← 中部目录

MN 128 · 随烦恼经

Tipitaka 7.0 静态阅读页 · 53 段 · 打开交互阅读器

236如是我闻:有一次,世尊住在国桑比城的瞿师罗园。那时,国桑比城的比丘们陷入争吵、陷入争执、落入争论,他们互相用口舌之箭刺伤着对方而过活。当时,有一位比丘来到世尊那里;到了之后,向世尊礼敬,然后站在一边。站在一边后,那位比丘对世尊这样说:‘尊师,在这里,国桑比城的比丘们陷入争吵、陷入争执、落入争论,他们互相用口舌之箭刺伤着对方而过活。尊师,恳请世尊出于慈悯,前往那些比丘那里。’世尊以沉默答应了。于是,世尊便前往那些比丘那里;到了之后,对那些比丘说:‘够了,比丘们,不要争吵,不要争执,不要纷争,不要争论。’
Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosambiyaṃ viharati ghositārāme. Tena kho pana samayena kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha, bhante, kosambiyaṃ bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Sādhu, bhante, bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkamatu anukampaṃ upādāyā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho bhagavā yena te bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘alaṃ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda’’nti.
2话这样说出口后,有一位比丘对世尊这样说:‘尊师,请您等等,让世尊—法的拥有者—在一旁吧。尊师,请世尊做个少事的人,专注于现法乐住而过活吧;我们,将会因为这争吵、争执、纷争、争论而出名。’第二次,世尊对那些比丘说:‘够了,比丘们,不要争吵,不要争执,不要纷争,不要争论。’第二次,那位比丘对世尊这样说:‘尊师,请您等等,让世尊—法的拥有者—在一旁吧。尊师,请世尊做个少事的人,专注于现法乐住而过活吧;我们,将会因为这争吵、争执、纷争、争论而出名。’第三次,世尊对那些比丘说:‘够了,比丘们,不要争吵,不要争执,不要纷争,不要争论。’第三次,那位比丘对世尊这样说:‘尊师,请您等等,让世尊—法的拥有者—在一旁吧。尊师,请世尊做个少事的人,专注于现法乐住而过活吧;我们,将会因为这争吵、争执、纷争、争论而出名。’
Evaṃ vutte, aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āgametu, bhante! Bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharatu; mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā’’ti. Dutiyampi kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – ‘‘alaṃ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda’’nti. Dutiyampi kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āgametu, bhante! Bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharatu; mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā’’ti. Tatiyampi kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – ‘‘alaṃ, bhikkhave, mā bhaṇḍanaṃ, mā kalahaṃ, mā viggahaṃ, mā vivāda’’nti. Tatiyampi kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āgametu, bhante, bhagavā dhammassāmī; appossukko, bhante, bhagavā diṭṭhadhammasukhavihāraṃ anuyutto viharatu; mayametena bhaṇḍanena kalahena viggahena vivādena paññāyissāmā’’ti.
3于是,世尊在午前时分,穿好下衣,拿着钵和衣,进入国桑比城托钵乞食。在国桑比城托钵乞食后,饭食毕,从托钵返回,收拾好住处,拿着钵和衣,就站着诵出了这些偈颂:
Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya kosambiṃ piṇḍāya pāvisi. Kosambiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaramādāya ṭhitakova imā gāthā abhāsi –
4'大众之声喧杂,凡俗之人啊,不要认为有谁是愚者;'
‘‘Puthusaddo samajano, na bālo koci maññatha;
5'在僧团正在分裂的时候,他们不曾考虑到别的事情,更加糟糕。'
Saṅghasmiṃ bhijjamānasmiṃ, nāññaṃ bhiyyo amaññaruṃ.
6'那些满口智者言辞的人,心却迷失掉了,只是言语上的行家;'
‘‘Parimuṭṭhā paṇḍitābhāsā, vācāgocarabhāṇino;
7凡是放纵口舌争吵的人,都不知道自己会被引向哪里。
Yāvicchanti mukhāyāmaṃ, yena nītā na taṃ vidū.
8“他骂我,他打我,他打败我,他抢走我的东西”——
‘‘Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;
9那些对此怀恨在心的人,他们的怨恨不会平息。
Ye ca taṃ upanayhanti, veraṃ tesaṃ na sammati.
10“他骂我,他打我,他打败我,他抢走我的东西”——
‘‘Akkocchi maṃ avadhi maṃ, ajini maṃ ahāsi me;
11那些对此不怀恨在心的人,他们的怨恨就会平息。
Ye ca taṃ nupanayhanti, veraṃ tesūpasammati.
12因为在这个世界上,怨恨从来不能靠怨恨来平息;
‘‘Na hi verena verāni, sammantīdha kudācanaṃ;
13以无怨恨,人们方能平静——这是永恒的法则。
Averena ca sammanti, esa dhammo sanantano.
14“那些人不知道:‘我们终将在此消亡。’
‘‘Pare ca na vijānanti, mayamettha yamāmase;
15而那些知道的人,他们的争执由此平息。”
Ye ca tattha vijānanti, tato sammanti medhagā.
16“那些断骨夺命、抢牛偷马掠财之人,
‘‘Aṭṭhicchinnā pāṇaharā, gavassadhanahārino;
17即便是劫掠国家的暴徒,他们之间尚能团结;
Raṭṭhaṃ vilumpamānānaṃ, tesampi hoti saṅgati;
18为何你们之间却不能呢?”
Kasmā tumhākaṃ no siyā.
19如果能找到一位贤明的同伴,
‘‘Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,
20一位坚定、善住、具有智慧的同道者,
Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;
21克服了所有险难之后,
Abhibhuyya sabbāni parissayāni,
22就应欢喜、正念地与他一起游化。
Careyya tenattamano satīmā.
23如果找不到一位贤明的同伴,
‘‘No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,
24一位坚定、善住、具有智慧的同道者;
Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;
25如同国王舍弃了已征服的国土,
Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya,
26独自行走,如同受象王般的象。
Eko care mātaṅgaraññeva nāgo.
27独自游行更好,因为没有与愚人为伴;
‘‘Ekassa caritaṃ seyyo, natthi bāle sahāyatā;
28独自行走,且不做诸恶事,
Eko care na ca pāpāni kayirā,
29少事少业,如同受象王般的象。
Appossukko mātaṅgaraññeva nāgo’’ti.
238那时,世尊就这样站着说完这些偈颂后,便前往巴喇咖罗那咖拉村。当时,具寿帕古住在巴喇咖罗那咖拉村。具寿帕古远远地看见世尊来了。看见后,他铺好了座位,并准备了洗脚水。世尊坐在铺好的座位上。坐下后,世尊洗了脚。具寿帕古也礼敬世尊后,坐在一边。世尊对坐在一边的具寿帕古这样说:“比丘,是否堪忍?是否过得去?是否不被托钵乞食所累?”“世尊,堪忍;世尊,过得去;尊者,我并没有被托钵乞食所累。”接着,世尊以法语开示、劝导、鼓励、令具寿帕古喜悦后,从座位起身,前往东竹林园。
Atha kho bhagavā ṭhitakova imā gāthā bhāsitvā yena bālakaloṇakāragāmo tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena āyasmā bhagu bālakaloṇakāragāme viharati. Addasā kho āyasmā bhagu bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna āsanaṃ paññapesi udakañca pādānaṃ dhovanaṃ . Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhālesi. Āyasmāpi kho bhagu bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ bhaguṃ bhagavā etadavoca – ‘‘kacci, bhikkhu, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci piṇḍakena na kilamasī’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā, na cāhaṃ, bhante, piṇḍakena kilamāmī’’ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ bhaguṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā yena pācīnavaṃsadāyo tenupasaṅkami.
31那时,具寿阿那律、具寿难地亚和具寿奇米喇正住在东竹林园。园守远远地看见世尊走来。看到后,他对世尊说:“大沙门,请不要进入这座园林。这里有三位善家子弟,正以自己欢喜的方式安居着。请不要打扰他们。”具寿阿那律听到了园守与世尊的对话。听到后,他对园守说:“园守朋友,不要阻拦世尊。那是我们的导师世尊到了。”
Tena kho pana samayena āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo pācīnavaṃsadāye viharanti. Addasā kho dāyapālo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ. Disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mā, mahāsamaṇa, etaṃ dāyaṃ pāvisi. Santettha tayo kulaputtā attakāmarūpā viharanti. Mā tesaṃ aphāsumakāsī’’ti. Assosi kho āyasmā anuruddho dāyapālassa bhagavatā saddhiṃ mantayamānassa. Sutvāna dāyapālaṃ etadavoca – ‘‘mā, āvuso dāyapāla, bhagavantaṃ vāresi. Satthā no bhagavā anuppatto’’ti.
239于是,具寿阿那律来到具寿难地亚和具寿奇米喇那里。到了之后,对具寿难地亚和具寿奇米喇说:“尊者们都请过来,尊者们都请过来,我们的导师世尊到了。”于是,具寿阿那律、具寿难地亚和具寿奇米喇一起出去迎接世尊。一个人接过了世尊的衣钵,一个人铺设了座位,一个人准备了洗脚水。世尊在铺设好的座位上坐下。坐下后,洗了脚。那几位尊者也礼敬世尊后,坐在一旁。世尊对坐在一旁的具寿阿那律说:“阿那律,你们都还好吗?生活能维持吗?乞食不觉得辛苦吧?”“世尊,还好,能维持。尊者,我们乞食不觉得辛苦。”“阿那律,你们都和睦、愉快、无诤、如水乳交融,彼此用亲切的眼光看待而居住吗?”“尊者,我们确实和睦、愉快、无诤、如水乳交融,彼此用亲切的眼光看待而居住。”“那么,阿那律,你们是怎样做到和睦、愉快、无诤、如水乳交融,彼此用亲切的眼光看待而居住的呢?”“尊者,我心里总是这样想:‘我能和这样的同梵行者一起居住,真是我的得益,真是我善得的啊!’尊者,我对这几位尊者,不论在人前还是私下,都保持着慈爱的身业、慈爱的语业、慈爱的意业。尊者,我心里还这样想:‘我为什么不放下自己的心念,顺着这几位尊者的心意来行事呢?’于是,尊者,我就放下了自己的心念,顺着这几位尊者的心意来行事。尊者,我们虽然身体不同,但我感觉心却是一样的。”
Atha kho āyasmā anuruddho yenāyasmā ca nandiyo yenāyasmā ca kimilo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantañca nandiyaṃ āyasmantañca kimilaṃ etadavoca – ‘‘abhikkamathāyasmanto, abhikkamathāyasmanto, satthā no bhagavā anuppatto’’ti. Atha kho āyasmā ca anuruddho āyasmā ca nandiyo āyasmā ca kimilo bhagavantaṃ paccuggantvā eko bhagavato pattacīvaraṃ paṭiggahesi, eko āsanaṃ paññapesi, eko pādodakaṃ upaṭṭhapesi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane. Nisajja pāde pakkhālesi. Tepi kho āyasmanto bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ anuruddhaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘kacci vo, anuruddhā, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci piṇḍakena na kilamathā’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā, na ca mayaṃ, bhante, piṇḍakena kilamāmā’’ti. ‘‘Kacci pana vo, anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathā’’ti? ‘‘Taggha mayaṃ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā’’ti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tumhe, anuruddhā, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharathā’’ti? ‘‘Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me yohaṃ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmī’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, imesu āyasmantesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca, mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca, mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca. Tassa, mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘yaṃnūnāhaṃ sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vatteyya’nti. So kho ahaṃ, bhante, sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no, bhante, kāyā, ekañca pana maññe citta’’nti.
33具寿难地亚也对世尊这样说……具寿奇米喇也对世尊这样说:“尊者,我心里也是这样想:‘我能和这样的同梵行者一起居住,真是我的得益,真是我善得的啊!’尊者,我对这几位尊者,不论在人前还是私下,都保持着慈爱的身业、慈爱的语业、慈爱的意业。尊者,我心里还这样想:‘我为什么不放下自己的心念,顺着这几位尊者的心意来行事呢?’于是,尊者,我就放下了自己的心念,顺着这几位尊者的心意来行事。尊者,我们虽然身体不同,但我感觉心却是一样的。尊者,我们就是这样和睦、愉快、无诤、如水乳交融,彼此用亲切的眼光看待而居住的。”
Āyasmāpi kho nandiyo…pe… āyasmāpi kho kimilo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mayhampi kho, bhante, evaṃ hoti – ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me yohaṃ evarūpehi sabrahmacārīhi saddhiṃ viharāmī’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, imesu āyasmantesu mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca, mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca, mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ āvi ceva raho ca. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘yaṃnūnāhaṃ sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vatteyya’nti. So kho ahaṃ, bhante, sakaṃ cittaṃ nikkhipitvā imesaṃyeva āyasmantānaṃ cittassa vasena vattāmi. Nānā hi kho no, bhante, kāyā, ekañca pana maññe cittanti. Evaṃ kho mayaṃ, bhante, samaggā sammodamānā avivadamānā khīrodakībhūtā aññamaññaṃ piyacakkhūhi sampassantā viharāmā’’ti.
240“很好,很好,阿那律!那么,阿那律,你们是不是不放逸、精勤、努力地居住呢?”“尊者,我们确实不放逸、精勤、努力地居住。”“那么,阿那律,你们是怎样做到不放逸、精勤、努力地居住的呢?”“尊者,我们这里,谁先从村子乞食回来,他就摆放座位,准备好饮用水和日常用水,放好残食盆。谁后从村子乞食回来,如果有吃剩的食物,他若想要就吃;若不想要,就倒在无草的地方,或是沉入没有小虫的水中。然后他把座位收拾好,把饮用水和日常用水收拾好,把残食盆洗好收起来,把食堂打扫干净。谁要是看到饮用水罐、日常用水罐或是冲厕水罐空了、没了,他就把它加满。如果他自己做不了,就用手势招呼第二个人,我们就这样搭把手一起把它加满。但尊者,我们绝不会因为这种事而说一句不和的话。还有,尊者,我们每五天一次,整夜地坐下来谈论法义。尊者,我们就是这样不放逸、精勤、努力地居住的。”
‘‘Sādhu, sādhu, anuruddhā! Kacci pana vo, anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā’’ti? ‘‘Taggha mayaṃ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā’’ti. ‘‘Yathā kathaṃ pana tumhe, anuruddhā, appamattā ātāpino pahitattā viharathā’’ti? ‘‘Idha, bhante, amhākaṃ yo paṭhamaṃ gāmato piṇḍāya paṭikkamati, so āsanāni paññapeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpeti, avakkārapātiṃ upaṭṭhāpeti. Yo pacchā gāmato piṇḍāya paṭikkamati – sace hoti bhuttāvaseso, sace ākaṅkhati, bhuñjati; no ce ākaṅkhati, appaharite vā chaḍḍeti apāṇake vā udake opilāpeti – so āsanāni paṭisāmeti, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ paṭisāmeti, avakkārapātiṃ dhovitvā paṭisāmeti, bhattaggaṃ sammajjati. Yo passati pānīyaghaṭaṃ vā paribhojanīyaghaṭaṃ vā vaccaghaṭaṃ vā rittaṃ tucchaṃ so upaṭṭhāpeti. Sacassa hoti avisayhaṃ, hatthavikārena dutiyaṃ āmantetvā hatthavilaṅghakena upaṭṭhāpema , na tveva mayaṃ, bhante, tappaccayā vācaṃ bhindāma. Pañcāhikaṃ kho pana mayaṃ, bhante, sabbarattiṃ dhammiyā kathāya sannisīdāma. Evaṃ kho mayaṃ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharāmā’’ti.
241“很好,很好,阿那律!那么,阿那律,你们这样不放逸、精勤、努力地生活,有没有证得任何超越人法、符合圣者的智见殊胜、安适的住境呢?”“尊者,我们于此不放逸、精勤、努力地生活时,既能感知到光明,也能看见诸色。但是,我们的这光明不久就消失了,看见诸色的景象也消失了。而我们却弄不懂那个相。”
‘‘Sādhu, sādhu, anuruddhā! Atthi pana vo, anuruddhā, evaṃ appamattānaṃ ātāpīnaṃ pahitattānaṃ viharataṃ uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso adhigato phāsuvihāro’’ti? ‘‘Idha mayaṃ, bhante, appamattā ātāpino pahitattā viharantā obhāsañceva sañjānāma dassanañca rūpānaṃ. So kho pana no obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ; tañca nimittaṃ nappaṭivijjhāmā’’ti.
36“阿那律,你们应当弄懂那个相。阿那律,在我未成道之前,还是未完全觉悟的菩萨时,我也一样,能感知到光明,能看见诸色。可是,我的这光明不久就消失了,看见诸色的景象也消失了。那时,阿那律,我这么想:‘是什么原因、什么缘,让我的光明消失了,看见诸色的景象也消失了呢?’接着,阿那律,我这么想:‘我生起了疑。因为产生了疑,我的定退失了。定退失后,光明便消失,看见诸色的景象也消失。那么我就要做到,让疑不再生起。’”
‘‘Taṃ kho pana vo, anuruddhā, nimittaṃ paṭivijjhitabbaṃ. Ahampi sudaṃ, anuruddhā, pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpānaṃ. So kho pana me obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna’nti? Tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘vicikicchā kho me udapādi, vicikicchādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissatī’’’ti.
37阿那律,当我这样不放逸、热忱、坚定地安住时,我能感知到有限的光明,也能看见有限的色相;我也能感知到无限的光明,看见无限的色相——而且能持续一整夜、一整天,甚至一整天整夜。阿那律,那时我心里就想了:‘到底是什么原因、什么条件,让我有时候能感知有限的光明、看见有限的色相,有时候又能感知无限的光明、看见无限的色相,并且可以持续一整夜、一整天、一整天整夜呢?’阿那律,经过思考,我心里明白了:‘在我定境有限的时候,我那时的慧眼也是有限的。我正是用这有限的慧眼去感知有限的光明、看见有限的色相。而在我定境无限的时候,我那时的慧眼也是无限的。我正是用这无限的慧眼去感知无限的光明、看见无限的色相,这样就能贯穿一整夜、一整天,乃至一整天整夜。’
‘‘So kho ahaṃ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto parittañceva obhāsaṃ sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi; appamāṇañceva obhāsaṃ sañjānāmi, appamāṇāni ca rūpāni passāmi – kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindivaṃ. Tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘ko nu kho hetu ko paccayo yvāhaṃ parittañceva obhāsaṃ sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi ; appamāṇañceva obhāsaṃ sañjānāmi, appamāṇāni ca rūpāni passāmi – kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindiva’nti. Tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘yasmiṃ kho me samaye paritto samādhi hoti, parittaṃ me tasmiṃ samaye cakkhu hoti. Sohaṃ parittena cakkhunā parittañceva obhāsaṃ sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi. Yasmiṃ pana me samaye appamāṇo samādhi hoti, appamāṇaṃ me tasmiṃ samaye cakkhu hoti. Sohaṃ appamāṇena cakkhunā appamāṇañceva obhāsaṃ sañjānāmi, appamāṇāni ca rūpāni passāmi – kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindiva’’’nti.
38“阿那律,在我……阿那律,那时我心想:‘昏沉睡眠在我心里生起了,正因为这昏沉睡眠,我的定退失了。定一退失,光明和看见诸色就消失了。我要这样做,让疑惑不再生起,让不作意不再生起,让昏沉睡眠也不再生起。’”
‘‘So kho ahaṃ, anuruddhā…pe… tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘thinamiddhaṃ kho me udapādi, thinamiddhādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro na thinamiddha’’’nti.
39“阿那律,在我……阿那律,那时我心想:‘惊慌在我心里生起了,正因为这惊慌,我的定退失了。定一退失,光明和看见诸色就消失了。阿那律,就像一个人走在远路上,路两边突然有鹌鹑飞起来,他因为这个原因心里生起了惊慌。同样地,阿那律,惊慌在我心里生起了,正因为这惊慌,我的定退失了。定一退失,光明和看见诸色就消失了。我要这样做,让疑惑不再生起,让不作意不再生起,让昏沉睡眠不再生起,让惊慌也不再生起。’”
‘‘So kho ahaṃ, anuruddhā…pe… tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘chambhitattaṃ kho me udapādi, chambhitattādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Seyyathāpi, anuruddhā, puriso addhānamaggappaṭipanno, tassa ubhatopasse vaṭṭakā uppateyyuṃ, tassa tatonidānaṃ chambhitattaṃ uppajjeyya; evameva kho me, anuruddhā, chambhitattaṃ udapādi, chambhitattādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro na thinamiddhaṃ na chambhitatta’’’nti.
40“阿那律,在我……阿那律,那时我心想:‘兴奋在我心里生起了,正因为这兴奋,我的定退失了。定一退失,光明和看见诸色就消失了。阿那律,就像一个人正在寻找一个宝藏的入口,却一下子找到了五个宝藏的入口,他因为这个原因心里生起了兴奋。同样地,阿那律,兴奋在我心里生起了,正因为这兴奋,我的定退失了。定一退失,光明和看见诸色就消失了。我要这样做,让疑惑不再生起,让不作意不再生起,让昏沉睡眠不再生起,让惊慌不再生起,让兴奋也不再生起。’”
‘‘So kho ahaṃ, anuruddhā…pe… tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘uppilaṃ kho me udapādi, uppilādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ . Seyyathāpi, anuruddhā, puriso ekaṃ nidhimukhaṃ gavesanto sakideva pañcanidhimukhāni adhigaccheyya, tassa tatonidānaṃ uppilaṃ uppajjeyya; evameva kho me, anuruddhā, uppilaṃ udapādi, uppilādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na uppila’’’nti.
41“阿那律,在我……阿那律,那时我心想:‘粗重在我心里生起了,正因为这粗重,我的定退失了。定一退失,光明和看见诸色就消失了。我要这样做,让疑惑不再生起,让不作意不再生起,让昏沉睡眠不再生起,让惊慌不再生起,让兴奋不再生起,让粗重也不再生起。’”
‘‘So kho ahaṃ, anuruddhā…pe… tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘duṭṭhullaṃ kho me udapādi, duṭṭhullādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na uppilaṃ, na duṭṭhulla’’’nti.
42“阿那律,在我……阿那律,那时我心想:‘过度精进在我心里生起了,正因为这过度精进,我的定退失了。定一退失,光明和看见诸色就消失了。阿那律,就像一个人用双手把一只鹌鹑抓得太紧,那鹌鹑当场就会死掉。同样地,阿那律,过度精进在我心里生起了,正因为这过度精进,我的定退失了。定一退失,光明和看见诸色就消失了。我要这样做,让疑惑不再生起,让不作意不再生起,让昏沉睡眠不再生起,让惊慌不再生起,让兴奋不再生起,让粗重不再生起,让过度精进也不再生起。’”
‘‘So kho ahaṃ, anuruddhā…pe… tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘accāraddhavīriyaṃ kho me udapādi, accāraddhavīriyādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Seyyathāpi, anuruddhā, puriso ubhohi hatthehi vaṭṭakaṃ gāḷhaṃ gaṇheyya, so tattheva patameyya ; evameva kho me, anuruddhā, accāraddhavīriyaṃ udapādi, accāraddhavīriyādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na uppilaṃ, na duṭṭhullaṃ, na accāraddhavīriya’’’nti.
43我那时,阿那律……当时我心里这么想:‘过度松弛的精进在我身上生起了,因为过度松弛的精进,我的定退失了。定一退失,光明就消失了,对诸色的看见也消失了。阿那律,这就好比一个人,如果松松地抓着一只鹌鹑,那只鸟就会从他手里飞走;同样地,我那时生起了过度松弛的精进,因为这过度松弛的精进,我的定退失了。定一退失,光明就消失了,对诸色的看见也消失了。我得这么做,好让疑不再生起、不作意不再生起、昏沉睡眠不再生起、惊慌不再生起、兴奋不再生起、粗重不再生起、过度精进不再生起、过度松弛的精进不再生起。’
‘‘So kho ahaṃ, anuruddhā…pe… tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘atilīnavīriyaṃ kho me udapādi , atilīnavīriyādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Seyyathāpi, anuruddhā, puriso vaṭṭakaṃ sithilaṃ gaṇheyya, so tassa hatthato uppateyya; evameva kho me, anuruddhā, atilīnavīriyaṃ udapādi, atilīnavīriyādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na uppilaṃ, na duṭṭhullaṃ, na accāraddhavīriyaṃ, na atilīnavīriya’’’nti.
44我那时,阿那律……当时我心里这么想:‘渴望在我身上生起了,因为渴望,我的定退失了。定一退失,光明就消失了,对诸色的看见也消失了。我得这么做,好让疑不再生起、不作意不再生起、昏沉睡眠不再生起、惊慌不再生起、兴奋不再生起、粗重不再生起、过度精进不再生起、过度松弛的精进不再生起、渴望不再生起。’
‘‘So kho ahaṃ, anuruddhā…pe… tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘abhijappā kho me udapādi, abhijappādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na uppilaṃ, na duṭṭhullaṃ, na accāraddhavīriyaṃ, na atilīnavīriyaṃ, na abhijappā’’’ti.
45我那时,阿那律……当时我心里这么想:‘种种想在我身上生起了,因为种种想,我的定退失了。定一退失,光明就消失了,对诸色的看见也消失了。我得这么做,好让疑不再生起、不作意不再生起、昏沉睡眠不再生起、惊慌不再生起、兴奋不再生起、粗重不再生起、过度精进不再生起、过度松弛的精进不再生起、渴望不再生起、种种想不再生起。’
‘‘So kho ahaṃ, anuruddhā…pe… tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘nānattasaññā kho me udapādi, nānattasaññādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na uppilaṃ, na duṭṭhullaṃ, na accāraddhavīriyaṃ, na atilīnavīriyaṃ, na abhijappā, na nānattasaññā’’’ti.
46“阿那律,在我如此不放逸、热忱、坚定地安住时,我感知到了光明,也看见了诸色。但我这光明和看见诸色,没过多久就消失了。阿那律,那时我心想:‘是什么原因、什么条件,导致我的光明和看见诸色消失了呢?’阿那律,那时我明白了:‘不作意在我心里生起了,正因为这不作意,我的定退失了。定一退失,光明和看见诸色就消失了。我要这样做,让疑惑不再生起,让不作意也不再生起。’”
‘‘So kho ahaṃ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpānaṃ. So kho pana me obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna’nti? Tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘amanasikāro kho me udapādi, amanasikārādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro’’’ti.
242阿那律,我这样了知了‘疑是心的随烦恼’之后,就舍断了疑这心的随烦恼;了知了‘不作意是心的随烦恼’之后,就舍断了不作意这心的随烦恼;了知了‘昏沉睡眠是心的随烦恼’之后,就舍断了昏沉睡眠这心的随烦恼;了知了‘惊慌是心的随烦恼’之后,就舍断了惊慌这心的随烦恼;了知了‘兴奋是心的随烦恼’之后,就舍断了兴奋这心的随烦恼;了知了‘粗重是心的随烦恼’之后,就舍断了粗重这心的随烦恼;了知了‘过度精进是心的随烦恼’之后,就舍断了过度精进这心的随烦恼;了知了‘过度松弛的精进是心的随烦恼’之后,就舍断了过度松弛的精进这心的随烦恼;了知了‘渴望是心的随烦恼’之后,就舍断了渴望这心的随烦恼;了知了‘种种想是心的随烦恼’之后,就舍断了种种想这心的随烦恼;了知了‘对诸色的过度观察是心的随烦恼’之后,就舍断了对诸色的过度观察这心的随烦恼。
‘‘So kho ahaṃ, anuruddhā, ‘vicikicchā cittassa upakkileso’ti – iti viditvā vicikicchaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘amanasikāro cittassa upakkileso’ti – iti viditvā amanasikāraṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘thinamiddhaṃ cittassa upakkileso’ti – iti viditvā thinamiddhaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘chambhitattaṃ cittassa upakkileso’ti – iti viditvā chambhitattaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘uppilaṃ cittassa upakkileso’ti – iti viditvā uppilaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘duṭṭhullaṃ cittassa upakkileso’ti – iti viditvā duṭṭhullaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘accāraddhavīriyaṃ cittassa upakkileso’ti – iti viditvā accāraddhavīriyaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘atilīnavīriyaṃ cittassa upakkileso’ti – iti viditvā atilīnavīriyaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘abhijappā cittassa upakkileso’ti – iti viditvā abhijappaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘nānattasaññā cittassa upakkileso’ti – iti viditvā nānattasaññaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ, ‘atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa upakkileso’ti – iti viditvā atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa upakkilesaṃ pajahiṃ.
243我那时,阿那律,不放逸、热忱、坚定地安住着,也能感知到光明,看见诸色。但我的那个光明没过多久就消失了,对诸色的看见也消失了。阿那律,那时我心里这么想:‘到底是什么原因、什么条件,让我的光明消失、让对诸色的看见也消失了?’阿那律,那时我心里这么想:‘对诸色的过度观察在我身上生起了,因为对诸色的过度观察,我的定退失了。定一退失,光明就消失了,对诸色的看见也消失了。我得这么做,好让疑不再生起、不作意不再生起、昏沉睡眠不再生起、惊慌不再生起、兴奋不再生起、粗重不再生起、过度精进不再生起、过度松弛的精进不再生起、渴望不再生起、种种想不再生起、对诸色的过度观察不再生起。’
‘‘So kho ahaṃ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpānaṃ. So kho pana me obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Tassa mayhaṃ anuruddhā etadahosi – ‘ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpāna’nti. Tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘atinijjhāyitattaṃ kho me rūpānaṃ udapādi, atinijjhāyitattādhikaraṇañca pana me rūpānaṃ samādhi cavi. Samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. Sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na uppilaṃ, na duṭṭhullaṃ, na accāraddhavīriyaṃ, na atilīnavīriyaṃ, na abhijappā, na nānattasaññā, na atinijjhāyitattaṃ rūpāna’’’nti.
49阿那律,我那时不放逸、热忱、坚定地安住着,却出现这样的情况:我只感知到光明,而看不见诸色;或者我只看见诸色,却感知不到光明——这情况可以持续整整一夜、整整一天,甚至整整一天一夜。阿那律,那时我心里这么想:‘到底是什么原因、什么条件,让我有时只感知到光明却看不见诸色,有时只看见诸色却感知不到光明,这情况可以持续整整一夜、整整一天,甚至整整一天一夜?’阿那律,那时我心里这么想:‘当我不去注意色相,而去注意光明相时,在那个时候我就只感知到光明,而看不见诸色。而当我不去注意光明相,而去注意色相时,在那个时候我就只看见诸色,却感知不到光明——这情况可以持续整整一夜、整整一天,甚至整整一天一夜。’
‘‘So kho ahaṃ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañhi kho sañjānāmi, na ca rūpāni passāmi; rūpāni hi kho passāmi, na ca obhāsaṃ sañjānāmi – ‘kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ , kevalampi rattindivaṃ’ . Tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘ko nu kho hetu ko paccayo yvāhaṃ obhāsañhi kho sañjānāmi na ca rūpāni passāmi; rūpāni hi kho passāmi na ca obhāsaṃ sañjānāmi – kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindiva’nti. Tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘yasmiñhi kho ahaṃ samaye rūpanimittaṃ amanasikaritvā obhāsanimittaṃ manasi karomi, obhāsañhi kho tasmiṃ samaye sañjānāmi, na ca rūpāni passāmi. Yasmiṃ panāhaṃ samaye obhāsanimittaṃ amanasikaritvā rūpanimittaṃ manasi karomi, rūpāni hi kho tasmiṃ samaye passāmi na ca obhāsaṃ sañjānāmi – kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindiva’’’nti.
244阿那律,当我如此了知‘疑是心的随烦恼’后,就舍断了疑这心的随烦恼;了知‘不作意是心的随烦恼’后,就舍断了不作意这心的随烦恼;了知‘昏沉睡眠是心的随烦恼’后,就舍断了昏沉睡眠这心的随烦恼;了知‘惊慌是心的随烦恼’后,就舍断了惊慌这心的随烦恼;了知‘兴奋是心的随烦恼’后,就舍断了兴奋这心的随烦恼;了知‘粗重是心的随烦恼’后,就舍断了粗重这心的随烦恼;了知‘过度精进是心的随烦恼’后,就舍断了过度精进这心的随烦恼;了知‘过度松弛的精进是心的随烦恼’后,就舍断了过度松弛的精进这心的随烦恼;了知‘渴望是心的随烦恼’后,就舍断了渴望这心的随烦恼;了知‘种种想是心的随烦恼’后,就舍断了种种想这心的随烦恼;了知‘对诸色的过度观察是心的随烦恼’后,就舍断了对诸色的过度观察这心的随烦恼。
Yato kho me , anuruddhā, ‘vicikicchā cittassa upakkileso’ti – iti viditvā vicikicchā cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘amanasikāro cittassa upakkileso’ti – iti viditvā amanasikāro cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘thinamiddhaṃ cittassa upakkileso’ti – iti viditvā thinamiddhaṃ cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘chambhitattaṃ cittassa upakkileso’ti – iti viditvā chambhitattaṃ cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘uppilaṃ cittassa upakkileso’ti – iti viditvā uppilaṃ cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘duṭṭhullaṃ cittassa upakkileso’ti – iti viditvā duṭṭhullaṃ cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘accāraddhavīriyaṃ cittassa upakkileso’ti – iti viditvā accāraddhavīriyaṃ cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘atilīnavīriyaṃ cittassa upakkileso’ti – iti viditvā atilīnavīriyaṃ cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘abhijappā cittassa upakkileso’ti – iti viditvā abhijappā cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘nānattasaññā cittassa upakkileso’ti – iti viditvā nānattasaññā cittassa upakkileso pahīno ahosi, ‘atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa upakkileso’ti – iti viditvā atinijjhāyitattaṃ rūpānaṃ cittassa upakkileso pahīno ahosi.
245阿那律,那时我心里就想:‘我已经把我心里这些随烦恼都舍断了。好了,从现在开始,我要从三个方面来修习定了。’于是,阿那律,我就去修习有寻有伺的定;也去修习无寻唯伺的定;也去修习无寻无伺的定;也去修习有喜的定;也去修习无喜的定;也去修习伴随乐受的定;也去修习伴随舍受的定。阿那律,就这样,当我修习了有寻有伺的定,修习了无寻唯伺的定,修习了无寻无伺的定,修习了有喜的定,修习了无喜的定,修习了伴随乐受的定,修习了伴随舍受的定之后,我的智见就生起来了,我的心解脱稳固不动了。这是最后一生了,现在不会再有未来的轮回再生了。
‘‘Tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi – ‘ye kho me cittassa upakkilesā te me pahīnā. Handa, dānāhaṃ tividhena samādhiṃ bhāvemī’ti . So kho ahaṃ, anuruddhā, savitakkampi savicāraṃ samādhiṃ bhāvesiṃ , avitakkampi vicāramattaṃ samādhiṃ bhāvesiṃ, avitakkampi avicāraṃ samādhiṃ bhāvesiṃ, sappītikampi samādhiṃ bhāvesiṃ, nippītikampi samādhiṃ bhāvesiṃ, sātasahagatampi samādhiṃ bhāvesiṃ, upekkhāsahagatampi samādhiṃ bhāvesiṃ. Yato kho me, anuruddhā, savitakkopi savicāro samādhi bhāvito ahosi, avitakkopi vicāramatto samādhi bhāvito ahosi, avitakkopi avicāro samādhi bhāvito ahosi, sappītikopi samādhi bhāvito ahosi, nippītikopi samādhi bhāvito ahosi, sātasahagatopi samādhi bhāvito ahosi, upekkhāsahagatopi samādhi bhāvito ahosi. Ñāṇañca pana me dassanaṃ udapādi, akuppā me cetovimutti. Ayamantimā jāti, natthi dāni punabbhavo’’ti.
52世尊说了这些。具寿阿那律对世尊的开示感到心悦诚服,满心欢喜地接受了。
Idamavoca bhagavā. Attamano āyasmā anuruddho bhagavato bhāsitaṃ abhinandīti.
53随烦恼经完 第八
Upakkilesasuttaṃ niṭṭhitaṃ aṭṭhamaṃ.