← 相应部目录

SN 10 · 10. 夜叉相应

Tipitaka 7.0 静态阅读页 · 165 段 · 打开交互阅读器

110. 夜叉相应
10. Yakkhasaṃyuttaṃ
21. 因达咖经
1. Indakasuttaṃ
235如是我闻:那时,世尊住在王舍城的因达库塔山,就在因达咖夜叉的住处。到了那时候,因达咖夜叉来到世尊所在的地方;到了之后,他用偈颂对世尊说道——
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati indakūṭe pabbate, indakassa yakkhassa bhavane. Atha kho indako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
4“佛陀们都说‘色身不是命’,那么,这个身体究竟是如何形成的呢?
‘‘Rūpaṃ na jīvanti vadanti buddhā, kathaṃ nvayaṃ vindatimaṃ sarīraṃ;
5这堆骨头和肉是从哪里来的?又是怎样执着在母胎里的呢?”
Kutassa aṭṭhīyakapiṇḍameti, kathaṃ nvayaṃ sajjati gabbharasmi’’nti.
6“最初是羯罗蓝的阶段,从羯罗蓝又到了頞部昙的阶段;
‘‘Paṭhamaṃ kalalaṃ hoti, kalalā hoti abbudaṃ;
7从頞部昙再生出闭尸的阶段,从闭尸又进一步形成了键南的阶段;
Abbudā jāyate pesi, pesi nibbattatī ghano;
8从键南又生出了四肢分支,接着头发、体毛和指甲也都生长出来。”
Ghanā pasākhā jāyanti, kesā lomā nakhāpi ca.
9母亲吃的那些饮食,不论是喝的还是嚼的,就是靠着这些,待在母胎里的人才能活下去。
‘‘Yañcassa bhuñjatī mātā, annaṃ pānañca bhojanaṃ;
10就如上面所说,母胎里的众生,就是靠母亲吃的饮食在那里活命的。
Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naro’’ti.
112. 帝释天名经
2. Sakkanāmasuttaṃ
236有一次,世尊住在王舍城的灵鹫山上。那时,一位名叫沙咖的夜叉来到世尊面前,用偈颂对世尊说:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho sakkanāmako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi –
13“对于您这样断除了一切结缚、完全解脱的人来说,沙门啊,再去教导别人,那可不合适。”
‘‘Sabbaganthappahīnassa , vippamuttassa te sato;
14“沙咖,不论因为什么因缘,人跟人之间会产生交往,
Samaṇassa na taṃ sādhu, yadaññamanusāsasī’’ti .
15「帝释天,以任何方式,共住得以生起;有慧者不应,以心怜悯。
‘‘Yena kenaci vaṇṇena, saṃvāso sakka jāyati;
16有智慧的人,不该用心去怜悯那个人。
Na taṃ arahati sappañño, manasā anukampituṃ.
17如果以清净的心去教导他人,就不会因为那种慈悯与同情而受到束缚。
‘‘Manasā ce pasannena, yadaññamanusāsati;
18有一次,世尊住在伽耶的针毛夜叉住处,一个叫担基达曼切的石板上。那时,粗恶夜叉和针毛夜叉正好从世尊不远处经过。于是粗恶夜叉对针毛夜叉说:“这是个沙门。”针毛夜叉说:“他不是沙门,只是个假沙门。我倒要看看,他到底是沙门,还是假沙门。”
Na tena hoti saṃyutto, yānukampā anuddayā’’ti.
193. 针毛经
3. Sūcilomasuttaṃ
237于是针毛夜叉走近世尊,靠近后,将身体往世尊身上靠。世尊就把身体往后挪了挪。针毛夜叉对世尊说:“沙门,你怕我吗?”世尊回答:“贤友,我并非怕你,只是你的接触让人很不舒服。”针毛夜叉说:“沙门,我要问你一个问题。如果你不回答我,我就让你的心发狂,或者撕裂你的心脏,或者抓住你的双脚把你扔到恒河对岸去。”世尊说:“贤友,在包括天、魔、梵天的世界里,在所有沙门婆罗门、天人的众生中,我看不到有谁能让我心发狂、撕裂我的心脏、或抓住我的双脚把我扔到恒河对岸。不过,贤友,你想问什么就问吧。”于是针毛夜叉用偈颂对世尊说:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati ṭaṅkitamañce sūcilomassa yakkhassa bhavane. Tena kho pana samayena kharo ca yakkho sūcilomo ca yakkho bhagavato avidūre atikkamanti. Atha kho kharo yakkho sūcilomaṃ yakkhaṃ etadavoca – ‘‘eso samaṇo’’ti! ‘‘Neso samaṇo, samaṇako eso’’. ‘‘Yāva jānāmi yadi vā so samaṇo yadi vā pana so samaṇako’’ti.
21那时,针毛夜叉前往世尊所在之处;抵达后,他将身体靠近世尊的身体。那时,世尊移开身体。那时,针毛夜叉对世尊这样说——「沙门,你害怕我吗?」「贤友,我不害怕你;但是你的接触是恶的。」「沙门,我要问你一个问题。如果你不为我解答,我将扰乱你的心,或者我将击破你的心脏,或者我将抓住你的脚把你投到恒河对岸。」「贤友,我在包括天的世间、包括魔的世间、包括梵天的世间、包括沙门婆罗门的人类、包括天人的世间中,看不到任何能扰乱我的心、或者击破我的心脏、或者抓住我的脚把我投到恒河对岸的人;但是,贤友,当你有疑惑时,你问吧。」那时,针毛夜叉以偈颂对世尊说——
Atha kho sūcilomo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato kāyaṃ upanāmesi. Atha kho bhagavā kāyaṃ apanāmesi. Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhāyasi maṃ samaṇā’’ti? ‘‘Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, bhāyāmi; api ca te samphasso pāpako’’ti. ‘‘Pañhaṃ taṃ, samaṇa pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṃ vā te khipissāmi, hadayaṃ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī’’ti. ‘‘Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, yo me cittaṃ vā khipeyya hadayaṃ vā phāleyya pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya; api ca tvaṃ, āvuso, puccha yadā kaṅkhasī’’ti. Atha kho sūcilomo yakkho bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi – ( )
22「贪与嗔从何而起,
‘‘Rāgo ca doso ca kutonidānā,
23不欣喜、欣喜与毛发竖立,从何而生?
Aratī ratī lomahaṃso kutojā;
24种种心思从何而起?
Kuto samuṭṭhāya manovitakkā,
25就像孩童放走了乌鸦一样?
Kumārakā dhaṅkamivossajantī’’ti.
26贪与嗔以此为因,
‘‘Rāgo ca doso ca itonidānā,
27不欣喜、欣喜与毛发竖立,从此而生;
Aratī ratī lomahaṃso itojā;
28种种心思从此而起;
Ito samuṭṭhāya manovitakkā,
29男孩们像抛弃乌鸦一样把它丢弃。
Kumārakā dhaṅkamivossajanti.
30由爱所生,由自身所生,犹如榕树的枝干丛生;
‘‘Snehajā attasambhūtā, nigrodhasseva khandhajā;
31它们广泛地粘着于诸欲,恰似蔓藤弥漫林中。
Puthū visattā kāmesu, māluvāva vitatā vane.
32凡是了知它起因的人,
‘‘Ye naṃ pajānanti yatonidānaṃ,
33他们就能驱除它──听着,夜叉!
Te naṃ vinodenti suṇohi yakkha;
34他们渡越了这难渡的洪流,
Te duttaraṃ oghamimaṃ taranti,
35过去已度过,不再有后有。
Atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā’’ti.
364. 玛尼跋德经
4. Maṇibhaddasuttaṃ
238有一次,世尊住在马嘎塔国玛尼玛拉咖支提,玛尼跋德夜叉的住处。那时,玛尼跋德夜叉来到世尊那里,到了之后,在世尊面前说这偈颂:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā magadhesu viharati maṇimālike cetiye maṇibhaddassa yakkhassa bhavane. Atha kho maṇibhaddo yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato santike imaṃ gāthaṃ abhāsi –
38具念者总是吉祥,具念者获得安乐;
‘‘Satīmato sadā bhaddaṃ, satimā sukhamedhati;
39具念者日日更好,并从怨恨中解脱。
Satīmato suve seyyo, verā ca parimuccatī’’ti.
40具念者总是吉祥,具念者获得安乐;
‘‘Satīmato sadā bhaddaṃ, satimā sukhamedhati;
41具念者日日更好,却没有从怨恨中解脱。
Satīmato suve seyyo, verā na parimuccati.
42他的心整个日夜以不害为乐,
‘‘Yassa sabbamahorattaṃ , ahiṃsāya rato mano;
43他对一切众生怀有慈爱,与任何人都没有怨仇。
Mettaṃ so sabbabhūtesu, veraṃ tassa na kenacī’’ti.
445. 萨努经
5. Sānusuttaṃ
239有一次,世尊住在沙瓦提城的揭德林给孤独园。那时,世尊正在对比丘们开示、劝导、激励、鼓舞与涅槃相关的法义。而那些比丘们也都用心聆听、专注思惟、全神贯注、倾耳谛听法义。就在这个时候,夜叉女布那跋苏母这样哄着她的孩子们:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā bhikkhū nibbānapaṭisaṃyuttāya dhammiyā kathāya sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. Te ca bhikkhū aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbacetasā samannāharitvā ohitasotā dhammaṃ suṇanti. Atha kho punabbasumātā yakkhinī puttake evaṃ tosesi –
46“无论是十四日、十五日,还是半月里的第八日,”
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
47以及半月的第八天、神变月,具足八支的布萨,
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.
48“只要有人持守布萨、行着梵行,”
Uposathaṃ upavasanti, brahmacariyaṃ caranti ye.
49“夜叉们不会戏弄那样的人——这是我从阿拉汉那里听闻的。”
Na tehi yakkhā kīḷanti, iti me arahataṃ sutaṃ;
50“可现在,就在今天,我亲眼看见了:夜叉们正在戏弄着萨努。”
Sā dāni ajja passāmi, yakkhā kīḷanti sānunā’’ti.
51在十四、十五日,
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
52“以及神变分日,只要有人圆满具足八支,”
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ;
53他们持守布萨、修行梵行。
‘‘Uposathaṃ upavasanti, brahmacariyaṃ caranti ye;
54“夜叉们就不会戏弄那样的人——你从阿拉汉那里听闻的,说得好。”
‘‘Na tehi yakkhā kīḷanti, sāhu te arahataṃ sutaṃ;
55萨努醒来了,这是夜叉对他说的话:
Sānuṃ pabuddhaṃ vajjāsi, yakkhānaṃ vacanaṃ idaṃ;
56「不要做恶事——无论是公开地做,还是暗地里做。
Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho.
57如果你将要造作恶业,或者正在造作,
‘‘Sace ca pāpakaṃ kammaṃ, karissasi karosi vā;
58即使你飞身逃跑,也绝不能从痛苦中解脱。」
Na te dukkhā pamutyatthi, uppaccāpi palāyato’’ti.
59「妈妈啊,您是在为亡者哭泣,还是为那个活着却见不到的人哭泣?
‘‘Mataṃ vā amma rodanti, yo vā jīvaṃ na dissati;
60您看见我活着,妈妈啊,为什么还为我哭泣呢?」
Jīvantaṃ amma passantī, kasmā maṃ amma rodasī’’ti.
61人们为死去的儿子哭泣,也为那活着却了无音讯的人哭泣;
‘‘Mataṃ vā putta rodanti, yo vā jīvaṃ na dissati;
62而那个舍弃了欲乐之后,又重返这里的人——
Yo ca kāme cajitvāna, punarāgacchate idha;
63人们也同样为他哭泣,这再度活过来的人,其实早已死去。
Taṃ vāpi putta rodanti, puna jīvaṃ mato hi so.
64你已被人从火坑里拉出,孩子,却还想跳回火坑;
‘‘Kukkuḷā ubbhato tāta, kukkuḷaṃ patitumicchasi;
65你已从地狱中被救出,孩子,却还想再坠入地狱。
Narakā ubbhato tāta, narakaṃ patitumicchasi.
66快走吧,贤友们,我们又能去向谁告状呢?
‘‘Abhidhāvatha bhaddante, kassa ujjhāpayāmase;
67被火烧过的财物已经捞出来了,你还想再让它烧一次吗?
Ādittā nīhataṃ bhaṇḍaṃ, puna ḍayhitumicchasī’’ti.
686. 毕央咖拉经
6. Piyaṅkarasuttaṃ
240有一次,具寿阿那律住在沙瓦提的揭德林给孤独园。那时,具寿阿那律在夜里接近黎明时分起来,正在诵说法句。就在这时,毕央嘎拉母夜叉女正这样哄着她的小孩:
Ekaṃ samayaṃ āyasmā anuruddho sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā anuruddho rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya dhammapadāni bhāsati. Atha kho piyaṅkaramātā yakkhinī puttakaṃ evaṃ tosesi –
70“毕央嘎拉,别出声,那位比丘正在诵说法句;
‘‘Mā saddaṃ kari piyaṅkara, bhikkhu dhammapadāni bhāsati;
71我们若懂了法句,依此而行,那对我们会有利益。
Api ca dhammapadaṃ vijāniya, paṭipajjema hitāya no siyā.
72“我们要克制自己不伤害众生,明知是妄语就不说;
‘‘Pāṇesu ca saṃyamāmase, sampajānamusā na bhaṇāmase;
73我们要修学善持戒,这样或许也能从毕舍遮道中解脱。”
Sikkhema susīlyamattano , api muccema pisācayoniyā’’ti.
747. 布那跋苏经
7. Punabbasusuttaṃ
241有一次,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。那时,有位近事女的儿子名叫萨努,被夜叉抓住了。那位近事女伤心地哭泣,在那时说了这些偈颂——
Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarissā upāsikāya sānu nāma putto yakkhena gahito hoti. Atha kho sā upāsikā paridevamānā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi –
76“小声些,小乌达莉咖,你也小声些,布那跋苏,
‘‘Tuṇhī uttarike hohi, tuṇhī hohi punabbasu;
77我正要去聆听,那位最胜佛陀、天人师的法。
Yāvāhaṃ buddhaseṭṭhassa, dhammaṃ sossāmi satthuno.
78世尊讲说的是涅槃,能解脱一切结缚之法,
‘‘Nibbānaṃ bhagavā āha, sabbaganthappamocanaṃ;
79我对这法生起了深切的喜爱,实在是太难得了。
Ativelā ca me hoti, asmiṃ dhamme piyāyanā.
80在这个世间,自己的孩子是可爱的,自己的丈夫是可爱的,
‘‘Piyo loke sako putto, piyo loke sako pati;
81对我而言,比什么都更可爱的,是对这个法的寻求。
Tato piyatarā mayhaṃ, assa dhammassa magganā.
82因为儿子或丈夫,即使可爱,也不能让人从苦中解脱;
‘‘Na hi putto pati vāpi, piyo dukkhā pamocaye;
83唯有听闻正法,才能让众生从苦中解脱。
Yathā saddhammassavanaṃ, dukkhā moceti pāṇinaṃ.
84在这被苦淹没、与老死捆绑的世间,
‘‘Loke dukkhaparetasmiṃ, jarāmaraṇasaṃyute;
85那个为了从老死解脱而证悟的法,
Jarāmaraṇamokkhāya, yaṃ dhammaṃ abhisambudhaṃ;
86我想听闻那个法,布那跋苏,你安静吧!
Taṃ dhammaṃ sotumicchāmi, tuṇhī hohi punabbasū’’ti.
87“母亲,我不说话了;这个优陀罗已经安静了。”
‘‘Ammā na byāharissāmi, tuṇhībhūtāyamuttarā;
88“专心聆听法吧,听闻正法真是快乐。”
Dhammameva nisāmehi, saddhammassavanaṃ sukhaṃ;
89“不了知正法,母亲,我们只能过着痛苦的生活。”
Saddhammassa anaññāya, ammā dukkhaṃ carāmase.
90“这位是天人当中的明灯,光照一切迷茫者;他是佛陀,最后之身,具眼之人,正在教导法。”
‘‘Esa devamanussānaṃ, sammūḷhānaṃ pabhaṅkaro;
91“善哉!名为‘智者’的儿子,在怀中出生了。”
Buddho antimasārīro, dhammaṃ deseti cakkhumā’’ti.
92“善哉!的确,名为‘智者’的儿子,生于怀抱之中。”
‘‘Sādhu kho paṇḍito nāma, putto jāto uresayo;
93我的孩子喜爱那位最胜佛陀的纯净教法。
Putto me buddhaseṭṭhassa, dhammaṃ suddhaṃ piyāyati.
94布那跋苏,愿你快乐,今天我已经觉醒了。
‘‘Punabbasu sukhī hohi, ajjāhamhi samuggatā;
95圣谛已被见到,让我的乌达拉也来听法吧。”
Diṭṭhāni ariyasaccāni, uttarāpi suṇātu me’’ti.
968. 给孤独长者经
8. Sudattasuttaṃ
242有一次,世尊住在王舍城的寒林。那时,给孤独居士因为有要事来到了王舍城。给孤独居士听说:“听说佛陀已经出现在世间了。”他立刻想去拜见世尊。接着,给孤独居士心里这样想:“现在不是拜见世尊的时候,我明天再适时去参见世尊吧。”于是他带着系念佛陀的心躺下入睡。这夜里他三次醒来,以为天亮了。随后,给孤独居士走向通往寒林的门,非人为他打开了门。当给孤独居士走出王舍城的时候,光明消失,黑暗降临;恐惧、惊慌、身毛竖立生起,他当时就想掉头回去。就在这时,西瓦咖夜叉隐身发出了声音:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati sītavane. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati rājagahaṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Assosi kho anāthapiṇḍiko gahapati – ‘‘buddho kira loke uppanno’’ti. Tāvadeva ca pana bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo hoti. Athassa anāthapiṇḍikassa gahapatissa etadahosi – ‘‘akālo kho ajja bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamituṃ. Sve dānāhaṃ kālena bhagavantaṃ dassanāya gamissāmī’’ti buddhagatāya satiyā nipajji. Rattiyā sudaṃ tikkhattuṃ vuṭṭhāsi pabhātanti maññamāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena sivathikadvāraṃ tenupasaṅkami. Amanussā dvāraṃ vivariṃsu. Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa nagaramhā nikkhamantassa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Atha kho sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi –
98一百头大象,一百匹马,一百辆骡车,
‘‘Sataṃ hatthī sataṃ assā, sataṃ assatarīrathā;
99十万名佩戴着珠宝耳环的少女,
Sataṃ kaññāsahassāni, āmukkamaṇikuṇḍalā;
100仅仅一个人的迈步,连十六分之一都比不上。
Ekassa padavītihārassa, kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ.
101“前进吧,居士,前进吧,居士!
‘‘Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati;
102前进对你更好,不要后退。
Abhikkamanaṃ te seyyo, no paṭikkamana’’nti.
103就在这时,给孤独居士身边的黑暗消失了,光明出现了;那些恐惧、慌张和汗毛竖立,都平息了下来。于是,给孤独居士朝着寒林,朝着世尊的方向走去。
Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi, āloko pāturahosi, yaṃ ahosi bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso, so paṭippassambhi. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati yena sītavanaṃ yena bhagavā tenupasaṅkami.
104“一百头象、一百匹马……
‘‘Sataṃ hatthī sataṃ assā…pe…
105连十六分之一都比不上。”
Kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ.
106「前进,居士!前进,居士!前进对你来说是更好的,而不是后退。」
‘‘Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati;
107前进对你更好,而非后退。”
Abhikkamanaṃ te seyyo, no paṭikkamana’’nti.
108那时,给孤独居士面前的黑暗消失了,光明出现了,他先前所有的恐惧、惊怖、毛骨悚然,就此平息。但第二次,给孤独居士面前的光明又消失了,黑暗重又出现,恐惧、惊怖、毛骨悚然又生起了,他又想就此转身回去。这时,西瓦咖夜叉第二次在隐身中发出声音说:
Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi, āloko pāturahosi, yaṃ ahosi bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso, so paṭippassambhi. Dutiyampi kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Dutiyampi kho sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi –
109也不值寿命的十六分之一。
‘‘Sataṃ hatthī sataṃ assā…pe…
110前进,居士!前进,居士!
Kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ.
111前进,居士!前进,居士!」
‘‘Abhikkama gahapati, abhikkama gahapati;
112那时,给孤独居士眼前的黑暗消失了,光明出现了,他先前感受到的恐惧、惊慌和毛骨悚然全都止息了。第三次,给孤独居士眼前的光明消失了,黑暗又出现了,恐惧、惊慌和毛骨悚然再度生起,他又想从那里退回去。第三次,西瓦咖夜叉隐身发出声音说:
Abhikkamanaṃ te seyyo, no paṭikkamana’’nti.
113于是,给孤独居士的黑暗消失了,光明出现了,那恐惧、战栗、身毛竖立平息了。第二次,给孤独居士的光明消失了,黑暗出现了,恐惧、战栗、身毛竖立生起了,他又想从那里退回。第二次,西瓦咖夜叉隐身发出声音——
Atha kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa andhakāro antaradhāyi , āloko pāturahosi, yaṃ ahosi bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso, so paṭippassambhi. Tatiyampi kho anāthapiṇḍikassa gahapatissa āloko antaradhāyi, andhakāro pāturahosi, bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃso udapādi, tatova puna nivattitukāmo ahosi. Tatiyampi kho sivako yakkho antarahito saddamanussāvesi –
114那时正是后夜时分,世尊起身后正在露天处经行。世尊远远看见给孤独居士走来,便从经行处下来,坐在铺好的座位上。坐下后,世尊对给孤独居士说:“来吧,须达多!”听到世尊用名字称呼自己,给孤独居士又高兴又激动,当场就用头面顶礼世尊的双足,然后对世尊说:“尊者,世尊睡得安稳吗?”
Tena kho pana samayena bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya abbhokāse caṅkamati. Addasā kho bhagavā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna caṅkamā orohitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘ehi sudattā’’ti. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati, nāmena maṃ bhagavā ālapatīti, haṭṭho udaggo tattheva bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kacci, bhante, bhagavā sukhamasayitthā’’ti?
115完全寂灭的婆罗门,确实在任何时候都睡得安稳;
‘‘Sabbadā ve sukhaṃ seti, brāhmaṇo parinibbuto;
116他不染著于享乐,清凉寂静,没有依著。
Yo na limpati kāmesu, sītibhūto nirūpadhi.
117他斩断了一切执著,除去了心中的烦忧;
‘‘Sabbā āsattiyo chetvā, vineyya hadaye daraṃ;
118他的心已寂静,心得寂静,安然而眠。
Upasanto sukhaṃ seti, santiṃ pappuyya cetasā’’ti .
1199. 第一须咖经
9. Paṭhamasukkāsuttaṃ
243有一次,世尊住在王舍城的竹园松鼠喂养处。那时,苏咖比丘尼被一大群会众围绕着,正在说法。当时,有位对苏咖比丘尼极具信心的夜叉,在王舍城里,从一条街到另一条街,从一个广场到另一个广场,在那时说了这些偈颂:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena sukkā bhikkhunī mahatiyā parisāya parivutā dhammaṃ deseti. Atha kho sukkāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi –
121“王舍城的人们,对我而言像喝了芒果蜜一样,在做什么?他们竟睡得如此安稳,
‘‘Kiṃ me katā rājagahe manussā, madhupītāva seyare;
122不去亲近正在宣说不死之道的苏咖。
Ye sukkaṃ na payirupāsanti, desentiṃ amataṃ padaṃ.
123“那法味,是不可抗拒的,滋味醇厚,充满力量;
‘‘Tañca pana appaṭivānīyaṃ, asecanakamojavaṃ;
124我想,那有智慧的人们会畅饮它,就像行路人畅饮雨云降下的甘霖。”
Pivanti maññe sappaññā, valāhakamiva panthagū’’ti .
12510. 第二苏咖经
10. Dutiyasukkāsuttaṃ
244有一次,世尊住在王舍城的竹林园喂松鼠处。那时,有一位净信男居士向苏咖比丘尼供养了食物。这时,对苏咖比丘尼深具信心的一个夜叉,在王舍城里从一条街到另一条街,从一个十字路口到另一个十字路口,在那时诵出了这首偈颂:
Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññataro upāsako sukkāya bhikkhuniyā bhojanaṃ adāsi. Atha kho sukkāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –
127“这位净信男居士确实积了大福报,他实在很有智慧,
‘‘Puññaṃ vata pasavi bahuṃ, sappañño vatāyaṃ upāsako;
128因为他向苏咖供养了食物,助她解脱一切缠结。”
Yo sukkāya adāsi bhojanaṃ, sabbaganthehi vippamuttiyā’’ti .
12911. 吉拉经
11. Cīrāsuttaṃ
245如是我闻:有一次,世尊住在王舍城的竹林园喂松鼠处。那时,有一位净信男居士向吉拉比丘尼供养了衣袍。这时,对吉拉比丘尼深具信心的一个夜叉,在王舍城里从一条街到另一条街,从一个十字路口到另一个十字路口,在那时诵出了这首偈颂:
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññataro upāsako cīrāya bhikkhuniyā cīvaraṃ adāsi. Atha kho cīrāya bhikkhuniyā abhippasanno yakkho rājagahe rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ upasaṅkamitvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ gāthaṃ abhāsi –
131“这位净信男居士确实积了大福报,他实在很有智慧,
‘‘Puññaṃ vata pasavi bahuṃ, sappañño vatāyaṃ upāsako;
132因为他向吉拉供养了衣袍,助她解脱一切枷锁。”
Yo cīrāya adāsi cīvaraṃ, sabbayogehi vippamuttiyā’’ti .
13312. 阿拉瓦咖经
12. Āḷavakasuttaṃ
246如是我闻:有一次,世尊住在阿罗维的阿拉瓦咖夜叉的住处。那时,阿拉瓦咖夜叉来到世尊那里,到后对世尊这么说:“出去,沙门!”世尊说:“好的,贤友。”便出去了。夜叉又说:“进来,沙门!”世尊说:“好的,贤友。”便进来了。第二次,阿拉瓦咖夜叉又对世尊说:“出去,沙门!”世尊说:“好的,贤友。”便出去了。夜叉又说:“进来,沙门!”世尊说:“好的,贤友。”便进来了。第三次,阿拉瓦咖夜叉又对世尊说:“出去,沙门!”世尊说:“好的,贤友。”便出去了。夜叉又说:“进来,沙门!”世尊说:“好的,贤友。”便进来了。到第四次,阿拉瓦咖夜叉又对世尊说:“出去,沙门!”世尊说:“贤友,我不会出去了。你该做的事,你就做吧。”夜叉说:“沙门,我要问你一个问题。如果你不回答我,我就扰乱你的心,或者击破你的心脏,或者抓住你的脚把你扔到恒河对岸去。”世尊说:“贤友,在整个含天、魔、梵天的世间里,在含沙门、婆罗门、天与人的人群中,我看不到有谁能扰乱我的心、击破我的心脏,或者抓住我的脚把我扔到恒河对岸去。不过,贤友,你想问什么就问吧。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā āḷaviyaṃ viharati āḷavakassa yakkhassa bhavane. Atha kho āḷavako yakkho yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nikkhama, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā nikkhami. ‘‘Pavisa, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā pāvisi. Dutiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nikkhama, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā nikkhami. ‘‘Pavisa, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā pāvisi. Tatiyampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nikkhama, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā nikkhami. ‘‘Pavisa, samaṇā’’ti. ‘‘Sādhāvuso’’ti bhagavā pāvisi. Catutthampi kho āḷavako yakkho bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘nikkhama, samaṇā’’ti. ‘‘Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, nikkhamissāmi. Yaṃ te karaṇīyaṃ taṃ karohī’’ti. ‘‘Pañhaṃ taṃ, samaṇa, pucchissāmi. Sace me na byākarissasi, cittaṃ vā te khipissāmi, hadayaṃ vā te phālessāmi, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipissāmī’’ti. ‘‘Na khvāhaṃ taṃ, āvuso, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya, ye me cittaṃ vā khipeyya hadayaṃ vā phāleyya, pādesu vā gahetvā pāragaṅgāya khipeyya. Api ca tvaṃ, āvuso, puccha yadā kaṅkhasī’’ti .
135“在这里,什么是一个人最好的财富?什么善加修行能带来安乐?
‘‘Kiṃsūdha vittaṃ purisassa seṭṭhaṃ, kiṃsu suciṇṇaṃ sukhamāvahāti;
136什么确实是各种味道中最甜美的?怎么生活的人,他们说是活得最好的?”
Kiṃsu have sādutaraṃ rasānaṃ, kathaṃjīviṃ jīvitamāhu seṭṭha’’nti.
137“在这里,信是一个人最好的财富,法善加修行能带来安乐。
‘‘Saddhīdha vittaṃ purissa seṭṭhaṃ, dhammo suciṇṇo sukhamāvahāti;
138真实确实是各种味道中最甜美的,以智慧生活的人,他们说是活得最好的。”
Saccaṃ have sādutaraṃ rasānaṃ, paññājīviṃ jīvitamāhu seṭṭha’’nti.
139“怎样渡过瀑流?怎样渡过海洋?
‘‘Kathaṃsu tarati oghaṃ, kathaṃsu tarati aṇṇavaṃ;
140怎样超越痛苦,怎样得到清净?
Kathaṃsu dukkhamacceti, kathaṃsu parisujjhatī’’ti.
141凭借信心渡过洪水,以不放逸渡过海洋;
‘‘Saddhāya tarati oghaṃ, appamādena aṇṇavaṃ;
142靠精进超越痛苦,以智慧得到清净。
Vīriyena dukkhamacceti, paññāya parisujjhatī’’ti.
143怎样获得智慧,怎样找到财富?
‘‘Kathaṃsu labhate paññaṃ, kathaṃsu vindate dhanaṃ;
144怎样得到好名声,怎样结交朋友?
Kathaṃsu kittiṃ pappoti, kathaṃ mittāni ganthati;
145从这个世界到另一个世界,死后怎样不再忧愁?
Asmā lokā paraṃ lokaṃ, kathaṃ pecca na socatī’’ti.
146深信阿拉汉们的法,是为了证得涅槃;
‘‘Saddahāno arahataṃ, dhammaṃ nibbānapattiyā;
147想要听闻的人,如果能不放逸、明辨,就会获得智慧。
Sussūsaṃ labhate paññaṃ, appamatto vicakkhaṇo.
148行为正当、肯担当、勤奋努力的人,能得到财富;
‘‘Patirūpakārī dhuravā, uṭṭhātā vindate dhanaṃ;
149以真实语获得好名声,以布施结交朋友;
Saccena kittiṃ pappoti, dadaṃ mittāni ganthati;
150从这一世到下一世,这样死去时便不会悲伤。
Asmā lokā paraṃ lokaṃ, evaṃ pecca na socati.
151对一个有信心的在家者来说,如果具备这四种法,
‘‘Yassete caturo dhammā, saddhassa gharamesino;
152真实、调御、坚定和布施,这样的人死后不会忧伤。
Saccaṃ dammo dhiti cāgo, sa ve pecca na socati.
153“喂,你也去问问其他众多的沙门、婆罗门吧,”
‘‘Iṅgha aññepi pucchassu, puthū samaṇabrāhmaṇe;
154“看看除了真实、调御、布施之外,是否还有比忍辱更殊胜的。”
Yadi saccā dammā cāgā, khantyā bhiyyodha vijjatī’’ti.
155“现在我又何必再去问其他众多的沙门、婆罗门呢?”
‘‘Kathaṃ nu dāni puccheyyaṃ, puthū samaṇabrāhmaṇe;
156“因为今天我已然明白,什么才是来世的利益。”
Yohaṃ ajja pajānāmi, yo attho samparāyiko.
157“佛陀确实是为了我的利益,而来到了阿拉维这地方安住。”
‘‘Atthāya vata me buddho, vāsāyāḷavimāgamā ;
158如今我已了知:布施于何处得大果报。
Yohaṃ ajja pajānāmi, yattha dinnaṃ mahapphalaṃ.
159所以我将四处游历,从一个村庄到另一个村庄,从一座城到另一座城,
‘‘So ahaṃ vicarissāmi, gāmā gāmaṃ purā puraṃ;
160礼敬着正自觉者,以及那正法的善妙法性。
Namassamāno sambuddhaṃ, dhammassa ca sudhammata’’nti.
161其摄颂为:
Tassuddānaṃ –
162夜叉相应完
Yakkhasaṃyuttaṃ samattaṃ.
163其摄颂——
Tassuddānaṃ –
164因达咖、萨迦、针毛,以及玛尼跋德和萨努,
Indako sakka sūci ca, maṇibhaddo ca sānu ca;
165毕央嘎拉、布那跋苏、给孤独,以及两位苏咖、质哩与阿拉瓦咖——共计十二部经。
Piyaṅkara punabbasu sudatto ca, dve sukkā cīraāḷavīti dvādasa.