5. 达弥咖品义注
15. 法品
5. Dhammikavaggo
21. 象经注疏
1. Nāgasuttavaṇṇanā
43第五品第一经中说“与具信之尊者阿难一起”，是因为招呼“阿难，来吧！”之后才前往，才这样说的；但要知道，世尊实际上是由不减的五百比丘围绕而前往的。“他前往那里”：就是指由这五百比丘围绕而前往。“沐浴后”（Parisiñcitvā）是通俗说法，意思就是洗过澡之后。“让前身展现”（Pubbāpayamāno）：披上红色的双层布，用双手拿着上衣，背向西方世界，面向东方世界，借着水净的功效，让肢体如同之前那样展现而站着，这就是它的意思。比丘僧团也从各个地方下水，洗浴完毕上到岸上，就围在世尊身边站着。如此，在那个时候，太阳就像从空中坠落的一只红金耳环一般，隐入西方世界；月亮犹如清净的银轮，从东方世界升起；在中间，正自觉者被五百比丘围绕，放射出六色佛光，在普巴科塔卡河的岸边站着，庄严着世间。
43. Pañcamassa paṭhame āyasmatā ānandena saddhinti idaṃ ‘‘āyāmānandā’’ti theraṃ āmantetvā gatattā vuttaṃ, satthā pana anūnehi pañcahi bhikkhusatehi parivuto tattha agamāsīti veditabbo. Tenupasaṅkamīti teheva pañcahi bhikkhusatehi parivuto upasaṅkami. Parisiñcitvāti vohāravacanametaṃ, nhāyitvāti attho. Pubbāpayamānoti rattadupaṭṭaṃ nivāsetvā uttarāsaṅgacīvaraṃ dvīhi hatthehi gahetvā pacchimalokadhātuṃ piṭṭhito katvā puratthimalokadhātuṃ abhimukho vodakabhāvena gattāni pubbasadisāni kurumāno aṭṭhāsīti attho. Bhikkhusaṅghopi tena tena ṭhānena otaritvā nhatvā paccuttaritvā satthāraṃyeva parivāretvā aṭṭhāsi. Iti tasmiṃ samaye ākāsato patamānaṃ rattasuvaṇṇakuṇḍalaṃ viya sūriyo pacchimalokadhātuṃ paṭipajji, parisuddharajatamaṇḍalo viya pācīnalokadhātuto cando abbhuggañchi, majjhaṭṭhānepi pañcabhikkhusataparivāro sammāsambuddho chabbaṇṇabuddharasmiyo vissajjetvā pubbakoṭṭhakanadītīre lokaṃ alaṅkurumāno aṭṭhāsi.
2就在那时……有一头名叫“悉多”的白象王，因为它的身体是白色的，才得到这个名字。“大乐器的敲击演奏”：就是用大乐器进行敲击和演奏。其中，一开始的碰撞叫“敲击”（tāḷita），之后的叫“演奏”（vādita）。“人”（Jano）是指为了看大象而聚集的大众。“看到后这样说”：意思是摩擦象的四肢部分，为它洗浴，牵上来，安置在河外侧的岸上，让身体的各部分都干干净净，用象的装饰品把它打扮起来，然后见到这头大象王，就说出称赞的话：“啊，先生，真是美丽！”“成就身”（kāyupapanno）：是指具有身体方面的优异成绩，也就是具备了圆满的四肢等部分。“尊者优陀夷”：是指已经证得无碍解的黑优陀夷长老。“说此”：他看到大众在称赞大象，心想：“这些人在称赞一头因无因结生而出生的大象，而不是在称赞佛象。我现在就用这头象王作比喻，来称赞佛陀之象。”这么思惟后，就说出了“难道只是象吗，尊者！”等话语。其中，“大”（mahanta）：指具有高大的高度。“巨大”（brahanta）：指具有丰满的周圆度。“这样说”（evamāha）：这样说。于是，世尊因为“象”（nāga）这个词也用在象、马、牛、龙、树、人等等事物上，所以就说：“即使是象……”等等。
Tena kho pana samayena…pe… seto nāma nāgoti setavaṇṇatāya evaṃ laddhanāmo hatthināgo. Mahātūriyatāḷitavāditenāti mahantena tūriyatāḷitavāditena. Tattha paṭhamaṃ saṅghaṭṭanaṃ tāḷitaṃ nāma hoti, tato paraṃ vāditaṃ. Janoti hatthidassanatthaṃ sannipatitamahājano. Disvā evamāhāti aṅgapaccaṅgāni ghaṃsitvā nhāpetvā uttāretvā bahitīre ṭhapetvā gattāni vodakāni katvā hatthālaṅkārena alaṅkataṃ taṃ mahānāgaṃ disvā idaṃ ‘‘abhirūpo vata, bho’’ti pasaṃsāvacanamāha. Kāyupapannoti sarīrasampattiyā upapanno, paripuṇṇaṅgapaccaṅgoti attho. Āyasmā udāyīti paṭisambhidāppatto kāḷudāyitthero. Etadavocāti taṃ mahājanaṃ hatthissa vaṇṇaṃ bhaṇantaṃ disvā ‘‘ayaṃ jano ahetukapaṭisandhiyaṃ nibbattahatthino vaṇṇaṃ katheti, na buddhahatthissa. Ahaṃ dāni iminā hatthināgena upamaṃ katvā buddhanāgassa vaṇṇaṃ kathessāmī’’ti cintetvā etaṃ ‘‘hatthimeva nu kho, bhante’’tiādivacanaṃ avoca. Tattha mahantanti ārohasampannaṃ. Brahantanti pariṇāhasampannaṃ. Evamāhāti evaṃ vadati. Atha bhagavā yasmā ayaṃ nāgasaddo hatthimhiceva assagoṇauragarukkhamanussesu cāpi pavattati, tasmā hatthimpi khotiādimāha.
3‘罪过’（Āgu）：是指邪恶、低劣的不善法。‘我称他为那伽’：我因为他通过身语意这三门，不造作十种不善业道和十二种不善心，所以称他为‘那伽’。因为他‘不（na）造作罪过（āgu）’，凭这个意思，就叫作‘那伽’。‘我以这些偈颂随喜’：我以这六十四句、十六首偈颂随喜、欣喜。
Āgunti pāpakaṃ lāmakaṃ akusaladhammaṃ. Tamahaṃ nāgoti brūmīti taṃ ahaṃ imehi tīhi dvārehi dasannaṃ akusalakammapathānaṃ dvādasannañca akusalacittānaṃ akaraṇato nāgoti vadāmi. Ayañhi na āguṃ karotīti iminā atthena nāgo. Imāhi gāthāhi anumodāmīti imāhi catusaṭṭhipadāhi soḷasahi gāthāhi anumodāmi abhinandāmi.
4“生为人者”（Manussabhūta）：是指没有进入天等其他的存在状态，就单单是人而已。“自调御者”（Attadanta）：就是单单由自己调御的，不是经由别人施加调伏。因为世尊就是用自己生起的圣道来进行调伏，在眼这个方面已经调御，在耳、鼻、舌、身、意这些方面也都已经调御，寂静，寂止，完全地寂灭，所以称为“自调御”。“具定者”（Samāhita）：由两种定而具有定。“行持”（Iriyamāna）：也就是正在安住着的。“梵道”（Brahmapatha）：指最殊胜的道路，不死的道路，涅槃的道路。“乐于心寂静”（Cittassūpasame rata）：以初禅平息了五盖，以第二禅平息了寻与伺，以第三禅平息了喜，以第四禅平息了苦乐之后，就在那个心的寂静里面乐住、喜悦。
Manussabhūtanti devādibhāvaṃ anupagantvā manussameva bhūtaṃ. Attadantanti attanāyeva dantaṃ, na aññehi damathaṃ upanītaṃ. Bhagavā hi attanā uppāditeneva maggadamathena cakkhutopi danto, sotatopi, ghānatopi, jivhātopi, kāyatopi, manatopīti imesu chasu ṭhānesu danto santo nibbuto parinibbuto. Tenāha – ‘‘attadanta’’nti. Samāhitanti duvidhenāpi samādhinā samāhitaṃ. Iriyamānanti viharamānaṃ. Brahmapatheti seṭṭhapathe, amatapathe, nibbānapathe. Cittassūpasame ratanti paṭhamajjhānena pañca nīvaraṇāni vūpasametvā, dutiyajjhānena vitakkavicāre, tatiyajjhānena pītiṃ, catutthajjhānena sukhadukkhaṃ vūpasametvā tasmiṃ cittassūpasame rataṃ abhirataṃ.
5“他们礼敬”（Namassanti）：用身体来礼敬，用言语来礼敬，用心意来礼敬，用法随法行来礼敬，恭敬，尊重。“一切法的到彼岸者”（Sabbadhammānapāragu）：对于所有蕴、处、界的一切法，以证智到彼岸、遍知到彼岸、断除到彼岸、修习到彼岸、作证到彼岸、等至到彼岸——通过这六种到达彼岸，已经到达了彼岸，已经达到了顶点，达到了终极。“诸天也礼敬他”（Devāpi taṃ namassanti）：受苦的苏梵天天子等，以及得到快乐的、乃至所有十千世界居住的诸天，也都礼敬你们。“如此我从阿拉汉闻”（Iti me arahato sutaṃ）：这样，我从以四种理由被称为阿拉汉的你们这里亲自听闻，这就是它的含意。
Namassantīti kāyena namassanti, vācāya namassanti, manasā namassanti, dhammānudhammapaṭipattiyā namassanti, sakkaronti garuṃ karonti. Sabbadhammānapāragunti sabbesaṃ khandhāyatanadhātudhammānaṃ abhiññāpāragū, pariññāpāragū, pahānapāragū, bhāvanāpāragū, sacchikiriyāpāragū, samāpattipāragūti chabbidhena pāragamanena pāragataṃ pārappattaṃ matthakappattaṃ. Devāpi taṃ namassantīti dukkhappattā subrahmadevaputtādayo sukhappattā ca sabbeva dasasahassacakkavāḷavāsino devāpi tumhe namassanti. Iti me arahato sutanti iti mayā catūhi kāraṇehi arahāti laddhavohārānaṃ tumhākaṃyeva santike sutanti dīpeti.
6“超越一切结”（Sabbasaṃyojanātīta）：指超越了一切十种结。“从林至无林”（Vanā nibbanamāgata）：从烦恼的森林，来到了没有林的、远离了烦恼林的涅槃，已经到达了。“乐于出离欲乐”（Kāmehi nekkhammarata）：由于出离了两种欲，所以把出家、八定和四个圣道称作对欲的出离，就在这些当中乐住、喜悦。“解脱如石中黄金”（Muttaṃ selāva kañcana）：就像从矿石里分离出来的黄金一样。
Sabbasaṃyojanātītanti sabbāni dasavidhasaṃyojanāni atikkantaṃ. Vanā nibbanamāgatanti kilesavanato nibbanaṃ kilesavanarahitaṃ nibbānaṃ āgataṃ sampattaṃ. Kāmehi nekkhammaratanti duvidhehi kāmehi nikkhantattā pabbajjā aṭṭha samāpattiyo cattāro ca ariyamaggā kāmehi nekkhammaṃ nāma, tattha rataṃ abhirataṃ. Muttaṃ selāva kañcananti seladhātuto muttaṃ kañcanasadisaṃ.
7「超一切荣光」：指超越一切众生而显现的荣光。因为超越凡夫而显现的荣光，所以入流者称为「超荣光」；因为超越入流者而显现的荣光，所以一来者……乃至因为超越漏尽者而显现的荣光，所以辟支佛称为「超荣光」；因为超越辟支佛而显现的荣光，所以正自觉者称为「超荣光」。「如雪山王之于诸山」：就像喜马拉雅山王超出其他众山一样，这样超出的意思。「真实名」：就是真实的名字、不虚假的名字，因为不造作罪过而称为「那伽」，意思是名实相符。
Sabbe accarucīti sabbasatte atikkamitvā pavattaruci. Aṭṭhamakañhi atikkamitvā pavattarucitāya sotāpanno accaruci nāma, sotāpannaṃ atikkamitvā pavattarucitāya sakadāgāmī…pe… khīṇāsavaṃ atikkamitvā pavattarucitāya paccekasambuddho, paccekasambuddhaṃ atikkamitvā pavattarucitāya sammāsambuddho accaruci nāma. Himavāvaññe siluccayeti yathā himavā pabbatarājā aññe pabbate atirocati, evaṃ atirocatīti attho. Saccanāmoti tacchanāmo bhūtanāmo āguṃ akaraṇeneva nāgoti evaṃ avitathanāmo.
8「温和」：指清净的戒。「无害」：指悲悯以及悲悯的前行部分。「那伽的这两足」：指佛陀那伽的两只前足。
Soraccanti sucisīlaṃ. Avihiṃsāti karuṇā ca karuṇāpubbabhāgo ca. Pādā nāgassa te duveti te buddhanāgassa duve purimapādā.
9「苦行」：指受持头陀支。「梵行」：指圣道的戒。「那伽的另外这两足」：指佛陀那伽的另外两只后足。「信手」：指具备了由信构成的象鼻。「以舍为白牙」：指具备了由六支舍构成的纯白象牙。
Tapoti dhutasamādānaṃ. Brahmacariyanti ariyamaggasīlaṃ. Caraṇā nāgassa tyāpareti te buddhanāgassa apare dve pacchimapādā. Saddhāhatthoti saddhāmayāya soṇḍāya samannāgato. Upekkhāsetadantavāti chaḷaṅgupekkhāmayehi setadantehi samannāgato.
10「念是颈」：正如象王的身体中，颈部是血管网络所依附的地方，同样，佛陀象王的柔和等法是以念为依靠的，所以说「念是颈」。「慧是头」：正如象王的头是最上的肢体，同样，佛陀象王以一切知智为头，因此他了知一切法，所以说「慧是头」。「伺察」就是「法思惟」：正如象王用最上的象鼻来伺察，探查硬软、可食不可食，然后舍弃应舍弃的，取用应取用的，同样，佛陀象王以能分辨法类别的智慧——称为「法思惟」——作为伺察，由这种智慧，他了知有堪能者与不堪能者，所以说「伺察即法思惟」。「法腹暖」：「法」指第四禅那的定；「腹」本身就是暖，称为腹暖；「暖」指温暖的地方。法就是腹暖，所以叫「法腹暖」。因为安住在第四禅那的定中，各种神通等法才能成就，所以称它为腹暖。「远离」：指身远离、心远离和依止远离。正如象王的尾巴能驱赶苍蝇，同样，如来的远离能挡住在家众与出家众，因此被称为「尾」。
Sati gīvāti yathā nāgassa aṅgapaccaṅgasmiṃ sirājālānaṃ gīvā patiṭṭhā, evaṃ buddhanāgassa soraccādīnaṃ dhammānaṃ sati. Tena vuttaṃ – ‘‘sati gīvā’’ti. Siro paññāti yathā hatthināgassa siro uttamaṅgo, evaṃ buddhanāgassa sabbaññutañāṇaṃ. Tena hi so sabbadhamme jānāti. Tena vuttaṃ – ‘‘siro paññā’’ti. Vīmaṃsā dhammacintanāti yathā hatthināgassa aggasoṇḍo vīmaṃsā nāma hoti. So tāya thaddhamudukaṃ khāditabbākhāditabbañca vīmaṃsati, tato pahātabbaṃ pajahati, ādātabbaṃ ādiyati, evameva buddhanāgassa dhammakoṭṭhāsaparicchedakañāṇasaṅkhātā dhammacintanā vīmaṃsā. Tena hi ñāṇena so bhabbābhabbe jānāti. Tena vuttaṃ – ‘‘vīmaṃsā dhammacintanā’’ti . Dhammakucchisamātapoti dhammo vuccati catutthajjhānasamādhi, kucchiyeva samātapo kucchisamātapo. Samātapo nāma samātapanaṭṭhānaṃ. Dhammo kucchisamātapo assāti dhammakucchisamātapo. Catutthajjhānasamādhismiṃ ṭhitassa hi te te iddhividhādidhammā ijjhanti, tasmā so kucchisamātapoti vutto. Vivekoti kāyacittaupadhiviveko. Yathā nāgassa vāladhi makkhikā vāreti, evaṃ tathāgatassa viveko gahaṭṭhapabbajite vāreti. Tasmā so vāladhīti vutto.
11「禅修者」：指以两种禅那修习的人。 「乐于入出息」：正如象王有入出息，佛陀象王以果等至作为入出息，他喜爱它；如果没有果等至，就无法运作，如同没有出入息一样。 「一切处防护」：在一切根门都加以防护。 「无过患食」：指依正命所得的食物。 「有过患食」：指依五种邪命所得的食物。
Jhāyīti duvidhena jhānena jhāyī. Assāsaratoti nāgassa hi assāsapassāsā viya buddhanāgassa phalasamāpatti, tattha rato, assāsapassāsehi viya tāya vinā na vattatīti attho. Sabbattha saṃvutoti sabbadvāresu saṃvuto. Anavajjānīti sammāājīvena uppannabhojanāni. Sāvajjānīti pañcavidhamicchājīvavasena uppannabhojanāni.
12「细小与粗大」：指微小的和大的。「断除一切缚」：指断除所有十种结。「不为世间所染」：指不与世间一起被渴爱、慢、见的垢秽所染污。「大火」：指大火焰。「智者所宣说」：在这里，具有无碍解的迦留陀夷长老就是智者、贤者，这首偈颂由他宣说。「大龙象们将了知」：「大龙象们」指大漏尽者们，这些龙象将由优陀夷龙象所宣说的、有关佛陀龙象的偈颂，如实地了知。
Aṇuṃthūlanti khuddakañca mahantañca. Sabbaṃ chetvāna bandhananti sabbaṃ dasavidhampi saṃyojanaṃ chinditvāna. Nupalippati lokenāti lokena saddhiṃ taṇhāmānadiṭṭhilepehi na lippati. Mahāginīti mahāaggi. Viññūhi desitāti idha paṭisambhidāppatto kāḷudāyittherova viññū paṇḍito, tena desitāti attho. Viññassanti mahānāgā, nāgaṃ nāgena desitanti udāyittheranāgena desitaṃ buddhanāgaṃ itare khīṇāsavā nāgā vijānissanti.
13「龙象将舍弃身，般涅槃」：在菩提座，他以烦恼般涅槃的方式已经般涅槃了；在双娑罗树间，他将以无余涅槃界而般涅槃。这样，具足无碍解的优陀夷长老用十六首偈颂、六十四句，赞叹十力世尊的功德，完成了这次说法。世尊随喜。说法结束时，八万四千众生饮用了不死之饮。
Sarīraṃvijahaṃ nāgo, parinibbissatīti bodhipallaṅke kilesaparinibbānena parinibbuto, yamakasālantare anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyissati. Evaṃ paṭisambhidāppatto udāyitthero soḷasahi gāthāhi catusaṭṭhiyā padehi dasabalassa vaṇṇaṃ kathento desanaṃ niṭṭhāpesi . Bhagavā anumodi. Desanāvasāne caturāsītipāṇasahassāni amatapānaṃ piviṃsūti.
162. 《弥伽沙罗经注释》
2. Migasālāsuttavaṇṇanā
44第二经中：「什么原因、什么原因」：指由于什么、什么原因。「应知」：指应该被了知。「因为在何种法中」：指在哪一法中。「同等趣向」：指以平等性而同等趣向。「将成为」：指已生起。「证得一来，生于兜率天身」：意思是成为一来补特伽罗之后，生于兜率天界。又问道「什么原因、什么原因」：究竟是出于什么原因？是了知之后而宣说，还是不了知而宣说？长老不知道原因，便说：「姊妹，这是世尊所记说的。」
44. Dutiye kathaṃ kathaṃ nāmāti kena kena kāraṇena. Aññeyyoti ājānitabbo. Yatra hi nāmāti yasmiṃ nāma dhamme. Samasamagatikāti samabhāveneva samagatikā. Bhavissantīti jātā. Sakadāgāmipatto tusitaṃ kāyaṃ upapannoti sakadāgāmipuggalo hutvā tusitabhavaneyeva nibbatto. Kathaṃ kathaṃ nāmāti kena kena nu kho kāraṇena, kiṃ nu kho jānitvā desito, udāhu ajānitvāti. Thero kāraṇaṃ ajānanto evaṃ kho panetaṃ bhagini bhagavatā byākatanti āha.
15「女人、女人想」：成为女人之后，就是以女人的想而存在。「什么是人补特伽罗根胜劣智」：此处，「人补特伽罗根胜劣智」是指通过利钝而对人补特伽罗的根胜劣的智慧。因此，那愚痴的弥伽沙喇，与在对人补特伽罗根胜劣智中境无碍的正自觉者们，这两者远远地相隔极远——这是此处的概要。
Ammakā ammakapaññāti itthī hutvā itthisaññāya eva samannāgatā. Ke ca purisapuggalaparopariyañāṇeti ettha purisapuggalaparopariyañāṇaṃ vuccati purisapuggalānaṃ tikkhamuduvasena indriyaparopariyañāṇaṃ. Tasmā kā ca bālā migasālā, ke ca purisapuggalānaṃ indriyaparopariyañāṇe appaṭihatavisayā sammāsambuddhā, ubhayametaṃ dūre suvidūreti ayamettha saṅkhepo.
16现在为了显示弥伽沙喇自己的遥远，开始说“阿难，有这六种……”等。“是善离”：指从恶完全远离，即远离。“善欲”也是异读。“同梵行者因共住而欢喜”：与他共住一处的同梵行者们欢喜、喜悦。“常共住”也是异读，意为恒常共住。“对于所闻也无所作”：所应听闻的未曾听闻。“对于多闻也无所作”：此处，“多闻”是指精进，即由精进所应作的尚未作。“于见也未曾通达”：由见所应通达的尚未通达。“连暂时的解脱也不得”：未能适时依靠听法获得喜与欢悦。“唯是退堕”：唯走向退失。
Idāni migasālāya attano dūrabhāvaṃ dassento chayime, ānandātiādimāha. Sorato hotīti pāpato suṭṭhu orato virato hoti. Suratotipi pāṭho. Abhinandanti sabrahmacārī ekattavāsenāti tena saddhiṃ ekatovāsena sabrahmacārī abhinandanti tussanti. Ekantavāsenātipi pāṭho, satatavāsenāti attho. Savanenapi akataṃ hotīti sotabbayuttakaṃ asutaṃ hoti. Bāhusaccenapi akataṃ hotīti ettha bāhusaccaṃ vuccati vīriyaṃ, vīriyena kattabbayuttakaṃ akataṃ hotīti attho. Diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṃ hotīti diṭṭhiyā paṭivijjhitabbaṃ appaṭividdhaṃ hoti. Sāmāyikampi vimuttiṃ na labhatīti kālānukālaṃ dhammassavanaṃ nissāya pītipāmojjaṃ na labhati. Hānagāmīyeva hotīti parihānimeva gacchati.
17“取量者”：指在对待补特伽罗时，执取衡量。“衡量”：开始衡量、称量。“一人是卑劣”：一个人在功德上卑劣。“一人是殊胜”：一个人在功德上殊胜。“那确实”：指那所作的衡量。
Pamāṇikāti puggalesu pamāṇaggāhakā. Paminantīti pametuṃ tuletuṃ ārabhanti. Eko hīnoti eko guṇehi hīno. Eko paṇītoti eko guṇehi paṇīto. Taṃ hīti taṃ pamāṇakaraṇaṃ.
18“Abhikkantataro”：意为更美好的。“Paṇītataro”：意为更殊胜的。“Dhammasoto nibbahatīti”：法流运载，即成为勇毅后，正在转起的观智运载，使人到达圣者之地。“Tadantaraṃ ko jāneyyāti”：那个间隔、那个原因，除了如来，谁能知道？这就是意思。
Abhikkantataroti sundarataro. Paṇītataroti uttamataro. Dhammasoto nibbahatīti sūraṃ hutvā pavattamānavipassanāñāṇaṃ nibbahati, ariyabhūmiṃ sampāpeti. Tadantaraṃ ko jāneyyāti taṃ antaraṃ taṃ kāraṇaṃ aññatra tathāgatena ko jāneyyāti attho.
19“Kodhamānoti”：指忿与慢。“Lobhadhammāti”：就是贪法。“Vacīsaṅkhārāti”：指由于说话交谈，也就是语言。“Yo vā panassa mādisoti”：或者，还有其他像我一样的正自觉者存在，此人会在人们当中执取量度，这是其含义。“Khaññatīti”：达到破坏功德。“Ime kho, ānanda, cha puggalāti”：两位性情柔和者，两位已生起忿、慢、贪法者，两位已生起忿、慢、语行者，这就是六种人。“Gatinti”：指智之趣。“Ekaṅgahīnāti”：各缺一支功德。“Pūraṇo sīlena visesī ahosi, isidatto paññāya.”：富楼那以戒成为殊胜，伊西达答以慧成为殊胜。富楼那的戒处于伊西达答的慧位，伊西达答的慧处于富楼那的戒位。
Kodhamānoti kodho ca māno ca. Lobhadhammāti lobhoyeva. Vacīsaṅkhārāti ālāpasallāpavasena vacanāneva. Yo vā panassa mādisoti yo vā pana aññopi mayā sadiso sammāsambuddhoyeva assa, so puggalesu pamāṇaṃ gaṇheyyāti attho. Khaññatīti guṇakhaṇanaṃ pāpuṇāti. Ime kho, ānanda, cha puggalāti dve soratā, dve adhigatakodhamānalobhadhammā, dve adhigatakodhamānavacīsaṅkhārāti ime cha puggalā. Gatinti ñāṇagatiṃ. Ekaṅgahīnāti ekekena guṇaṅgena hīnā. Pūraṇo sīlena visesī ahosi, isidatto paññāya. Pūraṇassa sīlaṃ isidattassa paññāṭhāne ṭhitaṃ, isidattassa paññā pūraṇassa sīlaṭṭhāne ṭhitāti.
23债经注释
3. Iṇasuttavaṇṇanā
45第三经中：“dāliddiyanti”：指贫穷状态。“kāmabhoginoti”：指享受欲乐的有情。“assakoti”：没有自己的财物，即没有属于自己的东西。“anāḷhikoti”：不富裕。“iṇaṃ ādiyatīti”：无法生活而借债。“vaḍḍhiṃ paṭissuṇātīti”：无力偿还而许诺付息。“anucarantipi nanti”：在集会中或群众中等处，以设置遮阳、扬撒尘土等粗暴行为，从后面追随。“saddhā natthīti”：连生起信心的信的一点相状都没有。“hirī natthīti”：连惭的一点相状都没有。“ottappaṃ natthīti”：连愧的一点相状都没有。“vīriyaṃ natthīti”：连身精进的一点相状都没有。“paññā natthīti”：连业自作业慧的一点相状都没有。“iṇādānasmiṃ vadāmīti”：我说的是借债。“mā maṃ jaññūti”：不要让他人知道我。
45. Tatiye dāliddiyanti daliddabhāvo. Kāmabhoginoti kāme bhuñjanakasattassa. Assakoti attano santakena rahito. Anāḷhikoti na aḍḍho. Iṇaṃ ādiyatīti jīvituṃ asakkonto iṇaṃ ādiyati. Vaḍḍhiṃ paṭissuṇātīti dātuṃ asakkonto vaḍḍhiṃ dassāmīti paṭijānāti. Anucarantipi nanti parisamajjhagaṇamajjhādīsu ātapaṭhapanapaṃsuokiraṇādīhi vippakāraṃ pāpento pacchato pacchato anubandhanti. Saddhā natthīti okappanakasaddhāmattakampi natthi. Hirī natthīti hirīyanākāramattakampi natthi. Ottappaṃnatthīti bhāyanākāramattakampi natthi. Vīriyaṃ natthīti kāyikavīriyamattakampi natthi. Paññā natthīti kammassakatapaññāmattakampi natthi. Iṇādānasmiṃ vadāmīti iṇaggahaṇaṃ vadāmi. Mā maṃ jaññūti mā maṃ jānātu.
21“Dāliddiyaṃ dukkhaṃ”：财物匮乏的贫穷是苦。“kāmalābhābhijappinanti”是指那些渴望获得欲乐的人。“pāpakammavinibbayoti”是指增长恶业者。“saṃsappatīti”是指挣扎。“jānanti”是指知道。“yassa vippaṭisārajāti”是指那些因他而生追悔的人。“yonimaññataranti”是指某一畜生道。“dadaṃ cittaṃ pasādayanti”是指为了让心净信而布施。
Dāliddiyaṃ dukkhanti dhanadaliddabhāvo dukkhaṃ. Kāmalābhābhijappinanti kāmalābhaṃ patthentānaṃ. Pāpakammavinibbayoti pāpakammavaḍḍhako. Saṃsappatīti paripphandati. Jānanti jānanto. Yassa vippaṭisārajāti ye assa vippaṭisārato jātā. Yonimaññataranti ekaṃ tiracchānayoniṃ. Dadaṃ cittaṃ pasādayanti cittaṃ pasādento dadamāno.
22“Kaṭaggāhoti”是胜利的执取，也是无过失的执取。“gharamesinoti”：寻求居家或正在过居家生活的人。“cāgo puññaṃ pavaḍḍhatīti”：被称为“施”的福德会增长。或者也可读作“cāgā puññaṃ”（由施而生的福德）。“Patiṭṭhitāti”：安立的信，也就是入流者的信。“hirimanoti”：具足惭耻的心。“nirāmisaṃ sukhaṃ”：依前三禅而生的乐。“upekkhanti”：第四禅的舍。“āraddhavīriyoti”：圆满策励的精进者。“jhānāni upasampajjāti”：证得了四禅那。“ekodi nipako satoti”：心一境性，并具足业自作业智和正念。
Kaṭaggāhoti jayaggāho, anaparādhaggāho hoti. Gharamesinoti gharāvāsaṃ pariyesantassa vasamānassa vā. Cāgo puññaṃ pavaḍḍhatīti cāgoti saṅkhaṃ gataṃ puññaṃ vaḍḍhati. Cāgā puññanti vā pāṭho. Patiṭṭhitāti patiṭṭhitasaddhā nāma sotāpannassa saddhā. Hirimanoti hirisampayuttacitto. Nirāmisaṃ sukhanti tīṇi jhānāni nissāya uppajjanakasukhaṃ. Upekkhanti catutthajjhānupekkhaṃ. Āraddhavīriyoti paripuṇṇapaggahitavīriyo. Jhānāniupasampajjāti cattāri jhānāni patvā. Ekodi nipako satoti ekaggacitto kammassakatañāṇasatīhi ca samannāgato.
23「Evaṃ ñatvā yathābhūtaṃ」：像这样如实了知这整件事（evaṃ ettakaṃ kāraṇaṃ yathāsabhāvaṃ jānitvā）。「sabbasaṃyojanakkhaye」是指涅槃（nibbāne）。「sabbaso」：以一切方式。「anupādāyāti」：不执取（aggahetvā）。「sammā cittaṃ vimuccatīti」：这是说——于被称为一切结尽的涅槃（sabbasaṃyojanakkhayasaṅkhāte nibbāne）中，完全无执取，以正确的因缘和方法，道心得到解脱（sammā hetunā nayena maggacittaṃ vimuccati）。经典中也写有“Etaṃ ñatvā yathābhūtaṃ, sabbasaṃyojanakkhayaṃ”，意思是：如实了知这称为一切结尽的涅槃（etaṃ sabbasaṃyojanakkhayasaṅkhātaṃ nibbānaṃ yathābhūtaṃ ñatvā）。不过这和前后文不搭配。
Evaṃ ñatvā yathābhūtanti evaṃ ettakaṃ kāraṇaṃ yathāsabhāvaṃ jānitvā. Sabbasaṃyojanakkhayeti nibbāne. Sabbasoti sabbākārena. Anupādāyāti aggahetvā. Sammā cittaṃ vimuccatīti idaṃ vuttaṃ hoti – sabbasaṃyojanakkhayasaṅkhāte nibbāne sabbaso anupādiyitvā sammā hetunā nayena maggacittaṃ vimuccati. ‘‘Etaṃ ñatvā yathābhūtaṃ, sabbasaṃyojanakkhaya’’ntipi pāḷiyaṃ likhitaṃ, tassa etaṃ sabbasaṃyojanakkhayasaṅkhātaṃ nibbānaṃ yathābhūtaṃ ñatvāti attho. Purimapacchimehi pana saddhiṃ na ghaṭīyati.
24「Tassa sammā vimuttassāti」：对于这样的正解脱的诸漏尽者（tassa sammā vimuttassa khīṇāsavassa）。「ñāṇaṃ hotīti」：他有省察智（paccavekkhaṇañāṇaṃ hoti）。「tādinoti」：安住于那样的人（taṃsaṇṭhitassa）。「akuppāti」：因为所缘不可动摇，也没有能导致动摇的烦恼，所以是不可动摇的（akuppārammaṇattā kuppakāraṇānaṃ kilesānañca abhāvena akuppā）。「vimuttīti」：道解脱和果解脱（maggavimuttipi phalavimuttipi）。「bhavasaṃyojanakkhaye」：在称为有结尽的涅槃中，以及在诸有结灭尽之际生起的（bhavasaṃyojanakkhayasaṅkhāte nibbāne bhavasaṃyojanānañca khayante uppannā）。「etaṃ kho paramaṃ ñāṇanti」：这道果智就称为至上智。「sukhamanuttaranti」：这道果乐就称为无上乐。「āṇaṇyamuttamanti」：在所有无债的人中，漏尽者是最上等的无债者，因此说阿拉汉果是“最上无债”（āṇaṇyamuttamaṃ），用阿拉汉果作为教法的顶点。在这部经中，先讲流转，然后在偈颂中讲流转和还灭。
Tassa sammā vimuttassāti tassa sammā vimuttassa khīṇāsavassa. Ñāṇaṃ hotīti paccavekkhaṇañāṇaṃ hoti. Tādinoti taṃsaṇṭhitassa. Akuppāti akuppārammaṇattā kuppakāraṇānaṃ kilesānañca abhāvena akuppā. Vimuttīti maggavimuttipi phalavimuttipi. Bhavasaṃyojanakkhayeti bhavasaṃyojanakkhayasaṅkhāte nibbāne bhavasaṃyojanānañca khayante uppannā. Etaṃ kho paramaṃ ñāṇanti etaṃ maggaphalañāṇaṃ paramañāṇaṃ nāma. Sukhamanuttaranti etadeva maggaphalasukhaṃ anuttaraṃ sukhaṃ nāma. Āṇaṇyamuttamanti sabbesaṃ aṇaṇānaṃ khīṇāsavo uttamaaṇaṇo , tasmā arahattaphalaṃ āṇaṇyamuttamanti arahattaphalena desanāya kūṭaṃ gaṇhi. Imasmiñca sutte vaṭṭameva kathetvā gāthāsu vaṭṭavivaṭṭaṃ kathitanti.
294. 大纯陀经注释（Mahācundasuttavaṇṇanā）
4. Mahācundasuttavaṇṇanā
46「cetīsūti」：在支提国（cetiraṭṭhe）。「sayaṃjātiyanti」：在名为“自生”的城镇（evaṃnāmake nigame）。「Mahācundoti」：大纯陀，是法将（舍利弗）的幼弟（dhammasenāpatissa kaniṭṭhabhātiko）。「dhammayogā」：指那些致力于法、专心于法的人（dhamme yogo anuyogo etesaṃ），这是说法者的名称。「jhāyantīti」：禅修者（jhāyī）。「apasādentīti」：贬损、伤害（ghaṭṭenti hiṃsanti）。「jhāyantīti」：思虑（cintenti）。「pajjhāyantīti」等是加上前缀而加强的。「kimime jhāyantīti」：怎么这些人在禅思呢（kiṃ nāma ime jhāyanti）？「kintime jhāyantīti」：这些人为了什么目的而禅思呢（kimatthaṃ ime jhāyanti）？「kathaṃ ime jhāyantīti」：这些人为什么原因而禅思呢（kena kāraṇena ime jhāyanti）？「amataṃ dhātuṃ kāyena phusitvā viharantīti」：以无死之界，即无余涅槃界（maraṇavirahitaṃ nibbānadhātuṃ）为目标，取了业处而安住，次第以名身触证而住（kammaṭṭhānaṃ gahetvā viharantā anukkamena taṃ nāmakāyena phusitvā viharanti）。「gambhīraṃ atthapadanti」：深奥、幽隐的蕴、界、处等之义（guḷhaṃ paṭicchannaṃ khandhadhātuāyatanādiatthaṃ）。「paññāya ativijjha passantīti」：以与观俱的道慧彻见（sahavipassanāya maggapaññāya paṭivijjhitvā passanti）。在这层意义上，遍察通达慧（思择慧）和闻问慧也是适用的。
46. Catutthe cetīsūti cetiraṭṭhe. Sayaṃjātiyanti evaṃnāmake nigame. Mahācundoti dhammasenāpatissa kaniṭṭhabhātiko. Dhamme yogo anuyogo etesanti dhammayogā. Dhammakathikānaṃ etaṃ nāmaṃ. Jhāyantīti jhāyī. Apasādentīti ghaṭṭenti hiṃsanti. Jhāyantīti cintenti. Pajjhāyantītiādīni upasaggavasena vaḍḍhitāni. Kimime jhāyantīti kiṃ nāma ime jhāyanti. Kintime jhāyantīti kimatthaṃ ime jhāyanti. Kathaṃ ime jhāyantīti kena kāraṇena ime jhāyanti. Amataṃ dhātuṃ kāyena phusitvā viharantīti maraṇavirahitaṃ nibbānadhātuṃ sandhāya kammaṭṭhānaṃ gahetvā viharantā anukkamena taṃ nāmakāyena phusitvā viharanti. Gambhīraṃ atthapadanti guḷhaṃ paṭicchannaṃ khandhadhātuāyatanādiatthaṃ. Paññāyaativijjha passantīti sahavipassanāya maggapaññāya paṭivijjhitvā passanti. Imasmiṃ panatthe sammasanapaṭivedhapaññāpi uggahaparipucchāpaññāpi vaṭṭatiyevāti.
315-6. 两部《现见经》的注释（Sandiṭṭhikasuttadvayavaṇṇanā）
5-6. Sandiṭṭhikasuttadvayavaṇṇanā
47-48在第五经中：「santaṃ vā ajjhattaṃ」是指存在于自己内心的（niyakajjhatte vijjamānaṃ）。由「lobha」（贪）等显示了三种不善根。由「lobhadhamma」（贪法）等显示了与它们相应的法。在第六经中：「kāyasandoso」是指身门的污秽相（kāyadvārassa dussanākāraṃ）。其余两个门也是如此。在这两部经中，只讲了省察。
47-48. Pañcame santaṃ vā ajjhattanti niyakajjhatte vijjamānaṃ. Lobhotiādīhi tīṇi akusalamūlāni dassitāni. Lobhadhammātiādīhi taṃsampayuttakā dhammā. Chaṭṭhe kāyasandosanti kāyadvārassa dussanākāraṃ. Sesadvayepi eseva nayo. Imesu dvīsu suttesu paccavekkhaṇāva kathitā.
337. 《安隐经》注疏
7. Khemasuttavaṇṇanā
49第七经中，「vusitavāti」：已住于梵行（vutthabrahmacariyavāso）。「katakaraṇīyoti」：所作已作，即通过四道，应做的工作都已做完而安住（catūhi maggehi kattabbaṃ katvā ṭhito）。「ohitabhāroti」：已卸下重担，即已经放下蕴的重担、烦恼的重担以及行作的重担而安住（khandhabhāraṃ kilesabhāraṃ abhisaṅkhārabhārañca otāretvā ṭhito）。「anuppattasadatthoti」：已得己义，即“己义”就是阿拉汉果，已经证得此果的意思（sadattho vuccati arahattaṃ, taṃ pattoti attho）。「parikkhīṇabhavasaṃyojanoti」：已尽有结，即已经穷尽“有”（存在）的束缚（khīṇabhavabandhano）。「sammadaññā vimuttoti」：由正智解脱，即通过正确的原因、理由了知后而解脱（sammā hetunā kāraṇena jānitvā vimutto）。「tassa na evaṃ hoti atthi me seyyoti vā」等，以此驳斥了“我比胜者更胜”等三种慢（seyyassa seyyohamasmīti mānādayo tayo mānā paṭikkhittā）。因为诸漏尽者不会有“有比我更胜者、有与我相等者、有比我低劣者”这样的慢。「natthi me seyyoti」等也同样驳斥了那些慢。因为诸漏尽者不会有“只有我最胜、我相等、我低劣、没有其他人是胜者等”这样的慢。
49. Sattame vusitavāti vutthabrahmacariyavāso. Katakaraṇīyoti catūhi maggehi kattabbaṃ katvā ṭhito. Ohitabhāroti khandhabhāraṃ kilesabhāraṃ abhisaṅkhārabhārañca otāretvā ṭhito. Anuppattasadatthoti sadattho vuccati arahattaṃ, taṃ pattoti attho. Parikkhīṇabhavasaṃyojanoti khīṇabhavabandhano. Sammadaññā vimuttoti sammā hetunā kāraṇena jānitvā vimutto. Tassa na evaṃ hoti atthi me seyyoti vātiādīhi seyyassa seyyohamasmīti mānādayo tayo mānā paṭikkhittā. Na hi khīṇāsavassa ‘‘atthi mayhaṃ seyyo, atthi sadiso, atthi hīno’’ti māno hoti. Natthi me seyyotiādīhipi teyeva paṭikkhittā. Na hi khīṇāsavassa ‘‘ahameva seyyo, ahaṃ sadiso, ahaṃ hīno, aññe seyyādayo natthī’’ti evaṃ māno hoti.
28「acirappakkantesūti」：在宣称阿拉汉果后不久就离去（arahattaṃ byākaritvā aciraṃyeva pakkantesu）。「aññaṃ byākarontīti」：宣称阿拉汉果（arahattaṃ kathenti）。「hasamānakā maññe aññaṃ byākarontīti」：好像在笑般地说（hasamānā viya kathenti）。「vighātaṃ āpajjantīti」：遭遇困扰（dukkhaṃ āpajjanti）。
Acirapakkantesūti arahattaṃ byākaritvā aciraṃyeva pakkantesu. Aññaṃ byākarontīti arahattaṃ kathenti. Hasamānakā maññe aññaṃ byākarontīti hasamānā viya kathenti. Vighātaṃ āpajjantīti dukkhaṃ āpajjanti.
29「不依胜、不依劣、不依等同而住」：此处，「胜」指自视殊胜的人，「劣」指低劣者，「等同」指与自己相当者。如此，在这三种胜、劣、等同之中，漏尽者不被慢所牵引，不依著，不亲近。「生已尽」指他们的生已尽。「梵行已立」指已修习道梵行。「解脱结缚而行」指解脱一切结缚而行。在经文中和偈颂中，都宣说了漏尽者。
Na ussesu na omesu, samatte nopanīyareti ettha ussāti ussitatā seyyapuggalā. Omāti hīnā. Samattoti sadiso. Iti imesu tīsupi seyyahīnasadisesu khīṇāsavā mānena na upanīyare, na upanenti, na upagacchantīti attho. Khīṇā jātīti khīṇā tesaṃ jāti. Vusitaṃ brahmacariyanti vutthaṃ maggabrahmacariyaṃ. Caranti saṃyojanavippamuttāti sabbasaṃyojanehi vimuttā hutvā caranti. Suttepi gāthāyampi khīṇāsavo kathito.
378. 《根抑制经》注疏
8. Indriyasaṃvarasuttavaṇṇanā
50第八经中，「近因毁坏」指近依毁坏。「戒失坏者」指戒坏失的人。「如实的智见」指稚嫩的观智。「厌离、离贪」：此处，「厌离」指强力的观，「离贪」指圣道。「解脱智见」：此处，「解脱」指阿拉汉果，「智见」指省察智。「近依成就」指近依圆满成就。在这一部经中，讲述了守护戒与根律仪。
50. Aṭṭhame hatūpanisaṃ hotīti hatūpanissayaṃ hoti. Sīlavipannassāti vipannasīlassa. Yathābhūtañāṇadassananti taruṇavipassanāñāṇaṃ. Nibbidāvirāgoti ettha nibbidā balavavipassanā, virāgo ariyamaggo. Vimuttiñāṇadassananti ettha vimuttīti arahattaphalaṃ, ñāṇadassananti paccavekkhaṇañāṇaṃ. Upanissayasampannaṃ hotīti sampannaupanissayaṃ hoti. Imasmiṃ sutte sīlānurakkhaṇaindriyasaṃvaro kathito.
399. 《阿难经》注疏
9. Ānandasuttavaṇṇanā
51第九经中，「以何之量」指以什么程度。「未曾闻」指在别的时间从未听闻过。「不忘失」指不会消失、损坏。「心曾触证者」指内心曾经触及、体验过的。「现起」指在意门中生起。「知未解了者」指了知以前在其他时间未曾了解的原因。「掌握」指运用、解说。「宣说」指阐明。「教他读诵」指教别人学习。
51. Navame kittāvatāti kittakena. Assutañcevāti aññasmiṃ kāle assutapubbaṃ. Na sammosaṃ gacchantīti vināsaṃ na gacchanti. Cetaso samphuṭṭhapubbāti cittena phusitapubbā. Samudācarantīti manodvāre caranti. Aviññātañca vijānātīti aññasmiṃ kāle aviññātakāraṇaṃ jānāti. Pariyāpuṇātīti vaḷañjeti katheti. Desetīti pakāseti. Paraṃ vācetīti paraṃ uggaṇhāpeti.
32「具来教者」：指在长部等任何一部圣典中，凡有教法传来的人，他们就称为‘具来教者’。 「持法者」：指持诵经藏的人。 「持律者」：指持诵律藏的人。 「持论母者」：指持诵两部巴帝摩卡的人。 「遍问」：指他就前后连结的意义进行询问。 「遍思」：指他思量、辨别：‘我将问这问那。’也就是问：‘大德，这是什么意思？大德，这前后连结的意义是怎样？’ 「此为何义」：指问‘这句话的意义是什么？’ 「未开显」：指未被揭开、未显示。 「开显」：指使之明白、公开。 「于疑惑处」：指在那些作为疑惑生起之因的事物中。其中，当在某一法上生起疑惑时，那一法就应知名为‘疑惑处’。
Āgatāgamāti dīghādīsu yo koci āgamo āgato etesanti āgatāgamā. Dhammadharāti suttantapiṭakadharā. Vinayadharāti vinayapiṭakadharā. Mātikādharāti dvepātimokkhadharā. Paripucchatīti anusandhipubbāparaṃ pucchati. Paripañhatīti idañcidañca pucchissāmīti paritulati paricchindati. Idaṃ, bhante, kathanti, bhante, idaṃ anusandhipubbāparaṃ kathaṃ hotīti pucchati. Imassa kvatthoti imassa bhāsitassa ko atthoti pucchati. Avivaṭanti avivaritaṃ. Vivarantīti pākaṭaṃ karonti. Kaṅkhāṭhāniyesūti kaṅkhāya kāraṇabhūtesu. Tattha yasmiṃ dhamme kaṅkhā uppajjati, sveva kaṅkhāṭhāniyo nāmāti veditabbo.
4210. 《刹帝利经》注疏
10. Khattiyasuttavaṇṇanā
52在第十经中，「以受用为意趣」：指为了积聚受用而确立的意趣，也就是已生起的志向。 「以慧为近伺」：指‘愿我们成为有慧者’这样为了慧而转起的近伺；正是这种伺察在他们心中活动。 「以力量为依止」：指以军队为依止；因为获得军队后，他们才被称为有了立足处。 「以大地为志向」：指心专注于取大地：‘愿我们成为大地的所有者’，这样为了大地而作的心的专注。 「以自在为究竟」：指以灌顶为王作为究竟；因为达到灌顶后，他们才被称为达到究竟。应以此方法理解一切处的意义。
52. Dasame bhogādhippāyāti bhogasaṃharaṇatthaṃ ṭhapitādhippāyā pavattaajjhāsayā. Paññūpavicārāti paññavanto bhaveyyāmāti evaṃ paññatthāya pavattūpavicārā. Ayameva nesaṃ vicāro citte upavicarati. Balādhiṭṭhānāti balakāyādhiṭṭhānā. Balakāyañhi laddhā te laddhapatiṭṭhā nāma honti. Pathavibhinivesāti pathavisāmino bhavissāmāti evaṃ pathaviatthāya katacittābhinivesā. Issariyapariyosānāti rajjābhisekapariyosānā. Abhisekañhi patvā te pariyosānappattā nāma honti. Iminā nayena sabbattha attho veditabbo.
34然而，在其余诸句中，这里的意趣如下：婆罗门们因获得咒语而被称为有了立足处；居士们因任何技艺；女人因继承家业的儿子；盗贼因任何武器；沙门们因戒行圆满而被称为有了立足处。因此，论中说‘以咒语为依止’等。
Sesapadesu panettha ayamadhippāyo – brāhmaṇā tāva mante labhitvā laddhapatiṭṭhā nāma honti, gahapatikā yaṃkiñci sippaṃ, itthī kuladāyajjasāmikaṃ puttaṃ, corā yaṃkiñci āvudhasatthaṃ , samaṇā sīlaparipuṇṇā laddhapatiṭṭhā nāma honti. Tasmā mantādhiṭṭhānātiādīni vuttāni.
35婆罗门们的心专注于‘我们将举行祭祀’，当他们达到梵天界时，便称为达到究竟。因此，他们被称为‘以祭祀为志向，以梵天界为究竟’。为了做各种事业，他们的心专注于此，所以称为‘以事业为志向’。当事业完成时，他们称为达到究竟，所以称为‘以完成的事业为究竟’。
Brāhmaṇānañca ‘‘yaññaṃ yajissāmā’’ti cittaṃ abhinivisati, brahmaloke patte pariyosānappattā nāma honti. Tasmā te yaññābhinivesā brahmalokapariyosānāti vuttā. Kammantakaraṇatthāya mano etesaṃ abhinivisatīti kammantābhinivesā. Kamme niṭṭhite pariyosānappattā nāma hontīti niṭṭhitakammantapariyosānā.
36「以男子为意趣」：指对男子们生起的志向。 「以装饰为近伺」：指她的心为了装饰而活动。 「以无竞争对手为志向」：指她的心这样专注：‘愿我无有对手，独自住在家中。’ 「以自在为究竟」：指当她获得居家生活中的自在时，便称为达到究竟。
Purisādhippāyāti purisesu pavattaajjhāsayā. Alaṅkāratthāya mano upavicarati etissāti alaṅkārūpavicārā. Asapattī hutvā ekikāva ghare vaseyyanti evamassā cittaṃ abhinivisatīti asapattībhinivesā. Gharāvāsissariye laddhe pariyosānappattā nāma hontīti issariyapariyosānā.
37「以取为意趣」：指他们的意趣在于取他人的物品。 「以隐蔽处为近伺」：指他们的心在丛林、隐藏之处活动。 「以黑暗为志向」：指他们的心专注于黑暗的目的。 「以不被发现为究竟」：指当他们达到不被看见的状态时，便称为达到究竟。
Parabhaṇḍassa ādāne adhippāyo etesanti ādānādhippāyā. Gahane nilīyanaṭṭhāne etesaṃ mano upavicaratīti gahanūpavicārā. Andhakāratthāya etesaṃ cittaṃ abhinivisatīti andhakārābhinivesā. Adassanappattā pariyosānappattā hontīti adassanapariyosānā.
38「以忍耐与柔和为意趣」：指他们的意趣在于忍耐与柔和，即能安忍的忍耐与令清净的柔和。 「以无所为志向」：指他们的心专注于无所拥有、无所执取的状态。 「以涅槃为究竟」：指当他们达到涅槃时，便称为达到究竟。
Adhivāsanakkhantiyañca sucibhāvasīle ca adhippāyo etesanti khantisoraccādhippāyā. Akiñcanabhāve niggahaṇabhāve cittaṃ etesaṃ abhinivisatīti ākiñcaññābhinivesā. Nibbānappattā pariyosānappattā hontīti nibbānapariyosānā.
4911. 《不放逸经》注释
11. Appamādasuttavaṇṇanā
5353. 在第十一经中，「完全把握」(samadhiggayhā)的意思是好好地把握住。「林野众生」(jaṅgalānaṃ pāṇānaṃ)指的是那些在地面上行走、有脚的众生。「足迹」(padajātāni)就是指足印。「汇合」(samodhānaṃ gacchanti)就是说它们汇集到一起，汇集到同一个地方。「指示上首」(aggamakkhāyati)的意思是宣说最殊胜的。「出家割草者」(pabbajalāyako)指的是割取吉祥草的人。「下甩」(odhunāti)是脸朝下甩动。「甩动」(nidhunāti)是向两边甩动。「拍打」(nicchādeti)就是用手臂去拍打，或者往树上拍打。「芒果团」(ambapiṇḍiyā)就是指一团芒果。「系于果柄」(vaṇṭūpanibandhanāni)表示系在果柄上，或者说依附在果柄上的。「随顺于彼」(tadanvayāni bhavanti)意思是它们随着果柄生长，也就是随着芒果团的果柄生长。「小王」(khuddarājāno)指的是小国王，或者普通的国王。
53. Ekādasame samadhiggayhāti suṭṭhu gaṇhitvā. Jaṅgalānaṃ pāṇānanti pathavītalacārīnaṃ sapādakapāṇānaṃ. Padajātānīti padāni. Samodhānaṃ gacchantīti odhānaṃ upanikkhepaṃ gacchanti. Aggamakkhāyatīti seṭṭhaṃ akkhāyati. Pabbajalāyakoti pabbajatiṇacchedako. Odhunātīti heṭṭhā mukhaṃ dhunāti. Nidhunātīti ubhohi passehi dhunāti. Nicchādetīti bāhāya vā paharati, rukkhe vā paharati. Ambapiṇḍiyāti ambaphalapiṇḍiyā. Vaṇṭūpanibandhanānīti vaṇṭe upanibandhanāni , vaṇṭe vā patiṭṭhitāni. Tadanvayāni bhavantīti vaṇṭānuvattakāni bhavanti, ambapiṇḍidaṇḍakānuvattakāni bhavantītipi attho. Khuddarājānoti khuddakarājāno, pakatirājāno vā.
5112. 《法经》注释
12. Dhammikasuttavaṇṇanā
5454. 在第十二（经）中，「一切」(sabbaso)就是指在所有的之中。「在七住处」(sattasu vihāresu)指的是在七座精舍里。「诋毁」(paribhāsati)是轻蔑、示现令人恐惧的态度。「伤害」(vihiṃsati)就是去逼恼、侵害。「刺伤」(vitudati)是说像刺穿一样中伤。「用言语激怒」(roseti vācāya)就是用话语去攻击、激怒对方。「离开」(pakkamanti)就是往别的方向散去。「不稳住」(na saṇṭhahanti)就是待不住、无法安住。「舍弃」(riñcanti)就是抛弃、放掉。「我们应驱逐」(pabbājeyyāma)就是我们应该把他赶出去。「handa」是一个表示决断的语气词。「alaṃ」意思是那是恰当的，也就是说你们应当驱逐他。「你以此何为」(kiṃ te iminā)意思是你待在这出生之地有什么用呢？「见岸之鸟」(tīradassiṃ sakuṇaṃ)是一种乌鸦。「释放」(muñcanti)是为了指示方向而放走它们。「不远」(sāmantā)就是说在附近。也有读作“samantā”的，意为四周。「入巢」(abhinivesa)指的是那些向四周伸展的树枝上的巢。「根之蔓延」(mūlasantānakānaṃ)是指根基所在的巢穴。
54. Dvādasame sabbasoti sabbesu. Sattasu vihāresūti sattasu pariveṇesu. Paribhāsatīti paribhavati bhayaṃ upadaṃseti. Vihiṃsatīti viheṭheti. Vitudatīti vijjhati. Roseti vācāyāti vācāya ghaṭṭeti. Pakkamantīti disā pakkamanti. Na saṇṭhahantīti nappatiṭṭhahanti. Riñcantīti chaḍḍenti vissajjenti. Pabbājeyyāmāti nīhareyyāma. Handāti vavassaggatthe nipāto. Alanti yuttametaṃ, yaṃ taṃ pabbājeyyunti attho. Kiṃ te imināti kiṃ tava iminā jātibhūmiyaṃ vāsena. Tīradassiṃ sakuṇanti disākākaṃ. Muñcantīti disādassanatthaṃ vissajjenti. Sāmantāti avidūre. Samantātipi pāṭho, samantatoti attho. Abhinivesoti pattharitvā ṭhitasākhānaṃ niveso. Mūlasantānakānanti mūlānaṃ niveso.
41「一阿罗迦米锅」(Āḷhakathālikā)指煮一阿罗迦量米饭的锅。「小蜜」(khuddaṃ madhuṃ)是指小蜜蜂所酿的那种棒状蜂蜜。「无瑕」(anelaka)就是没有瑕疵、纯正的。「而且它们确实不相互伤害果实」(na ca sudaṃ aññamaññassa phalāni hiṃsanti)这句话的意思是，它们不伤害彼此份额内的果实。在自己份额内，没有谁会去切断根、树皮或树叶；它们只享用自己那棵树枝上掉下来的果实。就算果实从别的份额掉落到这边，它们知道‘这不是我们树枝的果实’，也就不会去吃。「足量享用后」(yāvadatthaṃ bhakkhitvā)就是吃到心满意足为止。「折断树枝」(sākhaṃ bhañjitvā)就是折下伞盖那么大的一片，做成遮荫的地方，然后离开。「那真是」(yatra hi nāma)意思是那实在是、那真的是这样。「将离去」(pakkamissati)意思就是已经离开了。「未拿取」(nādāsi)指的是由于天神的威神力，果实没有被摘走。她就是这样决意的。
Āḷhakathālikāti taṇḍulāḷhakassa bhattapacanathālikā. Khuddaṃ madhunti khuddamakkhikāhi kataṃ daṇḍakamadhuṃ. Anelakanti niddosaṃ. Na ca sudaṃ aññamaññassa phalāni hiṃsantīti aññamaññassa koṭṭhāse phalāni na hiṃsanti. Attano koṭṭhāsehi mūlaṃ vā tacaṃ vā pattaṃ vā chindanto nāma natthi, attano attano sākhāya heṭṭhā patitāneva paribhuñjanti. Aññassa koṭṭhāsato aññasa koṭṭhāsaṃ parivattitvā gatampi ‘‘na amhākaṃ sākhāya phala’’nti ñatvā no khādanti. Yāvadatthaṃ bhakkhitvāti kaṇṭhappamāṇena khāditvā. Sākhaṃ bhañjitvāti chattappamāṇamattaṃ chinditvā chāyaṃ katvā pakkāmi. Yatra hi nāmāti yo hi nāma. Pakkamissatīti pakkanto. Nādāsīti devatāya ānubhāvena phalameva na gaṇhi. Evañhi sā adhiṭṭhāsi.
42「他前往」(tenupasaṅkami)意思是（大王）和地方上的人们一起去后，禀报了说：“大王，树不结果了，究竟是我们有过失还是您有过失呢？”听了这番话后，（大王）心里思忖：“我肯定没有过失，地方百姓也没有过失，我的领土上绝没有不如法的事，那到底是什么原因导致树不结果呢？我要去询问帝释天王。”这样想了之后，他便前往帝释天王那里。「转动」(pavattesi)指把它翻转过来。「连根拔起」(ummūlamakāsi)就是让根部朝上掀起来。「你也……吗？」(api nu tvaṃ)意思是你也是这样吗？「就那样未管」(aṭṭhitāyeva)就是保持原初的状态没去动它。「完好皮肤」(sacchavīni)指皮肤完好无损，维持在原来的位置。「不回骂」(na paccakkosati)就是不还口去辱骂对方。「正在辱骂者」(rosantaṃ)指的是正在用言语攻击的人。「正在击打者」(bhaṇḍantaṃ)指的是正在捶打的人。
Tenupasaṅkamīti janapadavāsīhi gantvā, ‘‘mahārāja, rukkho phalaṃ na gaṇhi, amhākaṃ nu kho doso tumhāka’’nti vutte ‘‘neva mayhaṃ doso atthi, na jānapadānaṃ, amhākaṃ vijite adhammo nāma na vattati, kena nu kho kāraṇena rukkho na phalito, sakkaṃ upasaṅkamitvā pucchissāmī’’ti cintetvā yena sakko devānamindo tenupasaṅkami. Pavattesīti parivattesi. Ummūlamakāsīti uddhaṃmūlaṃ akāsi. Api nu tvanti api nu tava. Aṭṭhitāyevāti aṭṭhitāya eva. Sacchavīnīti samānacchavīni pakatiṭṭhāne ṭhitāni. Na paccakkosatīti nappaṭikkosati. Rosantanti ghaṭṭentaṃ. Bhaṇḍantanti paharantaṃ.
43「妙眼」(Sunetta)：“nettā”是被称为眼睛的，因为他的眼睛非常美好，所以称为妙眼。「作渡场者」(titthakara)指的是能为众生建立渡过苦海、到达善趣的渡场的人。「离贪者」(vītarāga)意思是靠着暂时镇伏烦恼的方式而远离了贪欲的人。「产生」(pasavati)就是获得、生起的意思。「具见者」(diṭṭhisampanna)是指具足正见的人，也就是入流者。「忍耐」(khanti)这里指对自己功德的挖掘。「正如对我在同梵行者中所做的」(yathā maṃ sabrahmacārīsu)意思是，就像这个在同梵行者中对我进行的谩骂和毁辱一样，我不再提及任何其他类似的关于功德挖掘的事了。「在我们的同梵行者中不如此」(na no samasabrahmacārīsu)在这里，“samajana”是指自己人。因此，这句的含义是：“在我们的这些同梵行者中，我们的心将不会变得邪恶。”
Sunettoti nettā vuccanti akkhīni, tesaṃ sundaratāya sunetto. Titthakaroti sugatiogāhanatitthassa kārako. Vītarāgoti vikkhambhanavasena vigatarāgo. Pasavatīti paṭilabhati. Diṭṭhisampannanti dassanasampannaṃ, sotāpannanti attho. Khantinti attano guṇakhaṇanaṃ. Yathāmaṃ sabrahmacārīsūti yathā imaṃ sabrahmacārīsu akkosanaparibhāsanaṃ, aññaṃ evarūpaṃ guṇakhantiṃ na vadāmīti attho. Na no samasabrahmacārīsūti ettha samajano nāma sakajano vuccati. Tasmā na no sakesu samānabrahmacārīsu cittāni paduṭṭhāni bhavissantīti ayamettha attho.
44「光护与牛王」(Jotipālo ca govindo)是说他名字叫光护，而职位是大牛王。「七国师」(sattapurohito)是为离努等七位国王做国师。「过去世的不害者」(ahiṃsakā atītaṃse)是指这六位导师在过去世都是不害的。「无腥味」(nirāmagandhā)意思是他们没有嗔怒的腥味。「悲心解脱者」(karuṇevimuttā)是指他们专注于悲禅那，安住在悲心以及悲心的前分中。「这些」(ye)就是指这些，或者说这就是它的读法。「不应接近善同类」(na sādhurūpaṃ āsīde)意思是不应该去冲撞善的本质。「断除见处者」(diṭṭhiṭṭhānappahāyinaṃ)是指断除了六十二种恶见的人。「第七位」(sattama)指从阿拉汉果开始算起的第七位。「未离欲者」(avītarāga)就是还没有离欲的人。用这个词就否定了他是阿那含的身份。「五根柔和」(pañcindriyā mudū)是指五种观根柔和。因为他的这些根相对于一来者来说算作是柔和的。「观」(vipassanā)是指对诸行的统摄观察智。「先受损」(pubbeva upahaññati)意思是在那之前就先被损坏了。「未损伤」(akkhato)是指没有因为挖掘（他人的）功德而被损伤，保持不受伤害的状态。其余各处的内容都是显而易见的。
Jotipālo ca govindoti nāmena jotipālo ṭhānena mahāgovindo. Sattapurohitoti reṇuādīnaṃ sattannaṃ rājūnaṃ purohito. Ahiṃsakā atītaṃseti ete cha satthāro atītaṃse ahiṃsakā ahesuṃ. Nirāmagandhāti kodhāmagandhena nirāmagandhā. Karuṇevimuttāti karuṇajjhāne adhimuttā, karuṇāya ca karuṇāpubbabhāge ca ṭhitā. Yeteti ete, ayameva vā pāṭho. Na sādhurūpaṃ āsīdeti sādhusabhāvaṃ na ghaṭṭeyya. Diṭṭhiṭṭhānappahāyinanti dvāsaṭṭhidiṭṭhigatappahāyinaṃ. Sattamoti arahattato paṭṭhāya sattamo. Avītarāgoti avigatarāgo. Etena anāgāmibhāvaṃ paṭikkhipati. Pañcindriyā mudūti pañca vipassanindriyāni mudūni. Tassa hi tāni sakadāgāmiṃ upādāya mudūni nāma honti. Vipassanāti saṅkhārapariggahañāṇaṃ. Pubbeva upahaññatīti paṭhamataraññeva upahaññati. Akkhatoti guṇakhaṇanena akkhato anupahato hutvā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
57第五法品。
Dhammikavaggo pañcamo.
58第一五十经结束。
Paṭhamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.
45第二五十经。
2. Dutiyapaṇṇāsakaṃ