← 中部目录

MN 91 · 梵天寿经

Tipitaka 7.0 静态阅读页 · 82 段 · 打开交互阅读器

383如是我闻:有一次,世尊在韦德哈国游行,与大约五百位比丘的大比丘僧团一起。那时候,婆罗门梵摩瑜住在弥体喇城,他已经很老了,年迈体衰,高龄长寿,活到了这个年纪的尽头,从出生算起已经一百二十岁了。他精通三吠陀,掌握词汇表、礼仪书、音韵论、语词解说,以及作为第五支的古老传说;他善于文句,通晓语法,在世间论和大人相方面样样都懂。这位梵摩瑜婆罗门听说:“同修们啊,那位从释迦族出家的释迦子沙门乔达摩,正和大约五百位比丘的大比丘僧团一起在韦德哈国游行。关于那位乔达摩尊者的美好名声这样传扬开来:‘那位世尊是阿拉汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛陀、世尊。’他亲自觉悟、现证之后,向这个有天、有魔、有梵天的世界,以及包括沙门、婆罗门、天人众在内的世代宣说。他教导的法,初善、中善、后善,意义圆满、语言完备,他宣示的是完全圆满、完全清净的梵行。能见到这样的阿拉汉,实在是好。”
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā videhesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena brahmāyu brāhmaṇo mithilāyaṃ paṭivasati jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto, vīsavassasatiko jātiyā, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Assosi kho brahmāyu brāhmaṇo – ‘‘samaṇo khalu bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito videhesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’’ti.
384那时候,婆罗门梵摩瑜有一个叫做伍答喇的学童弟子,他也精通三吠陀,掌握词汇表、礼仪书、音韵论、语词解说,以及作为第五支的古老传说,善于文句,通晓语法,在世間论和大人相方面样样都懂。于是,梵摩瑜婆罗门就招呼伍答喇学童说:“亲爱的伍答喇,这位释迦子沙门乔达摩从释迦族出家,正在韦德哈国游行,和大约五百位比丘的大比丘僧团在一起。关于那位乔达摩尊者的美好名声已经这样传扬开来了:‘那位世尊是阿拉汉、正自觉者……能见到这样的阿拉汉,实在是好。’来,亲爱的伍答喇,你去见沙门乔达摩吧。见到之后,去了解一下沙门乔达摩,看看那位乔达摩尊者的名声是不是真的像传说的那样,还是并非那样;他本人是不是就像那样,还是并非那样。这样我们就能够了解那位乔达摩尊者了。”伍答喇问:“先生,我到底要怎样才能了解那位乔达摩尊者——哪些地方真是那样、名声没有虚假,哪些地方不是那样;他有哪些特征是那样,哪些不是呢?”梵摩瑜说:“亲爱的伍答喇,在我们的咒语里,记载了三十二大人相。具足这些大人相的人,只有两条路,没有其他可能。如果他过在家生活,就是转轮王,一位法王,以法治理天下,征服四方,国土安稳,具足七宝。他的七宝是:轮宝、象宝、马宝、珠宝、女宝、居士宝、还有主藏宝,这是第七宝。他还会有超过一千个儿子,个个英勇善战,相貌雄健,能摧破敌军。他不用棍棒,不用刀剑,只以法就能征服直到海边的这片大地,然后安稳居住。如果他离开家庭,从有家出家成为无家者,那他就成为阿拉汉、正自觉者,在这世间揭开了遮蔽。亲爱的伍答喇,我是这些咒语的传授者,你是这些咒语的领受者。”
Tena kho pana samayena brahmāyussa brāhmaṇassa uttaro nāma māṇavo antevāsī hoti tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo uttaraṃ māṇavaṃ āmantesi – ‘‘ayaṃ, tāta uttara, samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito videhesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho…pe… sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’ti. Ehi tvaṃ, tāta uttara, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā samaṇaṃ gotamaṃ jānāhi yadi vā taṃ bhavantaṃ gotamaṃ tathā santaṃyeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā; yadi vā so bhavaṃ gotamo tādiso, yadi vā na tādiso. Tathā mayaṃ taṃ bhavantaṃ gotamaṃ vedissāmā’’ti. ‘‘Yathā kathaṃ panāhaṃ, bho, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ jānissāmi yadi vā taṃ bhavantaṃ gotamaṃ tathā santaṃyeva saddo abbhuggato, yadi vā no tathā; yadi vā so bhavaṃ gotamo tādiso, yadi vā na tādiso’’ti. ‘‘Āgatāni kho, tāta uttara, amhākaṃ mantesu dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni, yehi samannāgatassa mahāpurisassa dveyeva gatiyo bhavanti anaññā . Sace agāraṃ ajjhāvasati, rājā hoti cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato. Tassimāni satta ratanāni bhavanti, seyyathidaṃ – cakkaratanaṃ, hatthiratanaṃ, assaratanaṃ, maṇiratanaṃ, itthiratanaṃ, gahapatiratanaṃ, pariṇāyakaratanameva sattamaṃ. Parosahassaṃ kho panassa puttā bhavanti sūrā vīraṅgarūpā parasenappamaddanā. So imaṃ pathaviṃ sāgarapariyantaṃ adaṇḍena asatthena dhammena abhivijiya ajjhāvasati. Sace kho pana agārasmā anagāriyaṃ pabbajati, arahaṃ hoti sammāsambuddho loke vivaṭṭacchado. Ahaṃ kho pana, tāta uttara, mantānaṃ dātā; tvaṃ mantānaṃ paṭiggahetā’’ti.
385“好的,先生。”伍答喇学童答应了梵摩瑜婆罗门,就从座位上起来,向梵摩瑜婆罗门行礼,右绕之后,就往世尊所在的韦德哈方向游行去了。他一路慢慢游行,最后来到世尊那里。到了之后,和世尊互相问候,说了些令人欢喜、值得回忆的话后,就坐在一边。坐在一边的伍答喇学童,就在世尊的身上逐一核对那三十二大人相。伍答喇学童看到,世尊身上的三十二大人相大部分都很明显,只有两个相他还不能确定。他对这两个大人相感到犹豫、怀疑,心里无法确定、不能完全相信——哪两个呢?就是“阴藏隐秘相”和“广长舌相”。这时,世尊心里想到:“这位伍答喇学童看到了我身上大部分的三十二大人相,只有两个除外。他正对两个大人相感到犹豫、怀疑,无法确定,不能完全相信——就是阴藏隐秘相和广长舌相。”于是,世尊就运用神通,做了这样的变化,让伍答喇学童清楚地看见了世尊那隐秘在皮肤之下的阴藏相。接着,世尊伸出舌头,用舌头碰触、抚摸两边耳孔;又碰触、抚摸两边鼻孔;用整个舌头覆盖了整个额头部位。这时,伍答喇学童心里想:“沙门乔达摩确实是具足了三十二大人相的。那我何不就跟在沙门乔达摩身后,好好观察他的行住坐卧等一切威仪呢?”就这样,伍答喇学童像不离的影子一样,跟随着世尊,足足有七个月。
‘‘Evaṃ, bho’’ti kho uttaro māṇavo brahmāyussa brāhmaṇassa paṭissutvā uṭṭhāyāsanā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā videhesu yena bhagavā tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho uttaro māṇavo bhagavato kāye dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni samannesi. Addasā kho uttaro māṇavo bhagavato kāye dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni, yebhuyyena thapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati – kosohite ca vatthaguyhe, pahūtajivhatāya ca. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘passati kho me ayaṃ uttaro māṇavo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni , yebhuyyena thapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati – kosohite ca vatthaguyhe, pahūtajivhatāya cā’’ti. Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi yathā addasa uttaro māṇavo bhagavato kosohitaṃ vatthaguyhaṃ. Atha kho bhagavā jivhaṃ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi ; ubhopi nāsikasotāni anumasi paṭimasi; kevalampi nalāṭamaṇḍalaṃ jivhāya chādesi. Atha kho uttarassa māṇavassa etadahosi – ‘‘samannāgato kho samaṇo gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi. Yaṃnūnāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ anubandheyyaṃ, iriyāpathamassa passeyya’’nti. Atha kho uttaro māṇavo sattamāsāni bhagavantaṃ anubandhi chāyāva anapāyinī .
386七个月过后,伍答喇学童离开了韦德哈,往弥体喇城方向游行。他一路慢慢走,最后到了弥体喇,来到梵摩瑜婆罗门那里,行礼过后,就坐在一边。梵摩瑜婆罗门对坐在一边的伍答喇学童说:“亲爱的伍答喇,那位乔达摩尊者的名声,到底是不是真的像传说的那样,不是假的吧?他本人到底是不是像那样,不是另副样子吧?”伍答喇回答:“先生,那位乔达摩尊者的名声,确实就是像传说的那样,一点也不假;他本人就是那样,一点也不走样。那位乔达摩尊者确实具足了三十二大人相。”
Atha kho uttaro māṇavo sattannaṃ māsānaṃ accayena videhesu yena mithilā tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena mithilā yena brahmāyu brāhmaṇo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho uttaraṃ māṇavaṃ brahmāyu brāhmaṇo etadavoca – ‘‘kacci, tāta uttara, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ tathā santaṃyeva saddo abbhuggato , no aññathā? Kacci pana so bhavaṃ gotamo tādiso, no aññādiso’’ti? ‘‘Tathā santaṃyeva, bho, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ saddo abbhuggato, no aññathā; tādisova so bhavaṃ gotamo, no aññādiso. Samannāgato ca so bhavaṃ gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi.
5“那位乔达摩尊者的脚掌安立得实在平正——这就是那位乔达摩尊者作为大人所拥有的一个大人相。”
‘‘Suppatiṭṭhitapādo kho pana bhavaṃ gotamo; idampi tassa bhoto gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.
6“而且,在那位乔达摩尊者的脚掌下,生有千辐轮相,轮缘、轮毂都具足,一切形相无不圆满……”
‘‘Heṭṭhā kho pana tassa bhoto gotamassa pādatalesu cakkāni jātāni sahassārāni sanemikāni sanābhikāni sabbākāraparipūrāni…
7那位乔达摩尊者,脚踵修长。
‘‘Āyatapaṇhi kho pana so bhavaṃ gotamo…
8那位乔达摩尊者,手指修长。
‘‘Dīghaṅguli kho pana so bhavaṃ gotamo…
9那位乔达摩尊者,手足柔软细嫩。
‘‘Mudutalunahatthapādo kho pana so bhavaṃ gotamo…
10那位乔达摩尊者,手指脚趾之间有网缦相连。
‘‘Jālahatthapādo kho pana so bhavaṃ gotamo…
11那位乔达摩尊者,脚背高隆。
‘‘Ussaṅkhapādo kho pana so bhavaṃ gotamo…
12那位乔达摩尊者,小腿如同羚羊腿那样圆润纤细。
‘‘Eṇijaṅgho kho pana so bhavaṃ gotamo…
13尊者乔达摩站着的时候,不弯腰也能用双手的手掌触摸并轻抚膝盖…
‘‘Ṭhitako kho pana so bhavaṃ gotamo anonamanto ubhohi pāṇitalehi jaṇṇukāni parimasati parimajjati…
14尊者乔达摩的阴部是隐藏着的…
‘‘Kosohitavatthaguyho kho pana so bhavaṃ gotamo…
15尊者乔达摩的肤色是金色的,皮肤像黄金一样…
‘‘Suvaṇṇavaṇṇo kho pana so bhavaṃ gotamo kañcanasannibhattaco…
16尊者乔达摩的皮肤很细腻。因为皮肤细腻,灰尘污垢不会沾到身上…
‘‘Sukhumacchavi kho pana so bhavaṃ gotamo. Sukhumattā chaviyā rajojallaṃ kāye na upalimpati…
17尊者乔达摩每个毛孔各生一根毛,每一根毛都单独长在毛孔中…
‘‘Ekekalomo kho pana so bhavaṃ gotamo; ekekāni lomāni lomakūpesu jātāni…
18尊者乔达摩的体毛向上生长。这些向上长的毛,是青黑色的,像眼药膏的颜色,卷曲成环形,向右旋转而生…
‘‘Uddhaggalomo kho pana so bhavaṃ gotamo; uddhaggāni lomāni jātāni nīlāni añjanavaṇṇāni kuṇḍalāvaṭṭāni dakkhiṇāvaṭṭakajātāni…
19那位乔达摩尊者,他的身体像梵天那样笔挺直立。
‘‘Brahmujugatto kho pana so bhavaṃ gotamo…
20那位乔达摩尊者,他的身体七处显得隆满。
‘‘Sattussado kho pana so bhavaṃ gotamo…
21那位乔达摩尊者,他的上半身如同狮子那样宽阔雄壮。
‘‘Sīhapubbaddhakāyo kho pana so bhavaṃ gotamo…
22那位乔达摩尊者,他的两腋之间饱满充实。
‘‘Citantaraṃso kho pana so bhavaṃ gotamo…
23那位乔达摩尊者,他的身体就像榕树那样圆满周正;他的身高有多少,臂展就有多少;臂展有多少,身高就有多少。
‘‘Nigrodhaparimaṇḍalo kho pana so bhavaṃ gotamo; yāvatakvassa kāyo tāvatakvassa byāmo, yāvatakvassa byāmo tāvatakvassa kāyo…
24那位乔达摩尊者,他的双肩圆满平整。
‘‘Samavaṭṭakkhandho kho pana so bhavaṃ gotamo…
25乔达摩尊者的味觉最敏锐……
‘‘Rasaggasaggī kho pana so bhavaṃ gotamo…
26乔达摩尊者的下巴像狮子一样……
‘‘Sīhahanu kho pana so bhavaṃ gotamo…
27乔达摩尊者有四十颗牙齿……
‘‘Cattālīsadanto kho pana so bhavaṃ gotamo…
28乔达摩尊者的牙齿排列得很整齐……
‘‘Samadanto kho pana so bhavaṃ gotamo…
29乔达摩尊者的牙齿紧密没有缝隙……
‘‘Aviraḷadanto kho pana so bhavaṃ gotamo…
30乔达摩尊者的犬齿特别洁白……
‘‘Susukkadāṭho kho pana so bhavaṃ gotamo…
31再有,那位乔达摩尊者,舌相广长……
‘‘Pahūtajivho kho pana so bhavaṃ gotamo…
32再有,那位乔达摩尊者,音声如梵天,犹若迦陵频伽鸟鸣……
‘‘Brahmassaro kho pana so bhavaṃ gotamo karavikabhāṇī…
33再有,那位乔达摩尊者,眼色绀青……
‘‘Abhinīlanetto kho pana so bhavaṃ gotamo…
34再有,那位乔达摩尊者,睫毛如牛王……
‘‘Gopakhumo kho pana so bhavaṃ gotamo…
35再有,那位乔达摩尊者的眉间生有白毫,洁白柔软如同棉絮……
‘‘Uṇṇā kho panassa bhoto gotamassa bhamukantare jātā odātā mudutūlasannibhā…
36再有,那位乔达摩尊者,顶有肉髻;这也是那位乔达摩尊者的,作为大丈夫的大丈夫之相。
‘‘Uṇhīsasīso kho pana so bhavaṃ gotamo; idampi tassa bhoto gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavati.
37“朋友们,那位乔达摩尊者,就确实具足这三十二种大人相。”
‘‘Imehi kho, bho, so bhavaṃ gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgato.
387那位乔达摩尊者在行走时,总是从右足开始迈步。他抬脚不会太远,放脚不会太近;他走得不会太快,也不会太慢;行走时,膝盖不会与膝盖相碰,脚踝不会与脚踝相碰。他走路时,大腿不会高高抬起,也不会重重落下;大腿不会向内并拢,也不会向外岔开。乔达摩尊者走路时,只有下半身动,他行走不依靠身体的力量。那位乔达摩尊者在转身看时,是以整个身体一起转过来看;他不会向上仰望,也不会向下俯视;走路时不东张西望,视线只看前方约一轭的距离;因此,他有着无碍的知见。他进入村落时,身体不前倾,也不后仰;不蜷缩,也不歪斜。他在座位旁转身时,不会离座位太远或太近;不会用手扶着座位坐下,也不会猛地将身体砸进座位里。他坐在村落里时,不会不安地摆弄手,不会不安地摆动脚;不会把膝盖互搭着坐;也不会把脚踝互搭着坐;不会用手托着下巴坐。他坐在村落里时,不惊惶、不摇摆、不颤抖、不焦虑。他毫不惊惶、毫不摇摆、毫不颤抖、毫不焦虑,连汗毛都不会竖立。乔达摩尊者坐在村落里时,总是处于远离的状态。他接过钵水时,不会把钵抬起,也不会把钵放下;不会把钵凑近,也不会把钵推远。他接的钵水不会太少,也不会太多。他洗钵时,不会发出咕噜咕噜的水声;洗钵时,不会把钵转来转去;他不会把钵放在地上再洗手;他洗手时钵就洗干净了,洗钵时手也洗干净了。他倒钵水时,不会倒得太远,也不会倒得太近,更不会四处泼洒。他接过饭食时,不会把钵抬起,也不会把钵放下;不会把钵凑近,也不会把钵推远。他接的饭食不会太少,也不会太多。乔达摩尊者只把菜肴当作调味的佐料来食用,不会让菜的分量超过饭团。乔达摩尊者会把饭团在口中翻滚两三次后才咽下,口中没有一粒完整的饭粒被吞入体内,口中也没有留下一丁点饭渣,然后他才去取下一口饭团。乔达摩尊者在进食时,能感受味道而进食,却不感受对味道的贪染。
‘‘Gacchanto kho pana so bhavaṃ gotamo dakkhiṇeneva pādena paṭhamaṃ pakkamati. So nātidūre pādaṃ uddharati, nāccāsanne pādaṃ nikkhipati; so nātisīghaṃ gacchati, nātisaṇikaṃ gacchati; na ca adduvena adduvaṃ saṅghaṭṭento gacchati, na ca gopphakena gopphakaṃ saṅghaṭṭento gacchati. So gacchanto na satthiṃ unnāmeti, na satthiṃ onāmeti; na satthiṃ sannāmeti, na satthiṃ vināmeti. Gacchato kho pana tassa bhoto gotamassa adharakāyova iñjati, na ca kāyabalena gacchati. Apalokento kho pana so bhavaṃ gotamo sabbakāyeneva apaloketi; so na uddhaṃ ulloketi, na adho oloketi; na ca vipekkhamāno gacchati, yugamattañca pekkhati; tato cassa uttari anāvaṭaṃ ñāṇadassanaṃ bhavati. So antaragharaṃ pavisanto na kāyaṃ unnāmeti , na kāyaṃ onāmeti; na kāyaṃ sannāmeti, na kāyaṃ vināmeti. So nātidūre nāccāsanne āsanassa parivattati, na ca pāṇinā ālambitvā āsane nisīdati, na ca āsanasmiṃ kāyaṃ pakkhipati. So antaraghare nisinno samāno na hatthakukkuccaṃ āpajjati, na pādakukkuccaṃ āpajjati; na adduvena adduvaṃ āropetvā nisīdati; na ca gopphakena gopphakaṃ āropetvā nisīdati; na ca pāṇinā hanukaṃ upadahitvā nisīdati. So antaraghare nisinno samāno na chambhati na kampati na vedhati na paritassati. So achambhī akampī avedhī aparitassī vigatalomahaṃso. Vivekavatto ca so bhavaṃ gotamo antaraghare nisinno hoti. So pattodakaṃ paṭiggaṇhanto na pattaṃ unnāmeti, na pattaṃ onāmeti; na pattaṃ sannāmeti, na pattaṃ vināmeti. So pattodakaṃ paṭiggaṇhāti nātithokaṃ nātibahuṃ. So na khulukhulukārakaṃ pattaṃ dhovati, na samparivattakaṃ pattaṃ dhovati, na pattaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā hatthe dhovati; hatthesu dhotesu patto dhoto hoti, patte dhote hatthā dhotā honti. So pattodakaṃ chaḍḍeti nātidūre nāccāsanne, na ca vicchaḍḍayamāno. So odanaṃ paṭiggaṇhanto na pattaṃ unnāmeti, na pattaṃ onāmeti; na pattaṃ sannāmeti, na pattaṃ vināmeti. So odanaṃ paṭiggaṇhāti nātithokaṃ nātibahuṃ. Byañjanaṃ kho pana bhavaṃ gotamo byañjanamattāya āhāreti, na ca byañjanena ālopaṃ atināmeti. Dvattikkhattuṃ kho bhavaṃ gotamo mukhe ālopaṃ samparivattetvā ajjhoharati; na cassa kāci odanamiñjā asambhinnā kāyaṃ pavisati, na cassa kāci odanamiñjā mukhe avasiṭṭhā hoti; athāparaṃ ālopaṃ upanāmeti. Rasapaṭisaṃvedī kho pana so bhavaṃ gotamo āhāraṃ āhāreti, no ca rasarāgapaṭisaṃvedī.
39乔达摩尊者进食时,是带着八种如理省思来受用食物的:不是为了嬉戏,不是为了骄慢,不是为了装饰,不是为了打扮,仅仅是为了这个身体的存续与维持,为了止息饥饿的伤害,为了助成梵行。他这样想:‘这样,我将消除旧的苦受,不让新的苦受生起,我将得以维持生命,无有过失,并能安稳而住。’他吃过饭后接过钵水时,不会把钵抬起,也不会把钵放下;不会把钵凑近,也不会把钵推远。他接的钵水不会太少,也不会太多。他洗钵时,不会发出咕噜咕噜的水声;洗钵时,不会把钵转来转去;他不会把钵放在地上再洗手;他洗手时钵就洗干净了,洗钵时手也洗干净了。他倒钵水时,不会倒得太远,也不会倒得太近,更不会四处泼洒。他吃过饭后,不会把钵放在地上太远或太近的地方;既不会对钵漠不关心,也不会过分地守护着钵。他吃过饭后,会安静地坐一会儿,但不会错过作随喜赞叹的时间。他吃过饭后会作随喜,他不会批评那顿饭,也不会期盼别的饭食;他只会以教法的开示来教导、激励、鼓舞、令在场的大众欢喜。他以教法的开示教导、激励、鼓舞、令在场的大众欢喜之后,便从座起身离开。他离开时,不会走得太快,也不会走得太慢,而且不是一副急于脱身的样子;乔达摩尊者身上的袈裟,不会穿得太紧,也不会太松;不会紧贴身体,也不会从身上滑落;乔达摩尊者身上的风不会吹起袈裟;乔达摩尊者身上不会沾染尘垢。他回到园林后,会在铺设好的座位上坐下。坐下后就洗脚;但乔达摩尊者并不沉迷于装饰脚部的行为。他洗完脚后,便盘腿而坐,挺直身体,将正念安住在面前。他从不起意伤害自己,不想伤害他人,也不想伤害双方;乔达摩尊者坐著,心里想的只是自己的利益、他人的利益、自他双方的利益以及一切世间的利益。他回到园林后,在大众中说法,他不奉承大众,也不贬低大众;他纯粹是以教法的开示来教导、激励、鼓舞、令在场的大众欢喜。
‘‘Aṭṭhaṅgasamannāgataṃ kho pana so bhavaṃ gotamo āhāraṃ āhāreti – neva davāya, na madāya na maṇḍanāya na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya, vihiṃsūparatiyā brahmacariyānuggahāya – ‘iti purāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi navañca vedanaṃ na uppādessāmi, yātrā ca me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cā’ti . So bhuttāvī pattodakaṃ paṭiggaṇhanto na pattaṃ unnāmeti, na pattaṃ onāmeti; na pattaṃ sannāmeti, na pattaṃ vināmeti. So pattodakaṃ paṭiggaṇhāti nātithokaṃ nātibahuṃ. So na khulukhulukārakaṃ pattaṃ dhovati, na samparivattakaṃ pattaṃ dhovati, na pattaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā hatthe dhovati; hatthesu dhotesu patto dhoto hoti, patte dhote hatthā dhotā honti. So pattodakaṃ chaḍḍeti nātidūre nāccāsanne, na ca vicchaḍḍayamāno. So bhuttāvī na pattaṃ bhūmiyaṃ nikkhipati nātidūre nāccāsanne, na ca anatthiko pattena hoti, na ca ativelānurakkhī pattasmiṃ. So bhuttāvī muhuttaṃ tuṇhī nisīdati, na ca anumodanassa kālamatināmeti. So bhuttāvī anumodati, na taṃ bhattaṃ garahati, na aññaṃ bhattaṃ paṭikaṅkhati; aññadatthu dhammiyā kathāya taṃ parisaṃ sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti. So taṃ parisaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkamati. So nātisīghaṃ gacchati, nātisaṇikaṃ gacchati, na ca muccitukāmo gacchati; na ca tassa bhoto gotamassa kāye cīvaraṃ accukkaṭṭhaṃ hoti na ca accokkaṭṭhaṃ, na ca kāyasmiṃ allīnaṃ na ca kāyasmā apakaṭṭhaṃ; na ca tassa bhoto gotamassa kāyamhā vāto cīvaraṃ apavahati; na ca tassa bhoto gotamassa kāye rajojallaṃ upalimpati . So ārāmagato nisīdati paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhāleti; na ca so bhavaṃ gotamo pādamaṇḍanānuyogamanuyutto viharati. So pāde pakkhāletvā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. So neva attabyābādhāya ceteti, na parabyābādhāya ceteti, na ubhayabyābādhāya ceteti; attahitaparahitaubhayahitasabbalokahitameva so bhavaṃ gotamo cintento nisinno hoti. So ārāmagato parisati dhammaṃ deseti, na taṃ parisaṃ ussādeti, na taṃ parisaṃ apasādeti; aññadatthu dhammiyā kathāya taṃ parisaṃ sandasseti samādapeti samuttejeti sampahaṃseti.
40再者,乔达摩尊者口中发出的声音,具有八种特点:清晰、易懂、甜美、悦耳、圆润、不散漫、深沉、宏亮。乔达摩尊者用他的声音向在场的大众说法时,他的声音不会传到大众人群之外。那些被他以教法的开示教导、激励、鼓舞、令其欢喜的人,从座起身离开时,都带着不舍,一直回头凝望着他。朋友,我们见过那位乔达摩尊者行走,见过他站立,见过他进入村落,见过他静静坐在村落里,见过他在村落里进食,见过他吃过饭后静静坐着,见过他吃过饭后作随喜,见过他走向园林,见过他回到园林后静静坐着,见过他回到园林后在大众中说法。那位乔达摩尊者就是如此这般的模样,甚至比他描述的要更加殊胜。”
‘‘Aṭṭhaṅgasamannāgato kho panassa bhoto gotamassa mukhato ghoso niccharati – vissaṭṭho ca, viññeyyo ca, mañju ca, savanīyo ca, bindu ca, avisārī ca, gambhīro ca, ninnādī ca. Yathāparisaṃ kho pana so bhavaṃ gotamo sarena viññāpeti, na cassa bahiddhā parisāya ghoso niccharati. Te tena bhotā gotamena dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā uṭṭhāyāsanā pakkamanti avalokayamānāyeva avijahitattā . Addasāma kho mayaṃ, bho, taṃ bhavantaṃ gotamaṃ gacchantaṃ, addasāma ṭhitaṃ, addasāma antaragharaṃ pavisantaṃ, addasāma antaraghare nisinnaṃ tuṇhībhūtaṃ, addasāma antaraghare bhuñjantaṃ, addasāma bhuttāviṃ nisinnaṃ tuṇhībhūtaṃ, addasāma bhuttāviṃ anumodantaṃ, addasāma ārāmaṃ gacchantaṃ, addasāma ārāmagataṃ nisinnaṃ tuṇhībhūtaṃ, addasāma ārāmagataṃ parisati dhammaṃ desentaṃ. Ediso ca ediso ca so bhavaṃ gotamo, tato ca bhiyyo’’ti.
388这样说的时候,梵摩瑜婆罗门从座位起身,将上衣搭在一肩,以头触世尊的双足,用嘴亲吻世尊的双足,用双手抚揉世尊的双足,并报上名字:“乔达摩尊者,我是梵摩瑜婆罗门;乔达摩尊者,我是梵摩瑜婆罗门。”那时,在场的大众心生惊奇与赞叹:“哎呀,尊者,这真是稀有啊!哎呀,尊者,这真是不可思议啊!这位如此知名、有声望的梵摩瑜婆罗门,竟然会行如此最极致的恭敬礼!”于是世尊对梵摩瑜婆罗门这么说:“可以了,婆罗门,起来吧,坐回你自己的座位,因为你的心已经对我生起净信了。”于是梵摩瑜婆罗门起身,坐回了他自己的座位。
Evaṃ vutte, brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti – ‘‘brahmāyu ahaṃ, bho gotama, brāhmaṇo; brahmāyu ahaṃ, bho gotama, brāhmaṇo’’ti. Atha kho sā parisā acchariyabbhutacittajātā ahosi – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Yatra hi nāmāyaṃ brahmāyu brāhmaṇo ñāto yasassī evarūpaṃ paramanipaccakāraṃ karissatī’’ti. Atha kho bhagavā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – ‘‘alaṃ, brāhmaṇa, uṭṭhaha nisīda tvaṃ sake āsane yato te mayi cittaṃ pasanna’’nti. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhahitvā sake āsane nisīdi.
42「礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者。
‘‘Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
43「礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者。」
‘‘Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassā’’ti.
44“礼敬那位世尊、阿拉汉、正自觉者!
‘‘Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
45“我们何时才能有幸与那位乔达摩尊者会面呢?何时才能有幸与他交谈一番呢!”
‘‘Appeva nāma mayaṃ kadāci karahaci tena bhotā gotamena samāgaccheyyāma? Appeva nāma siyā kocideva kathāsallāpo’’ti!
389那时,世尊在韦德哈境内次第游行,来到了弥体喇。世尊便住在弥体喇的马喀德瓦芒果林中。弥体喇的婆罗门居士们听说:‘朋友们,那位释迦子沙门乔达摩,从释迦族出家,与五百位比丘的大比丘僧团一起,在韦德哈境内游行,已经到达弥体喇,住在弥体喇的马喀德瓦芒果林。而关于那位乔达摩尊者的好名声如此传扬:“那位世尊是阿拉汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛陀、世尊。他亲自证知、完全证悟后,宣说此有天神、魔罗、梵天的世间,有沙门、婆罗门、天界与人界的众生。他教导的法,开头是善、中间是善、结尾是善,义理与文辞具足,他开显了完全圆满、清净的梵行。”能够见到这样的阿拉汉,确实是好的。’
Atha kho bhagavā videhesu anupubbena cārikaṃ caramāno yena mithilā tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā mithilāyaṃ viharati maghadevambavane. Assosuṃ kho mithileyyakā brāhmaṇagahapatikā – ‘‘samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito videhesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ pañcamattehi bhikkhusatehi mithilaṃ anuppatto, mithilāyaṃ viharati maghadevambavane. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti . So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ, kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’’ti.
47于是,弥体喇的婆罗门居士们前往世尊所在处。到了之后,一些人礼敬世尊后,坐在一边;一些人与世尊友好地相互问候,进行欢欣的交谈后,坐在一边;一些人朝着世尊合掌后,坐在一边;一些人在世尊面前通报姓名后,坐在一边;一些人则默不作声地坐在一边。
Atha kho mithileyyakā brāhmaṇagahapatikā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā appekacce bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce bhagavato santike nāmagottaṃ sāvetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu; appekacce tuṇhībhūtā ekamantaṃ nisīdiṃsu.
390梵摩瑜婆罗门听说了:‘朋友们,那位释迦子沙门乔达摩,从释迦族出家,已经到达弥体喇,住在弥体喇的马喀德瓦芒果林。’于是,梵摩瑜婆罗门带着许多弟子,前往马喀德瓦芒果林方向。那时,在离芒果林不远处,梵摩瑜婆罗门心里这么想:‘我事先没有通报就去见沙门乔达摩,这似乎不太妥当。’于是,梵摩瑜婆罗门召唤一位学童:‘来,学童,你去见沙门乔达摩。到了之后,用我的话问候沙门乔达摩,问他是否无病、无痛、起居轻快、体力充沛、生活安乐:“乔达摩尊者,梵摩瑜婆罗门问候您,问您是否无病、无痛、起居轻快、体力充沛、生活安乐。”你还要这样说:“乔达摩尊者,梵摩瑜婆罗门年迈、衰老、高龄,生命已至晚期,年龄已达一百二十岁;他精通三吠陀,包括语汇、仪轨、音韵与语法,以及第五的史传;他是知典者、文法学者,在世间论和大人相方面无不精通。在弥体喇居住的所有婆罗门居士中,就财富而言,梵摩瑜婆罗门被尊为第一;就咒语而言,梵摩瑜婆罗门被尊为第一;就寿命与声望而言,梵摩瑜婆罗门也被尊为第一。他渴望见到乔达摩尊者。”’
Assosi kho brahmāyu brāhmaṇo – ‘‘samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito mithilaṃ anuppatto, mithilāyaṃ viharati maghadevambavane’’ti. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo sambahulehi sāvakehi saddhiṃ yena maghadevambavanaṃ tenupasaṅkami. Atha kho brahmāyuno brāhmaṇassa avidūre ambavanassa etadahosi – ‘‘na kho metaṃ patirūpaṃ yohaṃ pubbe appaṭisaṃvidito samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkameyya’’nti. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo aññataraṃ māṇavakaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, māṇavaka, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena samaṇaṃ gotamaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha – ‘brahmāyu, bho gotama, brāhmaṇo bhavantaṃ gotamaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’ti. Evañca vadehi – ‘brahmāyu, bho gotama, brāhmaṇo jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto, vīsavassasatiko jātiyā, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Yāvatā, bho, brāhmaṇagahapatikā mithilāyaṃ paṭivasanti, brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggamakkhāyati – yadidaṃ bhogehi; brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggamakkhāyati – yadidaṃ mantehi; brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggamakkhāyati – yadidaṃ āyunā ceva yasasā ca. So bhoto gotamassa dassanakāmo’’’ti.
49“好的,先生。”那位学童回应了婆罗门梵摩瑜后,就去到了世尊那里。到了之后,与世尊互相礼貌问好。进行了让人欢喜、值得回忆的寒暄后,他就站在一边。站在一边后,这位学童对世尊这样说:“乔达摩大师,婆罗门梵摩瑜问候乔达摩大师您是否健康、无病、行动轻快、气力充足、生活安乐;并且他这样说:‘乔达摩大师,婆罗门梵摩瑜已衰老、年迈、上了年纪,生命已到后期,进入晚年,年龄按出生算,已经一百二十岁了。他精通三部吠陀,连同它们的词汇汇编、仪式规程、音韵分解和作为第五项的历史传说,是一位精通文字词句的教法家、文法家,在世间论和大人相方面,也毫无欠缺。大师啊,在弥体喇城里居住的所有婆罗门居士中,婆罗门梵摩瑜被公认是第一位的,就财富而言是这样;在那些婆罗门中,梵摩瑜被公认是第一位的,就咒语知识而言是这样;在那些婆罗门中,梵摩瑜被公认是第一位的,就寿命和名声而言也是这样。他渴望见到乔达摩大师您。’” “学童啊,现在婆罗门梵摩瑜觉得什么时候合适,就可以来了。” 于是,那位学童就回到了婆罗门梵摩瑜那里。到了之后,他对婆罗门梵摩瑜说:“沙门乔达摩已许可了我们。现在,先生您觉得什么时候合适,就可以去了。”
‘‘Evaṃ , bho’’ti kho so māṇavako brahmāyussa brāhmaṇassa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so māṇavako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘brahmāyu, bho gotama, brāhmaṇo bhavantaṃ gotamaṃ appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati; evañca vadeti – ‘brahmāyu, bho gotama, brāhmaṇo jiṇṇo vuḍḍho mahallako addhagato vayoanuppatto, vīsavassasatiko jātiyā, tiṇṇaṃ vedānaṃ pāragū sanighaṇḍukeṭubhānaṃ sākkharappabhedānaṃ itihāsapañcamānaṃ, padako, veyyākaraṇo, lokāyatamahāpurisalakkhaṇesu anavayo. Yāvatā, bho, brāhmaṇagahapatikā mithilāyaṃ paṭivasanti, brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggamakkhāyati – yadidaṃ bhogehi; brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggamakkhāyati – yadidaṃ mantehi; brahmāyu tesaṃ brāhmaṇo aggamakkhāyati – yadidaṃ āyunā ceva yasasā ca. So bhoto gotamassa dassanakāmo’’’ti. ‘‘Yassadāni, māṇava, brahmāyu brāhmaṇo kālaṃ maññatī’’ti. Atha kho so māṇavako yena brahmāyu brāhmaṇo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ etadavoca – ‘‘katāvakāso khomhi bhavatā samaṇena gotamena. Yassadāni bhavaṃ kālaṃ maññatī’’ti.
391于是,婆罗门梵摩瑜就去到了世尊那里。当时,那边的群众远远地看到婆罗门梵摩瑜走过来,看到他之后,就向后退开,让出空间,就像对一位有名望、有声誉的人那样做。这时,婆罗门梵摩瑜对那群众说:“不用这样,各位!你们就坐在自己的位子上吧。我会在这沙门乔达摩的身旁坐下。”
Atha kho brahmāyu brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Addasā kho sā parisā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna oramiya okāsamakāsi yathā taṃ ñātassa yasassino. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo taṃ parisaṃ etadavoca – ‘‘alaṃ, bho! Nisīdatha tumhe sake āsane. Idhāhaṃ samaṇassa gotamassa santike nisīdissāmī’’ti.
51接着,婆罗门梵摩瑜就去到世尊那里。到了之后,与世尊互相礼貌问好。进行了让人欢喜、值得回忆的寒暄后,就坐在一边。坐在一边的婆罗门梵摩瑜,在世尊身上检查了三十二种大人相。婆罗门梵摩瑜在世尊身上看到了大多数三十二大人相,唯独缺了两种。他对这两种大人相犹豫、疑惑,不能确信,无法生起净信:那就是关于‘阴部隐秘如同被鞘包裹’和‘舌头广大’这两相。那时,婆罗门梵摩瑜就用偈颂对世尊说:
Atha kho brahmāyu brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho brahmāyu brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni samannesi. Addasā kho brahmāyu brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni, yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati – kosohite ca vatthaguyhe, pahūtajivhatāya ca. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
52“那三十二种大人相,我曾听闻过,
‘‘Ye me dvattiṃsāti sutā, mahāpurisalakkhaṇā;
53其中有两种,在乔达摩大师您的身上,我未能看见。
Duve tesaṃ na passāmi, bhoto kāyasmiṃ gotama.
54“人中最胜者,大师的隐秘处,是否如被鞘包裹;
‘‘Kacci kosohitaṃ bhoto, vatthaguyhaṃ naruttama;
55“被称为‘非女非沙门’的人啊,你的舌头为何不示现?”
Nārīsamānasavhayā, kacci jivhā na dassakā .
56“你确实是广舌者,就如我们所知的那样;”
‘‘Kacci pahūtajivhosi, yathā taṃ jāniyāmase;
57“请伸出那广长的舌,为我们除去疑惑吧,圣者!”
Ninnāmayetaṃ pahūtaṃ, kaṅkhaṃ vinaya no ise.
58“为了此生的利益与来世的安乐,”
‘‘Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya ca;
59“我们既已得到机会,就请问任何心中所愿。”
Katāvakāsā pucchāma, yaṃ kiñci abhipatthita’’nti.
392那时,世尊心想:“这位梵摩瑜婆罗门观察了我的三十二大人相,除了两项之外,大致都看到了。他对其中两项大人相还有疑、犹豫、不决定、不确信——即阴藏隐密相和广长舌相。”于是,世尊施展那样的神通变化,让梵摩瑜婆罗门看到了世尊的阴藏隐密相。接着,世尊伸出舌头,碰触并抚摸双耳孔;碰触并抚摸双鼻孔;用舌头覆盖了整个额头。然后,世尊以偈颂对梵摩瑜婆罗门说:
Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘passati kho me ayaṃ brahmāyu brāhmaṇo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇāni, yebhuyyena ṭhapetvā dve. Dvīsu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasīdati – kosohite ca vatthaguyhe, pahūtajivhatāya cā’’ti . Atha kho bhagavā tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi yathā addasa brahmāyu brāhmaṇo bhagavato kosohitaṃ vatthaguyhaṃ. Atha kho bhagavā jivhaṃ ninnāmetvā ubhopi kaṇṇasotāni anumasi paṭimasi; ubhopi nāsikasotāni anumasi paṭimasi; kevalampi nalāṭamaṇḍalaṃ jivhāya chādesi. Atha kho bhagavā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ gāthāhi paccabhāsi –
61那些听闻过的三十二大人相,
‘‘Ye te dvattiṃsāti sutā, mahāpurisalakkhaṇā;
62所有这些都在我的身上,婆罗门,不要对此有疑惑。
Sabbe te mama kāyasmiṃ, mā te kaṅkhāhu brāhmaṇa.
63应证知的我已经证知,应修习的我已经修习;
‘‘Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ, bhāvetabbañca bhāvitaṃ;
64应断除的我已经断除,因此,婆罗门,我是佛陀。
Pahātabbaṃ pahīnaṃ me, tasmā buddhosmi brāhmaṇa.
65为了现世的利益,也为了后世的安乐,
‘‘Diṭṭhadhammahitatthāya , samparāyasukhāya ca;
66我已给了机会,你问吧,任何你心中所愿的。”
Katāvakāso pucchassu, yaṃ kiñci abhipatthita’’nti.
393那时,婆罗门梵摩瑜心想:“我现在已经获得沙门乔达摩的许可了。我究竟该问沙门乔达摩什么呢?是问关于现世的利益,还是关于来世的利益呢?”接着,婆罗门梵摩瑜又想:“我自己就精通现世的种种利益,别人也常来问我现世利益的事。那么,我就只问沙门乔达摩关于来世利益的事吧。”于是,婆罗门梵摩瑜就以偈颂向世尊问道:
Atha kho brahmāyussa brāhmaṇassa etadahosi – ‘‘katāvakāso khomhi samaṇena gotamena. Kiṃ nu kho ahaṃ samaṇaṃ gotamaṃ puccheyyaṃ – ‘diṭṭhadhammikaṃ vā atthaṃ samparāyikaṃ vā’’’ti. Atha kho brahmāyussa brāhmaṇassa etadahosi – ‘‘kusalo kho ahaṃ diṭṭhadhammikānaṃ atthānaṃ. Aññepi maṃ diṭṭhadhammikaṃ atthaṃ pucchanti. Yaṃnūnāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ samparāyikaṃyeva atthaṃ puccheyya’’nti. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
68“要怎样才算是婆罗门?一个人又如何成为吠陀通达者?
‘‘Kathaṃ kho brāhmaṇo hoti, kathaṃ bhavati vedagū;
69尊者啊,怎样才算具足三明?所谓的安稳者,又是如何被称说的?
Tevijjo bho kathaṃ hoti, sotthiyo kinti vuccati.
70尊者啊,怎样才算是阿拉汉?一个人又如何成为完全者?
‘‘Arahaṃ bho kathaṃ hoti, kathaṃ bhavati kevalī;
71还有,尊者啊,怎样才算是牟尼?所谓觉者,又是如何被称说的呢?”
Muni ca bho kathaṃ hoti, buddho kinti pavuccatī’’ti.
394那时,世尊以偈颂回答婆罗门梵摩瑜:
Atha kho bhagavā brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ gāthāhi paccabhāsi –
73他知道从前的住处,也看到善趣与恶趣;
‘‘Pubbenivāsaṃ yo vedi, saggāpāyañca passati;
74进而达到灭尽再生,这位牟尼以证智而圆满。
Atho jātikkhayaṃ patto, abhiññā vosito muni.
75他知道心已清净,从一切贪染中全面解脱;
‘‘Cittaṃ visuddhaṃ jānāti, muttaṃ rāgehi sabbaso;
76断除了生与死,圆满完成了梵行;
Pahīnajātimaraṇo, brahmacariyassa kevalī;
77度越了一切法,像他这样的人就被称为觉者。
Pāragū sabbadhammānaṃ, buddho tādī pavuccatī’’ti.
78听了这话,婆罗门梵摩瑜从座位起身,将上衣披在一肩,向着世尊的方向合掌,如是三次发出感叹:
Evaṃ vutte, brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā tikkhattuṃ udānaṃ udāneti –
395那时,世尊为婆罗门梵摩瑜次第开示说法。也就是说,他详细讲解了关于布施的教说、关于持戒的教说、关于生天的教说;他揭示了感官欲乐的过患、卑劣与杂染,以及出离的功德利益。当世尊了知婆罗门梵摩瑜的心已准备好、已柔软、已无障碍、已雀跃、已充满净信时,他这才开示了那诸佛独有的崇高教法:苦、苦的集起、苦的灭尽、导向苦灭之道。正如一块洁净、去除了污渍的白布,能够完美地吸收染料,同样的,婆罗门梵摩瑜就在他当时所坐的座位上,生起了那远离尘垢的法眼:'凡是有集起性质的事物,它全都具有灭去的性质。' 这时,婆罗门梵摩瑜已亲见法、已体证法、已了知法、已深入法,度越了疑惑,远离了犹豫,获得了无畏,在导师的教法中不依仗他人。他对世尊这样说:'太殊胜了,乔达摩大师!太殊胜了,乔达摩大师!乔达摩大师,这就好像把倒覆的东西扶正,把隐藏的东西揭开,为迷路的人指明道路,在黑暗中举起油灯,让有眼睛的人得以看见种种形态。同样的,乔达摩大师以种种不同的方式阐明了法。我,从这里开始,皈依乔达摩大师、皈依法、皈依比丘僧团。请乔达摩大师接受我为在家弟子,从今日起至生命终结,都皈依于您。乔达摩大师,请您和比丘僧团一起,接受我明日的饭食供养。' 世尊以沉默的方式接受了邀请。婆罗门梵摩瑜知道世尊接受后,从座位上起身,向世尊敬礼,右绕之后便离开了。那一夜过后,婆罗门梵摩瑜在自己的住处准备好了丰盛的可嚼食物和可吃食物,然后差人告知世尊时间到了:'乔达摩大师,时间到了,饭食已经准备好了。'
Atha kho bhagavā brahmāyussa brāhmaṇassa anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ, sīlakathaṃ, saggakathaṃ; kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi – dukkhaṃ, samudayaṃ, nirodhaṃ, maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakāḷakaṃ sammadeva rajanaṃ paṭiggaṇheyya, evameva brahmāyussa brāhmaṇassa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – ‘‘yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! Seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya – cakkhumanto rūpāni dakkhantīti – evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ. Adhivāsetu ca me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi . Atha kho brahmāyu brāhmaṇo tassā rattiyā accayena sake nivesane paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.
80那时,在上午的时候,世尊穿好下衣,拿着钵和上衣,前往婆罗门梵摩瑜的住处。到达后,他和比丘僧团一起,在预先铺设好的座位上坐下。接着,婆罗门梵摩瑜亲手将丰盛的可嚼食物和可吃食物,连续七天供养给以佛陀为首的比丘僧团,令他们饱足。七天结束后,世尊便启程,在韦德哈国境内继续游行。世尊离开后不久,婆罗门梵摩瑜就命终了。那时,众多比丘前往世尊所在之处。到了之后,他们向世尊敬礼,然后坐在一旁。坐在一旁的比丘们对世尊这样说:'尊者,婆罗门梵摩瑜命终了。他去了哪里?他未来的状态是怎样的?' 世尊说:'比丘们,婆罗门梵摩瑜是智者。他依随法而实践法,没有以法义为由烦扰我。比丘们,婆罗门梵摩瑜因为断除了五下分结,现在是一位化生者,在那个世界里将获得般涅槃,从不退转,不会再从那世间回来。'
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena brahmāyussa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena videhesu cārikaṃ pakkāmi. Atha kho brahmāyu brāhmaṇo acirapakkantassa bhagavato kālamakāsi. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘brahmāyu, bhante, brāhmaṇo kālaṅkato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo’’ti? ‘‘Paṇḍito, bhikkhave, brahmāyu brāhmaṇo paccapādi dhammassānudhammaṃ, na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ vihesesi. Brahmāyu, bhikkhave, brāhmaṇo pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā opapātiko hoti, tattha parinibbāyī, anāvattidhammo tasmā lokā’’ti.
81这是世尊所说的话。那些比丘们心满意足,对世尊的教导感到欢喜。
Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti.
82梵天寿经完 第一
Brahmāyusuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.