SN 4 · 4. 魔相应
1. 第一品
1. 第一品
苦行经
137如是我闻:一时,世尊初成正觉,住于优楼频螺的尼连禅河边,牧羊人的榕树下。那时,世尊独处静坐,心中生起如是思惟:“我确实从那艰难的苦行中解脱了。善哉,我确实从那种无益、艰辛的苦行中解脱了。善哉,我已解脱,证得觉悟。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘mutto vatamhi tāya dukkarakārikāya. Sādhu mutto vatamhi tāya anatthasaṃhitāya dukkarakārikāya. Sādhu vatamhi mutto bodhiṃ samajjhaga’’nti .
6那时,恶魔波旬以心感知世尊的心念,便来到世尊面前,以偈颂对他说:
Atha kho māro pāpimā bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
7你离开了苦行——人们正是藉由苦行来净化自身的——;
‘‘Tapokammā apakkamma, yena na sujjhanti māṇavā;
8你本不清净,却自以为清净;你已偏离了清净之道。
Asuddho maññasi suddho, suddhimaggā aparaddho’’ ti.
9那时,世尊了知“此是魔罗波旬”,便以偈颂对魔罗波旬说道:
Atha kho bhagavā ‘‘māro ayaṃ pāpimā’’ iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
10他明白:一切号称“不死”的苦行,皆与无益相伴,
‘‘Anatthasaṃhitaṃ ñatvā, yaṃ kiñci amaraṃ tapaṃ ;
11全无利益,犹如在旱地上摇桨掌舵。
Sabbaṃ natthāvahaṃ hoti, phiyārittaṃva dhammani .
12修习戒、定、慧,这导向觉悟之道,
‘‘Sīlaṃ samādhi paññañca, maggaṃ bodhāya bhāvayaṃ;
13我已证得无上清净,你已被击败,死神!
Pattosmi paramaṃ suddhiṃ, nihato tvamasi antakā’’ti.
14那时,魔罗波旬心想:“世尊已了知我!善逝已了知我!”他痛苦、懊恼,当场消失不见了。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
第二 象王赞经
138如是我闻:一时,世尊住在优楼频螺的尼连禅河岸边牧羊人的榕树下。那时,魔罗波旬已跟随世尊整整七年,伺机寻找可乘之漏,却始终无机可乘。于是,魔罗波旬来到世尊面前,以偈颂对世尊说道:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe. Tena kho pana samayena māro pāpimā sattavassāni bhagavantaṃ anubandho hoti otārāpekkho otāraṃ alabhamāno. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
17你于漫长的轮回中,变化出种种美丑的形相;
‘‘Saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ, vaṇṇaṃ katvā subhāsubhaṃ;
18够了,波旬!你已被击溃,你这死神啊。
Alaṃ te tena pāpima, nihato tvamasi antakā’’ti.
19这时,魔罗波旬心想:“世尊认出了我,善逝认出了我。”他忧愁、沮丧,就在原地消失了。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
3. 苏巴经
139如是我闻:一时,世尊住于优楼频螺的尼连禅河畔,阿阇波罗榕树下,初成正觉。那时,世尊在漆黑的暗夜中,正于露天端坐,天空飘落着细雨。当时,魔罗波旬欲令世尊生起恐惧、战栗与身毛竖立,便向世尊走近。走近后,于距世尊不远处,他显现出种种高低、美丑的形色。这时,世尊了知:“此是魔罗波旬。”便以偈颂对魔罗波旬说:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṃ abbhokāse nisinno hoti, devo ca ekamekaṃ phusāyati. Atha kho māro pāpimā, bhagavato bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo, yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato avidūre uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti, subhā ceva asubhā ca. Atha kho bhagavā ‘‘māro ayaṃ pāpimā’’ iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
22在漫长的轮回中流转,你幻化出种种美与丑的容貌;
‘‘Saṃsaraṃ dīghamaddhānaṃ, vaṇṇaṃ katvā subhāsubhaṃ;
23够了,波旬!你已被击败,你这终结者啊。
Alaṃ te tena pāpima, nihato tvamasi antaka.
24凡是以身、以语、以意,善加防护的人,
‘‘Ye ca kāyena vācāya, manasā ca susaṃvutā;
25他们不堕魔罗的掌控,也非魔罗所缚之人。
Na te māravasānugā, na te mārassa baddhagū’’ ti.
26那时,魔罗……便在那里隐没不现。
Atha kho māro…pe… tatthevantaradhāyīti.
魔索第一经
140如是我闻:一时,世尊住在波罗奈的仙人堕处鹿野苑。在那里,世尊对比丘们说:“诸比丘。”“尊者。”诸比丘回应世尊。世尊这样说:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
29“诸比丘,我由如理作意、如理正勤,证得并亲证了无上解脱。你们诸比丘也应由如理作意、如理正勤,去证得并亲证无上解脱。”这时,魔罗波旬来到世尊面前,以偈颂对他说:
‘‘Mayhaṃ kho, bhikkhave, yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttarā vimutti anuppattā, anuttarā vimutti sacchikatā. Tumhepi, bhikkhave, yoniso manasikārā yoniso sammappadhānā anuttaraṃ vimuttiṃ anupāpuṇātha, anuttaraṃ vimuttiṃ sacchikarothā’’ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
30“你已被魔罗的罗网所缚,无论是天上的还是人间的。”
‘‘Baddhosi mārapāsena, ye dibbā ye ca mānusā;
31你已被魔束缚,沙门,你无法从我手中逃脱!
Mārabandhanabaddhosi, na me samaṇa mokkhasī’’ti.
32我已从魔网中解脱,无论是天界的网罗,还是人间的网罗;
‘‘Muttāhaṃ mārapāsena, ye dibbā ye ca mānusā;
33我已从魔的束缚中解脱,终结者,你已被击败了!
Mārabandhanamuttomhi, nihato tvamasi antakā’’ti.
34那时,魔罗波旬……便于该处消失无踪。
Atha kho māro pāpimā…pe… tatthevantaradhāyīti.
第二 魔罗的陷阱经
141如是我闻:一时,世尊住在波罗奈的仙人堕处鹿野苑。于此,世尊对众比丘说:“诸比丘。”“尊者。”那些比丘回应世尊。世尊如是说——
Ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
37诸比丘,我已从一切罗网中解脱,无论是天界的还是人间的。诸比丘,你们也已从一切罗网中解脱,无论是天界的还是人间的。诸比丘,为了大众的利益与安乐,出于对世间的悲悯,为诸天与人的福祉、利益与安乐,你们去游行吧。莫两人同行一道。去宣说那初善、中善、后善,文义具足的法;去彰显完全圆满、清净的梵行。有些众生尘垢稀薄,因不听闻法而退失,他们将成为法的了知者。诸比丘,我也将前往优楼频螺的斯那尼村,为了说法。'那时,魔罗波旬来到世尊那里,走近后以偈颂对世尊说:
‘‘Muttāhaṃ, bhikkhave, sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā. Tumhepi, bhikkhave, muttā sabbapāsehi ye dibbā ye ca mānusā. Caratha, bhikkhave, cārikaṃ bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. Mā ekena dve agamittha. Desetha, bhikkhave, dhammaṃ ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāsetha. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti. Bhavissanti dhammassa aññātāro. Ahampi, bhikkhave, yena uruvelā senānigamo tenupasaṅkamissāmi dhammadesanāyā’’ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
38“你被天界与人间的一切罗网所缚;”
‘‘Baddhosi sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā;
39“你已为大系缚所牢牢束缚,沙门,你无法逃脱。”
Mahābandhanabaddhosi, na me samaṇa mokkhasī’’ti.
40“我从天上人间的一切束缚中解脱,”
‘‘Muttāhaṃ sabbapāsehi, ye dibbā ye ca mānusā;
41“我已从巨大的缠缚中解脱。终结者,你已被击败。”
Mahābandhanamuttomhi, nihato tvamasi antakā’’ti.
42那时,魔罗波旬便就地隐没。
Atha kho māro pāpimā…pe… tatthevantaradhāyīti.
6. 蛇经
142如是我闻:一时,世尊住在王舍城的竹林松鼠园。那时,世尊在深夜的黑暗中,于露天处静坐,天空正下着细雨。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṃ abbhokāse nisinno hoti, devo ca ekamekaṃ phusāyati.
45那时,魔罗波旬想要让世尊心生恐惧、惊慌、毛发竖立,便化作一条巨大的蛇王形象,向世尊走来。它的身躯就如同一艘用整棵树凿成的大船;颈部膨起犹如大酒筛;双眼犹如科萨利国的大铜盘;口中伸缩的舌头,如同暴雨时乌云中迸发的闪电;它的呼吸声,便如同铁匠拉动的风箱发出的声响。
Atha kho māro pāpimā bhagavato bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo mahantaṃ sapparājavaṇṇaṃ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Seyyathāpi nāma mahatī ekarukkhikā nāvā, evamassa kāyo hoti. Seyyathāpi nāma mahantaṃ soṇḍikākiḷañjaṃ, evamassa phaṇo hoti. Seyyathāpi nāma mahatī kosalikā kaṃsapāti, evamassa akkhīni bhavanti. Seyyathāpi nāma deve gaḷagaḷāyante vijjullatā niccharanti, evamassa mukhato jivhā niccharati. Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya saddo hoti, evamassa assāsapassāsānaṃ saddo hoti.
46那时,世尊了知“此是魔罗波旬”,便以偈颂对魔罗波旬说:
Atha kho bhagavā ‘‘māro ayaṃ pāpimā’’ iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
47那自制牟尼亲近空屋,舍离后以此为住处,实与彼相应。纵使那里有众多爬虫,蝇蚋与蛇类,
‘‘Yo suññagehāni sevati,
48那自制牟尼,于此亦不动摇。此乃殊胜。
Seyyo so muni attasaññato;
49他应彻底放下,于中游居。
Vossajja careyya tattha so,
50那样的所在,正合宜于如此之人。
Patirūpañhi tathāvidhassa taṃ.
51虽有众多游走可怖之物,众多恐怖之物,
‘‘Carakā bahū bheravā bahū,
52纵使虻虫蛇蟒众多,
Atho ḍaṃsasarīsapā bahū;
53于彼处,毫毛亦不动摇。
Lomampi na tattha iñjaye,
54大牟尼住于空屋。
Suññāgāragato mahāmuni.
55纵使苍天崩裂,大地动摇,
‘‘Nabhaṃ phaleyya pathavī caleyya,
56一切众生悉皆惊惶;
Sabbepi pāṇā uda santaseyyuṃ;
57纵使利箭直刺胸膛,
Sallampi ce urasi pakappayeyyuṃ,
58诸佛不以依着为庇护。
Upadhīsu tāṇaṃ na karonti buddhā’’ti.
59这时,魔罗波旬心想:“世尊认出了我,善逝认出了我。”他痛苦、沮丧,便于彼处隐没不见。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
60《善眠经》
7. Supatisuttaṃ
143有一次,世尊住在王舍城的竹林迦兰陀园。那时,世尊在露天中经行了大半夜,到破晓时分,洗净双足,进入住所,右侧作狮子卧,双脚交叠,正念正知,作意起身想。这时,魔罗波旬来到世尊面前,以偈颂对他说:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho bhagavā bahudevarattiṃ abbhokāse caṅkamitvā rattiyā paccūsasamayaṃ pāde pakkhāletvā vihāraṃ pavisitvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno uṭṭhānasaññaṃ manasi karitvā. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
62你为何睡?为何还在睡?
‘‘Kiṃ soppasi kiṃ nu soppasi,
63怎么像个不幸者一般睡在这里?
Kimidaṃ soppasi dubbhago viya;
64你竟睡在空屋中?
Suññamagāranti soppasi,
65这算什么?太阳都已升起,你还在睡。
Kimidaṃ soppasi sūriye uggate’’ti.
66对于那如网般黏着的渴爱,它已无处可依而止息。
‘‘Yassa jālinī visattikā,
67无有渴爱能将他牵至任何处。
Taṇhā natthi kuhiñci netave;
68佛陀已灭尽一切依着。
Sabbūpadhiparikkhayā buddho,
69他安眠,魔罗,此事与你何干?
Soppati kiṃ tavettha mārā’’ti.
70那时,魔罗波旬……便在那个地方消失无踪。
Atha kho māro pāpimā…pe… tatthevantaradhāyīti.
8. 欢喜经
144如是我闻:一时,世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时,魔罗波旬来至世尊处,以偈颂对世尊说:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
73有子女的人,因子女而欢喜;有牛的人,同样因牛而欢喜。
‘‘Nandati puttehi puttimā, gomā gobhi tatheva nandati;
74人的欢喜,确实来自依着;没有依着的人,便无欢喜。
Upadhīhi narassa nandanā, na hi so nandati yo nirūpadhī’’ti.
75有子女的人,因子女而忧愁;有牛的人,同样因牛而忧愁。
‘‘Socati puttehi puttimā, gomā gobhi tatheva socati;
76众生的忧愁,确实来自依着;而无有依着的人,便无忧愁。
Upadhīhi narassa socanā, na hi so socati yo nirūpadhī’’ti.
77那时,魔罗波旬知道:‘世尊认出了我!善逝认出了我!’便痛苦而沮丧,当即消失于该处。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
78其摄颂如下:
Tassuddānaṃ –
9. 寿命经
145如是我闻:一时,世尊住在王舍城的竹园松鼠栖息处。那时,具寿瞿低迦住于伊师耆利山侧的黑石之处。当时,具寿瞿低迦不放逸、精勤、心志坚定地安住,证得了暂时的心解脱。而后,具寿瞿低迦又从这暂时的心解脱中退堕。第二次,具寿瞿低迦不放逸、精勤、心志坚定地安住,证得了暂时的心解脱。第二次,具寿瞿低迦又从这暂时的心解脱中退堕。第三次,具寿瞿低迦不放逸、精勤、心志坚定地安住,证得了暂时的心解脱。第三次,具寿瞿低迦同样从中退堕。第四次,具寿瞿低迦不放逸……证得了心解脱。第四次,具寿瞿低迦又从……退堕。第五次,具寿瞿低迦……证得了暂时的心解脱。第五次,具寿……又从这心解脱中退堕。第六次,具寿瞿低迦不放逸、精勤、心志坚定地安住,证得了暂时的心解脱。第六次,具寿瞿低迦又从这暂时的心解脱中退堕。第七次,具寿瞿低迦不放逸、精勤、心志坚定地安住,证得了暂时的心解脱。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā godhiko isigilipasse viharati kāḷasilāyaṃ. Atha kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṃ cetovimuttiṃ phusi. Atha kho āyasmā godhiko tamhā sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi . Dutiyampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṃ cetovimuttiṃ phusi. Dutiyampi kho āyasmā godhiko tamhā sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi. Tatiyampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṃ cetovimuttiṃ phusi. Tatiyampi kho āyasmā godhiko tamhā…pe… parihāyi. Catutthampi kho āyasmā godhiko appamatto…pe… vimuttiṃ phusi . Catutthampi kho āyasmā godhiko tamhā…pe… parihāyi. Pañcamampi kho āyasmā godhiko…pe… cetovimuttiṃ phusi. Pañcamampi kho āyasmā…pe… vimuttiyā parihāyi. Chaṭṭhampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṃ cetovimuttiṃ phusi. Chaṭṭhampi kho āyasmā godhiko tamhā sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi. Sattamampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṃ cetovimuttiṃ phusi.
81“诸比丘,人的寿命何其短暂。来生是必去之处,应当行持善法,应当修习梵行。凡有生者,无有不死。诸比丘,纵使活得长久,也不过百年,或百年稍余。”
‘‘Appamidaṃ, bhikkhave, manussānaṃ āyu. Gamanīyo samparāyo, kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ. Natthi jātassa amaraṇaṃ. Yo, bhikkhave, ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo’’ti.
82那时,恶魔波旬来到世尊前,以偈颂对世尊说:
Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
83“人类的寿命漫长,善人不应轻视它;
‘‘Dīghamāyu manussānaṃ, na naṃ hīḷe suporiso;
84应如乳婴般生活,死亡尚未到来。”
Careyya khīramattova, natthi maccussa āgamo’’ti.
85人的寿命极其短促,真正的善者鄙弃它;
‘‘Appamāyu manussānaṃ, hīḷeyya naṃ suporiso;
86应当像头顶着火一般急切地过活,因为死亡必定到来。
Careyyādittasīsova, natthi maccussa nāgamo’’ti.
87那时,魔罗……便在那里隐没不见了。
Atha kho māro…pe… tatthevantaradhāyīti.
10. 第二寿命经
146如是我闻:一时,世尊住在王舍城的竹林迦兰陀园。那时,世尊对比丘们说:“诸比丘。”诸比丘回答:“尊者。”世尊这样说道:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –
90“诸比丘,人的寿命实在短暂。前路即是来世,应当行于善法,应当修习梵行。已生之人,无有不死者。诸比丘,纵使活得长久,也不过百年,或多出些许。”
‘‘Appamidaṃ, bhikkhave, manussānaṃ āyu. Gamanīyo samparāyo, kattabbaṃ kusalaṃ, caritabbaṃ brahmacariyaṃ. Natthi jātassa amaraṇaṃ. Yo, bhikkhave, ciraṃ jīvati, so vassasataṃ appaṃ vā bhiyyo’’ti.
91那时,魔罗波旬来到世尊面前,以偈颂对世尊说:
Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
92“昼夜并不流逝,寿命亦不中断;
‘‘Nāccayanti ahorattā, jīvitaṃ nūparujjhati;
93凡夫的寿命持续流转,犹如轮辋绕车毂。”
Āyu anupariyāyati, maccānaṃ nemīva rathakubbara’’nti.
94日夜流逝,生命猝然中断;
‘‘Accayanti ahorattā, jīvitaṃ uparujjhati;
95凡人的寿命耗尽,犹如小河的流水。
Āyu khīyati maccānaṃ, kunnadīnaṃva odaka’’nti.
96这时,魔罗波旬心想:‘世尊识破我了,善逝识破我了。’他痛苦、沮丧,便从原处消失。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
第一品
98摄颂曰:
Tassuddānaṃ –
99《苦行经》、《龙象经》、《善美经》,以及两部《魔索经》;
Tapokammañca nāgo ca, subhaṃ pāsena te duve;
100《蛇经》《善眠经》《欢喜经》,以及另外两部《寿命经》
Sappo supati nandanaṃ, āyunā apare duveti.
第二品
石经
147如是我闻:一时,世尊住在王舍城的灵鹫山上。那时,世尊在漆黑的暗夜中露天而坐,天正飘着绵绵细雨。这时,魔罗波旬想使世尊生起恐惧、惊惶、毛发竖立,便走向世尊。来到近前,他在世尊不远处劈裂了一块大石。
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṃ abbhokāse nisinno hoti, devo ca ekamekaṃ phusāyati. Atha kho māro pāpimā bhagavato bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato avidūre mahante pāsāṇe padālesi.
105那时,世尊了知“这是魔罗波旬”,便以偈颂对魔罗波旬说:
Atha kho bhagavā ‘‘māro ayaṃ pāpimā’’ iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
106“纵使你令整座灵鹫山都动摇,”
‘‘Sacepi kevalaṃ sabbaṃ, gijjhakūṭaṃ calessasi ;
107正解脱的诸佛,从无动摇。
Neva sammāvimuttānaṃ, buddhānaṃ atthi iñjita’’nti.
108那时,魔罗波旬心想:“世尊识破了我,善逝识破了我。”他痛苦、忧愁,便就地消失了。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
2. 何为狮子经
148一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,世尊为大众所围绕,正在说法。
Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ deseti.
111当时,魔罗波旬心生此念:“这个沙门乔达摩,为众多在家众所围绕,正在说法。我何不前往他那里,去扰乱他们的眼目呢?”于是,魔罗波旬来到世尊处,以偈颂对世尊说:
Atha kho mārassa pāpimato etadahosi – ‘‘ayaṃ kho samaṇo gotamo mahatiyā gihiparisāya parivuto dhammaṃ deseti. Yaṃnūnāhaṃ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṃ vicakkhukammāyā’’ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
112你为何像狮子般,在大众中毫无畏惧地吼叫?
‘‘Kinnu sīhova nadasi, parisāyaṃ visārado;
113你有对手,何故自认为胜者?
Paṭimallo hi te atthi, vijitāvī nu maññasī’’ti.
114大雄依无畏,于众中作狮子吼。
‘‘Nadanti ve mahāvīrā, parisāsu visāradā;
115如来已具足力,度越了世间的贪着。
Tathāgatā balappattā, tiṇṇā loke visattika’’nti.
116那时,魔波旬心想:“世尊认出了我,善逝认出了我。”于是痛苦、沮丧,当场消失。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
3. 木刺经
149如是我闻:一时,世尊住在王舍城的摩达库奇鹿野苑。那时,世尊的脚被一片木刺所伤,世尊遭受着剧烈、强烈、尖锐、猛烈、不可意、不可悦的身体苦受。世尊以正念正知忍受那些感受,不为所恼。那时,世尊将僧伽梨衣叠成四层,右胁作狮子卧,双足交叠,正念正知。那时,魔波旬来到世尊处,以偈颂对世尊说:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati maddakucchismiṃ migadāye. Tena kho pana samayena bhagavato pādo sakalikāya khato hoti, bhusā sudaṃ bhagavato vedanā vattanti sārīrikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā asātā amanāpā. Tā sudaṃ bhagavā sato sampajāno adhivāseti avihaññamāno. Atha kho bhagavā catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ paññapetvā dakkhiṇena passena sīhaseyyaṃ kappesi pāde pādaṃ accādhāya sato sampajāno. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
119你是因迟钝而躺卧,还是沉醉于诗兴?
‘‘Mandiyā nu kho sesi udāhu kāveyyamatto,
120难道你的诸多目标还未得满足?
Atthā nu te sampacurā na santi;
121独处于幽僻静寂的住所,
Eko vivitte sayanāsanamhi,
122为何面带睡容,这般沉睡?
Niddāmukho kimidaṃ soppase vā’’ti.
123我不因愚钝而眠,亦非为诗兴所醉,
‘‘Na mandiyā sayāmi nāpi kāveyyamatto,
124我已通达真实义,远离了一切忧愁;
Atthaṃ sameccāhamapetasoko;
125独处幽静之处,
Eko vivitte sayanāsanamhi,
126我安卧时,慈悯一切众生。
Sayāmahaṃ sabbabhūtānukampī.
127纵有箭刺胸膛,
‘‘Yesampi sallaṃ urasi paviṭṭhaṃ,
128心一再地颤栗不已,
Muhuṃ muhuṃ hadayaṃ vedhamānaṃ;
129那些身中箭刺者,仍能在此入眠,
Tepīdha soppaṃ labhare sasallā,
130是故,我这已拔除箭刺的人,反而不能入眠。
Tasmā ahaṃ na supe vītasallo.
131我醒时心无畏惧,入眠亦无所忧。
‘‘Jaggaṃ na saṅke napi bhemi sottuṃ,
132日日夜夜,我无有悔恨。
Rattindivā nānutapanti māmaṃ;
133遍观世间,我无所失。
Hāniṃ na passāmi kuhiñci loke,
134因此,那位已达目标、离苦的悲悯者,请安住吧。
Tasmā supe sabbabhūtānukampī’’ti.
135那时,魔罗波旬心想:“世尊认出了我,善逝认出了我。”他痛苦、沮丧,就从那里隐没不见了。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
第四 似相经
150一时,世尊住在憍萨罗国的一屋婆罗门村。那时,世尊正被大群在家众围绕而说法。
Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu viharati ekasālāyaṃ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena bhagavā mahatiyā gihiparisāya parivuto dhammaṃ deseti.
138那时,魔罗波旬生起此念:“这位沙门乔达摩正由大群在家众围绕说法,我何不前去蒙蔽他们的双眼?”于是魔罗波旬便来到世尊面前,以偈颂对世尊说:
Atha kho mārassa pāpimato etadahosi – ‘‘ayaṃ kho samaṇo gotamo mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ deseti. Yaṃnūnāhaṃ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṃ vicakkhukammāyā’’ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
139“你教导他人,此事于你并不相宜。
‘‘Netaṃ tava patirūpaṃ, yadaññamanusāsasi;
140莫在随顺与违逆中产生执着,莫行如此之事。
Anurodhavirodhesu, mā sajjittho tadācara’’nti.
141当正自觉者出于利益与哀愍,教导他人时,
‘‘Hitānukampī sambuddho, yadaññamanusāsati;
142如来已从随顺与违逆中解脱。
Anurodhavirodhehi, vippamutto tathāgato’’ti.
143这时,魔罗波旬思惟:“世尊已识破我,善逝已识破我。”他痛苦而沮丧,当即消失于该处。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
5. 意经
151如是我闻:一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,魔罗波旬来到世尊跟前,走近之后,在世尊面前说出此偈:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
146有一张游走于空中的心之罗网,
‘‘Antalikkhacaro pāso, yvāyaṃ carati mānaso;
147我要用它束缚你,沙门,你休想逃脱我!
Tena taṃ bādhayissāmi, na me samaṇa mokkhasī’’ti.
148色、声、香、味、触,这些悦意所缘;
‘‘Rūpā saddā rasā gandhā, phoṭṭhabbā ca manoramā;
149对这些的欲贪已从我心中灭尽,你已被击溃,死神。
Ettha me vigato chando, nihato tvamasi antakā’’ti.
150那时,魔罗波旬心想:“世尊了知我,善逝了知我了。”便痛苦忧伤,即于彼处隐没。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato’’ti, dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
第六 钵经
152舍卫城因缘。那时,世尊正依五取蕴为诸比丘作法谈,开示、教导、激励、鼓舞。比丘们则专心致志,倾注全副心意,侧耳聆听法义。
Sāvatthinidānaṃ . Tena kho pana samayena bhagavā pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ upādāya bhikkhūnaṃ dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti.
153那时,魔罗波旬心中这样想:“这位沙门乔达摩正在以与涅槃相连的法义为诸比丘开示、教导……让我去沙门乔达摩那里,蒙蔽他的眼睛。”于是魔罗波旬化现成农夫模样,肩扛大犁,手持长驱牛杖,头发蓬乱,身披麻布衣,两脚沾满泥泞,来到世尊面前,对世尊这样说:“沙门,你看见牛了吗?”“波旬,你要牛做什么?”“沙门,眼睛是我的,色是我的,眼触识处也是我的。沙门,你能逃到哪里去躲开我呢?沙门,耳是我的,声是我的……沙门,鼻是我的,香是我的;沙门,舌是我的,味是我的;沙门,身是我的,触是我的;沙门,意是我的,法是我的,意触识处也是我的。沙门,你能逃到哪里去躲开我呢?”
Atha kho mārassa pāpimato etadahosi – ‘‘ayaṃ kho samaṇo gotamo bhikkhūnaṃ nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya…pe… yaṃnūnāhaṃ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṃ vicakkhukammāyā’’ti. Atha kho māro pāpimā kassakavaṇṇaṃ abhinimminitvā mahantaṃ naṅgalaṃ khandhe karitvā dīghapācanayaṭṭhiṃ gahetvā haṭahaṭakeso sāṇasāṭinivattho kaddamamakkhitehi pādehi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘api, samaṇa, balībadde addasā’’ti? ‘‘Kiṃ pana, pāpima, te balībaddehī’’ti? ‘‘Mameva, samaṇa, cakkhu, mama rūpā, mama cakkhusamphassaviññāṇāyatanaṃ. Kuhiṃ me, samaṇa, gantvā mokkhasi? Mameva, samaṇa, sotaṃ, mama saddā…pe… mameva, samaṇa, ghānaṃ, mama gandhā; mameva, samaṇa, jivhā, mama rasā; mameva, samaṇa, kāyo, mama phoṭṭhabbā; mameva, samaṇa, mano, mama dhammā, mama manosamphassaviññāṇāyatanaṃ. Kuhiṃ me, samaṇa, gantvā mokkhasī’’ti?
154那时,有许多钵放在露天处。魔罗波旬便变作一头公牛的样子,朝那些钵走去。这时,一位比丘对另一位比丘说:“比丘,比丘,那头公牛会打破钵的。”世尊对那位比丘说:“比丘,那不是公牛。那是魔罗波旬,为蒙蔽你们的眼目而来。”世尊了知那就是魔罗波旬,便以偈颂对魔罗波旬说:
Tena kho pana samayena sambahulā pattā abbhokāse nikkhittā honti. Atha kho māro pāpimā balībaddavaṇṇaṃ abhinimminitvā yena te pattā tenupasaṅkami. Atha kho aññataro bhikkhu aññataraṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘bhikkhu, bhikkhu, eso balībaddo patte bhindeyyā’’ti. Evaṃ vutte bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘na so, bhikkhu, balībaddo. Māro eso pāpimā tumhākaṃ vicakkhukammāya āgato’’ti. Atha kho bhagavā ‘‘māro ayaṃ pāpimā’’ iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
155“色、受、想、识与行,”
‘‘Rūpaṃ vedayitaṃ saññā, viññāṇaṃ yañca saṅkhataṃ;
156“这不是我,这不属于我”,如此于彼离染。”
Nesohamasmi netaṃ me, evaṃ tattha virajjati.
157“如此离染而安稳者,超越一切结缚;”
‘‘Evaṃ virattaṃ khemattaṃ, sabbasaṃyojanātigaṃ;
158“纵使魔军遍寻一切处,也找不到他。”
Anvesaṃ sabbaṭṭhānesu, mārasenāpi nājjhagā’’ti.
159那时,魔罗波旬……便在那里消失不见了。
Atha kho māro pāpimā…pe… tatthevantaradhāyīti.
第七 六触处经
153一时,世尊住在毘舍离的大林重阁讲堂。那时,世尊依六触处为诸比丘开示法义,教导、劝发、激励、鼓舞他们。那些比丘也专心致志,一心作意,倾耳谛听正法。
Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā channaṃ phassāyatanānaṃ upādāya bhikkhūnaṃ dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti.
162当时,魔罗波旬生起这样的念头:“这位沙门乔达摩正依六触处为诸比丘开示法义,教导、劝发、激励、鼓舞他们。那些比丘也专心致志,一心作意,倾耳谛听正法。我不妨去沙门乔达摩那里,遮蔽他们的眼目。”于是,魔罗波旬来到世尊跟前。走近后,在世尊不远处制造出可怖的巨大声响,仿佛大地崩裂。那时,有位比丘对另一位比丘说:“比丘,比丘,这大地好像要裂开了!”闻此语已,世尊对那位比丘说:“比丘,那不是大地裂开。那是魔罗波旬来了,想遮蔽你们的眼目。”那时,世尊了知“此是魔罗波旬”,便以偈颂对魔罗波旬说:
Atha kho mārassa pāpimato etadahosi – ‘‘ayaṃ kho samaṇo gotamo channaṃ phassāyatanānaṃ upādāya bhikkhūnaṃ dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sappahaṃseti . Te ca bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti. Yaṃnūnāhaṃ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṃ vicakkhukammāyā’’ti. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato avidūre mahantaṃ bhayabheravaṃ saddamakāsi, apissudaṃ pathavī maññe undrīyati . Atha kho aññataro bhikkhu aññataraṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘bhikkhu, bhikkhu, esā pathavī maññe undrīyatī’’ti. Evaṃ vutte, bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘nesā bhikkhu pathavī undrīyati. Māro eso pāpimā tumhākaṃ vicakkhukammāya āgato’’ti. Atha kho bhagavā ‘‘māro ayaṃ pāpimā’’ iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
163色、声、香、味、触,及一切法——
‘‘Rūpā saddā rasā gandhā, phassā dhammā ca kevalā;
164这世间诱人的事物,实为可怖;世人正沉溺于此。
Etaṃ lokāmisaṃ ghoraṃ, ettha loko vimucchito.
165而佛的弟子正念具足,超越了这一切;
‘‘Etañca samatikkamma, sato buddhassa sāvako;
166超越魔罗的领域,他们如太阳般照耀。”
Māradheyyaṃ atikkamma, ādiccova virocatī’’ti.
167那时,魔罗波旬……便就地隐没不现。
Atha kho māro pāpimā…pe… tatthevantaradhāyīti.
第八 团食经
154一时,世尊住在摩揭陀国的五顶婆罗门村。那时,五顶婆罗门村的少女们正在招待宾客。世尊于午前时分著下衣,持衣钵,进入五顶婆罗门村乞食。当时,魔罗波旬操控了五顶村的婆罗门居士,心中暗想:“莫让沙门乔达摩得到食物。”
Ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati pañcasālāyaṃ brāhmaṇagāme. Tena kho pana samayena pañcasālāyaṃ brāhmaṇagāme kumārikānaṃ pāhunakāni bhavanti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya pañcasālaṃ brāhmaṇagāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena pañcasāleyyakā brāhmaṇagahapatikā mārena pāpimatā anvāviṭṭhā bhavanti – mā samaṇo gotamo piṇḍamalatthāti.
170那时,世尊带着洗干净的钵进入五顶婆罗门村托钵,又带着同样干净的钵回来。于是,魔罗波旬走到世尊跟前,对世尊说:“沙门,你乞到食物了吗?”“波旬,莫非是你让我空钵而回?”魔罗波旬说:“尊者,既然如此,就请世尊再入五顶婆罗门村托钵,我必设法让世尊获得食物。”
Atha kho bhagavā yathādhotena pattena pañcasālaṃ brāhmaṇagāmaṃ piṇḍāya pāvisi tathādhotena pattena paṭikkami. Atha kho māro pāpimā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘api tvaṃ, samaṇa, piṇḍamalatthā’’ti? ‘‘Tathā nu tvaṃ, pāpima, akāsi yathāhaṃ piṇḍaṃ na labheyya’’nti. ‘‘Tena hi, bhante, bhagavā dutiyampi pañcasālaṃ brāhmaṇagāmaṃ piṇḍāya pavisatu. Tathāhaṃ karissāmi yathā bhagavā piṇḍaṃ lacchatī’’ti.
171魔罗冒犯如来,积集了非福;
‘‘Apuññaṃ pasavi māro, āsajja naṃ tathāgataṃ;
172波旬,你难道以为,这恶业不会成熟?
Kiṃ nu maññasi pāpima, na me pāpaṃ vipaccati.
173我们这些一无所有者,活得何等快乐;
‘‘Susukhaṃ vata jīvāma, yesaṃ no natthi kiñcanaṃ;
174“我们将以喜为食,犹如光音天的天人。”
Pītibhakkhā bhavissāma, devā ābhassarā yathā’’ti.
175那时,魔罗波旬心想:‘世尊已知我,善逝已知我。’便痛苦沮丧,当场隐没。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
1769. 农夫经
那时,魔罗波旬心想:“世尊已识破我!善逝已识破我!”便在此处沮丧、忧愁地隐没不见。
9. Kassakasuttaṃ
155舍卫城因缘。那时,世尊正以与涅槃相应的法义开示、劝发、激励、令诸比丘欢喜。而那些比丘们恭敬作意,全然专注,身心投入,倾心谛听。
Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhūnaṃ nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti . Te ca bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti.
178这时,魔罗波旬心想:“这位沙门乔达摩正依于五取蕴,以与涅槃相应的法义开示、劝发、激励、令诸比丘欢喜。而且那些比丘们恭敬作意,全然专注,身心投入,倾心谛听。我何不前往沙门乔达摩处,去遮蔽他们的双眼呢?”
Atha kho mārassa pāpimato etadahosi – ‘‘ayaṃ kho samaṇo gotamo pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ upādāya bhikkhūnaṃ dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti. Yaṃnūnāhaṃ yena samaṇo gotamo tenupasaṅkameyyaṃ vicakkhukammāyā’’ti.
179“波旬,眼是你的,诸色是你的,眼触所生识处也是你的。然而,波旬,在没有眼、没有色、没有眼触所生识处的地方,波旬,那里便没有你的去处。波旬,耳是你的,诸声是你的,耳触所生识处也是你的。然而,波旬,在没有耳、没有声、没有耳触所生识处的地方,波旬,那里便没有你的去处。波旬,鼻是你的,诸香是你的,鼻触所生识处也是你的。然而,波旬,在没有鼻、没有香、没有鼻触所生识处的地方,波旬,那里便没有你的去处。波旬,舌是你的,诸味是你的,舌触所生识处也是你的。然而,波旬,在没有舌、没有味、没有舌触所生识处的地方,波旬,那里便没有你的去处。波旬,身是你的,诸触是你的,身触所生识处也是你的。然而,波旬,在没有身、没有触、没有身触所生识处的地方,波旬,那里便没有你的去处。波旬,意是你的,诸法是你的,意触所生识处也是你的。然而,波旬,在没有意、没有法、没有意触所生识处的地方,波旬,那里便没有你的去处。”
‘‘Taveva , pāpima, cakkhu, tava rūpā, tava cakkhusamphassaviññāṇāyatanaṃ. Yattha ca kho, pāpima, natthi cakkhu, natthi rūpā, natthi cakkhusamphassaviññāṇāyatanaṃ, agati tava tattha, pāpima. Taveva, pāpima , sotaṃ, tava saddā, tava sotasamphassaviññāṇāyatanaṃ. Yattha ca kho, pāpima, natthi sotaṃ, natthi saddā, natthi sotasamphassaviññāṇāyatanaṃ, agati tava tattha, pāpima. Taveva , pāpima, ghānaṃ, tava gandhā, tava ghānasamphassaviññāṇāyatanaṃ. Yattha ca kho, pāpima, natthi ghānaṃ, natthi gandhā, natthi ghānasamphassaviññāṇāyatanaṃ, agati tava tattha, pāpima. Taveva, pāpima, jivhā, tava rasā, tava jivhāsamphassaviññāṇāyatanaṃ…pe… taveva, pāpima, kāyo, tava phoṭṭhabbā, tava kāyasamphassaviññāṇāyatanaṃ…pe… taveva, pāpima, mano, tava dhammā, tava manosamphassaviññāṇāyatanaṃ. Yattha ca kho, pāpima, natthi mano, natthi dhammā, natthi manosamphassaviññāṇāyatanaṃ, agati tava tattha, pāpimā’’ti.
180人们称为‘我的’之事物,以及那些说‘这是我’之人;
‘‘Yaṃ vadanti mama yidanti, ye vadanti mamanti ca;
181沙门,若你的心系着于此,你便无法从我这里解脱。”
Ettha ce te mano atthi, na me samaṇa mokkhasī’’ti.
182他们所谈论的并非属于我,我也不是那样言说的人;
‘‘Yaṃ vadanti na taṃ mayhaṃ, ye vadanti na te ahaṃ;
183波旬,你当如此了知:你连我行走的道路也看不见。
Evaṃ pāpima jānāhi, na me maggampi dakkhasī’’ti.
184那时,魔罗波旬……便当场隐没不现。
Atha kho māro pāpimā…pe… tatthevantaradhāyīti.
王权经
156一时,世尊住在憍萨罗国雪山间的林中小屋。那时,世尊独处静坐,心中生起这样的思惟:“能否以法行使王权——不杀害、不令人杀害,不征服、不令人征服,不忧伤、不令人忧伤呢?”
Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu viharati himavantapadese araññakuṭikāyaṃ. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘sakkā nu kho rajjaṃ kāretuṃ ahanaṃ aghātayaṃ ajinaṃ ajāpayaṃ asocaṃ asocāpayaṃ dhammenā’’ti?
187当时,魔罗波旬以心了知世尊心之所念,便来到世尊处,对世尊说:“尊者,请世尊行使王权!请善至行使王权!以法而行,不杀害、不令人杀害,不征服、不令人征服,不忧伤、不令人忧伤。”世尊说:“魔罗波旬,你在我身上见到了什么,竟对我说——‘尊者,请世尊行使王权,请善至行使王权,以法而行,不杀害、不令人杀害,不征服、不令人征服,不忧伤、不令人忧伤’呢?”魔罗波旬说:“尊者,世尊已修习、多修习、以之为乘、以之为基、恒常修习、练习纯熟、善精勤于四神足。尊者,若世尊愿意,可将喜马拉雅山王决意为黄金,它便成为黄金。”
Atha kho māro pāpimā bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kāretu, bhante, bhagavā rajjaṃ, kāretu, sugato, rajjaṃ ahanaṃ aghātayaṃ ajinaṃ ajāpayaṃ asocaṃ asocāpayaṃ dhammenā’’ti. ‘‘Kiṃ pana me tvaṃ, pāpima, passasi yaṃ maṃ tvaṃ evaṃ vadesi – ‘kāretu, bhante, bhagavā rajjaṃ, kāretu sugato , rajjaṃ ahanaṃ aghātayaṃ ajinaṃ ajāpayaṃ asocaṃ asocāpayaṃ dhammenā’’’ti? ‘‘Bhagavatā kho, bhante, cattāro iddhipādā bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā. Ākaṅkhamāno ca, bhante, bhagavā himavantaṃ pabbatarājaṃ suvaṇṇaṃ tveva adhimucceyya suvaṇṇañca panassā’’ti .
188纵有金山,纯然原生真金,
‘‘Pabbatassa suvaṇṇassa, jātarūpassa kevalo;
189纵使倍增,也不够一人受用——智者了知此理,便应行于正行。
Dvittāva nālamekassa, iti vidvā samañcare.
190若人已见苦从何处生起,
‘‘Yo dukkhamaddakkhi yatonidānaṃ,
191他如何还会倾心于诸欲?
Kāmesu so jantu kathaṃ nameyya;
192了知世间中的依着即是执著,
Upadhiṃ viditvā saṅgoti loke,
193人应为断除它而修学。
Tasseva jantu vinayāya sikkhe’’ti.
194那时,魔罗波旬心想:“世尊了知我,善逝了知我。”便愁苦失意,就地消失无踪。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ bhagavā, jānāti maṃ sugato’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
第二品
196其摄颂曰:
Tassuddānaṃ –
197岩石、狮子、碎片,以及相称的心思;
Pāsāṇo sīho sakalikaṃ , patirūpañca mānasaṃ;
198钵、处、乞食,农夫,连同国王——这些是它们十项。
Pattaṃ āyatanaṃ piṇḍaṃ, kassakaṃ rajjena te dasāti.
第三品
第三品
众多经
157如是我闻:一时,世尊住在释迦族的石瓦提亚。那时,众多比丘于世尊不远处,精勤、热忱、坚定而住。这时,魔罗波旬化作婆罗门形象:头顶大螺髻,身披羚羊皮,老迈驼背,身弯犹如屋椽,喉中呼呼作声,手执乌昙跋罗木杖,朝那些比丘走去。走近后,他对那些比丘说:“尊者们正值年少出家,头发乌黑,青春盛年,尚在人生之初,还未曾充分受用欲乐。请尊者们受用世间欲乐吧,莫要舍却眼前可见的,去追逐那属于未来的。” “婆罗门,我们并非舍却眼前可见的,而去追逐属于未来的。婆罗门,我们恰恰是舍却了属于未来的,而趋赴眼前可见的。婆罗门,因为世尊说过:欲乐属于未来,多苦、多忧恼,其中有更大的过患;而此法则是现见之法,不待时节,可邀来观见,导向解脱,是由智者各自亲证的。”如此说后,魔罗波旬摇了摇头,吐出舌头,在额头上皱出三道深纹,拄着手杖离开了。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati silāvatiyaṃ. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato avidūre appamattā ātāpino pahitattā viharanti. Atha kho māro pāpimā brāhmaṇavaṇṇaṃ abhinimminitvā mahantena jaṭaṇḍuvena ajinakkhipanivattho jiṇṇo gopānasivaṅko ghurughurupassāsī udumbaradaṇḍaṃ gahetvā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘daharā bhavanto pabbajitā susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikkīḷitāvino kāmesu. Bhuñjantu bhavanto mānusake kāme. Mā sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvitthā’’ti. ‘‘Na kho mayaṃ, brāhmaṇa, sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvāma. Kālikañca kho mayaṃ, brāhmaṇa, hitvā sandiṭṭhikaṃ anudhāvāma. Kālikā hi, brāhmaṇa, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’’ti. Evaṃ vutte, māro pāpimā sīsaṃ okampetvā jivhaṃ nillāletvā tivisākhaṃ nalāṭe nalāṭikaṃ vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkāmi.
203那时,那些比丘前往世尊处,顶礼世尊后退坐一面。坐定后,他们便对世尊说:“尊者,我们在离世尊不远处,不放逸、精勤、坚定而住。正当那时,尊者,有一位婆罗门,蓄着巨大的螺髻,身披羊皮衣,因年迈而背弯如屋梁,呼吸间带着呼噜之声,拄着一根乌昙跋罗木杖朝我们走来。走近后,对我们这样说:‘诸位尊者尚且年少出家,童颜乌发,正值青春盛年,在人生初期亦未耽著欲乐。请诸位尊者享受这人间欲乐吧!莫要舍离现前可见的,而去追求需要等待的。’尊者,听他这么说了,我们便这样回答那位婆罗门:‘婆罗门,我们并非舍离现前可见的,而去追求需要等待的。婆罗门,我们恰恰是舍离了需要等待的,而去追求现前可见的。因为,婆罗门,世尊说过:欲乐是需要等待的,它苦多、恼多,其中的过患更为深重;而此法则是现前可见的、不待时的、来见即知的、导向解脱的,每一位智者都应当亲证。’尊者,我们这样说完,那位婆罗门便摇了摇头,吐了吐舌头,额上皱起了三道深纹,
Atha kho te bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘idha mayaṃ, bhante, bhagavato avidūre appamattā ātāpino pahitattā viharāma. Atha kho, bhante, aññataro brāhmaṇo mahantena jaṭaṇḍuvena ajinakkhipanivattho jiṇṇo gopānasivaṅko ghurughurupassāsī udumbaradaṇḍaṃ gahetvā yena mayaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā amhe etadavoca – ‘daharā bhavanto pabbajitā susū kāḷakesā bhadrena yobbanena samannāgatā paṭhamena vayasā anikkīḷitāvino kāmesu. Bhuñjantu bhavanto mānusake kāme. Mā sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvitthā’ti. Evaṃ vutte, mayaṃ, bhante, taṃ brāhmaṇaṃ etadavocumha – ‘na kho mayaṃ, brāhmaṇa, sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvāma. Kālikañca kho mayaṃ, brāhmaṇa, hitvā sandiṭṭhikaṃ anudhāvāma. Kālikā hi, brāhmaṇa, kāmā vuttā bhagavatā bahudukkhā bahupāyāsā, ādīnavo ettha bhiyyo. Sandiṭṭhiko ayaṃ dhammo akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Evaṃ vutte, bhante, so brāhmaṇo sīsaṃ okampetvā jivhaṃ nillāletvā tivisākhaṃ nalāṭe nalāṭikaṃ vuṭṭhāpetvā daṇḍamolubbha pakkanto’’ti.
204“比丘们,那不是婆罗门。那是魔罗波旬,他前来正是为了蒙蔽你们的双眼。”那时,世尊了知此义,即于那时,说此偈曰:
‘‘Neso, bhikkhave, brāhmaṇo. Māro eso pāpimā tumhākaṃ vicakkhukammāya āgato’’ti. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –
205已见苦及苦之因,
‘‘Yo dukkhamaddakkhi yatonidānaṃ,
206既已见到苦的根源,那众生怎会还耽著在欲乐中?
Kāmesu so jantu kathaṃ nameyya;
207了知世间中的执取即是束缚,
Upadhiṃ viditvā saṅgoti loke,
208那众生便应为断除此执取而修学。
Tasseva jantu vinayāya sikkhe’’ti.
209二、三弥提经
2. Samiddhisuttaṃ
158一时,世尊住在释迦人中的私罗瓦提。那时,具寿三弥提在世尊不远处,不放逸、精勤、意志坚定地安住。当时,具寿三弥提在独处静修时,心中生起这样的思惟:“我得此为大利,我得此为善得——我所遇见的导师是阿拉汉、正自觉者。我得此为大利,我得此为善得——我于如是善说的法、律中出家。我得此为大利,我得此为善得——我所遇见的同梵行者们具足戒行、善妙功德!”当时,魔罗波旬以心洞察了具寿三弥提心中所生之念,便来到具寿三弥提处。来后,在具寿三弥提不远处发出一阵巨大恐怖的声响,仿佛大地正在崩裂。
Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati silāvatiyaṃ. Tena kho pana samayena āyasmā samiddhi bhagavato avidūre appamatto ātāpī pahitatto viharati. Atha kho āyasmato samiddhissa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me satthā arahaṃ sammāsambuddho. Lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yvāhaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajito. Lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me sabrahmacārino sīlavanto kalyāṇadhammā’’ti. Atha kho māro pāpimā āyasmato samiddhissa cetasā cetoparivitakkamaññāya yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato samiddhissa avidūre mahantaṃ bhayabheravaṃ saddamakāsi, apissudaṃ pathavī maññe undrīyati.
211于是,具寿三弥提来至世尊之处。到已,顶礼世尊,于一面坐。于一面坐定后,具寿三弥提对世尊这样说:“尊者,我在此处,于世尊不远处,安住于不放逸、勤勉与心意坚定之中。尊者,当我独处静修时,心中生起了这样的思惟:‘这真是我的获益,这真是我的善得——我所值遇的导师是阿拉汉、正自觉者。这真是我的获益,这真是我的善得——我能在如此善说的法与律中出家。这真是我的获益,这真是我的善得——我所值遇的同梵行者们皆具足戒行与善妙功德。’尊者,恰于此时,从我不远处传来一阵巨大而可怖的声响,犹如大地正在崩裂。”
Atha kho āyasmā samiddhi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno āyasmā samiddhi bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idhāhaṃ, bhante, bhagavato avidūre appamatto ātāpī pahitatto viharāmi. Tassa mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me satthā arahaṃ sammāsambuddho. Lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yvāhaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajito. Lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me sabrahmacārino sīlavanto kalyāṇadhammā’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, avidūre mahābhayabheravasaddo ahosi, apissudaṃ pathavī maññe undrīyatī’’ti.
212“三弥提,那并非大地在崩裂。那是魔罗波旬,前来迷惑你的双眼。你去吧,三弥提,就回到那里,不放逸、精勤、坚定地安住。” “是的,世尊。”具寿三弥提应诺世尊后,从座起身,向世尊作礼,右绕后离去。第二次,具寿三弥提又在那同一处所,不放逸、精勤、坚定地安住。第二次,具寿三弥提于独处隐居时……第二次,魔罗波旬以心了知具寿三弥提心中的念头……又如同大地正在崩裂。于是,具寿三弥提以偈颂对魔罗波旬说:
‘‘Nesā, samiddhi, pathavī undrīyati. Māro eso pāpimā tuyhaṃ vicakkhukammāya āgato. Gaccha tvaṃ, samiddhi, tattheva appamatto ātāpī pahitatto viharāhī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā samiddhi bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Dutiyampi kho āyasmā samiddhi tattheva appamatto ātāpī pahitatto vihāsi. Dutiyampi kho āyasmato samiddhissa rahogatassa paṭisallīnassa…pe… dutiyampi kho māro pāpimā āyasmato samiddhissa cetasā cetoparivitakkamaññāya…pe… apissudaṃ pathavī maññe undrīyati. Atha kho āyasmā samiddhi māraṃ pāpimantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
213我由信心而出家,从在家迈向无家;
‘‘Saddhāyāhaṃ pabbajito, agārasmā anagāriyaṃ;
214我的正念与智慧已然成熟,心也善入禅定,寂静坚固;
Sati paññā ca me buddhā, cittañca susamāhitaṃ;
215任你幻化种种相,也动摇不了我。
Kāmaṃ karassu rūpāni, neva maṃ byādhayissasī’’ti.
216于是,魔罗波旬心想:“三弥提比丘认出了我。”便忧恼、沮丧,就地消失不见了。
Atha kho māro pāpimā ‘‘jānāti maṃ samiddhi bhikkhū’’ti dukkhī dummano tatthevantaradhāyīti.
3. 瞿低迦经
159如是我闻:一时,世尊住于王舍城的竹林迦兰陀迦园。在那里,世尊……如是说道——
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tatra kho bhagavā…pe… etadavoca –
219那时,具寿瞿低迦心中生起这样的念头:“我已六次从一时的心解脱退堕。不如我现在就取刀自杀吧。”魔罗波旬以心了知具寿瞿低迦心中的念头,便来到世尊处,以偈颂对世尊说:
Atha kho āyasmato godhikassa etadahosi – ‘‘yāva chaṭṭhaṃ khvāhaṃ sāmayikāya cetovimuttiyā parihīno. Yaṃnūnāhaṃ satthaṃ āhareyya’’nti. Atha kho māro pāpimā āyasmato godhikassa cetasā cetoparivitakkamaññāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
220大雄大慧,以神通与名声光耀;
‘‘Mahāvīra mahāpañña, iddhiyā yasasā jala;
221您已超越一切怨仇与畏怖,具眼者,我顶礼您的双足。
Sabbaverabhayātīta, pāde vandāmi cakkhuma.
222大雄、死魔的征服者啊,您的弟子正渴求死亡;
‘‘Sāvako te mahāvīra, maraṇaṃ maraṇābhibhū;
223“他正盼求、谋划着此事,光辉之主,请您制止他!”
Ākaṅkhati cetayati, taṃ nisedha jutindhara.
224“名闻于世间的世尊,你的弟子,喜爱你的教法,”
‘‘Kathañhi bhagavā tuyhaṃ, sāvako sāsane rato;
225心意未成就的有学,如何自断性命?
Appattamānaso sekkho, kālaṃ kayirā janesutā’’ti.
226那时,具寿瞿低迦已取刀自尽。世尊了知“此是魔罗波旬”后,便以偈颂对魔罗波旬说:
Tena kho pana samayena āyasmato godhikena satthaṃ āharitaṃ hoti. Atha kho bhagavā ‘‘māro ayaṃ pāpimā’’ iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
227智者正是如此而行:他们不贪恋生命;
‘‘Evañhi dhīrā kubbanti, nāvakaṅkhanti jīvitaṃ;
228渴爱及其根源已被连根拔除,瞿低迦已般涅槃。
Samūlaṃ taṇhamabbuyha, godhiko parinibbuto’’ti.
229那时,世尊对诸比丘说:“来吧,比丘们,我们一同前往仙人山侧的黑石处,善男子瞿低迦正是在那里执刀自尽的。”“是,世尊。”诸比丘这样回应世尊。
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘āyāma, bhikkhave, yena isigilipassaṃ kāḷasilā tenupasaṅkamissāma yattha godhikena kulaputtena satthaṃ āharita’’nti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ.
230那时,世尊与众多比丘一同前往仙人山侧的黑石。世尊远远望见尊者瞿低迦倒在床上,五蕴已散坏。其时,有一团黑烟般的暗影,正飘向东方、西方、北方、南方、上方、下方及诸中间方。
Atha kho bhagavā sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ yena isigilipassaṃ kāḷasilā tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ godhikaṃ dūratova mañcake vivattakkhandhaṃ semānaṃ . Tena kho pana samayena dhūmāyitattaṃ timirāyitattaṃ gacchateva purimaṃ disaṃ, gacchati pacchimaṃ disaṃ, gacchati uttaraṃ disaṃ, gacchati dakkhiṇaṃ disaṃ, gacchati uddhaṃ, gacchati adho, gacchati anudisaṃ.
231于是,世尊对诸比丘说:“诸比丘,你们可看见那团黑烟般的暗影,正飘向东方、西方、北方、南方、上方、下方及诸中间方吗?”“是的,世尊。”“诸比丘,那正是魔罗波旬,在搜寻善男子瞿低迦的识:‘善男子瞿低迦的识住于何处?’然而,诸比丘,善男子瞿低迦是以无所住的识般涅槃的。”其时,魔罗波旬持着贝卢瓦木黄琵琶,来到世尊处;到后,以偈颂对世尊说:
Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘passatha no tumhe, bhikkhave, etaṃ dhūmāyitattaṃ timirāyitattaṃ gacchateva purimaṃ disaṃ, gacchati pacchimaṃ disaṃ, gacchati uttaraṃ disaṃ, gacchati dakkhiṇaṃ disaṃ, gacchati uddhaṃ, gacchati adho, gacchati anudisa’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’. ‘‘Eso kho, bhikkhave, māro pāpimā godhikassa kulaputtassa viññāṇaṃ samanvesati – ‘kattha godhikassa kulaputtassa viññāṇaṃ patiṭṭhita’nti? Appatiṭṭhitena ca, bhikkhave, viññāṇena godhiko kulaputto parinibbuto’’ti. Atha kho māro pāpimā beluvapaṇḍuvīṇaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
232上方、下方与横向,四方及诸中间方,我遍寻了一切处,
‘‘Uddhaṃ adho ca tiriyaṃ, disā anudisā svahaṃ;
233我遍寻四处,却不知其踪——那位瞿低迦,究竟去了哪里?
Anvesaṃ nādhigacchāmi, godhiko so kuhiṃ gato’’ti.
234他是一位锐利而具足决意的贤者,一位恒时安住禅悦的禅修者;
‘‘Yo dhīro dhitisampanno, jhāyī jhānarato sadā;
235他日夜相继精勤修习,于命无所恋慕。
Ahorattaṃ anuyuñjaṃ, jīvitaṃ anikāmayaṃ.
236他战胜了死魔大军,不再受生于后有;
‘‘Jetvāna maccuno senaṃ, anāgantvā punabbhavaṃ;
237“连根拔除了渴爱,瞿低迦已般涅槃。”
Samūlaṃ taṇhamabbuyha, godhiko parinibbuto’’ti.
238他为忧愁所胜,琴从腋下滑落;
‘‘Tassa sokaparetassa, vīṇā kacchā abhassatha;
239那夜叉内心沮丧,便在那里消失不见。
Tato so dummano yakkho, tatthevantaradhāyathā’’ti .
七年追逐经
160如是我闻:一时,世尊初成正觉,住在优楼频螺的尼连禅河岸边,阿阇波罗榕树下。那时,世尊在深沉的黑夜中露地而坐,天空飘着微雨。这时,魔罗波旬想让世尊生起恐惧、惊怖、身毛竖立,便化作一头巨大的象王,逼近世尊。他的头大如一块巨大的皂石;牙如纯银;鼻如一根大犁柄。世尊认出了魔罗波旬,便以偈颂对他说——
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhamūle paṭhamābhisambuddho . Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṃ abbhokāse nisinno hoti, devo ca ekamekaṃ phusāyati. Atha kho māro pāpimā bhagavato bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo mahantaṃ hatthirājavaṇṇaṃ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkami. Seyyathāpi nāma mahāariṭṭhako maṇi, evamassa sīsaṃ hoti. Seyyathāpi nāma suddhaṃ rūpiyaṃ, evamassa dantā honti. Seyyathāpi nāma mahatī naṅgalīsā , evamassa soṇḍo hoti. Atha kho bhagavā ‘‘māro ayaṃ pāpimā’’ iti viditvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
242你是沉溺于忧伤,才在林中坐禅吗?
‘‘Sokāvatiṇṇo nu vanamhi jhāyasi,
243是失去了财富,还是心有所求?
Vittaṃ nu jīno uda patthayāno;
244你在村中可曾造下什么罪过?
Āguṃ nu gāmasmimakāsi kiñci,
245你为何不与人亲近?
Kasmā janena na karosi sakkhiṃ;
246你与任何人都无法亲近吗?
Sakkhī na sampajjati kenaci te’’ti.
247我已掘尽一切忧愁之根,
‘‘Sokassa mūlaṃ palikhāya sabbaṃ,
248我无过失而禅修,无忧无虑;
Anāgu jhāyāmi asocamāno;
249断除对一切‘有’的贪爱渴求后,
Chetvāna sabbaṃ bhavalobhajappaṃ,
250“我无漏而禅修,放逸者的亲属啊。”
Anāsavo jhāyāmi pamattabandhū’’ti.
251凡人们称为“这是我的”之物,以及那些声称“是我的”之人——
‘‘Yaṃ vadanti mama yidanti, ye vadanti mamanti ca;
252若你的心系著于此,沙门,你便无法从我这里解脱。
Ettha ce te mano atthi, na me samaṇa mokkhasī’’ti.
253他们称为“这是我的”之物,并非我的;那些声称“是我”之人,并非是我。
‘‘Yaṃ vadanti na taṃ mayhaṃ, ye vadanti na te ahaṃ;
254波旬,你当知晓:你连我所行的路都见不到。
Evaṃ pāpima jānāhi, na me maggampi dakkhasī’’ti.
255“若你已觉悟那安稳、通往不死的道路,”
‘‘Sace maggaṃ anubuddhaṃ, khemaṃ amatagāminaṃ;
256去吧,你独自走那条路吧,何必还要教导他人呢?
Apehi gaccha tvameveko, kimaññamanusāsasī’’ti.
257那些渡往彼岸的人,总会探问超越死亡之域;
‘‘Amaccudheyyaṃ pucchanti, ye janā pāragāmino;
258当他们问我时,我便如实解说:那真实,即是无所依着。
Tesāhaṃ puṭṭho akkhāmi, yaṃ saccaṃ taṃ nirūpadhi’’nti.
259尊者,譬如在不远的一个村落或城镇附近,有一方池塘,其中住着一只螃蟹。那时,许多男孩或女孩从那个村落或城镇出来,走向那方池塘。到达后,他们将那只螃蟹从水中捞出,放在干地上。每当那螃蟹伸出一只螯,那些男孩或女孩便用木棍或石块将其砸断、砸碎、砸毁。如是,当那只螃蟹所有的螯都被砸断、砸碎、砸毁之后,它便再也不能回到那方池塘中去了。同样地,尊者,我过去所有那些扭曲、缠绕、窜动的把戏,都已被世尊一一截断、砸碎、砸毁了。因此,尊者,我如今再也不能为寻隙挑剔而接近世尊了。”随后,魔罗波旬便在世尊面前,诵出这些厌离的偈颂——
‘‘Seyyathāpi, bhante, gāmassa vā nigamassa vā avidūre pokkharaṇī. Tatrassa kakkaṭako. Atha kho, bhante, sambahulā kumārakā vā kumārikāyo vā tamhā gāmā vā nigamā vā nikkhamitvā yena sā pokkharaṇī tenupasaṅkameyyuṃ; upasaṅkamitvā taṃ kakkaṭakaṃ udakā uddharitvā thale patiṭṭhapeyyuṃ. Yaṃ yadeva hi so, bhante, kakkaṭako aḷaṃ abhininnāmeyya taṃ tadeva te kumārakā vā kumārikāyo vā kaṭṭhena vā kathalāya vā sañchindeyyuṃ sambhañjeyyuṃ sampalibhañjeyyuṃ. Evañhi so, bhante, kakkaṭako sabbehi aḷehi sañchinnehi sambhaggehi sampalibhaggehi abhabbo taṃ pokkharaṇiṃ otarituṃ. Evameva kho, bhante, yāni kānici visūkāyikāni visevitāni vipphanditāni, sabbāni tāni bhagavatā sañchinnāni sambhaggāni sampalibhaggāni. Abhabbo dānāhaṃ, bhante, puna bhagavantaṃ upasaṅkamituṃ yadidaṃ otārāpekkho’’ti. Atha kho māro pāpimā bhagavato santike imā nibbejanīyā gāthāyo abhāsi –
260“乌鸦曾绕着一块状如脂膏的石头盘旋:”
‘‘Medavaṇṇañca pāsāṇaṃ, vāyaso anupariyagā;
261“这里也许能找到些柔软的,或许能尝到些滋味。”
Apettha muduṃ vindema, api assādanā siyā.
262在那里什么滋味也没寻到,乌鸦便飞走了。
‘‘Aladdhā tattha assādaṃ, vāyasetto apakkame;
263“犹如乌鸦啄石,心生厌离,我亦对乔达摩失望而去。”
Kākova selamāsajja, nibbijjāpema gotamā’’ti.
5. 魔女经
161那时,魔罗波旬在世尊面前诵出这些厌离偈后,便离开该处,在离世尊不远的地上结跏趺坐。他默然无语,神色懊丧,双肩低垂,低头怏怏,忧思郁结,哑口无言,持木片刮着地面。这时,渴爱、不乐与贪欲——魔罗的三个女儿,来到魔罗波旬那里,走近后以偈颂对魔罗波旬说:
Atha kho māro pāpimā bhagavato santike imā nibbejanīyā gāthāyo abhāsitvā tamhā ṭhānā apakkamma bhagavato avidūre pathaviyaṃ pallaṅkena nisīdi tuṇhībhūto maṅkubhūto pattakkhandho adhomukho pajjhāyanto appaṭibhāno kaṭṭhena bhūmiṃ vilikhanto. Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro yena māro pāpimā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā māraṃ pāpimantaṃ gāthāya ajjhabhāsiṃsu –
266“父亲,您为何闷闷不乐?您是为哪一个男人而忧愁?”
‘‘Kenāsi dummano tāta, purisaṃ kaṃ nu socasi;
267“我们将以贪欲的套索,如同捕捉林中的野象一般——”
Mayaṃ taṃ rāgapāsena, āraññamiva kuñjaraṃ;
268“绑缚之后,我们将把他带来,他定会归你支配。”
Bandhitvā ānayissāma, vasago te bhavissatī’’ti.
269世间那位阿拉汉、善逝,不为贪欲所诱;
‘‘Arahaṃ sugato loke, na rāgena suvānayo;
270他已超越魔罗的领域,故我悲伤不已。
Māradheyyaṃ atikkanto, tasmā socāmahaṃ bhusa’’nti.
271那时,魔罗的女儿——渴爱、不快与贪欲,退到一边,一同商量:“人们的意趣千差万别。我们何不各自变化出一百位未生育的少女模样?”于是,魔罗的女儿们,渴爱、不快与贪欲,各各变化出一百位未生育的少女模样后,便前往世尊处。到了之后,对世尊这样说:“沙门,我们愿侍奉在您足下。”世尊对她们毫不理睬,犹如一位在无上的依着灭尽中彻底解脱的人。
Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro ekamantaṃ apakkamma evaṃ samacintesuṃ – ‘‘uccāvacā kho purisānaṃ adhippāyā . Yaṃnūna mayaṃ ekasataṃ ekasataṃ avijātavaṇṇasataṃ abhinimmineyyāmā’’ti. Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro ekasataṃ ekasataṃ avijātavaṇṇasataṃ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘pāde te, samaṇa, paricāremā’’ti. Tampi bhagavā na manasākāsi, yathā taṃ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.
272那时,渴爱、不乐、贪欲三位魔女来到魔罗波旬面前。魔罗波旬远远望见她们走来,便以偈颂说道:
Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro yena māro pāpimā tenupasaṅkamiṃsu. Addasā kho māro pāpimā taṇhañca aratiñca ragañca māradhītaro dūratova āgacchantiyo. Disvāna gāthāhi ajjhabhāsi –
273于是,爱欲、不乐和贪欲三位魔女来到世尊那里,走近后立于一旁。站定之后,爱欲魔女便以偈颂对世尊说:
Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho taṇhā māradhītā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
274那时,渴爱、不乐、贪欲魔女共相商议:“不如我们每人变化出一百种、百种曾生育过一子的年轻妇人形貌吧。”于是,她们各自变化出百种、百种曾生育过一子的年轻妇人形貌后,来到世尊面前,对他说:“沙门,我们愿在您脚下随侍。”世尊对她们全不理睬——他已在无上依着的灭尽中究竟解脱。
Atha kho taṇhā ca…pe… yaṃnūna mayaṃ ekasataṃ ekasataṃ sakiṃ vijātavaṇṇasataṃ abhinimmineyyāmāti. Atha kho taṇhā ca…pe… sakiṃ vijātavaṇṇasataṃ abhinimminitvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘pāde te, samaṇa, paricāremā’’ti. Tampi bhagavā na manasākāsi, yathā taṃ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.
275那时,渴爱、不快与贪欲——魔罗的女儿们又一起商量:“我们何不各自变化出一百个、一百个生过两次孩子的妇人模样?”于是,她们便各自变化出一百个、一百个生过两次孩子的妇人模样,去到世尊那里。而世尊就如一位从无上的依着灭尽中彻底解脱的人,毫不动摇。接着,她们又商量:“我们何不各自变化出一百个、一百个中年妇女的模样?”于是,她们便各自变化出一百个、一百个中年妇女的模样,去到世尊那里。而世尊仍如一位从无上的依着灭尽中彻底解脱的人,毫不动摇。
Atha kho taṇhā ca…pe… yaṃnūna mayaṃ ekasataṃ ekasataṃ duvijātavaṇṇasataṃ abhinimmineyyāmāti. Atha kho taṇhā ca…pe… duvijātavaṇṇasataṃ abhinimminitvā yena bhagavā…pe… yathā taṃ anuttare upadhisaṅkhaye vimutto. Atha kho taṇhā ca…pe… majjhimitthivaṇṇasataṃ abhinimmineyyāmāti. Atha kho taṇhā ca…pe… majjhimitthivaṇṇasataṃ abhinimminitvā…pe… anuttare upadhisaṅkhaye vimutto.
276那时,渴爱、不快与贪欲——魔罗的女儿们又商量:“我们何不各自变化出一百个老年妇女的模样?”于是,她们便各自变化出一百个老年妇女的模样,去到世尊那里。但世尊仍如一位从无上的依着灭尽中彻底解脱的人,毫不动摇。接着,渴爱、不快与贪欲——魔罗的女儿们退到一旁,这样说道:“看来父亲对我们说的是真的——
Atha kho taṇhā ca…pe… mahitthivaṇṇasataṃ abhinimmineyyāmāti . Atha kho taṇhā ca…pe… mahitthivaṇṇasataṃ abhinimminitvā yena bhagavā…pe… anuttare upadhisaṅkhaye vimutto. Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro ekamantaṃ apakkamma etadavocuṃ – saccaṃ kira no pitā avoca –
277“世间中的阿拉汉、善逝者,不为贪欲所牵引;
‘‘Arahaṃ sugato loke, na rāgena suvānayo;
278他已超越魔罗的境界,为此,我陷入深深愁苦。”
Māradheyyaṃ atikkanto, tasmā socāmahaṃ bhusa’’nti.
279假若我们以这种手段攻击某个未离欲的沙门或婆罗门,他的心将会碎裂,口中将涌出热腾腾的鲜血,或者变得癫狂、心神错乱。犹如青绿的芦苇被割倒后,终将干枯、凋萎、衰败一般;他也会那样地干枯、凋萎、衰败。”
‘‘Yañhi mayaṃ samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā avītarāgaṃ iminā upakkamena upakkameyyāma hadayaṃ vāssa phaleyya, uṇhaṃ lohitaṃ vā mukhato uggaccheyya, ummādaṃ vā pāpuṇeyya cittakkhepaṃ vā. Seyyathā vā pana naḷo harito luto ussussati visussati milāyati; evameva ussusseyya visusseyya milāyeyyā’’ti.
280那时,魔王的三个女儿——渴爱、不乐与贪染,来到世尊面前,站在一旁。站在一旁后,渴爱魔女以偈颂对世尊说:
Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho taṇhā māradhītā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
281你可是被忧愁所淹没,才在林中禅修的?
‘‘Sokāvatiṇṇo nu vanamhi jhāyasi,
282你是丧失了财富,还是在希求财富?
Vittaṃ nu jīno uda patthayāno;
283莫非你在村里犯下了什么过错?
Āguṃ nu gāmasmimakāsi kiñci,
284“你为何不与众人结伴为友?”
Kasmā janena na karosi sakkhiṃ;
285“你与任何人都结不成友伴。”
Sakkhī na sampajjati kenaci te’’ti.
286“已达目标,心得寂静。”
‘‘Atthassa pattiṃ hadayassa santiṃ,
287征服了可爱悦意之相的魔军;
Jetvāna senaṃ piyasātarūpaṃ;
288我独自禅修,体证了殊胜的安乐;
Ekohaṃ jhāyaṃ sukhamanubodhiṃ,
289因此,我不与众人结为友伴。
Tasmā janena na karomi sakkhiṃ;
290我终究未能与任何人成为知心友伴。
Sakkhī na sampajjati kenaci me’’ti.
291那时,魔女‘不乐’以偈颂对世尊说:
Atha kho arati māradhītā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
292“比丘如何于此多所安住?”
‘‘Kathaṃ vihārībahulodha bhikkhu,
293他已渡过五瀑流,又在此渡第六瀑流;
Pañcoghatiṇṇo atarīdha chaṭṭhaṃ;
294他常如何修习禅那,方令欲想
Kathaṃ jhāyiṃ bahulaṃ kāmasaññā,
295被阻隔于外,无法触及他?
Paribāhirā honti aladdha yo ta’’nti.
296身得轻安,心善解脱,
‘‘Passaddhakāyo suvimuttacitto,
297不造作、具念、无住著,
Asaṅkharāno satimā anoko;
298彻知法,无寻禅定。
Aññāya dhammaṃ avitakkajhāyī,
299心不动摇,不追忆,不昏沉。
Na kuppati na sarati na thino .
300比丘常多如此安住,
‘‘Evaṃvihārībahulodha bhikkhu,
301已度五瀑流,复于此超越第六;
Pañcoghatiṇṇo atarīdha chaṭṭhaṃ;
302如是恒常修禅者,种种欲想无由系缚,
Evaṃ jhāyiṃ bahulaṃ kāmasaññā,
303“望而不及,终究不得其道。”
Paribāhirā honti aladdha yo ta’’nti.
304那时,魔女爱乐于世尊面前,以偈颂说:
Atha kho ragā māradhītā bhagavato santike gāthāya ajjhabhāsi –
305他已斩断渴爱,与众共住而游化,
‘‘Acchejja taṇhaṃ gaṇasaṅghacārī,
306众多具足信心者,必将随其而行;
Addhā carissanti bahū ca saddhā;
307这无家之人,确然将度化广大人群,
Bahuṃ vatāyaṃ janataṃ anoko,
308斩断其缚,便能超越死王,到达彼岸。
Acchejja nessati maccurājassa pāra’’nti.
309那些大雄与如来,确实依正法引导;
‘‘Nayanti ve mahāvīrā, saddhammena tathāgatā;
310当如来正以法引导时,明白事理者怎会心生嫉妒?
Dhammena nayamānānaṃ, kā usūyā vijānata’’nti.
311那时,渴爱、不乐、染着这三位魔罗之女,前往魔罗波旬那里。魔罗波旬远远望见渴爱、不乐、染着这三位魔罗之女正朝这边走来。见后,便以偈颂说道:
Atha kho taṇhā ca arati ca ragā ca māradhītaro yena māro pāpimā tenupasaṅkamiṃsu. Addasā kho māro pāpimā taṇhañca aratiñca ragañca māradhītaro dūratova āgacchantiyo. Disvāna gāthāhi ajjhabhāsi –
312你们这些愚人,想用睡莲的茎去摧破高山;
‘‘Bālā kumudanāḷehi, pabbataṃ abhimatthatha ;
313想用指甲去掘开山岳,想用牙齿去咬碎钢铁。
Giriṃ nakhena khanatha, ayo dantehi khādatha.
314就像用头顶着巨石,想在深渊中觅得立足之处;
‘‘Selaṃva sirasūhacca , pātāle gādhamesatha;
315又像以胸去撞树桩,你们只得灰心丧气地离开乔达摩。
Khāṇuṃva urasāsajja, nibbijjāpetha gotamā’’ti.
316“她们——渴爱、不乐与贪染,周身光华地来到,”
‘‘Daddallamānā āgañchuṃ, taṇhā ca aratī ragā;
317导师当下便将她们驱散,犹如狂风吹散坠地的棉絮。
Tā tattha panudī satthā, tūlaṃ bhaṭṭhaṃva māluto’’ti.
318此为摄颂:
Tassuddānaṃ –
第三品
320摄颂曰:
Tassuddānaṃ –
321“众多与三弥提,瞿低迦及七年,”
Sambahulā samiddhi ca, godhikaṃ sattavassāni;
322《女儿》经为佛陀、最胜者所开示,此即魔罗第五品。
Dhītaraṃ desitaṃ buddha, seṭṭhena imaṃ mārapañcakanti.
323魔相应终
Mārasaṃyuttaṃ samattaṃ.