止争论篇集论解释
止争论篇集论注释
Samathakkhandhakakathāvaṇṇanā
27602760. 现在为了显示止争论的判别，首先显示对于哪些争论事存在时应当以哪些止争论法处理，故说「争论事所依」等。「争论事所依」者，即争论事。「罪事所依」者，此处也是同样的方法。「所依」者，即争论事的同义词。因为被止争论法所压伏、所平息，故为所依；争论即是所依，故为争论所依，即是争论事所依。如是应见「所依」「争论事」等词与「争论」等词的持业复合。因为被止争论法所压伏、所平息，故为争论事，在圣典中已显示为争论等四种。此义由将要说的「对于这四者，止争论被认为是平息」而得知。
2760. Idāni samathavinicchayaṃ dassetuṃ yesu adhikaraṇesu santesu samathehi bhavitabbaṃ, tāni tāva dassento āha ‘‘vivādādhāratā’’tiādi. Vivādādhāratāti vivādādhikaraṇaṃ. Āpattādhāratāti etthāpi eseva nayo. Ādhāratāti adhikaraṇapariyāyo. Ādhārīyati abhibhuyyati vūpasammati samathehīti ādhāro, vivādo ca so ādhāro cāti vivādādhāro, so eva vivādādhāratā. Evamādhārādhikaraṇa-saddānaṃ vivādādisaddehi saha kammadhārayasamāso daṭṭhabbo. Adhikarīyati abhibhuyyati vūpasammati samathehīti adhikaraṇanti vivādādicatubbidhameva pāḷiyaṃ dassitaṃ. Ayamattho ‘‘etesaṃ tu catunnampi, samattā samathā matā’’ti vakkhamānena viññāyati.
27612761. 这四种争论事以及大仙所说的十八种分裂事由，即「诸比丘，此处诸比丘争论『是法』或『非法』」等。其中，在这四种争论事中，称为争论事的争论，依止这十八种分裂事由而转起，此为连接。
2761.Etāni cattāri adhikaraṇāni ca ‘‘idha pana, bhikkhave, bhikkhū vivadanti ‘dhammo’ti vā ‘adhammo’ti vā’’ti (cūḷava. 215) aṭṭhārasa bhedakārakavatthūni ca mahesinā vuttāni. Tattha tesu catūsu adhikaraṇesu vivādo adhikaraṇasaṅkhāto etāni aṭṭhārasa bhedakaravatthūni nissito nissāya pavattoti yojanā.
27622762. 「四种失坏」者，即所说的四种失坏：「诸比丘，此处诸比丘以戒失坏、或行失坏、或见失坏、或活命失坏而责难比丘」。随顺见等而以戒失坏等说，即是举罪、责难。「具有」者，即依止，意思是责难依止四种失坏而转起。因为在最初已说了简别，故此处重复说的目的不明显，「生起」一词也看不出有什么特别的意义。因此「罪事所依在此，七罪生起」的读法不合理，「罪事所依名为，七罪被认为」的读法更合理，意思是：罪事所依即罪事，被认为是七罪，即意指七罪本身。
2762.Vipattiyo catassovāti ‘‘idha pana, bhikkhave, bhikkhū bhikkhuṃ anuvadanti sīlavipattiyā vā ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā ājīvavipattiyā vā’’ti (cūḷava. 215) vuttā catasso vipattiyo. Diṭṭhādīnaṃ anugantvā sīlavipattiādīhi vadanaṃ codanā anuvādo. Upāgatoti nissito, anuvādo catasso vipattiyo nissāya pavattoti attho. ‘‘Tatthā’’ti paṭhamameva niddhāraṇassa vuttattā idha punavacane payojanaṃ na dissati, ‘‘sambhavā’’ti vacanassāpi na koci atthaviseso dissati. Tasmā ‘‘āpattādhāratā tattha, sattaāpattisambhavā’’ti pāṭho na yujjati, ‘‘āpattādhāratā nāma, satta āpattiyo matā’’ti pāṭho yuttataro, āpattādhāratā nāma āpattādhikaraṇaṃ nāma satta āpattiyo matā satta āpattiyova adhippetāti attho.
27632763. 「依止僧团事务」者，依于求听甘马等四种僧团甘马，可有事诤的名称，意思是：事诤即四种僧团甘马。「对于这四者」者，对于这四种诤事。「平息」者，因为是平息的原因。「止诤被认为」者，意指现前调伏等七种止诤法。诤事被这些所平息、所止息，故称为「止诤」，以「平息的止诤被认为」这样来阐明止诤一词的意义。
2763.Saṅghakiccāni nissāyāti apalokanakammādīni cattāri saṅghakammāni upādāya kiccādhikaraṇābhidhānaṃ siyā, kiccādhikaraṇaṃ nāma cattāri saṅghakammānīti attho. Etesaṃ tu catunnampīti etesaṃ pana catunnampi adhikaraṇānaṃ. Samattāti vūpasamahetuttā. Samathā matāti sammukhāvinayādayo satta adhikaraṇasamathāti adhippetā. Adhikaraṇāni samenti, sammanti vā etehīti ‘‘samathā’’ti vuccantīti ‘‘samattā samathā matā’’ti iminā samatha-saddassa anvatthaṃ dīpeti.
2764-52764-5. 为了依其自相显示它们，故说「现前」等。「调伏」一词应与现前等词各别连接为「现前调伏、忆念调伏、不痴调伏」。「自认调伏」者，即所说的自认行为。第七种调伏者，意指止争论法。「覆草」者，连接为：这七种止争论法由佛陀、日种亲族所说。
2764-5. Te sarūpato dassetumāha ‘‘sammukhā’’tiādi. ‘‘Vinayo’’ti idaṃ sammukhādipadehi paccekaṃ yojetabbaṃ ‘‘sammukhāvinayo sativinayo amūḷhavinayo’’ti. ‘‘Paṭiññāvinayo’’ti ca paṭiññātakaraṇaṃ vuttaṃ. Sattamo vinayoti samatho adhippeto. Tiṇavatthārakoti ime satta samathā buddhenādiccabandhunā vuttāti yojanā.
27662766. 在四种争论事中，哪一种争论事以多少种止争论法平息，摄集并显示它们，故说「争论」等。
2766. Catūsu adhikaraṇesu yaṃ adhikaraṇaṃ yattakehi samathehi sammati, te saṅgahetvā dassento āha ‘‘vivādo’’tiādi.
2767-9「争论事」等，为阐明略说之义，故说「以第六」等。此中，于此四种争论事与诸止争论法，何者以何者止息耶？若问：争论事即争论争论事，以第六多数决止争论法、以第一现前调伏止争论法，此二种止争论法而止息。凡于何行为中，说法者较多，此即多数决。「僧团现前、法现前、律现前、人现前」如是所说之僧团等四者现前，或由众人所衡量之争论争论事，除僧团现前外，以其余三者亦止息，如是所说。
2767-9. ‘‘Vivādo’’tiādinā uddiṭṭhamatthaṃ niddisanto āha ‘‘chaṭṭhenā’’tiādi. Ettha etesu catūsu adhikaraṇesu, samathesu ca kiṃ kena sammatīti ce? Vivādo vivādādhikaraṇaṃ chaṭṭhena yebhuyyasikāya, paṭhamena samathena sammukhāvinayena cāti dvīhi samathehi sammati. Yassā kiriyāya dhammavādino bahutarā, esā yebhuyyasikā. ‘‘Saṅghasammukhatā, dhammasammukhatā, vinayasammukhatā, puggalasammukhatā’’ti (cūḷava. 229, 234, 236, 237, 242) vuttānaṃ saṅghādīnaṃ catunnaṃ sannidhānena vā gaṇapuggalehi samiyamānaṃ vivādādhikaraṇaṃ saṅghasammukhataṃ vinā itarehi tīhi vā sammatīti vuttaṃ hoti.
8此中，作业僧团依僧团和合而现前，此为僧团现前；应止息之事物之真实性，此为法现前；如彼应止息者，如是止息之，此为律现前；凡争论者与所争论者，此二者原告与被告之现前，此为人现前。
Ettha ca kārakasaṅghassa saṅghasāmaggivasena sammukhībhāvo saṅghasammukhatā, sametabbassa vatthuno bhūtatā dhammasammukhatā, yathā taṃ sametabbaṃ, tathevassa samanaṃ vinayasammukhatā, yo ca vivadati, yena ca vivadati, tesaṃ ubhinnaṃ atthapaccatthikānaṃ sammukhībhāvo puggalasammukhatā.
9「诽谤以四者」，略说已，为阐明之，故说「现前」等。「依次第」者，依顺序也。「以现前调伏等三者」者，以现前调伏、忆念调伏、不痴调伏此三者。「如是」者，如以三者，如是以第五惩彼过止争论法，诽谤亦止息，何况以四者，此为义。
‘‘Anuvādo catūhipī’’ti uddiṭṭhaṃ niddisanto āha ‘‘sammukhā’’tiādi. Anupubbenāti anupaṭipāṭiyā. Sammukhāvinayādīhi tīhipīti sammukhāvinayasativinayaamūḷhavinayehi tīhipi. Tathevāti yathā tīhi, tathā pañcamena tassapāpiyasikāsamathenāpi anuvādo sammati, pageva catūhīti attho.
10凡因恶劣性而更恶劣之人，因应对彼作，故称为「惩彼过」甘马。如具寿答巴马喇子，已得念力圆满之漏尽者，对彼所作无根之戒失毁诽谤，以现前调伏、以白四甘马语所给予之忆念调伏而止息。对疯狂比丘所作之犯罪诽谤，以现前调伏及如是给予之不痴调伏而止息。于僧团中被诽谤犯罪时，不理会而作认罪等之恶比丘，对彼众多犯罪诽谤，以现前调伏及如是所作之惩彼过甘马而寂止，如是所说。
Yo pāpussannatāya pāpiyo puggalo, tassa kattabbato ‘‘tassapāpiyasikā’’ti kammaṃ vuccati. Āyasmato dabbassa mallaputtassa viya sativepullappattassa khīṇāsavassa katā amūlikā sīlavipatticodanā sammukhāvinayena, ñatticatutthāya kammavācāya dinnena sativinayena ca sammati. Ummattakassa bhikkhuno katā āpatticodanā sammukhāvinayena ca tatheva dinnena amūḷhavinayena ca sammati. Saṅghamajjhe āpattiyā codiyamānassa avajānitvā paṭijānanādiṃ karontassa pāpabhikkhuno bahulāpatticodanā sammukhāvinayena ceva tatheva pakatena tassapāpiyasikākammena ca vūpasammatīti vuttaṃ hoti.
11「然犯罪仅以三者」，为作略说之阐明，故说「以现前」等。以现前者，以现前调伏；以自认者，以自认作；或以覆草，以此三种止诤法，彼犯罪即犯罪诤事趣向寂止，此为连结。此中，自认作者，名为受取犯罪者，当被问「汝见否」时，显示犯罪者答「是，我见」之承认。然覆草者，彼自当说。
‘‘Āpatti pana tīhevā’’ti uddesassa niddesamāha ‘‘sammukhenā’’tiādi. Sammukhena sammukhāvinayena, paṭiññāya paṭiññātakaraṇena, tiṇavatthārakena vā imehi tīhi eva samathehi sā āpatti āpattādhikaraṇaṃ upasamaṃ yātīti yojanā. Ettha paṭiññātakaraṇaṃ nāma āpattiṃ paṭiggaṇhantena ‘‘passasī’’ti vutte āpattiṃ desentena ‘‘āma passāmī’’ti sampaṭicchanaṃ. Tiṇavatthārakaṃ pana sayameva vakkhati.
12「仅以三种止争论法」者，此中重罪以现前调伏、以自认作，此二者；犯轻罪后，于僧团、于众、或于人，以告白，以现前调伏及自认作；如国桑比人所作之争论，作大争论时，所犯之种种犯罪，若有者，于彼等中，除去将说之形相之土喇咤亚等，其余一切犯罪，以现前调伏、以覆草而止息，此为义。
Tīheva samathehīti ettha garukāpatti sammukhāvinayena, paṭiññātakaraṇena cāti dvīhi, lahukāpattiṃ āpajjitvā saṅghe vā gaṇe vā puggale vā desanāya sammukhāvinayena ceva paṭiññātakaraṇena ca, kosambakānaṃ viggahasadisaṃ mahāviggahaṃ karontehi āpannā anekavidhā āpattiyo sace honti, tāsu vakkhamānasarūpaṃ thullavajjādiṃ ṭhapetvā avasesā sabbā āpattiyo sammukhāvinayena, tiṇavatthārakena ca sammantīti attho.
13「事」者，事争论。以一种现前调伏即得平息，此为连接。
Kiccaṃ kiccādhikaraṇaṃ ekena sammukhāvinayeneva sammatīti yojanā.
2770「多数甘马」者，此处「多数」为处格，表示依据之义。「令取筹」者，应令作裁决的僧团，依将说之方法，令取筹，以知说法者之多或少。「智者」者，显示具足五支之人，如所说「不随欲而行……乃至……知已取未取」。以「秘密」等语，显示取筹之方式。「耳语」者，此处复合词之分析为：「在耳边低语，依此而令取筹之方法」。此中，秘密取筹者，谓将说法者之筹与说非法者之筹，分别置于衣角，分别走近诸人，分别示筹，秘密站立而令取，言「从此取汝所喜者」。公开者，谓知说法者众多，在一切人知晓之情况下，走近诸人而令取。耳语者，谓如是在耳根处秘密站立而令取。
2770.Yebhuyyasikakammeti ettha nimittatthe bhummaṃ. Salākaṃ gāhayeti vinicchayakārake saṅghe dhammavādīnaṃ bahuttaṃ vā appatarattaṃ vā jānituṃ vakkhamānena nayena salākaṃ gāhāpeyya. Budhoti ‘‘na chandāgatiṃ gacchati…pe… gahitāgahitañca jānātī’’ti vuttaṃ pañcahi aṅgehi samannāgataṃ puggalaṃ dasseti. ‘‘Gūḷhenā’’tiādinā salākaggāhappakāro dassito. Kaṇṇajappenāti ettha kaṇṇe jappo yasmiṃ salākaggāhapayogeti viggaho. Ettha gūḷhasalākaggāho nāma dhammavādisalākā ca adhammavādisalākā ca visuṃ visuṃ cīvarakaṇṇe pakkhipitvā puggalānaṃ santikaṃ visuṃ visuṃ upasaṅkamitvā salākā visuṃ visuṃ dassetvā ‘‘ito tava ruccanakaṃ gaṇhāhī’’ti raho ṭhatvā gāhāpanaṃ. Vivaṭakaṃ nāma dhammavādīnaṃ bahubhāvaṃ ñatvā sabbesu jānantesu puggalānaṃ santikaṃ gāhāpanaṃ. Kaṇṇajappanaṃ nāma evameva kaṇṇamūle raho ṭhatvā gāhāpanaṃ.
2771「无惭者喧嚣」者，此处应补「在僧团中」。「有惭者与愚者」者，此处亦应说「喧嚣」。
2771.Alajjussadeti ettha ‘‘saṅghe’’ti seso. Lajjisu bālesūti etthāpi ‘‘ussadesū’’ti vattabbaṃ.
2772「以自己的甘马」者，谓以自己应作之事。
2772.Sakena kammunāyevāti attano yaṃ kiccaṃ, tenevāti.
2773-5「犯」等语，显示作为知「无惭者、有惭耻心者、愚者」之因的业。「恶思者」，谓依贪等三种意恶行而恶思惟。「恶语者」，谓依妄语等四种语恶行，依违犯语门所制学处而有恶语之习性。「作恶作者」，谓依杀生等三种身恶行，依违犯身门所制学处而有作卑劣业之习性。「以此相」者，结说如所说之无惭者、有惭耻心者、愚者之相。
2773-5.‘‘Āpajjatī’’tiādi ‘‘alajjī, lajjī, bālo’’ti jānanassa hetubhūtakammadassanaṃ. Duccintitoti abhijjhāditividhamanoduccaritavasena duṭṭhu cintento. Dubbhāsīti musāvādādicatubbidhavacīduccaritavasena vacīdvāre paññattānaṃ sikkhāpadānaṃ vītikkamavasena duṭṭhu bhāsanasīlo. Dukkaṭakārikoti pāṇātipātāditividhakāyaduccaritavasena kāyadvāre paññattasikkhāpadānaṃ vītikkamavasena kucchitakammassa karaṇasīlo. Iti lakkhaṇenevāti yathāvuttaṃ alajjīlajjībālalakkhaṇaṃ nigameti.
2776以「多数」等偈颂所指示之义，为结说而说「三种」等语。「以三种取筹」者，谓以三种取筹之任一种。「若说法者众多」，此为连接。「应作」者，此处应补「争论事之止息」。
2776. ‘‘Yebhuyyasikā’’tiādigāthāhi niddiṭṭhameva atthaṃ nigametumāha ‘‘tidhā’’tiādi. Tidhāsalākagāhenāti tividhassa salākagāhassa aññatarena. Bahukā dhammavādino yadi siyunti yojanā. Kātabbanti ettha ‘‘vivādādhikaraṇavūpasamana’’nti seso.
2777【第2777条】无惭者，即具有随诃者，从业而言，即从身业、语业而言，不净者，即应被正自觉者所厌弃之义。如是之恶人，与彼惩彼过甘马相应，此为关联。「具有随诃」者，此中「随诃」名为诃责，与随诃俱行故为「具有随诃」，义为：适合由恶应被诃责之人所应作之诃责。
2777. Yo puggalo alajjī ca hoti sānuvādo ca kammato kāyakammato, vacīkammato ca asuci ca sambuddhajigucchanīyoti attho. So evaṃvidho pāpapuggalo tassa pāpiyasikakammassa yogo hotīti sambandho. Sānuvādoti ettha anuvādo nāma codanā, saha anuvādena vattatīti sānuvādo, pāpagarahitapuggalehi kātabbacodanāya anurūpoti attho.
2778-9【第2778-9条】「争论论」者，于争论的前分。「争论」者，于身语二门所行之手触等争论中。「于争论论中不少」者，于多种争论论生起时。「作多种沙门不相应行」者，于沙门之不相应、种种身语违犯中所作。「无量」者，无边。「粗恶语」者，于卑劣、不可意语中所作，应连接，义为已说。「寻求」者，被寻求时，「罪争论」为余。「凶暴」者，粗暴。「粗犷」者，触恼。「应作」者，应令止息。
2778-9.Bhaṇḍaneti kalahassa pubbabhāge. Kalaheti kāyavacīdvārappavatte hatthaparāmasādike kalahe ca. Vivādamhi anappaketi bahuvidhe vivāde jāte. Bahuassāmaṇe ciṇṇeti samaṇānaṃ ananucchavike nānappakāre kāyikavācasikavītikkame ca kate. Anaggeti anante. Bhassaketi kucchite amanāpavacane ciṇṇeti yojanā, bhāsiteti attho. Gavesantanti gavesiyamānaṃ, āpattādhikaraṇanti seso. Vāḷanti caṇḍaṃ. Kakkhaḷanti āsajjaṃ. Kātabbanti vūpasametabbaṃ.
2780-2【第2780-2条】如何止息，如是于草布者为清净，此为关联。
2780-2. Yathā ca vūpasammati, tathā tiṇavatthārake suddho hotīti sambandho.
22【第2782条】「重罪」者，巴拉基咖及桑喀地谢萨二者。「与在家人相关」者，以在家人之种姓等，于律文所来之十种诃骂事，及于注疏所来之其他诃骂事，因轻蔑、讥讽之缘，及因对法语者之不实诬陷之缘，所犯之罪。唯此罪名为「与在家人相关」，于篇集中立「有与在家人相关者，有非与在家人相关者」之二法后，因「与在家人相关者，即苏达摩长老之罪，及对法语者之不实诬陷之罪。其余为非与在家人相关」之语故。
Thullavajjanti pārājikañceva saṅghādisesañca. Gihīhi paṭisaṃyutanti gihīnaṃ jātiādīhi pāḷiyā āgatehi dasahi akkosavatthūhi, aṭṭhakathāgatehi ca tadaññehi akkosavatthūhi khuṃsanavambhanapaccayā ca dhammikapaṭissavassa asaccāpanapaccayā ca āpannāpattiṃ. Esā eva hi āpatti gihipaṭisaṃyuttā nāma parivāre ‘‘atthi gihipaṭisaṃyuttā, atthi nagihipaṭisaṃyuttā’’ti dukaṃ nikkhipitvā ‘‘gihipaṭisaṃyuttāti sudhammattherassa āpatti, yā ca dhammikassa paṭissavassa asaccāpane āpatti. Avasesā nagihipaṭisaṃyuttā’’ti (pari. aṭṭha. 321) vacanato.
23「苏达摩长老之罪」者，由此应取：因吉德居士之种姓，因轻蔑、讥讽之缘所犯，于轻蔑语学处分别中所摄之恶作罪。此仅为标举，故应知：由其他诃骂事轻蔑、讥讽在家人之其他比丘们，彼罪亦为与在家人相关。如是所犯之罪，令悔罪者不舍见之近行，舍闻之近行，令作一肩袒上衣，令蹲踞而坐，令合掌，应令悔彼罪。
Sudhammattherassa āpattīti ca tena cittassa gahapatino jātiṃ paṭicca khuṃsanavambhanapaccayā āpannā omasavādasikkhāpadavibhāgagatā dukkaṭāpatti gahetabbā. Idañca upalakkhaṇamattaṃ, tasmā itarehipi akkosavatthūhi gihiṃ khuṃsentānaṃ vambhentānaṃ itaresaṃ bhikkhūnaṃ sā āpatti gihipaṭisaṃyuttāvāti veditabbaṃ. Tathā āpannaṃ āpattiṃ desāpentena dassanūpacāraṃ avijahāpetvā savanūpacāraṃ jahāpetvā ekaṃse uttarāsaṅgaṃ kārāpetvā ukkuṭikaṃ nisīdāpetvā añjaliṃ paggaṇhāpetvā sā āpatti desāpetabbā.
24【第2784条】「见争论论者」者，从事见争论论之见争论论者。彼者，于注疏中「然而诸『此不为我所许』而互相作见争论论者」所示之诸人中，取其中任一者。
Diṭṭhāvikammikanti diṭṭhāvikamme niyutto diṭṭhāvikammiko, taṃ, aṭṭhakathāyaṃ ‘‘ye pana ‘na metaṃ khamatī’ti aññamaññaṃ diṭṭhāvikammaṃ karontī’’ti (cūḷava. aṭṭha. 214) ye puggalā dassitā, tesamaññatarasseva gahaṇaṃ.
25「彼」者，与争论论制造者诸比丘共作大争论执后，犯众多罪之比丘。「于彼处」者，于彼草覆地止争论之比丘众中。「不存在」者，因已给与欲而未到彼比丘众，故不存在。应连接「除彼之外」。
Yoti bhaṇḍanakārakehi bhikkhūhi saddhiṃ mahantaṃ viggahaṃ katvā sambahulā āpattiyo āpanno yo bhikkhu. Tatthāti tasmiṃ tiṇavatthārakasamathakārake bhikkhusamūhe. Na hotīti chandaṃ datvā taṃ bhikkhuparisaṃ anāgatattā na saṃvijjati. Tañca ṭhapetvāti yojanā.
26应连接：草覆地作成时，从达上坛场以来所犯之其余罪，成为无罪而清净，僧团。
Tiṇavatthārake kate sati yāva upasampadamāḷato pabhuti āpannāya sesāya āpattiyā nirāpatti hutvā suddho hoti saṅghoti yojanā.
27止争论篇集论注释。
Samathakkhandhakakathāvaṇṇanā.