1. 蕴相应复注
1礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
2在《相应部》中
Saṃyuttanikāye
3蕴品的复注
Khandhavaggaṭīkā
4第一 蕴相应
1. Khandhasaṃyuttaṃ
1第一 那拘罗父品
1. Nakulapituvaggo
6第一 那拘罗父经注释
1. Nakulapitusuttavaṇṇanā
1「跋祇」(Bhagga)是地方王族之名。他们的住处虽只是一个地区,但依习惯被称为「跋祇们」(复数),因此说「在名为这样的地区」,意即依复数用法而得名。在那片密林中:即先前施予鹿群作为无怖畏处的密林。由于那位居士在那城中是因儿子的缘故而被称为「那拘罗父」,所以说「那拘罗父」,意即名为那拘罗的男孩之父。其妻也被称为「那拘罗母」。
1. Bhaggā nāma jānapadino rājakumārā. Tesaṃ nivāso ekopi janapado ruḷhīvasena ‘‘bhaggā’’tveva vuccatīti katvā vuttaṃ ‘‘evaṃnāmake janapade’’ti, evaṃ bahuvacanavasena laddhanāme’’ti attho. Tasmiṃ vanasaṇḍeti yo pana vanasaṇḍo pubbe migānaṃ abhayatthāya dinno, tasmiṃ vanasaṇḍe. Yasmā so gahapati tasmiṃ nagare ‘‘nakulapitā’’ti puttassa vasena paññāyittha, tasmā vuttaṃ ‘‘nakulapitā’’ti nakulassa nāma dārakassa pitāti attho. Bhariyāpissa ‘‘nakulamātā’’ti paññāyittha.
3「老衰」:因老而衰朽,非因疾病等而衰朽。「年迈」:仅因老而达到年迈,非因戒等增长而年迈。「生来长老」:因生(寿命)之大、长久而成为长老。「经历三时」:经历了初、中、后三个时期。其中,因已越过第一与第二时期,趋入最后时期,故称已至老年。「有苦身」:因苦受侵入而无乐味之身。而疾病是趋向苦的,故称「病身」。同样地,在《谛分别》(《分别论》190等)的苦谛解说中,仅以「苦」之统摄即已包含疾病,故未另说疾病。「以恒常流漏为义」:即一切时中皆流漏不净的状态。而此身因其病态,故说:「确实只是病」。以殊胜之义:「殊胜」即增上之义。令生病者为「病」。如临战阵般身体热恼。由老而病态为「老病态」。增长善法边而修习心故为「应意修习」。或应于心修习、敬重故为「应意修习」。应教导:即一再地教导,此中之义故说:「请一再教导」。即屡屡宣说之利益言辞。于未涉之事,若人如此而行,则说此是功德、此是过失之语。依于承袭:依于承袭,此即名为教诫。传统:即承袭之同义词。
Jarājiṇṇoti jarāvasena jiṇṇo, na byādhiādīnaṃ vasena jiṇṇo. Vayovuḍḍhoti jiṇṇattā eva vayovuḍḍhippattiyā vuḍḍho, na sīlādivuḍḍhiyā. Jātiyā mahantatāya cirarattatāya jātimahallako. Tiyaddhagatoti paṭhamo majjhimo pacchimoti tayo addhe gato. Tattha paṭhamaṃ dutiyañca atikkantattā pacchimaṃ upagatattā vayoanuppatto. Āturakāyoti dukkhavedanāpavisatāya anassādakāyo. Gelaññaṃ pana dukkhagatikanti ‘‘gilānakāyo’’ti vuttaṃ. Tathā hi saccavibhaṅge (vibha. 190 ādayo) dukkhasaccaniddese dukkhaggahaṇeneva gahitattā byādhi na niddiṭṭho. Niccapaggharaṇaṭṭhenāti sabbadā asucipaggharaṇabhāvena. So panassa āturabhāvenāti āha – ‘‘āturaṃyeva nāmā’’ti. Visesenāti adhikabhāvena. Āturatīti āturo. Saṅgāmappatto santattakāyo. Jarāya āturatā jarāturatā. Kusalapakkhavaḍḍhanena mano bhāventīti manobhāvanīyā. Manasā vā bhāvanīyā sambhāvanīyāti manobhāvanīyā. Anusāsatūti anu anu sāsatūti ayamettha atthoti āha – ‘‘punappunaṃ sāsatū’’ti. Aparāparaṃ pavattitaṃ hitavacanaṃ. Anotiṇṇe vatthusmiṃ yo evaṃ karoti, tassa ayaṃ guṇo dosoti vacanaṃ. Tantivasenāti tantisannissayena ayaṃ anusāsanī nāma. Paveṇīti tantiyā eva vevacanaṃ.
4「如卵生般存在」:这是对身体极度的譬喻,因其如卵壳般脆弱无力。故说:「犹如卵等」。唯有愚人,具足如是体性,才会声称自己有片刻的健康。
Aṇḍaṃ viya bhūtoti adhikopamā kāyassa aṇḍakosato abaladubbalabhāvato. Tenāha ‘‘aṇḍaṃ hī’’tiādi. Bāloyeva tādisattabhāvasamaṅgī muhuttampi ārogyaṃ paṭijānanto.
5「极明净」:超越平常状态而特别清净。故说:「极明净」。由于从清净心中生起之色成就,使其面容清净,故说:「遍净即无瑕」。因此又说:「无随烦恼故」等。应知由此亦称赞了其诸根极明净之因。这是关于面容。所谓「此实是持理之慧」,是针对其不违逆(随顺法义)而说的。
Vippasannānīti pakatimākāraṃ atikkamitvā visesena pasannāni. Tenāha – ‘‘suu pasannānī’’ti. Pasannacittasamuṭṭhitarūpasampadāhi tāhi tassa mukhavaṇṇassa pārisuddhīti āha – ‘‘parisuddhoti niddoso’’ti. Tenevāha ‘‘nirupakkilesatāyā’’tiādi. Etenevassindriyavippasannatākāraṇampi saṃvaṇṇitanti daṭṭhabbaṃ. Esa mukhavaṇṇo. Nayaggāhapaññā kiresāti idaṃ anāvajjanavaseneva vuttabhāvaṃ sandhāyāha.
6「凡非子」等,正是针对他们之前所说的话而说的,即:「大德!愿世尊教导我们,以便我们在来世也能彼此相遇。」从导师面前获得的即是甘露法教,由于被自身的敬爱与恭敬所摄持,故应理解为「甘露灌顶」。
Yaṃ neva puttassātiādi ‘‘ovadatu no, bhante, bhagavā yathā mayaṃ paralokepi aññamaññaṃ samāgaccheyyāmā’’ti vuttavacanaṃ sandhāya vuttameva. Madhuradhammadesanāyeva satthu sammukhā paṭiladdhā, tassa attano pemagāravagahitattā ‘‘amatābhiseko’’ti veditabbo.
7这是两个词。因远离烦恼,且以道完全断除,故为「圣」。「无益」即不增长,义为无义;或于无益、无方便中。因不趣向、不转还故。「益」即增长、于义与方便中。「应亲近」:即应承事故。在前几种义理抉择中,应依词源学理路理解词的成立;而在最后一种中,亦可依语法学。虽然「圣」一词在「诸圣者,身业清净」等(中部1.35)用于清净意乐之凡夫处亦适用,但在此,为了显示由证圣道及一切出世间性而为圣者性,故说:「佛等」。其中,辟支佛与如来弟子是善士,这是为了说明此处所说「圣」与「善士」二词之义不相混杂。又因从究竟而言,圣善士性是不共(凡夫)之性,故说:「或一切等」。
Idaṃ padadvayaṃ. Ārakattā kilesehi maggena samucchinnattā. Anayeti avaḍḍhiyaṃ, anattheti attho. Anaye vā anupāye. Na iriyanato avattanato. Ayeti vaḍḍhiyaṃ atthe upāye ca. Araṇīyatoti payirupāsitabbato. Niruttinayena padasiddhi veditabbā purimesu atthavikappesu , pacchime pana saddasatthavasenapi. Yadipi ariyasaddo ‘‘ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā’’tiādīsu (ma. ni. 1.35) visuddhāsayapayogesu puthujjanesupi vaṭṭati, idha pana ariyamaggādhigamena sabbalokuttarabhāvena ca ariyabhāvo adhippetoti dassento āha – ‘‘buddhā cā’’tiādi. Tattha paccekabuddhā tathāgatasāvakā ca sappurisāti idaṃ ‘‘ariyā sappurisā’’ti idha vuttapadānaṃ atthaṃ asaṅkarato dassetuṃ vuttaṃ. Yasmā pana nippariyāyato ariyasappurisabhāvā abhinnasabhāvā, tasmā ‘‘sabbeva vā’’tiādi vuttaṃ.
8到此为止,说的是佛弟子。因为若无他人音声的因缘,第一道不可能生起,所以他必定要寻求善知识。而在此处,世尊尤其被理解为“善知识”。正如经文所说:“阿难,正是依靠我这个善知识,有生法的众生才从生中解脱……”(相应部1.129; 5.2)。而这位弟子也因证得不坏净信,被称为拥有坚固的信仰。这也如经文所说:“我为弟子们制定的学处,我的弟子们即使为了活命,也不会违犯。”(优陀那45; 小品385)。从知恩等功德,说到辟支佛与佛:这里,知道所受的恩惠,称为「知恩」。将所受的恩惠彰显、表明出来,称为「报恩」。辟支佛即使对于许多百千劫以前所受的恩惠也能知晓,并且能通过令施主忆念、接受其供养等方式,来彰显和回报恩惠。同样地,他们对于为轮回之苦所逼迫的众生,会殷重地做自己力所能及的事。至于正自觉者,则更能知晓无数千劫以前所受的恩惠,以及众生证得道果的潜力,并能令其变得显著。就像狮子一样,他们总是在一切处殷重地宣说佛法,履行佛陀的职责。应该这样理解:对于圣者们所实践的那条教法,如果不修习、不恭敬,这就是“不见诸圣”的性质,而不是说能够在见到圣者时好好作为。“以眼不见”中的“眼”,不是指肉眼,而是指天眼,所以说“或以天眼不见”。所谓「圣的状态」,指的就是那些与“圣”这个名称相应的道果法,这些法才是应该看到的。
Ettāvatā hi buddhasāvako vutto, tassa hi ekantena kalyāṇamitto icchitabbo parato ghosamantarena paṭhamamaggassa anuppajjanato. Visesato cassa bhagavāva ‘‘kalyāṇamitto’’ti adhippeto. Vuttañhetaṃ ‘‘mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccantī’’tiādi (saṃ. ni. 1.129; 5.2). So eva ca aveccapasādādhigamena daḷhabhatti nāma. Vuttampi cetaṃ ‘‘yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, taṃ mama sāvakā jīvitahetupi nātikkamantī’’ti (udā. 45; cūḷava. 385). Kataññutādīhi paccekabuddhabuddhāti ettha kataṃ jānātīti kataññū. Kataṃ viditaṃ pākaṭaṃ karotīti katavedī. Paccekabuddhā hi anekesupi kappasatasahassesu kataṃ upakāraṃ jānanti, katañca pākaṭaṃ karonti satijananaāmisapaṭiggahaṇādinā. Tathā saṃsāradukkhadukkhitassa sakkaccaṃ karonti kiccaṃ, yaṃ attanā kātuṃ sakkā. Sammāsambuddho pana kappānaṃ asaṅkhyeyyasahassesupi kataṃ upakāraṃ maggaphalānaṃ upanissayañca jānanti, pākaṭañca karonti. Sīho viya ca evaṃ sabbattha sakkaccameva dhammadesanaṃ karontena buddhakiccaṃ karonti. Yāya paṭipattiyā ariyā diṭṭhā nāma honti, tassā appaṭipajjanaṃ, tattha ca ādarābhāvo ariyānaṃ adassanasīlatā, na ca dassane sādhukāritāti veditabbā. Cakkhunā adassāvīti ettha cakkhu nāma na maṃsacakkhu eva, atha kho dibbacakkhupīti āha ‘‘dibbacakkhunā vā’’ti. Ariyabhāvoti yehi yogato ‘‘ariyā’’ti vuccanti, te maggaphaladhammā daṭṭhabbā.
9「于此」:就是指如实知见本身所处的“见”的状态。「所依」:就是令人了知所要表达意义的根据。像这样用其他比喻来说,即使是将它作为与自己相关联的警示来说时。「法」:指出世间法,或者四圣谛法。「能令人成圣的法」:指无常随观等修习,或者说正在被观照的无常等法,又或者直接指四圣谛本身。
Tatrāti ñāṇadassanasseva dassanabhāve. Vatthūti adhippetatthañāpanakāraṇaṃ. Evaṃ vuttepīti evaṃ aññāpadesena attupanāyikaṃ katvā vuttepi. Dhammanti lokuttaradhammaṃ, catusaccadhammaṃ vā. Ariyakaradhammā aniccānupassanādayo, vipassiyamānā vā aniccādayo, cattāri vā ariyasaccāni.
10「未调伏」:即未被调御,在增上戒学等方面没有修学。为了说明因为缺少了哪些防护、律仪等,这个人被称为“未调伏”,他先说道“律有几种”等。其中,「戒防护」应当知道就是指巴帝摩卡律仪,它的实质是身业和语业的不违犯。「念防护」就是根律仪,它本身就是在那样的情境下现起的“念”。「智防护」:就像经中说“我说那些感官之流的防护”(经集1041),以及“它们被以智慧遮护”(经集1041)那样,应知这指的是对被称为“流”的贪爱、邪见、恶行、无明等其余烦恼的防护、遮止和断除智。「忍防护」:即忍耐,也就是在那样的情境下现起的诸蕴,或者无嗔;“有些人说这是慧”。“精进防护”:就是为了去除欲贪寻思等而生起的精进本身。用其中的某一支来断除相应的那一部分,称为「部分断」。以镇伏的方式来断除,称为「镇伏断」。其余三个词(断除智、断、防护)的解释方法也是这样。
Avinītoti na vinīto adhisīlasikkhādīnaṃ vasena na sikkhito. Yesaṃ saṃvaravinayādīnaṃ abhāvena ayaṃ ‘‘avinīto’’ti vuccati, te tāva dassetuṃ ‘‘duvidho vinayo nāmā’’tiādimāha. Tattha sīlasaṃvaroti pātimokkhasaṃvaro veditabbo, so ca atthato kāyikavācasiko avītikkamo. Satisaṃvaroti indriyārakkhā, sā ca tathāpavattā satiyeva. Ñāṇasaṃvaroti ‘‘sotānaṃ saṃvaraṃ brūmī’’ti (su. ni. 1041) vatvā ‘‘paññāyete pidhīyare’’ti (su. ni. 1041) vacanato sotasaṅkhātānaṃ taṇhādiṭṭhiduccaritaavijjāavasiṭṭhakilesānaṃ saṃvaro pidahanaṃ samucchedañāṇanti veditabbaṃ. Khantisaṃvaroti adhivāsanā, sā ca tathāpavattā khandhā, adoso vā, ‘‘paññā’’ti keci vadanti. Vīriyasaṃvaro kāmavitakkādīnaṃ vinodanavasena pavattaṃ vīriyameva. Tena tena aṅgena tassa tassa aṅgassa pahānaṃ tadaṅgappahānaṃ. Vikkhambhanavasena pahānaṃ vikkhambhanappahānaṃ. Sesapadattayepi eseva nayo.
11“以此巴帝摩卡律仪……”等语句,是用来详细解释戒防护等的。在这里,「具足」一词中的“iti”音,表示“等”的意思。这指的是《分别论》(分别论511)中以“已到达”等开头所阐述的防护分别。“身恶行等”,指的是被称为恶戒的身恶行、语恶行等,被称为失念的放逸,或者是贪欲等,又或者是不忍、无知和懈怠。「防护」的意思是遮止。「调伏」的意思是:调伏身、语、意的邪恶活动,或者去除身恶行等,又或者断除身行等的弯曲状态,使其变得正直。应当这样理解:在诸因缘和合时,对于原本可能生起的身恶行等,令其完全不生起,这就是防护与调伏。
Iminā pātimokkhasaṃvarenātiādi sīlasaṃvarādīnaṃ vivaraṇaṃ. Tattha samupetoti iti-saddo ādiattho. Tena ‘‘upagato’’tiādinā vibhaṅge (vibha. 511) āgataṃ saṃvaravibhaṅgaṃ dasseti. Kāyaduccaritādīnanti dussīlyasaṅkhātānaṃ kāyavacīduccaritādīnaṃ muṭṭhasaccasaṅkhātassa pamādassa, abhijjhādīnaṃ vā akkhantiaññāṇakosajjānañca. Saṃvaraṇatoti pidahanato, vinayanatoti kāyavācācittānaṃ virūpapavattiyā vinayanato, kāyaduccaritādīnaṃ vā apanayanato, kāyādīnaṃ vā jimhapavattiṃ vicchinditvā ujukanayanatoti attho. Paccayasamavāye uppajjanārahānaṃ kāyaduccaritādīnaṃ tathā tathā anuppādanameva saṃvaraṇaṃ vinayanañca veditabbaṃ.
12“断除了什么”这一句是关联的。为什么说“在名色分别等、观智之中”呢?难道名色分别、把握缘起、度疑这些不是观智,因为它们不是以思惟的方式转起吗?这是事实,但因为它们是观智的近因和基础,所以这样说。“这只是名色,这其中没有我或我所”——这样生起的智,就是「名色确定」。当存在被称为五蕴聚合的“身”时,自己对这个身生起的见,就是「身见」,它也就是“认为色是我”等这样生起的我见。对于那组名色法,把握其业、无明等缘的智,就是「把握缘起」。“没有因、没有缘,众生产生杂染……”等这样生起的见,是「无因见」。“世界是由自在天、大梵天、生主、自性、原子、时间等而生起和还灭……”这样生起的种种见,是「邪因见」。所谓的「度疑」,正是那个“把握缘起”的智。即:如同现在名色是从业等缘生起一样,在过去、未来也是如此——以这种在三时中去除疑惑的智,来断除「疑惑」,也就是“我在过去世存在吗……”(中部1.18等)这样生起的犹豫状态。以「总聚思惟」,也就是将五蕴放入十一个范畴,如“任何色,无论是过去的、未来的、现在的……”(相应部3.48-49),以思惟的方式生起的观智,来断除「我与我所的执取」。以「确定道与非道」,也就是道非道智见清净,来断除「在非道上生起道想」——也就是在像光明之类的非道上,生起“这就是道”的想法。由于在正确观察诸行的生起时,他会认识到“这些诸行是由于相应的原因而生起的,并非彻底断灭”,所以说“以见生起,断除断灭见”。又因为,当观察诸行的灭去时,“如果这些诸行虽看似连续流转,但每一刹那生起后都随即灭去,没有连接,那么常见又怎能生起呢?”所以说“以见灭去,断除常见”。以「见怖畏」,即怖畏现起智,来断除对于「可怖畏」的五取蕴的「无畏想」。五取蕴之所以“可怖畏”,因为它是一切怖畏的来源,也是与熄灭一切苦的最上安稳相对立的状态。而「无畏想」是指生起“这是没有怖畏、是安稳的”的想法。以「味著想」——即对于五取蕴以品尝滋味的方式生起的想,也就是“对感官享受的执着”。以「喜乐想」——即在五取蕴中以享受、喜悦的方式生起的想,也就是“欢喜”。以「不欲解脱的状态」——也就是执取。以「舍置」——即对于诸行不感到厌倦,意思是黏着。以「在法住性上的对立状态」——即对缘起的常见、断见执着,或是蒙蔽了缘起道理的愚痴。以「在涅槃上的对立状态」——即于诸行的倾向,或是蒙蔽了涅槃的愚痴。以「执取诸行相」——意思是,由于某种烦恼未被断除,导致观照无法脱离诸行相,那个烦恼也就是所谓的“结缚执着”。这就是断除执取诸行相,或者说超越它。
Yaṃ pahānanti sambandho. ‘‘Nāmarūpaparicchedādīsu vipassanāñāṇesū’’ti kasmā vuttaṃ? Nanu nāmarūpaparicchedapaccayapariggahakaṅkhāvitaraṇāni na vipassanāñāṇāni sammasanākārena appavattanato? Saccametaṃ, vipassanāñāṇassa pana adhiṭṭhānabhāvato evaṃ vuttaṃ. Nāmarūpamattamidaṃ, ‘‘natthi ettha attā vā attaniyaṃ vā’’ti evaṃ pavattañāṇaṃ nāmarūpavavatthānaṃ. Sati vijjamāne khandhapañcakasaṅkhāte kāye, sayaṃ vā satī tasmiṃ kāye diṭṭhi sakkāyadiṭṭhi, sā ca ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’ti evaṃ pavattā attadiṭṭhi. Tassa nāmarūpassa kammāvijjādipaccayapariggaṇhanañāṇaṃ paccayapariggaho. ‘‘Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāyā’’tiādinayappavattā ahetudiṭṭhi. ‘‘Issarapurisapajāpatipakatiaṇukālādīhi loko pavattati nivattati cā’’ti tathā tathā pavattā diṭṭhi visamahetudiṭṭhi. Tassevāti paccayapariggahasseva. Kaṅkhāvitaraṇenāti yathā etarahi nāmarūpassa kammādipaccayato uppatti, evaṃ atīte anāgatepīti tīsu kālesu vicikicchāpanayanañāṇena. Kathaṃkathībhāvassāti ‘‘ahosiṃ nu kho ahaṃ atītamaddhāna’’ntiādinayapavattāya (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20) saṃsayappavattiyā. Kalāpasammasanenāti ‘‘yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppanna’’ntiādinā (saṃ. ni. 3.48-49) khandhapañcakaṃ ekādasasu okāsesu pakkhipitvā sammasanavasena pavattena vipassanāñāṇena. Ahaṃ mamāti gāhassāti ‘‘attā attaniya’’nti gahaṇassa. Maggāmaggavavatthānenāti maggāmaggañāṇavisuddhiyā. Amagge maggasaññāyāti amagge obhāsādike ‘‘maggo’’ti uppannasaññāya. Yasmā sammadeva saṅkhārānaṃ udayaṃ passanto ‘‘evamete saṅkhārā anurūpakāraṇato uppajjanti, na pana ucchijjantī’’ti gaṇhāti, tasmā vuttaṃ ‘‘udayadassanena ucchedadiṭṭhiyā’’ti. Yasmā pana saṅkhārānaṃ vayaṃ ‘‘yadipime saṅkhārā avicchinnā vattanti, uppannuppannā pana appaṭisandhikā nirujjhantevā’’ti passato kuto sassataggāho. Tasmā vuttaṃ ‘‘vayadassanena sassatadiṭṭhiyā’’ti. Bhayadassanenāti bhayatūpaṭṭhānañāṇena. Sabhayeti sabbabhayānaṃ ākarabhāvato sakaladukkhavūpasamasaṅkhātassa paramassāsassa paṭipakkhabhāvato ca sabhaye khandhapañcake. Abhayasaññāyāti ‘‘abhayaṃ khema’’nti uppannasaññāya. Assādasaññā nāma pañcupādānakkhandhesu assādanavasena pavattasaññā, yo ‘‘ālayābhiniveso’’tipi vuccati. Abhiratisaññā tattheva abhiramaṇavasena pavattasaññā, yā ‘‘nandī’’tipi vuccati. Amuccitukāmatā ādānaṃ. Anupekkhā saṅkhārehi anibbindanaṃ, sālayatāti attho. Dhammaṭṭhitiyaṃ paṭiccasamuppāde. Paṭilomabhāvo sassatucchedaggāho, paccayākārapaṭicchādakamoho vā. Nibbāneca paṭilomabhāvo saṅkhāresu nati, nibbānapaṭicchādakamoho vā. Saṅkhāranimittaggāhoti yādisassa kilesassa appahīnatā vipassanā saṅkhāranimittaṃ na muñcati, so kileso, yo ‘‘saṃyogābhiniveso’’tipi vuccati, saṅkhāranimittaggāhassa, atikkamanameva vā pahānaṃ.
13「转起」就是指转起的状态,也就是缠缚的意思。「盖等法」里的“等”字,包含了盖类的烦恼、寻与伺等。由于修习了四圣道,究竟不再有转起,因此称为“断”,前后是这样连接的。那么是用什么来断的呢?可以明白就是在圣道中断除,因为经文说修习它们之后便不再转起。「于集类分」这一句里,因为四道也同样是四谛的现观,所以它们与各自应当断除的、被称作“集”的贪一起被断除,并且它们本身也具有“集”的本质。在《谛分别》里也说一切烦恼都是集,所以“集类分”就是指邪见等。「轻安」即是寂止的状态。
Pavatti eva pavattibhāvo, pariyuṭṭhānanti attho. Nīvaraṇādidhammānanti ādi-saddena nīvaraṇapakkhiyā kilesā vitakkavicārādayo ca gayhanti. Catunnaṃ ariyamaggānaṃ bhāvitattā accantaṃ appavattibhāvena yaṃ pahānanti sambandho. Kena pana pahānanti? ‘‘Ariyamaggehevā’’ti viññāyamānoyamattho tesaṃ bhāvitattā appavattivacanato. ‘‘Samudayapakkhikassā’’ti ettha cattāropi maggā catusaccābhisamayāti katvā tehi pahātabbena tena tena samudayasaṅkhātena lobhena saha pahātabbattā samudayasabhāvattā ca. Saccavibhaṅge ca sabbakilesānaṃ samudayabhāvassa vuttattā ‘‘samudayapakkhikā’’ti diṭṭhiādayo vuccanti. Paṭipassaddhattaṃ vūpasantatā.
14「出离有为」就是没有诸行的本质。「断一切有为」即远离一切有为,也就是无为的意义。而「断与律」,依前一种意义,叫作“断律”。依第二种意义,则所要断除的就是“断”,它和律相连接。
Saṅkhatanissaṭatā saṅkhārasabhāvābhāvo. Pahīnasabbasaṅkhatanti virahitasabbasaṅkhataṃ, visaṅkhāranti attho. Pahānañca taṃ vinayo cāti pahānavinayo purimena atthena. Dutiyena pana pahīyatīti pahānaṃ, tassa vinayoti yojetabbo.
15「因破坏防护故」指已经失坏防护,即没有防护的意思。由此,即使未受持防护的情况也包含在内。因为防护要靠受持才能成就,如果没有受持,就不会有防护。「圣」就是指圣者,这是一个自称词。「彼彼」就是“这个、那个”,从意义上讲,就是同一而无差别。「同种类」意思是本质相同:善士的本质就是圣者的本质,圣者的本质也就是善士的本质。
Bhinnasaṃvarattāti naṭṭhasaṃvarattā, saṃvarābhāvatoti attho. Tena asamādinnasaṃvaropi saṅgahitova hoti. Samādānena hi sampādetabbo saṃvaro, tadabhāve na hotīti. Ariyeti ariyo. Paccattavacanañhetaṃ. Eseseti eso eso, atthato anaññoti attho. Tajjāteti atthato taṃsabhāvo, sappuriso ariyasabhāvo, ariyo ca sappurisabhāvoti attho.
16“我是”(So ahanti)是说:邪见者将他自己构想出来的我称为“我”。因为“我被想所系缚的我”是我论者的主张。“不二”(Advayanti)即远离二元性。他们执取不共的色泽为“焰”,认为“焰即是色泽”,如同将两者视为同一;同样地,应当理解:邪见者将如其所构想出来的我执取为“色”,或将如其所见的色执取为“我”,然后视两者为同一。在此,即使没有生起“色是我”的观念,但于色中生起我执,就如同于焰中生起色泽执一样,被称为“不二见”。那些譬喻只是为了说明对“不异”等的执取方式而说,并非为了像显示色泽等那样显示我的实有。因为,他并不以主人身份看待色,也不以所有物身份看待色。“我中有色”是指以我为色的本质性所依。“色中有我”是指以色为我的所依,以见的方式观察。“住缠者”(Pariyuṭṭhaṭṭhāyīti)是指:以已成为缠缚的邪见和贪爱,通过“色是我、我有色”等方式邪执五蕴而住立。因此说“以缠缚的行相”等。“同此理趣”(eseva nayoti)即是:如同在此通过“有人观色是我”等对色蕴所说的注释理趣,对于受蕴等也应知道同此理趣。
So ahanti attanā parikappitaṃ attānaṃ diṭṭhigatiko vadati. ‘‘Ahaṃbuddhinibandhano attā’’ti hi attavādino laddhi. Advayanti dvayatārahitaṃ. Abhinnaṃ vaṇṇameva ‘‘accī’’ti gahetvā ‘‘accīti vaṇṇo evā’’ti tesaṃ ekattaṃ passanto viya yathāparikappitaṃ attānaṃ ‘‘rūpa’’nti, yathādiṭṭhaṃ vā rūpaṃ, ‘‘attā’’ti gahetvā tesaṃ ekattaṃ passanto daṭṭhabbo. Ettha ca ‘‘rūpaṃ attā’’ti imissā pavattiyā abhāvepi rūpe attaggahaṇaṃ pavattamānaṃ acciyaṃ vaṇṇaggahaṇaṃ viya ‘‘advayadassana’’nti vuttaṃ. Upamāyo ca anaññattādigahaṇanidassanavaseneva vuttā, na vaṇṇādīnaṃ viya attano vijjamānadassanatthaṃ. Na hi attani sāmibhāvena rūpañca sakiñcanabhāvena samanupassati. Attani vā rūpanti attānaṃ rūpassa sabhāvato ādhāraṇabhāvena. Rūpasmiṃ vā attānanti rūpassa attano ādhāraṇabhāvena diṭṭhipassanāya passati. Pariyuṭṭhaṭṭhāyīti pariyuṭṭhānappattāhi diṭṭhitaṇhāhi ‘‘rūpaṃ attā, rūpavā attā’’tiādinā khandhapañcakaṃ micchā gahetvā tiṭṭhanato. Tenāha ‘‘pariyuṭṭhānākārenā’’tiādi. Eseva nayoti yo ‘‘idhekacco rūpaṃ attato samanupassatī’’tiādinā rūpakkhandhe vutto saṃvaṇṇanānayo, vedanākkhandhādīsupi eso eva nayo veditabbo.
17“纯色”(Suddharūpamevāti)意思是:不掺杂无色、纯然唯色。“无色”(Arūpanti)指纯粹的无色,因为没有执取色。在四蕴中以三个、三个来执取的方式:意思是,在四蕴中,以执取三个、三个的方式,说明了色与无色混杂的我,因为在各个执取中,从受等解脱出来的无色法,与遍处之色以及一切色法,都被总括地执取成立。在五种情况中说明了断见,因为将那些法执为“我”,而它们是断灭的。然而在其余十五种情况中,即便将色执取为“我”,邪见者在那当中并不舍弃常想,因为他将色与遍处色混合,并且看不见它的生起等;所以,在那当中他确实仍有常见,也可以看作是部分常见之执。这些见是道的障碍,因为是颠倒见;它们不是生天的障碍,因为还未达到业道的程度。只有无作业、无因、无有见才是业道之见。
Suddharūpamevāti arūpena amissitaṃ kevalaṃ rūpameva. Arūpanti suddhaarūpaṃ rūpassa aggahitattā. Catūsu khandhesu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ vasenāti catūsu khandhesu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ gahaṇavasena rūpārūpamissako attā kathito tasmiṃ tasmiṃ gahaṇe vedanādivinimuttaarūpadhamme kasiṇarūpena saddhiṃ sabbarūpadhamme ca ekajjhaṃ gahaṇasiddhito. Pañcasu ṭhānesu ucchedadiṭṭhi kathitā, te te eva dhamme ‘‘attā’’ti gahaṇato tesañca ucchedabhāvato. Avasesesu pana pannarasasu ṭhānesu rūpaṃ ‘‘attā’’ti gahetvāpi diṭṭhigatiko tattha niccasaññaṃ na vissajjeti kasiṇarūpena taṃ missetvā tassa ca uppādādīnaṃ adassanato, tasmāssa tatthapi hotiyeva sassatadiṭṭhi ekaccasassatagāhavasenapi. Maggāvaraṇā viparītadassanato. Na saggāvaraṇā akammapathappattatāya. Akiriyāhetukanatthikadiṭṭhiyo eva hi kammapathadiṭṭhiyo.
18“身”(Kāyoti)指色身。由于有漏的自性,它本身就是有病的。“随贪嗔痴而行”(Rāgadosamohānugatanti)是指在未断除贪嗔痴的相续中生起的。在此经中,就是以有病性而显示的。“由于无烦恼性”(Nikkilesatāyāti)意思是:自己已达到已断除烦恼的相续。有学比丘:就已断除的烦恼而言,他们不叫作有染心;但就未断除的烦恼而言,他们叫作有染心。他们只是倾向于无染心性,因为他们的心不像随顺轮回流转的大众那样,由于烦恼而有染污。
Kāyoti rūpakāyo. So āturoyeva asavasabhāvato. Rāgadosamohānugatanti appahīnarāgadosamohasantāne pavattaṃ. Idhāti imasmiṃ sutte. Dassitaṃ āturabhāvena. Nikkilesatāyāti sayaṃ pahīnakilesasantānagatatāya. Sekhā neva āturacittā pahīnakilese upādāya, appahīne pana upādāya āturacittā. Anāturacittataṃyeva bhajanti vaṭṭānusārimahājanassa viya tesaṃ cittassa kilesavasena āturattābhāvato.
24《教诫那拘罗父经》注释结束。
Nakulapitusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
25二、天臂经注释。
2. Devadahasuttavaṇṇanā
2“天”(Devā)指的是国王,因为他们“借助五欲功德嬉戏享乐,或者依靠自己的福德威力而照耀”。他们的池子是天池。或者它是自然形成的,所以也称为“天池”。离它不远的一个市镇,就以“天池”为名,就像“瓦拉那城、苟达村”那样。位于后方地区的国土称为后方国土,想去那里的人就是去后方国土的人。“让他们成为负担”(te sabhāre)的意思是:那些比丘希望依靠长老而使他们成为有负担的人。如果说长老是他们的负担,那么对比丘们来说,长老也是负担,因此说“希望使他们成为有负担的人”。正因如此,长老便认为这些比丘是应当被教诫、应当被教导的。现在为了阐明这个意思,才说“凡是……”等。所谓“无负担”,就是不把任何补特伽罗当作自己的负担而继续前行。
2.Devāvuccanti rājāno ‘‘dibbanti kāmaguṇehi kīḷanti laḷanti, attano vā puññānubhāvena jotantī’’ti katvā. Tesaṃ dahoti devadaho. Sayaṃjāto vā so hoti, tasmāpi ‘‘devadaho’’ti vutto. Tassa avidūre nigamo ‘‘devadaha’’ntveva saṅkhaṃ gato yathā ‘‘varaṇānagaraṃ, godhāgāmo’’ti. Pacchābhūmiyaṃ aparadisāyaṃ niviṭṭhajanapado pacchābhūmaṃ, taṃ gantukāmā pacchābhūmagamikā. Te sabhāreti te bhikkhū therassa vasena sabhāre kātukāmatāya. Yadi thero tesaṃ bhāro, therassapi te bhārā evāti ‘‘te sabhāre kātukāmatāyā’’ti vuttaṃ. Evañhi thero te ovaditabbe anusāsitabbe maññatīti. Idāni tamatthaṃ vivaranto ‘‘yo hī’’tiādimāha. Ayaṃ nibbhāro nāma kañci puggalaṃ attano bhāraṃ katvā avattanato.
20「以四种方式」(Catubbidhena)指的是:界善巧、处善巧、缘起善巧、处非处善巧,这四种善巧。
Catubbidhenāti dhātukosallaṃ āyatanakosallaṃ paṭiccasamuppādakosallaṃ ṭhānāṭṭhānakosallanti evaṃ catubbidhena.
21他带上那些老人、病人和极为年轻的人之后才出发。因为他们经过两日,疲劳就完全平息了。在讲述了与象、商队、鹧鸪相关的事情之后,有人说:“‘Eḷakāḷagumba’指的是黑草丛搭成的帐蓬。”
Te mahallakābādhikātidaharapuggale gaṇhitvāva gacchati. Te hi divasadvayena vūpasantaparissamā eva. Hatthivānaratittirapaṭibaddhaṃ vatthuṃ kathetvā. ‘‘Eḷakāḷagumbeti kāḷatiṇagacchamaṇḍape’’tipi vadanti.
22“种种”(Vividhaṃ)指的是各种不同的地域;无地域就是“无地域”(verajja)。到了那里,也就是到了外地的意思。因此他说:“在某处……”等等。质多善达多等人,指的就是质多居士、给孤独长者等。“审查者”(Vīmaṃsakā)就是考察法义的人。“是怎样的?”意思是它是怎样的。“所见”(Dassanaṃ)指已成立的教理。“他说明怎样的?”就是这个意思。“法的”指世尊所说的法。“随法”就是随顺而不相违的法。然而,那是针对受教者的意乐而详说的法,所以说:“对于所给的解答,给予相应的解答”。“持果”的意思是,法能持守自己的果,是原因,所以说:“共法者”就是具有原因的人。通过这个异门也是显示了论说,而不是由此开显出作用。
Vividhaṃ nānābhūtaṃ rajjaṃ virajjaṃ, virajjameva verajjaṃ, tattha gataṃ, paradesagatanti attho. Tenāha ‘‘ekassā’’tiādi. Cittasudattādayoti cittagahapatianāthapiṇḍikādayo. Vīmaṃsakāti dhammavicārakā. Kinti kīdisaṃ. Dassananti siddhantaṃ. Ācikkhati kīdisanti adhippāyo. Dhammassāti bhagavatā vuttadhammassa. Anudhammanti anukūlaṃ avirujjhanadhammaṃ. So pana veneyyajjhāsayānurūpadesanāvitthāroti āha – ‘‘vuttabyākaraṇassa anubyākaraṇa’’nti. Dhāreti attano phalanti dhammo, kāraṇanti āha – ‘‘sahadhammikoti sakāraṇo’’ti. Imināpi pāṭhantarena vādo eva dīpito, na tena pakāsitā kiriyā.
23这六个词的意义,应当纯粹依于渴爱来理解。因为贪等只是渴爱的不同状态。因此他说:「渴爱确实……」等等。毁坏身和心称为「恼」(vighāto),也就是苦,所以说:「无恼即无苦」。「愁悲」(upāyāseti)即令人受煎熬,这就是愁悲,愁悲就是热恼。与此对立的则是「无愁悲」,应当看成是没有热恼。在一切句中都是如此。
Taṇhāvaseneva channampi padānaṃ attho veditabbo. Yasmā rāgādayo taṇhāya eva avatthāvisesāti. Tenāha ‘‘taṇhā hī’’tiādi. Vihananti kāyaṃ cittañcāti vighāto, dukkhanti āha – ‘‘avighātotinidukkho’’ti. Upāyāseti upatāpetīti upāyāso, upatāpo. Tappaṭipakkho pana anupāyāso nirūpatāpo daṭṭhabbo. Sabbatthāti sabbavāresu.
31《天池经注释》结束。
Devadahasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
323. 《诃梨提迦尼经》注疏
3. Hāliddikānisuttavaṇṇanā
3「阿槃提南道」(Avantidakkhiṇāpathe)这个词,因为出现在其他经文句子里,所以说「即名为阿槃提南道的地方」。从中部地区往南方向的边境国家就是阿槃提国。在此处教说得以生起,所以称为「转起」(pavattaṃ),也就是应当转起之处,因此说「获得转起之处」。具有被损害自性的法,以此而称为「色界」,所以说是色蕴。在色界当中,以作为所缘缘的贪——无论是俱生的还是不俱生的,或者作为亲依止缘,仅仅因为未被断除的状态,而被系缚、被绑住的业识,就称为「住家者」(okasārī)——意思是「它在名为色界的住处中游走、转起」。进入此处、去往、转起,所以住处(oka)就是转起的地方。因此说:「住家者、执著家者」。
3. ‘‘Avantidakkhiṇāpathe’’ti aññesu suttapadesu āgatattā āha ‘‘avantidakkhiṇāpathasaṅkhāte’’ti. Majjhimadesato hi dakkhiṇadisāya avantiraṭṭhaṃ. Pavattayittha ettha laddhīti pavattaṃ, pavattitabbaṭṭhānanti āha ‘‘laddhipavattaṭṭhāne’’ti. Ruppanasabhāvo dhammoti katvā rūpadhātūti rūpakkhandho vutto. Rūpadhātumhi ārammaṇapaccayabhūtena rāgena sahajātenapi asahajātenapi upanissayabhūtena appahīnabhāveneva vinibaddhaṃ paṭibaddhaṃ kammaviññāṇaṃ. Okasārīti vuccati – ‘‘tasmiṃ rūpadhātusaññite oke sarati pavattatī’’ti katvā. Avati ettha gacchati pavattatīti okaṃ, pavattiṭṭhānaṃ. Tenāha – ‘‘gehasārī ālayasārī’’ti.
25或者,与受等一起进入、结合于此,所以称为「住处」(oka),也就是眼、色等。从缘的意义上说,「缘」是指通过所缘等方式而成为缘。成为缘,就是以无间缘、等无间缘等,以及业亲依止缘、所缘缘等的方式。“居士,识界”这句话一出,可能会产生这样的迷乱:“在业识与果报识中,到底指的是哪一个呢?”为了破除、消除那种迷乱。就以“不混杂”——也就是不杂乱的方式来进行开示。从所缘的角度,讲了四种行作识住,如:“比丘们,依色而安住的识,如果安住的话,就安住于色所缘”等等,这也是为了显示那些识住。
Ugacchati vā ettha vedanādīhi saddhiṃ samavetīti oko, cakkhurūpādi. Paccayoti ārammaṇādivasena paccayo. Paccayo hotīti anantarasamanantarādinā ceva kammūpanissayaārammaṇādinā ca. ‘‘Viññāṇadhātu kho, gahapatī’’ti evaṃ vutte ‘‘kammaviññāṇavipākaviññāṇesu kataraṃ nu kho’’ti sammoho bhaveyya. Tassa sammohassa vighātatthaṃ apagamanatthaṃ. Asambhinnāvāti asaṃkiṇṇāva desanā katā. Ārammaṇavasena catasso abhisaṅkhāraviññāṇaṭṭhitiyo vuttā – ‘‘rūpupayaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭheyya, rūpārammaṇa’’ntiādinā (saṃ. ni. 3.53). Tā viññāṇaṭṭhitiyo dassetumpi.
26以强力执取的方式趋向所缘,所以称为「近取」(upayā),也就是渴爱与邪见。「成为立足处」指成为依止的地方。「成为执取」是指对于各种所缘,由于执取、执著而成为转起的原因。「成为随眠」是指成为贪随眠和邪见随眠。「最高边际」指断除的最高边际。因为只有诸佛才能将它们连同习气完全断尽。通过建立“先前未执取的识就是未执取的”之后,问难者质问道:“那么为什么在这里进行开示?”“为什么在这里执取识?”先前说到“以识界的贪为系缚的识”时,因为区分缘与缘所生很困难,可能会产生种种迷乱;但在这里,由于从五蕴的角度无区别地显示烦恼的断除,迷乱根本没有产生的余地。所以说“为了显示烦恼的断除”等等。“不游走于业识的住处”,这是在描述如此状态的工具格。“不游走”的意思就是不趋近。
Daḷhaṃ abhinivesavasena ārammaṇaṃ upentīti upayā, taṇhādiṭṭhiyo. Adhiṭṭhānabhūtāti patiṭṭhānabhūtā. Abhinivesabhūtāti taṃ taṃ ārammaṇaṃ abhinivissa ajjhosāya pavattiyā kāraṇabhūtā. Anusayabhūtāti rāgānusayadiṭṭhānusayabhūtā. Uparimakoṭiyāti pahānassa uparimakoṭiyā . Buddhānaññeva hi te savāsanā pahīnā. Pubbe aggahitaṃ viññāṇaṃ aggahitamevāti katvā kasmā idha desanā katāti codeti – ‘‘idhaviññāṇaṃ kasmā gahita’’nti. Pubbe ‘‘viññāṇadhāturāgavinibandhañca viññāṇa’’nti vuccamāne yathā yathā sammoho siyā paccayapaccayuppannavibhāgassa dukkarattā, idha pana sammohassa okāsova natthi avisesena pañcasu khandhesu kilesappahānavasenāti. Tenāha ‘‘kilesappahānadassanattha’’ntiādi. Kammaviññāṇena okaṃ asarantenā’’ti itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ. Asarantenāti anupagacchantena.
27从缘的意义来说,就是成为所缘等缘的状态。「相」是生起之相。「所缘」……「住处」:即以作为所缘作用而成为居住之处,色本身就是住处,所以称为「色相住处」。
Paccayaṭṭhenāti ārammaṇādipaccayabhāvena. Nimittaṃ uppattikaṃ. Ārammaṇa…pe… niketanti ārammaṇakaraṇasaṅkhātena nivāsaṭṭhānabhūtena rūpameva niketanti rūpanimittaniketaṃ.
28由于欲贪的强弱:对于内五蕴,欲贪强大,所以称它为「住处」;对于外六所缘,欲贪微弱,所以称它们为「住处」。现在,为了清楚开显前述含义,说到“即使在相同的情况下……”等等。「住处」(oka)之所以称为家,因为它像夜间停留的地方;「住处」(niketa)之所以称为园等处,因为它像白昼停留的地方。因此,那里的欲贪更微弱。
Chandarāgassa balavadubbalatāyāti ajjhattakhandhapañcake chandarāgassa balavabhāvena taṃ ‘‘oko’’ti, bahiddhā chasu ārammaṇesu tassa dubbalatāya tāni ‘‘niketa’’nti vuttāni. Idāni yathāvuttamatthaṃ pākaṭaṃ katvā dassetuṃ ‘‘samānepi hī’’tiādi vuttaṃ. Okoti vuccati gehameva rattiṭṭhānabhāvato. Niketanti vuccati uyyānādi divāṭṭhānabhāvato. Tato dubbalataro hoti chandarāgo.
29以依家之乐:也就是依靠在家的心之乐,而变得快乐、获得快乐。在所应做的事中:即在小的和大的所应做的事中。自己躺卧。「内」指在心之意向中。
Gehassitasukhenāti gehanissitena cittassa sukhena sukhito sukhappatto hoti. Kiccakaraṇīyesūti khuddakesu ceva mahantesu ca kattabbatthesu. Sayanti attanā. Antoti cittajjhāsaye.
30「这样形色」指这样的形色。就像「色」这个词,既表示色处,也表示形态,基于这个意图,说「在长、短、黑、白等色上」。关于乐等,也就是喜等。因为在那里,可能会有「愿我常常具有喜心」的希求。说「如是想」之名,是从所缘的角度表达对想差别的希求。而「如是识」则是从所缘的角度表达对识差别的希求:「愿我的识具有如此辨识微细色的能力,并依止于如此五净色所装饰的所依。」
Evaṃrūpoti īdisarūpo. Vaṇṇasaddo viya rūpasaddo rūpāyatanassa viya saṇṭhānassapi vācakoti adhippāyena ‘‘dīgharassa kāḷodātādīsu rūpesū’’ti vuttaṃ. Sukhādīsūti somanassādīsu. Tattha hi ‘‘abhiṇhaṃ somanassito bhaveyya’’nti patthanā siyā. Evaṃsañño nāmāti visayavasena saññāvisesapatthanamāha. Evaṃviññāṇoti pana idha visayamukhena viññāṇavisesapatthanaṃ vadati – ‘‘evaṃnipuṇarūpadassanasamatthaṃ, evaṃpañcapasādapaṭimaṇḍitanissayañca me viññāṇaṃ bhaveyyā’’ti.
31「不在前面造作轮回」:指心不希求世间。「不黏着」:即前后不相关联。他们由此而说,这就是论议,是过失,所以说「你的过失」等等。「就在这里」:即在这个集会中。从过失中解开吧!把自己从过失中解脱出来。
Vaṭṭaṃ purato akurūmānoti loke cittaṃ apatthento. Asiliṭṭhaṃ pubbenāparaṃ asambaddhaṃ. Vadanti etenāti vādo, dosoti āha – ‘‘tuyhaṃ doso’’tiādi. Idheva imasmiṃyeva samāgame. Nibbeṭhehi dosato attānaṃ mocehi.
41《诃梨提迦尼经》的注疏到此结束。
Hāliddikānisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
424. 《第二诃梨提迦尼经》注疏
4. Dutiyahāliddikānisuttavaṇṇanā
4《小六问经》指在《根本五十篇》的《小渴爱灭尽经》(中部1.390等)中。《大帝释问经》也指在《大渴爱灭尽经》(中部1.396等)中。“此”指“那些沙门、婆罗门”等经文语句。渴爱在其中完全被灭尽,故称“渴爱灭尽”;又因是无为界,所以说“在渴爱灭尽处,即涅槃”。超越了边的终结,即隐没的终结,故说“常终结”。在其余语句中,指如“究竟离轭安稳者”等。
4.Cūḷachakkapañheti mūlapaṇṇāse cūḷataṇhāsaṅkhayasutte (ma. ni. 1.390 ādayo). Mahāsakkapañhepīti mahātaṇhāsaṅkhayasuttepi (ma. ni. 1.396 ādayo). Etanti ‘‘ye te samaṇabrāhmaṇā’’tiādisuttapadaṃ. Taṇhā sammadeva khīyati etthāti taṇhāsaṅkhayo, asaṅkhatā dhātūti āha ‘‘taṇhāsaṅkhaye nibbāne’’ti. Antaṃ atikkantaniṭṭhāti antarahitaniṭṭhā. Tenāha ‘‘satataniṭṭhā’’ti. Sesapadesūti ‘‘accantayogakkhemino’’tiādīsu.
44《第二诃梨提迦尼经》的注释结束。
Dutiyahāliddikānisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
455.《定经》的注释
5. Samādhisuttavaṇṇanā
5“定”:指安止定,或近行定。“业处”:指作为定之基础的观业处。“将增长”是经文读法。希望:即“啊,但愿我能获得这样的色!”宣称:即依渴爱与邪见而说出执取。因此说“以那胜喜……”等。即使没有发出言语,当那样的贪爱生起时,也还是称为宣称。所以说“未破语言”。为了显示:把所缘当作“这是我的”而归属于自己,使其成为不共行境般地执取、紧执不舍者,即名为“执著”,因而说“吞下,即令究竟后而执取”。“胜喜”等是根据前分说的,“喜生起”则是根据现前说的。有些人认为:前面的几句是随眠,最后一句是缠缚,并安立为“以执取之义为取”。“不胜喜、不宣称”在此处,应以与前面所说相反的方式了知含义。“不说‘可爱、悦意’”:即不说“可爱”,也不说“悦意”。他因渴爱而不执取,故确实不宣称。
5.Samādhīti appanāsamādhi, upacārasamādhi vā. Kammaṭṭhānanti samādhipādakaṃ vipassanākammaṭṭhānaṃ. ‘‘Phātiṃ gamissatī’’ti pāṭho. Patthetīti ‘‘aho vata me īdisaṃ rūpaṃ bhaveyyā’’ti. Abhivadatīti taṇhādiṭṭhivasena abhinivesaṃ vadati. Tenāha ‘‘tāya abhinandanāyā’’tiādi. ‘‘Aho piyaṃ iṭṭha’’nti vacībhede asatipi tathā lobhuppāde sati abhivadatiyeva nāma. Tenāha ‘‘vācaṃ abhindanto’’ti. ‘‘Mama ida’’nti attano pariṇāmetvā anaññagocaraṃ viya katvā gaṇhanto ajjhosāya tiṭṭhati nāmāti dassento āha ‘‘gilitvāti pariniṭṭhapetvā gaṇhātī’’ti. ‘‘Abhinandatī’’tiādayo pubbabhāgavasena vuttā, ‘‘uppajjati nandī’’ti dvārappattavasena. Paṭhamehi padehi anusayo, pacchimena pariyuṭṭhānanti keci ‘‘gahaṇaṭṭhena upādāna’’nti katvā. Nābhinandati nābhivadatīti ettha heṭṭhā vuttavipariyāyena attho veditabbo. Na ‘‘iṭṭhaṃ kanta’’nti vadatīti ‘‘iṭṭha’’nti na vadati, ‘‘kanta’’nti na vadati. Nābhivadatiyeva taṇhāya anupādiyattā.
47《定经》的注释结束。
Samādhisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
486.《独处宴坐经》的注释
6. Paṭisallāṇasuttavaṇṇanā
6知道后而说:即知道“当有身远离时,心远离才有;当有心远离时,依远离也才有,这些是可获得的”后而说。
6.Ñatvāāhāti ‘‘sati kāyaviveke cittaviveko, tasmiṃ sati upadhiviveko ca imesaṃ laddhuṃ vaṭṭatī’’ti ñatvā āha.
50《独处宴坐经》的注释结束。
Paṭisallāṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
517. 《执取惧怕经》的注释
7. Upādāparitassanāsuttavaṇṇanā
7“以执取而生起的惧怕”:指由于对五蕴执取为“我”和“我所”而生起的渴爱惧怕和邪见惧怕。“无惧”:指没有惧怕的状态,或是惧怕的对立面。“唉,确实曾有过我的这些力量、青春等。”“业识”:指以变异为所缘、与渴爱和邪见俱行的识,以及随彼而转者。“随转”:指取彼所缘而转起。因此说“从变异所缘之心”。“不善法集起”:指由于渴爱而生起的其他不善法。“耗尽”:即灭尽后,不给它生起的机会。“有怖畏者”:指因渴爱和邪见而有怖畏者。“执取后”:指以渴爱执和邪见执执取后,依彼等之力而成为惧怕者。“心不随色之坏灭而转”:心不成为随色之坏灭而转者。“合适”:即可以以一切方式说,是合理的,此即其义。
7.Gahaṇenauppannaṃ paritassananti khandhapañcake ‘‘ahaṃ mamā’’ti gahaṇena uppannaṃ taṇhāparitassanaṃ diṭṭhiparitassanañca. Aparitassananti paritassanābhāvaṃ, paritassanapaṭipakkhaṃ vā. Ahu vata metaṃ balayobbanādi. Kammaviññāṇanti vipariṇāmārammaṇaṃ taṇhādiṭṭhisahagataṃ viññāṇaṃ tadanuvatti ca. Anuparivatti nāma taṃ ārammaṇaṃ katvā pavatti. Tenāha ‘‘vipariṇāmārammaṇacittato’’ti. Akusaladhammasamuppādāti taṇhāya aññākusaladhammasamuppādā. Pariyādiyitvāti khepetvā, tassa pavattituṃ okāsaṃ adatvā. Sauttāsoti taṇhādiṭṭhivasena sauttāso. Gaṇhitvāti taṇhādiṭṭhiggāhehi gahetvā tesañceva vasena paritassako. Rūpabhedānuparivatti cittaṃ na hoti. Vaṭṭatīti sabbākārena vattuṃ yuttanti attho.
53《执取惧怕经》的注释结束。
Upādāparitassanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
548. 《第二执取惧怕经》的注释
8. Dutiyaupādāparitassanāsuttavaṇṇanā
8通过渴爱、慢、邪见的方式进行了开示,因为经文中出现了“这是我的,我是这个,这是我的我”这样的开示。在四部经中,即从第五经等开始的四部经中。而第四部经只讲了还灭。
8.Taṇhāmānadiṭṭhivasena desanā katā ‘‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’ti desanāya āgatattā. Catūsu suttesūti pañcamādīsu catūsu suttesu. Catutthe pana vivaṭṭameva kathitaṃ.
56《第二执取惧怕经》的注释结束。
Dutiyaupādāparitassanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
579. 《三时无常经》的注释
9. Kālattayaaniccasuttavaṇṇanā
9如果过去和未来因现在不存在而被称为无常,那么现在在彼时也不存在,哪里还需要说它的无常呢?对于现在,又有什么可说的?因为它本身就是被生灭所限定的。这正如经中所说:“那些已生起且住立者,如针尖上的芥子。”(《大品》10)
9. Yadi atītānāgataṃ etarahi natthibhāvato aniccaṃ, paccuppannampi tadā natthīti ko pana vādo tassa aniccatāya, paccuppannamhi kathāva kā udayabbayaparicchinnattā tassa. Vuttañhetaṃ ‘‘nibbattā ye ca tiṭṭhanti, āragge sāsapūpamā’’ti (mahāni. 10).
59《三时无常经》的注释结束。
Kālattayaaniccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
6010-11. 《三时苦经等》的注释
10-11. Kālattayadukkhasuttādivaṇṇanā
10-11“以同样的方式”:即如同根据那位补特伽罗的志趣而讲说了第九经一样,以同样的方式。据说,那些比丘将过去、未来观照为“苦”,同样观照为“无我”后,便对现在产生了苦恼。而“然后对他们……”等一切,都应依前面所说的方法来理解。
10-11.Tathārūpenevāti yathārūpeneva puggalajjhāsayena navamaṃ suttaṃ kathitaṃ, tathārūpenevāti. Te kira bhikkhū atītānāgataṃ ‘‘dukkha’’nti sallakkhetvā, tathā ‘‘anattā’’ti sallakkhetvā paccuppanne kilamiṃsu. ‘‘Atha nesa’’ntiādi sabbaṃ heṭṭhā vuttanayena vattabbaṃ.
62《三时苦经等》的注释结束。
Kālattayadukkhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
63《那拘罗父品》的注释结束。
Nakulapituvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
39第二品:无常品
2. Aniccavaggo
651-10. 《无常等经》的注释
1-10. Aniccādisuttavaṇṇanā
12-2112-21:因应阿难长老的提问而说。
12-21.Pucchāvasikaṃ ānandattherassa pucchāvasena desitattā.
67《无常等经》的注释结束。
Aniccādisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
68《无常品》的注释结束。
Aniccavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
413. 负担品
3. Bhāravaggo
701. 《负担经》的注释
1. Bhārasuttavaṇṇanā
22“取蕴”:成为诸取所缘的蕴,即取蕴。“重担”:以应被持护之沉重性的意义,即以应被持护的沉重性、极重性。为了令已说之义更明了,而说“因为此等”等。其中,因为这些色法和非色法中的住、去等功能,犹如跛者与天生盲者般,依互相支持而成就,非各自单独,故此处以“此等”作不简别说。“补特伽罗”:指蕴的相续。因为蕴的相续无间断地转起,直至般涅槃,犹如在世间担负蕴的重担般显现,这是由于没有离彼而存在的众生。因此说“补特伽罗”等。“负重担者”:即已生起,名为负重担者已生起。
22. Upādānānaṃ ārammaṇabhūtā khandhā upādānakkhandhā. Parihārabhāriyaṭṭhenāti parihārassa bhāriyabhāvena garutarabhāvena. Vuttameva atthaṃ pākaṭaṃ kātuṃ ‘‘etesañhī’’tiādimāha. Tattha yasmā etāni ṭhānagamanādīni rūpārūpadhammānaṃ paṅgulajaccandhānaṃ viya aññamaññūpassayavasena ijjhanti, na paccekaṃ, tasmā ‘‘etesa’’nti avisesavacanaṃ kataṃ. Puggalanti khandhasantānaṃ vadati. Khandhasantāno hi avicchedena pavattamāno yāva parinibbānā khandhabhāraṃ vahanto viya loke khāyati tabbinimuttassa sattassa abhāvato. Tenāha ‘‘puggalo’’tiādi. Bhārahāroti jātoti bhārahāro nāma jāto.
43能令再有(punabbhava)产生的,就是“再有”;它适合(获得)那果报,或者致力于那果报,所以称为“导致再生”(ponobhavikā)。这种贪是与那种“有”相伴存在的,就像“有见之法”(sanidassanā dhammā)这样的说法,不是混杂的相伴,也不是所缘的相伴。“各处”(tatra tatra)是指无论达到哪一种再生之处,还是遇到色等所缘之后,就在各个地方欢喜。因此说“于再生处等”等。“五欲功德”(pañcakāmaguṇika):即以五种欲的功德为所缘的贪。对色界、无色界再生之“有”的贪,就是色界、无色界有贪。对禅那的欲求,就是对称为禅那的业有的贪。“常见”(sassatadiṭṭhi)就是“有见”,与这种见相应的贪,这贪称为“有渴爱”。断见名为“非有见”,与之相应的欲贪就称为“非有渴爱”。那人之所以执取蕴的重担,是因为借着渴爱的力量而执取结生。通过“于此渴爱无余地离染、消散、灭尽、舍弃”等这些语句应了解,一切词句都是以涅槃为依而说的,所以说“这一切都是涅槃的同义词”。
Punabbhavakaraṇaṃ punabbhavo, taṃ phalaṃ arahati, tattha niyuttāti vā ponobhavikā. Tabbhāvasahagataṃ yathā ‘‘sanidassanā dhammā’’ti, na saṃsaṭṭhasahagataṃ, nāpi ārammaṇasahagataṃ. ‘‘Tatra tatrā’’ti yaṃ yaṃ uppattiṭṭhānaṃ, rūpādiārammaṇaṃ vā patvā tatratatrābhinandinī. Tenāha ‘‘upapattiṭṭhāne vā’’tiādi. Pañcakāmaguṇikoti pañcakāmaguṇārammaṇo. Rūpārūpūpapattibhave rāgo rūpārūpabhavarāgo. Jhānanikanti jhānasaṅkhāte kammabhave rāgo. Sassatādiṭṭhīti bhavadiṭṭhi, taṃsahagato rāgo. Ayanti rāgo bhavataṇhā nāma. Ucchedadiṭṭhi vibhavadiṭṭhi nāma, taṃsahagato chandarāgo vibhavataṇhā nāma. Esa puggalo khandhabhāraṃ ādiyati taṇhāvasena paṭisandhiggahaṇato. ‘‘Asesamettha taṇhā virajjati palujjati nirujjhati pahīyatī’’tiādinā sabbapadāni nibbānavaseneva veditabbānīti āha ‘‘sabbaṃ nibbānasseva vevacana’’nti.
73《负担经》的注释结束。
Bhārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
74遍知经注
2. Pariññasuttavaṇṇanā
23“应遍知”是指应当以断遍知来遍知的那些事物。而那种遍知就是对它们的欲贪的舍断,并且超越了它们,所以说“应超越”是这个意思。“究竟遍知”指的是涅槃。因此这里说“超越”就是这个义理。
23.Parijānitabbeti pahānapariññāya parijānitabbe. Tathā parijānanañca tattha chandarāgappahānaṃ, tesaṃ atikkamoti āha ‘‘samatikkamitabbeti attho’’ti. Accantapariññanti nibbānaṃ vadati. Tenāha ‘‘samatikkamanti attho’’ti.
76遍知经注结束。
Pariññasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
77自证经注
3. Abhijānasuttavaṇṇanā
24“知遍知”被解释为“以殊胜慧的了知”,也就是以殊胜的智慧来了知。第二词是指“遍知”这个词。第三、第四词是指“离染”“舍弃”这两个词。
24.Ñātapariññākathitā ‘‘abhivisiṭṭhāya paññāya jānana’’nti katvā. Dutiyapadenāti ‘‘parijāna’’nti padena. Tatiyacatutthehīti ‘‘virājayaṃ pajaha’’nti padehi.
79自证经注结束。
Abhijānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
80欲贪诸经等注
4-9. Chandarāgasuttādivaṇṇanā
25-30应当知道,就像在《界相应》中所说的那样,只是这里是从蕴的角度来开示,而那里是从界的角度来开示,只有这点差别。因为开示是围绕乐味、过患、出离而展开的,所以讲述的是四圣谛。
25-30.Dhātusaṃyutte vuttanayeneva veditabbāni, kevalañhi ettha khandhavasena desanā āgatā, tattha dhātuvasenāti ayameva viseso. Cattāri saccāni kathitāni assādādīnavanissaraṇavasena desanāya pavattattā.
82《欲贪经》等的注释到此结束。
Chandarāgasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
83十、《苦根经》的注释
10. Aghamūlasuttavaṇṇanā
31“苦”指的是恶行;由于它是苦的因、苦的相状,所以被称为痛苦。因为这种苦,特别是以恶业为因,也就是所谓的业果。同样地,轮回中的苦是以无明和渴爱为根本的。由于它是苦的相状,所以称为苦。跟随轮回流转的广大众生,被痛苦所逼迫,却自认为能找到对治痛苦的方法,于是就去造作种种(业)。
31. Aghaṃ vuccati pāpaṃ, aghanimittatāya aghaṃ dukkhaṃ. Idañhi dukkhaṃ nāma visesato pāpahetukaṃ kammaphalasaññitaṃ. Tathā vaṭṭadukkhaṃ avijjātaṇhāmūlakattā. Aghassa nimittatāya aghaṃ dukkhaṃ. Vaṭṭānusārī mahājano hi dukkhābhibhūto tassa patikāraṃ maññamāno taṃ taṃ karotīti.
85《苦根经》的注释结束。
Aghamūlasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
86十一、《脆经》的注释
11. Pabhaṅgusuttavaṇṇanā
32“具有破碎性”的意思,是指在每一个刹那中都包含着容易变坏的性质。
32.Pabhijjanasabhāvanti khaṇe khaṇe pabhaṅgusabhāvaṃ.
88《脆经》的注释结束。
Pabhaṅgusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
89《重担品》的注释结束。
Bhāravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
49四、非汝等品
4. Natumhākaṃvaggo
91一、《非汝等经》的注释
1. Natumhākaṃsuttavaṇṇanā
33“以断除欲贪”:就是指通过断除与它相关的欲贪。像达婆草之类的普通草木,大家都知道,但为了显示那些不常见的,所以举出棕榈、椰子等为例;或者也是为了显示草木的破裂处。毗耶勒树和法鲁沙迦果也是如此。
33.Chandarāgappahānenāti tappaṭibaddhassa chandarāgassa pajahanena. Dabbādi pākatikatiṇaṃ pākaṭamevāti apākaṭaṃ dassetuṃ tālanāḷikerādi dassitaṃ, tiṇakaṭṭhānaṃ vā bhedadassanatthaṃ. Piyālo phārusakaṃ.
93《非汝等经》注疏结束。
Natumhākaṃsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
943. 《某比丘经》注疏
3. Aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā
35“如果随眠于色”:意思是,如果对色法,贪等烦恼以随眠的方式生起。“以此而得称”:就是指由于那些贪等烦恼,具有该烦恼的众生便会被算作、被称为“染污者”、“嗔怒者”等。因此接着说“于欲贪等中”等话。“以非有”:是指烦恼尚未生起、尚未以随眠方式现行。这里以随眠为代表,来说“征服”(压伏)。因为经中说“他不被称为染污者、嗔怒者、愚痴者”。从非譬喻的究竟意义上讲,被道所断的烦恼就是随眠。
35.Yadi rūpaṃ anusetīti rūpadhamme ārabbha yadi rāgādayo anusayanavasena pavattanti. Tena saṅkhaṃ gacchatīti tena rāgādinā taṃsamaṅgīpuggalo saṅkhātabbataṃ ‘‘ratto duṭṭho’’tiādinā voharitabbataṃ upagacchatīti. Tenāha ‘‘kāmarāgādīsū’’tiādi. Abhūtenāti ajātena anusayavasena appavattena. Anusayasīsena hettha abhibhavaṃ vadati. Yato ‘‘ratto duṭṭho mūḷhoti saṅkhaṃ na gacchatī’’ti vuttaṃ. Nippariyāyato hi maggavajjhakilesā anusayo.
96《某比丘经》注疏结束。
Aññatarabhikkhusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
974. 《第二某比丘经》注疏
4. Dutiyaaññatarabhikkhusuttavaṇṇanā
36“那被随眠的色”:指的是被贪欲等烦恼所随眠的色法,它随着正在消亡的随眠一起运作。因此说“不”等。由于那种正在消亡的随眠,它随着运作。所以得到这样的称呼:依据这种真实状态,他因为那个随眠而得到“染污者”等名称。他正是以那个作为原因的随眠,而被推度(为染污者等)。
36.Taṃ anusayitaṃ rūpanti taṃ rāgādinā anusayitaṃ rūpaṃ marantena anusayena anumarati. Tena vuttaṃ ‘‘na hī’’tiādi. Yena anusayena marantena taṃ anumarati. Tena saṅkhaṃ gacchatīti tathābhūtato tena ‘‘ratto’’tiādivohāraṃ labhati. Yena anusayena kāraṇabhūtena anumīyati, tena.
99第二《某比丘经》的注疏结束。
Dutiyaaññatarabhikkhusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
1005-6 阿难经等的注疏
5-6. Ānandasuttādivaṇṇanā
37-38“住立”是与住立刹那相伴随的状态。“住立的变异性”:指从生起刹那之后所发生的变异。“被了知”:也就是被察觉到。对于依凭诸缘而维持生存的有情来说,由于从生起刹那开始就进入了变异状态,因此,经由命根的作用,衰老便得以被了知。为了使前面已经解释过的义理更加清晰,于是说了“住立”等语。命……(中略)……名称。正如在《阿毗达摩》(《法集论》19)中所指示的:“寿命、住立”。“变异性”就是对衰老的称呼,这是二者之间的关联。
37-38. Ṭhitiyā ṭhitikkhaṇena sahitaṃ ṭhitaṃ. Ṭhitassa aññathattanti uppādakkhaṇato aññathābhāvo. Paññāyatīti upalabbhati. Paccayavasena dharamānattā eva jīvamānassa jīvitindriyavasena jarā paññāyati uppādakkhaṇato aññathattappattiyā. Vuttameva atthaṃ pākaṭataraṃ kātuṃ ‘‘ṭhitī’’tiādi vuttaṃ. Jīvi…pe… nāmaṃ. Tathā hi abhidhamme (dha. sa. 19) ‘‘āyu ṭhitī’’ti niddiṭṭhaṃ. Aññathattanti jarāya nāmanti sambandho.
54有三种相,这是从有为的自性相来说的。任何色法或无色法,不论是世间的还是出世间的,都是行。行不是相,因为它具有生起等自性;相不是行,因为它远离生起等。也不能……把相作为行法来认知。离开了相,也无法把行安立为行。因此说“以相”等等。现在为了用譬喻来阐明所说的义理,而说“犹如”等。其中,相是指像黑色、红色、斑纹等这样的体相变得明显,从而知道:“这是某人的母牛”。
Tīṇi lakkhaṇāni honti saṅkhatasabhāvalakkhaṇato. Yo koci rūpadhammo vā arūpadhammo vā lokiyo vā lokuttaro vā saṅkhāro. Saṅkhāro, na lakkhaṇaṃ uppādādisabhāvattā. Lakkhaṇaṃ, na saṅkhāro uppādādirahitattā. Na ca…pe… sakkā saṅkhāradhammattā lakkhaṇassa. Nāpi lakkhaṇaṃ vinā saṅkhāro paññāpetuṃ sakkā saṅkhārabhāvena. Tenāha ‘‘lakkhaṇenā’’tiādi. Idāni yathāvuttamatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā’’tiādimāha. Tattha lakkhaṇanti kāḷarattasabalādibhāvalakkhaṇaṃ pākaṭaṃ hoti ‘‘ayaṃ asukassa gāvī’’ti.
55同样,当一个人以自性的方式去观察抉择时,也会认识到行;以生起为阶段而说的生相也是如此。所谓“时间所称呼的”,就是指正在生起的时间所称呼的。对于那个行,它的刹那——也就是生起的刹那——也会被认识到。“生起”也就是生相。所谓的“老相”,就是已经生起者的衰败相,这就是所谓的“住者的变异性”。有一种读本说:“在灭坏的刹那,行以及彼相作为时间所称呼的,它的刹那也被认识到。”然而,有些人在此处加入了“老”这个词。他们又这样说:“并不是在那个刹那,行像年轻人那样坏灭,而是像一个正在衰老将死的老者,已老之后才坏灭。”但他们的意思是:老确实被坏灭所压倒,由于刹那极其短暂,对于住是无法加以说明的。那三个相,就是指无色法的三种相。“存在刹那”,也就是无色法的存在刹那,意思就是生刹那。就一切法来说,也就是一切色法和无色法,都不应该有住。所谓“唯彼”,指的是仅仅那个住。“彼义”,是指老相无法被宣说的那种情形。还有其他人说:“以相续的状态而把住说为安住。”但这既没有根据,也不是正确的道理。因为在经中说“住者的变异性被认知”,这就表明了住与生、灭是没有差别的。而在此应说的,在下文已经说过了。再者,比如对于诸法,有些人期望有一个与生起位不同的坏灭位,否则就会变成正在生起就坏灭的过失;同样,对于坏灭位,也应该期望有一个与坏灭位不同的、朝向坏灭的住位。因为如果不朝向坏灭,是不会坏灭的。而在此处,也不能设想一个朝向生起的住位,因为那时它还没有得到应得的状态。这就是差别所在:所谓的“住刹那”,只属于色法,而不属于无色法,这便是这一类法的差别。所谓“老师的意见”,就是指某位老师的见解,那种见解是完全站不住脚的,因此说“所以”等等。
Evaṃ saṅkhāropi paññāyati sabhāvato upadhārentassa uppādalakkhaṇampi uppādāvatthāti katvā. Kālasaṅkhātoti uppajjamānakālasaṅkhāto. Tassa saṅkhārassa. Khaṇopīti uppādakkhaṇopi paññāyati. Uppādopīti uppādalakkhaṇopi. Jarālakkhaṇanti uppannajīraṇalakkhaṇaṃ, taṃ ‘‘ṭhitassa aññathatta’’nti vuttaṃ. ‘‘Bhaṅgakkhaṇe saṅkhāropi taṃlakkhaṇampi kālasaṅkhāto tassa khaṇopi paññāyatī’’ti pāṭho. Keci pana ‘‘jarāpī’’ti padampettha pakkhipanti. Evañca vadanti ‘‘na hi tasmiṃ khaṇe taruṇo hutvā saṅkhāro bhijjati, atha kho jiyyamāno mahallako viya jiṇṇo eva hutvā bhijjatī’’ti, bhaṅgeneva pana jarā abhibhuyyati khaṇassa atiittarabhāvato na sakkā paññāpetuṃ ṭhitiyāti tesaṃ adhippāyo. Tānīti arūpadhammānaṃ tīṇi lakkhaṇāni. Atthikkhaṇanti arūpadhammavijjamānakkhaṇaṃ, uppādakkhaṇanti adhippāyo. Sabbadhammānanti sabbesaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhitiyā na bhavitabbaṃ. Tassevāti tassā eva ṭhitiyā. Tamatthanti jarālakkhaṇassa paññāpetuṃ asakkuṇeyyabhāvaṃ. Aññe pana ‘‘santativasena ṭhānaṃ ṭhitī’’ti vadanti, tayidaṃ akāraṇaṃ aṭṭhānaṃ. Yasmā sutte ‘‘ṭhitassa aññathattaṃ paññāyatī’’ti uppādavayehi nibbisesena ṭhitiyā jotitattā. Yaṃ panettha vattabbaṃ, taṃ heṭṭhā vuttameva. Apica yathā dhammassa uppādāvatthāya bhinnā bhaṅgāvatthā icchitā, aññathā uppajjamānameva bhijjatīti āpajjati, evaṃ bhaṅgāvatthāyapi bhinnā bhaṅgābhimukhāvatthā icchitabbā. Na hi abhaṅgābhimukho bhijjati. Na cettha sakkā uppādābhimukhāvatthaṃ parikappetuṃ tadā tassa aladdhattalābhattā. Ayaṃ visesoti ṭhitikkhaṇo nāma rūpadhammānaṃyeva, na arūpadhammānanti ayaṃ īdiso viseso. Ācariyamati nāma tasseva ācariyassa mati, sā sabbadubbalāti āha ‘‘tasmā’’tiādi.
104《阿难经》等的注释完成。
Ānandasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
1057-10. 《随法经》等的注释
7-10. Anudhammasuttādivaṇṇanā
39-4239-42. 所谓“法”,是指道、果、涅槃;因为它们能护持众生,不让他们陷入恶趣的苦和整个轮回的苦,所以从“护持”的意义上称为法。而随顺于法的前行道,因此说“随法而行者”等。在注疏中举出了“多厌离者”这个词,但在经文中则是“应住于多厌离”。“多厌离”,是指对于一切有都感到多方面的厌离。“以三种遍知”,即以知遍知、审度遍知、断遍知。“遍知”,指能够判别、了知三地诸法,从而策发观智。“解脱”,指从一切染污中解脱,因为说“道已经转起,因此解脱”。“如此”一词,显示在以后的三个地方,有道生起。“在此”,是指在这部经中。“未决定”,指没有被确定把握。“于彼等经中被决定”,因为那里说“随观无常者”等。“彼”,即随观。“在那里,以决定的状态”,这是一种相的言说,就像说“如果我得了各种病,就应该施与这种药”。因为单凭这一种随观的力量,无法使思择修行达到究竟。
39-42. Apāyadukkhe sakalasaṃsāradukkhe ca patituṃ adatvā dhāraṇaṭṭhena dhammo, maggaphalanibbānāni. Tadanulomikā cassa pubbabhāgapaṭipadāti āha ‘‘dhammānudhammapaṭipannassā’’tiādi. ‘‘Nibbidābahulo’’ti aṭṭhakathāyaṃ paduddhāro kato, pāḷiyaṃ pana ‘‘nibbidābahulaṃ vihareyyā’’ti āgataṃ. Ukkaṇṭhanabahuloti sabbabhavesu ukkaṇṭhanabahulo. Tīhi pariññāhīti ñātatīraṇappahānapariññāhi. Parijānātīti tebhūmakadhamme paricchijja jānāti, vipassanaṃ ussukkāpeti. Parimuccati sabbasaṃkilesato ‘‘maggo pavattito parimuccatī’’ti vuttattā. Tathāti iminā ito paresu tīsu maggo hotīti dasseti. Idhāti imasmiṃ sutte. Aniyamitāti aggahitā. Tesu niyamitā ‘‘aniccānupassī’’tiādivacanato. Sāti anupassanā. Tattha niyamitavasenevāti idaṃ lakkhaṇavacanaṃ yathā ‘‘yadi me byādhayo bhaveyyuṃ , dātabbamidamosadha’’nti. Na hi sakkā etissā eva anupassanāya vasena sammasanācāraṃ matthakaṃ pāpetunti.
107《随法经》等的注释完成。
Anudhammasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
108《非汝等品》的注释完成。
Natumhākaṃvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
575. 自依品
5. Attadīpavaggo
110《自依经》的注释
1. Attadīpasuttavaṇṇanā
43由于水进入其两个部分,所以称为“岛”(dīpo);如同岛一样,因为不被诸流淹没,所以称为“依”(dīpo)。那并不是其他东西,就是指“自己”(attā),但此处所指的则是“法”(dhammo)。以自己为岛的人,就是“自依者”(attadīpā)。归依的含义就是岛的状态,因此说:“自归依”(attasaraṇā)就是它的同义词。世间出世间法被称为“自己”(attā),因为它是最究竟的归依处。第一句所表达的意义,第二句又说,所以又说:“因此”(tena)等。能从中产生多少果,它就是“源”(yoni),就是“因”(kāraṇa)。它们从何处开始生起,就是“以何为始者”(kiṃ pabhutikā)。为了显示断除,才开始说明。因此说道:“前时……这些都被断除。”不会因为渴爱的恐怖而战栗,因为渴爱的恐怖不存在。以观分,就是以名为“观”(vipassanā)的因。
43. Dvīhi bhāgehi āpo ettha gatāti dīpo, dīpo viyāti dīpo oghehi anajjhottharanīyatāya. Yo paro na hoti, so attā, idha pana dhammo adhippeto. Attā dīpo etesanti attadīpā. Paṭisaraṇattho dīpaṭṭhoti āha – ‘‘attasaraṇāti idaṃ tasseva vevacana’’nti. Lokiyalokuttaro dhammo attā nāma ekantanāthabhāvato. Paṭhamena padena vutto eva attho dutiyapadena vuccatīti vuttaṃ ‘‘tenevāhā’’tiādi. Yavati etasmā phalaṃ pasavatīti yoni, kāraṇaṃ. Kiṃ pabhuti uppattiṭṭhānaṃ etesanti kiṃ pabhutikā. Pahānadassanatthaṃ āraddhaṃ. Tenevāha ‘‘pubbe ceva…pe… te pahīyantī’’ti. Na paritassati taṇhāparittāsassa abhāvato. Vipassanaṅgenāti vipassanāsaṅkhātena kāraṇena.
112《自依经》的注释完毕。
Attadīpasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
113第二 《道经》的注释
2. Paṭipadāsuttavaṇṇanā
44就真实义而言,存在的身就是色等法的集合,所以称为“有身”;因此说“有身是苦”。见本身就是随观,或者与见同时的随观称为见随观,也就是与见慢一起存在的其余慢。与观同起的四道智,其随观即是“正确地随顺观见四圣谛”而作。
44. Sabhāvatosanto vijjamāno kāyo rūpādidhammasamūhoti sakkāyoti āha – ‘‘sakkāyo dukkha’’nti. Diṭṭhi eva samanupassanā, diṭṭhisahitā vā samanupassanā diṭṭhisamanupassanā, diṭṭhimaññanāya saddhiṃ itaramaññanā. Saha vipassanāya catumaggañāṇaṃ samanupassanā ‘‘catunnaṃ ariyasaccānaṃ sammadeva anurūpato passanā’’ti katvā.
115《道经》的注释完毕。
Paṭipadāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
116第三、《无常经》的注释
3. Aniccasuttavaṇṇanā
45「离欲」就是道的名称,「解脱」是果,所以说:“在道刹那离欲,在果刹那解脱。”「不执取」:就是对于如此正在灭尽的诸漏,不执取任何法为“我”或“我所”。因为说“心离欲,便解脱”,所以取果;而“生已尽”等是省察,因此说“为了显示与果同时的省察”。由于再也没有需要做的事而安住。因此说“因为解脱而安住”。应当证得的,已由证得最上果而达到,所以满足、极喜悦。
45. Virāgo nāma maggo, vimuttiphalanti āha – ‘‘maggakkhaṇe virajjati, phalakkhaṇe vimuccatī’’ti. Aggahetvāti evaṃ nirujjhamānehi āsavehi ‘‘ahaṃ mamā’’ti kañci dhammaṃ anādiyitvā. ‘‘Cittaṃ virattaṃ, vimuttaṃ hotī’’ti vuttattā phalaṃ gayhati, ‘‘khīṇā jātī’’tiādinā paccavekkhaṇāti āha ‘‘saha phalena paccavekkhaṇadassanattha’’nti. Upari kattabbakiccābhāvena ṭhitaṃ. Tenāha ‘‘vimuttattā ṭhita’’nti. Yaṃ pattabbaṃ, taṃ aggaphalassa pattabhāvena adhigatattā santuṭṭhaṃ parituṭṭhaṃ.
118《无常经》的注释完毕。
Aniccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
119第四、《第二无常经》的注释
4. Dutiyaaniccasuttavaṇṇanā
46「前际」:指过去蕴的部分。「随入」:即通过构想常见等而执取的方式随入。十八种见:四种常见、四种一分常见、四种有边无边论、四种不死矫乱论、两种无因生论,如此十八见,因为以缘破除而不存在。「后际」:指未来蕴的部分,通过构想常见等而执取的方式随入。十六种有想论、八种无想论、八种非想非非想论、七种断灭论、五种最上现法涅槃论,如此四十四见,因为以缘破除而不存在。常见的坚执以及戒禁取见的执取,也因为以缘破除而不存在。因此说:“至此第一道被显示”,这是宣告无余断除诸见。「已断」:指被镇伏。而这里,即是指“于色”等经文。
46.Pubbantaṃ atītakhandhakoṭṭhāsaṃ. Anugatāti sassatādīni kappetvā gahaṇavasena anugatā. Aṭṭhārasa diṭṭhiyoti catasso sassatadiṭṭhiyo, catasso ekaccasassatadiṭṭhiyo, catasso antānantikadiṭṭhiyo, catasso amarāvikkhepadiṭṭhiyo, dve adhiccasamuppannadiṭṭhiyoti evaṃ aṭṭhārasa diṭṭhiyo na honti paccayaghātena. Aparantanti anāgataṃ khandhakoṭṭhāsaṃ sassatādibhāvaṃ kappetvā gahaṇavasena anugatā. Soḷasa saññīvādā, aṭṭha asaññīvādā, aṭṭha nevasaññīnāsaññīvādā, satta ucchedavādā, pañca paramadiṭṭhadhammanibbānavādāti evaṃ catucattālīsa diṭṭhiyo na honti paccayaghātena. Sassatadiṭṭhithāmaso ceva sīlabbatadiṭṭhiparāmāso ca na hoti paccayaghātena. Tenāha ‘‘ettāvatā paṭhamamaggo dassito’’ti anavasesadiṭṭhipahānakittanato. Pahīnā vikkhambhitā. Idaṃ panāti ‘‘rūpasmi’’ntiādi.
121《第二无常经》的注释完毕。
Dutiyaaniccasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
122《随观经》注释
5. Samanupassanāsuttavaṇṇanā
47「以遍取的方式」是指把五蕴全部、不加分别地总括起来执取为“我”的方式。对于这五种取蕴中的某一个,他们随观为“我”。「Iti」就是“如此”的意思。对于一个补特伽罗来说,这种称为我见的随观,由于还没有被对立的正见所破坏,所以依然存在。「五根」指眼等诸根。
47.Paripuṇṇagāhavasenāti pañcakkhandhe asesetvā ekajjhaṃ ‘‘attā’’ti gahaṇavasena. Etesaṃ pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ aññataraṃ ‘‘attā’’ti samanupassanti. Itīti evaṃ. Yassa puggalassa ayaṃ attadiṭṭhisaṅkhātā samanupassanā atthi paṭipakkhena avihatattā saṃvijjati. Pañcannaṃ indriyānanti cakkhādīnaṃ indriyānaṃ.
63「所缘」是指业识的所缘。因为以慢和见的方式生起“我是”的执取时,与它们俱生的渴爱也就成了被执取的东西,所以经文说:“以渴爱、慢、见的方式,‘我是’——他就这样产生。”「执取」是指依据我执的事体而执取。“这个我是”是说这个由眼等诸根所成的、或者有乐等感受的东西就是我。由于这种观照是依“有色的我,无病,死后……”之类的执取方式在运作,所以说:“‘我将成为有色’等这一切,全都是趋向于常见。”在还没有着手修观之前,五根只是原来的样子;等到致力于修观之后,虽然眼等诸根依然那样存在,但通过不断地培育观而生起道,无明便被断除;再经由道的相续,阿拉汉道之明便生起。渴爱、慢和见之所以能被断除,是因为它们作为业行的蕴集状态。业的……乃至……一个连接,指的是因与果的连接;又说“再一个连接”,是指果与因的连接。三种戏论指过去的长时,经文在此处是就过去有的长时而说。至于对未来的缘,是就未听闻佛法的凡夫而言的;而对于多闻的圣弟子,则显示了轮回的止息。
Ārammaṇanti kammaviññāṇassa ārammaṇaṃ. Mānavasena ca diṭṭhivasena ca ‘‘asmī’’ti gāhe sijjhante taṃsahagatā taṇhāpi taggahitāva hotīti vuttaṃ ‘‘taṇhāmānadiṭṭhivasena asmīti evampissa hotī’’ti. Gahetvāti ahaṃkāravatthuvasena gahetvā. Ayaṃ ahamasmīti ayaṃ cakkhādiko, sukhādiko vā ahamasmi. ‘‘Rūpī attā arogo paraṃ maraṇā’’ti evamādigahaṇavasena pavattanato vuttaṃ ‘‘rūpī bhavissantiādīni sabbāni sassatameva bhajantī’’ti. Vipassanābhinivesato pubbe yathevākārāni pañcindriyāni, atha vipassanābhinivesato paraṃ tenevākārena ṭhitesu cakkhādīsu indriyesu avijjā pahīyati vipassanaṃ vaḍḍhaetvā maggassa uppādanena, atha maggaparamparāya arahattamaggavijjā uppajjati. Taṇhāmānadiṭṭhiyo kammasambhārabhāvato. Kammassa…pe… eko sandhīti hetuphalasandhi. Puna eko sandhīti phalahetusandhimāha. Tayo papañcā atīto addhā atītabhavaaddhānaṃ tesaṃ adhippetattā. Anāgatassa paccayo dassito assutavato puthujjanassa vasena. Sutavato pana ariyasāvakassa vasena vaṭṭassa vūpasamo dassitoti.
125《随观经》注释终了。
Samanupassanāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
126《蕴经》注释
6. Khandhasuttavaṇṇanā
48「同样地」就是仅就所缘的状态而言。因为能作为所缘,所以能被执取所执取,因此称为「所取」。在这里也是指在取蕴当中。假如把它理解为“分别义”,就可能会产生不可意的过失;而在阿毗达摩当中,只出现“聚集义”,因为经文说“把它们合在一起”,所以这里只说“以聚集义”。
48.Tathevāti ārammaṇabhāveneva. Ārammaṇakaraṇavasena upādānehi upādātabbanti upādāniyaṃ. Idhāpīti upādānakkhandhesupi. Vibhāgatthe gayhamāne aniṭṭhappasaṅgopi siyā, abhidhamme ca rāsaṭṭho eva āgato, ‘‘tadekajjhaṃ abhisaṃyuhitvā’’ti vacanato ‘‘rāsaṭṭhena’’icceva vuttaṃ.
128《蕴经》注释终了。
Khandhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
129《娑那经》等注释
7-8. Soṇasuttādivaṇṇanā
49-50「殊胜」指主要的。「最上」指最高的。「还会有什么呢」意思是:在如此随观时,由于其他原因不存在,依言辞界限的差别,还会有什么其他原因呢?名为「金刚破」的教说,从含义上讲就是指三转法轮的开示。
49-50.Visiṭṭhoti padhāno. Uttamoti ukkaṭṭho. Aññaṃ kiṃ bhaveyyāti aññaṃ kiṃ kāraṇaṃ bhaveyya tathā samanupassanāya aññesaṃ avijjamānatāya vacanapariṭṭhitipabhinnato. Vajirabhedadesanaṃ nāma atthato teparivaṭṭadesanā.
131《娑那经》等的注释完毕。
Soṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
132第九、第十《难陀灭尽经》等的注释
9-10. Nandikkhayasuttādivaṇṇanā
51-52在第九、第十经中:这两部经被一并举出,因为对它们的义理注释十分类似。以令人欢喜的含义称为「喜」,以染著的含义称为「贪」。虽然在词义上有差别,但既然说了“这些从义理角度而言没有任何差别”,然而,为了显示由于所断的法不同毕竟还是有少许差别,所以才说“或由厌离随观……”等句子。离染而断除贪,这是句间的关联。至此,即“喜尽故贪尽”这句话。也就是完成了观之后,以观的功用达到终点。所谓「贪尽」,是因为由出起趣终的观而使贪被断除。紧接着生起的圣道,以正断的方式而称为「喜尽」。因此说“这里展示的是道”。接着,在随后生起的圣果中,以寂止的方式,由于喜贪的灭尽,心从一切杂染中解脱出来,因此说“展示了果”。
51-52.Navamadasamesūti suttadvayaṃ saheva uddhaṭaṃ, dvīsupi atthavaṇṇanāya sarikkhabhāvato. Nandanaṭṭhena nandī, rañjanaṭṭhena rāgo. Satipi saddatthato bhede ‘‘imesaṃ atthato ninnānākaraṇatāyā’’ti vatvāpi pahāyakadhammabhedena pana labbhateva bhedamattāti dassetuṃ ‘‘nibbidānupassanāya vā’’tiādi vuttaṃ. Virajjanto rāgaṃ pajahatīti sambandho. Ettāvatāti ‘‘nandikkhayā rāgakkhayo’’ti ettāvatā. Vipassanaṃ niṭṭhapetvā vipassanākiccassa pariyosānena. Rāgakkhayāti vuṭṭhānagāminipariyosānāya vipassanāya rāgassa khepitattā. Anantaraṃ uppannena ariyamaggena samucchedavasena nandikkhayoti. Tenāha ‘‘idha maggaṃ dassetvā’’ti. Anantaraṃ pana uppannena ariyaphalena paṭipassaddhivasena nandirāgakkhayā sabbaṃ saṃkilesato cittaṃ vimuccatīti. Tenāha ‘‘phalaṃ dassita’’nti.
134《难陀灭尽经》等的注释完毕。
Nandikkhayasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
135《自依品》的注释完毕。
Attadīpavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
136《根本五十篇》圆满。
Mūlapaṇṇāsako samatto.
67第六《取着品》
6. Upayavaggo
1381. 《取着经》注释
1. Upayasuttavaṇṇanā
53「近着」(upayo):指“接近”(upeti)。怎样接近呢?由于是以渴爱、慢等方式在接近,所以称为“以渴爱、慢、见的方式”。怎么知道这一点?因为经文中有“不解脱”之说。的确,凡是由渴爱、见所系缚的,他是在接近什么呢?回答“五蕴”,因为除此之外并没有别的什么可以被这样接近的。那么,是谁在接近?是具足这些(渴爱等)的有情。因为这里说到是以渴爱、见的方式在接近,所以「识」指的正是那不善业的识。「令速行后」:就是指已经抓住了速行而令其成为那样。然后,再让这个识能够牵引结生,这就称为「结生」等。有关不执取的理由,之前在对“舍家无家而游”那句偈的解答中已经说过了。以业相(kamma-nimitta)等的方式成为结生缘的那个所缘,会由于引生结生的业而被断除。不得安住:就像在有贪染的时期,那样的安住并不会现前,所以不得安住。所谓的「无安住的识」指的就是像前面所说的那种识。「不造作」:就是指不让它生起,这是通过破坏它的缘来实现的。
53. Upetīti upayo. Kathamupeti? Taṇhāmānādivasenāti āha ‘‘taṇhāmānadiṭṭhivasenā’’ti. Kathamidaṃ labbhatīti? ‘‘Avimutto’’ti vacanato. Taṇhādiṭṭhivasena hi baddho, kiṃ upetīti āha ‘‘pañcakkhandhe’’ti tabbinimuttassa tathā upetassa abhāvato. Ko panupetīti? Taṃsamaṅgīpuggalo. Taṇhādiṭṭhivasena upagamassa vuttattā viññāṇanti akusalakammaviññāṇamevāti vadanti. Javāpetvāti gahitajavaṃ katvā. Yathā paṭisandhiṃ ākaḍḍhituṃ samatthaṃ, evaṃ katvā. Tenāha ‘‘paṭisandhī’’tiādi. Aggahaṇe kāraṇaṃ vuttameva ‘‘okaṃ pahāya aniketasārī’’ti gāthāya vissajjane. Kammanimittādivasena paṭisandhiyā paccayabhūtaṃ ārammaṇaṃ paṭisandhijanakassa kammassa vasena vocchijjati. Patiṭṭhā na hoti sarāgakāle viya anupaṭṭhānato . Appatiṭṭhitaṃ viññāṇaṃ vuttappakārena. Anabhisaṅkharitvāti anuppādetvā paccayaghātena.
140《近着经》注释完毕。
Upayasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
141第二《种子经》注释
2. Bījasuttavaṇṇanā
54「Bījajātāni(诸种子类)」:因为“jāta(已生)”一词在此只是填充词,所以其实就是指“bījāni(诸种子)”。「vaca」指白菖蒲;「ajju」指木匠的工具;「phaṇijjaka」指罗勒。「abhinnāni(未破损)」:指即使一部分也没有损坏。「bījatthāya(为种子作用)」:为了发挥种子的作用。「na upakappati(不适宜)」:表示不成为生长的缘。「na pāpitāni(未被令至)」:没有达到腐烂的程度。「sārādāni(取精粹)」:因为只取用了米中最精纯的部分。识以执取所缘的方式安住在这里,所以称为「识住」。「以所缘」:是就所缘的状态而言。「以润泽义」:因为爱著而让它变得润泽,所以说“喜作为浇灌”。这样栽种的业识,就有能力生出结生的芽。「有因有缘」:因为以无明、非理作意等作为缘,所以它是有因缘的。「生长」:它变得有能力产生未来果的相续,所以称为生长。
54.Bījajātānīti jāta-saddo padapūraṇamattanti āha ‘‘bījānī’’ti. Vacanti setavacaṃ. Ajjukanti tacchakaṃ. Phaṇijjakaṃ tulasi. Abhinnānīti ekadesenapi akhaṇḍitāni. Bījatthāyāti bījakiccāya. Na upakappatīti paccayo na hotīti dasseti. Na pāpitānīti pūtitaṃ na upagatāni. Taṇḍulasārassa ādānato sārādāni. Ārammaṇaggahaṇavasena viññāṇaṃ tiṭṭhati etthāti viññāṇaṭṭhitiyo. Ārammaṇavasenāti ārammaṇabhāvavasena. Sinehanaṭṭhenāti taṇhāyanavasena siniddhatāpādanena, yato ‘‘nandūpasecana’’nti vuttaṃ. Tathā hi viropitaṃ taṃ kammaviññāṇaṃ paṭisandhiaṅkuruppādanasamatthaṃ hoti. Sappaccayanti avijjāayonisonamanasikārādipaccayehi sappaccayaṃ. Viruhati vipākasantānuppādanasamattho hutvā.
143《种子经》注释完毕。
Bījasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
144第三《自说经》注释
3. Udānasuttavaṇṇanā
55「自说」:他发出了自说,也就是说出了充满欢喜的话。这就是所说的那种自说方式。强力依止(bhuso nissayo)就是亲依止(upanissayo)。布施本身作为一种亲依止,所以称为“布施亲依止”。其他的依此类推。在这当中,布施亲依止在食物等事物上力量强大,正因为力量强大,所以多修习这种亲依止的人,只要已经通过断除欲贪而有了熟悉,再努力修习观,不久便能证得不来果。同样,极其清净的戒亲依止,则是通过厌离欲贪和嗔恚而成就。若真是这样,那为什么说这两种亲依止是弱的呢?因为它们仅仅是“如电之智”的缘,而且那种如电之智,也只有得到修习亲依止的帮助才能生起,并非单靠它自己。然而,修习因为它是证果的殊胜之因,所以是强有力的亲依止;因此,它成为“如金刚之智”的殊胜缘。所以这样说:“修习亲依止能证得阿拉汉果。”
55.Udānaṃ udāharīti attamanavācaṃ nicchāresi. Esa vuttappakāro udāhāro. Bhuso nissayo upanissayo, dānameva upanissayo dānūpanissayo. Esa nayo sesesupi. Tattha dānūpanissayo annādivatthūsu balavāti balavabhāvena hoti, tasmā upanissayabahulo kāmarāgappahāneneva kataparicayattā vipassanamanuyuñjanto na cirasseva anāgāmiphalaṃ pāpuṇāti, tathā suvisuddhasīlūpanissayo kāmadosajigucchanena. Yadi evaṃ kasmā ime dve upanissayā dubbalāti vuttā ? Vijjūpamaññāṇasseva paccayabhāvato. Sopi bhāvanūpanissayasahāyalābheneva, na kevalaṃ. Bhāvanā pana paṭivedhassa visesahetubhāvato balavā upanissayo. Tathā hi sā vajirūpamañāṇassa visesapaccayo. Tenāha ‘‘bhāvanūpanissayo arahattaṃ pāpetī’’ti.
71「so」指弥拉迦长老。「vihāraṃ」指居住处,具体是长老住在寺院边角的叶屋里。「upaṭṭhāti」指以一种相显现,就像诡诈的公牛所走的道路。「tattha」指在那湿木柴堆那里。「udakamaṇikānaṃ」指水罐们。
Soti milakatthero. Vihāranti vasanaṭṭhānaṃ. Vihārapaccante hi paṇṇasālāya thero viharati. Upaṭṭhāti ekalakkhaṇena. Kūṭagoṇo viya gamanavīthiṃ. Tatthāti allakaṭṭharāsimhi. Udakamaṇikānanti udakathevānaṃ.
72他把这些法向自己开示,因为自说经中提到的那些圆满的法,在他自己身上都已具足,所以(经文中)说「精勤者」等。这位弥拉迦长老在修学上尊重、知惭,履行义务与职责,安住于清净的戒,因此被称为「弱亲依止」。于是,世尊发出感言:“若我不存在……诸结缚。”
Attaniyevaupanesi udānakathāya vuttadhammānaṃ paripuṇṇānaṃ attani saṃvijjamānattā. Tenāha ‘‘uṭṭhānavatā’’tiādi. Ayañhi milakatthero sikkhāya gāravo sappatisso vattapaṭivattaṃ pūrento visuddhasīlo hutvā ṭhito, tasmā ‘‘dubbalūpanissaye’’ti vuttaṃ. Tenāha bhagavā udānento ‘‘no cassaṃ…pe… saññojanānī’’ti.
73「若我不存在」(sace ahaṃ na bhaveyyaṃ):如果我这个被称为“我”的事物根本不存在,因为那个可以用“我”字来称呼的任何东西都没有。由此,我的资具也不会存在,因为它具有坏灭性,无法安住。这样,以自我指涉的方式解释了这两个词的意义后,现在从业与果的角度来说:“又如果……”等。在通过过去和现在显示了空性之后,现在为了通过现在和未来来显示空性,又说道:“但现在……”等。「如此胜解者」:就是发起这样的胜解(心倾向)。「将非有」(vibhavissati):就是消亡。因为“非有”就是消亡,所以说「将崩坏」。“非有观”之所以称为「非有」,是因为省略了后面的词,所以说「以非有观」。「非有观」是指观见彻底的消亡。「taṃ」:指圣道。这是总说,由于是以殊胜的(道)作为终结,所以应当理解为依于第三道。
Sace ahaṃ na bhaveyyanti yadi ahaṃ nāma koci na bhaveyyaṃ tādisassa ahaṃsaddavacanīyassa kassaci atthassa abhāvato. Tato eva mama parikkhāropi na bhaveyyatassa ca pabhaṅgubhāvena anavaṭṭhitabhāvato. Evaṃ attuddesikabhāvena padadvayassa atthaṃ vatvā idāni kammaphalavasena vattuṃ ‘‘sace vā panā’’tiādi vuttaṃ. Atītapaccuppannavasena suññataṃ dassetvā idāni paccuppannānāgatavasena taṃ dassento ‘‘idāni panā’’tiādi vuttaṃ. Evaṃ adhimuccantoti edisaṃ adhimuttiṃ pavattento. Vibhavissatīti vinassissati. Vibhavo hi vināso. Tenāha ‘‘bhijjissatī’’ti. Vibhavadassanaṃ vibhavoti uttarapadalopena vuttanti āha ‘‘vibhavadassanenā’’ti. Vibhavadassanaṃ nāma accantāya vināsassa dassanaṃ. Tanti ariyamaggaṃ. Sāmaññajotanā hesā visesaniṭṭhā hotīti tatiyamaggavasena attho veditabbo.
74「上道果」:指最上的道果。「无间」:意思是中间没有这一生的间隔,所以观(毗婆舍那)是道的无间。然而,种姓心属于随顺路,它可能归入观,或者因为以涅槃为所缘而也可以归入道,因此道并不称为“有间”。所以说「观是道的近无间」。果呢,因为它以涅槃为所缘,依断除烦恼的方式生起,而且是出世间的,所以属于业道;但由于它是善果报,它们之间存在差别,因此观与果之间可能有远无间,所以又说「果的远无间」。当讲到「诸漏尽」时,那是在最上道中,因为观非常亲近,所以更没有什么可说的了。
「atasitā」:指对于不应恐惧的事,不会引起恐惧。因为“人们从此而生起恐惧”,所以称为恐惧(tāsā)。
「so」:指未闻佛法的凡夫。
「tilakkhaṇāha」:被三相所标记,即被无常等三相所标记。
「manamhi naṭṭho」:意思是“我在心念中稍有迷失”,更进一步,由于只是停留在那个点上,因为还没有圆满任何东西,所以只是解脱,这是它的意趣。在说了「不名为恐惧」之后,为了显示其无恐惧的状态,又说「不……」等。因为善凡夫依怖畏现起智,观察“诸行有怖”,而不会恐惧。
Upari maggaphalanti aggamaggaphalaṃ. Natthi etissā jātiyā antaranti anantarā, anantarā vipassanā maggassa. Gotrabhū pana anulomavīthipariyāpannattā vipassanāgatikaṃ vā siyā, nibbānārammaṇattā maggagatikaṃ vāti na tena maggo antariko nāma hoti. Tenāha ‘‘vipassanā maggassa āsannānantaraṃ nāmā’’ti . Phalaṃ pana nibbānārammaṇattā kilesānaṃ pajahanavasena pavattanato lokuttarabhāvato ca kammamaggagatikameva, kusalavipākabhāvena pana nesaṃ attho pabhedoti vipassanāya phalassa siyā anantaratāti vuttaṃ ‘‘phalassa dūrānantaraṃ nāmā’’ti. ‘‘Āsavānaṃ khayo’’ti pana aggamagge vuccamāne vipassanānaṃ āsannatāya vattabbameva natthi. Atasitāyeti na tasitabbe tāsaṃ anāpajjitabbe. Tāsoti tāsahetu ‘‘tasati etasmā’’ti katvā. Soti assutavā puthujjano. Tilakkhaṇāhatanti aniccatādilakkhaṇattayalakkhitaṃ. Manamhi naṭṭhoti īsakaṃ naṭṭhomhi, tato parampi tattheva ṭhatvā kiñci apūritattā eva muttoti adhippāyo. ‘‘Na tāso nāma hotī’’ti vatvā tassa atāsabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘na hī’’tiādi vuttaṃ. Kalyāṇaputhujjano hi bhayatupaṭṭhānañāṇena ‘‘sabhayā saṅkhārā’’ti vipassanto na uttasati.
150《自说经》注释终。
Udānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
1514. 《取遍转经》注释
4. Upādānaparipavattasuttavaṇṇanā
56「由于四转故」:是指在每一蕴中,对四圣谛进行转动(即了知)。「我遍知色」:对于一切四大和所造色,因为它们可厌,并且由于(凡夫)对此有颠倒的空无想,我以殊胜的智慧知道它是「苦圣谛」,我洞彻了它。因为靠着食,色身的衰退、增长等变得明显,而且食是特殊的缘,所以说它是「由食集起」。所谓的苦集之说,其实就是轮回之说,所以特别指出「与欲贪俱」。同时,以把握欲贪,也就包含了取、业和无明的含义。意思是「他们已行道」(已进入行道)。这是一种现在时的用法,就像“善心已经生起”一样。「他们确立」:就是获得立足处。「全分者」:在这里,由于解脱功德而成就圆满,所以说「全分者,已完成一切应作」。「由彼」(yena teti):意思是,若是用剩余的法来施设他们为无学,那么对他们来说,已经没有像有学那样可以施设的轮回了。这里「轮回」是指原因,因为具有令果转动、令果生起的含义。「无学地品」指无学地的现起。
56.Catunnaṃparivaṭṭanavasenāti paccekakkhandhesu catunnaṃ ariyasaccānaṃ parivaṭṭanavasena. Rūpaṃ abbhaññāsinti sakalabhūtupādārūpaṃ kucchitabhāvato tattha ca tucchavipallāsatāya ‘‘dukkhasacca’’nti abhivisiṭṭhena ñāṇena aññāsiṃ paṭivijjhiṃ. Āhāravasena rūpakāyassa hānivuddhādīnaṃ pākaṭabhāvato visesapaccayato ca tassa ‘‘āhārasamudayā’’ti vuttaṃ. Dukkhasamudayakathā nāma vaṭṭakathāti ‘‘sacchandarāgo’’ti visesetvā vuttaṃ. Chandarāgaggahaṇena ca upādānakammāvijjāpi gahitā eva. Paṭipannā hontīti attho. Vattamānakālappayogo hesa yathā ‘‘kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hotī’’ti. Patiṭṭhahantīti patiṭṭhaṃ labhanti. Kevalinoti idha vimuttiguṇena pāripūrīti āha ‘‘sakalino katasabbakiccā’’ti. Yena teti yena avasiṭṭhena te asekkhe paññāpentā paññāpeyyuṃ, taṃ nesaṃ vaṭṭaṃ sekkhānaṃ viya natthi paññāpanāya. Vaṭṭanti kāraṇaṃ vaṭṭanaṭṭhena phalassa pavattanaṭṭhena. Asekkhabhūmivāroti asekkhabhūmippavatti.
153《取遍转经》注释终。
Upādānaparipavattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
1545. 《七处经》注释
5. Sattaṭṭhānasuttavaṇṇanā
57「在七处中」:指在色了知等七个方面当中。「已住之住」:指已经安住的圣住。「在此」:指在这摄颂当中。「其余」:指这里所讲解之外剩余的内容。「依前说之理」:指依照下面所说的方法来理解。「令满足喜乐」:让那些功德增上的人产生欢喜和喜悦。通过称赞功德来吸引有学和善良的凡夫,使他们生起清净的信心。现在,为了让刚才所说的意义更加明显,而说‘正如’等。
57.Sattasuokāsesūti rūpapajānanādīsu sattasu okāsesu. Vusitavāsoti vusitaariyavāso. Etthāti imasmiṃ uddese. Sesaṃ nāma idha vuttāvasesaṃ. Vuttanayenāti heṭṭhā vuttanayena veditabbaṃ. Ussadanandiyanti ussannaguṇavato tosanaṃ sammodāpanaṃ. Guṇakittanena palobhanīyaṃ sekkhakalyāṇaputhujjanānaṃ pasāduppādanena. Idāni vuttameva atthaṃ pākaṭaṃ kātuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ.
77「至此」:指通过五蕴在七个处所显示善巧,以这样的开示顺序来说明。「彼」:指所缘。「只是界等」:指只是界、处、缘起这些内容而已。「于此等法中」:指在这些生起等法之中。「作已」:指完成了遍作(全面观照)的工作。就这样,这里根据五蕴而展开的七处善巧的实际运作,依其类别差异加以分析后,法王便开示为‘三种遍观察者’。
Ettāvatāti pañcannaṃ khandhānaṃ vasena sattasu ṭhānesu kosalladīpanena ettakena desanākkamena. Tanti ārammaṇaṃ. Dhātuādimattamevāti dhātāyatanapaṭiccasamuppādamattameva. Imesu dhammesūti imesu jātādīsu. Kammaṃ katvāti sammasanakammaṃ niṭṭhapetvāti attho. Evamettha pañcannaṃ khandhānaṃ vasena sattaṭṭhānakosallapavattiyā pabhedena vibhajitvā ‘‘tividhūpaparikkhī’’ti dasseti dhammarājā.
157《七处经》注释结束。
Sattaṭṭhānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
1586. 《正自觉者经》注释
6. Sammāsambuddhasuttavaṇṇanā
58「增上勤」:指以更增上、更殊胜的方式去努力和运用,所以称为增上勤,也就是殊胜的精进。因此说‘增上勤’。「此道」:指八支圣道。「在此」:指在这部经中。「以不现行义」:指在佛陀出现以前,这种道并不存在,所以取不现行义。「他知道」:从集等开始,连同前分、资粮、境界、果、出离的圣道,他了知、觉悟,所以称为‘知道者’。「已知」:指他也让其他人了知、获得,就像掌中的菴摩罗果那样清楚地彰显出来,并以这样的方式去开示。由避开非道而行于正道,所以如同在道上的善巧一样,对非道的善巧也是应希求的,因此说‘于道与非道善巧’。「我最初达」:指我以第一道而具足。
58. Adhikaṃ savisesaṃ payasati payuñjati etenāti adhippayāso, visiṭṭhapayogo. Tenāha ‘‘adhikapayogo’’ti. Imañhi magganti aṭṭhaṅgikaṃ ariyamaggamāha. Idhāti imasmiṃ sutte. Avattamānaṭṭhenāti buddhuppādato pubbe na vattamānabhāvena. Maggaṃ jānātīti samudāgamato paṭṭhāya sapubbabhāgaṃ sasambhāravisayaṃ saphalaṃ saudrayaṃ ariyaṃ maggaṃ jānāti avabujjhatīti maggaññū. Viditanti aññesampi ñātaṃ paṭiladdhaṃ hatthatale āmalakaṃ viya pākaṭaṃ akāsi, tathā katvā desesi. Amagge parivajjanena magge paṭipattīti tassa maggakusalatā viya amaggakusalatāpi icchitabbāti āha ‘‘magge ca amagge ca kovido’’ti. Ahaṃ paṭhamaṃ gatoti ahaṃ paṭhamamaggena samannāgato.
160《正自觉者经》注释结束。
Sammāsambuddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
1617. 《无我相经》注释
7. Anattalakkhaṇasuttavaṇṇanā
59「旧侍者」:指以前在精进修行时当过侍者的人。所谓「不自在义、无主义、空义、遮遣我义」——这些是之前已经说过的。「以这段范围」:就是从“色,诸比丘,是无我”开始,一直到“愿我这识不曾如此”这段经文所涵盖的范围。「更上」是指讲说还没说过的法,不是重复已经说过的,因此说「示彼等」。「合会」就是把它们综合起来。「广说」就是详细的注释。这里其实「唯是无我相」:因为无我相出现得最多,又是核心,所以才这样说。事实上,无常等在那里都是为了阐明无我而说的,所以无我相才是最胜、最主要的,这也顺应了应化众生的心性。
59.Purāṇupaṭṭhāketi pubbe padhānapadahanakāle upaṭṭhākabhūte. ‘‘Avasavattanaṭṭhena assāmikaṭṭhena suññataṭṭhena attapaṭikkhepaṭṭhenā’’ti evaṃ pubbe vuttehi. Ettakena ṭhānenāti ‘‘rūpaṃ, bhikkhave, anattā’’ti ārabhitvā yāva ‘‘evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī’’ti ettakena suttapadesena. Akathitasseva kathanaṃ uttaraṃ, na kathitassāti vuttaṃ ‘‘tāni dassetvā’’ti. Samodhānetvāti sampiṇḍitvā. Vitthārakathāti vitthārato aṭṭhakathā. Anattalakkhaṇamevāti tabbahulatāya tappadhānatāya ca vuttaṃ. Aniccatādīnampi hi tattha taṃdīpanatthameva vuttattā tadeva jeṭṭhaṃ padhānaṃ tathā veneyyajjhāsayato.
163《无我相经》的注释结束。
Anattalakkhaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
164「摩诃梨经」的注疏。
8. Mahālisuttavaṇṇanā
60「纯苦」等词句的意思,前面已经解释过了,所以这里也按照那个方式来理解。另外,应当知道:就像有贪是染污的因和缘,同样,具足观的道就是清净的因和缘。
60.Ekantadukkhantiādīni padāni vuttanayāneva, tasmā tattha vuttanayeneva attho veditabbo. Ettha ca yathā sarāgo hetu paccayo saṃkilesāya, evaṃ savipassano maggo hetu paccayo ca visuddhiyāti daṭṭhabbaṃ.
166《摩诃梨经》的注释结束。
Mahālisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
167《燃烧经》注疏。
9. Ādittasuttavaṇṇanā
61「以十一种火」:是指贪等直到忧恼为止的十一种火,因为它们都有燃烧的含义。「于二」:指第八和第九两个部分。这里其实「唯是苦相」:因为苦相出现得最多,又是核心,所以才这样说。
61.Ekādasahīti rāgādīhi upāyāsapariyosānehi ekādasahi santāpanaṭṭhena aggīhi. Dvīsūti aṭṭhamanavamesu. Dukkhalakkhaṇamevāti tabbahulatāya tappadhānatāya ca vuttaṃ.
169《燃烧经》的注释结束。
Ādittasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
170《词道经》注疏
10. Niruttipathasuttavaṇṇanā
62「词」本身就是「词道」:这里借用了「道」这个字来表示词的扩展、增广,就像说「种子就是那一类种子」一样。「依词的解释」:就是指通过分析、解说词义的方式。而之所以称为「道」,是因为它能与义理相应。「这三种也是」:指的就是词、增语、施设这三种道。实际上,像「因为触,所以称为触」这样,把词义提取出来而说的言辞,就叫作「词」。而像「增祥者、增财者」这样,仅仅是就事论事、根据特定事项而说出的言辞,就叫作「增语」。像「寻、伺」等,以各种不同的方式来表示某一义理,这就叫作「施设」。或者说,以阐明各个义理而被确定下来、被固定下来的言辞,就是「词」。「增」这个字带有「更上、超越」的意思,「增语」就是指更上一层的言辞。相对于什么更上呢?是相对于所要阐述的那个义理来说更上,这个意思是显而易见的。或者可以这样理解:依从于某个对象的言辞就叫作「增语」。依从于什么呢?依从于义理。为了表达义理而作的施设,所以称为「施设」。如此,对于词、增语、施设这些词,应当理解为它们可以应用在一切言辞上。如果不这样理解,就会产生问题:那样的话,只有像「因为触,所以称为触」这类决定的言辞才算是「词」;只有像「增祥者、增财者」这类方式的言语才算是「增语」;只有像「寻、伺」等以种种方式表示同一个意义的言辞才算是「施设」了。「不杂」:就是说不混乱。因此说「不舍离……不丢弃」。「不被混杂」:指不会杂乱,意思是现在不会、将来也不会被杂染。「无过失的」:指没有被排斥、非难。因为一旦坏灭,就意味着超越了生起等阶段,所以坏灭本身就已经是超越,因此说「仅仅是坏灭」。又因为转移到其它地方也被称为超越,为了显示并没有这种情况,所以接着说「没有转移到其它地方」。实际上,诸行在哪里生起,就在哪里坏灭、止息、变异、消亡。因此说「变异……灭没」。它之所以不显现,正是因为根本没有生起的缘故。
62.Niruttiyova niruttipathāti patha-saddena padavaḍḍhanamāha yathā ‘‘bījāniyeva bījajātānī’’ti. Niruttivasenāti nibbacanavasena. Pathā ca atthānurūpabhāvato . Tīṇipīti niruttiadhivacanapaññattipathapadāni. Tathā hi ‘‘phusatīti phasso’’tiādinā nīharitvā vacanaṃ nirutti, ‘‘sirīvaḍḍhako dhanavaḍḍhako’’tiādinā vacanamattameva adhikāraṃ katvā pavattaṃ adhivacanaṃ, ‘‘takko vitakko’’tiādinā taṃtaṃpakārena ñāpanato paññatti. Atha vā taṃtaṃatthappakāsanena nicchitaṃ, niyataṃ vā vacanaṃ nirutti. Adhi-saddo uparibhāge, upari vacanaṃ adhivacanaṃ. Kassa upari? Pakāsetabbassa atthassāti pākaṭoyamattho. Adhīnaṃ vacanaṃ adhivacanaṃ. Kena adhīnaṃ? Atthena. Atthassa paññāpanatthena paññattīti evaṃ niruttiādipadānaṃ sabbavacanesu pavatti veditabbā. Aññathā ‘‘phusatīti phasso’’tiādippakārena niddhāraṇavacanānaṃyeva niruttitā, sirivaḍḍhakadhanavaḍḍhakapakārānameva abhilāpanaṃ adhivacanatā. ‘‘Takko vitakko’’ti evaṃpakārānameva ekameva atthaṃ tena tena pakārena ñāpentānaṃ vacanānaṃ paññattitā ca āpajjeyya. Asaṃkiṇṇāti na saṃkiṇṇā. Tenāha ‘‘avijahitā…pe… achaḍḍitā’’ti. Na saṃkīyantīti na saṃkirīyanti, na saṃkīyissanti na saṃkirīyissantīti attho. Appaṭikuṭṭhāti na paṭikkhittā. Yasmā bhaṅgaṃ atikkantaṃ uppādādi atikkantameva hoti, tasmā vuttaṃ ‘‘bhaṅgamevā’’ti. Yasmā desantaraṃ saṅkantopi atikkantanti vuccati, tasmā tadābhāvaṃ dassetuṃ ‘‘desantaraṃ asaṅkamitvā’’ti vuttaṃ. Yattha yattha hi saṅkhārā uppajjanti, tattha tattheva bhijjanti nirujjhanti vipariṇamanti vināsaṃ āpajjanti. Tenāha ‘‘vipariṇatanti…pe… naṭṭha’’nti. Apākaṭībhūtaṃ ajātattā eva.
83因为属于「婆娑跋耆」家族,所以被称为「婆娑跋耆人」。「以恶见为本的见行者」:就是指那些以恶见为根本的人,也就是在这个世间里,最先产生这类恶见的始作俑者。对于反复思虑的人——也就是通过学习并掌握了与「无因论」相关的典籍,然后思辨其义理的人——他的邪念就会安住在「众生染污没有因、没有缘」这类见解的所缘上。经由传闻而得到的「没有因」等义理,通过与此类方式相应的遍寻,就像面对一个有具体形象的物体一样,让心清楚地呈现出那个样子。由于长久的串习,通过内心审查认可的方式,觉得「就是这样」,从而执取其相。当他反复地这样修习、多多地修习时,由邪寻所发起、被邪精进所支持,把并非真实的自性执取为「真实自性」的,这就被称为「邪念」。与那种恶见相应的渴爱,便因此而建立起来。由于各自的寻等缘具足了,心在这个所缘上安住,舍离了散乱,就仿佛进入了一心专注的状态,这其实是邪定的作用。要知道,这种邪定,在特定条件的帮助下获得了修习的力量,在这种情况下,确实能产生类似安止定的作用,就像射箭等技艺中的专注一样。确实如此,按照这种方式,在前面多番的速行心过程中,于最后一个速行心里,有七个速行心生起。在这其中,第一个速行心还是可对治的,第二等也是可对治的。然而,到了第七个速行心生起时,就变得不可对治了。因此说「在享受的人」等等。上面所举的两处例子,道理也是这样。
Vasabhaṇagottatāya vassabhaññā. Mūladiṭṭhigatikāti mūlabhūtā diṭṭhigatikā, imasmiṃ kappe sabbapaṭhamaṃ tādisadiṭṭhisamuppādakā. Punappunaṃ āvajjentassāti ahetuvādapaṭisaṃyuttaganthaṃ uggahetvā pariyāpuṇitvā tadatthaṃ vīmaṃsantassa ‘‘natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāyā’’tiādinayappavattāya laddhiyā ārammaṇe micchāsati santiṭṭhati, ‘‘natthi hetū’’tiādivasena anussavūpaladdhe atthe tadākāraparivitakkanehi saviggahe viya sarūpato cittassa paccupaṭṭhite cirakālaparicayena ‘‘evameta’’nti nijjhānakkhamabhāvūpagamanena nijjhānakkhantiyā tathāgahite punappunaṃ tatheva āsevantassa bahulīkarontassa micchāvitakkena samādiyamānā micchāvāyāmūpatthambhitā ataṃsabhāvaṃ ‘‘taṃsabhāva’’nti gaṇhantī micchāsatīti laddhanāmā taṃladdhisahagatā taṇhā santiṭṭhati. Yathāsakaṃ vitakkādipaccayalābhena tasmiṃ ārammaṇe adhiṭṭhitatāya anekaggataṃ pahāya cittaṃ ekaggataṃ appitaṃ viya hoti micchāsamādhinā. Sopi hi paccayavisesehi laddhabhāvanābalo īdise ṭhāne samādhānapatirūpakiccakaro hotiyeva vālavijjhanādīsu viyāti daṭṭhabbaṃ. Tathā hi anekakkhattuṃ tenākārena pubbabhāgiyesu javanavāresu pavattesu sabbapacchime javanavāre satta javanāni javanti. Tattha paṭhame satekiccho hoti, tathā dutiyādīsu. Sattame pana javane sampatte atekiccho hoti. Tenāha ‘‘assādentassā’’tiādi. Imesupīti dvīsupi ṭhānesu.
84「现在的……或」于此,iti-saddo(iti音)含有「等」的意思。因此,它囊括了像「那个所谓的未来,其实并非未来」等说法。那些人——也就是婆娑跋耆族的人——也没作这样的妄想,因为世间的共称施设是不可逾越的。因此说「然而,过去……」。这是在诸蕴之上安立的施设。
Paccuppannaṃ vāti ettha iti-saddo ādiattho. Tena ‘‘yadetaṃ anāgataṃ nāma, nayidaṃ anāgata’’ntiādikaṃ saṅgaṇhāti. Tepīti te vassabhaññāpi na maññiṃsu lokasamaññāya anatikkamanīyato. Tenāha ‘‘atītaṃ panā’’tiādi. Khandhānaṃ upari niruḷhā paṇṇatti.
174《词道经》注疏结束。
Niruttipathasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
175《执取品》注疏结束。
Upayavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
85第七 阿拉汉品
7. Arahantavaggo
177第一 执取经注释
1. Upādiyamānasuttavaṇṇanā
63「执持者」,是指以“这是我的”等方式执取的人。「网」是指贪欲之网。魔正是把这个当作魔网,因此说:“那游荡在虚空中的罗网,也就是这个游荡于心中的罗网。”(《相应部》1.151;《大品》33)。「解脱者」之所以称为解脱,是因为完全不执取,由于五蕴完全不存在的缘故。
63.Gaṇhamānoti ‘‘etaṃ mamā’’tiādinā gaṇhamāno. Pāsenāti rāgapāsena. Tañhi māro mārapāsoti maññati. Tenāha ‘‘antalikkhacaro pāso, yvāyaṃ carati mānaso’’ti (saṃ. ni. 1.151; mahāva. 33). Mutto nāma hoti anupādiyato sabbaso khandhassa abhāvato.
179《执取经》的注释结束。
Upādiyamānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
180第二至第六经:《思量经》等诸经的注释
2-6. Maññamānasuttādivaṇṇanā
64-68以“这是我的”等来说明「思量」与「欢喜」。所谓「渴爱欲」,是指渴爱本身就是欲。那渴爱以渴求之义故为渴爱,以希求之义故为欲。第四经是从「无常相」的角度来教导的,第五经是从「苦相」的角度来教导的,第六经是从「无我相」的角度来教导。其余三经也是如此,因此说“理致相同”。
64-68. ‘‘Etaṃ mamā’’tiādinā. Maññanā abhinandanā ca. Taṇhāchandoti taṇhā eva chando. Sā hi taṇhāyanaṭṭhena taṇhā, chandikataṭṭhena chando. Catutthaṃ aniccalakkhaṇamukhena vuttaṃ, pañcamaṃ dukkhalakkhaṇamukhena, chaṭṭhaṃ anattalakkhaṇamukhena. Sesaṃ tīsupi sadisamevāti vuttaṃ ‘‘eseva nayo’’ti.
182《思量经》等的注释结束。
Maññamānasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
183《无我经》的注释
7. Anattaniyasuttavaṇṇanā
69「非我所」(Anattaniyaṃ)的意思是「不是我所」(na attaniyaṃ)。因此说:「不是属于自己的」(na attano santakaṃ)。
69.Anattaniyanti na attaniyaṃ. Tenāha ‘‘na attano santaka’’nti.
185《无我经》的注释结束。
Anattaniyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
186《可染住着经》等诸经的注释
8-10. Rajanīyasaṇṭhitasuttādivaṇṇanā
70-72「可染的」(Rajanīyena)意思是能引发贪的。因此说:「由于是贪的缘」(rāgassa paccayabhāvena)。在《罗睺罗相应》中,这些经文是根据罗睺罗长老的提问而出现的。在这里,则是根据罗陀长老和苏罗陀长老的提问,不过圣典的文句在一切处都是相似的。因此说:「应依照已说的方法来理解。」
70-72.Rajanīyenāti rajanīyena rāguppādakena. Tenāha ‘‘rāgassa paccayabhāvenā’’ti. Rāhulasaṃyutte rāhulattherassa pucchāvasena āgatā. Idha rādhattherassa surādhattherassa ca pucchāvasena, pāḷi pana sabbattha sadisā. Tenāha ‘‘vuttanayeneva veditabbānī’’ti.
188《可染住着经》等诸经的注释结束。
Rajanīyasaṇṭhitasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
189阿拉汉品的注释完毕。
Arahantavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
90第八 所嚼品
8. Khajjanīyavaggo
1911-3. 《味经》等诸经的注释
1-3. Assādasuttādivaṇṇanā
73-75这里其实只说了四圣谛,因为开示是依于味等以及集等而转起的。也就是说:味是集谛,过患是苦谛,出离是道谛与灭谛——这个意思已经讲过了;在第二经中,集之味是集谛,过患是苦谛,灭尽是灭谛,出离是道谛——这个意思也已经表明;第三经则是专就圣弟子说的。
73-75.Catusaccameva kathitaṃ assādādīnañceva samudayādīnañca vasena desanāya pavattattā. Yasmā assādo samudayasaccaṃ, ādīnavo dukkhasaccaṃ, nissaraṇaṃ maggasaccaṃ nirodhasaccañcāti vuttovāyamattho; dutiye samudayassādo samudayasaccaṃ, ādīnavo dukkhasaccaṃ, atthaṅgamo nirodhasaccaṃ, nissaraṇaṃ maggasaccanti vuttovāyamattho; tatiyaṃ ariyasāvakasseva vasena vuttaṃ.
193《味经》等诸经的注释结束。
Assādasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
1944. 《阿拉汉经》的注释
4. Arahantasuttavaṇṇanā
76「无论有多少有情居」:在各个有情群体中,由于是居住之处,诸有情本身就是有情居。藉此显示:“无论有多少有情居,在所有这些当中,那些阿拉汉们都是最上、最胜的。”「如同前一种方式」:即如前面《七处善巧经》中所说的方式。
76.Yattakā sattāvāsāti tasmiṃ tasmiṃ sattanikāye āvasanaṭṭhena sattā eva sattāvāsā. Tena yattakā sattāvāsā, tehi sabbehipi ete aggā ete seṭṭhā, ye ime arahantāti dasseti. Purimanayenevāti purimasmiṃ sattaṭṭhānakosallasutte vuttanayena.
93「彼义显示」:即通过“遍知五蕴……他们不再有渴爱,我慢已断”等语,对那已宣说的经文进行释义;以及通过“他们达到无染,他们的心无浊”等语,对殊胜义进行显示。因为他们具足了禅那、道、果所包含的殊胜之乐,所以称为「乐者」,因此说“禅那……乃至……为乐者”。在“他们不再有渴爱”这句中,说的是他们不再有能产生恶趣之苦的渴爱。由于没有了轮转根本的渴爱,所以在“他们没有喜贪”这句中如此说。这里面的「此亦」,通过pi字,应知是将无苦与没有轮转根本的渴爱这两者总括起来看,如同无苦一样。正因为他们证得了无余涅槃,才被称为是究竟的乐者。“我是胜等”是以九种行相转起的。以「智」,即以最上道智。
Tadatthaparidīpanāhīti ‘‘pañcakkhandhe pariññāya. Taṇhā tesaṃ na vijjati. Asmimāno samucchinno’’tiādinā tassa yathāniddiṭṭhassa suttassa atthadīpanāhi ceva ‘‘anejaṃ te anuppattā, cittaṃ tesaṃ anāvila’’ntiādinā visesatthaparidīpanāhi ca. Jhānamaggaphalapariyāpannaṃ atisayitasukhaṃ etesamatthīti sukhinoti āha ‘‘jhāna…pe… sukhitā’’ti. Taṇhā tesaṃ na vijjatīti ettha tesaṃ apāyadukkhajanikā taṇhā na vijjatīti vuttaṃ. Vaṭṭamūlikāya taṇhāya abhāvā ‘‘nandī tesaṃ na vijjatī’’ti ettha vuccatīti. Imassapīti pi-saddena dukkhassābhāvenapīti dukkhābhāvo viya vaṭṭamūlikataṇhābhāvo sampiṇḍīyatīti daṭṭhabbaṃ. Tena hi te anupādisesanibbānappattiyā accantasukhitā evāti vuccantīti. ‘‘Seyyohamasmī’’tiādinayappavattiyā navavidho. Ñāṇenāti aggamaggaññāṇena.
94已证得阿拉汉果。「不染着」,即不为所污。「梵行已立」,指达到了梵的状态,或者说是从梵、从圣道智而生,以圣种类而生。七正法是他们的行境,也就是活动的处所,所以称为「七正法行境者」。
Arahattaṃ anuppattā. Alittāti amakkhitā. Brahmabhūtāti brahmabhāvaṃ pattā, brahmato vā ariyamaggañāṇato bhūtā ariyāya jātiyā jātā. Satta saddhammā gocaro pavattiṭṭhānaṃ etesanti sattasaddhammagocarā.
95称为「无犹豫行」,因为他们对于任何被执取之处都没有顾虑。由正见等十支,以正解脱、正智为终结。由“他不作罪”等四种理由(建立)。“他们不再有渴爱”,这句话也是在显示断除渴爱的多方面大利益。因此说:“他们也没有那种如奴仆般的渴爱。”
Nirāsaṅkacāro nāma gahito kutocipi tesaṃ āsaṅkāya abhāvato. Sammādiṭṭhiādīhi dasahi aṅgehi sammāvimutti-sammāñāṇapariyosānehi. ‘‘Āguṃ na karotī’’tiādīhi catūhi kāraṇehi. Taṇhā tesaṃ na vijjatīti idampi taṇhāpahānassa bahūpakāratādassanaṃ. Tenāha ‘‘dāsakārikā taṇhāpi tesaṃ natthī’’ti.
96「动摇」:即由于“我是胜等”等而动摇。
Navikampanti ‘‘seyyohamasmī’’tiādinā.
97「上方、横向、下方」:这里,以“上方”等说法,以色法为代表来把握“有身”而进行阐述的,是第一种方式。以过去、现在、未来三时来把握法的转起而进行阐述的,是第二种方式。以处所来把握整个世间界而进行阐述的,是第三种方式。「觉者」,即觉悟了四圣谛的人。
Uddhaṃtiriyaṃ apācīnanti ettha ‘‘uddhaṃ vuccatī’’tiādinā rūpamukhena attabhāvaṃ gahetvā pavatto paṭhamanayo. Kālattayavasena dhammappavattiṃ gahetvā pavatto dutiyanayo. Ṭhānavasena sakalalokadhātuṃ gahetvā pavatto tatiyanayo. Buddhāti cattāri saccāni buddhavanto.
98「狮子吼的合集」,指的是诸狮子吼的总集。由于世间中不存在比自己更超胜者,所以是「无上」。且让更胜者站一边吧,连等同者尚且没有,所以是「无等」。已经超越了整个“有”,站在“有”的顶端,以解脱之乐而安享快乐等方式,由二十一种行相而作狮子吼。
Sīhanādasamodhānanti sīhanādānaṃ saṃkalanaṃ. Loke attano uttaritarassābhāvā anuttarā. Uttaro tāva tiṭṭhatu puriso, sadisopi tāva natthīti asadisā. Sakalampi bhavaṃ uttaritvā bhavapiṭṭhe ṭhatvā vimuttisukhena sukhitattādivasena ekavīsatiyākārehi sīhanādaṃ nadanti.
202《阿拉汉经》的注疏结束。
Arahantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2035. 第二《阿拉汉经》的注疏
5. Dutiyaarahantasuttavaṇṇanā
77「只是单纯的」:即只作了简略的结文。
77.Suddhikamevāti suddhasaṃkhittabandhameva katvā.
205第二《阿拉汉经》的注疏结束。
Dutiyaarahantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2066. 《狮子经》的注疏
6. Sīhasuttavaṇṇanā
78「狮子(sīha)」:因为能忍受危难、击破敌对者,所以得到‘狮子’的名称,是兽中之王。虽然同样都是狮子种类,但基于毛色等差别所成就的差异,而有四种狮子。现在,为了从名称、颜色、食物等方面展示后,详细辨明这里所指的狮子种种差别,就以‘草狮子(tiṇasīha)’等开始。食草的狮子称为‘草狮子’,如同‘菜王(sākapatthivo)’一样,是前词省略后词。由于黑色而称为‘黑狮子’。同样,有‘苍白狮子’。所以说:‘黑狮子像黑牛,苍白狮子像苍白叶色的牛’。‘有如同红毯般的鬃毛、鬣毛束’,所以称为有鬃狮子(kesarī)。句子的连接是:‘如同被用紫胶汁等加工过的脚端’——这样连接。
78.Sīhoti parissayasahanato paṭipakkhahananato ca ‘‘sīho’ti laddhanāmo migādhipati. Cattāroti ca samānepi sīhajātikabhāve vaṇṇavisesādisiddhena visesena cattāro sīhā. Te idāni nāmato vaṇṇato āhārato dassetvā idhādhippetasīhaṃ nānappakārato vibhāvetuṃ ‘‘tiṇasīho’’tiādi āraddhaṃ. Tiṇabhakkho sīho tiṇasīho purimapade uttarapadalopena yathā ‘‘sākapatthivo’’ti. Kāḷavaṇṇatāya kāḷasīho. Tathā paṇḍusīho. Tenāha ‘‘kāḷasīho kāḷagāvisadiso, paṇḍusīho paṇḍupalāsavaṇṇagāvisadiso’’ti. Rattakambalassa viya kesaro kesarakalāpo etassa atthīti kesarī. Lākhārasaparikammakatehi viya pādapariyantehīti yojanā.
101由于业力威力所成就的统治和大威神力,所以是一切兽群之王,从金窟等出等等,这是依据‘狮子的住处和行为就是这样’而说的。
Kammānubhāvasiddhaādhipaccamahesakkhatāhi sabbamigagaṇassa rājā suvaṇṇaguhato vātiādi ‘‘sīhassa vihāro kiriyā evaṃ hotī’’ti katvā vuttaṃ.
102「平等安立(samaṃ patiṭṭhāpetvā)」:指让所有部分完全平等地安立在地面上。「拖拽后(ākaḍḍhitvā)」:就是向前拖拽后。「运近后(abhiharitvā)」:就是向面前运来后。「合集(saṅghātanti)」:指破坏。二十骨节之处是一牛吼地(usabha)。
Samaṃ patiṭṭhāpetvāti sabbabhāgehi samameva bhūmiyaṃ patiṭṭhāpetvā. Ākaḍḍhitvāti purato ākaḍḍhitvā . Abhiharitvāti abhimukhaṃ haritvā. Saṅghātanti vināsaṃ. Vīsatiyaṭṭhikaṃ ṭhānaṃ usabhaṃ.
103「相同狮子(samasīha)」:指与狮子同类、同分。「我与同等(samānosmīti)」:只是一种说法而已,即使面对同等威力也不害怕。由于有身见之力强大:因为有身见以“还有谁比我们更胜?其实我们才是最有大力”这样的力增上慢为相,作为我执之因,所以凭此力而不畏惧。由于已断除有身见:因为断除了有身见,没有我执,彻底拔除了对自我的爱着,所以不畏惧。
Samasīhoti samajātiko samabhāgo ca sīho. Samānosmīti desanāmattaṃ, samappabhāvatāyapi na bhāyati. Sakkāyadiṭṭhibalavatāyāti ‘‘ke aññe amhehi uttaritarā, atha kho mayameva mahābalā’’ti evaṃ balātimānanimittāya ahaṅkārahetubhūtāya sakkāyadiṭṭhiyā balabhāvena. Sakkāyadiṭṭhipahīnattāti sakkāyadiṭṭhiyā pahīnattā nirahaṅkārattā attasinehassa suṭṭhu samugghāṭitattā na bhāyati.
104「如是如是」:指以与狮子相似等种种方式来说自己。这样说了之后,为了阐明其含义而进一步显示,说道“狮子者(sīhoti kho)”等等。
Tathā tathāti sīhasadisatādinā tena tena pakārena attānaṃ kathesīti vatvā tamatthaṃ vivaritvā dassetuṃ ‘‘sīhoti kho’’tiādi vuttaṃ.
105对于已经发愿成佛的世尊,由于成佛的决定性已经获得,必定成佛,因此从正等觉之前的事迹,比如“住在三殿的时候”、“对摩揭陀王许下承诺的时候”、“受用乳粥的时候”等,也都被显示为如同狮子一般。即使在世俗的语言表达中,也确实存在将未发生的事说成已经发生的情况。由于明在“存在”这一共同性上,将真实的明与其他明总括在一起,通过对缘起的审察,把先前已经成就的果报那样来说,因此说“净化了三明(tisso vijjā visodhetvā)”。由于依着顺逆方向转起的智,所以称为“以双智搅拌(yamakañāṇamanthanena)”。
Katābhinīhārassa lokanāthassa bodhiyā niyatabhāvappattiyā ekantabhāvībuddhabhāvoti katvā ‘‘tīsu pāsādesu nivāsakālo, magadharañño paṭiññādānakālo, pāyāsassa paribhuttakālo’’tiādinā abhisambodhito purimāvatthāpi sīhasadisaṃ katvā dassitā. Bhāvini, bhūtopacāropi hi lokavohāro. Vijjābhāvasāmaññato bhūtavijjā itaravijjāpi ekajjhaṃ gahetvā paṭiccasamuppādasammasanato taṃ puretaraṃ siddhaṃ vipākaṃ viya katvā āha ‘‘tisso vijjā visodhetvā’’ti. Anulomapaṭilomato pavattañāṇavasena ‘‘yamakañāṇamanthanenā’’ti vuttaṃ.
106其中,「住」指住在阿惹巴拉榕树下。「第十一日」指第七个七日之后的第十一日。「不动结跏趺座」指在仙人堕处,为了转法轮而设的结跏趺座。之所以称它为不动结跏趺座,是因为它就像金刚座一样,是为了转起那不可退转的法轮而设立的座位。而在此处,它是指当“诸比丘,有二边……”等语句转起时的这个正法部分。法音……以“让遍布十方世界的众生都来听闻”的决意,遍满一万世界界。「以十六种行相」指:苦遍知、集断、灭作证、道修习,在每个道中各作四种行相,如此成为十六种行相。
Tattha viharantassāti ajapālanigrodhamūle viharantassa. Ekādasame divaseti sattasattāhato paraṃ ekādasame divase. Acalapallaṅketi isipatane dhammacakkapavattanatthaṃ nisinnapallaṅke. Tampi hi kenaci appaṭivattiyadhammacakkapavattanatthaṃ nisajjāti katvā vajirāsanaṃ viya acalapallaṅkaṃ vuccati. Imasmiñca pana padeti ‘‘dveme, bhikkhave, antā’’tiādinayappavatte imasmiṃ saddhammakoṭṭhāse. Dhammaghoso…pe… dasasahassilokadhātuṃ paṭicchādesi ‘‘sabbattha ṭhitā suṇantū’’ti adhiṭṭhānena. Soḷasahākārehīti ‘‘dukkhapariññā, samudayappahānaṃ, nirodhasacchikiriyā, maggabhāvanā’’ti evaṃ ekekasmiṃ magge cattāri cattāri katvā soḷasahi ākārehi.
107“已经说过的,在这里就不必再说了,所以应该按照那里所说的方法来理解”,这是此处的意图。而且,因为在其他地方,也已经从八个理由开始解释“世尊即是如来”,在《优陀那注疏》等中,如来一词的含义已经被解释过,所以应该按照那里所说的方法来理解。虽然世尊并不是刚一坐上菩提结跏趺座就成正觉,但他确实是安住在这个座位上,排除了所有障碍之后,才成正觉。因此,这个座被称为“不败结跏趺座(aparājitapallaṅka)”。所以,因为对此还不完全满意,在说了“乃至菩提座(yāva bodhipallaṅkā vā)”之后,又接着说“乃至阿拉汉道智(yāva arahattamaggañāṇā vā)”。
Vuttoyeva, na idha vattabbo, tasmā tattha vuttanayeneva veditabboti adhippāyo. Yasmā ca aparehipi aṭṭhahi kāraṇehi bhagavā tathāgatoti ārabhitvā udānaṭṭhakathādīsupi (udā. aṭṭha. 18; itivu. 38) tathāgatapadassa attho vutto eva, tasmā tattha vuttanayena attho veditabbo . Yadipi bhagavā na bodhipallaṅke nisinnamattova abhisambuddho jāto, tathāpi tāya nisajjāya nisinnova panujja sabbaparissayaṃ abhisambuddho jāto. Tathā hi taṃ ‘‘aparājitapallaṅka’’nti vuccati. Tasmā ‘‘yāva bodhipallaṅkā vā’’ti vatvā tena aparitussanto ‘‘yāva arahattamaggañāṇā vā’’ti āha.
108在“如是色(iti rūpaṃ)”中,「如是」一词是例示的意思。通过它,色从自性、量、限定三个方面被显示,所以说“这色(idaṃ rūpa)”等。因为“这色”是通过四大和所造色的差别来显示色的自性。「此量色(ettakaṃ rūpaṃ)」则是从量的角度来显示它的范围。而通过显示量的决定性,说“色不会比这更多(na ito bhiyyo rūpaṃ atthi)”。「自性」指它独有的特相。「作用」指它特有的功能。「边际」指量的边界。「限定」指它在某处转起,由此而作出限定。「限断」指达到完全的终结。这样,依上述的分别,这一切都被显示了出来。「这即是色的集」:指食等是色的集。因此说“至此(ettāvatā)”等等。「灭」指息灭。这里特别取用了“由食集而色集,由食灭而色灭”这一不共的含义,其余则以“等”字来收摄。
Iti rūpanti ettha iti-saddo nidassanattho. Tena rūpaṃ sarūpato parimāṇato paricchedato dassitanti āha ‘‘idaṃ rupa’’ntiādi. ‘‘Idaṃ rūpa’’nti hi iminā bhūtupādāyabhedarūpaṃ sarūpato dassitaṃ. Ettakaṃ rūpanti iminā taṃ parimāṇato dassitaṃ. Tassa ca parimāṇassa ekantabhāvadassanena ‘‘na ito bhiyyo rūpaṃ atthī’’ti vuttaṃ. Sabhāvatoti salakkhaṇato. Sarasatoti sakiccato. Pariyantatoti parimāṇapariyantato. Paricchedatoti yattake ṭhāne tassa pavatti, tassa paricchedanato. Paricchindanatoti pariyosānappattito. Taṃ sabbaṃ dassitaṃ hoti yathāvuttena vibhāgena. Ayaṃ rūpassa samudayo nāmāti ayaṃ āhārādi rūpassa samudayo nāma. Tenāha ‘‘ettāvatā’’tiādi. Atthaṅgamoti nirodho. ‘‘Āhārasamudayā āhāranirodhā’’ti ca asādhāraṇameva gahetvā sese ādi-saddena saṅgaṇhāti.
109「以五十相庄严」:指由于把握了集与灭,从而以五十种生灭相来庄严。「由漏尽」:指无论是有余还是无余,所有诸漏都已灭尽。因为就连不来者也没有恐惧和心惊。「智悚惧」:就是怖畏现起智。而所谓「其他诸天」,是针对那些未漏尽的天而言。所谓「尊者,这只是法的称呼」,意思仅仅是口头上这么称呼而已。
Paṇṇāsalakkhaṇapaṭimaṇḍitanti paṇṇāsaudayabbayalakkhaṇavibhūsitaṃ samudayatthaṅgamagahaṇato. Khīṇāsavattāti anavasesaṃ sāvasesañca āsavānaṃ parikkhīṇattā. Anāgāmīnampi hi bhayaṃ cittutrāso ca na hotīti. Ñāṇasaṃvego bhayatūpaṭṭhānañāṇaṃ. Itaresaṃ pana devānanti akhīṇāsave deve sandhāya vadati. Bhoti dhammālapanamattanti vācasikaṃ tathālapanamattaṃ.
110「轮」指老师的教令轮,而这个轮是从法而来的,所以称为法轮。其中,对于圣弟子们,这是从通达法而来的,所以叫法轮;对于其余的人,是从开示法而来的,所以叫法轮。在这两种智中,智是最主要的,因此说“通达智与开示智”。现在为了具体显示这两种智的体相,说“通达智是……”等。而且因为世尊对于这种智通达得非常透彻,能够向应受调伏者展示那六万种理趣,所以他为了显示这六万理趣是与那种智一同成就的,而说“以六万理趣通达”。「三转」指“这是苦”、“应遍知”、“已遍知”,这样三转就是十二种行相。世尊就是用这个来转起开示智的。「无对补特伽罗」:指没有能替代他的人。「纯一相似」:指没有变异的人。
Cakkanti satthu āṇācakkaṃ, taṃ pana dhammato āgatanti dhammacakkaṃ. Tattha ariyasāvakānaṃ paṭivedhadhammato āgatanti dhammacakkaṃ. Itaresaṃ desanādhammato āgatanti dhammacakkaṃ. Duvidhepi ñāṇaṃ padhānanti ñāṇasīsena vuttaṃ ‘‘paṭivedhañāṇampi desanāñāṇampī’’ti. Idāni taṃ ñāṇadvayaṃ sarūpato dassetuṃ ‘‘paṭivedhañāṇaṃ nāmā’’tiādi vuttaṃ. Yasmā cassa ñāṇassa suppaṭividdhattā bhagavā tāni saṭṭhi nayasahassāni veneyyānaṃ dassetuṃ samattho ahosi, tasmā tāni saṭṭhi nayasahassāni tena ñāṇena saddhiṃyeva siddhānīti katvā dassento ‘‘saṭṭhiyā ca nayasahassehi paṭivijjhī’’ti āha. Tiparivaṭṭanti idaṃ dukkhanti ca, pariññeyyanti ca, pariññātanti ca evaṃ tiparivaṭṭaṃ, taṃyeva dvādasākāraṃ. Tanti desanāñāṇaṃ pavatteti esa bhagavā. Appaṭipuggaloti patinidhibhūtapuggalarahito. Ekasadisassāti nibbikārassa.
218《狮子经》的注疏到此结束。
Sīhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
219第七、《可食经》的注疏
7. Khajjanīyasuttavaṇṇanā
79「依观」:指现在忆念色、受等之后,通过见到过去的色受等与现在的没有差别,这种观察就叫做「观」;「依观」就是借助这种观的力量。为了遮止「这不是依于神通」的说法,而说明它的理由:「因为依神通……等等」。所谓「与蕴相关者」,是指名门、容貌、食物等。「如是随念」:指如前所述依观而随念。因为这里所说的随念只是对自性法的随念,所以称这个部分为「空之章节」。
79.Vipassanāvasenāti etarahi rūpavedanādayo anussaritvā ‘‘pubbepāhaṃ evaṃvedano ahosi’’nti atītānaṃ rūpavedanādīnaṃ paccuppannehi visesābhāvadassanā vipassanā, tassā vipassanāya vasena. Yvāyaṃ ‘‘na idaṃ abhiññāvasenā’’ti paṭikkhepo kato, tassa kāraṇaṃ dassento ‘‘abhiññāvasena hī’’tiādimāha. Khandhapaṭibaddhā nāma gottavaṇṇahārādayo. Evaṃ anussarantoti yathāvuttavipassanāvasena anussaranto. Sabhāvadhammānaṃ eva anussaraṇassa vuttattā ‘‘suññatāpabba’’nti vuttaṃ.
112因为那些色等诸法既不是我,也不是我所,没有坚实、没有主宰,所以它们就是「空」;它们这种存在状态就是「空性」。现在为了显示空性的相,即「被破坏」等相。
Yasmā te eva rūpādayo neva attā, na attaniyā asārā anissarā, tasmā tato suññā, tesaṃ bhāvo suññatā, tassā lakkhaṇaṃ ruppanādikaṃ dassetuṃ.
113「为什么」:这是一个表达原因意义的词,用于询问原因,它是自相词。因此说,「为什么」是在问原因,意思就是「你们以什么原因称为色?」「这」:是指那依大种与所造色来区分的法类。「以什么原因称为色」的意思是:依于什么原因而被称为「色」?「略示原因」就是指出原因。「被破坏」在这里是指,色因为遇到冷等相违反的缘和合,而产生变异,因此就被称为「被破坏」。所以接着说:「被冷……」等。「山麓」:是指轮围山的山麓,它在那个地方高高耸立,像城墙一样。的确,在那里有情们悬挂而住。「伸手可及之处」:指来到了伸手可及的范围,也就是接近了。「在那里」:指在那个伸手可及范围内的有情。「断裂」:是由昏迷而挣脱出来,或者由肢节被割断而四分五裂。「极咸的水中」:可能是依于没有热恼这点,从极冷的角度而说为极咸。因为那住劫之水并不像劫灭时之水那样是咸的,住劫之水是由成就大雨降下、能维持大地之水,如果它真是那样咸的话,大地也将会消融。名为摩醯沙迦罗国,是雪山地区的一个国家。
Kiñcāti hetuatthajotake kāraṇe paccattavacananti āha ‘‘kiñcāti kāraṇapucchā, kena kāraṇena rūpaṃ vadethā’’ti. Etanti etaṃ bhūtupādāyabhedaṃ dhammajātaṃ. Kena kāraṇena rūpaṃ nāmāti kiṃ kāraṇaṃ nissāya rūpanti vuccatīti attho. Kāraṇuddesoti kāraṇassa uddisanaṃ. Ruppatīti ettha rūpaṃ nāma sītādivirodhipaccayasannipātena visadisuppatti. Tenāha ‘‘sītenapī’’tiādi. Pabbatapādeti cakkavāḷapabbatapāde, so pana tattha accuggato pākāro viya ṭhito. Tathā hi tattha sattā olambantā tiṭṭhanti. Hatthapāsāgatāti hatthapāsaṃ āgatā upāgatā. Tatthāti tasmiṃ hatthapāsāgate satte. Chijjitvāti mucchāpattiyā muccitvā, aṅgapaccaṅgaucchedavasena vā paricchijjitvā. Accantakhāre udaketi ātapasantāpābhāvena atisītabhāvameva sandhāya accantakhāratā vuttā siyā. Na hi taṃ kappasaṇṭhānaudakaṃ sampattikaramahāmeghavuṭṭhaṃ pathavīsandhārakaṃ kappavināsaudakaṃ viya khāraṃ bhavituṃ arahati, tathā sati pathavīpi vilīyeyyāti. Mahiṃsakaraṭṭhaṃ nāma himavantapadese ekaṃ raṭṭhaṃ.
114「无间大地狱」(avīci-mahāniraya):是指带有附属地狱的无间地狱。「恒河岸边」(gaṅgā-piṭṭhe):就是恒河的河岸。
Avīcimahānirayeti saussadaṃ avīcinirayaṃ vuttaṃ. Gaṅgāpiṭṭheti gaṅgātīre.
115「记忆而行」:这是解释「爬行动物」这个词的意义。「这」指破坏性。就像坚硬性是地大的自相一样,同样地,破坏性也是色蕴的自相;也就是说,破坏性是作为自性之相的意思。
Sarantā gacchantīti sarīsapapadassa atthaṃ vadati. Etanti ruppanaṃ. Yathā kaṭhinatā pathaviyā paccattalakkhaṇaṃ, evaṃ ruppanaṃ rūpakkhandhassa paccattalakkhaṇaṃ, sabhāvabhūtalakkhaṇanti attho.
116「与前面相似」:是指和前面讨论色蕴时所讲的道理一样。这应该按照以「什么?是问因」等所开示的方法来理解。「乐」是可意的所缘。对于乐等感受,它们是由所缘缘而有的。这个意义就是:「以乐为所缘,所以称为乐」。这正是通过省略后词的方式所做的说明。「领纳」:就是去感受。所谓「以感受为相」,就是以领纳作为相。
Purimasadisanti purime rūpakkhandhe vuttena sadisaṃ. Taṃ ‘‘kinti kāraṇapucchā’’tiādinā vuttanayeneva veditabbaṃ. Sukhaṃ iṭṭhārammaṇaṃ. Sukhādīnaṃ vedanānaṃ. Paccayatoti ārammaṇapaccayato. Ayamatthoti ‘‘sukhārammaṇaṃ sukhanti vuccatī’’ti ayamattho. Uttarapadalopena hesa niddeso. Vedayatīti anubhavati. Vedayitalakkhaṇāti anubhavanalakkhaṇā.
117「青莲花上」,就是指在青色的花上。「或在衣上」,指在青色的衣上。这里的“或”字包含了颜色界等。这些都是为了引发安止定或禅那而说的。「所生想」,就是对于任何青色的色处而生起的想;这种想也就是所谓的杂想。
Nīlapuppheti nīlavaṇṇapupphe. Vatthe vāti nīlavatthe. Vā-saddena vaṇṇadhātuādiṃ saṅgaṇhāti. Appanaṃ vā jhānaṃ vāpento. Uppajjanasaññāpīti yaṃ kiñci nīlaṃ rūpāyatanaṃ ārabbha uppajjanasaññāpi, yā pakiṇṇakasaññāti vuccati.
118「为了成为色」(rūpattāya),就是为了色的状态。「只为了粥」(yāgumeva),就是只以粥为本质的依处。「为了粥性」(yāguttāya),就是为了粥的状态。有一个被称为“人”的煮者。就像一个人为了粥等目的而对粥等依处进行烹煮、使之成就;同样地,在这一群以破坏等为自性的法聚中,当它们依照各自的缘被行作时,其中以思为增上的那部分法聚,便成为令这些法转起的殊胜缘,从而行作它们、令其活动、令其产生。因此说“由诸缘……”等。「只是色」(rūpameva),就是指只是色的自性,而不是其他自性。「行作」(abhisaṅkharoti),是指比起其他缘法,它更殊胜、更好地起到缘的作用。“令近行、令转起、聚集”,这些都是它的同义词,因为行作本身就有聚集等的意思。「令产生」(nibbatteti),意思是成为那些法以破坏等状态而生起的缘。「以思为特相的行」(cetayita-lakkhaṇassa saṅkhārassa),这是基于在行蕴诸法当中,以思为增上的缘故而说的。正因如此,世尊在经分别中分别行蕴时,就只是分别了思。
Rūpattāyāti rūpabhāvāya. Yāgumevāti yāgubhāvinameva vatthuṃ. Yāguttāya yāgubhāvāya. Pacati nāma puggalo. Evanti yathā yāguādivatthuṃ puriso yāguādiatthāya pacati nipphādeti, ayaṃ evaṃ ruppanādisabhāve dhammasamūhe yathāsakaṃ paccayehi abhisaṅkhariyamāne cetanāpadhāno dhammasamūho pavattanatthaṃ visesapaccayo hutvā te abhisaṅkharoti niropeti nibbatteti. Tenāha ‘‘paccayehī’’tiādi. Rūpamevāti rūpasabhāvameva, na aññaṃ sabhāvaṃ. Abhisaṅkharotīti itarehi paccayadhammehi adhikaṃ suṭṭhu paccayataṃ karoti. ‘‘Upagacchati yāpeti āyūhatī’’ti tasseva vevacanāni. Abhisaṅkharaṇameva hi āyūhanādīni. Nibbattetīti tesaṃ dhammānaṃ ruppanādibhāvena nibbattiyā paccayo hotīti attho. Cetayitalakkhaṇassa saṅkhārassāti idaṃ saṅkhārakkhandhadhammānaṃ cetanāpadhānattā vuttaṃ. Tathā hi bhagavā suttantabhājanīye saṅkhārakkhandhaṃ vibhajantena cetanāva vibhattā.
119「茄子」(vātiṅgaṇaṃ),是一种大果。「四角藤」(caturassavallī),就是三叶藤。「无咸性」(akhārika),指没有咸味,这包括叶和果等。凡是咸味过多的,就称为有咸性,因此说“咸粥”等。这里指的是酸等不同种类的味。
Vātiṅgaṇaṃ brahatiphalaṃ. Caturassavallīti tivutālatā. Akhārikanti khārarasarahitaṃ, taṃ pana paṇṇaphalādi. Yattha loṇaraso adhiko, taṃ loṇikanti āha ‘‘loṇayāgū’’tiādi. Ambilādibhedaṃ rasaṃ.
120「依色相形状而执取」(ākāra-saṇṭhāna-gahaṇa-vasena),是指依青、黄等色相的执取,以及依圆、方等形状的执取。「即使在没有色相形状之下」(vināpi ākāra-saṇṭhānā),是指离开色相形状,也就是把它们放到一边不顾。「依各各自性差别而执取」(paccatta-bheda-gahaṇa-vasena),是指依每一个所缘的差别而执取。「由不迷乱」(asammohato),就是如实地了知。说到“差别”,是因为显示了差别义;说到“无差别”,是因为显示了无差别义。因此说“应知差别”。因为了知本身是无差别的,是前缀让它显示出差别。就像「了别」(sañjānana)一词,只显示对相的执取,那是再认识之因;「识知」(vijānana)一词,显示比它更殊胜的境;「遍知」(pajānana)一词,则显示比那更殊胜的、明了的觉知。正因如此,才说“它的……”等。「仅仅是了知所缘」(ārammaṇa-sañjānanamattameva),是指仅仅察觉青等分类的所缘。通过这种限定,便排除了对特相的穿透。因此说“无常……”等。以与智相应的心修观的人,当观变得熟练时,即使以智不相应的心,观也会生起,所以说“以无常等行,也能令通达特相”。这里说的「通达」(paṭivedha),是就获得而言,并不是指那种现前的直接穿透。因此才说“若再加功用行……”。「加功用行」就是令心策励,由于它以不迷乱为本性,还能使圣道显现。正如在通达特相之时,心是依了知的特相而转起,那样适宜于想;同样地,以识知的识知行相而转起,也是适宜于识的,应该这样来理解。
Ākārasaṇṭhānagahaṇavasenāti nīlapītādiākāragahaṇavasena ceva vaṭṭacaturassādisaṇṭhānagahaṇavasena ca. Vināpi ākārasaṇṭhānāti ākārasaṇṭhānehi vinā, te ṭhapetvāpi. Paccattabhedagahaṇavasenāti tassa tassa ārammaṇassa pabhedagahaṇavasena. Asammohatoti yāthāvato. Viseso visesatthadīpanato, aviseso ayaṃ dhammo avisesadīpanato. Tenāha ‘‘viseso veditabbo’’ti. Jānanañhi avisiṭṭhaṃ, taṃ samāsapadato upasaggā visesenti. Tathā hi sañjānanapadaṃ paccabhiññāṇanimittaṃ ākāragahaṇamattaṃ bodheti, vijānanapadaṃ tato visiṭṭhavisayagahaṇaṃ . Pajānanapadaṃ pana tatopi visiṭṭhataraṃ pakārato avabodhaṃ bodheti. Tenāha ‘‘tassāpī’’tiādi. Ārammaṇasañjānanamattamevāti nīlādibhedassa ārammaṇassa sallakkhaṇamattameva. Avadhāraṇena lakkhaṇapaṭivedhattaṃ nivatteti. Tenāha ‘‘anicca’’ntiādi. Ñāṇasampayuttacittehi vipassantassa vipassanāya paguṇabhāve sati ñāṇavippayuttena cittenapi vipassanā hotiyevāti āha ‘‘aniccādivasena lakkhaṇapaṭivedhañca pāpetī’’ti. Paṭivedhanti ca upaladdhimeva vadati, na paṭivijjhanaṃ. Tenāha ‘‘ussakkitvā panā’’tiādi. Ussakkitvāti ussakkāpetvā maggapātubhāvampi pāpeti asammohasabhāvattā. Yathā lakkhaṇapaṭivedhakāle sañjānanalakkhaṇavasena saññāṇaanurūpavaseneva pavattaṃ, evaṃ viññāṇavijānanavasena vāyaṃ anurūpavaseneva pavattatīti daṭṭhabbaṃ.
121现在为了以金匠等的比喻来阐明这个意义,而说“犹如……”等。「金」(hirañña),是指咖哈巴那钱币。从事辨认金子的人,称为金匠。在世间惯用语中,尚未生起、尚未成熟的智慧,叫作无生智,指幼童。熟悉惯用语的村民,称为村民男子。因为堪能受用和享用,所以称为受用享用物。因为是由红铜造成的,所以称为伪币。有大核心的,是善巧者;有半核心的,是带瑕者;核心下劣的,是光滑者。在这里,就如同金匠通过看色等方式,从光泽等状态、上方、伪币等状态,乃至了知产生处所等,从而以多种方式了知咖哈巴那币;同样地,智慧以种种方式了知、通达所缘,而与它一起转起的识,也如其所缘的境那样了知所缘。
Idāni tamatthaṃ heraññikādiupamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādimāha. Hiraññaṃ vuccati kahāpaṇaṃ, hiraññajānane niyutto heraññiko. Lokavohāre ajātā asañjātā buddhi etassāti ajātabuddhi, bāladārako. Vohārakusalo gāmavāsī puriso gāmikapuriso. Upabhogaparibhogārahattā upabhogaparibhogaṃ. Tambakaṃsamayattā kūṭo. Mahāsārattā cheko. Aḍḍhasārattā karaṭo. Nihīnasārattā saṇho. Ettha ca yathā heraññiko kahāpaṇaṃ cittādibhāvato uddhaṃ kūṭādibhāvaṃ rūpadassanādivasena uppattiṭṭhānatopi jānanto anekākārato jānāti, evaṃ paññā ārammaṇaṃ nānappakārato jānāti paṭivijjhati, tāya saddhiṃ pavattamānaviññāṇampi yathāvisayaṃ ārammaṇaṃ jānāti.
122如此,这便是他们在了知上的差别,这不是其他人的境界,唯独是佛陀们的境界。为了以《弥兰陀问经》来阐明这一差别,而说“因此他……”等,那部分是容易理解的。
Evaṃ svāyaṃ nesaṃ jānane viseso aññesaṃ avisayo, buddhānaṃ eva visayoti idaṃ visesaṃ milindapañhena vibhāvetuṃ ‘‘tenāhā’’tiādimāha, taṃ suviññeyyameva.
123因为阐述了那些自性法仅仅是法,而且自性是空的,所以(义注)说“开示了无我相”。并且,如果那些较低的道已经证得,但由于阿拉汉果还未证得,才说“仅以一部分”。其意图是:为了显示无常相,所以开始了这篇经文;而其他两种相,则是作为对它的护持。
Attasuññānaṃ sabhāvadhammānaṃ dhammamattatāya kathitattā ‘‘anattalakkhaṇaṃ kathetvā’’ti vuttaṃ. Heṭṭhimamaggā ca yadi adhigatā, arahattassa anadhigatattā ‘‘ekadesamattenā’’ti vuttaṃ, taṃ aniccalakkhaṇaṃ dassetuṃ idaṃ pabbamāraddhaṃ, itarāni dve lakkhaṇāni tassa parihārabhāvenāti adhippāyo.
124然而,因为在此处,通过‘诸比丘,你们意下如何?’等开示,在三相中,并不能说这一个是以主要的方式显示,那一个是以次要的方式显示,所以(义注)说‘也是为了将三相总括起来而显示’。‘他减少’:由于他圆满了通向减损的行道,从而彻底逆转了通向积聚的法。因此说‘他不积聚’等。‘他摧毁轮转’:就是破坏它、使它走向不被见。‘他不积聚’:就是不增长。‘就是那个’:指的就是那个轮转本身。‘他释放’:就是舍弃它。‘他散布’:就是粉碎它。‘他消散’:就是使那名为三有的火堆变得无烟、无热恼。为了表达这个含义,因此(义注)说‘他令(其)熄灭’。
Yasmā panettha ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave’’tiādidesanāya tīsu lakkhaṇesu idameva padhānabhāvena dassitaṃ, idaṃ appadhānabhāvenāti na sakkā vattuṃ, tasmā ‘‘tīṇi lakkhaṇāni samodhānetvā dassetumpī’’ti vuttaṃ. Apacinātīti apacayagāmidhamme nivatteti ekaṃsato apacayagāmipaṭipadāya paripūraṇato. Tenāha ‘‘no ācinātī’’tiādi. Vaṭṭaṃ vināsetīti vidhamati adassanaṃ gameti. Neva cinātīti na vaḍḍheti. Tadevāti taṃ vaṭṭaṃ eva. Vissajjetīti chaḍḍeti. Vikiratīti viddhaṃseti. Vidhūpetīti vaṭṭattayasaṅkhātaṃ aggikkhandhaṃ vigatadhūmaṃ vigatasantāpaṃ karotīti atthoti āha ‘‘nibbāpetī’’ti.
125‘如此见’等,这是为了让安住于不来果的圣弟子证得最上道果而作的开示,带着这个意图,(义注)说:‘我将开示那位摧毁了轮转之后而安住的大漏尽者。’为了显示这仅仅是对漏尽者未来状态的说明,并且指出前面所有较低层次的开示都是纯粹的观智之论,或者是与第一道相应的观智之论,或者是与如电譬喻法相应的观智之论,因此(义注)说了‘以这样一些部分’等。
Evaṃ passantiādi anāgāmiphale ṭhitassa ariyasāvakassa aggamaggaphalādhigamāya desanāti adhippāyenāha ‘‘vaṭṭaṃ vināsetvā ṭhitaṃ mahākhīṇāsavaṃ dassessāmī’’ti. Khīṇāsavassa anāgatabhāvadassanaṃyeva, sabbā cāyaṃ heṭṭhimā desanā suddhavipassanākathā, sahapaṭhamamaggā vā sahavijjūpamadhammā vā vipassanākathāti dassento ‘‘ettakena ṭhānenā’’tiādimāha.
126‘确实应当礼敬’是指怀着极大的敬重与崇敬。因此(义注)说:‘向您致敬,人中的胜者’等。在此,为了指出实例,(义注)说了‘如同尊者尼达大长老那样’之后,为了解释那个含义,又说了‘大长老’等。其中,‘就在刀锋尖上’的意思是:为了剃除头发,当刀锋的尖端抵在头上时,他藉由五皮(tacapañcaka)业处之门致力于修习,证得了阿拉汉果。‘梵天宫殿’,就是诸梵天居住的宫殿。
Namassantiyeva mahatā gāravabahumānena. Tenāha ‘‘namo te purisājaññā’’tiādi. Tattha nidassanaṃ dassento ‘‘āyasmantaṃ nītattheraṃ viyā’’ti vatvā tamatthaṃ vibhāvetuṃ ‘‘thero’’tiādimāha. Tattha khuraggeyevāti kesoropanatthaṃ khuradhārāya agge sīse ṭhapite tacapañcakakammaṭṭhānamukhena bhāvanaṃ anuyuñjanto arahattaṃ patvā. Brahmavimānāti brahmānaṃ nivāsabhūtā vimānā.
236《可食经注》结束。
Khajjanīyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2378. 《乞食经注》(Piṇḍolyasuttavaṇṇanā)
8. Piṇḍolyasuttavaṇṇanā
8080. ‘以此而移除’即是移除,这是一个词。‘移除’、‘作为’、‘原因’在意义上是同一个意思。因此(义注)说‘就在某个原因上’。‘带出去’:从自己身边的走动范围中移出去。这样做,是期望他们不要做这样不合宜的事,而在未来能正确地修行。‘已得力量’:即已得智之力。
80. Apakarīyati etenāti apakaraṇaṃ, padaṃ. Apakaraṇaṃ pakaraṇaṃ kāraṇanti atthato ekaṃ. Tenāha ‘‘kismiñcideva kāraṇe’’ti. Nīharitvāti attano samīpacārabhāvato apanetvā. Tathākaraṇañca evamete ettakampi appaṭirūpaṃ akatvā āyatiṃ sammā paṭipajjissantīti. Laddhabalāti laddhañāṇabalā.
128‘一、二成群地’:一个人单独,以及两个人、两个人地走动、前往、靠近,即为一、二成群地。因此(义注)说:‘即一个人单独,以及两个人、两个人地’。凡夫们聚集在一起,确实可能会有那样的行为,所以说‘他们甚至会嬉戏’。这是以设想的方式指出,那些为了正自觉者而行为端正的比丘们也会这样做。
Ekadvīhikāyāti ekekassa ceva dvinnaṃ dvinnañca īhikā gati upasaṅkamanā ekadvīhikā. Tenāha ‘‘ekeko ceva dve dve ca hutvā’’ti. Puthujjanānaṃ samuditānaṃ nāma kiriyā tādisīpi siyāti vuttaṃ ‘‘keḷimpi kareyyu’’nti. Parikappanavasena sammāsambuddhaṃ uddissa pesalā bhikkhūpi evaṃ karontīti.
129在持双山等山之间的间隔中,有一个叫做‘渐沉海’的海。据说那里没有风吹动,任何掉进去的东西,都会在‘渐沉之河’中溶化,沉没到底,因此环绕它耸立的持双山等山,也被称为‘渐沉山’。指的就是这个海,(义注)才说‘如同安坐在渐沉海中的大海一样’。‘以食物为因’:是指为了物质利益,为了得到酥、油等东西,而向他们屈身致敬。
Yugandharapabbatādīnaṃ antare sīdantaraṃ samuddaṃ nāma. Tattha kira vāto na vāyati, patitaṃ yaṃ kiñcipi sīdantaranadiyaṃ vilīyantā sīdanteva, tasmā taṃ parivāretvā ṭhitā yugandharādayopi sīdapabbatā nāma. Taṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘sīdantare sannisinnaṃ mahāsamuddaṃ viyā’’ti. Āhārahetūti āmisahetu sappitelādinimittaṃ, tesaṃ paṇāmanā.
130「最后的(Pacchimanti)」意思是低劣的。因此注疏说:「低劣的」,这里指的是最低劣的那种。
Pacchimanti nihīnaṃ. Tenāha ‘‘lāmaka’’nti, lāmakanto idhādhippeto –
131“在兽类当中,狐狸是最卑下的;在鸟类当中,乌鸦是最卑下的;”
‘‘Migānaṃ koṭṭhuko anto, pakkhīnaṃ pana vāyaso;
132“在树木当中,蓖麻是最卑下的,这三种卑下的东西会合在一起。”
Eraṇḍo anto rukkhānaṃ, tayo antā samāgatā’’ti. –
133就如同在《本生经》(1.3.135)等中所说的那样。‘行欲’就是邪行。‘以此诅咒’即是诅咒。诅咒的事由即是乞食。‘其义是果,其自在力是此’故为‘义利’,即原因;这个原因也存在于他们之中,他们受此驱使,故为‘具义利者’。
Ādīsu (jā. 1.3.135) viya. Ulatīti abhicarati. Abhisapanti etenāti abhisāpo. Abhisāpavatthu piṇḍolyaṃ. Attho phalaṃ vaso etassāti atthavasaṃ, kāraṇaṃ, tampi tesu atthi, tattha niyuttāti atthavasikā.
134‘内部’是指心脏的内部,那些悲伤的事由已经渗入其中。
Anto hadayassa abbhantare anupaviṭṭhā sokavatthūhi.
135‘贪欲者’是指具有贪欲习性的人。‘多贪’:由于屡屡生起以及大量现行,故为多贪。‘以腐烂的状态’:就是以腐臭的状态。因为当嗔恚生起的时候,会使心变得恶臭,而不是处于清净可喜的状态。“如同被放在饭食处的乌鸦”这个比喻,是因为了知乌鸦在饭食处没有庇护而失去正念,才这样说的,并不是因为放置饭食这件事本身。‘不安住’:就是心不安住。‘木义’:是指应该用木头来做的事情。
Abhijjhāyitāti abhijjhāyanasīlo. Abhiṇhappavattiyā ceva bahulabhāvena ca bahularāgo. Pūtibhāvenāti kuthitabhāvena. Byāpādo hi uppajjamāno cittaṃ apagandhaṃ karoti, na sucimanuññabhāvaṃ. Bhattanikkhittakāko viyāti idaṃ bhattaṭṭhānassa asaraṇena kākassa naṭṭhasatitā paññāyatīti katvā vuttaṃ, na bhattanikkhittatāya. Asaṇṭhitoti asaṇṭhitacitto. Kaṭṭhatthanti kaṭṭhena kattabbakiccaṃ.
136由恶寻所造,因此为了显示它们应该被毫无剩余地断除。因为已说了两者,一个是前分,另一个是混合,这样解释才合理,正是基于这个意图才说了‘在这里’等。‘如此修习它时,它们即灭去’:古代老师们认为,应当依一一与混合的方式来把握。上方通过三转的开示,其实只是在阐明无相定。因此说了‘乃至此’。‘无过失’:就是由于离贪等而没有过失。
Pāpavitakkehi kato, tasmā te anavasesato pahātabbāti dassanatthaṃ. Dvinnaṃ vuttattā eko pubbabhāgo, itaro missakoti vattuṃ yuttanti adhippāyena ‘‘ettha cā’’tiādi vuttaṃ. Evaṃ taṃ bhāventassa nirujjhanti evāti ekekamissakatāvasena gahetabbanti porāṇā. Upari tiparivaṭṭadesanāya animittasamādhiyeva dīpito. Tenāha ‘‘yāvañcida’’nti. Niddosoti vītarāgādinā niddoso.
248《乞食经注》结束。
Piṇḍolyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2499. 《巴利雷亚经注》
9. Pālileyyasuttavaṇṇanā
81「被遍取心」:指被贪等遍取、耗尽后而被执取的心。
81.Pariyādiṇṇarūpacittāti rāgādīhi pariyādiyitvā khepetvā gahitacittā.
138世尊的行迹,由于熟悉而得以了知。导师在受用时,出于随护而想:「如此,他将会从恶趣获得解脱。」「除了」(aññatra)即「离开」(vinā)。
Bhagavato cāro vidito paricayavasena. Satthā paribhogaṃ karoti anuggaṇhanto ‘‘evaṃ hissa duggatimokkho bhavissatī’’ti. Aññatrāti vinā.
139「以龙象」(Nāgena):指没有刺棒的佛陀龙象。正因为如此,以正直的心。对于有着犁辕般象牙(如犁状的牙)的象,心也是这样相应。在此,他说明了原因:「当他独自在林中喜悦时」。通过这个,由身远离而说明喜悦的共性。
Nāgenāti buddhanāgena aṅkusarahitena. Tato eva ujubhūtena cittena. Īsādantassa naṅgalasadisadantassa hatthino evaṃ cittaṃ sameti. Tattha kāraṇamāha ‘‘yadeko ramatī vane’’ti. Etena kāyavivekena ratisāmaññaṃ vadati.
140「自法性」(attano dhammatāya):即自己的自然本性。
Attano dhammatāyāti pakatiyā sayameva.
141「诸漏灭尽」(āsavānaṃ khaya):这里意指阿拉汉果,然而那是在最高道之后立即证得的,所以说「道无间则阿拉汉果」。「考察」(vicaya):指教法的智慧,并且它以多种方式生起,因此说「以种种考察」(vicayaso);虽然以多种方式生起,但考察本身还是考察,所以就用「以考察」(vicayena)来表达这个意思。「教法」(sāsanadhamma):指阐明圣戒蕴等的教典之法(经教)。「遍寻」(parivitakko)这样生起:「四念住等法,世尊这样分门别类地教导,我所知道的这些法,中间能证得漏尽吗?」某些人会有这样的疑惑。「见随观」(diṭṭhisamanupassanā):见本身就是随观,所以称为见随观。「见行」(diṭṭhisaṅkhāro):指以见为缘的行。因此它成为渴爱的缘,所以说「从此生彼行」。从那个渴爱生起那个行,在四种情况中,这种见行是以见为亲近依而生起的行。「无明触」(avijjāsamphasso):即与无明相应的触。这样,在这里世尊把六处、名色、识都作为行的一分而显示出来。
Āsavānaṃ khayoti idha arahattaṃ adhippetaṃ, taṃ pana aggamaggānantaramevāti āha ‘‘maggānantaraṃ arahattaphala’’nti. Vicayo desanāpaññā adhippetā, sā ca anekadhā pavattā evāti vuttaṃ ‘‘vicayaso’’ti, anekakkhattuṃ pavattamānāpi vicayo evāti katvā ‘‘vicayenā’’ti attho vutto. Sāsanadhammoti sīlakkhandhādiparidīpano pariyattidhammo. Parivitakko udapādi ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādinā, evaṃ koṭṭhāsato paricchijja desite mayā dhamme katamassa jānanassa antarā āsavānaṃ khayo hotīti ekaccassa kaṅkhā hotiyevāti adhippāyo. Diṭṭhi eva samanupassanā diṭṭhisamanupassanā. Diṭṭhisaṅkhāroti diṭṭhipaccayo saṅkhāro. Tato eva taṇhāpaccayo hotīti vuttaṃ ‘‘tatojo so saṅkhāro’’ti. Tato taṇhāto so saṅkhāro jātoti catūsu esa diṭṭhisaṅkhāro diṭṭhūpanissayo saṅkhāro jāyati. Avijjāsamphassoti avijjāsampayuttasamphasso. Evamettha bhagavā saḷāyatananāmarūpaviññāṇāni saṅkhārapakkhikāneva katvā dasseti.
142「在此范围」(ettake ṭhāne):指从「诸比丘,于此无闻凡夫」开始,一直到「对我来说将不存在」为止的整个范围。「所执取的见」(gahitagahitadiṭṭhi):指以身见「彼是我、彼是世间」等形式转起的常见,以及以「我不存在、不应有我」等形式转起的断见,像这样反复执取的见。通过「诸比丘,这样那行也是无常」等的教说,把疑问消解而来。在那里的各别分辨中,应知此教说是随补特伽罗的意乐而转;在二十三处导向阿拉汉果,是教说的妙用。「从彼生起那行」(tatojo so saṅkhāro):从作为疑的缘的渴爱生起的、与疑相应的行。如果以俱生缘等方式说为「从渴爱生起」,那么说「从彼生起那行」就不妥,所以这里批评说「与渴爱相应……生起」。另一说法,这里取亲近依的顶点,说「未破坏故」(appahīnattā),然后以「因为……(yassa hi…)」等来揭示这个意思。因为渴爱并不直接产生疑。如果没有俱生的顶点,以亲近依的顶点,渴爱作为缘,疑的生起是有可能的。对于见也是如此:即对六十二见也一样。因此说「在四种中」等。将二十种身见、常见、断见以及疑归入后,各各通过无常之门展示观,导向阿拉汉果,教说圆满,所以说「在二十三处」等。
Ettake ṭhāneti ‘‘idha bhikkhave assutavā puthujjano’’tiādiṃ katvā yāva ‘‘na me bhavissatī’’ti ettake ṭhāne. Gahitagahitadiṭṭhinti sakkāyadiṭṭhiyā ‘‘so attā, so loko’’tiādinā pavattaṃ sassatadiṭṭhiṃ, no cassaṃ, no ca me siyā’’tiādinā pavattaṃ ucchedadiṭṭhinti tathā tathā gahitadiṭṭhiṃ. ‘‘Iti kho, bhikkhave, sopi saṅkhāro anicco’’tiādidesanāya vissajjāpento āgato. Tattha tatthevāssa uppannadiṭṭhivivecanato imissā desanāya puggalajjhāsayena pavattitatā veditabbā, tevīsatiyā ṭhānesu arahattapāpanena desanāvilāso. Tatojo so saṅkhāroti tato vicikicchāya paccayabhūtataṇhāto jāto vicikicchāya sampayutto saṅkhāro. Yadi sahajātādipaccayavasena tato taṇhāto jātoti tatojo saṅkhāroti vucceyya, idamayuttanti dassento ‘‘taṇhāsampayutta…pe… jāyatī’’ti codeti. Itaro upanissayakoṭi idhādhippetāti dassento ‘‘appahīnattā’’ti vatvā ‘‘yassa hī’’tiādinā tamatthaṃ vivarati. Na hi taṇhāya vicikicchā sambhavati. Yadi asati sahajātakoṭiyā upanissayakoṭiyā taṇhāpaccayā vicikicchāya sambhavo eva. Diṭṭhiyāpīti dvāsaṭṭhidiṭṭhiyāpi. Tenāha ‘‘catūsu hī’’tiādi. Vīsati sakkāyadiṭṭhiyo sassatadiṭṭhiṃ ucchedadiṭṭhiṃ vicikicchañca pakkhipitvā paccekaṃ aniccatāmukhena vipassanaṃ dassetvā arahattaṃ pāpetvā desanā niṭṭhāpitāti āha ‘‘tevīsatiyā ṭhānesū’’tiādi.
256《巴利雷亚经》注疏结束。
Pālileyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
25710.《满月经》注疏
10. Puṇṇamasuttavaṇṇanā
82「指示」(deso)意思是“被指出、被显示”,所以称为指示,也就是原因,而且要知道它是能表示者。因为他想要知道有恼坏等自性的法,先问总体相,然后再问它的差别,所以先用“这些确实是……”等来提问;这里也显示那位比丘的意许正是那个差别。他装作不知道而提问,是为了那些人的利益。
82. Dissati apadissatīti deso, kāraṇaṃ, tañca kho ñāpakaṃ daṭṭhabbaṃ. Yañhi so jānitukāmo ruppanādisabhāvaṃ, paṭhamaṃ pana sarūpaṃ pucchitvā puna tassa viseso pucchitabboti paṭhamaṃ ‘‘ime nu kho’’tiādinā pucchaṃ karoti, idhāpi ca so viseso eva tassa bhikkhuno antanti dasseti. Ajānanto viya pucchati tesaṃ hetunti adhippāyo.
144「生起」(pabhavattā)指以欲贪为根本而生起。「五取蕴」(pañcupādānakkhandhā)中,特别以渴爱取作为执取,其余的执取由于执取它而一同被执取,因为与它不相离,所以举出欲贪。「此」(idanti)是对那个问题的遮止。即使蕴有时不与取一同生起,并且不作为取的所缘,但是取一定与它们一同生起,并以它们为所缘,所以(经文这样)显示。因为没有任何取是不与蕴同生、不以蕴为所缘的。现在为了展开说明这个意义,而说「与渴爱相应」等,这很容易理解。「以所缘」(ārammaṇato)指作为所缘的意思。对于转起的“像这样的色”(evaṃrūpo siya)的欲贪,由于没有转起的“像这样的受”(evaṃvedano siya)等,那些依止于那里的行就坏灭了,因此,由于没有以色、受为所缘的欲贪等,所以确实有欲贪的种种差别。因为是通过欲贪的断除等方式,而没有问到与欲贪相关的问题,所以说「连结不契合」(anusandhi na ghaṭiyatī)。虽然说不契合,因为问的是其他,但这提问仍然是有连结的,因此回答也是有连结的。其中说出理由:“那些那些”等。以此显示:依意乐连结,问答皆相连结。
Taṇhāchandamūlakā pabhavattā. Pañcupādānakkhandhāti ettha visesato taṇhupādānassa gahaṇaṃ itarassa taggahaṇeneva gahitaṃ tadavinābhāvatoti chandarāgo eva uddhaṭo. Idanti tappañhapaṭikkhipanaṃ. Yadipi khandhā upādānehi asahajātāpi honti upādānassa anārammaṇabhūtāpi, upādānaṃ pana tehi sahajātameva, tadārammaṇañca hotiyevāti dasseti. Na hi asahajātaṃ anārammaṇañca upādānaṃ atthīti. Idāni tamatthaṃ vivaritvā dassetuṃ ‘‘taṇhāsampayuttasmi’’ntiādi vuttaṃ, taṃ suviññeyyameva. Ārammaṇatoti ārammaṇakaraṇato. ‘‘Evaṃrūpo siya’’nti evaṃpavattassa chandarāgassa ‘‘evaṃvedano siya’’nti evaṃpavattiyā abhāvato tattha tattheva natasaṅkhārā bhijjanti, tasmā rūpavedanārammaṇānaṃ chandarāgādīnaṃ abhāvato attheva chandarāgavemattatā. Chandarāgassa pahānādivasena chandarāgapaṭisaṃyuttassa apucchitattā, ‘‘anusandhi na ghaṭiyatī’’ti vuttaṃ. Kiñcāpi na ghaṭiyatīti aññasseva pucchitattā, tathāpi sānusandhikāva pucchā, tato eva sānusandhikaṃ vissajjanaṃ. Tattha kāraṇamāha ‘‘tesaṃ tesa’’ntiādinā. Tena ajjhāsayānusandhivasena sānusandhikāneva pucchāvissajjanānīti dasseti.
260《满月经》的注释结束。
Puṇṇamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
261《所食品》的注释结束。
Khajjanīyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
145第九品:长老品
9. Theravaggo
263第一品:《阿难经》注释
1. Ānandasuttavaṇṇanā
83“缘于”(paṭiccā)意思是“依止它而作”。“这是有我”是见执取,“我更好”是慢执取,这些全都是依于渴爱的力量而生起,因此渴爱也成为这种转起的缘,这种转起本身就是如此。所以说:“这样转起的‘我是’就是渴爱、慢、见的三种戏论。”因为“年轻”(dahara)这个词也可以指年幼的孩子,所以为了区别而说“青年”(yuvā)。虽然是青年,但有的人不爱好装饰,所以为了区别而说“爱好装饰者”。这显示了对方确实在注意观察“面容相”(mukhanimitta)。“此”(tan)指正在照镜子的镜面。如果他转过身去,那么面容相也应面向其他方向显现。意思是如果他面向东方站着,那么面容相也会面向东方显现。即使别人的脸可能相似,总会有某些不相似之处,所以说“成为在容貌等方面不相似的显现”。“辉映影像”(nibhāsarūpaṃ)就是反射的影像。问:“辉映影像先在像青铜等那些光辉的镜面上显现,但为什么在水中也显现?是什么原因呢?”他回答:“因为大种的清净性”,这是说在那里也是依于所获得的光辉性而有的。在这里,这个性格好装饰的人就像凡夫,镜面等就像五蕴,面容相就像“我是”的执取,依于面容相而看到的影像等,就像在“我是”的念中,又有“我是我”、“我是他”等种种执取。“已现观”(abhisameto)指已经证悟的人,或者这就是这个词的读法。
83.Paṭiccāti nissayaṃ katvā. ‘‘Esohamasmī’’ti diṭṭhiggāho, ‘‘seyyohamasmī’’ti mānaggāho ca taṇhāvaseneva hontīti taṇhāpi tathāpavattiyā paccayabhūtā tathāpavatti evāti vuttaṃ ‘‘asmīti evaṃ pavattaṃ taṇhāmānadiṭṭhipapañcattayaṃ hotī’’ti. Daharasaddo bāladārakepi pavattatīti tato visesanatthaṃ ‘‘yuvā’’ti vuttaṃ. Yuvāpi eko amaṇḍanasīloti tato visesanatthaṃ ‘‘maṇḍanakajātiko’’ti vuttaṃ. Tena mukhanimittapaccavekkhaṇassa sabbhāvaṃ dasseti. Tanti ādāsamaṇḍalaṃ olokayato. Parammukhaṃ hutvā paññāyeyyāti yadi puratthimadisābhimukhaṃ hutvā ṭhitaṃ, mukhanimittampi puratthimadisābhimukhameva hutvā paññāyeyyāti attho. Yadipi parassa sadisassa mukhaṃ bhaveyya, tathāpi kāci asadisatā bhaveyyāti vuttaṃ ‘‘vaṇṇādīhi asadisaṃ hutvā paññāyeyyā’’ti. Nibhāsarūpanti paṭibhāsarūpaṃ. Nibhāsarūpaṃ tāva kaṃsādimaye pabhassare maṇḍale paññāyatu, udake pana kathanti ‘‘kena kāraṇenā’’ti pucchati. Itaro ‘‘mahābhūtānaṃ visuddhatāyā’’ti vadanto tatthāpi yathāladdhapabhassarabhāvenevāti dasseti. Ettha ca maṇḍanajātiko puriso viya puthujjano, ādāsatalādayo viya pañcakkhandhā, mukhanimittaṃ viya ‘‘asmī’’ti gahaṇaṃ, mukhanimittaṃ upādāya dissamānarūpādi viya ‘‘asmī’’ti sati ‘‘ahamasmī’’ti ‘‘parosmī’’tiādayo gāhavisesā. Abhisametoti abhisamito, ayameva vā pāṭho.
265《阿难经》注释结束。
Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
266第二 帝沙经注
2. Tissasuttavaṇṇanā
84“甘甜”(madhurakaṃ)指身上表现出的沉重状态,所以说“如同变得甘甜一样,也就是产生了沉重相”。当有沉重时,轻快性(lahutā)就没有空间,柔软性和适业性也是如此,因此称为“不适业”(akammañño)。“在身上”这一句应当连带着来理解。“不被了知”:指不能清楚地被了知,所以说“不成为明显的”。“现起”:指生起。“不被察觉”:指不被执取。“大疑”:指基于八事或十六事的疑惑。这种疑惑确实不会生起,因为善根已经成熟。
84. Madhurakaṃ vuccati kāye vibhāranti āha – ‘‘madhurakajāto viyāti sañjātagarubhāvo viyā’’ti. Garubhāve sati lahutā anokāsāva, tathā mudutā kammaññatā cāti vuttaṃ ‘‘akammañño’’ti. ‘‘Kāye’’ti ānetvā vattabbaṃ. Na pakkhāyantīti pakāsā hutvā na khāyanti. Tenāha ‘‘na pākaṭā hontī’’ti. Upaṭṭhahantīti upatiṭṭhanti. Na dissatīti gahaṇaṃ na gacchati. Mahāvicikicchāti aṭṭhavatthukā soḷasavatthukā ca vimati. Na hi uppajjati paripakkakusalamūlattā.
148把‘这是贪欲的同义词’这一句提取出来,是为了说明世尊在什么意图下用低洼的池塘来比喻贪欲,从而引出‘正如……’等语来阐明这一意图。
Kāmānametaṃ adhivacananti padaṃ uddharitvā yena adhippāyena bhagavatā ninnaṃ pallalaṃ kāmānaṃ nidassanabhāvena ābhataṃ, taṃ adhippāyaṃ vibhāvetuṃ ‘‘yathā hī’’tiādi vuttaṃ.
269《帝沙经注》结束。
Tissasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
270第三 阎摩迦经注
3. Yamakasuttavaṇṇanā
85“见”本身就成了“恶见”(diṭṭhigataṃ),正如“粪聚、尿聚”那样的说法。之所以称为“恶见”,是因为它执取了一个脱离诸蕴而独立存在的“有情”。
85. Diṭṭhi eva diṭṭhigataṃ ‘‘gūthagataṃ muttagata’’nti (ma. ni. 2.119; a. ni. 9.11) yathā. Diṭṭhigataṃ nāma jātaṃ khandhavinimuttassa sattassa gahitattā.
150“被激怒”(kupiteti):指因为名为“见”的疾病而被激怒。“举起”(paggayhāti):指如同在那些比丘面前一般,他想要在舍利弗长老面前举起自己的见解,然后确定地说出“我确实如此”,但并没能做到。
Kupiteti diṭṭhisaṅkhātarogena kupite. Paggayhāti tesaṃ bhikkhūnaṃ santike viya therassa sāriputtassa sammukhā attano laddhiṃ paggayha ‘‘evaṃ khvāha’’nti evaṃ nicchayena vattuṃ asakkonto.
151“追问之仪”(anuyogavattaṃ):指与那种相应者,对于自己所执取的,仅依审察与忍耐而如实地说明。在长老的追问中,“地”(bhummanti)是指“贤友阎摩迦,你对此如何思惟?”等长老所提出的问句,这是一种处所指示。“如果这个,贤友”(sace taṃ, āvuso)这样的话:即“如果这个,贤友”等这样的言辞。“此”(etanti)指阎摩迦长老。“其他”(aññanti)指阿拉汉果。以应当述说的方式去说,从意义上便是在说明阿拉汉果,他正是带着这个意图而说。
Anuyogavattaṃ nāma yena yutto, tassa attano gāhaṃ nijjhānakkhantiyāva yāthāvato pavedanaṃ. Therassa anuyoge bhummanti ‘‘taṃ kiṃ maññasi, āvuso yamakā’’tiādinā therena kathitapucchāya bhummaniddeso. Sace taṃ āvusoti idanti ‘‘sace taṃ, āvuso’’ti evamādikaṃ idaṃ vacanaṃ. Etanti yamakattheraṃ. Aññanti arahattaṃ. Vattabbākārena vadanto atthato arahattaṃ byākaronto nāma hotīti adhippāyena vadati.
152“此第一道”(etassa paṭhamamaggassāti):就是指这个,也就是刚才在三转法轮的开示结束时,由你所证得的第一道。“以四种轭”(catūhi yogehi):是从自我、喜爱、舍离、怨敌这四种生起的、会带来无义(灾难)的轭。
Etassa paṭhamamaggassāti etassa idāniyeva tiparivaṭṭadesanāvasāne tayā adhigatassa paṭhamamaggassa . Catūhi yogehīti attato piyato udāsinato veritoti catūhipi uppajjanaanatthayogehi.
153“接近”(upetīti):由渴爱的近取和见的近取所执取,从而到达成为渴爱与见所依的那件事。“执取”(upādiyatīti):就是做坚固的执取。“安立”(adhitiṭṭhatīti):是安著而住立。如何安立呢?就是“这是我的自我”这样安立。“这些是我的怨敌”(paccatthikā me ete):这些色、受等五取蕴是我的怨敌,因为它们会带来无义——这是以观智这样了知之后而说的。“以观而结合”(vipassanāya yojetvāti):就是用观(智慧)来结合这些蕴。
Upetīti taṇhupayadiṭṭhupayehi upādiyati taṇhādiṭṭhivatthuṃ pappoti. Upādiyatīti daḷhaggāhaṃ gaṇhāti. Adhitiṭṭhatīti abhinivissa tiṭṭhati. Kinti? ‘‘Attā me’’ti. Paccatthikā me eteti ete rūpavedanādayo pañcupādānakkhandhā mayhaṃ paccatthikā anatthāvahattāti vipassanāñāṇena ñatvā. Vipassanāya yojetvāti vipassanāya khandhe yojetvā.
276阎摩迦经注释完毕。
Yamakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2774. 阿奴罗陀经注释
4. Anurādhasuttavaṇṇanā
86“就在那个精舍”(tasseva vihārassāti):是指在大林中,世尊所住的那个精舍,也就是那个精舍。“这些”(ime)是指这些外道们。因为这位尊者没有用应当搁置的方式来搁置那个应搁置的问题,所以外道们……这样说了。因此,注释师说:“他们只是部分地了知教法的时机。”
86.Tasseva vihārassāti mahāvane yasmiṃ vihāre bhagavā viharati, tasseva vihārassa. Imeti aññatitthiyā. Yasmā ayaṃ thero ṭhapanīyaṃ pañhaṃ ṭhapanīyabhāvena na ṭhapesi, tasmā. Aññatitthiyā…pe… etadavocuṃ. Tenāha ‘‘ekadesena sāsanasamayaṃ jānantā’’ti.
155“即已被执取”(gahitameva hoti):因为它早在之前就已经成立了,所以说它已经被执取。因此注释师说:“因为它是根本。”“这样”(evanti):是指“我所施设的只是苦,以及苦的灭”这样说的意思。“只是轮回与还灭”(vaṭṭavivaṭṭameva):确实,通过观照五蕴而说明轮回,通过“应这样见”等方式而说明还灭,所说的就仅仅是这些。
Gahitameva hoti tato pageva siddhattā. Tenāha ‘‘tassa mūlattā’’ti. Evanti ‘‘dukkhañceva paññapemi, dukkhassa ca nirodha’’nti evaṃ. Vaṭṭavivaṭṭamevāti pañcannaṃ pana khandhānaṃ samanupassanāya vasena vaṭṭaṃ, ‘‘evaṃ passa’’ntiādinā vivaṭṭaṃ kathitameva.
280阿奴罗陀经注释完毕。
Anurādhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2815. 婆迦梨经注释
5. Vakkalisuttavaṇṇanā
87「在城中生起大病」是指,当(他)经过城中时,由业所引发的一场大病生起了。「从周围降落」是指全身的每个部分都阵阵颤动。「维持威仪」是指进行躺卧、端坐等各种身体姿态。「退转」是指倒退,也就是衰退的意思。「获得」是指增长。所说的「导师的功德身」,是以证得九种出世间法作为根本而说的,因此才提到:“九种……(略)名为身”,这就像众生的身体是以结生为根本一样。
87.Nagaramajjhe mahāābādho uppajjīti nagaramajjhena āgacchanto kammasamuṭṭhāno mahanto ābādho uppajjati. Samantato adhosīti sabbabhāgena paripphandi. Iriyāpathaṃ yāpetunti sayananisajjādibhedaṃ iriyāpathaṃ pavattetuṃ. Nivattantīti osakkanti, parihāyantīti attho. Adhigacchantīti vaḍḍhanti. Satthu guṇasarīraṃ nāma navavidhalokuttaradhammādhigamamūlanti katvā vuttaṃ ‘‘navavidho hi…pe… kāyo nāmā’’ti, yathā sattānaṃ kāyo paṭisandhimūlako.
157在黑石上所建的寺院,就叫「黑石寺」。「为了道的解脱」是指为了证得最上道与解脱。「天神」这里是指净居天的天神。之所以称为「不低劣」,是因为没有凡夫式的死亡。因此才说“尊者据说……”等等。「一、二智」是指一或二个省察智,就其本质而言,是必定会生起的,这就是法的规律性。对道、果、涅槃的省察,确实会在从相应的道出起之后生起。说“一、二”是为了显示其已经生起的状态。
Kāḷasilāyaṃ katavihāro kāḷasilāvihāro. Maggavimokkhatthāyāti aggamaggavimokkhādhigamāya. Devatāti suddhāvāsadevatā. Alāmakaṃ nāma puthujjanakālakiriyāya abhāvato. Tenāha ‘‘thero kirā’’tiādi . Ekaṃ dve ñāṇānīti ekaṃ dve paccavekkhaṇañāṇāni sabhāvato avassaṃ uppajjanti, ayaṃ dhammatā. Maggaphalanibbānapaccavekkhaṇāni taṃtaṃmaggavuṭṭhāne uppajjanti eva. Ekaṃ dveti vacanaṃ uppannabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ.
158「冒烟的状态」指的就是冒烟那样的情形;同样地,「黑暗的状态」指的就是黑暗那样的情形。
Dhūmāyanabhāvo dhūmākāratā, tathā timirāyanabhāvo.
285《婆迦梨经》注释结束。
Vakkalisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2866. 《阿说示经》注释
6. Assajisuttavaṇṇanā
88「平息后」是指灭去之后。「而不是那个我」意思是说“而不是那个(所谓的)我”。(他)之所以退失,是「因为它具有易败坏的性质」。「这个」指的是仅仅关于定的精髓,但如果仅就戒来说,那就没什么可说的了。「如何成为呢?」是指如何会有喜悦呢?「遭受了苦」是指由于遭遇了苦,而反过来希求乐,心里想着:“这样一来,我的苦热就不会产生了”。「从何部分」是说由于哪个部分。在说过“确实是在希求苦”之后,接着说明了其中的原因:「因为乐的变化……」等等。在乐的变异当中,存在着乐变易苦。因此,一个喜欢乐的人,从实质上说,即是在喜欢苦。
88.Passambhitvāti nirodhetvā. No ca svāhanti no ca su ahaṃ. Parihāyi kuppadhammattā. Etanti samādhimattasāraṃ, sīlamatte pana vattabbameva natthi. Kathaṃ hotīti kathaṃ abhinandanā hoti. Dukkhaṃ patvāti dukkhuppattihetu sukhaṃ pattheti ‘‘evaṃ me dukkhapariḷāho na bhavissatī’’ti. Yadaggenāti yena bhāgena. ‘‘Dukkhaṃ patthetiyevā’’ti vatvā tattha kāraṇamāha ‘‘sukhavipariṇāmena hī’’tiādi. Sukhaviparivatte sukhavipariṇāmadukkhaṃ, tasmā sukhaṃ abhinandanto atthato dukkhaṃ abhinandati nāma.
288《阿说示经》注释结束。
Assajisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2897. 《堪玛咖经》注释
7. Khemakasuttavaṇṇanā
89「我所(attaniya)」指由见行者所构想出来的属于自己的所有物,因此说“自己的资具类”。由於阿拉汉果尚未证得,渴爱慢被证得了,而不是见慢被证得;同样,欲贪和嗔恨也被证得。据说堪玛咖尊者是位不来者,但也有人说他是“一来者”。「流转(sandhāvanikāya)」指以不断游走的方式,因此说“以反复地来去”。“以四次地来去”指四次去和四次来,因此说:“在那天,他游行了二由旬的路程”。「了知后(ñatvā)」指了知内心的意乐之后。「尊者(thero)」指堪玛咖尊者。
89.Attaniyanti diṭṭhigatikaparikappitassa attano santakaṃ. Tenāha ‘‘attano parikkhārajāta’’nti. Taṇhāmāno adhigato arahattassa anadhigatattā, no diṭṭhimāno adhigato, tathā kāmarāgabyāpādāpi. Anāgāmī kira khemakatthero, ‘‘sakadāgāmī’’ti keci vadanti. Sandhāvanikāyāti sañcaraṇena. Tenāha ‘‘punappunaṃ gamanāgamanenā’’ti. Catukkhattuṃ gamanāgamanenāti catukkhattuṃ gamanena ca āgamanena ca. Tenāha – ‘‘taṃ divasaṃ dviyojanaṃ addhānaṃ āhiṇḍī’’ti. Ñatvāti ajjhāsayaṃ ñatvā. Theroti khemakatthero.
161所谓「说“我就是色(rūpameva asmī)”」,是指把色蕴当作执取“我”的对象而说。渴爱慢已被证得。
Rūpameva asmīti vadatīti rūpakkhandhameva ‘‘asmī’’ti gāhassa vatthuṃ katvā vadati. Adhigato taṇhāmāno.
162「aṇusahagato」指达到了微细的状态,因此称为“微细的”。正如三种碱能净除垢秽,三种随观是为了净化心的染污。以戒香等功德之香。
Aṇusahagatoti aṇubhāvaṃ gato. Tenāha ‘‘sukhumo’’ti. Tayo khārā viya tisso anupassanā cittasaṃkilesassa visodhanato. Sīlagandhādīhi guṇagandhehi.
163「说(kathetuṃ)」指通过总说的方式来说。「阐明(pakāsetuṃ)」指通过详细解说的方式来阐明其义。「使人知晓(jānāpetuṃ)」指通过说明理由的方式来让人知晓。「确立(patiṭṭhāpetuṃ)」指通过言教来确立。「使显露(vivaṭaṃ kātuṃ)」指通过举例解说使之明显。「善加分别(suvibhattaṃ kātuṃ)」指从随顺和遮遣两方面善巧地加以分别。「使浅显(uttānakaṃ kātuṃ)」指通过喻例和结论使该义变得浅显明白。「以另一种引导(aññena nīhārena)」指以与观解脱相应的心的引导方式。
Kathetunti uddesavasena kathetuṃ. Pakāsetunti niddesavasena tamatthaṃ pakāsetuṃ. Jānāpetunti kāraṇavasena jānāpetuṃ. Patiṭṭhāpetunti kathāpetuṃ. Vivaṭaṃ kātunti udāharaṇaṃ vaṇṇetvā pākaṭaṃ kātuṃ . Suvibhattaṃ kātunti anvayato byatirekato suṭṭhu, vibhattaṃ kātuṃ. Uttānakaṃ kātunti upanayanigamehi tamatthaṃ vibhūtaṃ kātuṃ. Aññena nīhārenāti vipassanāvimuttena cittābhinīhārena.
294《堪玛咖经》注释结束。
Khemakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
2958. 《车匿经》注释
8. Channasuttavaṇṇanā
90「Makkhī」指具有贬损的人,贬损的特征是覆没他人功德。「Paḷāsī」指具有欺瞒的人,欺瞒的特征是执取对立两端。他说了这句话:“请教诫我……能见到。”
90.Makkhīti guṇamakkhanalakkhaṇena makkhena samannāgato. Paḷāsīti yugaggāhalakkhaṇena paḷāsena samannāgato. Etaṃ avocāti ‘‘ovadantu maṃ…pe… passeyya’’nti etaṃ avoca.
165「长老」指车匿长老。由於他自己错误的执取,还可能做出一些责难。因此说“据说他们就这样想……”等等。先使之成为无过失,也就是从一开始就采取合适的方式,然后才说:“我将宣说正法。”
Theranti channattheraṃ. Attano duggahaṇena kañci upārambhampi kareyya. Tena vuttaṃ ‘‘evaṃ kira nesaṃ ahosī’’tiādi. Niddosamevassa katvāti ādito anurūpattameva katvā saddhammaṃ kathessāmāti.
166「怖畏执著」指的是怖畏性的执著,也就是「见取」。当无我时,对于‘无我所作的业,将由哪个我来承受?’这样的思虑,便生起了怖畏执著和见取。「退转」,是指他从已发起的「观」中退转,意思是说:他无法再继续修观了。为何此人专修观禅时,会产生这样的想法呢?此处说明其缘由:「据说此人……」等等。所谓的“那样”,指的是“什么是我的我?”这样的想法不会生起。所谓「有那样的自信」,意思是:他内心存在着“请为我说法”这句话所表达的深信。这是指他得见了《迦旃延经》的意思。「迦旃延!世间依著于二……」等等,是破除邪见。「迦旃延!不落于这两端……」等等,是显示佛陀之力。
Paritassanā upādānanti bhayaparitassanā diṭṭhupādānaṃ. Anattani sati anattakatāni kammāni kamattānaṃ phusissantīti bhayaparitassanā ceva diṭṭhupādānañca uppajjati. Paṭinivattatīti yathāraddhavipassanāto paṭinivattati, nāsakkhīti attho. Kasmā panetassa vipassanamanuyuñjantassa evaṃ ahosīti tattha kāraṇaṃ vadati ‘‘ayaṃ kirā’’tiādinā. Evanti ‘‘ko nu kho me attā’’ti evaṃ na hoti. Tāvatikā vissatthīti ‘‘mayhaṃ dhammaṃ desetū’’ti vuttavissāso atthīti attho. Idaṃ kaccānasatthaṃ addasāti yojanā. ‘‘Dvayanissito, kaccāna, loko’’tiādi diṭṭhiviniveṭhanā. ‘‘Ete te, kaccāna, ubho ante anupagammā’’tiādi buddhabaladīpanā.
299《车匿经》的注疏讲解完毕。
Channasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3009-10. 关于《罗睺罗经》等的注疏
9-10. Rāhulasuttādivaṇṇanā
91-92这些都是经。所谓「此处所集」,意思是由结集者将它们收录在此品中。
91-92.Etāni suttāni. Idhāgatānīti imasmiṃ vagge ānītāni saṅgītikārehīti.
302《罗睺罗经》等经典的注疏部分结束。
Rāhulasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
303《长老品》的注疏部分结束。
Theravaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
168第十品 花品
10. Pupphavaggo
305《河经》的注疏讲解
1. Nadīsuttavaṇṇanā
93「Pabbateyyā」指从山上来。正因如此,它冲刷一切。这显示了它的湍急水流。「Dūraṃ gacchatī」指远行者。这显示了它的大瀑流。
93.Pabbateyyāti pabbatato āgatā. Tato eva ohārinī. Tenassā caṇḍasotataṃ dasseti. Dūraṃ gacchatīti dūraṅgamā. Tenassā mahoghataṃ dasseti.
170「Sota」指轮回之流。「Catūhi gāhehi」指以四种执取,即依‘视色为我’等方式开展的四种执取。「Palujjanattā」意为由于破坏,也就是被切断。「Sokādibyasanappattī」指遭受悲伤等不幸,即产生悲伤等灾祸。
Soteti vaṭṭasote. Catūhi gāhehīti ‘‘rūpaṃ attato samanupassatī’’tiādinayappavattehi catūhi gāhehi. Palujjanattāti chinnattā. Sokādibyasanappattīti sokādianatthuppatti.
308《河经》注疏结束。
Nadīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
309《花经》注疏
2. Pupphasuttavaṇṇanā
94「Vivadatī」指进行争论。「Vadanto」指不如实而言者。「Vivadati」指违背法性而说。「Lokadhammo」指以破坏为本质的法。那么它是什么?他说是‘五蕴’。因此他说‘那确实是’等。「Kathaṃ karomī」指我以何种方式使不知的愚者(知晓)。因此他说‘我的确是’等。同样,他也说‘我向你们宣说了道路’等(《法句经》275)。说了‘三世间被宣说’后,为了解释它,他说‘比丘们,我不’等。
94.Vivadatīti vivādaṃ karoti. Vadantoti ayathāsabhāvena vadanto. Vivadati dhammatāya viruddhaṃ katvā vadati. Lokadhammoti lujjanasabhāvadhammo. Ko pana soti āha ‘‘khandhapañcaka’’nti. Tenāha ‘‘taṃ hī’’tiādi. Kathaṃ karomīti kena pakārenāhaṃ bālaṃ ajānantaṃ karomi. Tenāha ‘‘mayhaṃ hī’’tiādi. Tathā cāha ‘‘akkhāto vo mayā maggo’’tiādi (dha. pa. 275). ‘‘Tayo lokā kathitā’’ti vatvā taṃ vivarituṃ ‘‘nāhaṃ, bhikkhave’’tiādimāha.
311《花经》的注释完毕。
Pupphasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
312《泡沫聚喻经》注
3. Pheṇapiṇḍūpamasuttavaṇṇanā
9595.「Ayujjhā」指由任何原因交战(或努力)后而无法捉取,名为不可捉取。「Nivattanaṭṭhāne」指水流回旋之处,也就是水流折返的地方。
95. Kenaci kāraṇena yujjhitvā gahetuṃ na sakkāti ayujjhā nāma. Nivattanaṭṭhāneti udakappavāhassa nivattitaṭṭhāne.
173「顺流而至」指顺流为来因,或者读作“由顺流而至”。“次第增长”:就是各处生起的小大泡沫聚,由相互接触而从各方面增长之后。「引来」:带来后冲走。「以原因审察」:就是以智慧观察。说「所谓核心会是什么」之后,为了显示完全没有而说:「即溶解消散」。这也显示出色由于无实质而必定破坏。正如由于无常而成立无实质,同样地,由于无实质也成立无常。所以仅由无常而说明“这里也没有所谓的常恒的核心、坚固的核心、持久的核心,没有作为主宰者、居住者、作者而在自体上运转的事”,因此说「色……乃至……确实无实质」。「流」:即泡沫聚。即使以方便把握,也不能达成其目的,因为不适当。由众多间隙组合,成为如此这般组合而成。
Anusotāgamaneti anusotaṃ āgamanahetu, ‘‘anusotāgamanenā’’ti vā pāṭho. Anupubbena pavaḍḍhitvāti tattha tattha uṭṭhitānaṃ khuddakamahantānaṃ pheṇapiṇḍānaṃ saṃsaggena pakārato vuddhiṃ patvā. Āvaheyyāti ānetvā vaheyya. Kāraṇena upaparikkheyyāti ñāṇena vīmaṃseyya. ‘‘Sāro nāma kiṃ bhaveyyā’’ti vatvā sabbaso tadabhāvaṃ dassento ‘‘vilīyitvā viddhaṃseyyevā’’ti āha. Tena rūpampi nissāratāya bhijjatevāti dasseti. Yathā hi aniccatāya asāratāsiddhi, evaṃ asāratāyapi aniccatāsiddhīti aniccatāya eva niccasāraṃ thirabhāvasāraṃ dhuvasāraṃ sāmīnivāsīkārakabhūtassa attano vase pavattanampettha natthīti āha ‘‘rūpampi…pe… nissāramevā’’ti. Soti pheṇapiṇḍo. Gahitopi upāyena tamatthaṃ na sādheti anarahattā. Anekasandhighaṭito tathā tathā ghaṭito hutvā.
174「长约一寻」也是就现在的人而言。「必定破坏」:成为被波浪撞击后必定破坏。
Byāmamattampi etarahi manussānaṃ vasena. Avassameva bhijjati taraṅgabbhāhataṃ hutvā.
175于各个水滴落下之处。「水面」:即水面。从别处落下的水滴。「水垢」:即成为连续状态而住立的水的污秽。因为把这污秽搅聚后,水就形成泡囊,在这个泡囊中假名为水泡。「处」:即眼等处。「所缘」:即色等所缘。「烦恼垢」:如前文已成立,或正在获得的烦恼之秽。「触和合」:即触的会合。因为只片刻愉悦而像水泡。因为在热时,在日光炎热所生光芒之网落下的地方,在那样的地界各处,被风势拔起腾起的草木丛中,回旋的微细极微尘埃之类的东西聚集,假名为阳焰,所以从一切方面都没有实质,因此说「想由无实质之义而似阳焰」。又因为观看的人大多见为水的样子,所以说「取而欲饮」等。「为领受青等」:就是为了领受青等所缘。「动摇」:对于未断渴爱的补特伽罗而言,就像成为动摇的样子。「诳惑」:诳惑未断颠倒的补特伽罗。所以说“这是青”等。由想颠倒而有心颠倒,由此而有见颠倒。「以诳惑」:就是以变异的方式执取所缘。因为此执取是以变异的方式,即将非水作水而见,将非城作城而见乾闼婆戏剧等。
Tasmiṃ tasmiṃ udakabindumhi patite. Udakatalanti udakapiṭṭhiṃ. Aññato patantaṃ udakabinduṃ. Udakajallanti santānakaṃ hutvā ṭhitaṃ udakamalaṃ. Tañhi saṃkaḍḍhitvā tato udakaṃ puṭaṃ karoti, tasmiṃ puṭe pubbuḷasamaññā. Vatthunti cakkhādivatthuṃ. Ārammaṇanti rūpādiārammaṇaṃ. Kilesajallanti purimasiddhaṃ, paṭilabbhamānaṃ vā kilesamalaṃ. Phassasaṅghaṭṭananti phassasamodhānaṃ. Pubbuḷasadisā muhuttaramaṇīyatāya. Yasmā ghammakāle sūriyātapasantāpābhinibbattarasmijālanipāte tādise bhūmipadese ito cito samuggatavātavegasamuddhaṭaviruḷhasaṅkhātesu paribbhamantesu aṇuparamāṇutajjārippakāresu bhūtasaṅghātesu marīcisamaññā, tasmā sabbaso sāravirahitāti vuttaṃ ‘‘saññāpi asārakaṭṭhena marīcisadisā’’ti. Yasmā ca passantānaṃ yebhuyyena udakākārena khāyati, tasmā ‘‘gahetvā pivituṃ vā’’tiādi vuttaṃ. Nīlādianubhavanatthāyāti nīlādiārammaṇassa anubhavanatthāya. Phandatīti phandanākārappattā viya hoti appahīnataṇhassa puggalassa. Vippalambheti appahīnavipallāsaṃ puggalaṃ. Tenāha ‘‘idaṃ nīlaka’’ntiādi. Saññāvipallāsato hi cittavipallāso, tato diṭṭhivipallāsoti. Vippalambhanenāti vippakāravaseneva ārammaṇassa lambhanena. Vippakāravasena hi etaṃ lambhanaṃ, yadidaṃ anudakameva udakaṃ katvā dassanaṃ anagarameva nagaraṃ katvā gandhabbanāṭakādidassanaṃ.
176「Kukkuka」是指芭蕉树干中所有叶鞘内部的梗,所以说「无蕉生者」:即内部没有生起坚密之梗。「不成如彼」:就是为了某个目的而取用,却不能达成那个目的。「种种相」:就是种种自性。「即行蕴」:只是说为一个行蕴而已。
Kukkukaṃ vuccati kadalikkhandhassa sabbapattavaṭṭīnaṃ abbhantare daṇḍakanti āha ‘‘akukkukajātanti anto asañjātaghanadaṇḍaka’’nti. Na tathā hotīti yadatthāya upanītaṃ, tadatthāya na hoti. Nānālakkhaṇoti nānāsabhāvo. Saṅkhārakkhandhovāti eko saṅkhārakkhandhotveva vuccati.
177「他的」:即人的。「离开膜与脾病」:即离开膜的过失与离开脾病的过失。「堪见无实质」:即堪能照见无实质的无实质状态。「短暂」:就是时间很少,不是长久住立。所以说「速现起」。「而于来时至心则又别」:这也是仅就粗显方面而说。其实在一弹指顷,有百千俱胝十万数量的心识生起又灭去。幻术所示现的形色称为幻。「任何」:即瓦片、碎石、沙砾等。「欺骗」:以非金为金,以非珍珠为珍珠等方式欺骗。难道想不是也像阳焰那样诳惑欺骗,而这个识也像幻那样欺骗吗?它们的差别在哪里?它们的语词意义是共通的。然而,想以把非水作水而让人执取,把非人作人而让人执取,以诳惑的方式行于狭小范围;而识则能拿任何不是那个自性的事物,把它作为那个来显示,就像幻一样行于广大范围。所以说「任何」等。「如是亦」:就是因为极其快速转变的特性,也如同幻相似。
Assāti purisassa. Apagatapaṭalapiḷakanti apagatapaṭaladosañceva apagatapiḷakadosañca. Asārabhāvadassanasamatthanti asārassa asārabhāvadassanasamatthaṃ. Ittarāti parittakālā, na ciraṭṭhitikā. Tenāha ‘‘lahupaccupaṭṭhānā’’ti. Aññadeva ca āgamanakāle cittanti idañca oḷārikavaseneva vuttaṃ. Tathā hi ekaccharakkhaṇe anekakoṭisatasahassasaṅkhāni cittāni uppajjitvā nirujjhanti. Māyāya dassitaṃ rūpaṃ māyāti vuttaṃ. Yaṃkiñcideva kapāliṭṭhakapāsāṇavālikādiṃ. Vañcetīti asuvaṇṇameva suvaṇṇanti, amuttameva muttātiādinā vañceti. Nanu ca saññāpi marīci viya vippalambheti vañceti, idampi viññāṇaṃ māyā viya vañcetīti ko imesaṃ visesoti? Vacanattho nesaṃ sādhāraṇo. Tathāpi saññā anudakaṃyeva udakaṃ katvā gāhāpentī, apurisaññeva purisaṃ katvā gāhāpentī vippalambhanavasena appavisayā, viññāṇaṃ pana yaṃ kiñci ataṃsabhāvaṃ taṃ katvā dassentī māyā viya mahāvisayā. Tenāha ‘‘yaṃkiñcidevā’’tiādi. Evampīti ativiya lahuparivattibhāvenapi māyāsadisanti.
178「已说」:即以泡沫聚等譬喻这样已说。
Desitāti evaṃ desitā pheṇapiṇḍādiupamāhi.
179“广慧”(bhūri):大地被称为广,以柔和义与广大义,因其智慧如同大地,故为广慧者。因此说“以柔和慧及”等。“如走兽等”:以“等”字包含了诸多兀鹰等。“传统”:即法的相续。“幼稚言说者”:即“我、我的”等。“其余诸界”在执取时即坏灭,因为同一生起即同一灭去,且依于所依色为所缘缘,故不另外执取为“此”。“因有杀害状态”:即因杀害、死亡存在之故。“归依”:即所依止处。
Bhūri vuccati pathavī, saṇhaṭṭhena vipulaṭṭhena ca bhūrisadisapaññatāya bhūripañño. Tenāha ‘‘saṇhapaññena cevā’’tiādi. Kimigaṇādīnanti ādi-saddena anekagijjhādike saṅgaṇhāti. Paveṇīti dhammapabandho. Bālalāpinī ‘‘ahaṃ mamā’’tiādinā. Sesadhātuyo gahetvāva bhijjati ekuppādekanirodhattā, vatthurūpanissayapaccayattā ‘‘aya’’nti na visuṃ gahitaṃ. Vadhabhāvatoti vadhassa maraṇassa atthibhāvato. Saraṇanti paṭisaraṇaṃ.
321《泡沫聚喻经》的注释完毕。
Pheṇapiṇḍūpamasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3224-6. 牛粪团经等注释
4-6. Gomayapiṇḍasuttādivaṇṇanā
96-98“常住”(sassatiyo):指在任何时候、直到劫初都存在的,即须弥山等。“与它们同时”(samaṃ samakālaṃ):与那些常住的事物同时存在。“由此”(anena):指世尊。在“nayidaṃ”中,ya 音是连词用,idaṃ 是引转词。然而,当它(idaṃ)随所关联而变化时,它就通于三性,所以说“此道梵行住”。说了“不被觉知”(na paññāyeyyā)之后,为了开显其义,便说“道因为……”等。“回转”(vivaṭṭento):即令其回转,使其不再转起。
96-98. Sassataṃ sabbakālaṃ yāva kappavuṭṭhānā hontīti sassatiyo, sineruādayo. Tāhi samaṃ samakālaṃ. Anenāti bhagavatā. Nayidanti ettha ya-kāro padasandhikaro, idanti nipātapadaṃ. Taṃ pana yena yena sambandhīyati, taṃ tiliṅgova hotīti ‘‘ayaṃ maggabrahmacariyavāso’’ti vuttaṃ. ‘‘Na paññāyeyyā’’ti vatvā tamatthaṃ vivarituṃ ‘‘maggo hī’’tiādi vuttaṃ. Vivaṭṭentoti vinivaṭṭento appavattiṃ karonto.
181「王都」:国王居住的都城。「线制的」:指由彩色线球制成的。
Rājadhānīti rañño nivāsanagaraṃ. Suttamayanti cittavaṇṇavaṭṭikāmayaṃ.
325牛粪团经等注释结束。
Gomayapiṇḍasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
3267. 狗绳绑缚经注释
7. Gaddulabaddhasuttavaṇṇanā
99在“大海”(yaṃ mahāsamuddo)这个词语中,yaṃ 是对时间的指称。由于该词在处所义上是对格,所以说“在那时”。为了指明那个时间就是“第五个太阳升起时”,如此表述。我不说分际,因为未能证得能够划定分际的最上道智。凡夫如同狗,依着于轮回,本质是漏。见缚就像狗绳。有身即是漏的本质。对于凡夫,“有身随转”是指“在相续中施设为众生”,这是将此与其他区别开来,以差别的方式说明。
99.Yaṃ mahāsamuddoti ettha yanti samayassa paccāmasanaṃ. Bhummatthe cetaṃ paccattavacananti āha ‘‘yasmiṃ samaye’’ti. So ca samayo ayanti dassento ‘‘pañcame sūriye uṭṭhite’’ti āha. Paricchedaṃ na vadāmi paricchedakārikāya aggamaggavijjāya anadhigatattā. Sunakho viya vaṭṭanissito bālo asavasabhāvato. Gaddulo viya diṭṭhibandho. Sakkāyo tassa asavasabhāvato. Puthujjanassa sakkāyānuparivattananti ‘‘santāne sattavohāro’’ti taṃ tato aññaṃ katvā bhedena niddeso.
328狗绳绑缚经注释结束。
Gaddulabaddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3298. 第二狗绳绑缚经注释
8. Dutiyagaddulabaddhasuttavaṇṇanā
100“依于见绳”:由于俱生缘等缘的力量,它依着见绳而转起,并且只是依着它而转起,无法把自己从中分离出来。由于心的染污:即由十种烦恼事,心变得染污。由于证得圣道,心清净,所以说“净化”,也就是清净。
100.Diṭṭhigaddulanissitāyāti sahajātādipaccayavasena diṭṭhigaddulanissitāya nissāyeva pavattati tato attānaṃ vivecetuṃ asakkuṇeyyattā. Cittasaṃkilesenevāti dasavidhakilesavatthuvasena cittassa saṃkiliṭṭhabhāvena. Ariyamaggādhigamanena cittassa vodānattā vodāyanti visujjhanti.
184“游转心”:指执取以后而游转的心。“数论名称者”:指被称为这个名称的人。“婆罗门外道”:指种姓上是婆罗门,却执持九十六种外道中称为数论的外道而游转的人。“布匹市场”:就是布匹店铺。他们显示这心就是随业而往的业果心,于是执取那个市场心而游转。由于经过思惟后才造作,例如:“这色的手足应当这样画,面容应当这样画,形态和衣的摄取应当这样,动作的差别应当这样,动作的区分应当这样,各类有情的区分应当这样”,以及它的起立、投掷、运转等作用,这一切都是按这样思惟之后才造作的,所以叫作“心所思惟”。“方便寻求心”:即通过像“手足应当这样画”等前面所说的方便而生起的心,也通过之前所作的整地、配色、调整颜料等方便而生起的心。“比它更心胜”:指比那画工的心更微妙,因为由画家所构思的一切种类,在画作中都无法真正成就。“由业心”:就是由业识,或者说由业成为心。应知,业的种种差别是由渴爱产生的。这个义理在《殊胜义论疏》里有所阐明。“如此种种心”:即如此种种差别的心。“导入生处”:指前往各种卵生等不同的生处,就像颜色映现在水晶球上一样。并非种种差别而具有利益的具足种种能力的业直接导入生处,而是成为各个果报生起的缘。“他们的心状态以生处为根”:业将有情导入哪个生处,这些有情的心差别状态就以那个生处作为根本。因此说“往趣生处”等。同类的心就是同类的心状态。如是等等是对于已说义理的顺次结说。
Vicaraṇacittanti gahetvā vicaraṇavasena vicaraṇacittaṃ. Saṅkhānāmāti evaṃnāmakā. Brāhmaṇapāsaṇḍikāti jātiyā brāhmaṇā, channavutiyā pāsaṇḍesu taṃ saṅkhāsaññitaṃ pāsaṇḍaṃ paggayha vicaraṇakā. Paṭakoṭṭhakanti dussāpaṇakaṃ. Dassentāti yathāgatikammavipākacittataṃ dassentā . Taṃ cittanti taṃ paṭakoṭṭhakacittaṃ gahetvā vicaranti. Cintetvā katattāti ‘‘imassa rūpassa evaṃ hatthapādā, evaṃ mukhaṃ likhitabbaṃ, evaṃ ākāravatthaggahaṇāni, evaṃ kiriyāvisesā, evaṃ kiriyāvibhāgaṃ, sattavisesānaṃ vibhāgaṃ kātabba’’nti tassa ubbattanakhipanapavattanādipayojanañcāti sabbametaṃ tathā cintetvā katattā cittena manasā cintitaṃ nāma. Upāyapariyesanacittanti ‘‘hatthapādā evaṃ likhitabbā’’tiādinā yathāvuttaupāyassa ceva pubbe pavattassa bhūmiparikammavaṇṇadhātusammāyojanupāyassa ca vasena pavattaṃ cittaṃ. Tatopi cittataranti tato cittakammatopi cittataraṃ cittakārena cintitappakārānaṃ sabbesaṃyeva cittakamme anipphajjanato. Kammacittenāti kammaviññāṇena. Kammacittenāti vā kammassa cittabhāvena. So kammassa vicittabhāvo taṇhāvasena jāyatīti veditabbo. Svāyamattho aṭṭhasālinīṭīkāyaṃ vibhāvito. Evaṃ cittāti evaṃ cittarūpavisesā. Yoniṃ upanetīti taṃ taṃ aṇḍajādibhedaṃ yonivisesaṃ pāpeti vaṇṇaviseso viya phalikamaṇikaṃ. Na hi visesā hitavicittasāmatthiyakammaṃ yoniṃ upaneti, tassa tassa vipākuppattiyā paccayo hoti. Yonimūlako tesaṃ cittabhāvoti yaṃ yaṃ yoniṃ kammaṃ satte upaneti, taṃtaṃyonimūlako tesaṃ sattānaṃ cittavicittabhāvo. Tenāha ‘‘yoniupagatā’’tiādi. Sadisacittāva sadisacittabhāvā eva. Itītiādi vuttasseva atthassa uppaṭipāṭiyā nigamanaṃ.
185为了显示即使从畜生道的心状态,心仍有它特有的殊异心之造作,而说“而且”等语句。其中,须知这所谓的“心”就是那更殊异的心,这样来连接。以俱生法之心性:即贪、信等法的种种差别状态。以地之心性:即依止心的状态。业的差异是这些的根本原因,所以那些叫作“业差异为根”。性别的差异,应当知道既通过女根等差异,也通过各各形态的差异而存在。想的差异,通过女人、男人、天人等想的差异而存在。称谓的差异,通过“提沙”等各种称谓的差异而存在。种种的心。那些种种称谓的差异也是由心所施设的。如同通过染色、铸金等方法让布着色的人称为染工或画师。凡夫所谓有身的色之生起是决定的、必然的,因此取“凡夫”。再引“产生美丽之色”来加以联系。
Tiracchānagatacittabhāvato cittasseva savisesaṃ cittabhāvakaraṇaṃ dassetuṃ ‘‘apicā’’tiādi vuttaṃ. Tattha cittaṃ nāmetaṃ cittatarameva veditabbanti sambandho. Sahajātadhammacittatāyāti rāgādisaddhādidhammavicittabhāvena. Bhūmicittatāyāti adhiṭṭhānacittatāya. Kammanānattaṃ mūlaṃ kāraṇaṃ etesanti kammanānattamūlakā, tesaṃ. Liṅganānattaṃ itthiliṅgādinānattavasena ceva taṃtaṃsaṇṭhānanānattavasena ca veditabbaṃ. Saññānānattaṃ itthipurisadevamanussādisaññānānattavasena . Vohāranānattaṃ tissotiādivohāranānattavasena. Cittānaṃ vicittānaṃ. Taṃtaṃvohāranānattampi citteneva paññapīyati. Raṅgajātarūpasamuṭṭhāpanādinā vatthaṃ rañjayatīti rajako, vaṇṇakāro. Puthujjanassa attabhāvasaññitarūpasamuṭṭhāpanatā niyatā ekantikāti puthujjanaggahaṇaṃ. ‘‘Abhirūpaṃ rūpaṃ samuṭṭhāpetī’’ti ānetvā sambandho.
333第二狗绳绑缚经注释完毕。
Dutiyagaddulabaddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3349. 斧柄经注释
9. Vāsijaṭasuttavaṇṇanā
101「Atthassa」即利益。说「不成就」,是因为在「不致力于修习随行」中,说的是不致力者。「另一者」即白分譬喻。「成就」,是因为致力于修习随行。须知那正是他的成就。「在可能义上」:指在胜义上的可能。因为这样,即使在黑分中,取用「亦」字也成就了意义。或者,「可能义」即假设义,这是其含义。对于应以数字说明的意义,当不决定地说时,应使用表示不决定义的「或」字,因此说「八或」等。「不足或超出」:即使有不足或超出的情况,然而应取定数,所以说了「八或十或十二」。基于这样的说法,才说「为了语言流畅」等。以脚爪尖,通过不扰动的方式正确地卧于其上。「热」:指体温之热,依身体而说。因此说「由热力而温暖」。「培育」:指通过母鸡的孵化而被培育。通过正确地卧等种种作为,以此作不放逸。「安稳地破出」:指无障碍地从那里出来。现在为了阐明此义而说:「那些……」「自己」:指卵。「成熟」:指成熟到适合外出。
101.Atthassāti hitassa. Asādhikā ‘‘bhāvanānuyogaṃ ananuyuttassā’’ti ananuyuttassa vuttattā. Itarāti sukkapakkhaupamā. Sādhikā bhāvanāyogassa anuyuttattā. Tañhi tassa sādhikā veditabbā. Sambhāvanattheti paramatthasambhāvane. Evañhi kaṇhapakkhepi apisaddaggahaṇaṃ samatthitaṃ hoti. Sambhāvanattheti vā parikappanattheti attho. Saṅkhātabbe atthe aniyamato vuccamāne saṅkhāto aniyamattho vāsaddo vattabboti ‘‘aṭṭha vā’’tiādi vuttaṃ. Ūnādhikānīti ūnānipi adhikānipi kiñcāpi honti, ekaṃso pana gahetabboti ‘‘aṭṭha vā dasa vā dvādasa vā’’ti vuttaṃ. Evaṃ vacanaṃ sandhāya ‘‘vacanasiliṭṭhatāyā’’tiādi vuttaṃ. Pādanakhasikhāhi akopanavasena sammā adhisayitāni. Utunti uṇhautuṃ kāyusmāvasena. Tenāha ‘‘usmīkatānī’’ti. Bhāvitānīti kukkuṭavāsanāya vāsitāni. Sammāadhisayanāditividhakiriyākaraṇena imaṃ appamādaṃ katvā. Sotthinā abhinibbhijjitunti anantarāyena tato nikkhamituṃ. Idāni tamatthaṃ vivaranto ‘‘te hī’’tiādimāha. Sayampīti aṇḍāni. Pariṇāmanti paripakkaṃ bahinikkhamanayoggataṃ.
187「那」:指譬喻的成就。「如是」:指以现在所说的方式。「以义」:即以所譬喻的义理。配合起来而正确地结合。应知依相应法,智有锐利等状态。因为智的锐利性,由于自性和念的亲近而有;英勇性,由于定而有;清净性,由于信而有;成熟性,由于精进而有。「成熟时」:即强力观的时候。「增长时」:即出起观的时候。因为处于随顺位的观已摄取了胎儿,那时已摄取了道的胎儿。「同类」:即适合于那观之随行的。导师也以偈颂击破无明的卵壳,令其破碎。
Tanti opammasampaṭipādanaṃ. Evanti idāni vuccamānākārena. Atthenāti upameyyatthena. Saṃsanditvā sammā yojetvā. Sampayuttadhammavasena ñāṇassa tikkhādibhāvo veditabbo. Ñāṇassa hi sabhāvato satinepakkato ca tikkhabhāvo, samādhivasena sūrabhāvo, saddhāvasena vippasannabhāvo , vīriyavasena pariṇāmabhāvo. Pariṇāmakāloti balavavipassanākālo. Vaḍḍhitakāloti vuṭṭhānagāminivipassanākālo. Anulomaṭṭhānassa hi vipassanā gahitagabbhā nāma tadā maggagabbhassa gahitattā. Tajjātikanti tassa vipassanānuyogassa anurūpaṃ. Satthāpi gāthāya avijjaṇḍakosaṃ paharati bhindāpeti.
188「称为欧蓝巴卡」:指名为《欧蓝巴卡经》。「Pala」是那个经的名称。「持住」:指为了知晓木材可弃等而持近。「取木之结节者」就是Palagaṇḍa,这样用Palagaṇḍa一词,是通过后分省略前分的方式来表示。「执取处」:指用手执取的地方。通过它正确地断除身恶行等,这只是略说。对于致力于观的补特伽罗,每天漏尽,这里所要阐述的是「观之功德」。以冷季作为因。或者这个作语表示处所,意思是冷季。「止息」:指成为止息的果。因此说「成为腐败的」。
Olambakasaṅkhātanti olambakasuttasaṅkhātaṃ. Palanti tassa suttassa nāmaṃ. Dhāretvāti dārūnaṃ heyyādijānanatthaṃ upanetvā. Dārūnaṃ gaṇḍaṃ haratīti palagaṇḍoti etena palena gaṇḍahāro ‘‘palagaṇḍo’’ti pacchimapade uttarapadalopena niddesoti dasseti. Gahaṇaṭṭhāneti hatthena gahetabbaṭṭhāne. Sammadeva khepīyanti etena kāyaduccaritādīnīti saṅkhepo, tena. Vipassanaṃ anuyuñjantassa puggalasseva divase divase āsavānaṃ parikkhayo idha ‘‘vipassanāyānisaṃso’’ti adhippeto. Hemantikena karaṇabhūtena. Bhummatthe vā etaṃ karaṇavacanaṃ, hemantiketi attho. Paṭippassambhantīti paṭippassaddhaphalāni honti. Tenāha ‘‘pūtikāni bhavantī’’ti.
189「教法如大海」:因为自性甚深。「瑜伽行者如船」:因为能渡越瀑流。「遍取」:指周围不充满。「被吞食」:指如同被咀嚼般,被水冲走的那些系缚。「微薄」:指由于无力生起缠缚而呈现的虚弱状态。「以观智的喜悦」:指由观智所生的喜与悦。「被减损、被除去」:指由种种行道而被减损,由反照观而被除去。由于说了「仅以少许努力,诸结便止息,成为腐败的」,这就指出了它的虚弱性。
Mahāsamuddo viya sāsanaṃ sabhāvagambhīrabhāvato. Nāvā viya yogāvacaro mahoghuttaraṇato. Pariyādānaṃ viyāti parito aparipūraṇaṃ viya. Khajjamānānanti saṅkhādantena viya udakena khepiyamānānaṃ bandhanānaṃ. Tanubhāvoti pariyuṭṭhānuppattiyā asamatthatāya dubbalabhāvo. Vipassanāñāṇapītipāmojjehīti vipassanāñāṇasamuṭṭhitehi pītipāmojjehi. Okkhāyamāne pakkhāyamāneti vividhapaṭipattiyā ukkhāyamāne paṭisaṅkhānupassanāya pakkhāyamāne. Dubbalatā dīpitā ‘‘appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavantī’’ti vuttattā.
339《斧柄经》注释完毕。
Vāsijaṭasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
340第十《无常想经》注释
10. Aniccasaññāsuttavaṇṇanā
102「修习」:指修习观之道者所生起的想。因此说:「遍尽一切欲贪」等。「令持续」:即遍满耕作之处,完全铺展开来。「烦恼」:指随烦恼等分类的烦恼。「以无常想智」:即与无常想俱行的智。
102.Bhāventassāti vipassanāya maggaṃ bhāventassa uppannasaññā. Tenāha – ‘‘sabbaṃ kāmarāgaṃ pariyādiyatī’’tiādi. Santānetvāti kasanaṭṭhānaṃ sabbaso vitanetvā pattharitvā. Kilesāti upakkilesappabhedā kilesā. Aniccasaññāñāṇenāti aniccasaññāsahagatena ñāṇena.
191「割」:指无常想智就像割一样,像引导一样,像拔除一样。依照这个含义——也就是如前所述经文之义——各种譬喻应相配合:在这里,瑜伽行者如同割草人。如同割草人以割等动作完成工作后感到满意,这位瑜伽行者则彻底断除一切烦恼后,以果等至的快乐度日。
Lāyananti lāyanaṃ viya nayanaṃ viya nicchoṭanaṃ viya ca aniccasaññāñāṇaṃ. Iminā atthenāti iminā yathāvuttena pāḷiyā atthena, upamā saṃsandetabbāti ettha pabbajalāyako viya yogāvacaro. Lāyanādinā tassa tattha katakiccatāya parituṭṭhi viya imassa kilese sabbaso chinditvā phalasamāpattisukhena kālassa vītināmanā.
192「到达尖顶」:指通过边缘到达尖顶。「以进入尖顶的方式」:即以尖端进入顶孔的方式。「聚集」:指在孔中,以随入的方式以及碰触安立的方式,聚集而住。如同尖顶,无常想因为以无常随观而安立,所以成为根本。如同椽子,四地善法都以无常想为根。尖顶是顶端,因为它是一切椽子这样安立的主要因。「无常想为最上」:此处也是同样的道理。「无常想是世间的」:这是针对无常想随观而说的。通过无常随观之门所证得的圣道中生起的想,也可称为“无常想”,因此说:“诸比丘,修习、多修习无常想,能遍尽一切欲贪”等。确实,在《法集论》中,当说到“于何时修习出世间想”等时,想也被引出。「于所有譬喻中」:即根续喻等五种譬喻。「以前的诸喻」:即农夫喻、割草喻、芒果团喻,它们展示了无常想的功用,因为以根续的割裂、割草的断茎等方式,显示了无常想对对立面的断除。「以后的诸喻」:则展示了力,因为阐明了超越对立面。
Kūṭaṃ gacchantīti pārimantena kūṭaṃ gacchanti. Kūṭaṃ pavisanabhāvenāti kūṭacchiddaṃ aggena pavisanavasena. Samosaritvāti chidde anupavisanavasena ca āhacca avaṭṭhānena ca samosaritvā ṭhitā. Kūṭaṃ viya aniccasaññā aniccānupassanāvasena avaṭṭhānassa mūlabhāvato. Gopānasiyo viya catubhūmakakusalā dhammā aniccasaññāmūlakattā. Kūṭaṃ aggaṃ sabbagopānasīnaṃ tathāadhiṭṭhānassa padhānakāraṇattā. Aniccasaññā aggāti etthāpi eseva nayo. Aniccasaññā lokiyāti idaṃ aniccasaññānupassanaṃ sandhāya vuttaṃ. Aniccānupassanāmukhena adhigataariyamagge uppannasaññā aniccasaññāti vattabbataṃ labhatīti ‘‘aniccasaññā, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā sabbaṃ kāmarāgaṃ pariyādiyatī’’tiādi vuttaṃ. Tathā hi dhammasaṅgahe (dha. sa. 357, 360) ‘‘yasmiṃ samaye lokuttaraṃ saññaṃ bhāvetī’’tiādinā saññāpi uddhaṭā. Sabbāsu upamāsūti mūlasantānaupamādīsu pañcasu upamāsu. Purimāhīti kassakapabbajalāyanaambapiṇḍiupamāhi aniccasaññāya kiccaṃ vuttaṃ mūlasantānakapadālanapabbajalāyanavaṇṭacchedanapadesena aniccasaññāya paṭipakkhapacchedanassa dassitattā. Pacchimāhi balaṃ dassitaṃ paṭipakkhātibhāvassa jotitattā.
344《无常想经》注释完毕。
Aniccasaññāsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
345《花品》注释完毕。
Pupphavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
346《中分五十经》结束。
Majjhimapaṇṇāsako samatto.
193十一、边品
11. Antavaggo
348一、《边经》注释
1. Antasuttavaṇṇanā
103「以互不混杂的方式运行、活动,所以称为边(anto),也就是部分(bhāga)」,因此说:「边是指部分。」「有身灭边」(sakkāyanirodhanto),因为提到了灭缘,所以解释说「以四谛来统合五蕴」。「边」……(中略)……是依听众的意乐而说,因为经中的教导是一种随顺开示。
103. Aññamaññaṃ asaṃsaṭṭhabhāvena eti gacchatīti anto, bhāgoti āha ‘‘antāti koṭṭhāsā’’ti. ‘‘Sakkāyanirodhanto’’ti nirodhapaccayassa gahitattā vuttaṃ ‘‘catusaccavasena pañcakkhandhe yojetvā’’ti. Antoti…pe… ajjhāsayavasena vuttaṃ yathānulomadesanattā suttantadesanāya.
350《边经》注释结束。
Antasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3512-3.《苦经》等注释
2-3. Dukkhasuttādivaṇṇanā
104-105「第二经亦」中的「亦」(api)字是连词,表示「综合、汇总」的意思。由此,不只是第一经如此,第二经同样如此。
104-105.Dutiyampīti api-saddo sampiṇḍanattho. Tena na kevalaṃ paṭhamasuttameva, atha kho dutiyampīti.
196「第三经也同理」这一句,就是将「以四谛来统合五蕴」这个解释,同样应用到第三经上。
Tatiyampi tathevāti iminā ‘‘pañcakkhandhe catusaccavasena yojetvā’’ti idaṃ upasaṃharati.
354《苦经》等的注释结束。
Dukkhasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
3554. 《应遍知经》的注释
4. Pariññeyyasuttavaṇṇanā
106在第106经中,「应遍知」(pariññeyya)包含三种遍知:知遍知、度遍知、断遍知。其中,知遍知仅仅是为了度遍知;度遍知又仅仅是为了断遍知。这里,为了从最显著的遍知所起作用的角度来阐明其意义,便说「应遍知」即“应了知、应超越”,意思是应当断除。因此世尊说:“诸比丘,什么是遍知?就是贪的灭尽、嗔的灭尽、痴的灭尽。” 所以,所说的“超越”是指断除的方法。“已经超越而住立”就是已经断除而住立,这就是这里的含义。
106.Pariññeyyeti ettha tisso pariññā ñātapariññā, tīraṇapariññā, pahānapariññāti. Tāsu ñātapariññā yāvadeva tīraṇapariññatthā. Tīraṇapariññā ca yāvadeva pahānapariññatthāti . Tattha ukkaṭṭhāya pariññāya kiccadassanavasena atthaṃ dassento ‘‘pariññeyyeti parijānitabbe samatikkamitabbe’’ti, pahātabbeti attho. Tenāha bhagavā – ‘‘katamā ca, bhikkhave, pariññā? Rāgakkhayo, dosakkhayo, mohakkhayo’’ti, tasmā samatikkamanti, samatikkantaṃ pahānassa upāyaṃ. Samatikkamitvā ṭhitanti pajahitvā ṭhitanti ayamettha attho.
357《应遍知经》的注释结束。
Pariññeyyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3585-10. 《沙门经》等的注释
5-10. Samaṇasuttādivaṇṇanā
107-112对于第107-112经,由于开示了味著等以及集起等,所以说四圣谛已被阐述。
107-112.Cattārisaccāni kathitāni assādādīnaṃ samudayādīnañca desitattā.
199烦恼的断除已被开示,因为彰显了贪的断除。
Kilesappahānaṃ kathitaṃ rāgappahānassa jotitattā.
361《沙门经》等的注释结束。
Samaṇasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
362边品的注释结束。
Antavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
200第十二、说法者品
12. Dhammakathikavaggo
3641-2. 无明经等的注释
1-2. Avijjāsuttādivaṇṇanā
113-114「Yāvatā」(到此程度):意思是“因为”。他以“他不如实了知‘这是苦’”等方法开示的、在四圣谛中以无明为本质的无明,透过这种迷乱而具足。「到此程度」:以这个原因,他到达了无明,成为具足者,或者说,称为具足无明者。
113-114.Yāvatāti yasmā. Imāya…pe… samannāgatoti ‘‘idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ nappajānātī’’tiādinā nayena vuttāya catūsu ariyasaccesu aññāṇasabhāvāya avijjāya sammohena samannāgato. Ettāvatāti ettakena kāraṇena avijjāgato samaṅgībhūtena upagato, avijjāya vā upeto nāma hoti.
202「第二(经)」指《明经》中。因为这是“依明而说”的开示,这是它的特点,所以称为“同此方法”。
Dutiyepīti vijjāsutte. ‘‘Vijjāvasena desanā’’ti ayameva visesoti āha ‘‘eseva nayo’’ti.
367无明经等的注释结束。
Avijjāsuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
3683. 说法者经的注释
3. Dhammakathikasuttavaṇṇanā
115「115.」在第一经中,因为提到“他说法”,所以说明了说法者;在第二经中,因为提到“他行道”,所以说明了有学地;在第三经中,因为提到“他无取著而解脱”,所以说明了无学地。当有人问说法者时,世尊这样回答。通过区别,就是从说法者的身份上加以区别并提升。两地就是指有学地和无学地。
115.Paṭhamenadhammakathiko kathito ‘‘dhammaṃ desetī’’ti vuttattā. Dutiyena sekhabhūmi kathitā ‘‘paṭipanno hotī’’ti vuttattā, tatiyena asekhabhūmi kathitā ‘‘anupādāvimutto hotī’’ti vuttattā. Dhammakathikaṃ pucchitena bhagavatā. Visesetvāti dhammakathikabhāvato visesetvā ukkaṃsetvā. Dve bhūmiyoti sekkhāsekkhabhūmiyo.
370《说法者经》的注释至此结束。
Dhammakathikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3714. 《第二说法者经》注释
4. Dutiyadhammakathikasuttavaṇṇanā
116「三个回答」(Tīṇivissajjanānīti):意思是随着提问的内容,相应地给出三个回答。
116.Tīṇivissajjanānīti yathāpucchaṃ tīṇi vissajjanāni.
373《第二说法者经》的注释至此结束。
Dutiyadhammakathikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3745-9. 《束缚经》等的注释
5-9. Bandhanasuttādivaṇṇanā
117-121117-121. 把轮回称为「此岸」(tīraṃ),是以“此岸”(orimatīranti)的意义来说的。因此他说:“而此其余的众生,却只随逐此岸”(《法句经》85)。把涅槃称为「彼岸」(Pāraṃ),是以“轮回的彼岸”(saṃsārassa pārima)的意义来说的。「被缚」(Baddhoti):由于还没有断除随眠,所以被烦恼的束缚所捆绑。即使在善分(sukkapakkhe)中,这里所说的也只是通过“见随观”来破斥对色等对象的执着之缚,其用意并不是指解脱。在这部经中,宣说的是轮回之苦,因为经中有“见岸者、见彼岸者,我说他已从苦中解脱”(tīradassī pāradassī, parimutto so dukkhasmāti vadāmī)这句话,所以可以说这部经既宣说了轮回,也宣说了还灭。
117-121.Tīraṃ vuccati vaṭṭaṃ orimatīranti katvā. Tenāha ‘‘athāyaṃ itarā pajā, tīramevānudhāvatī’’ti (dha. pa. 85). Pāraṃ vuccati nibbānaṃ saṃsārassa pārimanti katvā. Baddhoti anusayappahānassa akatattā kilesabandhanena baddho, sukkapakkhepi diṭṭhisamanupassanāya rūpādibandhanassa paṭikkhepamattameva vuttaṃ, na vimokkhanti adhippāyo. Imasmiṃ sutte vaṭṭadukkhaṃ kathitanti ‘‘tīradassī pāradassī, parimutto so dukkhasmāti vadāmī’’ti āgatattā vaṭṭavivaṭṭaṃ kathikanti vattuṃ sakkā.
206第六部及之后的诸经,含义本身就很明白,因为前面已经说明过相关的理趣。
Chaṭṭhādīni uttānatthāneva heṭṭhā vuttanayattā.
377《束缚经》等的注释至此结束。
Bandhanasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
37810. 对《持戒者经》的注释
10. Sīlavantasuttavaṇṇanā
122122.「以恼害之义」:是从最初生起开始,以逼迫、损害之义。「以内有过恶之义」:即仅于内部,以变质、激怒之义。「以挖掘之义」:即以宰杀之义。「以苦之义」:仅是苦,以苦的体性。因为在世间,苦被称为「恶(agha)」,是因为它极度地杀伐。「不相称……乃至……以缘之义」:对于如常运转的地界等,作为不相称的大种所生之疾病的缘的状态。「以非我所之义」:即不属于我。「以离散之义」:即以某种方式破裂之义。「以众生空之义」:即所谓「众生」之自我空无之义。「以无我之状态」:即由见趣所构想之我的不存在。关于「由空而观无我」一句,在此应将「异(para)」一词摄入,因此应说「由两种作意无我」。
122.Ābādhaṭṭhenāti ādito uppattito paṭṭhāya bādhanaṭṭhena rujanaṭṭhena. Antodosaṭṭhenāti abbhantare eva dussanaṭṭhena kuppanaṭṭhena. Khaṇanaṭṭhenāti sasanaṭṭhena. Dukkhaṭṭhenāti dukkhamattā dukkhabhāvena. Dukkhañhi loke ‘‘agha’’nti vuccati ativiya hananato. Visabhāgaṃ …pe… paccayaṭṭhenāti yathāpavattamānānaṃ dhātādīnaṃ visabhāgabhūtamahābhūtasamuṭṭhānassa ābādhassa paccayabhāvena. Asakaṭṭhenāti anattaniyato. Palujjanaṭṭhenāti pakārato bhijjanaṭṭhena. Sattasuññataṭṭhenāti sattasaṅkhātaattasuññataṭṭhena. Attābhāvenāti diṭṭhigatikaparikappitassa attano abhāvena. Suññato anattatoti ettha ‘‘parato’’ti padassa saṅgaho kātabbo, tasmā ‘‘dvīhi anattamanasikāro’’ti vattabbaṃ.
380《持戒者经》的注释结束。
Sīlavantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
38111. 对《多闻者经》的注释
11. Sutavantasuttavaṇṇanā
123123.「如是,第十一」中的「如是」一词,是把「只是浅显的」这一内容引了过来。「这里」即指第十一经。因为依业处的执取、忆持、熟悉与作意而转起的智,是依于听闻业处而生的,故说为「闻」。
123.Tathāekādasameti ettha tathā-saddena ‘‘uttānamevā’’ti idaṃ ākaḍḍhati. Idhāti ekādasame. Kammaṭṭhānassa uggahadhāraṇaparicayamanasikāravasena pavattañāṇaṃ kammaṭṭhānasutavasena nipphajjanato ‘‘suta’’nti vuttaṃ.
383《多闻者经》的注释结束。
Sutavantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
38412-13. 对《劫经》等的注释
12-13. Kappasuttādivaṇṇanā
124-125124-125.「与《罗睺罗教诫经》相似」:即与《罗睺罗教诫经》(《中部》第2品第113等)中所出现之经文相似。
124-125.Rāhulovādasadisānīti rāhulovādasutte (ma. ni. 2.113 ādayo) āgatasuttasadisāni.
386《劫经》等注释结束。
Kappasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
387《说法者品》注释结束。
Dhammakathikavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
21013. 无明品
13. Avijjāvaggo
3891-10. 《集法经》等注释
1-10. Samudayadhammasuttādivaṇṇanā
126-135在「无明品」中。只讲述了四谛,因此由于前面已说明方法的缘故,意思只是浅显的。
126-135.Imasminti avijjāvagge. Catusaccameva kathitaṃ, tasmā heṭṭhā vuttanayattā uttānamevāti adhippāyo.
391《集法经》等注释结束。
Samudayadhammasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
392《无明品》的注释结束。
Avijjāvaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
21214. 草炬品
14. Kukkuḷavaggo
3941-14. 《草炬经》等注释
1-14. Kukkuḷasuttādivaṇṇanā
136-149「内有大火、大灰堆,于此热灰与不平处踩踏时,乃至毛发尖端皆被烧灼,故为可恶之坑(kuḷa),即草炬(kukkuḷa);而色、受等比那更久地烧灼,且以大热恼之义如草炬一般,故为草炬。」「无常相等」即无常、苦、无我之相。
136-149. Anto aggi mahanto chārikarāsi, tattha ukkuḷavikulato akkamantaṃ yāva kesaggaṃ anudahatāya kucchitaṃ kuḷanti kukkuḷaṃ , rūpavedanādi pana tatopi kañci kālaṃ anudahanato mahāpariḷāhanaṭṭhena ca kukkuḷaṃ viyāti kukkuḷaṃ. Aniccalakkhaṇādīnīti aniccadukkhānattalakkhaṇāni.
396草炬经等注释结束。
Kukkuḷasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
397草炬品注释结束。
Kukkuḷavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
21415. 见品
15. Diṭṭhivaggo
3991-9. 《内经》等注释
1-9. Ajjhattasuttādivaṇṇanā
150-158「以作缘」即以执取为缘。「等」字包含了邪见、有身见、我随见、结、执取、心缚、耽着。其中,执取是渴爱、慢、见。心缚是如「于身未离贪者」等(《长部》第3品第320;《中部》第1品第186)所说的心缚。耽着即渴爱、见的耽着。其余的都很容易理解。
150-158.Paccayaṃ katvāti abhinivesapaccayaṃ katvā. Ādisaddena micchādiṭṭhisakkāyadiṭṭhiattānudiṭṭhi saññojanābhinivesa-vinibandhaajjhosānāni saṅgaṇhāti. Tattha abhinivesā taṇhāmānadiṭṭhiyo. Vinibandhā ‘‘kāye avītarāgo hotī’’tiādinā (dī. ni. 3.320; ma. ni. 1.186) āgatacetasovinibandhā . Ajjhosānāti taṇhādiṭṭhijjhosānāni. Sesāni suviññeyyāneva.
401内经等注释结束。
Ajjhattasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
402《阿难经》的注释
10.Ānandasuttavaṇṇanā
159「在世时」即活着的时候。「不见弃舍」:据说长老对世尊有极深厚的情感。「我将执取心」即我将取悦心。「应去」,因此而有障碍。「令心喜悦」即令心觉了。解脱……乃至……生起,在未来是证悟的缘,而非当时能带来殊胜,故为「抉择分」。
159.Dharamānakāleti jīvamānakāle. Pahānaṃ apassantoti therassa kira bhagavati pemaṃ adhimattaṃ. Cittaṃ gaṇhissāmīti cittaṃ ārādhessāmi. Gantabbaṃ hoti, tasmā sapalibodho. Cittaṃ sampahaṃsamānoti cittassa vibodhano. Vimutti…pe… jāto āyatiṃ paṭivedhapaccayattā, na pana tadā visesāvahabhāvā nibbedhabhāgiyo.
404《阿难经》注疏结束。
Ānandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
405《见品》注疏结束。
Diṭṭhivaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
406后半五十篇完成。
Uparipaṇṇāsako samatto.
407《显扬心要》——《相应部》注疏
Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya
408《蕴相应注疏》之《阐明隐义》完成。
Khandhasaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.