← 相应部目录

SN 2 · 2. 天子相应

Tipitaka 7.0 静态阅读页 · 426 段 · 打开交互阅读器

1他们欢喜于诸根的调伏;
Indriyūpasame ratā;
22. 天子相应
2. Devaputtasaṃyuttaṃ
31. 第一品
1. Paṭhamavaggo
41. 第一迦叶经
1. Paṭhamakassapasuttaṃ
82如是我闻:有一次,世尊住在沙瓦提城的祇园给孤独园。那时,西瓦天子在深夜时分,容色光明绝伦,照亮了整个祇园,来到世尊所在的地方。到了之后,向世尊礼敬,站在一边。站在一边的西瓦天子在世尊面前说了这些偈颂:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho sivo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sivo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –
6“应当学习善说法,应当亲近沙门,
‘‘Subhāsitassa sikkhetha, samaṇūpāsanassa ca;
7独座静处,以及内心的寂止。”
Ekāsanassa ca raho, cittavūpasamassa cā’’ti.
8迦叶天子说了这番话,老师认可了。于是,迦叶天子心想:“老师认可我了。”他礼敬世尊,右绕之后,就在那里消失了。
Idamavoca kassapo devaputto; samanuñño satthā ahosi. Atha kho kassapo devaputto ‘‘samanuñño me satthā’’ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.
92. 第二迦叶经
2. Dutiyakassapasuttaṃ
83舍卫城为缘。站在一旁的迦叶天子,当着世尊的面诵出这首偈颂:
Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
11比丘应当修习禅那,心得解脱,
‘‘Bhikkhu siyā jhāyī vimuttacitto,
12如果他希望内心得到证悟;
Ākaṅkhe ce hadayassānupattiṃ;
13了知世间的生灭变化,
Lokassa ñatvā udayabbayañca,
14他心地清净,无所依著 —— 这就是他的利益所在。
Sucetaso anissito tadānisaṃso’’ti.
153. 玛嘎经
3. Māghasuttaṃ
84此事发生在舍卫城。当时,玛嘎天子在深夜时分,以殊胜的容光照亮了整座祇园,来到世尊所在之处。他走近后,向世尊行礼,然后站在一旁。站在一旁后,玛嘎天子以偈颂问世尊:
Sāvatthinidānaṃ . Atha kho māgho devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . Ekamantaṃ ṭhito kho māgho devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
17切断了什么,就能安稳地安睡?切断了什么,就不再忧愁?
‘‘Kiṃsu chetvā sukhaṃ seti, kiṃsu chetvā na socati;
18“乔达摩,你为何赞同杀害那一件事物?”
Kissassu ekadhammassa, vadhaṃ rocesi gotamā’’ti.
19“斩断愤怒便能安稳入睡,斩断愤怒便不再忧伤;
‘‘Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti, kodhaṃ chetvā na socati;
20愤怒的根是毒,顶端却甜美,它是毁灭者;
Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa vatrabhū;
21圣者们称赞这杀害,因为斩断了它,便不再忧伤。”
Vadhaṃ ariyā pasaṃsanti, tañhi chetvā na socatī’’ti.
224. 摩揭陀经
4. Māgadhasuttaṃ
85舍卫城因缘。摩揭陀天子站在一旁,以偈颂对世尊说:
Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho māgadho devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
24“世间有多少种光,凭这些光,世界得以照亮?
‘‘Kati lokasmiṃ pajjotā, yehi loko pakāsati;
25世尊啊,我们特来向您请教,我们要怎样才能认出那样的人呢?
Bhavantaṃ puṭṭhumāgamma, kathaṃ jānemu taṃ maya’’nti.
26世上有四种光明,第五种在这里是找不到的。
‘‘Cattāro loke pajjotā, pañcamettha na vijjati;
27太阳只在白天照耀,月亮在夜晚发光。
Divā tapati ādicco, rattimābhāti candimā.
28而火焰呢,无论白天黑夜,在各处都能照亮。
‘‘Atha aggi divārattiṃ, tattha tattha pakāsati;
29但正自觉者是发光者中最尊贵的,他发出的光明才是无上的光明。
Sambuddho tapataṃ seṭṭho, esā ābhā anuttarā’’ti.
305. 达玛利经
5. Dāmalisuttaṃ
86这件事发生在舍卫城。那时,在后半夜,达玛利天子以他绝妙的容色把整个祇园精舍照得通亮,然后来到世尊那里。到了之后,他向世尊行礼,站在一旁。站在一旁的达玛利天子,在世尊面前说了这首偈颂:
Sāvatthinidānaṃ. Atha kho dāmali devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dāmali devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
32婆罗门应该这样做,精勤努力而不懈怠;舍弃了一切欲乐之后,他不会再渴望再生。
‘‘Karaṇīyametaṃ brāhmaṇena, padhānaṃ akilāsunā;
33婆罗门没有什么要做的了,(世尊对达玛利说:)因为这位婆罗门已经完成了该做的事情。
Kāmānaṃ vippahānena, na tenāsīsate bhava’’nti.
34只要一个人在河流中还没找到立足处,他就会拼命地划动手脚挣扎;
‘‘Natthi kiccaṃ brāhmaṇassa (dāmalīti bhagavā),
35因为婆罗门已作所作。
Katakicco hi brāhmaṇo.
36「只要在诸河流中未得浅处,
‘‘Yāva na gādhaṃ labhati nadīsu,
37众生以一切肢体努力;
Āyūhati sabbagattebhi jantu;
38一个人站上了坚实的地面,
Gādhañca laddhāna thale ṭhito yo,
39他就不再奋力划水了,因为他已经到达彼岸。
Nāyūhatī pāragato hi sova .
40达玛利,这个比喻用来说明婆罗门,
‘‘Esūpamā dāmali brāhmaṇassa,
41说明那位漏尽、善巧、禅修的人;
Khīṇāsavassa nipakassa jhāyino;
42他到达了出生与死亡轮回的终点,
Pappuyya jātimaraṇassa antaṃ,
43他就不再奋力划水了,因为他已经到达彼岸。
Nāyūhatī pāragato hi so’’ti .
446. 咖玛达经
6. Kāmadasuttaṃ
87舍卫城因缘。咖玛达天子站在一旁,对世尊这样说:“世尊,真难做啊!世尊,实在太难做了!”
Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhito kho kāmado devaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dukkaraṃ bhagavā, sudukkaraṃ bhagavā’’ti.
46“那些有学之人,(咖玛达啊!”世尊说)“以戒安定自心,他们确实做着这难做之事;对于出家为无家者的坚定之人,那知足确是带来快乐的。”
‘‘Dukkaraṃ vāpi karonti (kāmadāti bhagavā),
47有学者以戒等持;
Sekhā sīlasamāhitā;
48「有学者,具戒、具定;
Sekhā sīlasamāhitā;
49「对已达稳固的出家者,
Ṭhitattā anagāriyupetassa,
50知足带来安乐。」
Tuṭṭhi hoti sukhāvahā’’ti.
51“世尊,这知足也真是难以获得啊!”
‘‘Dullabhā bhagavā yadidaṃ tuṭṭhī’’ti.
52“难得到的他们也能得到,(咖玛达!这是世尊说的)
‘‘Dullabhaṃ vāpi labhanti (kāmadāti bhagavā),
53那些乐于心的寂止的人;
Cittavūpasame ratā;
54乐于心的寂止;
Cittavūpasame ratā;
55他们日夜都
Yesaṃ divā ca ratto ca,
56对修习乐在其中的心。”
Bhāvanāya rato mano’’ti.
57“世尊!这心真的很难调伏啊!”
‘‘Dussamādahaṃ bhagavā yadidaṃ citta’’nti.
58“难调伏的,他们也能调伏,(咖玛达!这是世尊说的)
‘‘Dussamādahaṃ vāpi samādahanti (kāmadāti bhagavā),
59乐于诸根的寂静;
Indriyūpasame ratā;
60他们撕破死王的网后,
Te chetvā maccuno jālaṃ,
61圣者们走向所求之处,咖玛达。”
Ariyā gacchanti kāmadā’’ti.
62“世尊,这条路难走、崎岖不平。”
‘‘Duggamo bhagavā visamo maggo’’ti.
63“路虽难走、纵使崎岖,圣者们依然前行,咖玛达;
‘‘Duggame visame vāpi, ariyā gacchanti kāmada;
64非圣者在崎岖的路上,头朝下地栽落;
Anariyā visame magge, papatanti avaṃsirā;
65诸圣者的道路是平坦的,因为圣者们即使在崎岖中也平坦。
Ariyānaṃ samo maggo, ariyā hi visame samā’’ti.
667. 般遮腊旃达经
7. Pañcālacaṇḍasuttaṃ
88在舍卫城。站在一边的般遮腊旃达天子在世尊面前说了这首偈颂:
Sāvatthinidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhito kho pañcālacaṇḍo devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
68“在拥挤中确实找到了空间,那位智慧广大的,
‘‘Sambādhe vata okāsaṃ, avindi bhūrimedhaso;
69那位觉者,证悟了禅那,如犀牛般独处的牟尼。”
Yo jhānamabujjhi buddho, paṭilīnanisabho munī’’ti.
70“即使在拥挤中也能找到” (般遮腊旃达,世尊说),
‘‘Sambādhe vāpi vindanti (pañcālacaṇḍāti bhagavā),
71导向涅槃的法;
Dhammaṃ nibbānapattiyā;
72那些已获得念的人,他们已正确地善入定。
Ye satiṃ paccalatthaṃsu,
73舍卫城因缘。那时,前教派创立者达亚那天子,在殊胜的夜晚,以殊胜的容色遍照整个祇园,来到世尊所在之处。到了之后,礼敬世尊,站在一旁。站在一旁的达亚那天子,在世尊面前说出这些偈颂:
Sammā te susamāhitā’’ti.
748. 达亚那经
8. Tāyanasuttaṃ
89舍卫城因缘。尔时,天子达亚那,前世的外道导师,于夜已深时,以殊胜的容色照亮整个祇园后,来到世尊处;来到后,礼敬世尊,站立于一旁。站立于一旁的天子达亚那在世尊面前说了这些偈颂——
Sāvatthinidānaṃ. Atha kho tāyano devaputto purāṇatitthakaro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho tāyano devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –
76“奋力精进,切断那流,婆罗门,驱散诸欲;
‘‘Chinda sotaṃ parakkamma, kāme panuda brāhmaṇa;
77不弃舍诸欲的牟尼,是无法达到专一的。
Nappahāya munī kāme, nekattamupapajjati.
78“该做的事,就要坚决地去做,带着强大的精进去奋力完成;
‘‘Kayirā ce kayirāthenaṃ, daḷhamenaṃ parakkame;
79松懈的游方者,只会扬起更多尘垢。
Sithilo hi paribbājo, bhiyyo ākirate rajaṃ.
80恶事没做反倒更好,做了恶事后才会悔恨烤炙;
‘‘Akataṃ dukkaṭaṃ seyyo, pacchā tapati dukkaṭaṃ;
81善事做了才更好,做了之后不会后悔。
Katañca sukataṃ seyyo, yaṃ katvā nānutappati.
82就像茅草握得不好,反而割伤自己的手;
‘‘Kuso yathā duggahito, hatthamevānukantati;
83沙门行持得不好,也会把自己拖进地狱。
Sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ, nirayāyūpakaḍḍhati.
84任何松懈的行为,还有那些被染污的誓戒,
‘‘Yaṃ kiñci sithilaṃ kammaṃ, saṃkiliṭṭhañca yaṃ vataṃ;
85行为摇摆不定、充满欺诳的梵行,那不会有大果报。
Saṅkassaraṃ brahmacariyaṃ, na taṃ hoti mahapphala’’nti.
86这是达亚那天子所说。说完后,他向世尊礼敬、右绕,就在那里消失了。
Idamavoca tāyano devaputto; idaṃ vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.
87那时,过了那夜之后,世尊对比丘们说:“比丘们,昨夜有一位名叫达亚那的天子,他前世曾是外道的导师,在深夜时分,以极其殊胜的容色照亮整座祇园,来到我这里。他走过来,向我礼敬后,站在一旁。比丘们,达亚那天子站在一旁时,在我面前诵出了这些偈颂——
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ tāyano nāma devaputto purāṇatitthakaro abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, tāyano devaputto mama santike imā gāthāyo abhāsi –
88牟尼不舍弃诸欲,便不会获得心一境性。
‘‘Chinda sotaṃ parakkamma, kāme panuda brāhmaṇa;
89若是该做,就应去做,应以坚固的精勤去行作;
Nappahāya munī kāme, nekattamupapajjati.
90若应作者应作此,应坚固地努力此;
‘‘Kayirā ce kayirāthenaṃ, daḷhamenaṃ parakkame;
91松懈的游方者,只会扬起更多的尘垢。
Sithilo hi paribbājo, bhiyyo ākirate rajaṃ.
92做了坏事没做更好,因为坏事事后会烧灼内心;做了好事并且做得很好更好,因为做了之后不会后悔。
‘‘Akataṃ dukkaṭaṃ seyyo, pacchā tapati dukkaṭaṃ;
93已做且做好的更好;做了之后不会后悔。
Katañca sukataṃ seyyo, yaṃ katvā nānutappati.
94任何松垮垮的行为,以及任何被污染的梵行,
‘‘Kuso yathā duggahito, hatthamevānukantati;
95错误执取的沙门行,会拖向地狱。
Sāmaññaṃ dupparāmaṭṭhaṃ, nirayāyūpakaḍḍhati.
96无论任何松懈的业,以及任何杂染的戒行;
‘‘Yaṃ kiñci sithilaṃ kammaṃ, saṃkiliṭṭhañca yaṃ vataṃ;
97那种摇摆不定的梵行,是不会有广大果报的。
Saṅkassaraṃ brahmacariyaṃ, na taṃ hoti mahapphala’’nti.
98比丘们,这就是达亚那天子所说的话。说完这些话后,他向我礼敬,右绕之后,就在那里消失了。比丘们,你们要学习达亚那的偈颂;比丘们,你们要掌握达亚那的偈颂;比丘们,你们要记住达亚那的偈颂。比丘们,达亚那的这些偈颂是跟利益相应、是梵行的基础的。
‘‘Idamavoca, bhikkhave, tāyano devaputto, idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi. Uggaṇhātha, bhikkhave, tāyanagāthā; pariyāpuṇātha, bhikkhave, tāyanagāthā; dhāretha, bhikkhave, tāyanagāthā. Atthasaṃhitā, bhikkhave, tāyanagāthā ādibrahmacariyikā’’ti.
999. 月天子经
9. Candimasuttaṃ
90这件事发生在沙瓦提城。那时,月亮天子被阿修罗王罗睺抓住了。当时,月亮天子忆念着世尊,就在那一刻,说出了这样一首偈颂:
Sāvatthinidānaṃ . Tena kho pana samayena candimā devaputto rāhunā asurindena gahito hoti. Atha kho candimā devaputto bhagavantaṃ anussaramāno tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –
101'向您致敬,佛陀、英雄!您在一切处都彻底解脱;
‘‘Namo te buddha vīratthu, vippamuttosi sabbadhi;
102我陷入了困境,请您做我的救护。'
Sambādhapaṭipannosmi, tassa me saraṇaṃ bhavā’’ti.
103于是,世尊以月亮天子为缘,用偈颂对阿修罗王罗睺说道:
Atha kho bhagavā candimaṃ devaputtaṃ ārabbha rāhuṃ asurindaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
104“月天子已归依如来、阿拉汉。罗睺,放了月天子吧,佛陀们悲悯世间。”
‘‘Tathāgataṃ arahantaṃ, candimā saraṇaṃ gato;
105那时,阿修罗王罗睺释放了月天子,然后急忙赶去韦巴吉帝阿修罗王那里。到了之后,他惊恐不安,汗毛竖立,站在一旁。韦巴吉帝阿修罗王对站在一旁的罗睺以偈颂问道:
Rāhu candaṃ pamuñcassu, buddhā lokānukampakā’’ti.
106“罗睺,你为什么慌慌张张地放了月天子,这副惊恐的样子跑过来,为什么像个受惊的人一样站在那里呢?”
Atha kho rāhu asurindo candimaṃ devaputtaṃ muñcitvā taramānarūpo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā saṃviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho rāhuṃ asurindaṃ vepacitti asurindo gāthāya ajjhabhāsi –
107(罗睺回答说:)“我的头会裂成七瓣,活着也不得安稳,”
‘‘Kiṃ nu santaramānova, rāhu candaṃ pamuñcasi;
108你惊恐不安地来到这儿,为什么站着像吓坏了?
Saṃviggarūpo āgamma, kiṃ nu bhītova tiṭṭhasī’’ti.
109我的头会裂成七瓣,活着也不得安乐,
‘‘Sattadhā me phale muddhā, jīvanto na sukhaṃ labhe;
110'我已被佛陀的偈颂所称赞,日天子将不会得到解脱。'
Buddhagāthābhigītomhi, no ce muñceyya candima’’nti.
11110. 日经
10. Sūriyasuttaṃ
91此事发生在沙瓦提城。那时,日天子被阿修罗王罗睺抓住了。当时,日天子忆念着世尊,说了这首偈颂:
Sāvatthinidānaṃ. Tena kho pana samayena sūriyo devaputto rāhunā asurindena gahito hoti. Atha kho sūriyo devaputto bhagavantaṃ anussaramāno tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –
113佛陀啊,英雄!我向您致敬,您已从一切处获得解脱;
‘‘Namo te buddha vīratthu, vippamuttosi sabbadhi;
114我正被困在逼仄的险境中,请您成为我的归依处。
Sambādhapaṭipannosmi, tassa me saraṇaṃ bhavā’’ti.
115于是,世尊针对日天子这件事,用偈颂对阿修罗王罗睺说道:
Atha kho bhagavā sūriyaṃ devaputtaṃ ārabbha rāhuṃ asurindaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
116'日天子已归依了如来、阿拉汉;
‘‘Tathāgataṃ arahantaṃ, sūriyo saraṇaṃ gato;
117罗睺,放了太阳吧,诸佛是怜悯世间的。
Rāhu sūriyaṃ pamuñcassu, buddhā lokānukampakā.
118那位在黑暗中、在幽暗里带来光明的,
‘‘Yo andhakāre tamasi pabhaṅkaro,
119威光赫奕、圆轮炽盛、具大威力的太阳神,
Verocano maṇḍalī uggatejo;
120罗睺,别在空中吞下这巡游天际者,
Mā rāhu gilī caramantalikkhe,
121罗睺,放了我的族类——放了太阳吧。
Pajaṃ mamaṃ rāhu pamuñca sūriya’’nti.
122于是,阿修罗王罗睺放开了日天子后,慌慌张张地赶到阿修罗王韦波吉底那里。到了之后,他惊恐不安、汗毛直竖,站在一旁。阿修罗王韦波吉底见阿修罗王罗睺站在一旁,便以偈颂对他说:
Atha kho rāhu asurindo sūriyaṃ devaputtaṃ muñcitvā taramānarūpo yena vepacitti asurindo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā saṃviggo lomahaṭṭhajāto ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho rāhuṃ asurindaṃ vepacitti asurindo gāthāya ajjhabhāsi –
123你为什么这么匆忙地放开了太阳,罗睺?
‘‘Kiṃ nu santaramānova, rāhu sūriyaṃ pamuñcasi;
124你惊恐地来到,为何你恐惧地站立?」
Saṃviggarūpo āgamma, kiṃ nu bhītova tiṭṭhasī’’ti.
125「愿我的头裂成七片,活着不得安乐;
‘‘Sattadhā me phale muddhā, jīvanto na sukhaṃ labhe;
126我被佛陀的偈颂镇住了,如果不释放太阳的话。
Buddhagāthābhigītomhi, no ce muñceyya sūriya’’nti.
127其摄颂:
Tassuddānaṃ –
128第一品
Paṭhamo vaggo.
129其摘要——
Tassuddānaṃ –
130两个迦叶、玛嘎、摩揭陀、达玛利、咖玛达
Dve kassapā ca māgho ca, māgadho dāmali kāmado;
131般遮罗旃陀罗天子、达亚那天子,加上月天子和日天子,这四位是一组。
Pañcālacaṇḍo tāyano, candimasūriyena te dasāti.
132第二品 给孤独品
2. Anāthapiṇḍikavaggo
133月天子经
1. Candimasasuttaṃ
92这事发生在舍卫城。那时,月天子在夜色将尽时,以极其殊胜的容光,将整个祇园照耀得通亮,然后来拜访世尊。到了之后,他向世尊敬礼,站在一旁。站在一旁的月天子,在世尊面前说了这首偈颂:
Sāvatthinidānaṃ . Atha kho candimaso devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi . Ekamantaṃ ṭhito kho candimaso devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
135他们必将平安地抵达,如同在浅滩上安然走过的鹿;
‘‘Te hi sotthiṃ gamissanti, kacche vāmakase magā;
136证得诸禅那,成为专一、细心、具念者。
Jhānāni upasampajja, ekodi nipakā satā’’ti.
137他们必将抵达彼岸,如同鱼挣脱了罗网;
‘‘Te hi pāraṃ gamissanti, chetvā jālaṃva ambujo;
138成就了禅那,保持不放逸,战胜了染着。
Jhānāni upasampajja, appamattā raṇañjahā’’ti.
1392. 韦度经
2. Veṇḍusuttaṃ
93站在一旁的韦度天子,在世尊面前诵出了这首偈颂——
Ekamantaṃ ṭhito kho veṇḍu devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
141那些人确实过得快乐啊,亲近了善逝;
‘‘Sukhitāva te manujā, sugataṃ payirupāsiya;
142在乔达摩的教导中努力精进,他们不放逸地修习着。
Yuñjaṃ gotamasāsane, appamattā nu sikkhare’’ti.
143那些在这位宣说者(指佛陀)宣讲的教诲中,
‘‘Ye me pavutte siṭṭhipade (veṇḍūti bhagavā),
144跟随修学并修习禅那的人;
Anusikkhanti jhāyino;
145那些时常不放逸的人,就不会落入死亡的掌控。
Kāle te appamajjantā,
146如是我闻:有一次,世尊住在王舍城的竹林,也就是喂栗鼠的地方。那时,长指天子在深夜里,容光焕发,把整片竹林都照亮了,然后他来到世尊那里。到了之后,他向世尊行礼,站在一旁。站在一旁后,长指天子在世尊面前说了这首偈颂:
Na maccuvasagā siyu’’nti.
1473. 长指经
3. Dīghalaṭṭhisuttaṃ
94如是我闻:有一次,世尊住在王舍城的竹林栗鼠饲养园。那时,在深夜时分,众多不同外道的弟子天子——阿萨摩、萨诃离、尼柯、阿拘吒伽、维伽跋离和摩那婆伽弥耶——容貌殊胜,照亮了整个竹林,前往世尊那里。到了以后,向世尊礼敬,然后站在一旁。站在一旁的阿萨摩天子,针对圆满迦叶,在世尊面前说了这首偈颂:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho sambahulā nānātitthiyasāvakā devaputtā asamo ca sahali ca nīko ca ākoṭako ca vegabbhari ca māṇavagāmiyo ca abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhito kho asamo devaputto pūraṇaṃ kassapaṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
149比丘应是禅修者,心已解脱,
‘‘Bhikkhu siyā jhāyī vimuttacitto,
150如果他希求心的成就,
Ākaṅkhe ce hadayassānupattiṃ;
151那他就是具足清净、无执取的寂静者。
Lokassa ñatvā udayabbayañca,
152善心、不依赖,这就是他的利益。
Sucetaso anissito tadānisaṃso’’ti.
1534. 难达那经
4. Nandanasuttaṃ
95难达那天子站在一旁,用偈颂对世尊说:
Ekamantaṃ ṭhito kho nandano devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
155乔达摩,智慧广大者,我向您请教,
‘‘Pucchāmi taṃ gotama bhūripañña,
156世尊的智见没有障碍;
Anāvaṭaṃ bhagavato ñāṇadassanaṃ;
157他们说,什么样的人是具戒者?
Kathaṃvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti,
158他们说,什么样的人是具慧者?
Kathaṃvidhaṃ paññavantaṃ vadanti;
159怎样的人能超越苦而生活,
Kathaṃvidho dukkhamaticca iriyati,
160怎样的人被天神们供养?
Kathaṃvidhaṃ devatā pūjayantī’’ti.
161那持戒者、有慧者、已修习自身者,
‘‘Yo sīlavā paññavā bhāvitatto,
162入定者、喜爱禅那者、具足正念者;
Samāhito jhānarato satīmā;
163一切忧愁都已消散、已被舍断,
Sabbassa sokā vigatā pahīnā,
164是漏尽者、持最后身者。
Khīṇāsavo antimadehadhārī.
165人们说:这样的人是具戒者,
‘‘Tathāvidhaṃ sīlavantaṃ vadanti,
166人们说:这样的人是具慧者;
Tathāvidhaṃ paññavantaṃ vadanti;
167这样的人超越痛苦而处世,
Tathāvidho dukkhamaticca iriyati,
168天神们崇敬这样的人。
Tathāvidhaṃ devatā pūjayantī’’ti.
1695. 旃檀经
5. Candanasuttaṃ
96站在一旁,旃檀天子以偈颂向世尊发问:
Ekamantaṃ ṭhito kho candano devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
171如何才能渡过瀑流,日夜都不懈不倦?
‘‘Kathaṃsu tarati oghaṃ, rattindivamatandito;
172“在没有依靠、没有凭借的深水处,谁不会沉没?”
Appatiṭṭhe anālambe, ko gambhīre na sīdatī’’ti.
173“始终具足戒行,拥有智慧,心善于入定;
‘‘Sabbadā sīlasampanno, paññavā susamāhito;
174精进勤奋,志向坚定,能渡过那很难渡过的瀑流。
Āraddhavīriyo pahitatto, oghaṃ tarati duttaraṃ.
175“远离了对欲想的贪著,超越了色界的结缚;
‘‘Virato kāmasaññāya, rūpasaṃyojanātigo;
176已断尽那些喜爱与贪染,这样的人才不会在深水处沉没。”
Nandīrāgaparikkhīṇo, so gambhīre na sīdatī’’ti.
1776. 瓦苏达答经
6. Vāsudattasuttaṃ
97瓦苏达答天子站在一旁,在世尊面前说了这首偈颂——
Ekamantaṃ ṭhito kho vāsudatto devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
179就像被利剑顶着,又像头顶在燃烧,
‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;
180为了断除欲贪,比丘应具正念地游方。
Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti.
181就像被利剑顶着,又像头顶在燃烧,
‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;
182为了断除有身见,比丘应具正念地游方。
Sakkāyadiṭṭhippahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti.
1837. 苏巴拉马经
7. Subrahmasuttaṃ
98苏巴拉马天子站在一旁,用偈颂对世尊说:
Ekamantaṃ ṭhito kho subrahmā devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
185这颗心永远惊恐不安,这个意永远惶惶不定,
‘‘Niccaṃ utrastamidaṃ cittaṃ, niccaṃ ubbiggamidaṃ mano;
186在那些还未到来的困难里,以及那些已经出现的困难中——
Anuppannesu kicchesu , atho uppatitesu ca;
187如果那里确实有无所畏惧,就请您在被问到时,把它告诉我吧。”
Sace atthi anutrastaṃ, taṃ me akkhāhi pucchito’’ti.
188“除了通过觉支和苦行,除了通过守护诸根,
‘‘Nāññatra bojjhā tapasā , nāññatrindriyasaṃvarā;
189除了通过舍离一切,我看不到众生的安稳。”
Nāññatra sabbanissaggā, sotthiṃ passāmi pāṇina’’nti.
190他说了这些……就在那里隐没不见了。
‘‘Idamavoca…pe… tatthevantaradhāyī’’ti.
1918. 咖古达经
8. Kakudhasuttaṃ
99如是我闻:有一次,世尊住在萨给德的安阇那林里的鹿野苑。那时,在深夜已过得差不多时,咖古达天子全身散发殊胜的光彩,照亮了整个安阇那林,前往世尊那里。到了之后,他礼敬世尊,站在一旁。站在一旁后,咖古达天子对世尊这样说:“沙门,你喜悦吗?”“朋友,你得到了什么呢?”“那么,沙门,你忧愁吗?”“朋友,你失去了什么呢?”“那么,沙门,你既不喜悦也不忧愁吗?”“正是这样,朋友。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sākete viharati añjanavane migadāye. Atha kho kakudho devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ añjanavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kakudho devaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nandasi, samaṇā’’ti? ‘‘Kiṃ laddhā, āvuso’’ti? ‘‘Tena hi, samaṇa, socasī’’ti? ‘‘Kiṃ jīyittha, āvuso’’ti? ‘‘Tena hi, samaṇa, neva nandasi na ca socasī’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti.
193“比丘,你真是无垢者吗?你心里真的没有喜悦了吗?你独自一人坐着的时候,不乐的感觉不会侵袭你吗?”
‘‘Kacci tvaṃ anagho bhikkhu, kacci nandī na vijjati;
194“亚卡,我确实是位无垢者,心里也没有了喜悦。而且,即使我独自坐着,不乐的感觉也不会侵袭我。”
Kacci taṃ ekamāsīnaṃ, aratī nābhikīratī’’ti.
195“比丘,你是怎么成为无垢者的?你是怎么做到没有喜悦的?你独自一人坐着的时候,是怎么让不乐感无法侵袭你的?”
‘‘Anagho ve ahaṃ yakkha, atho nandī na vijjati;
196而且独自而坐的我,不乐不侵袭。」
Atho maṃ ekamāsīnaṃ, aratī nābhikīratī’’ti.
197「比丘,你如何无恼?如何没有喜?」
‘‘Kathaṃ tvaṃ anagho bhikkhu, kathaṃ nandī na vijjati;
198「如何独自而坐,不乐不侵袭你?」
Kathaṃ taṃ ekamāsīnaṃ, aratī nābhikīratī’’ti.
199对于生起苦的人,有欢喜;对于生起欢喜的人,有苦。
‘‘Aghajātassa ve nandī, nandījātassa ve aghaṃ;
200不欢喜的比丘,就没有苦。朋友,你应当这样知道。
Anandī anagho bhikkhu, evaṃ jānāhi āvuso’’ti.
201长久以来我终于见到了,究竟涅槃的婆罗门——
‘‘Cirassaṃ vata passāmi, brāhmaṇaṃ parinibbutaṃ;
202那无欢喜、无苦的比丘,已渡过世间的一切贪著。
Anandiṃ anaghaṃ bhikkhuṃ, tiṇṇaṃ loke visattika’’nti.
2039. 伍答拉经
9. Uttarasuttaṃ
100王舍城因缘。伍答拉天子在一旁站好后,在世尊面前说出这偈颂:
Rājagahanidānaṃ . Ekamantaṃ ṭhito kho uttaro devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
205生命正被带走,寿命短少,
‘‘Upanīyati jīvitamappamāyu,
206对于被衰老逼近的人,没有任何庇护可寻;
Jarūpanītassa na santi tāṇā;
207当如此审视这死亡之中的怖畏,
Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,
208你们应当去做那些能带来安乐的福德之事。
Puññāni kayirātha sukhāvahānī’’ti.
209生命被不断地带走,寿命实在短少;
‘‘Upanīyati jīvitamappamāyu,
210对于被衰老逼近的人,没有任何庇护可寻;
Jarūpanītassa na santi tāṇā;
211看到这死亡的恐惧,
Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,
212应当舍弃世间利养,做个期待寂静的人。
Lokāmisaṃ pajahe santipekkho’’ti.
21310. 给孤独经
10. Anāthapiṇḍikasuttaṃ
101站在一旁的给孤独天子,在佛陀面前说了这些偈颂:
Ekamantaṃ ṭhito kho anāthapiṇḍiko devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –
215正是这著名的祇园,仙人僧团常来住;
‘‘Idañhi taṃ jetavanaṃ, isisaṅghanisevitaṃ;
216法王曾经在此居,我今见之心欢喜。
Āvutthaṃ dhammarājena, pītisañjananaṃ mama.
217业与明与正法,戒与最上活命;
‘‘Kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitamuttamaṃ;
218众生由此得清净,不因出身或财富。
Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā.
219因此有智慧的人,看见了自身利益;
‘‘Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;
220当如理善察正法,如此便得清净。
Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.
221“就像舍利弗那样,以智慧、戒行与寂静,即使是已到达彼岸的比丘,这也正是他的最高成就。”
‘‘Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca;
222“诸比丘,那位天子这样说了。说完之后,他向我顶礼,做了右绕,就在那里消失了。”
Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’’ti.
223给孤独天子说了这番话。说完之后,他向世尊礼敬,右绕三匝,就在那里消失不见了。
Idamavoca anāthapiṇḍiko devaputto. Idaṃ vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti.
224那时,世尊等那个夜晚过去后,跟比丘们说:“比丘们,昨天深夜,有一位天神,在夜色将尽时,带着极其庄严的相貌,把整座祇园照亮了,他来到我这里。走近后,向我礼敬,然后站在一旁。比丘们,那位天神站在一旁后,就在我面前诵出了这些偈颂——
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, so devaputto mama santike imā gāthāyo abhāsi –
225就是这座祇园,被圣者们组成的僧团所亲近、所依止;
‘‘Idañhi taṃ jetavanaṃ, isisaṅghanisevitaṃ;
226法王曾在此居住,它带给我源源不断的喜悦。
Āvutthaṃ dhammarājena, pītisañjananaṃ mama.
227业和明,还有法和戒,以及最崇高的生活方式——
‘‘Kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitamuttamaṃ;
228众生是因为这些而得以净化,而不是因为出身或财富。
Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā.
229所以,一个聪明人,看清了对自己真正有益的事,
‘‘Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;
230就应该如理地审察法,这样在法上就能得到净化。
Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.
231就像舍利弗那样,用智慧,用戒行,用内心的寂静,
‘‘Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca;
232哪怕是一位已经到达彼岸的比丘,这些也会是他的最高境界。
Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’’ti.
233这样说后,具寿阿难对世尊这样说:“大德,莫非那位天子就是给孤独长者吧?给孤独居士对舍利弗尊者一向有深厚的净信。” “很好,很好,阿难,正如你所推想的那样,阿难,那确实就是给孤独天子。”
‘‘Idamavoca, bhikkhave, so devaputto. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī’’ti.
234如是说已,具寿阿难对世尊如此说:「尊者,于此,比丘如此行道:『愿无彼,愿无我所;将不有,将不有我所;凡所有的、所成的——我舍断它。』如此获得舍。尊者,彼比丘会般涅槃,还是不会般涅槃?」「阿难,于此,某位比丘会般涅槃,某位比丘不会般涅槃。」「尊者,什么因、什么缘,以致于此某位比丘会般涅槃,某位比丘不会般涅槃?」「阿难,于此,比丘如此行道:『愿无彼,愿无我所;将不有,将不有我所;凡所有的、所成的——我舍断它。』如此获得舍。他欢喜彼舍、欢迎、住于执着。当他欢喜彼舍、欢迎、住于执着时,识依止于彼、执取于彼。阿难,有取的比丘不般涅槃。」「尊者,那么,彼比丘执取时执取于何处?」「阿难,非想非非想处。」「尊者,彼比丘执取时,执取于最上的取!」「阿难,彼比丘执取时,确实执取于最上的取。阿难,这确实是最上的取,即:非想非非想处。」
Evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘so hi nūna, bhante, anāthapiṇḍiko devaputto bhavissati. Anāthapiṇḍiko gahapati āyasmante sāriputte abhippasanno ahosī’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, ānanda, yāvatakaṃ kho, ānanda, takkāya pattabbaṃ anuppattaṃ taṃ tayā. Anāthapiṇḍiko hi so, ānanda, devaputto’’ti.
235月天子、韦度天子、长指天子、难达那天子;
Tassuddānaṃ –
236给孤独品第二
Anāthapiṇḍikavaggo dutiyo.
237其摄颂——
Tassuddānaṃ –
238旃檀摩与韦奴,长爪与难达,
Candimaso ca veṇḍu ca, dīghalaṭṭhi ca nandano;
239旃檀天子、瓦苏达答天子,苏巴拉马天子与咖古达天子;
Candano vāsudatto ca, subrahmā kakudhena ca;
240伍答拉天子被称为第九位,第十位是给孤独天子。
Uttaro navamo vutto, dasamo anāthapiṇḍikoti.
241种种外道品
3. Nānātitthiyavaggo
2421. 西瓦经
1. Sivasuttaṃ
102如是我闻:有一次,世尊住在舍卫城祇陀林给孤独园。那时候,迦叶天子在深夜时分,以极其殊胜的容光照亮了整座祇陀林,来到世尊那里。到了之后,向世尊礼敬,然后站在一旁。站在一旁的迦叶天子对世尊这样说:“世尊揭示了比丘,却没有给比丘教导。” “那么,迦叶,你就谈谈这个吧。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho kassapo devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhikkhuṃ bhagavā pakāsesi, no ca bhikkhuno anusāsa’’nti. ‘‘Tena hi kassapa, taññevettha paṭibhātū’’ti.
244只与善人亲近交往,只与善人建立友谊; 领会了善人们的正法,智慧便不从他处获得。
‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
245了知善人的正法,会变得更好,不会变差。”
Sataṃ saddhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo.
246只与善人亲近交往,只与善人建立友谊; 领会了善人们的正法,在亲族之中闪耀光辉。
‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
247只与善人亲近交往,只与善人建立友谊; 领会了善人们的正法,身处忧愁之中也不会忧愁。
Sataṃ saddhammamaññāya, paññā labbhati nāññato.
248“只应与善人结交,应与善人作亲近;
‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
249了知善人的正法,在忧愁中不忧愁。」
Sataṃ saddhammamaññāya, sokamajjhe na socati.
250只与善士们交往,和善士们建立亲近的关系;
‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
251了知善人的正法,在亲族中闪耀。
Sataṃ saddhammamaññāya, ñātimajjhe virocati.
252只与善士们交往,和善士们建立亲近的关系;
‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
253了知善士的正法之后,众生会走向善趣。
Sataṃ saddhammamaññāya, sattā gacchanti suggatiṃ.
254只与善士们交往,和善士们建立亲近的关系;
‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
255了知善士的正法之后,众生便恒常地安住。
Sataṃ saddhammamaññāya, sattā tiṭṭhanti sātata’’nti.
256那时,世尊以偈颂回答希瓦天子:
Atha kho bhagavā sivaṃ devaputtaṃ gāthāya paccabhāsi –
257「应与善人交往,应与善人建立友谊;
‘‘Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;
258了知了善逝的正法,就能从一切苦中解脱。
Sataṃ saddhammamaññāya, sabbadukkhā pamuccatī’’ti.
2592. 谶摩经
2. Khemasuttaṃ
103那时,安稳天子站在一旁,在世尊面前说了这些偈颂——
Ekamantaṃ ṭhito kho khemo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –
261愚痴无智慧的人们,就像与自己为敌一样行事。
‘‘Caranti bālā dummedhā, amitteneva attanā;
262他们造作恶业,那会带来痛苦的果报。
Karontā pāpakaṃ kammaṃ, yaṃ hoti kaṭukapphalaṃ.
263做了之后会后悔的事,并不是善业。
‘‘Na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu, yaṃ katvā anutappati;
264他泪流满面,哭泣着承受那个果报。
Yassa assumukho rodaṃ, vipākaṃ paṭisevati.
265做了之后不会后悔的那样的业,做了才是好的;
‘‘Tañca kammaṃ kataṃ sādhu, yaṃ katvā nānutappati;
266他满意、喜悦地体验着它的果报。
Yassa patīto sumano, vipākaṃ paṭisevati.
267知道对自己有利益的事,就该提前去做;
‘‘Paṭikacceva taṃ kayirā, yaṃ jaññā hitamattano;
268智者不会像赶车人那样盘算着去努力。
Na sākaṭikacintāya, mantā dhīro parakkame.
269就像赶车人舍弃了平坦的大道,
‘‘Yathā sākaṭiko maṭṭhaṃ , samaṃ hitvā mahāpathaṃ;
270走上那条崎岖不平的路,车轴断了便在那儿发愁一样。
Visamaṃ maggamāruyha, akkhacchinnova jhāyati.
271’有人这样背离正法,却去追随非法, 那愚人便走向死亡之口,像断轴的车子一样愁闷苦恼。’
‘‘Evaṃ dhammā apakkamma, adhammamanuvattiya;
272那时,独立天子站在一旁,以偈颂对世尊说:
Mando maccumukhaṃ patto, akkhacchinnova jhāyatī’’ti.
2733. 些哩经
3. Serīsuttaṃ
104’人与天,这两者都乐于食物; 那么,是哪个众生,不乐于食物呢?’
Ekamantaṃ ṭhito kho serī devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
275’那些带着净信、以清净之心供养食物的人,
‘‘Annamevābhinandanti , ubhaye devamānusā;
276「那么,那位不喜悦食物的夜叉是谁呢?」
Atha ko nāma so yakkho, yaṃ annaṃ nābhinandatī’’ti.
277那些以净信、以明净之心供养他的人,
‘‘Ye naṃ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā;
278那食物就只跟随他,既在此世,也在他世。
Tameva annaṃ bhajati, asmiṃ loke paramhi ca.
279因此,克服悭吝之后,应该布施,那能征服垢秽的布施;
‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;
280在他世,福德就是有情众生的依止之处。
Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.
281不可思议啊,具寿!未曾有啊,具寿!世尊说得实在太好了——
‘‘Acchariyaṃ , bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvasubhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā –
282‘那些以信心、以清净心供养的人,
‘‘Ye naṃ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā;
283那食物就只跟随他,既在此世,也在他世。
Tameva annaṃ bhajati, asmiṃ loke paramhi ca.
284所以,要克服悭吝,布施吧,这样就能战胜垢秽;
‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;
285在来世,福德就是众生安立的依靠。’
Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.
286大德,那时随从的刹帝利们来到我这里,这样对我说:‘王上的布施在施与,后宫女眷的布施在施与,我们的布施没有施与。善哉,我们也依托王上来施与布施,做福德吧。’大德,那时我心想:‘我是施者、施主、赞叹布施的人。别人说“我要施与布施”,我该说什么呢?’大德,于是我把第二道城门给了随从的刹帝利们。在那里,随从的刹帝利们的布施施与了;我的布施却退减了。
‘‘Bhūtapubbāhaṃ, bhante, sirī nāma rājā ahosiṃ dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Tassa mayhaṃ, bhante, catūsu dvāresu dānaṃ dīyittha samaṇa-brāhmaṇa-kapaṇaddhika-vanibbakayācakānaṃ. Atha kho maṃ, bhante, itthāgāraṃ upasaṅkamitvā etadavoca – ‘devassa kho dānaṃ dīyati; amhākaṃ dānaṃ na dīyati. Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti? So khvāhaṃ, bhante, paṭhamaṃ dvāraṃ itthāgārassa adāsiṃ. Tattha itthāgārassa dānaṃ dīyittha; mama dānaṃ paṭikkami.
287大德,那时军队来到我这里,这样对我说:‘王上的布施在施与,后宫女眷的布施在施与,随从的刹帝利们的布施在施与,我们的布施没有施与。善哉,我们也依托王上来施与布施,做福德吧。’大德,那时我心想:‘我是施者、施主、赞叹布施的人。别人说“我要施与布施”,我该说什么呢?’大德,于是我把第三道城门给了军队。在那里,军队的布施施与了;我的布施却退减了。
‘‘Atha kho maṃ, bhante, khattiyā anuyantā upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘devassa kho dānaṃ dīyati; itthāgārassa dānaṃ dīyati; amhākaṃ dānaṃ na dīyati. Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti . Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti ? So khvāhaṃ, bhante, dutiyaṃ dvāraṃ khattiyānaṃ anuyantānaṃ adāsiṃ. Tattha khattiyānaṃ anuyantānaṃ dānaṃ dīyittha, mama dānaṃ paṭikkami.
288大德,那时婆罗门与居士们来到我这里,这样对我说:‘王上的布施在施与,后宫女眷的布施在施与,随从的刹帝利们的布施在施与,军队的布施在施与,我们的布施没有施与。善哉,我们也依托王上来施与布施,做福德吧。’大德,那时我心想:‘我是施者、施主、赞叹布施的人。别人说“我要施与布施”,我该说什么呢?’大德,于是我把第四道城门给了婆罗门与居士们。在那里,婆罗门与居士们的布施施与了;我的布施却退减了。
‘‘Atha kho maṃ, bhante, balakāyo upasaṅkamitvā etadavoca – ‘devassa kho dānaṃ dīyati; itthāgārassa dānaṃ dīyati; khattiyānaṃ anuyantānaṃ dānaṃ dīyati; amhākaṃ dānaṃ na dīyati. Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti? So khvāhaṃ bhante, tatiyaṃ dvāraṃ balakāyassa adāsiṃ. Tattha balakāyassa dānaṃ dīyittha, mama dānaṃ paṭikkami.
289「尊者,那时婆罗门居士们来到我处说:『天王施与布施;后宫施与布施;刹帝利随从们施与布施;军队施与布施;我们不施与布施。善哉!我们也依靠天王施与诸布施,作诸福德。』尊者,我这样想:『我是施者、施主、赞叹布施者。对说「我将施与布施」者,我能说什么呢?』尊者,我把第四个城门给了婆罗门居士们。在那里,婆罗门居士们施与布施,我的布施减少了。
‘‘Atha kho maṃ, bhante, brāhmaṇagahapatikā upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘devassa kho dānaṃ dīyati; itthāgārassa dānaṃ dīyati; khattiyānaṃ anuyantānaṃ dānaṃ dīyati; balakāyassa dānaṃ dīyati; amhākaṃ dānaṃ na dīyati. Sādhu mayampi devaṃ nissāya dānāni dadeyyāma, puññāni kareyyāmā’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi – ‘ahaṃ khosmi dāyako dānapati dānassa vaṇṇavādī. Dānaṃ dassāmāti vadante kinti vadeyya’nti? So khvāhaṃ, bhante, catutthaṃ dvāraṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ adāsiṃ. Tattha brāhmaṇagahapatikānaṃ dānaṃ dīyittha, mama dānaṃ paṭikkami.
290尊者,后来有人来到我这里,告诉我说:‘大王,现在没有人向您布施了。’听到他们这样说,尊者,我这样回答他们:‘那么,朋友们,你们把那些从外地收来的收入,拿一半送入王宫,另一半就在当地布施给沙门、婆罗门,以及穷苦、流浪、乞讨的人。’尊者,我这样长期积累的福德,长期修习的善法,一直都无法估算它的边界——到底有多少福德,到底有多少福报,到底能在天界安住多久。尊者,这真是不可思议,真是太稀有了!尊者,世尊所说的这番话,实在是说得太好了——
‘‘Atha kho maṃ, bhante, purisā upasaṅkamitvā etadavocuṃ – ‘na kho dāni devassa koci dānaṃ dīyatī’ti. Evaṃ vuttāhaṃ, bhante, te purise etadavocaṃ – ‘tena hi, bhaṇe, yo bāhiresu janapadesu āyo sañjāyati tato upaḍḍhaṃ antepure pavesetha, upaḍḍhaṃ tattheva dānaṃ detha samaṇa-brāhmaṇa-kapaṇaddhika-vanibbaka-yācakāna’nti . So khvāhaṃ, bhante, evaṃ dīgharattaṃ katānaṃ puññānaṃ evaṃ dīgharattaṃ katānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ pariyantaṃ nādhigacchāmi – ettakaṃ puññanti vā ettako puññavipākoti vā ettakaṃ sagge ṭhātabbanti vāti. Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvasubhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā –
291「凡以信施与他,以净信心;
‘‘Ye naṃ dadanti saddhāya, vippasannena cetasā;
292那布施的食物就会跟随他,在此世间,也在来世。
Tameva annaṃ bhajati, asmiṃ loke paramhi ca.
293所以,调伏了吝啬,愿他克服垢染,施与布施;福德,在来世,就是众生的依止处。
‘‘Tasmā vineyya maccheraṃ, dajjā dānaṃ malābhibhū;
294大德,我过去世时,曾是一位名叫西利的国王,是一位施者、施主、赞叹布施的人。大德,那时我在四个城门施与布施给沙门、婆罗门、穷人、旅人、乞丐。大德,那时后宫女眷们来到我这里,这样对我说:‘王上的布施在施与,我们的布施没有施与。善哉,我们也依托王上来施与布施,做福德吧。’大德,那时我心想:‘我是施者、施主、赞叹布施的人。别人说“我要施与布施”,我该说什么呢?’大德,于是我把第一道城门给了后宫女眷。在那里,后宫女眷的布施施与了;我的布施却退减了。
Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.
2954. 嘎提咖拉经
4. Ghaṭīkārasuttaṃ
105站在一旁的陶师天子,在世尊面前说出了这首偈颂——
Ekamantaṃ ṭhito kho ghaṭīkāro devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
297“他们已转生到无烦天,七位比丘彻底解脱,”
‘‘Avihaṃ upapannāse, vimuttā satta bhikkhavo;
298“贪欲和嗔怒都完全灭尽,渡过了世间那黏着的系缚。”
Rāgadosaparikkhīṇā, tiṇṇā loke visattika’’nti.
299“是哪一些人渡过了那泥沼,极其难渡的死王领地?”
‘‘Ke ca te ataruṃ paṅkaṃ, maccudheyyaṃ suduttaraṃ;
300“是哪一些人舍弃了人的色身,超越了天界的束缚?”
Ke hitvā mānusaṃ dehaṃ, dibbayogaṃ upaccagu’’nti.
301“乌巴迦、帕拉甘达,加上普库萨提,这三位;”
‘‘Upako palagaṇḍo ca, pukkusāti ca te tayo;
302“跋提亚、肯达戴瓦,还有巴胡拉吉和桑吉亚;”
Bhaddiyo khaṇḍadevo ca, bāhuraggi ca saṅgiyo ;
303他们舍弃了人身,到达了天界。
Te hitvā mānusaṃ dehaṃ, dibbayogaṃ upaccagu’’nti.
304你善巧地说出那些舍弃魔罗套索者的事情。
‘‘Kusalī bhāsasī tesaṃ, mārapāsappahāyinaṃ;
305他们了知了谁的法之后,才断除了生存的束缚?
Kassa te dhammamaññāya, acchiduṃ bhavabandhana’’nti.
306除了世尊,除了你的教导之外,没有别的途径。
‘‘Na aññatra bhagavatā, nāññatra tava sāsanā;
307他们因了知你的法,而断除了生存的束缚。
Yassa te dhammamaññāya, acchiduṃ bhavabandhanaṃ.
308在那里,名与色被无余灭尽。
‘‘Yattha nāmañca rūpañca, asesaṃ uparujjhati;
309在这里领悟了你所说的法,他们斩断了存有的束缚。
Taṃ te dhammaṃ idhaññāya, acchiduṃ bhavabandhana’’nti.
310你所说的话深邃,难以了知,极难觉悟;
‘‘Gambhīraṃ bhāsasī vācaṃ, dubbijānaṃ sudubbudhaṃ;
311你是从谁那里了解了法,然后说出这样的话语呢?
Kassa tvaṃ dhammamaññāya, vācaṃ bhāsasi īdisa’’nti.
312过去我是一名陶匠,在韦迦林格做制陶的工作;
‘‘Kumbhakāro pure āsiṃ, vekaḷiṅge ghaṭīkaro;
313我奉养父母,是迦叶佛的在家弟子。
Mātāpettibharo āsiṃ, kassapassa upāsako.
314远离了淫欲法,是梵行者、没有染着;
Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso;
315他曾是你的同乡,他曾是你往日的朋友。
Ahuvā te sagāmeyyo, ahuvā te pure sakhā.
316我确知这七位比丘已得解脱,
‘‘Sohamete pajānāmi, vimutte satta bhikkhavo;
317灭尽了贪与嗔,度越了世间的贪染。
Rāgadosaparikkhīṇe, tiṇṇe loke visattika’’nti.
318是的,那时正是如此,如你所说,跋伽婆;
‘‘Evametaṃ tadā āsi, yathā bhāsasi bhaggava;
319往昔在韦迦林伽,他曾是陶师——一位制罐者。
Kumbhakāro pure āsi, vekaḷiṅge ghaṭīkaro.
320他那时奉养父母,是迦叶尊者的近事男。
‘‘Mātāpettibharo āsi, kassapassa upāsako;
321我远离了淫欲之法,修习梵行,不贪着欲乐。
‘‘Virato methunā dhammā, brahmacārī nirāmiso;
322他曾经是我的同乡,他曾经是我过去的朋友。
Ahuvā me sagāmeyyo, ahuvā me pure sakhā’’ti.
323确实如此,这是往昔旧友们的重逢聚会;
‘‘Evametaṃ purāṇānaṃ, sahāyānaṃ ahu saṅgamo;
324两者都是已修习成就、持最后身的人。
Ubhinnaṃ bhāvitattānaṃ, sarīrantimadhārina’’nti.
3255. 然度经
5. Jantusuttaṃ
106如是我闻:有一个时候,众多比丘住在拘萨罗国雪山边的一间林间小屋。他们躁动、骄慢、轻浮、多嘴、言语散漫、忘失正念、不正知、心不专注、心神散乱、根门不制。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ sambahulā bhikkhū, kosalesu viharanti himavantapasse araññakuṭikāya uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatino asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā.
327那时,江都天子在那十五日的布萨日,前往那些比丘那里;走到之后,用偈颂对那些比丘说——
Atha kho jantu devaputto tadahuposathe pannarase yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū gāthāhi ajjhabhāsi –
328过去,乔达摩的弟子比丘们曾生活安乐,
‘‘Sukhajīvino pure āsuṃ, bhikkhū gotamasāvakā;
329对乞食没有希求,对卧坐处没有希求;
Anicchā piṇḍamesanā , anicchā sayanāsanaṃ;
330了知世间无常之后,他们达到了苦的尽头。
Loke aniccataṃ ñatvā, dukkhassantaṃ akaṃsu te.
331他们让自己难以供养,像村里的村主一样;
‘‘Dupposaṃ katvā attānaṃ, gāme gāmaṇikā viya;
332大吃大喝之后倒头便睡,贪着于寄居的家庭。
Bhutvā bhutvā nipajjanti, parāgāresu mucchitā.
333我向僧团合掌致敬,在此要对某些人说不同的话;
‘‘Saṅghassa añjaliṃ katvā, idhekacce vadāmahaṃ ;
334他们被抛弃,无人救护,就像那些饿鬼一样。
Apaviddhā anāthā te, yathā petā tatheva te .
335那些生活放逸的人,我这些话是针对他们说的;
‘‘Ye kho pamattā viharanti, te me sandhāya bhāsitaṃ;
336而那些生活不放逸的人,我向他们致敬。
Ye appamattā viharanti, namo tesaṃ karomaha’’nti.
3376. 罗希答沙经
6. Rohitassasuttaṃ
107故事发生在沙瓦提城。罗希塔舍天子站在一边,对世尊这样说:“大德,在那个没有出生、没有衰老、没有死亡、没有逝去、没有转生的地方,大德,能不能靠行走来知道、看到、到达世界的尽头呢?”“朋友,在那个没有出生、没有衰老、没有死亡、没有逝去、没有转生的地方,我说不能靠行走来知道、看到、到达世界的尽头。”
Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho rohitasso devaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yattha nu kho, bhante, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, sakkā nu kho so, bhante, gamanena lokassa anto ñātuṃ vā daṭṭhuṃ vā pāpuṇituṃ vā’’ti? ‘‘Yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmī’’ti.
339“这真是稀有啊,尊者!这真是不可思议啊,尊者!世尊所说得真是太好了——‘朋友啊,我不会去说,对于一个不生、不老、不死、不灭、不再投生的地方,能靠着行走就去了知、看到并到达世界的尽头。’”
‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvasubhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā – ‘yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmī’’’ti.
340“大德,从前,我曾经是一位名叫罗希塔舍的仙人,是博佳的儿子,有神通,能在空中飞行。大德,我的速度是这样的:就好比一个臂力强劲、训练有素、技术纯熟、经验老到的弓箭手,能轻松地用轻型箭射穿棕榈树的树影。大德,我的步伐跨度是这样的:就好比从东边的大海跨到西边的大海那样。大德,那时我心中生起了这样的愿望:‘我要靠行走到达世界的尽头。’大德,我具备那样的速度,具备那样的步伐跨度,除了吃喝咀嚼品尝食物、大小便、以及消除睡眠疲劳之外,我活了一百年,行走了一百年,却没能到达世界的尽头,就在半路上死去了。”
‘‘Bhūtapubbāhaṃ, bhante, rohitasso nāma isi ahosiṃ bhojaputto iddhimā vehāsaṅgamo. Tassa mayhaṃ, bhante, evarūpo javo ahosi; seyyathāpi nāma daḷhadhammā dhanuggaho susikkhito katahattho katayoggo katūpāsano lahukena asanena appakasireneva tiriyaṃ tālacchāyaṃ atipāteyya. Tassa mayhaṃ, bhante, evarūpo padavītihāro ahosi; seyyathāpi nāma puratthimā samuddā pacchimo samuddo. Tassa mayhaṃ, bhante, evarūpaṃ icchāgataṃ uppajji – ‘ahaṃ gamanena lokassa antaṃ pāpuṇissāmī’ti. So khvāhaṃ, bhante, evarūpena javena samannāgato evarūpena ca padavītihārena aññatreva asita-pīta-khāyita-sāyitā aññatra uccāra-passāvakammā aññatra niddākilamathapaṭivinodanā vassasatāyuko vassasatajīvī vassasataṃ gantvā appatvāva lokassa antaṃ antarāva kālaṅkato.
341“真稀有啊,大德!真奇妙啊,大德!世尊说得太好了:‘朋友,在那个没有出生、没有衰老、没有死亡、没有逝去、没有转生的地方,我说不能靠行走来知道、看到、到达世界的尽头。’”
‘‘Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāvasubhāsitamidaṃ, bhante, bhagavatā – ‘yattha kho, āvuso, na jāyati na jīyati na mīyati na cavati na upapajjati, nāhaṃ taṃ gamanena lokassa antaṃ ñāteyyaṃ daṭṭheyyaṃ patteyyanti vadāmī’ti.
342“但是啊,朋友,我也不是说,不抵达世界的尽头就能把苦彻底了结。不过呢,朋友,我就是在这具一臂长的、有想有意的身体里,来安立这个世间、世间的生起、世间的息灭,以及通向世间息灭的道路。”
‘‘Na kho panāhaṃ, āvuso, appatvā lokassa antaṃ dukkhassa antakiriyaṃ vadāmi. Api ca khvāhaṃ, āvuso, imasmiṃyeva byāmamatte kaḷevare sasaññimhi samanake lokañca paññapemi lokasamudayañca lokanirodhañca lokanirodhagāminiñca paṭipadanti.
343“世界的尽头,靠行走是永远到不了的;
‘‘Gamanena na pattabbo, lokassanto kudācanaṃ;
344但如果没到世界的尽头,苦就没办法解脱。”
Na ca appatvā lokantaṃ, dukkhā atthi pamocanaṃ.
345“因此啊,那真正明了世间、有大智慧的觉者,
‘‘Tasmā have lokavidū sumedho,
346已抵达世间尽头、圆满梵行的人——
Lokantagū vusitabrahmacariyo;
347了知世间的边际后,遍知者
Lokassa antaṃ samitāvi ñatvā,
348对此世与他世已无期盼。
Nāsīsati lokamimaṃ parañcā’’ti.
3497. 难陀经
7. Nandasuttaṃ
108那时,难陀天子站在一旁,在佛陀面前说了这首偈颂:
Ekamantaṃ ṭhito kho nando devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
351时光流逝,昼夜更迭匆匆,
‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo,
352青春的生命次第地被抛弃;
Vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;
353看见了在死亡中隐藏的这种恐惧,
Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,
354你们就应当去行持能带来安乐的善德。
Puññāni kayirātha sukhāvahānī’’ti.
355时光流逝,夜晚飞驰而过,
‘‘Accenti kālā tarayanti rattiyo,
356生命的阶段逐渐消逝;
Vayoguṇā anupubbaṃ jahanti;
357看见了在死亡中隐藏的这种恐惧,
Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,
358你们应当舍弃世间的诱惑,一心寻求寂静。
Lokāmisaṃ pajahe santipekkho’’ti.
3598. 难地维沙喇经
8. Nandivisālasuttaṃ
109南迪维萨拉天子站在一旁,以偈颂对世尊说道——
Ekamantaṃ ṭhito kho nandivisālo devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
361它有四个轮子、九个门,被贪婪填满并捆绑在一起;生于污泥之中,大雄啊,要怎样才能行得通呢?
‘‘Catucakkaṃ navadvāraṃ, puṇṇaṃ lobhena saṃyutaṃ;
362斩断这条缚带和皮索,以及欲望、贪婪这些恶法;把渴爱连同根须一并拔除,这样就能行得通了。
Paṅkajātaṃ mahāvīra, kathaṃ yātrā bhavissatī’’ti.
363这件事发生在沙瓦提城。那时,阿难尊者来到世尊那里,到了之后,向世尊礼敬,然后坐在一边。世尊对坐在一边的阿难尊者这样说:“阿难,你觉得舍利弗也可意吗?”
‘‘Chetvā naddhiṃ varattañca, icchālobhañca pāpakaṃ;
364“尊者,哪个不愚笨、不嗔恨、不昏昧、不颠倒心意的人会不喜欢舍利弗尊者呢?尊者,舍利弗尊者是智者。尊者,舍利弗尊者是大智慧者。尊者,舍利弗尊者是广慧者。尊者,舍利弗尊者是敏慧者。尊者,舍利弗尊者是速慧者。尊者,舍利弗尊者是利慧者。尊者,舍利弗尊者是彻慧者。尊者,舍利弗尊者是少欲者。尊者,舍利弗尊者是知足者。尊者,舍利弗尊者是远离者。尊者,舍利弗尊者是独处者。尊者,舍利弗尊者是精进者。尊者,舍利弗尊者是善言者。尊者,舍利弗尊者是能受语者。尊者,舍利弗尊者是谏言者。尊者,舍利弗尊者是斥恶者。尊者,哪个不愚笨、不嗔恨、不昏昧、不颠倒心意的人会不喜欢舍利弗尊者呢?”
Samūlaṃ taṇhamabbuyha, evaṃ yātrā bhavissatī’’ti.
3659. 苏西玛经
9. Susimasuttaṃ
110舍卫城因缘。尔时,具寿阿难前往世尊处;抵达后,礼敬世尊,坐于一旁。世尊对坐于一旁的具寿阿难说:「阿难,舍利弗也令你喜悦吗?」
Sāvatthinidānaṃ . Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ ānandaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘tuyhampi no, ānanda, sāriputto ruccatī’’ti?
367「尊者,对于不愚痴、不嗔恚、不愚昧、心不颠倒者,具寿舍利弗怎会不令其喜悦呢?尊者,具寿舍利弗是贤者。尊者,具寿舍利弗是大慧者。尊者,具寿舍利弗是广慧者。尊者,具寿舍利弗是喜慧者。尊者,具寿舍利弗是速慧者。尊者,具寿舍利弗是利慧者。尊者,具寿舍利弗是决择慧者。尊者,具寿舍利弗是少欲者。尊者,具寿舍利弗是知足者。尊者,具寿舍利弗是远离者。尊者,具寿舍利弗是不杂处者。尊者,具寿舍利弗是精进勇猛者。尊者,具寿舍利弗是说法者。尊者,具寿舍利弗是堪忍言说者。尊者,具寿舍利弗是教诫者。尊者,具寿舍利弗是呵责恶者。尊者,对于不愚痴、不嗔恚、不愚昧、心不颠倒者,具寿舍利弗怎会不令其喜悦呢?」
‘‘Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya? Paṇḍito, bhante, āyasmā sāriputto . Mahāpañño, bhante, āyasmā sāriputto. Puthupañño, bhante, āyasmā sāriputto. Hāsapañño , bhante, āyasmā sāriputto. Javanapañño, bhante, āyasmā sāriputto. Tikkhapañño, bhante, āyasmā sāriputto. Nibbedhikapañño, bhante, āyasmā sāriputto. Appiccho, bhante, āyasmā sāriputto. Santuṭṭho, bhante, āyasmā sāriputto. Pavivitto, bhante, āyasmā sāriputto. Asaṃsaṭṭho, bhante, āyasmā sāriputto. Āraddhavīriyo, bhante, āyasmā sāriputto. Vattā, bhante, āyasmā sāriputto. Vacanakkhamo, bhante, āyasmā sāriputto. Codako, bhante, āyasmā sāriputto. Pāpagarahī, bhante, āyasmā sāriputto. Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyyā’’ti?
368正是这样,阿难,正是这样,阿难!一个不愚痴、不嗔恚、不糊涂、心不颠倒的人,有谁会不喜欢舍利弗呢?阿难,舍利弗是有智慧的人。阿难,舍利弗是大智慧的人。阿难,舍利弗是广博智慧的人。阿难,舍利弗是机智的人。阿难,舍利弗是敏捷智慧的人。阿难,舍利弗是锐利智慧的人。阿难,舍利弗是洞察智慧的人。阿难,舍利弗是少欲的人。阿难,舍利弗是知足的人。阿难,舍利弗是远离的人。阿难,舍利弗是不攀缘的人。阿难,舍利弗是精进努力的人。阿难,舍利弗是善于说理的人。阿难,舍利弗是能接受批评的人。阿难,舍利弗是善于指出过失的人。阿难,舍利弗是谴责罪恶的人。一个不愚痴、不嗔恚、不糊涂、心不颠倒的人,有谁会不喜欢舍利弗呢?
‘‘Evametaṃ , ānanda, evametaṃ, ānanda! Kassa hi nāma, ānanda, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa sāriputto na rucceyya? Paṇḍito, ānanda, sāriputto. Mahāpañño, ānanda, sāriputto. Puthupañño, ānanda, sāriputto. Hāsapañño, ānanda, sāriputto. Javanapañño, ānanda, sāriputto. Tikkhapañño, ānanda, sāriputto. Nibbedhikapañño, ānanda, sāriputto. Appiccho, ānanda, sāriputto. Santuṭṭho, ānanda, sāriputto. Pavivitto, ānanda, sāriputto. Asaṃsaṭṭho, ānanda, sāriputto. Āraddhavīriyo, ānanda, sāriputto. Vattā, ānanda, sāriputto. Vacanakkhamo, ānanda, sāriputto . Codako, ānanda, sāriputto. Pāpagarahī, ānanda, sāriputto. Kassa hi nāma, ānanda, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa sāriputto na rucceyyā’’ti?
369那时,苏思摩天子在众多天众的围绕下,来到世尊那里。他到了之后,礼敬世尊,然后站在一旁。站在一旁的苏思摩天子对世尊这样说:
Atha kho susimo devaputto āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne mahatiyā devaputtaparisāya parivuto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho susimo devaputto bhagavantaṃ etadavoca –
370“正是这样,世尊!正是这样,善逝!尊者啊,一个不愚痴、不嗔恚、不糊涂、心不颠倒的人,有谁会不喜欢舍利弗尊者呢?尊者,舍利弗尊者是有智慧的人。尊者,是大智慧的人。尊者,是广博智慧的人。尊者,是机智的人。尊者,是敏捷智慧的人。尊者,是锐利智慧的人。尊者,是洞察智慧的人。尊者,是少欲的人。尊者,是知足的人。尊者,是远离的人。尊者,是不攀缘的人。尊者,是精进努力的人。尊者,是善于说理的人。尊者,是能接受批评的人。尊者,是善于指出过失的人。尊者,是谴责罪恶的人。尊者啊,一个不愚痴、不嗔恚、不糊涂、心不颠倒的人,有谁会不喜欢舍利弗尊者呢?”
‘‘Evametaṃ , bhagavā, evametaṃ, sugata. Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya? Paṇḍito, bhante, āyasmā sāriputto. Mahāpañño, bhante, puthupañño, bhante, hāsapañño, bhante, javanapañño, bhante, tikkhapañño, bhante, nibbedhikapañño, bhante, appiccho, bhante, santuṭṭho, bhante, pavivitto, bhante, asaṃsaṭṭho, bhante, āraddhavīriyo, bhante, vattā, bhante, vacanakkhamo, bhante, codako, bhante, pāpagarahī, bhante, āyasmā sāriputto. Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyya?
371“尊者,无论我前往哪个天众集会,我听到最多的声音都是这样的:‘舍利弗尊者是有智慧的人;尊者是大智慧的人,是广博智慧的人,是机智的人,是敏捷智慧的人,是锐利智慧的人,是洞察智慧的人;尊者是少欲的人,是知足的人,是远离的人,是不攀缘的人,是精进努力的人,是善于说理的人,是能接受批评的人,是善于指出过失的人,是谴责罪恶的人。’尊者啊,一个不愚痴、不嗔恚、不糊涂、心不颠倒的人,有谁会不喜欢舍利弗尊者呢?”
‘‘Ahampi hi, bhante, yaññadeva devaputtaparisaṃ upasaṅkamiṃ, etadeva bahulaṃ saddaṃ suṇāmi – ‘paṇḍito āyasmā sāriputto; mahāpañño āyasmā, puthupañño āyasmā, hāsapañño āyasmā, javanapañño āyasmā, tikkhapañño āyasmā, nibbedhikapañño āyasmā, appiccho āyasmā, santuṭṭho āyasmā, pavivitto āyasmā, asaṃsaṭṭho āyasmā, āraddhavīriyo āyasmā, vattā āyasmā, vacanakkhamo āyasmā, codako āyasmā, pāpagarahī āyasmā sāriputto’ti . Kassa hi nāma, bhante, abālassa aduṭṭhassa amūḷhassa avipallatthacittassa āyasmā sāriputto na rucceyyā’’ti?
372那时,在赞叹舍利弗尊者的话正被说出的同时,苏思摩天子的那群天众心中满意、欢喜、生起愉悦与喜悦,显现出高低不同、丰富多彩的辉光。
Atha kho susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti.
373正如一块纯净、质优、八面、精细雕琢的琉璃宝石,被放在淡红色的绒毯上,它闪闪发亮、灼灼生辉、璀璨夺目;同样地,在赞叹舍利弗尊者的话正被说出的同时,苏思摩天子的那群天众心中满意、欢喜、生起愉悦与喜悦,显现出高低不同、丰富多彩的辉光。
‘‘Seyyathāpi nāma maṇi veḷuriyo subho jātimā aṭṭhaṃso suparikammakato paṇḍukambale nikkhitto bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṃ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti.
374就好像一块精美的阎浮檀金,被熟练的金匠师之子在熔炉口精心打造好后,放置在红色的毛毯上,闪耀着、燃烧着、灿烂地照耀着;同样地,须斯摩天子的天众们,在听到赞叹舍利弗尊者的话语时,心满意足、欢喜、满心喜悦,展现出高雅的容色。
‘‘Seyyathāpi nāma nikkhaṃ jambonadaṃ dakkhakammāraputtaukkāmukhasukusalasampahaṭṭhaṃ paṇḍukambale nikkhittaṃ bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṃ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti.
375就好像在秋天的季节,天空晴朗、没有云彩,在黎明前夕,晨星闪耀着、燃烧着、灿烂地照耀着;同样地,须斯摩天子的天众们,在听到赞叹舍利弗尊者的话语时,心满意足、欢喜、满心喜悦,展现出高雅的容色。
‘‘Seyyathāpi nāma saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve rattiyā paccūsasamayaṃ osadhitārakā bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṃ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti.
376就好像在秋天的季节,天空晴朗、没有云彩,太阳升到天空中,驱散所有虚空中的黑暗,闪耀着、燃烧着、灿烂地照耀着;同样地,须斯摩天子的天众们,在听到赞叹舍利弗尊者的话语时,心满意足、欢喜、满心喜悦,展现出高雅的容色。
‘‘Seyyathāpi nāma saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; evamevaṃ susimassa devaputtassa devaputtaparisā āyasmato sāriputtassa vaṇṇe bhaññamāne attamanā pamuditā pītisomanassajātā uccāvacā vaṇṇanibhā upadaṃseti.
377那时,须斯摩天子就舍利弗尊者,在世尊面前说了这首偈颂:
Atha kho susimo devaputto āyasmantaṃ sāriputtaṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
378'他被公认是智者,舍利弗,无嗔怒;
‘‘Paṇḍitoti samaññāto, sāriputto akodhano;
379少欲、柔和、调伏,是沐浴在导师光彩中的牟尼。'
Appiccho sorato danto, satthuvaṇṇābhato isī’’ti.
380那时,世尊针对舍利弗尊者,对须师摩天子以偈颂回答:
Atha kho bhagavā āyasmantaṃ sāriputtaṃ ārabbha susimaṃ devaputtaṃ gāthāya paccabhāsi –
381“被称为智者,舍利弗无嗔;
‘‘Paṇḍitoti samaññāto, sāriputto akodhano;
382少欲、温和、已调伏,这位善调御者等待着时刻。”
Appiccho sorato danto, kālaṃ kaṅkhati sudanto’’ ti.
38310. 诸外道弟子经
10. Nānātitthiyasāvakasuttaṃ
111如是我闻:一时,世尊住在王舍城竹林栗鼠饲养处。尔时,游方者萨比亚有诸问题被古老血缘的天人教授:「萨比亚,凡沙门或婆罗门被问此等问题而能解答者,你应在他座下行梵行。」
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho dīghalaṭṭhi devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ veḷuvanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dīghalaṭṭhi devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
385“在这里,迦叶在砍杀斩击之处,在杀戮败亡之处,
‘‘Idha chinditamārite, hatajānīsu kassapo;
386却看不见任何恶行,也不见自己的功德;
Na pāpaṃ samanupassati, puññaṃ vā pana attano;
387他确实教导了可信,作为导师,他值得被尊重。”
Sa ve vissāsamācikkhi, satthā arahati mānana’’nti.
388那时,沙哈利天子在意玛卡离·苟萨勒的情况下,在世尊面前说了这首偈颂:
Atha kho sahali devaputto makkhaliṃ gosālaṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
389“以苦行与厌离而善于约束自身,
‘‘Tapojigucchāya susaṃvutatto,
390舍弃了与人争执的言语;
Vācaṃ pahāya kalahaṃ janena;
391远离妄语,是讲真实语者,
Samosavajjā virato saccavādī,
392像这样的人,确实不会造作任何恶业。”
Na hi nūna tādisaṃ karoti pāpa’’nti.
393那时,尼科天子针对尼乾陀·若提子,在世尊面前说了这首偈颂:
Atha kho nīko devaputto nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
394“这位比丘厌离恶行、有智慧,以四重防护善自约束,
‘‘Jegucchī nipako bhikkhu, cātuyāmasusaṃvuto;
395教导所见与所闻,他应该不会是个造恶的人吧。”
Diṭṭhaṃ sutañca ācikkhaṃ, na hi nūna kibbisī siyā’’ti.
396那时,阿果达果天子针对诸多外道,在世尊面前说了这首偈颂:
Atha kho ākoṭako devaputto nānātitthiye ārabbha bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
397“帕古达咖·咖提亚那、尼乾陀,
‘‘Pakudhako kātiyāno nigaṇṭho,
398以及这些玛卡利、富罗那、阿舍之辈,”
Ye cāpime makkhalipūraṇāse;
399群众中的导师们,已达沙门性,
Gaṇassa satthāro sāmaññappattā,
400他们确实离善士不远。
Na hi nūna te sappurisehi dūre’’ti.
401那时,韦伽跋利天子以偈颂对阿拘吒迦天子说:
Atha kho vegabbhari devaputto ākoṭakaṃ devaputtaṃ gāthāya paccabhāsi –
402由于一同行动,卑劣的豺狼,任何时候都不会如同狮子;
‘‘Sahācaritena chavo sigālo ,
403裸体的妄语者是群众的导师,
Na kotthuko sīhasamo kadāci;
404裸行者、妄语者、群众的导师,
Naggo musāvādī gaṇassa satthā,
405那种充满疑虑的行为,不符合善士的风范。
Saṅkassarācāro na sataṃ sarikkho’’ti.
406那时,邪恶的魔罗附体在贝嘎巴利天子身上,在世尊面前说了这样的偈颂:
Atha kho māro pāpimā begabbhariṃ devaputtaṃ anvāvisitvā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
407“那些致力于苦行与避讳,守护着独处空间的人,”
‘‘Tapojigucchāya āyuttā, pālayaṃ pavivekiyaṃ;
408“还有那些执着于种种色相、沉醉于天界快乐的人,”
Rūpe ca ye niviṭṭhāse, devalokābhinandino;
409“他们确实这样教导:要为来世而努力。”
Te ve sammānusāsanti, paralokāya mātiyā’’ti.
410那时,世尊知道了:“这是邪恶的魔罗。”就用偈颂回答邪恶的魔罗:
Atha kho bhagavā, ‘māro ayaṃ pāpimā’ iti viditvā, māraṃ pāpimantaṃ gāthāya paccabhāsi –
411第一品
1. Paṭhamavaggo
412「无论此处或彼处的任何色,
‘‘Ye keci rūpā idha vā huraṃ vā,
413以及在空中光辉美丽的那些;
Ye cantalikkhasmiṃ pabhāsavaṇṇā;
414它们全都是魔王所赞叹的,
Sabbeva te te namucippasatthā,
415如同为了杀害鱼类而投下的饵食。」
Āmisaṃva macchānaṃ vadhāya khittā’’ti.
416那时,摩那婆伽弥亚天子针对世尊,在世尊的面前说了这些偈颂:
Atha kho māṇavagāmiyo devaputto bhagavantaṃ ārabbha bhagavato santike imā gāthāyo abhāsi –
417毗富罗山,被称为王舍城诸山中最胜者;
‘‘Vipulo rājagahīyānaṃ, giriseṭṭho pavuccati;
418在雪山之中,塞多山最为殊胜;在驱除黑暗者之中,太阳最为殊胜。
Seto himavataṃ seṭṭho, ādicco aghagāminaṃ.
419在汇聚的水域里,大海最为殊胜;在星宿之中,月亮最为殊胜。
‘‘Samuddo udadhinaṃ seṭṭho, nakkhattānañca candimā ;
420在包含诸天的世间里,佛陀被尊为至上。
Sadevakassa lokassa, buddho aggo pavuccatī’’ti.
421它的摄颂是:
Tassuddānaṃ –
422诸外道品第三
Nānātitthiyavaggo tatiyo.
423其摄颂——
Tassuddānaṃ –
424希瓦、安稳、塞利、嘎提、江度、罗希多,
Sivo khemo ca serī ca, ghaṭī jantu ca rohito;
425南多、欢喜广、苏思摩,连同种种外道经,这些合为十部经。
Nando nandivisālo ca, susimo nānātitthiyena te dasāti.
426天子相应完
Devaputtasaṃyuttaṃ samattaṃ.