(16) 1. 根品义注
1第十六品 1. 根品(Indriyavaggo)
(16) 1. Indriyavaggo
21. 根经等注疏(Indriyasuttādivaṇṇanā)
1. Indriyasuttādivaṇṇanā
151151. 第四之第一经:「信根」是指以信为先行而履行主宰(inda)的作用,所以称为信根。对于其余的根,也按同样的道理来理解。第二经中,「信力」是指在不信的状态中也毫不动摇的意思。对于其余的力,也按同样的道理来理解。第三经中,「无过失力」是指没有过失的力量。「摄受力」是指能够摄受应当被摄受者的力量。第四和第五经的意义很明显。
151. Catutthassa paṭhame saddhādhurena indaṭṭhaṃ karotīti saddhindriyaṃ. Sesesupi eseva nayo. Dutiye assaddhiye akampanaṭṭhena saddhābalaṃ. Sesesupi eseva nayo. Tatiye anavajjabalanti niddosabalaṃ. Saṅgahabalanti saṅgaṇhitabbayuttakānaṃ saṅgaṇhanabalaṃ. Catutthapañcamāni uttānāneva.
46. 劫经注疏(Kappasuttavaṇṇanā)
6. Kappasuttavaṇṇanā
156156. 第六经中,「坏灭」指有三种坏灭:水坏灭、火坏灭、风坏灭。三种坏灭的界限是:光音天、遍净天、广果天。当劫由火坏灭时,从光音天以下被火烧尽。当由水坏灭时,从遍净天以下被水消融。当由风坏灭时,从广果天以下被风摧毁。但是就广度而言,恒常只有一个佛刹土毁坏。这里只是略说,详细的说明应按照《清净道论》所讲的方法来了解。
156. Chaṭṭhe saṃvaṭṭatīti ettha tayo saṃvaṭṭā āposaṃvaṭṭo, tejosaṃvaṭṭo, vāyosaṃvaṭṭoti. Tisso saṃvaṭṭasīmā ābhassarā, subhakiṇhā, vehapphalāti. Yadā kappo tejena saṃvaṭṭati, ābhassarato heṭṭhā agginā ḍayhati. Yadā āpena saṃvaṭṭati, subhakiṇhato heṭṭhā udakena vilīyati. Yadā vātena saṃvaṭṭati, vehapphalato heṭṭhā vātena viddhaṃsati. Vitthārato pana sadāpi ekaṃ buddhakkhettaṃ vinassati. Ayamettha saṅkhepo, vitthārakathā pana visuddhimagge (visuddhi. 2.403-404 ādayo) vuttanayeneva veditabbā.
67. 病经注疏(Rogasuttavaṇṇanā)
7. Rogasuttavaṇṇanā
157157. 第七经中,「有苦恼者」是指因为多欲的因缘,而充满苦恼与痛苦。「不满足者」是指对于四种资具,不以三种知足而满足。「为得不被轻蔑」就是为了从他人那里获得不被轻视的状态。「为得利养、恭敬、名声」就是为了得到被称为善加准备之四资具的利养恭敬,以及被称为赞誉的名声。「计算而后接近诸家」是指心想“这样他们就会认识我”,为了让人认识而接近各家。对于其余各句,也按同样的方法理解。
157. Sattame vighātavāti mahicchāpaccayena vighātena dukkhena samannāgato. Asantuṭṭhoti catūsu paccayesu tīhi santosehi asantuṭṭho. Anavaññappaṭilābhāyāti parehi anavajānanassa paṭilābhatthāya. Lābhasakkārasilokappaṭilābhāyāti susaṅkhatacatupaccayasaṅkhātassa lābhasakkārassa ceva vaṇṇabhaṇanasaṅkhātassa silokassa ca paṭilābhatthāya. Saṅkhāya kulāni upasaṅkamatīti ‘‘iti maṃ ete jānissantī’’ti jānanatthāya kulāni upasaṅkamati. Sesapadesupi eseva nayo.
88. 退失经注疏(Parihānisuttavaṇṇanā)
8. Parihānisuttavaṇṇanā
158158. 第八(经)中,「于深」指在义理上甚深。「于处非处」指在因与非因上(甚深)。「不乐」指不深入、不运作。「慧眼」在这里,可以指通过闻思所得的智慧,也可以指通过审察、证悟所得的智慧。
158. Aṭṭhame gambhīresūti atthagambhīresu. Ṭhānāṭhānesūti kāraṇākāraṇesu. Na kamatīti nāvagāhati nappavattati. Paññācakkhūti ettha uggahaparipucchāpaññāpi vaṭṭati, sammasanappaṭivedhapaññāpi vaṭṭatiyeva.
109. 比丘尼经注
9. Bhikkhunīsuttavaṇṇanā
159159. 第九(经)中,「ehi tvaṃ」:那位对比丘心生系缚的比丘尼,为了差遣他而这样说道。「sasīsaṃ pārupitvā」:连同头部一起覆盖住身体。「mañcake nipajji」:她迅速地铺好卧床,然后就在那里躺下了。「etadavoca」:世尊注意到她的这副行相后,为了帮她断除贪欲,便用柔和的方式来开示不净的法义,说了下面这番话。「āhārasambhūto」:由食物所生,依靠食物而增长。「āhāraṃ nissāya āhāraṃ pajahati」:意思是,依靠眼前这份段食,通过如理地受用这份食物,来舍断那称为过去业的“食”。不过,即使是对于眼前的段食,也应该要舍断对它的那种染着与渴爱。
159. Navame ehi tvanti there paṭibaddhacittā taṃ pahiṇituṃ evamāha. Sasīsaṃ pārupitvāti saha sīsena kāyaṃ pārupitvā. Mañcake nipajjīti vegena mañcakaṃ paññāpetvā tattha nipajji. Etadavocāti tassākāraṃ sallakkhetvā lobhappahānatthāya saṇheneva asubhakathaṃ kathetuṃ etaṃ avoca. Āhārasambhūtoti āhārena sambhūto āhāraṃ nissāya vaḍḍhito. Āhāraṃ nissāya āhāraṃ pajahatīti paccuppannaṃ kabaḷīkārāhāraṃ nissāya taṃ evaṃ yoniso sevamāno pubbakammasaṅkhātaṃ āhāraṃ pajahati. Paccuppannepi pana kabaḷīkārāhāre nikantitaṇhā pajahitabbā.
6「舍断爱」:像这样(对段食的爱)正在现起,它就是现在爱;依靠这现在爱,来舍断那作为轮回根本的过去爱。然而,这现在爱是善的还是不善的呢?是不善的。那是应当修习还是不应当修习呢?是应当修习的。它会牵引结生吗?还是不会?不会牵引结生。但即使是对这种应当修习的现在爱,也一定要舍断对它的那种迷恋。那位具寿尊者一定会证得漏尽而安住,何况我呢?这里的「kimaṅgaṃ panā」是对原因的一种遍寻。这话的意思是:那位具寿尊者亲证阿拉汉果而安住,我因为什么原因而不能亲证并安住呢?毕竟,他也是正自觉者的儿子,我也是正自觉者的儿子,对我来说,这也一定会生起的啊!「以慢为所缘」:指依靠像这样生起且应当修习的慢,「舍断慢」,来舍断那作为轮回根本的过去慢。但是,他所依靠来舍断的那份(现在慢),也像渴爱一样,虽是不善的,却是应当修习的,并且它不会牵引结生。尽管如此,对这份慢也同样要舍断那种迷恋。
Taṇhaṃ pajahatīti idāni evaṃ pavattaṃ paccuppannataṇhaṃ nissāya vaṭṭamūlikaṃ pubbataṇhaṃ pajahati. Ayaṃ pana paccuppannataṇhā kusalā akusalāti? Akusalā. Sevitabbā na sevitabbāti? Sevitabbā. Paṭisandhiṃ ākaḍḍhati nākaḍḍhatīti? Nākaḍḍhati. Etissāpi pana paccuppannāya sevitabbataṇhāya nikanti pajahitabbāyeva. So hi nāma āyasmā āsavānaṃ khayā upasampajja viharissati, kimaṅgaṃ panāhanti ettha kimaṅgaṃ panāti kāraṇaparivitakkanametaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – so āyasmā arahattaphalaṃ sacchikatvā viharissati, ahaṃ kena kāraṇena na sacchikatvā viharissāmi. Sopi hi āyasmā sammāsambuddhasseva putto, ahampi sammāsambuddhasseva putto, mayhampetaṃ uppajjissatīti. Mānaṃ nissāyāti idaṃ evaṃ uppannasevitabbamānaṃ nissāya. Mānaṃpajahatīti vaṭṭamūlakaṃ pubbamānaṃ pajahati. Yaṃ nissāya panesa taṃ pajahati, sopi taṇhā viya akusalo ceva sevitabbo ca, no ca paṭisandhiṃ ākaḍḍhati. Nikanti pana tasmimpi pajahitabbāva.
7「Setughātovutto bhagavatā」:佛陀、世尊所说的“毁坏桥梁”,就是指世尊开示了摧毁(烦恼的)根株、摧毁(轮回的)缘起的话语。就这样,当长老们通过这四种方式拒绝了那位比丘尼的说法时,她对那位长老所生起的欲贪便完全消退了。那位比丘尼也为了恳请长老原谅,而发露了自己的过失,长老也接受了她的忏悔。为了说明这件事,所以接下来才说:“那时,那位比丘尼……”等等。
Setughātovutto bhagavatāti padaghāto paccayaghāto buddhena bhagavatā kathito. Iti imehi catūhi aṅgehi there desanaṃ vinivaṭṭente tassā bhikkhuniyā theraṃ ārabbha uppanno chandarāgo apagañchi. Sāpi theraṃ khamāpetuṃ accayaṃ desesi, theropissā paṭiggaṇhi. Taṃ dassetuṃ atha kho sā bhikkhunītiādi vuttaṃ.
1410. 善逝律经注
10. Sugatavinayasuttavaṇṇanā
160第十(经)中,「duggahitaṃ」:指以颠倒的顺序来执取。「pariyāpuṇantī」:指(错误地)使用、讲述。「padabyañjanehi」:在这里,“词”本身因能表达义而被称为「表达」。「dunnikkhittassa」:指不善安放,以颠倒的顺序来摆放的。「其义也难通晓」:意思是即便取出义注来对着讲,也沒办法解说清楚。所谓的「断根者」:因为原本作为根本的那些比丘们已被切断,所以称为「断根者」。「无依处」:就是没有依止处。「多求者」:指为了资具的多事多求而行的人。「懈怠者」:指以松散执取的方式来受持三学的人。「下沉为先导」:因为(他们)会陷入五盖之中,所以五盖被称为「下沉」,而这里的意思是以那些盖障作为先导。「于远离」:指的是三种远离。「舍弃重担」:就是毫无精进。以上述的这个道理,就可以类推了知(这几句经文中)各处的法义。
160. Dasame duggahitanti uppaṭipāṭiyā gahitaṃ. Pariyāpuṇantīti vaḷañjenti kathenti. Padabyañjanehīti ettha padameva atthassa byañjanato byañjananti vuttaṃ. Dunnikkhittassāti duṭṭhu nikkhittassa uppaṭipāṭiyā ṭhapitassa. Atthopi dunnayo hotīti aṭṭhakathā nīharitvā kathetuṃ na sakkā hoti. Chinnamūlakoti mūlabhūtānaṃ bhikkhūnaṃ upacchinnattā chinnamūlako. Appaṭisaraṇoti appatiṭṭho. Bāhulikāti paccayabāhullāya paṭipannā. Sāthalikāti tisso sikkhā sithilaggahaṇena gaṇhanakā. Okkamanepubbaṅgamāti pañca nīvaraṇāni avagamanato okkamananti vuccanti, tattha pubbaṅgamāti attho. Paviveketi tividhe viveke. Nikkhittadhurāti nibbīriyā. Iminā nayena pana sabbattha attho veditabbo.
16根品 第一
Indriyavaggo paṭhamo.