← 文献总目录

3. 无上品复注

s0403t.tik25 · 静态文献页 · 34 段 · 打开交互阅读器

1第三 无上品
3. Anuttariyavaggo
21-2. 沙摩经等的注释
1-2. Sāmakasuttādivaṇṇanā
21-2221-22. 第三经的第一经中,「kevalakappaṃ」:在这里,「kevala」一词是无余之意,「kappa」一词是周遍之意。因此,「kevalakappaṃ pokkharaṇiṃ」(周遍无余的池塘)应作如是理解:虽然那能够遍满无余的光明,也可能因为某种原因而只照耀一部分,但为了说明此光明确实是遍满一切的,所以才取用了表示「周遍」之意的「kappa」一词。「以自己光明遍满」:即以由衣、庄严、身体所生起的光明而遍满,犹如月亮一般,成为一光一耀,便是此意。「samanuñño」(完全合意):即完全地随顺合意。故说「samānacitto」(同心),即同意愿之意。「dubbaco」(恶语者):难入耳之语在此人中,故为恶语者;其业为「dovacassa」(恶语),由于此人不敬而生起的思,其状态或存在即是「dovacassatā」(恶语性)。或者,恶语性本身就是恶语性。从实质上讲,它即是行蕴;因为行蕴是以思为首的。或者说,这是对以不如理执取方式而生起的四蕴的称呼。「pāpamitto」(恶友者):恶的、不信的补特伽罗是此人的朋友,故为恶友者;其状态为恶友性。这在实质上也应如恶语性那样来理解。因为使补特伽罗成为恶友、与恶人相伴的思,此思即是恶友性。或者说,以那种行相生起的四种无色蕴即是恶友性。第二经是明显的。
21-22. Tatiyassa paṭhame kevalakappanti ettha kevala-saddo anavasesattho, kappa-saddo samantabhāvattho. Tasmā kevalakappaṃ pokkharaṇiyanti evamattho daṭṭhabbo. Anavasesaṃ pharituṃ samatthassapi obhāsassa kenaci kāraṇena ekadesapharaṇampi siyā, ayaṃ pana sabbasova pharatīti dassetuṃ samantattho kappa-saddo gahito. Attano obhāsena pharitvāti vatthālaṅkārasarīrasamuṭṭhitena obhāsena pharitvā, candimā viya ekobhāsaṃ ekapajjotaṃ karitvāti attho. Samanuññoti sammadeva katamanuñño. Tenāha ‘‘samānacitto’’ti, samānajjhāsayoti attho. Dukkhaṃ vaco etasminti dubbaco, tassa kammaṃ dovacassaṃ, tassa puggalassa anādariyavasena pavattā cetanā, tassa bhāvo atthitā dovacassatā. Atha vā dovacassameva dovacassatā. Sā atthato saṅkhārakkhandho hoti. Cetanāpadhāno hi saṅkhārakkhandho. Catunnaṃ vā khandhānaṃ apadakkhiṇaggāhitākārena pavattānaṃ etaṃ adhivacananti vadanti. Pāpā assaddhādayo puggalā etassa mittāti pāpamitto, tassa bhāvo pāpamittatā. Sāpi atthato dovacassatā viya daṭṭhabbā. Yāya hi cetanāya puggalo pāpamitto pāpasampavaṅko nāma hoti, sā cetanā pāpamittatā. Cattāropi vā arūpino khandhā tadākārappavattā pāpamittatā. Dutiyaṃ uttānameva.
4《沙摩经》等的注释结束。
Sāmakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
53. 怖畏经注释
3. Bhayasuttavaṇṇanā
2323. 第三经中,「sambhavo」(生起):生与死由此而生,故为生起,即取(upādāna),故说「对于生与死的生起作为缘的取」。「anupādā」(不执取):即不执取。故说「不执取」。「jātimaraṇasaṅkhayo」(生死灭尽):生与死在此被正确地灭尽,故为生死灭尽,即涅槃,故说「在称为生死灭尽的涅槃中」。「超越一切苦」:即超越了整个轮回之苦,因为随着最后心识的灭尽,轮回之苦的残余也不再生起。
23. Tatiye sambhavati jātimaraṇaṃ etenāti sambhavo, upādānanti āha ‘‘jātiyā ca maraṇassa ca sambhave paccayabhūte’’ti. Anupādāti anupādāya. Tenāha ‘‘anupādiyitvā’’ti. Jātimaraṇāni sammā khīyanti etthāti jātimaraṇasaṅkhayo, nibbānanti āha ‘‘jātimaraṇānaṃ saṅkhayasaṅkhāte nibbāne’’ti. Sabbadukkhaṃ upaccagunti sakalampi vaṭṭadukkhaṃ atikkantā carimacittanirodhena vaṭṭadukkhalesassapi asambhavato.
7《怖畏经》注释结束。
Bhayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
84. 《雪山经》注释
4. Himavantasuttavaṇṇanā
2424. 第四经中,「samāpattikusalo hoti」(是等至善巧者):即善于进入等至。故说「善于进入」。其中,「ṭhiti」(住)一词内含因的意思,因此「善于住立」之意,故说「意思是能够安立定」。「能够安立定」:即能够将禅那安立维持七至八个刹那,因为已成就决意自在。如所限定:即如所限定的时间。能够出定:因为已成就出定自在。「kallitaṃ」(适意):即适意已在此人中生起;于那适意、适意状态中善巧者,为适意善巧。即能令笑、令喜、令极喜。「令适意」:通过远离定的障碍法,并努力作资助的加行,使心在进入等至时能够堪任。于定的行境善巧:对于在定中应成就的行境——即称为业处的活动范围,以及乞食的行境中,由于结合了正念与正知,而善巧、熟练。故说「排除对定不适宜、无利益的法」等。引出初禅等定:即引导、带出初禅等定以作殊胜之分。
24. Catutthe samāpattikusalo hotīti samāpajjanakusalo hoti. Tenāha ‘‘samāpajjituṃ kusalo’’ti. Tattha antogatahetuattho ṭhiti-saddo, tasmā ṭhapanakusaloti atthoti āha ‘‘samādhiṃ ṭhapetuṃ sakkotīti attho’’ti. Tattha ṭhapetuṃ sakkotīti sattaṭṭhaaccharāmattaṃ khaṇaṃ jhānaṃ ṭhapetuṃ sakkoti adhiṭṭhānavasibhāvassa nipphāditattā. Yathāparicchedenāti yathāparicchinnakālena. Vuṭṭhātuṃ sakkoti vuṭṭhānavasibhāvassa nipphāditattā. Kallaṃ sañjātaṃ assāti kallitaṃ, tasmiṃ kallite kallitabhāve kusalo kallitakusalo. Hāsetuṃ tosetuṃ sampahaṃsetuṃ. Kallaṃ kātunti samādhānassa paṭipakkhadhammānaṃ dūrīkaraṇena sahakārīkāraṇānañca samappadhānena samāpajjane cittaṃ samatthaṃ kātuṃ. Samādhissa gocarakusaloti samādhismiṃ nipphādetabbe tassa gocare kammaṭṭhānasaññite pavattiṭṭhāne bhikkhācāragocare satisampajaññayogato kusalo cheko. Tenāha ‘‘samādhissa asappāye anupakārake dhamme vajjetvā’’tiādi. Paṭhamajjhānādisamādhiṃ abhinīharitunti paṭhamajjhānādisamādhiṃ visesabhāgiyatāya abhinīharituṃ upanetuṃ.
10《雪山经》的注释结束。
Himavantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
115. 随念处经注释
5. Anussatiṭṭhānasuttavaṇṇanā
2525. 第五经中,「随念之因」:诸随念本身因为是现法与来世等利益安乐之因,故为因。「已出离」:即已脱离。「已解脱」:即已释放。「已起」:即已离去。这一切都是就镇伏(烦恼)而说的。「从贪欲中」:即从五欲功德中。此亦:即指由佛随念之力所获得的近行定。「作所缘」:即作缘,作基础之意。
25. Pañcame anussatikāraṇānīti anussatiyo eva diṭṭhadhammikasamparāyikādihitasukhānaṃ hetubhāvato kāraṇāni. Nikkhantanti nissaṭaṃ. Muttanti vissaṭṭhaṃ. Vuṭṭhitanti apetaṃ. Sabbametaṃ vikkhambhanameva sandhāya vadati. Gedhamhāti pañcakāmaguṇato. Idampīti buddhānussativasena laddhaṃ upacārajjhānamāha. Ārammaṇaṃ karitvāti paccayaṃ karitvā, pādakaṃ katvāti attho.
13《随念处经》的注释结束。
Anussatiṭṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
146. 大迦旃延经注释
6. Mahākaccānasuttavaṇṇanā
2626. 第六经中,「于拥挤处」:是指在贪爱、杂染等所逼迫、杂处的居家生活中。「被称为空间」:因为对于获得道果之乐而言是空间,所以称为空间。「空间之证得」:是为了证得出世间法而应当证得的空间。「为清净」:为了远离贪等污垢、以及贪欲和不正当的贪等,令被染污的心清净。而此心清净成就时,由于能使愁等不再生起,所以说「为超越愁与悲叹」等。其中,愁:以亲属丧失等为因缘,心中苦恼、内热、内烧,这是愁;悲叹:以亲属丧失等为因缘,用悲叹的方式说话,比如喊‘我唯一的儿子在哪里’等等。超越:是为了断除。此处超越指未来不再生起。「为灭没苦与忧」:为了身体之苦与内心之忧这两者的灭没,也就是灭尽的意思。「理」:确定地趣向涅槃,或者通过它而觉知、通达涅槃,所以称为理,也就是圣道。不过,这里也包括了前行部分而取圣道,所以说「为证得与观俱行之道」。「无余般涅槃」:指的是无余涅槃,也就是以缘的方式不再生起的无为、不死界。此中其余内容浅显易懂。
26. Chaṭṭhe sambādheti vā taṇhāsaṃkilesādīnaṃ sampīḷe saṅkare gharāvāse. Okāsā vuccantīti maggaphalasukhādhigamāya okāsabhāvato okāsāti vuccanti. Okāsādhigamoti lokuttaradhammassa adhigamāya adhigantabbaokāso. Visujjhanatthāyāti rāgādīhi malehi abhijjhāvisamalobhādīhi ca upakkiliṭṭhacittānaṃ visuddhatthāya. Sā panāyaṃ cittassa visuddhi sijjhamānā yasmā sokādīnaṃ anupādāya saṃvattati, tasmā vuttaṃ ‘‘sokaparidevānaṃ samatikkamāyā’’tiādi. Tattha socanaṃ ñātibyasanādinimittaṃ cetaso santāpo antotāpo antonijjhānaṃ soko, ñātibyasanādinimittameva socikatā. ‘‘Kahaṃ ekaputtakā’’tiādinā (ma. ni. 2.353-354; saṃ. ni. 2.63) paridevanavasena lapanaṃ paridevo. Samatikkamanatthāyāti pahānāya. Āyatiṃ anuppajjanañhi idha samatikkamo. Dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāyāti kāyikadukkhassa ca cetasikadomanassassa cāti imesaṃ dvinnaṃ atthaṅgamāya, nirodhāyāti attho. Ñāyati nicchayena kamati nibbānaṃ, taṃ vā ñāyati paṭivijjhati etenāti ñāyo, ariyamaggo. Idha pana saha pubbabhāgena ariyamaggo gahitoti āha ‘‘sahavipassanakassa maggassa adhigamanatthāyā’’ti. Apaccayaparinibbānassāti anupādisesanibbānaṃ sandhāya vadati. Paccayavasena anuppannaṃ asaṅkhataṃ amatadhātumeva. Sesamettha uttānameva.
16《大迦旃延经》的注释结束。
Mahākaccānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
17第七《初时经》注释
7. Paṭhamasamayasuttavaṇṇanā
2727. 第七经中,「增长」:指带来心转向厌离的增长。「应修习意」:或者指通过意修习而应受尊敬者。当如此作意转向时,心便离盖。在此意义上,「应修习」一词是依业成就,也就是尊重的意思。讲了「遣除昏沉睡眠的业处」之后,为了展开说明,而说到「光明想」等。在「或发起精勤的所依等」一句中,用「等」字应知包含了此处没有直接说到的:过量取食的相、转换威仪、光明想作意、露天住、善知识、适当言论等。正如所说:「有六种法能助断昏沉睡眠:于过量食取相,转换威仪,光明想作意,露天住,善知识,适当言论。」「障碍」一词的同义语在这里是「内」(antara),所以「无内」即无障碍。
27. Sattame vaḍḍhetīti manaso vivaṭṭanissitaṃ vaḍḍhiṃ āvahati. Manobhāvanīyoti vā manasā bhāvito sambhāvito. Yañca āvajjato manasi karoto cittaṃ vinīvaraṇaṃ hoti. Imasmiṃ pakkhe kammasādhano sambhāvanattho bhāvanīya-saddo. ‘‘Thinamiddhavinodanakammaṭṭhāna’’nti vatvā tadeva vibhāvento ‘‘ālokasaññaṃ vā’’tiādimāha. Vīriyārambhavatthuādīnaṃ vāti ettha ādi-saddena idha avuttānaṃ atibhojane nimittaggāhādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Vuttañhetaṃ ‘‘cha dhammā thinamiddhassa pahānāya saṃvattanti atibhojane nimittaggāho, iriyāpathasamparivattanatā, ālokasaññāmanasikāro, abbhokāsavāso, kalyāṇamittatā, sappāyakathā’’ti (itivu. aṭṭha. 111). Antarāyasaddapariyāyo idha antarā-saddoti āha ‘‘anantarāyenā’’ti.
19《初时经》注释结束。
Paṭhamasamayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
20第八《第二时经》注释
8. Dutiyasamayasuttavaṇṇanā
2828. 第八经中,所谓「圆殿」(maṇḍalamāḷa),是指以圆形围栏简略建造的食堂,因此说「在食堂中」。这里其余的内容很容易理解。
28. Aṭṭhame maṇḍalasaṇṭhānamāḷasaṅkhepena katā bhojanasālā maṇḍalamāḷāti adhippetāti āha ‘‘bhojanasālāyā’’ti. Sesamettha suviññeyyameva.
22《第二时经》注释结束。
Dutiyasamayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
23第九《优陀夷经》注释
9. Udāyīsuttavaṇṇanā
2929. 第九经中,「现法」(diṭṭhadhammo) 是指现量可见的自身,所以说“就在此自身中”。「为安乐住」:即由于无烦恼,以无杂染的安乐住为目的。「作意光明想」:即对于太阳、月亮、灯、摩尼、火炬、闪电等的光明,无论是白天还是夜晚所获得的,按照所获得的方式去作意那光明,安置于心中。他如此作意那光明,如同业处已善修习者的遍光一样,那光明能随其所欲、尽其所需地在夜晚显现。由此,他在那里安立了昼想,如同在白天一样远离了昏沉睡眠。因此说「如昼,夜亦尔」。「安立昼想」:即以所说的方法作意后,如同在白天一样地生起想。如同他在白天所获得的太阳光,同样地在夜晚也以白天所见的行相去作意那光明。如同他在夜晚所获得的月光,同样地在白天也以夜晚所见的行相去作意那光明,安置于心中。「以敞开的」:即不被昏沉睡眠所遮蔽,所以称为“以敞开的”。「以无覆盖的」:即不被遮盖的。「带有光明」:即具有想之光明。「天眼智」由于能见到色法中的天类及其他,因此在这里被称为「智见」(ñāṇadassana),所以说“称为天眼的”等。
29. Navame diṭṭhadhammo vuccati paccakkho attabhāvoti āha ‘‘imasmiṃyeva attabhāve’’ti. Sukhavihāratthāyāti nikkilesatāya nirāmisena sukhena vihāratthāya. Ālokasaññaṃ manasi karotīti sūriyacandapajjotamaṇiukkāvijjuādīnaṃ āloko divā rattiñca upaladdho, yathāladdhavaseneva ālokaṃ manasi karoti, citte ṭhapeti. Tathā ca naṃ manasi karoti, yathāssa subhāvitālokakasiṇassa viya kasiṇāloko yathicchakaṃ yāvadicchakañca so āloko rattiyaṃ upatiṭṭhati. Yena tattha divāsaññaṃ ṭhapeti, divāriva vigatathinamiddho hoti. Tenāha ‘‘yathā divā tathā ratti’’nti. Divāti saññaṃ ṭhapetīti vuttanayena manasi katvā divāriva saññaṃ uppādeti. Yathānena divā…pe… tatheva taṃ manasi karotīti yathānena divā upaladdho sūriyāloko, evaṃ rattimpi divā diṭṭhākāreneva taṃ ālokaṃ manasi karoti. Yathā canena rattiṃ…pe… manasi karotīti yathā rattiyaṃ candāloko upaladdho, evaṃ divāpi rattiṃ diṭṭhākāreneva taṃ ālokaṃ manasi karoti, citte ṭhapeti. Vivaṭenāti thinamiddhena apihitattā vivaṭena. Anonaddhenāti asañchāditena. Sahobhāsakanti saññāṇobhāsaṃ. Dibbacakkhuñāṇaṃ rūpagatassa dibbassa itarassa ca dassanaṭṭhena idha ñāṇadassananti adhippetanti āha ‘‘dibbacakkhusaṅkhātassā’’tiādi.
9「上至命终」指寿命灭尽之后,也就是死亡之后。「已升起的」指已经浮现出来的。「因肿胀而」指向上方、向上方地肿胀,所以称为肿胀。因为青、红交杂而被破坏、混合的青色,或者是由先前颜色变化而成的青色,称为「青瘀」(vinīla),青瘀本身就是「青瘀」(vinīlaka),这里用 ka 音来做词语的扩展,从含义上来说是一样的,就像说「黄色的、红色的」(lohitaka)。「由于是可厌的(paṭikūla)」指由于是可厌恶的。可恶的青瘀,就是青瘀——这是为了显示这个 ka 音具有可恶的意义,就像说「邪恶的名声生起」一样(《长部》3.316;《增支部》5.213)。在破裂之处,被乌鸦、兀鹰等啄食。「正在流出的脓」指流淌出来的脓,到处流淌的脓,就是这个意思。「那种状态」指正在流脓的状态。
Uddhaṃ jīvitapariyādānāti jīvitakkhayato upari maraṇato paraṃ. Samuggatenāti uṭṭhitena. Dhumātattāti uddhaṃ uddhaṃ dhumātattā sūnattā . Setarattehi viparibhinnaṃ vimissitaṃ nīlaṃ, purimavaṇṇavipariṇāmabhūtaṃ vā nīlaṃ vinīlaṃ, vinīlameva vinīlakanti ka-kārena padavaḍḍhanamāha anatthantarato yathā ‘‘pītakaṃ lohitaka’’nti. Paṭikūlattāti jigucchanīyattā. Kucchitaṃ vinīlaṃ vinīlakanti kucchanattho vā ayaṃ ka-kāroti dassetuṃ vuttaṃ yathā ‘‘pāpako kittisaddo abbhuggacchatī’’ti (dī. ni. 3.316; a. ni. 5.213). Paribhinnaṭṭhānehi kākadhaṅkādīhi . Vissandamānaṃ pubbanti vissavantapubbaṃ, tahaṃ tahaṃ paggharantapubbanti attho. Tathābhāvanti vissandamānapubbataṃ.
10「那位比丘」指前面所说的「若见到被丢弃在坟场的身躯」的那位比丘。他进行「引向相似」的类比。「此身亦将如此」等等,就是显示进行类比的方式。「寿」指色命根。而此处的非色命根则只是随识而转的。「暖」指业生的火大。所谓「如是极腐烂的自性」,意思是:在寿命等消失之后,就这样变得极度腐烂,这是它的意图所在。因为它将会变成这样,所以被称为「如是性」,于是便说「同样地将成为肿胀等种种分解」。
So bhikkhūti yo ‘‘passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍita’’nti vutto, so bhikkhu. Upasaṃharati sadisataṃ. Ayampi khotiādi upasaṃharaṇākāradassanaṃ. Āyūti rūpajīvitindriyaṃ. Arūpajīvitindriyaṃ panettha viññāṇagatikameva. Usmāti kammajatejo. Evaṃpūtikasabhāvoti evaṃ ativiya pūtisabhāvo āyuādivigame viyāti adhippāyo. Ediso bhavissatīti evaṃbhāvīti āha ‘‘evamevaṃ uddhumātādibhedo bhavissatī’’ti.
11「拔取、拔取」指拔出、拔出。「余留少许血肉相连」指由于被完全啄食,各处只有残余的、极少量的血肉相连着。「别处有手骨」指一般地,手的骨骼散乱各处的状态已经被表明,为了显示它们毫无遗留地散乱,所以说「乃至碎为六十四块等」。「经过多年的」指经过多年之后的。而它们度过了年岁,所以说「已过年(atikkantasaṃvaccharāni)」。由于陈旧,失去了坚固性而粉碎,在这里就是腐烂的状态。为了显示那种状态是怎样的,所以说「在露天处」等等。「种种界」指眼界等各类界,或者欲界等各类界。「为了念与智的利益」指为了通过「在前进、后退时,能具足正知而行」(《长部》1.214; 2.376; 《中部》1.109)等所说的七处念,以及与那念相应的智的利益。
Luñcitvā luñcitvāti uppāṭetvā uppāṭetvā. Sesāvasesamaṃsalohitayuttanti sabbaso akkhāditattā tahaṃ tahaṃ sesena appāvasesena maṃsalohitena yuttaṃ. Aññena hatthaṭṭhikanti avisesena hatthaṭṭhikānaṃ vippakiṇṇatā jotitāti anavasesato tesaṃ vippakiṇṇataṃ dassento ‘‘catusaṭṭhibhedampī’’tiādimāha. Terovassikānīti tirovassagatāni. Tāni pana saṃvaccharaṃ vītivattāni hontīti āha ‘‘atikkantasaṃvaccharānī’’ti. Purāṇatāya ghanabhāvavigamena vicuṇṇatā idha pūtibhāvo. So yathā hoti, taṃ dassento ‘‘abbhokāse’’tiādimāha. Anekadhātūnanti cakkhudhātuādīnaṃ, kāmadhātuādīnaṃ vā. Satiyā ca ñāṇassa ca atthāyāti ‘‘abhikkante paṭikkante sampajānakārī hotī’’tiādinā (dī. ni. 1.214; 2.376; ma. ni. 1.109) vuttāya sattaṭṭhānikāya satiyā ceva taṃsampayuttañāṇassa ca atthāya.
28《优陀夷经》的注释结束了。
Udāyīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
29第十:《无上经》注释。
10. Anuttariyasuttavaṇṇanā
30第三十个。「低劣的」指卑劣的,或者杂染的。「属于俗家者」指属于愚者的。凡夫的所有,即「凡俗的」。因此说「凡夫所属的」,也就是由凡夫们所应修习的,所以说这是属于他们的。「卑贱的(anariya)」指并非没有过失的。没有过失的意义就是圣的意义。因此说「不是至上,不是清净」。或者是圣者们所不应亲近的,所以称为卑贱。「与无义俱行的」指与种种现法利益、来世利益等广大的无义相伴随。那样的法不是与义相应的,因此说「不是与义相应的」。「不是为了于轮回中厌离」指因为没有四谛的业处。而如果在轮回中没有厌离,那么离欲等就根本不可能存在,因此说「不是为了离欲」等。
30. Dasame nihīnanti lāmakaṃ, kiliṭṭhaṃ vā. Gāmavāsikānanti bālānaṃ. Puthujjanānaṃ idanti pothujjanikaṃ. Tenāha ‘‘puthujjanānaṃ santaka’’nti, puthujjanehi sevitabbattā tesaṃ santakanti vuttaṃ hoti. Anariyanti na niddosaṃ. Niddosaṭṭho hi ariyaṭṭho. Tenāha ‘‘na uttamaṃ na parisuddha’’nti. Ariyehi vā na sevitabbanti anariyaṃ. Anatthasaṃhitanti diṭṭhadhammikasamparāyikādivividhavipulānatthasahitaṃ. Tādisañca atthasannissitaṃ na hotīti āha ‘‘na atthasannissita’’nti. Na vaṭṭe nibbindanatthāyāti catusaccakammaṭṭhānābhāvato. Asati pana vaṭṭe nibbidāya virāgādīnaṃ asambhavoyevāti āha ‘‘na virāgāyā’’tiādi.
13所谓「无上、无上」,即是说「这是无上」。所谓「hatthismiṃ」,是以「相」的意义来使用处格,所以说「应学习象的特征」。由于以象为对象、依于象的缘故,象的技艺被称为「象」,所以说「也在象中学习」。因此,这里应该理解为学习有关象的技艺。其余的文句也是同样的道理。
Anuttamaṃ anuttariyanti āha ‘‘etaṃ anuttara’’nti. Hatthisminti nimittatthe bhummanti āha ‘‘hatthinimittaṃ sikkhitabba’’nti. Hatthivisayattā hatthisannissitattā ca hatthisippaṃ ‘‘hatthī’’ti gahetvā ‘‘hatthismimpi sikkhatī’’ti vuttaṃ. Tasmā hatthisippe sikkhatīti evamettha attho daṭṭhabbo. Sesapadesupi eseva nayo.
14说「通过性别特征辨别、通过语法变化而侍奉」,也就是「为了侍奉而出现」。其余的在这里很容易理解。
Liṅgabyattayena vibhattibyattayena pāricariyeti vuttanti āha ‘‘pāricariyāya paccupaṭṭhitā’’ti. Sesamettha suviññeyyameva.
33《无上经》的注释到此结束。
Anuttariyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
34《无上品》的注释到此结束。
Anuttariyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.