(25) 5. 罪怖品义注
1第五品:犯戒怖畏品
(25) 5. Āpattibhayavaggo
2第一经:破僧经注释
1. Saṅghabhedakasuttavaṇṇanā
243在第五经的第一经中,「阿难,那起诤事是否已平息?」这是在比丘僧团中生起诸如纷争诤等任何一种诤事后,导师询问该事已平息的情况而说的。阿难说:「大德,它从何平息?」意思是在说:「大德,说什么『从何』,是由于什么原因那个诤事将会平息呢?」「唯有一劫天(Kevalakappa)」:指整个周遭的全部。「立于破僧者」:即为了与僧团论诤而发表言论后,仍坚持站在反驳立场的人。「此中具寿」:就是指处于那种状况下的那位具寿阿那律(Anuruddha)。「认为连一句话也不要说」:他「认为」连「贤友,不要如此与僧团说」这样的一句话也不应说。「追寻求索」:指追究、诘问,开始盘问。「由义利(Atthavasa)主宰」:指出于理由、根据的缘故而被主导。「将灭摈」:指不允许他参加布萨(uposatha)和自恣(pavāraṇā),而将他驱摈出去。其余的内容,按照原文词句的脉络便可理解。
243. Pañcamassa paṭhame api nu taṃ, ānanda, adhikaraṇanti vivādādhikaraṇādīsu aññataraṃ adhikaraṇaṃ bhikkhusaṅghassa uppajji, satthā tassa vūpasantabhāvaṃ pucchanto evamāha. Kuto taṃ, bhanteti, bhante, kuto kinti kena kāraṇena taṃ adhikaraṇaṃ vūpasamissatīti vadati. Kevalakappanti sakalaṃ samantato. Saṅghabhedāya ṭhitoti saṅghena saddhiṃ vādatthāya kathitaṃ paṭikathentova ṭhito. Tatrāyasmāti tasmiṃ evaṃ ṭhite āyasmā anuruddho. Na ekavācikampi bhaṇitabbaṃ maññatīti ‘‘mā, āvuso, saṅghena saddhiṃ evaṃ avacā’’ti ekavacanampi vattabbaṃ na maññati. Voyuñjatīti anuyuñjati anuyogaṃ āpajjati. Atthavaseti kāraṇavase. Nāsessantīti uposathappavāraṇaṃ upagantuṃ adatvā nikkaḍḍhissanti. Sesaṃ pāḷivaseneva veditabbaṃ.
4第二经:犯戒怖畏经注释
2. Āpattibhayasuttavaṇṇanā
244在第二经中,「剃发后」是指留着五撮发髻,之后用剃刀剃光。「粗涩声」是指粗哑刺耳的声音。「鼓声」是指行刑时敲击的小鼓声。「立于平地者」是指站在一旁的人。「断头」是指其罪应被斩首。因为「确实」即是「名为」的意思。「他必定会」是指「我必定会是那样」,意思是那个不会造作如此恶行的人。「如法地发露」是指将会依照法来发露忏悔,意思是将会安住在沙弥(sāmaṇera)的身份上。「穿黑衣」是指穿上黑色的碎布(pilotikā)衣。「杵击」是指其罪应受杵棒击打。「如法地」在这里,是指从犯戒中出罪之后,安住于清净境界而作,就叫做「如法地」作。「灰袋」是指装灰的袋子。「应受责难的灰袋」是指应该受到谴责,并被人用灰袋击打头顶的人。「如法地」在这里,是指发露犯戒的行为,以便如法地出罪,就叫做「如法地」发露。「应受指责」是指应受责备攻讦。「于悔过(pāṭidesanīya)法中」是指在那些必须发露忏悔的罪过当中。以此一句话,便含摄了其余所有种类的犯戒行为。「诸比丘,此四犯戒怖畏」是指「诸比丘,这是四种依着犯戒而产生的怖畏」。
244. Dutiye khuramuṇḍaṃ karitvāti pañca sikhaṇḍake ṭhapetvā khurena muṇḍaṃ karitvā. Kharassarenāti kakkhaḷasaddena. Paṇavenāti vajjhabheriyā. Thalaṭṭhassāti ekamante ṭhitassa. Sīsacchejjanti sīsacchedārahaṃ. Yatra hi nāmāti yaṃ nāma. So vatassāhanti so vata ahaṃ assaṃ, yaṃ evarūpaṃ pāpaṃ na kareyyanti attho. Yathādhammaṃ paṭikarissatīti dhammānurūpaṃ paṭikarissati, sāmaṇerabhūmiyaṃ ṭhassatīti attho. Kāḷavatthaṃ paridhāyāti kāḷapilotikaṃ nivāsetvā. Mosallanti musalābhipātārahaṃ. Yathādhammanti idha āpattito vuṭṭhāya suddhante patiṭṭhahanto yathādhammaṃ karoti nāma. Bhasmapuṭanti chārikābhaṇḍikaṃ. Gārayhaṃ bhasmapuṭanti garahitabbachārikāpuṭena matthake abhighātārahaṃ. Yathādhammanti idha āpattiṃ desento yathādhammaṃ paṭikaroti nāma. Upavajjanti upavādārahaṃ. Pāṭidesanīyesūti paṭidesetabbesu. Iminā sabbāpi sesāpattiyo saṅgahitā. Imāni kho, bhikkhave, cattāri āpattibhayānīti, bhikkhave, imāni cattāri āpattiṃ nissāya uppajjanakabhayāni nāmāti.
6第三经:修学功德经注释
3. Sikkhānisaṃsasuttavaṇṇanā
245在第三经中:在这其中,以修学为功德利益的,所以称为「修学功德(sikkhānisaṃsa)」。在这其中,以智慧为最超越的,所以称为「智慧最上(paññuttara)」。在这其中,以解脱为核心精髓的,所以称为「解脱精髓(vimuttisāra)」。在这其中,以念为增上主导的,所以称为「念增上(satādhipateyya)」。这是在说:正是为了这些名为修学等的功德利益等意义,所以才修习梵行。「增上正行」:指最殊胜的正行。这是依照仪轨、义务而制定的戒律的别名。「彼如是,彼对此修学」:意思是那位乐于修学的比丘,对于该条学处,在如是这般的各种情况下,都持守着它。
245. Tatiye sikkhā ānisaṃsā etthāti sikkhānisaṃsaṃ. Paññā uttarā etthāti paññuttaraṃ. Vimutti sāro etthāti vimuttisāraṃ. Sati ādhipateyyā etthāti satādhipateyyaṃ. Etesaṃ hi sikkhādisaṅkhātānaṃ ānisaṃsādīnaṃ atthāya vussatīti vuttaṃ hoti. Ābhisamācārikāti uttamasamācārikā. Vattavasena paññattasīlassetaṃ adhivacanaṃ. Tathā tathā so tassā sikkhāyāti tathā tathā so sikkhākāmo bhikkhu tasmiṃ sikkhāpade.
4「根本梵行(Ādibrahmacariyikā)」:这是指作为道之梵行根本的四条大戒的别名。「一切」:指以所有的方式。「诸法」:是指四圣谛法。「以智慧善观」:是指与观(vipassanā)相应,为道智所透彻地洞见。「为解脱所触证」:是指被阿拉汉果(arahattaphala)的解脱,透过智的接触所触证。「念唯内善住立」:这指的是唯有在自身内在,念能够很好地被安住。「我将以智慧摄持」:是指我当以观(vipassanā)智来摄持、领会。「我将以智慧善观」:在这里也是指观智而言。然而,在「对于所触证的法,在种种境界中,我当以智慧来摄持」这一句中,则是专指道智。
Ādibrahmacariyikāti maggabrahmacariyassa ādibhūtānaṃ catunnaṃ mahāsīlānametaṃ adhivacanaṃ. Sabbasoti sabbākārena. Dhammāti catusaccadhammā. Paññāya samavekkhitā hontīti sahavipassanāya maggapaññāya sudiṭṭhā honti. Vimuttiyā phusitā hontīti arahattaphalavimuttiyā ñāṇaphassena phuṭṭhā honti. Ajjhattaṃyeva sati sūpaṭṭhitā hotīti niyakajjhatteyeva sati suṭṭhu upaṭṭhitā hoti. Paññāya anuggahessāmīti vipassanāpaññāya anuggahessāmi. Paññāyasamavekkhissāmīti idhāpi vipassanāpaññā adhippetā. Phusitaṃ vā dhammaṃ tattha tattha paññāya anuggahessāmīti ettha pana maggapaññāva adhippetā.
9第四《卧处经》注
4. Seyyāsuttavaṇṇanā
246在第四经中:「鬼」指的是已经死亡的人。「他们仰卧而躺」是指他们绝大部分都只呈现仰躺的姿势睡觉。或者,也可以这样说:在阴灵界(pettivisaya)投生的有情才叫做「鬼」(peta),他们因为肉和血都极少,身体只是由一副骨架交缠而成,所以根本没有办法侧躺,只能仰卧而睡。「心里不欢喜」是怎么一回事呢?狮子是兽王(migarājā),因为体内火界(tejussada)特别旺盛,所以它睡觉时,会把两只前脚并拢放在一起,两只后脚也并拢放在一起,然后把尾巴塞进大腿内侧,看清楚并记住前脚、后脚和尾巴安放的确切位置,最后把头枕在两只前脚的上面,就这样入睡。即使睡了一整天然后醒来,它也不是那种惊慌失措地惊醒的样子;而是会抬起头来,仔细观察并记认前脚、后脚等部位原来的安放位置。如果它发现有任何一处位置移动了、偏离了原位,就会这么想:‘这样的睡相,不配你的高贵种姓,也不配你的勇猛特质!’因此心里感到不欢喜,并继续就地躺着不动,也不出去觅食。经文正是针对这种情况说:‘心里不欢喜’。相反地,如果那些安放的位置都没有错乱偏离,它就会想:‘这才真配得上你的种姓和勇猛特质!’于是满心欢喜、踊跃地站起来,伸直身体先做个狮子式的伸展,接着抖动一下浓密的鬃毛,然后连续发出三遍的狮子吼(sīhanāda),最后才出发去觅食。经文因此说:‘心里欢喜’。
246. Catutthe petāti kālakatā vuccanti. Uttānā sentīti te yebhuyyena uttānakāva sayanti. Atha vā pettivisaye nibbattā petā nāma, te appamaṃsalohitattā aṭṭhisaṅghātajaṭitā ekena passena sayituṃ na sakkonti, uttānāva senti. Anattamano hotīti tejussadattā sīho migarājā dve purimapāde ekasmiṃ, pacchimapāde ekasmiṃ ṭhāne ṭhapetvā naṅguṭṭhaṃ antarasatthimhi pakkhipitvā purimapādapacchimapādanaṅguṭṭhānaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkhetvā dvinnaṃ purimapādānaṃ matthake sīsaṃ ṭhapetvā sayati. Divasampi sayitvā pabujjhamāno na uttasanto pabujjhati, sīsaṃ pana ukkhipitvā purimapādādīnaṃ ṭhitokāsaṃ sallakkhetvā sace kiñci ṭhānaṃ vijahitvā ṭhitaṃ hoti, ‘‘nayidaṃ tuyhaṃ jātiyā, na sūrabhāvassa anurūpa’’nti anattamano hutvā tattheva sayati, na gocarāya pakkamati. Idaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘anattamano hotī’’ti. Avijahitvā ṭhite pana ‘‘tuyhaṃ jātiyā ca sūrabhāvassa ca anurūpamida’’nti haṭṭhatuṭṭho uṭṭhāya sīhavijambhanaṃ vijambhitvā kesarabhāraṃ vidhunitvā tikkhattuṃ sīhanādaṃ naditvā gocarāya pakkamati. Tena vuttaṃ – ‘‘attamano hotī’’ti.
11第五《应起塔者经》注
5. Thūpārahasuttavaṇṇanā
247247.在第五经中,关于「转轮王」这一句:在这里,为什么世尊允许为在家生活而命终的国王建造塔庙,却不允许为一位持戒的凡夫比丘建造塔庙呢?因为不稀有。事实上,如果允许为凡夫比丘建塔,那么光是铜掌岛,恐怕就找不到地方来容纳那么多塔了,其他地方也一样。所以,世尊正是因为‘这些将变得不稀有’而不予开许。转轮王只有一位能出现于世,所以他的塔才显得稀有。然而,对于持戒的凡夫比丘,虽然不能像对待般涅槃的比丘那样建塔,但为他举办盛大的供养,却还是完全合宜的。第六和第七经的意义很浅显明白。
247. Pañcame rājā cakkavattīti ettha kasmā bhagavā agāramajjhe vasitvā kālakatassa rañño thūpakaraṇaṃ anujānāti, na sīlavato puthujjanabhikkhussāti? Anacchariyattā. Puthujjanabhikkhūnañhi thūpe anuññāyamāne tambapaṇṇidīpe tāva thūpānaṃ okāso na bhaveyya, tathā aññesu ṭhānesu. Tasmā ‘‘anacchariyā te bhavissantī’’ti nānujānāti. Cakkavattī rājā ekova nibbattati, tenassa thūpo acchariyo hoti. Puthujjanasīlavato pana parinibbutabhikkhuno viya mahantampi sakkāraṃ kātuṃ vaṭṭatiyeva. Chaṭṭhasattamāni uttānatthāneva.
138. 第一语行经注
8. Paṭhamavohārasuttavaṇṇanā
250250.在第八经中,「卑贱(anariya)的语行」指的是属于卑贱者的言谈。在其余的句子中,道理也是一样的。
250. Aṭṭhame anariyavohārāti anariyānaṃ kathā. Sesesupi eseva nayo.
15第五犯戒怖畏品
Āpattibhayavaggo pañcamo.
16第五个五十经结束。
Pañcamapaṇṇāsakaṃ niṭṭhitaṃ.