1. 根本法门品义注
1礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
2在《中部》中
Majjhimanikāye
3《根本五十经注疏》
Mūlapaṇṇāsa-aṭṭhakathā
4(第一分)
(Paṭhamo bhāgo)
1著作起始之论
Ganthārambhakathā
2他具足悲愍清凉之心,以智慧之光破除愚痴的黑暗;
Karuṇāsītalahadayaṃ , paññāpajjotavihatamohatamaṃ;
3为天、人与世间所崇敬、已从诸趣解脱的善逝,我至诚礼敬。
Sanarāmaralokagaruṃ, vande sugataṃ gativimuttaṃ.
4佛陀也是通过修习与证悟,而成就佛的境地;
Buddhopi buddhabhāvaṃ, bhāvetvā ceva sacchikatvā ca;
5他所证得的无垢法,我礼敬那无上法。
Yaṃ upagato gatamalaṃ, vande tamanuttaraṃ dhammaṃ.
6他们是善逝的亲生子、降伏魔军者;
Sugatassa orasānaṃ, puttānaṃ mārasenamathanānaṃ;
7我头面礼敬八辈圣者所成的圣僧伽。
Aṭṭhannampi samūhaṃ, sirasā vande ariyasaṅghaṃ.
8如此,我以净信心,由礼敬三宝所生之福德;
Iti me pasannamatino, ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ;
9愿依此福德之威力,一切障碍皆得消除,
Yaṃ suvihatantarāyo, hutvā tassānubhāvena.
10对于这部于此称为《中部》的殊胜经典——其标准依《中部》而确立,
Majjhimapamāṇasuttaṅkitassa idha majjhimāgamavarassa;
11这部经典由佛陀及诸佛所称叹,能摧破外道之说,
Buddhānubuddhasaṃvaṇṇitassa paravādamathanassa.
12为阐明其义理,最初由诸尊者所造之注疏,
Atthappakāsanatthaṃ, aṭṭhakathā ādito vasisatehi;
13先由五百比丘结集,后又经再次结集。
Pañcahi yā saṅgītā, anusaṅgītā ca pacchāpi.
14其后,具大威德的玛欣德长老将它带到了锡兰岛。
Sīhaḷadīpaṃ pana ābhatātha vasinā mahāmahindena;
15为了岛上众生的利益,它被译成了锡兰语。
Ṭhapitā sīhaḷabhāsāya, dīpavāsīnamatthāya.
16我舍离了那种悦耳的锡兰语之后,
Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ;
17采用的语言契合经教传统,无有过失。
Tantinayānucchavikaṃ, āropento vigatadosaṃ.
18顺应时宜,不违诸长老的教导,他们是长老传承的明灯;
Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsadīpānaṃ;
19这些住于大寺的长老,具足善巧精微的决断力。
Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsīnaṃ.
20舍离了那些一再被言说的非真实义,我将阐明真实义;
Hitvā punappunāgatamatthaṃ, atthaṃ pakāsayissāmi;
21为了善士的欢喜,也为了正法的久住。
Sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ, ciraṭṭhitatthañca dhammassa.
22「戒论」指关于戒的论述,「头陀支」指头陀行支,以及一切「业处」(禅修所缘);
Sīlakathā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni;
23连同「行持规则」(修行方式的规定),和对「禅那」与「等至」(禅定所达境界)的广泛说明;
Cariyāvidhānasahito, jhānasamāpattivitthāro.
24一切神通,及慧的总结与决择
Sabbā ca abhiññāyo, paññāsaṅkalananicchayo ceva;
25「蕴」(五蕴)、「界」(十八界)、「处」(十二处)、「根」(二十二根),以及四圣谛;
Khandhādhātāyatanindriyāni ariyāni ceva cattāri.
26诸谛与缘起的教导,以极为清净、精微的方式开示;
Saccāni paccayākāradesanā suparisuddhanipuṇanayā;
27无碍解道,以及观(毗婆舍那)的修习;
Avimuttatantimaggā, vipassanābhāvanā ceva.
28然而,这一切我已在《清净道论》中极为清净地阐述过了;
Iti pana sabbaṃ yasmā, visuddhimagge mayā suparisuddhaṃ;
29因此,既然前文已述,此处便不再详加辨析。
Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmi.
30此“清净道”居于中部:于四部阿含之中,它正安立中央,
‘‘Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi;
31待此经确立之后,便将依其所述,开显其中真义。
Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathābhāsitamatthaṃ’’.
32因此,这样作成之后,便以信心,连同它一同执持。
Icceva kato tasmā, tampi gahetvāna saddhimetāya;
33你们应当依此注疏,明了‘中部结集’的义理。
Aṭṭhakathāya vijānatha, majjhimasaṅgītiyā atthanti.
34「因缘谈」(Nidānakathā)
Nidānakathā
1此中,“中部结集”是指由《根本五十经》《中五十经》《后五十经》这三组五十经合集而成。若从品数来看,每组五十经各有五品,总计十五品;从经数来看,有一百五十部经,另加二经;从词句数量来看,有八万零五百余词句,再加二十三个词句。因此,古德颂曰:
1. Tattha majjhimasaṅgīti nāma paṇṇāsato mūlapaṇṇāsā majjhimapaṇṇāsā uparipaṇṇāsāti paṇṇāsattayasaṅgahā. Vaggato ekekāya paṇṇāsāya pañca pañca vagge katvā pannarasavaggasamāyogā. Suttato diyaḍḍhasuttasataṃ dve ca suttantā. Padato tevīsuttarapañcasatādhikāni asītipadasahassāni. Tenāhu porāṇā –
36词句有八万,复加五百,
‘‘Asītipadasahassāni, bhiyyo pañcasatāni ca;
37再添二十三,词句数如是确立。
Puna tevīsati vuttā, padamevaṃ vavatthita’’nti.
38从字母数目来看,这部经共有七十三万又四万零五十三字。从诵分来看,有八十个诵分,再加上一个半诵分且多出二十三颂。就连结的方式而言,简略说有三种连结:提问连结、意乐连结和如理连结。详细来说,这里面共有三千九百个连结。因此古代长老们这样说道:
Akkharato satta akkharasatasahassāni cattālīsañca sahassāni tepaññāsañca akkharāni. Bhāṇavārato asīti bhāṇavārā tevīsapadādhiko ca upaḍḍhabhāṇavāro. Anusandhito pucchānusandhi-ajjhāsayānusandhi-yathānusandhivasena saṅkhepato tividho anusandhi. Vitthārato panettha tīṇi anusandhisahassāni nava ca satāni honti. Tenāhu porāṇā –
39“连结共有三千整,在此之上九百存;
‘‘Tīṇi sandhisahassāni, tathā navasatāni ca;
40所有这连结论法,皆为《中部》所阐明。”
Anusandhinayā ete, majjhimassa pakāsitā’’ti.
41在这五十篇中,以《根本五十篇》为首;诸品之中,以《根本法门品》为第一;诸经之内,以《根本法门经》为第一。而此经的“如是我闻”等序分,乃具寿阿难尊者在第一次结集时所宣说,属因缘之始。然而,这第一次结集的详细解说,已于《长部》注释书——《吉祥悦意》的开端广加阐述。是故,应当依照彼处所详释之义理来理解。
Tattha paṇṇāsāsu mūlapaṇṇāsā ādi, vaggesu mūlapariyāyavaggo, suttesu mūlapariyāyasuttaṃ. Tassāpi ‘‘evaṃ me suta’’ntiādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ nidānamādi. Sā panesā paṭhamamahāsaṅgīti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya ādimhi vitthāritā. Tasmā sā tattha vitthāritanayeneva veditabbā.