根本学
1根本学处
Mūlasikkhā
1序说
Ganthārambhakathā
2礼敬救护者之后,我当略说根本学处;
Natvā nāthaṃ pavakkhāmi, mūlasikkhaṃ samāsato;
3新学比丘应依根本语而学。
Bhikkhunā navakenādo, mūlabhāsāya sikkhituṃ.
5一、巴拉基咖释
1. Pārājikaniddeso
1
1.
5比丘若以盗相进入,则于三道中任一而堕。
Saṃ nimittaṃ pavesanto, bhikkhu maggattaye cuto;
6若于入、住、取出之时仍受用,亦复如是。
Pavesanaṭṭhituddhāra-paviṭṭhe cepi sādiyaṃ.
2
2.
8若以盗心取未与之人间物品。
Adinnaṃ mānusaṃ bhaṇḍaṃ, theyyāyekena ādiyaṃ;
9在二十五种取物方式中,若取重物,即堕。
Pañcavīsāvahāresu, garukaṃ ce cuto bhave.
3
3.
11取时、持时,或行于道中;
Ādiyanto harantova-harantopiriyāpathaṃ;
12如是从处损坏,或令移离,亦波罗夷。
Vikopento tathā ṭhānā, cāventopi parājiko.
4
4.
14于彼诸多物品中,然依五种而说;
Tattha nānekabhaṇḍānaṃ, pañcakānaṃ vasā pana;
15取物有十种,此应智者知。
Avahārā dasañceti, viññātabbā vibhāvinā.
5
5.
17自手取、教令取,以及舍与令成就;
Sāhatthāṇattiko ceva, nissaggo cātthasādhako;
18置担于肩,及此自手等五法。
Dhuranikkhepanañceva, idaṃ sāhatthapañcakaṃ.
6
6.
20前共作业,与约定取物;
Pubbasahappayogo ca, saṃvidhāharaṇampi ca;
21暗语业与标相,此为前方便等五法。
Saṅketakammaṃ nimittaṃ, pubbappayogapañcakaṃ.
7
7.
23偷盗、强取、图谋、隐匿、欺诈等
Theyyāpasayhaparikappa-ppaṭicchannakusādikā;
24此五种不与取,应为智者所了知。
Avahārā ime pañca, viññātabbā vibhāvinā.
8
8.
26明知是人的生命,却怀杀害之心
Manussapāṇaṃ pāṇoti, jānaṃ vadhakacetasā;
27若令人命断,即于教法中堕波罗夷。
Jīvitā yo viyojeti, sāsanā so parājito.
9
9.
29心中实无禅那等差别,
Jhānādibhedaṃ hadaye asantaṃ,
30于他处亦无增上慢;
Aññapadesañca vinādhimānaṃ;
31若比丘对人趣生者说,
Manussajātissa vadeyya bhikkhu,
32于了知时,他即成为波罗夷。
Ñātakkhaṇe tena parājiko bhaveti.
35二、重罪释
2. Garukāpattiniddeso
10
10.
34以欲令解脱之心,着手而令解脱;
Mocetukāmacittena, upakkamma vimocayaṃ;
35除梦中泄精外,沙门即触犯重罪。
Sukkamaññatra supinā, samaṇo garukaṃ phuse.
11
11.
37以身触之贪染,触摸人女;
Kāyasaṃsaggarāgena , manussitthiṃ parāmasaṃ;
38作女人想而着手,沙门即触犯重罪。
Itthisaññī upakkamma, samaṇo garukaṃ phuse.
12
12.
40以粗恶语为乐,而涉于淫欲之道;
Duṭṭhullavācassādena, maggaṃ vārabbha methunaṃ;
41向女人宣说,令听者触犯重罪。
Obhāsanto manussitthiṃ, suṇamānaṃ garuṃ phuse.
13
13.
43赞叹淫欲,为满足自己的欲乐而侍奉;
Vaṇṇaṃ vatvāttanokāma-pāricariyāya methunaṃ;
44因淫欲之贪向女人乞求者,犯重罪。
Itthiṃ methunarāgena, yācamāno garuṃ phuse.
14
14.
46受取男子或女子之传言;
Sandesaṃ paṭiggaṇhitvā, purisassitthiyāpi vā;
47经审察后传递回复,沙门犯重罪。
Vīmaṃsitvā haraṃpaccā, samaṇo garukaṃ phuse.
15
15.
49企图使他退失而举罪,以无根的极重事由;
Cāvetukāmo codento, amūlantimavatthunā;
50或教令他人举罪,沙门触犯重罪。
Codāpayaṃ vā samaṇo, suṇamānaṃ garuṃ phuse.
16
16.
52仅凭点滴相似,以无根的极重事由。
Lesamattaṃ upādāya, amūlantimavatthunā;
53意欲令其退堕而举罪者,即犯重罪。
Cāvetukāmo codento, suṇamānaṃ garuṃ phuseti.
57三、尼萨耆亚释
3. Nissaggiyaniddeso
17
17.
55若未作分别与决意,于时衣
Vikappanamadhiṭṭhāna-makatvā kālacīvaraṃ;
56若过十日,彼即犯舍堕。
Dasāhamatimāpeti, tassa nissaggiyaṃ siyā.
18
18.
58除已获得比丘认可外,已决意的三衣;
Bhikkhusammutiyāññatra, ticīvaramadhiṭṭhitaṃ;
59若过一日,且无因缘,则为尼萨耆亚。
Ekāhamatimāpeti, nissaggi samayaṃ vinā.
19
19.
61非亲属比丘尼的旧衣;
Aññātikā bhikkhuniyā, purāṇacīvaraṃ pana;
62若令浣洗、令染色、令捶打者,此即尼萨耆亚。
Dhovāpeti rajāpeti, ākoṭāpeti taṃ siyā.
20
20.
64从非亲属比丘尼手中,任何以财物所换之物;
Aññātikā bhikkhuniyā, hatthato kiñci mūlakaṃ;
65于衣施时,未与而取者,说为尼萨耆亚。
Adatvā cīvarādāne, nissaggiyamudīritaṃ.
21
21.
67向未邀请的非亲属,表明需衣者;
Appavāritamaññātiṃ, viññāpentassa cīvaraṃ;
68除因缘外,彼衣说为尼萨耆。
Aññatra samayā tassa, nissaggiyamudīritaṃ.
22
22.
70银、金,或摩沙迦、迦利沙槃;
Rajataṃ jātarūpaṃ vā, māsakaṃ vā kahāpaṇaṃ;
71或自取,或令他取,若受用,即属尼萨耆亚。
Gaṇheyya vā gaṇhāpeyya, nissaggi sādiyeyya vā.
23
23.
73若转换银钱等四类尼萨耆亚物;
Parivatteyya nissaggi, rajatādi catubbidhaṃ;
74除同法者外,不得以净物交换净物。
Kappiyaṃ kappiyenāpi, ṭhapetvā sahadhammike.
24
24.
76未作分别与决意,未定限量;
Vikappanamadhiṭṭhāna-makatvāna pamāṇikaṃ;
77若过十日,钵即尼萨耆。
Dasāhamatimāpeti, pattaṃ nissaggiyaṃ siyā.
25
25.
79若有钵不足五缀,却又更求他钵;
Pañcabandhanato ūna-patte sati paraṃ pana;
80若乞求新钵,彼即舍堕。
Viññāpeti navaṃ pattaṃ, tassa nissaggiyaṃ siyā.
26
26.
82若受已而食用,酥油等物
Paṭiggahetvā bhuñjanto, sappitelādikaṃ pana;
83若过七日,即舍堕。
Sattāhamatimāpeti, tassa nissaggiyaṃ siyā.
27
27.
85将衣施与比丘后,又再夺回者;
Bhikkhussa cīvaraṃ datvā, acchindantassa taṃ puna;
86若作己衣想则为尼萨耆亚,或令他人夺回者亦然。
Sakasaññāya nissaggi, acchindāpayatopi vā.
28
28.
88向未受邀请、非亲属者,乞求线缕而制成衣者;
Appavāritamaññātiṃ , suttaṃ yāciya cīvaraṃ;
89除亲属邀请外,令织者即尼萨耆。
Vāyāpentassa nissaggi, vinā ñātippavārite.
29
29.
91若比丘明知已转归僧团的利养,
Jānanto bhikkhu saṅghassa, lābhaṃ pariṇataṃ pana;
92却转而归于自己,即尼萨耆。
Attano pariṇāmeti, tassa nissaggiyaṃ siyāti.
97四、巴吉帝亚释
4. Pācittiyaniddeso
30
30.
94明知而妄语者,说为波逸提。
Sampajānamusāvāde, pācittiyamudīritaṃ;
95轻慢比丘者,及行离间者亦然。
Bhikkhuñca omasantassa, pesuññaharaṇepi ca.
31
31.
97除比丘、比丘尼外,以余法教授三藏。
Ṭhapetvā bhikkhuniṃ bhikkhuṃ, aññena piṭakattayaṃ;
98说句法者,波逸提。
Padasodhammaṃ bhaṇantassa, pācittiyamudīritaṃ.
32
32.
100与未受具戒者同宿,过二夜;
Anupasampanneneva, sayitvāna tirattiyaṃ;
101共宿者波逸提,于第四夜亦然。
Pācitti sahaseyyāya, catutthatthaṅgate puna.
33
33.
103与女人同舍乃至仅一夜,或安排卧处者;
Itthiyā ekarattampi, seyyaṃ kappayatopi vā;
104对无智者说法超过六句,波逸提。
Desentassa vinā viññuṃ, dhammañca chappaduttariṃ.
34
34.
106比丘犯粗恶罪,未得僧团认可者;
Duṭṭhullaṃ bhikkhuno vajjaṃ, bhikkhusammutiyā vinā;
107向未达上者说,则犯巴吉帝亚。
Abhikkhuno vadantassa, pācittiyamudīritaṃ.
35
35.
109若自掘或令掘,地即不净;
Khaṇeyya vā khaṇāpeyya, pathaviñca akappiyaṃ;
110若损坏生物村,则犯巴吉帝亚。
Bhūtagāmaṃ vikopeyya, tassa pācittiyaṃ siyā.
36
36.
112在露地处,铺设床座、敷具等;
Ajjhokāse tu mañcādiṃ, katvā santharaṇādikaṃ;
113携带僧团物离去而未作请问等,波逸提。
Saṅghikaṃ yāti pācitti, akatvāpucchanādikaṃ.
37
37.
115在僧团住所,铺设卧具、敷具等;
Saṅghikāvasathe seyyaṃ, katvā santharaṇādikaṃ;
116未作请问等而持去者,彼亦波逸提。
Akatvāpucchanādiṃ yo, yāti pācitti tassapi.
38
38.
118明知水中有生物而受用者,波逸提。
Jānaṃ sappāṇakaṃ toyaṃ, pācitti paribhuñjato;
119从非亲属比丘尼,除转施外。
Aññātikā bhikkhuniyā, ṭhapetvā pārivattakaṃ.
39
39.
121施与衣者波逸提,缝制衣者亦波逸提。
Cīvaraṃ deti pācitti, cīvaraṃ sibbatopi ca;
122未作余食法,而受请食者。
Atirittaṃ akāretvā, pavāretvāna bhuñjato.
40
40.
124欲恼害比丘者,邀请已受请者。
Bhikkhuṃ āsādanāpekkho, pavāreti pavāritaṃ;
125若食非残食,名为波逸提。
Anatirittena bhutte tu, pācittiyamudīritaṃ.
41
41.
127若食蓄藏食,非时食时药,
Sannidhibhojanaṃ bhuñje, vikāle yāvakālikaṃ;
128无病者食美味,食者波逸提。
Bhuñjato vāpi pācitti, agilāno paṇītakaṃ.
42
42.
130应先请得而食,酥、饭等食亦复如是;
Viññāpetvāna bhuñjeyya, sappibhattādikampi ca;
131除齿木与水之外,不应食未手受之物;
Appaṭiggahitaṃ bhuñje, dantakaṭṭhodakaṃ vinā.
43
43.
133若施与外道任何食物,应当从彼手中受取而食。
Titthiyassa dade kiñci, bhuñjitabbaṃ sahatthato;
134与女人共坐,瓦拉哈学处中说为波逸提。
Nisajjaṃ vāraho kappe, mātugāmena cekato.
44
44.
136饮谷酒与果酒,亦说为波逸提;
Surāmerayapānepi, pācittiyamudīritaṃ;
137以指戳弄者亦然,嬉戏法中亦被举出。
Aṅgulipatodake cāpi, hasadhammepi codake.
45
45.
139不恭敬亦波逸提,若恐吓比丘亦然;
Anādarepi pācitti, bhikkhuṃ bhīsayatopi vā;
140说恐怖之语,或示现恐怖之物;
Bhayānakaṃ kathaṃ katvā, dassetvā vā bhayānakaṃ.
46
46.
142除某种因缘外,无病者若入水中;
Ṭhapetvā paccayaṃ kiñci, agilāno jaleyya vā;
143若令燃火者,犯波逸提。
Jotiṃ jalāpayeyyāpi, tassa pācittiyaṃ siyā.
47
47.
145未取应量点而受用新衣者;
Kappabindumanādāya, navacīvarabhogino;
146若比丘欲令人发笑,于衣等犯波逸提。
Hasāpekkhassa pācitti, bhikkhuno cīvarādikaṃ.
48
48.
148取走而藏匿者,或教人藏匿者;
Apanetvā nidhentassa, nidhāpentassa vā pana;
149明知而杀害生命者,纵是畜生趣亦然。
Jānaṃ pāṇaṃ mārentassa, tiracchānagatampi ca.
49
49.
151欲行覆藏而覆藏者,于比丘尼之粗重罪亦然;
Chādetukāmo chādeti, duṭṭhullaṃ bhikkhunopi ca;
152若前往村落间,便与女人相邀约。
Gāmantaragatassāpi, saṃvidhāyitthiyā saha.
50
50.
154或以手掌、刀杖、土块,殴打比丘。
Bhikkhuṃ paharato vāpi, talasattikamuggire;
155或自行举罪,或令他人举罪,纵然以重根本罪。
Codeti vā codāpeti, garukāmūlakenapi.
51
51.
157又,为争论故,于追悔生起中窃听;
Kukkuccuppādane cāpi, bhaṇḍanatthāyupassutiṃ;
158往听已生争论者,当犯波逸提。
Sotuṃ bhaṇḍanajātānaṃ, yāti pācittiyaṃ siyā.
52
52.
160若将僧团利养回向者,
Saṅghassa lābhaṃ pariṇāmitaṃ tu,
161若有人将其转施于其他个人;
Nāmeti yo taṃ parapuggalassa;
162乃至未行询问,便对寂静的比丘施与,
Pucchaṃ akatvāpi ca santabhikkhuṃ,
163当出村后,在非时食用,则犯波逸提。
Pācitti gāmassa gate vikāleti.
169五、杂品释
5. Pakiṇṇakaniddeso
53
53.
165若有主权者,将僧团的重物授予他人,
Saṅghikaṃ garubhaṇḍaṃ yo, deti aññassa issaro;
166偷兰遮罪依事而定,或由偷盗而犯波罗夷等。
Thullaccayaṃ yathāvatthuṃ, theyyā pārājikādipi.
54
54.
168草等所成之衣,毛毯,发毛织物,
Kusādimayacīrāni, kambalaṃ kesavālajaṃ;
169若于非时而受用,粗劣之翅、皮革掷具,
Samayaṃ vinā dhārayato, lūkapakkhājinakkhipaṃ.
55
55.
171于刀事、布事中,及截断缝合记;
Satthakamme vatthikamme, saṃ nimittañca chindato;
172于人则为偷兰遮,于肉等食亦然。
Thullaccayaṃ manussānaṃ, maṃsādibhojanepi vā.
56
56.
174芭蕉树皮、贝壳布、粪扫衣、贝叶、全青物;
Kadalerakakkadussāni , potthakaṃ sabbanīlakaṃ;
175持用全黄等色者,犯恶作。
Sabbapītādikañcāpi, dhārayantassa dukkaṭaṃ.
57
57.
177象、马、牛、狮、虎、豹、熊之皮,
Hatthissuragasoṇānaṃ, sīhabyagghacchadīpinaṃ;
178以及豹肉等,和特地为他所做的肉,
Taracchassa ca maṃsādiṃ, uddissakatakampi ca.
58
58.
180未经征询的肉,若食用,犯恶作;
Anāpucchitamaṃsañca, bhuñjato dukkaṭaṃ siyā;
181舍离次第而行后,应避开水边等处。
Yātānupubbaṃ hitvāna, dakatitthādikaṃ vaje.
59
59.
183猛地闯入,或进或出;
Sahasā vubbhajitvāna, pavise nikkhameyya vā;
184于大小便处,除非咳嗽作声,否则不应进入。
Vaccapassāvakuṭikaṃ, vinā ukkāsikaṃ vise.
60
60.
186大便时发出呻吟,以及咀嚼齿木时,
Nitthunanto kare vaccaṃ, dantakaṭṭhañca khādayaṃ;
187对于大小便槽,应于外面行大小便等。
Vaccapassāvadoṇīnaṃ, bahi vaccādikaṃ kare.
61
61.
189应以粗物刮净,并将木片投入小坑;
Kharena cāvalekheyya, kaṭṭhaṃ pāteyya kūpake;
190已取出者不应洗涤,污秽之物不应清理。
Ūhatañca na dhoveyya, uklāpañca na sodhaye.
62
62.
192正在做水事者,做完后发出“咖布咖布”声;
Dakakiccaṃ karontassa, katvā ‘‘capucapū’’ti ca;
193即使未经长老请求,也应当诵巴帝摩卡。
Anajjhiṭṭhova therena, pātimokkhampi uddise.
63
63.
195未经询问,对于问题的讲说与解答中;
Anāpucchāya pañhassa, kathane vissajjanepi ca;
196读诵、点灯、射击时,
Sajjhāyakaraṇe dīpa-jālane vijjhāpanepi ca.
64
64.
198窗户与门扇,应打开或关上;
Vātapānakavāṭāni, vivareyya thakeyya vā;
199裸体外道做礼拜等事,以及行走、饮食等,
Vandanādiṃ kare naggo, gamanaṃ bhojanādikaṃ.
65
65.
201应作预备,须有三重覆蔽;
Parikammaṃ kare kāre, tipaṭicchannakaṃ vinā;
202沐浴时若摩擦身体,可于墙壁、柱子或树上;
Kāyaṃ nahāyaṃ ghaṃseyya, kuṭṭe thambhe tarumhi vā.
66
66.
204以红宝石线,彼此擦身。
Kuruvindakasuttena, aññamaññassa kāyato;
205无病者不应于外园中着鞋而行。
Agilāno bahārāme, careyya saupāhano.
67
67.
207着鞋履者,及一切青色等物;
Upāhanaṃ yo dhāreti, sabbanīlādikampi ca;
208若染着于女人之相,或施食女的面容;
Nimittaṃ itthiyā ratto, mukhaṃ vā bhikkhadāyiyā.
68
68.
210对他人起嫌恶心,或见他人之钵,或观自己面容;
Ujjhānasaññī aññassa, pattaṃ vā attano mukhaṃ;
211若于镜等中观看,若就高座、大座;
Ādāsādimhi passeyya, uccāsanamahāsane.
69
69.
213若作坐等事,于礼敬时亦为恶作;
Nisajjādiṃ karontassa, dukkaṭaṃ vandanepi ca;
214被举罪者、未受具戒者、异住者等
Ukkhittānupasampanna-nānāsaṃvāsakādinaṃ.
70
70.
216于一方为黄门或女人,或为二根者;
Ekato paṇḍakitthīhi, ubhatobyañjanena vā;
217应坐于长座,不应坐于非长座。
Dīghāsane nisīdeyya, adīghe āsane pana.
71
71.
219与不共坐者同处,或卧于床座;
Asamānāsanikena, mañcapīṭhe sayeyya vā;
220为摄受俗家而行施与,及以果实、花朵等物;
Kulasaṅgahatthaṃ dadato, phalapupphādikampi ca.
72
72.
222于资具上作结等,胜者所禁之资具;
Ganthimādiṃ kare kāre, jinavāritapaccaye;
223无能力者若受用,或不依止而住;
Paribhuñjeyya abyatto, anissāya vaseyya vā.
73
73.
225以他人所允许之物,为另一人制作或说药;
Anuññātehi aññassa, bhesajjaṃ vā kare vade;
226有罪比丘若行布萨或自恣;
Kare sāpattiko bhikkhu, uposathappavāraṇaṃ.
74
74.
228于门闩等处,安置可转动的门扇;
Dvārabandhādike ṭhāne, parivattakavāṭakaṃ;
229关闭后不作使用,或遵嘱于白昼而卧;
Apidhāya vinābhogaṃ, niyogaṃ vā saye divā.
75
75.
231谷物、女人、色、宝物,武器、女人、饰物;
Dhaññitthirūparatanaṃ, āvudhitthipasādhanaṃ;
232乐器、果实、树木及谷物等,若触犯。
Tūriyabhaṇḍaṃ phalaṃ rukkhe, pubbaṇṇādiñca āmase.
76
76.
234以饭、水、油,或以掌相击;
Sasitthodakatelehi, phaṇahatthaphaṇehi vā;
235于洗发容器中,及于食物中亦然。
Kesamosaṇṭhanekasmiṃ, bhājane bhojanepi ca.
77
77.
237一敷具、一覆具,二人便可共卧一床。
Ekattharaṇapāvuraṇā, sayeyyuṃ dvekamañcake;
238齿木亦当嚼,依准量度,不令超过或不足。
Dantakaṭṭhañca khādeyya, adhikūnaṃ pamāṇato.
78
78.
240自作或使他作,舞蹈歌唱及奏乐;
Yojeti vā yojāpeti, naccaṃ gītañca vāditaṃ;
241见他们、闻他们,及作他们事,是恶作。
Dassanaṃ savanaṃ tesaṃ, karontassa ca dukkaṭaṃ.
79
79.
243攀爬寺院等处,及于外墙垣上;
Vīhādiropime cāpi, bahipākārakuṭṭake;
244弃掷大小便等处,及蓄留长发等处。
Vaccādichaḍḍanādimhi, dīghakesādidhāraṇe.
80
80.
246于指甲打磨等事,在狭窄处剃除毛发
Nakhamaṭṭhakaraṇādimhi, sambādhe lomahāraṇe;
247着鞋履践踏已作预备之地
Parikammakataṃ bhūmiṃ, akkame saupāhano.
81
81.
249以未洗之足,僧团之床座椅。
Adhotaallapādehi, saṅghikaṃ mañcapīṭhakaṃ;
250触摸已作预备处理的墙壁,犯恶作。
Parikammakataṃ bhittiṃ, āmasantassa dukkaṭaṃ.
82
82.
252若僧伽梨边缘处理不当,袈裟便难以受用;
Saṅghāṭiyāpi pallatthe, dupparibhuñjeyya cīvaraṃ;
253不系腰带而入村,或大便后入村。
Akāyabandhano gāmaṃ, vaje katvāna vaccakaṃ.
83
83.
255有水时不应漱口,亦不应受取不净物。
Nācameyya dake sante, samādeyya akappiye;
256于说法、告白等时,亦于同类罪中。
Desanārocanādimhi, sabhāgāpattiyāpi ca.
84
84.
258不应在诤论中度过雨安居,应以清净心回答。
Na vase vassaṃ visaṃvāde, suddhacitte paṭissavaṃ;
259安居结束后离去时,因未告知之事故。
Vassaṃ vasitvā gamane, ananuññātakiccato.
85
85.
261无难处、树净,攀登至人高处时;
Vināpadaṃ tarussuddhaṃ, porisamhābhirūhaṇe;
262未过滤之取水,于围栏内,对乞求者不应施与。
Aparissāvanoddhānaṃ, vaje taṃ yācato na de.
86
86.
264或者,为杀害自己而令人制作女人形像等;
Attano ghātane itthi-rūpādiṃ kārayeyya vā;
265舍弃花鬘等物,心应自修本生等行。
Hitvā mālādikaṃ cittaṃ, jātakādiṃ sayaṃ kare.
87
87.
267若有人正在进食,应令其起立;若有人坐于食堂等处,
Bhuñjantamuṭṭhape tassa, sālādīsu nisīdato;
268若对长老们不给机会,则为恶作。
Vuḍḍhānaṃ pana okāsaṃ, adatvā vāpi dukkaṭaṃ.
88
88.
270适当者应登车乘等,依止三宝。
Yānādimabhirūheyya, kallako ratanattayaṃ;
271于说法时,在婆罗门众会中劝导。
Ārabbha vade davañña-parisāyopalālane.
89
89.
273展露身体等处后,不应向比丘尼显示;
Kāyādiṃ vivaritvāna, bhikkhunīnaṃ na dassaye;
274教授世间论,或拔除白发,应捉持或令捉持;
Vāce lokāyataṃ palitaṃ, gaṇheyya gaṇhāpeyya vā.
90
90.
276不论何处,于篮中进食者,手持钵。
Yattha katthaci peḷāyaṃ, bhuñjato pattahatthako;
277应将窗扇关闭,并倒弃积水。
Vātapānakavāṭaṃ vā, paṇāme sodakampi ca.
91
91.
279应加热,应冷却,若过度加热,则应加水;
Uṇheyya paṭisāmeyya, atiuṇheyya vodakaṃ;
280应将钵放置于地上,或置于膝上,或置于床座之上。
Ṭhapeyya bhūmiyaṃ pattaṃ, aṅke vā mañcapīṭhake.
92
92.
282当揉搓、擦拭时,或将足搁于伞上;
Miḍḍhante paribhaṇḍante, pāde chatte ṭhapeti vā;
283应将钵置于稳固处,或置于洗手水中。
Calakādiṃ ṭhape pattaṃ, patte vā hatthadhovane.
93
93.
285以钵取出残食水等物时,亦应如此。
Pattena nīharantassa, ucchiṭṭhamudakampi ca;
286若受用不如法钵,犯恶作。
Akappiyampi pattaṃ vā, paribhuñjeyya dukkaṭaṃ.
94
94.
288若言“有生命”而投掷,即是不学、心存轻慢。
Vade ‘‘jīvā’’ti khipite, na sikkhati anādaro;
289于齐整等众学法中,违犯者得恶作。
Parimaṇḍalakādimhi, sekhiye dukkaṭaṃ siyā.
95
95.
291若人于库房中,犹如受委任者取用物品,
Yo bhaṇḍagāre payutova bhaṇḍakaṃ,
292为母等而隐藏,彼犯波逸提;
Mātūna pācittiyamassa gopaye;
293即使出于嬉戏,以种姓等低劣之施物,
Davāya hīnenapi jātiādinā,
294即便是最上者,也应说其为恶说。
Vadeyya dubbhāsitamuttamampi yoti.
3016. 圆圈等章节之解说
6. Vattādikaṇḍaniddeso
96
96.
296对待戒师与老师应尽的义务,以及对待来者与去者应尽的义务。
Upajjhācariyavattañca, gamikāgantukampi ca;
297关于住所等诸义务,应由好乐戒律者履行。
Senāsanādivattañca, kātabbaṃ piyasīlinā.
97
97.
299立于伸手可及之处,若有所取,应以三种方式给予应取之物;欲取者当取,此受持有二种。
Hatthapāse ṭhito kiñci, gahitabbaṃ dade tidhā;
300若欲取者当取,此受持有二种。
Gahetukāmo gaṇheyya, dvidhāyaṃ sampaṭiggaho.
98
98.
302僧伽梨、郁多罗僧与安陀会;
Saṅghāṭimuttarāsaṅgaṃ, tathā antaravāsakaṃ;
303“我决意以此”,同样地,“我舍离”。
‘‘Etaṃ imaṃ adhiṭṭhāmi’’, tathā ‘‘paccuddharāmi’’ti.
99
99.
305或作:“此、这些、那些,及此衣”;
‘‘Imaṃ imāni etāni, etampi cīvara’’nti vā;
306“资具布”,同样地,“我舍离”。
‘‘Parikkhāracoḷānī’’ti, tathā ‘‘paccuddharāmi’’ti.
100
100.
308我决意于此,并舍离此钵。
‘‘Etaṃ imaṃ adhiṭṭhāmi, pattaṃ paccuddharāmi’’ti;
309如此,已决意者当如法舍离衣等。
Evaṃ paccuddharedhiṭṭhe, cīvarādiṃ yathāvidhi.
101一百零一。
101.
311除行媒外,余者有心、重、有量;
Sañcarittaṃ vinā sesā, sacittā garukantimā;
312若舍未割截及已坏色之物,此即无心的舍堕。
Acchinnaṃ pariṇataṃ hitvā, nissaggiyamacittakaṃ.
102一百零二
102.
314关于洗足法、两类卧具,以及对女人说法;
Padasodhammaṃ duve seyyā, itthiyā dhammadesanā;
315以及两类住所,与缝制衣服。
Duve senāsanānīpi, sibbanaṃ cīvarassapi.
103
103.
317已开许的酒饮、五种储藏等,
Pavāritaṃ surāpānaṃ, pañcasannidhiādikaṃ;
318以及燃火、咖巴宾度玛那等事,
Jotinujjālanañceva, kappabindumanādikaṃ;
319入村等事,于波逸提中属无心犯。
Gāmappavesanantete, pācittīsu acittakā.
104
104.
321在杂项中,除指定食与人肉外,
Pakiṇṇakesu uddissa-kataṃ hitvāññamaṃsakaṃ;
322同覆一敷具,同铺一张床;
Ekattharaṇapāvuraṇaṃ, ekamañce tuvaṭṭanaṃ;
323同在一处用食,以及歌舞等七事。
Ekato bhuñjanañcāpi, naccagītādisattapi.
105一百零五
105.
325不系腰带,以及持钵手如门闾;
Akāyabandhanañcāpi , pattahatthakavāṭakaṃ;
326此一切为无心,其余于此则是有心。
Acittakamidaṃ sabbaṃ, sesamettha sacittakaṃ.
106一百零六。
106.
328以越界心,有心无心,
Vītikkamanacittena, sacittakamacittakaṃ;
329以施设智,诸师亦如是说。
Paññattijānanenāpi, vadantācariyā tathā.
107
107.
331作前行等已,为布萨与自恣;
Pubbakaraṇādikaṃ katvā, uposathappavāraṇaṃ;
332一切应以九种方式显了,乐戒者应当奉行。
Navadhā dīpitaṃ sabbaṃ, kātabbaṃ piyasīlinā.
108
108.
334扫帚、灯、水与座具,
Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;
335这些便称为布萨的前行。
Uposathassa etāni, pubbakaraṇanti vuccati.
109
109.
337欲净、时节宣告、比丘计数与教诫,
Chandapārisuddhiutukkhānaṃ , bhikkhugaṇanā ca ovādo;
338这些名为布萨之前务。
Uposathassa etāni, pubbakiccanti vuccati.
110
110.
340就布萨而言,凡是应参与羯磨的比丘,
Uposatho yāvatikā ca bhikkhū kammappattā,
341也没有同分罪存在;
Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;
342其中没有应回避的人,
Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti,
343便名为‘适宜’。
Pattakallanti vuccati.
111完成前行与前事之后,为已发露罪过、和合的比丘僧团,依其许可,我们请求诵巴帝摩卡。
111. Pubbakaraṇapubbakiccāni samāpetvā desitāpattikassa samaggassa bhikkhusaṅghassa anumatiyā pātimokkhaṃ uddisituṃ ārādhanaṃ karoma.
112
112.
346依清净、依决意、依诵经,有三种方式。
Pārisuddhiadhiṭṭhāna-suttuddesavasā tidhā;
347众、个人与僧团,应依次而行。
Gaṇapuggalasaṅghā ca, taṃ kareyyuṃ yathākkamaṃ.
113
113.
349十四日、十五日与和合日,依日而分共有三种;
Cātuddaso pannaraso, sāmaggī dinato tidhā;
350从日、从人、从应作、从作者而言,他们被说为九种。
Dinapuggalakattabbā-kārato te naveritā.
114
114.
352而所谓“三三种”者,是依日与人之差别而作区分。
Tayo tayoti katvāna, dinapuggalabhedato;
353三语、二语、一语,如是称为九种自恣。
Tevācīdvekavācīti, nava vuttā pavāraṇā.
115
115.
355从迦提迦月满月之后半月起为冷季,至颇勒窭那月满月;
Kattikantimapakkhamhā, hemaṃ phaggunapuṇṇamā;
356从颇勒窭那月满月之后半月起为热季,至阿沙荼月满月;
Tassa antimapakkhamhā, gimhaṃ āsāḷhipuṇṇamā;
357此后余时为雨季,共有二十四次布萨。
Vassakālaṃ tato sesaṃ, catuvīsatuposathā.
116一百一十六。
116.
359其中,十四日布萨有六种,半月第三日及第七日布萨亦然;其余应知为十五日布萨,总计十八种布萨。
Cātuddasā cha etesu, pakkhā tatiyasattamā;
360其余应知者有十五种,布萨有十八种。
Ñeyyā pannarasā sesā, aṭṭhārasa uposathā.
117“我给予欲,请为我持欲去,请为我告知欲”——应这样给与欲。
117. ‘‘Chandaṃ dammi, chandaṃ me hara, chandaṃ me ārocehī’’ti chandaṃ dātabbaṃ.
118“我给予清净,请为我持清净去,请为我告知清净”——应这样给与清净。
118. ‘‘Pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara, pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti pārisuddhi dātabbā.
119一百一十九。应这样给予自恣:“我自恣,请把我的自恣带去,请为我宣告自恣,请为我的利益而作自恣。”
119. ‘‘Pavāraṇaṃ dammi, pavāraṇaṃ me hara, pavāraṇaṃ me ārocehi, mamatthāya pavārehī’’ti pavāraṇā dātabbā.
120一百二十。发露者应这样讲:“尊者,我犯了诸多不同事由的罪,现于尊者前发露这些罪。”接受发露者应说:“贤友,你见到这些罪了吗?”发露者应回答:“是的,尊者,我见到了。”接受发露者再说:“贤友,今后应当防护。”发露者应三遍说:“善哉,善哉,尊者,我当善加防护。”应如此发露。
120. Āpattidesakena ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā nānāvatthukā āpattiyo āpajjiṃ, tā tumhamūle paṭidesemī’’ti vatvā paṭiggaṇhantena ‘‘passasi, āvuso, tā āpattiyo’’ti vutte ‘‘āma, bhante, passāmī’’ti vatvā puna paṭiggaṇhantena ‘‘āyatiṃ, āvuso, saṃvareyyāsī’’ti vutte ‘‘sādhu, suṭṭhu, bhante saṃvarissāmī’’ti tikkhattuṃ vatvā desetabbaṃ.
121一百二十一。发露疑惑者应这样三遍说:“尊者,我对种种不同事由的罪尚有疑惑,待我无疑惑时,我当如法对治这些罪。”应如此发露。
121. Vematiṃ ārocentena ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulāsu nānāvatthukāsu āpattīsu vematiko, yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā tā āpattiyo paṭikarissāmī’’ti tikkhattuṃ vatvā ārocetabbaṃ.
122个人应说三遍:“我决意今日布萨为十五日”(或“为十四日”),以此行决意布萨。
122. ‘‘Ajja me uposatho ‘pannaraso, cātuddaso’ti vā adhiṭṭhāmī’’ti tikkhattuṃ vatvā puggalena adhiṭṭhānuposatho kātabbo.
123二人时,上座应说三遍:“贤友,我清净,请持我为清净。”新学比丘亦应如此说,唯说:“尊者,请持。”
123. Dvīsu pana therena ‘‘parisuddho ahaṃ āvuso, ‘parisuddho’ti maṃ dhārehī’’ti tikkhattuṃ vattabbaṃ. Navakenapi tatheva vattabbaṃ. ‘‘Bhante, dhārethā’’ti vacanaṃ viseso.
124三人时,应先作求听:“诸具寿请听我言,今日布萨为十五日,若诸具寿适宜,我等应互相行清净布萨。”然后依前述次第之法行清净布萨。
124. Tīsu pana ‘‘suṇantu me āyasmantā, ajjuposatho pannaraso, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ kareyyāmā’’ti ñattiṃ ṭhapetvā paṭipāṭiyā vuttanayena pārisuddhiuposatho kātabbo.
125一人应如此说三遍:“我决意今日自恣,为十四日或十五日。”即如是行自恣。
125. ‘‘Ajja me pavāraṇā ‘cātuddasī, pannarasī’ti vā adhiṭṭhāmī’’ti tikkhattuṃ vatvā ekena pavāretabbaṃ.
126二人时,长老应说三遍:“诸友,我以所见、所闻或所疑向具寿行自恣,愿具寿出于悲悯告我,见后我便改正。”而行自恣。新比丘亦应如是说,唯以“尊者”一词为差别。
126. Dvīsu pana therena ‘‘ahaṃ, āvuso, āyasmantaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ āyasmā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti tikkhattuṃ vatvā pavāretabbaṃ. Navakenāpi tatheva vattabbaṃ. ‘‘Bhante’’ti vacanaṃ viseso.
127三人或四人时,应先作白:“诸具寿,请听我说:今日自恣,十五日,若诸具寿适宜,我等应互相行自恣。”作白已,长老应说三遍:“诸友,我以所见、所闻或所疑向诸具寿行自恣,愿诸具寿出于悲悯告我,见后我便改正。”而行自恣。新比丘等亦应按次第如是说,唯以“尊者”一词为差别。
127. Tīsu vā catūsu vā pana ‘‘suṇantu me āyasmantā, ajja pavāraṇā pannarasī, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, mayaṃ aññamaññaṃ pavāreyyāmā’’ti ñattiṃ ṭhapetvā therena ‘‘ahaṃ, āvuso, āyasmante pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmantā anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti tikkhattuṃ vatvā pavāretabbaṃ. Navakehipi tatheva paṭipāṭiyā pavāretabbaṃ. ‘‘Bhante’’tivacanaṃ viseso.
128在四人以上时,先作白:“诸尊者,请僧团听我说:今日是十五日自恣,若僧团已到适时,僧团应当自恣。”然后由较长老者说三遍:“诸尊者,我以所见、所闻或所疑向僧团自恣,愿诸具寿出于慈愍告知我,见后我将改正。”而自恣。新比丘们亦应如是依次说三遍:“诸尊者,我以所见、所闻或所疑向僧团自恣,愿诸具寿出于慈愍告知我,见后我将改正。”而自恣。
128. Catūhi adhikesu pana ‘‘suṇātu me āvuso saṅgho, ajja pavāraṇā pannarasī, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti ñattiṃ ṭhapetvā vuḍḍhatarena ‘‘saṅghaṃ, āvuso, pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti tikkhattuṃ vatvā pavāretabbaṃ. Navakehipi tatheva paṭipāṭiyā ‘‘saṅghaṃ, bhante, pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ āyasmanto anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissāmī’’ti tikkhattuṃ vatvā pavāretabbaṃ.
380根本学处已完结。
Mūlasikkhā niṭṭhitā.
381礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa