāṇassa hetu ceva paccayo ca. Tathā sotapasādādayo sotaviññāṇādīnaṃ, ambabījādīni ca ambaphalādīnaṃ. Dutiyanaye ye ye dhammāti visabhāgapaccayadhammānaṃ nidassanaṃ. Yesaṃ yesanti visabhāgapaccayasamuppannadhammanidassanaṃ. Na hetū na paccayāti cakkhupasādo saddaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakassa sotaviññāṇassa na hetu na paccayo. Tathā sotapasādādayo avasesaviññāṇādīnaṃ. Ambādayo ca tālādīnaṃ uppattiyāti evamattho veditabbo.
1344. “所依”与“缘起”的善巧，在双重否定中呈现因缘之义。比如眼根是颜色的所依，且颜色和眼根皆为眼识产生的因缘。因此，耳根等为耳识的所依，水滴种子等为水滴果实的因缘。第二类如各种事物，表明是非相关缘起法的显现。所谓“不是因，也不是缘”，眼根虽依颜色为所依，但对耳识来说既非因也非缘。耳根类似，水之类亦如是。以上理义应当如此理解。
§1346
1346. Ajjavamaddavaniddese nīcacittatāti padamattameva viseso. Tassattho – mānābhāvena nīcaṃ cittaṃ assāti nīcacitto. Nīcacittassa bhāvo nīcacittatā. Sesaṃ cittujukatācittamudutānaṃ padabhājanīye āgatameva.
1346. 在“正直与懈怠”的例说中，“心下”一词特指程度较轻。意谓因骄慢而心意自卑，称为“下心”。“下心”表示心意低落，剩余如心敏锐、安住等，均属其范畴。
§1348
1348. Khantiniddese khamanakavasena khanti. Khamanākāro khamanatā. Adhivāsenti etāya, attano upari āropetvā vāsenti, na paṭibāhanti, na paccanīkatāya tiṭṭhantīti adhivāsanatā. Acaṇḍikassa bhāvo acaṇḍikkaṃ. Anasuropoti asuropo vuccati na sammāropitattā duruttavacanaṃ. Tappaṭipakkhato anasuropo suruttavācāti attho. Evamettha phalūpacārena kāraṇaṃ niddiṭṭhaṃ. Attamanatā cittassāti somanassavasena cittassa sakamanatā, attano cittasabhāvoyeva, na byāpannacittatāti attho.
1348. 关于“忍耐”，称为忍耐的本质就是宽容。所谓宽容，是自己身上担当起来安住，不违逆、不退缩。刚强的性质称为“刚强”，而不违逆则称为不违逆。刚强和不违逆合起来，是心理的忍耐现象。譬如乐意接纳安心，由于心性本自宽顺，并未动摇，这就是自己的心性，非外来强加。
§1349
1349. Soraccaniddese kāyiko avītikkamoti tividhaṃ kāyasucaritaṃ. Vācasiko avītikkamoti catubbidhaṃ vacīsucaritaṃ. Kāyikavācasikoti iminā kāyavacīdvārasamuṭṭhitaṃ ājīvaṭṭhamakasīlaṃ pariyādiyati. Idaṃ vuccati soraccanti idaṃ pāpato suṭṭhu oratattā soraccaṃ nāma vuccati. Sabbopi sīlasaṃvaroti idaṃ yasmā na kevalaṃ kāyavācāheva anācāraṃ ācarati manasāpi ācarati eva, tasmā mānasikasīlaṃ pariyādāya dassetuṃ vuttaṃ.
1349. 关于“精进”，身体不退转指三种身体行为的正行；口语不退转指四种语言行为的正行。身体与口语合起来，表示以身体和语言二门所起的行为规范稽察。这即所谓精进，即正确且适当地实际行持，由此称为‘精进’。这种修习包含各种戒律禁止恶行，不单单是身体与口语的正行，心意也应相应而行，因此特别说明‘心理戒’的重要。
§1350
1350. Sākhalyaniddese aṇḍakāti yathā sadose rukkhe aṇḍakāni uṭṭhahanti, evaṃ sadosatāya khuṃsanavambhanādivacanehi aṇḍakā jātā. Kakkasāti pūtikā sā yathā nāma pūtirukkho kakkaso hoti paggharitacuṇṇo evaṃ kakkasā hoti. Sotaṃ ghaṃsayamānā viya pavisati. Tena vuttaṃ ‘kakkasā’ti. Parakaṭukāti paresaṃ kaṭukā amanāpā dosajananī. Parābhisajjanīti kuṭilakaṇṭakasākhā viya cammesu vijjhitvā paresaṃ abhisajjanī, gantukāmānampi gantuṃ adatvā lagganakārī. Kodhasāmantāti kodhassa āsannā. Asamādhisaṃvattanikāti appanāsamādhissa vā upacārasamādhissa vā asaṃvattanikā. Iti sabbānevetāni sadosavācāya vevacanāni. Tathārūpiṃ vācaṃ pahāyāti idaṃ pharusavācaṃ appajahitvā ṭhitassa antarantare pavattāpi saṇhavācā asaṇhavācā eva nāmāti dīpanatthaṃ vuttaṃ.
在释义「撒迦罗树枝」时，先说蛋的例子，蛋像树上的果实一般在树上生起。如此的愤怒之语，譬如打击、辱骂等言辞，是诸烦恼之种子得以生起。所谓「角麻」，正如枯树上长出的苔藓那样，苔藓生于枯树，脏污余灰覆盖其上，因而名「角麻」。声音如穿入耳中，如入刺痛般，因此称为「角麻」。所谓「尖锐」，即他人尖锐苦涩之语，令人不悦，易生怨恨。所谓「寄生」，如寄生在枝干上的枯瘤，似铁斧斩断者，若对他人恶意寄生，妨碍别人行去，不让别人前进。所谓「近愤怒」，是离愤怒不远。所谓「不相应」，是不随入定或近入定，即非相应定。以上皆为愤怒言辞中的恶言词类。由此可知，若舍斥此类恶言，即使在修习过程中偶尔出现，也属于和善言与非和善言的区别，已有启示意义。
Neḷāti eḷaṃ vuccati doso. Nāssā eḷanti neḷā; niddosāti attho. ‘‘Neḷaṅgo setapacchādo’’ti (udā. 65; saṃ. ni. 4.347; peṭako. 25) ettha vuttaneḷaṃ viya. Kaṇṇasukhāti byañjanamadhuratāya kaṇṇānaṃ sukhā, sūcivijjhanaṃ viya kaṇṇasūlaṃ na janeti. Atthamadhuratāya sarīre kopaṃ ajanetvā pemaṃ janetīti pemanīyā. Hadayaṃ gacchati, appaṭihaññamānā sukhena cittaṃ pavisatīti hadayaṅgamā. Guṇaparipuṇṇatāya pure bhavāti porī. Pure saṃvaḍḍhanārī viya sukumārātipi porī. Purassa esātipi porī; nagaravāsīnaṃ kathāti attho. Nagaravāsino hi yuttakathā honti. Pitimattaṃ pitāti bhātimattaṃ bhātāti vadanti. Evarūpī kathā bahuno janassa kantā hotīti bahujanakantā. Kantabhāveneva bahuno janassa manāpā cittavuḍḍhikarāti bahujanamanāpā. Yā tatthāti yā tasmiṃ puggale. Saṇhavācatāti maṭṭhavācatā. Sakhilavācatāti muduvācatā. Apharusavācatāti akakkhaḷavācatā.
「芦苇」一词指怒气；无怒则为「芦苇丛」；「无怒」即意指无嗔恨。"芦苇丛是指遮蔽沟渠的茅草"等于此义。耳之所乐，谓耳乐，如针扎般的耳痛则不生。以乐之义，不生怒气，却生爱心，谓之亲爱。有时心如入胸脏，因悦喜令人无反感，称谓胸体之运动。充满善良之质，谓「以前是胆子」。如同先前抚养者，即使柔和的子女，也被称之为胆子。在城中居民谈论者即指此义。城中居民言语和合，称为正言。若只喜甘美，称吉甘美语。此类言语为大众所爱，即多受欢迎。受欢迎的原因为众生心之增长。此「此」指该人。善言谓之柔和言语；恶言则为粗陋语言。
§1351
1351. Paṭisanthāraniddese āmisapaṭisanthāroti āmisaalābhena attanā saha paresaṃ chiddaṃ yathā pihitaṃ hoti paṭicchannaṃ evaṃ āmisena paṭisantharaṇaṃ. Dhammapaṭisanthāroti dhammassa appaṭilābhena attanā saha paresaṃ chiddaṃ yathā pihitaṃ hoti paṭicchannaṃ, evaṃ dhammena paṭisantharaṇaṃ. Paṭisanthārako hotīti dveyeva hi lokasannivāsassa chiddāni, tesaṃ paṭisanthārako hoti. Āmisapaṭisanthārena vā dhammapaṭisanthārena vāti iminā duvidhena paṭisanthārena paṭisanthārako hoti, paṭisantharati, nirantaraṃ karoti.
关于遮蔽释义，谓「遮蔽」即因得饮食而与他人割断，如同被覆盖、遮蔽一般，如此称为饮食遮蔽。谓「法的遮蔽」者，因未得法而与他人隔绝，彼此如被遮挡，亦可称法的遮蔽。遮蔽者，乃世界分裂之二事，故为遮蔽者。以此分为饮食遮蔽及法的遮蔽，两者皆为遮蔽者，是持续不断使彼此隔断者。
Tatrāyaṃ ādito paṭṭhāya kathā – paṭisanthārakena hi bhikkhunā āgantukaṃ āgacchantaṃ disvāva paccuggantvā pattacīvaraṃ gahetabbaṃ, āsanaṃ dātabbaṃ, tālavaṇṭena bījitabbaṃ, pādā dhovitvā makkhetabbā, sappiphāṇite sati bhesajjaṃ dātabbaṃ, pānīyena pucchitabbo, āvāso paṭijaggitabbo. Evaṃ ekadesena āmisapaṭisanthāro kato nāma hoti.
在被动遮蔽的基础上，述说有关事项：遮蔽者比库见观客来访，必先前去迎接，手持接待袈裟，给予坐具，以杖轻敲以示欢迎，洗足，涂抹苏合香膏，施药，供水洁净擦拭，入房间接待，如此即称为一日饮食遮蔽。
Sāyaṃ pana navakatarepi attano upaṭṭhānaṃ anāgateyeva, tassa santikaṃ gantvā nisīditvā avisaye apucchitvā tassa visaye pañho pucchitabbo. ‘Tumhe katarabhāṇakā’ti apucchitvā tumhākaṃ ‘ācariyupajjhāyā kataraṃ ganthaṃ vaḷañjentī’ti pucchitvā pahonakaṭṭhāne pañho pucchitabbo. Sace kathetuṃ sakkoti iccetaṃ kusalaṃ. No ce sakkoti sayaṃ kathetvā dātabbaṃ. Evaṃ ekadesena dhammapaṭisanthāro kato nāma hoti.
至于晚上之时，尚未到来者，比库对其所护持者，亲自前往其所处，坐下闲谈，就其事向彼提出询问，问：“你们是做何种讲说？”询问其师长所讲之经文名称，若有讲说能力，则可进入修习善法。若不能，则亲自讲说给予。如此则称为一日法的遮蔽。
Sace attano santike vasati taṃ ādāya nibaddhaṃ piṇḍāya caritabbaṃ. Sace gantukāmo hoti punadivase gamanasabhāgena taṃ ādāya ekasmiṃ gāme piṇḍāya caritvā uyyojetabbo. Sace aññasmiṃ disābhāge bhikkhū nimantitā honti taṃ bhikkhuṃ icchamānaṃ ādāya gantabbaṃ. ‘Na mayhaṃ esā disā sabhāgā’ti gantuṃ anicchante sesabhikkhū pesetvā taṃ ādāya piṇḍāya caritabbaṃ. Attanā laddhāmisaṃ tassa dātabbaṃ. Evaṃ ‘āmisapaṭisanthāro’ kato nāma hoti.
如若住在自己邻近者，携带自己乞食之饭食出行。若欲出行，则次日携今日所乞食，前往他乡乞食。若他区有比库邀请，欲往他处者，必携持乞食赴之。若异地有众多比库不愿往彼方，则派遣余众乞食，携其乞食供养受持。如是，所获之供养必付与彼。此即称为饮食遮蔽。
Āmisapaṭisanthārakena pana attanā laddhaṃ kassa dātabbanti? Āgantukassa tāva dātabbaṃ. Sace gilāno vā avassiko vā atthi, tesampi dātabbaṃ. Ācariyupajjhāyānaṃ dātabbaṃ. Bhaṇḍagāhakassa dātabbaṃ. Sārāṇīyadhammapūrakena pana satavārampi sahassavārampi āgatāgatānaṃ therāsanato paṭṭhāya dātabbaṃ. Paṭisanthārakena pana yena yena na laddhaṃ, tassa tassa dātabbaṃ. Bahigāmaṃ nikkhamitvā jiṇṇakaṃ vā anāthaṃ bhikkhuṃ vā bhikkhuniṃ vā disvā tesampi dātabbaṃ.
但若是自作庄严者，那么自己所获得的该当给予谁呢？对远来者应当予以施与。若有病人或贫困者，也应给予。对师长和戒师应当布施。对受持佛法财物者应当布施。依靠保持溯源法的贤长比库们，历经百年千年往返来去，均应予以续持布施。至于自作庄严而得不到者，则应给予给各自分别所欠缺的那一方。出外托钵行乞时，见到衰老、孤苦的比库或比库尼，也应当布施。
Tatridaṃ vatthu – corehi kira guttasālagāme pahate taṅkhaṇaññeva ekā nirodhato vuṭṭhitā khīṇāsavattherī daharabhikkhuniyā bhaṇḍakaṃ gāhāpetvā mahājanena saddhiṃ maggaṃ paṭipajjitvā ṭhitamajjhanhike nakulanagaragāmadvāraṃ patvā rukkhamūle nisīdi. Tasmiṃ samaye kāḷavallimaṇḍapavāsī mahānāgatthero nakulanagaragāme piṇḍāya caritvā nikkhanto theriṃ disvā bhattena āpucchi. Sā ‘patto me natthī’ti āha. Thero ‘imināva bhuñjathā’ti saha pattena adāsi. Therī bhattakiccaṃ katvā pattaṃ dhovitvā therassa datvā āha – ‘ajja tāva bhikkhācārena kilamissatha, ito paṭṭhāya pana vo bhikkhācāraparittāso nāma na bhavissati, tātā’ti. Tato paṭṭhāya therassa ūnakahāpaṇagghanako piṇḍapāto nāma na uppannapubbo. Ayaṃ ‘āmisapaṭisanthāro’ nāma.
这里有一则故事——有一盗贼在瓜树村（Guttasālagāma）开劫，他从积蓄处取出几个盘子。一位阿拉汉比库母尊长，曾是比库们的财富保管者，将这几件器皿拿给大众，众一同从道上进食。正当中午，他来到那瓜树村入口处，坐在树下。此时，有大声喧哗衣着朴素的森林比库，从村中出来行乞，见到尊长便问饭具。她回答说：「我没有饭具。」尊长说：「用这个来吃吧。」随即给她托盘。她吃毕，将盘子洗净还给尊长，并说：「今日与这位比库弟子共进饭食，今后你们不会因缺饭具而忧虑了，父亲。」从此，再无阿拉汉因缺食具而发生托钵困扰。这就是所谓「自作庄严者」。
Imaṃ paṭisanthāraṃ katvā bhikkhunā saṅgahapakkhe ṭhatvā tassa bhikkhuno kammaṭṭhānaṃ kathetabbaṃ, dhammo vācetabbo, kukkuccaṃ vinodetabbaṃ, uppannaṃ kiccaṃ karaṇīyaṃ kātabbaṃ, abbhānavuṭṭhānamānattaparivāsā dātabbā. Pabbajjāraho pabbājetabbo upasampadāraho upasampādetabbo. Bhikkhuniyāpi attano santike upasampadaṃ ākaṅkhamānāya kammavācaṃ kātuṃ vaṭṭati. Ayaṃ ‘dhammapaṭisanthāro’ nāma.
完成此庄严者后，女比库在僧团中立定位置，必须进行那比库的业道，教化律仪，消除疑惑，处理发生的工作事宜，调伏妄想意乐，悉皆当行。已具足出家资格者应当住持出家生活，已具足具足上座资格者应当授予上座戒。比库尼欲求取具足戒，也必须愿意依法着作业课。这便是所谓「法自作庄严者」。
Imehi dvīhi paṭisanthārehi paṭisanthārako bhikkhu anuppannaṃ lābhaṃ uppādeti, uppannaṃ thāvaraṃ karoti, sabhayaṭṭhāne attano jīvitaṃ rakkhati coranāgarañño pattaggahaṇahattheneva aggaṃ gahetvā patteneva bhattaṃ ākiranto thero viya. Aladdhalābhuppādane pana ito palāyitvā paratīraṃ gatena mahānāgaraññā ekassa therassa santike saṅgahaṃ labhitvā puna āgantvā rajje patiṭṭhitena setambaṅgaṇe yāvajīvaṃ pavattitaṃ mahābhesajjadānavatthu kathetabbaṃ. Uppannalābhathāvarakaraṇe dīghabhāṇakaabhayattherassa hatthato paṭisanthāraṃ labhitvā cetiyapabbate corehi bhaṇḍakassa aviluttabhāve vatthu kathetabbaṃ.
凭这两种庄严者，庄严比库可获得未生利得，谋取今生量入为出之财，并在各处维护自身生命，如盗贼在城市中夺财后，紧握饭具如握宝一样，跟随尊长稳如泰山。曾因未得庄严而逃离的贫苦比库，归返故土，在尊长身边安全聚集，经历政治稳定，长住牢固住所，获得涅槃药方般珍贵财物。经持久劫难，长寿贵比库手握庄严，道场庄严家园安然无恙。此皆因庄严具足成就之故，盗贼财富及财富保管者之庄严不可破坏，即是此理所在。
§1352
1352. Indriyesu aguttadvāratāniddese cakkhunā rūpaṃ disvāti kāraṇavasena cakkhūti laddhavohārena rūpadassanasamatthena cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā. Porāṇā panāhu – ‘‘cakkhu rūpaṃ na passati, acittakattā; cittaṃ na passati, acakkhukattā; dvārārammaṇasaṅghaṭṭanena pana pasādavatthukena cittena passati. Īdisī panesā ‘dhanunā vijjatī’tiādīsu viya sasambhārakathā nāma hoti. Tasmā cakkhuviññāṇena rūpaṃ disvā’’ti ayamevettha atthoti. Nimittaggāhīti itthipurisanimittaṃ vā subhanimittādikaṃ vā kilesavatthubhūtaṃ nimittaṃ chandarāgavasena gaṇhāti, diṭṭhamatteyeva na saṇṭhāti. Anubyañjanaggāhīti kilesānaṃ anubyañjanato pākaṭabhāvakaraṇato anubyañjananti laddhavohāraṃ hatthapādasitahasitakathitaālokitavilokitādibhedaṃ ākāraṃ gaṇhāti. Yatvādhikaraṇamenantiādimhi yaṃkāraṇā yassa cakkhundriyāsaṃvarassa hetu, etaṃ puggalaṃ satikavāṭena cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ apihitacakkhudvāraṃ hutvā viharantaṃ ete abhijjhādayo dhammā anvāssaveyyuṃ anubandheyyuṃ ajjhotthareyyuṃ. Tassa saṃvarāya na paṭipajjatīti tassa cakkhundriyassa satikavāṭena pidahanatthāya na paṭipajjati. Evaṃbhūtoyeva ca na rakkhati cakkhundriyaṃ, na cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjatīti vuccati.
1352. 就根所指之门眼根来说，眼睛能见形色，是因眼识得以妥善运作及形色适当显现所致。古人说『眼不能见色，是因心不净；心不能见色，是因无眼根；但透过门户相连，由清净心方能见色』。此中所谓明喻，如『弓虽有弦』等，比喻名为模块。由此可知，眼识得以见色即是此理。所谓相依指的是如男女等相依之象，或如美好相等的善相，皆是由贪欲所生的假象，仅取于见量，非实存。所谓相依辅助，是由烦恼之附加显现，产生如抚手、脚步、笑语、照见、习见等诸色之分。所谓依因缘是指眼根约因缘法大小，起因成就眼识通畅，使人虽意乐妄语，仍能彼此随缘周通不失。若无眼根约因缘损坏，虽闭塞眼门，仍有妄分别内外诸法得以相续，所故此眼根便无守护，故称为眼根由明智障所破坏，不能守护。由此产生眼根不守护，眼识也不能受守护。
Tattha kiñcāpi cakkhundriye saṃvaro vā asaṃvaro vā natthi, na hi cakkhupasādaṃ nissāya sati vā muṭṭhassaccaṃ vā uppajjati. Apica yadā rūpārammaṇaṃ cakkhussa āpāthamāgacchati tadā bhavaṅge dvikkhattuṃ uppajjitvā niruddhe kiriyamanodhātu āvajjanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati. Tato cakkhuviññāṇaṃ dassanakiccaṃ, tato vipākamanodhātu sampaṭicchanakiccaṃ, tato vipākāhetukamanoviññāṇadhātu santīraṇakiccaṃ, tato kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu voṭṭhabbanakiccaṃ sādhayamānā uppajjitvā nirujjhati. Tadanantaraṃ javanaṃ javati. Tatrāpi neva bhavaṅgasamaye na āvajjanādīnaṃ aññatarasamaye saṃvaro vā asaṃvaro vā atthi. Javanakkhaṇe pana dussīlyaṃ vā muṭṭhassaccaṃ vā aññāṇaṃ vā akkhanti vā kosajjaṃ vā uppajjati, asaṃvaro hoti.
那里无论怎么说眼根守护或不守护，都不成立，因依赖眼根清净心疼以及真实念觉，皆不能随意生灭。此外，当眼识遇色而入侵时，必有两次连发的生灭活动，先由因缘所成的行为轮转因生起，继而执行结束。随后眼识见色活动，生出结局行为的因缘及非意识识的过渡种子，之后又生出行为因缘及非意识过渡种子遂至结束。紧接着发生流转。异时节虽不同时段均无生灭活动之守护与否，殊途时而有守护时而无守护。但流转时，恶念、真实念忽失、无知、烦恼或昏沉起时即呈不守护态。
Evaṃ honto pana so ‘cakkhundriye asaṃvaro’ti vuccati. Kasmā? Yasmā tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti, bhavaṅgampi, āvajjanādīnipi vīthicittāni. Yathā kiṃ? Yathā nagare catūsu dvāresu asaṃvutesu kiñcāpi antogharadvārakoṭṭhakagabbhādayo susaṃvutā, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ arakkhitaṃ agopitameva hoti. Nagaradvārena hi pavisitvā corā yadicchakaṃ kareyyuṃ. Evameva javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati dvārampi aguttaṃ hoti, bhavaṅgampi, āvajjanādīnipi vīthicittānīti.
然而，当说到“眼根收摄不善”时，何以如此称之？因为在此不善收摄的状态中，门闩未关，意识躁乱，种种污秽念头纷至沓来。譬如：在城中有四扇门的房屋，虽门未紧闭但里面却井然有序，然而城里所有的财物却无人防护，仍旧是暴露无遗。城门紧闭，盗贼便难以进入盗取财物。此义如是，心念不洁净或堕入不善时，门闩不紧，意识躁乱，污秽念头纷乱涌现的情形亦复如是。
Sotena saddaṃ sutvātiādīsupi eseva nayo. Yā imesanti evaṃ saṃvaraṃ anāpajjantassa imesaṃ channaṃ indriyānaṃ yā agutti yā agopanā yo anārakkho yo asaṃvaro, athakanaṃ, apidahananti attho.
“听见声音”等，以此类推，皆应以同理解。意指当此所谓收摄不善、不具护持之诸根，及心念不警觉不严密、不受保护、缺乏收摄状态时，便生此不善、不净的含义。
§1353
1353. Bhojane amattaññutāniddese idhekaccoti imasmiṃ sattaloke ekacco. Appaṭisaṅkhāti paṭisaṅkhānapaññāya ajānitvā anupadhāretvā. Ayonisoti anupāyena. Āhāranti asitapītādiajjhoharaṇīyaṃ. Āhāretīti paribhuñjati ajjhoharati. Davāyātiādi anupāyadassanatthaṃ vuttaṃ. Anupāyena hi āhārento davatthāya madatthāya maṇḍanatthāya vibhūsanatthāya vā āhāreti, no idamatthitaṃ paṭicca. Yā tattha asantuṭṭhitāti yā tasmiṃ ayoniso āhāraparibhoge asantussanā asantuṭṭhibhāvo. Amattaññutāti amattaññubhāvo, pamāṇasaṅkhātāya mattāya ajānanaṃ. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ apaccavekkhitaparibhogavasena pavattā bhojane amattaññutā nāma vuccati.
1353. 关于“不适量饮食”的说明，此处谓世间诸众中有人恣意饮食。无分别、不明智，未加节制而胡乱饮食。所谓“不合理者”即指不合正道之饮食行为。所谓“饮食”即指入口、咽下的事物。所谓“饮食”即享用、服食。谓“饮食”并不是为正当目的而进行，譬如不是为健康所需，而是为奢侈、炫耀、装饰之用而饮食，这是不合理的。在饮时过量、不节制的行为，乃不理智、无满足感的表现。所谓“不适量饮食”即是不知分寸、无节制的饮食行为。以此类不节制饮食的表现即称为“不适量饮食”。
§1354
1354. Indriyesu guttadvāratāniddese cakkhunātiādi vuttanayeneva veditabbaṃ. Na nimittaggāhī hotīti chandarāgavasena vuttappakāraṃ nimittaṃ na gaṇhāti. Evaṃ sesapadānipi vuttapaṭipakkhanayeneva veditabbāni. Yathā ca heṭṭhā ‘javane dussīlyādīsu uppannesu tasmiṃ asaṃvare sati, dvārampi aguttaṃ hoti, bhavaṅgampi, āvajjanādīnipi vīthicittānī’ti vuttaṃ, evamidha tasmiṃ sīlādīsu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti, bhavaṅgampi, āvajjanādīnipi vīthicittāni. Yathā kiṃ? Yathā nagaradvāresu susaṃvutesu, kiñcāpi antogharādayo asaṃvutā honti, tathāpi antonagare sabbaṃ bhaṇḍaṃ surakkhitaṃ sugopitameva hoti – nagaradvāresu pihitesu corānaṃ paveso natthi – evameva javane sīlādīsu uppannesu dvārampi guttaṃ hoti, bhavaṅgampi, āvajjanādīnipi vīthicittāni. Tasmā javanakkhaṇe uppajjamānopi ‘cakkhundriye saṃvaro’ti vutto. Sotena saddaṃ sutvātiādīsupi eseva nayo.
1354. 关于诸根门关未闭的说明，应依眼根等所说的语义来理解。所谓“不抓取相”即以欲望嗜好为所起因，非针对事物的缘起相而生依附，称为“相”则不成立。依此，关于其它诸门的反义说明也应如是领会。例如前述‘心念不净或堕落时，门闩未关，意识躁乱，污秽念头纷乱’，此处对应的是诸善德生起时，门闩紧闭，意识清净，污秽念头不生。如何理解？譬如城门紧闭，盗贼无法入侵，故财物安全无恙；同样，修行时诸善德生起，诸根亦受到严密护持，意识清净，杂念不入。故此，故曰清净时诸根门紧闭，意识安稳、无邪念。
§1355
1355. Bhojane mattaññutāniddese paṭisaṅkhā yoniso āhāraṃ āhāretīti paṭisaṅkhānapaññāya jānitvā upāyena āhāraṃ paribhuñjati. Idāni taṃ upāyaṃ dassetuṃ neva davāyātiādi vuttaṃ.
1355. 关于“不适量饮食”的说明，应以理智分别而言，谓应以智慧选择饮食方能得以合理摄取。现在此法难以展现，故不专门论“为了奢侈、炫耀而饮食”等。
Tattha ‘neva davāyā’ti davatthāya na āhāreti. Tattha naṭalaṅghakādayo davatthāya āhārenti nāma. Yañhi bhojanaṃ bhuttassa naccagītakabyasilokasaṅkhāto davo atirekatarena paṭibhāti, taṃ bhojanaṃ adhammena visamena pariyesitvā te āhārenti. Ayaṃ pana bhikkhu evaṃ na āhāreti.
此处所说“不为奢侈饮食”，意指不为炫耀等目的而饮食。此处所谓“虐待畜牲”等，实则指饮食时不合理的行为。若饮食过程中出现歌舞、诗歌等娱乐性声音，显著干扰饮食，则视为借饮食之机行恶行为，而如此饮食者并非修行比库。
Namadāyāti mānamadapurisamadānaṃ vaḍḍhanatthāya na āhāreti. Tattha rājarājamahāmattā madatthāya āhārenti nāma. Te hi attano mānamadapurisamadānaṃ vaḍḍhanatthāya piṇḍarasabhojanādīni paṇītabhojanāni bhuñjanti. Ayaṃ pana bhikkhu evaṃ na āhāreti.
不可因称誉、名声、人际相待、施舍等事而采取食物。所谓在国王、诸大臣及显贵因自尊名声而供养世尊等人者，其素食中包含辛辣膻臭之物亦属佳肴。然此比库并不由此取食。
Na maṇḍanāyāti sarīramaṇḍanatthāya na āhāreti. Tattha rūpūpajīviniyo mātugāmā antepurikādayo ca sappiphāṇitaṃ nāma pivanti, te hi siniddhaṃ muduṃ mandaṃ bhojanaṃ āhārenti ‘evaṃ no aṅgalaṭṭhi susaṇṭhitā bhavissati, sarīre chavivaṇṇo pasanno bhavissatī’ti. Ayaṃ pana bhikkhu evaṃ na āhāreti.
不可为装饰身体之用而采食。诸女婢及外室等因保持形色而饮用浓郁洁净之饮，故摄取极为细软缓慢之食，心念‘如此能使四肢坚固，身体颜色光明愉悦’。此比库亦不由此而食。
Na vibhūsanāyāti sarīre maṃsavibhūsanatthāya na āhāreti. Tattha nibbuddhamallamuṭṭhikamallādayo susiniddhehi macchamaṃsādīhi sarīramaṃsaṃ pīṇenti ‘evaṃ no maṃsaṃ ussadaṃ bhavissati pahārasahanatthāyā’ti. Ayaṃ pana bhikkhu evaṃ sarīre maṃsavibhūsanatthāya na āhāreti.
不可为装饰肉身而采食。譬如吸食熟鱼肉等，此类鱼虾为已净盛食，虽摄取肉食亦念‘此肉必将消退，防止疾病者’。然而此比库并不因装饰肉身而食。
Yāvadevāti āhārāharaṇe payojanassa paricchedaniyamadassanaṃ. Imassa kāyassa ṭhitiyāti imassa catumahābhūtikakarajakāyassa ṭhapanatthāya āhāreti. Idamassa āhārāharaṇe payojananti attho. Yāpanāyāti jīvitindriyayāpanatthāya āhāreti. Vihiṃsūparatiyāti vihiṃsā nāma abhuttapaccayā uppajjanakā khuddā. Tassā uparatiyā vūpasamanatthāya āhāreti. Brahmacariyānuggahāyāti brahmacariyaṃ nāma tisso sikkhā, sakalaṃ sāsanaṃ, tassa anuggaṇhanatthāya āhāreti.
所谓摄取的目的有所划分：此身所在者即四大元素构成人身，采食为维持此身。所谓摄取，即指维持生命根本。所谓养护，乃以生命根本得以生存。所谓远离伤害，指因伤害生起之苦谓短小之害，为净止之意。所谓随顺梵行，谓遵行三学及诸教义而行。
Itīti upāyanidassanaṃ; iminā upāyenāti attho. Purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmīti purāṇavedanā nāma abhuttappaccayā uppajjanakavedanā. Taṃ paṭihanissāmīti āhāreti. Navañca vedanaṃ na uppādessāmīti navavedanā nāma atibhuttappaccayena uppajjanakavedanā. Taṃ na uppādessāmīti āhāreti. Atha vā, ‘navavedanā’ nāma bhuttappaccayā nauppajjanakavedanā. Tassā anuppannāya anuppajjanatthameva āhāreti. Yātrā ca me bhavissatīti yāpanā ca me bhavissati. Anavajjatā cāti ettha atthi sāvajjaṃ atthi anavajjaṃ. Tattha adhammikapariyesanā adhammikapaṭiggahaṇaṃ adhammena paribhogoti idaṃ ‘sāvajjaṃ’ nāma. Dhammena pariyesitvā dhammena paṭiggahetvā paccavekkhitvā paribhuñjanaṃ ‘anavajjaṃ’ nāma. Ekacco anavajjeyeva sāvajjaṃ karoti, ‘laddhaṃ me’ti katvā pamāṇātikkantaṃ bhuñjati. Taṃ jīrāpetuṃ asakkonto uddhaṃvirecanaadhovirecanādīhi kilamati. Sakalavihāre bhikkhū tassa sarīrapaṭijagganabhesajjapariyesanādīsu ussukkaṃ āpajjanti. ‘Kiṃ ida’nti vutte ‘asukassa nāma udaraṃ uddhumāta’ntiādīni vadanti. ‘Esa niccakālampi evaṃpakatikoyeva, attano kucchipamāṇaṃ nāma na jānātī’ti nindanti garahanti. Ayaṃ anavajjeyeva sāvajjaṃ karoti nāma. Evaṃ akatvā ‘anavajjatā ca bhavissatī’ti āhāreti.
此乃摄取之示例，此中摄取意涵。所谓旧痛苦，指因非自然缘起之旧痛苦，摄取以止之。所谓新痛苦，指因极不自然缘起之新痛苦，摄取以使不中生。又新痛苦指非常态境地，摄取意在防止未生之痛苦。亦说摄取以延续生命存在。所谓无过者，此处有不善与善之分别。不善之分别指追求不正法与受持不正法，是谓有过。正法之分别谓依正法修持，检视并受持，用来调御身心，称为无过。有些人以无过为有过，自谓已得而过量取食，并为之积聚不舍，转则因烧灼、呕吐等生烦恼。诸比库日常修行于身心调伏等精勤，生起精进。有时论者谓“何故如此”，或说“其腹常生鼓胀”等等，嘲讽诽谤，谓“此等无益，连自己肚腹大小亦不知”，即为非无过之道，乃有过者也。此比库不为此而食，仍养无过。
Phāsuvihāro cāti etthāpi atthi phāsuvihāro atthi na phāsuvihāro. Tattha ‘āharahatthako alaṃsāṭako tatthavaṭṭako kākamāsako bhuttavamitako’ti imesaṃ pañcannaṃ brāhmaṇānaṃ bhojanaṃ na phāsuvihāro nāma. Etesu hi ‘āharahatthako’ nāma bahuṃ bhuñjitvā attano dhammatāya uṭṭhātuṃ asakkonto ‘āhara hattha’nti vadati. ‘Alaṃsāṭako’ nāma accuddhumātakucchitāya uṭṭhitopi sāṭakaṃ nivāsetuṃ na sakkoti. ‘Tatthavaṭṭako’ nāma uṭṭhātuṃ asakkonto tattheva parivaṭṭati. ‘Kākamāsako’ nāma yathā kākehi āmasituṃ sakkā hoti, evaṃ yāva mukhadvārā āhāreti. ‘Bhuttavamitako’ nāma mukhena sandhāretuṃ asakkonto tattheva vamati. Evaṃ akatvā ‘phāsuvihāro ca me bhavissatī’ti āhāreti. Phāsuvihāro nāma catūhi pañcahi ālopehi ūnūdaratā. Ettakañhi bhuñjitvā pānīyaṃ pivato cattāro iriyāpathā sukhena pavattanti. Tasmā dhammasenāpati evamāha –
所谓清净生活，此亦有所谓清净生活与非清净生活。所谓不清净生活者，谓五种婆罗门之食非清净：多食取食者，因多食而无法凭本性起行，不得起立，称为取食若手；无能达成洁净者，虽立而不能扫除污秽，称为污秽手；起立不能远离其处，称为不能跳行；食至口边能被乌鸦取食，称为乌鸦食；食物堆积口中难以吞咽，称为口内堆积。若不为此而取食，谓清净生活。所谓清净生活乃因去除四五种染污而致腹中清净。食此等食、饮水、行四门均能安适自在。有是故法之将军，言如是。
‘‘Cattāro pañca ālope, abhutvā udakaṃ pive;
‘‘四种五衣已具，未饮水;"
Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno’’ti. (theragā. 983);
“适用于净静生活，属于修行者。”（长老传983）
Imasmiṃ pana ṭhāne aṅgāni samodhānetabbāni. ‘Neva davāyā’tihi ekaṃ aṅgaṃ, ‘na madāyā’ti ekaṃ, ‘na maṇḍanāyā’ti ekaṃ, ‘na vibhūsanāyā’ti ekaṃ, ‘yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāyā’ti ekaṃ, ‘vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāyā’ti ekaṃ, ‘iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmī’ti ekaṃ, ‘yātrā ca me bhavissatī’ti ekaṃ aṅgaṃ. Anavajjatā ca phāsuvihāro cāti ayamettha bhojanānisaṃso. Mahāsīvatthero panāha – heṭṭhā cattāri aṅgāni paṭikkhepo nāma. Upari pana aṭṭhaṅgāni samodhānetabbānīti – tattha ‘yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā’ti ekaṃ aṅgaṃ, ‘yāpanāyā’ti ekaṃ, ‘vihiṃsūparatiyāti’ ekaṃ, ‘brahmacariyānuggahāyā’ti ekaṃ, ‘iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmī’ti ekaṃ, ‘navañca vedanaṃ na uppādessāmī’ti ekaṃ, ‘yātrā ca me bhavissatī’ti ekaṃ, ‘anavajjatā’ cāti ekaṃ. Phāsuvihāro pana bhojanānisaṃsoti. Evaṃ aṭṭhaṅgasamannāgataṃ āhāraṃ āhārento bhojane mattaññū nāma hoti. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ pariyesanapaṭiggahaṇaparibhogesu yuttappamāṇajānanavasena pavatto paccavekkhitaparibhogo bhojane mattaññutā nāma vuccati.
此处必须调伏身体诸部分。有“一不贪此处”（Neva davāya）之一部分，“不自慢”（na madāya）之一部分，“不装饰”（na maṇḍanāya）之一部分，“不饰饰”（na vibhūsanāya）之一部分，“仅以此身存在和维持”为一部分，“恭敬无害，随顺梵行”为一部分，“断除旧业苦恼，不起新苦恼”为一部分，“旅行将随我同行”为一部分。不损坏且净静隐居，谓此乃饮食的因缘。长老大湿尊说——此为四部分之弃舍；上又有八部分须调伏，其中包括“仅以此身存在”一部分、“维持”一部分、“恭敬无害”一部分、“随顺梵行”为一部分、“断旧苦痛”一部分、“不生新苦”一部分、“旅行将随我同行”一部分、“不损坏”为一部分。净静隐居者即饮食因缘。如此具备八支断除饮食饮食，其中有所修学之适量，称为饮食量知。此说适用于饮食适量的辨别与运用，故称饮食量知。
§1356
1356. Muṭṭhassaccaniddese asatīti sativirahitā cattāro khandhā. Ananussati appaṭissatīti upasaggavasena padaṃ vaḍḍhitaṃ. Asaraṇatāti asaraṇākāro. Adhāraṇatāti dhāretuṃ asamatthatā. Tāya hi samannāgato puggalo ādhānappatto nidhānakkhamo na hoti. Udake alābukaṭāhaṃ viya ārammaṇe pilavatīti pilāpanatā. Saṃmusanatāti naṭṭhamuṭṭhassatitā. Tāya hi samannāgato puggalo nikkhittabhatto viya kāko, nikkhittamaṃso viya ca siṅgālo hoti.
1356. 关于解脱真净的说明：四蕴为无实的、不真实的、无恒常的。由“无念”加成而足，谓“不回忆、不追忆”。“无所依止”谓无依止处。“无依将持”谓不能持有。因此具足者，众生无依托，不能留住，不能成为最后归宿。在水中无根根须，如枯萎的莲藕无支持。有哭泣之象，谓为呜咽啼泣。为无拘无束无挂碍。如同离去之乌鸦，剥肉之豺狼，失去依托者也。
§1361
1361. Bhāvanābalaniddese kusalānaṃ dhammānanti bodhipakkhiyadhammānaṃ āsevanāti ādisevanā. Bhāvanāti vaḍḍhanā. Bahulīkammanti punappunaṃ karaṇaṃ.
1361. 关于修习力的说明：善法即觉悟支分，谓修习觉悟支之法。修习谓增长，反复不绝地作。
§1368
1368. Sīlavipattiniddeso sīlasampadāniddesapaṭipakkhato veditabbo. Diṭṭhivipattiniddeso ca diṭṭhisampadāniddesapaṭipakkhato diṭṭhisampadāniddeso ca diṭṭhupādānaniddesapaṭipakkhato. Sīlavisuddhiniddeso kiñcāpi sīlasampadāniddesena samāno, tattha pana visuddhisampāpakaṃ pātimokkhasaṃvarasīlaṃ kathitaṃ, idha visuddhippattaṃ sīlaṃ. Sati ca sampajaññañca, paṭisaṅkhānabalañca bhāvanābalañca, samatho ca vipassanā ca, samathanimittañca paggahanimittañca, paggāho ca avikkhepo ca, sīlasampadā ca diṭṭhisampadā cāti imehi pana chahi dukehi catubhūmakāpi lokiyalokuttaradhammāva kathitā.
1368. 关于持戒败坏的说明，应当从持戒具足的反面去理解。关于见解败坏的说明，应当从见解具足及见基具足的反面理解。持戒清净的说明虽然也含持戒具足，但所论者乃清净持戒，即戒律守护。这里所说的属性为清净戒。念与正知，回向力及修习力，止观，止的缘相及持相，持断且不散乱，持戒具足与见解具足，这六种诸法——在烦恼鸠地等四大业中，被论为世间及出世间诸法。
§1373
1373. Diṭṭhivisuddhiniddese kammassakataññāṇanti ‘idaṃ kammaṃ sakaṃ, idaṃ no saka’nti jānanapaññā. Tattha attanā vā kataṃ hotu parena vā sabbampi akusalakammaṃ no sakaṃ. Kasmā? Atthabhañjanato anatthajananato ca. Kusalakammaṃ pana anatthabhañjanato atthajananato ca ‘sakaṃ’ nāma. Tattha yathā nāma sadhano sabhogo puriso addhānamaggaṃ paṭipajjitvā antarāmagge gāmanigamādīsu nakkhatte saṅghuṭṭhe ‘ahaṃ āgantuko, kaṃ nu kho nissāya nakkhattaṃ kīḷeyya’nti acintetvā yathā yathā icchati tena tena nīhārena nakkhattaṃ kīḷanto sukhena kantāraṃ atikkamati, evameva imasmiṃ kammassakataññāṇe ṭhatvā ime sattā bahuṃ vaṭṭagāmikammaṃ āyūhitvā sukhena sukhaṃ anubhavantā arahattaṃ pattā gaṇanapathaṃ vītivattā. Saccānulomikañāṇanti catunnaṃ saccānaṃ anulomaṃ vipassanāñāṇaṃ. Maggasamaṅgissa ñāṇaṃ phalasamaṅgissa ñāṇanti maggañāṇaphalañāṇāniyeva.
1373. 关于正见净明的说明中，所谓业的有记分别认识，是指“此为有记业，此非无记业”的认知智慧。在这里，业可能是自己造作的，也可能是他人所造，但所有的非善业均为无记业。何以故？因其破坏利益，生起无益之果。反之，善业因破坏无益，产生利益而称为有记业。譬如工匠手持器具，专注道路，途中进入乡村城市等诸地，仰观星辰，心念“我是旅客，何处依止星辰游玩？”随意往来星光处，心安意乐，愉快地穿越荒野。同理，业的有记分别认识，通过此认识，众生历经多次轮回行业，享乐安乐，最终成就阿拉汉，完成修行轨迹。《真实顺行智慧》即四圣谛顺行之观智慧。所谓有道智慧、果智慧者，即指道果智慧。
§1374
1374. ‘Diṭṭhivisuddhi kho panā’tipadassa niddese yā paññā pajānanātiādīhi padehi heṭṭhā vuttāni kammassakataññāṇādīneva cattāri ñāṇāni vibhattāni.
1374. 关于“正见净明”的对世语说明中，下方所说的诸智慧，皆是业的有记分别认识及相关四种智慧之划分。
§1375
1375.‘Yathādiṭṭhissaca padhāna’nti padassa niddese yo cetasiko vīriyārambhotiādīhi padehi niddiṭṭhaṃ vīriyaṃ paññāgatikameva; paññāya hi lokiyaṭṭhāne lokiyaṃ lokuttaraṭṭhāne lokuttaranti veditabbaṃ.
1375. 关于“如正见所集”的词义说明，是指心意依止的精进起始等词所表现的，即为精进，是增长智慧之因；智慧在世俗境界中为世俗慧，在出世间境界中为出世间慧，应当以此区别认识。
§1376
1376. Saṃvegadukaniddese jātibhayanti jātiṃ bhayato disvā ṭhitañāṇaṃ. Jarāmaraṇabhayādīsupi eseva nayo.
1376. 关于“急迫忧虑”的说明中，所谓生死恐怖，乃因见到生死而起的恐惧之知。老死病之恐怖亦同理。
§1377
1377.Anuppannānaṃ pāpakānantiādīhi jātiādīni bhayato disvā jātijarābyādhimaraṇehi muccitukāmassa upāyapadhānaṃ kathitaṃ. Padabhājanīyassa panattho vibhaṅgaṭṭhakathāyaṃ (vibha. aṭṭha. 367 bojjhaṅgapabbavaṇṇanā) āvi bhavissati.
1377. 关于“未现恶业”诸词的说明，是由生死及其所导致的老死病死恐怖观照，讲说求得解脱之方法。关于具体词义，有分解论注第八卷第367页觉支起源的说明将来得以见到。
§1378
1378.‘Asantuṭṭhitā ca kusalesu dhammesū’ti padaniddese bhiyyokamyatāti visesakāmatā. Idhekacco hi āditova pakkhikabhattaṃ vā salākabhattaṃ vā uposathikaṃ vā pāṭipadikaṃ vā deti, so tena asantuṭṭho hutvā puna dhurabhattaṃ saṅghabhattaṃ vassāvāsikaṃ deti, āvāsaṃ kāreti, cattāropi paccaye deti. Tatrāpi asantuṭṭho hutvā saraṇāni gaṇhāti, pañca sīlāni samādiyati. Tatrāpi asantuṭṭho hutvā pabbajati. Pabbajitvā ekaṃ nikāyaṃ dve nikāyeti tepiṭakaṃ buddhavacanaṃ gaṇhāti, aṭṭha samāpattiyo bhāveti, vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattaṃ gaṇhāti . Arahattappattito paṭṭhāya mahāsantuṭṭho nāma hoti. Evaṃ yāva arahattā visesakāmatā ‘bhiyyokamyatā’ nāma.
1378. 关于“于不满意善法中”的词义说明，彰显贪欲之强烈欲求。这里举例，有些人最初如禽鸟粥、树枝粥或守斋日食、修行日粮等简单布施，虽有布施但不满足，后来变为加倍献给僧团，修建住处，甚或施舍四种条件。即使如此，他仍不满足，皈依受戒，奉行五戒，甚至出家。出家后，可能只受一部戒律，也可能受二部戒律，摄取三藏佛言，修持八种修达法，增长观智，最终成就阿拉汉。得阿拉汉果后，心生大满足。如此，直至阿拉汉，亦名为“更增欲求”之深层满足。
§1379
1379.‘Appaṭivānitā ca padhānasmi’nti padassa niddese yasmā pantasenāsanesu adhikusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya ukkaṇṭhamāno padhānaṃ paṭivāseti nāma , anukkaṇṭhamāno no paṭivāseti nāma, tasmā taṃ nayaṃ dassetuṃ yā kusalānaṃ dhammānantiādi vuttaṃ. Tattha sakkaccakiriyatāti kusalānaṃ karaṇe sakkaccakāritā. Sātaccakiriyatāti satatameva karaṇaṃ. Aṭṭhitakiriyatāti khaṇḍaṃ akatvā aṭṭhapetvā karaṇaṃ. Anolīnavuttitāti alīnajīvitā, alīnapavattitā vā. Anikkhittachandatāti kusalacchandassa anikkhipanaṃ. Anikkhittadhuratāti kusalakaraṇe vīriyadhurassa anikkhipanaṃ.
1379.“不迷失于精进”语指，所谓在欲舍处为增长善法而起爱欲者，则迷失于精进；不起爱欲则谓不迷失。故此理以示善法之意。其谓适当进行者，即为善法之作意适当。谓常作意者，即恒常精进不懈。谓间断作意者，谓虽间断，则舍弃间断后复起精进。谓不迷失者，为生命不惑；谓未迷失者，为生灭不断。谓无挫折欲，即无断善欲。谓无挫折力，即精进力量不退转。
§1380
1380.‘Pubbenivāsānussatiñāṇaṃvijjā’ti ettha pubbenivāsoti pubbe nivutthakkhandhā ca khandhapaṭibaddhañca. Pubbenivāsassa anussati pubbenivāsānussati. Tāya sampayuttaṃ ñāṇaṃ pubbenivāsānussatiñāṇaṃ. Tayidaṃ pubbe nivutthakkhandhapaṭicchādakaṃ tamaṃ vijjhatīti vijjā. Taṃ tamaṃ vijjhitvā te khandhe vidite pākaṭe karotīti viditakaraṇaṭṭhenāpi vijjā.
1380.“前生忆念之智”意谓，此处前生为以往已灭之蕴，并与蕴相关而忆念之意。由此依附于此所生智慧，称为前生忆念智慧。此智慧视前所灭蕴为黑暗，谓明智者即见其为黑暗并已证知。由此已证知使得蕴分别显露，即以智力使之为已知而明。
Cutūpapāte ñāṇanti cutiyañca upapāte ca ñāṇaṃ. Idampi sattānaṃ cutipaṭisandhicchādakaṃ tamaṃ vijjhatīti vijjā. Taṃ tamaṃ vijjhitvā sattānaṃ cutipaṭisandhiyo viditā pākaṭā karotīti viditakaraṇaṭṭhenāpi vijjā. Āsavānaṃ khaye ñāṇanti sabbakilesānaṃ khayasamaye ñāṇaṃ. Tayidaṃ catusaccacchādakatamaṃ vijjhatīti vijjā. Taṃ tamaṃ vijjhitvā cattāri saccāni viditāni pākaṭāni karotīti viditakaraṇaṭṭhenāpi vijjā.
“Cutūpapāte ñāṇanti”是指识知众生离生之智慧。离“cuti”即死，“upapāte”即再生。此识知是断除众生生死轮回之关键智慧，故称“vijjā”。凭此智慧，众生于生死断点处获能切断再生，分别明了此理故称为慧。又“Āsavānaṃ khaye ñāṇanti”为识知诸烦恼（阿沙）灭时所证之智。由此可知“ñāṇa”，乃指透彻证悟圣谛，因观四谛皆已证悟而称为智慧。
§1381
1381.‘Cittassaca adhimutti nibbānañcā’ti ettha ārammaṇe adhimuccanaṭṭhena, paccanīkadhammehi ca suṭṭhumuttaṭṭhena aṭṭha samāpattiyo cittassa adhimutti nāma. Itaraṃ pana ‘natthi ettha taṇhāsaṅkhātaṃ vānaṃ’, ‘niggataṃ vā tasmā vānā’ti nibbānaṃ. Tattha aṭṭha samāpattiyo sayaṃ vikkhambhitakilesehi vimuttattā vimuttīti vuttā, nibbānaṃ pana sabbakilesehi accantaṃ vimuttattā vimuttīti.
1381.“心之超越解脱及涅槃”意，依据观境之超越及近缘法之彻底超越，共有八种境界，名为心之超越解脱。另一方面，谓“此处无欲结之有无”，“已灭为无欲”，谓涅槃。所言八境界，是指由自身已断烦恼而得解脱之境界，而涅槃则为断尽一切烦恼之完全解脱。
§1382
1382.Maggasamaṅgissañāṇanti cattāri maggañāṇāni. Phalasamaṅgissa ñāṇanti cattāri phalañāṇāni. Tattha paṭhamamaggañāṇaṃ pañca kilese khepentaṃ nirodhentaṃ vūpasamentaṃ paṭippassambhentaṃ uppajjatīti khaye ñāṇaṃ nāma jātaṃ. Dutiyamaggañāṇaṃ cattāro kilese. Tathā tatiyamaggañāṇaṃ. Catutthamaggañāṇaṃ pana aṭṭha kilese khepentaṃ nirodhentaṃ vūpasamentaṃ paṭippassambhentaṃ uppajjatīti ‘khaye ñāṇaṃ’ nāma jātaṃ. Taṃ taṃ maggaphalañāṇaṃ pana tesaṃ tesaṃ kilesānaṃ khīṇante niruddhante vūpasamante paṭippassambhante anuppādante appavattante uppannanti anuppāde ñāṇaṃ nāma jātanti.
1382.“道果合一之智慧”者，谓四种道之智慧。所谓果合一之智慧，谓四种果之智慧。其初道智慧谓因断除五烦恼、止灭、安住、观察、安静之功德而生的断灭智慧。第二道智慧含四种烦恼，第三道智慧亦同。第四道智慧因断除八烦恼，修持止灭、观察、安静等功德而生断灭智慧。各因消除此类烦恼而生之道果智慧，谓烦恼悉已断绝、遏止、息灭、了知、不生、不退转之智慧。
Aṭṭhasāliniyā dhammasaṅgahaaṭṭhakathāya · 《殊胜义论》法集论注释
Nikkhepakaṇḍavaṇṇanā niṭṭhitā. · 释义品解释完毕。