KN 9 · 长老尼偈
1. 一集品
1. 某位长老尼所说偈
3长老尼,裹好您亲手缝制的布衣,安稳地睡吧。
‘‘Sukhaṃ supāhi therike, katvā coḷena pārutā;
4因为您的贪欲已平息,犹如锅中煮干的菜叶。
Upasanto hi te rāgo, sukkhaḍākaṃ va kumbhiya’’nti.
5据传,这是某位不知名的长老尼所诵出的偈颂。
Itthaṃ sudaṃ aññatarā therī apaññātā bhikkhunī gāthaṃ abhāsitthāti.
2. 长老尼偈·穆达长老尼
7穆达啊,已得解脱者,从诸结缚中解脱吧,犹如明月从罗睺口中解脱。
‘‘Mutte muccassu yogehi, cando rāhuggahā iva;
8以心得解脱,无债受用团食吧。
Vippamuttena cittena, anaṇā bhuñja piṇḍaka’’nti.
9世尊就这样常以这首偈颂教导沙弥尼穆塔。
Itthaṃ sudaṃ bhagavā muttaṃ sikkhamānaṃ imāya gāthāya abhiṇhaṃ ovadatīti.
3. 富那长老尼偈
11普娜啊,你应当以善法充实自己,犹如十五的明月一般圆满;
‘‘Puṇṇe pūrassu dhammehi, cando pannaraseriva;
12当智慧圆满之时,便能击碎那黑暗的蕴聚。
Paripuṇṇāya paññāya, tamokhandhaṃ padālayā’’ti.
13据说,这正是普娜长老尼所宣说的此偈。
Itthaṃ sudaṃ puṇṇā therī gāthaṃ abhāsitthāti.
帝萨长老尼偈
15帝萨,当于学处修学,莫让诸轭胜过你;
‘‘Tisse sikkhassu sikkhāya, mā taṃ yogā upaccaguṃ;
16脱离一切轭缚,无漏行于世间。
Sabbayogavisaṃyuttā, cara loke anāsavā’’ti.
帝萨长老尼
5. 某位帝萨长老尼的偈颂
19帝萨,你当致力于善法,切莫错过此刻的时机。
‘‘Tisse yuñjassu dhammehi, khaṇo taṃ mā upaccagā;
20错失时机的人,堕入地狱时,必定忧伤。
Khaṇātītā hi socanti, nirayamhi samappitā’’ti.
某位帝萨长老尼
第六 地拉长老尼偈
23愿你证得涅槃——那无上的安稳,出离一切束缚。
Ārādhayāhi nibbānaṃ, yogakkhemamanuttara’’nti .
地拉长老尼
7. 威拉长老尼偈
26以英勇之法,她成就英勇,是一位诸根成熟的比丘尼;
‘‘Vīrā vīrehi dhammehi, bhikkhunī bhāvitindriyā;
27你持此最后之身,已降伏魔与魔军。
Dhārehi antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti .
28威拉长老尼。
… Vīrā therī….
29她承载此最后之身——第八 弥德长老尼偈
8. Mittātherīgāthā
30弥德,你由信心出家,当于善友中成为乐友之人;
‘‘Saddhāya pabbajitvāna, mitte mittaratā bhava;
31你应修习善法,为证得安稳离轭之境。
Bhāvehi kusale dhamme, yogakkhemassa pattiyā’’ti.
弥德长老尼
9. 跋德拉长老尼偈
34具足信心而出家之后,跋德拉,你当以善德为乐;
‘‘Saddhāya pabbajitvāna, bhadre bhadraratā bhava;
35当修诸善法,以证无上离轭安稳。
Bhāvehi kusale dhamme, yogakkhemamanuttara’’nti.
跋德拉长老尼
10. 伍巴萨玛长老尼偈
38伍巴萨玛,你当渡此暴流——那实为难渡的死亡领域;
‘‘Upasame tare oghaṃ, maccudheyyaṃ suduttaraṃ;
39护持此最后之身,战胜魔王并其军队。
Dhārehi antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhana’’nti.
40…伍巴萨玛…
… Upasamā therī….
穆德长老尼偈
42我已善得解脱,彻底解脱,从三种弯曲物中解脱;
‘‘Sumuttā sādhumuttāmhi, tīhi khujjehi muttiyā;
43从臼、从杵、从那驼背丈夫中解脱。
Udukkhalena musalena, patinā khujjakena ca;
44我已从生死中解脱,有的牵绊已彻底灭尽。
Muttāmhi jātimaraṇā, bhavanetti samūhatā’’ti.
穆德长老尼
12. 法乐长老尼偈
47充满热忱与坚定的人,心应为觉知所遍满;
‘‘Chandajātā avasāyī, manasā ca phuṭā siyā;
48心于欲乐无所系着,便被称为那样的人。
Kāmesu appaṭibaddhacittā , vuccatī’’ti .
法乐长老尼
13. 毗舍佉长老尼偈
51当奉行佛陀的教法,如此行持,则无有追悔;
‘‘Karotha buddhasāsanaṃ, yaṃ katvā nānutappati;
52速将双足洗净,于僻静处坐下静修。
Khippaṃ pādāni dhovitvā, ekamante nisīdathā’’ti.
毗舍佉长老尼
14. 苏玛那长老尼偈
55见诸界为苦,莫再受生。
‘‘Dhātuyo dukkhato disvā, mā jātiṃ punarāgami;
56舍离对有的欲求,你便将安住于寂静。
Bhave chandaṃ virājetvā, upasantā carissasī’’ti.
苏玛那长老尼
15. 伍德拉长老尼偈
59‘我于身、语、意,皆善加防护;
‘‘Kāyena saṃvutā āsiṃ, vācāya uda cetasā;
60从根拔除了渴爱,我已清凉,已证寂灭。’
Samūlaṃ taṇhamabbuyha, sītibhūtāmhi nibbutā’’ti.
伍德拉长老尼
16. 耆年出家苏玛那长老尼偈
63安稳地睡吧,老婆罗门女,裹着你亲手缝制的粗布衣;
‘‘Sukhaṃ tvaṃ vuḍḍhike sehi, katvā coḷena pārūtā;
64因为你的贪欲已寂静,你已清凉、寂灭。’
Upasanto hi te rāgo, sītibhūtāsi nibbutā’’ti.
年长出家的苏玛那长老尼
17. 法长老尼偈
67我虽年迈力衰,拄杖托钵而行;
‘‘Piṇḍapātaṃ caritvāna, daṇḍamolubbha dubbalā;
68四肢颤抖,就地瘫倒不起;
Vedhamānehi gattehi, tattheva nipatiṃ chamā;
69见到身体中的过患,我的心便得解脱。
Disvā ādīnavaṃ kāye, atha cittaṃ vimucci me’’ti.
达玛长老尼
18. 桑喀长老尼所说偈
72辞别俗家,出家修行,舍下了孩子、牲畜与心爱之物;
‘‘Hitvā ghare pabbajitvā , hitvā puttaṃ pasuṃ piyaṃ;
73舍弃了贪欲、嗔恚,并根除了无明,
Hitvā rāgañca dosañca, avijjañca virājiya;
74连根拔除了渴爱,我寂静,我清凉。
Samūlaṃ taṇhamabbuyha, upasantāmhi nibbutā’’ti.
桑喀长老尼
76一集终
Ekakanipāto niṭṭhito.
2. 二集
1. 阿毗卢巴难陀长老尼偈
79难达,你看这病弱、不净、腐臭的积聚之身。
‘‘Āturaṃ asuciṃ pūtiṃ, passa nande samussayaṃ;
80修习不净观,令心专一、善入于定。
Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ.
81修习无相,舍离慢的随眠;
‘‘Animittañca bhāvehi, mānānusayamujjaha;
82由通达慢,你将平静安住。
Tato mānābhisamayā, upasantā carissasī’’ti.
83如此,世尊常以这些偈颂教诲学戒女阿毗卢巴难达。
Itthaṃ sudaṃ bhagavā abhirūpanandaṃ sikkhamānaṃ imāhi gāthāhi abhiṇhaṃ ovadatīti .
2. 禅德长老尼偈
85这七觉支,是证得涅槃的途径。
‘‘Ye ime satta bojjhaṅgā, maggā nibbānapattiyā;
86我依佛陀所教导的,已将它们全部修习圆满。
Bhāvitā te mayā sabbe, yathā buddhena desitā.
87因我已见彼世尊,此是最后之身;
‘‘Diṭṭho hi me so bhagavā, antimoyaṃ samussayo;
88生死轮回已尽,如今不再有后有。
Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo’’ti.
89禅达长老尼就如这样诵出了这些偈颂。
Itthaṃ sudaṃ jentā therī gāthāyo abhāsitthāti.
3. 苏吉祥母长老尼偈
91善解脱,善解脱,我因杵而得到了善妙的解脱!
‘‘Sumuttikā sumuttikā , sādhumuttikāmhi musalassa;
92我那无耻的丈夫如同朽菇,我那釜器腥臊如水蛇。
Ahiriko me chattakaṃ vāpi, ukkhalikā me deḍḍubhaṃ vāti.
93我破除贪与嗔,令其嘶嘶作响而灭尽。
‘‘Rāgañca ahaṃ dosañca, cicciṭi cicciṭīti vihanāmi;
94她来到树下,于安乐中禅修,心想:“啊,何等安乐!”
Sā rukkhamūlamupagamma, aho sukhanti sukhato jhāyāmī’’ti.
苏吉祥母长老尼
4. 阿塔迦尸长老尼偈
97我的身价,曾与迦尸国的税赋相当。
‘‘Yāva kāsijanapado, suṅko me tatthako ahu;
98村民们给我评了价,却只付我一半的价值。
Taṃ katvā negamo agghaṃ, aḍḍhenagghaṃ ṭhapesi maṃ.
99于是我对色生起厌离,由厌离而离染。
‘‘Atha nibbindahaṃ rūpe, nibbindañca virajjahaṃ;
100不再一次又一次流转于生死轮回。
Mā puna jātisaṃsāraṃ, sandhāveyyaṃ punappunaṃ;
101我已亲证三明,圆满了佛陀的教诫。
Tisso vijjā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
阿塔迦尸长老尼
第五 质多长老尼偈
104我虽然消瘦多病,极为虚弱,
‘‘Kiñcāpi khomhi kisikā, gilānā bāḷhadubbalā;
105仍拄着手杖,攀登这座山。
Daṇḍamolubbha gacchāmi, pabbataṃ abhirūhiya.
106我放下大衣,将钵倒扣。
‘‘Saṅghāṭiṃ nikkhipitvāna, pattakañca nikujjiya;
107我依岩壁支撑自身,击碎了黑暗的蕴聚。
Sele khambhesimattānaṃ, tamokhandhaṃ padāliyā’’ti.
质多长老尼
美提咖长老尼偈
110我虽痛苦、羸弱,青春久已逝去,
‘‘Kiñcāpi khomhi dukkhitā, dubbalā gatayobbanā;
111拄杖而行,攀登此山。
Daṇḍamolubbha gacchāmi, pabbataṃ abhirūhiya.
112放下僧伽梨,将钵倒扣,
‘‘Nikkhipitvāna saṅghāṭiṃ, pattakañca nikujjiya;
113我坐于岩石上,其时,心便解脱;
Nisinnā camhi selamhi, atha cittaṃ vimucci me;
114三明已证,佛陀的教导已圆满成就。
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
115… 美提咖长老尼 …
… Mettikā therī….
密德长老尼偈
117十四日、十五日,与每半月之第八日,
‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;
118及神变月,圆满具足八支斋戒,
Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.
119我曾前往布萨,喜爱天众。
‘‘Uposathaṃ upāgacchiṃ, devakāyābhinandinī;
120如今我一日一食,剃除头发,身披袈裟;
Sājja ekena bhattena, muṇḍā saṅghāṭipārutā;
121我不希求天界,已调伏心中忧伤。
Devakāyaṃ na patthehaṃ, vineyya hadaye dara’’nti.
弥德长老尼
8. 无畏母长老尼偈
124亲爱的母亲,请审视此身:从脚底向上,从头顶向下,
‘‘Uddhaṃ pādatalā amma, adho ve kesamatthakā;
125观察此身,不净、散发腐臭。
Paccavekkhassumaṃ kāyaṃ, asuciṃ pūtigandhikaṃ.
126如此安住,一切贪欲皆已断除,
‘‘Evaṃ viharamānāya, sabbo rāgo samūhato;
127热恼尽断,我得清凉与寂灭。
Pariḷāho samucchinno, sītibhūtāmhi nibbutā’’ti.
128… 阿芭亚之母长老尼 …
… Abhayamātu therī….
第九 阿芭亚长老尼偈
130阿芭亚啊,此身脆而易坏,凡夫却牵系不舍;
‘‘Abhaye bhiduro kāyo, yattha satā puthujjanā;
131我以正知、具念,将放下此身。
Nikkhipissāmimaṃ dehaṃ, sampajānā satīmatī.
132虽为众多苦法所触,因我欣乐不放逸,
‘‘Bahūhi dukkhadhammehi, appamādaratāya me;
133已证得渴爱的灭尽,成就了佛陀的教法。
Taṇhakkhayo anuppatto, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
134… 阿芭亚长老尼 …
… Abhayā therī….
10. 萨玛长老尼偈
136我四次、五次,从精舍步出;
‘‘Catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ, vihārā upanikkhamiṃ;
137未得心的寂静,于心未能自主。
Aladdhā cetaso santiṃ, citte avasavattinī;
138自渴爱已根除以来,至今已第八夜。
Tassā me aṭṭhamī ratti, yato taṇhā samūhatā.
139历经种种苦法,我由好乐不放逸,
‘‘Bahūhi dukkhadhammehi, appamādaratāya me;
140已达渴爱的灭尽,圆满佛陀的教法。
Taṇhakkhayo anuppatto, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
141……萨玛长老尼……
… Sāmā therī….
142二集圆满。
Dukanipāto niṭṭhito.
3. 三集
1. 另一萨玛长老尼偈
145「自从我出家以来,已经二十五年;
‘‘Paṇṇavīsativassāni , yato pabbajitāya me;
146我不记得自己的心,曾几何时觅得过平静。
Nābhijānāmi cittassa, samaṃ laddhaṃ kudācanaṃ.
147未得心之寂静,心便无从驾驭。
‘‘Aladdhā cetaso santiṃ, citte avasavattinī;
148那时,忆起胜者的教诫,我心中便生起了紧迫感。
Tato saṃvegamāpādiṃ, saritvā jinasāsanaṃ.
149我虽经历众多苦法,以不放逸为乐,
‘‘Bahūhi dukkhadhammehi, appamādaratāya me;
150已证得渴爱灭尽,已圆满佛陀的教诫。
Taṇhakkhayo anuppatto, kataṃ buddhassa sāsanaṃ;
151今日是我渴爱息灭以来的第七夜。
Ajja me sattamī ratti, yato taṇhā visositā’’ti.
152… 另一位萨玛长老尼 …
… Aparā sāmā therī….
2. 伍德玛长老尼偈
154那时,我四次、五次地离开住处;
‘‘Catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ, vihārā upanikkhamiṃ;
155我未能寻得内心的宁静,也未能驾驭自心。
Aladdhā cetaso santiṃ, citte avasavattinī.
156我亲近了一位我所信赖的比丘尼;
‘‘Sā bhikkhuniṃ upagacchiṃ, yā me saddhāyikā ahu;
157她为我教导法,宣说蕴、处、界。
Sā me dhammamadesesi, khandhāyatanadhātuyo.
158听闻她的法教后,我便依循她的教诫而行;
‘‘Tassā dhammaṃ suṇitvāna, yathā maṃ anusāsi sā;
159七日之间,我单跏趺坐,安住于喜与乐之中。
Sattāhaṃ ekapallaṅkena, nisīdiṃ pītisukhasamappitā ;
160第八日,我伸展双足,击碎了那黑暗之积聚。
Aṭṭhamiyā pāde pasāresiṃ, tamokhandhaṃ padāliyā’’ti.
161……郁陀摩长老尼……
… Uttamā therī….
3. 又一位郁陀摩长老尼偈
163此七觉支,乃是通向涅槃之道;
‘‘Ye ime satta bojjhaṅgā, maggā nibbānapattiyā;
164我已如佛陀所教导的,修习了这一切。
Bhāvitā te mayā sabbe, yathā buddhena desitā.
165我证得了空与无相之定,随心所欲而能入;
‘‘Suññatassānimittassa, lābhinīhaṃ yadicchakaṃ;
166我是佛陀的亲女,恒时欣乐于涅槃。
Orasā dhītā buddhassa, nibbānābhiratā sadā.
167一切欲乐悉皆断除,无论天界还是人间;
‘‘Sabbe kāmā samucchinnā, ye dibbā ye ca mānusā;
168生死轮回已灭尽,如今不再有后有。
Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo’’ti.
169… 另一位伍德玛长老尼 …
… Aparā uttamā therī….
170丹提咖长老尼偈:生死流转已尽。
4. Dantikātherīgāthā
171我从灵鹫山上的昼日禅修中出定,
‘‘Divāvihārā nikkhamma, gijjhakūṭamhi pabbate;
172在河岸边,我看见一头大象刚沐浴完毕,正登上岸来。
Nāgaṃ ogāhamuttiṇṇaṃ, nadītīramhi addasaṃ.
173那人拿起象钩,恳求道:“把脚伸出来。”
‘‘Puriso aṅkusamādāya, ‘dehi pāda’nti yācati;
174大象伸出脚,那人便骑了上去。
Nāgo pasārayī pādaṃ, puriso nāgamāruhi.
175见那未调御的已被调御,已顺从人的掌控。
‘‘Disvā adantaṃ damitaṃ, manussānaṃ vasaṃ gataṃ;
176于是我心入定,正因如此,我前往了林野。
Tato cittaṃ samādhesiṃ, khalu tāya vanaṃ gatā’’ti.
177……丹提咖长老尼……
… Dantikā therī….
5. 乌比莉长老尼偈
179你在林中哀泣:‘活着啊,母亲!’乌比莉,你应当寻回自己。
‘‘Amma jīvāti vanamhi kandasi, attānaṃ adhigaccha ubbiri;
180八万四千人,皆名为‘活着’;
Cullāsītisahassāni , sabbā jīvasanāmikā;
181皆已在此火葬场焚尽,你为其中哪一位而悲伤?
Etamhāḷāhane daḍḍhā, tāsaṃ kamanusocasi.
182他为我拔除了那支深扎心底、难以看见的箭。
‘‘Abbahī vata me sallaṃ, duddasaṃ hadayassitaṃ ;
183当我深陷忧伤之时,他驱散了我因女儿而起的悲恸。
Yaṃ me sokaparetāya, dhītusokaṃ byapānudi.
184今日,我已拔箭,无有渴求,已证寂静涅槃。
‘‘Sājja abbūḷhasallāhaṃ, nicchātā parinibbutā;
185我皈依佛、法、僧,皈依那位牟尼圣者。
Buddhaṃ dhammañca saṅghañca, upemi saraṇaṃ muniṃ’’.
伍比莉长老尼
6. 苏咖长老尼偈
188王舍城的人们是怎么了?他们像饮了蜜酒一般,瘫软迷醉。
‘‘Kiṃme katā rājagahe manussā, madhuṃ pītāva acchare;
189他们不来亲近那位正在宣说佛法的苏迦。
Ye sukkaṃ na upāsanti, desentiṃ buddhasāsanaṃ.
190而这法不可抵挡,纯一无杂,充满活力。
‘‘Tañca appaṭivānīyaṃ, asecanakamojavaṃ;
191我想,有智者正畅饮它,犹如旅人畅饮雨云一般。
Pivanti maññe sappaññā, valāhakamivaddhagū.
192苏卡长老尼以净法而净,离贪爱,心得定。
‘‘Sukkā sukkehi dhammehi, vītarāgā samāhitā;
193她持最后身,已战胜魔与魔军。
Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhana’’nti.
苏咖长老尼
7. 谢喇长老尼偈
196世间既无出离,独处又有何用?
‘‘Natthi nissaraṇaṃ loke, kiṃ vivekena kāhasi;
197尽享欲乐之欢,莫待日后追悔。
Bhuñjāhi kāmaratiyo, māhu pacchānutāpinī’’.
198诸欲犹如刀剑与矛,是砍剁诸蕴的砧板。
‘‘Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṃ adhikuṭṭanā;
199你所说的“欲乐”,如今于我,已毫无乐趣。
Yaṃ tvaṃ ‘kāmaratiṃ’ brūsi, ‘aratī’ dāni sā mama.
200于一切处,喜悦已被击溃,积聚的黑暗已遭破除。
‘‘Sabbattha vihatā nandī , tamokhandho padālito;
201波旬,你应如此了知:你已被击败了,‘终结者’。
Evaṃ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antakā’’ti.
谢拉长老尼
第八 索玛长老尼偈
204圣者所应证得、极难成就的境界,
‘‘Yaṃ taṃ isīhi pattabbaṃ, ṭhānaṃ durabhisambhavaṃ;
205非二指智慧的女人所能证得。
Na taṃ dvaṅgulapaññāya, sakkā pappotumitthiyā’’.
206心善入定时,女身又有何碍?
‘‘Itthibhāvo no kiṃ kayirā, cittamhi susamāhite;
207当智慧现前,如实观法之时。
Ñāṇamhi vattamānamhi, sammā dhammaṃ vipassato.
208一切处的贪喜皆已断除,黑暗之蕴已破灭。
‘‘Sabbattha vihatā nandī, tamokhandho padālito;
209波旬,你当知晓:你已被击溃,你这终结者!
Evaṃ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antakā’’ti.
索玛长老尼
211三集终
Tikanipāto niṭṭhito.
四集
跋达咖毕喇尼长老尼偈
214佛陀之子、继承者大迦叶,具足甚深安止;
‘‘Putto buddhassa dāyādo, kassapo susamāhito;
215他了知宿命,彻见天界与恶趣。
Pubbenivāsaṃ yovedi, saggāpāyañca passati.
216且他已证得生之灭尽,是圆成证智的牟尼;
‘‘Atho jātikkhayaṃ patto, abhiññāvosito muni;
217凭借这三种明,他成为三明婆罗门。
Etāhi tīhi vijjāhi, tevijjo hoti brāhmaṇo.
218同样,卡皮拉之女跋陀,具足三明,超越死亡;
‘‘Tatheva bhaddā kāpilānī, tevijjā maccuhāyinī;
219她已战胜魔罗与其眷属,承载此最后之身。
Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhanaṃ.
220彻见世间种种过患,我俩一同出家。
‘‘Disvā ādīnavaṃ loke, ubho pabbajitā mayaṃ;
221我们已是漏尽者、已调伏,清凉寂灭。
Tyamha khīṇāsavā dantā, sītibhūtamha nibbutā’’ti.
跋达咖毕喇尼长老尼
223四集终
Catukkanipāto niṭṭhito.
五集
某位长老尼之偈
226自我出家以来,已经二十五年;
‘‘Paṇṇavīsativassāni , yato pabbajitā ahaṃ;
227纵是弹指间那须臾的心寂静,我亦未曾获得。
Nāccharāsaṅghātamattampi, cittassūpasamajjhagaṃ.
228心不得寂静,为欲贪所染污;
‘‘Aladdhā cetaso santiṃ, kāmarāgenavassutā;
229我振臂悲泣,走进了精舍。
Bāhā paggayha kandantī, vihāraṃ pāvisiṃ ahaṃ.
230我去到一位我所敬信的比丘尼那里;
‘‘Sā bhikkhuniṃ upāgacchiṃ, yā me saddhāyikā ahu;
231她为我开示了法:诸蕴、诸处、诸界。
Sā me dhammamadesesi, khandhāyatanadhātuyo.
232听了她的法教后,我便退至一边静处坐下;
‘‘Tassā dhammaṃ suṇitvāna, ekamante upāvisiṃ;
233我已知宿命,天眼亦已清净。
Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhu visodhitaṃ.
234我得他心智,天耳界也已清净。
‘‘Cetopariccañāṇañca , sotadhātu visodhitā;
235我已证得神通,也已证得漏尽智。
‘‘Iddhīpi me sacchikatā, patto me āsavakkhayo;
236六通已亲自证得,佛陀的教法亦已圆满。
Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
某位长老尼
2. 维玛喇长老尼偈
239我沉醉于自己的肤色、容貌、美丽与名声,
‘‘Mattā vaṇṇena rūpena, sobhaggena yasena ca;
240凭着年轻,我傲慢自负,轻视其他女子。
Yobbanena cupatthaddhā, aññāsamatimaññihaṃ.
241我装饰此身,精心打扮,成了愚人的诱饵,
‘‘Vibhūsetvā imaṃ kāyaṃ, sucittaṃ bālalāpanaṃ;
242我立于妓院门前,犹如猎人布设罗网。
Aṭṭhāsiṃ vesidvāramhi, luddo pāsamivoḍḍiya.
243炫耀饰物,将众多隐秘之处公然显露;
‘‘Pilandhanaṃ vidaṃsentī, guyhaṃ pakāsikaṃ bahuṃ;
244我施展种种幻术,嬉笑挑逗众人。
Akāsiṃ vividhaṃ māyaṃ, ujjagghantī bahuṃ janaṃ.
245今日,她托钵乞食归来,剃除须发,身披僧伽帝衣;
‘‘Sājja piṇḍaṃ caritvāna, muṇḍā saṅghāṭipārutā;
246我坐于树下,获得了无寻的心境。
Nisinnā rukkhamūlamhi, avitakkassa lābhinī.
247一切天界、人间的系缚,悉皆断除。
‘‘Sabbe yogā samucchinnā, ye dibbā ye ca mānusā;
248灭尽一切漏,我已清凉、寂灭。
Khepetvā āsave sabbe, sītibhūtāmhi nibbutā’’ti.
曾为妓女的维玛喇长老尼
3. 西哈长老尼偈
251由于不如理作意,我为欲贪所折磨;
‘‘Ayoniso manasikārā, kāmarāgena aṭṭitā;
252从前我心掉举,无法自主。
Ahosiṃ uddhatā pubbe, citte avasavattinī.
253为烦恼所缠缚,随逐净想;
‘‘Pariyuṭṭhitā klesehi, subhasaññānuvattinī;
254心未能得寂静,随贪欲之心而流转。
Samaṃ cittassa na labhiṃ, rāgacittavasānugā.
255身形消瘦,面色苍白,憔悴不堪,我如此度过七年;
‘‘Kisā paṇḍu vivaṇṇā ca, satta vassāni cārihaṃ;
256无论白昼还是夜晚,我都未得安乐,饱受极苦。
Nāhaṃ divā vā rattiṃ vā, sukhaṃ vindiṃ sudukkhitā.
257于是,我拿起绳索,走入密林深处。
‘‘Tato rajjuṃ gahetvāna, pāvisiṃ vanamantaraṃ;
258我宁可在此自缢,也不愿回去过那种下劣的生活。
Varaṃ me idha ubbandhaṃ, yañca hīnaṃ punācare.
259我打好一个牢固的绳套,系在一根树枝上。
‘‘Daḷhapāsaṃ karitvāna, rukkhasākhāya bandhiya;
260我把套索绕上脖颈,当下,心便解脱了。
Pakkhipiṃ pāsaṃ gīvāyaṃ, atha cittaṃ vimucci me’’ti.
西哈长老尼
4. 孙德莉难陀长老尼偈
263难达,你看这病弱、不净、腐臭的身聚。
‘‘Āturaṃ asuciṃ pūtiṃ, passa nande samussayaṃ;
264修习不净观,令心专一、善得安定。
Asubhāya cittaṃ bhāvehi, ekaggaṃ susamāhitaṃ.
265此即是彼,彼即是此。
‘‘Yathā idaṃ tathā etaṃ, yathā etaṃ tathā idaṃ;
266恶臭腐烂,秽气熏人,愚者却喜爱不已。
Duggandhaṃ pūtikaṃ vāti, bālānaṃ abhinanditaṃ.
267如是观察此身,日夜精勤不懈;
‘‘Evametaṃ avekkhantī, rattindivamatanditā;
268随后,我以自身智慧,洞彻照见。
Tato sakāya paññāya, abhinibbijjha dakkhisaṃ.
269我精勤不放逸,如理观察此身。
‘‘Tassā me appamattāya, vicinantiyā yoniso;
270如实见此身,内外分明。
Yathābhūtaṃ ayaṃ kāyo, diṭṭho santarabāhiro.
271于是,我对此身生厌离,于内亦离欲。
‘‘Atha nibbindahaṃ kāye, ajjhattañca virajjahaṃ;
272我不放逸,已得解脫,寂靜清涼。
Appamattā visaṃyuttā, upasantāmhi nibbutā’’ti.
孫德莉難陀長老尼
5. 難陀優多羅長老尼偈
275我曾礼拜火、月、日,与诸天神;
‘‘Aggiṃ candañca sūriyañca, devatā ca namassihaṃ;
276我走到河岸渡口,纵身投入水中。
Nadītitthāni gantvāna, udakaṃ oruhāmihaṃ.
277我受持种种禁戒,剃去半边头发;
‘‘Bahūvatasamādānā , aḍḍhaṃ sīsassa olikhiṃ;
278我席地而卧,于夜间不取饮食。
Chamāya seyyaṃ kappemi, rattiṃ bhattaṃ na bhuñjahaṃ.
279那时我好乐华鬘与严饰,以沐浴、涂香为乐,
‘‘Vibhūsāmaṇḍanaratā, nhāpanucchādanehi ca;
280殷勤侍奉此身,为欲贪所苦。
Upakāsiṃ imaṃ kāyaṃ, kāmarāgena aṭṭitā.
281之后,我得生信心,出家过无家的生活。
‘‘Tato saddhaṃ labhitvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
282如实见身后,欲贪便被彻底根除。
Disvā kāyaṃ yathābhūtaṃ, kāmarāgo samūhato.
283一切‘有’悉皆断尽,愿望与期盼亦随之断尽。
‘‘Sabbe bhavā samucchinnā, icchā ca patthanāpi ca;
284她解脱一切结缚,心得寂静。
Sabbayogavisaṃyuttā, santiṃ pāpuṇi cetaso’’ti.
难陀优多罗长老尼
6. 弥答咖喇长老尼偈
287凭着信心,从在家生活出家,成为无家者;
‘‘Saddhāya pabbajitvāna, agārasmānagāriyaṃ;
288我们四处游方,汲汲于利养与恭敬。
Vicariṃhaṃ tena tena, lābhasakkāraussukā.
289舍弃了至高的目标,却去追求下劣之事;
‘‘Riñcitvā paramaṃ atthaṃ, hīnamatthaṃ asevihaṃ;
290随烦恼而转,从未了知沙门的意义。
Kilesānaṃ vasaṃ gantvā, sāmaññatthaṃ na bujjhihaṃ.
291那时,我坐在精舍中,心中生起了悚惧感;
‘‘Tassā me ahu saṃvego, nisinnāya vihārake;
292我行于邪道,被渴爱所支配。
Ummaggapaṭipannāmhi, taṇhāya vasamāgatā.
293我的生命短暂,被衰老与疾病所摧折;
‘‘Appakaṃ jīvitaṃ mayhaṃ, jarā byādhi ca maddati;
294在此身尚未坏灭之前,我没有放逸的时间。
Purāyaṃ bhijjati kāyo, na me kālo pamajjituṃ.
295如实地照见着诸蕴的生灭,
‘‘Yathābhūtamavekkhantī, khandhānaṃ udayabbayaṃ;
296我心得解脱,起身而立:佛陀的教导,已然成就。
Vimuttacittā uṭṭhāsiṃ, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
弥答咖喇长老尼
7. 萨古喇长老尼偈
299那时,我正住在家中,听闻了一位比丘的教法。
‘‘Agārasmiṃ vasantīhaṃ, dhammaṃ sutvāna bhikkhuno;
300我见到了离尘无垢的法,见到了不死之涅槃境。
Addasaṃ virajaṃ dhammaṃ, nibbānaṃ padamaccutaṃ.
301于是我放下儿女,放下财物与粮食,
‘‘Sāhaṃ puttaṃ dhītarañca, dhanadhaññañca chaḍḍiya;
302剃除须发之后,我便出家,过起无家的生活。
Kese chedāpayitvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ.
303身为学戒女,我修习着这条笔直的道路,
‘‘Sikkhamānā ahaṃ santī, bhāventī maggamañjasaṃ;
304我断除了贪欲与嗔恚,以及与它们相应的诸漏。
Pahāsiṃ rāgadosañca, tadekaṭṭhe ca āsave.
305受具足戒成为比丘尼后,我忆念起过去诸生命。
‘‘Bhikkhunī upasampajja, pubbajātimanussariṃ;
306天眼已得清净,澄澈无垢,修习圆满。
Dibbacakkhu visodhitaṃ , vimalaṃ sādhubhāvitaṃ.
307见诸行如外物,因缘所生,必归坏灭。
‘‘Saṅkhāre parato disvā, hetujāte palokite ;
308我已断尽一切漏,清凉寂灭。
Pahāsiṃ āsave sabbe, sītibhūtāmhi nibbutā’’ti.
萨古喇长老尼
8. 首那长老尼偈
311在此色身聚合体中,我生下十个儿子后,
‘‘Dasa putte vijāyitvā, asmiṃ rūpasamussaye;
312那时,我身体虚弱,年迈衰老,便去亲近一位比丘尼。
Tatohaṃ dubbalā jiṇṇā, bhikkhuniṃ upasaṅkamiṃ.
313她教导我法——蕴、处、界。
‘‘Sā me dhammamadesesi, khandhāyatanadhātuyo;
314我听闻她的法后,便剃除头发,出家了。
Tassā dhammaṃ suṇitvāna, kese chetvāna pabbajiṃ.
315当我为学尼修学之时,天眼变得清净;
‘‘Tassā me sikkhamānāya, dibbacakkhu visodhitaṃ;
316我知晓宿命,也了知往昔所住的地方。
Pubbenivāsaṃ jānāmi, yattha me vusitaṃ pure.
317我修习无相,心得一境,寂静安住。
‘‘Animittañca bhāvemi, ekaggā susamāhitā;
318我证得无间解脱,无有执取,入般涅槃。
Anantarāvimokkhāsiṃ, anupādāya nibbutā.
319五蕴已遍知,虽存而根已断。
‘‘Pañcakkhandhā pariññātā, tiṭṭhanti chinnamūlakā;
320可鄙的老衰,你真可厌!如今不再有后有了。
Dhi tavatthu jare jamme, natthi dāni punabbhavo’’ti.
首那长老尼
9. 跋达军荼喇给萨长老尼偈
323往昔我剃除须发,身涂泥垢,仅着一衣而游。
‘‘Lūnakesī paṅkadharī, ekasāṭī pure cariṃ;
324于无过失处,我视为有过;于有过失处,我视为无过。
Avajje vajjamatinī, vajje cāvajjadassinī.
325我从灵鹫山上的日间静修处出,
‘‘Divāvihārā nikkhamma, gijjhakūṭamhi pabbate;
326我看见了无垢的佛陀,由比丘僧团前后围绕。
Addasaṃ virajaṃ buddhaṃ, bhikkhusaṅghapurakkhataṃ.
327我屈膝顶礼,在他面前合掌致敬;
‘‘Nihacca jāṇuṃ vanditvā, sammukhā añjaliṃ akaṃ;
328“来吧,贤善女。”他对我说,那便是我的具足戒。
‘Ehi bhadde’ti maṃ avaca, sā me āsūpasampadā.
329我曾游历盎伽、摩揭陀,跋耆、迦尸与憍萨罗;
‘‘Ciṇṇā aṅgā ca magadhā, vajjī kāsī ca kosalā;
330五十年来,我不曾负欠,享用着国土的施食;
Anaṇā paṇṇāsavassāni, raṭṭhapiṇḍaṃ abhuñjahaṃ.
331那位优婆塞确实积聚了广大福德,他确实具有智慧;
‘‘Puññaṃ vata pasavi bahuṃ, sappañño vatāyaṃ upāsako;
332他供养袈裟予跋达,那位从一切结缚中解脱者。
Yo bhaddāya cīvaraṃ adāsi, vippamuttāya sabbaganthehī’’ti.
跋达·军荼喇给萨长老尼
10. 巴答佳喇长老尼偈
335犁耕田地,播撒种子于大地;
‘‘Naṅgalehi kasaṃ khettaṃ, bījāni pavapaṃ chamā;
336青年们赡养妻儿,积聚财富。
Puttadārāni posentā, dhanaṃ vindanti māṇavā.
337我戒行具足,遵行师教;
‘‘Kimahaṃ sīlasampannā, satthusāsanakārikā;
338我既不懈怠,亦不掉举,为何仍未证得涅槃?
Nibbānaṃ nādhigacchāmi, akusītā anuddhatā.
339洗过双脚后,我观察了那水。
‘‘Pāde pakkhālayitvāna, udakesu karomahaṃ;
340见洗脚水从高处向低处流。
Pādodakañca disvāna, thalato ninnamāgataṃ.
341那时,我令心安住,犹如一匹良种骏马。
‘‘Tato cittaṃ samādhesiṃ, assaṃ bhadraṃvajāniyaṃ;
342然后,我拿起灯,走进精舍。
Tato dīpaṃ gahetvāna, vihāraṃ pāvisiṃ ahaṃ;
343我察看床铺后,便在床上坐了下来。
Seyyaṃ olokayitvāna, mañcakamhi upāvisiṃ.
344于是,我拿起针,将灯芯挑了出来。
‘‘Tato sūciṃ gahetvāna, vaṭṭiṃ okassayāmahaṃ;
345犹如灯火熄灭,我心即得解脱。
Padīpasseva nibbānaṃ, vimokkho ahu cetaso’’ti.
巴答佳喇长老尼
三十位长老尼偈
348青年们手持杵棒,捣舂谷物,
‘‘‘Musalāni gahetvāna, dhaññaṃ koṭṭenti māṇavā ;
349养育妻儿,青年们积攒财富。
Puttadārāni posentā, dhanaṃ vindanti māṇavā.
350当修持佛陀的教法,如此行持,便无悔恨。
‘‘‘Karotha buddhasāsanaṃ, yaṃ katvā nānutappati;
351速疾洗净双足,在一处安坐;
Khippaṃ pādāni dhovitvā, ekamante nisīdatha;
352专心致力于心的寂止,当修持佛陀的教法。
Cetosamathamanuyuttā, karotha buddhasāsanaṃ’.
353听闻她——波吒左罗——的教诫之语后,
‘‘Tassā tā vacanaṃ sutvā, paṭācārāya sāsanaṃ;
354她们洗净双足,退至一边静处安坐;
Pāde pakkhālayitvāna, ekamantaṃ upāvisuṃ;
355她们专心致力于心的寂止,如实奉行了佛陀的教法。
Cetosamathamanuyuttā, akaṃsu buddhasāsanaṃ.
356初夜时分,她们随念宿命;
‘‘Rattiyā purime yāme, pubbajātimanussaruṃ;
357中夜时分,她们清净了天眼;
Rattiyā majjhime yāme, dibbacakkhuṃ visodhayuṃ;
358后夜时分,她们击破了黑暗之蕴。
Rattiyā pacchime yāme, tamokhandhaṃ padālayuṃ.
359她们起身,向双足作礼,说道:“您的教令,我们已奉行;
‘‘Uṭṭhāya pāde vandiṃsu, ‘katā te anusāsanī;
360如同三十三天神尊崇战无不胜的因陀罗(帝释天),
Indaṃva devā tidasā, saṅgāme aparājitaṃ;
361我们将尊您为首而安住,我们是三明具足者,已成无漏。”
Purakkhatvā vihassāma , tevijjāmha anāsavā’’’ti.
362就这样,大约三十位长老尼在波吒左罗面前,各自宣告了证悟。
Itthaṃ sudaṃ tiṃsamattā therī bhikkhuniyo paṭācārāya santike aññaṃ byākariṃsūti.
12. 旃德长老尼偈
364从前我处境凄凉,既为寡妇,又无子女;
‘‘Duggatāhaṃ pure āsiṃ, vidhavā ca aputtikā;
365没有朋友,也没有亲戚,衣食全然无着。
Vinā mittehi ñātīhi, bhattacoḷassa nādhigaṃ.
366我持钵执杖,挨家挨户乞食;
‘‘Pattaṃ daṇḍañca gaṇhitvā, bhikkhamānā kulā kulaṃ;
367为寒暑所逼恼,我如此游行七年。
Sītuṇhena ca ḍayhantī, satta vassāni cārihaṃ.
368之后,我又见到那位比丘尼,她正获得饮食供养;
‘‘Bhikkhuniṃ puna disvāna, annapānassa lābhiniṃ;
369我走上前去,对她说:‘我愿出家,过无家的梵行生活。’
Upasaṅkamma avocaṃ , ‘pabbajjaṃ anagāriyaṃ’.
370波吒左罗出于对我的怜悯,便度我出家。
‘‘Sā ca maṃ anukampāya, pabbājesi paṭācārā;
371于是,她教导我,并策励我趣向究竟义。
Tato maṃ ovaditvāna, paramatthe niyojayi.
372我听闻她的言语之后,便依教奉行;
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, akāsiṃ anusāsaniṃ;
373圣者的教诫未曾徒然,我已具足三明,成为无漏者。
Amogho ayyāyovādo, tevijjāmhi anāsavā’’ti.
旃德长老尼
375五集终
Pañcakanipāto niṭṭhito.
6. 六集
1. 五百位长老尼之偈
378你不知他的来路与去路,
‘‘Yassa maggaṃ na jānāsi, āgatassa gatassa vā;
379那众生从何而来,你却哭着喊‘我的儿子’?
Taṃ kuto cāgataṃ sattaṃ , ‘mama putto’ti rodasi.
380你既知道其来去之路,——他从何处来、往何处去,
‘‘Maggañca khossa jānāsi, āgatassa gatassa vā;
381便不应为他哀伤,众生法性本来如此。
Na naṃ samanusocesi, evaṃdhammā hi pāṇino.
382他来时不请自来,去时亦未得许可;
‘‘Ayācito tatāgacchi, nānuññāto ito gato;
383想必是从某处来此,住了短短几日;
Kutoci nūna āgantvā, vasitvā katipāhakaṃ;
384他从这里走一条路离去,又从那里走另一条路远去。
Itopi aññena gato, tatopaññena gacchati.
385那饿鬼以人的形貌流转,又将投生而去;
‘‘Peto manussarūpena, saṃsaranto gamissati;
386他如其来,亦如其去,于此有何可悲伤的呢?
Yathāgato tathā gato, kā tattha paridevanā’’.
387你确已为我拔出了那支难见、深植于心的箭;
‘‘Abbahī vata me sallaṃ, duddasaṃ hadayassitaṃ;
388你为沉溺悲痛的我,驱散了这丧子之愁。
Yā me sokaparetāya, puttasokaṃ byapānudi.
389如今,我已拔除了那支箭,远离渴爱,究竟寂灭。
‘‘Sājja abbūḷhasallāhaṃ, nicchātā parinibbutā;
390我皈依佛陀、正法与僧伽,皈依这位牟尼圣者。
Buddhaṃ dhammañca saṅghañca, upemi saraṇaṃ muni’’nti.
391就这样,约有五百位比丘尼长老尼……
Itthaṃ sudaṃ pañcasatamattā therī bhikkhuniyo…pe….
2. 瓦谢提长老尼偈
393我被丧子之痛摧折,心神迷乱,失去了知觉;
‘‘Puttasokenahaṃ aṭṭā, khittacittā visaññinī;
394我赤身裸体,头发散乱,四处游荡。
Naggā pakiṇṇakesī ca, tena tena vicārihaṃ.
395在垃圾堆边的小径,在墓园,在大道之上;
‘‘Vīthi saṅkārakūṭesu, susāne rathiyāsu ca;
396整整三年,我四处游走,饱受饥渴的煎熬。
Acariṃ tīṇi vassāni, khuppipāsāsamappitā.
397后来,我望见善逝,他正返回弥提罗城;
‘‘Athaddasāsiṃ sugataṃ, nagaraṃ mithilaṃ pati ;
398调伏未调伏者,正自觉者,无所畏惧。”
Adantānaṃ dametāraṃ, sambuddhamakutobhayaṃ’’.
399我恢复心念,顶礼之后,便上前坐下。
‘‘Sacittaṃ paṭiladdhāna, vanditvāna upāvisiṃ;
400乔达摩出于悲悯,为我说法。
So me dhammamadesesi, anukampāya gotamo.
401听闻他的法后,我便离家出家,过起了无家的修行生活。
‘‘Tassa dhammaṃ suṇitvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
402我精勤奉行导师的教诫,亲自证得了安稳的境界。
Yuñjantī satthuvacane, sacchākāsiṃ padaṃ sivaṃ.
403一切忧苦已彻底断尽,完全舍弃,到此便是尽头。
‘‘Sabbe sokā samucchinnā, pahīnā etadantikā;
404我已彻知忧苦生起的根基。
Pariññātā hi me vatthū, yato sokāna sambhavo’’ti.
瓦谢提长老尼
3. 谦玛长老尼偈
407你正值妙龄,容貌端丽;我也年轻,正当盛年;
‘‘Daharā tvaṃ rūpavatī, ahampi daharo yuvā;
408来吧,差摩,让我们在五重乐声中一同欢娱。
Pañcaṅgikena turiyena , ehi kheme ramāmase’’.
409这个身体腐臭、多病且脆弱,
‘‘Iminā pūtikāyena, āturena pabhaṅgunā;
410我对此感到怖畏与厌离,并已根除了欲的渴爱。
Aṭṭiyāmi harāyāmi, kāmataṇhā samūhatā.
411诸欲犹如刀剑,这些蕴正是它们的砧板。
‘‘Sattisūlūpamā kāmā, khandhāsaṃ adhikuṭṭanā;
412你所称的‘欲乐’,如今于我已是‘不乐’。
Yaṃ ‘tvaṃ kāmaratiṃ’ brūsi, ‘aratī’ dāni sā mama.
413一切处的欢喜皆已击破,黑暗的积聚已经粉碎;
‘‘Sabbattha vihatā nandī, tamokhandho padālito;
414恶魔,你当如此了知:你已被击败,死神!
Evaṃ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antaka.
415敬拜星宿,于林中侍奉圣火;
‘‘Nakkhattāni namassantā, aggiṃ paricaraṃ vane;
416因为未能如实了知,我这个愚人便以为那是清净。
Yathābhuccamajānantā, bālā suddhimamaññatha.
417而我,今所礼敬的,正是正自觉者、人中最上者;
‘‘Ahañca kho namassantī, sambuddhaṃ purisuttamaṃ;
418我已从一切苦中解脱,奉行大师的教诫。
Pamuttā sabbadukkhehi, satthusāsanakārikā’’ti.
差摩长老尼
4. 苏佳塔长老尼偈
421我身戴璎珞,盛装华服,缀以花鬘,遍涂栴檀;
‘‘Alaṅkatā suvasanā, mālinī candanokkhitā;
422全身缀满璎珞,被女仆们前后围绕。
Sabbābharaṇasañchannā, dāsīgaṇapurakkhatā.
423带着饮食,及丰盛的嚼食与啖食;
‘‘Annaṃ pānañca ādāya, khajjaṃ bhojjaṃ anappakaṃ;
424我从家中出来,前往园林。
Gehato nikkhamitvāna, uyyānamabhihārayiṃ.
425在那里尽兴游乐之后,我正返回自家时
‘‘Tattha ramitvā kīḷitvā, āgacchantī sakaṃ gharaṃ;
426我望见一座精舍,便进入了萨给德城的安阇那林
Vihāraṃ daṭṭhuṃ pāvisiṃ, sākete añjanaṃ vanaṃ.
427看见世间明灯,我向他礼敬,便近前安坐
‘‘Disvāna lokapajjotaṃ, vanditvāna upāvisiṃ;
428那位具眼者,出于悲悯,为我开示了法。
So me dhammamadesesi, anukampāya cakkhumā.
429我听闻大圣者后,便彻证了真理;
‘‘Sutvā ca kho mahesissa, saccaṃ sampaṭivijjhahaṃ;
430就在那里,我触证了无尘垢的法,那不死之境。
Tattheva virajaṃ dhammaṃ, phusayiṃ amataṃ padaṃ.
431那时,我已了知真实之法,便出家而过无家的生活。
‘‘Tato viññātasaddhammā, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
432我已证得三明,佛陀的教法未曾徒劳。
Tisso vijjā anuppattā, amoghaṃ buddhasāsana’’nti.
苏佳德长老尼
5. 阿诺巴玛长老尼偈
435我生于高贵之家,财富众多,极为富有,
‘‘Ucce kule ahaṃ jātā, bahuvitte mahaddhane;
436具足端严的容貌与身相,我是摩迦的亲生女儿。
Vaṇṇarūpena sampannā, dhītā majjhassa atrajā.
437王子们倾慕我,富家子弟们竞相追求我;
‘‘Patthitā rājaputtehi, seṭṭhiputtehi gijjhitā ;
438有人遣使来见我父亲,说:‘愿将阿诺巴玛许配于我。’
Pitu me pesayī dūtaṃ, detha mayhaṃ anopamaṃ.
439‘你家女儿阿诺巴玛有多重,
‘‘Yattakaṃ tulitā esā, tuyhaṃ dhītā anopamā;
440那么,我将给予你八倍的黄金和珠宝。
Tato aṭṭhaguṇaṃ dassaṃ, hiraññaṃ ratanāni ca.
441我见到了正自觉者,世间最胜、无上者;
‘‘Sāhaṃ disvāna sambuddhaṃ, lokajeṭṭhaṃ anuttaraṃ;
442顶礼他的双足后,退坐一面。
Tassa pādāni vanditvā, ekamantaṃ upāvisiṃ.
443乔达摩出于悲悯,为我教导法;
‘‘So me dhammamadesesi, anukampāya gotamo;
444就在那座位上端坐,我触证了第三果。
Nisinnā āsane tasmiṃ, phusayiṃ tatiyaṃ phalaṃ.
445于是,剃除须发后,我从有家而出家,过上了无家的生活。
‘‘Tato kesāni chetvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
446今日,是我渴爱枯竭后的第七夜。
Ajja me sattamī ratti, yato taṇhā visositā’’ti.
阿诺巴玛长老尼
6. 大爱道瞿昙弥长老尼偈
449勇者佛陀,一切众生中的无上者,我向您礼敬;
‘‘Buddha vīra namo tyatthu, sabbasattānamuttama;
450您把我从苦中解救出来,也度脱了众多其他众生。
Yo maṃ dukkhā pamocesi, aññañca bahukaṃ janaṃ.
451一切苦已遍知,渴爱之因已干涸;
‘‘Sabbadukkhaṃ pariññātaṃ, hetutaṇhā visositā;
452八正道已修习,我已触证灭。
Bhāvito aṭṭhaṅgiko maggo, nirodho phusito mayā.
453从前我曾是母亲,也曾是儿子,也曾是父亲,也曾是兄弟,也曾是祖母。
‘‘Mātā putto pitā bhātā, ayyakā ca pure ahuṃ;
454因未能如实了知,我便流转轮回,未得涅槃。
Yathābhuccamajānantī, saṃsariṃhaṃ anibbisaṃ.
455我既已亲见世尊,此即最后之身;
‘‘Diṭṭho hi me so bhagavā, antimoyaṃ samussayo;
456生死流转已尽,如今不再有后有。
Vikkhīṇo jātisaṃsāro, natthi dāni punabbhavo.
457精进不懈,意志坚定,恒常勇猛精进;
‘‘Āraddhavīriye pahitatte, niccaṃ daḷhaparakkame;
458得见和合的弟子众,即是对诸佛的礼敬。
Samagge sāvake passe, esā buddhāna vandanā.
459确实,为饶益众多的人,摩耶夫人诞下了乔达摩。
‘‘Bahūnaṃ vata atthāya, māyā janayi gotamaṃ;
460他为被病与死所逼恼者,拔除了苦蕴。
Byādhimaraṇatunnānaṃ, dukkhakkhandhaṃ byapānudī’’ti.
玛哈巴嘉巴蒂·果德弥长老尼
462七、古答长老尼偈
7. Guttātherīgāthā
463古答啊,你舍下了儿子、财富与所爱的一切而出家,正是为了这个目标;
‘‘Gutte yadatthaṃ pabbajjā, hitvā puttaṃ vasuṃ piyaṃ;
464你当培育出家所追寻的目标,莫被心所操控。
Tameva anubrūhehi, mā cittassa vasaṃ gami.
465众生为心所诳惑,嬉游于魔的领域;
‘‘Cittena vañcitā sattā, mārassa visaye ratā;
466无明之人,流转于无尽的生死轮回。
Anekajātisaṃsāraṃ, sandhāvanti aviddasū.
467欲贪、嗔恚,及有身见;
‘‘Kāmacchandañca byāpādaṃ, sakkāyadiṭṭhimeva ca;
468戒禁取与疑,此为第五。
Sīlabbataparāmāsaṃ, vicikicchañca pañcamaṃ.
469比丘尼,舍此诸结,
‘‘Saṃyojanāni etāni, pajahitvāna bhikkhunī;
470那些下分结已尽,便不再来此世间。
Orambhāgamanīyāni, nayidaṃ punarehisi.
471舍离贪、慢、无明与掉举;
‘‘Rāgaṃ mānaṃ avijjañca, uddhaccañca vivajjiya;
472断除诸结缚,便达苦之边际。
Saṃyojanāni chetvāna, dukkhassantaṃ karissasi.
473灭尽生死流转,遍知后有;
‘‘Khepetvā jātisaṃsāraṃ, pariññāya punabbhavaṃ;
474于现法中无有渴求,她将寂静而行。
Diṭṭheva dhamme nicchātā, upasantā carissatī’’ti.
古答长老尼
八 维佳亚长老尼偈
477四次、五次,我从精舍步出;
‘‘Catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ, vihārā upanikkhamiṃ;
478不得心的寂静,于自心亦无调御。
Aladdhā cetaso santiṃ, citte avasavattinī.
479我走近那位比丘尼,恭敬地请问;
‘‘Bhikkhuniṃ upasaṅkamma, sakkaccaṃ paripucchahaṃ;
480她为我说法,说明界与处;
Sā me dhammamadesesi, dhātuāyatanāni ca.
481又教导四圣谛、诸根与诸力;
‘‘Cattāri ariyasaccāni, indriyāni balāni ca;
482七觉支与八正道,为证得无上义利。
Bojjhaṅgaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, uttamatthassa pattiyā.
483听闻她的教诫,我便依教奉行;
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, karontī anusāsaniṃ;
484初夜时分,我随念宿世。
Rattiyā purime yāme, pubbajātimanussariṃ.
485中夜时分,我清净了天眼;
‘‘Rattiyā majjhime yāme, dibbacakkhuṃ visodhayiṃ;
486后夜时分,我击破了黑暗的聚集。
Rattiyā pacchime yāme, tamokhandhaṃ padālayiṃ.
487那时,我以喜悦与安乐遍满全身而安住。
‘‘Pītisukhena ca kāyaṃ, pharitvā vihariṃ tadā;
488第七日,我伸出双足,粉碎了那团黑暗。
Sattamiyā pāde pasāresiṃ, tamokhandhaṃ padāliyā’’ti.
维佳亚长老尼
490六集终
Chakkanipāto niṭṭhito.
7. 七集
1. 优多罗长老尼偈
493青年们拿起杵,舂捣谷物;
‘‘‘Musalāni gahetvāna, dhaññaṃ koṭṭenti māṇavā;
494青年们赡养妻儿,博取财富。
Puttadārāni posentā, dhanaṃ vindanti māṇavā.
495你们当在佛陀的教法中精勤努力,这样行持,便无悔恨。
‘‘‘Ghaṭetha buddhasāsane, yaṃ katvā nānutappati;
496速速洗完双足,退坐一面。
Khippaṃ pādāni dhovitvā, ekamantaṃ nisīdatha.
497安立其心,令之专一,善入定境。
‘‘‘Cittaṃ upaṭṭhapetvāna, ekaggaṃ susamāhitaṃ;
498观察诸行,视之为外在,而非是我。
Paccavekkhatha saṅkhāre, parato no ca attato’.
499听闻了波吒左罗的教导之后,
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, paṭācārānusāsaniṃ;
500洗过双足后,我便退至一旁安坐。
Pāde pakkhālayitvāna, ekamante upāvisiṃ.
501于夜分的初夜时,我随念了过去的诸生;
‘‘Rattiyā purime yāme, pubbajātimanussariṃ;
502于夜分的中夜时,我令天眼得以澄净;
Rattiyā majjhime yāme, dibbacakkhuṃ visodhayiṃ.
503在后夜分,我击破了那积聚的黑暗。
‘‘Rattiyā pacchime yāme, tamokkhandhaṃ padālayiṃ;
504于是,我具足了三明,安住其中:您的教诫,我已完成。
Tevijjā atha vuṭṭhāsiṃ, katā te anusāsanī.
505我当敬奉您,如同三十三天的诸天拥戴战场上不败的帝释;
‘‘Sakkaṃva devā tidasā, saṅgāme aparājitaṃ;
506于战中不败,我已是三明者、无漏者。
Purakkhatvā vihassāmi, tevijjāmhi anāsavā’’.
郁多罗长老尼
2. 遮罗长老尼偈
509这位比丘尼诸根已修习,正念安立后,
‘‘Satiṃ upaṭṭhapetvāna, bhikkhunī bhāvitindriyā;
510她证悟了那寂静之境——诸行止息的安乐。
Paṭivijjhi padaṃ santaṃ, saṅkhārūpasamaṃ sukhaṃ’’.
511你为谁剃除头发?你看起来像是沙门尼;
‘‘Kaṃ nu uddissa muṇḍāsi, samaṇī viya dissasi;
512“你既不认同任何外道教派,为何还像个迷途之人四处游走?”
Na ca rocesi pāsaṇḍe, kimidaṃ carasi momuhā’’.
513佛门之外的那些外道,都依止于各自的见解;
‘‘Ito bahiddhā pāsaṇḍā, diṭṭhiyo upanissitā;
514“他们不了解法,于法并不精通。”
Na te dhammaṃ vijānanti, na te dhammassa kovidā.
515有一位出生于释迦族者,是无可伦比的佛陀;
‘‘Atthi sakyakule jāto, buddho appaṭipuggalo;
516“他教导我法,为超越一切见;”
So me dhammamadesesi, diṭṭhīnaṃ samatikkamaṃ.
517苦、苦的集起、苦的超越。
Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;
518圣八支道,是导向诸苦止息之道。
Ariyaṃ caṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.
519我听了她的话之后,便欢喜安住于教法中;
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, vihariṃ sāsane ratā;
520证得三明,圆满佛陀的教法。
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
521一切处的喜贪皆已摧破,那黑暗的积聚也已粉碎;
‘‘Sabbattha vihatā nandī, tamokhandho padālito;
522恶者,你当知:你已被击败,终结者!
Evaṃ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antaka’’.
佳喇长老尼
3. 伍巴佳喇长老尼偈
525这位比丘尼,具念正知、具足法眼、诸根已得修习,
‘‘Satimatī cakkhumatī, bhikkhunī bhāvitindriyā;
526我证悟了那寂静的境界,非卑劣者所能修习。
Paṭivijjhiṃ padaṃ santaṃ, akāpurisasevitaṃ’’.
527你为何不乐于出生?既已出生,便得享受欲乐;
‘‘Kiṃ nu jātiṃ na rocesi, jāto kāmāni bhuñjati;
529有生者则有死,有手脚被砍断,
‘‘Jātassa maraṇaṃ hoti, hatthapādāna chedanaṃ;
530杀害、捆绑与种种折磨,出生者便遭遇这些苦。
Vadhabandhapariklesaṃ, jāto dukkhaṃ nigacchati.
531释迦族中诞生一人,是正自觉者,不可战胜;
‘‘Atthi sakyakule jāto, sambuddho aparājito;
532他教导我法,以超越生;
So me dhammamadesesi, jātiyā samatikkamaṃ.
533苦、苦的集起、苦的超越;
Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;
534以及导向苦之止息的圣八支道。
Ariyaṃ caṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.
535我听了她的话后,便欣乐安住于教法中;
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, vihariṃ sāsane ratā;
536三明皆已证得,佛陀的教诫已成办。
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
537于一切处,喜贪已断;黑暗之蕴,已被击碎。
‘‘Sabbattha vihatā nandī, tamokhandho padālito;
538波旬,你当知:你已被摧破,你这死神!
Evaṃ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antaka’’.
伍巴佳喇长老尼
540第七集终
Sattakanipāto niṭṭhito.
第八集
第一 西苏伍巴佳喇长老尼偈
543戒德圆满的比丘尼,善护诸根;
‘‘Bhikkhunī sīlasampannā, indriyesu susaṃvutā;
544她将证得寂静之境──那清净无杂的甘露。
Adhigacche padaṃ santaṃ, asecanakamojavaṃ’’.
545三十三天、夜摩天及兜率天的诸天神,
‘‘Tāvatiṃsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā;
546乐化天的天人们,以及他化自在天的天人们;
Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino;
547将你的心置于彼处——你往昔曾经生活过的地方。
Tattha cittaṃ paṇīdhehi, yattha te vusitaṃ pure’’.
548三十三天、夜摩天,还有兜率天的天人们;
‘‘Tāvatiṃsā ca yāmā ca, tusitā cāpi devatā;
549化乐天诸神,以及他化自在天诸神。
Nimmānaratino devā, ye devā vasavattino.
550他们一次又一次,历经种种生命形态,始终以自身为尊;
‘‘Kālaṃ kālaṃ bhavābhavaṃ, sakkāyasmiṃ purakkhatā;
551未能超越自身执取,依旧在生死中流转。
Avītivattā sakkāyaṃ, jātimaraṇasārino.
552整个世间皆在燃烧,整个世间皆被点燃;
‘‘Sabbo ādīpito loko, sabbo loko padīpito;
553整个世间皆在炽燃,整个世间皆在震荡;
Sabbo pajjalito loko, sabbo loko pakampito.
554此法不动摇、无能比,非凡夫所能行;
‘‘Akampiyaṃ atuliyaṃ, aputhujjanasevitaṃ;
555佛陀为我宣说了法,我的心便在那法中欢喜欣悦。
Buddho dhammamadesesi, tattha me nirato mano.
556我听了他的话语,便欢喜地安住在教法之中;
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, vihariṃ sāsane ratā;
557已证得三明,完成了佛陀的教导。
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
558遍处之喜皆已断除,黑暗之积聚已碎灭;
‘‘Sabbattha vihatā nandī, tamokhandho padālito;
559魔波旬,你应当知晓:你已被击溃,终结者啊。
Evaṃ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antaka’’.
560……西苏伍巴佳喇长老尼……
… Sīsūpacālā therī….
561八集终。
Aṭṭhakanipāto niṭṭhito.
第九集
第一 瓦达玛德长老尼偈
564瓦达啊,你切莫在任何时候陷入世间的缠缚。
‘‘Mā su te vaḍḍha lokamhi, vanatho āhu kudācanaṃ;
565孩子,不要一再地领受苦痛。
Mā puttaka punappunaṃ, ahu dukkhassa bhāgimā.
566瓦达啊,牟尼们安住于安乐,无有动摇,已断除疑惑;
‘‘Sukhañhi vaḍḍha munayo, anejā chinnasaṃsayā;
567他们已得清凉,心得调伏,安住于无漏。
Sītibhūtā damappattā, viharanti anāsavā.
568这是牟尼们所行持的道,为证得现见,
‘‘Tehānuciṇṇaṃ isībhi, maggaṃ dassanapattiyā;
569瓦达啊,你应当为苦的灭尽而修习此道。
Dukkhassantakiriyāya, tvaṃ vaḍḍha anubrūhaya’’.
570您如此自信地对我说起此事,让我不禁觉得:
‘‘Visāradāva bhaṇasi, etamatthaṃ janetti me;
571我想,慈母,您身上确实已没有烦恼的缠结了。
Maññāmi nūna māmike, vanatho te na vijjati’’.
572瓦达啊,一切诸行,无论低劣的、殊胜的,还是中等的,
‘‘Ye keci vaḍḍha saṅkhārā, hīnā ukkaṭṭhamajjhimā;
573纵使微细、极微细的,我亦已无烦恼丛林。
Aṇūpi aṇumattopi, vanatho me na vijjati.
574我常不放逸,勤修禅那,一切漏已灭尽;
‘‘Sabbe me āsavā khīṇā, appamattassa jhāyato;
575三明已证,佛陀的教法已成就。
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
576我的母亲真是殊胜,她对我施以鞭策,
‘‘Uḷāraṃ vata me mātā, patodaṃ samavassari;
577她出于悲悯,所说的偈颂与最胜义相应;
Paramatthasañhitā gāthā, yathāpi anukampikā.
578我听闻她的言语,领受了母亲的教诫,
‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, anusiṭṭhiṃ janettiyā;
579我对教法生起触动,为证得无轭的安稳。
Dhammasaṃvegamāpādiṃ, yogakkhemassa pattiyā.
580我精进决意,日夜无倦。
‘‘Sohaṃ padhānapahitatto, rattindivamatandito;
581为母亲所鞭策,我心寂然,触证了无上寂静。
Mātarā codito santo, aphusiṃ santimuttamaṃ’’.
瓦达玛德长老尼
583第九集圆满
Navakanipāto niṭṭhito.
第十 十一集
基沙果德弥长老尼偈
586善友之德,牟尼于世间所称扬;
‘‘Kalyāṇamittatā muninā, lokaṃ ādissa vaṇṇitā;
587亲近善友,虽愚者亦能成为智者。
Kalyāṇamitte bhajamāno, api bālo paṇḍito assa.
588应亲近善人;如此亲近,智慧便得增长。
‘‘Bhajitabbā sappurisā, paññā tathā vaḍḍhati bhajantānaṃ;
589亲近善人,便能从一切苦中解脱。
Bhajamāno sappurise, sabbehipi dukkhehi pamucceyya.
590应了知苦,及苦的集与灭。
‘‘Dukkhañca vijāneyya, dukkhassa ca samudayaṃ nirodhaṃ;
591八支正道与四圣谛。
Aṭṭhaṅgikañca maggaṃ, cattāripi ariyasaccāni.
592身为女人是苦的,这是调御丈夫所宣说。
‘‘Dukkho itthibhāvo, akkhāto purisadammasārathinā;
593与人共侍一夫更是苦,有人仅仅分娩一次,
Sapattikampi hi dukkhaṃ, appekaccā sakiṃ vijātāyo.
594有的女子甚至割破自己的喉咙,那些纤弱的女子则吞下毒药;
‘‘Galake api kantanti, sukhumāliniyo visāni khādanti;
595因涉入杀人,两人同遭毁灭。
Janamārakamajjhagatā, ubhopi byasanāni anubhonti.
596我临盆在即,于路途中,却见丈夫已死。
‘‘Upavijaññā gacchantī, addasāhaṃ patiṃ mataṃ;
597我在途中生下孩子,还未回到自己的家。
Panthamhi vijāyitvāna, appattāva sakaṃ gharaṃ.
598两个儿子死了,丈夫也死在路旁——我这苦命的妇人!
‘‘Dve puttā kālakatā, patī ca panthe mato kapaṇikāya;
599母亲、父亲和兄弟,都在同一座火葬堆上燃烧。
Mātā pitā ca bhātā, ḍayhanti ca ekacitakāyaṃ.
600家族没落的人啊,你历经的痛苦,无量无边;
‘‘Khīṇakulīne kapaṇe, anubhūtaṃ te dukhaṃ aparimāṇaṃ;
601你流下的眼泪,也已有数千生之多了。
Assū ca te pavattaṃ, bahūni ca jātisahassāni.
602曾住在坟场之中,眼见儿子的肉被吞食;
‘‘Vasitā susānamajjhe, athopi khāditāni puttamaṃsāni;
603我家族破灭,被众人责难,丈夫已死,却证得了甘露。
Hatakulikā sabbagarahitā, matapatikā amatamadhigacchiṃ.
604我已修习圣八支道,那条通向不死之道。
‘‘Bhāvito me maggo, ariyo aṭṭhaṅgiko amatagāmī;
605我亲证涅槃,照见法镜。
Nibbānaṃ sacchikataṃ, dhammādāsaṃ avekkhiṃhaṃ .
606我已拔除箭刺,卸下重担,所应作者皆已成就。
‘‘Ahamamhi kantasallā, ohitabhārā katañhi karaṇīyaṃ;
607心解脱的翅舍乔达弥长老尼,宣说此偈。
Kisā gotamī therī, vimuttacittā imaṃ bhaṇī’’ti.
608翅舍乔达弥长老尼
… Kisā gotamī therī….
609第十一集 终
Ekādasanipāto niṭṭhito.
11. 第十二集
1. 莲华色长老尼偈
612我们母女二人,曾共事一夫,同为妻妾。
‘‘Ubho mātā ca dhītā ca, mayaṃ āsuṃ sapattiyo;
613我生起了悚惧之感,那真是奇特,令人身毛竖立。
Tassā me ahu saṃvego, abbhuto lomahaṃsano.
614可诅咒啊,诸欲!不净、恶臭、多刺。
‘‘Dhiratthu kāmā asucī, duggandhā bahukaṇṭakā;
615那时,我、母亲和女儿,同为他的妻子。
Yattha mātā ca dhītā ca, sabhariyā mayaṃ ahuṃ.
616见欲乐中的过患,见出离为安稳;
‘‘Kāmesvādīnavaṃ disvā, nekkhammaṃ daṭṭhu khemato;
617我于王舍城出家,从在家生活走向无家生活。
Sā pabbajjiṃ rājagahe, agārasmānagāriyaṃ.
618我了知过去诸生,天眼已得清净;
‘‘Pubbenivāsaṃ jānāmi, dibbacakkhuṃ visodhitaṃ;
619他心智亦已证得,耳界也已清净。
Cetopariccañāṇañca, sotadhātu visodhitā.
620神通我已亲证,已达诸漏灭尽,
Iddhīpi me sacchikatā, patto me āsavakkhayo;
621六种神通已实证,佛陀的教法已圆满履行。
Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ.
622我以神通化现出一辆四方形的车。
‘‘Iddhiyā abhinimmitvā, caturassaṃ rathaṃ ahaṃ;
623向佛陀——世间怙主、如如不动者——双足礼敬之后。
Buddhassa pāde vanditvā, lokanāthassa tādino’’ .
624你来到这棵繁花满冠的沙罗树旁,独自伫立于树根之下;
‘‘Supupphitaggaṃ upagamma pādapaṃ, ekā tuvaṃ tiṭṭhasi sālamūle ;
625你既无一人相伴,天真的女子啊,难道不怕那些恶徒么?
Na cāpi te dutiyo atthi koci, na tvaṃ bāle bhāyasi dhuttakānaṃ’’.
626纵使成千上万这样的恶徒聚集一处,
‘‘Sataṃ sahassānipi dhuttakānaṃ, samāgatā edisakā bhaveyyuṃ;
627魔罗,我毫发不动,亦不战栗,你独自一人,又能奈我何?
Lomaṃ na iñje napi sampavedhe, kiṃ me tuvaṃ māra karissaseko.
628我能隐没不见,或钻入你的腹中;
‘‘Esā antaradhāyāmi, kucchiṃ vā pavisāmi te;
629我能立于你的眉间,而你却看不见我立在那里。
Bhamukantare tiṭṭhāmi, tiṭṭhantiṃ maṃ na dakkhasi.
630我于自心得自在,神足已善加修习;
‘‘Cittamhi vasībhūtāhaṃ, iddhipādā subhāvitā;
631六种神通皆已亲证,佛陀的教导已圆成。
Chaḷabhiññā sacchikatā, kataṃ buddhassa sāsana’’nti.
635恶魔,你当知晓:你已被击倒,死神!
Evaṃ jānāhi pāpima, nihato tvamasi antakā’’ti.
莲华色长老尼
637第十二集终
Dvādasanipāto niṭṭhito.
第十二 十六集
本纳长老尼偈
640我曾是运水女,哪怕在寒冬,也总得浸入水中。
‘‘Udahārī ahaṃ sīte , sadā udakamotariṃ;
641我畏惧女主人们的棍杖,常被恶语嗔怒的恐惧所逼恼。
Ayyānaṃ daṇḍabhayabhītā, vācādosabhayaṭṭitā.
642婆罗门,你害怕什么,总是这样投身水中?
‘‘Kassa brāhmaṇa tvaṃ bhīto, sadā udakamotari;
643四肢颤抖,正感受着刺骨的寒冷?
Vedhamānehi gattehi, sītaṃ vedayase bhusaṃ’’.
644善女人富尼咖,你早已知道,却还这样问我?
Jānantī vata maṃ bhoti, puṇṇike paripucchasi;
645我正行持善业,遮止已造之恶。
Karontaṃ kusalaṃ kammaṃ, rundhantaṃ katapāpakaṃ.
646无论是年长者还是年少者,若造作恶业;
‘‘Yo ca vuḍḍho daharo vā, pāpakammaṃ pakubbati;
647仅靠水浇淋,便能从恶业中解脱。
Dakābhisecanā sopi, pāpakammā pamuccati’’.
648是谁告诉你的这番话——一个无知者对另一个无知者所言?
‘‘Ko nu te idamakkhāsi, ajānantassa ajānako;
649所谓水中沐浴,便能从恶业中解脱。
Dakābhisecanā nāma, pāpakammā pamuccati.
650那么,青蛙与乌龟岂不全都升天了吗?
‘‘Saggaṃ nūna gamissanti, sabbe maṇḍūkakacchapā;
651龙、鳄鱼,以及所有生活在水中的众生,也能生天吗?
Nāgā ca susumārā ca, ye caññe udake carā.
652屠羊者、杀猪者、渔夫、猎师,
‘‘Orabbhikā sūkarikā, macchikā migabandhakā;
653盗贼、行刑者,以及其他行恶之人,
Corā ca vajjhaghātā ca, ye caññe pāpakammino;
654借着水灌沐,他们也都能从恶业中解脱。
Dakābhisecanā tepi, pāpakammā pamuccare.
655若这些河流真能冲走你往昔所造的诸恶业,
‘‘Sace imā nadiyo te, pāpaṃ pubbe kataṃ vahuṃ;
656这些河流也会将你的福德一并冲走,你便因此而被摒绝于外了。
Puññampimā vaheyyuṃ te, tena tvaṃ paribāhiro.
657婆罗门,你因恐惧而常投入水中,
‘‘Yassa brāhmaṇa tvaṃ bhīto, sadā udakamotari;
658梵天,切勿做那事,莫让寒冷伤及你的皮肤。
Tameva brahme mā kāsi, mā te sītaṃ chaviṃ hane’’.
659您将误入歧途的我,引上了圣者之道,
‘‘Kummaggapaṭipannaṃ maṃ, ariyamaggaṃ samānayi;
660夫人,我将这件浴布赠予您。
Dakābhisecanā bhoti, imaṃ sāṭaṃ dadāmi te’’.
661这件衣您留着吧,我不欲取。
‘‘Tuyheva sāṭako hotu, nāhamicchāmi sāṭakaṃ;
662若你畏惧痛苦,若你厌恶痛苦,
Sace bhāyasi dukkhassa, sace te dukkhamappiyaṃ.
663莫造恶业,无论明处或暗处。
‘‘Mākāsi pāpakaṃ kammaṃ, āvi vā yadi vā raho;
664若你正在造恶业,或将要造作,
Sace ca pāpakaṃ kammaṃ, karissasi karosi vā.
665纵使你飞逃避走,也无法从苦中解脱。
‘‘Na te dukkhā pamutyatthi, upeccāpi palāyato;
666如果你畏惧苦,如果你不喜爱苦,
Sace bhāyasi dukkhassa, sace te dukkhamappiyaṃ.
667去皈依佛陀、法,及那如是的僧团;
‘‘Upehi saraṇaṃ buddhaṃ, dhammaṃ saṅghañca tādinaṃ;
668受持这些戒吧,那将为你带来利益。
Samādiyāhi sīlāni, taṃ te atthāya hehiti’’.
669我皈依佛陀——那如如不动者,皈依法与僧团;
‘‘Upemi saraṇaṃ buddhaṃ, dhammaṃ saṅghañca tādinaṃ;
670我受持这些戒,那将成就我的利益。
Samādiyāmi sīlāni, taṃ me atthāya hehiti.
671从前我仅是梵天的族亲,如今我才是真正的婆罗门。
‘‘Brahmabandhu pure āsiṃ, ajjamhi saccabrāhmaṇo;
672我具足三明,通达吠陀,是为多闻、沐浴清净者。
Tevijjo vedasampanno, sottiyo camhi nhātako’’ti.
673… 本纳长老尼 …
… Puṇṇā therī….
674十六集终。
Soḷasanipāto niṭṭhito.
十三·二十集
一·安芭巴离长老尼偈
677我发曾乌黑如蜂,发梢卷曲;
‘‘Kāḷakā bhamaravaṇṇasādisā, vellitaggā mama muddhajā ahuṃ;
678如今因衰老,变得如麻布般粗糙干枯,真实语者之言,真实不虚。
Te jarāya sāṇavākasādisā, saccavādivacanaṃ anaññathā.
679我的头顶,曾饰满鲜花,芬芳馥郁,犹如装满香花的宝盒;
‘‘Vāsitova surabhī karaṇḍako, pupphapūra mama uttamaṅgajo .
680如今因衰老,毛发已散发着难闻的气味,真实语者之言,真实不虚。
Taṃ jarāyatha salomagandhikaṃ, saccavādivacanaṃ anaññathā.
681我的头发,曾浓密得如同精心栽植的森林,以梳子和发针分开发缝,熠熠生辉;
‘‘Kānanaṃva sahitaṃ suropitaṃ, kocchasūcivicitaggasobhitaṃ;
682如今因衰老,变得稀疏零落、参差不齐——真实语者之语,真实不虚。
Taṃ jarāya viralaṃ tahiṃ tahiṃ, saccavādivacanaṃ anaññathā.
683过去,我乌黑的发辫饰以金色丝带,编作辫子,光艳动人;
‘‘Kaṇhakhandhakasuvaṇṇamaṇḍitaṃ, sobhate suveṇīhilaṅkataṃ;
684如今,这头因衰老而秃落——说真实语者的话,真实不虚。
Taṃ jarāya khalitaṃ siraṃ kataṃ, saccavādivacanaṃ anaññathā.
685往昔,我的双眉宛如画师精绘的线条,光彩照人;
‘‘Cittakārasukatāva lekhikā, sobhare su bhamukā pure mama;
686如今因衰老,它们皱纹满布、松垂下来——说真实语者的话,真实不虚。
Tā jarāya valibhippalambitā, saccavādivacanaṃ anaññathā.
687我的眼睛曾如宝石般明净悦人,深蓝而修长;
‘‘Bhassarā surucirā yathā maṇī, nettahesumabhinīlamāyatā;
688如今被衰老摧损,再不复明耀——真实语者之言真实不虚。
Te jarāyabhihatā na sobhare, saccavādivacanaṃ anaññathā.
689鼻梁精致挺拔,宛若秀峰,青春盛时无比动人;
‘‘Saṇhatuṅgasadisī ca nāsikā, sobhate su abhiyobbanaṃ pati;
690如今为衰老所摧,干瘪如胡椒;真实语者之言,确然不异。
Sā jarāya upakūlitā viya, saccavādivacanaṃ anaññathā.
691我的耳垂曾如精制的手镯,那般明丽动人。
‘‘Kaṅkaṇaṃ va sukataṃ suniṭṭhitaṃ, sobhare su mama kaṇṇapāḷiyo;
693从前我的牙齿,如嫩芽花蕾般洁白好看。
‘‘Pattalīmakulavaṇṇasādisā, sobhare su dantā pure mama;
694如今因衰老,它们残缺发黄——真实语者的话,从不走样。
Te jarāya khaṇḍitā cāsitā , saccavādivacanaṃ anaññathā.
695从前,我穿行于树林、密林间,吟唱如杜鹃般甜美。
‘‘Kānanamhi vanasaṇḍacārinī, kokilāva madhuraṃ nikūjihaṃ;
696如今因衰老,歌声处处沙哑断续——真实语者的话,从不走样。
Taṃ jarāya khalitaṃ tahiṃ tahiṃ, saccavādivacanaṃ anaññathā.
697如精心打磨的螺贝,从前我的颈项曾如此光洁照人。
‘‘Saṇhakamburiva suppamajjitā, sobhate su gīvā pure mama;
698如今被衰老摧折,弯曲低垂——真实语者所言,真实不虚。
Sā jarāya bhaggā vināmitā, saccavādivacanaṃ anaññathā.
699如圆润的门闩一般,从前我的双臂曾如此光洁照人。
‘‘Vaṭṭapalighasadisopamā ubho, sobhare su bāhā pure mama;
700如今因衰老,它们如芭蕉树般干枯起皱——说真实语者的话,真实不异。
Tā jarāya yatha pāṭalibbalitā , saccavādivacanaṃ anaññathā.
701往昔,我的双手戴著细巧的戒指与金饰,光采照人;
‘‘Saṇhamuddikasuvaṇṇamaṇḍitā, sobhare su hatthā pure mama;
702如今因衰老,它们如同枯老的根节——说真实语者的话,真实不异。
Te jarāya yathā mūlamūlikā, saccavādivacanaṃ anaññathā.
703往昔我双乳圆润紧致,高耸丰盈,妙好动人;
‘‘Pīnavaṭṭasahituggatā ubho, sobhare su thanakā pure mama;
704如今它们如无水的皮囊般下垂,说真实语者之言真实不异。
Thevikīva lambanti nodakā, saccavādivacanaṃ anaññathā.
705我的身体曾那样美丽,犹如精心擦亮的金板;
‘‘Kañcanassaphalakaṃva sammaṭṭhaṃ, sobhate su kāyo pure mama;
706如今它布满了细密的皱纹——说真实语者的话语,真实不虚。
So valīhi sukhumāhi otato, saccavādivacanaṃ anaññathā.
707从前,我的两条大腿丰腴好看,犹如象鼻。
‘‘Nāgabhogasadisopamā ubho, sobhare su ūrū pure mama;
708如今因衰老,变得如同枯竹——说真实语者的话语,真实不虚。
Te jarāya yathā veḷunāḷiyo, saccavādivacanaṃ anaññathā.
709从前,我的小腿饰以精巧的金脚镯,十分好看;
‘‘Saṇhanūpurasuvaṇṇamaṇḍitā , sobhare su jaṅghā pure mama;
710如今因衰老,它们如同芝麻秆——真实语者之言,真实不虚。
Tā jarāya tiladaṇḍakāriva, saccavādivacanaṃ anaññathā.
711从前,我的双足如同填满了棉花,显得饱满而美好;
‘‘Tūlapuṇṇasadisopamā ubho, sobhare su pādā pure mama;
712它们因衰老而龟裂,布满了皱纹——说真实语者的话语,真实不虚。
Te jarāya phuṭitā valīmatā, saccavādivacanaṃ anaññathā.
713这个积聚之身,曾经就是这般——衰老,是众多苦的居所;
‘‘Ediso ahu ayaṃ samussayo, jajjaro bahudukkhānamālayo;
714如同灰泥剥落、摇摇欲坠的老旧危房——说真实语者的话语,真实不虚。
Sopalepapatito jarāgharo, saccavādivacanaṃ anaññathā’’.
安芭巴离长老尼
罗希尼长老尼偈
717‘沙门啊’,你睡时这样说;‘沙门啊’,你醒来时也这样说。
‘‘‘Samaṇā’ti bhoti supi , ‘samaṇā’ti pabujjhasi ;
718你只称赞沙门,看来你定会成为沙门尼。
Samaṇāneva kittesi, samaṇī nūna bhavissasi.
719你以丰足的饮食供养沙门;
‘‘Vipulaṃ annañca pānañca, samaṇānaṃ paveccasi ;
720罗希尼,我现在问你:你为何喜爱这些沙门?
Rohinī dāni pucchāmi, kena te samaṇā piyā.
721不乐劳作,懒散懈怠,靠他人施舍过活;
‘‘Akammakāmā alasā, paradattūpajīvino;
722常怀期望,贪求美味,这样的沙门,你为何会喜欢?
Āsaṃsukā sādukāmā, kena te samaṇā piyā’’.
723父亲,过了这么久,您才问起沙门的事;
‘‘Cirassaṃ vata maṃ tāta, samaṇānaṃ paripucchasi;
724我将为您称赞他们的慧、戒与精进。
Tesaṃ te kittayissāmi, paññāsīlaparakkamaṃ.
725他们乐于作务,毫不懈怠,是成就最胜业的人。
‘‘Kammakāmā analasā, kammaseṭṭhassa kārakā;
726他们舍离贪欲与嗔恚,正因如此,我才喜爱这些沙门。
Rāgaṃ dosaṃ pajahanti, tena me samaṇā piyā.
727清净行者,抖落三种恶根;
‘‘Tīṇi pāpassa mūlāni, dhunanti sucikārino;
728他们已断除一切恶,因此我喜爱这些沙门。
Sabbaṃ pāpaṃ pahīnesaṃ, tena me samaṇā piyā.
729他们的身业清净,语业亦复如是;
‘‘Kāyakammaṃ suci nesaṃ, vacīkammañca tādisaṃ;
730他们的意业清净,因此我喜爱这些沙门。
Manokammaṃ suci nesaṃ, tena me samaṇā piyā.
731他们清净无染,犹如海螺与珍珠,内外皆纯净;
‘‘Vimalā saṅkhamuttāva, suddhā santarabāhirā;
732他们充满白净善法,因此我喜爱这些沙门。
Puṇṇā sukkāna dhammānaṃ , tena me samaṇā piyā.
733他们多闻而持法,是圣者,依正法而活;
‘‘Bahussutā dhammadharā, ariyā dhammajīvino;
734他们宣说法与义,因此我喜爱沙门。
Atthaṃ dhammañca desenti, tena me samaṇā piyā.
735他们多闻而持法,是圣者,依正法而活;
‘‘Bahussutā dhammadharā, ariyā dhammajīvino;
736他们心意专一,正念具足,因此我喜爱沙门。
Ekaggacittā satimanto, tena me samaṇā piyā.
737他们远行游方,正念具足,言谈睿智,不躁不乱;
‘‘Dūraṅgamā satimanto, mantabhāṇī anuddhatā;
738他们了知苦的尽头,因此我喜爱沙门。
Dukkhassantaṃ pajānanti, tena me samaṇā piyā.
739他们离开村庄时,不带着留恋回望任何事物;
‘‘Yasmā gāmā pakkamanti, na vilokenti kiñcanaṃ;
740他们无所牵挂地离去,因此我喜爱沙门。
Anapekkhāva gacchanti, tena me samaṇā piyā.
741他们不储粮于仓,不藏于罐与篮;
‘‘Na tesaṃ koṭṭhe openti, na kumbhiṃ na khaḷopiyaṃ;
742他们唯以他人所备之食为生,正因如此,我才喜爱这些沙门。
Pariniṭṭhitamesānā, tena me samaṇā piyā.
743他们不收受金币,不取黄金、白银;
‘‘Na te hiraññaṃ gaṇhanti, na suvaṇṇaṃ na rūpiyaṃ;
744他们依现前所得维生,以此,沙门们为我所喜爱。
Paccuppannena yāpenti, tena me samaṇā piyā.
745他们从不同家族出家,来自不同的国土,
‘‘Nānākulā pabbajitā, nānājanapadehi ca;
746彼此却深相爱念,以此,沙门们为我所喜爱。”
Aññamaññaṃ piyāyanti , tena me samaṇā piyā’’.
747罗希尼,你诞生于我们家中,实为我们的利益而来;
‘‘Atthāya vata no bhoti, kule jātāsi rohinī;
748你于佛、于法、于僧,怀有信心与深切敬重。
Saddhā buddhe ca dhamme ca, saṅghe ca tibbagāravā.
749你确知这是无上的福田;
‘‘Tuvaṃ hetaṃ pajānāsi, puññakkhettaṃ anuttaraṃ;
750这些沙门也同样接受我们的供养。
Amhampi ete samaṇā, paṭigaṇhanti dakkhiṇaṃ’’.
751祭祀设于此处,必将盛大。
‘‘Patiṭṭhito hettha yañño, vipulo no bhavissati;
752如果你畏惧苦,如果你不喜爱苦,
Sace bhāyasi dukkhassa, sace te dukkhamappiyaṃ.
753去皈依如如不动的佛陀,皈依教法,皈依僧团。
‘‘Upehi saraṇaṃ buddhaṃ, dhammaṃ saṅghañca tādinaṃ;
754受持戒律,那将会有益于你。
Samādiyāhi sīlāni, taṃ te atthāya hehiti’’.
755我皈依如如不动的佛陀,皈依教法,皈依僧团。
‘‘Upemi saraṇaṃ buddhaṃ, dhammaṃ saṅghañca tādinaṃ;
756我受持诸戒,这将为我带来利益。
Samādiyāmi sīlāni, taṃ me atthāya hehiti.
757从前我仅是种姓上的婆罗门,如今我是真正的婆罗门;
‘‘Brahmabandhu pure āsiṃ, so idānimhi brāhmaṇo;
758三明具足,博闻广学,通达吠陀,已行沐浴。
Tevijjo sottiyo camhi, vedagū camhi nhātako’’.
罗希尼长老尼
3. 洽巴长老尼偈
761昔日手持行杖者,而今成了猎鹿人;
‘‘Laṭṭhihattho pure āsi, so dāni migaluddako;
762因欲望的可怕沼泽,未能渡至彼岸。
Āsāya palipā ghorā, nāsakkhi pārametave.
763恰巴以为我深爱于她,便将儿子哄得欢喜;
‘‘Sumattaṃ maṃ maññamānā, cāpā puttamatosayi;
764斩断恰巴的束缚,我将再度出家。
Cāpāya bandhanaṃ chetvā, pabbajissaṃ punopahaṃ.
765大雄,请不要对我发怒;大牟尼,请不要对我发怒。
‘‘Mā me kujjhi mahāvīra, mā me kujjhi mahāmuni;
766被愤怒征服的人,哪里还有清净?哪里还有苦行?
Na hi kodhaparetassa, suddhi atthi kuto tapo.
767我将离开那拉,谁还会住在那拉呢?
‘‘Pakkamissañca nāḷāto, kodha nāḷāya vacchati;
768她们以女人的姿色,束缚那些依正法而活的沙门。
Bandhantī itthirūpena, samaṇe dhammajīvino’’ .
769来吧,迦罗,回到我身边,像从前一样享受欲乐吧。
‘‘Ehi kāḷa nivattassu, bhuñja kāme yathā pure;
770我已为你所掌控,连同我所有的亲属,也是如此。
Ahañca te vasīkatā, ye ca me santi ñātakā’’.
771恰巴啊,哪怕你所说的只有四分之一真实,
‘‘Etto cāpe catubbhāgaṃ, yathā bhāsasi tvañca me;
772对于爱慕你的人来说,那可真是殊胜之事啊!
Tayi rattassa posassa, uḷāraṃ vata taṃ siyā’’.
773迦腊啊,我犹如山顶盛放的鸢尾花,
‘‘Kāḷaṅginiṃva takkāriṃ, pupphitaṃ girimuddhani;
774犹如盛开之石榴花枝,亦如岛中绽开的喇叭花树。
Phullaṃ dālimalaṭṭhiṃva, antodīpeva pāṭaliṃ.
775我身涂以黄檀香膏,身着最上等的迦尸衣,
‘‘Haricandanalittaṅgiṃ, kāsikuttamadhāriniṃ;
776我如此美丽娴静,你竟舍我而去,是要去往谁那里?”
Taṃ maṃ rūpavatiṃ santiṃ, kassa ohāya gacchasi’’.
777犹如捕鸟人想要捕捉鸟儿,
‘‘Sākuntikova sakuṇiṃ , yathā bandhitumicchati;
778你凭这粉饰的美貌,并不能困扰我。
Āharimena rūpena, na maṃ tvaṃ bādhayissasi’’.
779而这儿子,我亲得的果实,是你,迦罗,所生的啊。
‘‘Imañca me puttaphalaṃ, kāḷa uppāditaṃ tayā;
780我有儿子,活得也好好的,你抛下我,去投靠谁呢?
Taṃ maṃ puttavatiṃ santiṃ, kassa ohāya gacchasi’’.
781有智慧的人舍弃儿子,再舍弃亲族,再舍弃财富;
‘‘Jahanti putte sappaññā, tato ñātī tato dhanaṃ;
782大雄力的勇士们如同大象挣断绳索一般,出家而去。
Pabbajanti mahāvīrā, nāgo chetvāva bandhanaṃ’’.
783现在,我就用棍棒或刀,将你这个儿子当场击倒在地;
‘‘Idāni te imaṃ puttaṃ, daṇḍena churikāya vā;
784或将他摔打在地,令你陷于丧子之痛而不得出离。
Bhūmiyaṃ vā nisumbhissaṃ , puttasokā na gacchasi’’.
785纵使你将儿子丢给豺狼、野狗,
‘‘Sace puttaṃ siṅgālānaṃ, kukkurānaṃ padāhisi;
786你这贱人,休想以孩子为由,让我再回头。
Na maṃ puttakatte jammi, punarāvattayissasi’’.
787那么现在,贤友,你将往何方游方?
‘‘Handa kho dāni bhaddante, kuhiṃ kāḷa gamissasi;
788是村庄还是集镇,是城市还是王都?
Katamaṃ gāmanigamaṃ, nagaraṃ rājadhāniyo’’.
789我们过去曾有随众,并非沙门却自以为沙门;
‘‘Ahumha pubbe gaṇino, assamaṇā samaṇamānino;
790我们穿行于村落之间,遍至城镇与都城。
Gāmena gāmaṃ vicarimha, nagare rājadhāniyo.
791而今,这位世尊、佛陀,正在尼连禅河岸边;
‘‘Eso hi bhagavā buddho, nadiṃ nerañjaraṃ pati;
792他为众生说法,为令灭尽一切苦。
Sabbadukkhappahānāya, dhammaṃ deseti pāṇinaṃ;
793我将前往他的座前,他必将成为我的导师。
Tassāhaṃ santikaṃ gacchaṃ, so me satthā bhavissati’’.
794现在,请代为礼敬世尊,那位无与伦比的世间依怙;
‘‘Vandanaṃ dāni vajjāsi, lokanāthaṃ anuttaraṃ;
795右绕之后,你当将此供养转达。
Padakkhiṇañca katvāna, ādiseyyāsi dakkhiṇaṃ’’.
796这正是我们应行之事,正如你对我所说的。
‘‘Etaṃ kho labbhamamhehi, yathā bhāsasi tvañca me;
797你的礼敬,我现在便转达给无上的世间怙主。
Vandanaṃ dāni te vajjaṃ, lokanāthaṃ anuttaraṃ;
798右绕礼敬之后,我将献上供养。
Padakkhiṇañca katvāna, ādisissāmi dakkhiṇaṃ’’.
799随后,迦罗离去,走向尼连禅河畔。
Tato ca kāḷo pakkāmi, nadiṃ nerañjaraṃ pati;
800他望见正自觉者正在宣说不死之道。
So addasāsi sambuddhaṃ, desentaṃ amataṃ padaṃ.
801开示了苦、苦的集起与苦的超越
‘‘Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;
802以及导向苦的止息的八支圣道
Ariyaṃ caṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.
803我顶礼他的双足,右绕他后
Tassa pādāni vanditvā, katvāna naṃ padakkhiṇaṃ;
804向恰芭转达了她的供养,便出家过起无家的生活;
Cāpāya ādisitvāna, pabbajiṃ anagāriyaṃ;
805证得了三明,完成了佛陀的教法。
Tisso vijjā anuppattā, kataṃ buddhassa sāsanaṃ’’.
恰芭长老尼
8074. 孙德莉长老尼偈:她证得三明,
4. Sundarītherīgāthā
808夫人,您从前那样啃噬着死去的儿子们,
‘‘Petāni bhoti puttāni, khādamānā tuvaṃ pure;
809您日夜都为极度的忧伤所煎迫。
Tuvaṃ divā ca ratto ca, atīva paritappasi.
810这位婆罗门女,今日已喂饱了上百孩子;
‘‘Sājja sabbāni khāditvā, sataputtāni brāhmaṇī;
811瓦塞提啊,你却为何不感如此深重的悲伤?
Vāseṭṭhi kena vaṇṇena, na bāḷhaṃ paritappasi’’.
812乃有数百子孙、数百亲族眷属,
‘‘Bahūni puttasatāni, ñātisaṅghasatāni ca;
813婆罗门,我的与你的,在过去都已耗尽。
Khāditāni atītaṃse, mama tuyhañca brāhmaṇa.
814我已了知出离生死,
‘‘Sāhaṃ nissaraṇaṃ ñatvā, jātiyā maraṇassa ca;
815我不忧愁,不哭泣,也不绝望。
Na socāmi na rodāmi, na cāpi paritappayiṃ’’.
816真是奇妙啊,瓦塞提女,你竟说出这般言语;
‘‘Abbhutaṃ vata vāseṭṭhi, vācaṃ bhāsasi edisiṃ;
817你是了悟了谁的法,而说出如此言辞呢?
Kassa tvaṃ dhammamaññāya, giraṃ bhāsasi edisiṃ’’.
818婆罗门,那位正自觉者,前往密提罗城,
‘‘Esa brāhmaṇa sambuddho, nagaraṃ mithilaṃ pati;
819为令众生断尽一切苦,他宣说正法。
Sabbadukkhappahānāya, dhammaṃ desesi pāṇinaṃ.
820婆罗门,听闻那位阿拉汉所说的无依之法后,
‘‘Tassa brahme arahato, dhammaṃ sutvā nirūpadhiṃ;
821在那里,了知正法后,我驱散了失子之痛。
Tattha viññātasaddhammā, puttasokaṃ byapānudiṃ’’.
822我也将前往弥梯罗城。
‘‘So ahampi gamissāmi, nagaraṃ mithilaṃ pati;
823但愿彼世尊能令我解脱一切苦。
Appeva maṃ so bhagavā, sabbadukkhā pamocaye’’.
824婆罗门看见了已解脱、无执取的佛陀。
Addasa brāhmaṇo buddhaṃ, vippamuttaṃ nirūpadhiṃ;
825已超越痛苦的牟尼,为他宣说法要:
Svassa dhammamadesesi, muni dukkhassa pāragū.
826“苦、苦的集起与超越苦;”
‘‘Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ;
827以及导向苦的止息的圣八支道。”
Ariyaṃ caṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ.
828在那里,他了知正法,欣乐出家。
Tattha viññātasaddhammo, pabbajjaṃ samarocayi;
829苏佳多仅三夜,便证得三明。
Sujāto tīhi rattīhi, tisso vijjā aphassayi.
830“来,车夫,你回去吧,将这辆车交还。”
‘‘Ehi sārathi gacchāhi, rathaṃ niyyādayāhimaṃ;
831你向婆罗门女问候安康,说:‘那位婆罗门现已出家。
Ārogyaṃ brāhmaṇiṃ vajja , ‘pabbaji dāni brāhmaṇo;
832苏佳多于三夜之后,证得了三明。’
Sujāto tīhi rattīhi, tisso vijjā aphassayi’’’.
833然后,车夫带着马车与那一千钱币,
Tato ca rathamādāya, sahassañcāpi sārathi;
834(车夫)向婆罗门女问候安康后,说道:“那位婆罗门如今已经出家了;
Ārogyaṃ brāhmaṇivoca, ‘‘pabbaji dāni brāhmaṇo;
835苏佳多于三夜之间,便触证了三明。”
Sujāto tīhi rattīhi, tisso vijjā aphassayi’’.
836“车夫啊,这辆马车与这一千金,
‘‘Etañcāhaṃ assarathaṃ, sahassañcāpi sārathi;
837听闻这三明婆罗门后,我以满钵的供养赠予你。
Tevijjaṃ brāhmaṇaṃ sutvā , puṇṇapattaṃ dadāmi te’’.
838“婆罗门女,这马车连同那一千金币,你都留下吧。”
‘‘Tuyheva hotvassaratho, sahassañcāpi brāhmaṇi;
839我也将出家,往智慧殊胜者的座前而去。
Ahampi pabbajissāmi, varapaññassa santike’’.
840舍弃了象、牛马、宝珠耳环,及这般殷实的家业;
‘‘Hatthī gavassaṃ maṇikuṇḍalañca, phītañcimaṃ gahavibhavaṃ pahāya;
841你的父亲已出家,孙陀利,享用这些财富吧,你便是家中的继承人。
Pitā pabbajito tuyhaṃ, bhuñja bhogāni sundari; Tuvaṃ dāyādikā kule’’.
842舍弃了象、牛马、宝珠耳环,与这般可爱的家业;
‘‘Hatthī gavassaṃ maṇikuṇḍalañca, rammaṃ cimaṃ gahavibhavaṃ pahāya;
843我的父亲为失子之痛所苦,已出家;
Pitā pabbajito mayhaṃ, puttasokena aṭṭito;
844我亦为失兄之痛所苦,将出家。
Ahampi pabbajissāmi, bhātusokena aṭṭitā’’.
845孙陀利,愿你渴望的那个愿望得以成就。
‘‘So te ijjhatu saṅkappo, yaṃ tvaṃ patthesi sundarī;
846“依站立托钵所得的食物,依捡拾所得的食物,以及粪扫衣做成的衣服;”
‘‘Uttiṭṭhapiṇḍo uñcho ca, paṃsukūlañca cīvaraṃ;
847安住于这些资具,于来世便得无漏。
Etāni abhisambhontī, paraloke anāsavā’’.
848大姊,我虽为有学尼,天眼却已清净;
‘‘Sikkhamānāya me ayye, dibbacakkhu visodhitaṃ;
849我证知宿命,了知往昔我曾居住之处。
Pubbenivāsaṃ jānāmi, yattha me vusitaṃ pure.
850依凭您这位贤善者,庄严僧团的长老尼;
‘‘Tuvaṃ nissāya kalyāṇī, therī saṅghassa sobhane;
852圣尼,请恩许我,我欲前往舍卫城。
‘‘Anujānāhi me ayye, icche sāvatthi gantave;
853我将在最胜佛陀面前,作狮子吼。
Sīhanādaṃ nadissāmi, buddhaseṭṭhassa santike’’.
854看啊,孙达丽,导师金色肌肤,辉耀如金;
‘‘Passa sundari satthāraṃ, hemavaṇṇaṃ harittacaṃ;
855他是调御未调者,于一切处无所畏惧的正自觉者。
Adantānaṃ dametāraṃ, sambuddhamakutobhayaṃ.
856看,孙达丽正走来,已全然解脱,无有依着;
‘‘Passa sundarimāyantiṃ, vippamuttaṃ nirūpadhiṃ;
857已离欲、已离缚,所作已办,无漏。
Vītarāgaṃ visaṃyuttaṃ, katakiccamanāsavaṃ.
858我从波罗奈出发,来到您的面前;
‘‘Bārāṇasīto nikkhamma, tava santikamāgatā;
859大雄啊,您的女弟子孙陀利,礼敬您的双足。
Sāvikā te mahāvīra, pāde vandati sundarī’’.
860您是佛陀,您是导师,婆罗门,我是您的女儿;
‘‘Tuvaṃ buddho tuvaṃ satthā, tuyhaṃ dhītāmhi brāhmaṇa;
861我是从您口中出生的亲生女,所作已办,无漏。
Orasā mukhato jātā, katakiccā anāsavā’’.
862贤善女,你今到来,实为善来;你的到来,并非不善;
‘‘Tassā te svāgataṃ bhadde, tato te adurāgataṃ;
863这些善加调伏者,正是这样来到导师足前,恭敬顶礼;
Evañhi dantā āyanti, satthu pādāni vandikā;
864他们已离贪染,心无系着,所作已办,已无烦恼。
Vītarāgā visaṃyuttā, katakiccā anāsavā’’.
865… 孙德莉长老尼 …
… Sundarī therī….
5. 铁匠之女苏芭长老尼偈
867那时我还年轻,衣裳洁净,得闻此法;
‘‘Daharāhaṃ suddhavasanā, yaṃ pure dhammamassuṇiṃ;
868我精勤不放逸,便证悟了真理。
Tassā me appamattāya, saccābhisamayo ahu.
869从此,我对一切欲乐生起了深深的厌离;
‘‘Tatohaṃ sabbakāmesu, bhusaṃ aratimajjhagaṃ;
870看见有身中的怖畏,我便只希求出离。
Sakkāyasmiṃ bhayaṃ disvā, nekkhammameva pīhaye.
871我舍离了亲族眷属、仆从与劳工;
‘‘Hitvānahaṃ ñātigaṇaṃ, dāsakammakarāni ca;
872舍离了富饶兴旺、令人愉悦的村庄田园。
Gāmakhettāni phītāni, ramaṇīye pamodite.
873我出家时,放下了那份为数不小的财产;
‘‘Pahāyahaṃ pabbajitā, sāpateyyamanappakaṃ;
874我既以这样的信心出家,投入这善巧宣说的正法。
Evaṃ saddhāya nikkhamma, saddhamme suppavedite.
875对于一个希求一无所有的人来说,这并不相宜。
‘‘Netaṃ assa patirūpaṃ, ākiñcaññañhi patthaye;
876舍弃了黄金、财物之后,又再回头去取。
Yo jātarūpaṃ rajataṃ, chaḍḍetvā punarāgame .
877银与金,既不导向觉悟,也不导向寂静;
‘‘Rajataṃ jātarūpaṃ vā, na bodhāya na santiyā;
878这不合沙门的身份,也不是圣者的财富。
Netaṃ samaṇasāruppaṃ, na etaṃ ariyaddhanaṃ.
879那是贪欲、骄慢,是痴惑,是尘垢的滋长;
‘‘Lobhanaṃ madanañcetaṃ, mohanaṃ rajavaḍḍhanaṃ;
880危险而多劳苦,那里没有恒久的安住。
Sāsaṅkaṃ bahuāyāsaṃ, natthi cettha dhuvaṃ ṭhiti.
881在此贪着、放逸、内心染污的人们,
‘‘Ettha rattā pamattā ca, saṅkiliṭṭhamanā narā;
882彼此敌对,造作种种纷争。
Aññamaññena byāruddhā, puthu kubbanti medhagaṃ.
883杀害、捆绑、苦恼,损失、忧伤、悲泣;
‘‘Vadho bandho parikleso, jāni sokapariddavo;
884沉溺于欲乐者,会见到种种灾祸。
Kāmesu adhipannānaṃ, dissate byasanaṃ bahuṃ.
885“亲族们,你们为何像敌人一样,催促我追求欲乐?”
‘‘Taṃ maṃ ñātī amittāva, kiṃ vo kāmesu yuñjatha;
886你们应知我已出家,因见诸欲中的怖畏。
Jānātha maṃ pabbajitaṃ, kāmesu bhayadassiniṃ.
887并非凭靠金与银,诸漏便能灭尽;
‘‘Na hiraññasuvaṇṇena, parikkhīyanti āsavā;
888诸欲是敌人、是杀戮者,是仇敌,如同箭缚。
Amittā vadhakā kāmā, sapattā sallabandhanā.
890“你们当知,我已出家,剃除须发,身披僧伽梨衣。”
Jānātha maṃ pabbajitaṃ, muṇḍaṃ saṅghāṭipārutaṃ.
891站立乞食所得的团食,捡拾所得的谷物,以及粪扫衣作衣,
Uttiṭṭhapiṇḍo uñcho ca, paṃsukūlañca cīvaraṃ;
892“这确实与我相应,乃是无家出离生活的依止。”
Etaṃ kho mama sāruppaṃ, anagārūpanissayo.
893“大圣者们已舍离诸欲,无论是天上还是人间的欲乐;”
‘‘Vantā mahesīhi kāmā, ye dibbā ye ca mānusā;
894“他们安立于安稳处,得解脱,证得了不动摇的安乐。”
Khemaṭṭhāne vimuttā te, pattā te acalaṃ sukhaṃ.
895“愿我不再遭遇那些欲乐,因为在它们之中,毫无依怙;”
‘‘Māhaṃ kāmehi saṅgacchiṃ, yesu tāṇaṃ na vijjati;
896“欲乐如同敌人,如同杀手,就像大火聚一般,带来苦痛。”
Amittā vadhakā kāmā, aggikkhandhūpamā dukhā.
897“这是障碍,是怖畏,充满逼害与荆棘;”
‘‘Paripantho esa bhayo, savighāto sakaṇṭako;
898贪着极其险恶不平,是广大的痴惑之口。
Gedho suvisamo ceso , mahanto mohanāmukho.
899“欲乐如蛇头,险难可畏;”
‘‘Upasaggo bhīmarūpo, kāmā sappasirūpamā;
900“盲目的凡夫愚人,却于此欢喜沉迷。”
Ye bālā abhinandanti, andhabhūtā puthujjanā.
901世间未见识者众多,深陷爱欲的泥沼,
‘‘Kāmapaṅkena sattā hi, bahū loke aviddasū;
902他们不了知生与死的边际。
Pariyantaṃ na jānanti, jātiyā maraṇassa ca.
903由于欲乐的缘故,人们便踏上通往恶趣的道路;
‘‘Duggatigamanaṃ maggaṃ, manussā kāmahetukaṃ;
904众多人如此践行,为自己招来疾病。
Bahuṃ ve paṭipajjanti, attano rogamāvahaṃ.
905诸欲正是如此——滋生怨敌、带来灼恼、染污不净,
‘‘Evaṃ amittajananā, tāpanā saṃkilesikā;
906以世间欲乐为饵,系缚众生,诸欲正是死亡之枷锁。
Lokāmisā bandhanīyā, kāmā maraṇabandhanā .
907诸欲令人癫狂,是诱骗,是摧碎心者;
‘‘Ummādanā ullapanā, kāmā cittappamaddino;
908那是为了染污众生,魔王迅速撒下的罗网。
Sattānaṃ saṅkilesāya, khippaṃ mārena oḍḍitaṃ.
909那些欲乐有无尽的过患,充满众苦,是剧烈的毒害;
‘‘Anantādīnavā kāmā, bahudukkhā mahāvisā;
910它们乐味微少,引发争斗,令善法干枯。
Appassādā raṇakarā, sukkapakkhavisosanā .
911我曾因欲乐造作如此众多的祸患;
‘‘Sāhaṃ etādisaṃ katvā, byasanaṃ kāmahetukaṃ;
912今不复返彼处,恒常欣乐于涅槃。
Na taṃ paccāgamissāmi, nibbānābhiratā sadā.
913曾为诸欲而兴纷争,如今渴望清凉寂静,
‘‘Raṇaṃ karitvā kāmānaṃ, sītibhāvābhikaṅkhinī;
914我将安住于不放逸,为灭尽一切结缚。
Appamattā vihassāmi, sabbasaṃyojanakkhaye.
915那无忧、无尘、安稳的八支圣道,那正直之道,
‘‘Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, ariyaṭṭhaṅgikaṃ ujuṃ;
916我追随此道,大圣者们即由此度脱。
Taṃ maggaṃ anugacchāmi, yena tiṇṇā mahesino’’.
917请看这位安住于法者,铁匠的女儿须婆,
Imaṃ passatha dhammaṭṭhaṃ, subhaṃ kammāradhītaraṃ;
918她证入不动境界,在树下禅修。
Anejaṃ upasampajja, rukkhamūlamhi jhāyati.
919她出家至今方八日,信心具足,是正法的庄严。
Ajjaṭṭhamī pabbajitā, saddhā saddhammasobhanā;
920她受教于优波罗莲华色,已成就三明,征服了死亡。
Vinītuppalavaṇṇāya, tevijjā maccuhāyinī.
921她已得解放,远离一切债务,是位诸根已修习圆满的比丘尼。
Sāyaṃ bhujissā anaṇā, bhikkhunī bhāvitindriyā;
922她已脱离一切系缚,所作已办,无有烦恼。
Sabbayogavisaṃyuttā, katakiccā anāsavā.
923于是,众生主帝释天,与诸天众一同,以神通力前来。
Taṃ sakko devasaṅghena, upasaṅkamma iddhiyā;
924这位众生之主,礼敬吉祥的铁匠之女苏芭。
Namassati bhūtapati, subhaṃ kammāradhītaranti.
925……苏芭,铁匠之女长老尼……
… Subhā kammāradhītā therī….
926二十集竟
Vīsatinipāto niṭṭhito.
14. 三十集
1. 耆婆芒果林苏芭长老尼偈
929苏巴比丘尼正前往宜人的耆婆林。
Jīvakambavanaṃ rammaṃ, gacchantiṃ bhikkhuniṃ subhaṃ;
930一个无赖拦住了她。苏巴对他说道:
Dhuttako sannivāresi , tamenaṃ abravī subhā.
931我有什么地方冒犯了你,你竟站在这里拦住我的去路?
‘‘Kiṃ te aparādhitaṃ mayā, yaṃ maṃ ovariyāna tiṭṭhasi;
932贤友,男子触碰出家的女子,是不合宜的。
Na hi pabbajitāya āvuso, puriso samphusanāya kappati.
933善逝所教导的这一学处,在导师的教诫中是极为郑重之事。
‘‘Garuke mama satthusāsane, yā sikkhā sugatena desitā;
934我清净无瑕,你为何挡住我的去路,站立在此?
Parisuddhapadaṃ anaṅgaṇaṃ, kiṃ maṃ ovariyāna tiṭṭhasi.
935你心浑浊、满身尘垢,却来面对清净、离尘、无瑕的我。
‘‘Āvilacitto anāvilaṃ, sarajo vītarajaṃ anaṅgaṇaṃ;
936我的心于一切处已得解脱,你又何必拦在我的面前?
Sabbattha vimuttamānasaṃ, kiṃ maṃ ovariyāna tiṭṭhasi’’.
937你正值年少,容貌无瑕,出家能为你带来什么?
‘‘Daharā ca apāpikā casi, kiṃ te pabbajjā karissati;
938抛弃这袈裟吧,来,在繁花盛开的林中一同欢娱。
Nikkhipa kāsāyacīvaraṃ, ehi ramāma supupphite vane.
939遍处飘送着甜蜜的气息,林木因花粉而扬起香尘。
‘‘Madhurañca pavanti sabbaso, kusumarajena samuṭṭhitā dumā;
940初春的季节如此愉悦,来,在繁花盛开的林中一同欢娱。
Paṭhamavasanto sukho utu, ehi ramāma supupphite vane.
941树木开满花冠,在狂风中犹如咆哮。
‘‘Kusumitasikharā ca pādapā, abhigajjantiva māluteritā;
942你若孤身一人进入森林,又有什么乐趣可言?
Kā tuyhaṃ rati bhavissati, yadi ekā vanamogahissasi .
943那里是猛兽群聚之处,又被发情的公象和母象所翻搅。
‘‘Vāḷamigasaṅghasevitaṃ , kuñjaramattakareṇuloḷitaṃ;
944你无伴同行,却想去往那荒凉可怖的大森林。
Asahāyikā gantumicchasi, rahitaṃ bhiṃsanakaṃ mahāvanaṃ.
945宛如金铸的玩偶,又如漫步于彩蔓园中的天女;
‘‘Tapanīyakatāva dhītikā, vicarasi cittalateva accharā;
946你身着迦尸国的细软美衣,光彩照人,无与伦比。
Kāsikasukhumehi vaggubhi, sobhasī suvasanehi nūpame.
947若我们同住在林野之间,我愿顺从于你;
‘‘Ahaṃ tava vasānugo siyaṃ, yadi viharemase kānanantare;
948再没有比你更令我心爱的生命了,你这生着紧那罗般迷人双眸的人。
Na hi matthi tayā piyattaro, pāṇo kinnarimandalocane.
949你若听从我的话语,便欢喜地回来,安住在家中吧;
‘‘Yadi me vacanaṃ karissasi, sukhitā ehi agāramāvasa;
950你住在可遮风避雨的华美宫殿中,让侍女们随侍你的起居。
Pāsādanivātavāsinī, parikammaṃ te karontu nāriyo.
951你穿上迦尸产的细软衣裳,再佩戴花环与妆饰;
‘‘Kāsikasukhumāni dhāraya, abhiropehi ca mālavaṇṇakaṃ;
952我将以黄金、珠宝、珍珠,为你打造众多各式各样的饰物。
Kañcanamaṇimuttakaṃ bahuṃ, vividhaṃ ābharaṇaṃ karomi te.
953洁净悦目的床罩,崭新的毛毯与厚垫铺陈其上;
‘‘Sudhotarajapacchadaṃ subhaṃ, goṇakatūlikasanthataṃ navaṃ;
954登上这珍贵的大床,旃檀为饰,心材妙香氤氲;
Abhiruha sayanaṃ mahārahaṃ, candanamaṇḍitasāragandhikaṃ;
955恰如出水青莲,非人所护、人所不触。
‘‘Uppalaṃ cudakā samuggataṃ, yathā taṃ amanussasevitaṃ;
956梵行修习者,你也将在自身的肢体中,走向衰老。
Evaṃ tvaṃ brahmacārinī, sakesaṅgesu jaraṃ gamissasi’’.
957在这充满腐臭尸身、徒增坟场之物中,你究竟以何为精髓?
‘‘Kiṃ te idha sārasammataṃ, kuṇapapūramhi susānavaḍḍhane;
958这具躯体其性本属崩解,你见了它,为何还以迷乱的心这般凝视?
Bhedanadhamme kaḷevare , yaṃ disvā vimano udikkhasi’’.
959你的双眸宛如母鹿的眼眸,又如栖居山间的紧那罗女。
‘‘Akkhīni ca turiyāriva, kinnariyāriva pabbatantare;
960得见你的眼目,我心中的欲乐便愈发增长。
Tava me nayanāni dakkhiya, bhiyyo kāmaratī pavaḍḍhati.
961你的双眸恰似青莲花苞,映衬在那无瑕似金的面庞上。
‘‘Uppalasikharopamāni te, vimale hāṭakasannibhe mukhe;
962一见你的双眸,我的感官欲乐便更加增长。
Tava me nayanāni dakkhiya , bhiyyo kāmaguṇo pavaḍḍhati.
963纵使你远行他方,我仍会忆念你——那修长的睫毛与澄净的眼眸。
‘‘Api dūragatā saramhase, āyatapamhe visuddhadassane;
964再也没有比你的双眼更可爱的了,你那紧那罗女般的明眸啊。
Na hi matthi tayā piyattarā, nayanā kinnarimandalocane’’.
965你正走上邪路,竟把月亮当作玩物来追寻;
‘‘Apathena payātumicchasi, candaṃ kīḷanakaṃ gavesasi;
966你想跨越须弥山,你这企图寻觅佛陀之子的人。
Meruṃ laṅghetumicchasi, yo tvaṃ buddhasutaṃ maggayasi.
967因为在这含括天人的世间,如今于我,贪欲已无处可存;
‘‘Natthi hi loke sadevake, rāgo yatthapi dāni me siyā;
968我甚至不知它究竟是何种样貌,却已被圣道连根拔除。
Napi naṃ jānāmi kīriso, atha maggena hato samūlako.
969犹如被弃的炽热火炭堆,犹如从火中取出的毒叶;
‘‘Iṅgālakuyāva ujjhito, visapattoriva aggito kato ;
970我甚至看不见它究竟是何种样貌,却已被圣道连根拔除。
Napi naṃ passāmi kīriso, atha maggena hato samūlako.
971对于那种未曾省察、也不曾亲近导师的女子,
‘‘Yassā siyā apaccavekkhitaṃ, satthā vā anupāsito siyā;
972你去诱惑那样的女人吧;而对已了知的我,你这样做只是自寻烦恼。
Tvaṃ tādisikaṃ palobhaya, jānantiṃ so imaṃ vihaññasi.
973因为在面对辱骂或赞美、痛苦或快乐时,我的正念都已稳固现前。
‘‘Mayhañhi akkuṭṭhavandite, sukhadukkhe ca satī upaṭṭhitā;
974了知诸行不净,我的心于一切处皆不黏着。
Saṅkhatamasubhanti jāniya, sabbattheva mano na limpati.
975我是善逝的女弟子,乘着八支圣道之车而行。
‘‘Sāhaṃ sugatassa sāvikā, maggaṭṭhaṅgikayānayāyinī;
976箭已拔出,得无漏,我居于空屋,心安住于乐。
Uddhaṭasallā anāsavā, suññāgāragatā ramāmahaṃ.
977我曾见过彩绘精美、做工精巧的玩偶和木偶,
‘‘Diṭṭhā hi mayā sucittitā, sombhā dārukapillakāni vā;
978它们被线与桩子牵缚,舞出种种姿态。
Tantīhi ca khīlakehi ca, vinibaddhā vividhaṃ panaccakā.
979然而,当那些线与桩子被抽去——松开、拆解、散落了,
‘‘Tamhuddhaṭe tantikhīlake, vissaṭṭhe vikale parikrite ;
980当它被拆解为碎片,便无物可寻,心又能安住于何处呢?
Na vindeyya khaṇḍaso kate, kimhi tattha manaṃ nivesaye.
981我的身体也是如此,离开了那些部分便无法运作;
‘‘Tathūpamā dehakāni maṃ, tehi dhammehi vinā na vattanti;
982离开了那些部分便无法运作,心又能安住于何处呢?
Dhammehi vinā na vattati, kimhi tattha manaṃ nivesaye.
983犹如在墙上以雌黄颜料绘制而成的壁画。
‘‘Yathā haritālena makkhitaṃ, addasa cittikaṃ bhittiyā kataṃ;
984你对此生起颠倒的见解——那种“这是人”的认知,了无意义。
Tamhi te viparītadassanaṃ, saññā mānusikā niratthikā.
985如幻象呈现于眼前,如梦中的金色树。
‘‘Māyaṃ viya aggato kataṃ, supinanteva suvaṇṇapādapaṃ;
986愚痴者,你追逐的只是空洞之物,如同人群中的彩绘玩偶。
Upagacchasi andha rittakaṃ, janamajjheriva rupparūpakaṃ .
987犹如安在窟窿中的圆球,中间有水泡,并伴有泪水。
‘‘Vaṭṭaniriva koṭarohitā, majjhe pubbuḷakā saassukā;
988这里还生起疮疖与眼垢,种种眼疾汇聚一处。
Pīḷakoḷikā cettha jāyati, vividhā cakkhuvidhā ca piṇḍitā’’.
989她——那位容貌端严的女子——将眼珠摘出,心无执取,毫不动摇;
Uppāṭiya cārudassanā, na ca pajjittha asaṅgamānasā;
990“来,把这只眼睛拿去吧。”她当即就把那只眼睛交给了那男子。
‘‘Handa te cakkhuṃ harassu taṃ’’, tassa narassa adāsi tāvade.
991就在那一刻,那男子的欲贪即时熄灭,并在那里向她请求宽恕;
Tassa ca viramāsi tāvade, rāgo tattha khamāpayī ca naṃ;
992“愿你平安,梵行的女孩;这种事今后再也不会发生了。”
‘‘Sotthi siyā brahmacārinī, na puno edisakaṃ bhavissati’’.
993触犯这样的人,犹如紧贴炽燃的烈火,
‘‘Āsādiya edisaṃ janaṃ, aggiṃ pajjalitaṃ va liṅgiya;
994亦如徒手抓住致命的毒蛇,哪还有平安可言?愿你平安,请宽恕我吧。”
Gaṇhiya āsīvisaṃ viya, api nu sotthi siyā khamehi no’’.
995那位解脱的比丘尼,来到了最胜佛陀面前。
Muttā ca tato sā bhikkhunī, agamī buddhavarassa santikaṃ;
996当她见到那具足殊胜福德相的人,眼睛便恢复如初。
Passiya varapuññalakkhaṇaṃ, cakkhu āsi yathā purāṇakanti.
997……苏芭耆婆林长老尼……
… Subhā jīvakambavanikā therī….
998三十偈集终
Tiṃsanipāto niṭṭhito.
15. 四十偈集
1. 伊西达西长老尼偈
1001在花城华氏城,那大地的明珠中;
Nagaramhi kusumanāme, pāṭaliputtamhi pathaviyā maṇḍe;
1002有两位出身释迦族的良善女子,是具足德行的比丘尼。
Sakyakulakulīnāyo, dve bhikkhuniyo hi guṇavatiyo.
1003一位名伊西达西,第二位名菩提,她们都戒行具足;
Isidāsī tattha ekā, dutiyā bodhīti sīlasampannā ca;
1004她们好乐禅那与讽诵,博学多闻,已摧破烦恼。
Jhānajjhāyanaratāyo, bahussutāyo dhutakilesāyo.
1005她们乞食后,用过斋饭,洗净钵盂,
Tā piṇḍāya caritvā, bhattatthaṃ kariya dhotapattāyo;
1006在静处安然坐下,彼此说出这番话:
Rahitamhi sukhanisinnā, imā girā abbhudīresuṃ.
1007圣尼,您仪态安详,伊西达西,您的青春也还未衰退;
‘‘Pāsādikāsi ayye, isidāsi vayopi te aparihīno;
1008您看见了怎样的过患,而如此专志于出离?
Kiṃ disvāna byālikaṃ, athāsi nekkhammamanuyuttā’’.
1009当她在独处中这样被追问时,伊西达西这位善说法者,
Evamanuyuñjiyamānā sā, rahite dhammadesanākusalā;
1010伊西达西说出此语:“菩提,请听我出家的因缘。”
Isidāsī vacanamabravi, ‘‘suṇa bodhi yathāmhi pabbajitā.
1011在郁禅尼这座殊胜的城中,我的父亲是持戒严谨的富商;
‘‘Ujjeniyā puravare, mayhaṃ pitā sīlasaṃvuto seṭṭhi;
1012我是他唯一的女儿,深受宠爱、悦意与珍视。
Tassamhi ekadhītā, piyā manāpā ca dayitā ca.
1013那时,娑鸡帝城最胜家族的求婚者前来,向我提亲;
‘‘Atha me sāketato varakā, āgacchumuttamakulīnā;
1014有一位财富丰饶的长者,父亲便把我许他为媳。
Seṭṭhī pahūtaratano, tassa mamaṃ suṇhamadāsi tāto.
1015我早晚向婆婆与公公行头面礼足,
‘‘Sassuyā sassurassa ca, sāyaṃ pātaṃ paṇāmamupagamma;
1016我以头触他们的足,依循所教导的那样顶礼。
Sirasā karomi pāde, vandāmi yathāmhi anusiṭṭhā.
1017每当我见到丈夫的姐妹、兄弟或族亲,
‘‘Yā mayhaṃ sāmikassa, bhaginiyo bhātuno parijano vā;
1018哪怕只有一位,我也会惶恐地起身让座。
Tamekavarakampi disvā, ubbiggā āsanaṃ demi.
1019以食物、饮料、嚼食,以及那里备办的一切,
‘‘Annena ca pānena ca, khajjena ca yañca tattha sannihitaṃ;
1020我取出呈奉,各随其宜而施与。
Chādemi upanayāmi ca, demi ca yaṃ yassa patirūpaṃ.
1021清晨适时而起,诸事打点妥帖,我便来到主屋,立于门槛之侧。
‘‘Kālena upaṭṭhahitvā , gharaṃ samupagamāmi ummāre;
1022洗净手足后,合掌恭敬地走到丈夫身边。
Dhovantī hatthapāde, pañjalikā sāmikamupemi.
1023我拿起梳子、装饰品、眼膏和镜子,
‘‘Kocchaṃ pasādaṃ añjaniñca, ādāsakañca gaṇhitvā;
1024就像一位美容师,亲自为丈夫梳妆打扮。
Parikammakārikā viya, sayameva patiṃ vibhūsemi.
1025我亲手煮饭,亲手洗涤器皿;
‘‘Sayameva odanaṃ sādhayāmi, sayameva bhājanaṃ dhovantī;
1026犹如母亲照料独子,我亦如此侍奉丈夫。
Mātāva ekaputtakaṃ, tathā bhattāraṃ paricarāmi.
1027我如此忠诚、深情、勤勉而谦卑,
‘‘Evaṃ maṃ bhattikataṃ, anurattaṃ kārikaṃ nihatamānaṃ;
1028早起精勤,无有懈怠,持守戒德,丈夫却仍憎嫌于我。
Uṭṭhāyikaṃ analasaṃ, sīlavatiṃ dussate bhattā.
1029他便对父母说:‘我辞别了,我将离去;’
‘‘So mātarañca pitarañca, bhaṇati ‘āpucchahaṃ gamissāmi;
1030‘我不能与伊西达西共住,我欲独居一室。’
Isidāsiyā na saha vacchaṃ, ekāgārehaṃ saha vatthuṃ’.
1031儿子,不要这样说。伊西达西聪慧明理,
‘‘‘Mā evaṃ putta avaca, isidāsī paṇḍitā paribyattā;
1032她早起勤作,从不懈怠,儿子,为何你对她不称心?
Uṭṭhāyikā analasā, kiṃ tuyhaṃ na rocate putta’.
1033她从不曾伤害我,但我实在不愿与伊西达西一起生活;
‘‘‘Na ca me hiṃsati kiñci, na cahaṃ isidāsiyā saha vacchaṃ;
1034她实在令我厌弃,我已受够了。就此告辞,我要走了。
Dessāva me alaṃ me, apucchāhaṃ gamissāmi’.
1035听了他的话后,我的婆婆和公公问我:
‘‘Tassa vacanaṃ suṇitvā, sassu sasuro ca maṃ apucchiṃsu;
1036“你犯了什么过错?尽管直说,如实道来。”
‘Kissa tayā aparaddhaṃ, bhaṇa vissaṭṭhā yathābhūtaṃ’.
1037我不曾犯下任何过错,既不伤人,也不说粗暴语;
‘‘‘Napihaṃ aparajjhaṃ kiñci, napi hiṃsemi na bhaṇāmi dubbacanaṃ;
1038夫人,丈夫这般憎恶我,我又能如何呢?
Kiṃ sakkā kātuyye, yaṃ maṃ viddessate bhattā’.
1039他们满怀忧愁、被痛苦淹没,将我送回了娘家;
‘‘Te maṃ pitugharaṃ paṭinayiṃsu, vimanā dukhena adhibhūtā;
1040我们为护念儿子,却被那美丽而幸运的吉祥女所胜。
‘Puttamanurakkhamānā, jitāmhase rūpiniṃ lakkhiṃ’.
1041接着,父亲将我许配给另一位富裕的家主。
‘‘Atha maṃ adāsi tāto, aḍḍhassa gharamhi dutiyakulikassa;
1042此后,那位富豪以一半的聘礼便得到了我。
Tato upaḍḍhasuṅkena, yena maṃ vindatha seṭṭhi.
1043在他家中,我亦仅住一月,他便也将我逐出。
‘‘Tassapi gharamhi māsaṃ, avasiṃ atha sopi maṃ paṭiccharayi ;
1044我虽如婢女般服侍,不曾伤人,戒行具足。
Dāsīva upaṭṭhahantiṃ, adūsikaṃ sīlasampannaṃ.
1045我父亲便对一位乞食游行、能调伏且已调伏的比丘说:
‘‘Bhikkhāya ca vicarantaṃ, damakaṃ dantaṃ me pitā bhaṇati;
1046你来作我的女婿,放下你的剃度衣与钵。
‘Hohisi me jāmātā, nikkhipa poṭṭhiñca ghaṭikañca’.
1047他也住了半月,然后对父亲说:‘把我的剃度衣交还于我;’
‘‘Sopi vasitvā pakkhaṃ , atha tātaṃ bhaṇati ‘dehi me poṭṭhiṃ;
1048‘连我的钵和水瓶也给我,我将再去行乞。’
Ghaṭikañca mallakañca, punapi bhikkhaṃ carissāmi’.
1049“那时,我的父亲、母亲以及所有亲族大众对他说:”
‘‘Atha naṃ bhaṇatī tāto, ammā sabbo ca me ñātigaṇavaggo;
1050“这里还有什么事不曾为您做到?快说吧,我们这就为您办成。”
‘Kiṃ te na kīrati idha, bhaṇa khippaṃ taṃ te karihi’ti.
1051“他们这样说了之后,他答道:“若我自己能行,于我便已足够。”
‘‘Evaṃ bhaṇito bhaṇati, ‘yadi me attā sakkoti alaṃ mayhaṃ;
1052“我无法与伊西达西亚同住一个屋檐下。”
Isidāsiyā na saha vacchaṃ, ekagharehaṃ saha vatthuṃ’.
1053他得以离开,我也,独坐思惟:
‘‘Vissajjito gato so, ahampi ekākinī vicintemi;
1054“我告辞而去,要么去死,要么出家。”
‘Āpucchitūna gacchaṃ, marituye vā pabbajissaṃ vā’.
1055那时,圣者吉那达陀长老尼游方乞食,来到我父亲家中。
‘‘Atha ayyā jinadattā, āgacchī gocarāya caramānā;
1056她是一位持律者,多闻广学,戒德圆满。
Tātakulaṃ vinayadharī, bahussutā sīlasampannā.
1057我见她到来,便从座起身,为她敷设坐具。
‘‘Taṃ disvāna amhākaṃ, uṭṭhāyāsanaṃ tassā paññāpayiṃ;
1058待她坐下后,我便顶礼她的双足,供养了食物。
Nisinnāya ca pāde, vanditvā bhojanamadāsiṃ.
1059以食物、饮料、嚼食以及那里所备办的一切,
‘‘Annena ca pānena ca, khajjena ca yañca tattha sannihitaṃ;
1060令她饱足之后,我对她说:‘大姊,我愿出家。’
Santappayitvā avacaṃ, ‘ayye icchāmi pabbajituṃ’.
1061于是父亲对我说:‘孩子,你就在这里修行法吧。’
‘‘Atha maṃ bhaṇatī tāto, ‘idheva puttaka carāhi tvaṃ dhammaṃ;
1062‘以饮食供养沙门与婆罗门。’
Annena ca pānena ca, tappaya samaṇe dvijātī ca’.
1063于是,我流着泪,合掌向父亲禀告:
‘‘Athahaṃ bhaṇāmi tātaṃ, rodantī añjaliṃ paṇāmetvā;
1064我曾造下恶业,我将把那业消尽。
‘Pāpañhi mayā pakataṃ, kammaṃ taṃ nijjaressāmi’.
1065那时父亲对我说:‘愿你证得觉悟与无上法,’
‘‘Atha maṃ bhaṇatī tāto, ‘pāpuṇa bodhiñca aggadhammañca;
1066还愿你证得涅槃,那是两足尊所亲证的。’
Nibbānañca labhassu, yaṃ sacchikarī dvipadaseṭṭho’.
1067我向父母及所有亲族眷属顶礼。
‘‘Mātāpitū abhivādayitvā, sabbañca ñātigaṇavaggaṃ;
1068出家仅七日,便触证了三明。
Sattāhaṃ pabbajitā, tisso vijjā aphassayiṃ.
1069我自知过去七生,亦了知这果报的缘由。
‘‘Jānāmi attano satta, jātiyo yassayaṃ phalavipāko;
1070我今为你解说,你当一心谛听。
Taṃ tava ācikkhissaṃ, taṃ ekamanā nisāmehi.
1071在埃拉卡查城中,我曾是一位富有的金匠。
‘‘Nagaramhi erakacche , suvaṇṇakāro ahaṃ pahūtadhano;
1072我为青春骄慢所迷醉,曾与他人之妻私通。
Yobbanamadena matto so, paradāraṃ asevihaṃ.
1073从彼处死后,我长久在地狱中被烈火焚烧。
‘‘Sohaṃ tato cavitvā, nirayamhi apaccisaṃ ciraṃ;
1074从地狱出已,我投生入于母猴的胎腹之中。
Pakko tato ca uṭṭhahitvā, makkaṭiyā kucchimokkamiṃ.
1075出生才七日,猴王就将我阉割了。
‘‘Sattāhajātakaṃ maṃ, mahākapi yūthapo nillacchesi;
1076这便是那业行的果报,因与他人之妻私通所致。
Tassetaṃ kammaphalaṃ, yathāpi gantvāna paradāraṃ.
1077我从彼处命终,逝于信度林中。
‘‘Sohaṃ tato cavitvā, kālaṃ karitvā sindhavāraññe;
1078我入胎于一只既盲且跛的母山羊腹中。
Kāṇāya ca khañjāya ca, eḷakiyā kucchimokkamiṃ.
1079十二年间,我背负着幼崽,自己却一直是被阉割之身;
‘‘Dvādasa vassāni ahaṃ, nillacchito dārake parivahitvā;
1080遭虫蛀蚀,身体残缺,这是过去侵犯他人妻子的果报。
Kimināvaṭṭo akallo, yathāpi gantvāna paradāraṃ.
1081我从彼处命终,投生为牛贩母牛所生的牛犊;
‘‘Sohaṃ tato cavitvā, govāṇijakassa gāviyā jāto;
1082一头毛色赤铜的牛犊,十二个月大时被阉割。
Vaccho lākhātambo, nillacchito dvādase māse.
1083我曾拖犁,也拉车;
‘‘Voḍhūna naṅgalamahaṃ, sakaṭañca dhārayāmi;
1084就像去了他人妻子那里,眼盲、无尾、笨拙。
Andhovaṭṭo akallo, yathāpi gantvāna paradāraṃ.
1085我从彼处命终,投生于街巷一女仆之家;
‘‘Sohaṃ tato cavitvā, vīthiyā dāsiyā ghare jāto;
1086非男非女,以曾犯他人妻故;
Neva mahilā na puriso, yathāpi gantvāna paradāraṃ.
1087我年三十命终,转生为车夫家女;
‘‘Tiṃsativassamhi mato, sākaṭikakulamhi dārikā jātā;
1088那时我们贫穷微财,为众多债主所逼迫。
Kapaṇamhi appabhoge, dhanika purisapātabahulamhi.
1089因利息高筑,债累深重,那商队主将哀泣的我,
‘‘Taṃ maṃ tato satthavāho, ussannāya vipulāya vaḍḍhiyā;
1090强行从家中拖走。
Okaḍḍhati vilapantiṃ, acchinditvā kulagharasmā.
1091那年我年满十六,他们见我已是及笄之女
‘‘Atha soḷasame vasse, disvā maṃ pattayobbanaṃ kaññaṃ;
1092奥伦塔的儿子,名唤吉利达萨,将我纳为他的妻室。
Orundhatassa putto, giridāso nāma nāmena.
1093他还有另一位妻子,她具足戒行、德行与美名。
‘‘Tassapi aññā bhariyā, sīlavatī guṇavatī yasavatī ca;
1094她忠于丈夫,我却在她心中激起怨恨。
Anurattā bhattāraṃ, tassāhaṃ viddesanamakāsiṃ.
1095这便是那业的果报:他们离弃我,舍我而去。
‘‘Tassetaṃ kammaphalaṃ, yaṃ maṃ apakīritūna gacchanti;
1096我曾像婢女那般侍奉他们,而今,我对此也已作了终结。
Dāsīva upaṭṭhahantiṃ, tassapi anto kato mayā’’ti.
1097……伊西达西长老尼……
… Isidāsī therī….
1098四十集圆满。
Cattālīsanipāto niṭṭhito.
第十六 大集
须弥陀长老尼偈
1101在曼达瓦提城,国王孔恰的第一王后所生之女,就是我须弥陀。
Mantāvatiyā nagare, rañño koñcassa aggamahesiyā;
1102我因那些修持教法者而生起净信。
Dhītā āsiṃ sumedhā, pasāditā sāsanakarehi.
1103她持戒精严、言辞善妙、多闻博学,在佛陀的教法中善受调练。
Sīlavatī cittakathā, bahussutā buddhasāsane vinītā;
1104她来到父母面前,说道:“二位,且谛听我说。
Mātāpitaro upagamma, bhaṇati ‘‘ubhayo nisāmetha.
1105我欣乐于涅槃,一切存有皆非常住,纵使天界的存有也不例外。
‘‘Nibbānābhiratāhaṃ, asassataṃ bhavagataṃ yadipi dibbaṃ;
1106更何况那些空洞无实、少乐多苦的欲乐呢?
Kimaṅgaṃ pana tucchā kāmā, appassādā bahuvighātā.
1107欲乐辛辣,如同毒蛇的剧毒,愚人却深陷其中,迷醉不已。
‘‘Kāmā kaṭukā āsīvisūpamā, yesu mucchitā bālā;
1108他们长久沦陷地狱之中,饱受摧残,痛苦无量。
Te dīgharattaṃ niraye, samappitā haññante dukkhitā .
1109那些造作恶行、增长罪过的人,恒在恶趣中哀叹。
‘‘Socanti pāpakammā, vinipāte pāpavaddhino sadā;
1110愚人于身、语、意皆不防护。
Kāyena ca vācāya ca, manasā ca asaṃvutā bālā.
1111那些愚昧无慧、没有觉知的人,被苦的集起所困缚。
‘‘Bālā te duppaññā, acetanā dukkhasamudayoruddhā;
1112当教法宣说之时,他们不了知,不觉悟圣谛。
Desante ajānantā, na bujjhare ariyasaccāni.
1113母亲啊,殊胜佛陀所开示的真理,大多数人却不了知;
‘‘Saccāni amma buddhavaradesitāni, te bahutarā ajānantā ye;
1114他们喜爱生命的存在,渴望往生天界。
Abhinandanti bhavagataṃ, pihenti devesu upapattiṃ.
1115然而,即使投生天界,于轮回有之中亦是无常,并非永恒。
‘‘Devesupi upapatti, asassatā bhavagate aniccamhi;
1116愚人却不畏惧再三地受生。
Na ca santasanti bālā, punappunaṃ jāyitabbassa.
1117四种恶趣与两种余趣,终究是可能投生的。
‘‘Cattāro vinipātā, duve ca gatiyo kathañci labbhanti;
1118堕入恶趣的有情,于地狱中无有出家。
Na ca vinipātagatānaṃ, pabbajjā atthi nirayesu.
1119请允许我,父母双亲,让我在十力者的教法中出家。
‘‘Anujānātha maṃ ubhayo, pabbajituṃ dasabalassa pāvacane;
1120我将安住于少事,为断生死而精勤。
Appossukkā ghaṭissaṃ, jātimaraṇappahānāya.
1121为何还欢喜于这秽恶不实的有身?
‘‘Kiṃ bhavagate abhinanditena, kāyakalinā asārena;
1122为灭尽有爱,请许我出家。
Bhavataṇhāya nirodhā, anujānātha pabbajissāmi.
1123佛陀出兴于世,非时已逝,今得此殊胜良机。
‘‘Buddhānaṃ uppādo vivajjito, akkhaṇo khaṇo laddho;
1124戒行与梵行,我尽形寿,决不毁犯。
Sīlāni brahmacariyaṃ, yāvajīvaṃ na dūseyyaṃ’’.
1125须弥陀这样对父母说:‘只要我仍是在家人,我便绝不进食,
Evaṃ bhaṇati sumedhā, mātāpitaro ‘‘na tāva āhāraṃ;
1126宁可一死,也决不进食。’
Āharissaṃ gahaṭṭhā, maraṇavasaṃ gatāva hessāmi’’.
1127母亲悲痛哭泣,父亲也心碎欲裂,
Mātā dukkhitā rodati pitā ca, assā sabbaso samabhihato;
1128他们竭力劝慰她,她却瘫倒在楼阁的地板上。
Ghaṭenti saññāpetuṃ, pāsādatale chamāpatitaṃ.
1129“起来吧,孩子,何必这般哭泣?你已许婚瓦拉纳瓦提;
‘‘Uṭṭhehi puttaka kiṃ socitena, dinnāsi vāraṇavatimhi;
1130阿尼卡拉塔王相貌英俊,身在瓦拉纳瓦蒂;你已许配给了他。
Rājā anīkaratto , abhirūpo tassa tvaṃ dinnā.
1131你将成为阿尼卡拉塔王的正后、他的元妃;
‘‘Aggamahesī bhavissasi, anikarattassa rājino bhariyā;
1132孩子,持戒、修梵行、出家,这些都是难行之事啊。
Sīlāni brahmacariyaṃ, pabbajjā dukkarā puttaka.
1133你是王家之女,掌号令、财富与威权,又有诸般受用的安乐,你正年少青春;
‘‘Rajje āṇādhanamissariyaṃ, bhogā sukhā daharikāsi;
1134“趁着年少,受用欲乐吧!孩子,愿你早日完婚。”
Bhuñjāhi kāmabhoge, vāreyyaṃ hotu te putta’’.
1135于是妙慧对她们说道:“不要这样!轮回中事毫无实质;
Atha ne bhaṇati sumedhā, ‘‘mā edisikāni bhavagatamasāraṃ;
1136我唯有出家,或者死去,决不成婚。
Pabbajjā vā hohiti, maraṇaṃ vā me na ceva vāreyyaṃ.
1137我为何要亲近这具腐烂不净、流脓恶臭、令人怖畏的尸体?
‘‘Kimiva pūtikāyamasuciṃ, savanagandhaṃ bhayānakaṃ kuṇapaṃ;
1138我怎会亲近这常流不净、充满秽物的皮囊?
Abhisaṃviseyyaṃ bhastaṃ, asakiṃ paggharitaṃ asucipuṇṇaṃ.
1139既然我明知如此,为何还要将这具可厌、沾满血肉的尸体,
‘‘Kimiva tāhaṃ jānantī, vikulakaṃ maṃsasoṇitupalittaṃ;
1140这具蛆虫的巢穴、乌鸦的食物——这具躯壳,为何会被赋予我们呢?
Kimikulālayaṃ sakuṇabhattaṃ, kaḷevaraṃ kissa diyyati.
1141不久,此身失去意识,即被运往尸林;
‘‘Nibbuyhati susānaṃ, aciraṃ kāyo apetaviññāṇo;
1142如同被至亲厌弃而丢弃的柴木。
Chuddho kaḷiṅgaraṃ viya, jigucchamānehi ñātīhi.
1143至亲将之弃于塚间,任作鸟兽之食后,心生嫌恶,沐浴净身;
‘‘Chuddhūna naṃ susāne, parabhattaṃ nhāyanti jigucchantā;
1144自己的父母尚且如此嫌弃,何况一般人呢?
Niyakā mātāpitaro, kiṃ pana sādhāraṇā janatā.
1145却执着于这空洞的尸骸,这堆筋骨聚成的身躯;
‘‘Ajjhositā asāre, kaḷevare aṭṭhinhārusaṅghāte;
1146这具充满唾液、眼泪、粪便与脓液的腐烂身躯。
Kheḷassuccārassava, paripuṇṇe pūtikāyamhi.
1147若有人将它剖开,将里面翻到外面,
‘‘Yo naṃ vinibbhujitvā, abbhantaramassa bāhiraṃ kayirā ;
1148那不堪忍受的恶臭,连亲生母亲都会感到厌恶。
Gandhassa asahamānā, sakāpi mātā jiguccheyya.
1149蕴、界、处,是有为法,以生为根本的苦。
‘‘Khandhadhātuāyatanaṃ, saṅkhataṃ jātimūlakaṃ dukkhaṃ;
1150如理审察之后,我又何故还会希求婚嫁?
Yoniso anuvicinantī, vāreyyaṃ kissa iccheyyaṃ.
1151纵使日复一日,有三百支崭新的利矛刺入我的身体,
‘‘Divase divase tisatti, satāni navanavā pateyyuṃ kāyamhi;
1152即便这般杀戮持续百年,只要能如此令苦灭尽,那也是更好的。
Vassasatampi ca ghāto, seyyo dukkhassa cevaṃ khayo.
1153若有人如此了悟导师的言教,便会甘受这杀戮。
‘‘Ajjhupagacche ghātaṃ, yo viññāyevaṃ satthuno vacanaṃ;
1154轮回对他们而言何其漫长,只因一再地被杀害。
‘Dīgho tesaṃ saṃsāro, punappunaṃ haññamānānaṃ’.
1155在天神与人类之中,在畜生道、阿修罗身里,
‘‘Devesu manussesu ca, tiracchānayoniyā asurakāye;
1156在饿鬼与地狱之中,可见无量的杀害。
Petesu ca nirayesu ca, aparimitā dissare ghātā.
1157堕入恶趣、饱受折磨者,在地狱中还要遭受众多杀害。
‘‘Ghātā nirayesu bahū, vinipātagatassa pīḷiyamānassa ;
1158即使在天界也找不到庇护,没有比涅槃之乐更高的了。
Devesupi attāṇaṃ, nibbānasukhā paraṃ natthi.
1159那些精勤于十力者教法的人,已证得涅槃;
‘‘Pattā te nibbānaṃ, ye yuttā dasabalassa pāvacane;
1160他们安闲少事,为断除生死而精勤努力。
Appossukkā ghaṭenti, jātimaraṇappahānāya.
1161父亲啊,就在今天我将出家,这些毫无实质的财物有何可享?
‘‘Ajjeva tātabhinikkhamissaṃ, bhogehi kiṃ asārehi;
1162我于诸欲已生厌离,它们如同呕吐物,犹如断根的多罗树桩。
Nibbinnā me kāmā, vantasamā tālavatthukatā’’.
1163她这样对父亲说,也对她许配的阿尼卡拉陀说;
Sā cevaṃ bhaṇati pitaramanīkaratto ca yassa sā dinnā;
1164在婚期到来之时,他从瓦拉纳瓦提前来。
Upayāsi vāraṇavate, vāreyyamupaṭṭhite kāle.
1165于是,须弥陀拿起利剑,割断了自己那头乌黑、浓密、柔软的头发。
Atha asitanicitamuduke, kese khaggena chindiya sumedhā;
1166她关上高楼的门,入于初禅。
Pāsādaṃ pidahitvā , paṭhamajjhānaṃ samāpajji.
1167她于彼处入定之际,阿尼卡拉陀来到了城中。
Sā ca tahiṃ samāpannā, anīkaratto ca āgato nagaraṃ;
1168高楼中的须弥陀,善修习无常想。
Pāsāde ca sumedhā, aniccasaññaṃ subhāveti.
1169当她如理作意时,阿尼卡拉陀也匆忙登上楼阁。
Sā ca manasi karoti, anīkaratto ca āruhī turitaṃ;
1170以为众宝与黄金严饰其身,他合掌向须弥陀祈求。
Maṇikanakabhūsitaṅgo, katañjalī yācati sumedhaṃ.
1171身为王家,握有号令、财富与权柄,你正年少,可享诸欲之乐。
‘‘Rajje āṇādhanamissariyaṃ, bhogā sukhā daharikāsi;
1172当受用欲乐吧,世间的欲乐难得。
Bhuñjāhi kāmabhoge, kāmasukhā dullabhā loke.
1173你已舍弃王权,受用财富,并作布施吧;
‘‘Nissaṭṭhaṃ te rajjaṃ, bhoge bhuñjassu dehi dānāni;
1174莫要忧愁,你的父母正痛苦。
Mā dummanā ahosi, mātāpitaro te dukkhitā’’ .
1175须弥陀于诸欲无所希求,已舍离愚痴,便这样回应:
Taṃ taṃ bhaṇati sumedhā, kāmehi anatthikā vigatamohā;
1176切莫于诸欲心生欢喜,当见诸欲中的过患。
‘‘Mā kāme abhinandi, kāmesvādīnavaṃ passa.
1177四方之主曼陀多王,曾是享诸欲乐之最,
‘‘Cātuddīpo rājā mandhātā, āsi kāmabhogina maggo;
1178他于不得满足中死去,欲愿未得圆满。
Atitto kālaṅkato, na cassa paripūritā icchā.
1179纵使七宝从十方如雨而降,
‘‘Satta ratanāni vasseyya, vuṭṭhimā dasadisā samantena;
1180欲乐无有满足,人们总在不得满足中死去。
Na catthi titti kāmānaṃ, atittāva maranti narā.
1181诸欲犹如利刃与砧板,诸欲犹如毒蛇之首,
‘‘Asisūnūpamā kāmā, kāmā sappasiropamā;
1182它们炽燃如火炬,犹如白骨堆聚。
Ukkopamā anudahanti, aṭṭhikaṅkala sannibhā.
1183诸欲无常、不稳固,充满众苦,是剧毒;
‘‘Aniccā addhuvā kāmā, bahudukkhā mahāvisā;
1184犹如炽热的铁球,是苦的根源、苦的果报。
Ayoguḷova santatto, aghamūlā dukhapphalā.
1185诸欲如树上的果实,如肉片,唯是痛苦;
‘‘Rukkhapphalūpamā kāmā, maṃsapesūpamā dukhā;
1186诸欲如梦,能作欺诳;如借来之物。
Supinopamā vañcaniyā, kāmā yācitakūpamā.
1187诸欲如矛如刺,是病,是痈,是苦,是灾。
‘‘Sattisūlūpamā kāmā, rogo gaṇḍo aghaṃ nighaṃ;
1188犹如炽燃的炭火坑,是苦之根,是恐惧,是杀戮。
Aṅgārakāsusadisā, aghamūlaṃ bhayaṃ vadho.
1189如是,诸欲多苦,名为障碍。
‘‘Evaṃ bahudukkhā kāmā, akkhātā antarāyikā;
1190你们走吧,我对任何生命状态皆无信赖。
Gacchatha na me bhagavate, vissāso atthi attano.
1191自己的头正在燃烧,别人又能为我做什么呢?
‘‘Kiṃ mama paro karissati, attano sīsamhi ḍayhamānamhi;
1192老死紧随不舍,应当精勤灭除它们。
Anubandhe jarāmaraṇe, tassa ghātāya ghaṭitabbaṃ’’.
1193我推开房门,看见了父母和阿尼迦罗陀。
Dvāraṃ apāpuritvānahaṃ , mātāpitaro anīkarattañca;
1194看到他们坐在地上哭泣,我便对他们这般说道:
Disvāna chamaṃ nisinne, rodante idamavocaṃ.
1195愚者的轮回漫长,他们一再哭泣;
‘‘Dīgho bālānaṃ saṃsāro, punappunañca rodataṃ;
1196在这无始的轮回中,经历父亲的死亡、兄弟的被杀,以及自己的被杀。
Anamatagge pitu maraṇe, bhātu vadhe attano ca vadhe.
1197你们应当忆念这无始轮回中的泪海、乳海、血海。
‘‘Assu thaññaṃ rudhiraṃ, saṃsāraṃ anamataggato saratha;
1198你应当忆念,那些流转轮回的众生所积聚的累累白骨。
Sattānaṃ saṃsarataṃ, sarāhi aṭṭhīnañca sannicayaṃ.
1199忆念那如四大海一般,所汇聚的眼泪、乳汁与血水。
‘‘Sara caturodadhī , upanīte assuthaññarudhiramhi;
1200忆念单单一劫所积聚的白骨,堆积如同毗富罗山。
Sara ekakappamaṭṭhīnaṃ, sañcayaṃ vipulena samaṃ.
1201于无始流转的轮回中,纵取大地泥土捏作赡部洲洲大小的泥团。
‘‘Anamatagge saṃsarato, mahiṃ jambudīpamupanītaṃ;
1202若将这些泥团捏成枣核大小的泥丸,其数仍远不及生生世世母亲之多。
Kolaṭṭhimattaguḷikā, mātā mātusveva nappahonti.
1203当知那从无始轮回以来所积集的草、木、枝、叶,
‘‘Tiṇakaṭṭhasākhāpalāsaṃ , upanītaṃ anamataggato sara;
1204若劈成四指宽的木片,其数亦远不及生生世世父亲之多。
Caturaṅgulikā ghaṭikā, pitupitusveva nappahonti.
1205应忆那东边大海里的独眼盲龟,与那自远处漂来、带有单孔的轭木;
‘‘Sara kāṇakacchapaṃ pubbasamudde, aparato ca yugachiddaṃ;
1206其头颈恰入轭孔之中,正是得生人间之难的譬喻。
Siraṃ tassa ca paṭimukkaṃ, manussalābhamhi opammaṃ.
1207应忆念这色身——如泡沫之聚,是充满过失、无有实质之物。
‘‘Sara rūpaṃ pheṇapiṇḍopamassa, kāyakalino asārassa;
1208你应当观察诸蕴无常,忆念地狱中充满的众多苦迫。
Khandhe passa anicce, sarāhi niraye bahuvighāte.
1209你应当忆念,在生生世世的流转中,坟场一次又一次地增高扩大。
‘‘Sara kaṭasiṃ vaḍḍhente, punappunaṃ tāsu tāsu jātīsu;
1210你应当忆念鳄鱼的种种危险,并忆念四圣谛。
Sara kumbhīlabhayāni ca, sarāhi cattāri saccāni.
1211当有不死的甘露可饮时,你何须去喝那五种辛烈苦涩的饮品?
‘‘Amatamhi vijjamāne, kiṃ tava pañcakaṭukena pītena;
1212因为一切欲乐之味,远比那五种辛烈之物更为苦涩。
Sabbā hi kāmaratiyo, kaṭukatarā pañcakaṭukena.
1213当有不死的寂静可证时,你又何须渴求那些能焚烧你的欲乐?
‘‘Amatamhi vijjamāne, kiṃ tava kāmehi ye pariḷāhā ;
1214一切欲乐皆是燃烧的、沸腾的、颤动的、炽热的。
Sabbā hi kāmaratiyo, jalitā kuthitā kampitā santāpitā.
1215当自身已无怨敌,为何你还要贪求那些怨敌众多的欲乐呢?
‘‘Asapattamhi samāne, kiṃ tava kāmehi ye bahusapattā;
1216诸欲为国王、火、盗贼、洪水与不爱者所共有,故怨敌众多。
Rājaggicoraudakappiyehi, sādhāraṇā kāmā bahusapattā.
1217解脱即在眼前,那些能杀能缚的欲乐,于你又有何用?
‘‘Mokkhamhi vijjamāne, kiṃ tava kāmehi yesu vadhabandho;
1218因为身处欲乐之中,即使心不贪求,也难免遭受杀缚之苦。
Kāmesu hi asakāmā, vadhabandhadukhāni anubhonti.
1219炽燃的草火炬,灼伤那紧抓不放的人,而不伤那放舍的人。
‘‘Ādīpitā tiṇukkā, gaṇhantaṃ dahanti neva muñcantaṃ;
1220诸欲犹如草束之火炬,烧灼着那些不肯放舍的人。
Ukkopamā hi kāmā, dahanti ye te na muñcanti.
1221不要为了微小的欲乐,而舍弃广大的安乐。
‘‘Mā appakassa hetu, kāmasukhassa vipulaṃ jahī sukhaṃ;
1222不要像多毛鱼吞下鱼钩,事后痛苦不已。
Mā puthulomova baḷisaṃ, gilitvā pacchā vihaññasi.
1223在诸欲中,你当好好地调伏自己,正如一条被锁链系住的狗。
‘‘Kāmaṃ kāmesu damassu, tāva sunakhova saṅkhalābaddho;
1224诸欲必将吞噬你,犹如饥饿的贱民吃掉一只狗。
Kāhinti khu taṃ kāmā, chātā sunakhaṃva caṇḍālā.
1225那痛苦无量,内心的忧恼同样繁多;
‘‘Aparimitañca dukkhaṃ, bahūni ca cittadomanassāni;
1226你沉湎于欲乐,为此所困。还是舍离那些不恒常的欲乐吧。
Anubhohisi kāmayutto, paṭinissaja addhuve kāme.
1227当有不老的境界可得,那些伴随着衰老的欲乐,于你又有何用?
‘‘Ajaramhi vijjamāne, kiṃ tava kāmehi yesu jarā;
1228一切处的一切生命,皆为死亡与疾病所系缚。
Maraṇabyādhigahitā , sabbā sabbattha jātiyo.
1229这是不老,这是不死,这是不老不死的境界,无忧苦;
‘‘Idamajaramidamamaraṃ , idamajarāmaraṃ padamasokaṃ;
1230无怨敌,无逼窄,无过失,无恐惧,无热恼。
Asapattamasambādhaṃ, akhalitamabhayaṃ nirupatāpaṃ.
1231此无死之境,已为众多人所证得,今日亦能获得。
‘‘Adhigatamidaṃ bahūhi, amataṃ ajjāpi ca labhanīyamidaṃ;
1232若人如理精勤修习,便能证得;若不努力,则不可能成办。
Yo yoniso payuñjati, na ca sakkā aghaṭamānena’’.
1233须弥陀长老尼这样说,她于诸行之中,已不存丝毫的喜乐;
Evaṃ bhaṇati sumedhā, saṅkhāragate ratiṃ alabhamānā;
1234她劝慰着不情愿的王子之后,须弥陀便割下头发,散落于地上。
Anunentī anikarattaṃ, kese ca chamaṃ khipi sumedhā.
1235那王子站起身来,内心虽不情愿,仍双手合十,向她的父亲恳求:
Uṭṭhāya anikaratto, pañjaliko yācitassā pitaraṃ so;
1236“请放须弥陀出家吧,她将亲见解脱的真实。”
‘‘Vissajjetha sumedhaṃ, pabbajituṃ vimokkhasaccadassā’’.
1237父母放行后,她因畏惧忧伤与恐惧而出家。
Vissajjitā mātāpitūhi, pabbaji sokabhayabhītā;
1238她尚在有学阶位,便具足六种神通,证得最上之果。
Cha abhiññā sacchikatā, aggaphalaṃ sikkhamānāya.
1239实为奇妙、实为稀有——这位王女竟现观了涅槃;
Acchariyamabbhutaṃ taṃ, nibbānaṃ āsi rājakaññāya;
1240于临终之际,她依宿世行迹,如实作了宣说。
Pubbenivāsacaritaṃ, yathā byākari pacchime kāle.
1241于世尊拘那含佛之时,在那座新建的僧众住所中,
‘‘Bhagavati koṇāgamane, saṅghārāmamhi navanivesamhi;
1242我们三位为友伴,施舍了住处之供。
Sakhiyo tisso janiyo, vihāradānaṃ adāsimha.
1243十次、百次、千次、乃至百百次
‘‘Dasakkhattuṃ satakkhattuṃ, dasasatakkhattuṃ satāni ca satakkhattuṃ;
1244我们往生天界,人间更不待言。
Devesu uppajjimha, ko pana vādo manussesu.
1245我们在天界具大神通,人间更不待言。
‘‘Devesu mahiddhikā ahumha, mānusakamhi ko pana vādo;
1246我为七宝王之王后,正是那女宝。
Sattaratanassa mahesī, itthiratanaṃ ahaṃ āsiṃ.
1247那是因,那是源,那是根——那正是对教法的安忍;
‘‘So hetu so pabhavo, taṃ mūlaṃ sāva sāsane khantī;
1248那是初次的相逢,那是于法喜乐者的涅槃。
Taṃ paṭhamasamodhānaṃ, taṃ dhammaratāya nibbānaṃ’’.
1249那些于无上慧者之言生起信心的人,便如此而行;
Evaṃ karonti ye saddahanti, vacanaṃ anomapaññassa;
1250他们对一切有感到厌离,由厌离而离染。
Nibbindanti bhavagate, nibbinditvā virajjantīti.
1251如是,须弥陀长老尼诵出这些偈颂。
Itthaṃ sudaṃ sumedhā therī gāthāyo abhāsitthāti.
1252大集品终。
Mahānipāto niṭṭhito.
1253长老尼偈至此圆满。
Samattā therīgāthāyo.
1254偈颂共计四百九十四首,
Gāthāsatāni cattāri, asīti puna cuddasa ;
1255一百零一位长老尼,皆已灭尽诸烦恼。
Theriyekuttarasatā , sabbā tā āsavakkhayāti.
1256《长老尼偈》部终。
Therīgāthāpāḷi niṭṭhitā.