1. 愚者品
1第一品：愚人品(Bālavaggo)
1. Bālavaggo
2第一经：怖畏经注(Bhayasuttavaṇṇanā)
1. Bhayasuttavaṇṇanā
1在《三集》第一经中，关于“怖畏”(bhaya)等词：「怖畏」指内心的恐惧(cittutrāso)。「灾祸」(upaddavo)指心念不专一的状态(anekaggatākāro)。「困扰」(upasaggo)指在此处彼处黏着、攀附的状态(upasaṭṭhākāro tattha tattha lagganākāro)。
1. Tikanipātassa paṭhame bhayānītiādīsu bhayanti cittutrāso. Upaddavoti anekaggatākāro. Upasaggoti upasaṭṭhākāro tattha tattha lagganākāro.
2应当这样理解它们之间的区别：盘踞在山间险要处的盗贼，对地方的居民放话：“我们将在某一天攻打你们的村子。”居民们从听到这个消息的时候起，就生起恐惧、战栗。这就叫内心的恐惧(cittutrāso)。接着，他们想：“万一那些盗贼恼怒起来，会给我们带来伤害。”于是，他们带上随身食粮，与两足和四足众生一起躲进山林，在各处直接躺在地上，被蚊虫叮咬，或者钻进丛林中间，脚下踩踏着树桩和荆棘。当他们这样四处躲藏时，那种心念散乱的状态，就叫做心念不专一的状态(anekaggatākāro)。后来，盗贼在约定的那天并没有来，他们便认为：“那消息恐怕是空的，我们回村吧。”于是带着各自的物品回到村里。盗贼们探知他们已经回村后，就包围村庄，在门口放火，屠杀人们，将一切财物洗劫一空。那些被杀后幸存下来的人，扑灭大火后，在仓库的阴凉处、墙根阴凉处等地方，随处倚靠着坐下，为失去的一切而悲伤。这就叫做依附着、黏着的状态(upasaṭṭhākāro lagganākāro)。
Tesaṃ evaṃ nānattaṃ veditabbaṃ – pabbatavisamanissitā corā janapadavāsīnaṃ pesenti – ‘‘mayaṃ asukadivase nāma tumhākaṃ gāmaṃ paharissāmā’’ti. Te taṃ pavattiṃ sutakālato paṭṭhāya bhayaṃ santāsaṃ āpajjanti. Ayaṃ cittutrāso nāma. ‘‘Yathā no te corā kupitā anatthampi āvaheyyu’’nti hatthasāraṃ gahetvā dvipadacatuppadehi saddhiṃ araññaṃ pavisitvā tattha tattha bhūmiyaṃ nipajjanti ḍaṃsamakasādīhi khajjamānā, gumbantarāni pavisantā khāṇukaṇṭake maddanti. Tesaṃ evaṃ vicarantānaṃ vikkhittabhāvo anekaggatākāro nāma. Tato coresu yathāvutte divase anāgacchantesu ‘‘tucchakasāsanaṃ bhavissati, gāmaṃ pavisissāmā’’ti saparikkhārā gāmaṃ pavisanti. Atha tesaṃ paviṭṭhabhāvaṃ ñatvā gāmaṃ parivāretvā dvāre aggiṃ datvā manusse ghātetvā corā sabbaṃ vibhavaṃ vilumpitvā gacchanti. Tesu ghātitāvasesā aggiṃ nibbāpetvā koṭṭhakacchāyābhitticchāyādīsu tattha tattha laggitvā nisīdanti naṭṭhaṃ anusocamānā. Ayaṃ upasaṭṭhākāro lagganākāro nāma.
3「芦屋」(Naḷāgārāti)指用芦苇覆盖、遮蔽的房屋。不过，这类房屋的其余构件是木制的。对于草屋，说法也是同样的道理。「尖顶屋」(Kūṭāgārānīti)指带有尖顶的房屋。「内外涂抹的」(Ullittāvalittānīti)指房屋的内外全都用灰泥等涂抹过。「无风的」(Nivātānīti)指能够遮挡风灌入的屋子。「紧触门闩的」(Phusitaggaḷānīti)是由于技艺精湛的木匠所造，使得门板接合处严丝合缝的门扇。「关闭的窗」(Pihitavātapānānīti)指安装得十分妥帖的窗扇。这两个词（“紧触门闩”和“关闭的窗”）并不是在描述门窗总是被关闭着，而是描述它们完备的成就状态(sampatti)，也就是说，在需要的时候，它们才被关闭或打开。
Naḷāgārāti naḷehi channapaṭicchannaagārā. Sesasambhārā panettha rukkhamayā honti. Tiṇāgārepi eseva nayo. Kūṭāgārānīti kūṭasaṅgahitāni agārāni. Ullittāvalittānīti anto ca bahi ca littāni. Nivātānīti nivāritavātappavesāni. Phusitaggaḷānīti chekehi vaḍḍhakīhi katattā piṭṭhasaṅghāṭamhi suṭṭhu phusitakavāṭāni. Pihitavātapānānīti yuttavātapānāni. Iminā padadvayena kavāṭavātapānānaṃ niccapihitataṃ akathetvā sampattiyeva kathitā. Icchiticchitakkhaṇe pana tāni pidhīyanti ca vivarīyanti ca.
4「从愚者生起」：指依止愚者而生起。所谓的愚者，就是不具智慧的人。他贪求王权、副王权或其他大的权力地位，带着几个与自己相似的寡妇之子、大无赖，说：“来吧，我将扶持你们成为人上人。”他依靠山间丛林等处，先袭击边境的村庄，让人知道他的暴乱本质，随后渐次地，连城镇和地方也一并攻掠。人们只好抛弃房屋，一心寻求安稳的地方，纷纷逃离。那些依靠这些愚者而安住的比丘和比丘尼，也各自放弃了自己原先的住处，跟着离开。而到了所到之处，乞食和坐卧具都变得难以获得。就这样，四众的怖畏便生起了。在出家者当中，也有两个愚者比丘相互激发争论，开始彼此谴责。于是，就像憍赏弥的比丘们那样，产生了巨大的斗诤，四众的怖畏也就此生起。像这样，世间任何怖畏的生起，无一不是从愚者生起的。世尊正是以这样的关联性，完成了这一篇开示。
Bālato uppajjantīti bālameva nissāya uppajjanti. Bālo hi apaṇḍitapuriso rajjaṃ vā oparajjaṃ vā aññaṃ vā pana mahantaṃ ṭhānaṃ patthento katipaye attanā sadise vidhavaputte mahādhutte gahetvā ‘‘etha ahaṃ tumhe issare karissāmī’’ti pabbatagahanādīni nissāya antamante gāme paharanto dāmarikabhāvaṃ jānāpetvā anupubbena nigamepi janapadepi paharati. Manussā gehāni chaḍḍetvā khemaṭṭhānaṃ patthayamānā pakkamanti. Te nissāya vasantā bhikkhūpi bhikkhuniyopi attano attano vasanaṭṭhānāni pahāya pakkamanti. Gatagataṭṭhāne bhikkhāpi senāsanampi dullabhaṃ hoti. Evaṃ catunnampi parisānaṃ bhayaṃ āgatameva hoti. Pabbajjitesupi dve bālā bhikkhū aññamaññaṃ vivādaṃ paṭṭhapetvā codanaṃ ārabhanti. Iti kosambivāsikānaṃ viya mahākalaho uppajjati. Catunnaṃ parisānaṃ bhayaṃ āgatameva hotīti evaṃ yāni kānici bhayāni uppajjanti, sabbāni tāni bālato uppajjantīti yathānusandhinā desanaṃ niṭṭhapesi.
7第二经：相经注(Lakkhaṇasuttavaṇṇanā)
2. Lakkhaṇasuttavaṇṇanā
2在第二经中：「业相者」(kammalakkhaṇo)：通过身门等所造下的业就是特征（相），也就是能够让人辨认出它的原因，所以称为业相。「以行迹为庄严的智慧」(apadānasobhanī paññāti)：所谓的智慧，是以行迹而显得庄严的。其含义是，愚者与智者，各自由自己的行为而显露无遗。因为愚者所走过的道路，就像一场烧毁了树木、草丛、村庄、城镇而一路向前的烈火所留下的路径，只剩下一片焦土，混杂着炭尘和灰烬。而智者所走过的道路，则像一场充盈了所有坑洼、带来各种作物大丰收的降雨云所经过的路径。正如降雨云经过之处，那些地方处处显现出盈满的水和各种各样的谷物花果，智者所行之处，也只会显现一切成就，而绝不会显现衰损。此处的其余文句，含义明了。
2. Dutiye kāyadvārādipavattaṃ kammaṃ lakkhaṇaṃ sañjānanakāraṇaṃ assāti kammalakkhaṇo. Apadānasobhanī paññāti yā paññā nāma apadānena sobhati, bālā ca paṇḍitā ca attano attano cariteneva pākaṭā hontīti attho. Bālena hi gatamaggo rukkhagacchagāmanigamādīni jhāpetvā gacchantassa indaggino gatamaggo viya hoti, jhāmaṭṭhānamattameva aṅgāramasichārikāsamākulaṃ paññāyati. Paṇḍitena gatamaggo kusobbhādayo pūretvā vividhasassasampadaṃ āvahamānena catudīpikameghena gatamaggo viya hoti. Yathā tena gatamagge udakapūrāni ceva vividhasassaphalāphalāni ca tāni tāni ṭhānāni paññāyanti, evaṃ paṇḍitena gatamagge sampattiyova paññāyanti no vipattiyoti. Sesamettha uttānatthameva.
93. 思虑经注(Cintīsuttavaṇṇanā)
3. Cintīsuttavaṇṇanā
3第三经中：「愚者相」(bālalakkhaṇānīti)：通过这些特征，能被识别、被知道为“这是愚者”，所以称为愚者相。这些就是他的辨识因，因此称为「愚者征」(bālanimittāni)。「愚者行迹」(bālāpadānānīti)：指愚者的行迹。「思虑恶思虑者」(duccintitacintīti)：在思考时，依着贪欲、嗔恨、邪见的方式，只思考恶的思虑。「说恶语者」(dubbhāsitabhāsīti)：在说话时，也只说妄语之类的恶语。「作恶业者」(dukkaṭakammakārīti)：在行动时，也依杀生等只作恶业。关于「智者相」等，可依前面所说的方式来理解。而这里的「思虑善思虑者」等，应配合意善行等来理解。
3. Tatiye bālalakkhaṇānīti ‘‘bālo aya’’nti etehi lakkhīyati ñāyatīti bālalakkhaṇāni. Tānevassa sañjānanakāraṇānīti bālanimittāni. Bālāpadānānīti bālassa apadānāni. Duccintitacintīti cintayanto abhijjhābyāpādamicchādassanavasena duccintitameva cinteti. Dubbhāsitabhāsīti bhāsamānopi musāvādādibhedaṃ dubbhāsitameva bhāsati. Dukkaṭakammakārīti karontopi pāṇātipātādivasena dukkaṭakammameva karoti. Paṇḍitalakkhaṇānītiādi vuttānusāreneva veditabbaṃ. Sucintitacintītiādīni cettha manosucaritādīnaṃ vasena yojetabbāni.
114. 《过犯经》注疏
4. Accayasuttavaṇṇanā
4第四经中：「不见过失为过失」：指不见自己的过失为过失。「见了过失，却不依法对治」：即使知道“我犯了过失”，也不依法而行，不采取惩罚措施，不忏露过失，不请求宽恕。「对忏露过失者，不依法接受」：对于他人知道“我犯了过失”后，采取惩罚措施并请求宽恕，却不接受。善的方面应知与所述相反。
4. Catutthe accayaṃ accayato na passatīti attano aparādhaṃ aparādhato na passati. Accayato disvā yathādhammaṃ nappaṭikarotīti ‘‘aparaddhaṃ mayā’’ti ñatvāpi yo dhammo, taṃ na karoti, daṇḍakammaṃ āharitvā accayaṃ na deseti nakkhamāpeti. Accayaṃ desentassa yathādhammaṃ nappaṭiggaṇhātīti parassa ‘‘viraddhaṃ mayā’’ti ñatvā daṇḍakammaṃ āharitvā khamāpentassa nakkhamati. Sukkapakkho vuttapaṭipakkhato veditabbo.
135. 《不如理经》注疏
5. Ayonisosuttavaṇṇanā
5第五经中：「不如理提问者」：指像拉鲁达伊长老那样，当被问到“优陀夷，有多少随念处？”时，他思惟“过去生应该是随念处”，以不善巧的思惟，把不是问题的事当成问题，而成为提问者。「不如理回答者」：即使这样思考了问题，在回答时也像那位长老一样不如理地解答，例如“大德，这里比丘随念多种宿住，比如一生……”等，把不是问题的事当成问题来讲。「以圆满的词句」：这里，词本身就是表达义理的工具，所以叫“词句”。具足字母，不欠缺十种对音节的觉知，这样所说的语句就叫“圆满的”，意思是以这样的词句。「流畅的」：指由于词句通顺而流畅。「恰当的」：指符合义理和理由。「不随喜者」：即使别人如此如理地、圆满具备一切理由地回答了，他也不随喜、不欣喜，就像拉鲁达伊长老对待舍利弗长老的提问那样。如所说：
5. Pañcame ayoniso pañhaṃ kattā hotīti ‘‘kati nu kho, udāyi, anussatiṭṭhānānī’’ti vutte ‘‘pubbenivāso anussatiṭṭhānaṃ bhavissatī’’ti cintetvā lāḷudāyitthero viya anupāyacintāya apañhameva pañhanti kattā hoti. Ayoniso pañhaṃ vissajjetā hotīti evaṃ cintitaṃ pana pañhaṃ vissajjentopi ‘‘idha, bhante, bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. Seyyathidaṃ, ekampi jāti’’ntiādinā nayena soyeva thero viya ayoniso vissajjetā hoti, apañhameva pañhanti katheti. Parimaṇḍalehi padabyañjanehīti ettha padameva atthassa byañjanato padabyañjanaṃ. Taṃ akkharapāripūriṃ katvā dasavidhaṃ byañjanabuddhiṃ aparihāpetvā vuttaṃ parimaṇḍalaṃ nāma hoti, evarūpehi padabyañjanehīti attho. Siliṭṭhehīti padasiliṭṭhatāya siliṭṭhehi. Upagatehīti atthañca kāraṇañca upagatehi. Nābbhanumoditāti evaṃ yoniso sabbaṃ kāraṇasampannaṃ katvāpi vissajjitaṃ parassa pañhaṃ nābhinumodati nābhinandati sāriputtattherassa pañhaṃ lāḷudāyitthero viya. Yathāha –
9“舍利弗贤友，这是不可能的，没有机会的：超越了以段食为食的天众，投生为某种意所成身的众生，还能入想受灭定或出定，这是没有道理的。”
‘‘Aṭṭhānaṃ kho etaṃ, āvuso sāriputta, anavakāso, yaṃ so atikkammeva kabaḷīkārāhārabhakkhānaṃ devānaṃ sahabyataṃ aññataraṃ manomayaṃ kāyaṃ upapanno saññāvedayitanirodhaṃ samāpajjeyyāpi vuṭṭhaheyyāpi, natthetaṃ ṭhāna’’nti (a. ni. 5.166).
10「如理提问者」等：像阿难尊者那样，如理地思考问题，并如理地回答。当尊者被问“阿难，有多少随念处？”时，他如理地思考：“这是会成为问题的”，然后如理地回答：“大德，这里比丘远离诸欲……具足第四禅而住。大德，这就是随念处，这样修习、这样多修习，能带来现法安乐住。”「如理随喜者」：像如来那样，如理地随喜。如来在阿难尊者回答问题后，说：“善哉，善哉，阿难，那么阿难，你也记住这第六随念处。阿难，这里比丘正念前进、正念后退……”等。第六等诸经意义明了。
Yoniso pañhaṃ kattātiādīsu ānandatthero viya yonisova pañhaṃ cintetvā yoniso vissajjitā hoti. Thero hi ‘‘kati nu kho, ānanda, anussatiṭṭhānānī’’ti pucchito ‘‘ayaṃ pañho bhavissatī’’ti yoniso cintetvā yoniso vissajjento āha – ‘‘idha, bhante, bhikkhu vivicceva kāmehi…pe… catutthajjhānaṃ upasampajja viharati. Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānaṃ evaṃbhāvitaṃ evaṃbahulīkataṃ diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattatī’’ti. Abbhanumoditā hotīti tathāgato viya yoniso abbhanumoditā hoti. Tathāgato hi ānandattherena pañhe vissajjite ‘‘sādhu sādhu, ānanda, tena hi tvaṃ, ānanda, imampi chaṭṭhaṃ anussatiṭṭhānaṃ dhārehi. Idhānanda, bhikkhu satova abhikkamati satova paṭikkamatī’’tiādimāha. Chaṭṭhādīni uttānatthāneva.
17九、害经注疏
9. Khatasuttavaṇṇanā
9第九经：白分在初部分，是由十善业道所限定的，向上一直到阿拉汉道都可以获得。在「生多福」这一句里，这里讲的是世间与出世间混合的福。
9. Navame sukkapakkho pubbabhāge dasahipi kusalakammapathehi paricchinno, upari yāva arahattamaggā labbhati. Bahuñca puññaṃ pasavatīti ettha lokiyalokuttaramissakapuññaṃ kathitaṃ.
19十、垢经注疏
10. Malasuttavaṇṇanā
10第十经：「无戒垢」：无道德就是无戒，无戒就是垢，所以称为无戒垢。以什么意义称为垢呢？以燃烧的意义、恶臭的意义、作污秽的意义。因为它在地狱等恶趣中燃烧，所以从燃烧的意义来说也是垢。具有这种垢的人，在父母面前、在比丘僧团当中，甚至在菩提塔等地方，也会被人厌恶；而且在一切地方，传出「据说他造了这样的恶业」的坏名声之香，所以从恶臭的意义来说也是垢。又，具有这种垢的人，无论走到哪里都得到热恼，他的身业等不净、没有光辉，所以从作污秽的意义来说也是垢。另外，它让天、人的成就以及涅槃的成就枯萎，所以从让枯萎的意义来说也应理解为垢。对于「嫉垢」、「悭垢」也是同样的道理。
10. Dasame dussīlabhāvo dussīlyaṃ, dussīlyameva malaṃ dussīlyamalaṃ. Kenaṭṭhena malanti? Anudahanaṭṭhena duggandhaṭṭhena kiliṭṭhakaraṇaṭṭhena ca. Tañhi nirayādīsu apāyesu anudahatīti anudahanaṭṭhenapi malaṃ. Tena samannāgato puggalo mātāpitūnampi santike bhikkhusaṅghassāpi antare bodhicetiyaṭṭhānesupi jigucchanīyo hoti, sabbadisāsu cassa ‘‘evarūpaṃ kira tena pāpakammaṃ kata’’nti avaṇṇagandho vāyatīti duggandhaṭṭhenapi malaṃ. Tena ca samannāgato puggalo gatagataṭṭhāne upatāpañceva labhati, kāyakammādīni cassa asucīni honti apabhassarānīti kiliṭṭhakaraṇaṭṭhenapi malaṃ. Apica taṃ devamanussasampattiyo ceva nibbānasampattiñca milāpetīti milāpanaṭṭhenapi malanti veditabbaṃ. Issāmalamaccheramalesupi eseva nayo.
21愚品第一
Bālavaggo paṭhamo.