6. 药篇
16. 药篇
6. Bhesajjakkhandhako
2160. 五种药论
160. Pañcabhesajjakathā
260那时候,世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。当时,比丘们受到秋季病的侵袭,他们喝的粥会吐出来,吃的饭也会吐出来。他们因此变得消瘦、憔悴、面色难看、肤色暗黄、血管凸起布满全身。世尊看见那些比丘消瘦、憔悴、面色难看、肤色暗黄、血管凸起布满全身的样子,就问具寿阿难:'阿难,为什么现在比丘们这么消瘦、憔悴、面色难看、肤色暗黄、血管凸起布满全身呢?' '尊者,现在比丘们受到秋季病的侵袭,他们喝的粥会吐出来,吃的饭也会吐出来。他们因此变得消瘦、憔悴、面色难看、肤色暗黄、血管凸起布满全身。' 那时,世尊在独处静坐时,心里生起了这样的思考:'现在比丘们受到秋季病的侵袭,他们喝的粥会吐出来,吃的饭也会吐出来。他们因此变得消瘦、憔悴、面色难看、肤色暗黄、血管凸起布满全身。我该允许比丘们什么样的药呢?这药既要本身是药、又是世间所认可的药,能起到食物的作用,却又不会显现为粗劣的食物。'接着,世尊心里这样想:'有这五种药,也就是:熟酥、生酥、油、蜂蜜、糖浆。它们本身既是药,又是世间所认可的药,能起到食物的作用,却又不会显现为粗劣的食物。我不妨允许比丘们这五种药,在适时受取之后,于适时服用。'之后,世尊在傍晚时分从静坐中起身,以这个因缘、这个事由,作了法语开示后,对比丘们说:'比丘们,我刚才独自静坐时,心里生起了这样的思考……(中略)……比丘们,我允许这五种药,在适时受取之后,于适时服用。'
Tena samayena buddho bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ sāradikena ābādhena phuṭṭhānaṃ yāgupi pītā uggacchati, bhattampi bhuttaṃ uggacchati. Te tena kisā honti, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā. Addasā kho bhagavā te bhikkhū kise lūkhe dubbaṇṇe uppaṇḍuppaṇḍukajāte dhamanisanthatagatte, disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho, ānanda, etarahi bhikkhū kisā, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā’’ti? ‘‘Etarahi, bhante, bhikkhūnaṃ sāradikena ābādhena phuṭṭhānaṃ yāgupi pītā uggacchati, bhattampi bhuttaṃ uggacchati. Te tena kisā honti, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā’’ti. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘etarahi kho bhikkhūnaṃ sāradikena ābādhena phuṭṭhānaṃ yāgupi pītā uggacchati, bhattampi bhuttaṃ uggacchati. Te tena kisā honti, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā. Kiṃ nu kho ahaṃ bhikkhūnaṃ bhesajjaṃ anujāneyyaṃ, yaṃ bhesajjañceva assa bhesajjasammatañca lokassa, āhāratthañca phareyya, na ca oḷāriko āhāro paññāyeyyā’’ti? Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘imāni kho pañca bhesajjāni, seyyathidaṃ – sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ; bhesajjāni ceva bhesajjasammatāni ca lokassa, āhāratthañca pharanti, na ca oḷāriko āhāro paññāyati. Yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ imāni pañca bhesajjāni anujāneyyaṃ, kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjitu’’nti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘idha mayhaṃ, bhikkhave, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘etarahi kho bhikkhūnaṃ sāradikena ābādhena phuṭṭhānaṃ yāgupi pītā uggacchati, bhattampi bhuttaṃ uggacchati. Te tena kisā honti, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā. Kiṃ nu kho ahaṃ bhikkhūnaṃ bhesajjaṃ anujāneyyaṃ, yaṃ bhesajjañceva assa bhesajjasammatañca lokassa, āhāratthañca phareyya, na ca oḷāriko āhāro paññāyeyyā’ti. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi ‘imāni kho pañca bhesajjāni , seyyathidaṃ – sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ; bhesajjāni ceva bhesajjasammatāni ca lokassa, āhāratthañca pharanti, na ca oḷāriko āhāro paññāyati. Yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ imāni pañca bhesajjāni anujāneyyaṃ, kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjitu’nti. Anujānāmi, bhikkhave, tāni pañca bhesajjāni kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjitu’’nti.
261那时候,比丘们将那五种药在适时受取后,于适时服用。他们连那些原本粗糙的食物都吃不下去,更别说是精心烹调过的美味了。他们既受秋季病的侵袭,又加上饮食不畅,在这双重影响下,变得更加消瘦、憔悴、面色难看、肤色暗黄、血管凸起布满全身。世尊看见那些比丘更加消瘦、憔悴、面色难看、肤色暗黄、血管凸起布满全身,就问具寿阿难:'阿难,为什么现在比丘们更加消瘦、憔悴、面色难看、肤色暗黄、血管凸起布满全身呢?' '尊者,现在比丘们将这五种药在适时受取后,于适时服用。他们连那些原本粗糙的食物都吃不下去,更别说是精心烹调过的美味了。他们既受秋季病的侵袭,又加上饮食不畅,在这双重影响下,变得更加消瘦、憔悴、面色难看、肤色暗黄、血管凸起布满全身。' 当时,世尊以这个因缘、这个事由,作了法语开示后,对比丘们说:'比丘们,我允许你们受取那五种药之后,不论在适时或非时都可以服用。'
Tena kho pana samayena bhikkhū tāni pañca bhesajjāni kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjanti. Tesaṃ yānipi tāni pākatikāni lūkhāni bhojanāni tānipi nacchādenti, pageva senesitāni . Te tena ceva sāradikena ābādhena phuṭṭhā, iminā ca bhattācchādakena , tadubhayena bhiyyosomattāya kisā honti, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā. Addasā kho bhagavā te bhikkhū bhiyyosomattāya kise lūkhe dubbaṇṇe uppaṇḍuppaṇḍukajāte dhamanisanthatagatte, disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho, ānanda, etarahi bhikkhū bhiyyosomattāya kisā, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā’’ti? ‘‘Etarahi, bhante, bhikkhū tāni ca pañca bhesajjāni kāle paṭiggahetvā kāle paribhuñjanti. Tesaṃ yānipi tāni pākatikāni lūkhāni bhojanāni tānipi nacchādenti, pageva senesikāni. Te tena ceva sāradikena ābādhena phuṭṭhā, iminā ca bhattācchādakena, tadubhayena bhiyyosomattāya kisā, lūkhā, dubbaṇṇā, uppaṇḍuppaṇḍukajātā, dhamanisanthatagattā’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tāni pañca bhesajjāni paṭiggahetvā kālepi vikālepi paribhuñjitu’’nti.
262那时候,生病的比丘们需要油脂类的药。他们将这件事禀告了世尊。世尊说:'比丘们,我允许这些油脂作为药——熊油、鱼油、鳄鱼油、猪油、驴油——在适时受取、适时煎熬、适时混合后,以油的方式服用。比丘们,如果在非时受取、非时煎熬、非时混合后服用,犯三个恶作。比丘们,如果在适时受取、非时煎熬、非时混合后服用,犯两个恶作。比丘们,如果在适时受取、适时煎熬、非时混合后服用,犯一个恶作。比丘们,如果在适时受取、适时煎熬、适时混合后服用,不犯。'
Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ vasehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, vasāni bhesajjāni – acchavasaṃ, macchavasaṃ, susukāvasaṃ , sūkaravasaṃ, gadrabhavasaṃ – kāle paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ telaparibhogena paribhuñjituṃ. Vikāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ vikāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ vikāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ vikāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Kāle ce, bhikkhave, paṭiggahitaṃ kāle nippakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ, taṃ ce paribhuñjeyya, anāpattīti.
6五种药论完
Pañcabhesajjakathā niṭṭhitā.
7161. 根等药论
161. Mūlādibhesajjakathā
263那时候,生病的比丘们需要根类的药。他们将这件事禀告了世尊。世尊说:'比丘们,我允许这些根作为药——姜黄、生姜、菖蒲、菖蒲根、阿提毘沙、苦味龙胆、香茅、巴达穆达咖,以及其他任何存在的根类药材,它们既不能达到嚼食的嚼食作用,也不能达到啖食的啖食作用——受取之后可以终生保存;有需要时就服用。没有需要而服用的人,犯恶作。'
Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ mūlehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi , bhikkhave, mūlāni bhesajjāni – haliddiṃ, siṅgiveraṃ, vacaṃ, vacatthaṃ , ativisaṃ, kaṭukarohiṇiṃ, usīraṃ, bhaddamuttakaṃ, yāni vā panaññānipi atthi mūlāni bhesajjāni, neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharanti, tāni – paṭiggahetvā yāvajīvaṃ pariharituṃ; sati paccaye paribhuñjituṃ. Asati paccaye paribhuñjantassa āpatti dukkaṭassāti.
5那时候,生病的比丘们需要用根类药材研磨成的粉末。他们将这件事禀告了世尊。世尊说:'比丘们,我允许研钵和小研钵。'
Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ mūlehi bhesajjehi piṭṭhehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, nisadaṃ nisadapotakanti.
6那时候,生病的比丘们需要煎煮类的药。他们将这件事禀告了世尊。世尊说:'比丘们,我允许这些煎汁作为药——苦楝煎汁、库达佳煎汁、巴多拉煎汁、帕嘎瓦煎汁、纳达玛拉煎汁,以及其他任何存在的煎汁类药材,它们既不能达到嚼食的嚼食作用,也不能达到啖食的啖食作用——受取之后可以终生保存;有需要时就服用。没有需要而服用的人,犯恶作。'
Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ kasāvehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kasāvāni bhesajjāni – nimbakasāvaṃ, kuṭajakasāvaṃ, paṭolakasāvaṃ, phaggavakasāvaṃ, nattamālakasāvaṃ, yāni vā panaññānipi atthi kasāvāni bhesajjāni neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharanti, tāni – paṭiggahetvā yāvajīvaṃ pariharituṃ; sati paccaye paribhuñjituṃ. Asati paccaye paribhuñjantassa āpatti dukkaṭassāti.
7那时候,生病的比丘们需要叶类的药。他们将这件事禀告了世尊。世尊说:'比丘们,我允许这些叶作为药——苦楝叶、库达佳叶、巴多拉叶、苏拉西叶、棉叶,以及其他任何存在的叶类药材,它们既不能达到嚼食的嚼食作用,也不能达到啖食的啖食作用……(中略)……'
Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṇṇehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave , paṇṇāni bhesajjāni – nimbapaṇṇaṃ, kuṭajapaṇṇaṃ, paṭolapaṇṇaṃ, sulasipaṇṇaṃ, kappāsapaṇṇaṃ, yāni vā panaññānipi atthi paṇṇāni bhesajjāni, neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharanti…pe….
8那时候,生病的比丘们需要果类的药。他们将这件事禀告了世尊。世尊说:'比丘们,我允许这些果作为药——毕朗伽、荜茇、胡椒、诃子、毘鞞得迦、阿摩勒、郭塔果,以及其他任何存在的果类药材,它们既不能达到嚼食的嚼食作用,也不能达到啖食的啖食作用……(中略)……'
Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ phalehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, phalāni bhesajjāni – bilaṅgaṃ, pippaliṃ, maricaṃ, harītakaṃ, vibhītakaṃ, āmalakaṃ, goṭṭhaphalaṃ , yāni vā panaññānipi atthi phalāni bhesajjāni, neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharanti…pe….
9那时,病了的比丘们需要树脂类的药物。比丘们将这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许树脂类的药物——阿魏、阿魏胶、阿魏制剂、松节膏、松节叶、松节片、天然矿沥青,以及任何其他的树脂类药物。这些药物,不会在可咀嚼食方面达到可咀嚼食的作用,不会在可食用食方面达到可食用食的作用……(中略)……受取后,终身都可以储存;有需要时就可以用。如果没有需要却用了,犯恶作。
Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ jatūhi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, jatūni bhesajjāni – hiṅguṃ, hiṅgujatuṃ, hiṅgusipāṭikaṃ, takaṃ, takapattiṃ, takapaṇṇiṃ , sajjulasaṃ, yāni vā panaññānipi atthi jatūni bhesajjāni, neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti…pe….
10那时,病了的比丘们需要盐类的药物。比丘们将这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许盐类的药物——海盐、黑盐、岩盐、自然析出的盐、池盐,以及任何其他的盐类药物。这些盐,不会在可咀嚼食方面达到可咀嚼食的作用,也不会在可食用食方面达到可食用食的作用。受取之后,终身都可以保存;有需要时就可以用。如果没有需要却用了,犯恶作。
Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ loṇehi bhesajjehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, loṇāni bhesajjāni – sāmuddaṃ, kāḷaloṇaṃ, sindhavaṃ, ubbhidaṃ , bilaṃ , yāni vā panaññānipi atthi loṇāni bhesajjāni, neva khādanīye khādanīyatthaṃ pharanti, na bhojanīye bhojanīyatthaṃ pharanti, tāni – paṭiggahetvā yāvajīvaṃ pariharituṃ; sati paccaye paribhuñjituṃ. Asati paccaye paribhuñjantassa āpatti dukkaṭassāti.
264那时,具寿阿难的亲教师——具寿贝拉他西萨,患了严重的粗皮肤病。他的袈裟被脓液粘在身上。比丘们不断用水浸湿后,再把袈裟拉开。世尊巡察房舍时,看到那些比丘正在用水浸湿袈裟,再把它拉开。世尊走过去,问那些比丘:比丘们,这位比丘生了什么病?比丘们回答:尊者,这位具寿得了严重的粗皮肤病,袈裟被脓液粘在身上,我们正用水浸湿后,再把它拉开。于是,世尊以这个因缘、这个事缘开示了一番法义后,对比丘们说:比丘们,如果谁患有瘙痒、疮、流出脓水、严重的粗皮肤病,或者身体发出恶臭,我允许使用粉状药物。无病的比丘,可以使用干粪、陶土、煮过的染料水。比丘们,我还允许使用捣臼和杵。
Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa upajjhāyassa āyasmato belaṭṭhasīsassa thullakacchābādho hoti. Tassa lasikāya cīvarāni kāye lagganti, tāni bhikkhū udakena temetvā temetvā apakaḍḍhanti. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto te bhikkhū tāni cīvarāni udakena temetvā temetvā apakaḍḍhante, disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kiṃ imassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho’’ti? ‘‘Imassa, bhante, āyasmato thullakacchābādho, lasikāya cīvarāni kāye lagganti, tāni mayaṃ udakena temetvā temetvā apakaḍḍhāmā’’ti . Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yassa kaṇḍu vā, piḷakā vā, assāvo vā, thullakacchu vā ābādho, kāyo vā duggandho, cuṇṇāni bhesajjāni; agilānassa chakaṇaṃ mattikaṃ rajananippakkaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, udukkhalaṃ musala’’nti.
12那时,病了的比丘们需要筛过的粉末药物。比丘们将这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许使用筛药粉的布。需要更细的。比丘们将这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许使用滤药粉的布。
Tena kho pana samayena gilānānaṃ bhikkhūnaṃ cuṇṇehi bhesajjehi cālitehi attho hoti . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, cuṇṇacālininti. Saṇhehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dussacālininti.
13那时,有一位比丘得了非人引起的病。他的老师和亲教师照顾他,却没能治好他。比丘自己去了杀猪场,吃了生肉,喝了生血,那个非人引发的病就止息了。比丘们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,得了非人引发的病,我允许吃生肉、喝生血。
Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno amanussikābādho hoti. Taṃ ācariyupajjhāyā upaṭṭhahantā nāsakkhiṃsu arogaṃ kātuṃ. So sūkarasūnaṃ gantvā āmakamaṃsaṃ khādi, āmakalohitaṃ pivi . Tassa so amanussikābādho paṭippassambhi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . Anujānāmi, bhikkhave, amanussikābādhe āmakamaṃsaṃ āmakalohitanti.
265那时,有一位比丘患了眼病。比丘们协助他,带着他出来大小便。世尊巡察房舍时,看到那些比丘正领着那位比丘出来大小便。世尊走过去,问那些比丘:比丘们,这位比丘生了什么病?比丘们回答:尊者,这位具寿患了眼病。我们得带着他出来大小便。于是,世尊以这个因缘、这个事缘开示了一番法义后,对比丘们说:比丘们,我允许使用眼药——黑眼药、味眼药、经眼药、赭石、铜钵盖。他们需要研调眼药的板子。比丘们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许使用檀香、伽罗香、黑色须芒草、塔利树叶、广山姜。那时,比丘们把粉末状的眼药放在碗里、碟子里,结果被碎草和灰尘沾污了。比丘们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许使用专门装眼药的容器。
Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno cakkhurogābādho hoti. Taṃ bhikkhū pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmenti. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto te bhikkhū taṃ bhikkhuṃ pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmente, disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kiṃ imassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho’’ti? ‘‘Imassa, bhante, āyasmato cakkhurogābādho. Imaṃ mayaṃ pariggahetvā uccārampi passāvampi nikkhāmemā’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, añjanaṃ – kāḷañjanaṃ, rasañjanaṃ, sotañjanaṃ, gerukaṃ, kapalla’’nti. Añjanūpapisanehi attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, candanaṃ, tagaraṃ, kāḷānusāriyaṃ, tālīsaṃ, bhaddamuttakanti. Tena kho pana samayena bhikkhū piṭṭhāni añjanāni carukesupi sarāvakesupi nikkhipanti; tiṇacuṇṇehipi paṃsukehipi okiriyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, añjaninti.
15那时,六群比丘使用了各种高贵和低劣材料制成的眼药容器——金制的、银制的。人们批评、非难、讥嫌说:就像在家的享乐者一样!比丘们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,不应该使用各种高贵和低劣材料制成的眼药容器。如果用了,犯恶作。比丘们,我允许用骨头、象牙、角、芦苇、竹、木、树脂、果壳、金属、螺钿制成的容器。
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā añjaniyo dhārenti – sovaṇṇamayaṃ, rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, uccāvacā añjanī dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṃ, dantamayaṃ, visāṇamayaṃ, naḷamayaṃ, veḷumayaṃ, kaṭṭhamayaṃ, jatumayaṃ, phalamayaṃ, lohamayaṃ, saṅkhanābhimayanti.
16那时,眼药容器没有盖子,被碎草和灰尘沾污了。比丘们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许配盖子。盖子掉下来了。比丘们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,允许用线绑住盖子,再绑在容器上。容器裂了。比丘们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,允许用线把它缝起来。
Tena kho pana samayena añjaniyo apārutā honti, tiṇacuṇṇehipi paṃsukehipi okiriyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, apidhānanti. Apidhānaṃ nipatati . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, suttakena bandhitvā añjaniyā bandhitunti. Añjanī phalati . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, suttakena sibbetunti.
17那时,比丘们用手指涂眼药,眼睛不舒服。他们把这件事禀告世尊。世尊说:“比丘们,允许用眼药棒。”
Tena kho pana samayena bhikkhū aṅguliyā añjanti, akkhīni dukkhāni honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, añjanisalākanti.
18那时,六群比丘持有各种高高低低的眼药棒——金的、银的。人们讥嫌、批评、非议说:“就像在家人享受欲乐一样。”他们把这件事禀告世尊。世尊说:“比丘们,不许持有各种高高低低的眼药棒。如果谁持有,犯恶作。比丘们,允许用骨头做的……乃至……用砗磲做的。”
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā añjanisalākāyo dhārenti – sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti, ‘‘seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, uccāvacā añjanisalākā dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṃ…pe… saṅkhanābhimayanti.
19那时,眼药棒掉到地上,变得粗糙。他们把这件事禀告世尊。世尊说:“比丘们,允许用棒套。”
Tena kho pana samayena añjanisalākā bhūmiyaṃ patitā pharusā hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . Anujānāmi, bhikkhave, salākaṭhāniyanti .
20那时,比丘们用手拿着眼药盒和眼药棒。他们把这件事禀告世尊。世尊说:“比丘们,允许用眼药袋。”没有挂绳。他们把这件事禀告世尊。世尊说:“比丘们,允许用挂在肩上的系绳。”
Tena kho pana samayena bhikkhū añjanimpi añjanisalākampi hatthena pariharanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, añjanitthavikanti. Aṃsabaddhako na hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, aṃsabaddhakaṃ bandhanasuttakanti.
266那时,具寿毕陵伽婆蹉头部发热。他们把这件事禀告世尊。世尊说:“比丘们,允许头部涂油。”但无法解决。他们把这件事禀告世尊。世尊说:“比丘们,允许做鼻疗法。”鼻水滴流出来。他们把这件事禀告世尊。世尊说:“比丘们,允许用鼻管。”
Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa sīsābhitāpo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, muddhani telakanti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, natthukammanti. Natthu galati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, natthukaraṇinti.
22那时,六群比丘持有各种高高低低的鼻管——金的、银的。人们讥嫌、批评、非议说:“就像在家人享受欲乐一样。”他们把这件事禀告世尊。世尊说:“比丘们,不许持有各种高高低低的鼻管。如果谁持有,犯恶作。比丘们,允许用骨头做的……乃至……用砗磲做的。”他们不均匀地滴入鼻液。他们把这件事禀告世尊。世尊说:“比丘们,允许用双管鼻管。”仍然无法解决。他们把这件事禀告世尊。世尊说:“比丘们,允许熏烟。”他们直接贴着灯芯吸烟,喉咙灼痛。他们把这件事禀告世尊。世尊说:“比丘们,允许用烟管。”
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacā natthukaraṇiyo dhārenti – sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti, ‘‘seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, uccāvacā natthukaraṇī dhāretabbā. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṃ…pe… saṅkhanābhimayanti. Natthuṃ visamaṃ āsiñcanti . Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave , yamakanatthukaraṇinti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dhūmaṃ pātunti. Taññeva vaṭṭiṃ ālimpetvā pivanti , kaṇṭho dahati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dhūmanettanti.
23那时,六群比丘持有各种高高低低的烟管——金的、银的。人们讥嫌、批评、非议说:“就像在家人享受欲乐一样。”他们把这件事禀告世尊。世尊说:“比丘们,不许持有各种高高低低的烟管。如果谁持有,犯恶作。比丘们,允许用骨头做的……乃至……用砗磲做的。”
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uccāvacāni dhūmanettāni dhārenti – sovaṇṇamayaṃ rūpiyamayaṃ. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, uccāvacāni dhūmanettāni dhāretabbāni. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhimayaṃ…pe… saṅkhanābhimayanti.
24那时,烟管没有盖子,小虫爬进去。他们把这件事禀告世尊。世尊说:“比丘们,允许用盖子。”
Tena kho pana samayena dhūmanettāni apārutāni honti, pāṇakā pavisanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, apidhānanti.
25那时,比丘们用手拿着烟管。他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许使用烟管袋。”烟管相互摩擦受损。他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许使用分成两格的袋子。”没有系在肩上的带子。他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许有肩带的系绳。”
Tena kho pana samayena bhikkhū dhūmanettāni hatthena pariharanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dhūmanettathavikanti. Ekato ghaṃsiyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, yamakathavikanti. Aṃsabaddhako na hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, aṃsabaddhakaṃ bandhanasuttakanti.
267那时,具寿毕陵伽婆蹉患风病。医生们说:“应当熬制油。”他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许熬制油。”然而在熬制油的时候,需要加入酒。他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许在熬制的油中加入酒。”
Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa vātābādho hoti. Vejjā evamāhaṃsu – ‘‘telaṃ pacitabba’’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, telapākanti. Tasmiṃ kho pana telapāke majjaṃ pakkhipitabbaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, telapāke majjaṃ pakkhipitunti.
27那时,六群比丘熬制了酒放得太多的油,喝下那些油后醉了。他们把这件事禀告世尊。“比丘们,不应该饮用酒放得太多的油。如果谁喝了,应按规则处理。比丘们,我允许饮用那种在熬制的油中,酒的颜色、气味和味道都尝不出来的油。”
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū atipakkhittamajjāni telāni pacanti, tāni pivitvā majjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, atipakkhittamajjaṃ telaṃ pātabbaṃ. Yo piveyya, yathādhammo kāretabbo. Anujānāmi, bhikkhave, yasmiṃ telapāke majjassa na vaṇṇo na gandho na raso paññāyati, evarūpaṃ majjapakkhittaṃ telaṃ pātunti.
28那时,比丘们有大量酒放得太多的油已经熬好。于是比丘们心想:“对于酒放得太多的油,该如何处理呢?”他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许用意念将其决意为外敷用油。”
Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ bahuṃ atipakkhittamajjaṃ telaṃ pakkaṃ hoti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho atipakkhittamajje tele paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, abbhañjanaṃ adhiṭṭhātunti.
29那时,具寿毕陵伽婆蹉熬制了较多的油,但没有装油的容器。他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许三种葫芦容器:金属葫芦容器、木葫芦容器、果葫芦容器。”
Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa bahutaraṃ telaṃ pakkaṃ hoti, telabhājanaṃ na vijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, tīṇi tumbāni – lohatumbaṃ, kaṭṭhatumbaṃ, phalatumbanti.
30那时,具寿毕陵伽婆蹉患了关节风湿。他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许发汗治疗。”不见好转。他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许药草蒸气浴。”不见好转。他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许大发汗疗法。”不见好转。他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许热药水疗法。”不见好转。他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许蒸汽浴室。”
Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa aṅgavāto hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sedakammanti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sambhārasedanti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, mahāsedanti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, bhaṅgodakanti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, udakakoṭṭhakanti.
31那时,具寿毕陵伽婆蹉患了关节风病。他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许放血。”不见好转。他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许放血后用角进行吸拔。”
Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa pabbavāto hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, lohitaṃ mocetunti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, lohitaṃ mocetvā visāṇena gāhetunti .
32那时,具寿毕陵伽婆蹉的脚裂开了。他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许涂脚油。”不见好转。他们把这件事禀告世尊。“比丘们,我允许制作软垫。”
Tena kho pana samayena āyasmato pilindavacchassa pādā phalitā honti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pādabbhañjananti. Nakkhamaniyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pajjaṃ abhisaṅkharitunti.
33那时,有位比丘生了脓肿病。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许做外科手术。需要用收敛药水。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许用收敛药水。需要用芝麻膏。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许用芝麻膏。需要用敷布。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许用敷布。需要用包扎伤口的布。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许用包扎伤口的布。伤口发痒。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许撒上芥末粉。伤口流脓水。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许做烟熏。伤口长出多余的肉芽。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许用盐块腐蚀切除。伤口不愈合。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许用伤口油。油往下流。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许用一切散开覆盖的伤口护理物。
Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno gaṇḍābādho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, satthakammanti. Kasāvodakena attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kasāvodakanti. Tilakakkena attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, tilakakkanti. Kabaḷikāya attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kabaḷikanti. Vaṇabandhanacoḷena attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, vaṇabandhanacoḷanti. Vaṇo kaṇḍuvati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sāsapakuṭṭena phositunti. Vaṇo kilijjittha. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi , bhikkhave, dhūmaṃ kātunti. Vaḍḍhamaṃsaṃ vuṭṭhāti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, loṇasakkharikāya chinditunti. Vaṇo na ruhati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, vaṇatelanti. Telaṃ galati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi , bhikkhave, vikāsikaṃ sabbaṃ vaṇapaṭikammanti.
268那时,有位比丘被蛇咬了。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许给与四种大污秽物:粪、尿、灰、土。接着,比丘们心里想:是未受持的呢,还是应该受持?他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,有净人在场时,让他受持;没有净人在场时,可以自己拿了就用。
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ahinā daṭṭho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, cattāri mahāvikaṭāni dātuṃ – gūthaṃ, muttaṃ, chārikaṃ, mattikanti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘appaṭiggahitāni nu kho udāhu paṭiggahetabbānī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sati kappiyakārake paṭiggahāpetuṃ, asati kappiyakārake sāmaṃ gahetvā paribhuñjitunti.
35那时,有位比丘喝了毒药。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许给他灌粪汤。接着,比丘们心里想:这东西是未受持的,还是应该受持?他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,当正在处理时,他接受的那一刻,受持就已经完成了,不需要再次受持。
Tena kho pana samayena aññatarena bhikkhunā visaṃ pītaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi bhikkhave gūthaṃ pāyetunti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘appaṭiggahitaṃ nu kho udāhu paṭiggahetabbo’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ karonto paṭiggaṇhāti, sveva paṭiggaho kato, na puna paṭiggahetabboti.
269那时,有位比丘得了房屋热病。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许让他喝凉稀饭。
Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno gharadinnakābādho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sītāloḷiṃ pāyetunti.
37那时,有位比丘消化不良,肚子发硬。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许给他喝有食物成分的碱水。
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu duṭṭhagahaṇiko hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, āmisakhāraṃ pāyetunti.
38那时,有位比丘得了黄疸病。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许让他喝用尿泡的诃子。
Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno paṇḍurogābādho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . Anujānāmi, bhikkhave, muttaharītakaṃ pāyetunti.
39那时,有位比丘患了皮肤腐烂病。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许涂抹香膏。
Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno chavidosābādho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gandhālepaṃ kātunti.
40那时,有位比丘身体积水肿胀。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许喝泻药。需要熊果汁。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许熊果汁。需要未加作的汤。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许未加作的汤。需要浓稠的汤。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许浓稠的汤。需要遮盖身体的布。他们把这件事禀告世尊。世尊说:比丘们,我允许遮盖身体的布。
Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu abhisannakāyo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . Anujānāmi, bhikkhave, virecanaṃ pātunti. Acchakañjiyā attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, acchakañjinti. Akaṭayūsena attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, akaṭayūsanti. Kaṭākaṭena attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kaṭākaṭanti. Paṭicchādanīyena attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, paṭicchādanīyanti.
45根等药论完
Mūlādibhesajjakathā niṭṭhitā.
46162. 毕陵伽婆蹉事
162. Pilindavacchavatthu
270那时,具寿毕陵伽婆蹉在王舍城叫人平整山坡,想要造一个洞窟。当时,摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗来到具寿毕陵伽婆蹉那里。到了之后,向具寿毕陵伽婆蹉顶礼,然后坐在一边。坐在一边的摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗对具寿毕陵伽婆蹉说:“大德,长老在叫人做什么呢?”“大王,我在叫人平整山坡,想要造一个洞窟。”“大德,尊者需要一位净人吗?”“大王,世尊还没有允许有净人。”“那么,大德,请您问过世尊以后告诉我。”具寿毕陵伽婆蹉回答摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗说:“好的,大王。”接着,具寿毕陵伽婆蹉以法义的开示教导、鼓励、鞭策、令摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗心生欢喜。摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗受到具寿毕陵伽婆蹉以法义的开示教导、鼓励、鞭策、令心生欢喜之后,从座位上起身,向具寿毕陵伽婆蹉顶礼,右绕之后离开了。
Tena kho pana samayena āyasmā pilindavaccho rājagahe pabbhāraṃ sodhāpeti leṇaṃ kattukāmo. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ pilindavacchaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṃ pilindavacchaṃ etadavoca – ‘‘kiṃ, bhante, thero kārāpetī’’ti? ‘‘Pabbhāraṃ, mahārāja, sodhāpemi, leṇaṃ kattukāmo’’ti. ‘‘Attho, bhante, ayyassa ārāmikenā’’ti? ‘‘Na kho, mahārāja, bhagavatā ārāmiko anuññāto’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, bhagavantaṃ paṭipucchitvā mama āroceyyāthā’’ti. ‘Evaṃ, mahārājā’ti kho āyasmā pilindavaccho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccassosi. Atha kho āyasmā pilindavaccho rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaṃsesi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmatā pilindavacchena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā āyasmantaṃ pilindavacchaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
42于是,具寿毕陵伽婆蹉差人送信到世尊那里:“大德,摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗想供养一位净人。大德,我该怎么做呢?”那时,世尊就以这个因缘、这件事情,作了法义的开示后,对比丘们说:“比丘们,我允许有净人。”摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗第二次来到具寿毕陵伽婆蹉那里。到了之后,向具寿毕陵伽婆蹉顶礼,然后坐在一边。坐在一边的摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗对具寿毕陵伽婆蹉说:“大德,世尊允许有净人了吗?”“是的,大王。”“那么,大德,我供养一位净人给尊者。”于是,摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗答应了给具寿毕陵伽婆蹉一位净人,却忘了,隔了很久才想起来。他叫来一位负责全面事务的大臣,问道:“喂,我答应给尊者一位净人,那位净人给了吗?”“大王,还没有给尊者净人。”“喂,从那以来,过了多久了?”那位大臣计算了天数后,对摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗说:“大王,已经过了五百天。”国王说:“既然这样,喂,你就给尊者五百位净人吧。”那位大臣回答摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗说:“好的,大王。”他就给了具寿毕陵伽婆蹉五百位净人,形成了一个单独的村庄。人们称它为“净人村”,也称它为“毕陵达村”。
Atha kho āyasmā pilindavaccho bhagavato santike dūtaṃ pāhesi – ‘‘rājā, bhante, māgadho seniyo bimbisāro ārāmikaṃ dātukāmo. Kathaṃ nu kho, bhante, mayā paṭipajjitabba’’nti? Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ārāmika’’nti. Dutiyampi kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ pilindavacchaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmantaṃ pilindavacchaṃ etadavoca – ‘‘anuññāto, bhante, bhagavatā ārāmiko’’ti? ‘‘Evaṃ, mahārājā’’ti. ‘‘Tena hi, bhante, ayyassa ārāmikaṃ dammī’’ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro āyasmato pilindavacchassa ārāmikaṃ paṭissutvā, vissaritvā, cirena satiṃ paṭilabhitvā, aññataraṃ sabbatthakaṃ mahāmattaṃ āmantesi – ‘‘yo mayā, bhaṇe, ayyassa ārāmiko paṭissuto, dinno so ārāmiko’’ti? ‘‘Na kho, deva, ayyassa ārāmiko dinno’’ti. ‘‘Kīva ciraṃ nu kho, bhaṇe, ito hi taṃ hotī’’ti? Atha kho so mahāmatto rattiyo gaṇetvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ etadavoca – ‘‘pañca, deva, rattisatānī’’ti. Tena hi, bhaṇe, ayyassa pañca ārāmikasatāni dehīti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho so mahāmatto rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissutvā āyasmato pilindavacchassa pañca ārāmikasatāni pādāsi, pāṭiyekko gāmo nivisi. ‘Ārāmikagāmakoti’pi naṃ āhaṃsu , ‘pilindagāmako’tipi naṃ āhaṃsu.
271那时,具寿毕陵达瓦差在那个村子里是受供养着的。当时,具寿毕陵达瓦差在午前时分,穿好下衣,拿了钵和衣,进入毕陵达村去托钵乞食。那时,那个村子正在举办节庆。小孩子们戴着装饰品和花鬘在玩耍。具寿毕陵达瓦差在毕陵达村里挨家挨户次第乞食,来到某一位净人的住处。到了之后,坐在为他准备好的座位上。当时,那位净人的妻子的小女儿,看到别的小孩都戴着装饰品和花鬘,便哭着说:“给我花鬘,给我装饰品。”那时,具寿毕陵达瓦差就对那位净人的妻子说:“这小女儿为什么哭呢?”“大德,这个小女儿看见别的小孩都戴着装饰品和花鬘,所以哭着说:‘给我花鬘,给我装饰品。’我们这种穷人,哪里来的花鬘,哪里来的装饰品呀?”于是,具寿毕陵达瓦差拿了一个草环,对那位净人的妻子说:“来,你把这个草环戴在这小女儿的头上吧。”那位净人的妻子接过那个草环,戴在了小女儿的头上。它立刻变成了一条金色的花鬘,非常美丽、赏心悦目、令人欢喜;连国王后宫里的金花鬘都比不上它。人们向摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗报告说:“大王,某净人的家里有一条金花鬘,非常美丽、赏心悦目、令人欢喜;连大王您后宫里的金花鬘都比不上它。他一个穷人,是从哪里得来的?毫无疑问,一定是偷来的。”
Tena kho pana samayena āyasmā pilindavaccho tasmiṃ gāmake kulūpako hoti. Atha kho āyasmā pilindavaccho pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya pilindagāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Tena kho pana samayena tasmiṃ gāmake ussavo hoti. Dārakā alaṅkatā mālākitā kīḷanti. Atha kho āyasmā pilindavaccho pilindagāmake sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena aññatarassa ārāmikassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Tena kho pana samayena tassā ārāmikiniyā dhītā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā rodati – ‘mālaṃ me detha, alaṅkāraṃ me dethā’ti. Atha kho āyasmā pilindavaccho taṃ ārāmikiniṃ etadavoca – ‘‘kissāyaṃ dārikā rodatī’’ti? ‘‘Ayaṃ, bhante, dārikā aññe dārake alaṅkate mālākite passitvā rodati – ‘mālaṃ me detha, alaṅkāraṃ me dethā’ti. Kuto amhākaṃ duggatānaṃ mālā, kuto alaṅkāro’’ti? Atha kho āyasmā pilindavaccho aññataraṃ tiṇaṇḍupakaṃ gahetvā taṃ ārāmikiniṃ etadavoca – ‘‘handimaṃ tiṇaṇḍupakaṃ tassā dārikāya sīse paṭimuñcā’’ti. Atha kho sā ārāmikinī taṃ tiṇaṇḍupakaṃ gahetvā tassā dārikāya sīse paṭimuñci. Sā ahosi suvaṇṇamālā abhirūpā, dassanīyā, pāsādikā; natthi tādisā raññopi antepure suvaṇṇamālā. Manussā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa ārocesuṃ – ‘‘amukassa, deva, ārāmikassa ghare suvaṇṇamālā abhirūpā, dassanīyā, pāsādikā; natthi tādisā devassapi antepure suvaṇṇamālā; kuto tassa duggatassa? Nissaṃsayaṃ corikāya ābhatā’’ti.
44于是,摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗下令把那净人一家都绑了起来。第二次,具寿毕陵伽婆蹉又在午前时分,穿好下衣,拿了钵和衣,进入毕陵达村去托钵乞食。在毕陵达村里挨家挨户次第乞食时,来到那位净人的住处。到了之后,问邻居们说:“这净人一家去哪儿了?”“大德,就因为那条金花鬘,国王下令把他们一家都绑走了。”于是,具寿毕陵伽婆蹉就来到摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗的王宫。到了之后,坐在为他准备好的座位上。摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗来到具寿毕陵伽婆蹉那里。到了之后,向具寿毕陵伽婆蹉顶礼,然后坐在一边。具寿毕陵伽婆蹉对坐在一边的摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗说:“大王,为什么下令绑了那净人一家呢?”“大德,那个净人的家里有一条金花鬘,非常美丽、赏心悦目、令人欢喜;连我们后宫里的金花鬘都比不上它。他一个穷人,是从哪里得来的?毫无疑问,一定是偷来的。”这时,具寿毕陵伽婆蹉把那摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗的宫殿,用神通意解为金的;它便全部变成了金的。他对国王说:“大王,那你这么多金子,又是从哪里来的呢?”国王心想:“大德,我知道了,这一定是尊者您的神通威力啊!”于是他下令释放了那净人一家。
Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro taṃ ārāmikakulaṃ bandhāpesi. Dutiyampi kho āyasmā pilindavaccho pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya pilindagāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Pilindagāmake sapadānaṃ piṇḍāya caramāno yena tassa ārāmikassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paṭivissake pucchi – ‘‘kahaṃ imaṃ ārāmikakulaṃ gata’’nti? ‘‘Etissā, bhante, suvaṇṇamālāya kāraṇā raññā bandhāpita’’nti. Atha kho āyasmā pilindavaccho yena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro yenāyasmā pilindavaccho tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ pilindavacchaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ āyasmā pilindavaccho etadavoca – ‘‘kissa, mahārāja, ārāmikakulaṃ bandhāpita’’nti? ‘‘Tassa, bhante, ārāmikassa ghare suvaṇṇamālā abhirūpā, dassanīyā, pāsādikā; natthi tādisā amhākampi antepure suvaṇṇamālā; kuto tassa duggatassa? Nissaṃsayaṃ corikāya ābhatā’’ti. Atha kho āyasmā pilindavaccho rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa pāsādaṃ suvaṇṇanti adhimucci; so ahosi sabbasovaṇṇamayo. ‘‘Idaṃ pana te, mahārāja, tāva bahuṃ suvaṇṇaṃ kuto’’ti? ‘Aññātaṃ, bhante, ayyasseveso iddhānubhāvo’ti taṃ ārāmikakulaṃ muñcāpesi.
45人们满怀欣喜和净信地说:“据说尊者毕陵伽婆蹉,当著国王和大众的面,显示了超越凡夫的神通奇迹。”他们为具寿毕陵伽婆蹉送去了五种药,也就是:熟酥、生酥、油、蜂蜜、糖浆。而具寿毕陵伽婆蹉本来就经常得到这五种药;他得到的,就都分给大众。而他的这些随众们又是乐于多积储东西的人,得到以后就把它们装满在桶里、罐里存放起来;装满在滤网里、袋子里,挂在窗户上。那些药就悬在那儿,漏得到处都是。老鼠们也在寺院里窜来窜去。人们游走参观寺院时看到了,便讥嫌、批评、到处说闲话:“这些释迦族的沙门,就像是摩揭陀王斯尼耶·频毗萨罗一样,库房里东西真多!”比丘们听到了那些人们的讥嫌、批评、到处说闲话。那些少欲知足的比丘们也讥嫌、批评、到处说闲话:“比丘们怎么能这样多积储东西呢?”于是,那些比丘们用种种方式严厉谴责后,把这件事禀告了世尊。“比丘们,据说比丘们真的这样多积储东西吗?”“世尊,是真的。”世尊严厉谴责后,作了法义的开示,对比丘们说:“比丘们,那些属于病比丘们可以储藏的药品,也就是:熟酥、生酥、油、蜂蜜、糖浆,在接受了这些东西之后,最长可以存放七天,并在七天内食用。如果超过这个期限,就应当按照法来处置。”
Manussā ‘‘ayyena kira pilindavacchena sarājikāya parisāya uttarimanussadhammaṃ iddhipāṭihāriyaṃ dassita’’nti attamanā abhippasannā āyasmato pilindavacchassa pañca bhesajjāni abhihariṃsu, seyyathidaṃ – sappiṃ, navanītaṃ, telaṃ, madhuṃ , phāṇitaṃ. Pakatiyāpi ca āyasmā pilindavaccho lābhī hoti pañcannaṃ bhesajjānaṃ; laddhaṃ laddhaṃ parisāya vissajjeti. Parisā cassa hoti bāhullikā; laddhaṃ laddhaṃ kolambepi , ghaṭepi, pūretvā paṭisāmeti; parissāvanānipi, thavikāyopi, pūretvā vātapānesu laggeti. Tāni olīnavilīnāni tiṭṭhanti. Undūrehipi vihārā okiṇṇavikiṇṇā honti. Manussā vihāracārikaṃ āhiṇḍantā passitvā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘antokoṭṭhāgārikā ime samaṇā sakyaputtiyā , seyyathāpi rājā māgadho seniyo bimbisāro’’ti. Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā, te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma bhikkhū evarūpāya bāhullāya cetessantī’’ti. Atha kho te bhikkhū te anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū evarūpāya bāhullāya cetentī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavāti…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṃ – sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni. Taṃ atikkāmayato yathādhammo kāretabbo’’ti.
52毕陵伽婆蹉事完
Pilindavacchavatthu niṭṭhitaṃ.
53允许药诵品第一完
Bhesajjānuññātabhāṇavāro niṭṭhito paṭhamo.
54163. 允许糖等
163. Guḷādianujānanā
272接着,世尊在舍卫城随心所欲地住了一段时间后,就向王舍城的方向游化而去。在中途路上,具寿甘诃雷瓦达看见了一个制糖作坊,把米粉和灰也放进糖里去。他看见后,心里起了疑虑,认为:“这糖掺了食物,不清净了,不能在非时吃这糖。”于是,他以及他的随众们,就都不吃糖。那些认为他所说该听的人,也都不吃糖。他们把事情禀告了世尊。世尊问道:“比丘们,他们为了什么目的,把米粉和灰也放进糖里去呢?”“世尊,为了让糖凝固。”世尊说:“比丘们,如果是为了让糖凝固而把米粉和灰放进糖里,那它还是叫作糖。比丘们,我允许你们随意地吃这糖。”
Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Addasā kho āyasmā kaṅkhārevato antarāmagge guḷakaraṇaṃ, okkamitvā guḷe piṭṭhampi chārikampi pakkhipante, disvāna ‘‘akappiyo guḷo sāmiso, na kappati guḷo vikāle paribhuñjitu’’nti kukkuccāyanto sapariso guḷaṃ na paribhuñjati. Yepissa sotabbaṃ maññanti, tepi guḷaṃ na paribhuñjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Kimatthāya , bhikkhave, guḷe piṭṭhampi chārikampi pakkhipantīti? Thaddhatthāya bhagavāti. Sace, bhikkhave, thaddhatthāya guḷe piṭṭhampi chārikampi pakkhipanti, so ca guḷotveva saṅkhaṃ gacchati. Anujānāmi, bhikkhave, yathāsukhaṃ guḷaṃ paribhuñjitunti.
47途中,具寿甘诃雷瓦达又在粪便中看见长出了绿豆。看见后,他起了疑虑:“绿豆是不清净的,因为煮熟的绿豆也会生长。”于是,他以及他的随众们,就都不吃绿豆。那些认为他所说该听的人,也都不吃绿豆。他们把事情禀告了世尊。世尊说:“比丘们,即使煮熟的绿豆也会生长。比丘们,我允许你们随意地吃绿豆。”
Addasā kho āyasmā kaṅkhārevato antarāmagge vacce muggaṃ jātaṃ, passitvā ‘‘akappiyā muggā; pakkāpi muggā jāyantīti’’ kukkuccāyanto sapariso muggaṃ na paribhuñjati. Yepissa sotabbaṃ maññanti, tepi muggaṃ na paribhuñjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Sace , bhikkhave, pakkāpi muggā jāyanti , anujānāmi, bhikkhave, yathāsukhaṃ muggaṃ paribhuñjitunti.
273那时,有一位比丘患了腹痛病。他喝了咸酸粥,他的腹痛病就好了。他们把这件事禀告了世尊。世尊说:“比丘们,我允许有病的人喝咸酸粥;没病的人,可以用水冲淡后作为饮料来喝。”
Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno udaravātābādho hoti. So loṇasovīrakaṃ apāyi. Tassa so udaravātābādho paṭippassambhi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa loṇasovīrakaṃ; agilānassa udakasambhinnaṃ pānaparibhogena paribhuñjitunti.
58允许糖等完
Guḷādianujānanā niṭṭhitā.
59164. 雨中等禁止论
164. Antovuṭṭhādipaṭikkhepakathā
274那时,世尊次第游行,来到了王舍城。世尊就住在王舍城的竹林松鼠喂养处。在那时候,世尊患了胃风病。那时,具寿阿难心想:'以前世尊的胃风病,用三果粥能缓解。'于是,他自己去讨了芝麻、米和绿豆,放在室内,自己在室内煮好后,呈给世尊,说:'世尊,请喝三果粥。'如来们是明知故问,或者明知而不问;是在适当的时间问,或者在适当的时间不问;如来们是问有意义的事,不问无意义的事。对于无意义的事,如来们已经断了桥梁。诸佛世尊用两种方式反问比丘们:'我们是要说法呢,还是要为弟子们制定学处呢?'那时,世尊对具寿阿难说:'阿难,这粥是从哪里得来的?'于是,具寿阿难就把这件事的缘由告诉了世尊。佛陀世尊呵责道:'阿难,这不合适,不随顺,不相称,不是沙门所为,不如法,不应该做。阿难,你怎么能致力于这种事呢?阿难,凡是放在室内的,那也不如法;凡是在室内煮的,那也不如法;凡是自己煮的,那也不如法。阿难,这不能让未生信者生信……'(中间省略)呵责之后,世尊说法,然后对比丘们说道:'比丘们,不应受用放在室内的、在室内煮的、自己煮的。如果受用的话,犯恶作。比丘们,如果是放在室内的、在室内煮的、自己煮的,而且你受用了它,那就犯三个恶作。比丘们,如果是放在室内的、在室内煮的、由他人煮的,而且你受用了它,那就犯两个恶作。比丘们,如果是放在室内的、在外面煮的、自己煮的,而且你受用了它,那就犯两个恶作。比丘们,如果是放在外面的、在室内煮的、自己煮的,而且你受用了它,那就犯两个恶作。比丘们,如果是放在室内的、在外面煮的、由他人煮的,而且你受用了它,那就犯一个恶作。比丘们,如果是放在外面的、在室内煮的、由他人煮的,而且你受用了它,那就犯一个恶作。比丘们,如果是放在外面的、在外面煮的、自己煮的,而且你受用了它,那就犯一个恶作。比丘们,如果是放在外面的、在外面煮的、由他人煮的,而且你受用了它,那就无罪。'
Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena bhagavato udaravātābādho hoti. Atha kho āyasmā ānando – ‘pubbepi bhagavato udaravātābādho tekaṭulayāguyā phāsu hotī’ti – sāmaṃ tilampi, taṇḍulampi, muggampi viññāpetvā, anto vāsetvā, anto sāmaṃ pacitvā bhagavato upanāmesi – ‘‘pivatu bhagavā tekaṭulayāgu’’nti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti, jānantāpi na pucchanti; kālaṃ viditvā pucchanti, kālaṃ viditvā na pucchanti; atthasaṃhitaṃ tathāgatā pucchanti, no anatthasaṃhitaṃ. Anatthasaṃhite setughāto tathāgatānaṃ. Dvīhi ākārehi buddhā bhagavanto bhikkhū paṭipucchanti – dhammaṃ vā desessāma, sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññapessāmāti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kutāyaṃ, ānanda , yāgū’’ti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Vigarahi buddho bhagavā – ‘ananucchavikaṃ, ānanda, ananulomikaṃ, appatirūpaṃ, assāmaṇakaṃ, akappiyaṃ, akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, ānanda, evarūpāya bāhullāya cetessasi. Yadapi, ānanda, anto vuṭṭhaṃ tadapi akappiyaṃ; yadapi anto pakkaṃ tadapi akappiyaṃ; yadapi sāmaṃ pakkaṃ, tadapi akappiyaṃ. Netaṃ, ānanda, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, anto vuṭṭhaṃ, anto pakkaṃ, sāmaṃ pakkaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeya, āpatti dukkaṭassa. Anto ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, anto pakkaṃ, sāmaṃ pakkaṃ tañce paribhuñjeyya, āpatti tiṇṇaṃ dukkaṭānaṃ. Anto ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, anto pakkaṃ, aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Anto ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, bahi pakkaṃ, sāmaṃ pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Bahi ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, anto pakkaṃ, sāmaṃ pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dvinnaṃ dukkaṭānaṃ. Anto ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, bahi pakkaṃ, aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Bahi ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, anto pakkaṃ, aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Bahi ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, bahi pakkaṃ, sāmaṃ pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Bahi ce, bhikkhave, vuṭṭhaṃ, bahi pakkaṃ , aññehi pakkaṃ, tañce paribhuñjeyya, anāpattī’’’ti.
50在那时候,比丘们因为'世尊禁止了自煮',对于再次加热感到疑虑。他们将此事禀告世尊。世尊说:'比丘们,允许再次加热。'
Tena kho pana samayena bhikkhū ‘‘bhagavatā sāmaṃpāko paṭikkhitto’’ti puna pāke kukkuccāyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, puna pākaṃ pacitunti.
51在那时候,王舍城发生了饥荒。人们把盐、油、米、嚼食带到寺院里。比丘们把这些东西放在外面保存;拾荒者来吃,盗贼来偷。比丘们将此事禀告世尊。世尊说:'比丘们,允许放在室内。'放在室内后,他们在外面煮。有调驯者(在家人)围观。比丘们感到不安而不受用。比丘们将此事禀告世尊。世尊说:'比丘们,允许在室内煮。'在饥荒时,净人们大多把食物分给别人,给比丘们的却很少。比丘们将此事禀告世尊。世尊说:'比丘们,允许自己煮。比丘们,允许放在室内的、在室内煮的、自己煮的。'
Tena kho pana samayena rājagahaṃ dubbhikkhaṃ hoti. Manussā loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi ārāmaṃ āharanti. Tāni bhikkhū bahi vāsenti; ukkapiṇḍakāpi khādanti, corāpi haranti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, anto vāsetunti. Anto vāsetvā bahi pācenti. Damakā parivārenti. Bhikkhū avissaṭṭhā paribhuñjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, anto pacitunti. Dubbhikkhe kappiyakārakā bahutaraṃ haranti, appataraṃ bhikkhūnaṃ denti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sāmaṃ pacituṃ. Anujānāmi, bhikkhave, anto vuṭṭhaṃ, anto pakkaṃ, sāmaṃ pakkanti.
63雨中等禁止论完
Antovuṭṭhādipaṭikkhepakathā niṭṭhitā.
64165. 已取的受取
165. Uggahitapaṭiggahaṇā
275那时,有众多比丘在咖西地方雨安居结束后,正前往王舍城拜访世尊。在路途中,他们没能获得粗糙或精致食物的充分饱足;沿途有很多可以嚼食的水果,却没有净人。于是,那些疲惫的比丘们来到王舍城竹林松鼠喂养处,来到世尊跟前。到了之后,礼敬世尊,然后坐在一旁。这是诸佛世尊的惯例,要与客来比丘们寒暄。那时,世尊就这样对那些比丘们说:'比丘们,还堪忍吗?还过得去吗?你们远道而来,不是很疲惫吧?比丘们,你们是从哪里来的?''世尊,还堪忍,还过得去。尊者,我们这些人在咖西地方雨安居结束后,正前往王舍城拜访世尊。在路途中,我们没能获得粗糙或精致食物的充分饱足;当时有很多可以嚼食的水果,却没有净人。因此,我们很疲惫地远道而来。'于是,世尊以此因缘、以此事由说法后,对比丘们说道:'比丘们,允许在见到可以嚼食的水果,而没有净人的情况下,自己拿取、携带,见到净人后,放在地上,请其接受(作净)后,再受用。比丘们,允许接受(以这种方式)取来的东西。'
Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kāsīsu vassaṃvuṭṭhā rājagahaṃ gacchantā bhagavantaṃ dassanāya antarāmagge na labhiṃsu lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ; bahuñca phalakhādanīyaṃ ahosi; kappiyakārako ca na ahosi. Atha kho te bhikkhū kilantarūpā yena rājagahaṃ veḷuvanaṃ kalandakanivāpo, yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Āciṇṇaṃ kho panetaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ āgantukehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodituṃ. Atha kho bhagavā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kacci , bhikkhave, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kaccittha appakilamathena addhānaṃ āgatā; kuto ca tumhe, bhikkhave, āgacchathā’’ti? ‘‘Khamanīyaṃ bhagavā, yāpanīyaṃ bhagavā. Idha mayaṃ, bhante, kāsīsu vassaṃvuṭṭhā rājagahaṃ āgacchantā bhagavantaṃ dassanāya antarāmagge na labhimhā lūkhassa vā paṇītassa vā bhojanassa yāvadatthaṃ pāripūriṃ; bahuñca phalakhādanīyaṃ ahosi; kappiyakārako ca na ahosi; tena mayaṃ kilantarūpā addhānaṃ āgatā’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yattha phalakhādanīyaṃ passati, kappiyakārako ca na hoti, sāmaṃ gahetvā, haritvā, kappiyakārake passitvā, bhūmiyaṃ nikkhipitvā, paṭiggahāpetvā paribhuñjituṃ. Anujānāmi, bhikkhave, uggahitaṃ paṭiggahitu’’nti.
276在那时候,有一位婆罗门,他的新芝麻和新蜂蜜收获了。当时,这位婆罗门心里想:'不如我把这些新芝麻和新蜂蜜,供养给以佛陀为首的比丘僧团。'于是,这位婆罗门来到世尊跟前,到了之后,与世尊互相问候,进行了友好、令人难忘的交谈后,站在一旁。站在一旁的这位婆罗门对世尊这样说:'请乔达摩尊者接受我明天的饭食,连同比丘僧团一起。'世尊以沉默表示同意。那时,这位婆罗门知道世尊同意了,就离开了。随后,那位婆罗门在那天夜晚过后,准备了精致的嚼食和啖食,然后派人去通知世尊:'乔达摩尊者,时机到了,饭食已经准备好了。'于是,世尊在午前时分,穿好下衣,拿着钵和衣,前往那位婆罗门的住处。到了之后,在敷设的座位上坐下,与比丘僧团一起。那时,那位婆罗门亲手以精致的嚼食和啖食,供奉以佛陀为首的比丘僧团,使他们饱足、满意。当世尊吃完饭,手离开钵时,那位婆罗门坐在一旁。世尊对坐在一旁的这位婆罗门,以法义开示、劝导、激励、令其欢喜后,从座位上起身离去。
Tena kho pana samayena aññatarassa brāhmaṇassa navā ca tilā navañca madhu uppannā honti. Atha kho tassa brāhmaṇassa etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ nave ca tile navañca madhuṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dadeyya’’nti. Atha kho so brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ paṭisammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ, saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena . Atha kho so brāhmaṇo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā pakkāmi. Atha kho so brāhmaṇo tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa brāhmaṇassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho so brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ brāhmaṇaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā, samādapetvā, samuttejetvā, sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
54就在世尊离开后不久,那位婆罗门心里想:'我为了那些缘由,邀请了以佛陀为首的比丘僧团,说是要供养新芝麻和新蜂蜜,我却忘了供养。不如我让人把新芝麻和新蜂蜜用瓶罐送到寺院去。'于是,那位婆罗门让人把新芝麻和新蜂蜜用瓶罐送到寺院后,来到世尊跟前,到了之后,站在一旁。站在一旁的这位婆罗门对世尊这样说:'乔达摩尊者,我为了那些缘由,邀请了以佛陀为首的比丘僧团,说是要供养新芝麻和新蜂蜜,我却忘了供养。请乔达摩尊者接受我的新芝麻和新蜂蜜。'世尊说:'那么,婆罗门,你就给比丘们吧。'在那时候,正值饥荒,即使很少的东西,比丘们也邀请回供或考虑后拒绝,而且整个僧团都已经是(受食后)拒绝的状态。比丘们感到疑虑,不敢接受。世尊说:'比丘们,接受吧,受用吧。比丘们,允许已食已足的比丘,受用那种从那里拿出来的、非残食的食物。'
Atha kho tassa brāhmaṇassa acirapakkantassa bhagavato etadahosi – ‘‘yesaṃ kho mayā atthāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito, ‘nave ca tile navañca madhuṃ dassāmī’ti , te mayā pamuṭṭhā dātuṃ. Yaṃnūnāhaṃ nave ca tile navañca madhuṃ kolambehi ca ghaṭehi ca ārāmaṃ harāpeyya’’nti. Atha kho so brāhmaṇo nave ca tile navañca madhuṃ kolambehi ca ghaṭehi ca ārāmaṃ harāpetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yesaṃ kho mayā, bho gotama, atthāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito, ‘nave ca tile navañca madhuṃ dassāmī’ti, te mayā pamuṭṭhā dātuṃ. Paṭiggaṇhātu me bhavaṃ gotamo nave ca tile navañca madhu’’nti. Tena hi, brāhmaṇa, bhikkhūnaṃ dehīti . Tena kho pana samayena bhikkhū dubbhikkhe appamattakepi pavārenti, paṭisaṅkhāpi paṭikkhipanti, sabbo ca saṅgho pavārito hoti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjatha. Anujānāmi, bhikkhave, tato nīhaṭaṃ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ paribhuñjitunti.
68已取的受取完
Uggahitapaṭiggahaṇā niṭṭhitā.
69166. 允许已受取等
166. Paṭiggahitādianujānanā
277在那时候,具寿优波难陀释迦子的护持家庭,派人送来了为僧团准备的嚼食,说:'要给优波难陀尊者过目后,再给僧团。'当时,具寿优波难陀释迦子进村子去托钵乞食了。那时,那些人来到寺院问比丘们:'尊者,优波难陀尊者在哪?''贤友,那位具寿优波难陀释迦子进村子托钵乞食去了。''尊者,这些嚼食是要给优波难陀尊者过目后,再给僧团的。'比丘们将此事禀告世尊。世尊说:'那么,比丘们,你们就接受并存放起来,直到优波难陀回来。'然而,具寿优波难陀释迦子在饭前拜访了一些家庭,到了白天才回来。在那时候,正值饥荒,即使很少的东西,比丘们也邀请回供或考虑后拒绝,而且整个僧团都已经是(受食后)拒绝的状态。比丘们感到疑虑,不敢接受。世尊说:'比丘们,接受吧,受用吧。比丘们,允许已食已足的比丘,受用在饭前接受的、非残食的食物。'
Tena kho pana samayena āyasmato upanandassa sakyaputtassa upaṭṭhākakulaṃ saṅghassatthāya khādanīyaṃ pāhesi – ayyassa upanandassa dassetvā saṅghassa dātabbanti. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭho hoti . Atha kho te manussā ārāmaṃ gantvā bhikkhū pucchiṃsu – ‘‘kahaṃ, bhante, ayyo upanando’’ti? ‘‘Esāvuso, āyasmā upanando sakyaputto gāmaṃ piṇḍāya paviṭṭho’’ti. ‘‘Idaṃ, bhante, khādanīyaṃ ayyassa upanandassa dassetvā saṅghassa dātabba’’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Tena hi, bhikkhave, paṭiggahetvā nikkhipatha yāva upanando āgacchatīti. Atha kho āyasmā upanando sakyaputto purebhattaṃ kulāni payirupāsitvā divā āgacchati. Tena kho pana samayena bhikkhū dubbhikkhe appamattakepi pavārenti, paṭisaṅkhāpi paṭikkhipanti, sabbo ca saṅgho pavārito hoti, bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjatha. Anujānāmi, bhikkhave, purebhattaṃ paṭiggahitaṃ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ paribhuñjitunti.
278那时,世尊在王舍城随心住了一段时间后,就向舍卫城城出发游行。次第游行,来到了舍卫城城。世尊就住在舍卫城城的揭答林给孤独长者园中。在那时候,具寿舍利弗患了身体发热的病。那时,具寿大目健连来到具寿舍利弗跟前,到了之后,对具寿舍利弗这样说:'舍利弗贤友,你以前身体发热的病,是用什么来缓解的?''贤友,是用莲藕和莲根。'于是,具寿大目健连就如同一个强壮的男子伸直弯曲的手臂,或弯曲伸直的手臂一样,在揭答林消失了,出现在曼达琪尼池的岸边。有位龙象远远地看到具寿大目健连走来,看到后,对具寿大目健连这样说:'尊者大目健连,请过来。欢迎您,大目健连尊者。尊者,您需要什么?我供养什么?''贤友,我需要莲藕和莲根。'于是,那位龙象吩咐另一头龙象说:'那么,喂,给尊者足量的莲藕和莲根。'于是,那头龙象潜入曼达琪尼池,用鼻子拔取莲藕和莲根,仔细清洗干净后,捆成一捆,然后来到具寿大目健连跟前。那时,具寿大目健连,就如同一个强壮的男子伸直弯曲的手臂,或弯曲伸直的手臂一样,在曼达琪尼池的岸边消失了,出现在揭答林。那头龙象也在曼达琪尼池的岸边消失了,出现在揭答林。然后,那头龙象请具寿大目健连接受了莲藕和莲根后,在揭答林消失了,又出现在曼达琪尼池的岸边。于是,具寿大目健连把莲藕和莲根呈给具寿舍利弗。具寿舍利弗吃了莲藕和莲根后,身体发热的病就减轻了。还剩下很多莲藕和莲根。在那时候,正值饥荒,即使很少的东西,比丘们也邀请回供或考虑后拒绝,而且整个僧团都已经是(受食后)拒绝的状态。比丘们感到疑虑,不敢接受。世尊说:'比丘们,接受吧,受用吧。比丘们,允许已食已足的比丘,受用来自森林、来自池沼的、非残食的食物。'
Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmato sāriputtassa kāyaḍāhābādho hoti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – ‘‘pubbe te, āvuso sāriputta, kāyaḍāhābādho kena phāsu hotī’’ti? ‘‘Bhisehi ca me, āvuso , muḷālikāhi cā’’ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva jetavane antarahito mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre pāturahosi. Addasā kho aññataro nāgo āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca – ‘‘etu kho, bhante, ayyo mahāmoggallāno. Svāgataṃ, bhante, ayyassa mahāmoggallānassa. Kena, bhante, ayyassa attho; kiṃ dammī’’ti? ‘‘Bhisehi ca me, āvuso, attho, muḷālikāhi cā’’ti. Atha kho so nāgo aññataraṃ nāgaṃ āṇāpesi – ‘‘tena hi, bhaṇe, ayyassa bhise ca muḷālikāyo ca yāvadatthaṃ dehī’’ti. Atha kho so nāgo mandākiniṃ pokkharaṇiṃ ogāhetvā, soṇḍāya bhisañca muḷālikañca abbāhitvā, suvikkhālitaṃ vikkhāletvā, bhaṇḍikaṃ bandhitvā yenāyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno – seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre antarahito jetavane pāturahosi. Sopi kho nāgo mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre antarahito jetavane pāturahosi. Atha kho so nāgo āyasmato mahāmoggallānassa bhise ca muḷālikāyo ca paṭiggahāpetvā jetavane antarahito mandākiniyā pokkharaṇiyā tīre pāturahosi. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno āyasmato sāriputtassa bhise ca muḷālikāyo ca upanāmesi. Atha kho āyasmato sāriputtassa bhise ca muḷālikāyo ca bhuttassa kāyaḍāhābādho paṭippassambhi. Bahū bhisā ca muḷālikāyo ca avasiṭṭhā honti. Tena kho pana samayena bhikkhū dubbhikkhe appamattakepi pavārenti, paṭisaṅkhāpi paṭikkhipanti, sabbo ca saṅgho pavārito hoti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjatha. Anujānāmi, bhikkhave, vanaṭṭhaṃ pokkharaṭṭhaṃ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ paribhuñjitunti.
57那时,在舍卫城出现了大量可咀嚼的水果,但却没有持净的人。比丘们因而心存疑虑,没有食用那些水果。他们把这件事禀告了世尊。"比丘们,我允许食用无种子、已发芽的种子而未作净的水果。"
Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ bahuṃ phalakhādanīyaṃ uppannaṃ hoti, kappiyakārako ca na hoti. Bhikkhū kukkuccāyantā phalaṃ na paribhuñjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, abījaṃ nibbattabījaṃ akatakappaṃ phalaṃ paribhuñjitunti.
73允许已受取等完
Paṭiggahitādi anujānanā niṭṭhitā.
74167. 刀手术禁止论
167. Satthakammapaṭikkhepakathā
279那时,世尊在舍卫城随意住了一段时间后,便往王舍城方向游化。一路渐次游化,到达了王舍城,就住在那里的竹林迦兰陀园。当时,有一位比丘患了痔瘘的病。一位名叫阿迦沙果答的医生正在给他做手术。那时,世尊巡视住处,走到那位比丘的寮房附近。阿迦沙果答医生看见世尊从远处走来,就对他说道:"来吧,乔达摩尊者,请看这位比丘的排便处,就像蜥蜴的嘴巴一样。" 当时,世尊心想:"这个愚人是在嘲弄我。" 于是立即从那里转身返回。以此事为因缘、以此事为事由,世尊集合了比丘僧团,问比丘们说:"比丘们,据说在某个寮房里有一位生病的比丘,是真的吗?" "是真的,世尊。" "比丘们,那位比丘得了什么病?" "尊者,那位具寿患了痔瘘,阿迦沙果答医生在给他做手术。" 佛陀世尊呵斥道:"比丘们,这愚人的行为不合适、不相称、不庄重、不是沙门所应为、不符合净法、不应做。比丘们,这个愚人怎么可以让人在私密处做手术呢?比丘们,私密处的皮肤细嫩,伤口难以愈合,手术难以处理。比丘们,这不是令未信者生信……乃至……" 呵斥之后,世尊说法,然后对比丘们说:"比丘们,不允许在私密处做手术。如果做了,犯偷兰遮罪。"
Atha kho bhagavā sāvatthiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno bhagandalābādho hoti. Ākāsagotto vejjo satthakammaṃ karoti. Atha kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto yena tassa bhikkhuno vihāro tenupasaṅkami. Addasā kho ākāsagotto vejjo bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘āgacchatu bhavaṃ gotamo, imassa bhikkhuno vaccamaggaṃ passatu, seyyathāpi godhāmukha’’nti . Atha kho bhagavā – ‘‘so maṃ khvāyaṃ moghapuriso uppaṇḍetī’’ti – tatova paṭinivattitvā, etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā, bhikkhū paṭipucchi – ‘‘atthi kira, bhikkhave, amukasmiṃ vihāre bhikkhu gilāno’’ti? ‘‘Atthi bhagavā’’ti. ‘‘Kiṃ tassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho’’ti? ‘‘Tassa, bhante, āyasmato bhagandalābādho, ākāsagotto vejjo satthakammaṃ karotī’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, bhikkhave, tassa moghapurisassa, ananulomikaṃ, appatirūpaṃ, assāmaṇakaṃ, akappiyaṃ, akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma so, bhikkhave, moghapuriso sambādhe satthakammaṃ kārāpessati. Sambādhe, bhikkhave, sukhumā chavi, duropayo vaṇo , dupparihāraṃ satthaṃ. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, sambādhe satthakammaṃ kārāpetabbaṃ. Yo kārāpeyya, āpatti thullaccayassā’’ti.
59当时,六群比丘心想:"世尊禁止了手术。" 便让人做灌肠疗法。那些少欲的比丘们纷纷非难、指责、呵斥:"六群比丘怎么可以让人做灌肠疗法呢?" 于是,那些比丘把这件事禀告了世尊。"比丘们,据说六群比丘让人做灌肠疗法,是真的吗?" "是真的,世尊。" ……诃斥、说法之后,世尊对比丘们说:"比丘们,不允许在私密处附近两指范围内做手术或做灌肠疗法。如果做了,犯偷兰遮罪。"
Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū – bhagavatā satthakammaṃ paṭikkhittanti – vatthikammaṃ kārāpenti. Ye te bhikkhū appicchā, te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū vatthikammaṃ kārāpessantī’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Saccaṃ kira, bhikkhave, chabbaggiyā bhikkhū vatthikammaṃ kārāpentī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, sambādhassa sāmantā dvaṅgulā satthakammaṃ vā vatthikammaṃ vā kārāpetabbaṃ. Yo kārāpeyya, āpatti thullaccayassā’’ti.
77刀手术禁止论完
Satthakammapaṭikkhepakathā niṭṭhitā.
78168. 人肉禁止论
168. Manussamaṃsapaṭikkhepakathā
280那时,世尊在王舍城随意住了一段时间后,便往波罗奈城方向游化。一路渐次游化,到达了波罗奈城,就住在那里的仙人堕处鹿野苑。当时,在波罗奈城,有一位名叫苏毗亚的居士和一位名叫苏毗亚的居士女,他们两人都深信佛法,乐善好施,护持僧团。当时,苏毗亚居士女来到寺院,挨着一个个寮房、一处处院落探访,问比丘们说:"尊者,哪一位生病了?需要为他带些什么东西来呢?" 那时,有一位比丘喝了泻药。于是,那位比丘就对苏毗亚居士女说:"贤妹,我喝了泻药,我需要一块敷料。" "好的,尊者,我会让人送来的。" 她回到家,吩咐一位仆人:"喂,你去找一块自落肉来。" "是的,女主人。" 那个人答应了苏毗亚居士女,找遍了整个波罗奈城,也没见到自落肉。于是,那个人就去到苏毗亚居士女那里,对她说:"女主人,没有自落肉,今天是禁杀日。" 这时,苏毗亚居士女心想:"那位生病的比丘如果得不到敷料,病情可能会加重,甚至有生命危险。我既然答应了,却不让人送到,这实在不合适。" 于是,她拿起刀子,割下自己大腿上的肉,交给一位婢女说:"来,你把这个肉处理好,送到某处寮房给那位生病的比丘。如果有人问起我,你就说'她生病了'。" 她用上衣裹住大腿,走进内室,躺在了床上。后来,苏毗亚居士回到家中,问那个婢女:"苏毗亚在哪里?" "主人,她躺在内室里。" 于是,苏毗亚居士去到苏毗亚居士女那里,问道:"你为什么躺着?" "我病了。" "你得了什么病?" 苏毗亚居士女就把事情的经过告诉了苏毗亚居士。苏毗亚居士心想:"真是稀有啊!真是奇妙啊!苏毗亚有如此的信心,如此的净信,竟能把自己的肉都布施出去!对她来说,还有什么不能布施的呢?" 他满怀喜悦、兴高采烈地来到世尊那里,顶礼后坐在一旁,对世尊说:"尊者,恳请世尊和比丘僧团明天接受我供养的饭食。" 世尊默然应允。苏毗亚居士知道世尊已接受,便起座顶礼,右绕离去。过了那夜,苏毗亚居士备办了上等的嚼食和啖食,然后派人去告诉世尊时间:"尊者,时间到了,饭食已经备好。" 那时,世尊在上午穿好下衣,拿着衣钵,与比丘僧众一起来到苏毗亚居士的住处,在敷设好的座位上坐下。苏毗亚居士来到世尊那里,顶礼后站在一旁。世尊对站在一旁的苏毗亚居士说:"苏毗亚在哪里?" "世尊,她病了。" "那么,让她过来吧。" "世尊,她起不来。" "即使要抬,也把她带来吧。" 于是,苏毗亚居士扶持着苏毗亚居士女把她带来了。她见到世尊的那一刻,那个大伤口就愈合了,长出了细嫩完好的皮肤和毛发。那时,苏毗亚居士和苏毗亚居士女心想:"真是稀有啊!真是奇妙啊!如来有如此的大威神力、大神变!一见到世尊,这个大伤口就愈合了,长出了细嫩完好的皮肤和毛发!" 他们满怀喜悦、兴高采烈地亲手将上等的嚼食和啖食供养以佛陀为首的比丘僧团,使大家饱足。当世尊用餐完毕,将手从钵上移开后,他们坐到一旁。随后,世尊为苏毗亚居士和苏毗亚居士女说法,教导、鼓励、使欢喜之后,从座起身离去。
Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tena kho pana samayena bārāṇasiyaṃ suppiyo ca upāsako suppiyā ca upāsikā ubhatopasannā honti, dāyakā, kārakā, saṅghupaṭṭhākā. Atha kho suppiyā upāsikā ārāmaṃ gantvā vihārena vihāraṃ pariveṇena pariveṇaṃ upasaṅkamitvā bhikkhū pucchati – ‘‘ko, bhante, gilāno, kassa kiṃ āhariyatū’’ti? Tena kho pana samayena aññatarena bhikkhunā virecanaṃ pītaṃ hoti. Atha kho so bhikkhu suppiyaṃ upāsikaṃ etadavoca – ‘‘mayā kho, bhagini, virecanaṃ pītaṃ. Attho me paṭicchādanīyenā’’ti. ‘‘Suṭṭhu, ayya, āhariyissatī’’ti gharaṃ gantvā antevāsiṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe, pavattamaṃsaṃ jānāhī’’ti. Evaṃ, ayyeti kho so puriso suppiyāya upāsikāya paṭissuṇitvā kevalakappaṃ bārāṇasiṃ āhiṇḍanto na addasa pavattamaṃsaṃ. Atha kho so puriso yena suppiyā upāsikā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā suppiyaṃ upāsikaṃ etadavoca – ‘‘natthayye pavattamaṃsaṃ. Māghāto ajjā’’ti. Atha kho suppiyāya upāsikāya etadahosi – ‘‘tassa kho gilānassa bhikkhuno paṭicchādanīyaṃ alabhantassa ābādho vā abhivaḍḍhissati, kālaṅkiriyā vā bhavissati. Na kho metaṃ patirūpaṃ yāhaṃ paṭissuṇitvā na harāpeyya’’nti. Potthanikaṃ gahetvā ūrumaṃsaṃ ukkantitvā dāsiyā adāsi – ‘‘handa, je, imaṃ maṃsaṃ sampādetvā amukasmiṃ vihāre bhikkhu gilāno, tassa dajjāhi. Yo ca maṃ pucchati, ‘gilānā’ti paṭivedehī’’ti. Uttarāsaṅgena ūruṃ veṭhetvā ovarakaṃ pavisitvā mañcake nipajji. Atha kho suppiyo upāsako gharaṃ gantvā dāsiṃ pucchi – ‘‘kahaṃ suppiyā’’ti? ‘‘Esāyya ovarake nipannā’’ti. Atha kho suppiyo upāsako yena suppiyā upāsikā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā suppiyaṃ upāsikaṃ etadavoca – ‘‘kissa nipannāsī’’ti? ‘‘Gilānāmhī’’ti. ‘‘Kiṃ te ābādho’’ti? Atha kho suppiyā upāsikā suppiyassa upāsakassa etamatthaṃ ārocesi. Atha kho suppiyo upāsako – acchariyaṃ vata bho! Abbhutaṃ vata bho! Yāva saddhāyaṃ suppiyā pasannā, yatra hi nāma attanopi maṃsāni pariccattāni! Kimpimāya aññaṃ kiñci adeyyaṃ bhavissatīti – haṭṭho udaggo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho suppiyo upāsako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ, saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho suppiyo upāsako bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho suppiyo upāsako tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena suppiyassa upāsakassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, saddhiṃ bhikkhusaṅghena . Atha kho suppiyo upāsako yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho suppiyaṃ upāsakaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘kahaṃ suppiyā’’ti? ‘‘Gilānā bhagavā’’ti. ‘‘Tena hi āgacchatū’’ti. ‘‘Na bhagavā ussahatī’’ti. ‘‘Tena hi pariggahetvāpi ānethā’’ti. Atha kho suppiyo upāsako suppiyaṃ upāsikaṃ pariggahetvā ānesi. Tassā, saha dassanena bhagavato, tāva mahāvaṇo ruḷaho ahosi, succhavilomajāto. Atha kho suppiyo ca upāsako suppiyā ca upāsikā – ‘‘acchariyaṃ vata bho! Abbhutaṃ vata bho! Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma saha dassanena bhagavato tāva mahāvaṇo ruḷaho bhavissati, succhavilomajāto’’ti – haṭṭhā udaggā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdiṃsu. Atha kho bhagavā suppiyañca upāsakaṃ suppiyañca upāsikaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
80尔时世尊以此因缘、以此事件集合比丘僧团后告诸比丘
Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū
61世尊问比丘们:"比丘们,是谁向苏毗亚居士女乞求了肉?" 这样问时,那位比丘对世尊说:"尊者,是我向苏毗亚居士女乞求了肉。" "比丘,她送来了吗?" "送来了,世尊。" "比丘,你吃了没有?" "我吃了,世尊。" "比丘,你审察了没有?" "世尊,我没有审察。" 佛陀世尊呵斥道:……"愚人!你怎么能不审察就吃肉呢?愚人!你吃的是人肉啊!愚人!这不是令未信者生信……" 诃斥、说法之后,世尊对比丘们说:"比丘们,有些人信心虔诚、内心净信,他们甚至能布施自己的肉。比丘们,不允许吃人肉。如果吃了,犯偷兰遮罪。而且,比丘们,不允许不审察就吃肉。如果不审察就吃,犯恶作罪。"
Paṭipucchi – ‘‘ko, bhikkhave, suppiyaṃ upāsikaṃ maṃsaṃ viññāpesī’’ti? Evaṃ vutte so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, bhante, suppiyaṃ upāsikaṃ maṃsaṃ viññāpesi’’nti. ‘‘Āhariyittha bhikkhū’’ti? ‘‘Āhariyittha bhagavā’’ti. ‘‘Paribhuñji tvaṃ bhikkhū’’ti? ‘‘Paribhuñjāmahaṃ bhagavā’’ti. ‘‘Paṭivekkhi tvaṃ bhikkhū’’ti? ‘‘Nāhaṃ bhagavā paṭivekkhi’’nti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, appaṭivekkhitvā maṃsaṃ paribhuñjissasi. Manussamaṃsaṃ kho tayā, moghapurisa, paribhuttaṃ. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘santi, bhikkhave, manussā saddhā pasannā, tehi attanopi maṃsāni pariccattāni. Na, bhikkhave, manussamaṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti thullaccayassa. Na ca, bhikkhave, appaṭivekkhitvā maṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.
82人肉禁止论完
Manussamaṃsapaṭikkhepakathā niṭṭhitā.
83169. 象肉等禁止论
169. Hatthimaṃsādipaṭikkhepakathā
281当时,国王的大象死了。在饥荒时,人们吃象肉,也把象肉给了正在托钵乞食的比丘们。比丘们吃了象肉。人们非难、指责、呵斥说:"沙门释迦子怎么能吃象肉呢?大象是国王的财产,如果国王知道了,一定不会对他们满意的。" 他们将此事禀告世尊。"比丘们,不允许吃象肉。如果吃了,犯恶作罪。"
Tena kho pana samayena rañño hatthī maranti . Manussā dubbhikkhe hatthimaṃsaṃ paribhuñjanti , bhikkhūnaṃ piṇḍāya carantānaṃ hatthimaṃsaṃ denti. Bhikkhū hatthimaṃsaṃ paribhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā hatthimaṃsaṃ paribhuñjissanti. Rājaṅgaṃ hatthī, sace rājā jāneyya, na nesaṃ attamano assā’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, hatthimaṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassāti.
63当时,国王的马死了。在饥荒时,人们吃马肉,也把马肉给了正在托钵乞食的比丘们。比丘们吃了马肉。人们非难、指责、呵斥说:"沙门释迦子怎么能吃马肉呢?马是国王的财产,如果国王知道了,一定不会对他们满意的。" 他们将此事禀告世尊。"比丘们,不允许吃马肉。如果吃了,犯恶作罪。"
Tena kho pana samayena rañño assā maranti. Manussā dubbhikkhe assamaṃsaṃ paribhuñjanti, bhikkhūnaṃ piṇḍāya carantānaṃ assamaṃsaṃ denti. Bhikkhū assamaṃsaṃ paribhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā assamaṃsaṃ paribhuñjissanti. Rājaṅgaṃ assā, sace rājā jāneyya, na nesaṃ attamano assā’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, assamaṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassāti.
64当时,在饥荒中,人们吃狗肉,也把狗肉给了正在托钵乞食的比丘们。比丘们吃了狗肉。人们非难、指责、呵斥说:"沙门释迦子怎么能吃狗肉呢?狗是污秽可恶的。" 他们将此事禀告世尊。"比丘们,不允许吃狗肉。如果吃了,犯恶作罪。"
Tena kho pana samayena manussā dubbhikkhe sunakhamaṃsaṃ paribhuñjanti, bhikkhūnaṃ piṇḍāya carantānaṃ sunakhamaṃsaṃ denti. Bhikkhū sunakhamaṃsaṃ paribhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā sunakhamaṃsaṃ paribhuñjissanti, jeguccho sunakho paṭikūlo’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, sunakhamaṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassāti.
65那时,正值饥荒,人们食用蛇肉,托钵乞食的比丘们,人们给了他们蛇肉。比丘们便食用了蛇肉。人们讥嫌、批评、指责道:“沙门释迦子怎么能食用蛇肉呢?蛇是令人厌恶、让人反感的呀!”蛇王善见也来到世尊那里,到达后,向世尊礼敬,站在一边。站在一边的蛇王善见对世尊这样说:“尊者,有些龙没有信心、不怀净信,他们可能会因极小的事情而骚扰比丘们。尊者,愿圣者们不要食用蛇肉。”于是,世尊以法义开示、劝导……(中略)……蛇王善见右绕世尊后离去。那时,世尊以此因缘、以此事缘作了一番法义开示后,对比丘们说:“诸比丘,不应食用蛇肉。若食用者,犯恶作。”
Tena kho pana samayena manussā dubbhikkhe ahimaṃsaṃ paribhuñjanti, bhikkhūnaṃ piṇḍāya carantānaṃ ahimaṃsaṃ denti. Bhikkhū ahimaṃsaṃ paribhuñjanti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā ahimaṃsaṃ paribhuñjissanti, jeguccho ahi paṭikūlo’’ti. Supassopi nāgarājā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho supasso nāgarājā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘santi, bhante, nāgā assaddhā appasannā. Te appamattakehipi bhikkhū viheṭheyyuṃ. Sādhu, bhante, ayyā ahimaṃsaṃ na paribhuñjeyyu’’nti. Atha kho bhagavā supassaṃ nāgarājānaṃ dhammiyā kathāya sandassesi…pe… padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, ahimaṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.
66那时,猎人们杀了狮子,食用狮肉,托钵乞食的比丘们,他们给了狮肉。比丘们吃了狮肉后,住在林中。狮子们循着狮肉的气味,前去攻击比丘们。这事禀告了世尊。“诸比丘,不应食用狮肉。若食用者,犯恶作。”
Tena kho pana samayena luddakā sīhaṃ hantvā sīhamaṃsaṃ paribhuñjanti, bhikkhūnaṃ piṇḍāya carantānaṃ sīhamaṃsaṃ denti. Bhikkhū sīhamaṃsaṃ paribhuñjitvā araññe viharanti. Sīhā sīhamaṃsagandhena bhikkhū paripātenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, sīhamaṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassāti.
67那时,猎人们杀了老虎……(中略)……杀了豹……(中略)……杀了熊……(中略)……杀了鬣狗,食用鬣狗肉,托钵乞食的比丘们,他们给了鬣狗肉。比丘们吃了鬣狗肉后,住在林中。鬣狗们循着鬣狗肉的气味,前去攻击比丘们。这事禀告了世尊。“诸比丘,不应食用鬣狗肉。若食用者,犯恶作。”
Tena kho pana samayena luddakā byagghaṃ hantvā…pe… dīpiṃ hantvā…pe… acchaṃ hantvā…pe… taracchaṃ hantvā taracchamaṃsaṃ paribhuñjanti, bhikkhūnaṃ piṇḍāya carantānaṃ taracchamaṃsaṃ denti. Bhikkhū taracchamaṃsaṃ paribhuñjitvā araññe viharanti. Taracchā taracchamaṃsagandhena bhikkhū paripātenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, taracchamaṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassāti.
90象肉等拒绝论完
Hatthimaṃsādipaṭikkhepakathā niṭṭhitā.
91苏毕亚诵品第二完
Suppiyabhāṇavāro niṭṭhito dutiyo.
92170. 允许粥蜜丸
170. Yāgumadhugoḷakānujānanā
282那时,世尊在波罗奈随心所欲地住了一段时间后,便与由一千二百五十位比丘组成的大比丘僧团一起,向安达卡宾达方向游行而去。那时,乡间的人们将许多盐、油、米、嚼食装载到车上,紧跟在以佛陀为首的比丘僧团后面,心想:“什么时候轮到我们,我们就供饭。”此外还有大约五百位“残食者”(食客)。那时,世尊次第游行,来到了安达卡宾达。当时,有位婆罗门还未轮到,他心想:“我跟随以佛陀为首的比丘僧团已经两个月了,一直想着‘什么时候轮到我,我就供饭’,可至今还没轮到我。我只孤身一人,家里的俗务却耽搁了很多。我何不去检查一下供食处,看看还缺什么,就把它准备起来。”于是,那位婆罗门去检查供食处,发现有一样东西没有——粥和蜜丸。于是,那位婆罗门便到具寿阿难那里,到了后对具寿阿难这样说:“亲爱的阿难,我在这里还没轮到,心里就想:‘我跟随以佛陀为首的比丘僧团已经两个月了,一直想着什么时候轮到我,我就供饭。可至今还没轮到我。我只孤身一人,家里的俗务却耽搁了很多。我何不去检查一下供食处,看看还缺什么,就把它准备起来。’亲爱的阿难,我去检查供食处,发现有两样没有——粥和蜜丸。亲爱的阿难,如果我去准备粥和蜜丸,乔达摩尊者能接受我的供养吗?”“那么,婆罗门,我去问问世尊。”于是,具寿阿难将此事禀告了世尊。“阿难,那就让他准备吧。”“那么,婆罗门,你去准备吧。” 于是,那位婆罗门在那夜过后,准备了大量的粥和蜜丸,呈送给世尊:“愿乔达摩尊者接受这些粥和蜜丸。”“那么,婆罗门,分给比丘们吧。”比丘们心存疑虑,不肯接受。“接受吧,诸比丘,食用吧。”于是,那位婆罗门亲手以大量粥与蜜丸,使以佛陀为首的比丘僧团饱足满意,见世尊净手、放下钵后,便坐在一边。世尊对坐在一边的那位婆罗门这样说:
Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena andhakavindaṃ tena cārikaṃ pakkāmi, mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ, aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena jānapadā manussā bahuṃ loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi sakaṭesu āropetvā buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti – yadā paṭipāṭiṃ labhissāma tadā bhattaṃ karissāmāti, pañcamattāni ca vighāsādasatāni. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena andhakavindaṃ tadavasari. Atha kho aññatarassa brāhmaṇassa paṭipāṭiṃ alabhantassa etadahosi – ‘‘atītāni kho me dve māsāni buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ anubandhantassa ‘yadā paṭipāṭiṃ labhissāmi tadā bhattaṃ karissāmī’ti, na ca me paṭipāṭi labbhati, ahañcamhi ekattako , bahu ca me gharāvāsattho hāyati. Yaṃnūnāhaṃ bhattaggaṃ olokeyyaṃ; yaṃ bhattagge nāssa, taṃ paṭiyādeyya’’nti. Atha kho so brāhmaṇo bhattaggaṃ olokento dve nāddasa – yāguñca madhugoḷakañca . Atha kho so brāhmaṇo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘idha me, bho ānanda, paṭipāṭiṃ alabhantassa etadahosi ‘atītāni kho me dve māsāni buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ anubandhantassa, yadā paṭipāṭiṃ labhissāmi tadā bhattaṃ karissāmīti. Na ca me paṭipāṭi labbhati , ahañcamhi ekattako, bahu ca me gharāvāsattho hāyati. Yaṃnūnāhaṃ bhattaggaṃ olokeyyaṃ; yaṃ bhattagge nāssa, taṃ paṭiyādeyya’nti. So kho ahaṃ, bho ānanda, bhattaggaṃ olokento dve nāddasaṃ – yāguñca madhugoḷakañca. Sacāhaṃ, bho ānanda, paṭiyādeyyaṃ yāguñca madhugoḷakañca, paṭiggaṇheyya me bhavaṃ gotamo’’ti? ‘‘Tena hi, brāhmaṇa, bhagavantaṃ paṭipucchissāmī’’ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Tena hānanda, paṭiyādetūti. Tena hi, brāhmaṇa, paṭiyādehīti. Atha kho so brāhmaṇo tassā rattiyā accayena pahūtaṃ yāguñca madhugoḷakañca paṭiyādāpetvā bhagavato upanāmesi – paṭiggaṇhātu me bhavaṃ gotamo yāguñca madhugoḷakañcāti. Tena hi, brāhmaṇa, bhikkhūnaṃ dehīti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjathāti. Atha kho so brāhmaṇo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ pahūtāya yāguyā ca madhugoḷakena ca sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ dhotahatthaṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ brāhmaṇaṃ bhagavā etadavoca –
69“婆罗门,这粥有十种利益。哪十种?施粥者给予寿命,给予容貌,给予快乐,给予力量,给予辩才;饮粥能止饥饿,除干渴,通顺体风,清净内脏,消化残余未消化的食物。婆罗门,这就是粥的十种利益。”
‘‘Dasayime, brāhmaṇa, ānisaṃsā yāguyā. Katame dasa? Yāguṃ dento āyuṃ deti, vaṇṇaṃ deti, sukhaṃ deti, balaṃ deti, paṭibhānaṃ deti, yāgu pītā khuddaṃ paṭihanati, pipāsaṃ vineti, vātaṃ anulometi, vatthiṃ sodheti, āmāvasesaṃ pāceti – ime kho, brāhmaṇa, dasānisaṃsā yāguyā’’ti .
70他适时恭敬地将粥施给
Yo saññatānaṃ paradattabhojinaṃ;
71那些自制的、以他人所施为食的人,
Kālena sakkacca dadāti yāguṃ;
72这便给予了他十种利益:
Dasassa ṭhānāni anuppavecchati;
73带来寿命、容貌、快乐和力量,
Āyuñca vaṇṇañca sukhaṃ balañca.
74然后他的才智生起;
Paṭibhānamassa upajāyate tato;
75驱除饥饿、口渴和风病,
Khuddaṃ pipāsañca byapaneti vātaṃ;
76清洁膀胱,消化食物;
Sodheti vatthiṃ pariṇāmeti bhuttaṃ;
77这是善逝所称赞的药。
Bhesajjametaṃ sugatena vaṇṇitaṃ.
78因此,确实应当施粥,
Tasmā hi yāguṃ alameva dātuṃ;
79常由希求安乐的人,
Niccaṃ manussena sukhatthikena;
80或希望获得天界快乐的人。
Dibbāni vā patthayatā sukhāni;
81人们因为希望获得好运而这么做。
Manussasobhagyatamicchatā vāti.
82那时,世尊用这些偈颂随喜了那位婆罗门之后,便从座位起身离开了。接着,世尊以这个因缘、这个事件而说法后,对比丘们说:‘比丘们,我允许粥和蜜丸。’
Atha kho bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yāguñca madhugoḷakañcā’’ti.
108允许粥蜜丸完
Yāgumadhugoḷakānujānanā niṭṭhitā.
109171. 青年净信大臣事
171. Taruṇapasannamahāmattavatthu
283人们听说:‘听说世尊允许了粥和蜜丸。’他们在清晨时分就准备了作为食物的粥和蜜丸。比丘们在清晨就用过了作为食物的粥和蜂蜜丸,因此在斋堂里吃得并不尽兴。就在那时,有一位青年净信大臣,已经邀请了以佛陀为首的比丘僧团次日应供。当时,那位青年净信大臣心想:‘我不如为这两百五十位比丘,准备两百五十碗肉,为每一位比丘送上一碗肉。’于是,那位青年净信大臣在那夜过后,让人准备了精致的硬食和软食,以及两百五十碗肉,然后派人通知世尊时间:‘尊者,时间到了,食物已备好。’那时,世尊在午前时分,穿好下衣,拿着钵和衣,前往那位青年净信大臣的住处。到了之后,在已设好的座位上坐下,与比丘僧团一起。那时,那位青年净信大臣在斋堂里为比丘们分发食物。比丘们这样说:‘朋友,请给少一点;朋友,请给少一点。’‘尊者们,请不要因为“这位是青年净信大臣”而只接受一点点。我准备了很多硬食和软食,以及两百五十碗肉。我要为每一位比丘送上一碗肉。尊者们,请随意取用吧。’‘朋友,我们并非因为那个原因才只接受一点点,而是因为我们清晨时分已经用作为食物的粥和蜜丸吃饱了,因此我们才只接受一点点。’那时,那位青年净信大臣讥嫌、非难、指责道:‘这些尊者既然接受了我的邀请,怎么还能吃别人给的作为食物的粥呢?难道我就没有能力让大家随意取用吗?’他生气、不高兴、带着轻蔑的态度,一边往比丘们的钵里盛满食物,一边走开,说道:‘吃吧,或者带走吧!’那时,那位青年净信大臣亲手用精致的硬食和软食招待并满足了以佛陀为首的比丘僧团,看到世尊吃完、手离开钵后,便坐在一旁。世尊对坐在一旁的青年净信大臣,用佛法开示、劝导、激励、令其欢喜后,从座位起身离开了。
Assosuṃ kho manussā bhagavatā kira yāgu anuññātā madhugoḷakañcāti. Te kālasseva, bhojjayāguṃ paṭiyādenti madhugoḷakañca. Bhikkhū kālasseva bhojjayāguyā dhātā madhugoḷakena ca bhattagge na cittarūpaṃ paribhuñjanti. Tena kho pana samayena aññatarena taruṇapasannena mahāmattena svātanāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito hoti. Atha kho tassa taruṇapasannassa mahāmattassa etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ aḍḍhatelasannaṃ bhikkhusatānaṃ aḍḍhatelasāni maṃsapātisatāni paṭiyādeyyaṃ, ekamekassa bhikkhuno ekamekaṃ maṃsapātiṃ upanāmeyya’’nti. Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā aḍḍhatelasāni ca maṃsapātisatāni, bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena tassa taruṇapasannassa mahāmattassa nivesanaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto bhattagge bhikkhū parivisati. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘thokaṃ, āvuso, dehi; thokaṃ, āvuso, dehī’’ti. ‘‘Mā kho tumhe, bhante, – ‘ayaṃ taruṇapasanno mahāmatto’ti – thokaṃ thokaṃ paṭiggaṇhatha. Bahuṃ me khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyattaṃ, aḍḍhatelasāni ca maṃsapātisatāni. Ekamekassa bhikkhuno ekamekaṃ maṃsapātiṃ upanāmessāmīti. Paṭiggaṇhatha, bhante, yāvadattha’’nti. ‘‘Na kho mayaṃ, āvuso, etaṃkāraṇā thokaṃ thokaṃ paṭiggaṇhāma, api ca mayaṃ kālasseva bhojjayāguyā dhātā madhugoḷakena ca. Tena mayaṃ thokaṃ thokaṃ paṭiggaṇhāmā’’ti. Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto ujjhāyati khiyyati vipāceti – ‘‘kathañhi nāma bhadantā mayā nimantitā aññassa bhojjayāguṃ paribhuñjissanti, na cāhaṃ paṭibalo yāvadatthaṃ dātu’’nti kupito anattamano āsādanāpekkho bhikkhūnaṃ patte pūrento agamāsi – bhuñjatha vā haratha vāti. Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ taruṇapasannaṃ mahāmattaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
84那时,世尊离开后不久,那位青年净信大臣生起了追悔和懊恼:‘我真是没有得利,我真是没有善得;我真是得遇不善,我真是没有得遇善!我竟然生气、不高兴、带着轻蔑的态度,一边往比丘们的钵里盛满食物,一边走开,说“吃吧,或者带走吧!”我这样做了,到底是我积聚了很多功德,还是非功德呢?’于是,那位青年净信大臣就去到世尊那里。到了之后,礼敬世尊,然后坐在一旁。坐在一旁的那位青年净信大臣对世尊这样说:‘尊者,您离开后不久,我生起了追悔和懊恼:“我真是没有得利,我真是没有善得;我真是得遇不善,我真是没有得遇善!我竟然生气、不高兴、带着轻蔑的态度,一边往比丘们的钵里盛满食物,一边走开,说‘吃吧,或者带走吧!’我这样做了,到底是我积聚了很多功德,还是非功德呢?”尊者,我这样做了,到底是我积聚了很多功德,还是非功德呢?’‘朋友,从你邀请以佛陀为首的比丘僧团次日应供那一刻起,你就积聚了很多功德。从每一位比丘接受你所给的每一粒饭食那一刻起,你就积聚了很多功德,你就已开启了通往天界之路。’那时,那位青年净信大臣心想:‘听说我得了利益,听说我善得利益,听说我积聚了很多功德,听说我已开启了通往天界之路。’他欢喜踊跃,从座位起身,礼敬世尊,右绕之后离开了。接着,世尊以这个因缘、这个事件,召集比丘僧团,问比丘们:‘比丘们,据说比丘们在其他地方被邀请后,又吃别人给的作为食物的粥,这是真的吗?’‘是真的,世尊。’佛陀世尊呵责道……‘比丘们,这些愚人,怎么能在其他地方被邀请后,又吃别人给的作为食物的粥呢?比丘们,这不能令未生信者生信……’呵责并说法后,世尊对比丘们说:‘比丘们,在其他地方被邀请后,不应再吃别人给的作为食物的粥。若吃了,应按法处理。’
Atha kho tassa taruṇapasannassa mahāmattassa acirapakkantassa bhagavato ahudeva kukkuccaṃ, ahu vippaṭisāro – ‘‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṃ vata me, na vata me suladdhaṃ; yohaṃ kupito anattamano āsādanāpekkho bhikkhūnaṃ patte pūrento agamāsiṃ – ‘bhuñjatha vā haratha vā’ti. Kiṃ nu kho mayā bahuṃ pasutaṃ puññaṃ vā apuññaṃ vā’’ti? Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so taruṇapasanno mahāmatto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, acirapakkantassa bhagavato ahudeva kukkuccaṃ, ahu vippaṭisāro ‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṃ vata me, na vata me suladdhaṃ; yohaṃ kupito anattamano āsādanāpekkho bhikkhūnaṃ patte pūrento agamāsiṃ – bhuñjatha vā haratha vāti. Kiṃ nu kho mayā bahuṃ pasutaṃ, puññaṃ vā apuññaṃ vā’ti. Kiṃ nu kho mayā, bhante, bahuṃ pasutaṃ, puññaṃ vā apuññaṃ vā’’ti? ‘‘Yadaggena tayā, āvuso, svātanāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito tadaggena te bahuṃ puññaṃ pasutaṃ. Yadaggena te ekamekena bhikkhunā ekamekaṃ sitthaṃ paṭiggahitaṃ tadaggena te bahuṃ puññaṃ pasutaṃ, saggā te āraddhā’’ti. Atha kho so taruṇapasanno mahāmatto – ‘‘lābhā kira me, suladdhaṃ kira me, bahuṃ kira mayā puññaṃ pasutaṃ, saggā kira me āraddhā’’ti – haṭṭho udaggo uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi – ‘‘saccaṃ kira, bhikkhave, bhikkhū aññatra nimantitā aññassa bhojjayāguṃ paribhuñjantī’’ti? ‘‘Saccaṃ, bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma te, bhikkhave, moghapurisā aññatra nimantitā aññassa bhojjayāguṃ paribhuñjissanti. Netaṃ, bhikkhave, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, aññatra nimantitena aññassa bhojjayāgu paribhuñjitabbā. Yo paribhuñjeyya, yathādhammo kāretabbo’’ti.
112青年净信大臣事完
Taruṇapasannamahāmattavatthu niṭṭhitaṃ.
113172. 贝拉德迦旃延事
172. Belaṭṭhakaccānavatthu
284那时,世尊在暗陀迦频陀随心所欲地住了一段时间后,便与由二百五十位比丘组成的大比丘僧团一起,朝着王舍城方向游行。就在那时,贝拉德迦旃延缓着从王舍城到暗陀迦频陀的商道行进,带着大约五百辆车,全都装满了糖罐。世尊远远地看见贝拉德迦旃延正在过来,看见后,便离开道路,坐在一棵树下。那时,贝拉德迦旃延去到世尊那里。到了之后,礼敬世尊,然后站在一旁。站在一旁的贝拉德迦旃延对世尊这样说:‘尊者,我想给每一位比丘一罐糖。’‘那么,迦旃延,你只拿一罐糖过来吧。’‘是的,尊者。’贝拉德迦旃延答应了世尊,只拿了一罐糖,去到世尊那里。到了之后,对世尊这样说:‘尊者,糖罐拿来了。尊者,我该如何做呢?’‘那么,迦旃延,你把糖分给比丘们吧。’‘是的,尊者。’贝拉德迦旃延答应了世尊,把糖分给比丘们之后,对世尊这样说:‘尊者,糖已经分给比丘们了,但还剩下很多糖。尊者,我该如何做呢?’‘那么,迦旃延,你随意让比丘们取用糖吧。’‘是的,尊者。’贝拉德迦旃延答应了世尊,随意让比丘们取用糖之后,对世尊这样说:‘尊者,已让比丘们随意取用了糖,但还剩下很多糖。尊者,我该如何做呢?’‘那么,迦旃延,你用糖满足比丘们吧。’‘是的,尊者。’贝拉德迦旃延答应了世尊,用糖满足比丘们。有些比丘把钵装满了,把滤网也装满了,把袋子也装满了。那时,贝拉德迦旃延用糖满足比丘们之后,对世尊这样说:‘尊者,已用糖满足比丘们了,但还剩下很多糖。尊者,我该如何做呢?’‘那么,迦旃延,你把糖分给食客们吧。’‘是的,尊者。’贝拉德迦旃延答应了世尊,把糖分给食客们之后,对世尊这样说:‘尊者,糖已经分给食客们了,但还剩下很多糖。尊者,我该如何做呢?’‘那么,迦旃延,你随意让食客们取用糖吧。’‘是的,尊者。’贝拉德迦旃延答应了世尊,随意让食客们取用糖之后,对世尊这样说:‘尊者,已让食客们随意取用了糖,但还剩下很多糖。尊者,我该如何做呢?’‘那么,迦旃延,你用糖满足食客们吧。’‘是的,尊者。’贝拉德迦旃延答应了世尊,用糖满足食客们。有些食客把罐子、瓶子都装满了,也装满了篮子,甚至围裙里也兜满了。那时,贝拉德迦旃延用糖满足食客们之后,对世尊这样说:‘尊者,已用糖满足食客们了,但还剩下很多糖。尊者,我该如何做呢?’‘迦旃延,在这有天神、魔罗、梵天的世界里,在这有沙门、婆罗门、天与人的众生之中,我看不到有谁能适当地消化这些糖,除了如来或如来的弟子。那么,迦旃延,你把这些糖倒在无草木的地方,或者倒入没有小虫的水中吧。’‘是的,尊者。’贝拉德迦旃延答应了世尊,把那些糖倒入了没有小虫的水中。那时,那些糖被投入水中后,嘶嘶作响,滋滋冒泡,冒着烟,散发出浓烟。就像被烧了一整天的犁头,投入水中时会嘶嘶作响,滋滋冒泡,冒着烟,散发出浓烟一样;那些糖被投入水中后,也是这样嘶嘶作响,滋滋冒泡,冒着烟,散发出浓烟。
Atha kho bhagavā andhakavinde yathābhirantaṃ viharitvā yena rājagahaṃ tena cārikaṃ pakkāmi, mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ, aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena belaṭṭho kaccāno rājagahā andhakavindaṃ addhānamaggappaṭipanno hoti, pañcamattehi sakaṭasatehi, sabbeheva guḷakumbhapūrehi. Addasā kho bhagavā belaṭṭhaṃ kaccānaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle nisīdi. Atha kho belaṭṭho kaccāno yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho belaṭṭho kaccāno bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, bhante, ekamekassa bhikkhuno ekamekaṃ guḷakumbhaṃ dātu’’nti. ‘‘Tena hi tvaṃ, kaccāna, ekaṃyeva guḷakumbhaṃ āharā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā ekaṃyeva guḷakumbhaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ābhato , bhante, guḷakumbho; kathāhaṃ, bhante, paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, kaccāna, bhikkhūnaṃ guḷaṃ dehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā bhikkhūnaṃ guḷaṃ datvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dinno, bhante, bhikkhūnaṃ guḷo, bahu cāyaṃ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṃ, bhante, paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, kaccāna, bhikkhūnaṃ guḷaṃ yāvadatthaṃ dehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā bhikkhūnaṃ guḷaṃ yāvadatthaṃ datvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dinno, bhante, bhikkhūnaṃ guḷo yāvadattho, bahu cāyaṃ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṃ, bhante, paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, kaccāna, bhikkhū guḷehi santappehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā bhikkhū guḷehi santappesi. Ekacce bhikkhū pattepi pūresuṃ parissāvanānipi thavikāyopi pūresuṃ. Atha kho belaṭṭho kaccāno bhikkhū guḷehi santappetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘santappitā, bhante, bhikkhū guḷehi, bahu cāyaṃ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṃ, bhante, paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, kaccāna, vighāsādānaṃ guḷaṃ dehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā vighāsādānaṃ guḷaṃ datvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dinno, bhante , vighāsādānaṃ guḷo, bahu cāyaṃ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṃ, bhante, paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, kaccāna, vighāsādānaṃ guḷaṃ yāvadatthaṃ dehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā vighāsādānaṃ guḷaṃ yāvadatthaṃ datvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘dinno, bhante, vighāsādānaṃ guḷo yāvadattho, bahu cāyaṃ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṃ, bhante, paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Tena hi tvaṃ, kaccāna, vighāsāde guḷehi santappehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā vighāsāde guḷehi santappesi. Ekacce vighāsādā kolambepi ghaṭepi pūresuṃ, piṭakānipi ucchaṅgepi pūresuṃ. Atha kho belaṭṭho kaccāno vighāsāde guḷehi santappetvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘santappitā, bhante, vighāsādā guḷehi, bahu cāyaṃ guḷo avasiṭṭho. Kathāhaṃ, bhante, paṭipajjāmī’’ti? ‘‘Nāhaṃ taṃ, kaccāna, passāmi sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya yassa so guḷo paribhutto sammā pariṇāmaṃ gaccheyya, aññatra tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā. Tena hi tvaṃ, kaccāna, taṃ guḷaṃ appaharite vā chaḍḍehi, appāṇake vā udake opilāpehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho belaṭṭho kaccāno bhagavato paṭissuṇitvā taṃ guḷaṃ appāṇake udake opilāpeti. Atha kho so guḷo udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati padhūpāyati sampadhūpāyati. Seyyathāpi nāma phālo divasaṃsantatto udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati padhūpāyati sampadhūpāyati, evameva so guḷo udake pakkhitto cicciṭāyati ciṭiciṭāyati padhūpāyati sampadhūpāyati.
86那时,贝拉德迦旃延感到震惊,毛骨悚然,他去到世尊那里。到了之后,礼敬世尊,然后坐在一旁。世尊为坐在一旁的贝拉德迦旃延次第开示说法,就是:‘布施的说法、持戒的说法、天界的说法;解说欲乐的过患、卑劣与染污;以及出离的功德利益。当世尊知道贝拉德迦旃延心已准备妥当、柔软、无盖障、昂扬、净信时,便为他开示了诸佛所独有的说法……就这样,贝拉德迦旃延就在那个座位上,生起了远离尘垢、远离污秽的法眼:‘任何集起的法,那一切终将灭尽。’那时,贝拉德迦旃延已见法、得法、知法、深入法,超越疑惑,断除犹豫,获得无畏,于师教法不依赖他人,他对世尊这样说:‘太妙了,尊者!太妙了,尊者!尊者,就像将倾倒的扶正……同样地,世尊用种种方式阐明了法。尊者,我从今起,归依世尊、归依法、归依比丘僧团。愿世尊记持我为优婆塞,从今日起,直至此生终了,皆尽形寿归依。’
Atha kho belaṭṭho kaccāno saṃviggo lomahaṭṭhajāto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnassa kho belaṭṭhassa kaccānassa bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – ‘‘dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ, nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā bhagavā aññāsi belaṭṭhaṃ kaccānaṃ kallacittaṃ, muducittaṃ, vinīvaraṇacittaṃ, udaggacittaṃ, pasannacittaṃ, atha yā buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā, taṃ pakāsesi…pe… evameva belaṭṭhassa kaccānassa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi – yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammanti. Atha kho belaṭṭho kaccāno diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante. Abhikkantaṃ, bhante. Seyyathāpi, bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya…pe… evamevaṃ kho bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañca, bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇagata’’nti.
87那时,世尊在沿途游行中,到达了王舍城。世尊就住在王舍城的竹林迦兰陀迦园。就在那时,王舍城里糖非常多。比丘们因为世尊只允许病者吃糖,而没允许无病者,因此有疑虑,不敢吃糖。他们把这事禀告了世尊。‘比丘们,我允许病者吃糖,无病者喝糖水。’
Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena rājagahe guḷo ussanno hoti. Bhikkhū – gilānasseva bhagavatā guḷo anuññāto, no agilānassāti – kukkuccāyantā guḷaṃ na bhuñjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gilānassa guḷaṃ, agilānassa guḷodakanti.
117贝拉德迦旃延事完
Belaṭṭhakaccānavatthu niṭṭhitaṃ.
118173. 巴吒厘村事
173. Pāṭaligāmavatthu
285那时,世尊在王舍城随心所欲地住了一段时间后,便与由二百五十位比丘组成的大比丘僧团一起,朝着巴吒厘村方向游行。那时,世尊在沿途游行中,到达了巴吒厘村。巴吒厘村的优婆塞们听说:‘听说世尊已到达巴吒厘村了。’于是,巴吒厘村的优婆塞们就去到世尊那里。到了之后,礼敬世尊,然后坐在一旁。世尊对坐在一旁的巴吒厘村优婆塞们,用佛法开示、劝导、激励、令其欢喜。那时,巴吒厘村的优婆塞们被世尊用佛法的开示劝导、激励、欢喜之后,对世尊这样说:‘尊者,愿世尊慈愍接纳我们,与比丘僧团一起使用客堂。’世尊以沉默表示了允许。巴吒厘村的优婆塞们知道了世尊的允许后,从座位起身,礼敬世尊,右绕之后,便前往客堂。到了之后,他们把客堂铺满所有铺垫,摆设座位,安置好水壶,点亮油灯,然后回到世尊那里。到了之后,礼敬世尊,然后站在一旁。站在一旁的巴吒厘村优婆塞们对世尊这样说:‘尊者,客堂已铺满所有铺垫,座位已摆设好,水壶已安置好,油灯已点亮。现在,请世尊决定时机。’
Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena pāṭaligāmo tena cārikaṃ pakkāmi, mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ, aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena pāṭaligāmo tadavasari. Assosuṃ kho pāṭaligāmikā upāsakā – ‘‘bhagavā kira pāṭaligāmaṃ anuppatto’’ti. Atha kho pāṭaligāmikā upāsakā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho pāṭaligāmike upāsake bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi, samādapesi, samuttejesi, sampahaṃsesi. Atha kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no, bhante, bhagavā āvasathāgāraṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena āvasathāgāraṃ tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā sabbasanthariṃ āvasathāgāraṃ santharitvā, āsanāni paññapetvā, udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpetvā, telapadīpaṃ āropetvā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘sabbasantharisanthataṃ, bhante, āvasathāgāraṃ. Āsanāni paññattāni. Udakamaṇiko patiṭṭhāpito. Telapadīpo āropito. Yassadāni, bhante, bhagavā kālaṃ maññatī’’ti.
89那时,世尊披好下衣,拿着钵和衣,和比丘僧团一起,朝公共休息处走去。到了之后,洗过脚,进入公共休息处,背靠着中间的柱子,面向东方坐下。比丘僧团也洗过脚,进入公共休息处,靠着后墙,面向东方坐下,以世尊为最前。巴吒厘村那些男居士也洗过脚,进入公共休息处,靠着东墙,面向西方坐下,以世尊为最前。那时,世尊对巴吒厘村的男居士们说道——
Atha kho bhagavā nivāsetvā pattacīvaramādāya saddhiṃ bhikkhusaṅghena yena āvasathāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā majjhimaṃ thambhaṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi. Bhikkhusaṅghopi kho pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā pacchimaṃ bhittiṃ nissāya puratthābhimukho nisīdi, bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Pāṭaligāmikāpi kho upāsakā pāde pakkhāletvā āvasathāgāraṃ pavisitvā puratthimaṃ bhittiṃ nissāya pacchimābhimukhā nisīdiṃsu, bhagavantaṃyeva purakkhatvā. Atha kho bhagavā pāṭaligāmike upāsake āmantesi –
90“居士们,这是戒行败坏之人、因戒缺失而有过的五种过患。哪五种呢?居士们,在这里,一个戒行败坏、戒缺失的人,会因为放逸而导致巨大的财产损失。这是戒行败坏之人、因戒缺失而有的第一种过患。再者,居士们,一个戒行败坏、戒缺失的人,会有恶名远扬。这是第二种过患。再者,居士们,一个戒行败坏、戒缺失的人,无论走近哪种人群——无论是刹帝利群体、婆罗门群体、居士群体,还是沙门群体,他都心怀怯懦、局促不安地走近。这是第三种过患。再者,居士们,一个戒行败坏、戒缺失的人,在临终时会神志不清。这是第四种过患。再者,居士们,一个戒行败坏、戒缺失的人,在身体破裂、死亡之后,会投生到堕落处、恶道、苦界,甚至地狱。这是第五种过患。居士们,这些就是戒行败坏之人、因戒缺失而有的五种过患。”
, Gahapatayo, ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā. Katame pañca? Idha, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno pamādādhikaraṇaṃ mahatiṃ bhogajāniṃ nigacchati. Ayaṃ paṭhamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlassa sīlavipannassa pāpako kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati, yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ, avisārado upasaṅkamati maṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno sammūḷho kālaṃkaroti. Ayaṃ catuttho ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Puna caparaṃ, gahapatayo, dussīlo sīlavipanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ādīnavo dussīlassa sīlavipattiyā. Ime kho, gahapatayo, pañca ādīnavā dussīlassa sīlavipattiyā.
91“居士们,这是具足戒行之人、因戒圆满而有的五种利益。哪五种呢?居士们,在这里,一个具足戒行、戒圆满的人,会因为不放逸而获得巨大的财富积聚。这是具足戒行之人、因戒圆满而有的第一种利益。再者,居士们,一个具足戒行、戒圆满的人,会有美名远扬。这是第二种利益。再者,居士们,一个具足戒行、戒圆满的人,无论走近哪种人群——无论是刹帝利群体、婆罗门群体、居士群体,还是沙门群体,他都泰然自若、毫不心虚地走近。这是第三种利益。再者,居士们,一个具足戒行、戒圆满的人,在临终时神志清明。这是第四种利益。再者,居士们,一个具足戒行、戒圆满的人,在身体破裂、死亡之后,会投生到善道、天界。这是第五种利益。居士们,这些就是具足戒行之人、因戒圆满而有的五种利益。”
‘‘Pañcime, gahapatayo, ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāya. Katame pañca? Idha, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno appamādādhikaraṇaṃ mahantaṃ bhogakkhandhaṃ adhigacchati. Ayaṃ paṭhamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya . Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavato sīlasampannassa kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati. Ayaṃ dutiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno yaññadeva parisaṃ upasaṅkamati, yadi khattiyaparisaṃ, yadi brāhmaṇaparisaṃ, yadi gahapatiparisaṃ, yadi samaṇaparisaṃ, visārado upasaṅkamati amaṅkubhūto. Ayaṃ tatiyo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno asammūḷho kālaṃkaroti. Ayaṃ catuttho ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Puna caparaṃ, gahapatayo, sīlavā sīlasampanno kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjati. Ayaṃ pañcamo ānisaṃso sīlavato sīlasampadāya. Ime kho, gahapatayo, pañca ānisaṃsā sīlavato sīlasampadāyāti.
92那时,世尊用大量夜晚时间,以法的讲解教导、劝请、激励、令巴吒厘村的男居士们心生欢喜之后,便让他们离开了,说:“居士们,夜深了。现在你们想到什么时候离开,就请便吧。”“是的,尊者。”巴吒厘村的男居士们回应了世尊后,从座位起身,顶礼世尊,右绕之后便离开了。那时,在巴吒厘村的男居士们离开后不久,世尊进入了一间空屋。
Atha kho bhagavā pāṭaligāmike upāsake bahudeva rattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uyyojesi – ‘‘abhikkantā kho, gahapatayo, ratti. Yassadāni tumhe kālaṃ maññathā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti, kho pāṭaligāmikā upāsakā bhagavato paṭissuṇitvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu. Atha kho bhagavā acirapakkantesu pāṭaligāmikesu upāsakesu suññāgāraṃ pāvisi.
124巴吒厘村事完
Pāṭaligāmavatthu niṭṭhitaṃ.
125174. 苏尼德瓦萨咖拉事
174. Sunidhavassakāravatthu
286那时候,摩揭陀的大臣孙尼达与瓦沙卡尔正在巴吒厘村建造一座城,用来防备离车人。那时,世尊在深夜将尽、天刚破晓时起床,用那清净、超越凡人的天眼神通,看见众多天人在巴吒厘村各处划分地块。凡是那些有大威力的天人划分地块的地方,那些有大威力的国王和大臣们的心就会倾向于在那里建造住所。凡是那些有中等威力的天人划分地块的地方,那些有中等威力的国王和大臣们的心就会倾向于在那里建造住所。凡是那些有微弱威力的天人划分地块的地方,那些有微弱威力的国王和大臣们的心就会倾向于在那里建造住所。那时,世尊问具寿阿难:“阿难,那些在巴吒厘村建造城的是谁?”“尊者,是摩揭陀的大臣孙尼达与瓦沙卡尔,他们正在巴吒厘村建造一座城,用来防备离车人。”“阿难,这就好像和三十三天的天人们商量过一样。阿难,那摩揭陀的大臣孙尼达与瓦沙卡尔,正是这样在巴吒厘村建造一座城,用来防备离车人。阿难,我刚才在深夜将尽、天刚破晓时起床,用那清净、超越凡人的天眼神通,看见众多天人在巴吒厘村各处划分地块。凡是那些有大威力的天人划分地块的地方,那些有大威力的国王和大臣们的心就会倾向于在那里建造住所……凡是那些有微弱威力的天人划分地块的地方,那些有微弱威力的国王和大臣们的心就会倾向于在那里建造住所。阿难,只要是圣者们活动的区域,只要是商路通达的地方,这个地方将成为一座顶级的大城市,但那时的华氏城,将会是因为货物的集散而得名。阿难,华氏城将会有三种灾难——来自火的、来自水的,或是来自内部的纷争分裂。”
Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Addasā kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṃ tattha rājūnaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṃ tattha rājūnaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṃ tattha rājūnaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘ke nu kho te, ānanda, pāṭaligāme nagaraṃ māpentī’’ti? ‘‘Sunidhavassakārā , bhante, magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāyā’’ti. Seyyathāpi, ānanda, devehi tāvatiṃsehi saddhiṃ mantetvā, evameva kho, ānanda, sunidhavassakārā magadhamahāmattā pāṭaligāme nagaraṃ māpenti vajjīnaṃ paṭibāhāya. Idhāhaṃ, ānanda, rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya addasaṃ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena sambahulā devatāyo pāṭaligāme vatthūni pariggaṇhantiyo. Yasmiṃ padese mahesakkhā devatā vatthūni pariggaṇhanti, mahesakkhānaṃ tattha rājūnaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese majjhimā devatā vatthūni pariggaṇhanti, majjhimānaṃ tattha rājūnaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yasmiṃ padese nīcā devatā vatthūni pariggaṇhanti, nīcānaṃ tattha rājūnaṃ rājamahāmattānaṃ cittāni namanti nivesanāni māpetuṃ. Yāvatā, ānanda, ariyaṃ āyatanaṃ, yāvatā vaṇippatho, idaṃ agganagaraṃ bhavissati pāṭaliputtaṃ puṭabhedanaṃ. Pāṭaliputtassa kho, ānanda, tayo antarāyā bhavissanti – aggito vā udakato vā abbhantarato vā mithubhedāti.
94那时,摩揭陀的大臣孙尼达与瓦沙卡尔朝世尊走去。到了之后,与世尊互相问候致意。在说完亲切、令人难忘的话语后,他们站在一旁。站在一旁后,摩揭陀的大臣孙尼达与瓦沙卡尔对世尊这样说:“请乔达摩大师接受我们今日的饭食供养,和比丘僧团一起。”世尊以沉默的方式接受了。那时,摩揭陀的大臣孙尼达与瓦沙卡尔知道世尊接受后,便离开了。然后,摩揭陀的大臣孙尼达与瓦沙卡尔让人准备了精美的硬食和软食,并派人告知世尊时间:“乔达摩大师,时间到了,饭食已经准备好了。”那时,世尊在午前时分,披好下衣,拿着钵和衣,朝摩揭陀大臣孙尼达与瓦沙卡尔的供食处走去。到了之后,和比丘僧团一起,在铺设好的座位上坐下。那时,摩揭陀的大臣孙尼达与瓦沙卡尔亲手用精美的硬食和软食,侍奉以佛陀为首的比丘僧团,让他们饱足、满意。看到世尊吃完饭、手已经离开钵了,他们便坐在一旁。摩揭陀的大臣孙尼达与瓦沙卡尔坐在一旁后,世尊用这些偈颂来随喜赞叹——
Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhitā kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no bhavaṃ gotamo ajjatanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā pakkamiṃsu. Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesuṃ – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sunidhavassakārānaṃ magadhamahāmattānaṃ parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena . Atha kho sunidhavassakārā magadhamahāmattā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho sunidhavassakāre magadhamahāmatte bhagavā imāhi gāthāhi anumodi –
95“无论在哪一个地方,有智慧的人能安住下来,
‘‘Yasmiṃ padese kappeti, vāsaṃ paṇḍitajātiyo;
96在那里供养了那些具足戒行、自制且梵行的修行者。”
Sīlavantettha bhojetvā, saññate brahmacārayo .
97那里有的那些天神,他应向他们作施舍;
‘‘Yā tattha devatā āsuṃ, tāsaṃ dakkhiṇamādise;
98供养他们则他们供养,尊敬他们则他们尊敬他。
Tā pūjitā pūjayanti, mānitā mānayanti naṃ.
99然后他们怜悯他,如同母亲怜悯自己的亲生儿子;
‘‘Tato naṃ anukampanti, mātā puttaṃva orasaṃ;
100被天神怜悯的人,常看见吉祥之事。
Devatānukampito poso, sadā bhadrāni passatī’’ti.
101那时,世尊以这些偈颂随喜须尼陀与佤沙卡尔摩揭陀大臣后,从座位起身离开。那时,须尼陀与佤沙卡尔摩揭陀大臣跟随着世尊,心想:“今天沙门乔达摩从哪个门出去,那个门就将叫作乔达摩门;他从哪个渡口渡过恒河,那个渡口就将叫作乔达摩渡口。”那时,世尊从那个门出去,那个门就成了乔达摩门。那时,世尊前往恒河。那时,恒河水满堤平,乌鸦可饮。人们有的寻找船,有的寻找筏,有的绑木筏,想要从此岸到彼岸。世尊看见那些人们——有的寻找船,有的寻找筏,有的绑木筏,想要从此岸到彼岸——看见之后,就像强壮的男子伸直弯曲的手臂,或弯曲伸直的手臂那样,就在恒河此岸隐没,与比丘僧团一起出现在彼岸。那时,世尊知道了这件事,在那时发出这样的感叹:
Atha kho bhagavā sunidhavassakāre magadhamahāmatte imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Tena kho pana samayena sunidhavassakārā magadhamahāmattā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhā honti, ‘‘yenajja samaṇo gotamo dvārena nikkhamissati, taṃ gotamadvāraṃ nāma bhavissati ; yena titthena gaṅgaṃ nadiṃ uttarissati, taṃ gotamatitthaṃ nāma bhavissatī’’ti. Atha kho bhagavā yena dvārena nikkhami, taṃ gotamadvāraṃ nāma ahosi. Atha kho bhagavā yena gaṅgā nadī tenupasaṅkami. Tena kho pana samayena gaṅgā nadī pūrā hoti samatittikā kākapeyyā. Manussā aññe nāvaṃ pariyesanti , aññe uḷumpaṃ pariyesanti, aññe kullaṃ bandhanti orā pāraṃ gantukāmā. Addasā kho bhagavā te manusse aññe nāvaṃ pariyesante, aññe uḷumpaṃ pariyesante, aññe kullaṃ bandhante orā pāraṃ gantukāme, disvāna seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva kho gaṅgāya nadiyā orimatīre antarahito pārimatīre paccuṭṭhāsi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
102那些渡过海洋湖泊的人;
‘‘Ye taranti aṇṇavaṃ saraṃ;
103造桥而放弃池塘;
Setuṃ katvāna visajja pallalāni;
104因为人们绑木筏,
Kullañhi jano bandhati;
105有智慧的人们已度脱。
Tiṇṇā medhāvino janā’’ti.
139苏尼德瓦萨咖拉事完
Sunidhavassakāravatthu niṭṭhitaṃ.
140175. 国帝村谛论
175. Koṭigāme saccakathā
287那时,世尊朝着拘提村的方向走去。到了那里,世尊就住在拘提村里。那时,世尊对在场的比丘们说:“比丘们啊,由于对四圣谛没有真正通晓、没有彻底洞彻,我和你们才会在这么长的时间里,一直轮回流转、不断轮回。是哪些四圣谛呢?比丘们,由于对苦圣谛没有真正通晓、没有彻底洞彻,我和你们才会在这么长的时间里,一直轮回流转、不断轮回。由于对苦集圣谛……对苦灭圣谛……对通往苦灭之道圣谛没有真正通晓、没有彻底洞彻,我和你们才会在这么长的时间里,一直轮回流转、不断轮回。而现在,比丘们,这苦圣谛已经被通晓、被洞彻了,苦集圣谛已经被通晓、被洞彻了,苦灭圣谛已经被通晓、被洞彻了,通往苦灭之道圣谛已经被通晓、被洞彻了,对再生的渴爱已经被断除,再生的引导因已经耗尽,如今不会再有再生了。”
Atha kho bhagavā yena koṭigāmo tenupasaṅkami. Tatra sudaṃ bhagavā koṭigāme viharati. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘catunnaṃ, bhikkhave, ariyasaccānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Katamesaṃ catunnaṃ? Dukkhassa, bhikkhave, ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Dukkhasamudayassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca. Tayidaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthidāni punabbhavo’’ti.
107对于四圣谛,未能如实彻见,
Catunnaṃ ariyasaccānaṃ, yathābhūtaṃ adassanā;
108便在这漫长的时光里,一次次地受生种种生命形态,流转不已。
Saṃsitaṃ dīghamaddhānaṃ, tāsu tāsveva jātisu.
109这些(四圣谛)如今已被洞悉,再生的引导因已被彻底拔除;
Tāni etāni diṭṭhāni, bhavanetti samūhatā;
110痛苦的根源已被斩断,如今再没有新的再生了。
Ucchinnaṃ mūlaṃ dukkhassa, natthidāni punabbhavoti.
146国帝村谛论完
Koṭigāme saccakathā niṭṭhitā.
147176. 庵婆巴离事
176. Ambapālīvatthu
288妓女庵婆巴离听说世尊到了拘提村。于是,她吩咐备好一辆又一辆华贵的车乘,登上一辆又一辆华贵的车,乘着这些华贵的车,从毗舍离城出发前去拜见世尊。车乘所能行到的地面,她都乘车过去;走完了车程便下车,步行到世尊那里。走到近前,顶礼世尊后,坐在一旁。世尊以法语教示、劝导、激励、使感到欣喜地开示了坐在一旁的庵婆巴离。当时,经世尊以法语教示、劝导、激励、令心生欢喜后,庵婆巴离便对世尊说:“尊者,愿世尊和比丘僧团一起,接受我明天的供食。”世尊静静地接受了邀请。了知世尊已接受邀请后,庵婆巴离从座位起身,顶礼世尊,右绕礼敬后便离去了。
Assosi kho ambapālī gaṇikā – bhagavā kira koṭigāmaṃ anuppattoti. Atha kho ambapālī gaṇikā bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi vesāliyā niyyāsi bhagavantaṃ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā, yānā paccorohitvā, pattikāva yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho ambapāliṃ gaṇikaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho ambapālī gaṇikā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
149庵婆巴离事完
Ambapālīvatthu niṭṭhitaṃ.
150177. 离车族事
177. Licchavīvatthu
289那些毗舍离的离车族听说世尊到了拘提村。于是,这些离车族也吩咐备好一辆又一辆华贵的车乘,登上一辆又一辆华贵的车,乘着这些华贵的车,从毗舍离城出发前去拜见世尊。离车族当中,有的身穿蓝色,呈现蓝色外貌,披着蓝衣,佩戴蓝色装饰;有的身穿黄色,呈现黄色外貌,披着黄衣,佩戴黄色装饰;有的身穿红色,呈现红色外貌,披着红衣,佩戴红色装饰;有的身穿白色,呈现白色外貌,披着白衣,佩戴白色装饰。而那时,妓女庵婆巴离的车,与那些年轻的离车族的车,车辕碰着车辕,车轭碰着车轭,车轮碰着车轮,车轴碰着车轴,交错刮蹭在一起。于是,那些离车族对庵婆巴离说:“喂,庵婆巴离,你干嘛跟我们这些年轻的离车族车辕碰车辕、车轭碰车轭、车轮碰车轮、车轴碰车轴地刮蹭啊?”她回答道:“各位少爷,因为我已经邀请了以佛陀为首的比丘僧团,明天接受我的供食。”离车族说:“喂,庵婆巴离,把这次供食让给我们,我们给你十万钱。”她说:“各位少爷,就算你们把整个毗舍离城连同食物都给我,我也不会让出那餐饭的。”听了这话,那些离车族拍着手指,感叹地说:“哎呀,我们真的被那个芒果女赢了,我们真的输给了那个芒果女啊。”于是,那些离车族来到世尊所在的地方。世尊远远地看到他们正走过来,便对比丘们说:“比丘们,如果你们有谁还没见过三十三天的诸天,就仔细观察这离车族的集会吧;好好端详这离车族的集会;把这离车族集会想象成三十三天集会来看待吧。”那时,那些离车族乘车到了车能行到的地面边缘,便下车,步行到世尊那里。走到近前,顶礼世尊后,坐在一旁。世尊以法语教示、劝导、激励、使感到欣喜地开示了坐在一旁的离车族。经世尊以法语教示、劝导、激励、令心生欢喜后,这些离车族对世尊说:“尊者,愿世尊和比丘僧团一起,接受我们明天的供食。”世尊回答:“离车族,我已经接受了妓女庵婆巴离明天的供食了。”听了这个,那些离车族又拍着手说:“哎呀,我们真的被那个芒果女赢了,我们真的输给了那个芒果女啊。”于是,那些离车族心生欢喜,随喜赞叹了世尊的开示后,从座位起身,顶礼世尊,右绕礼敬后便离去了。
Assosuṃ kho vesālikā licchavī – bhagavā kira koṭigāmaṃ anuppattoti. Atha kho vesālikā licchavī bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi vesāliyā niyyāsuṃ bhagavantaṃ dassanāya. Appekacce licchavī nīlā honti nīlavaṇṇā nīlavatthā nīlālaṅkārā, appekacce licchavī pītā honti pītavaṇṇā pītavatthā pītālaṅkārā, appekacce licchavī lohitā honti lohitavaṇṇā lohitavatthā lohitālaṅkārā, appekacce licchavī odātā honti odātavaṇṇā odātavatthā odātālaṅkārā. Atha kho ambapālī gaṇikā daharānaṃ daharānaṃ licchavīnaṃ īsāya īsaṃ yugena yugaṃ cakkena cakkaṃ akkhena akkhaṃ paṭivaṭṭesi . Atha kho te licchavī ambapāliṃ gaṇikaṃ etadavocuṃ – ‘‘kissa, je ambapāli, daharānaṃ daharānaṃ licchavīnaṃ īsāya īsaṃ yugena yugaṃ cakkena cakkaṃ akkhena akkhaṃ paṭivaṭṭesī’’ti? ‘‘Tathā hi pana mayā, ayyaputtā, svātanāya buddhappamukho bhikkhusaṅgho nimantito’’ti. ‘‘Dehi, je ambapāli, amhākaṃ etaṃ bhattaṃ satasahassenā’’ti. ‘‘Sacepi me, ayyaputtā, vesāliṃ sāhāraṃ dajjeyyātha, neva dajjāhaṃ taṃ bhatta’’nti. Atha kho te licchavī aṅguliṃ phoṭesuṃ – ‘‘jitamhā vata, bho, ambakāya, parājitamha vata, bho, ambakāyā’’ti. Atha kho te licchavī yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Addasā kho bhagavā te licchavī dūratova āgacchante, disvāna bhikkhū āmantesi – ‘‘yehi, bhikkhave, bhikkhūhi devā tāvatiṃsā adiṭṭhapubbā, oloketha, bhikkhave, licchavīparisaṃ; apaloketha, bhikkhave, licchavīparisaṃ; upasaṃharatha, bhikkhave, licchavīparisaṃ tāvatiṃsaparisa’’nti. Atha kho te licchavī yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikāva yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te licchavī bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho te licchavī, bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘adhivāsetu no, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. ‘‘Adhivuṭṭhomhi, licchavī, svātanāya ambapāliyā gaṇikāya bhatta’’nti. Atha kho te licchavī aṅguliṃ phoṭesuṃ – ‘‘jitamha vata, bho, ambakāya, parājitamha vata , bho, ambakāyā’’ti. Atha kho te licchavī bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkamiṃsu.
113那时,世尊在拘提村随心住了一段时间后,便前往那提卡。在那里,世尊就住在那提卡的砖瓦堂中。那时,妓女庵婆婆离在那夜过后,在自己的园林里准备了上等的嚼食和啖食,然后让人去告诉世尊:“尊师,时间到了,食物已经准备好了。”那时,世尊在午前时分,穿好下衣,拿着钵和上衣,前往妓女庵婆婆离供食的地方。到了以后,就在铺设好的座位上,和比丘僧团一起坐下。那时,妓女庵婆婆离亲手用上等的嚼食和啖食,令以佛陀为首的比丘僧团满意、饱足。见到世尊吃完、手已离钵,她便坐在一边。坐在一边后,妓女庵婆婆离对世尊这样说:“尊师,我把这个芒果园布施给以佛陀为首的比丘僧团。”世尊接受了这座园林。接着,世尊用佛法开示教导、鼓舞、激励、令妓女庵婆婆离欢喜后,便从座位起身,前往大林。在那里,世尊就住在毗舍离城大林中的重阁讲堂。
Atha kho bhagavā koṭigāme yathābhirantaṃ viharitvā yena nātikā tenupasaṅkami. Tatra sudaṃ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Atha kho ambapālī gaṇikā tassā rattiyā accayena sake ārāme paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena ambapāliyā gaṇikāya parivesanā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena . Atha kho ambapālī gaṇikā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho ambapālī gaṇikā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘imāhaṃ, bhante, ambavanaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dammī’’ti. Paṭiggahesi bhagavā ārāmaṃ. Atha kho bhagavā ambapāliṃ gaṇikaṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā yena mahāvanaṃ tenupasaṅkami. Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ.
153离车族事完
Licchavīvatthu niṭṭhitaṃ.
154离车诵品第三完
Licchavibhāṇavāro niṭṭhito tatiyo.
155178. 狮子将军事
178. Sīhasenāpativatthu
290那时,许多显赫有名的离车族,聚集在议事厅里坐着,用种种方式称赞佛陀、称赞法、称赞僧。那时,尼乾子的弟子狮子将军也坐在那个集会中。这时,狮子将军心里想:“毫无疑问,那位世尊必定是阿拉汉、正自觉者!因为这么多显赫有名的离车族,聚集在议事厅里坐着,用种种方式称赞佛陀、称赞法、称赞僧。我何不去拜访那位世尊、阿拉汉、正自觉者呢?”于是,狮子将军去拜访尼乾子·若提子。到了之后,对尼乾子·若提子这样说:“尊师,我想去拜访沙门乔达摩。”尼乾子说:“狮子啊,你一个主张‘有作用’的人,为什么要去拜访主张‘无作用’的沙门乔达摩呢?狮子啊,沙门乔达摩是个‘无作用论者’,他教导‘无作用’的法,并用这个来训导弟子。”那时,狮子将军心中原本生起要去见世尊的念头,就这样打消了。第二次,许多显赫有名的离车族,又聚集在议事厅里坐着,用种种方式称赞佛陀、称赞法、称赞僧。狮子将军第二次心想:“毫无疑问,那位世尊必定是阿拉汉、正自觉者!因为这么多显赫有名的离车族,聚集在议事厅里坐着,用种种方式称赞佛陀、称赞法、称赞僧。我何不去拜访那位世尊、阿拉汉、正自觉者呢?”于是,狮子将军第二次去拜访尼乾子·若提子。到了之后,对尼乾子·若提子这样说:“尊师,我想去拜访沙门乔达摩。”尼乾子说:“狮子啊,你一个主张‘有作用’的人,为什么要去拜访主张‘无作用’的沙门乔达摩呢?狮子啊,沙门乔达摩是个‘无作用论者’,他教导‘无作用’的法,并用这个来训导弟子。”狮子将军心中要去见世尊的念头,第二次又打消了。第三次,许多显赫有名的离车族,又聚集在议事厅里坐着,用种种方式称赞佛陀、称赞法、称赞僧。狮子将军第三次心想:“毫无疑问,那位世尊必定是阿拉汉、正自觉者!因为这么多显赫有名的离车族,聚集在议事厅里坐着,用种种方式称赞佛陀、称赞法、称赞僧。这些尼乾子们,我告知他们也罢,不告知他们也罢,他们能对我做什么呢?我何不干脆不去告知那些尼乾子,就直接去拜访那位世尊、阿拉汉、正自觉者呢?”
Tena kho pana samayena abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Tena kho pana samayena sīho senāpati nigaṇṭhasāvako tassaṃ parisāyaṃ nisinno hoti. Atha kho sīhassa senāpatissa etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhavissati, tathā hime abhiññātā abhiññātā licchavī santhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Yaṃnūnāhaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyaṃ arahantaṃ sammāsambuddha’’nti. Atha kho sīho senāpati yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, bhante, samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamitu’’nti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, sīha, kiriyavādo samāno akiriyavādaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissasi? Samaṇo hi, sīha, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’’ti. Atha kho sīhassa senāpatissa yo ahosi gamikābhisaṅkhāro bhagavantaṃ dassanāya, so paṭippassambhi. Dutiyampi kho abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyānena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Dutiyampi kho sīhassa senāpatissa etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhavissati, tathā hime abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Yaṃnūnāhaṃ taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyaṃ arahantaṃ sammāsambuddha’’nti. Dutiyampi kho sīho senāpati yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṃ nāṭaputtaṃ etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, bhante, samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamitu’’nti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, sīha, kiriyavādo samāno akiriyavādaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissasi? Samaṇo hi, sīha, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṃ deseti , tena ca sāvake vinetī’’ti. Dutiyampi kho sīhassa senāpatissa yo ahosi gamikābhisaṅkhāro bhagavantaṃ dassanāya, so paṭippassambhi. Tatiyampi kho abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Tatiyampi kho sīhassa senāpatissa etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhavissati, tathā hime abhiññātā abhiññātā licchavī sandhāgāre sannisinnā sannipatitā anekapariyāyena buddhassa vaṇṇaṃ bhāsanti, dhammassa vaṇṇaṃ bhāsanti, saṅghassa vaṇṇaṃ bhāsanti. Kiñhi me karissanti nigaṇṭhā apalokitā vā anapalokitā vā? Yaṃnūnāhaṃ anapaloketvāva nigaṇṭhe taṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkameyyaṃ arahantaṃ sammāsambuddha’’nti.
115那时,狮子将军就在大白天,带着五百辆车,从毗舍离城出发去见世尊。车子能走的地方,他就坐车走;过了车能走的地界,他便下车,徒步走到世尊那里。到了之后,他顶礼世尊,然后坐在一边。坐在一边的狮子将军对世尊这样说:“尊师,我听说过这样的话:‘沙门乔达摩是个“无作用论者”,他教导“无作用”的法,并用这个来训导弟子。’尊师,那些这样说的人——‘沙门乔达摩是个“无作用论者”,他教导“无作用”的法,并用这个来训导弟子’——他们是在说世尊您实际上所教导的吗?他们没有用不实的话来诽谤世尊吗?他们是在依法、随法地解说吗?而且,有没有任何如法的、伴随正说的言论会遭到应受呵责的地步呢?尊师,我们并不想曲解世尊啊。”
Atha kho sīho senāpati pañcahi rathasatehi divā divassa vesāliyā niyyāsi bhagavantaṃ dassanāya. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sutaṃ me taṃ, bhante, ‘akiriyavādo samaṇo gotamo akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. Ye te, bhante, evamāhaṃsu ‘akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’ti. Kacci te, bhante, bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṃ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati? Anabbhakkhātukāmā hi mayaṃ, bhante, bhagavanta’’nti.
291“狮子,有一种角度,从这种角度出发,正确地描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“无作用论者”,他教导“无作用”的法,并用这个来训导弟子。’狮子,也有一种角度,从这种角度出发,正确描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“有作用论者”,他教导“有作用”的法,并用这个来训导弟子。’狮子,也有一种角度,从这种角度出发,正确描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“断灭论者”,他教导“断灭”的法,并用这个来训导弟子。’狮子,也有一种角度,从这种角度出发,正确描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“厌弃者”,他教导“厌弃”的法,并用这个来训导弟子。’狮子,也有一种角度,从这种角度出发,正确描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“调伏者”,他教导“调伏”的法,并用这个来训导弟子。’狮子,也有一种角度,从这种角度出发,正确描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“苦行者”,他教导“苦行”的法,并用这个来训导弟子。’狮子,也有一种角度,从这种角度出发,正确描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“离胎者”,他教导“离胎”的法,并用这个来训导弟子。’狮子,也有一种角度,从这种角度出发,正确描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“得安稳者”,他教导“安稳”的法,并用这个来训导弟子。’
‘‘Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – kiriyavādo samaṇo gotamo kiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ucchedavādo samaṇo gotamo ucchedāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – jegucchī samaṇo gotamo, jegucchitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – tapassī samaṇo gotamo, tapassitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – apagabbho samaṇo gotamo, apagabbhatāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti. Atthi, sīha , pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – assattho samaṇo gotamo, assāsāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.
292“狮子,是哪种角度,从这种角度出发,正确描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“无作用论者”,他教导“无作用”的法,并用这个来训导弟子’呢?狮子,因为我宣说不应做身恶行、不应做语恶行、不应做意恶行;我宣说种种恶、不善法的不应做。狮子,正是这个角度,从这种角度出发,正确描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“无作用论者”,他教导“无作用”的法,并用这个来训导弟子。’
‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṃ deseti , tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, akiriyaṃ vadāmi kāyaduccaritassa vacīduccaritassa manoduccaritassa; anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ akiriyaṃ vadāmi. Ayaṃ kho, sīha, pariyāyo , yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – akiriyavādo samaṇo gotamo, akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.
118“狮子,是哪种角度,从这种角度出发,正确描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“有作用论者”,他教导“有作用”的法,并用这个来训导弟子’呢?狮子,因为我宣说应做身善行、应做语善行、应做意善行;我宣说种种善法的应做。狮子,正是这个角度,从这种角度出发,正确描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“有作用论者”,他教导“有作用”的法,并用这个来训导弟子。’
‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – kiriyavādo samaṇo gotamo, kiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, kiriyaṃ vadāmi kāyasucaritassa vacīsucaritassa manosucaritassa, anekavihitānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ kiriyaṃ vadāmi. Ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – kiriyavādo samaṇo gotamo, kiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.
119“狮子,是哪种角度,从这种角度出发,正确描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“断灭论者”,他教导“断灭”的法,并用这个来训导弟子’呢?狮子,因为我宣说贪欲的断灭、嗔恚的断灭、愚痴的断灭;我宣说种种恶、不善法的断灭。狮子,正是这个角度,从这种角度出发,正确描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“断灭论者”,他教导“断灭”的法,并用这个来训导弟子。’
‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ucchedavādo samaṇo gotamo, ucchedāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, ucchedaṃ vadāmi rāgassa dosassa mohassa; anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ ucchedaṃ vadāmi. Ayaṃ kho , sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – ucchedavādo samaṇo gotamo ucchedāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.
120“狮子,是哪种角度,从这种角度出发,正确描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“厌弃者”,他教导“厌弃”的法,并用这个来训导弟子’呢?狮子,因为我厌弃身恶行、厌弃语恶行、厌弃意恶行;我厌弃成就种种恶、不善法的状态。狮子,正是这个角度,从这种角度出发,正确描述我的人可以这样说:‘沙门乔达摩是个“厌弃者”,他教导“厌弃”的法,并用这个来训导弟子。’”
‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – jegucchī samaṇo gotamo, jegucchitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, jigucchāmi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena; anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā jigucchāmi. Ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – jegucchī samaṇo gotamo, jegucchitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.
121狮子啊,从哪个角度来说,一个人可以正确地评价我,说:‘沙门乔达摩是调伏者,他为了调伏而说法,并且以此来教导弟子们’呢?狮子啊,我确实是为了调伏贪欲、嗔恚、愚痴而说法;是为了调伏种种不善的、罪恶的法而说法。狮子啊,正是从这个角度,一个人可以正确地评价我,说:‘沙门乔达摩是调伏者,他为了调伏而说法,并且以此来教导弟子们。’
‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, vinayāya dhammaṃ desemi rāgassa dosassa mohassa; anekavihitānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ vinayāya dhammaṃ desemi. Ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – venayiko samaṇo gotamo, vinayāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.
122狮子啊,又从哪个角度来说,一个人可以正确地评价我,说:‘沙门乔达摩是苦行者,他为了苦行而说法,并且以此来教导弟子们’呢?狮子啊,我说那些应当被烧灼的、罪恶不善的法——即身恶行、语恶行、意恶行。狮子啊,如果一个人的那些应当被烧灼的、罪恶不善的法已经被断除,连根拔起,如同截顶的多罗树,归于灭无,未来不再生起,那我就称他为苦行者。狮子啊,如来那些应当被烧灼的、罪恶不善的法,确实已经被断除了,连根拔起,如同截顶的多罗树,归于灭无,未来不再生起。狮子啊,正是从这个角度,一个人可以正确地评价我,说:‘沙门乔达摩是苦行者,他为了苦行而说法,并且以此来教导弟子们。’
‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – tapassī samaṇo gotamo, tapassitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Tapanīyāhaṃ, sīha, pāpake akusale dhamme vadāmi – kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Yassa kho, sīha, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṅkatā āyatiṃ anuppādadhammā, tamahaṃ tapassīti vadāmi. Tathāgatassa kho, sīha, tapanīyā pāpakā akusalā dhammā pahīnā ucchīnnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya ‘‘tapassī samaṇo gotamo tapassitāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’’ti.
123狮子啊,又从哪个角度来说,一个人可以正确地评价我,说:‘沙门乔达摩是离胎藏者,他为了离胎藏而说法,并且以此来教导弟子们’呢?狮子啊,如果一个人未来的投胎入胎、再有再生,已经被断除了,连根拔起,如同截顶的多罗树,归于灭无,未来不再生起,那我就称他为离胎藏者。狮子啊,如来未来的投胎入胎、再有再生,确实已经被断除了,连根拔起,如同截顶的多罗树,归于灭无,未来不再生起。狮子啊,正是从这个角度,一个人可以正确地评价我,说:‘沙门乔达摩是离胎藏者,他为了离胎藏而说法,并且以此来教导弟子们。’
‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – apagabbho samaṇo gotamo apagabbhatāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Yassa kho, sīha, āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā, tamahaṃ apagabbhoti vadāmi. Tathāgatassa kho, sīha, āyatiṃ gabbhaseyyā punabbhavābhinibbatti pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – apagabbho samaṇo gotamo, apagabbhatāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti.
124狮子啊,又从哪个角度来说,一个人可以正确地评价我,说:‘沙门乔达摩是得安稳者,他为了得到安稳而说法,并且以此来教导弟子们’呢?狮子啊,我确实是得到了最上的安稳而得安稳者,我为了得到安稳而说法,并且以此来教导弟子们。狮子啊,正是从这个角度,一个人可以正确地评价我,说:‘沙门乔达摩是得安稳者,他为了得到安稳而说法,并且以此来教导弟子们。’
‘‘Katamo ca, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – assattho samaṇo gotamo assāsāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetīti? Ahañhi, sīha, assattho paramena assāsena, assāsāya dhammaṃ desemi, tena ca sāvake vinemi. Ayaṃ kho, sīha, pariyāyo, yena maṃ pariyāyena sammā vadamāno vadeyya – assattho samaṇo gotamo assāsāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’’ti.
293听了这话,狮子将军对世尊说:“太好了,尊者!…… 请世尊接受我为在家弟子,从今天起,直到生命结束,我都归依。” 世尊说:“狮子啊,你要仔细观察后再做决定。像你这样有名望、为人所知的人,仔细观察后再做决定是好的。” 狮子将军说:“尊者,世尊这样对我说:‘狮子啊,你要仔细观察后再做决定……’,这让我对世尊更加满意、更加欢喜了。尊者,因为其他外道,若是得到了我做弟子,怕是要在全毗舍离城张挂旗帜宣传:‘狮子将军归依我们了!’可世尊却这样对我说:‘你要仔细观察后再做决定……’ 尊者,这第二遍,我归依世尊、法和比丘僧团。请世尊接受我为在家弟子,从今天起,直到生命结束,我都归依。” 世尊说:“狮子啊,你的家族长久以来是尼乾子们的供养来源,所以当他们到来时,你应当记得要给他们食物。” 狮子将军说:“尊者,世尊这样对我说:‘狮子啊,你的家族长久以来是尼乾子们的供养来源……’,这让我对世尊更加满意、更加欢喜了。尊者,我曾听说:‘沙门乔达摩这样说:只应供养我,不应供养他人;只应供养我的弟子,不应供养其他人的弟子;只有供养我才有大果报,供养他人没有大果报;只有供养我的弟子才有大果报,供养其他人的弟子没有大果报。’可是,世尊却鼓励我供养尼乾子们。不过,尊者,我们会知道何时该做这些事的。这第三遍,我归依世尊、法和比丘僧团。请世尊接受我为在家弟子,从今天起,直到生命结束,我都归依。”
Evaṃ vutte sīho senāpati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante…pe… upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. ‘‘Anuviccakāraṃ kho, sīha, karohi; anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu hotī’’ti. ‘‘Imināpāhaṃ, bhante, bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho, yaṃ maṃ bhagavā evamāha – ‘anuviccakāraṃ kho, sīha, karohi; anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu hotī’ti. Mamañhi, bhante, aññatitthiyā sāvakaṃ labhitvā kevalakappaṃ vesāliṃ paṭākaṃ parihareyyuṃ – ‘sīho kho amhākaṃ senāpati sāvakattaṃ upagato’ti. Atha ca pana maṃ bhagavā evamāha – ‘anuviccakāraṃ kho, sīha, karohi; anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu hotī’ti. Esāhaṃ, bhante, dutiyampi bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. ‘‘Dīgharattaṃ kho te, sīha, nigaṇṭhānaṃ opānabhūtaṃ kulaṃ, yena nesaṃ upagatānaṃ piṇḍakaṃ dātabbaṃ maññeyyāsī’’ti. ‘‘Imināpāhaṃ, bhante, bhagavato bhiyyosomattāya attamano abhiraddho, yaṃ maṃ bhagavā evamāha – ‘dīgharattaṃ kho te, sīha, nigaṇṭhānaṃ opānabhūtaṃ kulaṃ, yena nesaṃ upagatānaṃ piṇḍakaṃ dātabbaṃ maññeyyāsī’ti. Sutaṃ me taṃ, bhante, samaṇo gotamo evamāha – ‘mayhameva dānaṃ dātabbaṃ, na aññesaṃ dānaṃ dātabbaṃ; mayhameva sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ, na aññesaṃ sāvakānaṃ dānaṃ dātabbaṃ ; mayhameva dinnaṃ mahapphalaṃ, na aññesaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ; mayhameva sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphalaṃ, na aññesaṃ sāvakānaṃ dinnaṃ mahapphala’nti. Atha ca pana maṃ bhagavā nigaṇṭhesupi dāne samādapeti. Api ca, bhante, mayamettha kālaṃ jānissāma. Esāhaṃ, bhante, tatiyampi bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti.
126那时,世尊为狮子将军次第说法,比如:布施的论说…… 他对于师长的教法,已生起了没有疑惑的信心,于是对世尊说:“尊者,请世尊和比丘僧团明天接受我的饭食供养。” 世尊沉默地接受了。狮子将军知道世尊接受了,就从座位起身,向世尊行礼,右转绕行后离开了。
Atha kho bhagavā sīhassa senāpatissa anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ…pe… aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho sīho senāpati bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
294那时,狮子将军吩咐一个人说:“伙计,你去,找找看有没有自然死掉的肉。” 那天夜晚过后,狮子将军让人准备了丰盛的食物,然后派人去通知世尊时间:“尊者,是时候了,饭食准备好了。” 那时,世尊在上午,穿好下衣,拿着钵和衣,往狮子将军的住处走去。到达后,和比丘僧团一起在准备好的座位上坐下。
Atha kho sīho senāpati aññataraṃ purisaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe, pavattamaṃsaṃ jānāhī’’ti. Atha kho sīho senāpati tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena sīhassa senāpatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena.
128就在那时,许多尼乾子在毗舍离城里,走街串巷,在十字路口挥舞着手臂哭喊说:“今天,狮子将军杀了一头大牲口,为沙门乔达摩准备了饭食!那个沙门乔达摩,明知这是为他而杀的肉,还故意吃下去,这行为是他主导的!” 那时,有一个人来到狮子将军那里,凑近他的耳边报告说:“大人,您知道吗,那些尼乾子正在到处哭喊:‘今天狮子将军杀了大牲口为沙门乔达摩备饭,沙门乔达摩明知是专为他杀的肉还故意吃。’” 狮子将军说:“够了,朋友!那些长老们,长久以来就希望佛陀被诽谤,希望法被诽谤,希望僧团被诽谤。但那些长老们从不厌倦用虚假、空洞、不实的谎言来诋毁世尊。我们即使为了活命,也绝不会故意夺取众生的生命。” 那时,狮子将军亲手用丰盛的食物,供奉以佛陀为首的比丘僧团,使他们吃饱喝足。等到世尊吃完,放下钵,洗过手后,他就坐在一边。世尊对坐在一边的狮子将军,用佛法开示、劝导、鼓励、令其欢喜后,便从座位起身离开了。那时,世尊以此因缘、以此事缘,在作了佛法开示后,对比丘们说:“比丘们,不可以吃明知专为自己杀的肉。如果吃了,就犯恶作罪。比丘们,我允许你们吃三种条件下清净的鱼和肉:没看见、没听说、不怀疑是专为自己杀的。”
Tena kho pana samayena sambahulā nigaṇṭhā vesāliyaṃ rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ bāhā paggayha kandanti – ‘‘ajja sīhena senāpatinā thūlaṃ pasuṃ vadhitvā samaṇassa gotamassa bhattaṃ kataṃ, taṃ samaṇo gotamo jānaṃ uddissakataṃ maṃsaṃ paribhuñjati paṭiccakamma’’nti. Atha kho aññataro puriso yena sīho senāpati tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā sīhassa senāpatissa upakaṇṇake ārocesi ‘‘yagghe, bhante, jāneyyāsi, ete sambahulā nigaṇṭhā vesāliyaṃ rathikāya rathikaṃ siṅghāṭakena siṅghāṭakaṃ bāhā paggayha kandanti – ‘ajja sīhena senāpatinā thūlaṃ pasuṃ vadhitvā samaṇassa gotamassa bhattaṃ kataṃ, taṃ samaṇo gotamo jānaṃ uddissakataṃ maṃsaṃ paribhuñjati paṭiccakamma’’’nti. ‘‘Alaṃ ayyo, dīgharattampi te āyasmantā avaṇṇakāmā buddhassa, avaṇṇakāmā dhammassa, avaṇṇakāmā saṅghassa; na ca pana te āyasmantā jiridanti taṃ bhagavantaṃ asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhantā; na ca mayaṃ jīvitahetupi sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyyāmā’’ti. Atha kho sīho senāpati buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho sīhaṃ senāpatiṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, jā naṃ uddissakataṃ maṃsaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tikoṭiparisuddhaṃ macchamaṃsaṃ – adiṭṭhaṃ assutaṃ aparisaṅkita’’nti.
171狮子将军事完
Sīhasenāpativatthu niṭṭhitaṃ.
172179. 允许净地
179. Kappiyabhūmianujānanā
295那时,毗舍离城食物充足,庄稼丰收,容易乞得团食,靠捡拾和接受供养就能过活。那时,世尊在独处静修时,心中生起这样的思惟:“那些我在饥荒、歉收、难以乞得团食时,为比丘们开许的——内藏的、内煮的、自己煮的、拿起接受的食物、从那里取出的、食前接受的、林中的、池中的——这些食物,现在比丘们还在受用吗?”那时,世尊在傍晚从静修处出来,对具寿阿难说:“阿难,那些我在饥荒、歉收、难以乞得团食时,为比丘们开许的——内藏的、内煮的、自己煮的、拿起接受的食物、从那里取出的、食前接受的、林中的、池中的——这些食物,现在比丘们还在受用吗?”“还在受用,世尊。”那时,世尊以此因缘、以此事缘,做了法的开示后,对比丘们说:“比丘们,那些我在饥荒、歉收、难以乞得团食时,为你们开许的——内藏的、内煮的、自己煮的、拿起接受的食物、从那里取出的、食前接受的、林中的、池中的——从今天起,我禁止这些。比丘们,不应受用内藏的、内煮的、自己煮的、拿起接受的食物。如果受用,犯恶作。比丘们,也不应在已食饱、已拒绝的情况下,受用从那里取出的、食前接受的、林中的、池中的非残食。如果受用,应按法处理。”
Tena kho pana samayena vesālī subhikkhā hoti susassā sulabhapiṇḍā, sukarā uñchena paggahena yāpetuṃ. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘‘yāni tāni mayā bhikkhūnaṃ anuññātāni dubbhikkhe dussasse dullabhapiṇḍe anto vuṭṭhaṃ anto pakkaṃ sāmaṃ pakkaṃ uggahitapaṭiggahitakaṃ tato nīhaṭaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ vanaṭṭhaṃ pokkharaṭṭhaṃ, ajjāpi nu kho tāni bhikkhū paribhuñjantī’’ti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘yāni tāni, ānanda, mayā bhikkhūnaṃ anuññātāni dubbhikkhe dussasse dullabhapiṇḍe anto vuṭṭhaṃ anto pakkaṃ sāmaṃ pakkaṃ uggahitapaṭiggahitakaṃ tato nīhaṭaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ vanaṭṭhaṃ pokkharaṭṭhaṃ, ajjāpi nu kho tāni bhikkhū paribhuñjantī’’ti? ‘‘Paribhuñjanti bhagavā’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘yāni tāni, bhikkhave, mayā bhikkhūnaṃ anuññātāni dubbhikkhe dussasse dullabhapiṇḍe anto vuṭṭhaṃ anto pakkaṃ sāmaṃ pakkaṃ uggahitapaṭiggahitakaṃ tato nīhaṭaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ vanaṭṭhaṃ pokkharaṭṭhaṃ, tānāhaṃ ajjatagge paṭikkhipāmi. Na, bhikkhave, anto vuṭṭhaṃ anto pakkaṃ sāmaṃ pakkaṃ uggahitapaṭiggahitakaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, tato nīhaṭaṃ purebhattaṃ paṭiggahitaṃ vanaṭṭhaṃ pokkharaṭṭhaṃ bhuttāvinā pavāritena anatirittaṃ paribhuñjitabbaṃ. Yo paribhuñjeyya, yathādhammo kāretabbo’’ti.
130那时,乡下的人们把很多盐、油、米、嚼食装上车子,停在寺院外围的院门边,把车子转成一圈待着,心想:“等轮到我们的时候,我们就备办饭食。”这时,天上起了大乌云。于是,那些人来到具寿阿难那里,到了之后,对具寿阿难说:“阿难尊者,这里有很多盐、油、米、嚼食装在车子上停放着,天上的大乌云已经起来了。阿难尊者,我们该怎么办呢?”于是,具寿阿难把这件事禀告了世尊。“那样的话,阿难,僧团应当指定一个边远的寺院为净地,让食物放在那里。不管僧团想指定哪种——寺院也好、半圆屋也好、殿堂也好、楼阁也好、山洞也好。比丘们,应该这样指定:应由一位能干、有能力的比丘向僧团宣告:
Tena kho pana samayena jānapadā manussā bahuṃ loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi sakaṭesu āropetvā bahārāmakoṭṭhake sakaṭaparivaṭṭaṃ karitvā acchanti – yadā paṭipāṭiṃ labhissāma, tadā bhattaṃ karissāmāti. Mahā ca megho uggato hoti. Atha kho te manussā yenāyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ – ‘‘idha, bhante ānanda, bahuṃ loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi sakaṭesu āropitā tiṭṭhanti, mahā ca megho uggato ; kathaṃ nu kho, bhante ānanda, paṭipajjitabba’’nti? Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. ‘‘Tena hānanda, saṅgho paccantimaṃ vihāraṃ kappiyabhūmiṃ sammannitvā tattha vāsetu, yaṃ saṅgho ākaṅkhati vihāraṃ vā aḍḍhayogaṃ vā pāsādaṃ vā hammiyaṃ vā guhaṃ vā. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbā. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –
131“尊者,请僧团听我说。如果僧团时机合适,僧团应指定某寺院为净地。这是动议。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ kappiyabhūmiṃ sammanneyya, esā ñatti.
132“尊者,请僧团听我说。僧团指定某寺院为净地。哪位具寿同意指定某寺院为净地,请保持沉默;哪位不同意,请说出来。
‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ kappiyabhūmiṃ sammannati . Yassāyasmato khamati itthannāmassa vihārassa kappiyabhūmiyā sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
133“僧团已指定某寺院为净地。僧团同意,因此保持沉默。我这样受持此事。”
‘‘Sammato saṅghena itthannāmo vihāro kappiyabhūmi. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.
134那时,人们就在指定的净地里煮粥、烧饭、准备菜肴、剁肉、劈柴。世尊在后夜时分起身,听到高声、大声、像乌鸦般的嘈杂声。听了之后,对具寿阿难说:“阿难,那边那么高声、那么大声、像乌鸦般的嘈杂声,到底是什么回事?”“世尊,现在人们就在指定的净地里煮粥、烧饭、准备菜肴、剁肉、劈柴。世尊,这就是那高声、大声、像乌鸦般的嘈杂声。”那时,世尊以此因缘、以此事缘,做了法的开示后,对比丘们说:“比丘们,不应受用指定的净地。如果受用,犯恶作。比丘们,我开许三种净地:宣告边净地、牛卧处净地、居士净地。”
Tena kho pana samayena manussā tattheva sammutiyā kappiyabhūmiyā yāguyo pacanti, bhattāni pacanti, sūpāni sampādenti, maṃsāni koṭṭenti, kaṭṭhāni phālenti. Assosi kho bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya uccāsaddaṃ mahāsaddaṃ kākoravasaddaṃ, sutvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ nu kho so, ānanda, uccāsaddo mahāsaddo kākoravasaddo’’ti? ‘‘Etarahi, bhante, manussā tattheva sammutiyā kappiyabhūmiyā yāguyo pacanti, bhattāni pacanti, sūpāni sampādenti, maṃsāni koṭṭenti, kaṭṭhāni phālenti. So eso, bhagavā, uccāsaddo mahāsaddo kākoravasaddo’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, sammuti kappiyabhūmi paribhuñjitabbā. Yo paribhuñjeyya, āpatti dukkaṭassa. Anujānāmi, bhikkhave, tisso kappiyabhūmiyo – ussāvanantikaṃ gonisādikaṃ gahapati’’nti.
135那时,具寿亚索佳生病了。为了他,人们带来了药物。比丘们把药存放在外面。外道捡着吃,盗贼也偷走。他们把这件事禀告了世尊。“比丘们,我开许受用指定的净地。比丘们,我开许四种净地:宣告边净地、牛卧处净地、居士净地、僧团指定的净地。”
Tena kho pana samayena āyasmā yasojo gilāno hoti. Tassatthāya bhesajjāni āhariyanti. Tāni bhikkhū bahi vāsenti. Ukkapiṇḍikāpi khādanti, corāpi haranti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi , bhikkhave, sammutiṃ kappiyabhūmiṃ paribhuñjituṃ . Anujānāmi, bhikkhave, catasso kappiyabhūmiyo – ussāvanantikaṃ gonisādikaṃ gahapatiṃ sammutinti.
180允许净地完
Kappiyabhūmianujānanā niṭṭhitā.
181狮子诵品第四完
Sīhabhāṇavāro niṭṭhito catuttho.
182180. 面达咖居士事
180. Meṇḍakagahapativatthu
296那时,在拔提亚城中住着一位名叫面达咖的居士。他有这样的神通威力:洗完头后,让人清扫谷仓,然后坐在门外,谷物便从空中像水流般落下,把谷仓装满。他的妻子有这样的神通威力:她只靠近一口容量一阿罗哈的锅和一个汤菜碗坐着,就能用饭食招待奴仆和工人,只要她不站起来,食物就不会耗尽。他的儿子有这样的神通威力:他只拿一个千钱袋,就能给奴仆和工人发放六个月的工钱,只要那钱袋还在他手里,钱就不会耗尽。他的儿媳有这样的神通威力:她只靠近一个容量四斗的篮子坐着,就能给奴仆和工人发放六个月的粮食,只要她不站起来,粮食就不会耗尽。他的奴隶有这样的神通威力:用一张犁耕地,能犁出七道犁沟。
Tena kho pana samayena bhaddiyanagare meṇḍako gahapati paṭivasati. Tassa evarūpo iddhānubhāvo hoti – sīsaṃ nahāyitvā dhaññāgāraṃ sammajjāpetvā bahidvāre nisīdati, antalikkhā dhaññassa dhārā opatitvā dhaññāgāraṃ pūreti. Bhariyāya evarūpo iddhānubhāvo hoti – ekaṃyeva āḷhakathālikaṃ upanisīditvā ekañca sūpabhiñjanakaṃ dāsakammakaraporisaṃ bhattena parivisati, na tāva taṃ khiyyati yāva sā na vuṭṭhāti. Puttassa evarūpo iddhānubhāvo hoti – ekaṃyeva sahassathavikaṃ gahetvā dāsakammakaraporisassa chamāsikaṃ vetanaṃ deti, na tāva taṃ khiyyati yāvassa hatthagatā. Suṇisāya evarūpo iddhānubhāvo hoti – ekaṃyeva catudoṇikaṃ piṭakaṃ upanisīditvā dāsakammakaraporisassa chamāsikaṃ bhattaṃ deti, na tāva taṃ khiyyati yāva sā na vuṭṭhāti. Dāsassa evarūpo iddhānubhāvo hoti – ekena naṅgalena kasantassa satta sītāyo gacchanti.
137摩揭陀国斯尼耶·频毗沙罗王听说:'听说在我们的国土上,跋提亚城住着一位名叫面达咖的居士。他有这样的神通威力:洗完头,让人打扫谷仓,坐在门外,谷物就从天空像雨一样落下来,把谷仓装满。他的妻子有这样的神通威力:只需坐在一锅饭和一碟菜旁边,就能给奴仆和工人分发食物,只要她不站起来,食物就不会减少。他的儿子有这样的神通威力:只拿着一千个钱袋,就能给奴仆和工人发六个月的工钱,只要钱袋还在他手里,钱就不会减少。他的儿媳有这样的神通威力:只需坐在一个四斗的篮子旁边,就能给奴仆和工人发六个月的食物,只要她不站起来,食物就不会减少。他的奴仆有这样的神通威力:用一张犁耕地,就能犁出七条犁沟。'于是,摩揭陀国斯尼耶·频毗沙罗王召来一位全权大臣,说:'喂,听说在我们的国土上,跋提亚城住着一位名叫面达咖的居士。他有这样的神通威力……(重复上述内容)去,喂,你去看个究竟。就像我亲眼所见一样,你也要亲眼看到。'
Assosi kho rājā māgadho seniyo bimbisāro – ‘‘amhākaṃ kira vijite bhaddiyanagare meṇḍako gahapati paṭivasati. Tassa evarūpo iddhānubhāvo – sīsaṃ nahāyitvā dhaññāgāraṃ sammajjāpetvā bahidvāre nisīdati, antalikkhā dhaññassa dhārā opatitvā dhaññāgāraṃ pūreti. Bhariyāya evarūpo iddhānubhāvo – ekaṃyeva āḷhakathālikaṃ upanisīditvā ekañca sūpabhiñjanakaṃ dāsakammakaraporisaṃ bhattena parivisati, na tāva taṃ khiyyati yāva sā na vuṭṭhāti. Puttassa evarūpo iddhānubhāvo – ekaṃyeva sahassathavikaṃ gahetvā dāsakammakaraporisassa chamāsikaṃ vetanaṃ deti, na tāva taṃ khiyyati yāvassa hatthagatā. Suṇisāya evarūpo iddhānubhāvo – ekaṃyeva catudoṇikaṃ piṭakaṃ upanisīditvā dāsakammakaraporisassa chamāsikaṃ bhattaṃ deti, na tāva taṃ khiyyati yāva sā na vuṭṭhāti. Dāsassa evarūpo iddhānubhāvo – ekena naṅgalena kasantassa satta sītāyo gacchantī’’ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro aññataraṃ sabbatthakaṃ mahāmattaṃ āmantesi – ‘‘amhākaṃ kira, bhaṇe, vijite bhaddiyanagare meṇḍako gahapati paṭivasati. Tassa evarūpo iddhānubhāvo – sīsaṃ nahāyitvā dhaññāgāraṃ sammajjāpetvā bahidvāre nisīdati, antalikkhā dhaññassa dhārā opatitvā dhaññāgāraṃ pūreti. Bhariyāya…pe… puttassa… suṇisāya… dāsassa evarūpo iddhānubhāvo, ekena naṅgalena kasantassa satta sītāyo gacchantīti. Gaccha, bhaṇe, jānāhi. Yathā mayā sāmaṃ diṭṭho, evaṃ tava diṭṭho bhavissatī’’ti.
297那位大臣回答摩揭陀国斯尼耶·频毗沙罗王说:'是的,陛下。'然后便率领四兵组成的军队向跋提亚城进发。他一路前行,到了跋提亚城,到了面达咖居士那里。到了之后,他对面达咖居士说:'居士,我是奉国王之命而来的。国王说:"听说在我们的国土上,跋提亚城住着一位名叫面达咖的居士,他有这样的神通威力……去,喂,你去看个究竟。就像我亲眼所见一样,你也要亲眼看到。"居士,请让我们看看你的神通威力吧。'于是,面达咖居士洗完头,让人打扫谷仓,坐在门外,谷物就从天空像雨一样落下来,把谷仓装满了。'居士,你的神通威力已经看到了。我们想看看你妻子的神通威力。'于是,面达咖居士吩咐他的妻子:'那么,你就用食物款待这四兵组成的军队吧。'于是,面达咖居士的妻子只坐在一锅饭和一碟菜旁边,就给四兵组成的军队分发食物,只要她不站起来,食物就不会减少。'居士,你妻子的神通威力也看到了。我们想看看你儿子的神通威力。'于是,面达咖居士吩咐他儿子:'那么,你就给这四兵组成的军队发六个月的工钱吧。'于是,面达咖居士的儿子只拿着一个千钱袋,就给四兵组成的军队发了六个月的工钱,只要钱袋还在他手里,钱就不会减少。'居士,你儿子的神通威力也看到了。我们想看看你儿媳的神通威力。'于是,面达咖居士吩咐他儿媳:'那么,你就给这四兵组成的军队发六个月的食物吧。'于是,面达咖居士的儿媳只坐在一个四斗的篮子旁边,就给四兵组成的军队发了六个月的食物,只要她不站起来,食物就不会减少。'居士,你儿媳的神通威力也看到了。我们想看看你奴仆的神通威力。'面达咖居士说:'主人,我奴仆的神通威力要在田里看。'大臣说:'够了,居士,你奴仆的神通威力也看到了。'于是,那位大臣又率领四兵组成的军队回到了王舍城。他去见摩揭陀国斯尼耶·频毗沙罗王,到了之后,就把这件事禀告了国王。
Evaṃ , devāti kho so mahāmatto rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissuṇitvā caturaṅginiyā senāya yena bhaddiyaṃ tena pāyāsi. Anupubbena yena bhaddiyaṃ yena meṇḍako gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā meṇḍakaṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘ahañhi, gahapati, raññā āṇatto ‘amhākaṃ kira, bhaṇe, vijite bhaddiyanagare meṇḍako gahapati paṭivasati, tassa evarūpo iddhānubhāvo, sīsaṃ nahāyitvā…pe… bhariyāya… puttassa… suṇisāya… dāsassa evarūpo iddhānubhāvo, ekena naṅgalena kasantassa satta sītāyo gacchantī’ti, gaccha, bhaṇe, jānāhi. Yathā mayā sāmaṃ diṭṭho, evaṃ tava diṭṭho bhavissatī’ti. Passāma te, gahapati, iddhānubhāva’’nti. Atha kho meṇḍako gahapati sīsaṃ nahāyitvā dhaññāgāraṃ sammajjāpetvā bahidvāre nisīdi, antalikkhā dhaññassa dhārā opatitvā dhaññāgāraṃ pūresi. ‘‘Diṭṭho te, gahapati, iddhānubhāvo. Bhariyāya te iddhānubhāvaṃ passissāmā’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati bhariyaṃ āṇāpesi – ‘‘tena hi caturaṅginiṃ senaṃ bhattena parivisā’’ti. Atha kho meṇḍakassa gahapatissa bhariyā ekaṃyeva āḷhakathālikaṃ upanisīditvā ekañca sūpabhiñjanakaṃ caturaṅginiṃ senaṃ bhattena parivisi, na tāva taṃ khiyyati, yāva sā na vuṭṭhāti. ‘‘Diṭṭho te, gahapati, bhariyāyapi iddhānubhāvo. Puttassa te iddhānubhāvaṃ passissāmā’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati puttaṃ āṇāpesi – ‘‘tena hi caturaṅginiyā senāya chamāsikaṃ vetanaṃ dehī’’ti . Atha kho meṇḍakassa gahapatissa putto ekaṃyeva sahassathavikaṃ gahetvā caturaṅginiyā senāya chamāsikaṃ vetanaṃ adāsi, na tāva taṃ khiyyati, yāvassa hatthagatā. ‘‘Diṭṭho te, gahapati, puttassapi iddhānubhāvo. Suṇisāya te iddhānubhāvaṃ passissāmā’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati suṇisaṃ āṇāpesi – ‘‘tena hi caturaṅginiyā senāya chamāsikaṃ bhattaṃ dehī’’ti. Atha kho meṇḍakassa gahapatissa suṇisā ekaṃyeva catudoṇikaṃ piṭakaṃ upanisīditvā caturaṅginiyā senāya chamāsikaṃ bhattaṃ adāsi, na tāva taṃ khiyyati yāva sā na vuṭṭhāti. ‘‘Diṭṭho te, gahapati, suṇisāyapi iddhānubhāvo. Dāsassa te iddhānubhāvaṃ passissāmā’’ti. ‘‘Mayhaṃ kho, sāmi, dāsassa iddhānubhāvo khette passitabbo’’ti. ‘‘Alaṃ, gahapati, diṭṭho te dāsassapi iddhānubhāvo’’ti. Atha kho so mahāmatto caturaṅginiyā senāya punadeva rājagahaṃ paccāgañchi. Yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etamatthaṃ ārocesi.
298那时,世尊在毗舍离随意住了一段时间后,便与大约一千二百五十位比丘组成的僧团一起,朝着跋提亚方向游化而行。世尊一路次第游化,到了跋提亚。在那里,世尊就住在跋提亚的薛荔林。面达咖居士听说:'那位沙门乔达摩,是释迦族的儿子,从释迦族出家,已经来到了跋提亚,正住在跋提亚的薛荔林。关于那位世尊乔达摩,流传着这样美好的声誉:"那位世尊是阿拉汉、正自觉者、明行足、善逝、世间解、无上调御丈夫、天人师、佛、世尊。"他亲身证知并开示了这个有天神、有魔罗、有梵天的世界,这包含沙门婆罗门、天神和人类的众生。他宣说的法,开头是善的,中间是善的,结尾也是善的,意义和文句都完备圆满,完全清净,他开显的是梵行。能见到这样的阿拉汉,确实是件好事。''于是,面达咖居士让人套上各种华美的车辆,亲自登上一辆华美的车,乘着华美的车辆从跋提亚城出发,去拜见世尊。许多外道修行者远远看见面达咖居士走来,看见后,对面达咖居士说:'居士,你要去哪里?'他说:'贤者们,我要去拜见那位沙门乔达摩。'他们说:'居士,你本是持"有造作"论的人,为什么还要去拜见持"无造作"论的沙门乔达摩呢?居士,沙门乔达摩可是持"无造作"论的人,他宣说"无造作"的法,并用这个法来教导他的弟子。'那时,面达咖居士心想:'这些外道修行人这么嫉妒,那这位世尊必定是真正的阿拉汉、正自觉者了,错不了。'他乘车到了车子能到的地方,便下车步行,来到世尊那里。到了之后,礼敬世尊,坐在一边。世尊为坐在一边的面达咖居士次第说法,也就是布施论等等……他对世尊的教导生起了远离疑惑的净信,便对世尊说:'太奇妙了,尊者!……请世尊接受我为优婆塞,从今天起,直到生命终结,我都皈依三宝。世尊,请您和比丘僧团一起,接受我明天供斋。'世尊以沉默表示应允。面达咖居士知道世尊应允了,便从座起身,礼敬世尊,右绕之后离开了。
Atha kho bhagavā vesāliyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bhaddiyaṃ tena cārikaṃ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena bhaddiyaṃ tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā bhaddiye viharati jātiyā vane. Assosi kho meṇḍako gahapati – ‘‘samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito bhaddiyaṃ anuppatto bhaddiye viharati jātiyā vane. Taṃ kho pana bhagavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ . So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahmakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamanussaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti. So dhammaṃ deseti ādikalyāṇaṃ majjhekalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti. Sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati bhadrāni bhadrāni yānāni yojāpetvā bhadraṃ bhadraṃ yānaṃ abhiruhitvā bhadrehi bhadrehi yānehi bhaddiyā niyyāsi bhagavantaṃ dassanāya. Addasaṃsu kho sambahulā titthiyā meṇḍakaṃ gahapatiṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna meṇḍakaṃ gahapatiṃ etadavocuṃ – ‘‘kahaṃ tvaṃ, gahapati, gacchasī’’ti? ‘‘Gacchāmahaṃ, bhante, bhagavantaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāyā’’ti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, gahapati, kiriyavādo samāno akiriyavādaṃ samaṇaṃ gotamaṃ dassanāya upasaṅkamissasi? Samaṇo hi, gahapati, gotamo akiriyavādo akiriyāya dhammaṃ deseti, tena ca sāvake vinetī’’ti. Atha kho meṇḍakassa gahapatissa etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ, kho so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhavissati, yathayime titthiyā usūyantī’’ti. Yāvatikā yānassa bhūmi, yānena gantvā yānā paccorohitvā pattikova yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnassa kho meṇḍakassa gahapatissa bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ…pe… aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ, bhante…pe… upāsakaṃ maṃ bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gataṃ . Adhivāsetu ca me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho meṇḍako gahapati bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
140那时,过了那夜,面达咖居士让人准备了丰盛的上等嚼食和啖食,然后派人去告知世尊时间:'尊者,时间到了,斋饭已经准备好了。'那时,世尊在午前时分,穿好下衣,拿着衣钵,前往面达咖居士的住处。到了之后,在准备好的座位上,与比丘僧团一起坐下。那时,面达咖居士的妻子、儿子、儿媳和奴仆都来到世尊那里,到了之后,礼敬世尊,坐在一边。世尊为他们次第说法,也就是布施论等等……他们对世尊的教导生起了远离疑惑的净信,便对世尊说:'太奇妙了,尊者!……我们皈依世尊、法和比丘僧团。请世尊接受我们为优婆塞、优婆夷,从今天起,直到生命终结,我们都皈依三宝。'那时,面达咖居士亲手用丰盛的上等嚼食和啖食,供奉并款待了以佛陀为首的比丘僧团,使他们完全满足。然后,在世尊吃完饭、从钵中收手之后,他坐到一边。坐在一边的面达咖居士对世尊说:'尊者,只要世尊还住在跋提亚,我就一直以固定饮食供养以佛陀为首的比丘僧团。'那时,世尊以法义开示教导、鼓励、激励面达咖居士,使他欢喜之后,从座起身,离开了。
Atha kho meṇḍako gahapati tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena meṇḍakassa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho meṇḍakassa gahapatissa bhariyā ca putto ca suṇisā ca dāso ca yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu , upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Tesaṃ bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ…pe… aparappaccayā satthusāsane bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘abhikkantaṃ, bhante…pe… ete mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsake no bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupete saraṇaṃ gate’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho meṇḍako gahapati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yāva, bhante, bhagavā bhaddiye viharati tāva ahaṃ buddhappamukhassa bhikkhusaṅghassa dhuvabhattenā’’ti. Atha kho bhagavā meṇḍakaṃ gahapatiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
188面达咖居士事完
Meṇḍakagahapativattha niṭṭhitaṃ.
189181. 允许五种美味等
181. Pañcagorasādianujānanā
299那时,世尊在跋提亚随意住了一段时间后,没有向面达咖居士告别,便与一千三百五十位比丘组成的僧团一起,朝着鸯伽多罗波国方向游化而行。面达咖居士听说:'听说世尊已
Atha kho bhagavā bhaddiye yathābhirantaṃ viharitvā meṇḍakaṃ gahapatiṃ anāpucchā yena aṅguttarāpo tena cārikaṃ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Assosi kho meṇḍako gahapati – ‘‘bhagavā kira yena aṅguttarāpo tena cārikaṃ pakkanto mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehī’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati dāse ca kammakare ca āṇāpesi – ‘‘tena hi, bhaṇe, bahuṃ loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi sakaṭesu āropetvā āgacchatha, aḍḍhatelasāni ca gopālakasatāni aḍḍhatelasāni ca dhenusatāni ādāya āgacchantu, yattha bhagavantaṃ passissāma tattha taruṇena khīrena bhojessāmā’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati bhagavantaṃ antarāmagge kantāre sambhāvesi. Atha kho meṇḍako gahapati yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho meṇḍako gahapati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho meṇḍako gahapati bhagavato adhivāsanaṃ viditvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
142那时,过了那夜,面达咖居士让人准备了丰盛的上等嚼食和啖食,然后派人去告知世尊时间:'尊者,时间到了,斋饭已经准备好了。'那时,世尊在午前时分,穿好下衣,拿着衣钵,前往面达咖居士的供斋处。到了之后,在准备好的座位上,与比丘僧团一起坐下。那时,面达咖居士吩咐那两百五十位牧牛人说:'喂,你们一人牵一头奶牛,去伺候每一位比丘,我们要用新鲜的牛奶供养他们。'于是,面达咖居士亲手用丰盛的上等嚼食和啖食,以及新鲜的牛奶,供奉并款待了以佛陀为首的比丘僧团,使他们完全满足。比丘们因为有所顾忌,不敢接受牛奶。世尊说:'接受吧,比丘们,享用吧。'那时,面达咖居士亲手用丰盛的上等嚼食和啖食,以及新鲜的牛奶,供奉并款待了以佛陀为首的比丘僧团,使他们完全满足后,在世尊吃完饭、从钵中收手之后,他坐到一边。坐在一边的面达咖居士对世尊说:'尊者,有些路是荒野,缺水少食,不带干粮是很难走的。世尊,请您允许比丘们准备干粮吧。'那时,世尊以法义开示教导、鼓励、激励面达咖居士,使他欢喜之后,从座起身,离开了。后来,世尊以此事为因缘、以此事为缘由,作了法义开示后,对比丘们说:'比丘们,我允许五种乳品:奶、酪、酪浆、生酥、熟酥。比丘们,有些路是荒野,缺水少食,不带干粮是很难走的。比丘们,我允许为了准备干粮而寻取:需要米的人去寻取米,需要绿豆的人去寻取绿豆,需要乌豆的人去寻取乌豆,需要盐的人去寻取盐,需要糖的人去寻取糖,需要油的人去寻取油,需要熟酥的人去寻取熟酥。比丘们,有些有信心、有净信的人们,会把钱财交给净人,说:"用这些钱,给尊者们买那些如法的东西吧。"比丘们,我允许你们接受由这钱买来的、如法得来的东西。但是,比丘们,无论如何,我绝不说你们可以接受或寻求金银。'
Atha kho meṇḍako gahapati tassā rattiyā accayena paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena meṇḍakassa gahapatissa parivesanā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho meṇḍako gahapati aḍḍhatelasāni gopālakasatāni āṇāpesi – ‘‘tenahi, bhaṇe, ekamekaṃ dhenuṃ gahetvā ekamekassa bhikkhuno upatiṭṭhatha taruṇena khīrena bhojessāmā’’ti. Atha kho meṇḍako gahapati buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi, taruṇena ca khīrena. Bhikkhū kukkuccāyantā khīraṃ na paṭiggaṇhanti. Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjathāti. Atha kho meṇḍako gahapati buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā taruṇena ca khīrena bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho meṇḍako gahapati bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘santi, bhante, maggā kantārā, appodakā appabhakkhā, na sukarā apātheyyena gantuṃ. Sādhu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ pātheyyaṃ anujānātū’’ti. Atha kho bhagavā meṇḍakaṃ gahapatiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, pañca gorase – khīraṃ, dadhiṃ, takkaṃ, navanītaṃ, sappiṃ. Santi, bhikkhave, maggā kantārā appodakā appabhakkhā, na sukarā apātheyyena gantuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pātheyyaṃ pariyesituṃ taṇḍulo taṇḍulatthikena, muggo muggatthikena, māso māsatthikena, loṇaṃ loṇatthikena , guḷo guḷatthikena, telaṃ telatthikena, sappi sappitthikena. Santi, bhikkhave, manussā, saddhā pasannā, te kappiyakārakānaṃ hatthe hiraññaṃ upanikkhipanti – ‘iminā ayyassa yaṃ kappiyaṃ taṃ dethā’ti. Anujānāmi, bhikkhave, yaṃ tato kappiyaṃ taṃ sādituṃ; na tvevāhaṃ, bhikkhave, kenaci pariyāyena jātarūparajataṃ sāditabbaṃ pariyesitabbanti vadāmī’’ti.
192允许五种美味等完
Pañcagorasādianujānanā niṭṭhitā.
193182. 盖尼亚结发行者事
182. Keṇiyajaṭilavatthu
300那时,世尊一路次第游化,到了阿波那村。结发行者盖尼亚听说:'那位沙门乔达摩,是释迦族的儿子,从释迦族出家,已经来到阿波那村了。关于那位乔达摩尊者,流传着这样美好的声誉……(同前文)……能见到这样的阿拉汉,确实是件好事。'那时,结发行者盖尼亚心想:'我该拿什么来款待沙门乔达摩呢?'接着,结发行者盖尼亚又想:'那些古代婆罗门的仙人,他们是咒语的创作者、传播者。现在的婆罗门们,还在依照这些古代的咒语文句吟诵、念诵、讲说、教授,也就是像阿吒、瓦摩伽、瓦摩提婆、毗沙米多、阎摩多祇、鸯耆罗、跋罗堕若、婆悉吒、迦叶、跋苟这些仙人。他们戒除夜间生活,戒除非时食。那些仙人们都受用这样的饮料。沙门乔达摩也戒除夜间生活,戒除非时食,他应该也适合受用这样的饮料。'于是,他让人准备了大量的饮料,用扁担挑着,来到世尊那里。到了之后,与世尊互相问候,进行友好、值得铭记的谈话后,站在一边。站在一边的结发行者盖尼亚对世尊说:'请乔达摩尊者接受这些饮料。'世尊说:'那么,盖尼亚,你就分给比丘们吧。'于是,结发行者盖尼亚就分给比丘们。比丘们有所顾忌,不敢接受。世尊说:'接受吧,比丘们,享用吧。'那时,结发行者盖尼亚亲手用大量的饮料,供奉并款待了以佛陀为首的比丘僧团,使他们完全满足。然后,在世尊洗完手、从钵中收手之后,他坐到一边。世尊以法义开示教导、鼓励、激励坐在一边的结发行者盖尼亚。那时,结发行者盖尼亚被世尊的法义开示教导、鼓励、激励后,对世尊说:'请乔达摩尊者和比丘僧团一起,接受我明天供斋。'世尊说:'盖尼亚,比丘僧团很大,有一千二百五十位比丘,而且你对婆罗门们有着深厚的净信。'第二次,结发行者盖尼亚对世尊说:'乔达摩尊者,虽然比丘僧团很大,有一千二百五十位比丘,而且我对婆罗门们有深厚的净信,还是请您和比丘僧团一起,接受我明天供斋。'世尊说:'盖尼亚,比丘僧团很大……'第三次,结发行者盖尼亚对世尊说:'乔达摩尊者,虽然比丘僧团很大,有一千二百五十位比丘,而且我对婆罗门们有深厚的净信,还是请您和比丘僧团一起,接受我明天供斋。'世尊以沉默表示应允。结发行者盖尼亚知道世尊应允了,便从座起身,离开了。后来,世尊以此事为因缘、以此事为缘由,作了法义开示后,对比丘们说:'比丘们,我允许八种饮料:芒果饮料、蒲桃饮料、有籽香蕉饮料、无籽香蕉饮料、蜜花饮料、葡萄饮料、莲藕饮料、酸枣饮料。比丘们,我允许一切水果汁,但谷类果汁除外。比丘们,我允许一切叶子汁,但菜汁除外。比丘们,我允许一切花汁,但蜜花花汁除外。比丘们,我允许甘蔗汁。'
Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena āpaṇaṃ tadavasari. Assosi kho keṇiyo jaṭilo – ‘‘samaṇo khalu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito āpaṇaṃ anuppatto, taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato…pe… sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dassanaṃ hotī’’ti. Atha kho keṇiyassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho ahaṃ samaṇassa gotamassa harāpeyya’’nti. Atha kho keṇiyassa jaṭilassa etadahosi – ‘‘yepi kho te brāhmaṇānaṃ pubbakā isayo mantānaṃ kattāro mantānaṃ pavattāro, yesamidaṃ etarahi brāhmaṇā porāṇaṃ mantapadaṃ gītaṃ pavuttaṃ samihitaṃ, tadanugāyanti tadanubhāsanti, bhāsitamanubhāsanti, vācitamanuvācenti, seyyathidaṃ – aṭṭhako vāmako vāmadevo vessāmitto yamataggi aṅgīraso bhāradvājo vāseṭṭho kassapo bhagu , rattūparatā viratā vikālabhojanā, te evarūpāni pānāni sādiyiṃsu. Samaṇopi gotamo rattūparato virato vikālabhojanā, arahati samaṇopi gotamo evarūpāni pānāni sādiyitu’’nti pahūtaṃ pānaṃ paṭiyādāpetvā kājehi gāhāpetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi; sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘paṭiggaṇhātu me bhavaṃ gotamo pāna’’nti. Tena hi, keṇiya, bhikkhūnaṃ dehīti. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhikkhūnaṃ deti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti. Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjathāti. Atha kho keṇiyo jaṭilo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ pahūtehi pānehi sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ dhotahatthaṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho keṇiyaṃ jaṭilaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhatelasāni bhikkhusatāni, tvañca brāhmaṇesu abhippasannoti. Dutiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiñcāpi kho, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhatelasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno, adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Mahā kho, keṇiya, bhikkhusaṅgho aḍḍhatelasāni bhikkhusatāni, tvañca brāhmaṇesu abhippasannoti . Tatiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kiñcāpi kho, bho gotama, mahā bhikkhusaṅgho aḍḍhatelasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno, adhivāsetu bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, aṭṭha pānāni – ambapānaṃ jambupānaṃ cocapānaṃ mocapānaṃ madhūkapānaṃ muddikapānaṃ sālūkapānaṃ phārusakapānaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ phalarasaṃ ṭhapetvā dhaññaphalarasaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ pattarasaṃ ṭhapetvā ḍākarasaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ puppharasaṃ ṭhapetvā madhūkapuppharasaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, ucchurasa’’nti.
144那时,过了那夜,结发行者盖尼亚在自己的道场里,让人准备了丰盛的上等嚼食和啖食,然后派人去告知世尊时间:'乔达摩尊者,时间到了,斋饭已经准备好了。'那时,世尊在午前时分,穿好下衣,拿着衣钵,前往结发行者盖尼亚的道场。到了之后,在准备好的座位上,与比丘僧团一起坐下。那时,结发行者盖尼亚亲手用丰盛的上等嚼食和啖食,供奉并款待了以佛陀为首的比丘僧团,使他们完全满足。然后,在世尊吃完饭、从钵中收手之后,他坐到一边。世尊用这些偈颂,为坐在一边的结发行者盖尼亚作了随喜赞叹:
Atha kho keṇiyo jaṭilo tassā rattiyā accayena sake assame paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato kālaṃ ārocāpesi – ‘‘kālo, bho gotama, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho keṇiyo jaṭilo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho keṇiyaṃ jaṭilaṃ bhagavā imāhi gāthāhi anumodi –
145火供为诸祭祀之首,萨维蒂是韵律之首;
‘‘Aggihuttamukhā yaññā, sāvittī chandaso mukhaṃ;
146国王是人众之首,大海是诸河之首。
Rājā mukhaṃ manussānaṃ, nadīnaṃ sāgaro mukhaṃ.
147月亮是星宿之首,太阳是发光体之首;
‘‘Nakkhattānaṃ mukhaṃ cando, ādicco tapataṃ mukhaṃ;
148对渴望福德的人们而言,僧团是祭祀供奉者之首。
Puññaṃ ākaṅkhamānānaṃ saṅgho, ve yajataṃ mukha’’nti.
149那时,世尊以这些偈颂向盖尼亚结发行者随喜之后,从座位起身离开了。
Atha kho bhagavā keṇiyaṃ jaṭilaṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.
201盖尼亚结发行者事完
Keṇiyajaṭilavatthu niṭṭhitaṃ.
202183. 罗迦马喇事
183. Rojamallavatthu
301那时,世尊在阿帕那随心所欲地住了一段时间后,便与由一千二百五十位比丘组成的大比丘僧团一起,朝着拘尸那的方向出发游行。拘尸那的末罗人听说:“据说世尊正与一千二百五
Atha kho bhagavā āpaṇe yathābhirantaṃ viharitvā yena kusinārā tena cārikaṃ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Assosuṃ kho kosinārakā mallā – ‘‘bhagavā kira kusināraṃ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehī’’ti. Te saṅgaraṃ akaṃsu – ‘‘yo bhagavato paccuggamanaṃ na karissati, pañcasatānissa daṇḍo’’ti. Tena kho pana samayena rojo mallo āyasmato ānandassa sahāyo hoti. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena kusinārā tadavasari. Atha kho kosinārakā mallā bhagavato paccuggamanaṃ akaṃsu. Atha kho rojo mallo bhagavato paccuggamanaṃ karitvā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitaṃ kho rojaṃ mallaṃ āyasmā ānando etadavoca – ‘‘uḷāraṃ kho te idaṃ, āvuso roja, yaṃ tvaṃ bhagavato paccuggamanaṃ akāsī’’ti. ‘‘Nāhaṃ, bhante ānanda, bahukato buddhe vā dhamme vā saṅghe vā; api ca ñātīhi saṅgaro kato – ‘yo bhagavato paccuggamanaṃ na karissati, pañcasatānissa daṇḍo’’’ti; so kho ahaṃ, bhante ānanda, ñātīnaṃ daṇḍabhayā evāhaṃ bhagavato paccuggamanaṃ akāsinti. Atha kho āyasmā ānando anattamano ahosi’ kathañhi nāma rojo mallo evaṃ vakkhatī’ti? Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, bhante, rojo mallo abhiññāto ñātamanusso. Mahatthiko kho pana evarūpānaṃ ñātamanussānaṃ imasmiṃ dhammavinaye pasādo. Sādhu, bhante, bhagavā tathā karotu, yathā rojo mallo imasmiṃ dhammavinaye pasīdeyyā’’ti. ‘‘Na kho taṃ, ānanda, dukkaraṃ tathāgatena, yathā rojo mallo imasmiṃ dhammavinaye pasīdeyyā’’ti.
151那时,世尊以慈心遍满末罗人罗加后,从座位起身,走进精舍。那时,末罗人罗加被世尊的慈心所遍满,就像一头小牛犊追随母牛那样,他挨着一座座精舍、一间间院落寻找,询问比
Atha kho bhagavā rojaṃ mallaṃ mettena cittena pharitvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi. Atha kho rojo mallo bhagavato mettena cittena phuṭṭho, seyyathāpi nāma gāviṃ taruṇavaccho, evameva, vihārena vihāraṃ pariveṇena pariveṇaṃ upasaṅkamitvā bhikkhū pucchati – ‘‘kahaṃ nu kho, bhante, etarahi so bhagavā viharati arahaṃ sammāsambuddho, dassanakāmā hi mayaṃ taṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddha’’nti. ‘‘Esāvuso roja, vihāro saṃvutadvāro, tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭehi, vivarissati te bhagavā dvāra’’nti. Atha kho rojo mallo yena so vihāro saṃvutadvāro, tena appasaddo upasaṅkamitvā ataramāno āḷindaṃ pavisitvā ukkāsitvā aggaḷaṃ ākoṭesi. Vivari bhagavā dvāraṃ. Atha kho rojo mallo vihāraṃ pavisitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnassa kho rojassa mallassa bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi, seyyathidaṃ – dānakathaṃ…pe… aparappaccayo satthusāsane bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sādhu, bhante, ayyā mamaññeva paṭiggaṇheyyuṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ, no aññesa’’nti. ‘‘Yesaṃ kho, roja, sekkhena ñāṇena sekkhena dassanena dhammo diṭṭho seyyathāpi tayā, tesampi evaṃ hoti – ‘aho nūna ayyā amhākaññeva paṭiggaṇheyyuṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ, no aññesa’nti. Tena hi, roja, tava ceva paṭiggahissanti aññesañcā’’ti.
302当时,在拘尸那有殊胜食物的供食次序已排定。那时,马拉人罗佳得不到次序,他这样想:「我何不查看食物种类,凡食物种类中没有的,我就准备那个。」那时,马拉人罗佳查看食物种类,没有看到两种:酪和糕饼类副食。那时,马拉人罗佳去到具寿阿难处;抵达后,对具寿阿难这样说:「尊者阿难,这里我得不到次序,我这样想:『我何不查看食物种类,凡食物种类中没有的,我就准备那个。』尊者阿难,我查看食物种类,没有看到两种:酪和糕饼类副食。尊者阿难,如果我准备酪和糕饼类副食,世尊会接受我的吗?」「那么,罗佳,我将询问世尊。」那时,具寿阿难将此事禀告世尊。「那么,阿难,让他准备吧。」「那么,罗佳,你准备吧。」那时,马拉人罗佳在那夜过后,准备了大量的酪和糕饼类副食,呈献给世尊:「大德,愿世尊接受我的酪和糕饼类副食。」「那么,罗佳,给比丘们吧。」那时,马拉人罗佳给比丘们。比丘们疑虑而不接受。「比丘们,你们接受,享用吧。」那时,马拉人罗佳以佛为首的比丘僧团,亲手以大量的酪和糕饼类副食款待、使满足后,世尊洗手、放下钵,他坐在一旁。坐在一旁的马拉人罗佳,世尊以法语开示、劝导、鼓励、使之欢喜后,从座起而离去。那时,世尊以此因缘、以此事缘,作了法语后,告诉比丘们:「比丘们,我允许一切酪和一切糕饼类副食。」
Tena kho pana samayena kusinārāyaṃ paṇītānaṃ bhattānaṃ bhattapaṭipāṭi aṭṭhitā hoti. Atha kho rojassa mallassa paṭipāṭiṃ alabhantassa etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ bhattaggaṃ olokeyyaṃ, yaṃ bhattagge nāssa, taṃ paṭiyādeyya’’nti. Atha kho rojo mallo bhattaggaṃ olokento dve nāddasa – ḍākañca piṭṭhakhādanīyañca. Atha kho rojo mallo yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – ‘‘idha me, bhante ānanda, paṭipāṭiṃ alabhantassa etadahosi – ‘yaṃnūnāhaṃ bhattaggaṃ olokeyyaṃ, yaṃ bhattagge nāssa, taṃ paṭiyādeyya’nti. So kho ahaṃ, bhante ānanda, bhattaggaṃ olokento dve nāddasaṃ – ḍākañca piṭṭhakhādanīyañca. Sacāhaṃ, bhante ānanda, paṭiyādeyyaṃ ḍākañca piṭṭhakhādanīyañca, paṭiggaṇheyya me bhagavā’’ti? ‘‘Tena hi, roja, bhagavantaṃ paṭipucchissāmī’’ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato etamatthaṃ ārocesi. ‘‘Tena hānanda, paṭiyādetū’’ti. ‘‘Tena hi, roja, paṭiyādehī’’ti. Atha kho rojo mallo tassā rattiyā accayena pahūtaṃ ḍākañca piṭṭhakhādanīyañca paṭiyādāpetvā bhagavato upanāmesi ‘‘paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā ḍākañca piṭṭhakhādanīyañcā’’ti. ‘‘Tena hi, roja, bhikkhūnaṃ dehī’’ti. Atha kho rojo mallo bhikkhūnaṃ deti. Bhikkhū kukkuccāyantā na paṭiggaṇhanti . ‘‘Paṭiggaṇhatha, bhikkhave, paribhuñjathā’’ti. Atha kho rojo mallo buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ pahūtehi ḍākehi ca piṭṭhakhādanīyehi ca sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ dhotahatthaṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho rojaṃ mallaṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, sabbañca ḍākaṃ sabbañca piṭṭhakhādanīya’’nti.
206罗迦马喇事完
Rojamallavatthu niṭṭhitaṃ.
207184. 老年出家者事
184. Vuḍḍhapabbajitavatthu
303那时,世尊在拘尸那随心所欲地住了一段时间后,便和由一千二百五十位比丘组成的庞大比丘僧团一起,朝着阿图马方向游行。而就在那个时候,有一位老年出家者住在阿图马,他以前是个理发师。他有两个儿子,聪明伶俐,口才很好,对自己师父传授的理发手艺技巧纯熟。那位老年出家者听说:“听说世尊和由一千二百五十位比丘组成的庞大比丘僧团要来阿图马了。”于是,那位老年出家者就对那两个孩子说:“孩子们,听说世尊和由一千二百五十位比丘组成的庞大比丘僧团要来阿图马了。你们去吧,孩子们,带上剃头工具,用一个带刮板的小量器,挨家挨户、挨家挨户地去走,收集些盐、油、米和嚼食来,等世尊来了,我们好准备粥饮。”那两个孩子回答说:“好的,父亲。”然后就带上剃头工具,用一个带刮板的小量器,挨家挨户、挨家挨户地去走,收集盐、油、米和嚼食。人们看到这两个聪明伶俐、口才很好的孩子,就算原本没想让他们理发的人也让他们理了,理完之后还给了很多。就这样,那两个孩子收集了大量的盐、油、米和嚼食。
Atha kho bhagavā kusinārāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena ātumā tena cārikaṃ pakkāmi mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Tena kho pana samayena aññataro vuḍḍhapabbajito ātumāyaṃ paṭivasati nahāpitapubbo. Tassa dve dārakā honti, mañjukā paṭibhāneyyakā, dakkhā pariyodātasippā sake ācariyake nahāpitakamme. Assosi kho so vuḍḍhapabbajito – ‘‘bhagavā kira ātumaṃ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehī’’ti. Atha kho so vuḍḍhapabbajito te dārake etadavoca – ‘‘bhagavā kira, tātā, ātumaṃ āgacchati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhatelasehi bhikkhusatehi. Gacchatha tumhe, tātā, khurabhaṇḍaṃ ādāya nāḷiyāvāpakena anugharakaṃ anugharakaṃ āhiṇḍatha, loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi saṃharatha, bhagavato āgatassa yāgupānaṃ karissāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, tātā’’ti kho te dārakā tassa vuḍḍhapabbajitassa paṭissuṇitvā khurabhaṇḍaṃ ādāya nāḷiyāvāpakena anugharakaṃ anugharakaṃ āhiṇḍanti, loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi saṃharantā. Manussā te dārake mañjuke paṭibhāneyyake passitvā yepi na kārāpetukāmā tepi kārāpenti, kārāpetvāpi bahuṃ denti. Atha kho te dārakā bahuṃ loṇampi, telampi, taṇḍulampi, khādanīyampi saṃhariṃsu.
154那时,世尊在渐次游行中,到达了阿图马。在那里,世尊就住在阿图马的谷仓讲堂里。那位老年出家者过了一夜之后,让人准备了大量的粥,端到世尊面前说:“尊者,请世尊接受我的粥吧。”如来虽然知道,但还会发问……或者是为了给弟子们制定学处。于是,世尊对那位老年出家者说:“比丘,这粥是从哪来的?”那位老年出家者就把事情的经过报告给世尊。佛陀世尊呵责说:“愚蠢的人啊,这不合适、不随顺、不恰当、不是沙门所为、不如法、不应该做。你怎么能,愚蠢的人啊,已经出家了,还教唆别人做不如法的事?愚蠢的人啊,这不能让未生信者生信……(也不能让已生信者增长信心)。”呵责之后,世尊说法,然后对比丘们说:“比丘们,出家人不应教唆别人做不如法的事。如果教唆,就犯恶作。还有,比丘们,以前做过理发师的人,不应持有剃头工具。如果持有,就犯恶作。”
Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena ātumā tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā ātumāyaṃ viharati bhusāgāre. Atha kho so vuḍḍhapabbajito tassā rattiyā accayena pahūtaṃ yāguṃ paṭiyādāpetvā bhagavato upanāmesi – ‘‘paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā yāgu’’nti. Jānantāpi tathāgatā pucchanti…pe… sāvakānaṃ vā sikkhāpadaṃ paññapessāmāti. Atha kho bhagavā taṃ vuḍḍhapabbajitaṃ etadavoca – ‘‘kutāyaṃ, bhikkhu yāgū’’ti? Atha kho so vuḍḍhapabbajito bhagavato etamatthaṃ ārocesi. Vigarahi buddho bhagavā, ‘‘ananucchavikaṃ, moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, pabbajito akappiye samādapessasi . Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi ‘na, bhikkhave, pabbajitena akappiye samādapetabbaṃ, yo samādapeyya, āpatti dukkaṭassa. Na ca, bhikkhave, nahāpitapubbena khurabhaṇḍaṃ pariharitabbaṃ. Yo parihareyya, āpatti dukkaṭassā’’’ti.
155那时,世尊在阿图马随心所欲地住了一段时间后,便朝着舍卫城方向游行。在渐次游行中,他到达了舍卫城。在那里,世尊就住在祇树给孤独园里。而就在那个时候,舍卫城里长出了所有水果嚼食。
Atha kho bhagavā ātumāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sāvatthiyaṃ bahuṃ phalakhādanīyaṃ uppannaṃ hoti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho bhagavatā phalakhādanīyaṃ anuññātaṃ, kiṃ ananuññāta’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sabbaṃ phalakhādanīya’’nti.
304而就在那个时候,有属于僧团的种子被种在了属于个人的土地上,也有属于个人的种子被种在了属于僧团的土地上。比丘们把这件事禀告了世尊。世尊说:“比丘们,属于僧团的种子种在个人的土地上,分出(适当的)份额后,可以受用。属于个人的种子种在僧团的土地上,分出(适当的)份额后,也可以受用。”
Tena kho pana samayena saṅghikāni bījāni puggalikāya bhūmiyā ropiyanti, puggalikāni bījāni saṅghikāya bhūmiyā ropiyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Saṅghikāni, bhikkhave, bījāni puggalikāya bhūmiyā ropitāni bhāgaṃ datvā paribhuñjitabbāni. Puggalikāni bījāni saṅghikāya bhūmiyā ropitāni bhāgaṃ datvā paribhuñjitabbānīti.
212老年出家者事完
Vuḍḍhapabbajitavatthu niṭṭhitaṃ.
213185. 四大教法论
185. Catumahāpadesakathā
305而就在那个时候,比丘们在各种不同的事情上都生起了疑惑:“世尊到底允许了什么,又没允许什么呢?”他们把这件事禀告了世尊。世尊说:“比丘们,凡是我没有说过‘这不允许’而加以禁止的,如果它是随顺不允许的、排斥允许的,那它对你们就是不允许的。比丘们,凡是我没有说过‘这不允许’而加以禁止的,如果它是随顺允许的、排斥不允许的,那它对你们就是允许的。比丘们,凡是我没有说过‘这允许’而加以开许的,如果它是随顺不允许的、排斥允许的,那它对你们就是不允许的。比丘们,凡是我没有说过‘这允许’而加以开许的,如果它是随顺允许的、排斥不允许的,那它对你们就是允许的。”
Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ kismiñci kismiñci ṭhāne kukkuccaṃ uppajjati – ‘‘kiṃ nu kho bhagavatā anuññātaṃ, kiṃ ananuññāta’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ na kappatī’ti appaṭikkhittaṃ tañce akappiyaṃ anulometi, kappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo na kappati. Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ na kappatī’ti appaṭikkhittaṃ tañce kappiyaṃ anulometi, akappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo kappati. Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ kappatī’ti ananuññātaṃ tañce akappiyaṃ anulometi, kappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo na kappati. Yaṃ, bhikkhave, mayā ‘idaṃ kappatī’ti ananuññātaṃ, tañce kappiyaṃ anulometi, akappiyaṃ paṭibāhati, taṃ vo kappatī’’ti.
158接着,比丘们心里又想:“时限药可不可以和夜限药一起用?时限药可不可以和七日药一起用?时限药可不可以和终生药一起用?夜限药可不可以和七日药一起用?夜限药可不可以和终生药一起用?七日药可不可以和终生药一起用?”他们把这件事禀告了世尊。世尊说:“比丘们,时限药和夜限药,如果在当天接受,在允许进食的时间内可以一起用,在非时则不可以。比丘们,时限药和七日药,如果在当天接受,在允许进食的时间内可以一起用,在非时则不可以。比丘们,时限药和终生药,如果在当天接受,在允许进食的时间内可以一起用,在非时则不可以。比丘们,夜限药和七日药,如果在当天接受,在一夜的时间里可以一起用,过了夜就不可以。比丘们,夜限药和终生药,如果在当天接受,在一夜的时间里可以一起用,过了夜就不可以。比丘们,七日药和终生药,如果在接受后,七天内可以一起用,超过七天就不可以了。”
Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kappati nu kho yāvakālikena yāmakālikaṃ, na nu kho kappati? Kappati nu kho yāvakālikena sattāhakālikaṃ, na nu kho kappati? Kappati nu kho yāvakālikena yāvajīvikaṃ, na nu kho kappati? Kappati nu kho yāmakālikena sattāhakālikaṃ, na nu kho kappati? Kappati nu kho yāmakālikena yāvajīvikaṃ, na nu kho kappati? Kappati nu kho sattāhakālikena yāvajīvikaṃ, na nu kho kappatī’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Yāvakālikena, bhikkhave, yāmakālikaṃ, tadahu paṭiggahitaṃ kāle kappati, vikāle na kappati. Yāvakālikena, bhikkhave, sattāhakālikaṃ, tadahu paṭiggahitaṃ kāle kappati, vikāle na kappati. Yāvakālikena, bhikkhave, yāvajīvikaṃ, tadahu paṭiggahitaṃ kāle kappati, vikāle na kappati. Yāmakālikena, bhikkhave, sattāhakālikaṃ, tadahu paṭiggahitaṃ yāme kappati, yāmātikkante na kappati. Yāmakālikena, bhikkhave, yāvajīvikaṃ, tadahu paṭiggahitaṃ yāme kappati, yāmātikkante na kappati. Sattāhakālikena, bhikkhave, yāvajīvikaṃ paṭiggahitaṃ, sattāhaṃ kappati, sattāhātikkante na kappatī’’ti.
216四大教法论完
Catumahāpadesakathā niṭṭhitā.
217药篇第六
Bhesajjakkhandhako chaṭṭho.
218186. 其摄颂
186. Tassuddānaṃ
159在秋季,即使在非时也可以;油脂、根及粉也是;
Sāradike vikālepi, vasaṃ mūle piṭṭhehi ca;
160用熬煮的药汁处理过的叶子、果实,还有松脂、盐以及“六种排泄物”(等,也是药)。
Kasāvehi paṇṇaṃ phalaṃ, jatu loṇaṃ chakaṇañca.
161药粉、药筛、肉,眼药、研钵。
Cuṇṇaṃ cālini maṃsañca, añjanaṃ upapisanī ;
162眼药筒、上等遮盖布,药签、签筒。
Añjanī uccāpārutā, salākā salākaṭhāniṃ .
163袋、绷带、线,头油和鼻灌油。
Thavikaṃsabaddhakaṃ suttaṃ, muddhanitelanatthu ca;
164鼻灌药器、烟熏器,以及眼罩袋。
Natthukaraṇī dhūmañca, nettañcāpidhanatthavi.
165油煎的药和油膏,以及过量的按摩油。
Telapākesu majjañca, atikkhittaṃ abbhañjanaṃ;
166发汗罐、发汗浴的药材组合,以及大量热水。
Tumbaṃ sedaṃ sambhārañca, mahā bhaṅgodakaṃ tathā.
167水槽、放血器具,角制足油盒、足部涂油。
Dakakoṭṭhaṃ lohitañca, visāṇaṃ pādabbhañjanaṃ;
168绷带、手术刀、药汤,芝麻粉和药丸。
Pajjaṃ satthaṃ kasāvañca, tilakakkaṃ kabaḷikaṃ.
169布、芥末粉、以及用黑盐所做的烟疗;
Coḷaṃ sāsapakuṭṭañca, dhūma sakkharikāya ca;
170伤口的油膏、使愈合并接受所制备的除垢之药。
Vaṇatelaṃ vikāsikaṃ, vikaṭañca paṭiggahaṃ.
171制作粪与泥敷剂,以及用碱、尿、诃子;
Gūthaṃ karonto loḷiñca, khāraṃ muttaharītakaṃ;
172芳香的药物与泻药,以及清亮的与浑浊的浣肠液。
Gandhā virecanañceva, acchākaṭaṃ kaṭākaṭaṃ.
173保护支、庇覆处,以及七日内的住处安排;
Paṭicchādani pabbhārā, ārāma sattāhena ca;
174粗糖、绿豆、酸粥,还有自行烹煮和再次烹煮。
Guḷaṃ muggaṃ sovīrañca, sāmaṃpākā punāpace.
175于饥馑时再次开许了果实与芝麻嚼食;
Punānuññāsi dubbhikkhe, phalañca tilakhādanī;
176食前身体发热,以及所产生的瘘疮。
Purebhattaṃ kāyaḍāho, nibbattañca bhagandalaṃ.
177关于敷药和筛子,以及人肉;
Vatthikammañca suppiñca, manussamaṃsameva ca;
178象、马、狗,还有蛇、狮子和豹;
Hatthiassā sunakho ca, ahi sīhañca dīpikaṃ .
179熊肉与鬣狗肉,以及顺序和粥;
Acchataracchamaṃsañca, paṭipāṭi ca yāgu ca;
180嫩肉除了糖,还有善藏住处;
Taruṇaṃ aññatra guḷaṃ, sunidhāvasathāgāraṃ.
181恒河、亿真论,庵婆巴离和离车族;
Gaṅgā koṭisaccakathā, ambapālī ca licchavī;
182为回向而做的丰盛食物,却又被拒绝了;
Uddissa kataṃ subhikkhaṃ, punadeva paṭikkhipi.
183云、名声、面达咖,还有牛乳与行粮;
Megho yaso meṇḍako, ca gorasaṃ pātheyyakena ca;
184盖尼亚、芒果、蒲桃、香蕉、moča、蜂蜜、葡萄、莲藕。
Keṇi ambo jambu coca, mocamadhumuddikasālukaṃ.
185粗涩果与叶粉,以及在阿图马的理发师;
Phārusakā ḍākapiṭṭhaṃ, ātumāyaṃ nahāpito;
186在舍卫城,果与种子,以及什么是时药。
Sāvatthiyaṃ phalaṃ bījaṃ, kismiṃ ṭhāne ca kāliketi.
247此篇中有一百八十六事
Imamhi khandhake vatthū ekasataṃ chavatthu.
248药篇完
Bhesajjakkhandhako niṭṭhito.