6. 梵天相应
1梵天相应
6. Brahmasaṃyuttaṃ
1第一品
1. Paṭhamavaggo
3梵天劝请经注
1. Brahmāyācanasuttavaṇṇanā
172“遍寻生起”(Parivitakkoudapādi):由于观察法的甚深性,对说法产生了不热衷。这个遍寻为何生起?又在何处生起?为了阐明这一切,才开始叙述“一切诸佛”等内容。其中,“已惯行与共惯行”(āciṇṇasamāciṇṇo):意思是自己已如此行持,也被那些行持者们完全地如此行持。由此显示:这个遍寻在一切诸佛初成正觉时必定会生起,这是此处的法则。其中,“在第八个七日里”(aṭṭhame sattāhe):这是指在第七个七日之后、下一个七日之内生起的,所以这样说,而不是像其他七日那样,真有一个名为第八七日的时间段在运行。“极为昂贵的”(Sapaccagghe):即价值很高的意思。或者也有读作“Paccagghe”,意思是崭新的。“由岩石所成”(selamaye):是由颜色如绿豆的岩石所构成的。
172.Parivitakkoudapādīti dhammagambhīratāpaccavekkhaṇahetuko dhammadesanāya appossukko uppajji. Ayaṃ parivitakko kasmā udapādi? Kattha ca udapādīti taṃ sabbaṃ vibhāvetuṃ ‘‘sabbabuddhāna’’ntiādi āraddhaṃ. Tattha āciṇṇasamāciṇṇoti ācarito ceva ācarantehi ca sammadeva ācaritoti attho. Etena ayaṃ parivitakko sabbabuddhānaṃ paṭhamābhisambodhiyaṃ uppajjatevāti ayamettha dhammatāti dasseti. Tattha aṭṭhame sattāheti idaṃ sattamasattāhato paraṃ sattāhabbhantare uppannattā vuttaṃ, na pana itaresaṃ viya aṭṭhamassa nāma sattāhassa pavattitassa sabbhāvā. Sapaccaggheti mahagghe. ‘‘Paccagghe’’ti vā pāṭho, abhinaveti attho. Selamayeti muggavaṇṇasilāmaye.
3“被证悟”(Paṭividdhoti):以自生的智慧,通过“这是苦”等方式,以彻底洞穿而到达、如实觉知的意思。“法”(dhammo):指四圣谛的法,因为没有能离开它而被证悟的其他法。“甚深”(gambhīro):就像大海一样,除了那些积累了成熟智慧资粮的人,其他人用智慧无法获得立足处。因此说“这是用来否定浅显的话”。如果无法获得立足处,就不能深入,无法从自相和共相上看见,所以说“由于甚深而难见”(gambhīrattāva duddaso)。“难以见到”(dukkhena daṭṭhabbo):就是很难,某些人偶尔才能见到。而那些连见都见不到的,更没有能逐渐去了解它的人,所以说“由于难见而难证悟”(duddasattāva duranubodho)。“难以证悟”:因为要证悟它是很难做到的。在这里,应当引用那部经的话:“诸比丘,你们怎么看?哪一样是更难做、更难达到的……”(taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā)。或者,因为所缘是寂静的,所以称为“寂静”(santo)。因为熄灭了一切热恼,所以称为“寂灭”(nibbuto)。或者,因为被自己的诸缘带到了最殊胜的状态,所以称为“胜妙”(paṇīto)。由于它能让人不感到满足,所以称为“无味”(atappako),就像美味佳肴一样。在这里面,灭谛是以寂静为所缘的,所以是“寂静所缘”(santārammaṇa);道谛既是寂静的,也是以寂静为所缘的,所以也是“寂静所缘”;又因为没有那些本质不寂静的烦恼和诸行,所以是“寂静”。因为熄灭了一切热恼,所以是“寂灭”。正因为它具有寂静、胜妙的特性,对渴望它的人来说永远不会觉得满足,所以才能看出它的“无味”。因此说:“这两者是专指出世间法而说的。”由于是最上智慧的境界,不能靠逻辑推论来了解。正因如此,由于它是极微细智慧的领域,并且本质细致微妙,所以是“微细”(nipuṇo)。由于这不是愚人的境界,只有前面所说的那种智者才能了知,所以是“贤者所了知”(paṇḍitavedanīyo)。“阿赖耶”(ālayā):因为人们依附于它们,以可意乐的方式亲近,所以称为阿赖耶,指五种欲功德。或者,“阿赖耶”:人们对此执着,以享乐的心态亲近,所以称为阿赖耶,指爱欲所游走的种种对象。他们在此中享乐、嬉戏、陶醉。“喜阿赖耶者”(ālayaratā):就是沉溺、执着于阿赖耶的人。
Paṭividdhoti sayambhuñāṇena ‘‘idaṃ dukkha’’ntiādinā paṭimukhaṃ nibbijjhanavasena patto, yāthāvato avabuddhoti attho. Dhammoti catusaccadhammo tabbinimuttassa paṭivijjhitabbadhammassa abhāvato. Gambhīroti mahāsamuddo viya makasatuṇḍasūciyā aññatra samupacitaparipakkañāṇasambhārehi aññesaṃ ñāṇena alabbhaneyyapatiṭṭho. Tenāha ‘‘uttānapaṭikkhepavacanameta’’nti. Yo alabbhaneyyapatiṭṭho, so ogāhituṃ asakkuṇeyyatāya sarūpato visesato ca passituṃ na sakkāti āha ‘‘gambhīrattāva duddaso’’ti. Dukkhena daṭṭhabboti kicchena kenaci kadācideva daṭṭhabbo. Yaṃ pana daṭṭhumeva na sakkā, tassa ogāhetvā anu anu bujjhanako kadāci natthīti āha ‘‘duddasattāva duranubodho’’ti. Dukkhena avabujjhitabbo avabodhassa dukkarabhāvato. Imasmiṃ ṭhāne ‘‘taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, katamaṃ nu kho dukkarataraṃ vā durabhisambhavataraṃ vā’’ti (saṃ. ni. 5.1115) suttapadaṃ vattabbaṃ. Santārammaṇatāya vā santo. Nibbutasabbapariḷāhatāya nibbuto. Attano paccayehi padhānabhāvaṃ nītoti vā paṇīto. Atittikaraṇaṭṭhena atappako sādurasabhojanaṃ viya. Tattha ca nirodhasaccaṃ santaṃ ārammaṇanti santārammaṇaṃ, maggasaccaṃ santaṃ santārammaṇañcāti santārammaṇaṃ, anupasantasabhāvānaṃ kilesānaṃ saṅkhārānañca abhāvato santo. Nibbutasabbapariḷāhattā nibbuto. Santapaṇītabhāveneva tadatthāya asecanakatāya atappakatā daṭṭhabbā. Tenāha ‘‘idaṃ dvayaṃ lokuttarameva sandhāya vutta’’nti. Uttamañāṇassa visayattā na takkena avacaritabbo. Tato eva nipuṇañāṇagocaratāya saṇhasukhumasabhāvattā ca nipuṇo. Bālānaṃ avisayattā yathāvuttehi paṇḍitehi eva veditabboti paṇḍitavedanīyo. Ālīyanti abhiramitabbaṭṭhena sevīyantīti ālayā, pañca kāmaguṇā. Ālayanti allīyanti abhiramaṇavasena sevantīti ālayā, taṇhāvicaritāni. Ramantīti ratiṃ vindanti kīḷanti laḷanti. Ālayaratāti ālayaniratā.
4“关于‘处’这个词”(Ṭhānaṃ sandhāyāti):字面上是指“处”这个词,但这里真正的义理,意指的就是缘起。因为果是依赖它而得以存在的,所以称为“处”,也就是作为诸行等之缘的无明等。对于这些诸行等的缘,就称为“此缘”(idappaccayā),也就是无明等。“此缘”本身就称为“此缘性”,就像“天即是天”一样的构词。或者,无明等这些缘对于它们自己的果,有一种缘的作用,能令果生起,这种能力就是“此缘性”。由此,就显示了具有究竟义缘相的缘起。因为是依止于此,果才共同生起,所以称为“缘起”。用这两个词,也就说明了诸法都是缘所生的意义。所以说:“这是诸行等诸缘的别名。”诸行等的缘,即诸行之缘,指无明等。就是指这些诸行等的缘。这是此处的简要说明,详细解释应按照《清净道论注》中所说的方式来理解。“一切行寂止”等:“一切”这个词,指的是“一切行寂止”等所表达的一切,从义理上说,这一切指的就是涅槃。现在为了表明它就是涅槃,才说“因为……”这些话。这里的“它”,就是指涅槃。由于“依止”(āgamma):即依靠圣道作为所缘缘。“止息”(sammanti):即通过寂灭和完全寂静的方式而止息。正是因为如此止息,达到了更殊胜的寂静,所以称为“完全寂止”。由此显示:一切行在这里止息,所以称为“一切行寂止”,也就是涅槃。因为在涅槃中,所有行已经完全分离,注释书里说,一切行的寂止就是涅槃。对于剩下的词句,道理也是一样的。
Ṭhānaṃ sandhāyāti ṭhānasaddaṃ sandhāya, atthako pana ṭhānanti ca paṭiccasamuppādo eva adhippeto. Tiṭṭhati phalaṃ tadāyattavuttitāyāti hi ṭhānaṃ, saṅkhārādīnaṃ paccayabhūtā avijjādayo. Imesaṃ saṅkhārādīnaṃ paccayā idappaccayā, avijjādayo. Idappaccayā eva idappaccayatā yathā ‘‘devo eva devatā’’. Idappaccayānaṃ vā avijjādīnaṃ attano phalaṃ pati paccayabhāvo uppādanasamatthatā idappaccayatā. Tena paramatthapaccayalakkhaṇo paṭiccasamuppādo dassito hoti. Paṭicca samuppajjati phalaṃ etasmāti paṭiccasamuppādo. Padadvayenapi dhammānaṃ paccayaṭṭho eva vibhāvito. Tenāha ‘‘saṅkhārādipaccayānaṃ etaṃ adhivacana’’nti. Saṅkhārādīnaṃ paccayā saṅkhārādipaccayā, avijjādayo. Tesaṃ saṅkhārādipaccayānaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimaggasaṃvaṇṇanāyaṃ (visuddhi. mahāṭī. 2.572-573) vuttanayena veditabbo. Sabbasaṅkhārasamathotiādi sabbanti sabbasaṅkhārasamathādiabhidheyyaṃ sabbaṃ atthato nibbānameva. Idāni assa nibbānabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘yasmā hī’’tiādi vuttaṃ. Tanti nibbānaṃ. Āgammāti paṭicca ariyamaggassa ārammaṇapaccayahetu. Sammantīti paṭippassaddhivūpasamavasena sammanti. Tathā santā ca savisesaṃ upasantā nāma hontīti āha ‘‘vūpasammantī’’ti. Etena sabbe saṅkhārā sammanti etthāti sabbasaṅkhārasamatho, nibbānanti dasseti. Sabbasaṅkhāravisaṃyutte hi nibbāne sabbasaṅkhāravūpasamapariyāyo aṭṭhakathāyaṃ vutto eva. Sesapadesupi eseva nayo.
5「依止」(upadhi):苦依止于此,故称依止,指诸蕴等。「被舍离」(paṭinissaṭṭhā):即通过彻底断除而被舍离。「一切渴爱」(sabbā taṇhā):即分为一百零八种等的一切渴爱。「一切烦恼贪」(sabbe kilesarāgā):包括欲贪、色贪等一切作为烦恼的贪,或者,这里所说的“烦恼贪”是指一切烦恼,而不仅仅是贪的差别,因为一切烦恼都能令心生起热恼。正如所说:“染贪的心是变异的,染嗔的心是变异的,染痴的心是变异的。”(律藏·波罗夷 271)「离染」(virajjanti):即它们被破坏、被镇伏,乃至彻底不再与心相应。「一切苦」(sabbaṃ dukkhaṃ):即老、死等一切种类的轮回之苦。所谓“以有而有”(bhavena bhavanti):即通过这样那样的有,以对有、对存在的渴望与执着,将生命与下一个有联结在一起。或者说,对于有渴爱者,其业与果必定会带来未来的后有。所谓从渴爱之林出来,是因为在涅槃中,渴爱已完全不存在。由于长久坐着、长久说法等,导致背部疼痛、口干舌燥等,这就是身体的疲劳与折磨。而且,这种疲劳是针对那些不理解法义、不付诸实践者而言;对于那些理解并实践者,即使说法导致身体劳累,对大师而言也等于毫不疲劳。因此世尊说:“并没有因为法的事而让我感到困扰。”(自说 10)所以又说:“对那些不理解者而言,所谓的说法,才会成为我的疲劳。”“这二者”(ubhayaṃ):即心的疲劳和心的苦恼——这两种情况在诸佛身上是不存在的,因为在菩提树下就已经被彻底断除了。“anubrūhanaṃ”的意思是汇集。“so apissūti”是语助词。或者,增长了、殊胜了的寻常事,因为“-kāro”这个词缀也有增长的意思,就像“无学诸法”里的用法。应当这样理解:在百千大劫和四个阿僧祇劫里,为了与包含天人的世间分享法,而圆满地修习了波罗蜜,如今已证得法王之位,却对此生起了不活跃,说明这种情况、以及阐明这层含义的偈颂本身,都是极为殊胜而非同寻常的,这是其殊胜性的体现。因为从义理的角度来说,这些偈颂才显得非同寻常。「成为了心活动的领域」(gocarā ahesuṃ):即它们出现在心上。出现,就是成为了所要思考的对象,所以说「进入了遍寻的状态」。
Upadhīyati ettha dukkhanti upadhi, khandhādayo. Paṭinissaṭṭhāti samucchedavasena pariccattā honti. Sabbā taṇhāti aṭṭhasatappabhedā sabbāpi taṇhā. Sabbe kilesarāgāti kāmarāgarūparāgādibhedā sabbepi kilesabhūtā rāgā, sabbepi vā kilesā idha ‘‘kilesarāgā’’ti adhippetā, na lobhavisesā eva cittassa pariḷāhabhāvāpādanato. Yathāha ‘‘rattampi cittaṃ vipariṇataṃ , duṭṭhampi cittaṃ vipariṇataṃ, mūḷhampi cittaṃ vipariṇata’’nti (pārā. 271). Virajjantīti palujjanti vikkhambhanato sabbaso tena visaṃyuttabhāvato. Sabbaṃ dukkhanti jarāmaraṇādibhedaṃ sabbaṃ vaṭṭadukkhaṃ. Bhavena bhavanti tena tena bhavena bhavantaraṃ bhavanikantibhāvena saṃsibbati. Phalena vā saddhiṃ kammaṃ sataṇhasseva āyatiṃ punabbhavabhāvato. Tato vānato nikkhantaṃ tattha tassa sabbaso abhāvato. Ciranisajjācirabhāsanehi piṭṭhiāgilāyanatālugalasosādivasena kāyakilamatho ceva kāyavihesā ca veditabbā. Sā ca kho desanāya atthamajānantānaṃ apaṭipajjantānañca vasena, jānantānaṃ pana paṭipajjantānañca desanāya kāyaparissamopi satthu aparissamoyeva. Tenāha bhagavā – ‘‘na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ vihesesī’’ti (udā. 10). Tenevāha – ‘‘yā ajānantānaṃ desanā nāma, so mama kilamatho assā’’ti. Ubhayanti cittakilamatho cittavihesā cāti ubhayampetaṃ buddhānaṃ natthi bodhimūle eva samucchinnattā. Anubrūhanaṃ sampiṇḍanaṃ. Soti apissūti nipāto. Vuddhippattā vā acchariyā anacchariyā, vuddhiatthopi hi -kāro hoti yathā ‘‘asekkhā dhammā’’ti. Kappānaṃ satasahassaṃ cattāri ca asaṅkhyeyyāni sadevakassa lokassa dhammasaṃvibhāgakaraṇatthameva pāramiyo pūretvā idāni samadhigatadhammarajjassa tattha appossukkatāpattidīpanatā gāthatthassa ca acchariyatā tassa vuddhippattīti veditabbaṃ. Atthadvārena hi gāthānaṃ anacchariyatā. Gocarā ahesunti upaṭṭhahiṃsu. Upaṭṭhānañca vitakketabbatāvāti āha ‘‘parivitakkayitabbataṃ pāpuṇiṃsū’’ti.
6问:如果这是一条安乐易行的道路,那为什么又说很难呢?答:“然而,在圆满波罗蜜的时期……”等。这是指在修行时连那些最难舍弃的东西都要布施出去。「ha」在这里是个语助词,表示明确、肯定或“足够”的意思,意思是:这样艰难证得的法,足够(或确实)不用再费心对他人宣说了。有些人说它表“一向、决定”的意思。就像在“halanti”或“alanti”这些同义词的用法,比如在“我说‘halanti’”等句子中那样。「被贪与嗔所触的人」(rāgadosaphuṭṭhehi):即像被毒蛇咬了一样,被贪和嗔所接触、所征服的人。「被贪嗔随逐的人」(rāgadosānugatehi):即被贪和嗔紧紧跟随、束缚的人。
Yadi sukhāpaṭipadāva, kathaṃ kicchatāti āha ‘‘pāramīpūraṇakāle panā’’tiādi. Evamādīni duppariccajāni dentassa. Ha-iti vā byattanti etasmiṃ atthe nipāto. ‘‘Ekaṃsatthe’’ti keci. Ha byattaṃ, ekaṃsena vā alaṃ nippayojanaṃ evaṃ kicchena adhigatassa pakāsituṃ desitunti yojanā. Halanti vā alanti iminā samānatthapadaṃ ‘‘halanti vadāmī’’tiādīsu viya. Rāgadosaphuṭṭhehīti phuṭṭhavisena viya sappena rāgena dosena ca phuṭṭhehi abhibhūtehi. Rāgadosānugatehīti rāgadosehi anubandhehi.
7「常等」(Niccādīnanti):指常、乐、我、净这四种颠倒。「如此成为」(evaṃgatanti):指以“无常”等方式生起的、所应觉知的法。由于被欲贪染着、被有贪染着,以及被诸盖遮蔽内心、被见贪染着,并以颠倒执取,他们不会如实见到法,也不会证悟。「以自性」(sabhāvena):即以不颠倒的真实自性。「如此令取」(evaṃ gāhāpetuṃ):即令他们以“无常”等的自性,如实了知法。因为他们被贪和嗔所胜,也就是处于迷乱状态,所以世尊说他们“被黑暗的蕴所覆盖”。
Niccādīnanti niccādīnaṃ catunnaṃ vipallāsānaṃ. Evaṃgatanti evaṃ aniccantiādinā ākārena pavattaṃ bujjhitabbaṃ. Kāmarāgarattā ca bhavarāgarattā ca nīvaraṇehi nivutacittatāya diṭṭhirāgarattā viparītābhinivesena na dakkhanti yāthāvato dhammaṃ na paṭivijjhissanti. Sabhāvenāti aviparītasabhāvena. Evaṃ gāhāpetunti aniccantiādinā sabhāvena yāthāvato dhammaṃ jānāpetuṃ. Rāgadosaparetatāpi nesaṃ sammūḷhabhāvenevāti āha ‘‘tamokhandhena āvuṭā’’ti.
8为了阐明对说法生起不活跃的原因,世尊自己提出质问:“然而,为何……”等。「以不见身份」(aññātavesena):即通过成为这位世尊的声闻这一身份,作为不见的身份。有些人说“以某苦行者的身份”,但如果那样,当他证得阿拉汉时,这个身份就会消失。生起不活跃有三种原因:对立面的强有力、法的甚深,以及对此世尊的极高尊重。为了显示这些,开始了“因为他的……”等。这里,对立面指的是贪等烦恼,它们会障碍正行。由于它们强有力,并因长久修习,在众生的相续中极难净化,这些烦恼就像醉象征服弱者一样,压倒、吞没众生,令其遭到不幸与毁灭。即使面对数百由旬长宽、堆紧密实、荆棘丛生的崎岖难行之处,它们也照样能压倒。为了显示烦恼难以破除、难以断除因而难以净化的情形,又说了“然而对于它……”等。其中,因为内部不清洁,它就像盛满酸粥的葫芦;因为长期存在,它就像装满酪浆的缸;因为有油膻的劣性,它就像被油浸过的碎布;因为与油混合,它就像被眼药涂污的手——这些被说成是难以净化的比喻。但这些比喻是低劣的,因为它们都以色法的相续为体,污浊只是暂时的;而烦恼杂染却更加难以净化,因为它是无始的,也不以色法为依止。因此说“极杂染的”。
Dhammadesanāya appossukkatāpattiyā kāraṇaṃ vibhāvetuṃ ‘‘kasmā panā’’tiādinā sayameva codanaṃ samuṭṭhāpeti. Aññātavesenāti imassa bhagavato sāvakabhāvūpagamanena aññātavesena. ‘‘Aññataratāpasavesenā’’ti keci, so panassa arahattādhigamaneneva vigaccheyya. Tividhaṃ kāraṇaṃ appossukkatāpattiyā paṭipakkhassa balavabhāvo, dhammassa gambhīratā, tattha ca bhagavato sātisayaṃ gāravanti taṃ dassetuṃ ‘‘tassa hī’’tiādi āraddhaṃ. Tattha paṭipakkhā nāma rāgādayo kilesā sammāpaṭipattiyā antarāyakarattā. Tesaṃ balavabhāvato ciraparibhāvanāya sattasantānato dubbisodhiyatāya te satte mattahatthino viya dubbalapurisaṃ adhibhavitvā ajjhottharitvā anayabyasanaṃ āpādentā anekasatayojanāyāmavitthāraṃ sunicitaṃ ghanasannivesaṃ kaṇṭakaduggampi adhisenti. Dūrapabhedaducchejjatāhi dubbisodhiyataṃ pana dassetuṃ ‘‘athassā’’tiādi vuttaṃ. Tattha ca anto amaṭṭhatāya kañjiyapuṇṇā lābu, cirapārivāsikatāya takkabharitā cāṭi, snehatintadubbalabhāvena vasāpītapilotikā, telamissitatāya añjanamakkhitahattho dubbisodhanīyā vuttā. Hīnūpamā cetā rūpapabandhabhāvato acirakālikattā ca malīnatāya, kilesasaṃkileso eva pana dubbisodhanīyataro anādikālikattā arūpanissitattā ca. Tenāha ‘‘atisaṃkiliṭṭhā’’ti.
9而且,正如由于更难净化一样,对于甚深、难见、难觉的法,所说的比喻也成了低劣的比喻。甚深的法,若以摧破敌对烦恼而变得清净的智慧,本可变得极为明显;然而,摧破敌对烦恼有赖于正确地行道,正确地行道又依靠听闻正法,听闻正法则依赖于对导师和法的净信。而此净信是以应受尊敬者的劝请为因的。就这样,通过这一连串的关系,为了令众生依法而行,梵天的劝请成为一个缘相。为了显示这个道理,开始说“而且……”等。
Yathā ca dubbisodhanīyataratāya, evaṃ gambhīraduddasaduranubodhānampi vuttaupamā hīnūpamāva. Gambhīropi dhammo paṭipakkhavidhamanena ñāṇena visadabhāvaṃ āpannena supākaṭo bhaveyya, paṭipakkhavidhamanaṃ pana sammāpaṭipattipaṭibaddhaṃ, sā saddhammassavanādhīnā, taṃ satthari dhamme ca pasādāyattaṃ. So garuṭṭhāniyānaṃ ajjhesanahetukoti paṇālikāya sattānaṃ dhammasampaṭipattiyā brahmāyācanānimittanti taṃ dassento ‘‘apicā’’tiādimāha.
10“少尘”:指只有很少的贪等烦恼尘垢,那眼就是慧眼。那些具有这种性质的人,就称为“少尘性”。为了显示这个意义,开始说“慧所成的”等。“少尘性”的意义应当这样理解:那些只有很少贪等尘垢的人,他们这样的性质就是少尘性。“由于不闻”:正如“自己证知”等经文那样,这里用工具格表示主格的意义,所以说“由于不闻”。这里的十福行事,是指依布施等十种福行事对象而说的。因此,说到“已作功德”等。但在《破斥犹豫》中则说“以十二福行事”,那是将皈依、利他及回向等也纳入布施等之中而说的。
Upakkilesabhūtaṃ appaṃ rāgādirajaṃ etassāti apparajaṃ, apparajaṃ akkhi paññācakkhu yesaṃ te taṃsabhāvāti katvā apparajakkhajātikāti imamatthaṃ dassento ‘‘paññāmaye’’tiādimāha. Appaṃ rāgādirajaṃ yesaṃ taṃsabhāvā apparajakkhajātikāti evamettha attho veditabbo. Assavanatāti ‘‘sayaṃ abhiññā’’tiādīsu viya karaṇe paccattavacananti āha ‘‘assavanatāyā’’ti. Dasapuññakiriyavasenāti dānādidasavidhapuññakiriyavatthūnaṃ vasena. Tenāha ‘‘katādhikārā’’tiādi. Papañcasūdaniyaṃ (ma. ni. aṭṭha. 1.282) pana ‘‘dvādasapuññakiriyavasenā’’ti vuttaṃ, taṃ dānādīsu saraṇagamana-parahitapariṇāmanādipakkhipanavasena vuttaṃ.
11那些被贪等垢秽污染的、像富兰那等六位自称导师的人,以诗歌创作的方式,处于思量诗人等的状态,运用以推论所得的思惟,随着自己慧思的倾向,依靠自己的才智进行思考。据说,他们因为传闻有“佛陀”出世而生起了好奇的大众,为了欺骗世人,便以诡诈立于某处自称一切知,将种种非正法说成是“法”。因此说“他们在更早之前出现”等。“打开吧”:这是指自从迦叶世尊的教法消失以来,一直封闭着的涅槃大城门,也就是圣道。如今,用宣讲正法之手,将这扇门打开,令其开启。
Rāgādimalena samalehi pūraṇādīhi chahi satthārehi satthupaṭiññehi kabbaracanāvasena cintākaviādibhāve ṭhatvā takkapariyāhataṃ vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃpaṭibhānaṃ cintito. Te kira buddhakolāhalānussavena sañjātakutūhalaṃ lokaṃ vañcentā kohaññe ṭhatvā sabbaññutaṃ paṭijānantā yaṃ kañci adhammameva ‘‘dhammo’’ti dīpesuṃ. Tenāha ‘‘te hi puretaraṃ uppajjitvā’’tiādi. Apāpuretanti etaṃ kassapassa bhagavato sāsanantaradhānato pabhuti pihitaṃ nibbānamahādvāraṃ ariyamaggaṃ saddhammadesanāhatthena apāpura vivara.
12岩石山是高而坚固的,不是土山,也不是杂山,所以说“在岩石的山顶上”。法所成的殿堂:这里指超世间的法。因为这样的法能带来最极清净的利益,并且以超越一切法的殊胜意义,与殿堂相似。或者,这里“法”一词是智慧的同义词,所以说“慧所成的”。因为智慧以殊胜的意义如同殿堂,这在阿毗达摩中有所表述。正如所说:
Selo pabbato ucco hoti thiro ca, na paṃsupabbato missakapabbato cāti āha ‘‘sele yathā pabbatamuddhanī’’ti. Dhammamayaṃ pāsādanti lokuttaradhammamāha. So hi sabbaso pasādāvaho, sabbadhamme atikkamma abbhuggataṭṭhena pāsādasadiso ca. Paññāpariyāyo vā idha dhamma-saddoti vuttaṃ ‘‘paññāmaya’’nti. Sā hi abbhuggataṭṭhena pāsādoti abhidhamme āgatā. Tathā cāha –
13“登上慧的殿堂,无忧者看待忧愁的众生;
‘‘Paññāpāsādamāruyha, asoko sokiniṃ pajaṃ;
14就像站在山顶的人看地上的人,智者看待愚人。”
Pabbataṭṭhova bhūmaṭṭhe, dhīro bāle avekkhatī’’ti. (dha. pa. 28);
15在“正如……”等句子中,应当这样来理解其中的联结:就像一个人站在山上,在黑暗中往下看,下面的田地、水渠、茅屋和躺在那里面的人,因为没有任何光亮而看不见,但茅屋里燃烧的火焰,由于明亮闪耀而能看见;同样,当世尊登上法殿,观察有情世间的时候,他的智慧无法照见那些未作善业的有情,因为他们没有智慧之火的光亮,生命相续不宏伟,就像夜间散射的箭;而那些已作善业、有资格被度化的人,即使站在远处,也因为他们成熟智慧之火的光亮,以及宏伟的生命相续,就像雪山一般,进入世尊智慧的照见范围。
Yathā hītiādīsu yathā ca pabbate ṭhatvā andhakāre heṭṭhā olokentassa purisassa khettakedārapāḷikuṭikāyo tattha sayitamanussā ca na paññāyanti anujjalabhāvato, kuṭikāsu pana aggijālā paññāyati samujjalabhāvato, evaṃ dhammapāsādamāruyha sattalokaṃ olokayato bhagavato ñāṇassa āpāthaṃ nāgacchanti akatakalyāṇā sattā, ñāṇagginā anujjalabhāvato anuḷārabhāvato ca rattiṃ khittā sarā viya honti, katakalyāṇā pana bhabbapuggalā dūre ṭhitāpi bhagavato āpāthaṃ āgacchanti paripakkañāṇaggitāya samujjalabhāvato uḷārasantānatāya himavantapabbato viya cāti evaṃ yojanā veditabbā.
16“劝请”:亲近应受尊敬者之后,为了更重要的目的而怀抱的希求,就是劝请,这在意义上也就是一种乞求,所以说“劝请即是乞求”。“此二智名为佛眼”:因为这两种智慧不只限于某个特定范围的知见,而是佛陀独有的,所以称为佛眼。因此,注释书说“这两种智才称为‘佛眼’”。“下三道的智”称为“法眼”:因为它们仅仅现见四谛法。由于那些智被譬喻为如闪电,而最上道智是智慧作用的究竟圆满,并不只是单纯地看见,所以不称为“法眼”,由此而说它如金刚。依照前面在“少尘”等处所说的方式,烦恼轻微的人被称为“少尘”,因此烦恼深重的人应当理解为“多尘”。因为有能力摧破对立面,所以这些根是锐利、勇猛、清净的;与所说这些特点相反的,则是柔软的。“信等的行相”:是说信解等方面的表现状态。“善妙”就是指善。在《破迷惘》中说:“那些意乐等部分是善妙的,他们是善行相。”应当知道,这与此处的义理解释完全相符。“因”是指缘相,或者指诸谛。“他世”:指来世。那来世带来痛苦,如同过失一样,应当被看作怖畏的对象,所以说“见来世及过失为怖畏”。或者,因为与成功的存在相反,失败的存在就是“他世”,所以说“见……为怖畏”。
Garuṭṭhānīyaṃ payirupāsitvā garutaraṃ payojanaṃ uddissa abhipatthanā ajjhesanā, sāpi atthato yācanāva hotīti āha ‘‘ajjhesananti yācana’’nti. Padesavisayaṃ ñāṇadassanaṃ ahutvā buddhānaṃyeva āveṇikabhāvato idaṃ ñāṇadvayaṃ ‘‘buddhacakkhū’’ti vuccatīti āha ‘‘imesañhi dvinnaṃ ñāṇānaṃ ‘buddhacakkhū’ti nāma’’nti. Tiṇṇaṃ magggañāṇānanti heṭṭhimānaṃ tiṇṇaṃ maggañāṇānaṃ ‘‘dhammacakkhū’’ti nāmaṃ catusaccadhammadassanamattabhāvato. Yato tāni ñāṇāni vijjūpamabhāvena vuttāni, aggamaggañāṇaṃ pana ñāṇakiccassa sikhāppattiyā dassanamattaṃ na hotīti ‘‘dhammacakkhū’’ti na vuccati, yato taṃ vajirūpamabhāvena vuttaṃ. Vuttanayenāti ‘‘apparajakkhajātikā’’ti ettha vuttanayena. Yasmā mandakilesā ‘‘apparajakkhā’’ti vuttā, tasmā bahalakilesā ‘‘mahārajakkhā’’ti veditabbā. Paṭipakkhavidhamanasamatthatāya tikkhāni sūrāni visadāni, vuttavipariyāyena mudūni. Saddhādayo ākārāti saddahanādippakāre vadati. Sundarāti kalyāṇā. Sammohavinodaniyaṃ pana ‘‘yesaṃ āsayādayo koṭṭhāsā sundarā, te svākārā’’ti vuttaṃ, taṃ imāya atthavaṇṇanāya aññadatthu saṃsandatīti daṭṭhabbaṃ. Kāraṇaṃ nāma paccayākāro, saccāni vā. Paralokanti samparāyaṃ. Taṃ dukkhāvahaṃ vajjaṃ viya bhayato passitabbanti vuttaṃ ‘‘paralokañceva vajjañca bhayato passantī’’ti. Sampattibhavato vā aññattā vipattibhavo paralokoti vuttaṃ ‘‘para…pe… passantī’’ti.
17而在此处圣典中,关于“少尘”等词,这段圣典是为了证明其确实如此。因为当信等令解脱成熟的法强而有力时,其对立面——恶法就变得微弱。而当它们强而有力,信等法微弱时,根据令解脱成熟的法是否有殊胜性,在圣典(《无碍解道》)中区分了“少尘”、“多尘”等,如“有信的人是少尘”等所示。蕴等由于破坏、变坏的意义而被称为“世间”。成就有世间,即善趣的再生有;因为“成就由此而有”,故称成就生世间,即能引生善趣的业有。恶趣的再生有以及能引生恶趣的业有,则是失败有世间、失败生世间。再者,为了以一、二等方式分析世间而说了“一世间”等。如同食等,一切行由于破坏的意义而被称为世间。其中,“一世间”即:一切有情依食而住,这是依众生为立足处的说法,宣说了一切行皆依赖因缘而存在,由此,整个行世间是一类,因为没有其他类别。在“二世间”等之中,也应依此理趣来理解。此处举“名”并不包括涅槃,因为涅槃不具有光(世间)的性质。
Ayaṃ panettha pāḷīti ettha ‘‘apparajakkhā’’ti padānaṃ atthavibhāvane ayaṃ tassa tathābhāvasādhanapāḷi. Saddhādīnañhi vimuttaparipācakadhammānaṃ balavabhāvo tappaṭipakkhānaṃ pāpadhammānaṃ dubbalabhāve sati hoti. Tesañca balavabhāvo saddhādīnaṃ dubbalabhāveti vimuttiparipācakadhammānaṃ savisesaṃ atthitānatthitāvasena apparajakkhā mahārajakkhātiādayo pāḷiyaṃ (paṭi. ma. 1.111) vibhajitvā dassitā ‘‘saddho puggalo apparajakkho’’tiādinā. Khandhādayo eva lujjanapalujjanaṭṭhena loko sampattibhavabhūto loko sampattibhavaloko, sugatisaṅkhāto upapattibhavo. Sampatti bhavati etenāti sampattisambhavaloko, sugatisaṃvattaniyo kammabhavo. Duggatisaṅkhātaupapattibhava-duggatisaṃvattaniyakammabhavā vipattibhavaloka-vipattisambhavalokā. Puna ekakadukādivasena lokaṃ vibhajitvā dassetuṃ ‘‘eko loko’’tiādi vuttaṃ. Āhārādayo viya hi āhāraṭṭhitikā saṅkhārā sabbe lujjanaṭṭhena lokoti. Tattha eko loko sabbe sattā āhāraṭṭhitikāti yāyaṃ puggalādhiṭṭhānāya kathāya sabbesaṃ saṅkhārānaṃ paccayāyattavuttitā vuttā, tāya sabbo saṅkhāraloko eko ekavidho pakārantarassa abhāvato. Dve lokātiādīsupi iminā nayena attho veditabbo. Nāmaggahaṇena cettha nibbānassa aggahaṇaṃ tassa alokasabhāvattā.
18难道不是吗?在“依食而住”这里,由于依赖因缘而存在,道与果不也属于世间了吗?不属于。因为这里意指的“世间”是应当遍知的苦谛法。或者,所谓世间,被执取为“不破坏、不变坏”,但并非如此;而缺乏这种执取的出世间法,则没有世间性。作为执取所缘的蕴,是“取蕴”。作为随贪等所依的利得等,是“八世间法”。“十处”即十种色处。其余的很容易理解。由于佛陀内心倾向于出离轮转,对他而言,一切三界之业都是应受责备、应被舍弃的而现起,所以说“一切行皆应舍,一切趣有业皆应舍”。在少尘等五对之中,每一对各作十种,故说“以五十种行相了知此五根”。或者,由顺与逆了知信等根的优劣差别,故作如是说。在此,当世尊以少尘等堪能度化等作意时,那些众生便如一堆堆地现起,而非一个一个地。
Nanu ca ‘‘āhāraṭṭhitikā’’ti ettha paccayāyattavuttitāya maggaphalānampi lokatā āpajjatīti? Nāpajjati, pariññeyyānaṃ dukkhasaccadhammānaṃ idha ‘‘loko’’ti adhippetattā. Atha vā na lujjati na palujjatīti yo gahito tathā na hoti, so lokoti taṃgahaṇarahitānaṃ lokuttarānaṃ natthi lokatā. Upādānānaṃ ārammaṇabhūtā khandhā upādānakkhandhā. Anurodhādivatthubhūtā lābhādayo aṭṭhalokadhammā. Dasāyatanānīti dasa rūpāyatanāni. Sesaṃ suviññeyyameva. Vivaṭṭajjhāsayassa adhippetattā tassa ca sabbaṃ tebhūmakakammaṃ garahitabbaṃ vajjitabbañca hutvā upaṭṭhātīti vuttaṃ ‘‘sabbe abhisaṅkhārā vajjā, sabbe bhavagāmikammā vajjā’’ti . Apparajakkhatādīsu pañcasu dukesu ekekasmiṃ dasa dasa katvā ‘‘paññāsāya ākārehi imāni pañcindriyāni jānātī’’ti vuttaṃ. Atha vā anvayato byatirekato ca saddhādīnaṃ indriyānaṃ paropariyattaṃ jānātīti katvā tathā vuttaṃ. Ettha ca apparajakkhādibhabbādivasena āvajjentassa bhagavato te sattā puñjapuñjāva hutvā upaṭṭhahanti, na ekekā.
19此处有红莲花,故称红莲池。“红莲花”一词也可指红莲花丛或水池,但这里意指水池,故说“在红莲池中”。那些在水中沉没着开花生长的,即是“内沉生长者”。“已阐明”是指在注释书中已说明,或者就在此处由“及其他”等所显示。“略说即知者”:略说即是智慧的开启,意思是仅以智慧的开启便了知。“广说即知者”:了知详细分别的义理,故称广说即知者。“应引导者”:应通过解说等方式引导其证法。“句”:义理由此而行,故为句;或被了知,故为句,即其义。“此人的句是最上的,而非真理的现证”,故称“句最上者”。
Uppalāni ettha santīti uppalinī. Uppalagacchopi jalāsayopi ca. Idha pana jalāsayo adhippetoti āha ‘‘uppalavane’’ti. Yāni hi udakassa anto nimuggāneva hutvā pusanti vaḍḍhanti, tāni antonimuggaposīni. Dīpitānīti aṭṭhakathāyaṃ pakāsitāni, idheva vā ‘‘aññānipī’’tiādinā dassitāni. Ugghaṭitaññūti ugghaṭanaṃ nāma ñāṇugghaṭanaṃ, ñāṇena ugghaṭitamatteneva jānātīti attho. Vipañcitaṃ vitthāritameva atthaṃ jānātīti vipañcitaññū. Niddesādīhi dhammābhisamayāya netabboti neyyo. Pajjati attho etenāti padaṃ, pajjate ñāyateti vā padaṃ, tadattho. Padaṃ paramaṃ etassa, na saccābhisambodhoti padaparamo.
20“当被引出时”:即在法的教导中,仅仅在略说被引出之时。“法现观”:即与四谛法的智相应的现观。“这被称为”:当依“四念处”等方式安立略说论母时,此人顺着教说策发智而能证得阿罗汉果,这样的人被称为“略说即知者”。“这被称为”:在安立略说论母后,当详细分别义理时能够证得阿罗汉果的人,被称为“广说即知者”。“由于略说”:以略说为因,即当自己正在略说或令他人略说之时。“由于遍问”:即遍问义理。“次第法现观”:即依次第证得阿罗汉。“不是由该生法现观”:即以那个五蕴身,不能生起道或果,乃至禅那或观。“这被称为句最上者”:此人以六种文句与六种义句,此“句”即是他最上的,故称“句最上者”,即是此义。
Udāhaṭavelāyāti udāhāre dhammassa uddese udāhaṭamatteyeva. Dhammābhisamayoti catusaccadhammassa ñāṇena saddhiṃ abhisamayo. Ayaṃ vuccatīti ayaṃ ‘‘cattāro satipaṭṭhānā’’tiādinā nayena saṃkhittena mātikāya ṭhapiyamānāya desanānusārena ñāṇaṃ pesetvā arahattaṃ gaṇhituṃ samattho puggalo ‘‘ugghaṭitaññū’’ti vuccati. Ayaṃ vuccatīti saṃkhittena mātikaṃ ṭhapetvā vitthārena atthe vibhajiyamāne arahattaṃ pāpuṇituṃ samattho puggalo ‘‘vipañcitaññū’’ti vuccati. Uddesatoti uddesahetu. Uddisantassa uddisāpentassa vāti attho. Paripucchatoti atthaṃ paripucchantassa. Anupubbena dhammābhisamayo hotīti anukkamena arahattappatti hoti. Na tāya jātiyā dhammābhisamayo hotīti tena attabhāvena maggaṃ vā phalaṃ vā antamaso jhānaṃ vā vipassanaṃ vā nibbattetuṃ na sakkoti. Ayaṃ vuccati padaparamoti ayaṃ puggalo chabbidhaṃ byañjanapadaṃ chabbidhaṃ atthapadanti idaṃ padameva paramaṃ assāti padaparamoti vuccatīti attho.
21「习气」:这是借用了说法之果的名称,所以说为「习气」。确实,佛陀的任何说法都绝不是没有意义的。「那些」:指两类人。在《分别》中,「业障」:指五种无间业造成的障碍。「果报障」:指无因结生。然而,因为二因结生的人也没有证悟圣道的可能,所以二因结生也应当理解为果报障。「烦恼障」:指决定性的邪见。「无信」:对佛陀等没有信心。「无欲」:没有想要去做的欲求。北俱卢洲人就是处于无欲状态的一类。「劣慧」:结生慧低劣。然而,即使结生慧是圆满的,但如果他的结生心不能动荡而成为出世间的缘,这样的人也还是叫做劣慧者。「不能入于决定」:指不能进入、不能证得善法中的正性决定,也就是名为圣道的决定。非业障等,应当从与所说相反的情形来理解。关于贪行者等应当说的内容,在《胜义灯》的《清净道论》注释中已经按照讲过的方式阐明了。
Vāsanāhotīti desanā phalavohārena vāsanā hotīti vuttā. Na hi kāci buddhānaṃ desanā niratthakā. Yeti ye duvidhe puggale. Vibhaṅge kammāvaraṇenāti pañcavidhena ānantariyakammena. Vipākāvaraṇenāti ahetukapaṭisandhiyā. Yasmā pana duhetukānampi ariyamaggapaṭivedho natthi, tasmā duhetukā paṭisandhipi vipākāvaraṇamevāti veditabbā. Kilesāvaraṇenāti niyatamicchādiṭṭhiyā. Assaddhāti buddhādīsu saddhārahitā. Acchandikāti kattukamyatāchandarahitā. Uttarakurukā manussā acchandikaṭṭhānaṃ paviṭṭhā. Duppaññāti bhavaṅgapaññāya parihīnā. Bhavaṅgapaññāya pana paripuṇṇāyapi yassa bhavaṅgacalanaṃ lokuttarassa paccayo na hoti, sopi duppañño eva nāma. Abhabbā niyāmaṃ okkamituṃ kusalesu dhammesu sammattanti kusalesu dhammesu sammattaniyāmasaṅkhātaṃ maggaṃ okkamituṃ adhigantuṃ abhabbā. Na kammāvaraṇenātiādīni vuttavipariyāyena veditabbāni. Rāgacaritādiādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ paramatthadīpaniyaṃ visuddhimaggasaṃvaṇṇanāyaṃ (visuddhi. mahāṭī. 1.43) vuttanayena veditabbaṃ.
22世尊已经开启了通往涅槃的门、进入的道路,这是由于他以大悲心为近依、以自生智证得的缘故。「令信解」:意思是让人们把自己内心的信调整到适合领受法的状态,然后释放出来,以信受的方式安立这种信。因为能够安乐、不费力地持续运转,所以称为「善转起」。我曾这样想:「我未曾说法,我将不说法。」
Nibbānassa dvāraṃ pavisanamaggo vivaritvā ṭhapito mahākaruṇūpanissayena sayambhuñāṇena adhigatattā. Saddhaṃ pamuñcantūti attano saddhaṃ dhammasampaṭicchanayogyaṃ katvā vissajjentu, saddahanākārena naṃ upaṭṭhapentūti attho. Sukhena akicchena pavattanīyatāya suppavattitaṃ. Na bhāsiṃ na bhāsissāmīti cintesiṃ.
23那些来到导师面前的诸天和梵天,在导师跟前隐没,这叫作「不站立」,因此说「回到自己的地方」。「信根」等、「正见」等这些法,在应调伏者的心相续中转起,因为这种转起的作用而称为「轮」,也就是法轮。或者也可以说,「轮」指命令,「法」指教说。又或者,由于不偏离义理与正法,所以它是「法」;同时因为它能转起,所以又是「轮」,合起来就是「法轮」。以法、以正理而转起,也称为法轮。正如《无碍解道》所说:「既转法也转轮,故为法轮;既转轮也转法,故为法轮;以法转,故为法轮;以法行转,故为法轮」等等。「转起」的意思是让它开始转动起来。
Satthu santikaṃ upagatānaṃ devānaṃ brahmānañca tassa purato antaradhānaṃ nāma atiṭṭhananti āha ‘‘sakaṭṭhānameva gato’’ti. Saddhindriyādi sammādiṭṭhiādiko dhammo eva vineyyasantāne pavattanaṭṭhena cakkanti dhammacakkaṃ. Atha vā cakkanti āṇā. Dhammanti desanā. Atha vā atthadhammato anapetattā dhammañca taṃ pavattanaṭṭhena cakkañcāti dhammacakkaṃ. Dhammena ñāyena cakkantipi dhammacakkaṃ. Yathāha ‘‘dhammañca pavatteti cakkañcāti dhammacakkaṃ, cakkañca pavatteti dhammañcāti dhammacakkaṃ, dhammena pavattetīti dhammacakkaṃ, dhammacariyāya pavattetīti dhammacakka’’ntiādi (paṭi. ma. 2.40-41). Pavattesīti paṭṭhapesi.
26梵天劝请经解释结束。
Brahmāyācanasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
27第二 尊重经解释
2. Gāravasuttavaṇṇanā
173173.「此念」:这是指「我应如何住」这样生起的念头。「于其他」:是指在他人那里。因为没有自我就是其他、他人。但这里所说的「其他」,并不是指随便哪个人,而是指可尊敬的人。所以说「不立任何可尊敬者」。「承顺」:是指对尊师回应「是的」而答应,这样的人是承顺者;没有这种态度就是不承顺。没有承顺的相,也就是没有尊师的相,这就是它的含义。
173.Ayaṃvitakkoti ayaṃ ‘‘kintāhaṃ vihareyya’’nti evaṃ pavattitavitakko. Aññasminti parasmiṃ. Attā na hotīti hi añño, paro. So panettha na yo koci adhippeto, atha kho garuṭṭhānīyo. Tenāha ‘‘kañci garuṭṭhāne aṭṭhapetvā’’ti. Patissavati garuno ‘‘āmā’’ti sampaṭicchatīti patisso, na patissoti appatisso. Patissayarahito garupassayarahitoti attho.
25「含天神」:这是拆开解释后,再以整体表达复合词的含义。用「含天神」这个词,取的是五欲界天神;通过排除法可知,其他天神由别的词来包含。用「含魔罗」这个词,由邻近关系取第六欲界魔天,因为魔罗在那里出生并居住。「有梵天」一词,也由邻近关系取梵身等梵天。「有沙门婆罗门人民」一句,取的是与教法为敌的沙门婆罗门。但这只是举例,因为那些不敌对、未止息恶以及已除遣恶的沙门婆罗门,也被这句话所包含。虽然通过「含天神」等限定语可以知道「世间」一词指有情界,因为它们有相同的作用对象;但在「有毛发,有翅膀」等例子中,即使不是同类作用对象,这种复合词也照样存在,为了显示这种变化,所以用「人民」一词来包括有情世间。为了表示虽然以天性的共通性已经包含了魔与梵,但其余的词是为了显示它们各自特有的差别,因此分开来取,于是说「魔罗名为……」等等。魔罗也有能力让梵天等失去眼目,所以说「一切」。「上方」:指梵天。当说到十千梵天时,就用「以十指」等的说法。这里,像长部等一样,外道的结集也是有的,所以说「以一部等」。
Sadevaketi avayavena viggaho samudāyo samāsattho. Sadevakaggahaṇena pañcakāmāvacaradevaggahaṇaṃ pārisesañāyena itaresaṃ padantarehi saṅgahitattā, samārakaggahaṇena chaṭṭhakāmāvacaradevaggahaṇaṃ paccāsattiñāyena. Tattha hi māro jāto tannivāsī ca hoti. Sabrahmakavacanena brahmakāyikādibrahmaggahaṇaṃ paccāsattiñāyeneva. ‘‘Sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāyā’’ti sāsanassa paccatthikasamaṇabrāhmaṇaggahaṇaṃ. Nidassanamattañcetaṃ apaccatthikānaṃ asamitapāpānaṃ abāhitapāpānañca samaṇabrāhmaṇānaṃ teneva vacanena gahitattā. Kāmaṃ ‘‘sadevake’’tiādivisesanānaṃ vasena sattavisayo lokasaddoti viññāyati tulyayogavisayattā tesaṃ. ‘‘Salomako sapakkhako’’tiādīsu pana atulyayogepi ayaṃ samāso labbhatīti byabhicāradassanato pajāgahaṇanti pajāvacanena sattalokaggahaṇaṃ. Devabhāvasāmaññena mārabrahmesu gahitesupi itarehi tesaṃ labbhamānavisesadassanatthaṃ visuṃ gahaṇanti dassento ‘‘māro nāmā’’tiādimāha. Māro brahmānampi vicakkhukammāya pahotīti āha ‘‘sabbesa’’nti. Uparīti uparibhāve. Brahmāti dasasahassibrahmānaṃ sandhāyāha. Tathā cāha ‘‘dasahi aṅgulīhī’’tiādi. Idha dīghanikāyādayo viya bāhirakānampi ganthanikāyo labbhatīti āha ‘‘ekanikāyādivasenā’’ti.
26「明养等」:这里的「等」字涵盖各种知识领域。依各自的业和烦恼而生、而转起,所以称为「人民」,也就是有情群体。「于彼人民中」或者「含人天」一词,包括世俗的天,以及其余的人界。这样分取后,以世间为联结来说明。接着为了显示全体性地取世间为联结,所以说「又此处」等。依世间来说时,意思是「此处众生等承受业与业果」;依人民来说时,意思是「由因缘而生」。在「更具戒」中,这里的「具足」意指圆满成就,就像「具足的稻田」的用法一样。因此「更具戒」的意思是「更殊胜」。圆满也可以称为「更殊胜」。其他的,像「更具定」等,也是如此。
Vatthuvijjādīti ādi-saddena vijjāṭṭhānāni saṅgahitāni. Yathāsakaṃ kammakilesehi pajātattā nibbattattā pajā, sattanikāyo. Tassā pajāya. Sadevamanussāyāti vā iminā sammutidevaggahaṇaṃ tadavasiṭṭhamanussalokaggahaṇañca daṭṭhabbaṃ. Evaṃ bhāgaso lokaṃ gahetvā yojanaṃ dassetvā idāni abhāgaso lokaṃ gahetvā yojanaṃ dassetuṃ ‘‘apicetthā’’tiādi vuttaṃ. Lokavasena vuttāni ‘‘lokīyanti ettha kammakammaphalānī’’ti katvā, pajāvasena ‘‘hetupaccayehi pajāyatī’’ti katvā. Sīlasampannataranti ettha paripuṇṇasampannatā adhippetā ‘‘sampannaṃ sālikedāra’’ntiādīsu (jā. 1.14.1) viya. Tenāha ‘‘adhikataranti attho’’ti. Paripuṇṇampi ‘‘adhikatara’’nti vattabbatamarahati. Sesesūti ‘‘samādhisampannatara’’ntiādīsu.
27「因」:指道理、适当性。「义」:指不颠倒的意义。「增长」:指增长的特征。
Kāraṇantiādīsu kāraṇanti yuttiṃ. Atthanti aviparītatthaṃ. Vuḍḍhinti abhivuḍḍhinimittaṃ.
28「以这句话」:指在此经中紧接着所说的那句话。为了说明不只要凭这句话,还要引证经文来反驳,所以说「我没有老师」等。这里应当说的内容,在《吉祥悦美》——《长部注》(Dī. ni. aṭṭha. 3.162)中已经说过了。「归依」(saranti)一词是工具格作主格用,所以说「以归依者」;或者「归依」的意思是归依之因。
Iminā vacanenāti imasmiṃ sutte anantaraṃ vuttavacanena. Na kevalaṃ imināva, suttantarampi ānetvā paṭibāhitabboti dassento ‘‘na me ācariyo atthī’’tiādimāha. Ettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya (dī. ni. aṭṭha. 3.162) vuttameva. Saranti karaṇe etaṃ paccattavacananti āha ‘‘sarantenā’’ti, saranti vā saraṇahetūti attho.
33《恭敬经》的注释结束了。
Gāravasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
343. 梵天经注释
3. Brahmadevasuttavaṇṇanā
174「独一」(ekako):指因安住于远离而超出。以此显示他远离了与人群的杂处,而通过「不放逸」等语则显示了远离烦恼的杂处。「心被派遣者」(pesitatto):指心被派遣朝向涅槃。「正确地」(sammadeva):即依正当的方法。为了显示:如果从前来就能获得,那就没有什么可说的了;如果从开始行道就能获得,这样也可以成立,因此说了「或者这样,或者那样」等。由于证得最上道,对不迷乱的通达已达到顶点,这种殊胜的不迷乱不仅在道法上存在,在果法上也同样存在,所以经中说「自己证知」(sayaṃ abhiññā),解释为「自己了知后」(sāmaṃ jānitvā)。而这种了知就是亲自证得、亲自现前确认的行为,因此说「作证」(sacchikatvā),解释为「亲证之后」(paccakkhaṃ katvā)。同时,这种作证就是获得观的成就,因此说「具足」(upasampajjā),解释为「获得之后」(paṭilabhitvā)。这里所指的,也就是「生已尽」等话语。
174.Ekakoti vivekaṭṭhitatāya nissaṭo. Gaṇasaṅgaṇikābhāvo tassānena dīpito, kilesasaṅgaṇikābhāvo pana ‘‘appamatto’’tiādīhi pakāsito. Pesitattoti nibbānaṃ pati pesitacitto. Sammadevāti ñāyeneva. So pana yadi āgamanato paṭṭhāya labbhati, vattabbameva natthi, atha paṭipadārambhato paṭṭhāya labbhati, evampi vaṭṭatevāti dassetuṃ ‘‘yathā vā tathā vā’’tiādi vuttaṃ. Aggamaggādhigamena asammohapaṭivedhassa sikhāppattattā maggadhammesu viya phaladhammesupi sātisayo asammohoti ‘‘sayaṃ abhiññā’’ti vuttanti āha ‘‘sāmaṃ jānitvā’’ti. Yathā jānanā panassa sacchikaraṇaṃ attapaccakkhakiriyāti ‘‘sacchikatvā’’ti vuttanti āha ‘‘paccakkhaṃ katvā’’ti. Tathā sacchikiriyā cassa vipassanāpaṭilābhoti ‘‘upasampajjā’’ti vuttanti āha ‘‘paṭilabhitvā’’ti. Etenāti ‘‘khīṇā jātī’’tiādivacanena.
30「生已尽」(jātikhīṇā):此处以“生”为代表,指具有生这种形相的诸蕴。「先前已尽」(pubbeva khīṇattā):指在证得道之前,就以过去的方式灭尽了。在那里,也就是对于未来的那些。“由于无精勤”(vāyāmābhāvato),也就是因为它们不存在。这是抓住了“未来性”的共同点而作的方便说。并不是指现在存在的,因为现在是存在的——这里应理解为“杂染者与道修习者”之说的省略。就好比在一棵尚未结果的嫩树根部被砍断后,未来本应生出的果实,因为砍断这个缘而不生起,我们就说它们灭去了;同样,如果不去修习,那么本应生起的烦恼以及以烦恼为缘的“生”,在道修习存在的情况下,就不会再生起,这时就称之为“已断”。为了显示这个意思,所以说“然而对于道……”等。这是凭借证入不生法性的智慧,以及基于离染灭尽而说的。
Jātikhīṇāti ettha jātisīsena tabbikāravanto khandhā vuttā. Pubbeva khīṇattāti maggādhigamanato pageva atītabhāveneva khīṇattā. Tattha anāgatesu. Vāyāmābhāvatoti avijjamānattā. Anāgatabhāvasāmaññaṃ gahetvā lesena vuttaṃ. Na paccuppannā vijjamānattāti saṃkiliṭṭhā ca maggabhāvanāti siyāti vacanaseso. Yathā ajātaphalataruṇarukkhamūle chinne āyatiuppajjanārahāni phalāni chedanapaccayā anuppajjamānāni naṭṭhāni nāma honti, evameva bhāvanāya asati uppajjanārahā kilesā tappaccayā jāti ca maggabhāvanāya sati na uppajjamānā pahīnāti vuccantīti imamatthaṃ dasseti ‘‘maggassa panā’’tiādinā. Anuppādadhammataṃ āpajjanena ñāṇena khīṇarāgavasena.
31「为成就十六种业」(soḷasakiccabhāvāya):指为了十六种业性,或为了生起十六种业。在圣典中,「次第」(sapadāna)一词是以修习语的中性方式来表达的,所以说「次第乞食」(sapadānacāra)。「次第」(anukkamma):即不跳过任何一家。「供奉之团食」(āhutipiṇḍa):指应投入火中供养的团食,即依投火供养的方式,应投入火中的乳粥团。「鬼神献供」(bhūtalikamma):指那样投入之后所做的献供行为。「涂青」(haritupalitta):指用鲜牛粪涂抹的地面。「围以林鬘」(vanamālaparikkhitta):指用悦意的林中花环围绕起来。「烟勺」(dhūmakaṭacchu):指吸烟的行为。「戒香」(sīlagandha):指由于持戒而生起的美誉之香。「于嗅闻者」(ghāyamānassa):指对于那些接近而执取此香的人。
Soḷasakiccabhāvāyāti soḷasakiccatāya, soḷasavidhassa vā kiccassa bhāvāya uppādanāya. Pāḷiyaṃ sapadānanti sapadānacāro vutto bhāvanapuṃsakaniddesenāti āha ‘‘sapadānacāra’’nti. Anukkammāti anatikkamitvā. Āhutipiṇḍanti juhitabbapiṇḍaṃ, juhanavasena aggimhi pakkhipitabbapāyāsapiṇḍanti adhippāyo. Bhūtabalikammanti tathā pakkhipitvā balikammakaraṇaṃ. Haritupalittanti allagomayena kataparibhaṇḍaṃ. Vanamālaparikkhittanti manoharāhi vanapupphamālāhi parikkhittaṃ. Dhūmakaṭacchūti dhūmapānaṃ. Sīlagandhanti sīlaṃ paṭicca uppannakittigandhaṃ. Ghāyamānassāti upagataṃ gaṇhantassa.
32「从此处」(imamhāṭhānā):指从人类居住的这个地方,即从大地的表面。「一切最下」(sabbaheṭṭhimo):指梵辅天所居住的梵天世界。所谓的「梵天道」(brahmapatho):指四种善禅那,因为它们是通往梵天世界的道路。所谓的「命道」(jīvitapatho):因为它是维持生命存续的方法。针对“请大梵天享用吧”这句话,经中才说“你为何净说些”等。「草籽」(tiṇabījāni):指稻米等谷物。「牛汁」(goyūsa):是出于对牛奶的厌恶而说的。这个意思,也正是由那位说“梵天的食物不是这样的”的人所显示的。
Imamhāṭhānāti imasmā manussānaṃ vasanaṭṭhānā, mahāpathavitalatoti adhippāyo. Sabbaheṭṭhimoti brahmapārisajjānaṃ vāsabrahmalokamāha. Brahmapatho nāma cattāri kusalajjhānāni brahmalokamaggabhāvato. Jīvitapatho nāma jīvitapavattiupāyabhāvato. ‘‘Bhuñjatu bhavaṃ mahābrahmā’’ti vacanaṃ sandhāyāha ‘‘kiṃ jappasī’’tiādi. Tiṇabījānīti sālitaṇḍulādīni. Goyūsanti khīraṃ jigucchanto vadati. Ayampi attho ‘‘netādiso brahmabhakkho’’ti vadantena dīpitoti.
33即使他达到了超越天的状态,但由于还存在着五蕴的依止,所以被理解为只是远离了烦恼等依止的状态。因为必须依靠“有”作为缘,这个含义才能被正确了知,所以说「达到超越天的状态」。因为梵天也包含在天趣当中,同样属于天,所以说「达到超越梵的状态」。
Atidevapattopi pañcakhandhūpadhīnaṃ atthitāya kilesūpadhiādīnaṃyeva virahitabhāvo gahito. Aññatra hi bhāvapaccayaṃ tadattho viññāyatīti āha ‘‘atidevabhāvaṃ patto’’ti. Yasmā brahmānopi devagatipariyāpannattā devā eva, tasmā vuttaṃ ‘‘atibrahmabhāvaṃ patto’’ti.
34「修习自我」(attānaṃ bhāvetvā)是指依靠戒等功德,使自己增长、圆满修习而安住。
Attānaṃbhāvetvāti sīlādīhi guṇehi attānaṃ vaḍḍhetvā paribrūhitvā ṭhito.
35「凡夫」:由于被渴爱、慢和见的怖畏所驱使,所以称为「战栗者」。「漏尽者」则称为「坚固者」,因为他们完全不再流转于任何生命形态中。同样,有学者因为还没有完全证知四圣谛,仍然受着对生存遗产的渴爱奴役,还没有彻底断除在某些生命形态中流转的习性,所以不算是坚固者。「亲近」(bhajamānā):指被亲近、被依止。他们亲近的正是那坚固的阵营,也就是那最殊胜、被完全赞叹的阵营,这是由于他们处于被亲近的状态。
Puthujjanā tasā taṇhāmānadiṭṭhiparittāsavasena tāsanato. Khīṇāsavā thāvarā nāma sabbaso gatīsu sañcaraṇābhāvato. Tathā hi catunnaṃ saccānaṃ sabbaso adiṭṭhattā bhavadāyajjassa taṇhādāsabyassa bhāvato ekaccāsu gatīsu sañcaraṇasabhāvato sekkhā thāvarā na honti. Bhajamānāti bhajāpiyamānā. Thāvarapakkhameva bhajanti sabbaseṭṭhapakkhaṃ ekantapasaṭṭhaṃ bhajamānabhāvaṃ upādāya.
36已断除烦恼的漏尽者,是无毒的(viseno)。「未来乐」(sukhāyatikaṃ)是指能在未来带来安乐,并且是那安乐之因的东西。
Pahīnakileso khīṇāsavo viseno. Sukhaṃ āyati sukhāyati, tassa kārakaṃ sukhāyatikaṃ.
43《梵天经》注疏结束。
Brahmadevasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
444. 《婆迦梵天经》注释
4. Bakabrahmasuttavaṇṇanā
175所谓「我及世界是常住」这样的见解,就是「常见」(sassatadiṭṭhi)。「与身俱」(Saha kāyena)指与那个梵天的身体一起。「梵位」(Brahmaṭṭhāna)即自己的梵所依处。他把无常说成「常」,是由于自体的无常性不明显。「坚固」(Thira)是坚牢的意思,因为没有破坏而成为核心。由于没有生起和变易,所以恒常存在。「唯」(Kevala)指圆满,因此说「无缺」;或者说「唯」是指不与生等相混杂,即远离的意思。正因为没有生起等,所以称为「不死殁法」(acavanadhamma)。没有一个生者……乃至没有一个再生者,因为他承许常住之性,连同其住处,常住者便不存在。「三禅地」(tisso jhānabhūmiyo)指第二、第三、第四禅地。第四禅地的种种差别,就是无想有情天、净居天及无色生处。这里「涅槃」(nibbānanti)的「iti」声是起始义,而不是结束义,因此用「一切」一词摄取了所说的「无想……乃至……有」。「排斥」(paṭibāhati)指它明明存在,他却不知而否定说「没有」。另有一类上精舍住者。
175. ‘‘Sassato attā ca loko cā’’ti evaṃ pavattā diṭṭhi sassatadiṭṭhi. Saha kāyenāti saha tena brahmattabhāvena. Brahmaṭṭhānanti attano brahmavatthuṃ. Aniccaṃ ‘‘nicca’’nti vadati aniccatāya attano apaññāyamānattā. Thiranti daḷhaṃ, vināsābhāvato sārabhūtanti attho. Uppādavipariṇāmābhāvato sadā vijjamānaṃ. Kevalanti paripuṇṇaṃ. Tenāha ‘‘akhaṇḍa’’nti. Kevalanti vā jātiādīhi asammissaṃ, virahitanti adhippāyo. Uppādādīnaṃ abhāvato eva acavanadhammaṃ. Koci jāyanako…pe… upapajjanako vā natthi niccabhāvato ṭhānena saddhiṃ tannivāsīnaṃ. Niccabhāvañhi so paṭijānāti. Tisso jhānabhūmiyoti dutiyatatiyacatutthajjhānabhūmiyo. Catutthajjhānabhūmivisesā hi asaññasuddhāvāsāruppabhavā. Nibbānanti vā ettha iti-saddo ādiattho, na parisamāpanattho, tasmā ‘‘sabba’’nti iminā ‘‘asañña…pe… bhavā’’ti vuttaṃ saṅgaṇhāti. Paṭibāhatīti santaṃyeva samānaṃ ajānantova ‘‘natthī’’ti paṭikkhipati. Eke uttaravihāravāsino.
38「下再生者」(Heṭṭhūpapattiko)指在较低的地界中再生的人。现在为了阐明它的意思,他说到了「未曾生起」等。所谓「成为下再生者」,就是把自己再生时的禅那安排在比自己住处低的地界,例如第三禅地,而不是像上地禅那那样仅仅是一种愿望,这就是他的意图。「在最初时」指在那个生命的最初时刻。「了知」是由于离得很近。「两者」即自己所作的那一业,以及所投生的地方,这两者。他遗忘后,不再观察再生。
Heṭṭhūpapattikoti heṭṭhā bhūmīsu uppannaupapattiko. Idāni tamatthaṃ vivarituṃ ‘‘anuppanne’’tiādi vuttaṃ. Heṭṭhupapattikaṃ katvāti yathāṭhitabhūmito heṭṭhā tatiyajjhānabhūmiyaṃ upapattijhānaṃ katvā, na uparijhānassa viya patthanāmattanti adhippāyo. Paṭhamakāleti tasmiṃ bhave paṭhamakāle. Aññāsi āsannabhāvato. Ubhayanti taṃ taṃ attanā katakammañceva nibbattaṭṭhānañcāti ubhayaṃ. Pamussitvā nibbattiṃ anupadhārento.
39「为无明所行者」(Avijjāya gato)指与无明一起运行。这里是伴随关系,因此说「具足」(samannāgato)。「无知者」(Aññāṇī)就是没有智慧的人。因为没有智慧之眼而成为盲者,陷入了盲目的状态,这是它的意思。这里的「vakkhati」这个词本来是表示未来的,但因为与「yatrasadda」搭配使用,实际意思是指现在,因此解释为「他说」;也因此说「在那儿」等。
Avijjāya gatoti avijjāya saha pavatto. Sahayoge hi idaṃ karaṇavacanaṃ. Tenāha ‘‘samannāgato’’ti. Aññāṇīti avidvā. Paññācakkhuvirahato andhībhūto, andhabhāvaṃ āpannoti attho. Anāgate saddo hotāyaṃ ‘‘vakkhatī’’ti yatrasaddapayogena, attho pana vattamānakāliko. Tenāha ‘‘bhaṇatī’’ti. Tenāha ‘‘yatrā’’tiādi.
40「路贼」(Maggacoro)指拦路抢劫的盗贼。「被恐吓时」(Santajjiyamāno),指当被「朋友,婆迦梵天确实为无明所行」等话恐吓的时候。「得念后」(Satiṃ labhitvā)是指由于那种恐吓而正确作意,浮出水面后,获得了对前世的记忆。「欲加逼恼」(Nippīḷitukāmo)就是想打压他,显示他的过失:「你看看,你错得多么离谱。」「福业者」(Puññakammā)就是造作福德的人。因为他们以智慧而行。「最后的梵天转生」(Antimā brahmupapatti)指所有转生中最后一次的梵身成就。「对我等渴望」(Asmābhijappantī)指他们对我等怀有热切渴望。因为他在寿、色等素质上胜出,功德增长,所以称为梵天。比其他梵天更伟大的,就是大梵天。「阿毗浮」(Abhibhū)指他以最胜者的身份征服并住于梵天界;「不被阿毗浮」(Anabhibhūto)指不被其他任何所征服;「毕竟者」(Aññadatthu)是表示决定的词。基于他的观察力为导,他看见一切,这是意思;「自在魔」(Vasavattī)指在所有人中行使自在力;「主宰者」(Issaro)即世间的主宰;「作者、创造者」(Kattā nimmātā)即世界的作者和创造者;「最胜者、司配者」(Seṭṭho sajitā)即这个世间的最上者和分配者;「自在者、已生与未生者之父」(Vasī pitā bhūtabhabyānaṃ),因为灌顶习行而成为自在者,他是所有已出生、当出生及寻求出生者的父亲。他们就这样期盼、夸耀、羡慕、崇拜。
Maggacoroti maggaparibundhakacoro. Santajjiyamānoti ‘‘avijjāgato vata, bho, bako brahmā’’tiādinā santajjiyamāno. Satiṃ labhitvāti teneva santajjanena yoniso ummujjitvā purimajātivisayaṃ satiṃ labhitvā. Nippīḷitukāmoti ghaṃsetukāmo dosaṃ dassetukāmo ‘‘idaṃ passa yāvañca te aparaddha’’nti. Puññakammāti puññakārino. Vedehi ñāṇehi gatattā pavattattā. Antimā brahmupapattīti sabbapacchimā brahmabhāvappatti. Asmābhijappantīti asme abhijappanti. Āyuvaṇṇādivasena brūhitaguṇattā brahmā. Aññehi mahantā brahmā mahābrahmā. Abhibhūti taṃ brahmalokaṃ jeṭṭhakabhāvena abhibhavitvā ṭhito. Anabhibhūtoti aññehi na abhibhūto. Aññadatthūti ekaṃsavacanametaṃ. Dassanavasena daso, sabbaṃ passatīti adhippāyo. Vasavattīti sabbajanaṃ vase vatteti. Issaroti loke issaro. Kattā nimmātāti lokassa kattā nimmātā. Seṭṭho sajitāti ayaṃ lokassa uttamo saṃvibhajitā ca. Vasī pitā bhūtabhabyānanti āciṇṇavasittā vasī, ayaṃ pitā bhūtānaṃ nibbattānaṃ bhabyānaṃ sambhavesīnanti patthenti vikatthenti pihenti mānenti.
41「此」(Eta),是指基于颠倒想而说的「这是常的、这是恒的、这是永住的」等那个「少」(appa)且「微」(parittaka)的东西,被世尊界定后显示出来。而那个阿浮陀(abbudo)的寿量,如同所说:「如果在装满一骄萨罗车的芝麻中,每过一百年取出一粒芝麻,那些芝麻会取尽,但阿浮陀的寿命却不会穷尽。」二十个阿浮陀为一个尼罗浮陀(nirabbudo),基于这些尼罗浮陀,又有百千个尼罗浮陀。这是此处的略说,至于钵昙摩(paduma)寿量的详细年数,将在本《相应》稍后说明。而「见无边者」(Anantadassī),是指对无边的所知对象、毫无遗漏地彻见的人。「誓戒、戒行」(Vatasīlavatta),指因受持而成为誓愿,因依常行的戒而反复修习,所以称为戒行。但这两者其实是同一回事,因此说「只是戒而已」。
Etanti viparītasaññāvasena ‘‘idaṃ niccaṃ idaṃ dhuvaṃ idaṃ sassata’’ntiādinā vuttaṃ etaṃ appaṃ parittakanti taṃ bhagavā paricchinditvā dasseti. Taṃ pana ‘‘ekasmiṃ kosalake tilavāhe vassasate vassasate ekekatiluddhāre kayiramāne tilāni parikkhayaṃ gacchanti, na tveva abbude āyū’’ti evaṃ vutto abbudo, taṃvasena vīsatiguṇaṃ nirabbudo, tesaṃ nirabbudānaṃ vasena nirabbudasatasahassaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthārato pana padume āyuno vassagaṇanā imasmiṃyeva saṃyutte parato āgamissati. Anantadassīti anantassa ñeyyassa anavasesato dassī. Vatasīlavattanti samādānavasena vatabhūtaṃ cārittasīlavasena samāciṇṇattā sīlavattaṃ. Taṃ pana ekamevāti āha ‘‘sīlamevā’’ti.
42「他给水喝」(Apāyesī):在这里,当他给那些口渴的人们饮水时,为了显示从那因缘汇聚开始,所以展开了「在那里」(tatrā)等语句。「往昔」(Pubbe)指过去生。这位婆迦梵天依靠「我将要终结老死」这样的意愿,生起禅那,投生于梵天界,他在那里生起了「这就是涅槃」的错误认知。「以禅那乐度过时光」(Jhānaratiyā vītināmetī),这是依其作用不间断而显示其现行作用,故用了现在式语态。在黑夜中,跟在前面领路牛车之后前行的人,只是凭着忆念前面的牛车而行,结果导致那些牛车折返,因此说「所有的牛车都就这样折返回去了」。
Apāyesīti ettha yadā so pipāsite manusse pānīyaṃ pāyesi, taṃ samudāgamato paṭṭhāya dassetuṃ ‘‘tatrā’’tiādi āraddhaṃ. Pubbeti purimajātiyaṃ. Esa brahmā ‘‘jarāmaraṇassa antaṃ karissāmī’’ti ajjhāsayavasena jhānaṃ nibbattetvā brahmaloke nibbatti, so tattha nibbānasaññī ahosi. Jhānaratiyā vītināmetīti tadā tassā kiriyāya avicchedato pavattiṃ upādāya vattamānapayogo. Rattandhakāre purato purato gacchantassa sakaṭassa anussaraṇavasena gacchantānaṃ sakaṭānaṃ nivattanaṃ hotīti ‘‘sabbasakaṭāni tatheva nivattitvā’’ti vuttaṃ.
43「已准备好」(Kammasajjā)指「战争已准备好」。他们掠夺(Vilopanti),意指「掠夺所得的物品」。关于「鹿岸」(Eṇikūlasmiṃ),有些人说那是因为该处有一条名为「常恒河」的河;另一些人则说,由于那一带的恒河岸边有很多鹿,所以被称为鹿岸。而「恒河附近的」(Gaṅgeyyaka)是指居住在恒河邻近地区的人。
Kammasajjāti yuddhasajjā. Vilopanti viluttabhaṇḍaṃ. Eṇikūlasminti ettha ‘‘panihatāya niccagaṅgāya nāma’’nti keci. ‘‘Eṇimigabahulatāya so gaṅgāya tīrappadeso eṇikūlanti vutta’’nti apare. Gaṅgeyyakoti gaṅgāsannivāsī.
44「被缚而行者」(Baddhacaro)意指依恋而行的随从。因此他说「弟子」(antevāsiko)。因为他心里想:「既然佛陀是一切知者,所以他知道;我在这里所遗忘的一切,你全都知道。」世尊以光明照耀着整个梵天界,意思是世尊在征服、超越了这整个梵天界的一切光明后,持续地散发着不与他人共通的、只属于他自己的光明,并安住于其中。
Baddhacaroti paṭibaddhacariyo. Tenāha ‘‘antevāsiko’’ti. Yasmā buddho sabbaññū, tasmā aññāsi, idha mayhaṃ pamuṭṭhañca sabbaṃ jānāsīti adhippāyo. Sabbaṃ brahmalokaṃ obhāsayanto sabbampimaṃ brahmalokaṃ bhagavā obhāsaṃ abhibhavitvā anaññasādhāraṇaṃ attano obhāsaṃ obhāsento tiṭṭhati.
53婆迦梵天经的注释结束。(Bakabrahmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā)
Bakabrahmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
54某梵天经注释。(Aññatarabrahmasuttavaṇṇanā)
5. Aññatarabrahmasuttavaṇṇanā
176「作了火遍准备后」(Tejokasiṇaparikammaṃkatvā):在这里,「火遍准备」指的是「我将进入火遍准备禅那」这样的心生起。因为佛陀并不像其他人那样,需要通过进入禅那来做冗长的准备过程,他们在一切方面都已达到了习惯自在的最极殊胜境界。据说那位梵天抱持着「像我这样拥有大神力的,没有其他人存在」的恶见,针对这一点而说:「没有任何沙门或婆罗门能够来到这里。」世尊为了破除他的恶见,进入了火界禅定,并坐在他上方的虚空中。因此说「进入火界……看见了如来」等等。就像能射穿骨头的人一样,应被射穿骨头者(aṭṭhivedhī):正如射穿了骨头,直达骨髓而停住,他(那位梵天)也应该这样被穿透,这就是其含义。而这位(世尊)就像能射穿骨头的人一样,正如他破除了恶见,他(梵天)也应该这样去实行,这就是其含义。所谓「其余的」(Sesānaṃ),是指大迦叶、摩诃劫宾那、阿那律等长老们。
176.Tejokasiṇaparikammaṃkatvāti ‘‘tejokasiṇaparikammajjhānaṃ samāpajjissāmī’’ti cittuppādo evettha tejokasiṇaparikammaṃ. Na hi buddhānaṃ aññesaṃ viya tattha jhānasamāpajjanena parikammapapañco atthi sabbattheva ciṇṇavasībhāvassa paramukkaṃsabhāvappattattā. Tassa kira brahmuno ‘‘yathāhaṃ evaṃ mahānubhāvo añño natthī’’ti laddhi, yaṃ sandhāya vuttaṃ – ‘‘natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā, yo idha āgaccheyyā’’ti. Bhagavā tassa taṃ laddhiṃ vissajjetuṃ tejodhātuṃ samāpajjitvā tassa upari ākāse nisīdi. Tena vuttaṃ ‘‘tejodhātuṃ…pe… tathāgataṃ disvā’’ti. Aṭṭhivedhaṃ viyaṃ vijjhitabbo aṭṭhivedhī, yathā aṭṭhiṃ vijjhitvā aṭṭhimiñjaṃ āhacca tiṭṭhati, evaṃ vijjhitabboti attho. Ayaṃ pana aṭṭhivedhī viya aṭṭhivedhī, yathā so laddhiṃ vissajjeti, evaṃ paṭipajjitabboti attho. Sesānanti mahākassapamahākappinaanuruddhattherānaṃ.
46其他梵天身体的光辉、宫殿的光辉、装饰物品等的光辉:意思是在这个梵天界里,所有这些光辉,都被他自己那极明净的光辉所压制而黯然失色。「我没有那个了」(Natthi me sā)意思是:现在,我那个恶见、那种「没有任何沙门或婆罗门能够来到这里」的见解,已经不存在了。因此说「在那里……他的……已被断除」。「在这里」(Etthāti)是指在这个集会的场合。正如那位梵天彻底地从恶见中解脱、法眼生起,世尊宣说了如此宏大的法教。
Aññabrahmasarīravimānālaṅkārādīnaṃ pabhāti brahmānaṃ sarīrappabhā vimānappabhā alaṅkāravatthādīnaṃ pabhāti imasmiṃ brahmaloke imā sabbā pabhā attano pabhassarabhāvena abhibhavantaṃ. Natthi me sāti idāni me sā diṭṭhi natthi, ‘‘natthi so samaṇo vā brāhmaṇo vā, yo idha āgaccheyyā’’ti ayaṃ laddhi natthi. Tenāha ‘‘tatrāssa…pe… pahīnā’’ti. Etthāti etasmiṃ samāgame. Yathā tassa brahmuno sabbaso diṭṭhigataṃ vimuccati dhammacakkhu uppajjati, evaṃ mahantaṃ dhammadesanaṃ desesi.
47「朋友,你现在还……」等等,仅仅通过所说的这些同等内容。「以特征而说」:第一句偈说了四种,第二句说了一种,像这样,五种神通是以特征而说的。为什么这里没有提到天耳呢?回答是:「由于这些神通,天耳自然就包含了。」因为对那些通过这些神通证得出世间神通的人来说,成就天耳并不困难,由于对治障碍的消除,轻松就能成就。
‘‘Ajjāpi te, āvuso’’tiādinā vuttena tattakeneva. Sarūpena vuttāti paṭhamena pādena catasso, dutiyena ekanti evaṃ pañca abhiññā sarūpena vuttā. Kasmā ettha dibbasotaṃ nāgatanti? Āha ‘‘tāsaṃ vasena āgatamevā’’ti. Yena imā lokuttarā abhiññā adhigatā, na tassa dibbasotasampādanaṃ bhāriyaṃ paṭipakkhavigamena sukheneva ijjhanato.
58《某梵天经》的注释结束。
Aññatarabrahmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
596. 《梵天界经》注释
6. Brahmalokasuttavaṇṇanā
177177. 「各各的门柱」(Paccekaṃdvārabāhaṃ):就是各别的门柱。这里的「各各」(pacceka)一词,应该按转用理解为「分别的」;说「各各」,也就是「一个一个」的意思。他们当中,一位独梵天靠着香殿的一根门柱站立,另一位靠着另一根。「独梵天」(Paccekabrahmā):意思是独行的梵天,而不是带领随众的梵天。「成就」(Samiddhi):名为在天界中以快乐之因为成就,而梵天的禅那就是快乐之因,所以由于禅那的快乐而称为成就。因为达到大成就,梵天们以神通功德达到广大,因此称为「繁荣的」,即如同以神通之花极为盛开那样。「不能忍受」(Asahanto):就是不能忍受、不赞同。
177.Paccekaṃdvārabāhanti paccekaṃ dvārabāhaṃ. Pacceka-saddo cettha āvuttivasena veditabbo; ‘‘paccekaṃ pacceka’’nti āha ‘‘ekeko ekeka’’nti. Tesu hi eko paccekabrahmā gandhakuṭiyā ekadvārabāhaṃ nissāya ṭhito, aparo aññaṃ. Paccekabrahmāti ca ekacārī brahmā, na parisacārī brahmāti attho. Samiddhi nāma sagge sukhupakaraṇehi, brahmānañca jhānaṃ sukhupakaraṇanti jhānasukhena samiddhoti. Sampattiyā vepullappattatā brahmānañca abhiññāguṇehi vepullappattīti āha ‘‘phītoti abhiññāpupphehi supupphito’’ti. Asahantoti nasahanto narocento.
49「Satapada」:即“sata”这个词。「以色而」:指依随“色”这个词的声音,也就是以“色”这个词(来理解)的意思。同样地,「以行道而」也是如此。「Ekacce」:指某些野兽,即那些具有雌虎样貌的五百(雌兽)。「我还要去承侍谁呢?」——这是在获得天界成就时,带着惊异的目光、依我慢而说出的话。「Raṇā」:他们以这些来伤害,所以称为raṇā,即种种过失。在相互矛盾的因缘聚集时,变异的生起就是色的破坏和颤动,所以说「常被冷等所颤动」。「具足善慧者」(Sumedho):即有美好智慧的那位导师,他不乐于色;难道一个智慧低劣的人,看不到色是依赖和颤动的,还会乐于其中吗?这是它的意旨。
Satapadanti satasaddo. Rūpavasenāti rūpasaddavasena, rūpasaddena saddhinti attho. Tathā pantivasenāti etthāpi. Ekacceti eke migārī, tesaṃ byagghīnisārūpakānaṃ pañcasatānīti attho. ‘‘Kassa aññassa upaṭṭhānaṃ gamissāmī’’ti vimānasampattiyaṃ vimhayakkhiko ahaṅkāravasena vadati. Raṇanti nindanti etehīti raṇā, dosā. Virodhipaccayasannipāte vikāruppatti ruppanaṃ rūpassa pavedhananti āha ‘‘sītādīhi ca niccaṃ pavedhita’’nti. Sumedho sundarapañño so satthā rūpe na ramati, kiṃ pana mandapañño rūpe saraṇañca pavedhitañca apassanto ramasīti adhippāyo.
62《梵天界经》的注释终。
Brahmalokasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
63第七 拘迦利经注释
7. Kokālikasuttavaṇṇanā
178178. 由于贪等可以作为衡量标准的东西不存在,所以诸漏尽者不可能被用贪等来说“衡量一下这个人吧”,因此他是「不可测量的」;或者说,因为他透彻了知四圣谛而安住,所以不存在所谓的被量度者、可量度者,以及为他所定量者。因此他说「诸漏尽者……说明」。「taṃ」:即那个诸漏尽者。「衡量」:指为了寻找过失而从缺点方面去判断。如果依据他的真实状态去衡量他,由于智慧低劣,这就是颠倒的智慧。
178. Pamāṇakarānaṃ rāgādīnaṃ abhāvato khīṇāsavo rāgādivasena na sakkā imaṃ pamātunti appameyyo, appameyyāni vā cattāri ariyasaccāni vijjhitvā ṭhitattā pamitaṃ pameyyaṃ tassa kato parimeyyo natthi. Tenāha ‘‘khīṇāsavo…pe… dīpetī’’ti. Tanti khīṇāsavaṃ. Pametuṃ randhagavesī hutvā vajjato paricchindituṃ. Yathāsabhāvato tassa minane nihīnapaññatāya avakujjapaññaṃ.
65拘迦利经注释结束。
Kokālikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
66第八 何水底沙经注释
8. Katamodakatissasuttavaṇṇanā
179为什么寻求善,通过“什么是善、什么是不善”等这样来听闻?因此,为什么称为「慧」?
179. Kiṃ kusalagavesitāya ‘‘kiṃ kusalaṃ akusala’’ntiādinā kinti suṇāti etāyāti kissa vā vuccati paññā.
68何水底沙经注释结束。
Katamodakatissasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
69第九 都卢梵天经注释
9. Turūbrahmasuttavaṇṇanā
180「有疾病者」指有这个疾病的人。在「无间经」中,是指未来的无间经。「穷苦可怜」只是表示摄受的委婉话,并不是直接说出的言辞。「乐于爱者」这个词,在这里按照词源学的规则,表明它是由「pesalā」成就的。「眼睛斑杂」指因为疾病的力量,眼睛颜色败坏,变得斑杂。「多少」的意思是:你有多么歪曲世尊的话,你的过失就有那么多,它的分量无法衡量。这是它的意思。因为被称为「不来者」的人,爱欲与嗔恨都已经断除了,而你现在明显是因为爱欲与嗔恨的力量来到这里的,所以你在这里的过失就到此为止——应当这样理解这里的意义。
180. Ābādho etassa atthīti ābādhiko. Anantarasutteti anāgatānantare sutte. Varākoti anuggahavacanameva, na nippariyāyena vuttavacanaṃ. Piyasīlāti iminā etasmiṃ atthe niruttinayena ‘‘pesalā’’ti padasiddhīti dasseti. Kabarakkhīnīti byādhibalena paribhinnavaṇṇatāya kabarabhūtāni akkhīni. Yattakanti yaṃ tvaṃ bhagavato vacanaṃ aññathā karosi, tattakaṃ tayā aparaddhaṃ, tassa pamāṇaṃ natthīti attho. Yasmā anāgāmino nāma kāmacchandabyāpādā pahīnā honti, tvañca diṭṭho kāmacchandabyāpādavasena idhāgato, tasmā yāva te idaṃ aparaddhanti ayamevettha attho daṭṭhabbo.
53「未达见者」指未得到见的相。如同吞毒者,吞下毒药后那样呆着。似斧头,是因为它断根的意义。「最上义」指阿拉汉果。「漏尽者」正如善星把裸体的库拉剃帝耶称为漏尽者一样。有人把应该像上首弟子一样被称赞的漏尽者,说成“这是一个无道德的人”。「果报相等」的意思是:对应该受到称赞者的诽谤,由于它破坏了实有的功德,随着罪过极重而有极其惨烈的果报;同样,对应该受到呵责者的称赞,也由于把不存在的功德强加于他,使自己与他人成为邪行的原因,并且将被称赞者与那应呵责者等同起来,因此在极重罪过上,果报也是相等的。在世间,这个人先前就已经是被沙门呵责的了,更不用说他们将邪行者与邪行者等同起来的做法了。
Adiṭṭhippattoti appattadiṭṭhinimitto. Gilaviso viya visaṃ gilitvā ṭhito viya. Kuṭhārisadisā mūlapacchindanaṭṭhena. Uttamattheti arahatte. Khīṇāsavoti vadati sunakkhatto viya acelaṃ korakkhattiyaṃ. Yo aggasāvako viya pasaṃsitabbo khīṇāsavo, taṃ ‘‘dussīlo aya’’nti yo vā vadati. Samakova vipākoti pasaṃsiyanindā vijjamānaguṇaparidhaṃsanavasena pavattā yāva mahāsāvajjatāya kaṭukataravipākā, tāva nindiyapasaṃsāpi mahāsāvajjatāya samavipākā tattha avijjamānaguṇasamāropanena attano paresaṃ micchāpaṭipattihetubhāvato pasaṃsiyena tassa samabhāvakaraṇato ca. Lokepi hi ayaṃ pure samaṇagārayho hoti, pageva duppaṭipannaduppaṭipannoti samaṃ karontīti.
54「自己的」指用自己所拥有的财产。这个过失是轻微的,因为它关系到现世的利益,而且有办法补救。这个恶业更严重,因为它是已经造作积累的业,会带来来世的果报,而且无法补救。
Sakenāti attano sāpateyyena. Ayaṃ appamattako aparādho diṭṭhadhammikattā sappatikārattā ca tassa. Ayaṃ mahantataro kali katūpacitassa samparāyikattā appatikārattā ca.
55「尼罗浮陀」是表示数量的一个特殊单位,所以说“以尼罗浮陀计数”,意思就是指十万个尼罗浮陀。而尼罗浮陀的计数方式,已经在前面解释过了。任何诽谤圣者而堕入地狱的人,这里所说的寿命长度,是针对一般的谤圣者而言的。但他们又说:“对于上首弟子们,由于他们的功德更为广大,所以所受的果报也比那更为深重。”
‘‘Nirabbudo’’ti gaṇanāviseso ekoti āha ‘‘nirabbudagaṇanāyā’’ti, satasahassaṃ nirabbudānanti attho. Nirabbudaparigaṇanaṃ pana heṭṭhā vuttameva. Yamariyagarahī nirayaṃ upetīti ettha yathāvuttaṃ āyuppamāṇaṃ pākatikena ariyūpavādinā vuttanti veditabbaṃ. ‘‘Aggasāvakānaṃ pana guṇamahantatāya tatopi ativiya mahantatarā evā’’ti vadanti.
74《都卢梵天经》注释结束。
Turūbrahmasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
7510. 《拘迦利经》注释
10. Kokālikasuttavaṇṇanā
181有两位名叫拘迦利的比丘。为了辨别此处所指的是其中哪一位,便问:“这位拘迦利是谁?”为了说明这部经的缘起,又问:“他为什么来见?”据说……等等,依次是对这些问题的回答。他们因为想要过远离独居的生活,并且出于少欲,心想“不要对任何人说起……”,就这样住下了。
181. Dve kokālikanāmakā bhikkhū, tato idha adhippetaṃ niddhāretvā dassetuṃ – ‘‘ko ayaṃ kokāliko’’ti? Pucchā. Suttassa aṭṭhuppattiṃ dassetuṃ – ‘‘kasmā ca upasaṅkamī’’ti? Pucchā . Ayaṃ kirātiādi yathākkamaṃ tāsaṃ vissajjanaṃ. Vivekavāsaṃ vasitukāmattā appicchatāya ca mā kassaci…pe… vasiṃsu.
57「他们将离开」:指因为他自己的愿望受阻而心生愤恨。长老们把他交给了比丘僧团,因为他没有履行自己的承诺,而且长老们也没有教导他。他之前也……这样认为:从这里,他怀疑长老们站在欺骗的一方,就像在没有疮的地方看到了疮,又像在干净的镜面上抹上污痕。
Pakkamissantīti āghātaṃ uppādesi attano icchāvighātanato. Therā bhikkhusaṅghassa niyyādayiṃsu payuttavācāya akatattā therehi ca adīpitattā. Pubbepi…pe… maññeti iminā therānaṃ kohaññe ṭhitabhāvaṃ āsaṅkati avaṇe vaṇaṃ passanto viya, suddhe ādāsatale lekhaṃ uṭṭhāpento viya ca.
58「aparajjhitvā」:指冒犯之后,也就是他当面在世尊面前说“恶比丘出现了”。(经文)说:“是信心的源泉,带来净信。”这句话的意思是,他已经是一个令人生信的人,或者也可以说,“他的话值得相信”。
Aparajjhitvāti bhagavato sammukhā ‘‘pāpabhikkhū jātā’’ti vatvā. Āha ‘‘saddhāya ākaro pasādāvaho’’ti. Pavattasaddhāyiko vāti atthoti āha ‘‘saddhātabbavacano’’ti.
59所谓「脓疱」,通常是从外部开始破裂骨头;然而这里的这些脓疱,却是一开始就先破裂骨头然后才长出来的。「大小如嫩孟加拉苹果」:也就是如同嫩贝尔瓦果的大小。「Visagilito」:被毒击,也就是被投掷的武器所伤。而那个钩子,在世间就被称为毒。“听了守护天神们之后”这个词,应该与前面的内容连接起来理解。
Pīḷakā nāma bāhirato paṭṭhāya aṭṭhiṃ bhindati, imā pana paṭhamaṃyeva aṭṭhiṃ bhinditvā uggatā. Taruṇabeluvamattiyoti taruṇabillaphalamattiyo. Visagilitoti khittapaharaṇo. Tañca baḷisaṃ visasamaññā loke. ‘‘Ārakkhadevatānaṃ sutvā’’ti padaṃ ānetvā sambandho.
60在摩揭陀国的日常用语中,称为摩揭陀器皿,由此(得名)。「胡麻车」是指运送胡麻的车。「属于应被煎熬之处」:即应被地狱之苦所煎熬的地方。这些(地狱)的名称是「阿浮陀」。
Magadharaṭṭhe saṃvohārato māgadhako patto, tena. Tilasakaṭaṃ tilavāhāeti vutto. Paccitabbaṭṭhānassāti nirayadukkhena paccitabbapadesassa. Etaṃ ‘‘abbudo’’ti nāmaṃ.
61「年计算」:从一处算起,在阿浮陀地狱的寿命中是十倍;之后,在尼罗浮陀等地狱中是二十倍,应当这样理解年的计算。「一切处」:指从阿拔巴地狱开始,直到莲花地狱为止的一切地狱。「同样的理趣」:是说下层地狱对上层地狱,上层对更上层,寿量都是二十倍。
Vassagaṇanāti ekato paṭṭhāya dasaguṇitaṃ abbudaāyumhi, tato paraṃ vīsatiguṇaṃ nirabbudādīsu vassagaṇanā veditabbā. Sabbatthāti ababādīsu padumapariyosānesu sabbesu nirayesu. Eseva nayoti heṭṭhimato uparimassa uparimassa vīsatiguṇataṃ atidisati.
82《拘迦利经》注疏结束。
Kokālikasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
83第一品注疏结束。
Paṭhamavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
62第二品
2. Dutiyavaggo
85一、《常童子梵天经》注疏
1. Sanaṅkumārasuttavaṇṇanā
182「古旧性」:指出生后经过了很长时间。因为已生,故为「人」,源于「令生」,在此(指)于彼(众生)中。刹帝利是最殊胜的,因为他通过守护世间规矩等,正确地引导众生行道,做了很多事。他使别人这样行道,自己也安立在这些善行中,所以被称为最殊胜。「明」:以破除对立面为含义,以及以能令人知晓宿住等为含义,故称为明。「信」、「惭」、「愧」、「多闻」、「精进」、「念」、「慧」——这七项是「正法」。依靠这些而走向未曾到过的方向,因此是「行」,也就是戒等十五种法。
182.Porāṇakattāti nibbattitvā cirakālattā. Jātattā jano, taṃ ito janeto, tasmiṃ. Khattiyo seṭṭho lokamariyādaparipālanādinā sammāpaṭipattiyaṃ sattānaṃ niyojanena bahukārattā. So hi pare tathā paṭipādento sayampi tattha patiṭṭhitoyeva hotīti seṭṭho vutto. Paṭipakkhavijjhanaṭṭhena pubbenivāsādīnaṃ viditakaraṇaṭṭhena vijjāti. Saddhāhirottappabāhusaccavīriyasatipaññāti ime satta saddhammā. Caranti agatapubbaṃ disaṃ etehīti caraṇāni, sīlādayo pannarasa dhammā.
87《常童子梵天经》注疏结束。
Sanaṅkumārasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
88二、《提婆达多经》注疏
2. Devadattasuttavaṇṇanā
183因为提婆达多是在学处尚未制定时犯下了应被逐出僧团的恶业,而他又仍然保持着比丘的外相住于僧中,所以不能说他“从教法出离”。因此,在这里“不久前出离”这句话中,并没有说“从教法出离”,而是说“从竹林精舍前往象头山”。因为只有具足比丘身份的人才会分裂比丘僧团,已失却比丘身份的人则不会。「母马」:指在母马腹中所生的。
183. Appaññatte eva sikkhāpade chejjagāmikammassa katattā saliṅgeneva ca ṭhitattā ‘‘devadatto sāsanato pakkanto’’ti na vattabboti acirapakkanteti ettha ‘‘sāsanato pakkante’’ti avatvā ‘‘veḷuvanatogayāsīsaṃ gate’’ti vuttaṃ. Pakatatto hi bhikkhusaṅghaṃ bhindeyya, na apakatattoti. Vaḷavāyāti vaḷavāya kucchiyaṃ jātaṃ.
90《提婆达多经》的注释结束。
Devadattasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
913. 《暗黑林经》的注释
3. Andhakavindasuttavaṇṇanā
184「民众」:指人群的集合,也就是人们往来聚集的地方。「在人们未靠近之处」:在耕作等劳作时人们活动的范围之外,超出了这个范围,就是人们未靠近之处。「从结中解脱」:意思是以脱离结的解脱为因。没有得到乐于远离、以安享远离乐为特性的禅那的人。「为了守护心」:过去人们曾这样认为:“这位比丘因为住在阿兰若而远离、不混杂、精勤精进。”现在如果看到他在村落附近居住,就会产生不信,认为“他住在了混杂喧闹的人群中”。虽然我在此处并没有快乐,但即便如此,也不应怀着散乱的心而住,随着心的喜好而去有什么意义呢?这就是意图所在。「以念处为归趣」:即乐于修习念处。这样,即使他住在人群当中也是值得称许的,因为如果离开了远离而住,沙门的义务就根本无法成就。
184.Janatanti janānaṃ samūhaṃ, janasañcaraṇaṭṭhānanti attho. Manussānaṃ anupacāreti yattake kasanādikiccaṃ karontānaṃ sañcāro hoti, ettakaṃ atikkamitvā anupacāre. Saṃyojanavippamokkhāti saṃyojanavimokkhahetu. Vivekaratiṃ pavivekasukhajjhānaṃ alabhanto. Cittānurakkhaṇatthanti pubbe maṃ manussā ‘‘araññavāsena pavivitto asaṃsaṭṭho āraddhavīriyo’’ti maññiṃsu, idāni gāmante vasantaṃ disvā gaṇasaṅgaṇikāya nivuṭṭhoti appasādaṃ āpajjissanti. Yadipi me idha abhirati natthi, evaṃ santepi idheva vasissāmīti vikkhittacittena hutvā na vasitabbaṃ, ko attho cittavasaṃ gantvāti adhippāyo. Satipaṭṭhānaparāyaṇoti satipaṭṭhānabhāvanārato. Evaṃ hissa gaṇavāsopi pāsaṃso vivekavāsena vinā samaṇakiccassa asijjhanato.
66意思是:由于内心的志趣,他从轮回的怖畏中得到了解脱。
Vaṭṭabhayato pamutto ajjhāsayavasenāti adhippāyo.
67「比丘们坐在那里」:这一句显示,他们并不依靠所获得的利养,而是随自己的喜好坐下。因此说到“以这种或那种方式”等等。
Nisīdi tattha bhikkhūti iminā sattūpaladdhiyā anissitattā yathāruciyā tesaṃ nisajjaṃ dasseti. Tenāha ‘‘iminā’’tiādi.
68「以这种或那种方式产生」:这并不是以传闻为见的看法,也不是执取传闻。这里是说:我不以推理为因,也不以推论为因而宣说。所谓“藏经成就”,是指因为由此而成就了经藏;由于学习经藏,亦即处于学习经藏的状态,我并不是依据某部经典而说,这就是它的含义。「梵行」:是诸天中最胜的梵天之法在修行上的言语转起,也就是法的开示。对于那些通过修习,以彻底断除死的一切方面而舍离了死的人,他们是“生已尽”的人,也就是所说的“诸漏尽者”。
Iminā ca iminā ca ākārena jātanti na anussavadassanametaṃ, na anussavaggahaṇaṃ. Takkahetu nayahetu vā na vadāmīti yojanā. Piṭakaṃ gantho sampadīyati etassāti piṭakasampadānaṃ, ganthassa uggaṇhanato tena piṭakassa uggaṇhanakabhāvena, kenaci ganthānusārena evaṃ na vadāmīti attho. Brahmassa seṭṭhassa dhammassa cariyaṃ vācasikaṃ pavattatīti brahmacariyaṃ, dhammadesanā. Bhāvitena maraṇassa sabbaso bhāgena vippahānena maraṇapariccāgīnaṃ. Te ca khīṇajātikāti āha ‘‘khīṇāsavāna’’nti.
69「十种十种」:就是十次十,即一百。「另外」:指超过五百和一千之外的其他数字。「福分者」:即属于顺决择分之福的人,这显示“在这次开示中,有多少众生成为如此,是我无法计算的”。「梵天法开示」:是说梵天所说的法。
Dasadhādasāti dasakkhattuṃ dasa. Aññanti pañcasatādhikasahassato aññaṃ. Puññabhāginoti vivaṭṭanissitapuññassa bhāgino tassā desanāya ettakā sattā jātāti gaṇetuṃ ahaṃ na sakkomīti dasseti. Brahmadhammadesananti brahmunā vuttaṃ āha.
97《暗黑林经》的注释结束。
Andhakavindasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
984. 《阿卢那跋提经》的注释
4. Aruṇavatīsuttavaṇṇanā
185「阿毘浮」和「桑巴瓦」:这是那两位大长老的名号。为了显示他们之间的区别,所以说了“其中……”等。以此显示,这两位是那位世尊的上首弟子。「他们不审虑」:意思是轻视地去思考。「他们讥嫌」:就是把它置于应当被视为低劣的状态,认为是低劣的,从而犯下过失。「他们广为传播」:就是把那种应当被视为低劣的状态,让它扩展开来。整句的串联义是:所有外道,都在各自的教说中称赞人的努力;所有诸天和人,都在各自的获得中,对于已得的利益称赞人的努力。
185.Abhibhū sambhavoti tesaṃ dvinnaṃ mahātherānaṃ nāmāni. Tesaṃ vibhāgaṃ dassetuṃ ‘‘tesū’’tiādi vuttaṃ. Ete dve tassa bhagavato aggasāvakāti dasseti. Avajjhāyantīti heṭṭhā katvā cintenti. Khiyyanti taṃ lāmakato cintetabbataṃ pāpenti pāpakataṃ karonti. Vitthārayantāti tameva lāmakato cintetabbataṃ vepullaṃ pāpentā. Sabbe pāsaṇḍā attano attano samaye siddhante sabbe devamanussā attano attano samaye paṭilābhe paṭiladdhaatthe purisakāraṃ vaṇṇayantīti yojanā.
71「发勤精进」:指在摧破名为魔军的烦恼上,那种发勤精进,也就是被称为「发勤界」的。「出离精进」:指成为懈怠对立面的精进,也就是被称为「出离界」的。「应作努力」:意思是应通过不断迈向更高阶段,转而修习比那更强的修行努力。因此才说「当奋力」。「所谓烦恼军」:即贪等烦恼的集合,由于它是导致死亡的原因,所以被称为「魔军」。正是针对此而说:「由大魔军……」(《中部》3.272, 275, 276)。诸蕴的最初生起是「生」,而它们除此之外的次第流转,就是「轮回」,基于这个意图,所以说「生与轮回」。因为,在“一生、二生”等语境中,在各个生命形态里,被执取和舍弃所限定范围的诸蕴流转,被称为「生」;而这个「生」在般涅槃之前,又辗转不断地流转下去,也就是“从此处到彼处的流转”,这就是轮回。因此说:「所谓生的轮回」。「界限」:指终结。「普照光明」:这是与前文的连接。「在有光之处」:指在自己所创造的光明之处。「无光明之事」:意思是就像在黑暗处需要光明来照亮,在已经有光的地方,就不需要再做照亮这件事了。因此,那些众生在探寻时、在思考时——“这光明是什么?这光明是属于谁的?”「一切」:指千世界界中所有的诸天和人。「在聚集的众会」:指为了听闻佛法而全部汇集在一起、周边清晰限定的众会。「听到了声音」:并不只是听到了声音本身,而且其含义也如他们所愿地清晰显现,就像在他们自然能够听闻的范围内一样明白,并且这声音还让三千世界界都知晓了。
Ārambhavīriyanti maccusenāsaṅkhātakilesadhunane ārambhavīriyaṃ, yā ‘‘ārambhadhātū’’ti vuccati . Nikkamavīriyanti kosajjapaṭipakkhabhūtaṃ vīriyaṃ, yā ‘‘nikkamadhātū’’ti vuccati. Payogaṃ karothāti paraṃ paraṃ ṭhānaṃ akkamanato tatopi balavataraṃ bhāvanābhiyogaṃ pavattethāti attho. Tenāha ‘‘parakkamathā’’ti. Kilesasenā nāma rāgādikilesasamūho, so maraṇapaccayabhāvato ‘‘maccuno senā’’ti vuccati. Tañhi sandhāya vuttaṃ ‘‘mahāsenena maccunā’’ti (ma. ni. 3.272, 275, 276). Khandhānaṃ paṭhamābhinibbatti jāti, tadaññaṃ pana tesaṃ paṭipāṭi pavattaṃ saṃsāroti adhippāyenāha ‘‘jātiñca saṃsārañcā’’ti. Yasmā ‘‘ekampi jātiṃ dvepi jātiyo’’tiādīsu tasmiṃ tasmiṃ bhave ādānanikkhepaparicchinnakhandhappavatti ‘‘jātī’’ti vuccati, sā eva yāva parinibbānā aparāparaṃ pavattamāno saṃsāro ‘‘ito cito saṃsaraṇa’’nti katvā, tasmā āha ‘‘jātisaṅkhātaṃ vā saṃsāra’’nti. Paricchedanti pariyosānaṃ. Obhāsaṃ pharīti sambandho. Ālokaṭṭhāneti attanā kataālokaṭṭhāne. Ālokakiccaṃ natthīti andhakāraṭṭhāne ālokadassanaṃ viya ālokaṭṭhāne ālokadassanakiccaṃ natthi. Tasmā tesaṃ sattānaṃ ‘‘kiṃ āloko ayaṃ, kassa nu kho ayaṃ āloko’’ti? Vicinantānaṃ cintentānaṃ. Sabbeti sahassilokadhātuyaṃ sabbe devamanussā. Osaṭāya parisāyāti dhammassavanatthaṃ sabbosaṭāya paricitaparicchinnāya parisāya. Saddaṃ suṇiṃsūti na kevalaṃ saddameva suṇiṃsu, atha kho atthopīti yathādhippeto tesaṃ pakatisavanupacāre viya pākaṭo ahosi, tisahassilokadhātuṃ viññāpesīti.
101《阿卢那跋提经》的注释结束。
Aruṇavatīsuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
1025. 《般涅槃经》注释
5. Parinibbānasuttavaṇṇanā
186「如是,那座园林在拘尸那罗的……」意思是:就如同阿那律城的塔园位于西南方一样,那座园林也同样位于拘尸那罗城的西南方。「因此」:是因为想要进城的人们,从园林那里汇聚过来、通过这里前往,所以此处被称为「邻近的」;正是因此,那座园林被称为邻近的。「那座」:指出于婆罗双树行列而耸立着的婆罗树林。「在中间」:指在(两棵)双树的正中间。「无放逸」就是不放松懈怠,它在义理上,就是与智慧紧密相连的念。正因为在此处,念的作用力特别强,所以才说「以念的不离弃」。他把这一切都统摄进「不放逸」这一句而宣说,因为从义理上看,这一句涵盖了一切佛语。
186.Evaṃ taṃ kusinārāya hotīti yathā anurodhapurassa thūpārāmo dakkhiṇapacchimadisāyaṃ, evaṃ taṃ uyyānaṃ kusinārāya dakkhiṇapacchimadisāyaṃ hoti. Tasmāti yasmā nagaraṃ pavisitukāmā uyyānato upecca vattanti gacchanti etenāti upavattananti vuccati, tasmā. Tanti sālapantibhāvena ṭhitaṃ sālavanaṃ. Antarenāti vemajjhe. Appamajjanaṃ appamādo, so pana atthato ñāṇūpasaṃhitā sati. Yasmā tattha satiyā byāpāro sātisayo, tasmā ‘‘satiavippavāsenā’’ti vuttaṃ. Appamādapadeyeva pakkhipitvā abhāsi atthato tassa sakalassa buddhavacanassa saṅgaṇhanato.
73在禅那等状态中以及于内心深处,由于达到了极为殊胜的自在力,能够预先限定时间——比如“我将在这一段时间内,入这些等至之后般涅槃”——这样限定了时间之后,再进入各种等至,这就称为「般涅槃的准备」。这里所说的「长老」,是指阿那律长老。
Jhānādīsu citte ca paramukkaṃsagatavasībhāvatāya ‘‘ettake kāle ettakā samāpattiyo samāpajjitvā parinibbāyissāmī’’ti kālaparicchedaṃ katvā samāpattisamāpajjanaṃ parinibbānaparikammanti adhippetaṃ. Theroti anuruddhatthero.
74「这一段也是」指就像前面所说的六十五种禅那的入定叙述一样,这里也只是简要的说明。为什么这么说呢?因为世尊当时为了显示他不遗漏任何一项,每天都会完整地进入所有日常修习的等至,所以说了「进入涅槃城时」等语句。关于「二十四……省略……而入」这段,有些人首先这样解释:世尊每天入大悲等至十二亿百千次,同样地,入果等至也是十二亿百千次,因此,那时他总共入了二十四亿百千次等至。这正是世尊说过的:‘比丘们,有两种思惟常常在如来的、阿拉汉的、正自觉者的心中生起:那就是「安稳的思惟」与「远离的思惟」(《如是语》38)。’所谓的「安稳的思惟」,在世尊这里就是指圆满安住于大悲等至;「远离的思惟」,则是指阿拉汉果等至。因为对于诸佛来说,有分心的延续极其轻快,达到了顶峰,对于各种等至拥有完全的自在力,所以入定和出定在短短几个心识刹那就能够完成。世尊对于五种色界等至、四种无色界等至,再加上无量等至、灭尽定以及阿拉汉果等至,这十二种等至,每天在午前各各入一亿百千次,午后也同样如此。这样,日常所使用的遍处等至,每天合计就是二十四亿百千次。
Ayampi cāti yathāvuttapañcasaṭṭhiyā jhānānaṃ samāpannakathāpi saṅkhepakathā eva. Kasmā? Yasmā bhagavā tadā devasikaṃ vaḷañjanasamāpattiyo sabbāpi aparihāpetvā samāpajji evāti dassento ‘‘nibbānapuraṃ pavisanto’’tiādimāha. Catuvīsati…pe… pavisitvāti ettha keci tāva āhu ‘‘bhagavā devasikaṃ dvādasakoṭisatasahassakkhattuṃ mahākaruṇāsamāpattiṃ samāpajjati, dvādasakoṭisatasahassakkhattumeva phalasamāpattiṃ samāpajjati, tasmā tadāpi catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo samāpajjati. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘tathāgataṃ, bhikkhave, arahantaṃ sammāsambuddhaṃ dve vitakkā bahulaṃ samudācaranti khemo ca vitakko paviveko ca vitakko’ti (itivu. 38). Khemo hi vitakko bhagavato mahākaruṇāsamāpattiṃ pūretvā ṭhito, pavivekavitakko arahattaphalasamāpattiṃ. Buddhānaṃ hi bhavaṅgaparivāso lahuko matthakappatto samāpattīsu vasībhāvo, tasmā samāpajjanavuṭṭhānāni katipayacittakkhaṇeheva ijjhanti. Pañca rūpāvacarasamāpattiyo catasso arūpasamāpattiyo appamaññāsamāpattiyā saddhiṃ nirodhasamāpatti arahattaphalasamāpatti cāti dvādasetā samāpattiyo bhagavā paccekaṃ divase divase koṭisatasahassakkhattuṃ purebhattaṃ samāpajjati, tathā pacchābhattanti evaṃ catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā devasikaṃ vaḷañjanakakasiṇasamāpattiyo’’ti.
75然而,另一些人则这样说:‘当世尊在成正觉那日的后夜,以缘起支为门径,逆着从老死开始将智下沉,开始修习随顺法观时,犹如一人砍伐极难行的大密林,中途在磨石上将斧头磨得锋利;同样地,他中途进入如磨石般的等至,为了使智变得锐利明净,而以顺逆各别于缘起支入于特相末端等至的方式,转起了审察智。依循于此,已成佛的世尊仍以缘起支为门径,每日借由观,顺逆地入于特相末端果等至,正是针对这一点而说了“入于二十四亿百千等至”。’
Apare panāhu ‘‘yaṃ taṃ bhagavatā abhisambodhidivase pacchimayāme paṭiccasamuppādaṅgamukhena paṭilomanayena jarāmaraṇato paṭṭhāya ñāṇaṃ otāretvā anupadadhammavipassanaṃ ārabhantena yathā nāma puriso suviduggaṃ mahāgahanaṃ mahāvanaṃ chindanto antarantarā nisānasilāyaṃ pharasuṃ nisitaṃ karoti, evamevaṃ nisānasilāsadisiyo samāpattiyo antarantarā samāpajjitvā ñāṇassa tikkhavisadabhāvaṃ sampādetuṃ anulomapaṭilomato paccekaṃ paṭiccasamuppādaṅgesu lakkhakoṭisamāpattisamāpajjanavasena sammasanañāṇaṃ pavatteti, tadanusārena bhagavā buddhabhūtopi anulomapaṭilomato paṭiccasamuppādaṅgamukhena vipassanāvasena divase divase lakkhakoṭiphalasamāpattiyo samāpajjati, taṃ sandhāya vuttaṃ, ‘catuvīsatikoṭisatasahassasaṅkhā samāpattiyo pavisitvā’’’ti.
76这二者也是无间的,因为在省察时,它们大多也是无间运作的,由于属于禅那部分的缘故。由于一切最后的有分心从那(前生)死去,故称为‘死心’(cuti)。因此,为了显示并非只有这位世尊,而是一切有情皆依有分心而死,所以说‘凡是任何的’等语句。‘以苦圣谛’(Dukkhasaccenāti)的意思是:借属于苦圣谛的死心,他们完成寿尽、达到死亡;或者,由于死去而‘做了’(karonti),即意味着‘死后’(peccā)。
Imāni dvepi samanantarāneva paccavekkhaṇāyapi yebhuyyena nānantariyakatāya jhānapakkhikabhāvato. Yasmā sabbapacchimaṃ bhavaṅgacittaṃ tato tato cavanato ‘‘cutī’’ti vuccati , tasmā na kevalaṃ ayameva bhagavā, atha kho sabbepi sattā bhavaṅgacitteneva cavantīti dassetuṃ ‘‘ye hi kecī’’tiādi vuttaṃ. Dukkhasaccenāti dukkhasaccapariyāpannena cuticittena kālaṃ kālakiriyaṃ karonti pāpuṇanti, kālagamanato vā karonti peccāti.
77‘远离相似之人’(Paṭibhāgapuggalavirahito)是指因戒等功德无与伦比,而无相似之人。‘诸行于此寂灭故为寂止’(Saṅkhārā vūpasammanti etthāti vūpasamoti)——如是被了知、被宣说的涅槃,本身就是乐。‘令人毛骨竖立’(Lomahaṃsanakoti)是指能令毛发竖起的状态。‘令人恐惧’(Bhiṃsanakoti)是指对未离贪者能生恐怖,曾是可怕的。‘具足一切殊胜行相功德’(Sabbākāravaraguṇūpeteti)是指具足一切殊胜行相,即戒等最上功德。‘不蜷缩’(Asaṅkuṭitenāti)是指不弯曲,因无散乱之状。‘极舒展’(Suvikasitenevāti)是指因喜与悦相应而极好地舒展。‘忍受受’(Vedanaṃ adhivāsesi)是指由于对受的自相、集等已善通达。‘无碍解脱’(Anāvaraṇavimokkho)是完全的厌离。故说:‘趣入未施设状态’(apaññattibhāvūpagamo)。‘如灯焰涅槃’(Pajjotanibbānasadisoti)是指如灯焰之涅槃,因于彼处消融而无返转。
Paṭibhāgapuggalavirahito sīlādiguṇehi asadisatāya sadisapuggalarahito. Saṅkhārā vūpasammanti etthāti vūpasamoti evaṃ saṅkhātaṃ ñātaṃ kathitaṃ nibbānameva sukhanti. Lomahaṃsanakoti lomānaṃ haṭṭhabhāvāpādano. Bhiṃsanakoti avītarāgānaṃ bhayajanako āsi ahosi. Sabbākāravaraguṇūpeteti sabbehi ākāravarehi uttamakāraṇehi sīlādiguṇehi samannāgate. Asaṅkuṭitenāti akuṭitena vipphārikābhāvato. Suvikasitenevāti pītisomanassayogato suṭṭhu vikasitena. Vedanaṃ adhivāsesi sabhāvasamudayādito suṭṭhu paññātattā. Anāvaraṇavimokkho sabbaso nibbidabhāvo. Tenāha ‘‘apaññattibhāvūpagamo’’ti. Pajjotanibbānasadisoti padīpassa nibbānasadiso tattha vilīyitvā avaṭṭhānābhāvato.
109《般涅槃经》的注释结束。
Parinibbānasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.
110第二品的注释结束。
Dutiyavaggavaṇṇanā niṭṭhitā.
111《显扬真义》——《相应部》注疏
Sāratthappakāsiniyā saṃyuttanikāya-aṭṭhakathāya
112《梵天相应》注释的略义阐明已完成。
Brahmasaṃyuttavaṇṇanāya līnatthappakāsanā samattā.