10. 比丘相应复注
1第十 比丘相应
10. Bhikkhusaṃyuttaṃ
2第一 果利答经注
1. Kolitasuttavaṇṇanā
235「对声闻们的称呼」指声闻们针对同梵行者所作的称呼。声闻们心想“不要和诸佛一样”,所以不采用佛陀惯常的用语,而是对比丘们称呼“贤友比丘们”,对方也以“贤友”回应,不用“大德”。在第二禅那里,寻与伺息灭;正因为它们息灭,这个禅那才能生起。「由于它们的灭」是说:由于那些称为“语行”的寻与伺息灭,它们被强有力地镇伏了,声处便不再生起,因为它的因已经被远远地止息了。「圣」意思是无过失。「寂静」是清净的,意指不像外道把沉默禁戒当作(清净)那样不清净,这才是它的意涵。「初禅等」:这里的“等”字包含了第三禅等。
235.Sāvakānaṃālāpoti sāvakānaṃ sabrahmacāriṃ uddissa ālāpo. Buddhehi sadisā mā homāti buddhāciṇṇaṃ samudācāraṃ akathentehi sāvakehi, ‘‘āvuso bhikkhave’’ti ālapitā bhikkhū, ‘‘āvuso’’ti paṭivacanaṃ denti, na, ‘‘bhante’’ti. Dutiyajjhāne vitakkavicārā nirujjhanti tesaṃ nirodheneva tassa jhānassa uppādetabbato. Yesaṃ nirodhāti yesaṃ vacīsaṅgārānaṃ vitakkavicārānaṃ nirujjhanena suvikkhambhitabhāvena saddāyatanaṃ appavattiṃ gacchati kāraṇassa dūrato passambhitattā. Ariyoti niddoso. Parisuddho tuṇhībhāvo, na titthiyānaṃ mūgabbataggahaṇaṃ viya aparisuddhoti adhippāyo. Paṭhamajjhānādīnīti ādi-saddena tatiyajjhānādīni saṅgaṇhāti.
2与作为所缘的寻一同生起、一同转起,所以叫「寻俱行」,也因此说「以寻为所缘」。而想与作意的“以寻为所缘性”,应当理解为它们是在执取微细的所缘。所以他说:“没有以寂静止息的状态现起。”因为还不熟练,没有圆满成就自在的缘故。即使是为了证得第三禅那而生起的那些想与作意,也成了退堕的部分,而不是增进的部分。「善安置」是说:抛掉向外的散乱,把心稳稳当当地安住在「内」。「令一境」是说:用这种杜绝散乱的方式,在心意不被打乱的状态下,通过内心等持而令它达到一境。「令安立」是说:不论程度深浅,都不让心脱落,把它安立在业处的所缘上。尊者已经圆满了第二上首弟子的地位,是一位大神通者,不是泛泛之辈,所以说「大神通性」,也就是「六神通」。「以此方法」指的是用“贤友,那时我……”等等所说的方式。「增长」是说:通过不断让它成为增进的部分,一再地修习、培育定与慧。
Ārammaṇabhūtena vitakkena saha gatā pavattāti vitakkasahagatāti āha ‘‘vitakkārammaṇā’’ti. Vitakkārammaṇatā ca saññāmanasikārānaṃ sukhumaārammaṇaggahaṇavasena daṭṭhabbā. Tenāha ‘‘na santato upaṭṭhahiṃsū’’ti. Na paguṇaṃ sammadeva vasībhāvassa anāpāditattā. Saññāmanasikārāpīti tatiyajjhānādhigamāya pavattiyamānā saññāmanasikārāpi hānabhāgiyāva ahesuṃ, na visesabhāgiyā. Sammā ṭhapehīti bahiddhā vikkhepaṃ pahāya sammā ajjhattameva cittaṃ ṭhapehi. Ekaggaṃ karohīti teneva vikkhepapaṭibāhanena avihatamānasatāya cittasamādhānavasena ekaggaṃ karohi. Āropehīti īsakampi bahumpi apatitaṃ katvā kammaṭṭhānārammaṇe āropehi. Dutiyaaggasāvakabhūmiyā pāripūriyā āyasmā mahābhiñño, na yathā tathāti āha ‘‘mahābhiññatanti chaḷabhiññata’’nti. Iminā upāyenāti iminā ‘‘atha kho maṃ, āvuso’’tiādinā vuttena upāyena. Vaḍḍhetvāti uttari uttari visesabhāgiyabhāvāpādanena samādhiṃ paññañca brūhetvā brūhetvā.
5果利答经注终
Kolitasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
6第二 伍巴提沙经注
2. Upatissasuttavaṇṇanā
236即使是对极广大的有情或「行」,也这样讲,因为在一切地方,欲贪都已经彻底断除了。他发问是为了了知,因为导师的功德实在是无比殊胜。
236.Atiuḷārampisattaṃ vā saṅkhāraṃ vā sandhāya vuttaṃ sabbatthameva sabbaso chandarāgassa suppahīnattā. Jānanatthaṃ pucchati satthuguṇānaṃ ativiya uḷāratamabhāvato.
8伍巴提沙经注终
Upatissasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
9第三、《壶经》注
3. Ghaṭasuttavaṇṇanā
237「以精舍的部分」(Pariveṇaggena):指以精舍的区域。有些人说「一个精舍」(ekavihāra)是指一个有遮盖的、同一个住所。「他们」(Teti):指那两位长老。「在各自的处所」(pāṭiyekkesu ṭhānesu):就是在各个不同的地方。「坐」(nisīdanti):他们在日间静修处坐下。变得粗大(oḷāriko),是由于他的所缘法是微小的。这里的「他」(Te)指长老与世尊。
237.Pariveṇaggenāti pariveṇabhāgena. Keci ‘‘ekavihāreti ekacchanne ekasmiṃ āvāse’’ti vadanti. Teti te dvepi therā. Pāṭiyekkesu ṭhānesūti visuṃ visuṃ ṭhānesu. Nisīdantīti divāvihāraṃ nisīdanti. Oḷāriko nāma jāto parittadhammārammaṇattā tassa. Teti thero bhagavā ca.
5「paripuṇṇavīriyoti」:指通过完成四种修行事务而达到的具足精进。「paggahitavīriyoti」:指持续生起,没有丝毫退缩的精进。「upanikkhepanamattassevāti」:指只是放置在近处而已。
Paripuṇṇavīriyoti catukiccasādhanavasena sampuṇṇavīriyo. Paggahitavīriyoti īsakampi saṅkocaṃ anāpajjitvā pavattitavīriyo. Upanikkhepanamattassevāti samīpe ṭhapanamattasseva.
6由于慧能在四地法中可以获得,所以称为「以进入四地法而安立的含义」。从应当被了别的角度来说,定本身就是定相。同样地,应当知道观相。「相互的」:应当知道是一个与另一个各有不同的相。「另一个」:指其余的那个。「轭」:指应当承担的重担。「在这两者中」:指在定相与观相之中,正自觉者达到了圆满的成就。
Catubhūmakadhammesu labbhamānattā paññāya ‘‘catubhūmakadhamme anupavisitvā ṭhitaṭṭhenā’’ti vuttaṃ. Lakkhitabbaṭṭhena samādhi eva samādhilakkhaṇaṃ. Evaṃ vipassanālakkhaṇaṃ veditabbaṃ. Aññamaññassāti aññassa aññassa nānālakkhaṇāti veditabbaṃ. Aññassāti itarassa. Dhuranti vahitabbabhāraṃ. Dvīsupi etesūti samādhilakkhaṇavipassanālakkhaṇesu sammāsambuddho nipphattiṃ gato.
13《壶经》注结束
Ghaṭasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
14第四、《九经》注
4. Navasuttavaṇṇanā
238「Abhicetasi nissitā」:意思是依止于增上心的,即属于增上心范畴的。通过破斥对治而变得特别殊胜的心,就是增上心。因为诸禅那的相应心确实是以依止作为缘,所以称为「依止的」。「易得者」:指随心所欲便能获得的人。「依所规定」:指依照所制定的时间限定。「广大得者」:指获得无量者。因为「艰涩」被称为小,与之相对的非艰涩就是无量。因此说「意思是熟练的禅那」。「松缓地着手」:指生起了松缓的精进努力,也就是「让精进变得松缓地持续」。
238. Abhicetasi nissitā ābhicetasikā. Paṭipakkhavidhamanena abhivisiṭṭhaṃ cittaṃ abhicittaṃ. Yasmā jhānānaṃ taṃsampayuttaṃ cittaṃ nissāya paccayo hotiyeva, tasmā ‘‘nissitāna’’nti vuttaṃ. Nikāmalābhīti yathicchitalābhī . Yathāparicchedenāti yathākatena kālaparicchedena. Vipulalābhīti appamāṇalābhī. ‘‘Kasira’’nti hi parittaṃ vuccati, tappaṭipakkhena akasiraṃ appamāṇaṃ. Tenāha ‘‘paguṇajjhānoti attho’’ti. Sithilamārabbhāti sithilaṃ vīriyārambhaṃ katvāti atthoti āha ‘‘sithilaṃ vīriyaṃ pavattetvā’’ti.
16《九经》注结束
Navasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
17第五、《善生经》注疏
5. Sujātasuttavaṇṇanā
239「Aññāni rūpānī」指其他人的容貌。「Atikkantarūpo」指以自己容貌的成就和美丽而超越出众的身形,即使长时间观看也能带来喜悦。因为对观看的眼睛有益,所以称为「美丽」。因为能带来净信,所以称为「令人净信的」。「以皮肤色泽美好」是说凭借皮肤色泽和身体形态的美好。
239.Aññāni rūpānīti paresaṃ rūpāni. Atikkantarūpoti attano rūpasampattiyā rūpasobhāya atikkamitvā ṭhitarūpo, sucirampi velaṃ olokentassa tuṭṭhiāvaho. Dassanassa cakkhussa hitoti dassanīyo. Pasādaṃ āvahatīti pāsādiko. Chavivaṇṇasundaratāyāti chavivaṇṇassa ceva sarīrasaṇṭhānassa ca sobhanabhāvena.
19《善生经》注疏结束。
Sujātasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
20第六、《矮小跋地亚经》注疏
6. Lakuṇḍakabhaddiyasuttavaṇṇanā
240「Virūpasarīravaṇṇaṃ」指丑陋身形之色,即不美的肤色和不美的形体。「Pamāṇavasena」即依量而言,是因为根据身体的尺寸。「Icchiticchitaṃ」指自己所欲求的。「Mahāsārajjaṃ」指巨大的羞惭。
240.Virūpasarīravaṇṇanti asundarachavivaṇṇañceva asundarasaṇṭhānañca. Pamāṇavasenāti sarīrappamāṇavasena. Icchiticchitanti attanā icchiticchitaṃ. Mahāsārajjanti mahanto maṅkubhāvo.
10「Guṇe āvajjetvā」即作意功德,意思是按照自己所了解的方式,思惟世尊的身德和行德,把它们放在心里。
Guṇe āvajjetvāti attanā jānanakaniyāmena satthuno kāyaguṇe ca cārittaguṇe ca āvajjetvā manasi katvā.
11「Yojanāvaṭṭaṃ」指由旬范围,就是以一由旬为周边。
Yojanāvaṭṭanti yojanaparikkhepaṃ.
12「Kāyasmī」是为了偈颂顺畅而去掉鼻音所作的指示,因此说“kāyasmi”。「Akāraṇaṃ kāyappamāṇaṃ」意思是身体的大小并不是真正的量,只有戒等功德才算是量。
‘‘Kāyasmī’’ti gāthāsukhatthaṃ niranunāsikaṃ katvā niddesoti vuttaṃ ‘‘kāyasmi’’nti. Akāraṇaṃ kāyappamāṇanti sarīrappamāṇaṃ nāma appamāṇaṃ, sīlādiguṇāva pamāṇanti adhippāyo.
25《跋地亚经》注疏结束。
Lakuṇḍakabhaddiyasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
26第七《毗舍佉经》注疏
7. Visākhasuttavaṇṇanā
241「porī」是“属于城市者”的意思,指具足善巧。因此说“puravāsīnaṃ”(城市居民)等。而这种语言远离了因急促、迟缓、口吃而产生的未得信受、粗糙等过失,所以称为“pura…pe… vācāya”(城市……的言语)。「Asandiddhāya」即“不迷惑的”,也就是通畅无碍的言语,因此说“apalibuddhāya”(无障碍的)等。「不流出过失」即「anelagalā」,指没有违碍的语言,所以说“niddosāya”(无过失的)。这种语言是四圣谛的阐明者,从来不会离开真实,所以称为“catusaccapariyāpannāya”(属于四圣谛的)。因为那种语言能清晰地辨别四圣谛,从而让人了解、实践并持续转动法轮,所以说“cattāri saccāni amuñcitvā pavattāya”(不离开四谛而转起)。「dhajo」所谓“旗帜”,是指于一切法中高高竖起的意思。
241. Purassa esāti porī, cāturiyayuttatā. Tenāha ‘‘puravāsīna’’ntiādi. Sā pana dutavilambitakhalitavasena appasannalūkhatādidosarahitā hotīti āha ‘‘pura…pe… vācāyā’’ti. Asandiddhāyāti muttavācāya. Tenāha ‘‘apalibuddhāyā’’tiādi. Na elaṃ dosaṃ galetīti anelagalā, avirujjhanavācā. Tenāha ‘‘niddosāyā’’ti. Catusaccassa pakāsakā, na kadāci saccavimuttāti āha ‘‘catusaccapariyāpannāyā’’ti. Tā hi cattāri saccāni paricchijja āpādenti paṭipādenti pavattenti. Tenāha ‘‘cattāri saccāni amuñcitvā pavattāyā’’ti. Dhajo nāma sabbadhammehi samussitaṭṭhena.
28《毗舍佉经》注疏结束。
Visākhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
29第八《难陀经》注疏
8. Nandasuttavaṇṇṇanā
242在「Āraññiko」(森林住者)等词中,以阿兰若(森林)之论为首,显示了与坐卧具相关的头陀支;以团食之论为首,显示了与团食相关的头陀支;以粪扫衣者为首,显示了与袈裟相关的头陀支;而通过这样的把握,应知这也显示了依于精进的头陀支的受持与实践。这是后来世尊返回之后所宣说的。
242.Āraññikotiādīsu araññakathāsīsena senāsanapaṭisaṃyuttānaṃ dhutaṅgānaṃ, piṇḍapātakathāsīsena piṇḍapātapaṭisaṃyuttānaṃ, paṃsukūlikasīsena cīvarapaṭisaṃyuttānaṃ, taggahaṇeneva vīriyanissitadhutaṅgassa ca samādāya vattanaṃ dīpitanti veditabbaṃ. Āgatena bhagavatā aparabhāge kathitaṃ.
31《难陀经》注疏结束。
Nandasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
32第九《提舍经》注疏
9. Tissasuttavaṇṇanā
243「bhaṇḍaka」指钵与衣。由于没有学戒律,他只是坐着。因为言语有刺伤的作用,所以言语本身就是刀剑,因此说「用言语的刀剑」。
243.Bhaṇḍakanti pattacīvaraṃ. Nisīdiyeva vattassa asikkhitattā. Tujjanatthena vācā eva sattiyoti āha ‘‘vācāsattīhī’’ti.
16「以言语遍刺者」(Vācāya sannitodakena):这是指通过名为言语的东西,从四面八方持续地刺击,所以称为遍刺者。这是省略了格变化的形式。因此说「以言语的刺棒」。
Vācāya sannitodakenāti vacanasaṅkhātena samantato niccaṃ katvā upatudanato sannitudakena. Vibhattialopena so niddeso. Tenāha ‘‘vacanapatodenā’’ti.
17「出生于高贵家族故为有族姓者」:指婆罗门种姓的仙人。「Mātaṅga」指旃陀罗。「在那里」指在陶匠的作坊里。他向陶匠请求一个容身之处。看见他体格高大后,说:「这出家人是先进入的。」「就在那里」指就在那作坊的门边,靠近门的地方。「me」意思是「由我」。「Khama mayhaṃ」意思是「请原谅我的过失」。「te」意思是「由你」。再次出现的「te」意思是「你的」。因为他不给让路,便阻止他站起来。因此说「他不给他起来」。「他们醒来」指从睡眠中醒来,因为到了通常醒来的时间。
Uccakule jāti etassāti jātimā, brahmajātiko isi. Mātaṅgoti caṇḍālo. Tatthāti kumbhakārasālāyaṃ. Okāsaṃ yāci kumbhakāraṃ. Mahantaṃ disvā āha – ‘‘paṭhamataraṃ paviṭṭho pabbajito’’ti. Tatthevāti tassāyeva sālāya dvāraṃ nissāya dvārasamīpe. Meti mayā. Khama mayhanti mayhaṃ aparādhaṃ khamassu. Teti tayā. Puna teti tava. Gaṇhi uggantuṃ appadānavasena. Tenāha ‘‘nāssa uggantuṃ adāsī’’ti. Pabujjhiṃsūti niddāya pabujjhiṃsu pakatiyā pabujjhanavelāya upagatattā.
18「Chava」指低劣者。「Anantamāya」指具有种种幻术、虚伪的人。
Chavoti nihīno. Anantamāyoti vividhamāyo māyāvī.
19「so」指泥团。关于「碎为七块」的含义:那位苦行者对菩萨——那位以圆满修习彼岸法、具足种种住等至、戒与见等成就而善调伏相续、以大悲为依处的大士——发起了谴责圣者的业,也就是名为诅咒的粗恶言语。由于大士是殊胜福田,也由于苦行者心性的粗恶,这个业成为现法受;如果他不向大士求忏,这个业就会变得刚强,成为必定成熟之性;但当向大士求忏后,因为被菩萨的加行成就所遮止,就变成了不受果报的法,成为已作业。因为这就是毁谤圣者之恶与现法受的法性。至于菩萨所示现的阻止日出,这是菩萨所见的方便。正是这样,被烈日困扰的人们才把苦行者带到菩萨跟前,让他求忏。而苦行者在了解了大士的功德之后,也对其心生净信。至于在他头顶安放泥团并让它裂成七块,这是为了守护人们的心。否则,这些同为出家者会想:「他们随心所欲而行,却不能使心受制于自己。」这样就会把大士也视为同类,那将对他们长夜无益、带来痛苦。所以,这(泥团碎裂)是恰当、合理的。
Soti mattikāpiṇḍo. ‘‘Sattadhā bhijjī’’ti etthāyamadhippāyo – yaṃ tena tāpasena pāramitāparibhāvanasamiddhāhi nānāvihārasamāpattiparipūritāhi sīladiṭṭhisampadādīhi susaṅkhatasantāne mahākaruṇādhivāse mahāsatte bodhisatte ariyūpavādakammaṃ abhisapasaṅkhātaṃ pharusavacanaṃ pavattitaṃ, taṃ mahāsattassa khettavisesabhāvato tassa ca ajjhāsayapharusatāya diṭṭhadhammavedanīyaṃ hutvā sace so mahāsattaṃ na khamāpeti, taṃ kakkhaḷaṃ hutvā vipaccanasabhāvaṃ jātaṃ, khamāpite pana mahāsatte payogasampattipaṭibāhitattā avipākadhammataṃ āpajjati ahosikammabhāvato. Ayañhi ariyūpavādapāpassa diṭṭhadhammavedanīyassa ca dhammatā. Yaṃ taṃ bodhisattena sūriyuggamananivāraṇaṃ kataṃ, ayaṃ bodhisattena diṭṭho upāyo. Tena hi ubbāḷhā manussā bodhisattassa santike tāpasaṃ ānetvā khamāpesuṃ. Sopi ca mahāsattassa guṇe jānitvā tasmiṃ cittaṃ pasādesi. Yaṃ panassa matthake mattikāpiṇḍassa ṭhapanaṃ tassa sattadhā phālanaṃ kataṃ, taṃ manussānaṃ cittānurakkhaṇatthaṃ. Aññathā hi ime pabbajitā samānā cittassa vasaṃ vattanti, na pana cittamattano vase vattāpentīti mahāsattampi tena sadisaṃ katvā gaṇheyyuṃ, tadassa nesaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti. Patirūpanti yuttaṃ.
38提舍经的注释结束。
Tissasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
3910. 名为「上座经」的注释
10. Theranāmakasuttavaṇṇanā
244「对过去的五蕴」指过去的有身。「以欲贪的舍断」指以彻底断除欲贪的方式。所谓「已断」,是由毫无留恋的舍弃而成为的。所谓「已舍遣」,是因为完全丢弃了的缘故。「三有」在此处专指被执取的诸法。「以及一切蕴、处、界」这一句,不论是执取的还是非执取的,都无区别地涵盖两种世间法,因为是这样表述的。「已知」是通过遍知现观而令其明明显现、安立下来的。「就在彼等」指就在三地诸法之中。之所以是「无污染、无搅拌、无杂染」,是因为已经没有贪爱和邪见的污染。「即彼一切」是指前三个分句中,此处用「一切」这个词所总括的三地轮转。「弃舍后」是通过断除现观而舍弃。「于贪爱灭尽的涅槃中解脱」:因为贪爱在那里灭尽,所以在被称为贪爱灭尽的涅槃中获得解脱。「彼」是指那位无上的独住者,我称他为独住者,因为他已经没有贪爱这个伴侣。这里,通过讲述了遍知现观与断除现观,其余的现观其实在义理上也已经一并被解说了,应当这样看待。
244.Atīte khandhapañcaketi atīte attabhāve. Chandarāgappahānenāti chandarāgassa accantameva jahanena. Pahīnaṃ nāma hoti anapekkhapariccāgato. Paṭinissaṭṭhaṃ nāma hoti sabbaso chaḍḍitattā. Tayobhaveti iminā upādiṇṇakadhammānaṃyeva gahaṇaṃ. Sabbā khandhāyatanadhātuyo cāti iminā upādiṇṇānampi anupādiṇṇānampi dvidhā pavattalokiyadhammānaṃ gahaṇaṃ avisesetvā vuttattā. Viditaṃ pākaṭaṃ katvā ṭhitaṃ pariññābhisamayavasena. Tesvevāti tebhūmakadhammesu eva. Anupalittaṃ amathitaṃ asaṃkiliṭṭhaṃ taṇhādiṭṭhisaṃkilesābhāvato. Tadeva sabbanti heṭṭhā tīsupi padesu idha sabbaggahaṇena gahitaṃ tebhūmakavaṭṭaṃ. Jahitvāti pahānābhisamayavasena. Taṇhā khīyati etthāti taṇhakkhayasaṅkhāte nibbāne vimuttaṃ. Tamahanti taṃ uttamapuggalaṃ ekavihāriṃ brūmi taṇhādutiyassa abhāvato. Ettha ca pariññāpahānābhisamayakathanena itarampi abhisamayaṃ atthato kathitamevāti daṭṭhabbaṃ.
41名为《长老》的这部经的注释就结束了。
Theranāmakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
4211. 《大劫宾那经》注释
11. Mahākappinasuttavaṇṇanā
245「大劫宾那」:这是尊称语,就像「大目犍连」一样。「那样的」:指诸如“佛陀”“法”等与功德殊胜相关的词语。「音讯」:指从外地带来的话。「步行商人」:指用脚行走的商人。「某种音讯」:是问“有什么前所未有之事的话语吗?”的意思。喜悦生起:正如对一个长久以来立下誓愿、智慧已经成熟的人那样。由于功德的不可计量,由于彰显了一切知智的功德;在其他二宝中,由于彰显了导出的性质,由于彰显了在见解与戒行上的和合状态,应当这样说。对于依照教导修行的人,能使之不陷入恶趣之苦和轮回之苦而能保持,所以称为「法」。由于极为清净的见解与戒行上的和合而集合,所以称为「僧伽」。然而,这三者的「宝」之义是类似的。
245.Mahākappinoti pūjāvacanametaṃ yathā ‘‘mahāmoggallāno’’ti. Tathārūpanti ‘‘buddho dhammo’’tiādikaṃ guṇavisesavantapaṭibaddhaṃ. Sāsananti desantarato āgatavacanaṃ. Jaṅghavāṇijāti jaṅghacārino vāṇijā. Kiñci sāsananti apubbapavattidīpakaṃ kiñci vacananti pucchi. Pīti uppajji yathā taṃ suciraṃ katābhinīhāratāya paripakkañāṇassa. Aparimāṇaṃ guṇassa aparimāṇato sabbaññuguṇaparidīpanato, sesaratanadvaye niyyānikabhāvadīpanato diṭṭhisīlasāmaññena saṃhatabhāvadīpanatoti vattabbaṃ. Yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne apāyadukkhato saṃsāradukkhato ca apatante dhāretīti dhammo. Suparisuddhadiṭṭhisīlasāmaññena saṃhatoti saṅghoti. Ratanattho pana tiṇṇampi sadiso evāti.
22王后给了九十万。「你们」:出于对王后的尊敬,用复数来称呼她。「贪」:指随之而起的贪著。
Navasatasahassāni adāsi devī. Tumheti rājiniṃ gāravena bahuvacanena vadati. Rāgoti anugacchantarāgo.
23「已生的」:由业与烦恼所产生的。由于业与烦恼而生起,所以「生类」这个词与「已生的」是同一个意思,因此说:「已生的,即生类的意思。」「八明」:按照《阿摩昼经》(《长部》1.278)中所来的方式。在那部经中,观智与意所成神变加上六神通,被称为「八明」。「照耀」:由于摧破对立者而照耀,那就是太阳的光辉,因此说:「照耀,即发光。」入定之后,以入定之心增长观,再入果等至而坐,因此说:「以两种禅那修禅者」。「一切吉祥偈」:他们说,这是一切吉祥不相违的偈颂。因此他们这样说:
Janiteti kammakilesehi nibbattite. Kammakilesehi pajātattā pajāti pajāsaddo janitasaddena samānatthoti āha – ‘‘janite, pajāyāti attho’’ti. Aṭṭhahi vijjāhīti ambaṭṭhasutte (dī. ni. 1.278) āgatanayena. Tattha hi vipassanāñāṇamanomayiddhīhi saha cha abhiññā ‘‘aṭṭha vijjā’’ti āgatā . Tapati paṭipakkhavidhamanena vijjotati, taṃ sūriyassa virocananti āha – ‘‘tapatīti virocatī’’ti. Jhānaṃ samāpajjitvā samāhitena cittena vipassanaṃ vaḍḍhetvā phalasamāpattiṃ samāpajjitvā nisinnoti āha – ‘‘duvidhena jhānena jhāyamāno’’ti. Sabbamaṅgalagāthāti sabbamaṅgalāvirodhī gāthāti vadanti. Tathā hi vadanti –
24“吉祥是世尊佛陀,法也是吉祥,僧伽也是吉祥;”
‘‘Maṅgalaṃ bhagavā buddho, dhammo saṅgho ca maṅgalaṃ;
25“对于一切众生,这三宝就是福德之田的吉祥。”
Sabbesampi ca sattānaṃ, sa puññavitamaṅgala’’nti.
26供养之后,对一位在家说法的居士说。在这里,由于「修禅者照耀」这句话包含了对于所缘的审视禅那,所以法宝已经被包含在内了。由于「婆罗门」这句话,僧伽宝也被包含了。至于佛宝,则是以它自身的形式被包含的。
Pūjaṃ kāretvā ekaṃ agārikadhammakathikaṃ upāsakaṃ āha. Ettha ca ‘‘jhāyī tapatī’’ti iminā ārammaṇūpanijjhānānaṃ gahitattā dhammaratanaṃ gahitameva. ‘‘Brāhmaṇo’’ti iminā saṅgharatanaṃ gahitameva. Buddharatanaṃ pana sarūpeneva gahitanti.
49《大劫宾那经》的注疏至此结束。
Mahākappinasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
50第十二、《友伴经》的注疏。
12. Sahāyakasuttavaṇṇanā
246「相合」:指以正确的方式和合、转起,所以称为相合,比如正见等。「长时相合者」:因为他们长时正确地相合,所以称为长时相合者。因此说“长夜”等。「如今」是指在这时对这些人的意思。这个教法从内心的志愿和精进努力两方面都正确地相应、相合,所以即使中间分裂,它还是相同的,并非不同。而且,正因为如此,在由佛陀世尊所宣说的法与律中,这些人的修道教法才显得光辉、闪耀,这就是它的含义。而「圣者所宣说」的意思是:由圣者——正自觉者——所正确地开显的圣法。正是通过断除烦恼的调伏与完全止息的调伏这两种方式,而得到完善的调伏,从而止息了一切烦恼、不安与热恼。
246. Sammā saṃsandanavasena eti pavattatīti sameti, sammādiṭṭhiādi. Sammā cirarattaṃ cirakālaṃ sameti etesaṃ atthīti cirarattaṃsametikā. Tenāha ‘‘dīgharatta’’ntiādi. Idāni imesanti etarahi etesaṃ. Ayaṃ sāsanadhammo ajjhāsayato payogato ca sammā saṃsandati sameti, tasmā majjhe bhinnaṃ viya samameva na visadisaṃ. Kiñca tato eva buddhena bhagavatā paveditadhammavinaye etesaṃ paṭipattisāsanadhammo sobhati virocatīti attho. Ariyappavediteti ariyena sammāsambuddhena sammadeva pakāsite ariyadhamme. Sammadeva samucchedapaṭippassaddhivinayānaṃ vasena suṭṭhu vinītā sabbakilesadarathapariḷāhānaṃ vūpasamena.
52《友伴经》的注疏结束。
Sahāyakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
53《显扬真义》——《相应部》的注疏中
Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya
54《比丘相应》的注疏,即隐义阐明,圆满完成。
Bhikkhusaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.
55同时,《显扬真义》也至此结束。
Niṭṭhitā ca sāratthappakāsiniyā
56《相应部》注疏的《因缘品》注疏结束。
Saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya nidānavaggavaṇṇanā.