比丘尼分别
比丘尼分别
Bhikkhunivibhaṅgo
170「为比丘们的利益,在律的判定中」者,虽然也是为比丘尼们的利益,但因为(比丘尼)依附于彼(比丘),故以显示主要性而说。或者,因为在所欲的(表达中),见相与其他(性别)共通,故依照声论的学习,用阳性或中性来指示,因此用阳性「比丘们」来说。
170.Vinayassa vinicchaye bhikkhūnaṃ pāṭavatthāyāti bhikkhunīnaṃ pāṭavassāpi tadadhīnattā padhānadassanavasena vuttaṃ. Atha vā dassanaliṅgantarasādhāraṇatte icchite pulliṅgena, napuṃsakaliṅgena vā niddeso saddasatthānuyogatoti ‘‘bhikkhūna’’nti pulliṅgena vuttaṃ.
171「欢喜」者,接受也。
171.Nandantī sādiyantī.
172「触犯三种罪」是连接。「膝盖以上、踝骨以下的接触,接受彼者为巴拉基咖」是连接。
172. Tisso āpattiyo phuseti yojanā. Jāṇussa uddhaṃ, akkhakassa adho gahaṇaṃ sādiyantiyā tassā pārājikanti yojanā.
173「或者在身体相连处的接触,接受者为恶作」。
173. Kāyapaṭibaddhe vā gahaṇaṃ sādiyantiyā dukkaṭaṃ.
174「除了」者,除了另一位比丘尼的巴拉基咖罪。
174.Vajjanti aññissā bhikkhuniyā pārājikāpattiṃ.
176「得彼」者,「不舍弃被举罪者所喜好的、属于自己的那个得(利益)」是连接。
176.Taṃladdhinti ukkhittassa yaṃ laddhiṃ attano rocesi, taṃ laddhiṃ na nissajjantīti yojanā.
178「来此」者,词句分解。「已说来」者,词句分解。
178. ‘‘Idha āgacchā’’ti padacchedo. ‘‘Vuttā āgacchatī’’ti padacchedo.
179「手臂所及范围内进入」者,于手臂所及范围之到达。或有读本作「手所到达之进入」,其义相同。
179.Hatthapāsappavesaneti hatthapāsūpagamane. ‘‘Hatthagatappavesane’’ti vā pāṭho, soyeva attho.
9如是,于《后续隐义阐明》的《比丘尼分别》中
Iti uttare līnatthapakāsaniyā bhikkhunivibhaṅge
10巴拉基咖论的解释结束。
Pārājikakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
180「一人」者,自己自己之义务者。「告知」者,于应说之事向僧团成员告知。
180.Ekassāti attano attano aṭṭakārassa vā. Ārocaneti vattabbassa vohārikānaṃ nivedane.
181「第二次告知」者,向第二人,如是第二次告知。
181.Dutiyārocaneti dutiyassa, dutiyaṃ evaṃ ārocane.
182「以二」者,以二甘马语。「甘马语终了」者,甘马语之终了。
182.Dvīhīti dvīhi kammavācāhi. Kammavācosāneti kammavācāosāne.
183「越过界限」者,从自己村落前往进入另一村落时,以第一足越过彼村落之界限,第一足越过界限而到达村内范围之义。
183.Parikkhepe atikkanteti attano gāmato gantvā itaraṃ gāmaṃ pavisantiyā paṭhamena pādena tassa gāmassa parikkhepe atikkante, paṭhamapāde parikkhepaṃ atikkametvā antogāmasaṅkhepaṃ gateti attho.
184「以第二者」,谓以立于村界之外的第二足。「越过」,谓在彼村界越过时,即以彼足进入村内之义。其余义理自明。
184.Dutiyenāti gāmaparikkhepato bahi ṭhitena dutiyapādena. Atikkanteti tasmiṃ gāmaparikkhepe atikkante, tasmiṃ pāde antogāmaṃ pavesiteti attho. Sesaṃ uttānatthameva.
16如是,于《后续隐义阐明》的《比丘尼分别》中
Iti uttare līnatthapakāsaniyā bhikkhunivibhaṅge
17桑喀地谢萨论的解释结束。
Saṅghādisesakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
193此中,比丘尼作钵之积蓄者,彼触犯一尼萨耆亚巴吉帝亚,此为结合之义。
193. Iha bhikkhunī pattasannicayaṃ karontī hoti, sā ekaṃ nissaggiyaṃ pācittiyaṃyeva phuseti yojanā.
194「将非时衣作为时衣而令分配」,此为结合之义。「用途」,谓分配之用途。
194.Akālacīvaraṃ kālacīvaraṃ katvā bhājāpentiyāti yojanā. Payogeti bhājanapayoge.
195「已断」,谓于未断者。
195.Chinneti acchinne.
196「从彼以后」,谓从彼第一者之外的另一。
196.Tato paranti tato paṭhamato aññaṃ.
22如是,于《后续隐义阐明》的《比丘尼分别》中
Iti uttare līnatthapakāsaniyā bhikkhunivibhaṅge
23尼萨耆亚巴吉帝亚之释义已毕。
Nissaggiyakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
199若食蒜,则触犯二罪,此为结合之义。
199. Lasuṇaṃ khādati ce, dve āpattiyo phuṭāti yojanā.
200「使用」者,于使用、令收藏之用途中。「收藏」者,自己收藏,或令他人收藏,皆得巴吉帝亚罪。
200.Payogeti saṃhārāpanapayoge. Saṃhaṭeti attanā saṃhaṭe, parena saṃharāpite ca āpatti pācitti hoti.
201「制作」者,于击打底部而制作时。
201.Kateti talaghāte kate.
202「以树脂涂抹之杖」者,以树脂制作之涂抹杖。「取时恶作」,此为句读。
202.Jatunā maṭṭhakanti jatunā kataṃ maṭṭhadaṇḍakaṃ. ‘‘Dukkaṭaṃ ādinne’’ti padacchedo.
204「正在食用之比丘之手范围」,此为连接。离开手范围。
204. Bhuñjamānassa bhikkhussa hatthapāseti yojanā. Hitvā hatthapāsaṃ.
205「令知」者,乃至请求母亲。「于吞咽时显示巴吉帝亚」,此为连接。
205.Viññāpetvāti antamaso mātarampi yācitvā. Ajjhohāre pācittiṃ dīpayeti yojanā.
206「从粪等」者,以「等」字摄取呕吐物、垃圾、尿。
206.Uccārādinti ādi-saddena vighāsasaṅkāramuttānaṃ gahaṇaṃ.
31蒜品释义第一。
Lasuṇavaggavaṇṇanā paṭhamā.
209209. 「在此」者,在此夜暗品中。第一、第二、第三、第四之决断,与蒜品第六学处相同、相似,应如是连结。
209.Idha imasmiṃ rattandhakāravagge. Paṭhame, dutiye, tatiye, catutthepi vinicchayo lasuṇavaggassa chaṭṭhena sikkhāpadena tulyo sadisoti yojanā.
210210. 「座」者,在床座上,在其处所。「未问主人」者,未问彼家中任何有识之人。
210.Āsaneti pallaṅke tassokāsabhūte. Sāmike anāpucchāti tasmiṃ kule yaṃ kiñci viññumanussaṃ anāpucchā.
211211. 「不滴水」者,墙外,屋檐内外之间。「第二次越过」者,以第二足越过屋檐之水滴落处。
211.Anovassanti bhittiyā bahi nibbakosabbhantaraṃ. Dutiyātikkameti dutiyena pādena nibbakosassa udakapātaṭṭhānātikkame.
212212.『坐具』者,坐下之时也。
212.Nisīditeti nisinne.
213213. 「努力」者,在令人抱怨之努力中。
213.Payogeti ujjhāpanapayoge.
214214. 以地狱等诅咒自己或他人,发誓言,触犯二罪,应如是连结。「已被诅咒」者,在已被诅咒时。
214. Nirayādinā attānaṃ vā paraṃ vā abhisappentī sapathaṃ karontī dve phuseti yojanā. Abhisappiteti abhisapite.
215「殴打」者,以手等击打。「作一」者,词句分解。
215.Vadhitvāti hatthādīhi paharitvā. ‘‘Karoti eka’’nti padacchedo.
39夜暗品释义第二。
Rattandhakāravaggavaṇṇanā dutiyā.
216「裸形」者,未着衣或未覆盖。「使用」者,在涂粉、涂泥等使用中。
216.Naggāti anivatthā vā apārutā vā. Payogeti cuṇṇamattikāabhisaṅkharaṇādipayoge.
217「超过量」者,超过「长度四善逝张手,宽度二张手」所说之量。「使用」者,在令作之使用中。
217.Pamāṇātikkantanti ‘‘dīghasocatasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ dve vidatthiyo’’ti (pāci. 888) vuttapamāṇamatikkantaṃ. Payogeti kārāpanapayoge.
218「拆开」者,将已缝之衣为再缝之故而拆开。
218.Visibbetvāti dussibbitaṃ puna sibbanatthāya visibbetvā.
219五日为五日,五日即五日期。诸桑喀帝之行为桑喀帝行,或依受用之义,或依晒曝之义,依合集之义而得名为「桑喀帝」者,此五种衣——三衣、水浴衣、拭身衣——之轮换。「超过」者,比丘尼若超过。然而,对她只有一个巴吉帝亚被阐明,此为连结。
219. Pañca ahāni pañcāhaṃ, pañcāhameva pañcāhikaṃ. Saṅghāṭīnaṃ cāro saṅghāṭicāro, paribhogavasena vā otāpanavasena vā saṅghaṭitaṭṭhena ‘‘saṅghāṭī’’ti laddhanāmānaṃ ‘‘ticīvaraṃ, udakasāṭikā, saṃkaccikā’’ti imesaṃ pañcannaṃ cīvarānaṃ parivattanaṃ. Atikkameti bhikkhunī atikkameyya. Assā pana ekāva pācitti paridīpitāti yojanā.
220「应行」者,应当行走。「他人之物」者,未问而取他人现有之物,应再归还,为五者之任一。
220.Saṅkamanīyanti saṅkametabbaṃ. Aññissā santakaṃ anāpucchā gahitaṃ puna dātabbaṃ pañcannaṃ aññataraṃ.
221「群体衣得之障碍」者,比丘尼僧团所应获得之衣。「作障碍」者,如是努力使彼等欲施者不施。
221.Gaṇacīvaralābhassāti bhikkhunisaṅghena labhitabbacīvarassa. Antarāyaṃ karotīti yathā te dātukāmā na denti, evaṃ parakkamati.
222「如法」者,由和合僧团集会而作之事。「阻止」者,遮止之义。「被阻止」者,被遮止之义。
222.Dhammikanti samaggena saṅghena sannipatitvā kariyamānaṃ. Paṭibāhantīti paṭisedhentī. Paṭibāhite paṭisedhite.
223「在家人等」者,以「等」字摄取所说之「游方者或女游方者」。「沙门衣」者,已作成适当之下衣、上衣及桑喀帝。「施用」者,施与之用途。
223.Agārikādinoti ādi-saddena ‘‘paribbājakassa vā paribbājikāya vā’’ti (pārā. 917) vutte saṅgaṇhāti. Samaṇacīvaranti kappakataṃ nivāsanapārupanupagaṃ. Payogeti dānapayoge.
224「对衣之弱期待」者,对弱劣之衣的期待,即仅听闻「若我等能够,将施与」如此程度而生起之期待,此为其义。「时」者,衣时之时节。「超越」者,当比丘尼等分配时衣时,说「请来,尊尼,僧团有衣之期待」而超越彼衣之分配。
224.Cīvare dubbalāsāyāti dubbalacīvarapaccāsāya ‘‘sace sakkoma, dassāmā’’ti ettakamattaṃ sutvā uppāditāya āsāyāti attho. Kālanti cīvarakālasamayaṃ. Samatikkameti bhikkhunīhi kālacīvare bhājiyamāne ‘‘āgametha, ayye, atthi saṅghassa cīvarapaccāsā’’ti vatvā taṃ cīvaravibhaṅgaṃ samatikkameyya.
225「如法咖提那衣之收藏」者,由和合僧团所作之咖提那衣之收起。「阻止者」者,遮止者之义。
225.Dhammikaṃ kathinuddhāranti samaggena saṅghena kariyamānaṃ kathinassa antarubbhāraṃ. Paṭibāhantiyāti nivārentiyā.
50沐浴品释义第三。
Nhānavaggavaṇṇanā tatiyā.
226「应卧」者,应躺卧之义。其余为巴吉帝亚。
226.Tuvaṭṭeyyunti nipajjeyyuṃ. Itaraṃ pācittiyaṃ.
227227.「努力」者,在对比丘尼作不适意之努力时。
227.Payogeti bhikkhuniyā aphāsukakaraṇapayoge kariyamāne.
228228.「病苦者」,即病人。「不看护」者,不令他人看护她,或自己不作看护。
228.Dukkhitanti gilānaṃ. Nupaṭṭhāpentiyā vāpīti tassā upaṭṭhānaṃ parehi akārāpentiyā, sayaṃ vā akarontiyā.
229229.「给予住所后」者,给予有门闩之自己的私人住处后。「拖出」者,在被拖出时。
229.Upassayaṃ datvāti kavāṭabandhaṃ attano puggalikavihāraṃ datvā. Kaḍḍhiteti nikkaḍḍhite.
230230.「交往」者,与居士或居士子交往而住之比丘尼,被僧团从交往而住中令转离。「白时触犯恶作」者,在劝告甘马白时触犯恶作。
230.Saṃsaṭṭhāti gahapatinā vā gahapatiputtena vā saṃsaṭṭhavihārī bhikkhunī saṅghena saṃsaṭṭhavihārato nivattiyamānā. Ñattiyā dukkaṭaṃ phuseti samanubhāsanakammañattiyā dukkaṭaṃ āpajjeyya.
231231.「境内」者,在其统治区域内住之王的国土中。「已出发」者,在行脚时。「余」者,巴吉帝亚。
231.Antoraṭṭheti yassa vijite viharati, tassa raṭṭhe. Paṭipannāyāti cārikaṃ kappentiyā. Sesakanti pācittiyaṃ.
57吐瓦德品释义第四。
Tuvaṭṭavaggavaṇṇanā catutthā.
233233.「王宫等」者,以『等』字摄取画堂等。
233.Rājāgārādikanti ādi-saddena cittāgārādīnaṃ gahaṇaṃ.
235「运用」者,从棉花的检择开始,乃至一切运用。「伍迦伍迦瓦那」者,凡以手所握持之量,在该尺度内缠绕。
235.Payogeti kappāsavicāraṇaṃ ādiṃ katvā sabbapayoge. Ujjavujjavaneti yattakaṃ hatthena añchitaṃ hoti, tasmiṃ takkamhi veṭhite.
237「运用」者,对居家者、或游方者、或女游方者,以自手施与副食等之施与运用。
237.Payogeti agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyādīnaṃ dānapayoge.
238「萨芒阿巴帝巴贝达多」,此为词句分解。
238. ‘‘Samaṃ āpattipabhedato’’ti padacchedo.
239「畜生明」者,凡任何外道的、与义理无关的、损害他人的象训等技艺。「巴塔帝亚」者,学习者。「运用」者,难以亲近等之运用。「巴德巴德」者,以句等方式学习者,在每一句中,依字句之方式。
239.Tiracchānagataṃvijjanti yaṃ kiñci bāhirakaṃ anatthasaṃhitaṃ parūpaghātakaraṃ hatthisikkhādisippaṃ . Paṭhantiyāti sikkhantiyā. Payogeti durupasaṅkamanādipayoge. Pade padeti padādivasena pariyāpuṇantiyā pade pade akkharapadānaṃ vasena.
240第九条中「巴利亚普那帝」此词,第十条中「瓦切帝」此词,如是仅此词为两者之差别、区分。
240. Navame ‘‘pariyāpuṇātī’’ti padaṃ, dasame ‘‘vācetī’’ti padanti evaṃ padamattameva ubhinnaṃ visesakaṃ bhedakaṃ.
64画堂品释义第五。
Cittāgāravaggavaṇṇanā pañcamā.
241「德玛拉芒」者,凡比丘们即使住在树下之处,该有比丘之地区。
241.Tamārāmanti yattha bhikkhū rukkhamūlepi vasanti, taṃ sabhikkhukaṃ padesaṃ.
243「辱骂」者,以十种辱骂事之任一,当面或背后辱骂。「诽谤」者,以示恐怖而威胁。「辱骂者巴吉帝亚」,此为句读。
243.Akkosatīti dasannaṃ akkosavatthūnaṃ aññatarena sammukhā vā parammukhā vā akkosati. Paribhāsatīti bhayadassanena tajjeti. ‘‘Pācitti akkosite’’ti padacchedo.
244「以粗暴性」者,以嗔恨。「众」者,比丘尼僧团。「诽谤」者,以『这些愚痴者』等语辱骂。「行」者,诽谤之行。「被诽谤」者,被辱骂。其余为巴吉帝亚。
244.Caṇḍikabhāvenāti kodhena. Gaṇanti bhikkhunisaṅghaṃ. Paribhāsatīti ‘‘bālā etā’’tiādīhi vacanehi akkosati. Payogeti paribhāsanapayoge. Paribhaṭṭheti akkosite. Itaraṃ pācittiyaṃ.
245「被邀请」者,以众食中所说之方式被邀请。「被劝请」者,以劝请学处中所说之方式被劝止。「副食或主食」者,粥、糕饼、干粮,时限食如根类副食等副食,或米饭等主食,凡比丘尼正在食用者,然而仅触犯两种罪,此为结合。
245.Nimantitāti gaṇabhojane vuttanayena nimantitā. Pavāritāti pavāraṇasikkhāpade vuttanayena vāritā. Khādanaṃ bhojanampi vāti yāgupūvakhajjakaṃ, yāvakālikaṃ mūlakhādanīyādikhādanīyaṃ, odanādibhojanampi vā yā bhikkhunī bhuñjantī hoti, sā pana dveyeva āpattiyo phuseti yojanā.
247「悭吝」者,作悭吝,不能忍受自己的供养者家族与他人共享之义。「行」者,与此相应的身语行。「已悭吝」者,以悭吝为缘所作之行已完成。
247.Maccharāyantīti maccharaṃ karontī, attano paccayadāyakakulassa aññehi sādhāraṇabhāvaṃ asahantīti attho . Payogeti tadanurūpe kāyavacīpayoge. Macchariteti maccharavasena katapayoge nipphanne.
248「无比丘住处」者,从比丘尼住处半由旬之内,无授教者比丘居住,或道路不安全,不能无障碍地前往,如此之住处。「前行事中」者,然而在『我将住瓦萨』之住所分配、水之供奉等前行事正在进行时,成为恶作,此为结合。
248.Abhikkhuke panāvāseti yato bhikkhunupassayato addhayojanabbhantare ovādadāyakā bhikkhū na vasanti, maggo vā akhemo hoti, na sakkā anantarāyena gantuṃ, evarūpe āvāse. Pubbakiccesūti ‘‘vassaṃ vasissāmī’’ti senāsanapaññāpanapānīyaupaṭṭhāpanādipubbakicce pana kariyamāne dukkaṭaṃ bhaveti yojanā.
249「已住瓦萨」者,已住前三月或后三月。「两部僧团」者,在比丘尼僧团与比丘僧团中。「以三处」者,以『以见或』等所说之三种理由。
249.Vassaṃvutthāti purimaṃ vā pacchimaṃ vā temāsaṃ vutthā. Ubhatosaṅgheti bhikkhunisaṅghe, bhikkhusaṅghe ca. Tīhipi ṭhānehīti ‘‘diṭṭhena vā’’tiādinā vuttehi tīhi kāraṇehi.
250「为教诫故」者,为重法教诫故。「为共住故」者,为伍波萨他询问故,及为巴瓦喇那故。「不前往」者,不前往比丘处。
250.Ovādatthāyāti garudhammovādanatthāya. Saṃvāsatthāyāti uposathapucchanatthāya ceva pavāraṇatthāya ca. Na gacchatīti bhikkhuṃ na upagacchati.
251「亦不请求教诫」者,不以伍波萨他等方式请求比丘前来教诫,不询问。「伍波萨他」者,于伍波萨他日前一日,即十三日或十四日,不询问伍波萨他。
251.Ovādampi na yācantīti uposathādivasena ovādūpasaṅkamanaṃ bhikkhuṃ na yācantī na pucchantī. Uposathanti uposathadivasato purimadivase terasiyaṃ vā cātuddasiyaṃ vā uposathaṃ na pucchantī.
252「未求听僧团」者,未求听僧团或众,即未作求听。「令破开」者,此仅为示例,因应摄取「令剖开、令洗涤、令涂敷、令包扎、令解开」等诸作业之变化。「膝上」者,于脐下、膝盖骨上方之处所生起之疮或血。「努力」者,于令破开等之努力。
252.Apucchitvāva saṅghaṃ vāti saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā anapaloketvāva. ‘‘Bhedāpetī’’ti idaṃ nidassanamattaṃ ‘‘phālāpeyya vā dhovāpeyya vā ālimpāpeyya vā bandhāpeyya vā mocāpeyya vā’’ti imesampi kiriyāvikappānaṃ saṅgahetabbattā. Pasākhajanti nābhiyā heṭṭhā, jāṇumaṇḍalānaṃ upari padese jātaṃ gaṇḍaṃ vā rudhitaṃ vā. Payogeti bhedāpanādipayoge.
75园林品注释第六。
Ārāmavaggavaṇṇanā chaṭṭhā.
253「怀胎者」者,已受胎之在学尼。「令出家」者,作为老师而令达上。「努力」者,于寻求众等之努力。「已令出家」者,于已令达上,意为甘马语完结。
253.Gabbhininti āpannasattaṃ sikkhamānaṃ. Vuṭṭhāpentīti upajjhāyā hutvā upasampādentī. Payogeti gaṇapariyesanādipayoge. Vuṭṭhāpiteti upasampādite, kammavācāpariyosāneti attho.
255「同住者」者,共住弟子。「不摄受」者,不以授诵等摄受。
255.Sahajīvininti saddhivihāriniṃ. Nānuggaṇhantīti uddesadānādīhi na saṅgaṇhantī.
78孕妇品注释第七。
Gabbhinivaggavaṇṇanā sattamā.
258「足已令出家」者,被比丘尼众如是说而阻止。「被呵责」者,见其他有智者、有能者、有惭者被给予出家许可时,说「我确实愚痴」等而被呵责。「努力」者,于被呵责之努力。「已被呵责」者,于呵责努力完结时。
258. ‘‘Alaṃ vuṭṭhāpitenā’’ti vuccamānā bhikkhunīhi nivāriyamānā. Khīyatīti aññāsaṃ byattānaṃ lajjīnaṃ vuṭṭhānasammutiṃ dīyamānaṃ disvā ‘‘ahameva nūna bālā’’tiādinā bhaṇamānā khīyati. Payogeti khīyamānapayoge. Khīyiteti khīyanapayoge niṭṭhite.
80童女品注释第八。
Kumāribhūtavaggavaṇṇanā aṭṭhamā.
260「伞与鞋」者,具前述特相之伞与鞋二者。「使用」者,于持用之使用。
260.Chattupāhananti vuttalakkhaṇaṃ chattañca upāhanāyo ca. Payogeti dhāraṇapayoge.
261「以乘具」者,以车乘等。「若乘行」者,若以乘具而行。
261.Yānenāti vayhādinā. Yāyantīti sace yānena gatā hoti.
262「腰带」者,任何系于腰间之物。「系于腰时」者,于腰间系缚时。
262.Saṅghāṇinti yaṃ kiñci kaṭūpagaṃ. Dhārentiyāti kaṭiyaṃ paṭimuccantiyā.
263「以香与色」者,以任何色与任何香。香者,谓旃檀涂香等。色者,谓郁金姜黄等。「使用」者,于香等之使用,从涂抹开始,于先前之使用。
263.Gandhavaṇṇenāti yena kenaci vaṇṇena ca yena kenaci gandhena ca. Gandho nāma candanālepādi. Vaṇṇo nāma kuṅkumahaliddādi. Payogeti gandhādipayoge racanato paṭṭhāya pubbapayoge.
266「未请问」者,未请问「尊者,我坐」。于比丘之近处坐时,乃至于地上坐。
266.Anāpucchāti ‘‘nisīdāmi, ayyā’’ti anāpucchitvā. Nisīdite bhikkhussa upacāre antamaso chamāya nisinne.
267「未作机会」者,未作机会如「我将于某处询问」。
267.Anokāsakatanti ‘‘asukasmiṃ nāma ṭhāne pucchissāmī’’ti evaṃ akataokāsaṃ.
268「诸比丘尼进入」者,应与《园品》第一学处的决断相似而说,此为连接。
268.Pavisantiyāti vinicchayaṃ ārāmavaggassa paṭhameneva sikkhāpadena sadisaṃ katvā vadeyyāti yojanā.
88伞履品注释第九。
Chattupāhanavaggavaṇṇanā navamā.
89如是,在《显明隐义》后分的比丘尼分别中,
Iti uttare līnatthapakāsaniyā bhikkhunivibhaṅge
90巴吉帝亚论述的注释终了。
Pācittiyakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.
269-70在八应巴底德萨尼学处中,亦有二种犯,此为连接。「于彼」者,取受之因。「于一切」者,于诸应巴底德萨尼学处中。
269-70. Aṭṭhasu pāṭidesanīyasikkhāpadesupi dvidhā āpatti hotīti yojanā. Tatoti gahaṇahetu. Sabbesūti pāṭidesanīyasikkhāpadesu.
92应巴底德萨尼论的注释。
Pāṭidesanīyakathāvaṇṇanā.
271-2此最上、最胜、无上、无有任何应说之更上者所超越、无过失之更上、如是名之法,智者、具慧之比丘,依义理而知已,难以超越、难以渡越之所制大海、律之大洋,因其能轻易超越,故于《疑惑断》、于断除律之疑惑之论、于论之相似、于此论、于此《更上论》中,具热力、具业生火界之活命比丘,常、无间、执着、喜乐,常作瑜伽、恒常精勤,适合、相应,此为连接。
271-2. Imaṃ paramaṃ uttamaṃ niruttaraṃ kenaci vā vattabbena uttarena rahitaṃ niddosaṃ uttaraṃ evaṃnāmakaṃ dhīro paññavā bhikkhu atthavasena viditvā duruttaraṃ kicchena uttaritabbaṃ paññattamahāsamuddaṃ vinayamahāsāgaraṃ sukheneva yasmā uttarati, tasmā kaṅkhacchede vinayavicikicchāya chindane satthe satthasadise asmiṃ satthe imasmiṃ uttarapakaraṇe usmāyutto kammajatejodhātuyā samannāgato jīvamāno bhikkhu niccaṃ nirantaraṃ satto abhirato niccaṃ yogaṃ satatābhiyogaṃ kātuṃ yutto anurūpoti yojanā.
76「比丘尼分别已竟」,于此处亦应以已说之方式了知生起。
Bhikkhunivibhaṅgo niṭṭhitoti etthāpi uppatti vuttanayeneva veditabbā.
95以上为《后分隐义阐明》中所说。
Iti uttare līnatthapakāsaniyā
96比丘尼分别的注释已结束。
Bhikkhunivibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā.