6. 利养恭敬相应复注
6. 利养恭敬相应
6. Lābhasakkārasaṃyuttaṃ
11. 第一品
1. Paṭhamavaggo
21. 可怖经解释
1. Dāruṇasuttavaṇṇanā
157157.“Thaddho”是指凶恶、恶劣的意涵。因来自于否定的词根,意味着不适合、不合宜。所谓“因四缘得”,即由四种条件的缘起而获得。这里所说四种条件,是指相应的缘起所带来的。由此由善妙的因缘而生的敬意、尊重是真实存有的利益,这里称为“他们的利益”,即依此利益而言,利益方才确实存在。」「Vaṇṇaghosi」意指称扬优良品质。由于障碍的消除,障碍的消除者为因缘转变,所谓障碍导致的不利益得以突破。
157.Thaddhoti kakkhaḷo aniṭṭhassa padānato. Catupaccayalābhoti catunnaṃ paccayānaṃ paṭilābho. Sakkāroti tehiyeva paccayehi susaṅkhatehi pūjanā, so pana atthato sampattiyevāti āha ‘‘tesaṃyeva…pe… lābho’’ti. Vaṇṇaghosoti guṇakittanā. Antarāyassa anativattanato antarāyiko anatthāvahattā.
4可怖经解释完毕。
Dāruṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
52. 鱼钩经解释
2. Baḷisasuttavaṇṇanā
158158.“Baḷisena carati”意为生命依赖于力量而存,因而称为带有“bāḷisika”的意思,即带有力量的意义。说“带着力量而行”,是指以力量为基础在世间活动。所谓“āmisagatanti”,即落入俗人的堕落境地。说“āmisamakkhita”是指陷入俗人之道。因为不同根基上具足外缘,所以说“在俗人的眼识之内”。“Ayo”指铁,称为坚硬的是铁。因无此铁的坚硬状态而忧苦,故称“得苦”。“Assāti etena”,此为共同语言,用来表明若执着于行为的纷扰,如同烦恼般转动,则人与烦恼之缠绕必不解脱,因此说“如对烦恼爱欲一般,应以此去制止行为”。
158. Baḷisena carati, tena vā jīvatīti bāḷisiko. Tenāha ‘‘baḷisaṃ gahetvā caramāno’’ti. Āmisagatanti āmisūpagataṃ āmisapatitaṃ. Tenāha ‘‘āmisamakkhita’’nti. Bhinnādhikaraṇānampi bāhiratthasamāso hotevāti āha ‘‘āmise cakkhudassana’’nti. Ayo vuccati sukhaṃ, tabbidhuratāya anayo, dukkhanti āha ‘‘dukkhaṃ patto’’ti. Assāti etena. Kattuatthe hi etaṃ sāmivacanaṃ. Yathā kilesā vattanti, evaṃ pavattamāno puggalo kilesavippayogo na hotīti vuttaṃ ‘‘yathā kilesamārassa kāmo, evaṃ kattabbo’’ti.
7鱼钩经解释完毕。
Baḷisasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
83-4. 龟经等解释
3-4. Kummasuttādivaṇṇanā
159-160159-160。所谓“aṭṭhikacchapa”,是指头骨表面耸起的尖锐硬块。其头骨上锐利而硬坚者,合称“aṭṭhikacchapakula”,即由多者聚集成的硬壳。类似鱼类和龟壳等覆盖于体表故称为“papatā”,为保护体表的坚硬结构。体结构“ayakaṇṭako”即铁质弯利之物。由铁组成尖锐且弯曲者。“kaṇṇikasallasaṇṭhāno”是指附着于身体的刺状小鳞片。其铁般坚硬且弯曲如钩的结构即为“ayakaṇṭako”。此时“nikkhamati”为自发流出,指从“pavesitamatto”,即插入物体中取得出入口。由此以后,不可再称呼为“我们的”,接下来将讲第四经。
159-160. Aṭṭhikacchapā vuccanti yesaṃ kapālamatthake tikhiṇā aṭṭhikoṭi hoti, tesaṃ samūho aṭṭhikacchapakulaṃ. Macchakacchapādīnaṃ sarīre lambantī papatatīti papatā, vuccamānākāro ayakaṇṭako. Ayakosaketi ayomayakosake. Kaṇṇikasallasaṇṭhānoti attanikāpanasallasaṇṭhāno. Ayakaṇṭakoti ayomayavaṅkakaṇṭako. Nikkhamati ettha athāvarato. Pavesitamatto hi so. Idāni tvaṃ ‘‘amhāka’’nti na vattabbo. Ito anantarasutteti catutthasuttamāha.
10《龟经》等的注释已结束。
Kummasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
11五、《粪秽经》注释
5. Mīḷhakasuttavaṇṇanā
161161.“Mīḷhaka”即指雌性,有女性特点。称为带女性特征者。所谓“gūthapāṇaka”是指擅长使喉咙刺穿的猎人。此处“antoti”意为刺穿的尖端物。
161.Mīḷhakāti evaṃ itthiliṅgavasena vuccamānā. Gūthapāṇakāti gūthabhakkhapāṇakā. Antoti kucchiyaṃ.
13《粪秽经》注释已结束。
Mīḷhakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
14六、《雷电经》注释
6. Asanisuttavaṇṇanā
162162.“这些利益和敬意不消失,愿其带来饥渴等苦难”,此为非出于众生之苦欲而说,乃因广泛多次体验无尽苦难,诸多善心不断生起而设立因缘。因而能体验无止息之苦,这对不断相续生起的善心产生极大影响。
162. ‘‘Ime lābhasakkāraṃ anāharantā jighacchādidukkhaṃ pāpuṇantū’’ti evaṃ na sattānaṃ dukkhakāmatāya evamāhāti ānetvā sambandho. Anantadukkhaṃ anubhoti aparāparaṃ uppajjanakaakusalacittānaṃ bahubhāvato.
16《雷电经》注释已结束。
Asanisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
17七、《毒涂经》注释
7. Diddhasuttavaṇṇanā
163163. 「与熊有关」——或指毒液所至之处、已中毒之处。因此说「以毒液涂抹」。
163. Acchavisayuttāti vā diddhe gatena gatadiddhena. Tenāha ‘‘visamakkhitenā’’ti.
19《迪达经》义注完毕。
Diddhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
20八、《新嘎喇经》义注
8. Siṅgālasuttavaṇṇanā
164164. 「老狐狸」之所以如此称呼,是因为身体失去光泽庄严。由于身体上的毛发竖立,故名「毛发竖立者」。「破裂」者,即爆裂、碎裂之义。
164.Jarasiṅgālotveva vuccati sarīrasobhāya abhāvato. Sarīrassa uggatakaṇṭakattā ukkaṇṭakena nāma. Phuṭatīti phalati bhijjati.
22《新嘎喇经》义注完毕。
Siṅgālasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
23九、《韦兰巴经》义注
9. Verambhasuttavaṇṇanā
165165. 「身体不护」是指放弃了二十六种相似的随行现象而不加保护,不护身或不正惜护。“不护语”则是指,由于贪欲和瞋恚等烦恼扩散泛滥而失守正语。
165.Kāyaṃna rakkhati nāma chabbīsatiyā sāruppānaṃ pariccajanato. Vācaṃ na rakkhati nāma rāgasāmantā ca kodhasāmantā ca yāva nicchāraṇato.
25《韦兰巴经》义注完毕。
Verambhasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
26十、《有偈经》义注
10. Sagāthakasuttavaṇṇanā
166166. “Yassa sakkariyamānassā”指的是既可以成就又可以不成就的状态,其中成就和不成就二者都存在,有时成就,有时不成就,有时两者兼具。故称“asakkārenā”等。久常修行圆满,所谓阿拉汉的微妙正见即由此而生,故称为“vajirūpamañāṇa”,即坚固如金刚的智慧。所谓“āgatattā”意为具备结果所需的所有前行条件。
166.‘‘Yassa sakkariyamānassā’’ti ettha asakkārena cūbhayanti asakkārena ca ubhayañca, kadāci sakkārena, kadāci asakkārena kadāci ubhayenāti attho. Tenāha ‘‘asakkārenā’’tiādi. Satatavihārānaṃ sampattiyā sātatikoti āha ‘‘arahatta…pe… sukhumadiṭṭhī’’tiādi. Tathā hi sā ‘‘vajirūpamañāṇa’’nti vuccati. Āgatattāti phalasamāpattiṃ samāpajjituṃ tassā pubbaparikammaṃ upagatattā.
28有偈经注释完毕。
Sagāthakasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
29第一品注释完毕。
Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
112. 第二章
2. Dutiyavaggo
31金钵经等注释
1-2. Suvaṇṇapātisuttādivaṇṇanā
167-168167-168. 因为不能持续作善行,缘于戒律如山般的严峻;或由于放弃戒律而做他事。第三及以后段落尚无先例。
167-168.Cāletuṃ na sakkoti sīlapabbatasannissitattā. Aññaṃ vā kiccaṃ karoti pageva sīlassa chaḍḍitattā. Tatiyādīsu apubbaṃ natthi.
33金钵经等注释完毕。
Suvaṇṇapātisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
34第二品注释完毕。
Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
133. 第三品
3. Tatiyavaggo
36妇女经注释
1. Mātugāmasuttavaṇṇanā
170『能够稳覆男子心意者』者称谓之,世尊示现此义时曰:「比丘们,这不能称为能够稳覆之物。」由此世尊又言:「此不能称为。」
170. Yaṃ visabhāgavatthu purisassa cittaṃ pariyādāya ṭhātuṃ sakkotīti vuccati, tato visesato lābhasakkārova sattānaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhātuṃ sakkotīti dassento bhagavā ‘‘na tassa, bhikkhave’’tiādimavocāti dassento ‘‘na tassā’’tiādimāha.
38女人经注释完毕。
Mātugāmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
39二、迦梨亚尼经注释
2. Kalyāṇīsuttavaṇṇanā
171第二即为高尚,专为此义如政区福德般所称述。
171.Dutiyaṃ uttānameva, tasseva atthassa kevalaṃ janapadakalyāṇīvasena vuttaṃ.
41迦梨亚尼经注释完毕。
Kalyāṇīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
42三至六、独子经等注释
3-6. Ekaputtakasuttādivaṇṇanā
172-175凭信号谓由圣道降临之信奉,称之为『初果』。
172-175.Saddhāti ariyamaggena āgatasaddhā adhippetāti āha ‘‘sotāpannā’’ti.
44独子经等注释完毕。
Ekaputtakasuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
45七、第三沙门婆罗门经注释
7. Tatiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā
176从『如此起』等始,令见多语摄制戒律等的集合。稳覆誉之集起生成者,是苦圣谛中集谛作为苦起因。
176.Evamādīti ādi-saddena bāhusaccasaṃvarasīlādīnaṃ saṅgaho daṭṭhabbo. Lābhasakkārassa samudayaṃ uppattikāraṇaṃ samudayasaccavasena dukkhasaccassa uppattihetutāvasena.
47第三沙门婆罗门经注释完毕。
Tatiyasamaṇabrāhmaṇasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
48八、皮经注释
8. Chavisuttavaṇṇanā
177谓稳覆誉缘生于世俗及天界诸域,所依为烦恼蕴。『缘生』即为缘起。此不灭人身却为人身之厄难之所灭。因此因苦易生恶趣,生者有死苦之连。
177.Lābhasakkārasilokonarakādīsu nibbattentoti idaṃ tannissayaṃ kilesagaṇaṃ sandhāyāha. Nibbattentoti nibbattāpento. Imaṃ manussaattabhāvaṃ nāseti manussattaṃ puna nibbattituṃ appadānavasena. Tasmāti duggatinibbattāpanato idha maraṇadukkhāvahanato ca.
50皮经注释完毕。
Chavisuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
51九、绳经注释
9. Rajjusuttavaṇṇanā
178178. 能够断除严厉粗恶的面相等。
178.Kharā pharusā chaviādīni chindane samatthā.
53绳经注释完毕。
Rajjusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
54十、比丘经注释
10. Bhikkhusuttavaṇṇanā
179179. 此说旨在说明见法安乐不现之处的无有。
179.Taṃ sandhāyāti diṭṭhadhammasukhavihārassa okāsābhāvaṃ sandhāya.
56《比丘经》的注释结束。
Bhikkhusuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
57第三品的注释结束。
Tatiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
214. 第四品
4. Catutthavaggo
59一至四、《破除经》等的注释。
1-4. Bhindisuttādivaṇṇanā
180-183180-183. 此为论述诸如天达多在天上是否涅槃等设喻言说。实则,独觉圣者不会确定地修得正道果位。此义为天达多所言。因他身有适当切断之义,虽因大恶法之力而生成灭尽般自性之破断状态,但非绝断不复有。谓之不善法不称为无力,善法犹如非大力,故彼身有此等人之少数,若作相反状,则如错误规律,错误规律将是终极。若如此说,则是指精神衰弱者(Vatta-khanuka-jotana);因厌离作用,正所谓“朋友堕落者即是愚者”,亦如此衰弱之喻。若缘境依缘事物相续,当断则断;若缘彼相续反复,涅槃无可念入,应不作论。
180-183.Devadatto sagge vā nibbatteyyātiādi parikappavacanaṃ. Na hi paccekabodhiyaṃ niyatagatiko antarā maggaphalāni adhigantuṃ bhabboti. Soti anavajjadhammo. Assāti devadattassa. Samucchedamagamā katūpacitassa mahato pāpadhammassa balena tasmiṃ attabhāve samucchedabhāvato, na accantāya. Akusalaṃ nāmetaṃ abalaṃ, kusalaṃ viya na mahābalaṃ, tasmā tasmiṃyeva attabhāve tādisānaṃ puggalānaṃ atekicchatā, aññathā sammattaniyāmo viya micchattaniyāmo accantiko siyā. Yadi evaṃ vaṭṭakhāṇukajotanā kathanti? Āsevanāvasena, tasmā yathā ‘‘sakiṃ nimuggo nimuggo eva bālo’’ti vuttaṃ, evaṃ vaṭṭakhāṇukajotanā. Yādise hi paccaye paṭicca puggalo taṃ dassanaṃ gaṇhi, tathā ca paṭipanno, puna acintappativatte paccaye patitato sīsukkhipanamassa na hotīti na vattabbaṃ.
61《破除经》等的注释结束。
Bhindisuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
62五、《离去未久经》的注释。
5. Acirapakkantasuttavaṇṇanā
184184. 时令成熟谓胎儿因成孕而具成熟之性,于出生之时令成熟。此处言胎儿似成熟至期。
184.Kāle sampatteti gabbhassa paripākagatattā vijāyanakāle sampatte. Potanti assatariyā puttaṃ. Etanti ‘‘gabbho assatariṃ yathā’’ti etaṃ vacanaṃ.
64《离去未久经》的注释结束。
Acirapakkantasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
656. 五百车经义疏
6. Pañcarathasatasuttavaṇṇanā
185185. “不应弃弃”即弃置,食物即为弃置,谓弃食之事称“应弃食”。“鱼胆”即指毒鱼胆。谓蛇等以此施放毒气。
185. Abhiharīyatīti abhihāro, bhattaṃyeva abhihāro bhattābhihāroti āha ‘‘abhiharitabbaṃ bhatta’’nti. Macchapittanti vāḷamacchapittaṃ. Pakkhipeyyunti uragādinā osiñceyyuṃ.
67五百车经义疏已毕。
Pañcarathasatasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
687-13. 母经等义疏
7-13. Mātusuttādivaṇṇanā
186-187186-187.「母者因」者,为自己母亲所生之利益之废止缘故也。继而「他人者」者,如此等中称为『父者因』等。
186-187.Mātupi hetūti attano mātuyā uppannaanatthāvahassa pahānahetupi. Ito paresūti ‘‘pitupi hetū’’ti evamādīsu.
70母经等义疏已毕。
Mātusuttādivaṇṇanā niṭṭhitā.
71《显扬真义》相应部注释之
Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya
72利养恭敬相应义疏隐义阐明已竟。
Lābhasakkārasaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.