← 文献总目录

8. 阿拉汉果品义注

s0403a.att33 · 静态文献页 · 16 段 · 打开交互阅读器

1第八品 阿罗汉品
8. Arahattavaggo
21. 《苦经》注释
1. Dukkhasuttavaṇṇanā
75第八品第一经中,「有恼害的」(savighāta)指有伤害、有灾难。「有热恼的」(sapariḷāha)指由身体和心理的热恼而带来的热恼。「可期望的」(pāṭikaṅkhā)指所希求的、必定会发生的。
75. Aṭṭhamassa paṭhame savighātanti saupaghātaṃ sopaddavaṃ. Sapariḷāhanti kāyikacetasikena pariḷāhena sapariḷāhaṃ. Pāṭikaṅkhāti icchitabbā avassaṃbhāvinī.
42. 《阿罗汉经》注释
2. Arahattasuttavaṇṇanā
76第二经中,「慢」(māna)指因出身等而产生的妄自尊大。「卑慢」(omāna)指“我是低劣者”的慢。「过慢」(atimāna)指超过他人而生起的傲慢。「增上慢」(adhimāna)指对自己已证得的产生傲慢。「顽固」(thambha)指由嗔恚和慢导致的僵硬状态。「过卑慢」(atinipāta)指对于低劣者,生起“我是低劣者”的慢。
76. Dutiye mānanti jātiādīhi maññanaṃ. Omānanti hīnohamasmīti mānaṃ. Atimānanti atikkamitvā pavattaṃ accuṇṇatimānaṃ. Adhimānanti adhigatamānaṃ. Thambhanti kodhamānehi thaddhabhāvaṃ. Atinipātanti hīnassa hīnohamasmīti mānaṃ.
63. 《超人法经》注释
3. Uttarimanussadhammasuttavaṇṇanā
77第三经中,「超人法」(uttarimanussadhammā)指超越人法的法。「足以成为圣者的殊胜智见」(alamariyañāṇadassanavisesa)指能够成就圣者状态的殊胜智见,也就是四道和四果的意思。「欺诳」(kuhana)指三种欺诳的行为。「饶舌」(lapana)指因为贪求利养而抬高或贬低地说话。
77. Tatiye uttarimanussadhammāti manussadhammato uttari. Alamariyañāṇadassanavisesanti ariyabhāvaṃ kātuṃ samatthaṃ ñāṇadassanavisesaṃ, cattāro magge cattāri ca phalānīti attho. Kuhananti tividhaṃ kuhanavatthuṃ. Lapananti lābhatthikatāya ukkhipitvā avakkhipitvā vā lapanaṃ.
84. 《乐喜悦经》注释
4. Sukhasomanassasuttavaṇṇanā
78第四经中,「他的因缘已被激发」(yoni cassa āraddhā hoti)是指他的因缘条件已经完全圆满、被他好好地把握住了。「法乐者」(dhammārāmo):在法中找到了喜悦。「乐于修习者」(bhāvanārāmo):在修习中感到喜悦,或者说一边修习一边喜悦。「乐于断除者」(pahānārāmo):在断除烦恼中感到喜悦,或者说一边断除一边喜悦。「乐于远离者」(pavivekārāmo):在三种远离中感到喜悦。「乐于无恼害者」(abyāpajjhārāmo):在无恼害、无苦的状态里感到喜悦。「乐于无戏论者」(nippapañcārāmo):在被称为无戏论的涅槃中感到喜悦。
78. Catutthe yoni cassa āraddhā hotīti kāraṇañcassa paripuṇṇaṃ paggahitaṃ hoti. Dhammārāmoti dhamme ratiṃ vindati. Bhāvanāya ramati, bhāvento vā ramatīti bhāvanārāmo. Pahāne ramati, pajahanto vā ramatīti pahānārāmo. Tividhe paviveke ramatīti pavivekārāmo. Abyāpajjhe niddukkhabhāve ramatīti abyāpajjhārāmo. Nippapañcasaṅkhāte nibbāne ramatīti nippapañcārāmo.
105. 《证得经》注释
5. Adhigamasuttavaṇṇanā
79第五经中,「不善来」(na āyakusalo)意思是,对如何前来并不善巧。「不善去」(na apāyakusalo)意思是,对如何离去并不善巧。「欲」(Chanda)指的是想要做某件事的那种意愿。「不守护」(Na ārakkhatī)意思是不加以保护、不去维护。
79. Pañcame na āyakusaloti na āgamanakusalo. Na apāyakusaloti na apagamanakusalo. Chandanti kattukamyatāchandaṃ. Na ārakkhatīti na rakkhati.
126. 《大我经》注释
6. Mahantattasuttavaṇṇanā
80第六经中,「多光」(ālokabahulo)意指拥有丰富的智慧之光。「多修习」(yogabahulo)指经常致力于修习。「多智」(vedabahulo)这是指内心充满喜悦和欢悦。「多不满足」(asantuṭṭhibahulo)指对于善法从不感到满足。「未曾放下重担者」(anikkhittadhuro)意思是把重担稳稳地扛在肩上,持续地策励精进。「并进一步向上提升」(Uttari ca patāretī)意思是现在和未来都不断地付出精进。第七经意义明显。
80. Chaṭṭhe ālokabahuloti ñāṇālokabahulo. Yogabahuloti yoge bahulaṃ karoti. Vedabahuloti pītipāmojjabahulo. Asantuṭṭhibahuloti kusaladhammesu asantuṭṭho. Anikkhittadhuroti aṭṭhapitadhuro paggahitavīriyo. Uttari ca patāretīti sampati ca uttariñca vīriyaṃ karoteva. Sattamaṃ uttānameva.
148-10. 《第二地狱经》等注释
8-10. Dutiyanirayasuttādivaṇṇanā
82-84第八经中,「厚颜者」(pagabbho)是指具有身体上的粗鲁等特征。第九经意义明显。第十经中,「有恼者」(vighātavā)是指由于多欲而产生的贪苦所困扰。其余各处都意义明显。
82-84. Aṭṭhame pagabbhoti kāyapāgabbhiyādīhi samannāgato. Navamaṃ uttānatthameva. Dasame vighātavāti mahicchataṃ nissāya uppannena lobhadukkhena dukkhito. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
16第八品 阿罗汉品
Arahattavaggo aṭṭhamo.