(7) 2. 应得业品义注
1（7）第二品：适当之业品
(7) 2. Pattakammavaggo
21. 《适当之业经》的注释
1. Pattakammasuttavaṇṇanā
6161. 在第二篇的第一部分，是通过排除不可意来阐明可意。「mane kamanti」：进入意（mane）的，就是合意的（kantā）。「manāpā」：使意增长、滋养，所以称为可意。「dullabhā」：极难得。「bhogā」：指应受用的色等对象。「sahadhammenā」：意为只与正法一起生起，不要损害法，不要通过非正法的方式。或者，「sahadhammenā」是有原因之意，即与那些成为将军、长者等地位相应的原因一起生起，就是这个意思。「yaso」：指眷属的成就。「sahañātībhīti」：与亲属一起。「saha upajjhāyehīti」：因为在苦乐中能亲近、关怀，所以称为‘亲教师’的，指那些同见、同行的道友，与他们在一起。
61. Dutiyassa paṭhame aniṭṭhapaṭikkhepena iṭṭhā. Mane kamanti pavisantīti kantā. Manaṃ appāyanti pavaḍḍhentīti manāpā. Dullabhāti paramadullabhā. Bhogāti bhuñjitabbā rūpādayo visayā. Sahadhammenāti dhammeneva saddhiṃ uppajjantu, mā dhammūpaghātaṃ katvā adhammenāti. Athavā sahadhammenāti sakāraṇena, tena tena senāpatiseṭṭhiṭṭhānādikāraṇena saddhiṃyeva uppajjantūti attho. Yasoti parivārasampatti. Sahañātībhīti ñātakehi saddhiṃ. Saha upajjhāyehīti sukhadukkhesu upanijjhāyitabbattā upajjhāyasaṅkhātehi sandiṭṭhasambhattehi saddhiṃ.
2「Akiccaṃ karotī」：做不应做的事。「Kiccaṃ aparādhetī」：不做应该做的适宜之事，那就是违失了应作之事。「Dhaṃsatī」：堕落、退减。「Abhijjhāvisamalobhanti」：被称为贪欲的不正贪。「Pajahatī」：驱除、去除这个。「Mahāpaññoti」：具有大智慧者。「Puthupaññoti」：具有广博智慧者。「Āpātadasoti」：能现观种种义理，只看见那义理，即使微细的义理也会现前呈现。
Akiccaṃ karotīti akātabbaṃ karoti. Kiccaṃ aparādhetīti kattabbayuttakaṃ kiccaṃ akaronto taṃ aparādheti nāma. Dhaṃsatīti patati parihāyati. Abhijjhāvisamalobhanti abhijjhāsaṅkhātaṃ visamalobhaṃ. Pajahatīti nudati nīharati. Mahāpaññoti mahantapañño. Puthupaññoti puthulapañño. Āpātadasoti taṃ taṃ atthaṃ āpāteti tameva passati, sukhumampissa atthajātaṃ āpātaṃ āgacchatiyevāti attho.
3「Uṭṭhānavīriyādhigatehi」：意为通过名为发起勇悍的精进而获得的。「Bāhābalaparicitehi」：指以臂力获得、以臂力增长的。「Sedāvakkhittehi」：意为流淌汗水的，即付出汗水、以精进努力而完全证得。「Dhammikehi」：与正法相应的。「Dhammaladdhehi」：是不违犯十善业道法而获得的。「Pattakammāni」：是适宜之业、恰当之业。「Sukheti」：是令安乐。「Pīṇeti」：是令喜悦、令具足力量。「Ṭhānagataṃ hoti」：是成为有因的。什么是‘有因的’呢？在四种适当的业中，以财富应做的那一种业，这种财富之业本身就称为‘有因的’。「Pattagataṃ」：是成为恰当地获得的依处。「Āyatanaso paribhuttaṃ」：指如理受用的财富业。
Uṭṭhānavīriyādhigatehīti uṭṭhānasaṅkhātena vīriyena adhigatehi. Bāhābalaparicitehīti bāhābalena paricitehi vaḍḍhitehi. Sedāvakkhittehīti avakkhittasedehi, sedaṃ muñcitvā vāyāmena payogena samadhigatehīti attho. Dhammikehīti dhammayuttehi. Dhammaladdhehīti dasakusalakammapathadhamme akopetvā laddhehi. Pattakammānīti yuttakammāni anucchavikakammāni. Sukhetīti sukhitaṃ karoti. Pīṇetīti pīṇitaṃ balasampannaṃ karoti. Ṭhānagataṃ hotīti kāraṇagataṃ hoti. Kiṃ pana tanti? Catūsu pattakammesu ekaṃ bhogehi kattabbakammaṃ bhogajātameva ṭhānagataṃ. Pattagatanti yuttappattaṭṭhānagataṃ. Āyatanaso paribhuttanti kāraṇeneva paribhuttaṃ bhogajātaṃ hoti.
4「Pariyodhāya saṃvattatīti」：意为遮闭而进行。比如当火灾等灾祸发生时，为了熄灭着火的房屋等而施舍财物，这样就能遮闭、阻断那些灾祸之道。「Sotthiṃ attānaṃ karotīti」：令自己安稳、无灾、吉祥。「Ñātibalinti」：指对亲属的供奉。「Atithibalinti」：对来客的供奉。「Pubbapetabalinti」：对已往生他世的亲族的供奉。「Rājabalinti」：应对国王做的合宜的王税供奉。「Devatābalinti」：应对天神做的供奉。所有这些，都是针对各种应供者、应布施的称呼。
Pariyodhāyasaṃvattatīti pidahitvā vattati. Yathā aggiādīhi uppannāsu āpadāsu, evaṃ ādittagehanibbāpanādīnaṃ atthāya dhanapariccāgaṃ katvā tāsaṃ āpadānaṃ maggaṃ pidahati nivāreti. Sotthiṃ attānaṃ karotīti nirupaddavaṃ khemaṃ attānaṃ karoti. Ñātibalinti ñātakānaṃ baliṃ. Atithibalinti āgantukānaṃ baliṃ. Pubbapetabalinti paralokagatānaṃ ñātakānaṃ baliṃ. Rājabalinti rañño kattabbayuttakaṃ rājabaliṃ. Devatābalinti devatānaṃ kattabbabaliṃ. Sabbametaṃ tesaṃ tesaṃ yathānucchavikavasena dātabbadānassa adhivacanaṃ.
5「Khantisoracce niviṭṭhāti」：安住于忍耐的安忍和贤善的品德中。「Ekamattānaṃ damentīti」：单独地以调伏诸根来调御自己的有身。「Samentīti」：由寂止烦恼而使自己的心寂静。「Parinibbāpentīti」：以烦恼的般涅槃而完全寂灭。关于「Uddhaggikanti」等词：「uddhaggikā」的意思是，由于能给与上界再生地的果报，所以称为‘向上之道’的。「sovaggikā」的意思是，因为能产生天界的再生，对天界有益，所以称为‘导向天界的’。「sukhavipākā」的意思是，在再生的地方，其果报唯有快乐，所以称为‘有乐报的’。「saggasaṃvattanikā」的意思是，它能善巧地生起天界的容貌等十种殊胜，所以称为‘能引生天界成就的’。意思是，建立了这样的布施。
Khantisoracce niviṭṭhāti adhivāsanakkhantiyañca susīlatāya ca niviṭṭhā. Ekamattānaṃ damentīti ekaṃ attanova attabhāvaṃ indriyadamena damenti. Samentīti attano cittaṃ kilesavūpasamanena samenti. Parinibbāpentīti kilesaparinibbāneneva parinibbāpenti. Uddhaggikantiādīsu uparūparibhūmīsu phaladānavasena uddhamaggamassāti uddhaggikā. Saggassa hitāti tatrupapattijananato sovaggikā. Nibbattanibbattaṭṭhāne sukhova vipāko assāti sukhavipākā. Suṭṭhu aggānaṃ dibbavaṇṇādīnaṃ dasannaṃ visesānaṃ nibbattanato saggasaṃvattanikā, evarūpaṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpetīti attho.
6「Ariyadhamme ṭhitoti」：立足于五戒的圣法之中。「Pecca sagge pamodatīti」：去世后，无论在哪里结生在天界，就在那里喜悦。无论是入流者、一来者还是不还者，对于所有这些圣者，这条道路都是可以获得的。
Ariyadhamme ṭhitoti pañcasīladhamme patiṭṭhito. Pecca sagge pamodatīti paralokaṃ gantvā yattha sagge paṭisandhiṃ gaṇhāti, tattha modati. Sotāpannasakadāgāmino vā hontu anāgāmī vā, sabbesaṃ ayaṃ paṭipadā labbhatevāti.
92. 对无债经的注释
2. Ānaṇyasuttavaṇṇanā
6262. 在第二部经中，「adhigamanīyānīti」指应当证得的那些（事）。「Kāmabhogināti」指享受事欲和烦恼欲的人。关于「有乐」(atthisukha)等：「atthīti uppajjanakasukhaṃ atthisukhaṃ nāma」——生起“我有了”这种快乐，就称为「有乐」；受用财物时生起的快乐，称为「财乐」(bhogasukha)；生起“我没有债务”的快乐，称为「无债乐」(ānaṇyasukha)；生起“我没有过失、没有过恶”的快乐，称为「无过失之乐」(anavajjasukha)。
62. Dutiye adhigamanīyānīti pattabbāni. Kāmabhogināti vatthukāme ca kilesakāme ca paribhuñjantena. Atthisukhādīsu atthīti uppajjanakasukhaṃ atthisukhaṃ nāma. Bhoge paribhuñjantassa uppajjanakasukhaṃ bhogasukhaṃ nāma. Anaṇosmīti uppajjanakasukhaṃ ānaṇyasukhaṃ nāma. Niddoso anavajjosmīti uppajjanakasukhaṃ anavajjasukhaṃ nāma.
8「享用」(bhuñjanti) 指正在享用。「以慧观察」(paññāya vipassati) 就是通过智慧来观察。「两者部分」指两个部分：把下等的三种乐作为一个部分，无过失之乐作为另一个部分——这样用智慧观察的人就知道有两部分，这就是含义。对于「anavajjasukhassetetaṃ」来说，这三种乐加起来，也比不上无过失之乐的十六分之一。
Bhuñjanti bhuñjamāno. Paññā vipassatīti paññāya vipassati. Ubho bhāgeti dve koṭṭhāse, heṭṭhimāni tīṇi ekaṃ koṭṭhāsaṃ, anavajjasukhaṃ ekaṃ koṭṭhāsanti evaṃ paññāya passamāno dve koṭṭhāse jānātīti attho. Anavajjasukhassetanti etaṃ tividhampi sukhaṃ anavajjasukhassa soḷasiṃ kalaṃ nāgghatīti.
123. 对梵天经的注释
3. Brahmasuttavaṇṇanā
6363. 第三部经在《三编》中已经注释过了。只是「sapubbadevatāni」这个词在这里有特别之处。至于第四部经，它的含义全部浅显易懂。
63. Tatiyaṃ tikanipāte vaṇṇitameva. Sapubbadevatānīti padamattameva ettha visesoti. Catutthe sabbaṃ uttānatthameva.
145. 对色经的注释
5. Rūpasuttavaṇṇanā
65在第五经中，于色上取了量度而生净信者，名为以色为量度者。‘于色生净信者’正是其同义语。于声上取了量度而生净信者，名为以声为量度者。于衣粗、钵粗上取了量度而生净信者，名为以粗为量度者。于法上取了量度而生净信者，名为以法为量度者。其余诸词正是它们的同义语。又，将一切众生分作三份，两份是以色为量度者，一份不是以色为量度者。分作五份，四份是以声为量度者，一份不是以声为量度者。分作十份，九份是以粗为量度者，一份不是以粗为量度者。然而，若分作十万份，则仅有一份是以法为量度者，其余的不是以法为量度者，应当如此了知。
65. Pañcame rūpe pamāṇaṃ gahetvā pasanno rūpappamāṇo nāma. Rūpappasannoti tasseva atthavacanaṃ. Ghose pamāṇaṃ gahetvā pasanno ghosappamāṇo nāma. Cīvaralūkhapattalūkhesu pamāṇaṃ gahetvā pasanno lūkhappamāṇo nāma. Dhamme pamāṇaṃ gahetvā pasanno dhammappamāṇo nāma. Itarāni tesaṃyeva atthavacanāni. Sabbasatte ca tayo koṭṭhāse katvā dve koṭṭhāsā rūpappamāṇā, eko na rūpappamāṇo. Pañca koṭṭhāse katvā cattāro koṭṭhāsā ghosappamāṇā, eko na ghosappamāṇo. Dasa koṭṭhāse katvā nava koṭṭhāsā lūkhappamāṇā, eko na lūkhappamāṇo. Satasahassaṃ koṭṭhāse katvā pana eko koṭṭhāsova dhammappamāṇo, sesā na dhammappamāṇāti veditabbā.
11‘Rūpe pamāṇiṃsū’：凡是见了色而生净信者，他们名为‘于色上取了量度’，意思是他们生起了净信。‘Ghosena anvagū’：指随声而去者，即取了声为量度而生净信者之意。‘Chandarāgavasūpetā’：指陷于欲贪的势力中者。‘Ajjhattañca na jānāti’：指不知自身内在的功德。‘Bahiddhā ca na passati’：指不见他外在的修行。‘Samantāvaraṇo’：指从四周被遮蔽者，或谓其有周遍的遮蔽，故称‘周遍遮蔽者’。‘Ghosena vuyhati’：指被声所牵引，而非被功德所牵引。‘Ajjhattañca na jānāti, bahiddhā ca vipassati’：指不知自身内在的功德，却见他外在的修行。‘Bahiddhā phaladassāvī’：指看见他人从外在所得的恭敬果报者。‘Vinīvaraṇadassāvī’：指无遮而见者。‘Na so ghosena vuyhati’：指他不被声所牵引。
Rūpe pamāṇiṃsūti ye rūpaṃ disvā pasannā, te rūpe pamāṇiṃsu nāma, pasīdiṃsūti attho. Ghosena anvagūti ghosena anugatā, ghosappamāṇaṃ gahetvā pasannāti attho. Chandarāgavasūpetāti chandassa ca rāgassa ca vasaṃ upetā. Ajjhattañca na jānātīti niyakajjhatte tassa guṇaṃ na jānāti. Bahiddhā ca na passatīti bahiddhāpissa paṭipattiṃ na passati. Samantāvaraṇoti samantato āvārito, samantā vā āvaraṇamassāti samantāvaraṇo. Ghosena vuyhatīti ghosena niyati, na guṇena. Ajjhattañca na jānāti, bahiddhā ca vipassatīti niyakajjhatte guṇaṃ na jānāti, bahiddhā panassa paṭipattiṃ passati. Bahiddhā phaladassāvīti tassa parehi kataṃ bahiddhā sakkāraphalaṃ passanto. Vinīvaraṇadassāvīti vivaṭadassāvī. Na so ghosena vuyhatīti so ghosena na nīyati.
17《有贪经》的注释
6. Sarāgasuttavaṇṇanā
66第六经中，‘愚痴生而射箭’：指由愚痴所生而射箭者，即无智者。‘有恼害’：指带有苦。‘苦增长’：指在未来也是苦的增长因。‘无眼者’：指缺乏智慧眼者。‘正如法那样’：如同贪等诸法所安住的状态，即按其自性而存在。‘彼不认为如此’：他们不认为‘我们是如此安住、具有如此自性’，意思是不这样认为。在这部经及其偈颂中，所宣说的也只是轮回。
66. Chaṭṭhe mohajaṃ cāpaviddasūti mohajaṃ cāpi aviddasū apaṇḍitā. Savighātanti sadukkhaṃ. Dukhudrayanti āyatiñca dukkhavaḍḍhidāyakaṃ. Acakkhukāti paññācakkhurahitā. Yathā dhammā tathā santāti yathā rāgādayo dhammā ṭhitā, tathā sabhāvāva hutvā. Na tassevanti maññareti mayaṃ evaṃsantā evaṃsabhāvāti tassa na maññare, na maññantīti attho. Imasmiṃ suttepi gāthāsupi vaṭṭameva kathitaṃ.
19《蛇王经》的注释
7. Ahirājasuttavaṇṇanā
67第七经中，‘这四种蛇王族’：这是针对有毒牙的蛇而说的。因为凡是有毒牙的蛇，全都包含在这四种蛇王族之内。‘为了自护’：为了守护自己。‘为了自护’：为了保护自己。‘为了自护’：为了救护自己。意思是：我开许这称为‘护卫’的。
67. Sattame imāni cattāri ahirājakulānīti idaṃ daṭṭhavisāneva sandhāya vuttaṃ. Ye hi keci daṭṭhavisā, sabbete imesaṃ catunnaṃ ahirājakulānaṃ abbhantaragatāva honti. Attaguttiyāti attano guttatthāya. Attarakkhāyāti attano rakkhaṇatthāya. Attaparittāyāti attano parittāṇatthāya. Parittaṃ nāma anujānāmīti attho.
14现在，为了显示应如何修习那护卫，而说‘与广目等’等。其中，‘与广目等’：指与广目龙族等。其余诸句也是同样的道理。‘与无足等’：指与无足众生等。其余也一样。‘一切众生’：在此之前，以这些范围说明了有分别的慈，现在为了说明无分别的慈而开始此段。其中，‘众生’‘有息者’‘存在者’：这一切都是指补特伽罗的同义词。‘愿他们见到祥瑞’：愿他们见到美好的所缘。‘愿任何人不遭遇恶’：愿任何众生都不要遭遇到邪恶、低劣的事。‘佛陀是无量的’：此处的‘佛陀’应理解为佛陀的功德。因为这些功德确实名为无量的。其余两句也是同样的道理。‘有量的’：指具有功德限量。‘多毛脐者’：指蜘蛛。‘壁虎’：指家中的壁虎。‘我已作保护，我已作护卫’：我已经为这么多人作了保护与护卫。‘愿诸众生退去’：所有我为其作了护卫的众生都离开吧，不要伤害我，这是其意思。
Idāni yathā taṃ parittaṃ kātabbaṃ, taṃ dassento virūpakkhehi metiādimāha. Tattha virūpakkhehīti virūpakkhanāgakulehi. Sesesupi eseva nayo. Apādakehīti apādakasattehi. Sesesupi eseva nayo. Sabbe sattāti ito pubbe ettakena ṭhānena odissakamettaṃ kathetvā idāni anodissakamettaṃ kathetuṃ idamāraddhaṃ. Tattha sattā pāṇā bhūtāti sabbānetāni puggalavevacanāneva. Bhadrāni passantūti bhadrāni ārammaṇāni passantu. Mā kañci pāpamāgamāti kañci sattaṃ pāpakaṃ lāmakaṃ mā āgacchatu. Appamāṇo buddhoti ettha buddhoti buddhaguṇā veditabbā. Te hi appamāṇā nāma. Sesapadadvayepi eseva nayo. Pamāṇavantānīti guṇappamāṇena yuttāni. Uṇṇanābhīti lomasanābhiko makkaṭako. Sarabūti gharagolikā. Katā me rakkhā, katā me parittāti mayā ettakassa janassa rakkhā ca parittāṇañca kataṃ. Paṭikkamantu bhūtānīti sabbepi me kataparittāṇā sattā apagacchantu, mā maṃ viheṭhayiṃsūti attho.
22《提婆达多经》的注释
8. Devadattasuttavaṇṇanā
68第八经中，‘提婆达多离去不久’：指破坏僧团之后离去不久。‘为了衰败’：指为了不增长，为了毁灭。‘驴骡’：指母马腹中所生的驴的后代。‘为了自杀而怀胎’：他们令它与马交配，它怀胎之后，到了产期无法分娩，便用脚踢地站着。于是，人们把它的四只脚分别绑在四根桩上，剖开它的腹部，取出幼驹。它当场就死了。因此才这样说。
68. Aṭṭhame acirapakkante devadatteti saṅghaṃ bhinditvā nacirapakkante. Parābhavāyāti avaḍḍhiyā vināsāya. Assatarīti vaḷavāya kucchismiṃ gadrabhassa jātā. Attavadhāya gabbhaṃ gaṇhātīti taṃ assena saddhiṃ sampayojenti, sā gabbhaṃ gaṇhitvā kāle sampatte vijāyituṃ nasakkontī pādehi bhūmiṃ paharantī tiṭṭhati. Athassā cattāro pāde catūsu khāṇūsu bandhitvā kucchiṃ phāletvā potakaṃ nīharanti. Sā tattheva marati. Tenetaṃ vuttaṃ.
24《精进经》的注释
9. Padhānasuttavaṇṇanā
69第九经中，为了防护烦恼、为了关闭进入之门而做的精进，是防护精进；为了断除而做的精进，是断除精进；为了增长善法、为了令善法增广而做的精进，是修习精进；为了守护那些善法而做的精进，是守护精进。
69. Navame kilesānaṃ saṃvaratthāya pavesanadvāraṃ pidahanatthāya padhānaṃ saṃvarappadhānaṃ, pajahanatthāya padhānaṃ pahānappadhānaṃ, kusalānaṃ dhammānaṃ brūhanatthāya vaḍḍhanatthāya padhānaṃ bhāvanāppadhānaṃ, tesaṃyeva anurakkhaṇatthāya padhānaṃ anurakkhaṇāppadhānaṃ.
2610. 《不如法经》注释
10. Adhammikasuttavaṇṇanā
70第十经中，「成为不如法的人」：指不收取古代国王制定的十分之一税以及与罪行相应的惩罚，反而收取超额的税和超额的罚金，因此成为不如法的人。「国王的官员」：指国王派往各个地方处理事务的执行官员。「婆罗门居士」：指住在城内的婆罗门和居士。「市镇与地方的居民」：指住在市镇里的人以及住在乡村里的人。「不均匀」：指风变得不均匀，在不当时节吹动。意思是，风不平正，要么太硬，要么太软。「非道」：指偏离了道路，风顺着邪道吹。结果，众天神就被激怒了：因为当风不均匀地吹、顺着非道吹时，树木被折断，天宫遭到破坏。因此，众天神被激怒了，他们不让天正常地降雨。所以经文说「天不持续降下均匀的雨水」。「谷物成熟不均」：指在一个地方谷物刚刚结穗，在一个地方正灌浆，而在另一个地方却已经成熟。因此，谷物就这样成熟不均匀。
70. Dasame adhammikā hontīti porāṇakarājūhi ṭhapitaṃ dasabhāgabaliñceva aparādhānurūpañca daṇḍaṃ aggahetvā atirekabalino ceva atirekadaṇḍassa ca gahaṇena adhammikā. Rājāyuttāti rañño janapadesu kiccasaṃvidhāyakā āyuttakapurisā. Brāhmaṇagahapatikāti antonagaravāsino brāhmaṇagahapatayo. Negamajānapadāti nigamavāsino ceva janapadavāsino ca. Visamanti visamā hutvā, asamayena vāyantīti attho. Visamāti na samā, atithaddhā vā atimudukā vāti attho. Apañjasāti maggato apagatā, ummaggagāmino hutvā vāyantīti attho. Devatā parikupitā bhavantīti vātesu hi visamesu apañjasesu vāyantesu rukkhā bhijjanti, vimānāni bhijjanti. Tasmā devatā parikupitā bhavanti, tā devassa sammā vassituṃ na denti. Tena vuttaṃ devo na sammā dhāraṃ anuppavecchatīti. Visamapākāni sassāni bhavantīti ekasmiṃ ṭhāne gabbhīni honti, ekasmiṃ sañjātakhīrāni, ekaṃ ṭhānaṃ paccatīti evaṃ visamaṃ pākāni sassāni bhavanti.
18「星宿如常运行」：如同羯提月的满月恰逢羯提星宿，鹿首月的满月恰逢鹿首星宿，同样地，在每一个月份里，每一个满月都恰逢它应该对应的星宿。如此，星宿就正确地运行着。「风均匀地吹」：指风变得不偏斜，只在合适的时节吹动。比如，六个月吹北风，六个月吹南风，像这样，各个地方的风都在它应时的季节里吹。「平均」：指风平正地吹动，不太强也不太弱。「行于道」：指风顺着道路而行，只行于正道，不行于非道的意思。
Samaṃnakkhattāni tārakarūpāni parivattantīti yathā kattikapuṇṇamā kattikanakkhattameva labhati, migasirapuṇṇamā migasiranakkhattamevāti evaṃ tasmiṃ tasmiṃ māse sā sā puṇṇamā taṃ taṃ nakkhattameva labhati, tathā sammā parivattanti. Samaṃ vātā vāyantīti avisamā hutvā samayasmiṃyeva vāyanti, cha māse uttarā vātā, cha māsedakkhiṇāti evaṃ tesaṃ tesaṃ janapadānaṃ anurūpe samaye vāyanti. Samāti samappavattino nātithaddhā nātimudū. Pañjasāti maggappaṭipannā, maggeneva vāyanti, no amaggenāti attho.
19「斜行」：指弯曲地走，走上岔路。「当导者行斜时」：能引导方向的叫做导者。当那个导者行斜了，弯曲地走上岔路时，其他跟随的人也就只会跟着走上岔路。也有版本读作「导者」。「苦卧」：指痛苦地躺着，也就是处于痛苦状态的意思。
Jimhaṃgacchatīti kuṭilaṃ gacchati, atitthaṃ gaṇhāti. Nette jimhaṃ gate satīti nayatīti nettā. Tasmiṃ nette jimhaṃ gate kuṭilaṃ gantvā atitthaṃ gaṇhante itarāpi atitthameva gaṇhantīti attho. Netetipi pāṭho. Dukkhaṃ setīti dukkhaṃ sayati, dukkhitaṃ hotīti attho.
30第二品 得业品。
Pattakammavaggo dutiyo.