比丘尼分别
1比丘尼分别
Bhikkhunivibhaṅgo
170“为比丘们的利益,在律的判定中”——虽然这也附带是为了比丘尼们的利益,但因其依止于比丘,故依重点示导而说。或者,由于在欲表达的含义中,所见性别相状可与其它性别共通,依据声论之学,不用阴性或中性来表述,因此用阳性词“比丘们”来说。
170.Vinayassa vinicchaye bhikkhūnaṃ pāṭavatthāyāti bhikkhunīnaṃ pāṭavassāpi tadadhīnattā padhānadassanavasena vuttaṃ. Atha vā dassanaliṅgantarasādhāraṇatte icchite pulliṅgena, napuṃsakaliṅgena vā niddeso saddasatthānuyogatoti ‘‘bhikkhūna’’nti pulliṅgena vuttaṃ.
171“欢喜”即欢喜、赞同。
171.Nandantī sādiyantī.
172“触犯三种罪”为连接句。“若明知而执取膝盖以上、踝骨以下,其接受者犯波罗夷”为连接句。
172. Tisso āpattiyo phuseti yojanā. Jāṇussa uddhaṃ, akkhakassa adho gahaṇaṃ sādiyantiyā tassā pārājikanti yojanā.
173或者,若接受对身体相连之物的执取,则为恶作。
173. Kāyapaṭibaddhe vā gahaṇaṃ sādiyantiyā dukkaṭaṃ.
174“除了”者:除了另一位比丘尼的波罗夷罪。
174.Vajjanti aññissā bhikkhuniyā pārājikāpattiṃ.
176“得彼”者:意谓不舍弃被举罪者自己所喜好的那个“得”。
176.Taṃladdhinti ukkhittassa yaṃ laddhiṃ attano rocesi, taṃ laddhiṃ na nissajjantīti yojanā.
178“来此”是词句的划分。“已说来”是词句的划分。
178. ‘‘Idha āgacchā’’ti padacchedo. ‘‘Vuttā āgacchatī’’ti padacchedo.
179「手臂所及范围内的进入」是指进入手臂所及的范围内。或有读本作「手所到达的进入」,意思相同。
179.Hatthapāsappavesaneti hatthapāsūpagamane. ‘‘Hatthagatappavesane’’ti vā pāṭho, soyeva attho.
10如是,于《后续隐义阐明》的《比丘尼分别》中
Iti uttare līnatthapakāsaniyā bhikkhunivibhaṅge
11巴拉基咖论释结束。
Pārājikakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
180「一人」是指各人自己的事务者。「告知」是将所应说之事告知在家人。
180.Ekassāti attano attano aṭṭakārassa vā. Ārocaneti vattabbassa vohārikānaṃ nivedane.
181「第二次告知」是向第二人作如此第二次告知。
181.Dutiyārocaneti dutiyassa, dutiyaṃ evaṃ ārocane.
182“以二”指以二语宣说羯磨。“羯磨语终了”谓羯磨语之结束。
182.Dvīhīti dvīhi kammavācāhi. Kammavācosāneti kammavācāosāne.
183“越过界限”:指从自己村落出发,进入其他村落时,第一脚越过该村界限,即第一脚跨过界限而进入村内范围之义。
183.Parikkhepe atikkanteti attano gāmato gantvā itaraṃ gāmaṃ pavisantiyā paṭhamena pādena tassa gāmassa parikkhepe atikkante, paṭhamapāde parikkhepaṃ atikkametvā antogāmasaṅkhepaṃ gateti attho.
184“以第二”指仍立于村界之外的第二只脚。“已越过”:当该村界被越过时,即此脚已进入村内。其余意义自明。
184.Dutiyenāti gāmaparikkhepato bahi ṭhitena dutiyapādena. Atikkanteti tasmiṃ gāmaparikkhepe atikkante, tasmiṃ pāde antogāmaṃ pavesiteti attho. Sesaṃ uttānatthameva.
17如是,于《后续隐义阐明》的《比丘尼分别》中
Iti uttare līnatthapakāsaniyā bhikkhunivibhaṅge
18桑喀地谢萨论释结束。
Saṅghādisesakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
193在此,若比丘尼蓄积多余之钵,唯犯一舍堕罪。此为联结之义。
193. Iha bhikkhunī pattasannicayaṃ karontī hoti, sā ekaṃ nissaggiyaṃ pācittiyaṃyeva phuseti yojanā.
194‘将非时衣作为时衣而令分配’,此为联结之义。‘加行’者,指分配时的加行。
194.Akālacīvaraṃ kālacīvaraṃ katvā bhājāpentiyāti yojanā. Payogeti bhājanapayoge.
195‘已断’一词,意指未断。
195.Chinneti acchinne.
196「从彼以后」者:指彼第一者之外的另一。
196.Tato paranti tato paṭhamato aññaṃ.
23如是,于《后续隐义阐明》的《比丘尼分别》中
Iti uttare līnatthapakāsaniyā bhikkhunivibhaṅge
24尼萨耆亚论释结束。
Nissaggiyakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
199若食蒜,则触犯二罪,此为连结之义。
199. Lasuṇaṃ khādati ce, dve āpattiyo phuṭāti yojanā.
200「加行」者,谓于收集与令收集之加行中。「收集」者,若自己收集,或令他人收集,皆犯波逸提罪。
200.Payogeti saṃhārāpanapayoge. Saṃhaṭeti attanā saṃhaṭe, parena saṃharāpite ca āpatti pācitti hoti.
201「制作」者,指在底部敲打制作之时。
201.Kateti talaghāte kate.
202「以树脂涂抹之杖」者,指以树脂制成的涂抹杖。「取时恶作」为句读。
202.Jatunā maṭṭhakanti jatunā kataṃ maṭṭhadaṇḍakaṃ. ‘‘Dukkaṭaṃ ādinne’’ti padacchedo.
204「正在进食比丘的手范围」为连接。若离开手范围(则犯)。
204. Bhuñjamānassa bhikkhussa hatthapāseti yojanā. Hitvā hatthapāsaṃ.
205「令知」者,乃至向母亲乞求。「于吞咽时,说明波逸提罪」,这是连接。
205.Viññāpetvāti antamaso mātarampi yācitvā. Ajjhohāre pācittiṃ dīpayeti yojanā.
206「从粪等」者,以「等」字即包含呕吐物、垃圾与尿等的执取。
206.Uccārādinti ādi-saddena vighāsasaṅkāramuttānaṃ gahaṇaṃ.
32蒜品释第一。
Lasuṇavaggavaṇṇanā paṭhamā.
209「在此」者,即此夜暗品。其中第一、第二、第三、第四之决断,与蒜品第六学处相同、相似。这是连接。
209.Idha imasmiṃ rattandhakāravagge. Paṭhame, dutiye, tatiye, catutthepi vinicchayo lasuṇavaggassa chaṭṭhena sikkhāpadena tulyo sadisoti yojanā.
210「座」者,谓床座,即其所处之处。「未问主人」者,谓未询问彼家中任何有识之人。
210.Āsaneti pallaṅke tassokāsabhūte. Sāmike anāpucchāti tasmiṃ kule yaṃ kiñci viññumanussaṃ anāpucchā.
211「不滴水」者,指墙外至屋檐内侧之间的区域。「第二次越过」者,指以第二只脚越过屋檐滴水之处。
211.Anovassanti bhittiyā bahi nibbakosabbhantaraṃ. Dutiyātikkameti dutiyena pādena nibbakosassa udakapātaṭṭhānātikkame.
212「坐下」者,即已坐下之时。
212.Nisīditeti nisinne.
213「加行」者,即于令人生怨之加行中。
213.Payogeti ujjhāpanapayoge.
214以地狱等诅咒自己或他人,立下誓言,即触犯二罪,此为连接。「已诅咒」者,谓已受诅咒。
214. Nirayādinā attānaṃ vā paraṃ vā abhisappentī sapathaṃ karontī dve phuseti yojanā. Abhisappiteti abhisapite.
215「殴打」者,即以手等击打。「作一」,此为句读。
215.Vadhitvāti hatthādīhi paharitvā. ‘‘Karoti eka’’nti padacchedo.
40夜暗品释第二。
Rattandhakāravaggavaṇṇanā dutiyā.
216“裸形”者,指未着下衣或未覆上衣。“加行”者,指涂粉、涂泥等加行。
216.Naggāti anivatthā vā apārutā vā. Payogeti cuṇṇamattikāabhisaṅkharaṇādipayoge.
217“超过量”者,指超过所说“长四善逝张手、宽二善逝张手”之量。“加行”者,指令人制作之加行。
217.Pamāṇātikkantanti ‘‘dīghasocatasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ dve vidatthiyo’’ti (pāci. 888) vuttapamāṇamatikkantaṃ. Payogeti kārāpanapayoge.
218“拆开”者,指将已缝合之衣,为重新缝制而拆开。
218.Visibbetvāti dussibbitaṃ puna sibbanatthāya visibbetvā.
219“五日”即五日,“五日期”即五日期。“僧伽梨行”是指僧伽梨的轮换:或依受用之义、或依晒曝之义,由合集之义而得名为“僧伽梨”者,即此五种衣——三衣、水浴衣、覆肩衣——的交替使用。“超过”是指比丘尼若超过。然而对她,仅犯一个波逸提,此为连接句。
219. Pañca ahāni pañcāhaṃ, pañcāhameva pañcāhikaṃ. Saṅghāṭīnaṃ cāro saṅghāṭicāro, paribhogavasena vā otāpanavasena vā saṅghaṭitaṭṭhena ‘‘saṅghāṭī’’ti laddhanāmānaṃ ‘‘ticīvaraṃ, udakasāṭikā, saṃkaccikā’’ti imesaṃ pañcannaṃ cīvarānaṃ parivattanaṃ. Atikkameti bhikkhunī atikkameyya. Assā pana ekāva pācitti paridīpitāti yojanā.
220“应转换”:应当转换。“他人之物”:未经询问而取用他人之物,应再归还五种衣中的任意一种。
220.Saṅkamanīyanti saṅkametabbaṃ. Aññissā santakaṃ anāpucchā gahitaṃ puna dātabbaṃ pañcannaṃ aññataraṃ.
221“僧团所得衣”:指比丘尼僧团所应获得的衣。“作障碍”:想方设法令那些欲施者不得施与。
221.Gaṇacīvaralābhassāti bhikkhunisaṅghena labhitabbacīvarassa. Antarāyaṃ karotīti yathā te dātukāmā na denti, evaṃ parakkamati.
222「如法」者,指由和合僧团集会而行之作法。「阻止」者,意为遮止。「被阻止」者,意为被遮止。
222.Dhammikanti samaggena saṅghena sannipatitvā kariyamānaṃ. Paṭibāhantīti paṭisedhentī. Paṭibāhite paṭisedhite.
223「在家人等」者,以「等」字收录所说之「游方者或女游方者」。「沙门衣」者,指已如法裁制、堪作下衣、上衣及桑喀帝之用者。「加行」者,即行布施之加行。
223.Agārikādinoti ādi-saddena ‘‘paribbājakassa vā paribbājikāya vā’’ti (pārā. 917) vutte saṅgaṇhāti. Samaṇacīvaranti kappakataṃ nivāsanapārupanupagaṃ. Payogeti dānapayoge.
224「于衣之弱期待」者,意谓对薄弱的衣资期待,即仅闻「若我等能够,便将施与」如此程度而生起之期待,此谓其义。「时」者,即衣时之时节。「超越」者,指比丘尼等正在分配时衣时,说「请稍候,圣尼们,僧团尚有衣资期待」而令彼衣之分配过度迁延。
224.Cīvare dubbalāsāyāti dubbalacīvarapaccāsāya ‘‘sace sakkoma, dassāmā’’ti ettakamattaṃ sutvā uppāditāya āsāyāti attho. Kālanti cīvarakālasamayaṃ. Samatikkameti bhikkhunīhi kālacīvare bhājiyamāne ‘‘āgametha, ayye, atthi saṅghassa cīvarapaccāsā’’ti vatvā taṃ cīvaravibhaṅgaṃ samatikkameyya.
225“如法出迦絺那衣”者:指由和合僧团所作之迦絺那衣的出离。“阻止者”:即遮止者。
225.Dhammikaṃ kathinuddhāranti samaggena saṅghena kariyamānaṃ kathinassa antarubbhāraṃ. Paṭibāhantiyāti nivārentiyā.
51沐浴品释义第三。
Nhānavaggavaṇṇanā tatiyā.
226“应卧”者:应躺下之义。其余为波逸提。
226.Tuvaṭṭeyyunti nipajjeyyuṃ. Itaraṃ pācittiyaṃ.
227“努力”者:在对比丘尼作令其不适之方便时。
227.Payogeti bhikkhuniyā aphāsukakaraṇapayoge kariyamāne.
228“病苦者”,指患病之人。“或不看护”者,指不让他人照料她,或自己不加以照料。
228.Dukkhitanti gilānaṃ. Nupaṭṭhāpentiyā vāpīti tassā upaṭṭhānaṃ parehi akārāpentiyā, sayaṃ vā akarontiyā.
229“给予住所后”者,指将自己带有门闩的私人住处施予之后。“拖出”者,指在被强行拖出时。
229.Upassayaṃ datvāti kavāṭabandhaṃ attano puggalikavihāraṃ datvā. Kaḍḍhiteti nikkaḍḍhite.
230“交往”者,指与居士或居士子交往而住的比丘尼,被僧团从这种交往而住的方式中令其转离。“白时触犯恶作”者,即在劝告羯磨的白时便犯下恶作。
230.Saṃsaṭṭhāti gahapatinā vā gahapatiputtena vā saṃsaṭṭhavihārī bhikkhunī saṅghena saṃsaṭṭhavihārato nivattiyamānā. Ñattiyā dukkaṭaṃ phuseti samanubhāsanakammañattiyā dukkaṭaṃ āpajjeyya.
231“境内”者,即在其所统治、居住之王的国土内。“已出发”者,谓正在游行的途中。“其余”者,指巴吉帝亚。
231.Antoraṭṭheti yassa vijite viharati, tassa raṭṭhe. Paṭipannāyāti cārikaṃ kappentiyā. Sesakanti pācittiyaṃ.
58吐瓦德品释义第四。
Tuvaṭṭavaggavaṇṇanā catutthā.
233“王宫等”者,以‘等’字包含画堂等建筑。
233.Rājāgārādikanti ādi-saddena cittāgārādīnaṃ gahaṇaṃ.
235“运用”者,从棉花的检择开始,乃至一切运用。“乌迦乌迦瓦那”者,即凡以手所握持的量,于此范围内缠绕。
235.Payogeti kappāsavicāraṇaṃ ādiṃ katvā sabbapayoge. Ujjavujjavaneti yattakaṃ hatthena añchitaṃ hoti, tasmiṃ takkamhi veṭhite.
237“运用”:指对在家者、游方者或女游方者,亲手施与副食等物时之施与运用。
237.Payogeti agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyādīnaṃ dānapayoge.
238“萨芒阿巴帝巴贝达多”,此为词句分解。
238. ‘‘Samaṃ āpattipabhedato’’ti padacchedo.
239“畜生明”指任何外道所传、不涉真实义利、损及他人的象术等技艺。“学习者”即正在学习者。“运用”指难以亲近等之运用。“句句”指以句等方式修学者,于每一句中以字句之方式。
239.Tiracchānagataṃvijjanti yaṃ kiñci bāhirakaṃ anatthasaṃhitaṃ parūpaghātakaraṃ hatthisikkhādisippaṃ . Paṭhantiyāti sikkhantiyā. Payogeti durupasaṅkamanādipayoge. Pade padeti padādivasena pariyāpuṇantiyā pade pade akkharapadānaṃ vasena.
240第九项中的“学习”一词,与第十项中的“教读”一词,仅有此词之别,作为两者的差异与区分。
240. Navame ‘‘pariyāpuṇātī’’ti padaṃ, dasame ‘‘vācetī’’ti padanti evaṃ padamattameva ubhinnaṃ visesakaṃ bhedakaṃ.
65画堂品释义第五。
Cittāgāravaggavaṇṇanā pañcamā.
241“有僧伽蓝”者,即比丘们虽在树下等处安住,但该处仍有比丘之区域。
241.Tamārāmanti yattha bhikkhū rukkhamūlepi vasanti, taṃ sabhikkhukaṃ padesaṃ.
243“辱骂”者,以十种辱骂事的任何一种,当面或背后辱骂。“毁谤”者,以显示恐怖的方式威吓。应断句为:“辱骂者,巴吉帝亚”。
243.Akkosatīti dasannaṃ akkosavatthūnaṃ aññatarena sammukhā vā parammukhā vā akkosati. Paribhāsatīti bhayadassanena tajjeti. ‘‘Pācitti akkosite’’ti padacchedo.
244“以粗暴性”:以嗔恨。“众”:比丘尼僧团。“诽谤”:以“这些愚痴人”等语辱骂。“方便”:诽谤的方便。“被诽谤”:被辱骂。余者为波逸提。
244.Caṇḍikabhāvenāti kodhena. Gaṇanti bhikkhunisaṅghaṃ. Paribhāsatīti ‘‘bālā etā’’tiādīhi vacanehi akkosati. Payogeti paribhāsanapayoge. Paribhaṭṭheti akkosite. Itaraṃ pācittiyaṃ.
245“被邀请”:依众食学处所说的方法而被邀请。“被劝止”:依劝请学处所说的方法而被遮止。“副食或主食”:粥、糕饼、干粮等;即属于时限食的根类副食等副食,或米饭等主食。若有比丘尼正在食用这些,则只触犯两种罪——这是关联之义。
245.Nimantitāti gaṇabhojane vuttanayena nimantitā. Pavāritāti pavāraṇasikkhāpade vuttanayena vāritā. Khādanaṃ bhojanampi vāti yāgupūvakhajjakaṃ, yāvakālikaṃ mūlakhādanīyādikhādanīyaṃ, odanādibhojanampi vā yā bhikkhunī bhuñjantī hoti, sā pana dveyeva āpattiyo phuseti yojanā.
247“悭吝”:行悭吝,指不能忍受自己的施主家与他人共享之义。“方便”:与此相应的身、语方便。“已悭吝”:以悭吝为因所起的方便已完成。
247.Maccharāyantīti maccharaṃ karontī, attano paccayadāyakakulassa aññehi sādhāraṇabhāvaṃ asahantīti attho . Payogeti tadanurūpe kāyavacīpayoge. Macchariteti maccharavasena katapayoge nipphanne.
248“无比丘住处”:若比丘尼住处半由旬内,没有能授教诫的比丘居住,或道路不安全,无法无障碍地前往,这样的住处即名“无比丘住处”。“于前行事中”:当进行“我将安居”的准备事务——如铺设坐卧具、安置饮水等前行事时,若正作此举,则犯恶作。此为结合。
248.Abhikkhuke panāvāseti yato bhikkhunupassayato addhayojanabbhantare ovādadāyakā bhikkhū na vasanti, maggo vā akhemo hoti, na sakkā anantarāyena gantuṃ, evarūpe āvāse. Pubbakiccesūti ‘‘vassaṃ vasissāmī’’ti senāsanapaññāpanapānīyaupaṭṭhāpanādipubbakicce pana kariyamāne dukkaṭaṃ bhaveti yojanā.
249“已住雨安居”:已经住过前三月或后三月。“于两部僧团”:于比丘尼僧团及比丘僧团中。“以三种方式”:以“由见”等所说的三种理由。
249.Vassaṃvutthāti purimaṃ vā pacchimaṃ vā temāsaṃ vutthā. Ubhatosaṅgheti bhikkhunisaṅghe, bhikkhusaṅghe ca. Tīhipi ṭhānehīti ‘‘diṭṭhena vā’’tiādinā vuttehi tīhi kāraṇehi.
250“为教诫故”:为教诫重法故。“为共住故”:为布萨时询问及自恣故。“不前往”:不前往比丘之处。
250.Ovādatthāyāti garudhammovādanatthāya. Saṃvāsatthāyāti uposathapucchanatthāya ceva pavāraṇatthāya ca. Na gacchatīti bhikkhuṃ na upagacchati.
251“亦不请求教诫”者,即不以布萨日等名义,请求比丘前来说法教诫,也不作询问。“布萨”者,是指在布萨日的前一天——即十三日或十四日——不询问布萨的相关事宜。
251.Ovādampi na yācantīti uposathādivasena ovādūpasaṅkamanaṃ bhikkhuṃ na yācantī na pucchantī. Uposathanti uposathadivasato purimadivase terasiyaṃ vā cātuddasiyaṃ vā uposathaṃ na pucchantī.
252“未求听僧团”者,是指未征求僧团或别众的许可。“令破开”一词仅是举例,还应包含“令剖开、令洗涤、令涂敷、令包扎、令解开”等诸种作业的差别。“枝节所生”者,指生于脐下、膝盖骨上方之处的疮或血肿。“勤作”者,指在令破开等作业中所付出的努力。
252.Apucchitvāva saṅghaṃ vāti saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā anapaloketvāva. ‘‘Bhedāpetī’’ti idaṃ nidassanamattaṃ ‘‘phālāpeyya vā dhovāpeyya vā ālimpāpeyya vā bandhāpeyya vā mocāpeyya vā’’ti imesampi kiriyāvikappānaṃ saṅgahetabbattā. Pasākhajanti nābhiyā heṭṭhā, jāṇumaṇḍalānaṃ upari padese jātaṃ gaṇḍaṃ vā rudhitaṃ vā. Payogeti bhedāpanādipayoge.
76园林品注释第六。
Ārāmavaggavaṇṇanā chaṭṭhā.
253“怀胎者”者,指已受孕的在学尼。“令出家”者,指作为戒师而令其受具足戒。“努力”者,指在寻求僧众等过程中的努力。“已令出家”者,指已令受具足戒,即至羯磨说词结束之时。
253.Gabbhininti āpannasattaṃ sikkhamānaṃ. Vuṭṭhāpentīti upajjhāyā hutvā upasampādentī. Payogeti gaṇapariyesanādipayoge. Vuṭṭhāpiteti upasampādite, kammavācāpariyosāneti attho.
255“同住者”:指共住弟子。“不摄受”:指不以授诵等方式加以摄受。
255.Sahajīvininti saddhivihāriniṃ. Nānuggaṇhantīti uddesadānādīhi na saṅgaṇhantī.
79孕妇品注释第七。
Gabbhinivaggavaṇṇanā sattamā.
258“足已令出家”:被比丘尼众如此说而阻止。“被呵责”:见到其他聪敏、有惭者被授予出家许可时,便说“我真是愚痴”等语而被呵责。“努力”:指在被呵责时的现行努力。“已被呵责”:指呵责努力已告完结。
258. ‘‘Alaṃ vuṭṭhāpitenā’’ti vuccamānā bhikkhunīhi nivāriyamānā. Khīyatīti aññāsaṃ byattānaṃ lajjīnaṃ vuṭṭhānasammutiṃ dīyamānaṃ disvā ‘‘ahameva nūna bālā’’tiādinā bhaṇamānā khīyati. Payogeti khīyamānapayoge. Khīyiteti khīyanapayoge niṭṭhite.
81童女品注释第八。
Kumāribhūtavaggavaṇṇanā aṭṭhamā.
260“伞与鞋”:指具有所述特征的伞和鞋。“使用”:指持用。
260.Chattupāhananti vuttalakkhaṇaṃ chattañca upāhanāyo ca. Payogeti dhāraṇapayoge.
261“以乘具”:指车乘等。“若乘行”:若已乘坐乘具而行。
261.Yānenāti vayhādinā. Yāyantīti sace yānena gatā hoti.
262“腰带”:指任何可系于腰部的物品。“系于腰时”:指系缚于腰间时。
262.Saṅghāṇinti yaṃ kiñci kaṭūpagaṃ. Dhārentiyāti kaṭiyaṃ paṭimuccantiyā.
263“以香与色”:以任何颜色与任何香气。“香”者,谓旃檀涂香等。“色”者,谓郁金、姜黄等。“使用”:于香等之使用时,从涂抹开始,乃至前方便。
263.Gandhavaṇṇenāti yena kenaci vaṇṇena ca yena kenaci gandhena ca. Gandho nāma candanālepādi. Vaṇṇo nāma kuṅkumahaliddādi. Payogeti gandhādipayoge racanato paṭṭhāya pubbapayoge.
266“未请问”者,指未先请问“尊者,我坐”便自行坐下。在比丘的近处坐下时,乃至坐在地上时,都归于此类。
266.Anāpucchāti ‘‘nisīdāmi, ayyā’’ti anāpucchitvā. Nisīdite bhikkhussa upacāre antamaso chamāya nisinne.
267“未作机会”者,指未如此创造机会:“我将在某处请问您”。
267.Anokāsakatanti ‘‘asukasmiṃ nāma ṭhāne pucchissāmī’’ti evaṃ akataokāsaṃ.
268“进入”者,其判别应与《园品》第一学处相同,而作此连接解说。
268.Pavisantiyāti vinicchayaṃ ārāmavaggassa paṭhameneva sikkhāpadena sadisaṃ katvā vadeyyāti yojanā.
89伞履品注释第九。
Chattupāhanavaggavaṇṇanā navamā.
90如是,在《后分隐义阐明》的比丘尼分别中,
Iti uttare līnatthapakāsaniyā bhikkhunivibhaṅge
91波逸提论注释终了。
Pācittiyakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
269-70在八条应悔过学处中,亦有二种犯,这是连接。「于彼」:因取受之故。「于一切」:于一切应悔过学处中。
269-70. Aṭṭhasu pāṭidesanīyasikkhāpadesupi dvidhā āpatti hotīti yojanā. Tatoti gahaṇahetu. Sabbesūti pāṭidesanīyasikkhāpadesu.
93应悔过论注释。
Pāṭidesanīyakathāvaṇṇanā.
271-2此最上、最胜、无上、无须任何更上言说之无过失的「更上」——名为「更上」的法,智者、具慧的比丘以义理了知后,得以轻易超越那难以逾越、难以渡过的所制大海与律藏大洋。因此,在《断除疑惑》这部断除律之疑惑的论中,在相似论中,在这部《更上论》中,具足热力、具足业生火界的活命比丘,恒常无间、执取喜乐,常行瑜伽、恒常精勤,才堪称适合与相应。这是连接。
271-2. Imaṃ paramaṃ uttamaṃ niruttaraṃ kenaci vā vattabbena uttarena rahitaṃ niddosaṃ uttaraṃ evaṃnāmakaṃ dhīro paññavā bhikkhu atthavasena viditvā duruttaraṃ kicchena uttaritabbaṃ paññattamahāsamuddaṃ vinayamahāsāgaraṃ sukheneva yasmā uttarati, tasmā kaṅkhacchede vinayavicikicchāya chindane satthe satthasadise asmiṃ satthe imasmiṃ uttarapakaraṇe usmāyutto kammajatejodhātuyā samannāgato jīvamāno bhikkhu niccaṃ nirantaraṃ satto abhirato niccaṃ yogaṃ satatābhiyogaṃ kātuṃ yutto anurūpoti yojanā.
76「比丘尼分别已竟」——此处,其生起亦应如已说之理了知。
Bhikkhunivibhaṅgo niṭṭhitoti etthāpi uppatti vuttanayeneva veditabbā.
96以上为《后分隐义阐明》中所说。
Iti uttare līnatthapakāsaniyā
97比丘尼分别的注释已结束。
Bhikkhunivibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.