← 文献总目录

1. 有学力品义注

s0403a.att0 · 静态文献页 · 22 段 · 打开交互阅读器

1礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
2《增支部》
Aṅguttaranikāye
3《五集注疏》
Pañcakanipāta-aṭṭhakathā
1第一 五十经篇
1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ
5有学力品
1. Sekhabalavaggo
6《略说经》注释
1. Saṃkhittasuttavaṇṇanā
1在《五集》的第一品中,七种有学者的力被称为「有学力」。在信力等力当中,于无信处不动摇,故为「信力」;于无惭处不动摇,故为「惭力」;于无愧处不动摇,故为「愧力」;于懈怠处不动摇,故为「精进力」;于无明处不动摇,故为「慧力」。「因此」是指:因为这些是七种有学者的力,所以如此说。
1. Pañcakanipātassa paṭhame sattannaṃ sekhānaṃ balānīti sekhabalāni. Saddhābalādīsu assaddhiye na kampatīti saddhābalaṃ. Ahirike na kampatīti hirībalaṃ. Anottappe na kampatīti ottappabalaṃ. Kosajje na kampatīti vīriyabalaṃ. Avijjāya na kampatīti paññābalaṃ. Tasmāti yasmā imāni sattannaṃ sekhānaṃ balāni, tasmā.
8《广说经》注释
2. Vitthatasuttavaṇṇanā
2在第二经中,说到「身恶行」等词时,这里用的是工具格(具格)来表达动作所对的对象,意思是:对于那些应该感到惭耻的身恶行等,内心感到羞惭、厌恶。而在解释「愧」的时候,工具格则用来表示原因,意思是:由于身恶行等作为让愧生起的原因,所以内心感到畏惧、害怕。
2. Dutiye kāyaduccaritenātiādīsu upayogatthe karaṇavacanaṃ, hirīyitabbāni kāyaduccaritādīni hirīyati jigucchatīti attho. Ottappaniddese hetvatthe karaṇavacanaṃ, kāyaduccaritādīhi ottappassa hetubhūtehi ottappati bhāyatīti attho.
4「发勤精进」指已策励精进、内心不懈怠。「为断」就是为了断除。「为具足」就是为了获得。「有力」指具足精进的力量。「坚固精勤」指坚固的精勤。「于善法不卸重担」指在善法上不舍弃重担、不懈怠精进。
Āraddhavīriyoti paggahitavīriyo anosakkitamānaso. Pahānāyāti pahānatthāya. Upasampadāyāti paṭilābhatthāya. Thāmavāti vīriyathāmena samannāgato. Daḷhaparakkamoti thiraparakkamo. Anikkhittadhuro kusalesu dhammesūti kusalesu dhammesu anoropitadhuro anosakkitavīriyo.
5「导向生灭」指能通达五蕴生灭的慧。「具足慧」指具备观慧与道慧。「圣」指由镇伏和断除而远离烦恼、清净的慧。「能穿透」——因为能洞穿,所以称为‘能穿透’;意思是具备这种慧。其中,道慧以断除的方式穿透、粉碎以前未曾穿透、未曾打破的贪蕴、嗔蕴、痴蕴,因此是能穿透;观慧以彼分断除的方式为能穿透;由于能导向获得道慧,彼观慧也可称为能穿透。「正确导向苦灭」——在这里,道慧以正确的原因和方式,在行进中灭尽轮回苦与烦恼苦,所以称为正确导向苦灭;观慧以彼分断除的方式,在行进中灭尽轮回苦与烦恼苦,所以称为导向苦灭。或者,由于能导向获得导向苦灭的道慧,所以此观慧也应理解为导向苦灭。如此,在这部经中,五种力是混合宣说的;第五经也是如此。
Udayatthagāminiyāti pañcannaṃ khandhānaṃ udayavayagāminiyā udayañca vayañca paṭivijjhituṃ samatthāya. Paññāyasamannāgatoti vipassanāpaññāya ceva maggapaññāya ca samaṅgibhūto. Ariyāyāti vikkhambhanavasena ca samucchedavasena ca kilesehi ārakā ṭhitāya parisuddhāya. Nibbedhikāyāti sā ca abhinivijjhanato nibbedhikāti vuccati, tāya samannāgatoti attho. Tattha maggapaññā samucchedavasena anibbiddhapubbaṃ appadālitapubbaṃ lobhakkhandhaṃ dosakkhandhaṃ mohakkhandhaṃ nibbijjhati padāletīti nibbedhikā, vipassanāpaññā tadaṅgavasena nibbedhikā, maggapaññāya paṭilābhasaṃvattanato tabbipassanā nibbedhikāti vattuṃ vaṭṭati. Sammā dukkhakkhayagāminiyāti idhāpi maggapaññā sammā hetunā nayena vaṭṭadukkhañca kilesadukkhañca khepayamānā gacchatīti sammā dukkhakkhayagāminī nāma, vipassanāpaññā tadaṅgavasena vaṭṭadukkhañca kilesadukkhañca khepayamānā gacchatīti dukkhakkhayagāminī. Dukkhakkhayagāminiyā vā maggapaññāya paṭilābhāya saṃvattanatopesā dukkhakkhayagāminīti veditabbā. Iti imasmiṃ sutte pañca balāni missakāneva kathitāni, tathā pañcame.
126. 等至经注释
6. Samāpattisuttavaṇṇanā
6第六经中,「不善的等至」指进入不善法、与之俱存的状态。「缠绕而住立」指覆盖之后而住立。
6. Chaṭṭhe akusalassa samāpattīti akusaladhammassa samāpajjanā, tena saddhiṃ samaṅgibhāvoti attho. Pariyuṭṭhāya tiṭṭhatīti pariyonandhitvā tiṭṭhati.
147. 欲经注释
7. Kāmasuttavaṇṇanā
7第七经中,「于欲中嬉戏」指于事物欲与烦恼欲中嬉戏、愉悦。「镰刀与扁担」指割草的镰刀与担草的扁担。「善男子」指具足正行的良家子弟。「弃舍」就是舍弃。「堪能言说」指适宜言说。「可得」指容易获得、能够获得。「下劣欲」指五种低贱种姓的欲。「中等欲」指中等众生的欲。「殊胜欲」指国王、国王大臣的欲。「唯称为欲」指由于欲求的状态和可被欲求的状态,只被称为欲。「成为长老」指成为年长者。「有足够的慧」指具足适当的智慧。「自护」指自己守护、保护自己,或者能守护、保护自己。「不堪任放逸」指不适合放逸。「信所作非已作」指凭藉信心对善法应作之事,尚未完成。其他语句同理。「诸比丘,我对那位比丘无所期望」如此显示:当依信心等应作之事已完成之后,安住于入流果的这位补特伽罗,我对他无所期望。在此经中说明了入流道。
7. Sattame kāmesu laḷitāti vatthukāmakilesakāmesu laḷitā abhiratā. Asitabyābhaṅginti tiṇalāyanaasitañceva tiṇavahanakājañca. Kulaputtoti ācārakulaputto. Ohāyāti pahāya. Alaṃvacanāyāti yuttaṃ vacanāya. Labbhāti sulabhā sakkā labhituṃ. Hīnā kāmāti pañcannaṃ nīcakulānaṃ kāmā. Majjhimā kāmāti majjhimasattānaṃ kāmā. Paṇītā kāmāti rājarājamahāmattānaṃ kāmā. Kāmātveva saṅkhaṃ gacchantīti kāmanavasena kāmetabbavasena ca kāmāicceva saṅkhaṃ gacchanti. Vuddho hotīti mahallako hoti. Alaṃpaññoti yuttapañño. Attaguttoti attanāva gutto rakkhito, attānaṃ vā gopetuṃ rakkhituṃ samattho. Nālaṃ pamādāyāti na yutto pamajjituṃ. Saddhāya akataṃ hotīti yaṃ saddhāya kusalesu dhammesu kātuṃ yuttaṃ, taṃ na kataṃ hoti. Sesapadesupi eseva nayo. Anapekkho dānāhaṃ, bhikkhave, tasmiṃ bhikkhusmiṃ homīti evaṃ saddhādīhi kātabbaṃ katvāva sotāpattiphale patiṭṭhite tasmiṃ puggale anapekkho homīti dasseti. Imasmiṃ sutte sotāpattimaggo kathito.
168. 退转经注释
8. Cavanasuttavaṇṇanā
8第八经中,「于正法」指于教法中的正法。「无信」指缺少净信和趣入信,远离这两种信。「退转、不能安住」指在这教法中,从功德退失,无法安住。如此,本经说明了不能安住与能安住。
8. Aṭṭhame saddhammeti sāsanasaddhamme. Assaddhoti okappanasaddhāya ca pakkhandanasaddhāya cāti dvīhipi saddhāhi virahito. Cavati nappatiṭṭhātīti imasmiṃ sāsane guṇehi cavati, patiṭṭhātuṃ na sakkoti. Iti imasmiṃ sutte appatiṭṭhānañca patiṭṭhānañca kathitaṃ.
189. 第一不恭敬经注释
9. Paṭhamaagāravasuttavaṇṇanā
9第九经中,「不恭敬」指没有恭敬。「不顺从」指不顺从,不尊长,不持谦下之行。此处其余的内容,与前一篇的解释相同。
9. Navame nāssa gāravoti agāravo. Nāssa patissoti appatisso, ajeṭṭhako anīcavutti. Sesamettha purimasadisameva.
2010. 第二不恭敬经注释
10. Dutiyaagāravasuttavaṇṇanā
10第十经中,「不能」指没有资格。「增长」指增长。「增广」指因根基增广而达到不动摇的状态。「广大」指广大的状态。其余一切处所,其意义都是清晰明了的。
10. Dasame abhabboti abhājanaṃ. Vuddhinti vaḍḍhiṃ. Virūḷhinti virūḷhamūlatāya niccalabhāvaṃ. Vepullanti mahantabhāvaṃ. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.
22「有学力」品第一
Sekhabalavaggo paṭhamo.