1. 根本法门品义注
礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
1中部
Majjhimanikāye
2根本五十经注疏
Mūlapaṇṇāsa-aṭṭhakathā
3(第一分)
(Paṭhamo bhāgo)
1《经卷起首语》
Ganthārambhakathā
5慈悲宽厚、心地清净轻安,智慧之灯驱除最重的无明;
Karuṇāsītalahadayaṃ , paññāpajjotavihatamohatamaṃ;
6世间最美妙最庄严者,敬礼那善逝者、得自在者。
Sanarāmaralokagaruṃ, vande sugataṃ gativimuttaṃ.
7即使是佛陀,亦曾修习佛道,且证得真实;
Buddhopi buddhabhāvaṃ, bhāvetvā ceva sacchikatvā ca;
8那至高无上的法,震荡一切污垢者,吾等顶礼。
Yaṃ upagato gatamalaṃ, vande tamanuttaraṃ dhammaṃ.
9如善逝之儿子,破除魔众,坚决抑制魔军。
Sugatassa orasānaṃ, puttānaṃ mārasenamathanānaṃ;
10『八种』即八众,顶礼圣众。
Aṭṭhannampi samūhaṃ, sirasā vande ariyasaṅghaṃ.
11如是我心经意明了,谨以舍利弗三宝敬礼功德行。
Iti me pasannamatino, ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ;
12所有恶劫障碍,已于此中因为庄严庄重而消除。
Yaṃ suvihatantarāyo, hutvā tassānubhāvena.
13此处为法中中间行次第,属中道正法流转。
Majjhimapamāṇasuttaṅkitassa idha majjhimāgamavarassa;
14述说佛陀及诸佛觉者的教诲,破除异论。
Buddhānubuddhasaṃvaṇṇitassa paravādamathanassa.
15为开示义理,注疏由贤士依教讲述存留。
Atthappakāsanatthaṃ, aṭṭhakathā ādito vasisatehi;
16被五[百]结集的,及其后随结集,随后随之而来。
Pañcahi yā saṅgītā, anusaṅgītā ca pacchāpi.
17至于锡兰岛,由住持大摩诃摩 Hin登者榻设,
Sīhaḷadīpaṃ pana ābhatātha vasinā mahāmahindena;
18以锡兰语,为岛上居民之意而设。
Ṭhapitā sīhaḷabhāsāya, dīpavāsīnamatthāya.
19扛载着此锡兰语,悦耳的语言,
Apanetvāna tatohaṃ, sīhaḷabhāsaṃ manoramaṃ bhāsaṃ;
20随琴弦奏响,调和无过失。
Tantinayānucchavikaṃ, āropento vigatadosaṃ.
21常照耀于长老长辈之岛屿。
Samayaṃ avilomento, therānaṃ theravaṃsadīpānaṃ;
22因果善恶的详细分析,住于大寺院中的诸比丘们。
Sunipuṇavinicchayānaṃ, mahāvihāre nivāsīnaṃ.
23放下反复来往的目的,我将揭示其义理;
Hitvā punappunāgatamatthaṃ, atthaṃ pakāsayissāmi;
24以及善知识所求的满意,和长久坚住教法的意义。
Sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ, ciraṭṭhitatthañca dhammassa.
25戒律的教义与清净法门,圆满呈现于所有业处;
Sīlakathā dhutadhammā, kammaṭṭhānāni ceva sabbāni;
26并包含行为规约的种类,以及禅那修习的完成开示。
Cariyāvidhānasahito, jhānasamāpattivitthāro.
27乃至诸种三明神通,和智慧圆满无余的归结。
Sabbā ca abhiññāyo, paññāsaṅkalananicchayo ceva;
28五蕴、六入、十八界皆为圣法。
Khandhādhātāyatanindriyāni ariyāni ceva cattāri.
29此乃真实之谛,缘起形态之宣说,且以清净圆满之善巧加以表述;
Saccāni paccayākāradesanā suparisuddhanipuṇanayā;
30更有超脱之道的彻底生起,以及观照修习之法。
Avimuttatantimaggā, vipassanābhāvanā ceva.
31因此,诸法皆由我于清净道上清净成熟,
Iti pana sabbaṃ yasmā, visuddhimagge mayā suparisuddhaṃ;
32已宣说者甚多,故此不欲在此多加思索。
Vuttaṃ tasmā bhiyyo, na taṃ idha vicārayissāmi.
33“在清净道中,此乃四法之中居中者;
‘‘Majjhe visuddhimaggo, esa catunnampi āgamānañhi;
34释明之后,必将阐明其所说的意义。
Ṭhatvā pakāsayissati, tattha yathābhāsitamatthaṃ’’.
35因此,仅此而已,采纳这点,以生起信解;
Icceva kato tasmā, tampi gahetvāna saddhimetāya;
36应知此为注疏,此即中部三聚经的义论。
Aṭṭhakathāya vijānatha, majjhimasaṅgītiyā atthanti.
2因缘论
Nidānakathā
11. 此处所称中部三聚经者,谓三十五卷,根本三十五卷,中部三十五卷及附录三十五卷之总称。分为十五卷,每卷五卷,合为一十五卷集合。经文共计一百五十二部,两卷经典。语句计有三十五万余句,约三万八千余行。所以叫曰古文曰──
1. Tattha majjhimasaṅgīti nāma paṇṇāsato mūlapaṇṇāsā majjhimapaṇṇāsā uparipaṇṇāsāti paṇṇāsattayasaṅgahā. Vaggato ekekāya paṇṇāsāya pañca pañca vagge katvā pannarasavaggasamāyogā. Suttato diyaḍḍhasuttasataṃ dve ca suttantā. Padato tevīsuttarapañcasatādhikāni asītipadasahassāni. Tenāhu porāṇā –
39“三万八千余行,比此更有五百余行;
‘‘Asītipadasahassāni, bhiyyo pañcasatāni ca;
40再次说起三十二句,以此语句作为开端。
Puna tevīsati vuttā, padamevaṃ vavatthita’’nti.
4从字母计数,有七个字母,数百千字母,及四千余万的约数,合计共有三十五个字母。此段称为“诵分”,三十二句以上的期间称为“附加诵分”。按照问答的连结、意念的连结,依照对应关系,概括为三种连结法。详尽讲述则此处有三千个连结字和九百个左右。故古文曰——
Akkharato satta akkharasatasahassāni cattālīsañca sahassāni tepaññāsañca akkharāni. Bhāṇavārato asīti bhāṇavārā tevīsapadādhiko ca upaḍḍhabhāṇavāro. Anusandhito pucchānusandhi-ajjhāsayānusandhi-yathānusandhivasena saṅkhepato tividho anusandhi. Vitthārato panettha tīṇi anusandhisahassāni nava ca satāni honti. Tenāhu porāṇā –
42“三千个追随字,以及九百个多字;
‘‘Tīṇi sandhisahassāni, tathā navasatāni ca;
43这些以连结法,置于中心位置,显现其中。”
Anusandhinayā ete, majjhimassa pakāsitā’’ti.
5其中按五十个章段开始,起于根本章段,篇章层次称“根本章节”,经文则称“根本章节经”。其开头如“如是我闻”等,曾由尊者阿难在首次大集会上,作为开端及结尾而宣说。此内容最初在大集经长部注疏中得到详尽阐述。因此应当依此详细阐释而了解此处。
Tattha paṇṇāsāsu mūlapaṇṇāsā ādi, vaggesu mūlapariyāyavaggo, suttesu mūlapariyāyasuttaṃ. Tassāpi ‘‘evaṃ me suta’’ntiādikaṃ āyasmatā ānandena paṭhamamahāsaṅgītikāle vuttaṃ nidānamādi. Sā panesā paṭhamamahāsaṅgīti sumaṅgalavilāsiniyā dīghanikāyaṭṭhakathāya ādimhi vitthāritā. Tasmā sā tattha vitthāritanayeneva veditabbā.