MN 143 · 教诫给孤独经
383如是我闻:有一次,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园里。那时,给孤独居士生了病,很痛苦,病得很重。于是,给孤独居士叫来一个人,对他说:'来吧,伙计,去世尊那里;到了之后,用我的名义,以头礼拜世尊的双足,说:尊者,给孤独居士生了病,很痛苦,病得很重,他以头礼拜世尊的双足。再去舍利弗尊者那里;到了之后,用我的名义,以头礼拜舍利弗尊者的双足,说:尊者,给孤独居士生了病,很痛苦,病得很重,他以头礼拜舍利弗尊者的双足。再这样说:尊者,如果舍利弗尊者能出于慈悯,到给孤独居士的住所来,那就太好了。'
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena anāthapiṇḍiko gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati aññataraṃ purisaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, ambho purisa, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi – ‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī’ti. Yena cāyasmā sāriputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandāhi – ‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandatī’ti. Evañca vadehi – ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’’ti.
2'好的,尊者。'那个人答应了给孤独居士,就去世尊那里。到了以后,礼敬了世尊,然后坐在一旁。坐在一旁后,那个人对世尊说:'尊者,给孤独居士生了病,很痛苦,病得很重,他以头礼拜世尊的双足。'他又去舍利弗尊者那里;到了以后,礼敬了舍利弗尊者,然后坐在一旁。坐在一旁后,那个人对舍利弗尊者说:'尊者,给孤独居士生了病,很痛苦,病得很重,他以头礼拜舍利弗尊者的双足;他还这样说:尊者,如果舍利弗尊者能出于慈悯,到给孤独居士的住所来,那就太好了。'舍利弗尊者以沉默的方式表示同意。
‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so puriso anāthapiṇḍikassa gahapatissa paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So bhagavato pāde sirasā vandatī’’ti. Yena cāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so puriso āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati ābādhiko dukkhito bāḷhagilāno. So āyasmato sāriputtassa pāde sirasā vandati; evañca vadeti – ‘sādhu kira, bhante, āyasmā sāriputto yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’’ti. Adhivāsesi kho āyasmā sāriputto tuṇhībhāvena.
384那时,舍利弗尊者穿好下衣,拿着钵和上衣,由阿难尊者作为随行比丘,前往给孤独居士的住所。到了之后,在已铺设好的座位上坐下。坐下后,舍利弗尊者对给孤独居士这样说:'居士,你还能忍受吗?还能撑住吗?你那些痛苦的感受是在减退,没有在加剧吗?是看到在减退,没有加剧吗?'
Atha kho āyasmā sāriputto nivāsetvā pattacīvaramādāya āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena yena anāthapiṇḍikassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho āyasmā sāriputto anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘kacci te, gahapati, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ? Kacci te dukkhā vedanā paṭikkamanti, no abhikkamanti; paṭikkamosānaṃ paññāyati, no abhikkamo’’ti?
4'舍利弗尊者,我忍受不了,撑不住了。我那些剧烈的痛苦感受正在加剧,没有在减退;我看到的是加剧,没有减退。舍利弗尊者,就好像一个大力士,用锋利的刀尖猛戳头顶;同样,舍利弗尊者,上冲的风极度地在我头顶里翻搅。舍利弗尊者,我忍受不了,撑不住了。我那些剧烈的痛苦感受正在加剧,没有在减退;我看到的是加剧,没有减退。舍利弗尊者,就好像一个大力士,用结实的皮带紧紧地缠住头;同样,舍利弗尊者,我头部极度地剧痛。舍利弗尊者,我忍受不了,撑不住了。我那些剧烈的痛苦感受正在加剧,没有在减退;我看到的是加剧,没有减退。舍利弗尊者,就好像一个熟练的屠夫或屠夫的学徒,用一把锋利的切牛刀剖开腹部;同样,舍利弗尊者,那些上冲的风极度地在我腹部里切割。舍利弗尊者,我忍受不了,撑不住了。我那些剧烈的痛苦感受正在加剧,没有在减退;我看到的是加剧,没有减退。舍利弗尊者,就好像两个大力士,抓住一个更弱的人的不同胳膊,在火炭坑上烤他、彻底地烤他;同样,舍利弗尊者,我身体里有着极度的灼烧感。舍利弗尊者,我忍受不了,撑不住了。我那些剧烈的痛苦感受正在加剧,没有在减退;我看到的是加剧,没有减退。'
‘‘Na me, bhante sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bhante sāriputta, balavā puriso tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya ; evameva kho me, bhante sāriputta, adhimattā vātā muddhani ūhananti . Na me, bhante sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bhante sāriputta, balavā puriso daḷhena varattakhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṃ dadeyya; evameva kho me, bhante sāriputta, adhimattā sīse sīsavedanā. Na me, bhante sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bhante sāriputta, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṃ parikanteyya; evameva kho me, bhante sāriputta, adhimattā vātā kucchiṃ parikantanti. Na me, bhante sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo. Seyyathāpi, bhante sāriputta, dve balavanto purisā dubbalataraṃ purisaṃ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṃ, samparitāpeyyuṃ; evameva kho me, bhante sāriputta, adhimatto kāyasmiṃ ḍāho. Na me, bhante sāriputta, khamanīyaṃ na yāpanīyaṃ. Bāḷhā me dukkhā vedanā abhikkamanti, no paṭikkamanti; abhikkamosānaṃ paññāyati, no paṭikkamo’’ti.
385所以,居士,你应该这样训练自己:‘我将不执取色,我将不会有依于色的识。’居士,你就应该这样训练。所以,居士,你应该这样训练自己:‘我将不执取声音……我将不执取气味……我将不执取味道……我将不执取触感……我将不执取法,我将不会有依于法的识。’居士,你就应该这样训练。
‘‘Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na rūpaṃ upādiyissāmi, na ca me rūpanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na saddaṃ upādiyissāmi…pe… na gandhaṃ upādiyissāmi… na rasaṃ upādiyissāmi… na phoṭṭhabbaṃ upādiyissāmi… na dhammaṃ upādiyissāmi na ca me dhammanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
6所以,居士,你应该这样训练自己:‘我将不执取眼识,我将不会有依于眼识的识。’居士,你就应该这样训练。所以,居士,你应该这样训练自己:‘我将不执取耳识……我将不执取鼻识……我将不执取舌识……我将不执取身识……我将不执取意识,我将不会有依于意识的识。’居士,你就应该这样训练。
‘‘Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na cakkhuviññāṇaṃ upādiyissāmi, na ca me cakkhuviññāṇanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na sotaviññāṇaṃ upādiyissāmi… na ghānaviññāṇaṃ upādiyissāmi… na jivhāviññāṇaṃ upādiyissāmi… na kāyaviññāṇaṃ upādiyissāmi… na manoviññāṇaṃ upādiyissāmi na ca me manoviññāṇanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
7所以,居士,你应该这样训练自己:‘我将不执取眼触,我将不会有依于眼触的识。’居士,你就应该这样训练。所以,居士,你应该这样训练自己:‘我将不执取耳触……我将不执取鼻触……我将不执取舌触……我将不执取身触……我将不执取意触,我将不会有依于意触的识。’居士,你就应该这样训练。
‘‘Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na cakkhusamphassaṃ upādiyissāmi, na ca me cakkhusamphassanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na sotasamphassaṃ upādiyissāmi… na ghānasamphassaṃ upādiyissāmi… na jivhāsamphassaṃ upādiyissāmi… na kāyasamphassaṃ upādiyissāmi… na manosamphassaṃ upādiyissāmi, na ca me manosamphassanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
8所以,居士,你应该这样训练自己:‘我将不执取从眼触生的感受,我将不会有依于眼触生之感受的识。’居士,你就应该这样训练。所以,居士,你应该这样训练自己:‘我将不执取从耳触生的感受……我将不执取从鼻触生的感受……我将不执取从舌触生的感受……我将不执取从身触生的感受……我将不执取从意触生的感受,我将不会有依于意触生之感受的识。’居士,你就应该这样训练。
‘‘Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na cakkhusamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi, na ca me cakkhusamphassajāvedanānissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te , gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na sotasamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi… na ghānasamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi… na jivhāsamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi… na kāyasamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi… na manosamphassajaṃ vedanaṃ upādiyissāmi, na ca me manosamphassajāvedanānissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
9所以,居士,你应该这样训练自己:‘我将不执取地界,我将不会有依于地界的识。’居士,你就应该这样训练。所以,居士,你应该这样训练自己:‘我将不执取水界……我将不执取火界……我将不执取风界……我将不执取空界……我将不执取识界,我将不会有依于识界的识。’居士,你就应该这样训练。
‘‘Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na pathavīdhātuṃ upādiyissāmi, na ca me pathavīdhātunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na āpodhātuṃ upādiyissāmi… na tejodhātuṃ upādiyissāmi… na vāyodhātuṃ upādiyissāmi… na ākāsadhātuṃ upādiyissāmi… na viññāṇadhātuṃ upādiyissāmi, na ca me viññāṇadhātunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
10所以,居士,你应该这样训练自己:‘我将不执取色,我将不会有依于色的识。’居士,你就应该这样训练。所以,居士,你应该这样训练自己:‘我将不执取受……我将不执取想……我将不执取行……我将不执取识,我将不会有依于识的识。’居士,你就应该这样训练。
‘‘Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na rūpaṃ upādiyissāmi, na ca me rūpanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na vedanaṃ upādiyissāmi… na saññaṃ upādiyissāmi… na saṅkhāre upādiyissāmi… na viññāṇaṃ upādiyissāmi, na ca me viññāṇanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
386'因此,居士,你应该这样学:'我将不执取眼,我将不会有依眼而立的识。'居士,你确实应该这样学。
‘‘Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na cakkhuṃ upādiyissāmi, na ca me cakkhunissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
12'因此,居士,你应该这样学:'我将不执取耳,我将不会有依耳而立的识。'居士,你确实应该这样学。因此,居士,你应该这样学:'我将不执取鼻,我将不会有依鼻而立的识。'居士,你确实应该这样学。因此,居士,你应该这样学:'我将不执取舌,我将不会有依舌而立的识。'居士,你确实应该这样学。因此,居士,你应该这样学:'我将不执取身,我将不会有依身而立的识。'居士,你确实应该这样学。因此,居士,你应该这样学:'我将不执取意,我将不会有依意而立的识。'居士,你确实应该这样学。
‘‘Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na sotaṃ upādiyissāmi, na ca me sotanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na ghānaṃ upādiyissāmi, na ca me ghānanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na jivhaṃ upādiyissāmi, na ca me jivhānissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na kāyaṃ upādiyissāmi, na ca me kāyanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na manaṃ upādiyissāmi, na ca me manonissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
13“因此,居士,你应当这样学:‘我将不执取空无边处,也将不会有依于空无边处的识。’居士,你应当这样学。因此,居士,你应当这样学:‘我将不执取识无边处……我将不执取无所有处……我将不执取非想非非想处,也将不会有依于非想非非想处的识。’居士,你应当这样学。”
‘‘Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na ākāsānañcāyatanaṃ upādiyissāmi , na ca me ākāsānañcāyatananissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti . Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na viññāṇañcāyatanaṃ upādiyissāmi… na ākiñcaññāyatanaṃ upādiyissāmi… na nevasaññānāsaññāyatanaṃ upādiyissāmi na ca me nevasaññānāsaññāyatananissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ.
14“因此,居士,你应当这样学:‘我将不执取此世,也将不会有依于此世的识。’居士,你应当这样学。因此,居士,你应当这样学:‘我将不执取他世,也将不会有依于他世的识。’居士,你应当这样学。因此,居士,你应当这样学:‘凡是我所见过的、听过的、觉触过的、识知过的、得过的、寻求过的、接着一再寻思过的、心所经历过的,这些我也都不执取,也将不会有依于那些的识。’居士,你应当这样学。”
‘‘Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na idhalokaṃ upādiyissāmi, na ca me idhalokanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na paralokaṃ upādiyissāmi, na ca me paralokanissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabbaṃ. Tasmātiha te, gahapati, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘yampi me diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anupariyesitaṃ anucaritaṃ manasā tampi na upādiyissāmi, na ca me taṃnissitaṃ viññāṇaṃ bhavissatī’ti. Evañhi te, gahapati, sikkhitabba’’nti.
387这样说的时候,给孤独居士哭泣落泪。这时,阿难尊者对给孤独居士说:“居士,您在消沉吗?居士,您在陷没吗?”答:“阿难尊者,我没有消沉,也没有陷没。只是我长久以来亲近世尊和那些令心尊敬的比丘们,却从没有听过这样的法语。” “居士,在家穿白衣者通常不会得到这样的法语教导;这样的法语是给出家者的。” “那么,舍利弗尊者,也该让在家穿白衣者得到这样的法语教导吧。尊者,确实有一些善男子,生来尘垢少,只是因为没有听闻法而退落;他们是将会通达这个法的。”
Evaṃ vutte, anāthapiṇḍiko gahapati parodi, assūni pavattesi. Atha kho āyasmā ānando anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘olīyasi kho tvaṃ, gahapati, saṃsīdasi kho tvaṃ, gahapatī’’ti? ‘‘Nāhaṃ, bhante ānanda, olīyāmi, napi saṃsīdāmi; api ca me dīgharattaṃ satthā payirupāsito manobhāvanīyā ca bhikkhū; na ca me evarūpī dhammī kathā sutapubbā’’ti. ‘‘Na kho, gahapati, gihīnaṃ odātavasanānaṃ evarūpī dhammī kathā paṭibhāti; pabbajitānaṃ kho, gahapati, evarūpī dhammī kathā paṭibhātī’’ti. ‘‘Tena hi, bhante sāriputta, gihīnampi odātavasanānaṃ evarūpī dhammī kathā paṭibhātu. Santi hi, bhante, kulaputtā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti; bhavissanti dhammassa aññātāro’’ti.
16那时,舍利弗尊者和阿难尊者用这番教诫教导了给孤独居士之后,从座起身离开。在舍利弗尊者和阿难尊者离开后不久,给孤独居士命终,投生到兜率天。那时,给孤独天子在深夜里,以极为庄严的容貌照亮整座祇园,来到世尊面前。到了之后,顶礼世尊,然后站在一边。站在一边的给孤独天子用偈颂对世尊说:
Atha kho āyasmā ca sāriputto āyasmā ca ānando anāthapiṇḍikaṃ gahapatiṃ iminā ovādena ovaditvā uṭṭhāyāsanā pakkamiṃsu. Atha kho anāthapiṇḍiko gahapati, acirapakkante āyasmante ca sāriputte āyasmante ca ānande , kālamakāsi tusitaṃ kāyaṃ upapajji. Atha kho anāthapiṇḍiko devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho anāthapiṇḍiko devaputto bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
17「这就是那座祇树林,为众多仙圣僧团所依止,
‘‘Idañhi taṃ jetavanaṃ, isisaṅghanisevitaṃ;
18法王曾经居住过,令我心生喜悦。
Āvutthaṃ dhammarājena, pītisañjananaṃ mama.
19业、智慧和法,戒行和最上的生命;
‘‘Kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitamuttamaṃ;
20人们以此而得清净,不是靠出身或财富。
Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā.
21因此,智者见自己的利益,
‘‘Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;
22如理地考察法,他就在那里得到净化。
Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.
23像舍利弗那样,以慧、以戒、以止息,
‘‘Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena;
24哪怕是到达彼岸的比丘,这也就是最殊胜的了。
Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’’ti.
25给孤独天子说了这番话,导师表示认可。于是给孤独天子心想:「导师认可我了。」便向世尊顶礼、右绕之后,就在那里消失不见了。
Idamavoca anāthapiṇḍiko devaputto. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho anāthapiṇḍiko devaputto – ‘‘samanuñño me satthā’’ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
388那时,世尊在那夜过后,对比丘们说:「比丘们,昨夜有一位天子,在夜色深沉时,以殊胜的容色遍照整座祇树林,来到我这里,向我顶礼后,站在一旁。那位天子站在一旁后,以偈颂对我说:
Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – ‘‘imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññataro devaputto abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so devaputto maṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
27“这座祇树园啊,是圣者僧团常来依止的地方,
‘‘Idañhi taṃ jetavanaṃ, isisaṅghanisevitaṃ;
28由法王住持,令我生起喜悦。”
Āvutthaṃ dhammarājena, pītisañjananaṃ mama.
29业、明与法,戒与最上的生活,
‘‘Kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitamuttamaṃ;
30众生依此得以清净,并不靠出身或财富。」
Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā.
31因此,智者看到了自身的利益;
‘‘Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;
32如理地审查法,他便在其中得到清净。
Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.
33就像舍利弗以智慧、戒与寂止——
‘‘Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena;
34即使已到达彼岸的比丘,也以此为最上。”
Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’’ti.
35“比丘们,那位天子说了这番话。在说了‘导师认可我’之后,他向我礼敬、右绕,当场就消失了。”
‘‘Idamavoca , bhikkhave, so devaputto. ‘Samanuñño me satthā’ti maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī’’ti.
36听了这话,尊者阿难对世尊这样说:“世尊,那位天子一定就是给孤独天子吧。世尊,给孤独居士对舍利弗尊者一直怀有很深的净信。”“很好,很好,阿难!凡是凭推论所能达到的程度,你都已经达到了。阿难,那位天子就是给孤独。”
Evaṃ vutte, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘so hi nūna so, bhante, anāthapiṇḍiko devaputto bhavissati. Anāthapiṇḍiko, bhante, gahapati āyasmante sāriputte abhippasanno ahosī’’ti. ‘‘Sādhu, sādhu, ānanda! Yāvatakaṃ kho, ānanda, takkāya pattabbaṃ, anuppattaṃ taṃ tayā. Anāthapiṇḍiko so, ānanda, devaputto’’ti.
37世尊说了这番话。尊者阿难心中满意,对世尊的教导感到欢喜。
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā ānando bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
38教诫给孤独经完,第一
Anāthapiṇḍikovādasuttaṃ niṭṭhitaṃ paṭhamaṃ.