SN 10 · 10. 夜叉相应
第十 夜叉相应
第一 因达咖经
235如是我闻:一时,世尊住于王舍城因达库塔山,因达咖夜叉的住处。那时,因达咖夜叉来到世尊前,以偈颂对世尊说道:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati indakūṭe pabbate, indakassa yakkhassa bhavane. Atha kho indako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
4佛陀们说“色非命”,那么,此人如何获得此身?
‘‘Rūpaṃ na jīvanti vadanti buddhā, kathaṃ nvayaṃ vindatimaṃ sarīraṃ;
5这团骨骸从何而来?它又如何在母胎中凝聚成形?
Kutassa aṭṭhīyakapiṇḍameti, kathaṃ nvayaṃ sajjati gabbharasmi’’nti.
6最初是羯罗蓝,从羯罗蓝而生頞部昙;
‘‘Paṭhamaṃ kalalaṃ hoti, kalalā hoti abbudaṃ;
7由頞部昙生起闭尸,由闭尸而成键南。
Abbudā jāyate pesi, pesi nibbattatī ghano;
8由键南出生肢芽,继而头发、身毛与指甲亦得生长。
Ghanā pasākhā jāyanti, kesā lomā nakhāpi ca.
9母亲所食的任何食物、所饮的任何饮料,
‘‘Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṃ pānañca bhojanaṃ;
10那在母胎中的人,便依此滋養活命。
Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naro’’ti.
2. 帝釋天名經
236一时,世尊住王舍城鹫峰山。那时,一位徒有帝释之名的夜叉来到世尊面前,以偈说道:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sakkanāmako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
13你已断除一切结缚,完全解脱,具足正念,
‘‘Sabbaganthappahīnassa , vippamuttassa te sato;
14沙门啊,你去教导他人,这实非所宜。”
Samaṇassa na taṃ sādhu, yadaññamanusāsasī’’ti .
15帝释天,不论以何种方式,共住都会生起;
‘‘Yena kenaci vaṇṇena, saṃvāso sakka jāyati;
16具慧者,不应不以悲悯心念他。
Na taṃ arahati sappañño, manasā anukampituṃ.
17若以清净明澈的心教导他人,
‘‘Manasā ce pasannena, yadaññamanusāsati;
18你的悲悯与同情,不会因此而成系缚。
Na tena hoti saṃyutto, yānukampā anuddayā’’ti.
针毛经
237一时,世尊住在伽耶针毛夜叉居处的担基达曼切石板。那时,粗恶夜叉与针毛夜叉恰好从世尊不远处经过。粗恶夜叉便对针毛夜叉说:“那是个沙门。”针毛夜叉说:“他不是沙门,只是个假沙门。且让我察看一番,他究竟是沙门,还是假沙门。”
Ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati ṭaṅkitamañce sūcilomassa yakkhassa bhavane. Tena kho pana samayena kharo ca yakkho sūcilomo ca yakkho bhagavato avidūre atikkamanti. Atha kho kharo yakkho sūcilomaṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘eso samaṇo’’ti! ‘‘Neso samaṇo, samaṇako eso’’. ‘‘Yāva jānāmi yadi vā so samaṇo yadi vā pana so samaṇako’’ti.
21于是,针毛夜叉朝世尊走去。走近后,他把身体贴向世尊。世尊随即将身体移开。这时,针毛夜叉对世尊说:“沙门,你怕我吗?”“贤友,我并非怕你,只是你的碰触令人厌恶。”“沙门,我要问你一个问题。若你不回答,我就扰乱你的心,击碎你的心脏,或抓住你的脚,把你扔到恒河对岸去。”“贤友,在诸天、魔、梵天的世间,以及沙门、婆罗门、天与人的众生中,我不见有任何人能扰乱我的心、击碎我的心脏,或抓住我的脚把我扔到恒河对岸。不过,贤友,你若有疑,就问吧。”那时,针毛夜叉便以偈颂对世尊说:
Atha kho sūcilomo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato kāyaṃ upanāmesi. Atha kho bhagavā kāyaṃ apanāmesi. Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhāyasi maṃ samaṇā’’ti? ‘‘Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, bhāyāmi; api ca te samphasso pāpako’’ti. ‘‘Pañhaṃ taṃ, samaṇa pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṃ vā te khipissāmi, hadayaṃ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī’’ti. ‘‘Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo me cittaṃ vā khipeyya hadayaṃ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya; api ca tvaṃ, āvuso, puccha yadā kaṅkhasī’’ti. Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi – ( )
22贪与嗔从何处生起?
‘‘Rāgo ca doso ca kutonidānā,
23不乐、乐与身毛竖立,从何处生起?
Aratī ratī lomahaṃso kutojā;
24心的种种思虑,从何处生起?
Kuto samuṭṭhāya manovitakkā,
25犹如孩童们放走了乌鸦一般。
Kumārakā dhaṅkamivossajantī’’ti.
26贪与瞋以此为因,
‘‘Rāgo ca doso ca itonidānā,
27不乐、乐与身毛竖立,从此而生。
Aratī ratī lomahaṃso itojā;
28种种心思由此而生起;
Ito samuṭṭhāya manovitakkā,
29就像孩童把乌鸦当作玩物,随手就丢弃。
Kumārakā dhaṅkamivossajanti.
30由爱所生,由自身而生,恰似榕树从树干生出的枝蔓;
‘‘Snehajā attasambhūtā, nigrodhasseva khandhajā;
31种种于诸欲的贪着,四处蔓延,恰如蔓藤弥漫林中。
Puthū visattā kāmesu, māluvāva vitatā vane.
32凡是了知此从何而起的人,
‘‘Ye naṃ pajānanti yatonidānaṃ,
33便能驱除它——听啊,夜叉!
Te naṃ vinodenti suṇohi yakkha;
34他们渡过了这难以渡越的瀑流,
Te duttaraṃ oghamimaṃ taranti,
35为达不再有后有,渡过了前所未渡。
Atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā’’ti.
4. 摩尼跋陀经
238一时,世尊住在摩揭陀国的摩尼摩罗迦支提,那是摩尼跋陀夜叉的住处。那时,摩尼跋陀夜叉来到世尊处,于其前说此偈:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati maṇimālike cetiye maṇibhaddassa yakkhassa bhavane. Atha kho maṇibhaddo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
38具念者常得吉祥,具念者增长安乐;
‘‘Satīmato sadā bhaddaṃ, satimā sukhamedhati;
39具念者日胜一日,且从怨恨中解脱。
Satīmato suve seyyo, verā ca parimuccatī’’ti.
40具念者恒得吉祥,具念者安乐增长。
‘‘Satīmato sadā bhaddaṃ, satimā sukhamedhati;
41具念者日日更善,却未从怨恨中解脱。
Satīmato suve seyyo, verā na parimuccati.
42他的心日夜以不害为乐,
‘‘Yassa sabbamahorattaṃ , ahiṃsāya rato mano;
43他对一切众生心怀慈爱,于任何人皆无怨仇。
Mettaṃ so sabbabhūtesu, veraṃ tassa na kenacī’’ti.
5. 萨努经
239一时,世尊住舍卫城祇树给孤独园。那时,世尊正为诸比丘开示、劝导、激励、策进与涅槃相关的法义。诸比丘则专心一意,倾耳聆听正法。这时,女神灵布那跋苏母如此哄着自己的孩子们:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti. Atha kho punabbasumātā yakkhinī puttake evaṃ tosesi –
46“于十四日、十五日,及半月之第八日;”
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
47于神变半月,具足八支;
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.
48若有人持守布萨、修持梵行。
Uposathaṃ upavasanti, brahmacariyaṃ caranti ye.
49“夜叉不会戏弄那样的人——这是我从阿拉汉那里听闻的。”
Na tehi yakkhā kīḷanti, iti me arahataṃ sutaṃ;
50“而今,就在今天,我亲眼看见:夜叉正在戏弄萨努。”
Sā dāni ajja passāmi, yakkhā kīḷanti sānunā’’ti.
51每逢十四、十五,以及半月的第八日,
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
52于神变半月,具足八支的布萨,
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ;
53他们持守布萨,修习梵行。
‘‘Uposathaṃ upavasanti, brahmacariyaṃ caranti ye;
54“夜叉便不会戏弄那样的人。你从阿拉汉处所听闻的,善哉,实为善说。”
‘‘Na tehi yakkhā kīḷanti, sāhu te arahataṃ sutaṃ;
55萨努苏醒后,你应这样对他说——这是夜叉的话语:
Sānuṃ pabuddhaṃ vajjāsi, yakkhānaṃ vacanaṃ idaṃ;
56“切勿造作恶业,无论于明处,还是于暗处。”
Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho.
57倘若你将要造作恶业,或是正在造作,
‘‘Sace ca pāpakaṃ kammaṃ, karissasi karosi vā;
58纵使你飞身远逃,也绝不能从苦中解脱。
Na te dukkhā pamutyatthi, uppaccāpi palāyato’’ti.
59母亲,世人或为亡者而哭,或为活着却不知所踪的人而哭。
‘‘Mataṃ vā amma rodanti, yo vā jīvaṃ na dissati;
60我分明活着,您亲眼见我,母亲,为何还为我哭泣呢?
Jīvantaṃ amma passantī, kasmā maṃ amma rodasī’’ti.
61儿子们为死者哭泣,也为那活着却不见踪影的人哭泣;
‘‘Mataṃ vā putta rodanti, yo vā jīvaṃ na dissati;
62而那舍弃了欲乐,却又返回此处的人——
Yo ca kāme cajitvāna, punarāgacchate idha;
63儿子们也为他哭泣,因为他虽生犹死。
Taṃ vāpi putta rodanti, puna jīvaṃ mato hi so.
64你已从火坑中被救出,孩子,却还想再跳回火坑;
‘‘Kukkuḷā ubbhato tāta, kukkuḷaṃ patitumicchasi;
65你已从地狱中被救起,孩子,却还想再堕入地狱。
Narakā ubbhato tāta, narakaṃ patitumicchasi.
66快来吧,贤友们,我们又能向谁去申诉呢?
‘‘Abhidhāvatha bhaddante, kassa ujjhāpayāmase;
67从火中救出的财物,你竟想再把它烧掉?
Ādittā nīhataṃ bhaṇḍaṃ, puna ḍayhitumicchasī’’ti.
6. 毕央咖拉经
240一时,具寿阿那律住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,具寿阿那律于后夜临近日出时分起身,诵出法句。当时,毕央咖拉母夜叉女正这样哄着孩子:
Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā anuruddho rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya dhammapadāni bhāsati. Atha kho piyaṅkaramātā yakkhinī puttakaṃ evaṃ tosesi –
70“莫出声响,毕央嘎拉,比丘正在诵说法句;
‘‘Mā saddaṃ kari piyaṅkara, bhikkhu dhammapadāni bhāsati;
71若能了知法句,依此而行,则能为我们带来利益。
Api ca dhammapadaṃ vijāniya, paṭipajjema hitāya no siyā.
72我们应克制自己不伤害生命,常持正知,不说妄语;
‘‘Pāṇesu ca saṃyamāmase, sampajānamusā na bhaṇāmase;
73我们当善学于戒,或许便能从毕舍遮趣中解脱。
Sikkhema susīlyamattano , api muccema pisācayoniyā’’ti.
7. 布那跋苏经
241一时,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,一位近事女的儿子名为萨努,被夜叉所执。那位近事女正在哀泣,在那时诵出这些偈颂——
Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarissā upāsikāya sānu nāma putto yakkhena gahito hoti. Atha kho sā upāsikā paridevamānā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi –
76安静吧,小乌达莉咖!安静吧,布那跋苏!
‘‘Tuṇhī uttarike hohi, tuṇhī hohi punabbasu;
77我正要聆听最胜佛陀——导师的教法。
Yāvāhaṃ buddhaseṭṭhassa, dhammaṃ sossāmi satthuno.
78世尊宣说涅槃,即是解脱一切结缚。
‘‘Nibbānaṃ bhagavā āha, sabbaganthappamocanaṃ;
79我对这法生起了深切而恒久的喜爱。
Ativelā ca me hoti, asmiṃ dhamme piyāyanā.
80在这个世间,自己的孩子是可爱的,自己的丈夫是可爱的;
‘‘Piyo loke sako putto, piyo loke sako pati;
81而对我来说,比这些更可爱的,是对这法的寻求。
Tato piyatarā mayhaṃ, assa dhammassa magganā.
82因为无论是儿子还是丈夫,纵然可爱,也无法令人从苦中解脱;
‘‘Na hi putto pati vāpi, piyo dukkhā pamocaye;
83恰如听闻正法,能令众生从苦中解脱。
Yathā saddhammassavanaṃ, dukkhā moceti pāṇinaṃ.
84在这沉溺于苦、为老死所系缚的世间,
‘‘Loke dukkhaparetasmiṃ, jarāmaraṇasaṃyute;
85为解脱老死所证悟的法,
Jarāmaraṇamokkhāya, yaṃ dhammaṃ abhisambudhaṃ;
86我想亲闻此法。布那跋苏,你且静默吧!
Taṃ dhammaṃ sotumicchāmi, tuṇhī hohi punabbasū’’ti.
87“母亲,我不再说话了,优陀罗也已经安静了。”
‘‘Ammā na byāharissāmi, tuṇhībhūtāyamuttarā;
88“你应当一心聆听法,听闻正法确是安乐。”
Dhammameva nisāmehi, saddhammassavanaṃ sukhaṃ;
89“母亲啊,正因未能了知正法,我们才活在痛苦当中。”
Saddhammassa anaññāya, ammā dukkhaṃ carāmase.
90他是天与人之中,为迷惘者带来的光明。
‘‘Esa devamanussānaṃ, sammūḷhānaṃ pabhaṅkaro;
91佛陀——最后身者、具眼者,正在宣说法。
Buddho antimasārīro, dhammaṃ deseti cakkhumā’’ti.
92“善哉!我的儿子如此聪慧,名为“智者”,正是我怀中所生、所哺育的孩儿!”
‘‘Sādhu kho paṇḍito nāma, putto jāto uresayo;
93我的孩子爱乐那最胜佛陀的纯净法。
Putto me buddhaseṭṭhassa, dhammaṃ suddhaṃ piyāyati.
94布那跋苏,愿你快乐!今日,我已升起。
‘‘Punabbasu sukhī hohi, ajjāhamhi samuggatā;
95我已见到圣谛,优陀罗,你也来听我说吧!
Diṭṭhāni ariyasaccāni, uttarāpi suṇātu me’’ti.
8. 给孤独长者经
242一时,世尊住于王舍城的寒林。那时,给孤独居士因有要事来到王舍城。他听闻“佛陀已出现于世间”的消息。当时他便渴望前去拜见世尊。然而给孤独居士转念作是思惟:“此刻并非觐见世尊的恰当时机,我当于明日适时前往参访。”于是他系念佛陀而卧。他于夜间三次醒来,以为天色已明。随后,给孤独居士走向墓园门,非人为他将门打开。当给孤独居士走出王舍城时,光明消失,黑暗降临,他心生恐惧、惊惶,身毛竖立,正欲转身折返。就在这时,西瓦卡夜叉隐身发出音声:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati sītavane. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati rājagahaṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Assosi kho anāthapiṇḍiko gahapati – ‘‘buddho kira loke uppanno’’ti. Tāvadeva ca pana bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo hoti. Athassa anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosi – ‘‘akālo kho ajja bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Sve dānāhaṃ kālena bhagavantaṃ dassanāya gamissāmī’’ti buddhagatāya satiyā nipajji. Rattiyā sudaṃ tikkhattuṃ vuṭṭhāsi pabhātanti maññamāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena sivathikadvāraṃ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṃ vivariṃsu. Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa nagaramhā nikkhamantassa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi –
98一百头象、一百匹马、一百辆骡车、
‘‘Sataṃ hatthī sataṃ assā, sataṃ assatarīrathā;
99十万万名耳戴珠玉环钏的少女,
Sataṃ kaññāsahassāni, āmukkamaṇikuṇḍalā;
100这些尚不及向前迈出一步的十六分之一。
Ekassa padavītihārassa, kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ.
101前进吧,居士,前进吧,居士!
‘‘Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati;
102前行于你更为善妙,切莫后退。
Abhikkamanaṃ te seyyo, no paṭikkamana’’nti.
103就在这时,给孤独居士周围的黑暗消散,光明显现;先前所有的恐惧、战栗与汗毛竖立,都平息了下来。于是,给孤独居士朝寒林——世尊所在之处——走去。
Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi, āloko pāturahosi, yaṃ ahosi bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso, so paṭippassambhi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena sītavanaṃ yena bhagavā tenupasaṅkami.
104一百头象、一百匹马……
‘‘Sataṃ hatthī sataṃ assā…pe…
105尚不及十六分之一。
Kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ.
106“居士,向前行!居士,向前行!”
‘‘Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati;
107前行于你更善,莫要退转。
Abhikkamanaṃ te seyyo, no paṭikkamana’’nti.
108那时,给孤独居士眼前的黑暗消隐,光明显现;他先前所有的恐惧、惊怖与身毛竖立,随之平息。然而,光明再次从给孤独居士眼前隐没,黑暗重现,恐惧、惊怖与身毛竖立又再生起,他于是又想即刻折返。此时,隐身中的西瓦卡夜叉再次发声说道:
Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi, āloko pāturahosi, yaṃ ahosi bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso, so paṭippassambhi. Dutiyampi kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Dutiyampi kho sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi –
109纵有百头象、百匹马……
‘‘Sataṃ hatthī sataṃ assā…pe…
110尚不及那十六分之一。
Kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ.
111向前行进,居士!向前行进,居士!
‘‘Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati;
112向前行进,于你更为有利;切莫退转。
Abhikkamanaṃ te seyyo, no paṭikkamana’’nti.
113于是,给孤独居士眼前的黑暗消散,光明显现;先前的恐惧、战栗与身毛竖立随之止息。可是,当第三次光明消失、黑暗再现时,恐惧、战栗与身毛竖立又从他心中生起,他又想从那里退回。隐身的西瓦卡夜叉第三次出声说——
Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi , āloko pāturahosi, yaṃ ahosi bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso, so paṭippassambhi. Tatiyampi kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Tatiyampi kho sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi –
114那时,正是后夜时分,世尊起身后在露天处经行。世尊远远望见给孤独居士走来,便从经行处下,在铺好的座位上坐下。坐定后,世尊对给孤独居士说:“来吧,须达多!”听到世尊直呼其名,给孤独居士又喜又激动,当场以头面顶礼世尊双足,然后对世尊说:“尊者,世尊睡得安稳吗?”
Tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya abbhokāse caṅkamati. Addasā kho bhagavā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna caṅkamā orohitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘ehi sudattā’’ti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati, nāmena maṃ bhagavā ālapatīti, haṭṭho udaggo tattheva bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kacci, bhante, bhagavā sukhamasayitthā’’ti?
115彻底寂灭的婆罗门,确实时时安卧于安乐中;
‘‘Sabbadā ve sukhaṃ seti, brāhmaṇo parinibbuto;
116他于欲乐中无所染著,清凉寂静,无有依著。
Yo na limpati kāmesu, sītibhūto nirūpadhi.
117他已斩断一切执取,去除心中的忧恼;
‘‘Sabbā āsattiyo chetvā, vineyya hadaye daraṃ;
118寂静者安眠,心已证寂静。
Upasanto sukhaṃ seti, santiṃ pappuyya cetasā’’ti .
9. 第一须咖经
243有一次,世尊住在王舍城的竹园松鼠餵养处。那时,苏咖比丘尼正被大众围绕,宣说正法。当时,一位对苏咖比丘尼深具信心的夜叉,在王舍城中走遍每条街巷、每个十字路口,于此刻诵出这些偈颂:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sukkā bhikkhunī mahatiyā parisāya parivutā dhammaṃ deseti. Atha kho sukkāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi –
121王舍城的人们怎么了?犹如饮了蜜酒般昏睡,
‘‘Kiṃ me katā rājagahe manussā, madhupītāva seyare;
122不去亲近正在开示不死之道的苏咖。
Ye sukkaṃ na payirupāsanti, desentiṃ amataṃ padaṃ.
123而那法味不可抗拒,纯粹醇厚,充满力量;
‘‘Tañca pana appaṭivānīyaṃ, asecanakamojavaṃ;
124我想,智慧之人必会酣饮此法,犹如行路人畅饮雨云降下的甘霖。
Pivanti maññe sappaññā, valāhakamiva panthagū’’ti .
10. 第二苏咖经
244一时,世尊住王舍城竹林园迦兰陀饲松鼠处。那时,有一位优婆塞向苏咖比丘尼供养了食物。当时,一位对苏咖比丘尼深具信心的神灵,游走于王舍城的大街与十字路口之间,于此时诵出此偈:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññataro upāsako sukkāya bhikkhuniyā bhojanaṃ adāsi. Atha kho sukkāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –
127这位优婆塞确实累积了广大福德,真是具足智慧者,
‘‘Puññaṃ vata pasavi bahuṃ, sappañño vatāyaṃ upāsako;
128因为他向已从一切缠结中解脱的苏咖供养了食物。
Yo sukkāya adāsi bhojanaṃ, sabbaganthehi vippamuttiyā’’ti .
11. 吉拉经
245如是我闻:一时,世尊住在王舍城的竹林园喂松鼠处。那时,有一位优婆塞向吉拉比丘尼供养了衣袍。当时,对吉拉比丘尼深具信心的一个夜叉,在王舍城中穿街过巷,遍行十字路口,在那时诵出了这首偈颂:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññataro upāsako cīrāya bhikkhuniyā cīvaraṃ adāsi. Atha kho cīrāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –
131“这位优婆塞确实积了广大福,实在具足智慧:
‘‘Puññaṃ vata pasavi bahuṃ, sappañño vatāyaṃ upāsako;
132他向已从一切束缚中解脱的吉拉供养了衣袍。”
Yo cīrāya adāsi cīvaraṃ, sabbayogehi vippamuttiyā’’ti .
12. 旷野夜叉经
246如是我闻:一时,世尊住在阿罗维的旷野夜叉住处。那时,旷野夜叉来到世尊前,对世尊说:“出去,沙门!”世尊说:“善哉,贤友。”便出去了。夜叉又说:“进来,沙门!”世尊说:“善哉,贤友。”便进来了。第二次,旷野夜叉又对世尊说:“出去,沙门!”世尊说:“善哉,贤友。”便出去了。夜叉又说:“进来,沙门!”世尊说:“善哉,贤友。”便进来了。第三次,旷野夜叉又对世尊说:“出去,沙门!”世尊说:“善哉,贤友。”便出去了。夜叉又说:“进来,沙门!”世尊说:“善哉,贤友。”便进来了。到第四次,旷野夜叉又对世尊说:“出去,沙门!”世尊说:“贤友,我不再出去了。你想做什么,便做吧。”夜叉说:“沙门,我要问你一个问题。如果你不回答我,我就扰乱你的心,或者击碎你的心脏,或者抓住你的双脚,把你扔到恒河对岸去。”世尊说:“贤友,在整个含天、魔、梵的世间中,在包括沙门、婆罗门、天与人的众生里,我看不到有谁能扰乱我的心。
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati āḷavakassa yakkhassa bhavane. Atha kho āḷavako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nikkhama, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā nikkhami. ‘‘Pavisa, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā pāvisi. Dutiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nikkhama, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā nikkhami. ‘‘Pavisa, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā pāvisi. Tatiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nikkhama, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā nikkhami. ‘‘Pavisa, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā pāvisi. Catutthampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nikkhama, samaṇā’’ti. ‘‘Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, nikkhamissāmi. Yaṃ te karaṇīyaṃ taṃ karohī’’ti. ‘‘Pañhaṃ taṃ, samaṇa, pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṃ vā te khipissāmi, hadayaṃ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī’’ti. ‘‘Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, ye me cittaṃ vā khipeyya hadayaṃ vā phāleyya, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya. Api ca tvaṃ, āvuso, puccha yadā kaṅkhasī’’ti .
135什么是人最上的财富?什么善加修行能带来安乐?
‘‘Kiṃsūdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, kiṃsu suciṇṇaṃ sukhamāvahāti;
136诸味之中,何者最为甘美?怎样生活的人,才堪称活得最殊胜?
Kiṃsu have sādutaraṃ rasānaṃ, kathaṃjīviṃ jīvitamāhu seṭṭha’’nti.
137于此,信是人的最胜财富;正法善修,能带来安乐。
‘‘Saddhīdha vittaṃ purissa seṭṭhaṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;
138真实,实为诸味中最甜美者;以智慧生活的人,便被誉为活得最殊胜。
Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ, paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭha’’nti.
139如何渡过瀑流?如何渡过海洋?
‘‘Kathaṃsu tarati oghaṃ, kathaṃsu tarati aṇṇavaṃ;
140如何超越苦?如何得到清净?
Kathaṃsu dukkhamacceti, kathaṃsu parisujjhatī’’ti.
141凭信心渡过瀑流,以不放逸渡过海洋;
‘‘Saddhāya tarati oghaṃ, appamādena aṇṇavaṃ;
142以精进超越苦,以慧而得清净。
Vīriyena dukkhamacceti, paññāya parisujjhatī’’ti.
143如何获得慧?如何获取财富?
‘‘Kathaṃsu labhate paññaṃ, kathaṃsu vindate dhanaṃ;
144如何获得善名?如何结交朋友?
Kathaṃsu kittiṃ pappoti, kathaṃ mittāni ganthati;
145从此世间往他方世间,死后如何能不忧愁?
Asmā lokā paraṃ lokaṃ, kathaṃ pecca na socatī’’ti.
146深信阿拉汉们的法,为证得涅槃;
‘‘Saddahāno arahataṃ, dhammaṃ nibbānapattiyā;
147渴求听闻者,若不放逸、明辨,便能获得慧。
Sussūsaṃ labhate paññaṃ, appamatto vicakkhaṇo.
148行为端正、勇于担当、勤奋努力的人,能获得财富;
‘‘Patirūpakārī dhuravā, uṭṭhātā vindate dhanaṃ;
149以真实语赢得美誉,以布施维系朋友;
Saccena kittiṃ pappoti, dadaṃ mittāni ganthati;
150如此从这一世往下一世,死后便无忧愁。
Asmā lokā paraṃ lokaṃ, evaṃ pecca na socati.
151具备这四种法的具信心在家人,
‘‘Yassete caturo dhammā, saddhassa gharamesino;
152即真实、调御、坚定与布施,彼于身坏命终之后,无所忧戚。
Saccaṃ dammo dhiti cāgo, sa ve pecca na socati.
153“请来问,你亦可去咨问其他众多的沙门与婆罗门。”
‘‘Iṅgha aññepi pucchassu, puthū samaṇabrāhmaṇe;
154“是否还能寻得比真实、调御、布施与忍辱更殊胜的呢?”
Yadi saccā dammā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjatī’’ti.
155“如今我又何必再去询问众多沙门、婆罗门呢?”
‘‘Kathaṃ nu dāni puccheyyaṃ, puthū samaṇabrāhmaṇe;
156“因为今日我已然了知,何为来世的利益。”
Yohaṃ ajja pajānāmi, yo attho samparāyiko.
157“佛陀确实是为了利益我,而来到阿罗毗安住。”
‘‘Atthāya vata me buddho, vāsāyāḷavimāgamā ;
158今日我已了知,布施于何处得大果报。
Yohaṃ ajja pajānāmi, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
159因此,我将次第游行,从村至村,从城至城,
‘‘So ahaṃ vicarissāmi, gāmā gāmaṃ purā puraṃ;
160礼敬正自觉者,亦礼敬法之善妙法性。
Namassamāno sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammata’’nti.
161其摄颂曰:
Tassuddānaṃ –
162夜叉相应终。
Yakkhasaṃyuttaṃ samattaṃ.
163其摄颂如下:
Tassuddānaṃ –
164因达咖、萨迦、针毛,玛尼跋德与萨努,
Indako sakka sūci ca, maṇibhaddo ca sānu ca;
165毕央嘎拉、布那跋苏、给孤独,苏咖两篇,质哩与阿罗毗咖——总为十二部。
Piyaṅkara punabbasu sudatto ca, dve sukkā cīraāḷavīti dvādasa.