← 文献总目录

比丘尼巴帝摩卡巴利

vin04t.nrf1 · 静态文献页 · 691 段 · 打开交互阅读器

比丘尼巴帝摩卡巴利
Bhikkhunīpātimokkhapāḷi
1前行准备四项
Pubbakaraṇaṃ-4
2正知为明灯,静坐如水宝。
Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;
3此等于斋戒日,称为「前行事」。
Uposathassa etāni, ‘‘pubbakaraṇa’’nti vuccati.
4前行事务五项
Pubbakiccaṃ-5
5欢喜清净,早起号令,晓数比丘尼众,为戒告诫,
Chanda, pārisuddhi, utukkhānaṃ, bhikkhunigaṇanā ca ovādo;
6此等于斋戒日,称为「先行事」。
Uposathassa etāni, ‘‘pubbakicca’’nti vuccati.
7适宜诵戒的四支
Pattakallaaṅgā-4
8斋戒日及行期,比丘尼具戒可行;
Uposatho, yāvatikā ca bhikkhunī kammappattā;
9未经会议,未得同意。
Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;
10应受责备的人,在其中(僧团)不被视为“应受责备”。
Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti, ‘‘pattakalla’’nti vuccati.
1经过了前行与前事,已完成的法,以及宣说戒律的整齐一致的比丘尼僧团同意后,我们恳请请示开示律藏。
Pubbakaraṇapubbakiccāni samāpetvā desitāpattikassa samaggassa bhikkhunisaṅghassa anumatiyā pātimokkhaṃ uddisituṃ ārādhanaṃ karoma.
12因缘诵
Nidānuddeso
2愿尊者们听闻!今日戒律日是第十五日,若僧团中有人应受责备,僧团即应举行戒律日,宣说律藏。
Suṇātu me ayye saṅgho, ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyya.
3什么是僧团的前事?尊者们会说:净洁之事,我将宣说律藏;我们都安静地仔细聆听。如果有人犯戒,应当惩治。若其不净,则应视为扰乱,造成不安。如若分别解释那些前后相继的事,正如对如法保持的僧团的宣说那样。对那遵行前事的比丘尼,若安静时没有生起不净,则是正确的谎言。所谓正确的谎言,是世尊所说的障碍法。因此,对安静的比丘尼,应当保持清净界观,生起不净则应惩处,惩处后则容易消除。
Kiṃ saṅghassa pubbakiccaṃ? Pārisuddhiṃ ayyāyo ārocetha, pātimokkhaṃ uddisissāmi, taṃ sabbāva santā sādhukaṃ suṇoma manasi karoma. Yassā siyā āpatti, sā āvikareyya, asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṃ, tuṇhībhāvena kho panāyyāyo, ‘‘parisuddhā’’ti vedissāmi. Yathā kho pana paccekapuṭṭhassā veyyākaraṇaṃ hoti, evamevaṃ evarūpāya parisāya yāvatatiyaṃ anusāvitaṃ hoti. Yā pana bhikkhunī yāvatatiyaṃ anusāviyamāne saramānā santiṃ āpattiṃ nāvikareyya, sampajānamusāvādassā hoti. Sampajānamusāvādo kho panāyyāyo, antarāyiko dhammo vutto bhagavatā, tasmā saramānāya bhikkhuniyā āpannāya visuddhāpekkhāya santī āpatti āvikātabbā, āvikatā hissā phāsu hoti.
4这是因缘,尊者们,我说明于此。尊者们,我问是否清净?是否二次清净?是否三次清净?为了纯洁,尊者们故保持安静,坚持此法。
Uddiṭṭhaṃ kho, ayyāyo, nidānaṃ. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
16因缘分结束。
Nidānaṃ niṭṭhitaṃ.
17巴拉基咖诵出
Pārājikuddeso
18于此,这八项巴拉基咖法列入诵出。
Tatrime aṭṭha pārājikā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
19交媾法学处
Methunadhammasikkhāpadaṃ
11。若比丘尼因意欲而接触男女,甚至是动物,亦犯巴拉基戒,称为不清净。
1. Yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatenapi, pārājikā hoti asaṃvāsā.
21不与取学处
Adinnādānasikkhāpadaṃ
2若有比丘尼在乡村或林中,盗取未被允许应得之物,若有人如同王侯捕贼般,拘禁或处死或放逐她,此等盗窃者乃愚痴无知之辈。比丘尼若如是盗取他物,亦同样犯巴拉基诃戒,必然出离僧团。
2. Yā pana bhikkhunī gāmā vā araññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā pabbājeyyuṃ vā corāsi bālāsi mūḷhāsi thenāsīti, tathārūpaṃ bhikkhunī adinnaṃ ādiyamānā ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā.
23杀害人命学处
Manussaviggahasikkhāpadaṃ
3若有比丘尼积蓄物资,借给世人以谋生,寻求养护者于某时限,或为死期筹措财物,或为往生作安排,对人而言曾言:“唉,丈夫啊,何必以罪恶而苦的生活,为我谋生倒不如放弃生命”心念反复生起,作多种形式为死做准备者,此比丘尼亦犯巴拉基诃戒,必出离僧团。
3. Yā pana bhikkhunī sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyya, satthahārakaṃ vāssa pariyeseyya, maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya ‘‘ambho purisa, kiṃ tuyhiminā pāpakena dujjīvitena, mataṃ te jīvitā seyyo’’ti, iti cittamanā cittasaṅkappā anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā.
25上人法学处
Uttarimanussadhammasikkhāpadaṃ
4若有比丘尼不懂不知天人法界上善的真实,不持正见,且以愚痴无明而行,执着自我说:“我知道,我见了”,然后又于后来时刻,对邻人或对自己说:“未出生时,尊者,我既不知也不见,空虚无益,妄言悲叹”,此种无明轻慢,轻蔑他人者,除非以傲慢态度,亦属犯巴拉基诃戒,必出离僧团。
4. Yā pana bhikkhunī anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ attupanāyikaṃ alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya ‘‘iti jānāmi, iti passāmī’’ti, tato aparena samayena samanuggāhīyamānā vā asamanuggāhīyamānā vā āpannā visuddhāpekkhā evaṃ vadeyya ‘‘ajānamevaṃ, ayye, avacaṃ jānāmi, apassaṃ passāmi, tucchaṃ musā vilapi’’nti, aññatra adhimānā, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā.
27膝上身分触犯学处
Ubbhajāṇumaṇḍalikāsikkhāpadaṃ
5若比丘尼为堕落者,即为堕落男子之妇,支持其聚集群体,成为其窝藏者、庇护者、藏匿者或包庇者、迫害者,亦犯巴拉基诃戒,必出离僧团,并称为堕落同党。
5. Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa, adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ āmasanaṃ vā parāmasanaṃ vā gahaṇaṃ vā chupanaṃ vā paṭipīḷanaṃ vā sādiyeyya, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā ubbhajāṇumaṇḍalikā.
29覆藏罪过学处
Vajjappaṭicchādikāsikkhāpadaṃ
6若有比丘尼,已知巴拉基诃戒之事,却不责备犯戒的比丘尼,不告知僧众,且当该比丘尼死亡、出家、离去或堕落后,仍说:“往昔我认识那比丘尼是如此如此的姐妹,不曾非难她,亦不向僧众揭发”,此人亦犯巴拉基诃戒,必出离僧团,被称为怙恶不悔者。
6. Yā pana bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannaṃ bhikkhuniṃ nevattanā paṭicodeyya, na gaṇassa āroceyya, yadā ca sā ṭhitā vā assa cutā vā nāsitā vā avassaṭā vā, sā pacchā evaṃ vadeyya ‘‘pubbevāhaṃ, ayye, aññāsiṃ etaṃ bhikkhuniṃ ‘evarūpā ca evarūpā ca sā bhaginī’ti, no ca kho attanā paṭicodessaṃ, na gaṇassa ārocessa’’nti, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā vajjappaṭicchādikā.
31随举者学处
Ukkhittānuvattikāsikkhāpadaṃ
7若有比丘尼,与众僧共同议论,公然违犯戒律,不尊敬正法及导师教诫,怠慢不理睬,对此行为默许支持者,该比丘尼应由比丘尼众说:“尊者,这比丘是与众僧议论,不尊法、不敬师、怠慢不理,予以支持”,并受同众惩戒。应持续劝导诫勉,若劝导未果,则须逐出,若主动放弃恶行者,将获功德;否则,亦犯巴拉基诃戒,必出离僧团,称为鼓励违犯者。
7. Yā pana bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuṃ dhammena vinayena satthusāsanena anādaraṃ appaṭikāraṃ akatasahāyaṃ tamanuvatteyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘eso kho, ayye, bhikkhu samaggena saṅghena ukkhitto, dhammena vinayena satthusāsanena anādaro appaṭikāro akatasahāyo, māyye, etaṃ bhikkhuṃ anuvattī’’ti, evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyaṃ ce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā ukkhittānuvattikā.
33八事学处
Aṭṭhavatthukāsikkhāpadaṃ
8第八:若比丘尼堕落,因憎恨男子而行夺其手,或夺其袈裟肩衣,或留驻其所,或与其言谈,或示意,或随于男子身旁,或隐匿不坐,或以身体为其谋求,这都是不正法的表现,属于犯下不可和解的巴拉基咖罪,且属于十八条重罪之一。
8. Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthaggahaṇaṃ vā sādiyeyya, saṅghāṭikaṇṇaggahaṇaṃ vā sādiyeyya, santiṭṭheyya vā, sallapeyya vā, saṅketaṃ vā gaccheyya, purisassa vā abbhāgamanaṃ sādiyeyya, channaṃ vā anupaviseyya, kāyaṃ vā tadatthāya upasaṃhareyya etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā aṭṭhavatthukā.
13世尊已宣说八条巴拉基咖戒律。若比丘尼犯其中一条或多条,且不如前般得比丘尼们同住相处,则为巴拉基咖,不得同住。对此,我问:“是否因此清净?是否第二次如此清净?是否第三次如此清净?”因求清净故故意保持孤独,依此而持守。
Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, aṭṭha pārājikā dhammā. Yesaṃ bhikkhunī aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjitvā na labhati bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvāsaṃ yathā pure, tathā pacchā, pārājikā hoti asaṃvāsā. Tatthāyyāyo, pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
36巴拉基咖已竟。
Pārājikaṃ niṭṭhitaṃ.
37桑喀地谢萨诵
Saṅghādisesuddeso
38诸具寿,此十七桑喀地谢萨法
Ime kho panāyyāyo sattarasa saṅghādisesā
39来入于诵。
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
40关于好争讼者的学处
Ussayavādikāsikkhāpadaṃ
1第一,若比丘尼与平民、其子、仆人、作业者及外来游方的沙门亲近共处,即使如此,比丘尼犯第一罪,须被逐出,属桑喀地谢萨。
1. Yā pana bhikkhunī ussayavādikā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā dāsena vā kammakārena vā antamaso samaṇaparibbājakenāpi, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
42关于使女贼达上的学处
Corīvuṭṭhāpikāsikkhāpadaṃ
2第二,若比丘尼明知有人偷盗、犯法、明了王室、僧团、社群、军队情况,却未予揭发,犯第一罪,必须被逐出,属桑喀地谢萨。
2. Yā pana bhikkhunī jānaṃ coriṃ vajjhaṃ viditaṃ anapaloketvā rājānaṃ vā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā pūgaṃ vā seṇiṃ vā, aññatra kappā vuṭṭhāpeyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
44关于独自前往另一村的学处
Ekagāmantaragamanasikkhāpadaṃ
3第三,若比丘尼单独前往乡村,或渡河,或夜里独自出外逗留,或单独与他人同行,犯第一罪,须被逐出,属桑喀地谢萨。
3. Yā pana bhikkhunī ekā vā gāmantaraṃ gaccheyya, ekā vā nadīpāraṃ gaccheyya, ekā vā rattiṃ vippavaseyya, ekā vā gaṇamhā ohiyeyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
46关于接纳被举罪者的学处
Ukkhittakaosāraṇasikkhāpadaṃ
4第四,若比丘尼不顾僧团或教团教导,随自己的心意,不合教法地排挤被抓住的比丘尼,犯第一罪,须被逐出,属桑喀地谢萨。
4. Yā pana bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ, anaññāya gaṇassa chandaṃ osāreyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
48关于受取食物的第一学处
Bhojanapaṭiggahaṇapaṭhamasikkhāpadaṃ
5若有比丘尼因不洁之身,亲自动手取受不洁男子所施之食物或饮食而食用,此也令该比丘尼染犯初失律,属于可驱逐之僧团绞责罪。
5. Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṃ vā, bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
50关于受取食物的第二学处
Bhojanapaṭiggahaṇadutiyasikkhāpadaṃ
6若有比丘尼如是言说:“尊者,你这位男子是污秽或不污秽者,他所给予你的食物或饮食,你可亲手取受食用。”此比丘尼亦当染犯初失律,属应逐出僧团的绞责罪。
6. Yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya ‘‘kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā, iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā, taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā’’ti, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
52做媒学处
Sañcarittasikkhāpadaṃ
7若有比丘尼,与异性通行时发生暧昧情感,无论女对男性或男对女性,至于情爱缠绵、亲昵之际,哪怕是一瞬间的短暂亲近,此比丘尼亦染犯初失律,为应被逐出的僧团绞责罪。
7. Yā pana bhikkhunī sañcarittaṃ samāpajjeyya itthiyā vā purisamatiṃ, purisassa vā itthimatiṃ, jāyattane vā jārattane vā antamaso taṅkhaṇikāyapi, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
54恼害过失学处
Duṭṭhadosasikkhāpadaṃ
8若有比丘尼恶口谩骂另一比丘尼,恶意深重,恣意无度,违犯巴拉基咖律,反驳斥责说:“此女当断除出家行”,之后又被其他人认同或不认同,导致该事成了律制争议,比丘尼因此产生怨恨,此亦令该比丘尼染犯初失律,应受驱逐的僧团绞责罪。
8. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṃ duṭṭhā dosā appatītā amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃseyya ‘‘appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti, tato aparena samayena samanuggāhīyamānā vā asa manuggāhīyamānā vā amūlakañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti, bhikkhunī ca dosaṃ patiṭṭhāti, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
56异分事学处
Aññabhāgiyasikkhāpadaṃ
9若有比丘尼恶口谩骂他比丘尼,恶意且无节制,针对他人争议事宜,抓住某处细节,依巴拉基咖律反驳斥责说:“此女当断除出家行”,之后又被其他人认同或不认同,且他人确实以某处细节为由引发纠纷,比丘尼因此生恨,此亦使该比丘尼犯初失律,属于应被驱逐的僧团绞责罪。
9. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṃ duṭṭhā dosā appatītā aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃseyya ‘‘appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti, tato aparena samayena samanuggāhīyamānā vā asamanuggāhīyamānā vā aññabhāgiyañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti. Kocideso lesamatto upādinno, bhikkhunī ca dosaṃ patiṭṭhāti, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
58舍学返学学处
Sikkhaṃpaccācikkhaṇasikkhāpadaṃ
10若有比丘尼愤怒无理,恶意言称:“我斥责佛陀,我斥责法,我斥责僧伽,我斥责戒律,像出家人、释迦族女子、誓守清净者、害羞退让的、心怀怨恨求戒者,我将与他们共事修行。”此女被众比丘尼如是责斥:“尊者!勿生气勿无理,如是言‘斥责佛、法、僧与戒’惧怖,尊者啊,佛陀已明示真理,当正行出家法,是断苦之道。”此女众比丘尼所诫正确,须依教训巴底德萨尼,巴底德萨尼之时须真诚,悔不过时须舍弃,若舍弃则善,若不舍弃则犯初失律,属于应被驱逐的僧团绞责罪。
10. Yā pana bhikkhunī kupitā anattamanā evaṃ vadeyya ‘‘buddhaṃ paccācikkhāmi dhammaṃ paccācikkhāmi, saṅghaṃ paccācikkhāmi, sikkhaṃ paccācikkhāmi, kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro, santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṃ santike brahmacariyaṃ carissāmī’’ti. Sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye kupitā anattamanā evaṃ avaca ‘buddhaṃ paccācikkhāmi, dhammaṃ paccācikkhāmi, saṅghaṃ paccācikkhāmi, sikkhaṃ paccācikkhāmi, kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro, santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṃ santike brahmacariyaṃ carissāmī’ti, abhiramāyye, svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti, evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
60争论事恼怒学处
Adhikaraṇakupitasikkhāpadaṃ
1111. 若有比丘尼在某一事由中,因怨恨而发怒,不怀善意地说『好欲者的比丘尼,恶意者的比丘尼,痴迷者的比丘尼,恐惧者的比丘尼』,则此比丘尼应由其他比丘尼以同样的话告诫曰:「尊女!岂可因某一事由而起怨恨,怀不善心,如此谓他曰『好欲者的比丘尼,恶意者的比丘尼,痴迷者的比丘尼,恐惧者的比丘尼』?」依此,彼应由比丘尼们批评指导,此比丘尼即应由诸比丘尼劝诫至悔过,自悔者则应予以原谅;若不悔过,则该比丘尼所犯过失达一定程度,须受僧团处分。
11. Yā pana bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṃ vadeyya ‘‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’’ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye, kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṃ avaca ‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’ti, ayyā kho chandāpi gaccheyya, dosāpi gaccheyya, mohāpi gaccheyya, bhayāpi gaccheyyā’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
62恶行第一学处
Pāpasamācārapaṭhamasikkhāpadaṃ
1212. 比丘尼若群聚在一起,行恶行为,发恶恶语,作恶恶相,结怨不和,是比丘尼僧团之违规者,互相责难诽谤,毁坏齐谐。针对此,比丘尼应由比丘尼们以此言辞告诫曰:「比丘尼们,群聚时应远离不善恶语恶行之行为,应互相责难、分散,彼此以清净与独处为乐。」依此,比丘尼们应以此告诫为正,依劝诫以自省;自省而悔过者应获原谅,若不悔过,则其所犯过失达到一定程度,须受僧团处罚。
12. Bhikkhuniyo paneva saṃsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi evamassu vacanīyā ‘‘bhaginiyo kho saṃsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, viviccathāyye, vivekaññeva bhaginīnaṃ saṅgho vaṇṇetī’’ti, evañca tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṃ, tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyyuṃ, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyyuṃ, imāpi bhikkhuniyo yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
64恶行第二学处
Pāpasamācāradutiyasikkhāpadaṃ
1313. 若比丘尼言曰:「尊女们!尔等群居时,当勿行杂多行为,如若尔处僧团,其他比丘尼亦常行恶语恶行,是僧团之违规者,互相斥责诽谤,丧失和合。」他人僧团则非如此责难,唯对尔等僧团以轻蔑、恶口侵害,称尔等不和谐、不团结、互相敌对。对此,比丘尼应由比丘尼们同样告诫曰:「尊女们!勿论是否群居,须远离种种纷扰,组合清净且专一,方称和合僧团。」如此告诫后,应依此劝诫而反省,若悔戒则应原谅,若不悔,则达一定过失,须受僧团处分。
13. Yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya ‘‘saṃsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharittha, santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā evaṃsaddā evaṃsilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, tā saṅgho na kiñci āha tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evamāha – ‘bhaginiyo kho saṃsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, viviccathāyye, vivekaññeva bhaginīnaṃ saṅgho vaṇṇetī’’’ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye, evaṃ avaca, saṃsaṭṭhāva ayye tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharittha, santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā evaṃsaddā evaṃsilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, tā saṅgho na kiñci āha, tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evamāha – ‘bhaginiyo kho saṃsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, viviccathāyye, vivekaññeva bhaginīnaṃ saṅgho vaṇṇetī’’’ti, evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
66分裂僧团学处
Saṅghabhedakasikkhāpadaṃ
1414. 若比丘尼妄图挑动合和僧团之纷争,或制造分裂事由,站立于争执之处,挑拨离间,则应由其他比丘尼以此言告诫曰:「尊女!勿挑动合和僧团之分裂,以维护僧团和合,合和之僧团和悦、无争、共同专注于一意所行。」因此,他比丘尼须如是劝导,以促反省。若自悔者应获原谅,若不悔,则其所犯过失达到一定程度,须受僧团处分。
14. Yā pana bhikkhunī samaggassa saṅghassa bhedāya parakkameyya, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha tiṭṭheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyyā, samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi, sametāyyā, saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
68随顺分裂僧团者学处
Bhedānuvattakasikkhāpadaṃ
1515. 若有一二或三名比丘尼作为教义论辩者,彼等言曰:「尊女们,此比丘尼曾言教法,乃持戒者,乃律法持守者,悉知而不言,持守戒律以资我们,无不宽恕。」对此,比丘尼应由比丘尼们以此告诫曰:「尊女们!不宜如此言说。彼非仅为持戒者,亦非仅为律法持守者。且分裂僧团亦为恶,当避免。合和之僧团互相和悦,无争执,共同专注于一意所行,方可称为和合僧团。」应由比丘尼们依此告诫,使彼巴底德萨尼。自悔者则应获原谅,不悔者则达一定过失,须受僧团处分。
15. Tassāyeva kho pana bhikkhuniyā bhikkhuniyo honti anuvattikā vaggavādikā ekā vā dve vā tisso vā, tā evaṃ vadeyyuṃ ‘‘māyyāyo, etaṃ bhikkhuniṃ kiñci avacuttha dhammavādinī cesā bhikkhunī, vinayavādinī cesā bhikkhunī, amhākañcesā bhikkhunī chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti, no bhāsati, amhākampetaṃ khamatī’’ti, tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi evamassu vacanīyā ‘‘māyyāyo, evaṃ avacuttha, na cesā bhikkhunī dhammavādinī, na cesā bhikkhunī vinayavādinī, māyyānampi saṅghabhedo ruccittha, sametāyyānaṃ saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’’ti, evañca tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṃ, tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyyuṃ. Iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyyuṃ, imāpi bhikkhuniyo yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
70难劝谏学处
Dubbacasikkhāpadaṃ
1616. 比丘尼中存在出身不善者,在训练戒律方面呈现不调和,彼自称未曾说过善恶语,不愿多言,然以此自称,应由比丘尼以此告诫曰:「尊女!不可妄自称述,思考说出之语,应由比丘尼自身承担。比丘尼亦应彼此指导,对事和畅而言。此乃世尊教法中,以多方言词揭发诸相互异见者所形成之现象。」应由比丘尼们按此劝诫,使其反省。自悔者应获原谅,不悔者则该比丘尼所犯过失达一定程度,须受僧团处分。
16. Bhikkhunī paneva dubbacajātikā hoti uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhunīhi sahadhammikaṃ vuccamānā attānaṃ avacanīyaṃ karoti ‘‘mā maṃ ayyāyo kiñci avacuttha kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, ahampāyyāyo, na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, viramathāyyāyo, mama vacanāyā’’ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyyā, attānaṃ avacanīyaṃ akāsi, vacanīyameva, ayyā, attānaṃ karotu, ayyāpi bhikkhuniyo vadatu sahadhammena, bhikkhuniyopi ayyaṃ vakkhanti sahadhammena, evaṃ saṃvaddhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṃ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
72坏家族学处
Kuladūsakasikkhāpadaṃ
17若有比丘尼因依止某一村落或聚落而行持恶行,堕于恶道,其恶行显现且消退不定,且其家族亦见污秽且消退不定。此比丘尼被诸比丘尼告诫曰:「尊女,汝实为恶行败坏家族之人,尊女之恶行显现且消退不定,其家族亦见污秽且消退不定,欲离此处,今汝不宜停留。」诸比丘尼以此言语劝其,如此比丘尼当告诸比丘尼:「有欲求者比丘尼、有嗔恨者比丘尼、有迷惑者比丘尼、有惧怖者比丘尼,若遇此类过失,有者出家,有者不出家。」此比丘尼对诸比丘尼说:「尊女,勿如此言说,诸比丘尼非欲求者、非嗔恨者、非迷惑者、非惧怖者,尊女乃行恶劣恶行之人,尊女之恶行显现且消退不定,其家族亦见污秽且消退不定,欲离此处,今汝不宜停留。」此比丘尼受诸比丘尼之言而承认,且应于诸比丘尼间持续辩解以自清除其过,于辩解之时亦应自净其行为。如不自净者,此比丘尼犯已达等级之萨羯底法典罪。
17. Bhikkhunī paneva aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati kuladūsikā pāpasamācārā, tassā kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca tāya duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘ayyā, kho kuladūsikā pāpasamācārā, ayyāya kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyyāya, duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyyā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tā bhikkhuniyo evaṃ vadeyya ‘‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo, tādisikāya āpattiyā ekaccaṃ pabbājenti ekaccaṃ na pabbājentī’’ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyyā, evaṃ avaca, na ca bhikkhuniyo chandagāminiyo, na ca bhikkhuniyo dosagāminiyo , na ca bhikkhuniyo mohagāminiyo, na ca bhikkhuniyo bhayagāminiyo, ayyā kho kuladūsikā pāpasamācārā, ayyāya kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyyāya duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyyā, imamhā āvāsā alaṃ te idha vāsenā’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.
74诸尊尼,十七条桑喀地谢萨法已经诵出:九条为初犯即成,八条为乃至第三次劝谏才成。
Uddiṭṭhā kho ayyāyo sattarasa saṅghādisesā dhammā nava paṭhamāpattikā, aṭṭha yāvatatiyakā,
31若有比丘尼犯一或多重过失,则此比丘尼应于双方僧团中依序行持。若受持僧团约有二十人,则此比丘尼应受斥责。即便不足二十而非完整二十名比丘尼,斥责亦适用,且此比丘尼不得抵抗。此等时,应当正行其法,问曰:「此处是否净现?复问二次,三次亦问是否净现?」唯有确认净现后,方可独处。
Yesaṃ bhikkhunī aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjati, tāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṃ caritabbaṃ. Ciṇṇamānattā bhikkhunī yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhunisaṅgho, tattha sā bhikkhunī abbhetabbā. Ekāyapi ce ūno vīsatigaṇo bhikkhunisaṅgho taṃ bhikkhuniṃ abbheyya, sā ca bhikkhunī anabbhitā, tā ca bhikkhuniyo gārayhā, ayaṃ tattha sāmīci. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi, pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
76桑喀地谢萨已完结。
Saṅghādiseso niṭṭhito.
77尼萨耆亚巴吉帝亚
Nissaggiya pācittiyā
78诸具寿,此三十尼萨耆亚巴吉帝亚
Ime kho panāyyāyo tiṃsa nissaggiyā pācittiyā
79法来至诵说。
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
80钵积蓄学处
Pattasannicayasikkhāpadaṃ
1一、若某比丘尼犯聚合受戒罪,应当落得戒律中规定的弃失罪。
1. Yā pana bhikkhunī pattasannicayaṃ kareyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
82非时衣分配学处
Akālacīvarabhājanasikkhāpadaṃ
2二、若某比丘尼无时适用法衣却称其为「法衣」并穿着,应当落得戒律中规定的弃失罪。
2. Yā pana bhikkhunī akālacīvaraṃ ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
84衣交换学处
Cīvaraparivattanasikkhāpadaṃ
3三、若某比丘尼与他比丘尼共转换衣物,而其转换后者言于前者:「手足,汝持此衣,当以此为汝所有,余衣为我所有。」且以断衣或断衣的方式应当弃失,应当落得戒律中规定的弃失罪。
3. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā sā pacchā evaṃ vadeyya ‘‘handāyye, tuyhaṃ cīvaraṃ, āhara metaṃ cīvaraṃ, yaṃ tuyhaṃ tuyhamevetaṃ, yaṃ mayhaṃ mayhamevetaṃ, āhara metaṃ cīvaraṃ, sakaṃ paccāharā’’ti acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
86其他告知学处
Aññaviññāpanasikkhāpadaṃ
4四、若某比丘尼发表并使他人发表他事,应当落得戒律中规定的弃失罪。
4. Yā pana bhikkhunī aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
88别指定学处
Aññacetāpana sikkhāpadaṃ
5但若比丘尼因激起他人的心念而激起他人者,犯不与取戒不戒。
5. Yā pana bhikkhunī aññaṃ cetāpetvā aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
90第一僧伽指定学处
Paṭhamasaṅghikacetāpanasikkhāpadaṃ
6但若比丘尼因他人不正当的审查、他人指责以及僧团的审查而激起他人心念,犯不与取戒不戒。
6. Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
92第二僧伽指定学处
Dutiyasaṅghikacetāpanasikkhāpadaṃ
7但若比丘尼因他人不正当的审查、他人指责、僧团的审查及观察者的审查而激起他人心念,犯不与取戒不戒。
7. Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saññācikena aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
94第一众指定学处
Paṭhamagaṇikacetāpanasikkhāpadaṃ
8但若比丘尼因他人不正当的审查、他人指责、僧团的审查及广大众人的审查而激起他人心念,犯不与取戒不戒。
8. Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
96第二妓女施食学处
Dutiyagaṇikacetāpanasikkhāpadaṃ
9但若比丘尼因他人不正当的审查、他人指责、僧团的审查、广大众人的审查及观察者的审查而激起他人心念,犯不与取戒不戒。
9. Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saññācikena aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
98个人施食学处
Puggalikacetāpanasikkhāpadaṃ
10但若比丘尼因他人不正当的审查、他人指责、个人的审查及观察者的审查而激起他人心念,犯不与取戒不戒。
10. Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saññācikena aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
100钵品第一。
Pattavaggo paṭhamo.
101重复盖学处
Garupāvuraṇasikkhāpadaṃ
1111. 比丘尼若生起强烈异心,应当在四块布料为上限内,切实用心磨练忏悔。若超越此限而用心磨练,则犯不净布罪,可须惭愧忏悔。
11. Garupāvuraṇaṃ pana bhikkhuniyā cetāpentiyā catukkaṃsaparamaṃ cetāpetabbaṃ. Tato ce uttari cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
103轻覆盖学处
Lahupāvuraṇasikkhāpadaṃ
1212. 比丘尼若生起强烈异心,应当以八块布料为上限,切实用心磨练忏悔。若超越此限而用心磨练,则犯不净布罪,应当巴底德萨尼忏悔。
12. Lahupāvuraṇaṃ pana bhikkhuniyā cetāpentiyā aḍḍhateyyakaṃsaparamaṃ cetāpetabbaṃ. Tato ce uttari cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
105咖提那衣学处
Kathinasikkhāpadaṃ
1313. 对果熟衣中,比丘尼于苦笈处,应当持有最多十法之额外外衣。若超出此数,犯不净布罪,应当惭愧忏悔。
13. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhuniyā ubbhatasmiṃ kathine dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ. Taṃ atikkāmentiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
107藏衣学处
Udositasikkhāpadaṃ
1414. 对果熟衣中,比丘尼于苦笈处,倘有比丘尼一日仅穿三衣之外出,非经比丘尼团体作意,犯不净布罪,应当忏悔。
14. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhuniyā ubbhatasmiṃ kathine ekarattampi ce bhikkhunī ticīvarena vippavaseyya, aññatra bhikkhunisammutiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
109非时衣学处
Akālacīvarasikkhāpadaṃ
1515. 对果熟衣中,比丘尼于苦笈处,若比丘尼自生生起不适时衣,思考供想欲比丘尼接纳。接纳后,应速将其处置;若不适足时,不可超过一月,须弃置。若之后晚于时限弃置,犯不净布罪,应当忏悔。
15. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhuniyā ubbhatasmiṃ kathine bhikkhuniyā paneva akālacīvaraṃ uppajjeyya, ākaṅkhamānāya bhikkhuniyā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā khippameva kāretabbaṃ, no cassa pāripūri, māsaparamaṃ tāya bhikkhuniyā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāya. Tato ce uttari nikkhipeyya satiyāpi paccāsāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
111非亲属请求学处
Aññātakaviññattisikkhāpadaṃ
1616. 若比丘尼于未适当时机,向不相识男子或其妻显露衣物,犯不净布罪。此时机包括衣未断布或衣已破处,此为正当时机以外之行为。
16. Yā pana bhikkhunī aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya aññatra samayā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo acchinnacīvarā vā hoti bhikkhunī, naṭṭhacīvarā vā, ayaṃ tattha samayo.
113过分学处
Tatuttarisikkhāpadaṃ
17第十七条。若有比丘尼于他人所有的居士或其妻所持有之众多衣服中,非法拿取并使用者,依此教法之最尊圣律,应当将该衣服归还。若归还于后者,则为不应持有的忏悔罪。
17. Tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, santaruttaraparamaṃ tāya bhikkhuniyā tato cīvaraṃ sāditabbaṃ. Tato ce uttari sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
115第一敷具学处
Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadaṃ
18第十八条。若有比丘尼因他人所持居士或居士妻所用之衣服而起意,并说:“因为此衣物被侵占,我将用此衣覆盖名为某某的比丘尼。”倘若此比丘尼事先未获允许,前来临近,故意于衣上污秽,称赞其善意:“美哉,尊者,我因此衣起意,特用此种衣物覆盖您。”则犯不应持有的忏悔罪。
18. Bhikkhuniṃ paneva uddissa aññātakassa gahapatissa vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hoti ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuniṃ cīvarena acchādessāmī’’ti. Tatra cesā bhikkhunī pubbe appavāritā upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘sādhu vata, maṃ āyasmā iminā cīvaracetāpannena evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādehī’’ti kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
117第二敷具学处
Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadaṃ
19第十九条。又若比丘尼因两位他人所有之居士或其妻所持特殊衣物而起意,且说:“凭这些特殊衣物,我将衣服覆盖名为某某的比丘尼。”若此比丘尼先前未经同意,行至近旁,故意污秽该衣,称颂善意说:“好哉,尊者,我因这特殊衣物,用某种或某种衣物遮盖您,二者同时配合,意欲善心。”则犯不应持有的忏悔罪。
19. Bhikkhuniṃ paneva uddissa ubhinnaṃ aññātakānaṃ gahapatīnaṃ vā gahapatānīnaṃ vā paccekacīvaracetāpannāni upakkhaṭāni honti ‘‘imehi mayaṃ paccekacīvaracetāpannehi paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuniṃ cīvarehi acchādessāmā’’ti. Tatra cesā bhikkhūnī pubbe appavāritā upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘sādhu vata maṃ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpannehi evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādetha ubhova santā ekenā’’ti kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
119王学处
Rājasikkhāpadaṃ
20第二十条。若为王或王府使者,婆罗门或居士,奉命携带衣物起意,言:“凭此衣物,我将覆盖名为某某的比丘尼。”若此使者亲近该比丘尼,如实陈述:“尊者,此处有衣物起意,已被接受为起意衣。”比丘尼回答使者:“我们非但不接受此起意衣,且允许于定时使用衣物。”若使者责怪此比丘尼为“衣物主人”,比丘尼之衣物主人,应被判定为园林居民或近事男妇,“此是比丘尼的衣物主人。”使者指定该衣物主人,临近比丘尼,言:“尊者,您指定的衣物所有者,我已指认,届时当用衣物遮盖。”依衣物所有权,若比丘尼之衣物所有者被指定,应二次断定、劝告,待其承认“此衣物为我所持”,若无承认,应于四至六次并至极限时,将该衣物置于静处。当其后继续努力行事并遮盖该衣物,则为不应持有的忏悔罪。若不遮盖,即因有衣物起意,应去往集会,弃之送还。此为公正。
20. Bhikkhuniṃ paneva uddissa rājā vā rājabhoggo vā brāhmaṇo vā gahapatiko vā dūtena cīvaracetāpannaṃ pahiṇeyya ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuniṃ cīvarena acchādehī’’ti. So ce dūto taṃ bhikkhuniṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘idaṃ kho, ayye, ayyaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, paṭiggaṇhātāyyā cīvaracetāpanna’’nti. Tāya bhikkhuniyā so dūto evamassa vacanīyo ‘‘na kho mayaṃ, āvuso, cīvaracetāpannaṃ paṭiggaṇhāma, cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāma kālena kappiya’’nti. So ce dūto taṃ bhikkhuniṃ evaṃ vadeyya ‘‘atthi panāyyāya, koci veyyāvaccakaro’’ti, cīvaratthikāya, bhikkhave, bhikkhuniyā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā upāsako vā ‘‘eso kho, āvuso, bhikkhunīnaṃ veyyāvaccakaro’’ti. So ce dūto taṃ veyyāvaccakaraṃ saññāpetvā taṃ bhikkhuniṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘yaṃ kho, ayye, ayyā veyyāvaccakaraṃ niddisi, saññatto so mayā, upasaṅkamatāyyā kālena, cīvarena taṃ acchādessatī’’ti. Cīvaratthikāya, bhikkhave, bhikkhuniyā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṃ codetabbo sāretabbo ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti, dvattikkhattuṃ codayamānā sārayamānā taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce abhinipphādeyya, catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtāya uddissa ṭhātabbaṃ, catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtā uddissa tiṭṭhamānā taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ. Tato ce uttari vāyamamānā taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. No ce abhinipphādeyya, yatassā cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, tattha sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo ‘‘yaṃ kho tumhe āyasmanto bhikkhuniṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ pahiṇittha, na taṃ tassā bhikkhuniyā kiñci atthaṃ anubhoti, yuñjantāyasmanto sakaṃ, mā vo sakaṃ vinassā’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.
121衣品第二。
Cīvaravaggo dutiyo.
122金银学处
Rūpiyasikkhāpadaṃ
21第二十一条。若有比丘尼佩戴污秽难观之衣物,或以污秽之物加饰,或穿戴堆叠杂乱之衣服,则犯不应持有的忏悔罪。
21. Yā pana bhikkhunī jātarūparajataṃ uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṃ vā sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
124金银交易学处
Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadaṃ
22第二十二条。若有比丘尼涉足于各式杂乱无章的银饰佩带,则犯不应持有的忏悔罪。
22. Yā pana bhikkhunī nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
126买卖学处
Kayavikkayasikkhāpadaṃ
2323. 若有比丘尼犯了遗弃戒中的应当遗弃的身体毁坏之戒,即属遗弃戒应巴底德萨尼。
23. Yā pana bhikkhunī nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
128不足五缚学处
Ūnapañcabandhanasikkhāpadaṃ
2424. 若有比丘尼用不足五张旧袈裟(乌那般遮缚注)换得另一新袈裟,应当遗弃之戒亦应巴底德萨尼。由此该比丘尼,应将此袈裟遗弃于比丘尼众。比丘尼众中谁持有此袈裟变动之法者,应由该比丘尼申明:“此袈裟须用于此种用处,无可更改”,此即是礼敬。
24. Yā pana bhikkhunī ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tāya bhikkhuniyā so patto bhikkhuniparisāya nissajjitabbo, yo ca tassā bhikkhuniparisāya pattapariyanto, so tassā bhikkhuniyā padātabbo ‘‘ayaṃ te bhikkhuni patto yāvabhedanāya dhāretabbo’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.
130药物学处
Bhesajjasikkhāpadaṃ
2525. 那些用于照料病比丘尼们所需的膏药等药品,如肥皂、黄油、油脂、蜂蜜以及盐等,应受领受后服用,但最多只能服用七日。若超过期限,亦属遗弃戒,应当巴底德萨尼。
25. Yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhunīnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṃ – sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni. Taṃ atikkāmentiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
132衣截断学处
Cīvaraacchindanasikkhāpadaṃ
2626. 若有比丘尼将同众给予的袈裟发怒后销毁或使其破损,犯遗弃戒,应当巴底德萨尼。
26. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupitā anattamanā acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
134线告知学处
Suttaviññattisikkhāpadaṃ
2727. 若有比丘尼将同众所织良好袈裟销毁,犯遗弃戒,应当巴底德萨尼。
27. Yā pana bhikkhunī sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
136大织工学处
Mahāpesakārasikkhāpadaṃ
2828. 假若无知的居士或居士夫人用线毁坏比丘尼袈裟,比丘尼众先不曾允许,若有比丘尼闻知后走近撒谎毁坏袈裟,并称:“这袈裟为我所有,请将其展平、复原、整洁、做好修补、越做越好,且不应由阿阇黎稍加监督”,倘若如是言语,且有稍微不给比丘尼众投食,此亦属遗弃戒,应当巴底德萨尼。
28. Bhikkhuniṃ paneva uddissa aññātako gahapati vā gahapatānī vā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, tatra cesā bhikkhunī pubbe appavāritā tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati, āyatañca karotha, vitthatañca appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca karotha, appeva nāma mayampi āyasmantānaṃ kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmā’’ti, evañca sā bhikkhunī vatvā kiñcimattaṃ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampi, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
138急施衣学处
Accekacīvarasikkhāpadaṃ
2929. 如果比丘尼在十日之间的一个刹那日(即特定的阴历月份满日)中单独生起一件衣服,应由一名比丘尼单独接受这件衣服。接受后,应当保存这件衣服直到能规定的衣服使用期限届满。此后若将其交由上位者处理,则此行为属于应巴底德萨尼的戒律违犯。
29. Dasāhānāgataṃ kattikatemāsikapuṇṇamaṃ bhikkhuniyā paneva accekacīvaraṃ uppajjeyya, accekaṃ maññamānāya bhikkhuniyā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā yāva cīvarakālasamayaṃ nikkhipitabbaṃ. Tato ce uttari nikkhipeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
140转施学处
Pariṇatasikkhāpadaṃ
3030. 然而若比丘尼自己知道这属于僧团合用的所有物,且已成熟且归己所有而加以改变者,则属于应巴底德萨尼的戒律违犯。
30. Yā pana bhikkhunī jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.
142钵品第三。
Pattavaggo tatiyo.
62尊敬的师父啊,三十条应巴底德萨尼戒律已阐明。我在此问,是否这些戒律纯净?我再次问,是否仍保持纯净?我第三次问,是否纯净?为使其纯净,我当在幽静处如此守持。
Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā. Tatthāyyāyo, pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
144尼萨耆亚巴吉帝亚已完。
Nissaggiyapācittiyā niṭṭhitā.
145单纯巴吉帝亚
Suddhapācittiyā
146诸具寿,此一百六十六巴吉帝亚
Ime kho panāyyāyo, chasaṭṭhisatā pācittiyā
147法来至诵说。
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
148蒜学处
Lasuṇasikkhāpadaṃ
11. 若比丘尼吃大蒜(臭蒜),即违犯应巴底德萨尼戒律。
1. Yā pana bhikkhunī lasuṇaṃ khādeyya pācittiyaṃ.
150私处除毛学处
Sambādhalomasikkhāpadaṃ
22. 若比丘尼在发际上拔除鬓发,即违犯应巴底德萨尼戒律。
2. Yā pana bhikkhunī sambādhe lomaṃ saṃharāpeyya, pācittiyaṃ.
152拍掌学处
Talaghātakasikkhāpadaṃ
33. 杀害田鼠者,亦属于应巴底德萨尼戒律。
3. Talaghātake pācittiyaṃ.
154漆制阳具学处
Jatumaṭṭhakasikkhāpadaṃ
4第四条 仅有铜器器皿污染者,犯须戒。
4. Jatumaṭṭhake pācittiyaṃ.
156以水净身学处
Udakasuddhikasikkhāpadaṃ
5第五条 对于比丘尼所用以盛水的铜器,盛水不得超过二寸之上的部分,超过者犯须戒。
5. Udakasuddhikaṃ pana bhikkhuniyā ādiyamānāya dvaṅgulapabbaparamaṃ ādātabbaṃ. Taṃ atikkāmentiyā pācittiyaṃ.
158立侍学处
Upatiṭṭhanasikkhāpadaṃ
6第六条 若比丘尼给正在用食的比丘用饮水或其它饮料,犯须戒。
6. Yā pana bhikkhunī bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyya, pācittiyaṃ.
160生谷物学处
Āmakadhaññasikkhāpadaṃ
7第七条 若比丘尼辨识或示知存有毒米,或分施、派遣、分配、烹煮、使他人烹煮此毒米而食用,犯须戒。
7. Yā pana bhikkhunī āmakadhaññaṃ viññatvā vā viññāpetvā vā bhajjitvā vā bhajjāpetvā vā koṭṭetvā vā koṭṭāpetvā vā pacitvā vā pacāpetvā vā bhuñjeyya, pācittiyaṃ.
162第一大小便学处
Paṭhamauccārachaḍḍanasikkhāpadaṃ
8第八条 若比丘尼弃置、丢弃或使他人弃置、丢弃高声喊叫、恶声、恶臭、重击或其它排斥行为,犯须戒。
8. Yā pana bhikkhunī uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, pācittiyaṃ.
164第二大小便学处
Dutiyauccārachaḍḍanasikkhāpadaṃ
9第九条 若比丘尼弃置、丢弃或使他人弃置、丢弃高声喊叫、恶声、恶臭、重击或恶劣行为于绿色植物上,犯须戒。
9. Yā pana bhikkhunī uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā harite chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, pācittiyaṃ.
166歌舞学处
Naccagītasikkhāpadaṃ
10若比丘尼为观瞻之故而跳舞、歌唱或演奏,则犯应巴底德萨尼戒。
10. Yā pana bhikkhunī naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gaccheyya, pācittiyaṃ.
168蒜品第一。
Lasuṇavaggo paṭhamo.
169夜暗学处
Rattandhakārasikkhāpadaṃ
11若比丘尼于夜晚黑暗时,在灯火不明处与男子单独同坐或交谈,则犯应巴底德萨尼戒。
11. Yā pana bhikkhunī rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyaṃ.
171有覆盖处学处
Paṭicchannokāsasikkhāpadaṃ
12若比丘尼于无人之时与男子单独同坐或交谈,则犯应巴底德萨尼戒。
12. Yā pana bhikkhunī paṭicchanne okāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyaṃ.
173露地交谈学处
Ajjhokāsasallapanasikkhāpadaṃ
13若比丘尼于清晨时分与男子单独同坐或交谈,则犯应巴底德萨尼戒。
13. Yā pana bhikkhunī ajjhokāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyaṃ.
175第二次劝诱学处
Dutiyikauyyojanasikkhāpadaṃ
14若比丘尼乘坐轿子、车队或穿僧衣,与男子单独同坐、交谈,或默念低声、复念次声,又拉比丘尼同乘,则犯应巴底德萨尼戒。
14. Yā pana bhikkhunī rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā nikaṇṇikaṃ vā jappeyya dutiyikaṃ vā bhikkhuniṃ uyyojeyya, pācittiyaṃ.
177不告而离去学处
Anāpucchāpakkamanasikkhāpadaṃ
15若比丘尼未问过上座而擅自来到先贤家族,坐在座位上,便擅自离去,则犯应巴底德萨尼戒。
15. Yā pana bhikkhunī purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkameyya, pācittiyaṃ.
179不告而坐学处
Anāpucchāabhinisīdanasikkhāpadaṃ
1616. 若比丘尼在饭后未经主人许可,径自进入主人家中,随意坐下或进入卧具,则犯戒,应当忏悔。
16. Yā pana bhikkhunī pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṃ.
181不告而铺设学处
Anāpucchāsantharaṇasikkhāpadaṃ
1717. 又若比丘尼下午时分未经主人允许,进入主人家中,卧于床席,或使人铺设床席,或随意坐下,或进入卧具,亦犯戒,应当忏悔。
17. Yā pana bhikkhunī vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṃ.
183使他人恼怒学处
Paraujjhāpanakasikkhāpadaṃ
1818. 若比丘尼以恶臭覆盖身躯,使他人厌恶,则犯戒,应当忏悔。
18. Yā pana bhikkhunī duggahitena dūpadhāritena paraṃ ujjhāpeyya, pācittiyaṃ.
185诅咒他人学处
Paraabhisapanasikkhāpadaṃ
1919. 若比丘尼以自身或他人,为地狱之道或不净行为而污染正行,则犯戒,应当忏悔。
19. Yā pana bhikkhunī attānaṃ vā paraṃ vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapeyya, pācittiyaṃ.
187哭泣学处
Rodanasikkhāpadaṃ
2020. 若比丘尼杀害自身后而哭泣,则犯戒,应当忏悔。
20. Yā pana bhikkhunī attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodeyya, pācittiyaṃ.
189第二品:夜暗品。
Rattandhakāravaggo dutiyo.
190裸形学处
Naggasikkhāpadaṃ
2121. 若比丘尼裸体而洗浴,则犯戒,应当忏悔。
21. Yā pana bhikkhunī naggā nahāyeyya, pācittiyaṃ.
192水浴衣学处
Udakasāṭikasikkhāpadaṃ
22第22条,对于比丘尼制作水瓢,应作标准规矩。其中标准共有三种:俩中有四种常见形态,为善知识所知;另有两种非常见形态。超过此标准即为割舍过失,应当忏悔。
22. Udakasāṭikaṃ pana bhikkhuniyā kārayamānāya pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ , dīghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ dve vidatthiyo. Taṃ atikkāmentiyā chedanakaṃ pācittiyaṃ.
194衣缝纫学处
Cīvarasibbanasikkhāpadaṃ
23第23条,比丘尼倘若已经披露或露出比丘尼衣服,则该衣服之后不应有任何障碍毁坏,除非是为了清洗那四种或五种衣物,否则应当忏悔。
23. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā cīvaraṃ visibbetvā vā visibbāpetvā vā sā pacchā anantarāyikinī neva sibbeyya, na sibbāpanāya ussukkaṃ kareyya aññatra catūhapañcāhā, pācittiyaṃ.
196桑喀帝行学处
Saṅghāṭicārasikkhāpadaṃ
24第24条,比丘尼若超越五种外出衣的行规,应当忏悔。
24. Yā pana bhikkhunī pañcāhikaṃ saṅghāṭicāraṃ atikkāmeyya, pācittiyaṃ.
198衣转让学处
Cīvarasaṅkamanīyasikkhāpadaṃ
25第25条,比丘尼若佩带多层衣物,严重偏离,亦当忏悔。
25. Yā pana bhikkhunī cīvarasaṅkamanīyaṃ dhāreyya, pācittiyaṃ.
200众衣学处
Gaṇacīvarasikkhāpadaṃ
26第26条,比丘尼若妨碍僧团领取衣物,应当忏悔。
26. Yā pana bhikkhunī gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ kareyya, pācittiyaṃ.
202阻挡学处
Paṭibāhanasikkhāpadaṃ
27第27条,比丘尼若无视正法规定,率意违反衣服管理,应当忏悔。
27. Yā pana bhikkhunī dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāheyya, pācittiyaṃ.
204衣施与学处
Cīvaradānasikkhāpadaṃ
2828. 若比丘尼将比丘、在家婆罗门,或行者的袈裟衣布付与他,犯戒应当罚戒。
28. Yā pana bhikkhunī agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā samaṇacīvaraṃ dadeyya, pācittiyaṃ.
206超时学处
Kālaatikkamanasikkhāpadaṃ
2929. 若比丘尼超越贫陋袈裟的加衣,亦即衣供的时节,犯戒应当罚戒。
29. Yā pana bhikkhunī dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkāmeyya, pācittiyaṃ.
208咖提那衣收藏学处
Kathinuddhārasikkhāpadaṃ
3030. 若比丘尼拒绝正法严肃宣扬,犯戒应当罚戒。
30. Yā pana bhikkhunī dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāheyya, pācittiyaṃ.
210裸体品第三
Naggavaggo tatiyo.
211一床座过量学处
Ekamañcatuvaṭṭanasikkhāpadaṃ
3131. 若比丘尼二人共借一件袈裟,犯戒应当罚戒。
31. Yā pana bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭeyyuṃ, pācittiyaṃ.
213一敷具过量学处
Ekattharaṇatuvaṭṭanasikkhāpadaṃ
3232. 若比丘尼二人共用一条裙袍,犯戒应当罚戒。
32. Yā pana bhikkhuniyo dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭeyyuṃ, pācittiyaṃ.
215令不适学处
Aphāsukaraṇasikkhāpadaṃ
3333. 若比丘尼与比丘尼共藏隐匿财物,犯戒应当罚戒。
33. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ kareyya, pācittiyaṃ.
217不供养船学处
Naupaṭṭhāpanasikkhāpadaṃ
3434. 若有比丘尼对自己身为独身修行者所遭受的痛苦不加照顾,不起关怀之心,则犯巴底德萨尼戒。
34. Yā pana bhikkhunī dukkhitaṃ sahajīviniṃ neva upaṭṭhaheyya, na upaṭṭhāpanāya ussukkaṃ kareyya, pācittiyaṃ.
219驱出学处
Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṃ
3535. 若有比丘尼因向他比丘尼提出劝诫,便生愤怒而心生轻慢,或加以诽谤,或使其退失,则犯巴底德萨尼戒。
35. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṃ.
221杂处学处
Saṃsaṭṭhasikkhāpadaṃ
3636. 若有比丘尼与俗人或俗人的子弟同住,应当由众比丘尼以言语劝诫曰:“贤弟,如此同住俗人或俗人的子弟者,不宜为离群独处当作修行团体。”被如此劝诫者应当如教诫般恭敬接受,应由众比丘尼反复劝诫直至弃绝为止,被劝诫者若在劝诫中选择离弃该俗人,即为善法;若不弃,则犯巴底德萨尼戒。
36. Yā pana bhikkhunī saṃsaṭṭhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye, saṃsaṭṭhā vihari gahapatināpi gahapatiputtenāpi, viviccāyye, vivekaññeva bhaginiyā saṅgho vaṇṇetī’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, pācittiyaṃ.
223国内学处
Antoraṭṭhasikkhāpadaṃ
3737. 若有比丘尼在境内(小国)中,明知错误而恐惧,仍从事不善行为,则犯巴底德萨尼戒。
37. Yā pana bhikkhunī antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṃ careyya, pācittiyaṃ.
225国外学处
Tiroraṭṭhasikkhāpadaṃ
3838. 若有比丘尼在境外(三国之外)中,明知错误而恐惧,仍从事不善行为,则犯巴底德萨尼戒。
38. Yā pana bhikkhunī tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṃ careyya, pācittiyaṃ.
227瓦萨中学处
Antovassasikkhāpadaṃ
3939. 若有比丘尼在境内雨季(戒期)期间仍外出旅行,则犯巴底德萨尼戒。
39. Yā pana bhikkhunī antovassaṃ cārikaṃ careyya, pācittiyaṃ.
229不启程游行学处
Cārikanapakkamanasikkhāpadaṃ
4040. 若有比丘尼,在出瓦萨(瓦萨)期间,不在最后的三四五由旬之内外出游行,犯巴吉帝亚戒。
40. Yā pana bhikkhunī vassaṃvuṭṭhā cārikaṃ na pakkameyya antamaso chappañcayojanānipi, pācittiyaṃ.
231第四、卧躺品。
Tuvaṭṭavaggo catuttho.
232王宫学处
Rājāgārasikkhāpadaṃ
4141. 若有比丘尼,到王舍城或其他住所、园林、果园、水池等地游行观看,犯巴吉帝亚戒。
41. Yā pana bhikkhunī rājāgāraṃ vā cittāgāraṃ vā ārāmaṃ vā uyyānaṃ vā pokkharaṇiṃ vā dassanāya gaccheyya, pācittiyaṃ.
234使用高大座具学处
Āsandiparibhuñjanasikkhāpadaṃ
4242. 若有比丘尼,使用靠枕或床榻为自己服务,犯巴吉帝亚戒。
42. Yā pana bhikkhunī āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.
236纺纱学处
Suttakantanasikkhāpadaṃ
4343. 若有比丘尼,听经时睡觉,犯巴吉帝亚戒。
43. Yā pana bhikkhunī suttaṃ kanteyya, pācittiyaṃ.
238为在家人服役学处
Gihiveyyāvaccasikkhāpadaṃ
4444. 若有比丘尼,与家人往来有染,犯巴吉帝亚戒。
44. Yā pana bhikkhunī gihiveyyāvaccaṃ kareyya, pācittiyaṃ.
240争论事学处
Adhikaraṇasikkhāpadaṃ
4545. 若有比丘尼,当有比丘尼说『应当调伏此事』时,自己却不调伏,或虽调伏而心起焦躁,犯巴吉帝亚戒。
45. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā ‘‘ehāyye, imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī’’ti vuccamānā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā sā pacchā anantarāyikinī neva vūpasameyya, na vūpasamāya ussukkaṃ kareyya, pācittiyaṃ.
242施食学处
Bhojanadānasikkhāpadaṃ
46四十六。若比丘尼给在家人、游方比丘或游方比丘尼随行时,给予副食或主食者,犯巴吉帝亚戒。
46. Yā pana bhikkhunī agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyya, pācittiyaṃ.
244住所衣学处
Āvasathacīvarasikkhāpadaṃ
47四十七。若比丘尼未经允许而擅自使用住宿衣钵,犯巴吉帝亚戒。
47. Yā pana bhikkhunī āvasathacīvaraṃ anissajjetvā paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.
246住所居住学处
Āvasathavihārasikkhāpadaṃ
48四十八。若比丘尼未经允许而离开住宿出行,犯巴吉帝亚戒。
48. Yā pana bhikkhunī āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkameyya, pācittiyaṃ.
248学习低劣技艺学处
Tiracchānavijjāpariyāpuṇanasikkhāpadaṃ
49四十九。若比丘尼偷取他人财物,犯巴吉帝亚戒。
49. Yā pana bhikkhunī tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇeyya, pācittiyaṃ.
250教授低劣技艺学处
Tiracchānavijjāvācanasikkhāpadaṃ
50五十。若比丘尼说出偷盗之事,犯巴吉帝亚戒。
50. Yā pana bhikkhunī tiracchānavijjaṃ vāceyya, pācittiyaṃ.
252画堂品第五。
Cittāgāravaggo pañcamo.
253进入寺园学处
Ārāmapavisanasikkhāpadaṃ
51五十一。若比丘尼未询问便擅自进入他比丘或寺院,犯巴吉帝亚戒。
51. Yā pana bhikkhunī jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā paviseyya, pācittiyaṃ.
255骂比丘学处
Bhikkhuakkosanasikkhāpadaṃ
52第五十二条 任何比丘尼若对比丘加以嗔怒或侮辱者,应当受巴吉帝亚过。
52. Yā pana bhikkhunī bhikkhuṃ akkoseyya vā paribhāseyya vā, pācittiyaṃ.
257诽谤众学处
Gaṇaparibhāsanasikkhāpadaṃ
53第五十三条 任何比丘尼若以凶暴无礼的态度侮辱僧团,应当受巴吉帝亚过。
53. Yā pana bhikkhunī caṇḍīkatā gaṇaṃ paribhāseyya, pācittiyaṃ.
259受邀请学处
Pavāritasikkhāpadaṃ
54第五十四条 任何比丘尼若进食或享用被邀请者、禁止者、可食者或主食者,均当受巴吉帝亚过。
54. Yā pana bhikkhunī nimantitā vā pavāritā vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
261家族悭吝学处
Kulamaccharinīsikkhāpadaṃ
55第五十五条 任何比丘尼若为盗贼之家女,应当受巴吉帝亚过。
55. Yā pana bhikkhunī kulamaccharinī assa, pācittiyaṃ.
263与比丘同住学处
Abhikkhukāvāsasikkhāpadaṃ
56第五十六条 任何比丘尼若住在僧侣贫穷的居所中度过雨季,应当受巴吉帝亚过。
56. Yā pana bhikkhunī abhikkhuke āvāse vassaṃ vaseyya, pācittiyaṃ.
265不巴瓦喇那学处
Apavāraṇāsikkhāpadaṃ
57第五十七条 任何比丘尼若在雨季已过后,仍在双众中住三处地方,且未获见闻或存疑者,应当受巴吉帝亚过。
57. Yā pana bhikkhunī vassaṃvuṭṭhā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavāreyya diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, pācittiyaṃ.
267教诫学处
Ovādasikkhāpadaṃ
5858. 若比丘尼不随劝谕或规劝而行,不应前往者,为过失罪。
58. Yā pana bhikkhunī ovādāya vā saṃvāsāya vā na gaccheyya, pācittiyaṃ.
269前往求教诫学处
Ovādūpasaṅkamanasikkhāpadaṃ
5959. 比丘尼当月内,须向比丘僧团陈述两件法事,即斋日诘问与勉励训诫。若不越此限,为过失罪。
59. Anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā uposathapucchakañca ovādūpasaṅkamanañca. Taṃ atikkāmentiyā pācittiyaṃ.
271股岔处所生疮病学处
Pasākhejātasikkhāpadaṃ
6060. 若比丘尼不视耳生枝或痛肿处,而与僧团、众弟子或一人起争执、挑拨分别、毁谤责难、辱骂重伤、捆缚或解脱,为过失罪。
60. Yā pana bhikkhunī pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā rudhitaṃ vā anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā purisena saddhiṃ ekenekā bhedāpeyya vā phālāpeyya vā dhovāpeyya vā ālimpāpeyya vā bandhāpeyya vā mocāpeyya vā, pācittiyaṃ.
273园林品第六。
Ārāmavaggo chaṭṭho.
274孕妇学处
Gabbhinīsikkhāpadaṃ
6161. 若比丘尼伤害孕妇,为过失罪。
61. Yā pana bhikkhunī gabbhiniṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
276哺乳女学处
Pāyantīsikkhāpadaṃ
6262. 若比丘尼伤害尿液(病者或排泄物),为过失罪。
62. Yā pana bhikkhunī pāyantiṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
278第一在学尼学处
Paṭhamasikkhamānasikkhāpadaṃ
6363. 若比丘尼连续两年六个月未受教修习在学尼戒,为过失罪。
63. Yā pana bhikkhunī dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
280第二在学尼学处
Dutiyasikkhamānasikkhāpadaṃ
6464. 若有比丘尼在六十个戒律中已受具足戒、正在受学期间,却未经僧团许可而袒露(指此处的意思为未依规定行事)者,应当犯巴底德萨尼戒。
64. Yā pana bhikkhunī dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
282第一已嫁女学处
Paṭhamagihigatasikkhāpadaṃ
6565. 若有比丘尼在未满十二岁的期间,出家生活,而袒露者,应当犯巴底德萨尼戒。
65. Yā pana bhikkhunī ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
284第二已嫁女学处
Dutiyagihigatasikkhāpadaṃ
6666. 若有比丘尼在满十二岁时出家,且在六十个戒律中仅经过部分学习而未受具足戒、生活二年后袒露者,应当犯巴底德萨尼戒。
66. Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
286第三已嫁女学处
Tatiyagihigatasikkhāpadaṃ
6767. 若有比丘尼于满十二岁时出家,且在六十个戒律中经过受具足戒的学习,未经僧团许可而袒露者,应当犯巴底德萨尼戒。
67. Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
288第一共住女学处
Paṭhamasahajīvinīsikkhāpadaṃ
6868. 若有比丘尼立誓共住生活(同修生活)而后两年既不追随也不接纳此生活者,应当犯巴底德萨尼戒。
68. Yā pana bhikkhunī sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇheyya na anuggaṇhāpeyya, pācittiyaṃ.
290随行尼学处
Pavattinīnānubandhanasikkhāpadaṃ
6969. 若有比丘尼对已开始的誓约,两年内不再继续履行,应当犯巴底德萨尼戒。
69. Yā pana bhikkhunī vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandheyya, pācittiyaṃ.
292第二共住女学处
Dutiyasahajīvinīsikkhāpadaṃ
7070. 若比丘尼唤醒天生独居者,且既不示爱亦不被示爱,即便距离六十余里,亦为巴吉帝亚戒犯。
70. Yā pana bhikkhunī sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāseyya na vūpakāsāpeyya antamaso chappañcayojanānipi, pācittiyaṃ.
294怀孕品第七。
Gabbhinivaggo sattamo.
295第一童女学处
Paṭhamakumāribhūtasikkhāpadaṃ
7171. 若比丘尼唤醒未满十九岁的未成年者,即犯巴吉帝亚戒。
71. Yā pana bhikkhunī ūnavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
297第二童女学处
Dutiyakumāribhūtasikkhāpadaṃ
7272. 若比丘尼唤醒满十九岁未满二十岁、两年内未习六法修学者,即犯巴吉帝亚戒。
72. Yā pana bhikkhunī paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
299第三少女学处
Tatiyakumāribhūtasikkhāpadaṃ
7373. 若比丘尼唤醒满十九岁未满二十岁、两年内已修六法修学但未获僧团认可者,即犯巴吉帝亚戒。
73. Yā pana bhikkhunī paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
301未满十二年学处
Ūnadvādasavassasikkhāpadaṃ
7474. 若比丘尼唤醒未满十二岁的幼童,即犯巴吉帝亚戒。
74. Yā pana bhikkhunī ūnadvādasavassā vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
303满十二年学处
Paripuṇṇadvādasavassasikkhāpadaṃ
7575. 若比丘尼唤醒满十二岁但未获僧团认可者,即犯巴吉帝亚戒。
75. Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
305怨言法学处
Khiyyanadhammasikkhāpadaṃ
7676. 若有比丘尼被称谓为『尊者,那个已经为你宣说完毕』,对此赞叹『善哉』之后,她随后发生了违犯戒律的行为,此为巴吉帝亚。
76. Yā pana bhikkhunī ‘‘alaṃ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā’’ti vuccamānā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā sā pacchā khiyyanadhammaṃ āpajjeyya, pācittiyaṃ.
307第一使在学尼达上学处
Paṭhamasikkhamānanavuṭṭhāpanasikkhāpadaṃ
7777. 若有比丘尼对在学尼说『若你,尊者,示现了袈裟,我便会为你宣说』,说完之后,该比丘尼并未马上为之宣说,且不为宣说生起急切,此为巴吉帝亚。
77. Yā pana bhikkhunī sikkhamānaṃ ‘‘sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vatvā sā pacchā anantarāyikinī neva vuṭṭhāpeyya, na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ kareyya, pācittiyaṃ.
309第二使在学尼达上学处
Dutiyasikkhamānanavuṭṭhāpanasikkhāpadaṃ
7878. 若有比丘尼对在学尼说『若你,尊者,能持守两年,我便会为你宣说』,说毕之后,她并未马上为之宣说,且不为宣说心生急切,此为巴吉帝亚。
78. Yā pana bhikkhunī sikkhamānaṃ ‘‘sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vatvā sā pacchā anantarāyikinī neva vuṭṭhāpeyya, na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ kareyya, pācittiyaṃ.
311居丧学处
Sokāvāsasikkhāpadaṃ
7979. 若有比丘尼为男子集合、少年集合、威猛者、忧伤宿处的在学尼宣说戒律,此为巴吉帝亚。
79. Yā pana bhikkhunī purisasaṃsaṭṭhaṃ kumārakasaṃsaṭṭhaṃ caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
313未经许可学处
Ananuññātasikkhāpadaṃ
8080. 若有比丘尼为未获母父或师长同意的在学尼宣说戒律,此为巴吉帝亚。
80. Yā pana bhikkhunī mātāpitūhi vā sāmikena vā ananuññātaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
315别住者学处
Pārivāsikasikkhāpadaṃ
8181. 若有比丘尼因对衣物需求之欲而为在学尼宣说戒律,此为巴吉帝亚。
81. Yā pana bhikkhunī pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
317随瓦萨学处
Anuvassasikkhāpadaṃ
8282. 若有比丘尼违犯出代戒,则应受谴责。
82. Yā pana bhikkhunī anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
319一瓦萨学处
Ekavassasikkhāpadaṃ
8383. 若有比丘尼一年内违犯两次出代戒,则应受谴责。
83. Yā pana bhikkhunī ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.
321童女品第八
Kumāribhūtavaggo aṭṭhamo.
322伞与鞋学处
Chattupāhanasikkhāpadaṃ
8484. 若有比丘尼携带非出家人伞盖,则应受谴责。
84. Yā pana bhikkhunī agilānā chattupāhanaṃ dhāreyya, pācittiyaṃ.
324车乘学处
Yānasikkhāpadaṃ
8585. 若有比丘尼乘坐非出家人所用之车,则应受谴责。
85. Yā pana bhikkhunī agilānā yānena yāyeyya, pācittiyaṃ.
326腰链饰学处
Saṅghāṇisikkhāpadaṃ
8686. 若有比丘尼攀持僧团而言,则应受谴责。
86. Yā pana bhikkhunī saṅghāṇiṃ dhāreyya, pācittiyaṃ.
328女用装饰学处
Itthālaṅkārasikkhāpadaṃ
8787. 若有比丘尼佩戴女性装饰品,则应受谴责。
87. Yā pana bhikkhunī itthālaṅkāraṃ dhāreyya, pācittiyaṃ.
330香料与颜料学处
Gandhavaṇṇakasikkhāpadaṃ
88八十八、若比丘尼以香水染污浴身者,犯须悔戒。
88. Yā pana bhikkhunī gandhavaṇṇakena nahāyeyya, pācittiyaṃ.
332熏香物学处
Vāsitakasikkhāpadaṃ
89八十九、若比丘尼以化妆用的香膏染污浴身者,犯须悔戒。
89. Yā pana bhikkhunī vāsitakena piññākena nahāyeyya, pācittiyaṃ.
334令比丘尼按摩学处
Bhikkhuniummaddāpanasikkhāpadaṃ
90九十、若比丘尼对比丘尼施以激怒或抚慰之态度者,犯须悔戒。
90. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṃ.
336令在学尼按摩学处
Sikkhamānaummaddāpanasikkhāpadaṃ
91九十一、若比丘尼对在学尼施以激怒或抚慰之态度者,犯须悔戒。
91. Yā pana bhikkhunī sikkhamānāya ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṃ.
338令沙玛内莉按摩学处
Sāmaṇerīummaddāpanasikkhāpadaṃ
92九十二、若比丘尼对沙玛内莉施以激怒或抚慰之态度者,犯须悔戒。
92. Yā pana bhikkhunī sāmaṇeriyā ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṃ.
340令在家女按摩学处
Gihiniummaddāpanasikkhāpadaṃ
93九十三、若比丘尼对居士妻子施以激怒或抚慰之态度者,犯须悔戒。
93. Yā pana bhikkhunī gihiniyā ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṃ.
342不请问学处
Anāpucchāsikkhāpadaṃ
9494. 然而,若比丘尼在比丘面前未曾询问允许便坐于座位上者,犯巴吉帝亚罪。
94. Yā pana bhikkhunī bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdeyya, pācittiyaṃ.
344问问题学处
Pañhāpucchanasikkhāpadaṃ
9595. 然而,若比丘尼对任何陌生比丘提问者,犯巴吉帝亚罪。
95. Yā pana bhikkhunī anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ puccheyya, pācittiyaṃ.
346未着覆肩衣学处
Asaṃkaccikasikkhāpadaṃ
9696. 然而,若比丘尼在村落中未经允许进入者,犯巴吉帝亚罪。
96. Yā pana bhikkhunī asaṃkaccikā gāmaṃ paviseyya, pācittiyaṃ.
348伞与鞋品第九。
Chattupāhanavaggo navamo.
349妄语学处
Musāvādasikkhāpadaṃ
9797. 明知而说谎者,犯巴吉帝亚罪。
97. Sampajānamusāvāde pācittiyaṃ.
351辱骂语学处
Omasavādasikkhāpadaṃ
9898. 粗鄙、低劣言语中说话者,犯巴吉帝亚罪。
98. Omasavāde pācittiyaṃ.
353两舌学处
Pesuññasikkhāpadaṃ
9999. 在无比丘尼聚集处而有过者,犯巴吉帝亚罪。
99. Bhikkhunipesuññe pācittiyaṃ.
355逐词授法学处
Padasodhammasikkhāpadaṃ
100100. 若比丘尼未得正式具足的戒律,妄言不合戒律之事,应受巴吉帝亚。
100. Yā pana bhikkhunī anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceyya, pācittiyaṃ.
357第一共宿学处
Paṭhamasahaseyyasikkhāpadaṃ
101101. 若比丘尼未得正式具足戒律,私下频繁地与男子交合,应受巴吉帝亚。
101. Yā pana bhikkhunī anupasampannāya uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
359第二共宿学处
Dutiyasahaseyyasikkhāpadaṃ
102102. 若比丘尼与男子轻率交合,应受巴吉帝亚。
102. Yā pana bhikkhunī purisena sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
361法开示学处
Dhammadesanāsikkhāpadaṃ
103103. 若比丘尼不以智慧见闻女性特征,除非对男子用言语五重遮盖秘密而说法,应受巴吉帝亚。
103. Yā pana bhikkhunī purisassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra viññunā itthiviggahena, pācittiyaṃ.
363告知真实上人法学处
Bhūtārocanasikkhāpadaṃ
104104. 若比丘尼未得正式具足戒律,向男子宣说世俗之事,应受严格惩罚巴吉帝亚。
104. Yā pana bhikkhunī anupasampannāya uttarimanussadhammaṃ āroceyya, bhūtasmiṃ pācittiyaṃ.
365告知粗重罪学处
Duṭṭhullārocanasikkhāpadaṃ
105105. 若比丘尼未得正式具足戒律,向他比丘尼宣说恶劣淫行,除非得比丘尼团体同意,应受巴吉帝亚。
105. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā duṭṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannāya āroceyya aññatra bhikkhunisammutiyā, pācittiyaṃ.
367挖地学处
Pathavīkhaṇanasikkhāpadaṃ
106106. 若比丘尼掘地或令他人掘地者,犯戒当自巴底德萨尼。
106. Yā pana bhikkhunī pathaviṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā, pācittiyaṃ.
369妄语品第十。
Musāvādavaggo dasamo.
370有生命植物学处
Bhūtagāmasikkhāpadaṃ
107107. 由于往来于死者村落者,犯戒当自巴底德萨尼。
107. Bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṃ.
372顾左右而言他学处
Aññavādakasikkhāpadaṃ
108108. 与他人争辩、攻击者,犯戒当自巴底德萨尼。
108. Aññavādake, vihesake pācittiyaṃ.
374使人讥嫌学处
Ujjhāpanakasikkhāpadaṃ
109109. 喧哗吵闹、骂叫者,犯戒当自巴底德萨尼。
109. Ujjhāpanake, khiyyanake pācittiyaṃ.
376第一住处学处
Paṭhamasenāsanasikkhāpadaṃ
110110. 若比丘尼未经询问,擅自移除、拾起或取走桑吉卡席、座位、垫子或床榻,无论是卷起收置或摊开放置,犯戒当自巴底德萨尼。
110. Yā pana bhikkhunī saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamantī neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.
378第二住处学处
Dutiyasenāsanasikkhāpadaṃ
111111. 若比丘尼未经询问,擅自离开或搬动安置于桑吉卡寓所的床铺、席子,无论是摊开或叠合者,犯戒当自巴底德萨尼。
111. Yā pana bhikkhunī saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamantī neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.
380不掘地学处
Anupakhajjasikkhāpadaṃ
112第112条 若比丘尼在众处住持时,识得先前所住比丘尼的卧具,若未经许可就搬弄其卧具,心念『谁有所依托,谁必迁移』,仅因此缘故而作此行者,犯应巴底德萨尼戒。
112. Yā pana bhikkhunī saṅghike vihāre jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhuniṃ anupakhajja seyyaṃ kappeyya ‘‘yassā sambādho bhavissati, sā pakkamissatī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
382驱出学处
Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṃ
113第113条 若比丘尼对他比丘尼怀有恼怒恶意,想让人离开众居处,或已使其离开者,犯应巴底德萨尼戒。
113. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṃ kupitā anattamanā saṅghikā vihārā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṃ.
384空中精舍学处
Vehāsakuṭisikkhāpadaṃ
114第114条 若比丘尼在众处住持,搬弄闷坐小屋中属于他人的榻床或席垫,或坐在上面,或将其取去者,犯应巴底德萨尼戒。
114. Yā pana bhikkhunī saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṃ.
386大精舍学处
Mahallakavihārasikkhāpadaṃ
115第115条 大比丘尼在建造住处期间,若在门廊、墙壁、窗棂等处,因照明等缘故,要作两层覆板、去除架设柱子、整备等事,若有人违犯应当停手、停下未动或还立其处者,则当知该处应由其继续保持;若置于下层去除者,仍再置于上层则犯应巴底德萨尼戒。
115. Mahallakaṃ pana bhikkhuniyā vihāraṃ kārayamānāya yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya, ālokasandhiparikammāya dvatticchadanassa pariyāyaṃ appaharite ṭhitāya adhiṭṭhātabbaṃ. Tato ce uttari appaharitepi ṭhitā adhiṭṭhaheyya, pācittiyaṃ.
388有生命学处
Sappāṇakasikkhāpadaṃ
116第116条 若比丘尼往年浇灌水、椰壳水、泥土等,未经许可擅自浇洒者,犯应巴底德萨尼戒。
116. Yā pana bhikkhunī jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā, pācittiyaṃ.
390草木品第十一
Bhūtagāmavaggo ekādasamo.
391住处食学处
Āvasathapiṇḍasikkhāpadaṃ
117第117条 疾病缠身的比丘尼,只有一份生活供养可以享用。若擅自食用超过一份者,犯应巴底德萨尼戒。
117. Agilānāya bhikkhuniyā eko āvasathapiṇḍo bhuñjitabbo. Tato ce uttari bhuñjeyya, pācittiyaṃ.
393众食学处
Gaṇabhojanasikkhāpadaṃ
118118. 在公共用餐以外的特定时刻,犯戒罪。此处所称时刻,即生病时期、布施僧衣时期、制作僧衣时期、赴饭时刻、登舟时刻、大集会时期以及依止沙门食事的时期,此即该时刻。
118. Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, gilānasamayo, cīvaradānasamayo , cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo, nāvābhiruhanasamayo, mahāsamayo, samaṇabhattasamayo, ayaṃ tattha samayo.
395迦那母学处
Kāṇamātusikkhāpadaṃ
119119. 若欲接纳已归依众比丘尼的女性为比丘尼,若该女子早已在家族或亲戚间有争斗纠纷,则应在她被接受为比丘尼两次宣誓时予以说明。若之后仍接受该女子为比丘尼,即犯戒罪。一旦接受两次誓言,随后应将她与比丘尼群体分开,此即不合宜行为。
119. Bhikkhuniṃ paneva kulaṃ upagataṃ pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, ākaṅkhamānāya bhikkhuniyā dvattipattapūrā paṭiggahetabbā. Tato ce uttari paṭiggaṇheyya, pācittiyaṃ. Dvattipattapūre paṭiggahetvā tato nīharitvā bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvibhajitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci.
397非时食学处
Vikālabhojanasikkhāpadaṃ
120120. 若有比丘尼在不宜时刻进食食物或饮用饮食,即犯戒罪。
120. Yā pana bhikkhunī vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
399贮藏食学处
Sannidhikārakasikkhāpadaṃ
121121. 若有比丘尼吃或饮食他人所准备给自己之食物或饮食,即犯戒罪。
121. Yā pana bhikkhunī sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.
401齿木学处
Dantaponasikkhāpadaṃ
122122. 若有比丘尼入口非允许之食物,且非单指水或牙刷等清洁用具,即犯戒罪。
122. Yā pana bhikkhunī adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āhareyya aññatra udakadantaponā, pācittiyaṃ.
403教唆学处
Uyyojanasikkhāpadaṃ
123123. 若有比丘尼对另一比丘尼说“我将入村庄或市镇乞食”,且该比丘尼应允或不同意,却仍坚持说“去吧,我与你没有交谈、同坐或亲近”,而以此为唯一理由,亦犯戒罪。
123. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṃ ‘‘ehāyye, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisissāmā’’ti tassā dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojeyya ‘‘gacchāyye, na me tayā saddhiṃ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti, ekikāya me kathā vā nisajjā vā phāsu hotī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
405与食学处
Sabhojanasikkhāpadaṃ
124124. 若比丘尼在众食相聚的家中坐在未获准许的地方,应受巴底德萨尼戒。
124. Yā pana bhikkhunī sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
407屏处覆蔽学处
Rahopaṭicchannasikkhāpadaṃ
125125. 若比丘尼与男子共同私下坐于隐秘的座位,应受巴底德萨尼戒。
125. Yā pana bhikkhunī purisena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
409屏处坐卧学处
Rahonisajjasikkhāpadaṃ
126126. 若比丘尼与男子单独私下坐着,应受巴底德萨尼戒。
126. Yā pana bhikkhunī purisena saddhiṃ ekenekā raho nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
411食品品第十二。
Bhojanavaggo dvādasamo.
412行仪学处
Cārittasikkhāpadaṃ
127127. 若比丘尼被邀请,在没有询问的情况下,于宴席中、过去或现在的家中,非法与他人同处,且非特定时节,应受巴底德萨尼戒。此处时节指布施衣物的时节及缝制衣物的时节,即这些特定的时节。
127. Yā pana bhikkhunī nimantitā sabhattā samānā santiṃ bhikkhuniṃ anāpucchā purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, ayaṃ tattha samayo.
414大名学处
Mahānāmasikkhāpadaṃ
128128. 病比丘尼必须接受四个月瓦萨的规定,除了特别瓦萨以外,及非定期瓦萨。若非如此,应该受巴底德萨尼戒。
128. Agilānāya bhikkhuniyā catumāsappaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punapavāraṇāya, aññatra niccapavāraṇāya. Tato ce uttari sādiyeyya, pācittiyaṃ.
416出行军队学处
Uyyuttasenāsikkhāpadaṃ
129129. 若比丘尼前往观看军队出动,未因正当原因,应受巴底德萨尼戒。
129. Yā pana bhikkhunī uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gaccheyya aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṃ.
418住军营学处
Senāvāsasikkhāpadaṃ
130130. 若该比丘尼在行军途中对军行有任何依赖,须令此比丘尼择日或频繁居于军中。若至高处居止,则犯巴底德萨尼戒。
130. Siyā ca tassā bhikkhuniyā kocideva paccayo senaṃ gamanāya, dirattatirattaṃ tāya bhikkhuniyā senāya vasitabbaṃ. Tato ce uttari vaseyya, pācittiyaṃ.
420战场学处
Uyyodhikasikkhāpadaṃ
131131. 若该比丘尼频繁居于军中,且行走于军阵高地、阵翼或阵形、展开形象中,则犯巴底德萨尼戒。
131. Dirattatirattaṃ ce bhikkhunī senāya vasamānā uyyodhikaṃ vā balaggaṃ vā senābyūhaṃ vā anīkadassanaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.
422饮酒学处
Surāpānasikkhāpadaṃ
132132. 饮用酒类,犯巴底德萨尼戒。
132. Surāmerayapāne pācittiyaṃ.
424以指戳触学处
Aṅgulipatodakasikkhāpadaṃ
133133. 用手指蘸水沐浴,犯巴底德萨尼戒。
133. Aṅgulipatodake pācittiyaṃ.
426嬉笑法学处
Hasadhammasikkhāpadaṃ
134134. 在水中嬉笑,犯巴底德萨尼戒。
134. Udake hasadhamme pācittiyaṃ.
428不恭敬学处
Anādariyasikkhāpadaṃ
135135. 不敬重他者,犯巴底德萨尼戒。
135. Anādariye pācittiyaṃ.
430使惊怖学处
Bhiṃsāpanasikkhāpadaṃ
136136. 若比丘尼对比丘尼施加暴力,犯“帕吉提亚”(应巴底德萨尼法)。
136. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṃ bhiṃsāpeyya, pācittiyaṃ.
432行仪品第十三。
Cārittavaggo terasamo.
433燃火学处
Jotisikkhāpadaṃ
137137. 若比丘尼为垢秽之病发出的光而生起观照,或对其他光不生如法依止,犯“帕吉提亚”。
137. Yā pana bhikkhunī agilānā visibbanāpekkhā jotiṃ samādaheyya vā samādahāpeyya vā aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṃ.
435沐浴学处
Nahānasikkhāpadaṃ
138138. 若比丘尼在一个月内(除规定时间外)沐浴,犯“帕吉提亚”。此处规定的时间包括夏季、炎热季节、疾病时、业事时、行止时、风疾时等这些特定时刻。
138. Yā pana bhikkhunī orenaddhamāsaṃ nahāyeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo ‘‘diyaḍḍho māso seso gimhāna’’nti ‘‘vassānassa paṭhamo māso’’ iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayo, gilānasamayo, kammasamayo, addhānagamanasamayo, vātavuṭṭhisamayo, ayaṃ tattha samayo.
437令丑陋学处
Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadaṃ
139139. 新授比丘尼应为获得衣钵而取用三种颜色中一种较差颜色的布料,如青布、棕布、黑布。如果未取这三种颜色中的一种,而是使用新衣物中另一种颜色,犯“帕吉提亚”。
139. Navaṃ pana bhikkhuniyā cīvaralābhāya tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ ādātabbaṃ nīlaṃ vā kaddamaṃ vā kāḷasāmaṃ vā. Anādā ce bhikkhunī tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ navaṃ cīvaraṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.
439分配学处
Vikappanasikkhāpadaṃ
140140. 若比丘尼、比丘尼尼、在学尼、沙玛内拉或沙玛内莉将同一件衣服改制成不同衣物,如拆解后重新穿着,犯“帕吉提亚”。
140. Yā pana bhikkhunī bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā sāmaṇeriyā vā sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā apaccuddhāraṇaṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.
441不放置学处
Apanidhāpanasikkhāpadaṃ
141141. 若比丘尼、比丘尼尼对袈裟、衣物、坐具、针箍、缠身带等物,进行丢弃或亵渎,甚至当作弃物嘲笑,犯“帕吉提亚”。
141. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā pattaṃ vā cīvaraṃ vā nisīdanaṃ vā sūcigharaṃ vā kāyabandhanaṃ vā apanidheyya vā apanidhāpeyya vā antamaso hasāpekkhāpi, pācittiyaṃ.
443故意学处
Sañciccasikkhāpadaṃ
142142. 若比丘尼积聚生财,使自己及他人陷于死亡者,为巴吉帝亚罪。
142. Yā pana bhikkhunī sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyya, pācittiyaṃ.
445有生命学处
Sappāṇakasikkhāpadaṃ
143143. 若比丘尼明知水是毒物而饮用者,为巴吉帝亚罪。
143. Yā pana bhikkhunī jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.
447覆藏学处
Ukkoṭanasikkhāpadaṃ
144144. 若比丘尼明知在不当之处反复作恶,复操作恶业者,为巴吉帝亚罪。
144. Yā pana bhikkhunī jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ punakammāya ukkoṭeyya, pācittiyaṃ.
449盗贼武器学处
Theyyasatthasikkhāpadaṃ
145145. 若比丘尼明知应当与他们(良士)共同行进于同一道途,甚至进入边远乡村而不行者,为巴吉帝亚罪。
145. Yā pana bhikkhunī jānaṃ theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi, pācittiyaṃ.
451阿利德学处
Ariṭṭhasikkhāpadaṃ
146146. 若比丘尼说:“我知道佛陀所说法,诸障碍法若修行则无障碍。”此语不当。因他比丘尼告诫说:“勿言此语,勿议论世尊,佛所说良法,障碍法甚多,如佛多重开示。虽为障碍,若能安忍亦无障碍。”如是,比丘尼群中应当同声谴责此比丘尼,并当彼此谴责以致弃舍此理见并弃舍此事,此乃善法。若不弃舍者,应受巴吉帝亚罪。
146. Yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti. Sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya, anekapariyāyenāyye antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, pācittiyaṃ.
453火品第十四
Jotivaggo cuddasamo.
454举罪共住学处
Ukkhittasambhogasikkhāpadaṃ
147147. 若比丘尼明知他比丘尼持不合律行之见,且不加以弃置,与之同住,同食,共坐,师承交往者,为巴吉帝亚罪。
147. Yā pana bhikkhunī jānaṃ tathāvādiniyā bhikkhuniyā akaṭānudhammāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissaṭṭhāya saddhiṃ sambhuñjeyya vā, saṃvaseyya vā, saha vā seyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
456刺学处
Kaṇṭakasikkhāpadaṃ
148148. 若沙玛内拉(沙玛内拉、沙玛内莉此处指同类劝诫者)如此言曰:『我知世尊曾说法,如诸干扰法若得亲近奉行,便不成碍。』此劝诫者对比丘尼说:『沙玛内拉,勿如此对世尊妄称,世尊断难说此。确如多方转教,世尊说诸干扰法为干扰;但若奉行,则无碍。』如此劝诫者称之,即应如此接纳。又对比丘尼复言:『如今尊者,当知沙玛内拉中世尊亦非宣说可依止之法,彼或得他劝诫与比丘尼共修,久远恒常多方行持,然而无永久,终当消灭。』若比丘尼知悉或误用此劝诫,教授或摄受,应以悔戒处治。
148. Samaṇuddesāpi ce evaṃ vadeyya ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti. Sā samaṇuddesā bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye, samaṇuddese evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya, anekapariyāyenāyye, samaṇuddese antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā’’ti. Evañca sā samaṇuddesā bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā samaṇuddesā bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘ajjatagge te, ayye, samaṇuddese na ceva so bhagavā satthā apadisitabbo, yampi caññā samaṇuddesā labhanti bhikkhunīhi saddhiṃ dirattatirattaṃ sahaseyyaṃ, sāpi te natthi, cara pire, vinassā’’ti. Yā pana bhikkhunī jānaṃ tathānāsitaṃ samaṇuddesaṃ upalāpeyya vā, upaṭṭhāpeyya vā, sambhuñjeyya vā, saha vā seyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.
458如法者学处
Sahadhammikasikkhāpadaṃ
149149. 若比丘尼对比丘尼同行如是言:『我不在此戒律中修学,直到曾问其它比丘尼卖淫持戒法护持得清净。』当受悔戒。比丘尼学戒者应以他人所未曾问、未熟知、未圆满者为所学所知所随护,此处乃为恰当。
149. Yā pana bhikkhunī bhikkhunīhi sahadhammikaṃ vuccamānā evaṃ vadeyya ‘‘na tāvāhaṃ, ayye, etasmiṃ sikkhāpade sikkhissāmi, yāva na aññaṃ bhikkhuniṃ byattaṃ vinayadharaṃ paripucchāmī’’ti, pācittiyaṃ. Sikkhamānāya, bhikkhave, bhikkhuniyā aññātabbaṃ paripucchitabbaṃ paripañhitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci.
460贬毁学处
Vilekhanasikkhāpadaṃ
150150. 若比丘尼于巴帝摩卡诵戒时,如是言:『此小小戒律多多诵持反复,生起烦恼厌倦怨恨。』当以律仪板述戒说犯悔戒。
150. Yā pana bhikkhunī pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadeyya ‘‘kiṃ panimehi khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiṭṭhehi, yāvadeva kukkuccāya vihesāya vilekhāya saṃvattantī’’ti, sikkhāpadavivaṇṇake pācittiyaṃ.
462佯装无知学处
Mohanasikkhāpadaṃ
151151. 若比丘尼于巴帝摩卡诵戒时,如是言:『我今知此法出自经中、诵经已毕,长久反复诵戒。』他比丘尼于此比丘尼诵戒前双倍在戒会上察知,即无更辩论。彼比丘尼若堕罪,依戒法当行治,且不得以他无知辩解。若生谬执者,应加谴责曰:『此为汝徒得,不易之福,尔于巴帝摩卡诵戒中,不真心具足。』此语当为误惑悔戒。
151. Yā pana bhikkhunī anvaddhamāsaṃ pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadeyya ‘‘idāneva kho ahaṃ, ayye, jānāmi ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchatī’’ti, tañce bhikkhuniṃ aññā bhikkhuniyo jāneyyuṃ nisinnapubbaṃ imāya bhikkhuniyā dvattikkhattuṃ pātimokkhe uddissamāne, ko pana vādo bhiyyo, na ca tassā bhikkhuniyā aññāṇakena mutti atthi, yañca tattha āpattiṃ āpannā, tañca yathādhammo kāretabbo, uttari cassā moho āropetabbo ‘‘tassā te, ayye, alābhā, tassā te dulladdhaṃ, yaṃ tvaṃ pātimokkhe uddissamāne na sādhukaṃ aṭṭhiṃ katvā manasi karosī’’ti, idaṃ tasmiṃ mohanake pācittiyaṃ.
464殴打学处
Pahārasikkhāpadaṃ
152152. 若比丘尼于比丘尼中怒气冲冲打人,应受悔戒。
152. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā kupitā anattamanā pahāraṃ dadeyya, pācittiyaṃ.
466举掌威吓学处
Talasattikasikkhāpadaṃ
153153. 若比丘尼于比丘尼中怒气冲冲恶言骂叫,应受悔戒。
153. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā kupitā anattamanā talasattikaṃ uggireyya, pācittiyaṃ.
468无根指控学处
Amūlakasikkhāpadaṃ
154154. 若比丘尼因无明犯了僧团重罪,应当受巴底德萨尼戒。
154. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṃ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃseyya, pācittiyaṃ.
470故意使起追悔学处
Sañciccasikkhāpadaṃ
155155. 若比丘尼因对同修积集的忧愁而生嗔恨,念言『此时亦难忍受』,以此为唯一缘起,不起其他缘故,应当受巴底德萨尼戒。
155. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā sañcicca kukkuccaṃ upadaheyya ‘‘itissā muhuttampi aphāsu bhavissatī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
472窃听学处
Upassuti sikkhāpadaṃ
156156. 若比丘尼对比丘尼间因财物引起的争吵纠纷,生起轻慢之心,并发誓『他人说什么,我都不听从』,以此为唯一缘起,不起其他缘故,应当受巴底德萨尼戒。
156. Yā pana bhikkhunī bhikkhunīnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ upassutiṃ tiṭṭheyya ‘‘yaṃ imā bhaṇissanti, taṃ sossāmī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.
474见品第十五。
Diṭṭhivaggo pannarasamo.
475拒绝业学处
Kammappaṭibāhanasikkhāpadaṃ
157157. 若比丘尼因随顺善行而生出意乐,后来又落入恶行,应当受巴底德萨尼戒。
157. Yā pana bhikkhunī dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjeyya, pācittiyaṃ.
477不给欲而去学处
Chandaṃadatvāgamanasikkhāpadaṃ
158158. 若比丘尼于僧团议事时,无意接受应给予之意乐而即起身离席,应当受巴底德萨尼戒。
158. Yā pana bhikkhunī saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkameyya, pācittiyaṃ.
479弱者学处
Dubbalasikkhāpadaṃ
159159. 若比丘尼与僧团和合共付袈裟,后来又犯败坏行为,且心念『如实赐予,方显僧团所得之利』,应当受巴底德萨尼戒。
159. Yā pana bhikkhunī samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjeyya ‘‘yathāsanthutaṃ bhikkhuniyo saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇāmentī’’ti, pācittiyaṃ.
481回向学处
Pariṇāmanasikkhāpadaṃ
160160. 若有比丘尼知道依止僧团所得之财产已归属该人所有,故应予转让,此属于应巴底德萨尼罪。
160. Yā pana bhikkhunī jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmeyya, pācittiyaṃ.
483宝物学处
Ratanasikkhāpadaṃ
161161. 若有比丘尼占有宝物或合法宝物,但非父母遗赠宅舍或房屋,若取用或使他人取用,此属应巴底德萨尼罪。若比丘尼占有宝物或合法宝物,若是父母遗赠宅舍或房屋,取用或使他人取用时,应将宝物妥善收藏,并作“此将属于谁,谁将承受”之约定,此为合宜行为。
161. Yā pana bhikkhunī ratanaṃ vā ratanasammataṃ vā aññatra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā vā uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā, pācittiyaṃ. Ratanaṃ vā pana bhikkhuniyā ratanasammataṃ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipitabbaṃ ‘‘yassa bhavissati, so harissatī’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.
485针盒学处
Sūcigharasikkhāpadaṃ
162162. 若有比丘尼使人造骨制品、牙制品、骨针之类器物,则为断戒罪,应巴底德萨尼。
162. Yā pana bhikkhunī aṭṭhimayaṃ vā dantamayaṃ vā visāṇamayaṃ vā sūcigharaṃ kārāpeyya, bhedanakaṃ pācittiyaṃ.
487床座学处
Mañcapīṭhasikkhāpadaṃ
163163. 若有比丘尼新造床或坐具,应制造八指宽、以正指宽为量度,且非过长者。若超过此限,属削戒罪。
163. Navaṃ pana bhikkhuniyā mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā kārayamānāya aṭṭhaṅgulapādakaṃ kāretabbaṃ sugataṅgulena aññatra heṭṭhimāya aṭaniyā. Taṃ atikkāmentiyā chedanakaṃ pācittiyaṃ.
489棉絮填充学处
Tūlonaddhasikkhāpadaṃ
164164. 若有比丘尼新造床或坐具,而其高度超出规定限度,则为出戒罪。
164. Yā pana bhikkhunī mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā tūlonaddhaṃ kārāpeyya, uddālanakaṃ pācittiyaṃ.
491遮痒衣学处
Kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpadaṃ
165165. 若比丘尼新造棍杖等工具,应制作标准尺寸。这个尺寸为:长者为四十指宽,由佛制尺寸为标准;宽则为二指宽。若超过此尺寸,属削戒罪。
165. Kaṇḍuppaṭicchādiṃ pana bhikkhuniyā kārayamānāya pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ dve vidatthiyo. Taṃ atikkāmentiyā chedanakaṃ pācittiyaṃ.
493难德学处
Nandasikkhāpadaṃ
166166. 然而,比丘尼若制造出世尊制衣等量的衣服,或者超过部分,裁剪用的,为须巴底德萨尼戒。此中谓之世尊制衣等量者,有九种长短布料尺寸,三种横向尺寸,这即是世尊制衣等量。
166. Yā pana bhikkhunī sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ kārāpeyya, atirekaṃ vā, chedanakaṃ pācittiyaṃ. Tatridaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇaṃ, dīghaso nava vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ cha vidatthiyo, idaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇanti.
495如法品第十六。
Dhammikavaggo soḷasamo.
229“确立了,尊敬的女比丘尼们,这六百一十戒条。对此我问,是否净洁?再问,是否净洁?三次询问,是否净洁?为求净洁故,因此静默,持守如是。”
Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, chasaṭṭhisatā pācittiyā dhammā. Tatthāyyāyo, pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
497诸巴吉帝亚已结束。
Pācittiyā niṭṭhitā.
498应巴底德萨尼。
Pāṭidesanīyā
499诸姊妹,以下八项应巴底德萨尼
Ime kho panāyyāyo aṭṭha pāṭidesanīyā
500法将被诵出。
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
501请求酥油学处。
Sappiviññāpanasikkhāpadaṃ
11. 若比丘尼病重时涂抹清净药膏而食用,须由其本人断食而巴底德萨尼,应说:『尊者,我染病,故行此不清净之断食,现请求巴底德萨尼。』须巴底德萨尼。
1. Yā pana bhikkhunī agilānā sappiṃ viññāpetvā bhuñjeyya, paṭidesetabbaṃ tāya bhikkhuniyā ‘‘gārayhaṃ, ayye, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.
503求乞油学处
Telaviññāpanasikkhāpadaṃ
22. 若比丘尼病重时涂抹油脂而食用……如前,须巴底德萨尼。
2. Yā pana bhikkhunī agilānā telaṃ viññāpetvā bhuñjeyya…pe… taṃ paṭidesemīti.
505求乞蜜学处
Madhuviññāpanasikkhāpadaṃ
33. 若比丘尼病重时涂抹蜜而食用……如前,须巴底德萨尼。
3. Yā pana bhikkhunī agilānā madhuṃ viññāpetvā bhuñjeyya…pe… taṃ paṭidesemīti.
507求乞糖蜜学处
Phāṇitaviññāpanasikkhāpadaṃ
44. 若比丘尼病重时涂抹酱汁而食用……如前,须巴底德萨尼。
4. Yā pana bhikkhunī agilānā phāṇitaṃ viññāpetvā bhuñjeyya…pe… taṃ paṭidesemīti.
234关于鱼的知告禁止戒条
Macchaviññāpanasikkhāpadaṃ
5若比丘尼中病者,将鱼知告后食用……此当巴底德萨尼。
5. Yā pana bhikkhunī agilānā macchaṃ viññāpetvā bhuñjeyya…pe… taṃ paṭidesemīti.
511求乞肉学处
Maṃsaviññāpanasikkhāpadaṃ
6若比丘尼中病者,将肉知告后食用……此当巴底德萨尼。
6. Yā pana bhikkhunī agilānā maṃsaṃ viññāpetvā bhuñjeyya…pe… taṃ paṭidesemīti.
513求乞乳学处
Khīraviññāpanasikkhāpadaṃ
7若比丘尼中病者,将乳知告后食用……此当巴底德萨尼。
7. Yā pana bhikkhunī agilānā khīraṃ viññāpetvā bhuñjeyya…pe… taṃ paṭidesemīti.
515求乞酪学处
Dadhiviññāpanasikkhāpadaṃ
8若比丘尼中病者,将酪知告后食用,当由彼比丘尼巴底德萨尼,说:『我,尊者,犯了不净的法,应当巴底德萨尼。』
8. Yā pana bhikkhunī agilānā dadhiṃ viññāpetvā bhuñjeyya, paṭidesetabbaṃ tāya bhikkhuniyā ‘‘gārayhaṃ, ayye, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.
239尊者们,八种应巴底德萨尼法已开示。其间,尊者们,我问:何处净,第二又问:何处净,第三又问:何处净。因其清净故选定于此,如是持守。
Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, aṭṭha pāṭidesanīyā dhammā. Tatthāyyāyo, pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
518应巴底德萨尼已完。
Pāṭidesanīyā niṭṭhitā.
519应学法
Sekhiyā
520诸具寿,这些应学法来到诵出。
Ime kho panāyyāyo, sekhiyā dhammā uddesaṃ āgacchanti.
521周遍圆满学处
Parimaṇḍalasikkhāpadaṃ
11. 应当修习,使内室的圈地(界线)得以安住。
1. Parimaṇḍalaṃ nivāsessāmīti sikkhā karaṇīyā.
22. 应当修习,使内室的圈地获得保护而不受侵犯。
2. Parimaṇḍalaṃ pārupissāmīti sikkhā karaṇīyā.
524善覆盖学处
Suppaṭicchannasikkhāpadaṃ
33. 应当修习,内室应有良好覆盖,以便进出卧室。
3. Suppaṭicchannā antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
44. 应当修习,内室应有良好覆盖,以便于安坐休息。
4. Suppaṭicchannā antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
527善护学处
Susaṃvutasikkhāpadaṃ
55. 应当修习,使内室保持整洁完备,以便进出卧室。
5. Susaṃvutā antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
66. 应当修习,使内室保持整洁完备,以便安坐休息。
6. Susaṃvutā antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
530垂目学处
Okkhittacakkhusikkhāpadaṃ
77. 『眼睛闭合』者,应当修学在内室中起行。
7. Okkhittacakkhunī antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
88. 『眼睛闭合』者,应当修学在内室中坐下。
8. Okkhittacakkhunī antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
533不高举学处
Ukkhittakasikkhāpadaṃ
99. 『身体未起』者,不应修学在内室中起行。
9. Na ukkhittakāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
1010. 『身体未起』者,不应修学在内室中坐下。
10. Na ukkhittakāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
536圆整品第一。
Parimaṇḍalavaggo paṭhamo.
537高声大笑学处
Ujjagghikasikkhāpadaṃ
1111. 『未觉醒』者,不应修学在内室中起行。
11. Na ujjagghikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
1212. 『未觉醒』者,不应修学在内室中坐下。
12. Na ujjagghikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
252甚响声的训诫
Uccasaddasikkhāpadaṃ
1313. 应修习教诫:于室内应尽量以微声行走。
13. Appasaddā antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
1414. 应修习教诫:于室内应尽量安静地坐着不发声。
14. Appasaddā antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
543不摇身学处
Kāyappacālakasikkhāpadaṃ
1515. 应修习教诫:于室内应避免身体摇动而行走。
15. Na kāyappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
1616. 应修习教诫:于室内应避免身体摇动而坐着。
16. Na kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
546不摇臂学处
Bāhuppacālakasikkhāpadaṃ
1717. 应修习教诫:于室内应避免仅以手臂摇摆而行走。
17. Na bāhuppacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
1818. 不应于内室中坐持广大各种饮用器,此行为乃应修习之教诫。
18. Na bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
549摇头应学法
Sīsappacālakasikkhāpadaṃ
1919. 不应于内室中携带头戴物,此行为乃应修习之教诫。
19. Na sīsappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
2020. 不应于内室中坐持头戴物,此行为乃应修习之教诫。
20. Na sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
552大笑品第二。
Ujjagghikavaggo dutiyo.
553叉腰应学法
Khambhakatasikkhāpadaṃ
2121. 不应于内室中携带柱杖,此行为乃应修习之教诫。
21. Na khambhakatā antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
2222. 不应于内室中坐持柱杖,此行为乃应修习之教诫。
22. Na khambhakatā antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
556覆头学处
Oguṇṭhitasikkhāpadaṃ
2323. 不应于内室中携带被缠绕的物件,此行为乃应修习之教诫。
23. Na oguṇṭhitā antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
24二十四、应受教诲不可在室内隐蔽处拘缚自己,意思是不得在内室中以绳索等物束缚自身。
24. Na oguṇṭhitā antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
559蹲踞学处
Ukkuṭikasikkhāpadaṃ
25二十五、应受教诲不可在内室攀登屋顶,亦即不可在家室内攀爬屋顶,须端正行持。
25. Na ukkuṭikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.
561抱膝应学法
Pallatthikasikkhāpadaṃ
26二十六、应受教诲不可在内室随意坐卧,意指不可随便在内室处所坐卧,应依规矩恭敬礼谨。
26. Na pallatthikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.
563恭敬受食学处
Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ
27二十七、应受教诲当恭敬收受施食,即心存恭敬,如法接受布施食物。
27. Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
565钵想受食学处
Pattasaññinīpaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ
28二十八、应受教诲依有礼义意识恭敬接受施食,所谓持有礼仪之念,受用布施食。
28. Pattasaññinī piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
567平等羹受食学处
Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ
29二十九、应受教诲当恭敬受用所有齐备圆满的布施食,意即不论何种布施,皆以端正心念接受。
29. Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
569平钵应学法
Samatittikasikkhāpadaṃ
3030. 应当修习,谨慎接受供养食物。
30. Samatittikaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
571柱状品第三
Khambhakatavaggo tatiyo.
572恭敬食学处
Sakkaccabhuñjanasikkhāpadaṃ
3131. 应当修习,专心享用供养食物。
31. Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
574钵想食学处
Pattasaññinībhuñjanasikkhāpadaṃ
3232. 应当修习,如实知受供养食物而非执着。
32. Pattasaññinī piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
576有次第食学处
Sapadānasikkhāpadaṃ
3333. 应当修习,一心一意享用供养食物。
33. Sapadānaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
578等羹食学处
Samasūpakasikkhāpadaṃ
3434. 应当修习,心意恰当调适地享用供养食物。
34. Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
580不堆高食学处
Na thūpakatasikkhāpadaṃ
3535. 应当修习,不过度贪食或醉酒而享用供养食物。
35. Na thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
582覆饭应学法
Odanappaṭicchādanasikkhāpadaṃ
3636. 不应以米粥或菜肴覆盖饭食,修习应当避免贪欲更甚的取用。
36. Na sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādessāmi bhiyyokamyataṃ upādāyāti sikkhā karaṇīyā.
584求羹饭学处
Sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ
3737. 不应发心病弱之人,因己利益而予其食而食,此为应修习法。
37. Na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilānā attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
586怀嫌责想学处
Ujjhānasaññinīsikkhāpadaṃ
3838. 不应产生自满,去观他人所受的供养,此为应修习法。
38. Na ujjhānasaññinī paresaṃ pattaṃ olokessāmīti sikkhā karaṇīyā.
588食团学处
Kabaḷasikkhāpadaṃ
3939. 不应做过于粗暴的强暴行为,此为应修习法。
39. Nātimahantaṃ kabaḷaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
590一口食学处
Ālopasikkhāpadaṃ
4040. 不应铲除盘中的食物边缘,此为应修习法。
40. Parimaṇḍalaṃ ālopaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
592第四恭敬品。
Sakkaccavaggo catuttho.
593食团未送至口学处
Anāhaṭasikkhāpadaṃ
4141. 不应在未清净的强暴行为中开口,此为应修习法。
41. Na anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivarissāmīti sikkhā karaṇīyā.
595进食时学处
Bhuñjamānasikkhāpadaṃ
4242. 应当修习不把尚未入口之物全然投入口中。
42. Na bhuñjamānā sabbahatthaṃ mukhe pakkhipissāmīti sikkhā karaṇīyā.
597自己的力量学处
Sakabaḷasikkhāpadaṃ
4343. 应当修习不以满口之力强行吞食。
43. Na sakabaḷena mukhena byāharissāmīti sikkhā karaṇīyā.
599抛掷团食学处
Piṇḍukkhepakasikkhāpadaṃ
4444. 应当修习不食用投掷供养物。
44. Na piṇḍukkhepakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
601截断食团学处
Kabaḷāvacchedakasikkhāpadaṃ
4545. 应当修习不食用切断供养物。
45. Na kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
603鼓颊应学法
Avagaṇḍakārakasikkhāpadaṃ
4646. 应当修习不食用弄脏不净的食物。
46. Na avagaṇḍakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
605抖手而食学处
Hatthaniddhunakasikkhāpadaṃ
4747. 应当修习不食用挑拿搅乱食物的食物。
47. Na hatthaniddhunakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
607撒饭粒学处
Sitthāvakārakasikkhāpadaṃ
48第四十八条:应修习不食用损害身体之物。
48. Na sitthāvakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
609伸舌进食应学法
Jivhānicchārakasikkhāpadaṃ
49第四十九条:应修习不食用使舌头产生恶感之物。
49. Na jivhānicchārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
611咂嘴作声进食应学法
Capucapukārakasikkhāpadaṃ
50第五十条:应修习不食用损害牙齿之物。
50. Na capucapukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
613食团品第五。
Kabaḷavaggo pañcamo.
614吸溜作声进食应学法
Surusurukārakasikkhāpadaṃ
51第五十一条:应修习不食用损害唇舌之物。
51. Na surusurukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
616舔手应学法
Hatthanillehakasikkhāpadaṃ
52第五十二条:应修习不食用损害手部皮肤之物。
52. Na hatthanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
618舔钵应学法
Pattanillehakasikkhāpadaṃ
53第五十三条:应修习不食用损害足部皮肤之物。
53. Na pattanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
620舔唇学处
Oṭṭhanillehakasikkhāpadaṃ
54第五十四条戒:不得食用未点火而烧烤的物,应以此作为修习的戒律。
54. Na oṭṭhanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.
622有肉学处
Sāmisasikkhāpadaṃ
55第五十五条戒:不得用遮手器接触饮水,应以此作为修习的戒律。
55. Na sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.
624有饭粒学处
Sasitthakasikkhāpadaṃ
56第五十六条戒:不得在室内丢弃污秽破烂的布匹,应以此作为修习的戒律。
56. Na sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessāmīti sikkhā karaṇīyā.
626手持伞者学处
Chattapāṇisikkhāpadaṃ
57第五十七条戒:不得向持伞的病人宣说法,应以此作为修习的戒律。
57. Na chattapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
628持杖学处
Daṇḍapāṇisikkhāpadaṃ
58第五十八条戒:不得向持杖的病人宣说法,应以此作为修习的戒律。
58. Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
630手持刀者学处
Satthapāṇisikkhāpadaṃ
59第五十九条戒:不得向持鞭的病人宣说法,应以此作为修习的戒律。
59. Na satthapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
632关于不向手持武器者说法的学处
Āvudhapāṇisikkhāpadaṃ
6060. 不应为手腕受伤者宣说佛法,这是应当修持的戒律。
60. Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
634啜食声品第六。
Surusuruvaggo chaṭṭho.
635关于不向穿木屐者说法的学处
Pādukasikkhāpadaṃ
6161. 不应为脚腕受伤者宣说佛法,这是应当修持的戒律。
61. Na pādukāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
637关于不向穿鞋履者说法的学处
Upāhanasikkhāpadaṃ
6262. 不应为膝盖受伤者宣说佛法,这是应当修持的戒律。
62. Na upāhanāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
639关于不向乘车乘者说法的学处
Yānasikkhāpadaṃ
6363. 不应为坐在车中者宣说佛法,这是应当修持的戒律。
63. Na yānagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
641关于不向卧于床座者说法的学处
Sayanasikkhāpadaṃ
6464. 不应为卧床者宣说佛法,这是应当修持的戒律。
64. Na sayanagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
643抱膝而坐学处
Pallatthikasikkhāpadaṃ
6565. 不应为坐于地上的受伤者宣说佛法,这是应当修持的戒律。
65. Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
645缠头学处
Veṭhitasikkhāpadaṃ
6666. 应当修习戒律,不应向目光不清晰、无力者讲说法义。
66. Na veṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
647覆头学处
Oguṇṭhitasikkhāpadaṃ
6767. 应当修习戒律,不应向眼目沉闷、无力者讲说法义。
67. Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
649地上学处
Chamāsikkhāpadaṃ
6868. 应当修习戒律,不应向随意倚坐、坐在座位上的无力者讲说法义。
68. Na chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
651低座学处
Nīcāsanasikkhāpadaṃ
6969. 应当修习戒律,不应向坐在低座位,而对坐于高座位的无力者讲说法义。
69. Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
653站立学处
Ṭhitāsikkhāpadaṃ
7070. 应当修习戒律,不应向站立而坐着的无力者讲说法义。
70. Na ṭhitā nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
311后续修习戒律的誓言
Pacchatogacchantīsikkhāpadaṃ
7171. 不应当向背向行走之病人宣说法,这是应当修习的行为。
71. Na pacchato gacchantī purato gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
657偏离道路行走学处
Uppathenagacchantīsikkhāpadaṃ
7272. 不应当沿途行走之病人宣说法,这是应当修习的行为。
72. Na uppathena gacchantī pathena gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.
659站立排泄学处
Ṭhitāuccārasikkhāpadaṃ
7373. 不应当对站立的病人发出呼喊声或呼气声,这是应当修习的行为。
73. Na ṭhitā agilānā uccāraṃ vā passāvaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
661在青草上排泄学处
Hariteuccārasikkhāpadaṃ
7474. 不应当对绿色植物旁的病人作出呼喊声、呼气声或戏耍动作,这是应当修习的行为。
74. Na harite agilānā uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
663在水中排泄学处
Udakeuccārasikkhāpadaṃ
7575. 不应当对水中的病人作出呼喊声、呼气声或戏耍动作,这是应当修习的行为。
75. Na udake agilānā uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.
665鞋履品第七。
Pādukavaggo sattamo.
317这些,尊者啊,都是应当学习的行为。于是我问道:第一问,是否纯净无染?第二问,是否纯净无染?第三问,是否纯净无染?目的是为了纯净,因此应当保持寂静,遵守如是行。
Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, sekhiyā dhammā. Tatthāyyāyo, pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
667应学法完毕。
Sekhiyā niṭṭhitā.
668止争论
Adhikaraṇasamathā
669诸具寿,此七止争论法
Ime kho panāyyāyo, satta adhikaraṇasamathā
670来至诵文中。
Dhammā uddesaṃ āgacchanti.
318对已生与未生的争论,应以止息为方法,付诸调伏现前之行。
Uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo.
319当付诸念调伏。
Sativinayo dātabbo.
320当付诸不痴调伏。
Amūḷhavinayo dātabbo.
321应以智慧加以施行。
Paṭiññāya kāretabbaṃ.
322所谓热诚者。
Yebhuyyasikā.
323所谓惩彼过者。
Tassapāpiyasikā.
324三种解脱法者。
Tiṇavatthārakoti.
325所说者为七种止争论法。此处,我问曰:第一问法清净乎?第二问法亦清净乎?第三问法亦清净乎?问法清净故,此七种止争论法是寂静,为此如是持守。
Uddiṭṭhā kho ayyāyo satta adhikaraṇasamathā dhammā. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā , tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.
679止争论已竟。
Adhikaraṇasamathā niṭṭhitā.
326所说者为缘起因。
Uddiṭṭhaṃ kho ayyāyo nidānaṃ,
327所说者为八种巴拉基咖罪法。
Uddiṭṭhā aṭṭha pārājikā dhammā,
328所说者为十七种桑喀地谢萨罪法。
Uddiṭṭhā sattarasa saṅghādisesā dhammā,
329所说者为三十种尼萨耆亚巴吉帝亚罪法。
Uddiṭṭhā tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā,
330六十条应受巴底德萨尼的戒律已经被揭示,
Uddiṭṭhā chasaṭṭhi satā pācittiyā dhammā,
331八条应当忏悔的戒律已经被揭示,
Uddiṭṭhā aṭṭha pāṭidesanīyā dhammā,
332应当学习的戒律已经被揭示,
Uddiṭṭhā sekhiyā dhammā,
333七条止争论法已经被揭示,这就是世尊所教导、依经传授、未曾减少的内容。在这里,所有僧团成员应当同心合意,欢喜接受,无有异议地加以学习。
Uddiṭṭhā satta adhikaraṇasamathā dhammā, ettakaṃ tassa bhagavato suttāgataṃ suttapariyāpannaṃ anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchati, tattha sabbāheva samaggāhi sammodamānāhi avivadamānāhi sikkhitabbanti.
688广诵第四。
Vitthāruddeso catuttho.
689比丘尼巴帝摩卡已竟。
Bhikkhunipātimokkhaṃ niṭṭhitaṃ.
690礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa