迦絺那分别
1咖提那衣的分別
Kathinabhedaṃ
2咖提那衣義等之解釋
Kathinaatthatādivaṇṇanā
404“依未至义”：当取水等事务生起时，洗涤等前行作业随后才生起，故该事务唯依未至义而成为无间缘。至于其缘性，作为所造果的它，是依于应被成就之事而从缘生起的，并非离开彼而存在，因此是以那种方式说，并非就自性而在一切处都如此。因此说“因为事务……”等。其中，“事务的七种前行作业皆为缘”是连结。说明原因，故说“因为……”等。“为了前行作业”，即为了成就前行作业。“于前生缘的范围内”，即在前生缘的领域。“此”，指事务。在洗涤等诸法当中，事务不能获得任何属于自己的前生缘法，因为在自身生起之前，前行作业尚不存在——这是其义。“获得”，即获得作为后生缘的前行作业，也就是成为后生缘——这是其义。
404. Kathine anāgatavasenāti udakāharaṇādipayoge uppanne pacchā dhovanādipubbakaraṇassa uppattito tappayogassa anāgatavaseneva anantarapaccayo. Paccayattañcassa kāriyabhūtassa yasmā nipphādetabbataṃ nissāya paccayā pavattā, na vinā tena, tasmā tena pariyāyena vuttaṃ, na sabhāvato sabbattha. Tenāha ‘‘payogassa hī’’tiādi. Tattha payogassa sattavidhampi pubbakaraṇaṃ paccayo hotīti sambandho. Kāraṇamāha ‘‘yasmā’’tiādi. Pubbakaraṇassatthāyāti pubbakaraṇassa nipphādanatthāya. Purejātapaccayeti purejātapaccayassa visaye. Esāti payogo. Dhovanādidhammesu ekampi attano purejātapaccayabhūtaṃ dhammaṃ na labhati, attano uppattito purejātassa pubbakaraṇassa abhāvāti attho. Labhatīti pacchājātapaccayaṃ pubbakaraṇaṃ labhati, pacchājātapaccayo hotīti attho.
2巴利原文中，「十五法以俱生缘为缘」——此处，由于未执取前行作业、应用或其他任何缘所生法，故应理解为：十五法自身以相互俱生缘为缘。这便是其义，因为并无其他法与它们同时生起。以下一切处皆同此理。因此说「然而俱生缘……」等。「母本与障碍」——此处，以「及」字应知已摄取了五种功德。同样，「母本与障碍」——此处亦然。它们也与母本等同时生起，其义紧接于前。正因如此，说「十五法以俱生缘为缘」。「期望」——即对衣的期望。「所依」——即作为期望之相、尚未生起的衣。「我们将布施、将制作」——施主如此承诺之衣为所依，随即生起的衣之期望，以无间缘等方式被说及。「期望与无期望」——即于可获得之衣上生起的期望，以及于不可获得之衣上生起的无期望，也就是期望与无期望。以每一刹那生起的差别为据，故以复数说「诸期望」，即期望与无期望——这便是其义。因此说「期望与无期望」。
Pāḷiyaṃ pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayoti ettha pubbakaraṇassāti vā payogassāti vā aññassa kassaci paccayuppannassa aparāmaṭṭhattā pannarasa dhammā sayaṃ aññamaññasahajātapaccayena paccayoti evamattho gahetabbo, tehi saha uppajjanakassa aññassa abhāvā. Evaṃ upari sabbattha. Tenāha ‘‘sahajātapaccayaṃ panā’’tiādi. Mātikā ca palibodhā cāti ettha ca-saddena pañcānisaṃsāni gahitānīti daṭṭhabbaṃ. Evaṃ mātikānañca palibodhānañcāti etthāpi. Tehipi attho anantarameva mātikādīhi saha jāyanti. Teneva ‘‘pannarasa dhammā sahajātapaccayena paccayo’’ti vuttā. Āsāti cīvarāsā. Vatthūti āsāya nimittabhūtaṃ anuppannacīvaraṃ. ‘‘Dassāma karissāmā’’ti hi dāyakehi paṭiññātacīvaraṃ nissāya anantaraṃ uppajjamānā cīvarāsā anantarapaccayādibhāvena vuttā. Āsānañca anāsānañcāti labbhamānakacīvare uppajjanakacīvarāsānañceva alabbhamāne cīvare uppajjanakaanāsānañca, āsānaṃ, tabbigamānañcāti attho. Khaṇe khaṇe uppattibhedaṃ sandhāya ‘‘āsāna’’nti bahuvacanaṃ kataṃ, āsāya , anāsāya cāti attho. Tenāha ‘‘āsā ca anāsā cā’’ti.
5咖提那衣義等之解釋已畢。
Kathinaatthatādivaṇṇanā niṭṭhitā.
6前行因緣等分別之解釋
Pubbakaraṇanidānādivibhāgavaṇṇanā
406-7406-7.「六种衣」——这是就麻布等六种中的某一种而说。为总摄一切而用复数说「诸衣」。然而在巴利原文中，「所依、期望与无期望」等——在这里，于已敷展迦絺那衣时，以功德力而生起的期望之衣，称为「所依」。应知迦絺那衣是以因缘等语被说及的。
406-7.Cha cīvarānīti khomādīsu chasu aññataraṃ sandhāya vuttaṃ. Sabbasaṅgāhikavasena pana ‘‘cīvarānī’’ti bahuvacanaṃ kataṃ. Pāḷiyaṃ panettha vatthu, āsā ca anāsā cātiādīsu atthate kathine ānisaṃsavasena uppajjanakapaccāsācīvaraṃ ‘‘vatthū’’ti vuttaṃ. Kathinacīvaraṃ hetupaccaya-saddehi vuttanti veditabbaṃ.
408408.「以三法舍」等——此是为了显示：为敷展迦絺那衣而从三衣之外取出雨浴衣等，以及受持后再敷展，皆不合宜。「以语言区别」——以此显示：仅以身业而无语言，迦絺那衣的敷展不得成立。
408.Paccuddhāro tīhi dhammehītiādi kathinatthāratthāya ticīvarato aññaṃ vassikasāṭikādiṃ paccuddharituṃ, adhiṭṭhahitvā attharituñca na vaṭṭatīti dassanatthaṃ vuttaṃ. ‘‘Vacībhedenā’’ti etena kevalaṃ kāyena kathinatthāro na ruhatīti dasseti.
9前行因緣等分別之解釋已畢。
Pubbakaraṇanidānādivibhāgavaṇṇanā niṭṭhitā.
10咖提那衣等應知分別之解釋
Kathinādijānitabbavibhāgavaṇṇanā
412「于如是色等诸法中」——即「前雨安居比丘、僧团不少于五人、迦絺那衣月、如法平等所得之衣」等语所涉及的色与非色诸法之中。「存在时」——即当这些存在之时。「混和状态」——即相互交杂的集合施设而已。因此说「就胜义而言，并无单一之法存在」。
412.Yesurūpādidhammesūti ‘‘purimavassaṃvutthā bhikkhū, pañcahi anūno saṅgho, cīvaramāso, dhammena samena samuppannaṃ cīvara’’nti evamādīsu yesu rūpārūpadhammesu. Satīti santesu. Missībhāvoti saṃsaggatā samūhapaññattimattaṃ. Tenāha ‘‘na paramatthato eko dhammo atthī’’ti.
416「同时生起」——即与迦絺那衣舍同时，具有可生起的状态，这是其义。自迦絺那衣敷展以来，一切迦絺那衣舍皆依各自之因缘而生起，故一切皆名为「同时生起」。其中，内舍与共舍此二者，使该寺院如同未敷展迦絺那衣的寺院，自身与整个迦絺那衣敷展同时灭尽，达到舍的状态。其余诸者，则通过截断各自别别的迦絺那衣敷展的两种障碍而令其灭尽，自身达到舍的状态，而非整个迦絺那衣敷展。所谓迦絺那衣舍的灭尽，即依各自之因缘而达到舍的状态；如此，所谓生起，即迦絺那衣舍本身。因此说「一切皆与敷展同时生起」等。其中，「前二者」——即巴利原文中首先说及的「同时生起、同时灭尽」的内舍与共舍二者。「于他们之中」——即于离去等诸者之中。「达到舍的状态者」——即达到名为「舍」的灭尽者，这是其义。「敷展仍存续」——即除了携带已作之衣而离去者等以外，对其余诸人而言，由于障碍仍然存在，故迦絺那衣敷展仍然存续。
416.Ekato uppajjantīti kathinuddhārena saha uppajjamānārahā hontīti attho. Kathinatthārato hi pabhuti sabbe kathinuddhārā taṃ taṃ kāraṇantaramāgamma uppajjanti, tasmā sabbe ekuppādā nāma jātā. Tesu antarubbhārasahubbhārā dve eva taṃ vihāraṃ anatthatakathinavihārasadisaṃ karontā sayaṃ sakalena kathinatthārena saha nirujjhanti uddhārabhāvaṃ pāpuṇanti . Avasesā pana taṃ taṃ pāṭipuggalikameva kathinatthāraṃ dvinnaṃ palibodhānaṃ upacchindanavasena nirodhentā sayaṃ uddhārabhāvaṃ pāpuṇanti, na sakalaṃ kathinatthāraṃ. Kathinuddhārānañca nirodho nāma taṃ taṃ kāraṇamāgamma uddhārabhāvappatti, evañca uppatti nāma kathinuddhāro eva. Tenāha ‘‘sabbepi atthārena saddhiṃ ekato uppajjantī’’tiādi. Tattha purimā dveti ‘‘ekuppādā ekanirodhā’’ti pāḷiyaṃ paṭhamaṃ vuttā antarubbhārasahubbhārā dve. Tesūti pakkamanantikādīsu. Uddhārabhāvaṃ pattesūti uddhārabhāvappattisaṅkhātanirodhaṃ pattesūti attho. Atthāro tiṭṭhatīti katacīvaraṃ ādāya pakkantādipuggalaṃ ṭhapetvā tadavasesānaṃ palibodhasabbhāvato kathinatthāro tiṭṭhati.
13咖提那衣等應知分別之解釋已完成。
Kathinādijānitabbavibhāgavaṇṇanā niṭṭhitā.
14制定品之解釋方法已完成。
Paññattivaggavaṇṇanānayo niṭṭhito.
7摄品
Saṅgahavaggo