← 文献总目录

杂论详释

e1210n.nrf1 · 静态文献页 · 1223 段 · 打开交互阅读器

杂论解释
Pakiṇṇakathavivaraṇaṃ
1其中,有一国王名为米利多。…….。这里应当知道所谓大海,就是由此而成的水源,与此相关的是米利多国王,他是在世尊入灭之后过了五十年,出身于王族,名为米利多的国王。
Tesu –’milido nāma so rājā …pe… sāgaranti etha ajjhāhārasambadho veditabbo yo’pi milido rājā bhagavato parinibbānato pañcavassasate atikkante rājakule uppanno so rājā milido nāma.
2在佐伽罗城中,也就叫做佐伽罗的上等城池里,统治国家的国王前去拜见长老那迦悉那,问道:『为何如此?』
Sāgalāyaṃ puruttame sāgalanāmake uttamanagare rajjaṃ kārento nāgasenatheraṃ upagañchi kiṃ viyā?Ti.
3记载说,恒河被称为海。就像恒河或者亚穆那河等某条河流汇入大海,因而称之为大海一样。又此地有合成词的缘故。恒河也即「河流」之意,因其水波荡漾,像莲花浮动于水面,故称为恒河。此为合成词的解释方法,水域的称谓如同这里所说。
Gaṅgāva yatha sāgaranti āha. Yathā gaṅgā vā yamunādīsu aññatarā vā sāgaraṃ upagañchi tathā upagañchi’ti atho. Va-saddo vetha samuccayatho. Gaṅgā vā’ti vattabbe ākārassa rassattaṃ kavā gaṅgāva iti vuttaṃ. Uppalaṃva yathodake’ti etha vuttasamuccayatho vāsaddo viya.
4说到阿散伽王。…….。这里应知此处的基调。此王具有广泛称号,分为四类:通用称号、表彰功德的称号、自然生成的名称以及特殊称号。首先,实行第一次佉迦市委托制定之礼仪者,所获称号为广大认可的国王称号;佛法讲述者、袈裟裁制者、戒律维持者,则作为三藏的信徒与护持者而得名。某王子出生之时,南方的诸天与亲族同在,称某为名者,这是一种荣誉的称号。今传递的旧称与新称,古时如太阳、海洋、土地、山岳之名,今仍然用山岳山峰名称,这属于自然生成的称号。如此这般,此四类名称,是依据阿毗达摩论之整理而定。此外,对于词汇起源,应知「阿散伽」的词义为“处所”(类似于『当地到当地』的意义)。
Āsajja rājā …pe… vidāḷane’ti etha yathāvuttasambadho veditabbo. So ca suviñeñayyo’va. Padanti upasagga nipātanāmaākhyātapadavasena catubbidhaṃ. Tesu nāmapadaṃ sāmaññaguṇa-kittima-opapātika-nāma vasena catubbidhaṃ. Tatha paṭhamakappikamahājanena sammantivā ṭhapitattā mahāsammato’ti rañño nāmaṃ sāmañañanāmaṃ nāma. Dhammakathiko paṃsukuliko vinayadharo tepiṭako saddho pasanno’ti evarūpaṃ guṇato āgataṃ nāmaṃ guṇanāmaṃ nāma. Yampana jātassa kumārassa nāmagahaṇadivase dakkhiṇeyyānaṃ sakkāraṃ kavā samīpe ṭhitā ñātakā kappevā’ayaṃ amuko nāmā’ti nāmaṃ karonti idaṃ kittima nāmaṃ nāma. Yā pana purimapaññatti pacchimapaññattiyaṃ patati, purimavohāro pacchimavohāre seyyathidaṃ purimakappe’pi cado cadoyeva nāma etarahi’pi cado cadoyeva nāma, atīte sūriyo samuddo pathavī pabbatoyeva nāma. Etarahi’pi pabbato pabbatoyeva nāmāti idaṃ opapātikanāmaṃ nāma, idaṃ nāmacatukkaṃ abhidhammapariyāyena vuttaṃ. Saddasathe pana nāmanāma-sabbanāma-samāsanāma-taddhitanāma-kitanāmavasena pañcavidhaṃ vuttaṃ. Taṃ sabbaṃ idha yathārahaṃ veditabbaṃ. Padatho pana āsajjā’ti pavā. Ṭhānāṭhānagate’ti kāraṇākāraṇagate.
5「普突」即指多种类别、多样的含义。
Puthū’ti nānappakāre.
6所谓「经文织网成就」者,是指以经藏名之经典集合体,将经典净化、整理和贯彻的经文纂集者。
Suttajālasamathitā’ti suttantapiṭakasaṅkhātasuttasamūhena samathitā pathitā, suttaṃ āharivā suttathavisodhanavasena suttajālasodhakā
7此处所说的『nayehi ca』,意指依止佛法、律藏及相关论著,或依逻辑推理而建立的法理。
Nayehi cāti abhidhammavinayādīhi nayehi yuttīhi vā.
8『Paṇidhāyā ca』者,亦即依止佛法、律藏及相关论著,或依据相符的逻辑方法而持守实行。
Paṇidhāyā cāti abhidhammavinayādīhi nayehi yuttīhi vā.
9『Paṇidhāyāti』者,谓住持自己的智慧,坚定而安住于所知之理。
Paṇidhāyāti attano ñāṇaṃ ṭhapento.
10如同言说那般,意即心念反复自省,持续不断以强烈的观察和舍弃(内心迷惑)来激励自己。
Bhāsayivāna mānasanti attano cittaṃ atisayena punappunaṃ pavattāpanavasena hāsevā
11所谓『Kaṅkhāṭhānavidāḷane』,指为解除疑惑与怀疑,此乃无明等烦恼的根源,须善加破除。
Kaṅkhāṭhānavidāḷane’ti kaṅkhāya vicikicchāya vassā kāraṇabhūtānaṃ avijjādikilesānaṃ dhammānaṃ vidāḷanakāraṇe.
12此乃词义释。
Ayaṃ padatho nāma.
13然而,应当这样理解解析吗?
Viggaho pana evaṃ veditabbo?
14所谓由种子结成的结合,就是这里所说的。
Yonakasaṅkhātānaṃ milānaṃ ido
15就是结合。
Milido.
16指的是落入耳根的人们,所生的兴趣和欢喜。
Sotaṃ patitānaṃ janānaṃ saṃsīdanaṃ rāti ādadātī’ti
17大海,那就是这片大海。
Sāgaro, taṃ sāgaraṃ.
18因不深入研习阿毗达摩与戒律而显著的困难。
Abhidhammavinayesu anupavisanathena ogāḷhā
19阿毗达摩与律之辩析。
Abhidhammavinayogāḷhā.
20经谶之网已稳固。
Suttajālassa samathitā
21经谶之网已稳固。
Suttajālasamathitā.
22疑惑及疑惑之所,疑惑之所的解除。
Kaṅkhā ca kaṅkhāṭhānañca kaṅkhāṭhānāni kaṅkhāṭhānānaṃ vidāḷanaṃ
23疑惑所的解除。
Kaṅkhāṭhānavidāḷanaṃ.
24此即序论。
Ayaṃ viggaho.
25这五首偈颂是由何人所作?这是对尊敬的佛陀及其教师所发问的回答。不仅仅只是五首偈颂而已,在《长老王语》中,也有其他前后语句被如此说道。
Imā pañca gāthā kena katā?Ti codanā bhadantabuddhaghosācariyena katā’ti parihāro. Na kevalaṃ pañaca gāthā’va, therarājavacane’pi aññaṃ pubbāparavacanampi tena vuttaṃ.
26关于其相应连结,有以下说明──
Tesu sambadhanaye–
27『愿句子明确且完整』,此为句子的要求,讲话必须清晰。
‘Ekakhyāto padaccayo siyā vākyaṃ sakārako’ti ca
28『因为有联系者,即便在远处,也能明白此联系』,言联系之义,即便距离遥远也能认知。
‘Yena yassa hi sambadho dūraṭṭhampi ca tassa taṃ,
29接下来,『对于不相等者,亦无近似联系』,即不存在因果连带。
Athato asamānānaṃ āsannattaṃ akāraṇaṃnti ca;
30『因为在多样存在时,必有多种不同的活动,正如实际相符一般』,指出众多存在时具有各种差别行为。
‘Nānattā sati yā nānā-kriyā hoti yathārahaṃ,
31以单一动作为遮挡者,行为恒常不作;
Ekakriyāya channantu nathi kārakatā sadā’;
32“言语所及者”多义且含多面本质,
‘Vohāravisayo saddo’nekathaparamathato,
33被称为是世尊所运用之义;
Buddhivikappato catho tassatho’ti pavuccati;
28三者标志及词语之释义犹如下文所现本质一样亦宜得到,故语句之用应如此。因词语应用当依其本旨及本质而行,不违本质则词语用法可立于师教与诸国语境之中,因各自依各国言语之俗而言其词用之所以。此处我辈于比昂迦国当依其具体俗说应用辞句。正如语句成俗筏,似入口入心,此理当如此受持论之。若第一义为施事者,第二义为所为事,且应论述此施事与所为事之因果关系。如果施事指行为词,则所为事应为第一行为之具体内容;如所为事为第一行为之限定,则第三义为其限定者。此理在于施事词和所为事二义间详尽种别的论说。
Tīṇī’pi lakkhaṇāni sallakkhevā yathā atho ca sabhāvo ca labbhati, tathā saddappayogo kātabbo. Saddappayogena hi atthasabhāvā anuvattitabbā, na atthasabhāvehi saddappayogo api ca ācariyā nānāraṭṭhesu ṭhitā attano attano raṭṭhavohārānurūpena saddappayogassa athaṃ vadanti. Idha amhākaṃ biṅgaraṭṭhe siliṭṭhavohārānurūpena saddappayogassa atho vattabbo. Yathā vacanaṃ siliṭṭhaṃ hoti kulaputtānañca hadayaṃ pavisati tathā vattabbo kathaṃ? Yadi paṭhamā kattā hoti, dutiyā kammaṃ savisesanaṃ paṭhamantakattaṃ vavā kriyāpadaṃ vattabbaṃ. Kriyāpadaṃ vavā savisesanaṃ dutiyantakammaṃ vattabbaṃ. Yadi savisesanaṃ paṭhamantapadaṃ kammaṃ hoti taṃ tassa visesanañca vavā tatiyantakattā vattabbo. Taṃ vavā kriyāpadaṃ vattabbanti.
29然词义则如是——
Padatho pana –
36“因此谓之标记,敌解未知(?)因时间及场合;
‘Athappakāraṇā liṅgā ojaññā (?) Desakālato;
37声义有多种区分;并非只有声这一种。
Saddathā vibhajīyanti; Na saddāyeva kevalā’ti ca;
38『总因外在状态而起的声音,是动作的先行因,
‘Parabhāvapathāpekkhaṃ sa-amādi tu kārakaṃ,
39它是因果的基础,并且确实是成就事物的根因;
Paccayassa sadhātussa athabhutantu sādhananti ca;
40声是构成要素,动作的语言助缘,也是成就之语,
‘Dhātu saddo kriyāvācī paccayo sādhanavācako,
41因其特征而成其指称的标记,同时又有光明义;』
Athassa vācakaṃ liṅgaṃ vibhatti athajotakā;’
30这三种特征属于音义,应逐词标写并分别加以说明。
Ti ca lakkhaṇāni sallakkhevā ekekapadassa athaviggaho vattabbo.
31关于词的解释,
Pada viggaho pana-
44『从行起而生因,遂有果报』,
‘Dhāvatho hi siyā hetu - paccayatho siyā phalaṃ,
45由于两个动因而生,这样的声音被连缀,
Dvinnaṃ jānanathañca iti saddo payujjate;
46在全部句子中,此为动作之声,故名之,
Sabbavākye kriyāsaddo itisaddo ca hoti hi;
47因表示行动生起的标志,故以此名之,
Kriyābyuppatti nimittaṃ itisaddena dīpitanti,
48开头为特征,应论述有关声音的特征和记号。
Ādīni lakkhaṇāni sallakkhevā vattabbo;
32此处所说的声音组合之应用及其组合方法,乃是有效的联系,其利益在各方面皆应被家族子弟所学习掌握,并且如同铭记家族标记一般予以记忆。
Ayaṃ amhehi vutto saddappayogaathappayogo yojanānaṃ nayo sabbatha upakāro kulaputtehi uggahetabbo sallakkhetabboyeva.
33接下来,余者包括形态未被描述者,我们将加以描述阐明。
Ito paraṃ yaṃ athato ca rūpato ca apākaṭaṃ, taṃyeva vaṇṇayissāma.
34所谓清晰分明、分区分列的道路、小辂车、四方豢马厩以及整齐的马车房、规整的道路、分区的厩舍乃是此处所示之清晰分区道路、小辂车、四方豢马厩的合称。此义已由词典详尽论述。
Suvibhatta-vīthi-caccara-catukka-siṅghāṭakanni suvibhattā rathikāsaṅkhātā vīthi caccarasaṅkhātā catukkā maggasadhisaṅkhātā siṅghāṭakā ethāti suvivibhattavīthicaccaracatukkasiṅghāṭaṃ. Vuttañhetaṃ abhidhānappadīpikāyaṃ;
52『围栏』与『栏杆』为所述『豢马厩』的别称,『道路』亦称为『路线』。
‘‘Racchā ca visikhā vuttā raṭikā vīthi cāpyatha
53结构围栏四合但未密闭,密闭者叫做走廊。
Vyuho racchā anibbiddhā nibbiddhā tu pathaddhi ca,
54该围栏为由四个道路、马车房与马厩组合成的整体。」
Catukkaṃ caccare magga-sadhi-siṅghāṭakambhave’’ti;
35『迦尸布、果杜巴拉布等各种布匹市集具足』,此中,价值高昂之布为迦尸布,或产自迦尸国之布称迦尸布;产自果杜巴拉地区之布称果杜巴拉布。「等」字摄取麻布、棉布、丝布、毛织布、黄麻布、大麻布。又摄取白色布匹,即与麻布同类之细葛布,以及与丝布同类之帕图纳布、巴他布、索玛拉布、中国布等。此事于《小学处》偈颂中曾如是说:
Kāsika-koṭumbarakādi - nānāvidhavathāpaṇasampannanti etha mahagghavathaṃ kāsikaṃ kāsikaraṭṭhe vā uppannaṃ kāsikaṃ. Koṭumbaradese jātaṃ vathaṃ koṭumbaraṃ. Ādisaddena khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅganti. Dhavalavathāni ca khomassa anulomabhutaṃ dukulaṃ koseyyassa anulomabhutāni pattunnapaṭṭa-somāra-cīnaja vathāni ca saṅgaṇhāti. Vuttañhetaṃ khuddakasikkhāgathe?
36「细葛布与帕图纳布、巴他布、索玛拉布、中国布、神通所生布、天人所赐布,此等皆与彼彼〔布〕相顺应。」
Dukūlañceva pattunna - pattaṃ somāracīnajaṃ iddhijaṃ devadinnañca tassa tassānulomakanti.
37关于此义的注释中云:毛织布根据其纹理与步法的先后顺序分别称为『dukulā』『sāṇassa』、顺纹织成,棉织布及丝织布依次采样,均称为同样纹理顺序成形的织物,天人所赐而成。该纺织物采用层叠覆盖方式织造,其中某些纹理侧重于部分重叠之处,所以叫之曰“其他各部分以此顺序覆织”。
Tassa ṭīkāyañca’vākamayattā dukulā sāṇassa anulomakehi katasuttamayattā pattuṇṇapaṭṭa-somāracīnavathāni koseyyassa anulomāni iddhijadevadinnavathāni channaṃ vathānaṃ anulomāni tesaṃ aññataramayattā’ti vuttaṃ.
38又如《弥兰陀问经》所说,问有二种:相问与断疑问。此处依询问诸法之相而展开之问,即为相问。或有处写作「诸法之相问」。『应机而生之应对』者:于彼彼深义思察之时,所应作之事名为「机处」,于此机处生起、出现,名为「应机而生」;以此为其所有者,即为「应机而生」;于所缘中显现者为「应对」,即是智慧。具有应机而生之应对者,即是「具应机而生之应对者」。
Tatha milidapañho lakkhaṇapañho vimaticchedanapañho’ti duvidho’ti etha dhammānaṃ lakkhaṇapucchanavasena pavatto pañho lakkhaṇapañehā.Dhammānaṃ lakkhaṇapañho’ti kathaci likhitaṃ. Ṭhānuppantikapaṭihāno’ti tasmiṃ tasmiṃ gambhīrathavicāraṇakāle kattabbakiccasaṅkhāte ṭhāne uppatti uppajjanaṃ ṭhānuppatti sā assa athiti ṭhānuppattikaṃ. Ārammaṇe paṭibhātīti paṭibhānaṃ, ñāṇaṃ. Ṭhānuppattikaṃ paṭibhānaṃ yassa so ṭhānuppattikapaṭibhāno.
39『Paṭibalo atītānāgatapaccuppannānanti』,即『paṭibalo』意指明了过去、未来与当下者。此处所作之解读,乃对课文剩余部分之阐发。譬如我过去曾施予、守护戒律、修行善法,现今智慧具足、财富显达,即是以前所知晓之过往真相;如今得以作施、修福德资粮。由此修力当下、未来得以明知,故称为知过去、现在与未来之能力者,即『paṭibalo』。因当修学者欲知此,是为必要明了之法。
Paṭibalo atītānāgatapaccuppannānanti etha athānaṃ jānitunti pāṭhaseso kātabbo soyeva vā pāṭho. Tatha ahaṃ atītabhave dinnadāno rakkhitasīlo bhāvitabhāvano katakalyāṇo idāni ñāṇasampanno dhanavā yasavā’ti atītathaṃ jānituṃ paṭibalo idāni mayā dānādi puññaṃ kattabbaṃ sampatti bhavato. Sampatti bhave uppajjivā sukhī huvā parinibbāyissāmī’ti. Evaṃ paccuppannaanāgatathe jānituṃ paṭibalo nāma.
40『Samantayogavidhānakiriyānaṃ karaṇakāle’ti yuñjitabbo yogo』,谓一切时刻皆应用之调摄法门称为『瑜伽』。此瑜伽为全方位、全时间、全诸必做法事的开展与安排,也称『方法』。即:若当作是,我将作此;在此所为,于未来皆有其果报,此即于前半段庶猷所为之『法门』,其作用即在行为时段之内成就,而若非正确于前期或行为时,就不能成立此『法门』,故云『不正次序者不可。』此乃诸法成就之原则。
Samantayogavidhānakiriyānaṃ karaṇakāle’ti yuñjitabbo yogo. Samantato sabbato sabbakāle yogo sabbakālesu sabbakattabbakammānaṃ vidahanaṃ vidhānaṃ nāma. Idañcidañca karissāmi, imasmiṃ kate idaṃ bhavissatī’ti pubbabhāge upāyena kattabbavidhānaṃ kiriyā nāma karaṇakāleyeva labbhati. Pubbabhāge ca karaṇakāle ca nisammakārīti adhippāyo.
41譬如说,诸多经文因其所指的句节而得名,例如说‘此处所说的为何?’有人如此问。‘这是五取蕴之集处否?’回答说,好比‘这是色取蕴集处’等。其数在二十九处。
Seyyathīdanti yāni sathāni tena uggahitāni tāni seyyathidaṃ vibhajissāmīti atho anekathato mahanidānasuttavaṇṇanāyañca evamevatho vutto’ seyyathidaṃ katamānī’ti keci vadanti. Taṃ’katame pañcupādānakkhadhā? Seyyathidaṃ? Rūpūpādānakkhadho’tiādinā nayena sameti. Tesu ca ekūnavīsatisathesu.
42所谓‘闻’,指此处所说之法,即‘闻’或‘觉受’。
Sutīti etha suyyate dhammo etāyāti suti, vedo.
43所谓‘结’是指字词之缀连。若见到残余字数等仅在外头的语句中,应当将它们归纳于此。
Sammutīti saddagantho. Sesā saṅkhyādayopi ca kattuyonakattā bāhira sathesu yadi dissanti te sugahetabbā yevāti.
44‘供养及舍弃之事’,是指供养事宜,即供养之业。
Bhattavissaggakaraṇathāyāti bhattakiccakaraṇathāya.
45譬如单独一眼生出,过去世三种感官知觉能力中,仅此一眼便产生了窥见能力。多者则可先对一方,再对一方施以守护而有眼识分生。这是统摄解说。
Sakiṃ evaṃ cakkhuṃ udapādīti atītabhave tīsu vedesu paricayasatiñāṇabalena sakimeva ekuggahaṇavārameva cakkhu veduggahañāṇacakkhu udapādi. Bahutaraṃ avacāpevā ekavārameva vadāpevā dhāretuṃ asakkontassa ñāṇacakkhu udapādīti adhippāyo.
46‘老师的叮嘱’,即老师说:‘你们想问什么,就尽管问,我必当回答。’又说:‘若不能解说,就请老师指示。’这是老师对弟子的教导和启示。有的弟子虽能给予教诲,却不能善说清楚;例如龙军子能两者兼具。
Ācariyassa anuyogaṃ davā’ti’ācariya, tumhehi yaṃ yaṃ icchatha, taṃ taṃ maṃ pucchatha, ahaṃ vissajessāmi. Byākātuṃ asakkontassa me ācikkhathā’ti ācariyassa attano anuyogaṃ anuyuñjanaṃ codanaṃ davā. Ekacco hi anuyogaṃ dātuṃ sakkoti byākātuṃ pana na sakkoti. Nāgasenadārako pana tadubhayampi kātuṃ sakkotiyeva.
47「法眼生起」者,谓一切因缘生起之法尽皆显现,此眼以断尽一切生起法为本质,具足入流果之道智,能现涅槃境相。因其缘起故显示生起事物,由是显示一切造作存在之法皆生起,且显示一切生起法之灭止,即一切造作法之熄灭,故名无常、消灭、转变之法而生起。何以涅槃境相唯意义道智为「法眼生起」?盖彼道智乃能断贪痴烟障者,故受此称号。
Dhammacakkhuṃ udapādīti’yaṃ kiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammantidhammacakkhu sotāpattimaggañāṇaṃ nibbānārammaṇaṃ huvā evaṃ uppajjanākārena udapādiyaṃ kiñci saṅkhataṃ dhammajātaṃ samudayadhammaṃ uppajjanasabhāvaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhammaṃ, sabbaṃ taṃ dhammajātaṃ nirujjhanasabhāvaṃ aniccaṃ khayavayadhammanti udapādi. Kasmā nibbānārammaṇaṃyeva maggañāṇameva udapādī?Ti. Tappaṭicchādakamohadhakāraṃ viddhaṃsevā uppannattā.
48『被怨恨者』谓为怨者所怨;此中喻如『被惹怒者』即谓被惹怒之人。
(Dosinā) dositāti vattabbe takārassa takāraṃ kavā dosinā’ti vuttaṃ.
49「登车」者,此处宜释为慰心之法,然当以车义加阐明之。
Rathaṃ āruyhā’ti etha sāmikaṃ ramayatīti ratho’ti viggaho kātabbo.
50「王车」者,谓通达诸宝以其所欲。
Rājaratho nāma sabbaratanavicitto icchitabbo.
51「带状物」者,谓上层阁楼装饰,覆蔽诸层,缠绕而成之带状物,依释注称为此名。
(Vayahaṃ) vahantī etenāti vayahaṃ uparimaṇḍapasadisapadaracchannasabbamālāguṇṭhimaṃ vā chādevāti aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena katasakaṭaṃ vayhaṃ nāma.
52「宝饰品」者,于二物上观之,金、银等宝制,门梁之饰,带有鹰翼形状者,依释注释称为宝饰,乃车辆特有之饰物,今此详述于此处。
Sadamānikā’ti ubhosu passesu suvaṇṇarajatādimayā gopānasiyo davā garuḷapakkhakanayena sadamānikā’ti aṭṭhakathāyaṃ vuttanayena kato yānaviseso vayhādidvayaṃ cekathāya idhānītaṃ
53『定期者』者,谓聚集、聆听、问询、说明、思持五法。以此五法为尺度,谓为定期住者。如此说『定期住者』者,即借由三藏之教,譬如定期者一般建立教理之标竿与坚固基础。
Tithakaro’ti’uggaho savaṇaṃ pucchā kathanaṃ dhāraṇaṃ iti pañcadhammavaseneva tithavāso pavuccatī’ti evaṃ vutte tithavāse patiṭṭhāya pare ca patiṭṭhāpevā piṭakattayatithachekakaraṇena dhammatithaṅkaro.
54『熟练者』者,谓于诸制戒等处具了知,不生违逆之心。
Nipuṇo’ti badhādīsu upajānanasamatho.
55『通达者』者,谓于僧团中无惧怕之心。
Visārado’ti parisāsu bhayarahito.
56『时熟者』者,谓善于掌握依止于地域语音之时节,知晓同一时节与时节之间之差别者。
Sāmayiko’ti desajabhāsāsaṅkhātasamayakusalo sakasamayasamayantaracchekañāṇavanto.
57『速应者』者,谓善于正语,迅速而圆满地应对,是善说正语者。
Paṭibhāṇo’ti kalyāṇavākya saṅkhyātapaṭibhāṇavanto.
58『聪慧者』者,谓以法念智慧而聪慧。所谓法念智慧,即具智慧通达,能分别以何为所闻、所听、何为善法而周详深究,此即名为法念智慧也。
Medhāvīti dhammojapaññāya medhāvī. Dhammojapaññā nāya ñānagato paṇḍito’kiṃ sutaṃ kiṃ vā suṇāmi, kiṃ kusalaṃ gavesinti’ yāya vicāreti sā dhammojapaññā nāma.
59具寿尊者那先亦同意……如是以应当赞同之语令长老欣喜,心生欢喜,正以应当赞同之语与国王同欢喜,互相赞同,称为联结。
Āyasmāpi kho nāgaseno paṭisammodi…pe… ārādhesiti yeneva sammodaniyavacanena thero rañeñā milidassa cittaṃ ārādhesi tosesi teneva sammodanīyavacanena raññā saddhiṃ paṭisammodīti yojanā.
60所谓知道者,即是亲近明了者。
Ñāyāmīti ñāto pākaṭo homi.
61大王亦然……所谓龙军是此名,此为约定俗成的名称,纯为称呼而已。
Api ca kho mahārāja …pe… nāgaseno’ti yaṃ idaṃnāgaseno’ti nāmaṃ esā saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmamattaṃ hotīti yojanā.
62所谓聚集称为聚。所谓集合,意指什么?从他人、自身、存在、形体、个体、人、男子、三者、赠予者,到摇床、枕头、床榻,打击,蚂蚁,昆虫,修行处,围墙,门户,风扇等多种形式,此谓集合。
(Saṅkhā) etha ca saṅkhāyatīti saṅkhā. Saṅkathiyatīti atho kinti saṅkathiyati? Parassāti attā’ti bhavo’ti poso’ti puggalo’ti naro’ti māṇavo’ti tisso’ti datto’ti mañcapīṭhaṃ bhisibimbo hananti vihāro pariveṇaṃ dvāraṃ vātapānanti. Evaṃ anekehi ākārehi saṅkathīyatiti saṅkhā.
63正确明了,即是通达。何为通达?谓能触及、领会……打击门户、驱散风尘者,此即通达、正确明了。
Samaññā sammā ñāyatīti kinti ñāyatī?Ti. Ahanti mamanti…pe… dvāraṃ vātapānanti sammā ñāyatīti samaññā.
64所谓名称即为表达,即名称。
(Paññatti) paññāpīyatīti paññatti.
65(行为)何谓智慧所知故?……又谓行为。行为何?即是杀他、害他……等,破坏门户者,这谓行为。此四种称谓等,作为字词仅仅是名称约定,非实有名义,唯为显现之用。
(Vohāro). Kinti paññāpīyatīti…pe… voharīyatīti vohāro. Kinni voharīyatiti. Ahanti mamanti…pe… dvāraṃ vātapātanti voharīyatīti vohāro. Imehi catuhi saṅkhāādīhi padehī nāmapaññattiyeva adhippetā nāmamattanti dassanato.
66若复尊者大王,智慧之言交谈者,若与我等智慧辈共言语者。
Sace vaṃ mahārāja paṇḍitavādā sallapissasīti vaṃ sace mayā saddhiṃ paṇḍitānaṃ sallāpena.
67禁锢亦作,安止亦作——此以问答之体,智者作禁锢,智者以放逸作用禁锢,智者放逸作用而安止。
Āveṭhanampi kayirati nibbeṭhanampi kayiratī’ti pañhapūcchanavasena veṭhanaṃ paṇḍitehi kayirati pañhavissajjanavasena veṭhanaṃ paṇḍitehi kayirati pañhavissajjanavasena nibbeṭhanampi kayirati.
68绑定亦作——长老那先谤语诸说等所谓绑定,乃指以绑定言说他智者。且见解表述具方便之言而来,通称为绑定。
Niggaho’pi kayiratī’ti nāgasenathero musābhaṇatītiādinā niggahanayena aññapaṇḍitānaṃ niggahaṇavacanaṃ aññapaṇḍitehi kayirati. Api ca kathāvathuppakaraṇe āgato sabbaniggaho niggahoyeva.
69反对亦作——尊者大王、王者、君主,恒伽陆国至尊,何以谓谤语?此亦作反对。
Paṭikkamampī’ti vaṃ mahārāja’rājā milido jambudīpe aggarājā kasmā musā bhaṇasī’tiādinā paṭikkamampi kayirati.
70“特殊”谓具足者智慧之心,凭行为远离染污,具信誉与行持,赞叹法者之称号。然此时若曰“尊敬前辈”等,此为赞叹之辨别,乃已具足者之心……“善哉,大王,尔识马车也”等,符合认可。唯有一“应答”是,如珍宝等另一之一,亦或仅一善者,为应答。首日三问由王所问,为名称约定之问,七年问,考察问。
Viseso ‘pīti’sampannaṃ munino cittaṃ, ‘kammanā byattattena ca vijjācaraṇasampannaṃ dhammagatānaṃ pasaṃsatī’tiādinā guṇapasaṃsanasaṅkhāta viseso. Idha pana kallo’si bhante’tiādi paṭiggahaṇaviseso’ti’sampannaṃ munino cittaṃ…pe… dhammagatānaṃ anumodasī’tiādinā guṇapasaṃsanasaṅkhāto paṭiggahaṇaviseso. Idha pana sādhu kho vaṃ mahārāja rathaṃ jānāsī’tiādi. Ekaṃ vathuṃ paṭijānantīti kalyāṇamaṇiādikaṃ aññataraṃ ekaṃ vathuṃ kalyāṇaṃ vā athi nathiti paṭijānanti paṭhamadivase tayo pañhā raññā pucchitā nāmapaññattipañho sattavassikapañho vīmaṃsanapañho.
71尊者,乃迦萨拿将要问时……等文中所说,什么样的大王由你而被问?第三个审问之问,缘于场所之起止与撤回之不了解,由审问而成此问,名为审问之问。又谓‘尊者,请问我’,这是国王亲自向下所问,二问已如法而陈述。
Bhante nāgasena pucchissāmīti …pe… kimpana mahārāja tayā pucchitanti tatiyo vīmaṃsanapañho ṭhānuppattikapaṭihānajānanathāya vīmaṃsanavasena pucchitattā vimaṃsanapañho nāma. Tatha’pucchito me bhante’ti idaṃ raññā attanā heṭṭhā pucchite dve pañhe sadhāya vuttaṃ.
72‘我已弃绝’此句亦由长老亲自向下述说,二问已如法而陈述。
Vissajjitaṃ me’ti idampi therena attanā heṭṭhā vissajjite dve pañhe sadhāya vuttaṃ.
73乃迦萨拿称乃迦萨拿,谓之讲话作别离时,国王对乃迦萨拿长老多施敬礼尊敬。佛音师言:不敬者,其人虽见贤良,亦如不见,不听不知故也。此话何意?‘我不作恶’,蛇尊者即是。‘众蛇汇聚而居’,有此辩驳,众蛇即是,乃迦萨拿在四般名中,这即是其名号。
Nāgaseno nāgaseno’ti sajjhāyaṃ karonto pakkāmīti raññā nāgasenathere bahumānagāravo kato’ti dīpetuṃ buddhaghosācariyena vuttaṃ agāravo hi puggalo garuṭṭhāniyaṃ puggalaṃ disvāpi suvāpi jānivāpi apassanto asuṇanto ajānanto viya hotīti. Tatrāyaṃ vacanatho? Āguṃ pāpaṃ na karotīti nāgo. Senti sayanti etena vādapaccathikā janāti seno nāgo ca so seno cāti nāgaseno sāmaññādīsu catusu nāmesu idaṃ kittimanāmaṃ.
74善哉,长老表示欢喜。‘善哉,善哉’此言也。次第章节提出无时之问。
Suṭṭhu thero ababhanumodīti’sādhu suṭṭhu’ti vacanena. Antarāmagge pucchito anathakālapañho.
75‘乃迦萨拿为何?’此言中乃迦萨拿之义何?问之。
Katametha nāgaseno’ti katamo dhammo etasmiṃ vacane nāgaseno nāma hotīti pucchi.
76‘生者’,即以气为有生命者。
Jīvo’ti jīvabhuto vāyo.
77吸息与呼息被称为身行者,长老以阿毗达磨的阐释说,此因无量身的入内、停留与出外等现象而得名吸息呼息。无量身借助这种起造于身的作用而起,故名为身行。故而,同样以此生命体,尊者那先以此名呼称此生命体为龙军,并非谓生命体应当以此名字承载,此乃长老以阿毗达磨义理所作说明。
Assāsapassāsā nāmete kāyasaṅkhāro’ti thero abhidhammakathaṃ akāsīti iminā anantakāyassa ete anto-pavisana-bahi-nikkhamatavātā assāsapassasā nāma karajakāyena abhisaṅkharīyanti, tasmā kāyasaṅkhārā ca honti, teneva jīvena nāgaseno nāgaseno’ti iminā nāmamattaṃ gaṇhāti na puggalo jīvo gahetabbo’ti thero abhidhammakathaṃ akāsi.
78所谓具足近事男之身分者,即自我所制约的行为,诸如奉行弟子道德、侍奉等,称为勤修。此勤修乃于四圣所归依之道中,依止持念而成就的信解。这样一名近事男,心念坚定地发起四皈依:「我皈依佛,皈依法,皈依僧,且皈依那皈依。」于是此人持守近事男身分,迈向不退转之道。
Upāsakattaṃ pavedesī’ti attasanniyyātanena sissabhāvūpagamanena paṇipātena samādānenāti catusu saraṇagamanūpāyesu samādānena ratanattayassa ca therassa ca upāsakabhāvaṃ, buddhaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammaṃ saraṇaṃ gacchāmi, saṅghaṃ saraṇaṃ gacchāmi, tañca saraṇaṃ gacchāmi, upāsakaṃ maṃ dhārehi ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
99第四,无边身之问。
Anantakāyapañho catutho.
79何故称此为讲话闲谈?何因缘而生此闲谈?何以此讲话闲谈有其动因?所谓动因,就是王命,这是如何被述说?因所托付及答问而赢得机会和放松的时候,如此理当明知。
Kimhi hoti kathāsallāpo’ti kimhi kāraṇe nimittabhute kathāsallāpo hoti. Kimpayojano kathāsallāpo’ti adhippāyo idaṃ rañañā kimathāya vuttaṃ? Anuyogadānathāya ceva pucchanassa okāsadāpanathāya cāti ñātabbaṃ.
80于是我们说:大王,请批准此为讲话闲谈。借此,僧人与国王之间互通委托与机会,故说「借此」。
Athena mayaṃ mahārāja athikā athena hotu kathāsallapo’ti iminā thero rañño anuyogañceva okāsañca deti tatha athenā’ti.
102「或者借此,借言词之增长,增益财富」,
’Atho payojano saddā’bhidheyya vuddhiyaṃ dhane,
103「于某处因缘消散,损害有利,废于后山」,
Vathamhi kāraṇe nāse hite pacchimapabbate’ti;
81如是说时,诸因果即得于此。此中所说果与因,名为世间及出世间之果与因,或谓为教法增长。所谓利益乃于所愿果得成遂行,谓利益。布施戒律等为世间及出世间之因缘。
Evaṃ vuttesu athesu idha payojanañca hitañca labbhati. Tesu lokiyalokuttaraphalaṃ payojanaṃ nāma, sāsanavuddhi vā. Yathicchitaphalanipphādāno hinoti pavattatīti hitaṃ. Dānasīlādilokiyalokuttarakāraṇaṃ.
82云何?在无余涅槃已成,所谓无余涅槃者,今者烦恼断灭苦灭。
Kintī’ti kimhi asaṅkhatadhātusaṅkhāte nibbāne phalasaṅkhāte nibbāne idaṃ paccuppannadukkhaṃ nirujjheyya.
83无着灭者,谓阿拉汉果所成无着灭。涅槃实有二种,条件灭与无着灭。无明等条件灭尽者,名为无余涅槃之条件灭。以烦恼所成条件灭尽者,却无取着者,谓阿拉汉果无着灭。
Anupādāparinibbānanti arahattaphalasaṅkhātaṃ anupādāparinibbānaṃ. Nibbānañhi duvidhaṃ apaccayaparinibbānaṃ anupādāparinibbānanti. Tesu avijjādipaccayarahitattā asaṅkhatadhātu apaccaya-parinibbānaṃ nāma. Kilesasaṅkhata-parinibbānasaṅkhātaṃ upādāna rahitattā arahattaphalaṃ anupādāparinibbānaṃ nāma.
84王被逼迫者,谓被诸王所苦逼,或怕国王。
Rājābhinītā’ti rājūhi pīḷitā rājabhītā vā.
85被戮杀者,谓被戮杀所苦。
Iṇaṭṭā’ti iṇena pīḷitā.
86非辩才者,谓无语法知识,谓如《增支部注》所释:“无语法知识者”。谓无能力指谓言说邪者难处也。
Kallo’sīti byākaraṇa ñāṇena cheko’si, aṅguttaraṭīkāyaṃ’ byākaraṇe samatho’. Paṭibalo’tipi vattuṃ vaṭṭati yevāti.
110第五,出家之问。
Pabbajjāpañho pañcamo.
87『有取者』,谓有烦恼者。
Sopādāno’ti sakileso.
112第六,结生相续之问。
Paṭisadahanapañho chaṭṭho.
88『Yoniso manasikārenāti』谓以正智正念观照无常、苦等特性,透过适当方法和路径,依止诸缘起本质,观念修习。
Yoniso manasikārenāti aniccaṃ dukkhanti upāyena pathena sāraṇalakkhaṇena ārammaṇapaṭipādakamanasikārena.
114第七,作意之问。
Manasikārapañho sattamo.
89『以策励为相』者:即以于所缘中借由结缚力而策励、或执取为相,以与〔彼法〕相应者之意。
Ussahanalakkhaṇe’ti sampayuttānaṃ ārammaṇe saṃyojanavasena ussahanalakkhaṇe gaṇhanalakkhaṇe vā.
116第八,作意特相之问。
Manasikāralakkhaṇapañho aṭṭhamo.
90『Yo sīlakkhadho varapātimokkhiyo’ti』谓以戒为本,守护戒律者,彼乃由佛所兴,具戒德,有自立身,依止此等十一种善法,并以稳固因缘与依存次第,犹如大地承载众生之立脚。
Yo sīlakkhadho varapātimokkhiyo’ti yo pātimokkhasīlasaṃvarasaṅkhāto buddhuppādeyeva uppanno sīlaguṇo sayaṃ patiṭṭhāti iduyādīnaṃ ekadasannaṃ kusaladhammānaṃ nissayākārena nissayapaccayo ceva balavakāraṇaṭṭhena upanissayo ca pathavī iva sattānaṃ patiṭṭhā.
118以戒为足处之相问,第九。
Sīlapatiṭṭhānalakkhaṇapañho navamo.
91见他人心已解脱者——以智慧之眼,见诸圣者之心于入流果等诸果中特别倾注、趋向者。
Aññesaṃ cittaṃ vimuttaṃ passivā’ti aññesaṃ ariyānaṃ sotāpattiphalādike phale visesena adhimuttaṃ pakkhadantaṃ ñāṇacakkhunā passivā.
120信相问,第十。
Saddhālakkhaṇapañho dasamo.
92『一切善法』者,谓一切世间善法已生起而不退失。
Sabbe kusalā dhammā’ti sabbe lokiyakusaladhammā uppannā na parihāyanti.
122精进相问,第十一。
Vīriyalakkhaṇapañho ekādasamo.
93“Apilāpanalakkhaṇo”者,谓在对准对象未入座之时,表现为潜入之相;“sappaṭibhāgadhammo”者,谓其具备完整对应部分的法性,且此对应部分与后随之法共存运行;完全对应部分包括明亮端正与暗处对应两部分。
Apilāpanalakkhaṇo’ti ārammaṇe anupavisanaṭṭhena ogāhanalakkhaṇo sappaṭibhāgadhammo’ti paṭibhāgena paccathikena saha vattantīti sappaṭibhāgā sukko ca kaṇhapaṭibhāgena sappaṭibhāgo.
94『黑白相对』——若有此读法,则甚为合理。
Kaṇhasukkasappaṭibhāge’ti īdisapāṭho yadi athi sudaroyeva.
95『令沉入』者,以进入其中之义,所以叫深入。
Apilāpetīti anupavisanaṭṭhena ogāhati.
96『有益与无益诸法之趋向』者,谓善与不善诸法所给予可意与不可意果报之状态,即其成就之义。
Hitāhitānaṃ dhammānaṃ gatiyo’ti kusalākusalānaṃ dhammānaṃ iṭṭhāniṭṭha-vipākadānabhāva-saṃkhāta-nipphattiyo.
97“Sabbathakanti”者,意即全部事务皆受拘束,而汝应意乐于此在一切调伏事中。
Sabbathakanti sabbakicce niyuttaṃ sabbalīnudhaccesu icchitabbaṃ vā.
128念相问,第十二。
Satilakkhaṇapañho dvādasamo.
98『以彼为首』者,犹如以王为主。
Tappamukhā’vāti rājappadhānā iva.
130定问,第十三。
Samādhipañho terasamo.
99「缘起者,彼即是彼」:凡是生起的事物,即为生起的法;若因地、水等所感应而生起之法,仍是先前已生之法。
Yo uppajjati so eva so’ti yo pathaviphassādiparamathadhammo uppajjati, so uppannapubbadhammo eva.
132慧相问,第十四。
Paññālakkhaṇapañho cuddasamo.
133种种一作用问为第十五。
Nānā-ekakiccakaraṇapañho paṇṇarasamo.
134十五问之初品已竟。
Paṇṇarasapañhavanto paṭhamavaggo samatto.
100比丘啊,若有人说『如此所说,汝将如何回答?』当年我年少、壮年,傲慢自得,卧于高枕,今时我已老迈,这句话我用何等方式回答为宜?对此言说,我心思质询,恳请作答:你将如何回答?
Vaṃ pana bhante evaṃ vutte kiṃ vadeyyāsī’ti yadā vaṃ daharo taruṇo mado uttānaseyyako ahosi soyeva vaṃ etarahi mahanto’ti imasmiṃ vacane mayā ca kenavidha pucchanavasena vutte vaṃ kiṃ vadeyyāsīti yojanā.
136于第二品中,法相续问为第一。
Dutiyavagge pana dhammasantatipañho paṭhamo.
137不相应智问为第二。
Na paṭisadahanajānanapañho dutiyo.
101他们勤修自己有关五蕴境界的说明工作。
Sakiccayanti attano visayobhāsanakiccaṃ.
102犹如利刃去刺伤火焰,使其熄灭。
Ālimpanaṃ vijjhāpetunti aggiṃ nibbāpetuṃ
140慧灭问为第三。
Paññānirujjhanapañho tatiyo.
103犹如小牛模仿牛的行为,虽遭遇困难也不会停止,死亡自然到来,生活之苦亦无法避免。比喻我用此理念,期盼死亡之时到来,此为我所寄托的信念。
Nibbisaṃ bhatako yathā’ti yathā bhatako bhatakakammaṃ kavā lakkhaṃ nibbisaṃ nibbisanto labhanto dukkhaṃ jīvituṃ nābhinadati maraṇañca nābhinadati maraṇakālaṃ āgameti, evamevāhaṃ kālaṃ maraṇakālaṃ paṭikaṅkhāmi āgamemīti adhippāyo.
142般涅槃问为第四。
Parīnibbānapañho catutho.
104若说善者非苦,则善感受必为乐。若此善感受为非苦,则善感受不可成立。若非善,则不显为善。谓善苦者,非实起言,难以成立。善非苦。不同亦不相依。然事理并非如此。善为乐感受,虽因造作苦及变异苦而生苦,出离导致的忧悲也为苦,仍可成就善。长老问我主公此疑问,主因误会而错解,我将此误解归过失其上。主公必将误解,令我承受罪责。主公不胜此责,反而施恩赦免我。于是我欲向主公如实说明。本欲称:陛下对此有所明悟。主公与长老彼此间也须洗涤此疑虑。长老言:「陛下掌握冷热相对之理,还有能生起冷热感受的缘故。」主公听闻冷热相感,根据了解,矿物能因冷热起相,致其充盈膨胀,自然消减。于是我告诉他们:“你们俩必将被熔烧消灭”,言辞相反,效果反而相反。
Yadi kusalā na dukkhā’ti sukhā vedanā kusalā yadi siyā sā kusalā vedanā na dukkhabhūtā.Yadi siyā sā kusalā na hoti. Kusalaṃ dukkhanti na upapajjatī’ti kusalaṃ dukkhabhutanti vacanaṃ na upapajjatīti vattuṃ na yujjati. Kusalaṃ dukkhaṃ na. Aññamaññapaccanīkattā’ti rañño adhippāyo. Sabhāvo pana evaṃ na hoti. Kusalā hi sukhā vedanā saṅkhāradukkhena vipariṇāmadukkhena’pi dukkhā. Nekkhammanissitadomanassasaṅkhātadukkhā’pi anavajjaṭṭhena kusalā siyāti thero pana mayi rājānaṃ ayoguḷahimapiṇḍapañhaṃ pucchante taṃ rājā micchā byākarissati. Tasmiṃ dosaṃ āropessāmi. Rājā taṃ micchā byākarissati. Tasmiṃ dosaṃ āropessāmi. Rājā taṃ harituṃ asakkonto maṃ athajappanaṃ yācissati. Atha rājātaṃ sabhāvathaṃ saññāpessāmīti manvā taṃ kimmaññasi mahārājā’tiādimāha. Kinnu kho mahārāja ubho’pi te daheyyunti imasmiṃ pucchāvacane therena vutte rājā sītuṇhasamaññātā tejodhātu’ti sutattā sītahimapiṇḍassa kharakhādanabhāvañca sadhāya dhātunaṃ ussadabhāvajānanañāṇato virujjhivā’āma bhante ubho’pi te daheyyunti viruddhapaṭivacanaṃ adāsi.
105【不可以不尊敬尊者,这是王的违背行为】
Na hi bhante’ti rañño avajānanapaṭikkhapanaṃ.
106【不识不解者禁说长老语】因为你以为先者是母亲,便肯定后者为尊者,然而后者不与先者平等,故此你断定为禁说。这禁说是错误、罪过与愧悔之故。如今,以显现二者本质不同及二者得凉之况为例,将此禁说表露,称若真能烧则……等。
Ajānāhi niggahanti theravacanaṃ. Yasmā te purimāya’āmā’ti paṭiññāya pacchimā’na hi bhante’ti paṭiññā pacchimāya ca purimā na sadhiyatī. Tasmā vaṃ niggahaṃ patto. Vaṃ niggahaṃ dosaṃ aparādhaṃ sampiṭicchāhī’ti atho. Idāni ubhinnaṃ tattābhāvadassanavasena ubhinnaṃ sītalābhāvadassanavasena ca taṃ niggahaṃ pākaṭaṃ karonto yadi tattaṃ dahatī’tiādimāha.
107【如是】曰:若真能烧,则二者真实本性焚烧;又如是,若真能烧,为断立句。
Tatha– ‘yadi tattaṃ dahatī’ti sace ubhinnaṃ tattatā dahati. Yadi tattaṃ dahatī’ti ca ṭhapanavacanaṃ.
108【非谓汝二者为过罪之语】
Na ca te ubho’ti dosāropanavacanaṃ.
109【因故不生焚烧故】因二者真实存在之火性原因,二者相遇时共烧之言,于真实之火烧不生、不成。
Tena na uppajjatī’ti tena tasmiṃ ubhinnaṃ uṇhabhāvakāraṇā ubho’pete dahanti’ti vacanaṃ tattabhāvassa dahane na upapajjati, na yujjati.
110【如若凉火焚烧则】若二者凉火焚烧,则不会产生故;故此凉火原因,二者亦共烧之语,于凉火焚烧无生,不能成立。长老乃以此理更显其过,谓何等?乃曰大王二者皆烧等。
Yadi sītalaṃ dahatīti sace ubhinnaṃ sītalabhāvo dahati tena na upapajjatī’ti tasmā kāraṇā ubhinnaṃ sītalābhāvakāraṇā ubho’pi te dahanti’ti vacanaṃ sītalabhāvassa dahanena na upapajjatī’ti vattuṃ na yujjati puna taṃ dosaṃ pākaṭataraṃ karonto thero kissa pana te mahārāja ubho’pi dahantitiādimāha.
111『如何、如何』者,是以何种缘由,两者皆燃烧之义。
(Kissa)tatha-kissāti kena kāraṇena ubhopi te dahantīti.
112「Tena na upapajjatīti」者:何故因缘?一方之热,一方之凉,二者俱为感因,乃致俱烧。此言非彼语。言「不生起、不转变」,乃于彼言不生起,亦不转变。言「俱烧」,已被宣说;虽未被言,亦是其义。良善伤苦,已被言;未生起良善伤苦者,为何说?此言谓「言辞正当,不应合用」。以正言辞非合用,反使不当言辞合用。此为长老自语,见己论说有过,欲避之而说。长老祈请曰:「我无能也。」
Tena na upapajjatīti kena tasmā kāraṇā ekassa uṇhassa ekassa sītalassa bhāvakāraṇā ubhopi te dahantī’ti tayā vuttavacanaṃ na upapajjati na vaṭṭati. Ubhopi te dahantīti vuttaṃ, ayuttampi tayā vuttameva. Kusalaṃ dukkhanti vattuṃ vuttameva kusalaṃ dukkhanti na upapajjatīti idaṃ vaṃ kasmā vadasi? Vattuṃ yuttavacanaṃ na yujjatīti vadasi vattuṃ ayuttavacanaṃ yujjatīti vadasīti therassa vacanena attano vāde dosaṃ passanto taṃ pariharituṃ asakkonto nīvamano theraṃ athajappanaṃ yācanto’nāhaṃ paṭibalo’tiādimāha.
113『由汝所说』者,谓由善巧义理、深邃、多彩、具辩才之说者。
Tayā vādināti yuttamathagambhīravicittapaṭibhānavādinā
114善哉,如此应称,愿诵此言!称「善」,称苦为良善,称不善为非表明者,彼是我所问之语,应诵为是。何谓辩论?谓争执也。
Sādhū athaṃ jappehī tī sādhu yācāmi. Sukhā vedanā kusalāti vā akusalā abyākatāti vā imassa mayā pucchitavacanassa athaṃ jappehi desehi athenāhaṃ athiko, kiṃ vivādenāti adhippāyo.
115「Gehanissitānīti」者,谓依世俗之家室伴侣欲为因者,始起波动之说。
Gehanissitānīti gehasadisakāmaguṇanissitāni tamārabbha pavattānīti atho.
116『依出离而住』者。
Nekkhammanissītānī’ti.
117来吧(呼格或命令语气,用于邀请或召唤)
Etha
157『出家』为第一财富,『涅槃』与『内观』相伴随,
‘Pabbajjā paṭhamaṃ dhānaṃ nibbānañca vipassanā
158所谓一切善法皆谓出离,
Sabbepi kusalā dhammā nekkhammanti pavuccatī’ti,
159在已说的出离法中,涅槃与内观智慧善法名列其中;
Vuttanekkhammesu nibbānavipassanākusaladhammasaṅkhāte;
160依止于出离的。
Nekkhamme nissitāni.
161乐受之问为第五。
Sukhavedanāpañho pañcamo.
118此处,我以更深之义对诸异问,及王公子等反复说过,由此满足自己,以智慧之体会反复思惟,详察先后次第。所以,对我所说的义理中更合理者,必当取用。
So ca aññapañhehi gambhīrataro, kulaputtehi mayā vuttaathamattena santosaṃ kavā attano paññānubhāvena ca punappunaṃ cintevā pubbāparaṃ sallakkhevā yo mayā vuttaathato yuttaro so atho gahetabbo yevāti.
119名色者,即由名称、受命名及称呼构成;无色共四:触、受、想、行。此处以结果名为主,依《热寒》等触类分别,色为有碍之物,受阴由构成色界,色阴中含无色界。根据十类未分别之色中,所涉眼、耳、鼻、舌、身、意六触根共有七类或十类;心随触所生而有三种:由心生的、由心所染的、由声音两种。遮有碍的色类称为构成色界。此处则论作业之形态。
Nāmarūpanti nāmakaraṇaṭṭhena namanaṭṭhena cattāro arūpino khadhā nāmaṃ. Idha vipākanāmaṃ adhippetaṃ sītādīhi ruppanaṭṭhena rūpaṃ nippariyāyato channavutirūpakoṭṭhāsasaṅkhātaṃ nipphannarūpaṃ pariyāyato dasavidhā anipphannarūpañca cakkhusotaghānajivhākāyabhāvavathudasakasaṅkhātā satta dasakā, citta utu-āhārajaaṭṭhakā tayo, cittaja utujasaddavasena dve saddā’ti channavutirūpakoṭṭhāsā. Idha pana kammajarūpaṃ adhippetaṃ.
120因此,由于那个业,另一个名色得以起住;意即,凭借那个善恶业,另一个名色、另一个未来名色,经历了善趣和恶趣,随着此现在名色一同相续起住。
Tena kammena aññaṃ nāmarūpaṃ paṭisadahatīti tena kusalākusalakammena aññaṃ nāmarūpaṃ aññaṃ anāgatanāmarūpaṃ sugatiduggatipariyāpannaṃ iminā paccuppannanāmarūpena saddhiṃ paṭisadahati.
121尊者,先前种下的种子,作为本有的根本缘起,因除净了对它的误见而消亡后,后方的种子成熟;其成熟距离应当是一十由旬。
Purimaṃ bhante ambabījaṃ bhūtaṃ mūlakāraṇabhūtaṃ apaccakkhāya avijahivā nibbattena pacchimena ambena puriso daṇaḍappatto bhaveyyāti yojanā.
166名色相续接续之问为第六。
Nāmarūpapaṭisadahanapañehā chaṭṭho.
122六谓七的比喻。
Sattopamāpatimaṇaḍito.
123“Adhikara”意为重大的供养恭敬。这是第七问的内容,再次被问及时,应当知晓,譬喻乃是因渴欲倾听而再问。
Adhikāranti mahantaṃ pūjāsakkāraṃ. Ayaṃ sattamopañho puna pucchate. Upamaṃ sotukāmatāvasena puna pucchito’ti ñātabbaṃ.
124再问相续起住的问题,为第七问。
Punapaṭisadahanapañho sattamo.
125名色之问为第八问。
Nāmarūpapañho aṭṭhamo.
126第九章“愚暗”。
Addhāpañho navamo.
127“九种愚暗者”为第二品。
Navapañhavanto dutiyo vaggo.
128第三品中,“断根烦恼之疑”为第一论题。
Tatiyavagge addhāmulapucchanapañho paṭhamo.
129以地为中心画出轮盘,称为“轮盘”者,象征再三转动之象征而常作描绘。
Pathaviyā cakkaṃalikhivā’ti bhamacakkaṃ punappunaṃ parivattanavasena ā bhuso likhivā.
175前际不了知问第二。
Pubbākoṭi napaññāyana pañho dutiyo.
130苦的根本即于痛苦之种,因起苦阻断,诸苦皆因轮转痛苦而生,所以根因种子诸苦亦随之延续。此为根本原因的苦种,数以千万计的因果连锁中,从根本种子生起并增苦,这便是其显著原理。
Khadhā ca dukkhassa bījātīti paṭisadhibhutā badhā kevalassa sakalassa pavattidukkharāsissa mulakāraṇabhāvena bījāni evaṃ khaṇakoṭisaṅkhātapaṭisadhibadhato pavatti dukkhavaḍḍhanaṃ sakkā kātunti adhippāyo.
177际增长问第三。
Koṭivaḍḍhanapañho tatiyo.
131在眼识中,尊者!眼识依于色法,依此自然生起。这里以《阿毗达摩入门注释》之释义说明,一者天生所具多类眼标,诸眼标悉是眼识之依。眼识中“眼”者为单数观照,色则是复数,指诸多色法,眼识依于先因色法而生,二者互为因缘,须辨明其特性差别。
Cakkhusmiñca kho mahārāja sati rūpesu ca cakkhuviññāṇaṃ hotīti etha abhidhammāvatāraṭīkāpariyāyena ekato sahajātesu bahūsu cakkhuppasādesu yaṃ cakkhu visaditaṃ taṃ cakkhuviññāṇassa nissayapaccayo. Cakkhusmiñcāti ekavacanadassanato. Rūpesu cā’ti bahuvacanassa dassanato pana bahūnipi rūpāni cakkhuviññāṇassa purejātapaccayo paccayabhāva. Visesa-sabhāvatoti daṭṭhabbo.
179有某想问第四。
Athi-keci-sañjānanapañho catutho.
132大王啊,各种造作确实由业缘而生,因此其依止过去。所谓“已成过去”。
Bhavantāyeva kho mahārāja saṅkhārā jāyantiti etha antappaccayo atīte hoti. Atīte bhūtā’ti atho.
133这即是与此相应的偈语。此偈语称为瞬间偈语,须予观察。盖因如此,谓之一再之前的前段。
Ayañca gāthā’ti sadisagāthā. Ahuvā sambhotīti ca gāthā khaṇikagāthā’ti daṭṭhabbaṃ. Evañhi pubbāparaṃ sameti.
134(上行引句)称为“有刺的荆棘工者”,此杖名为“上行杖”。
(Uttarāraṇi) araṇisahitekantakiccakaro daṇḍo uttarāraṇi nāma.
135“众生由汝生起”的疑义,第七问中第十五项问法。
Bhavantajāyanapañho sattopamāsahito pañcamo.
136“烦恼之疑”第十六项。
Vedagupañho chaṭṭho.
137“由眼识等所起之疑”为第十七项。
Cakkhuviññāṇādipañho sattamo.
138接触相者,谓心所境的接触相。譬如眼:这里虽说眼,是指眼的接触,也就是眼识所获得。
Phusanalakkhaṇo’ti cittārammaṇaphusanalakkhaṇo. Yathā cakkhu’ti etha cakkhuppasādo’pi cakkhuviññāṇampi labbhati.
139结合感官的喜好感者,谓由这些心所境的集合而成的结合喜好,此种感受得以成就或者获得。为何?因为眼识也得以成立。此时心所境结合而成的集合欲有其作用,故得成就。所谓结合感官喜好,包括五种门感触。非心门感触者,意指此处所说为具意义的才能成立。
Saṅghaṭṭanaraso’ti imesaṃ vathārammaṇānaṃ saṅghaṭṭanaraso sampatti etassā ta atho labbhati. Yadā cakkhuviññāṇampi labbhati. Tadā cittārammaṇasaṅghaṭṭanaraso kiccaṃ etasseti atho labbhati. Saṅghaṭṭanaraso’ti ca pañcadvārikaphasse labbhati. Na manodvārikaphasse’ti ayamidiso atho atthasāliniyaṃ vutto yevā’ti.
140接触相问题,第八。
Phusanalakkhaṇapañho aṭṭhamo.
141受相问题,第九。
Vedanālakkhaṇapañho navamo.
142想相问题,第十。
Saññālakkhaṇapañho dasamo.
143意相问题,第十一。
Cetanālakkhaṇapañho ekādasamo.
144第十二题,识的特征问题。
Viññāṇalakkhaṇapañho dvādasamo.
145增长者意指在火焰中燃烧完善的木材。增长者之人使燃烧完善的木材得以燃烧、熄灭、引燃、进入火中。
Vaḍḍhakī suparikammakataṃ dāruṃ sadhismiṃ appetīti vaḍḍhakī jano suṭṭhuparikammakataṃ dāruṃ sadhismiṃ appeti pāpeti paveseti.
146第十三题,思维的特征问题。
Vitakkalakkhaṇapañho terasamo.
147第十四题,散乱的特征问题。
Vicāralakkhaṇapañho cuddasamo.
148第三品具有十四题者已完成。彼此相互没有错乱,彼此分别清楚,分别辨别。
Cuddasapañhavanto tatiyavaggo samatto. Vinibbhujivā vinibabhujivā’ti aññamaññāto visuṃ visuṃ kavā vibhajivā vibhajivā.
149品中多余的第一题,分别题为第一题。
Vaggato atirekapaṭhamapañho vibhajjapañho paṭhamo.
150难道木车只应取用盐么?实际上车轮应取用洁净的盐,车轴应采用加力过的盐。
Nanu loṇameva āharitabbanti sakaṭehi suddhaloṇameva balivaddehi āharitabbaṃ.
151并非如此,世尊经文中并无『大王只应取用盐』之说,这乃书册上所显示的形状文字而已。
Na sakkā mahārāja loṇameva āharitunti pāṭhena bhavitabbanti nakāro pothake dissati.
152关于盐的疑难为第二,先前长老论述了王法标记中精坚确立之义。
Loṇapañho dutiyo, rañño dhammalakkhaṇesu daḷhapatiṭṭhāpanathaṃ therena paṭhamaṃ vutto.
201至此,四十三个问题已完成。
Ettāvatā tecattāḷīsa pañhā samattā.
153在第四品中,诸多业缘生大王,非由单一业而生;恶业缘生的众生有五境处,善业缘生的如来境界众生也有五境处。皆因不同业而生,正如阿毗达摩导论中于善正修戒境界的称谓所说:因果关系成立于业行之中,便是因。多意由此感官生起,若无过度思虑及固执之业,所生亦善业形态,非由单一业而成多重烦恼。合一业能生多感官起,这是有教导的。以上可为思辨模式。此中意旨为何?
Catuthavagge nānākammehi mahārāja nibbattāni na ekena kammenā’ti āpāyikasattānaṃ pañcāyatanāni nānāakusalakammehi nibbattāni sugatipariyāpannasattānaṃ pañcāyatanāni nānākusalakammehi ekena kammena ekena paṭisadhijanakakammeneva nibbattāni. Abhidhammāvatāraṭīkāyaṃ paṭisadhikkhaṇe mahaggatacetanā kaṭattārūpānaṃ kammapaccayena paccayo’ti vacanena paṭisadhikkhaṇe vijjamānānaṃ sabbesaṃyeva kaṭattārūpānaṃ kammapaccayo hotīti viññāyati. Nānācetanāhi tadā idriyuppattiyaṃ sati atiparittena ca mahaggatena ca kammena nibbattaṃ kaṭattārūpaṃ āpajjeyya, na cekā paṭisadhi anekammanibbattā hotī’ti.’Saddhiṃ ekena kammena anekidirayuppatti hotī’ti vuttaṃ. Vicārevā yaṃ yuttataraṃ taṃ gahetabbaṃ. Tatrāyaṃ vicāraṇākāro?
154多数大寂灭者之感官,由单一惩治业而生。然Nāgasena长老所说,阿拉汉已断尽烦恼,受佛法指导,随其意志由多业感官生起,此说应受考虑。
Mahaggatasattānaṃ idriyāni ekena paṭisadhijanakakammena nibbattāni. Nāgasenathero pana arahā khīṇāsavo buddhamataññu tassa adhippāyānurūpena kāmāvacarakasattānaṃ nānākammehi nibbattīti gahetabbaṃ.
204关于由种种业所生之处的问题,第一。
Nānākammanibbattāyatanapañho paṭhamo.
155『大贵族』意指上品贵族,此亦为文义。贫病富贵皆属贵族,此十三重疑问亦于《善法经》中显现,此偈诗为古人作乐之记。
Mahākulīnatāti uccakulīnatā. Soyeva vā pāṭho. Ābādha-vaṇṇa-sukkha-bhoga-kulīnaṃ paññakā ete cuddasa pañhā’pi subhasutte pakāsitā’ti ayaṃ gāthā sukhavācuggatakaraṇathaṃ porāṇehi vuttā.
206关于人类种种差别的问题,第二。
Manussanānābhāvapañho dutiyo.
156为何说「努力反复」呢?是因为先前伴随努力的行为仍在继续行持,其意欲何在?
Kiṃ paṭigacceva vāyamitenā’ti pubbe vāyāmena saha pavattakammena vāyāmakaraṇena kiṃ payojanaṃ athi?
157所谓“不作为者”,是指在此处愿意随意、不负结果地不作某事者,即无所作为者。此处的不作为包括不进食不信饮食等行为的不加入。
Akiccakaro’ti etha yathicchitaphalasaṅkhātaṃ kiccaṃ na karotīti akiccakaro. Ayañca ayuttasamāso. Saddhaṃ matakabhojanaṃ na bhuñjatīti asaddhabhojitiādiko viyā’ti.
158「饥渴者」意指被觉悟者所征服者。
Bubhukkhito’ti budhābhibhūto.
210关于预先办理应作之事的问题,第三。
Paṭigaccakiccakaraṇapañho tatiyo.
159「受折磨者」谓地狱众生正受烈火焚烧者。
Paccamānā’ti nirayaggīnā ḍayhamānā.
160他未遂行时长,谓其未至期限;此时,地狱众生因果报未成熟故未亡。他以往因业力之深厚为根本原因。
So na tāva kālaṃ karotīti tāva tattakaṃ so nerayikasatto kālaṃ maraṇaṃ na karoti. Kammādhikatenā’ti pubbe adhikatena kammena mūlakāraṇabhutena.
213关于不溶解的问题,第四。
Navilīyanapañho catutho.
214关于虚空、水与地之持载的问题,第五。
Ākāsa-udaka-pathavidhāraṇapañho pañcamo.
161「憩息者」谓渴爱已被熄灭者。
Ajjhosāyā’ti taṇhāya gilivā pariniṭṭhapevā.
216灭涅槃问第六
Nirodhanibbānapañho chaṭṭho.
162『所证知法』者,必须由尊贵的四圣谛智所了知的法,换言之,即为四圣谛法。
Abhiññeyye dhamme’ti abhivisiṭṭhena catusaccañāṇena jānitabbe dhamme, catusaccadhamme.
163『灭尽得问』为第七。
Nibbānalabhanapañhā sattamo.
164『灭生问』为第八。
Nibbānajānanapañho aṭṭhamo.
165具足问者为第四垢。
Aṭṭhapañhavanto catutho vaggo.
166『非觉问』为第五章第一问。
Pañcamavagge nathibuddhapañho paṭhamo.
167『佛超问』为第二。
Buddhānuttarapañho dutiyo.
168这是因为世尊被称为无上觉者,这是先前有人询问长老时说的。又为何如此说呢?因为之前的问题是基于对长老智慧的尊重而提出的,而随后的问题——关于所有问题——也是基于对长老智慧的尊重而提出的。因此,应当理解为随后的问题是基于所有智者的智慧而询问的。
Sakkā jānituṃ buddho anuttaro’ti idaṃ raññā’bhagavā buddho anuttaro’ti theraṃ pubbe pucchitaṃ. Puna kasmā vuttaṃ? Pubbapañho therassa vijānanaṃ sadhāya pucchitaṃ pucchāpañho sabbapañho therassa vijānanaṃ sadhāya pucchitaṃ. Pucchāpañho sabbapaṇḍitānaṃ jānanaṃ sadhāya pucchito’ti viññātabbaṃ.
224萨咖佛无上问第三
Sakkā buddhānuttarapañho tatiyo.
169“佛所指的涅槃”即“涅槃”的意思,是说这是此众生世间的极致、不动之所,这是经藏和律藏的教义所表达的。
Buddhanettīyā’ti nibbānaṃ neti etāya sadevake loke’ti netti, suttantābhidhammapāli.
170“佛之称谓”即“智慧”的称谓。这是对世尊所具智慧的表达。‘佛之称谓’即‘佛智慧的称谓’,这是《律藏》的说法。
(Buddhapaññatti) paññāyapīyati etāya bhagavato āṇā’ti paññatti. Buddhassa paññatti buddhapaññatti, vinayapāli.
171“只要有生命,就应由弟子们遵守的教法,这是我亲眼见过的伟大国王由长老那里学习到的。”当国王亲自聆听长老对法的显现与辩才时,便发出疑问,他渴望理解,不是因为不懂,而是因为长老内心的智慧如此启示他。因为所遵守的教法,正是佛陀智慧的称谓,故此可以终身奉行。
Yāvajīvaṃ sāvakehi vattitabbanti idaṃ therena’āma mahārāja dhammo mayā diṭṭho’ti avissajjevā kasmā vuttaṃ? Rājā therassa dhammadassanabhāvaṃ paccakkhato ñavā vicitrapaṭibhānaṃ sotukāmo pucchati, na jānanathāya thero tassa ajjhāsayaṃ ñavā evamāha. Adiṭṭhadhammo hi buddhanettiyā buddhapaññattiyā yāvajīvaṃ vattituṃ sakkoti.
172“关于法见的问题”为第四个问题。
Dhammadiṭṭhapañho catutho.
173“关于九种见解执着的问题”为第五个。
Navasaṅkamatipañho pañcamo.
174关于“智慧见得”的理解,此问前已被询问。为何又被询问?先前是以生命中具有智慧见知者为题而问。此意即是以被称为“婆罗门智慧见得”等人所具足的智慧见为问。诸长老若谓“不见得”,则出于诽谤之心而问。然长老凭现有的学识、知见及智慧,以此作为依据,言“大王不是智慧见得者”。事实上并非真正未见得,只是言谈时未见得而已,此为长老主张。
Vedagu upalabbhatīti ayampañho pubbe ca pucchito. Kasmā puna pucchito? Pubbapañho jīvavedaguṃ sadhāya pucchito. Ayaṃ’ye brāhmaṇā vedagu’tiādinā vuttaṃ puggalavedaguṃ sadhāya pucchito. Save thero’na upalabbhatī’ti byākarissati, tassa vāde dosaṃ āropetukāmatāya pucchati. Thero pana vijjamānena avijjamānapaññattiṃ sadhāya’paramathena kho mahārāja vedagu na upalabbhatī’ti āha. Paramathena na upalabbhati, vohārato upalabbhatī’ti therassa adhippāyo.
231人知者问第六
Puggalavedagupañho chaṭṭho.
175“不因为他种下的缘故”,即那些是母亲无意丢弃的,那些由男性带来的,那些是由主人带来的,被种下的母亲并非因此成为种子母体,不是这样的。
Na kho-pe tena ropitāniti tāni ambāni avahāriyāni tāni ambāni purisena avaharitāni tena sāmikapurisena ropitāni ropitaambabhutāni na hontiti atho
176这是本集诸问之首。
Imamhākāya pañhosattamo.
177“谁才能耕作”之问为第八项。
Kuhintipañho aṭṭhamo.
178“生起及知见”之问为第九项。
Upapajjati-jānāti pañho navamo.
179“究悟之问”为第十项。
Athibuddhapañho dasamo.
180含有十个疑问的问题,第五章。
Dasapañhasahito pañcamo vaggo.
181“Samantato paggharatī”意指从各处都堆积、聚集。此处所说的是由古陀牟地及其他不净者从各处聚集而来。
Samantato paggharatīti ayaṃ kho guthamuttādīhi asucivathūhi samantato paggharāpeti.
182第六章,身体喜悦的疑问,第一。
Chaṭṭhavagge kāyaappiyapañho paṭhamo.
183成就时节的疑问,第二。
Sampattakālapañho dutiyo.
184“三十二相”……如是称为染污的,是指三十二相为大丈夫的标志,形态,诸多经中皆有出现。彼乃显现的,不净的染污之相,乃《净饰论》中亦有述及。所以我们将加以说明。何为污染的相貌?有:点指相、非依次点指相、环状点指相、擂点相、尖点相、灭点相、瓶盖相、平足相、大象行相、狮行相、鸿行相、野牛行相、右旋转相、四方美玉掌心相、具足人相、断裂腹部相、深刻腹部相、右旋转腹部相、金色肋肉相、旃陀罗形手臂相、非依次分布相、乳垂分布相、清净分布相、莲花分布相、旧新交织分布相、脱落分布、斑点等品质褪落相、非依次美色相、清净相、千万力持相、尖鼻相、锐利相、血脉相、洁白牙齿相、清净视力相、环绕相、突起红色相、长颈深刻相、延伸深刻相、明朗书写相、柔美书写相、细致排列相、轮廓体、圆满肚相、宽大眼楮相、五种美丽眼相、伤痕及血红形态、伸展血脉、宽广视域眼耳、无缝合发际、阴影发际、华盖鬓毛美丽相、伸展额部相、整齐覆盖相、黑色覆盖相、柔细分布相、极致耀眼相、深蓝色相、极辉煌相、极柔和相、柔韧相、灭点相、质地坚实相、细柔相、极其细腻妙呼吸持相、整齐覆盖相、坚实覆盖相、坚实突出相、青色发质、右旋发质、整齐发质、灭发质、疏发质、散发质、莲花心境相等。此“三十二大丈夫相”之疑问,第三。
Dvattiṃsa…pe…parirañjito’ti etha dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇasarūpaṃ bahusu suttesu āgataṃ. Taṃ pākaṭaṃ asītyanubañjanasurūpaṃ na pākaṭaṃ jinālaṅkāraṭīkāyaṃyeva āgataṃ. Tasmā taṃ dassayissāma. Katamāni asītyānubyañjananāni? Citaṅgulitā, anupubbaṅgulitā, vaṭṭaṅgulitā, tambanakhatā, tuṅganakhatā, siniddhanakhatā, niguḷhagopphakatā, samapādatā, gajasamānakkamanatā, sīhasamānakkamanatā, haṃsasamānakkamanatā, usabhasamānakkamanatā, dakkhiṇāvaṭṭagattatā, samantatocārujāṇumaṇaḍalatā, paripuṇṇa purisabyañjanatā, acchiddanābhitā, gambhīranābhitā, dakkhiṇāvaṭṭanābhitā, suvaṇṇakadalurutā, erāvaṇakarasadisabhujatā, anupubbagattatā, maṭṭhakagattatā, sucigattatā, suvibhattagattatā, anussannānussannasabbagattatā, alīnagattatā, tilakādivirahitagattatā, anupubbaruciragattatā, visuddhagattatā, koṭisahassahathibaladhara gattatā, tuṅganāsatā, susaṇṭhānanāsatā, rattadvijamaṃsatā, susukkadantatā, suvisuddhidriyatā, vaṭṭadāṭhatā, rattoṭṭhasamabimbitā, āyatavadanatā, gambhīrapāṇilekhatā, āyatalekhatā, ujulekhatā, surucirasaṇṭhānalekhatā, parimaṇḍalakāyavantatā, paripuṇṇakapolatā, āyatavisālanettatā, pañcapasādavantanettatā, ākucitaggapakhumatā, mudutanuka-rattajīvhatā, āyatajīvhatā, āyatarucirakaṇṇatā, niggaṇṭhisiratā, nigguyhasiratā, chattasantibhacārusīsatā, āyata-puthula-lalāṭa-sobhatā, susaṇṭhānabhamukatā, kaṇhabhamukatā, sukhumālagattatā, ativiya ujjalitagattatā, ativiyasommagattatā, ativimalagattatā, komalagattatā, siniddhagattatā, sugadhatanutā, samalomatā, atisukhumaassāsapassāsadhāraṇatā, susaṇṭhānamukhatā, sugadhamukhatā, sugadhamuddhatā, sunīlakesatā, dakkhiṇāvaṭṭakesatā, susaṇṭhānakesatā, siniddhakesatā, saṇhakesatā, alulitakesatā, ketumālāratanacittatā. Dvattīṃsapurisalakkhaṇapañho tatiyo.
185持戒修行的疑问,第五。
Brahmacariyapañho pañcamo.
186『马问』者,第六。
Assupañehā chaṭṭho.
187『味觉感知问』者,第八。
Rasapaṭisaṃvedipañho aṭṭhamo.
188『智慧问』者,第八。
Paññāpañho aṭṭhamo.
189『轮回问』者,第九。
Saṃsārapañho navamo.
190『念问』者,第十。
Satipañho dasamo.
191如此,尊者Nāgasena,所有的念(正念)没有异解,故生起无苦恼的正念。我的思维所及,所有的念皆无异解,自然显现,无他用障,故生起此种念。以烦恼平息等为他用障,此念无他用障故无异解。
Evañhi bhante nāgasena sabbā sati abhijānantī uppajjati nathi kaṭumikā satīti evaṃ mayā cintanākāre sabbā sati abhijānantī sayaṃ pākaṭā parūpadesarahitā uppajjati, kaṭumikā parinibbajjana-parūpadesa-saṅkhātā kaṭumasahitā sati nathiti atho.
192念的释疑问题为第十一。
Sati abhijānanapañho ekādasamo.
193包含第十一问的第六卷。
Ekādasapañhasahito chaṭṭhavaggo.
194释:「认识者」指包括念在内的特殊认识。称「苦虫」者,是指痛苦折磨的称谓。称「寛漏识」者,是于广大所缘生起的识。称「害识」者,是指因苦折磨而生的不善识。称「分相缘」者,是缘部分所生的识。称「异分相缘」者,是名称、颜色等差异各异的所缘缘起识。称「语异识」者,是他人话语所缘所起的认识。称「特征」者,是牛群、车轮、牙齿、裂纹等特征。称「依止」者,是依止它方而生;称「字形」者,是学习文字的字形识。称「修习」者,是由多识修习所成。称「书写拘缚」者,是书写于书籍中的言语所持。称「经验」者,是之前所缘被隐蔽的缘的经验。称「折磨」者,是加以痛苦。称「因文字而来」者,是由文字学习而来。
Abhijānato’ti satisahitaṃabhivisesaṃjānato. Kaṭumikāyā’ti paripīḷana-parasāsana-saṅkhātakaṭumikāya. Olārikaviññāṇato’ti mahante ārammaṇe pavattaviññāṇato. Ahitaviññāṇato’ti dukkhasaṅkhātaahite pavattaviññāṇato. Sabhāganimittato’ti sabhāgārammaṇato. Visabhāganimittato’ti nāmavaṇṇādi - aññamaññavisadisārammaṇato. Kathābhiññāṇato’ti parakathāsaṅkhātaabhiññāṇato. Lakkhaṇato’ti goṇa-sakaṭa-danta-piḷakādilakkhaṇato. Saraṇato’ti parehi sarāpanato muddāto’ti akkharasikkhanato. Bhāvanāto’ti abhiññāsasaṅkhātabhāvanāto. Pothakanibadhanato’ti pothake likhitaovādaakkharadhāraṇato. Anubhūtato’ti channaṃ ārammaṇānaṃ anubhutapubbato. Nibadhantī’ti pīḷenti. Lipiyā sikkhitattā’ti akkharassa sikkhitattā.
195第七卷内,念字问为第一。
Sattamevagge satiākārapañho paṭhamo.
196百岁问为第二。
Vassasatapañho dutiyo.
197未来问为第三。
Anāgatapañho tatiyo.
198远离梵天界的问题为第四。
Dūrabrahmalokapañho catutho.
199梵天界自尊问题为第五。
Brahmalokakasmīrapañho pañcamo.
200七觉支问题为第六。
Sattabojjhaṅgapañho chaṭṭho.
201多功德问题为第七。
Puññabahutarapañho sattamo.
202知与不知问题为第八。
Jānājānapañho aṭṭhamo.
203高远险恶问题为第九。
Uttarakurupañho navamo.
204《长部问题》第十。
Dīghaaṭṭhikapañho dasamo.
205《入出息问题》第十一。
Assāsapassāsapañho ekādasamo.
206《海问题》第十二。
Samuddapañho dvādasamo.
207《一实体问题》第十三。
Ekarasapañho terasamo.
208第二节谓以智慧割断,所谓以智慧并行割断两者即为割断,谓无割断故。割断问题第十四。生死问题第十五。难行问题第十六,大长老初次说此。第十六问题连同一同,第七品章。
Nathi dutiyaṃ paññāya chedananti yaṃ chedanaṃ paññāya saddhiṃ dvayaṃ taṃ chedanaṃ nathiti atho. Chedanapañho cuddasamo. Bhutajivapañho pannarasamo. Dukkarapañho soḷasamo therena paṭhamaṃ vutto. Soḷasapañhasahito sattamo vaggo.
209“时至何刻”即现在何时,“时至已成”谓约数。将行者复数。由贮藏处者。王宫众多家舍。
Sampati kā velā’ti idāni kā velā sampattā’ti yojanā. Gamissantiti tayā saddhiṃ gamissanti. Bhaṇḍato bhaṇḍāgārato. Rājadeyyānīti rājasantakāni.
210因其广泛发问,国王感到满意;因此,纳迦舍那长老因其三十个广泛发问亦感满意。在内部讲解中,八十八个问题于第一日被解答。三天之内,由于宫殿勤于饮食事务,一直到第一夜结束时,八十八个问题才得以解答。
Tassa pañhaveyyākaraṇena tuṭṭhe rājā’ti tassa nāgasenatherassa asītipañhaveyyākaraṇena tuṭṭho rājā. Abbhantarakathāyañhi aṭṭhāsīti pañhā paṭhamadivase visajjitā. Tayo divase pāsāde bhattakiccato paṭṭhāya yāva paṭhamayāmāvasānā aṭṭhāsīti pañhā visajjitā ahesuṃ.
211三十个外部讲解的问题,与之合计共计九十一个问题。
Bāhirakathāpañhā tayo. Tena saddhiṃ ekanavuti pañhā honti.
212这九十一问已被完整编篡成集。
Ekanavutīpañha paṭimaṇḍitā.
213此集对众多问题的解释已齐备完备。
Milidapañhavaṇṇanā samattā.
214关于青蛙的问题,因善于辨析语言和诠释,语言表达清晰,是恰当用语的典范。‘Vetaṇaḍi’与长老部释典中存在相违背之言相同。
Meṇḍakapañhe pana bhassappavādīti vohārakusalatāya yuttavacanasaṅkhātabhassavadanasīlo. Vetaṇaḍīti theravādena saddhiṃ viruddhavacanavadanasīlo.
215‘春天是他的影子’这句话,融合了佛法教法、老师、信仰、智慧等诸多美德品质,即使对此不信,他也被称为慧者,直视不死真理。因应诸如此类以庄严美德具有悲智双运的开示言辞覆盖,就像光辉之影般环绕在该长老周围。这些便是长老所谓以悲悯智慧之名体现身心皆动的缘起,相似于光影之投射。
Vasanto tassa chāyāyāti dhammacariya-gurusaddhāpaññādiguṇamaṇḍito, assaddhopi so tassa’ medhāvī amatābhimukho’ti evaṃ vuttehi sobhaggaguṇehi samannāgato tassa therassa karuṇāpaññāvasena pavattakāraṇākāraṇahitupamāyuttiupadesavacanasaṅkhātachāyāya vasanto. Tāni hi therassa karuṇāñāṇaṃ nāmakāyato pavattanti pakatisarīrato pavattachāyā viya hotī tī.
216我见到脑袋上的疑问,用智慧之眼在脑袋上见到深奥的疑问。或者如《军队等》诸经以多种语义和非实体语义,形同脑袋上的疑问。又或者因双言的本质,在其疑问中说有两脑的交战,这样的说法流传下来。
Addakkhi meṇḍake pañhe’ti ñāṇacakkhunā meṇḍake gambhīre pañhe addakkhi. Athavā senakādibhāsitabbaṃ anekapariyāyabhāvena ceva abhutabhāvena ca meṇaḍakapañhasadise. Athavā dvīvacanavantattā tassa pañhassa dvimeṇḍakayuddhasadise’tipi vuttaṃ vaṭṭati.
217所谓以语义作解释者,谓阿难也,我也说过受的缘起以语义为解释。如何认识这种‘缘起与非缘起’的无断灭说呢?《舍析》说受在此聚中为乐,这正是缘起的依据。
Pariyāya bhāsitaṃ athi’ti’ānada, mayādve’pi vedanā vuttā pariyāyenā’tiādikaṃ pariyāyavacanaṃ athi. Kathaṃ imissā pariyāyanippariyāyadesanābhāvo jānitabbo? Upekkhāvedanā hi santamiṃ paṇīte sukhe vuttā bhagavatā’ti ayaṃ hetha pariyāyo.
218所谓以自性作解释者,尊者们,此处有说受是乐苦舍受三种受的无缘起语。如何认识无缘起语呢?受的性质本是三种,这是无缘起语的依据。
Sabhāvabhāsitaṃ athiti’tisso iha bhikkhave vedanā sukhā dukkhā upekkhā vedanā’tiādikaṃ nippariyāyavacanaṃ athi. Kathaṃ nippariyāyabhāvo jānitabbo? Vedanāsabhāvo hi tividho’ti ayametha nippariyāyo athi.
219所谓一般解释的三个地方,尊者们,印度世界人、人天、三十三天、北俱卢纳人都具足。是哪三处呢?诸神有正念在此修习戒律生活等般地说。在此‘修习戒律生活’意指出家修行生活,而非道中的修行生活。言语不当,其意后当示现。所谓“所有受悉皆苦”等乃是待后展开的教义。亦应如实认识‘快乐的受是无常的、因缘所成的’等不失正意之语,这谓为恰当的说法。
Sadhāyabhāsitanti’tīhi bhikkhave ṭhānehi jambudīpikā manussā deve tāvatiṃse uttarakuruke ca manusse adhigaṇhanti. Katamehi tīhi? Sūrā satimanto idha brahmacariyavāso’tiādikaṃ sadhāya bhāsitaṃ athi.’Idha brahmacariyavāso’ti idaṃ pabbajjābrahmacariyavāsanaṃ vuttaṃ na maggabrahmacariyavāsaṃ. Neyyathanītathavacanaṃ idha anāgataṃ. Tampi āharivā dassetabbaṃ.’Yaṃ kiñci vedayitaṃ sabbaṃ taṃ dukkhanti’ādikaṃ nyethavacanaṃ.’Sukhāpi kho vedanā aniccā saṅkhatā’tiādikaṃ yathārutavasena jānitabbaṃ nītathavacanaṃ athīti.
277“非恰当语者亦或一般解释者”,
‘Neyyathavacanañceva atho sadhāyabhāsitaṃ
278“缘起语者也或以自性解释者”,
Pariyāyabhāsitañceva atho sabhāvabhāsitaṃ’,
279如此,在此教法中,世尊所说的有五种分别。
Iti pañcappabhedaṃ’va sāsane jinabhāsitaṃ
280具足正智的人,应当当知此事,并由此而作如是说。
Sallakkhevāna taṃ sabbaṃ athaṃ vadetha paṇḍito’ti;
220不当作秘密之语,亦不当说隐藏其义之言。
Na rahassakaṃ kātabbanti athapaṭicchannavacanaṃ na kātabbaṃ.
221所谓成熟者,是谓如牛之重负,经历饱满而成,其义明显者也,此为释义宗旨。
Garukaṃ pariṇamatīti garubhāvena paripākaṃ gacchati dadhabhāvena pākaṭo hotiti adhippāyo.
222所谓偏于他方,是指智慧微薄。
Ittaratāyāti appapaññatāya.
223所谓持法者,是指……(此处原文未全,应接下文解释)。
Tithavāsenāti
285『汇集』者,寻声问讯、叙述、持守等义也。
‘Uggaho savanaṃ pucchā kathanaṃ dhāraṇaṃ iti,
286此谓五事连锁如实陈说之常住者。
Pañcadhammavaseneva tithavāso pavuccatī’ti;
224如是说之常住。
Evaṃvuttatithavāsena.
225『亲爱照顾』者,谓亲近慈爱之人而得伺候也。『谋虑帮手』者,智慧俱足,善于议虑相助之伴也,是谓谋虑帮手。
Snehasaṃsevā’ti piyapuggalasaṃsevanavasena. Mantisahāyo’ti mantī vicāraṇapañño sahāyo etassāti mantisahāyo.
226勿畏惧或不安,以自说等由所生恐惧。何等功德?勇猛庄严,具慧正当时已立定者,非久远,于世间及超世间乘(道)上者恒行不断也。
Mā hāyi atho te abhikkamatīti attānuvādādibhaye uppanne vaṃ ettakena kāraṇena mā bhāyi. Katapuñño katabhīruttāṇo ñāṇasampannosammāpayoge ṭhito na cirasseva lokiyalokuttararatho te abhikkamati abhikkamissati pavattissati.
227『妄语』者,有言此为初谤争论者。『国王呼召』者,谓国家命令或召唤也。
Allāpo’ti paṭhamāmantānā’ti keci vadanti. Raṭṭhakavacanaṃ āmantanā.
228由帝释所为者,谓为利益之行为、利益之教导及利益之思惟,其行为不可间断。
Sakkaccakārinā’ti hitakaraṇa-hitadesana-hitacintanānaṃ akhaṇḍakārinā.
229对于应当断除之法,或依正行已应断除者,或合理言说所示,应当于断除之法终极止境,借僧团共同体,以此因缘,于戒等善行中加以断除。
Khalite dhammena paggahetabbo’ti sammāpaṭipattito vā yuttavacanato vā khalite antevāsikamhi dhammena sabhāvena taṃ taṃ kāraṇaṃ vavā sīlādiguṇesu paggahetabbo.
230蛙之问,谓深奥难解如结般疑难之问。
Meṇḍakapañhā gambhīragaṇṭhiguyhapañhā.
231所谓努力精进者,为外传修持戒律之教法,为增长修持戒法之缘,及以诸方便方法作精进。
Abhivaḍḍhiyā vāyamatī’ti pariyattipaṭipattisāsanānaṃ abhivaḍḍhanathāya catupaccayadānādinā upāyena vāyāmaṃ karoti.
295所谓“与僧团同欢,即使痛苦,亦为法之主宰”。
‘Bhavati saṅghena samasukho dukkhi dhammādhipatiko’pi ca;
296分配者,如实增长胜利之慧眼者。
Saṃvibhāgī yathāthāmaṃ jinacakkābhivaḍḍhako
297具有正见的平等观念,绝无他意,也是这样;
Sammādiṭṭhipurekkhāro anaññasathuko tathā;
298身业等受护卫,同心欢喜,乃至心思活动,
Surakkho kāyakammādi samaggābhirato’pi ca
299不挑剔、亦无过失,往依佛陀等正法护持处,
Akuho na varo cakke buddhādisaraṇaṃ gato
300如龙军所说的十种居士资质;
Dasa upāsakaguṇā nāgasenena bhāsitā’ti;
232此三句诗歌。
Imā tisso gāthā.
302『第五轻微,万事皆轻,第七二次四分之一,
‘Pañcamaṃ lahu sabbatha sattamaṃ dvicatuthisu,
303第六为重执余谓不定。
Chaṭṭhaṃ tu garupādānaṃ sesā aniyamā matā’ti;
233以此所说标志而说。
Iminā vuttalakkhaṇena vuttā.
305世俗通假者谓与世间共相。
Lokasādhāraṇo’ti sattalokena sadiso,
306谓不成所作及失所致果。
Appattamānasānanti apapattaarahattaphalānaṃ;
234谓以智慧宝光明者,即阿拉汉之果住及根本故智慧遍满者。世尊具足无上明慧,遍视一切,具足十力,进入四种威仪,善分解别,具足六通,非一般智慧,兼具十八种佛法。此阿拉汉果智慧,乃为十力等诸德之所生,普遍无上智慧,能了知一切法,已受世尊智慧宝光明,启发心意。
Ñāṇaratanārammaṇenā’ti arahattamagagapadaṭṭhānasababaññuta ñāṇo bhagavā sabbaññu sabbadassāvī dasabalasamannāgato catuhi vesarajjehi samananāgato pabhinnapaṭisambhido chaḷabhiñño ca asādhāraṇañāṇo aṭṭhārasabuddhadhammasamannāgato, tassa arahattamagagañāṇaṃ dasabalādisabbaguṇadāyakaṃ sabbaññutañāṇaṃ sabbañeyyadhammajānanasamathanti bhagavato ñāṇaratanārammaṇena sakasakacittuppādena.
235谓兴起、转向、转背、灭亡等。
Ubbattīyante’ti pakatipakatito viparīyanto vinassante vā.
236无明生起如同割除,所谓在此法中色比丘杠杆利刹被割除,割除者为持邪见者。尊者,色比丘杠杆利刹中的杠杆利刹为杠杆中的上首,其杠杆受到割除破坏,便如放射光明,产生距离之能,传达吉祥。
Nippabhā jātā kutithiyā vaṃ gaṇīvarapavaramāsajjāti kutithiyā micchādiṭṭhikā vaṃ bhadantaṃ gaṇivarapavaraṃ gaṇivarehi paraṃ seṭṭhaṃ āsajja pavā nippabhā nijjotā bhaveyyunti yojanā.
237蛙群疑惑,盲从崇拜,愚昧问题,是为首位。
Meṇḍakapañhesu pūjāvañdhāvañdhāpañho aṭṭhupamāsahito paṭhamo.
238大王啊,百车辆中的马鞍和垫子,这些车辆马鞍的数量共计为七百五十匹,使得活动的车引发如此铺设标准,以此为标志进行分类考察。据阿含论中所说:以七百辆车为准,坚持不懈地向上攀爬马负载,垫子称为车辆垫子。所谓『半垫』,即是该车辆所配备的半部分的车垫,由此生产维持。
Vāhasataṃ kho mahārāja vīhīnaṃ aḍḍhucūḷañca vāhā vīhī sattammaṇāni dve ca tumbā ekaccharakkhaṇe pavattavittassa ettakāvihīti lakkhaṃ ṭhapīyamānā parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyyunti etha sādikadiyaḍḍhavāhasataṃ thokena uddhaṃ upaḍḍhāvāhasatassa patanālike tumbo’ti aṅguttaraṭīkāyaṃ vuttaṃ. Aḍḍhacūḷanti vāhassa tassa aḍḍhādhikā vāhavīhī’tipi vattuṃ vaṭṭatiyeva.
312『独自一路去的腿,四条可行。』
‘Kuḍubo pasato eko patho te caturo siyuṃ
313『横木架有四条支护梁,如此四足的延伸。』
Āḷhako caturo pathā doṇaṃ vā caturāḷhakaṃ,
314『珊瑚状的四个支点,正是四个珊瑚点。』
Māṇikā caturo doṇā khārīti catumāṇikā;
315玛尼用浆筒可装二十担或水牛二十担。
Khāriyo vīsa vāho’tha siyā tumbo dasammaṇaṃ
316石槽的容量是一筒,水槽如竹管一般狭长。
Āḷahako nithiyaṃ tumbo patho tu nāḷi nāriyaṃ,
317担子是车轴,独一无二,舟是一担。
Vāho tu sakaṭo ceko dasa doṇā tu ammaṇa’nti;
239就名称义灯而言,称车轴大小为「担」,律藏注释有言:『双车轴被称为车轴,两个车轴即是一担』。缺少的车轴部分为半车斗,车斗是车轴的半分,减去半量即地位不足。名称则称乘载多量车辆,七车斗大小为缺少的部分,两部分合并为一担。缺少车斗为七车斗大小,这是规则。
Abhidhānappadipikāyaṃ vutto sakaṭapapamāṇo vāho’ti vinayaṭīkāyampana’ dve sakaṭā vāhā eko vāho’ti vuttaṃ. Vihīnaṃ vāhasatañca aḍḍhacūlañca vāhasatassa aḍaḍhañaca cūḷaṃ aḍaḍhato thokena ūnaṃ vā hoti. Yathāvuttavāhato adhikāni vīhisattammaṇāni vīhīnaṃ satta ammaṇāni dve ca tumbā hontī’ti yojanā. Vīhīnaṃ sādhikadiyaḍḍhavāhasatanti adhippāyo.
240『有一轮子转动的车辆』是此词特征,这显示联系。标识即为牢固的识别标志,为功用而定。譬如日行夜行骑士进入处所即为标识等。标志词亦是标识词。此是对义项的陈述。
Ekaccharakkhaṇe pavattacittassā’ti imassa lakkhanti iminā sambadho. Lakkhanati ci gahaṇasallakkhaṇathaṃ sampadānathe cetaṃ upayogavacanaṃ’ divāvihāraṃ pāvisī’ti divāvihārathāya pāvisitiādisu viya. Lakkhasaddo ca lakkhaṇavācako. Vuttañhetaṃ abhidhānasathe.
320『污点是污迹,病症是伤痕,标志是悟解特征』。
‘Kalaṅko lañchanaṃ lakkhaṃ aṅko’bhiññāṇalakkhaṇaṃ,
321即便是微小事物,其美妙也是至高无上、极为殊胜的。
Ciṇhañcāpi tu sobhā tu paramā susamā’tha cā’ti;
241“消灭”就是进入灭尽的状态。此处所示,是指经过十余年、百余年、千余年的多次轮转修行后,某些心念得以彻底断除。
Parikkhayaṃ pariyādānanti khīṇabhāvaṃ gaccheyyuṃ. Iminā dasādhikadiḍḍhavāhasatavīhito adhikāniekaccharakkhaṇe pavattacittānī’ti dasseti.
242如是,对于轮转心念如此众多的描写,现在要以轮转心念个人差别的特殊性质来显现差别,故说此为“三种”等。
Evaṃ ekaccharakkhaṇe pavattacittassa ettakavīhito anekabhāvaṃ dassevā idāni ekaccharakkhaṇe pavattacittassa puggalavisesavasena visesabhāvaṃ dassetuṃ tatrīme’tiādimāha.
243如是
Tatha
244三者之中说为七种,甚至七个种类。
Tatrāti sattavidhesu sattesu.
245这里的七种,是指这七种类型的心念轮转发生。
Ime sattavidhā cittā pavattantīti imāni sattavidhāni cittāni pavattanti.
246『无眼身』者,于五根五力之身依于无常等性质,谓无眼身。
Abhāvitakāyā’ti pañcupādānakkhadhakāyesu aniccādivasena abhāvitakāyā.
247『无眼性』者,谓无眼所在世间之性。
Abhāvitasīlā’ti abhāvitalokuttarasīlā.
248『三处』者,指因我见、疑惑、戒禁取著等烦恼障碍而显露的三处境界。『上界』者,指有欲界天及以上众生所居之五识五境身。
Tīsu ṭhānesu’ti sakkāyadiṭṭhi-vicikicchā-sīlabbataparāmāsa samugghāṭitaṭṭhānavasena tīsu ṭhānesu. Uparibhumīsu’ti sakadāgāmiādīnaṃ pañcakkhadhasaṅkhāta uparibhumisu?
249『五处』者,以上所说三处之下,依于贪欲、瞋恚二种烦恼起、相应,应分别认识这五处境界。
Pañcasu ṭhānesu’ti heṭṭhā vuttesu tīsu ṭhānesu rāgadosatanuṭṭhānadvayaṃ pakkhipivā pañca ṭhānāni veditabbāni.
250『十处』者,即下文之五处及有我见、疑惑、戒禁取著、贪瞋等烦恼相续相续之五种高级结缚成所覆盖的十处。此十处是观慧修习时当观之五根五力五境界。
Dasasu ṭhānesu’ti heṭṭhā pañcaṭṭhānāni ceva gahitaggahaṇanayena sakkāyadiṭṭhi-vicikicchā-sīlabbataparāmāsa-lobha-vyāpāda-saṅkhāta-pa- ñcorambhāgayasaññejanasamugghāṭitaddhānavasena pañcौddhamhāgiya saṃyojana samugghāṭitaṭṭhānavaseneva. Aparāti pañcā’ti dasa ṭhānāni vipassanāya ārammaṇabhutā pañcupādānakkhadhā yevāti gahetabbaṃ.
251『非时』者,谓入于秋冬两季之外之非时间段。
Nārācassā’ti usuaggapavesita-ayomaya nārāvassa
252“强力且陡直”者,指加于坚固弓弦上的强力。
Daḷhaṃ cāpasamārūḷhassā’ti daḷhacāpadhanumhi āropitassa.
253“如是”者,为世尊轻微转动时之说法。“提升缘由”者,依双重障碍所说的提升。
Tathā’ti bhagavato lahukaparivattane. Uttarikāraṇa’nti yamakapāṭihāriyato uttariyaṃ vuttaṃ
254大王称此为障碍,即世尊所持超越火、水等苦难障碍之障碍,因断除自身及他人贪欲之障碍。
Tampi mahārāja pāṭihiranti tamabhagavato aggikkhadha-udakadhārā-pavattana-saṅkhāta-yamakapāṭihīraṃ attano paresaṃ rāgādipaccanīkaharaṇato pāṭihiraṃ.
255“由厌弃烦恼微量”者,指世尊未曾引起的内心门轻微烦恼。
Āvajjanavikaḷamattakenā’ti bhagavatā anuppāditavasena manodvārāvajjanassa hīnavasena
337一切知者问第二
Sabbaññupañho dutiyo.
256“在第六十六劫”者,指四十六劫之间,为小劫中的第六十六劫。
Chakoṭṭhāse kate kappe’ti catusaṭṭhiantarakappapamāṇe vivaṭṭaṭṭhāyikappe chakoṭṭhāse kate.
257第一大劫已过,某些业现已成就;第一大劫之间,第三次提问为提婆达多破坏僧团及其出家疑问。
Atikkante paṭhamakoṭṭhāse kiñci sādhikadasantarakappapamāṇe vicaṭṭaṭṭhāyikappassa paṭhamakoṭaṭhāse atikkante devadatto saṅghaṃ bhidi devadattapabbajjāpañho tatiyo
258『于夜摩尼夜摩』者。
Yamaniyame’ti
341所谓戒律者,是指依身为根本的、常行不辍的业法规制,
‘Yaṃ dehasādhanāpekkhaṃ niccaṃ kammamayaṃ yamo,
342其所到达的成就,是以行为为基,虽为无常但称为戒律,
Āgantaṃ sādhanaṃ kammaṃ aniccaṃ niyamo bhave;
343包含不杀生、不妄语、不盗取、守持梵行的持戒,
Ahiṃsāsaccamādheyyaṃ brahmacāra pariggaho,
344常当引以为身体的清净,此即称为戒律,
Niccaṃ sarīrasoceyyaṃ yamo nāmāti vuccare;
345并包含知足、寡欲、安静、深禅及节衣缩食等修习。
Santosa-mona-sajjhāyā kicchākahāro ca bhāvanā,
346自成熟林中修行,持戒、定力恒常精进;
Sayampāka-vane vāsā-niyamā-niccasādhyatā’;
259如此所说,是于目的与戒律二者均守恒持;
Evaṃ vutte yamakamme ca niyamakamme ca.
260如来所教之法,及其所依凭之因、缘、性质,诸佛皆共遵循,故此依止即为诸佛具足之功德,非凡不可量,远超诸量。
Yaṃ tathāgato…pe… evamadhippāyo athi yaṃ yena guṇena hetu bhutena…pe…evaṃ adhippayo hoti taṃ buddhānaṃ guṇaṃ abhutaṃ athiti yojanā.
261波罗蜜的圆满乃在于勇猛与精进,勇猛者即努力,精进者即明察,观察审慎也。
Parakkamo dakkhāpito’ti pāramīpūraṇe parakkamo vāyāmo dakkhāpito pekkhāpito.
262更为精妙表述,是吉祥之胜义,随着此理更加明显显露。
Hiyyo obhāsitā’ti jinānaṃ pāramī ca nayā bhiyyo atisayena obhāsitā.
263此处为断裂断之意,如时间断裂般,恶观点之结亦然被破裂破坏。
Bhidi tithiyānaṃ vādagaṇṭhinti vaṃ tithiyānaṃ micchāvādagaṇṭhiṃ pabhidi.
264「分裂异端之瓶」者,谓彼众生之异端由彼异端而分裂也。
Bhinnā parappavādakumbhā’ti parappavādā tayā bhinnā.
265「深奥出离」者,谓极为深奥,故彼难题由此而超越也。
Gambhīro uttānikato’ti ativiya gambhīro pañho tayā uttātīkato.
266受持胜利子者悉依制除邪见之正方便,胜利子于制除邪见之正方便中得善利。
Sammāladdhaṃ jinaputtānaṃ nibbāhananti paramicchāvādaharaṇe upāyasaṅkhātaṃ nibbāhanamukhaṃ jinaputtānaṃ jinaputtehi suṭṭhu laddhaṃ.
355如此者,谓下一所陈之语,皆由彼而成实然如此。
Evametanti sabbaṃ heṭṭhāvuttavacanaṃ tayā vuttaṃ yathā hoti taṃ,
356一切语句本自如是,此谓初导接引。
Sabbaṃ vacanaṃ evaṃ sabhāvato hotīti ajjhāhārayojanā;
357「群数之第一最上」者,此谓谈话,谓众之首领与众会中最尊最上。
Gaṇīvarapavarā’ti ālapanametaṃ gaṇīnaṃ gaṇaparisānaṃ varaparama,
358‘最胜者’如彼所言,我们亦如是亲证了。
Atiseṭṭha yathā tayā vuttaṃ mayaṃ tathā sampaṭicachāmā’ti;
359地动因问第四
Pathavikampanahetupañho catutho.
267说‘无其他’,是指在这些真实事物中现起的真实,并无其他的因缘与对境。
Nathaññaṃ cethāti etesu saccesu vijjamānaṃ saccato aññaṃ kāraṇaṃ paṭivedhassa ca nathi.
268‘狮韧’即‘韧轮’与‘车轮’,狮声或犬声或与其他声相连,即指‘车轮语’。
Sīharathenā’ti seṭṭharathena mañcarathena. Sīhasaddo vā usabhasaddo vā aññasaddena payutto seṭṭhavācako hotīti.
362西毗王天眼问第五
Sivirājadibbacakkhupañho pañcamo.
269‘水泡’并非指泡状形态,而是指附着于母体腹侧、肚脐中间位置、胚胎所在之处,呈现如泡水般带有血色的红润状态,此乃通用说法。
Kalalaṃ osaratīti idaṃ mātuyā piṭṭhikaṇṭakanābhīnaṃ majjhaṭṭhānabhute gabbhapatiṭṭhānārahaṭṭhāne sannicitaṃ paṭikalalasadisaṃ madarattalohitaṃ sadhāya vuttaṃ, na kalalarūpaṃ.
270‘口鼻’两处相接,也即口鼻与母体及腹中胎儿同在一处,二者会合。
Mukhapānenapi dvayasantipāto bhavatīti mukhapānenapi saha mātā ca utunī gabbho paccupaṭṭhito’ti dvayasannipāto bhavati.
271将前文之因缘论述后,以下用普通话说明,这二者及三草之合会,在内聚状态中成为因缘,以下将以因缘之词加以说明。
Purimena tatha kāraṇaṃ vakkhāmīti purimena sāmavathunā tesaṃ dvinnaṃ tiṇṇaṃ sannipātānaṃ antogadhabhāve kāraṇaṃ yūttivacanaṃ kathessāmi.
272所谓众生者,即一切诸众生,凡是入母胎者,皆称为众生,凡是林中诸树木等者,亦称为众生。
Te sabbe’ti ye keci sattā mātugabbhaṃ okkantā te sabbe sattā ye vanarukkhādayo’ti yojanā.
273所谓毕达波者,谓因自身所造业报而逐事情各异产生之者。
Yo koci gadhabbo’ti yo kovi attano kammena tatha tatha upagannabbasatto.
368入胎问第六。
Gababhāvakkantipañho chaṭṭho.
274所谓正法者,是指能断除烦恼,入诸通达,获灭尽之正法,或以清净灭之正法,或以证入之正法。
Saddhammo’ti paṭisambhidāppattakhīṇāsavasantakādhigamasaddhammo suddhanaya-paṭivattanavasena paṭivedhasaddhammo vā.
275所谓阐明此灭者,即以言教宣示该正法在过去五百年乃至最初阿拉汉时代的灭除事迹。
Taṃ khayaṃ paridīpayanto’ti tena vacanena pubbapañcavassasatappa-māṇaṭṭhānāraha-saddhammakkhayaṃ paridīpayanto.
276所谓结尾之断者,是指正法存立于过去五百年末期时之断灭,此谓断灭之展示与覆盖,言及从五百年乃至一千年初。
Sesakaṃ paricchidīti sesakaṃ pacchimapañcavassasataṃ saddhammatiṭṭhanakkhaṇaṃ paricchidi. Taṃ dīpanākāraṃ paricchadanākārañca dassento vassasataṃ sahassantiādimāha.
277所谓非余者,即非增余者。
Naṭṭhāyiko’ti naṭṭhadhano.
373百岁量问第七。
Vassasatappamāṇapañho sattamo.
278在那里,那些受业力所障碍的有情众生,正是这些有情承担着因缘。对此说法,在论书中记载作『不实』,是无明者的说法。因此,那些受业力所障碍的有情,乃是有情因业果报而生受苦痛感受者。至于那些承担因缘的有情,则该以当知此言为不实,应予摒弃。如此一来,前后就相应统一了。
Tatra ye te satte kammaṃ vibādhati te ime sattā kāraṇaṃ paṭibāhanti, tesaṃ taṃ vacana micchā’ti pothakesu likhitaṃ taṃ dujjānaṃ. Tasmā ye satte kammaṃ vibādhati, te sattā kammavipākajā, dukkha vedanā vedayantīti ye pana sattā kāraṇaṃ paṭibāhanti tesaṃ taṃ vacanaṃ micchā’ti pāṭhena bhavitabbaṃ. Evañhi sati pubbāparaṃ sameti.
279那里所称的‘九种’,指的是‘十种恼乱烦恼’中的九种烦恼。
Tatra ye te navavidhā’ti tatra dasavidhesu kuppavātesu ye te navavidhā kuppavātā.
280说业力不会在过去生起,是因其业力不在过去因中生起。即便剩余的两个名词,也应以同样理路理解。
Na te atīte uppajjantiti te vātā atīte bhave kammabalena na uppajjanti. Sesa padadvaye’pi eseva nayo.
281‘由每一怒气种类’者,指的是由各种寒热等怒气散布方式生起。
Tehi tehi kopehī’ti tehi tehi sītādikopappakārehi.
282各自受用,意指各自感受自己各自的业果痛苦感受。
Sakaṃ sakaṃ vedananti attano attano phalabhūtaṃ vedanaṃ.
283“不正转除”者,是指四种行路方法受到阻碍而产生的痛苦感受。
Visamaparihārajā’ti catunnaṃ iriyāpathānaṃ visadisaharaṇato jātā vedanā.
284『以加还迦』者,犹如处罚日视为众生伤害之他业也。
Opakkamikenā’ti daṇḍappahāradivasena parūpakkamena.
285『业报生起』者,谓因业力之五蕴所生。
Kammavipākajā’ti kammavipākabhutapañcakkhadhato jātā.
286大多余者因业报感受而存留,大多感受因业报感受而存留。
Bahutaraṃ avasesanti kammavipākajavedanāto avasesaṃ vedayitaṃ bahutaraṃ.
287谓『不生』即不现行也。
Na sambhavatīti na sampajjati.
288『种子恶劣』者,自田地生起他故之恶劣也。
Bījaduṭṭhatā’ti khettato aññakāraṇaduṭṭhatā.
289谓『因业果报』者,此处……
Kammavipakato vā’ti etha
386『我先前因财产缘故曾杀生,』
‘Vemātubhātikaṃ pubbe dhanahetu haniṃ ahaṃ
387『由此业果,天人德瓦达多短命,』
Tena kammavipākena devadatto silaṃ khipi;
388『其右脚大拇指有石印纹,』
Aṅguṭṭhaṃ piṃsayī pāde mama pāsāṇasakkharā’ti;
290此为因财缘故之歌谣,应当宣说。所谓奴隶男女众所共知之流动财因。财产实为五种财货中,既有不动也有流动,能聚合、毁坏,无一不从属之者。
Ayaṃ gāthā vattabbā tatha dhanahetu’ti dāsidāsasaṅkhāta-jaṅgamadhana-hetu. Dhanañhi thāvarajaṅgama-saṃhārima-aṅgasama-anugāmidhanavasena pañcavidhaṃ.
291所谓德瓦达多曾有加害行为或半加害行为,
Kiriyato vā’ti devadattassa upakkamakiriyato vā.
292所食不均,宴席末端之食物表现为未熟不周之状。
Bhojanaṃ visamaṃ pariṇamatīti kucchigatabhojanaṃ visamaṃ paripakkabhāvaṃ gacchati.
293至于『这就是感受』,这是依其作业而为的说法。
Tāya ca pana vedanāyā’ti idaṃ kattathe karaṇavacanaṃ.
294『根本部类』这句话的意思是:此处用以指出、区别众生的集聚,因它们中蕴含有善恶业,智者称之为区别物,所以谓之『根本部类』,此处指的就是根本部类中最优者,也就是区别的对象。
Nikāyavarañchake’ti etha lañchanti sañcānanti etena etha vā puññapāpāni paṇḍitajanāti lañchako’ti nikāyavaro ca so lañchako cāti viggaho.
394一切不善教导问第八。
Sabbākusalajjhāpanapañho aṭṭhamo.
295在这个问题上,对于长老,并无固定的统一解释。因此,当考虑较合理的解释时,应取其较优者。这里是讨论的格式。虽然烦恼是无所有者,不属于过去、未来,也非现时现有的,但关于烦恼的断除,关于未来的存在,世尊的说法中一律以内现的感受为准。无论是世尊、声闻还是辟支佛,都不能断除后世的感受作用。故此,认为长老的感受是由于业报所生,这种说法较为合理。若如此,为何长老却多言不同?这是因为王弥罗多(Milido)探究智慧差别、欣求种种理解的缘故。对此应以彼意为准,其他类似情况亦当依理探求,不可一概否定。
Imasmiṃ pañhe therassa ekaṃsikaṃ byākaraṇaṃ na hoti. Tasmā vicārevā yaṃ yuttaraṃ taṃ gahetabbaṃ. Tatrāyaṃ vicāraṇākāro. Maggavajjhā hi kilesā anupādinnakabhutā ye neva atītā anāgatā na paccuppannā. Upādinnakanirodhakathā ca anāgatabhavaṃ sadhāya kathitā bhagavato uppannā vedanā imasmiṃ paccuppannabhaveyeva hoti. Aparāparavedaniyakammañca buddhapaccekabuddhehi’pi na sakkā nivāretuṃ. Tasmā therassa kammavipākato vā esā vedanā nibbattā’ti vādo yuttataro’ti gahetabbaṃ. Yadi evaṃ kasmā thero anekavihitaṃ kathesī?Ti. Rājā milido ñāṇabhedaṃ gavesanto vicitrapaṭibhānaṃ sotukāmo hoti. Tassa ajjhāsayavasena anekavihitaṃ kathesī’ti parihāro vattabbo aññesu īdisesu ṭhānesu yuttiyeva gavesitabbā, na ekacintinā bhavitabbanti.
296所谓『行为的结果』,是在四种真实存在中所作六十种行为的结果,并非增长的。
Katassa paticayo’ti catusu saccesu katasoḷasakiccassa paticayo puna vaḍḍhanaṃ nathi.
297所说的应当熄灭,就是应当斥弃或断除。从『退隐』来看,是指身体与心意的退隐行为。然后,应当写明退隐之处,即禅定、念觉、正知等善法即退隐。『退隐』者,即是修习诸善法的过程。
Nibbāhitabbo’ti nibbeṭhetabbo kathetabbo. Paṭisallānanti kāyikacetasikapaṭisallānakiriyā. Athato pana paṭisallānaṭṭhāne lahitabbā samādhisatisampajaññādayo kusalā dhammā paṭisallānaṃ nāma.
298所谓保护,是保护自己免受轮回之苦、恶见之苦。
Rakkhatīti samparāyikaapāyādidukkhato rakkhati.
399独坐问第九。
Paṭisallānapañho navamo.
299所谓神通力者,指凭借那种神通力,在适当的时间达到应当达到的境地。
Taṃ iddhibalanti tena iddhibalena labhitabbakappakappāvassaṭṭhānaṃ.
300所谓末了的,是指仅就字句群体的范围而言。关于末了字句群体的时间,不以五个季节、十二个月、十八界、四谛、二十四根、九缘、四输养、七年、七受、七想、七心等为界限,而只以内行终结(涅槃)为界限,这是确立的见解。
Antamaso accharāsaṅghātamattampīti sabbantimena paricchedena accharāsaṅghātamattampi kālaṃ pañcakkhadhasaṅkhātabhavassa pavattanaṃ na vaṇṇemi, appavattananibbānameva vaṇṇemīti adhippāyo.
402神通力称赞问第十。
Iddhibalakittanapañho dasamo.
403以十问庄严的第八品注释完毕。
Dasapañhapaṭimaṇḍitaaṭṭhamavaggavaṇṇanā samattā.
301比丘们,我因通达故,宣说法门,即依诸多种类:五根,十二处,十八界,四圣谛,二十四根,九缘,四种输养,七年,七受,七想,七心等,并依特别的全知智慧,知悉法故而宣说。
Abhiññāyāhaṃ bhikkhave dhammaṃ desemīti pañcakkhadhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo, cattāri saccāni, bāvīsatidriyāni, nava hetu, cattāro āhārā, sattavassā, satta vedanā, satta saññā, satta cetanā, satta cittānītiādinā abhivisesena sabbaññutañāṇena jānivā dhammaṃ desemi.
302其余以上述诸法下分有小部与小部下之更具体分,以至更上之——四重犯,三十三种僧团分裂,三十种应舍弃,二十二种应巴底德萨尼,四种应怀疑,七种具戒,名为结集第二,五十三种戒法,达一百种。
Aññaṃ uttariṃ…pe…satanti khuddānukhuddakato aññaṃ uttariṃ catupārājika - terasa saṅghādisesa - tiṃsanissaggiya - dvānavuti - pācittiya - catupāṭidesanīya - sattādhikaraṇa -sikkhāpada - saṅkhātadiyaḍḍha - sikkhāpadasataṃ.
303即便有这些,也不能说他的心意仅集中于一点,他的心志并未一味固定。
Tehipi na ekajjhakatā’ti attano cittaniṭṭhā ekantabhāvena na katā.
304所谓依法制裁,则是指:所犯过错,依照法当如法处置,谓此为法制裁之适用。
Dhammasaṇṭhitapariyāyenāti yañca taṃ āpattiṃ āpanno tañca yathādhammo kāretabbo’ti vuttadhammasaṇṭhitipariyāyena.
408细微与极细微之聚集问第一。
Khuddānukhuddakasamūhananapañho paṭhamo.
305无常者,形色乃是应当分辨解释为无常的问题。问曰:无常的究竟是名色何如?难道仅是色吗?答曰:既问无常,则名色及受、想等行绪皆为无常,需由苦、乐、苦不苦三种感受等加以区别说明,因而名为应当分辨解释者。又云:以何眼识尽识一切?人何以眼识能识悉一切?对此问题,以某种不由自主之眼识,曰“遍察全体之眼”即“肉眼”,当作如是理说,此问为追询之疑问,故称为应当联系说明者,此为解释之连接。
Aniccampana rūpanti vibhajjabyākaraṇiyo pañho’ti aniccaṃ nāmarūpaṃ, kiṃ. Rūpamevā?Ti puṭṭho aniccaṃ nāmarūpampi aniccā vedanā pī’tiādinā nayena vibhajivā byākātabbo vibhajjabyākaraṇīyo nāmā’ti atho. Kinnu kho cakkhunā sabbaṃ vijānātīti puggalo sabbaṃ cakkhunā kiṃ vijānātīti imasmiṃ pañhe kenāpi puṭṭho’katamena cakkhunā samantacakkhunā udāhu maṃsacakkhunā’ti vutte’āmā’ti vattabbo’ti ayaṃ pañho paṭipucchābyākaraṇīyo pañho nāmāti yojanā.
410马伦基亚子问第二。
Māluṅkyaputtapañho dutiyo.
306说“众多恐怖原因者,谓阿拉汉即以众多恐怖之因缘故名阿拉汉。”
Samuhato bhayahetu arahato’ti bhayahetu arahato arahantena samūhato.
307所谓高低,即以快乐为提升之处,痛苦为降低之处。
Unnatāvanatā’ti sukhe unnatiṭhānavasena unnatā dukkhe maṅkuvasena onatā
308显现人者,即明显之人也。
Kuṭipurise’ti pākaṭapurise.
309“阿吽之足”,谓世尊以其具足无上智见,凭其专长而宣说。
Āhaccapadanti bhagavato sabbaññutañāṇena visesevā vuttavacanaṃ.
415一切处问第三。
Sabbatasapañho tatiyo.
310所谓“因此为彼者”,谓因彼等防卫、坚强而有威力,所以因彼而成就。
Tena tesaṃ pavattenā’ti tesaṃ parittānaṃ tejavantānaṃ tena pavattena.
311『解除毒素』者,即消灭毒素也。
Visaṃ cikkhassanto’ti visaṃ vināsayamāno.
312『于身上下积聚』者,即于身体之上增益安乐也。
Uddhamadho ācayamāno’ti sarīrassa uddhaṃ sukhaṃ vaḍḍhayamāno.
313关于『盗贼们手持棍棒』,应依照注本中所写作『凶盗贼们手持锤杵』来理解。此谓:凶盗贼们所举起的锤杵,实不可能存在之义也。
Corānaṃ ukkhittalaguḷantī pothakesu likhitaṃ vericorānaṃ ukkhattalaguḷampīti pāṭhena bhavitabbaṃ. Vericorehi ukkhittamuggaraṃ na sambhavatīti atho.
314『为取食而来』者,即完成取食之事也。
Āhārathaṃ vā eratī’ti āhārakiccaṃ sampādeti.
315『因针刺病』者,即因向上呕吐之疾患也。
Sūcikāyā’ti uddha-vamanābādhena.
316『因恶劣的行为』者,即因邪恶所驱使之缘由也。
Dūrupacārenā’ti duṭṭhapayuttena kāraṇena.
317众生的保护者称为大王,所谓保护者即为保护众生者之护持者,这称为『守护』。
Sattānaṃ rakkhanaṃ mahārājā parittanti mahārāja, parittaṃ nāma sattānaṃ rakkhantānaṃ sattānaṃ anurakkhanaṃ hotīti yojanā.
318行为等由自己所造的保护,是指作恶者由自己所造的烦恼之心而舍弃保护的存在,导致毁坏。
Attanā katena ārakkhaṃ janātī’ti kammācaraṇādito pāpapuggalo attanā katena dosena parittassa rakkhanabhāvaṃ jahati vināseti.
425护他财问第四。
Pararittānurakkhanapañho catutho.
319佛力强盛,魔力反而不显强,这称为『衡量标准』。
Buddhabalato ca mārabalaṃ balavataraṃ na hotī’ti yojanā.
427五戒堂问第五。
Pañcasālagāpañho pañcamo.
320其中,『义』者,于彼两句之中有『义』也。义之分别、义之差异,是为『义』也。
Tatra athantaraṃ athi’ti tatha tesu dvīsu vacanesu. Athabhedo athaviseso athi.’
321间隔及中间的狭小空隙也是因原因而成,无此区分,则心即毁裂,此义在辞典中已明。
Antaraṃ majjhavathañca khaṇokāso’pi hetusu vyavadhāne vinā cetha bhede chidde manasyapī’ti abhidhānasathe vuttaṃ.
322『saññāvimokkho』者,因感官感受之缘而生的解脱,此谓观念上的解脱。亦称为『亡心解脱』。
Saññāvimokkhoti saññāya bhāvena āpattibhāvato vimokkho saññavimokkho. Sacittakāpattīti atho.
323「无分别解脱」者,由于分别心的缺失而非因侵犯状态而得解脱,因而非解脱,非无分别解脱,非心所之侵犯,或言非此义。
No saññāvimokkhoti saññāyābhāvena āpattibhāvato no vimokkho, nasaññāvimokkho, acittakāpattīti atho.
432恶知识问第六。
Pāpājānapañho chaṭṭho.
324此为『在这个大王的问题中』,即在此由彼所问问题中。
Etasmiñca mahārāja pañhe’ti etasmiṃ tayā pucchitapañhe.
325或言『唯一或完整无缺』,此如来所说阿难之言有此释义,且此一说乃因终结了人间纷扰的称呼,遂成为终结即完整无缺。
Eko atho sāvaseso’ti’tathāgatassa kho ānadaevaṃ hotī’tiādivacanassa eko atho narāmisapariharaṇasaṅkhātaathena avasesena sāvaseso.
435摄护众群之问第七。
Gaṇapariharaṇapañho sattamo.
326由何种取舍,或由何种瞋恚之故。
Katena ādānena vāti katena dosena vā.
437不可破坏之众会之问第八。
Abhejjaparisapañho aṭṭhamo.
438具八问的第二品。
Aṭṭhapañhavanto dutiyavaggo.
327最胜者为阎王。
Seṭṭho yamo’ti
440『以身作为根本之所依,惯常由其运作的阎王』
‘Yaṃ dehasādhanāpekkhaṃ niccakammamayaṃ yamo
441外来的道具是由行为所生的无常的规定(法),
Āgantukasādhanaṃ kammamaniccaṃniyamobhave’;
442非伤害、真实、清净、不偷盗、禁戒和不取有余者,
Ahiṃsā saccamādheyyaṃ brahmacāri apariggaho
443被称为常在身的调伏者,即“禁戒”,
Niccaṃ sarīre sādhyattā yamo nāmāti vuccare’ti;
328如此所说者,最胜者为禁戒。
Evaṃ vutto seṭṭho yamo.
329禁戒是首要的规定,
Aggo niyamo’ti
446知足、守默、调心、修习其他功德。
Santosa mona-sajjhāyā kicchāparo ca bhāvanā,
447『住于自给森林』者,谓在修行自给所必行之戒律等事。
Sayampākavanavāsā niyamāni ca sādhayato’ti;
330如是所说为第一戒律。
Evaṃ vutto aggo niyamo.
331『无害』者,以慈悲为义。『真实』者,谓真实语、真实识、至真理也。『可持戒』者,由可持戒语义而成持戒之行,谓不邪淫。『无贪』者,谓无我的贪着,虽有自在住,语谓福足安心禅定。所谓十二种欢喜、恶之流转与非佛说之禅,是。『难断』者,谓以此击除恶习而入禅修,所说修习法则有三:前行、禅那、止息。『住于自给森林』者,谓在此自给森林,即佛法自给林,应持自给戒。『起初入道』者。
Tatha ahiṃsā’ti iminā karuṇā vuttā. Saccanti vacīsaccañāṇasaccaparamathasaccāni. Ādheyyanti ādheyyavacanatā brahmacārīti methunavirati. Apariggahoti mama idanti pariggahitataṇhārahitabhāvo vutto santosamonasajjhāyā’ti dvādasavidhasantosā pāpappavāhā na buddhavacana sajjhāyā. Kicchāparoti iminā dhūtaṅgapariharaṇaṃ bhāvanā’ti parikamma bhāvanādayo tisso bhāvanā. Sayampākavane vāsā’ti etha imasmiṃ sayampākevane buddhasāsane sayampākavirati gahetabbā. Ādiākārenacāti.
332『行为』者,与应学法相称,谓乡村闲居之行为。
Cāro’ti sekhiya vaggānurūpenagāmavihāresu cāro.
333『行住』者,谓出家人行住正道及于三界诸法中禅定等三种殊胜所归之行住也。
Vihāro’ti samaṇasārupperiyāpathavihāro ceva dibbabrahmaariyavasena tividhadhammavihāro ca.
334『自制』者,谓根之约束。
Sayaṃmo’ti idriyasaṃyamo.
335「束制」者,谓巴迪摩卡经中的束制法。
Saṃvaro’ti pātimokkhasaṃvaro.
336「忍辱」者,是指忍耐痛苦的智慧与忍耐力。
Khantī’ti adhivāsanakhanti ñāṇakhanti.
337「戒律的目的」者,即戒律的用意,谓戒律的巴利语是戒律所示。
Sikkhāpadānaṃ uddeso’ti sikkhāpadānaṃ pāḷi.
338「戒律条文的提起与细问」者,谓戒律条文的注释中有对戒律的提起说明。
Uggahaparipucchā’ti sikkhāpadānaṃ aṭṭhakathā uggahaṇaṃ
339「著袈裟」者,谓这二性体的表现,显示出袈裟的样态。
Kāsāvadhāraṇaṃ bhaṇḍubhāvo’ti iminā dviliṅgasarūpaṃ dasseti
340「袈裟的二种性质,长短或新旧」者,表明戒律的主要内容确实如此。
Bhaṇḍubhāvo dvaṅgulakesovā navamuṇḍo vā’ti adhippāyo bhavati hi.
459『死者主宰』与『规戒』以及行为、生活举止亦然,
‘‘Yamo ca niyamo ceva cāro cavihāro tathā,
460节制与自制、忍耐以及戒除恶习亦然,
Saṃyamo saṃvaro ceva khantī ca soraccampi ca;
461专一修行以及独住而乐之亦然,
Ekantacariyā ceva ekattābhiratā’pi ca,
462远离世间纷扰以及羞耻与惭愧亦然,
Paṭisallānasevanaṃ hiriotappameva ca;
463警觉不懈和精进、头绪清明照察亦然,
Appamādo ca vīriyaṃ uddesaparipucchā tathā,
464对戒律等的敬爱,以及本性上没有贪染污秽亦然。
Sīlādyabhirati ceva nirālayasabhāvato;
465所谓戒律的完成,是指由饥渴这一区别所体现的,
Sikkhāpadābhipūraṇamiti vīsappabhedena,
466是由不来者长老那先所宣说的沙门行为准则;
Samaṇakaraṇā dhammā nāgasenena desitā;
467以及着袈裟的状态亦是如此,
Kāsāvadhāraṇañceva bhaṇḍubhāvo tathā iti,
468这两种沙门特征也都是由那先长老宣说的;
Duve samaṇaliṅgā’ca nāgasenenadesitā’ti;
341所谓『般若』,是指这二十法中两种特征相似的性质所共具的状态。
Sāmaññaṃ upagato’ti vīsatidhammadviliṅgehi sadisabhāvaṅgato.
342这就是般若,亦即沙门的状态。所谓尊贵的众僧所称的尊贵僧团。
So sāmaññanti so samaṇabhāvo. Aggaparisanti bhikkhuparisasaṅkhātaṃ aggaparisaṃ.
343『如是我闻』这一句,是二十种法相中第七种法相,对我众生来说,这就是如是我闻:
So me āgamo’ti vīsatidhammadviliṅgānaṃ mayhaṃ sattāne so āgamo nathi.
472凡夫之问第一。
Puthujjanapañho paṭhamo.
344所谓『诸有是彼,诸有当来适宜者』,即未来适合而成为的众生。
Ye te bhabbā’ti ye te sattā bhavyā yuttā
474口中流血之问第二。
Mukhalohitapaggharaṇapañho dutiyo.
345『分割截断』者,即如前所说之棚檐上的遮盖物相似。
Tappaṭibhāganti tena vathaguyhena sadisaṃ.
346所谓『应当听从、持续遵守』,如上段所见说的用棚作为岁月交替之标志。
Anusāsaniyaṃ anuvāsetīti uparibhāge passāvamagge vathikammaṃvuttaṃ āyubbede
477『排泄、饮食、替换、复上、穿衣』,
‘Vamanaṃ recanaṃ nasyaṃ nirūha anuvāsanaṃ
478『此五种业行所成之方法,即称此法』。
Ñeyyaṃ pañcavidhaṃ kammaṃ vidhānaṃ tassa vuccate’ti;
347依止软膏涂抹的方法,业行为分为两种。
Nirūhaanuvāsanavasena hi duvidhaṃ vathikammaṃ.
348如是,软膏业当在下部,即言辞之末端处施行;依止业则在上部,即目视端首处施行。软膏业和依止业这两种业行为同名不同类,即此名称二者乃同名异义。对此有注释为何?
Tatha nirūhavathikammaṃ adhobhāge vaccamagge kātabbaṃ. Anuvāsanavathikammaṃ uparibhāge passāvamagge kātabbaṃ. Vathikammaṃ uttaravathikammampi idaṃ nāmadvayaṃ tesaṃyeva nāmanti. Tassa ṭīkā?
481『完全缠绕以致周遍,业亦二指量,』
‘‘Sambādhasseva sāmantā tatha kammaṃ duvaṅgulaṃ,
482『被涂抹的软膏业亦当为此,且仅此由尊者所定。』
Vāritaṃ vathikammampi sambādheyeva satthunā’’;
349软膏业指的是以油脂药膏等涂擦方式施行的业,此乃律藏注释中所述涂抹业。
Vathikammanti telabhesajjānaṃ vijjhanavasenakattabbaṃ vathikammanti vinayaṭīkā.
484显露隐秘之问第三。
Guyhappakāsanapañho tatiyo.
350无动作者,谓无自意者,即无恼恨之意。
Asārambhenāti niddosena.
351『四圣谛相会』者,是指以对四圣谛之智的相会或相应。
Catusaccāhisamayo’ti catunnaṃ ariyasaccānaṃ ñāṇena abhisamayo.
352『人众』者,指人群,亦即众人,此为其通用说法。
Purisattananti purisattaṃ, soyeva vā pāṭho.
353有所作成之事由他者成,但此指开始行持出世间究竟果报的内观修习之业,因而由彼进行而成就其他由世间果报而生,谓世间果报的彼岸为事因,此为『宰治』。『自然』者,以众会之言说法。
Aññaṃ kayiramānaṃ aññena sambhavatīti aññaṃ lokuttaraphalaṃ ārabbha vipassanā kammaṃ tena kayiramānaṃ aññena lokiyaphalena sambhavati, lokiyaphalaṃ detīti adhippāyo. Sabhāvampī’ti sabhāvena vacanena.
354『彼责备者』者,指责备他人者。
Yo akkosanto’ti yo paraṃ akkosanto.
355『行为已成』者,谓具恶行的愚痴人说话即为恶行之缘及行为。
Kiriyāyeva katā’ti dosavantassa puggalassa kiriyāyayeva karaṇenayeva moghapurisavacanakatā’ti.
356『以听闻…等…生羞恶心』者,谓因听闻世尊及其教法之闻持,而生起羞愧之心。
Savaṇena…pe… jigucchatīti bhagavato bhagavantassa savaṇena sāsanasavaṇena.
357『生惭愧』者,即厌恶也。
Ottappatī’ti jigucchati.
358因世尊更明了的开示,羞愧由此而生。
Bhiyyodassanenāti bhagavato dassanena ottappati jigucchati.
494愚人语问第四
Moghapurisavacanapañho catutho.
495『无觉者』,婆罗门,称听闻无觉者,
‘‘Acetanaṃ brāhmaṇa assuṇantaṃ
496『无知此蕾』,彼对此莲花无所知晓,
Jānaṃ ajānantamimaṃ palāsaṃ,
497『努力坚固不散心者』,其努力专注无动摇,
Āraddhavīriyo dhuvamappamatto
498『你为何问安乐之床的缘故?』」
Sukhaseyyaṃ pucchasi kissahetu’’ti;
359此为四分部中所收录的长椴树本生经,经过诵闻而成。
Idaṃ catukkanipātñāgataṃ palāsajātakaṃ sadhāya vuttaṃ.
360如此,在长椴树上也曾如此,因缘具足而得之。至于本生经云,
Iti phadana rukkhe’pi tāvade’ti milide āgataṃ. Jātake pana
501『长椴树上,诸天今正宣说,
‘‘Iti phadanarukkhepi devatā ajjhabhāsata,
502愿巴拉德瓦迦也倾听我言。』
Mayhampi vacanaṃ athi bhāradvāja suṇohi me’’ti;
361此则属于三分部中所收录的长椴本生,经诵录所在。
Āgataṃ idañca terasanipāte āgataṃ phadanajātakaṃ sadhāya vuttaṃ.
504树与心问第五
Rukkhācetanapañho pañcamo.
362九种大王,是指顺次修习八种止行并断灭禅的得证境界之九种顺次止行;涅槃经论中亦论及果报证得与入于涅槃之境界,谓记忆于二者给予者之境界已成熟;此三因之所缘,即缘供养与托钵二者果报同等之意。
Navannaṃ mahārāja anupubbavihārasamāpattīnanti aṭṭharūpāvacarasamāpattiekanirodhasamāpattivasena navannaṃ anupubbavihārasamāpattīnaṃ. Nibbānasuttakathāyampana phalasamāpattisamattāya parinibbānasamattāya tesaṃ dvinnaṃ dāyakānaṃ anussaraṇe samattāyāti tīhi kāraṇehidve piṇḍapātā samaphalā vuttā.
506二钵食同果问第六
Dvipiṇḍapātasamaphalapañho chaṭṭho.
363应当礼敬那被礼敬者之界,这言乃天上诸天皆将往彼之故,此乃多种天宫中所说。
Pūjetha naṃ pūjanīyassa dhātuṃ evaṃ kira bho saggamito gamissathāti idaṃanekavaṇṇavimāne vuttaṃ.
508佛供养问第七
Buddhapūjāpañho sattamo.
364所谓无相或无迹者,即无明显相状之地。
Animittakatasadisā’ti asallakkhanakatasadisā.
510驱摈与外道问第八
Apāsanapapaṭikapañho aṭṭhamo.
511漏尽者问第九
Khīṇāsavapañho navamo.
512第十,欢喜踊跃问。
Ubbilāvitapañho dasamo.
365所谓『我之者』,指我的亲属及我的弟子。
Māmako’ti mama santako mama sāvako.
366所谓『因缘』,指使苦恼生起之事。
Kāraṇā’ti pīḷanā.
367所谓恭敬与厌恶,是指名色之恭敬与毁灭。此法为大王以无害为标志之法,所有实相言辞皆以无害为标志。举起之心应由修习禅定、入静、禅那、优婆提舍、觉支中摄持;应由念住、正勤、欢喜觉支中摄持,且应以断恶杖类之法摄持。然则念住是否必然于一切懈怠及失念中废弃?『比丘啊,我说念住当常具足』是语。
Sannativikopananti nāmarūpasantativināsanaṃ dhammo hi mahārājaahiṃsālakkhaṇo’ti sakalo hi sabhāvavacanadhammo ahiṃsāvacanalakkhaṇo. Uddhataṃ mahārāja cittaṃ niggahetabbanti yogāvacarehi uddhataṃ cittaṃ passaddhisamādhiupekkhāsambojjhaṅgehi niggahetabbaṃ paggahetabbantī paggahadaṇḍasadisehi dhammavicayavīriyapītisambojjhaṅgehi paggahetabbaṃ. Sati pana sabbatha līnuddhaccesuicchitabbā? ‘‘Satiṃ khavāhaṃ bhikkhavesabbathikaṃ vadāmī’’ti vacanato.
368所谓『自作自受之痛苦』,谓盗贼因自身造作恶业而受其苦。
Sayaṅkatenasoghātīyatīti so coro attanā katena duccaritakammenakattubhutena parighātīyati.
369又如法守护教义者,应当敬顺教法。何谓?唯独世尊的示现,具德之人遵行,非犯戒之人顺从,因教导以法正行。经集裹束比丘语中谓,世尊无过,称此为依教约束,不为压迫之业。长老传授此义,何以称之为约束?若因君王不悦,不便行者?长老如国王解疑,明法义,释疑问。世尊以简略详尽之说,循序渐次披露疑难。此如实教义光辉随时消逝,扰乱贤王之心,令其心摇动不宁。
Api ca dhammānusathi anusāsīyatīti ekaṃsena bhagavato anusiṭṭhi paṇḍitajane aparādhikamanusse anusāsayati dhammena anuvadāpeti.’ Niggahe niggahārahantivacanato vadato bhagavato doso nathiti adhippāyo’niggahe niggahārahanti’ idañca dhammena nigahanaṃ sadhāya vuttaṃ, na pīḷanakammaṃ sadhāya vuttanti idaṃ therena vattabbaṃ kasmā navuttanti ce rañño ruciyā ananukūlattā. Thero hi yathā rājā kaṅkhaṃ vinayivā dhammasabhāvaṃ jānāti tathā pañhaṃ byākarotīti. Bhagavatā saṅkhepavithāradesitanayena tathā tathā hi pañhaṃ pakāseti. Esa yathā yathāssa saddhammatejavihatavilayanakhaṇena milidarājahadaye vimati payātīti.
518第十一,呵责问。
Niggahapañho ekādasamo.
370「出家」即为剃度。
Paṇāmesīti pabbājesi.
371「不堕落」谓不衰减。
Appativattito’ti appahīṇo.
372「断绝」谓消除、根除。
Nicchuhatīti nīharati.
373「搁置地面」谓在地面积起一堆。
Thalaṃ ussādetī’ti thalaṭṭhāne rāsiṃ karoti.
374「腐坏」谓能够败坏、腐烂。
Parilīyatī’ti paṭilīyituṃ arahati
375『Paṇāmīyatī』者,是应当礼敬,或称应当出家戒行之义。
Paṇāmīyatī’ti paṇametuṃ vā pabbājetuṃ vā arahati.
525第十二,逐出问。
Paṇāmanapañho dvādasamo.
526具十二问的第三品释完毕。
Dvādasapañhavantatatiyavaggavaṇṇanā samattā.
376『为业所执持』者,即将被征服、被压制也。
Kammādhiggahitassāti abhibhavanīyamānassa.
528第一,摩嘎剌那涅槃问。
Moggallāna nibbānapañho paṭhamo.
377『义味』者,谓果报也。
Atharaso’ti phalaṃ kathitaṃ.
378『法味』者,谓因也。
Dhammaraso’ti hetu.
379『解脱味』者,即涅槃也。
Vimuttiraso’ti nibbānaṃ.
380『Aññaṃ ārādhetīti』者,是指圆满修习者,成就他应得之阿拉汉果,令自身流尽其子嗣,断尽己身烦恼。
Aññaṃ ārādhetīti samattakārī paripuṇṇakārī aññaṃ arahattaphalaṃ ārādheti, attano santāne nipphādeti.
381『随从城邑』,指依附于人类聚居之地的城邑未能实现。
Savarapuraṃ anugata’nti manussajānapadapuraṃ anuppattaṃ.
534第二,巴帝摩卡隐覆问。
Pātimokkhapihitapañho dutiyo.
382『被排除』,谓某种因缘使比丘之身心状态被排除或登高。
Ucchijjatī’ti yaṃ yena kāraṇena bhikkhubhāvo ucchijjati.
383『双方』,指母亲与父亲双方相系的两边。
Ubhato pakkhe’ti mātupitupakkhasaṅkhāte ubhatopakkhe.
384『在人人之间』,谓以人为差别。盖遮蔽即多种差别,过分多样不一。经中已说:
Manussantarenā’ti manussasānattena. Channañhi nānattaṃ ativiya nānattaṃ hoti. Vuttañhetaṃ vedasathe-
538『持盾者、死铁、人造木石居所』,
‘‘Vājī vā maraṇalohānaṃ kaṭṭhapāsāṇavāsasaṃ,
539『男女牛羊等其间广泛差异甚多』。
Nārīpurisagoyānaṃ antaraṃ bahutantaranti’’;
540妄语等问第三
Musāvādatarapañho tatiyo.
385眼睛瞬间的开合亦如是。
Nimesantarampati cakkhunimmisanakkhaṇampi.
542商人、大象鬼、车夫、驯马师,
Vāṇijo hathināgo ca sākaṭiko niyāmako
543骁勇战士、北路的比丘和觉悟行者,
Hisakko uttarasetu bhikkhu ceva bodhisatto,
544北路修行者,
Uttarasetu paṭipannako puggalo;
545这八位未来之人已得现观;
Ete anāgataṃ aṭṭha janā vilokiyā;
546他们在那地目睹未来的毁灭之道,如彼岸之北。
Vikkayānāgatamaggo tithaṃ tīramāyuthiraṃ
547悲悯心等八种应当被观察的基础,称为未来之家。
Anāgataṃ kulampi ca aṭṭhaṭṭhānā vilokiyā’ti;
548观察家族问第四
Kulavilokanapañho catutho.
386依照应当成就的法则,这种是律法中所立的过失。比丘应当如所立法则那样,与僧团共行,如所立法,则应当如此觉悟。
Yathādhammo kāretabbotiāpattidhammo vinaye tiṭṭhati. Yathā tiṭṭhati, tathā so bhikkhu saṅghena kāretabbo, tathā bodhetabbo.
550自投身问第五
Attanipātanapañho pañcamo.
387这些非王者的美德,并非对众生共有的同样十一种美德。唯有慈爱培育这类美德。施行慈爱的众生因此得名为『领袖』。
Nete mahārāja guṇā puggalassāti puggalassa ete guṇā ekādasādisaṅkhā na honti. Mettā bhāvanāya eva ete guṇā. Mettāvihāri puggalassa saṃvijjantīti adhippāyo.
388『因』者,谓某种品质的缘起或缘故。
Yassāti yassa guṇassa hetu.
389『消失之根』者,谓身界中消失光明疗药之根。
Antaradhānamūlanniti pakatisarīrassa antaradhāna-dibbabhesajjarukkhamūlaṃ.
390『消失者』是指令(消失)发生的因缘。
Antaradhānassā’ti antaradhānakaraṇassa.
391随其性质而去。
Yanti yena guṇena.
392所谓已具足慈,即未具足也被称为已具足慈。
Mettaṃ samāpanto’ti appaṇāppattaṃ mettaṃ samāpanno.
393慈心修习对有益者与无益者皆然,即对众生有利或不利的,慈心修习能摧毁一切不善之品质,具足一切善良品质,且如同没有缺失的一切善的原因。
Mettābhāvanā hitānampi ahitānampīti hitarahitānampi sattesu pharaṇakamettābhāvanā sabbakusalaguṇāvahā sabbaniravajjaguṇānisaṃsā’va hoti.
394在一切有意识结合的众生中,慈心修习乃是一种伟大的原因,作为平息分裂之因,应由智者加以区分。
Sabbesanti sabbesu viññāṇabaddhesu sattesu mahānisaṃsā mettābhāvanā samapharaṇavasena paṇḍitehi saṃvihajitabbā.
559苏瓦纳萨玛慈住问第六
Suvaṇṇasāmamettāvihārapañho chaṭṭho.
395无所有者即无财产者。
Naṭṭhāyiko’ti naṭṭhadhano.
396当时,天子德瓦塔多曾为狮子,彼时贵族法存在,称为王者之法,所有占领耶婆提洲之区域诸王皆归命于此。当时菩萨智者,名为维陀,便是如此,故《二难经》中此经典常被歌颂传诵。
Yadā devadatto sigālo ahosi khattiyadhammo, so yāvatā jambudīpe padesarājāno te sabbe anuyutte akāsi. Tadā bodhisatto vidhuro nāma paṇḍito ahosīti idaṃ dukanipāte sabbadāṭhajātakaṃ sadhāya vuttaṃ.
397如所聚合,于所欲求,或所安置者。
Yathā paṇihitanti yathā icchitaṃ, yathā ṭhapitaṃ vā.
563菩萨增上等问第七
Bodhisattādhikasamapañho sattamo.
398具周全者谓之具备。
Sapakkho’ti saparivāro.
399如友者。谓不由自身而是依先天所生及同类多者所共具备之友。
Mittasama. No’ti attanā sahajāta-sahajanādhikehi mittehi samannāgato.
400寿命者,即财富福德之寿命。
Āyūhako’ti dhanapuññānaṃ āyūhako.
401集合者。谓以布施等四种集聚之因,及四种众生集聚之因而成集合者。
Saṅgāhako’ti catuhi dānādisaṅgahavathūhi catuhi janasaṅgāhakehi saṅgāhako.
402如蜜语者,谓甜美柔和,心悦耳悦,舒适适度之言辞。
Sakhilo’ti madhukavacano hadayaṅgamakaṇṇasukhamaṭṭhavacano.
403『Hitesī』者,谓依赖他人为利益安住之众生,乃谓依止他者而存活之个体,资有丰盈,智慧如山,性持行善利众生者也。
Hitesī upanissitānanti sattāna nissāya vasantānaṃ puggalānaṃ dhanayasapaññāsaṅkhātahitagavesanasīlo.
404『Dhanavā』者,以五种财富为界,指具备不动与动产的财物,以及伴随的五种财宝,故称富有。
Dhanavā’ti thāvarajaṅgamasaṃhārimaaṅgasamaanugāmidhanasaṅtehi pañcadhanehi dhanavā.
571阿玛拉天女邀请问第八
Amarādevinimantanapañho aṭṭhamo.
405『前往』者,趋近也。
Opatantīti upagacchanti.
573阿拉汉是否有怖畏之问,第九。
Arahantasabhāyanapañho navamo.
406『Okassā』者,如箭矢般,喻示迅疾似箭之义。(疑义)
Okassā’ti ākaḍḍhivā pāgupameyyakassa. (?)
575引述释迦譬喻之问,第十。
Sakyopamāharaṇapañho dasamo.
576以十问庄严的第四品注释完毕。
Dasapañhapaṭimaṇḍitacatuthavaggavaṇṇanā samattā.
407『两种利益』者,两种功德也。
Dve athavase’ti dve ānisaṃse.
408『Byattasaṅketā』者,显著之示象,谓为容显明易见,以满足欲观之心,故为具德之信徒男女及善行者所乐见,应轻易得见且易于获得之善德示现也。
Byattasaṅketā’ti pākaṭasaṅketā sulabhadassanaṃ dassanakāmānanti sīlavantānaṃ dassanakāmānaṃ upāsakopāsikānaṃ sulabhadassanaṃ sukhena labhitabbaṃ sīlavantadassanaṃ bhavissati.
579无居处之问,第一。
Aniketapañho paṭhamo.
409『患病者』者,指被医生所照料的病人。
Vantassa…pe… āturassā’ti vantassa vejjena vamāpetabbassa.
410『已休息者』者,谓已静卧下卧的状态。
Virittassa adhoviracitassa.
411『随行者』者,指随从行动之病者,即患者随行陪护之人。
Anuvāsitassa passāvamaggakattabbassaanuvāsakammassa, āturassa gilānapuggalassa.
583节制腹欲之问,第二。
Udarasaṃyatapañho dutiyo.
412『外来者』者,三藏所言的外来者,即来自外方的人员。
Bāhirānaṃ āgamānanti’ti piṭakattayato bāhirānaṃ.
585无上医师之问,第三。
Anuttarabhīsakkapañho tatiyo.
413『可行者』者,谓必须调查求证者。
Maggiyanti gavesitabbaṃ.
414『其已开示者』者,指已由他方轮转世主所开示的内容。
Tassapakatanti tenaaparacakkavattinā pakataṃ.
415所谓『如同由母胎所生』者,是指从自己后方路径生起,如人类所生。
Yoniyā janayivā’ti attano passācamaggadvārena janevā.
589未生起道生起问第四。
Anuppannamagguppādanapañho catutho.
416『vājapeyya』者,指饮用如牛奶般名为『vāja』者,有时称为酪。此词义乃由贪欲威力发作、由无法觉知而不明了的毛皮、刀刃等修行觉醒者所觉知。
Vājapeyyanti sappiādivathusaṅkhātaṃ vājaṃ pivanti ethāti vājapeyyo, taṃ rāgavasena visaññinā’ti rāgabalena pakatisñārahitena lomasakassapabodhisattena.
417『ratto rāgavasenā』者,在子女等处有醉心之情,以贪欲力刺伤诸子女之吉祥。说者言:
Ratto rāgavasenā’ti puttādisu ratto puttādīnaṃ maṅgalathāya rāgabalena pāṇaṃ hanti. Bhavatī ha-
592『贪欲者,乃恶人,愚昧人,傲慢人,懒惰人也』,
‘‘Ratto duṭṭho ca mūḷho ca mānī luddho tathā’laso,
593『国王亦是杀害者,如八大龙王所教导』;
Rājā ca ghātakā aṭṭha nāgasenena desitā;’’
418『因此当受害』,意即会被贪欲摧毁。
Onameyyā’ti pāṇaṃ ghāteyya.
419从海洋四周环绕,从海洋四周扩展。
Sasamuddapariyāyanti sasamuddaparikkhepaṃ.
596罗摩萨迦叶问第五。
Lomasakassapapañho pañcamo.
597乔提巴喇与差丹德问第六。
Jotipālachaddantapañho chaṭṭho.
598迦叶佛精舍降雨问第七。
Kassapabuddhakuṭikāovassanapañho sattamo.
599婆罗门王问第八。
Brāhmaṇarājapañho aṭṭhamo.
600偈颂唱诵问第九。
Gāthābhigītapañho navamo.
601不倾心于说法之问,第十。
Nodhammadesanacittanamanapañho dasamo.
602以十问庄严的第五品注释。
Dasapañhapaṭimaṇḍitapañcamavaggavaṇṇanā.
420水流奔涌称为流通。
Onojevā’ti udakaṃ pātevā
604『我没有老师』之问,第一。
Namñācariyoathipañho paṭhamo.
421『缘起』者,谓普遍而上下贯通地运行。亦谓水面上汇合交会,所生之义。
Samupādikā’ti sāmaṃ uddhaṃpathaviṃ pavattī’ti samupādikā. Udakassa upari samagamanaṃ nibbattīti atho.
606二佛出世之问,第二。
Dvibuddhoppajjanapañho dutiyo.
422『以魔力扰乱佛』者,谓以魔之力镇伏佛之定慧。
Mārabalanisūdane buddhe’ti mārabalanimmaddanasamathe buddhe.
423一意安稳,生于依佛之心。
Eko manopasādo budhasaraṇagamanacittuppādo.
424合掌礼敬,合掌礼敬乃由心口相应而造之形相。
Añjalipaṇāmo añjalipaṇamanamattena vadanākāro
425努力者是能够度脱苦难、灭除分别痛苦的人。
Ussahate tārayitunti apāyadukkhavadhadukkhato tārayituṃ sakkoti.
611果德弥所施衣布之问,第三。
Gotamīdinnavathapañho tatiyo.
426受持者是对智慧之法的敬仰者,此智慧即是善法,被称为通向圣道、成果、涅槃的智慧,故善法的守护者即是坚定持续的修行者。
Ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti maggaphalanibbānasaṅkhātaṃ ñāyaṃ kusaladhammaṃ ārādhako samijjhanako hoti.
613出家是否无益之问,第四。
Pabbajjānirathapañho catutho.
614恶作行无义问第五。
Dukkarakiriyānirathakapañho pañcamo.
427此乃人类的根本因缘,此乃终极的训诫,此为出家弃恶修圣道的根基,乃是深切相连之因。
Idametha kāraṇanti manussānaṃ idaṃ niṭṭhāvacanaṃ etha ariyamaggaapāpuraṇapabbajane kāraṇaṃ hotīti yojanā.
428有人自认为是戒律弘扬者,诚以弘扬如来教法之人,然若其自身败坏,教法又安能得以净化呢?
Sayanti sāsanassa attanā jinasāsanavibbhantaṃ puggalaṃ kiṃ sodhessati?
429仅余残缺,就是缺少戒律及品行的优良特质。
Nibbisesā’tisīlādiguṇavisesarahitā.
430所谓无福乃是指在先代圣者戒律中,出家时应得的福报未曾积累,故而称作无福。
Akatapuññā’ti pubbajinasāsanesu pabbajjāpuññassa akaraṇena akatapuññā.
431『Avemūḷhā』者,谓不具足根本之品性,无法获得基于持戒等善根的纯正根本善性。
Avemūḷhā jinasāsane’ti sīlādiguṇavemūḷhabhāvaṃ pāpuṇituṃ asamathā.
620劣行过失问第六。
Hīnāyavattanadosapañho chaṭṭho.
621阿拉汉身苦受问第七。
Arahantakāyikadukkhavedanāpañho sattamo.
622巴拉基咖禅那问第八。
Pārājikaajjhānapañho aṭṭhamo.
432『已入僧团集会』者,以进入僧团集会之状态也。
Saṅghasamayaṃanupaviṭṭhatāyā’ti saṅghasamayaṃ paviṭṭhabhāvena.
624出家在家恶戒问第九。
Pabbajitagihīdussīlapañho navamo.
625水命问第十。
Udakajīvapañho dasamo.
626十问品第六之解释完毕。
Dasapañhavantachaṭṭhavaggavaṇṇanā samattā.
433『Mahārajakkhā』解释为智慧具足者称谓。『rajjā』意为尘垢、欲染之病,若以大者称之,谓大欲染之病。『akkhaṃ』原为眼睛,此处引申为实体或根本。大欲染之病谓之大王,于眼中为大王者即智慧。故今云大王即指大智慧,能胜一切染污之病,此乃『mahārajakkhā』。在此法中此词正是此意。末句谓晚期时『akkha』之言已无此义。
Mahārajakkhā’ti paññāmaye akkhimhi mahantā rāgādirajā etesanti mahārajakkhā atha vā akkhaṃ yesaṃ atthiti akkhā. Mahantaṃ rāgādirajaṃ etesanti mahārājā. Mahārajā ca te akkhā cā ta mahārajakkhā. Mahārajā e mahārajakkhā’tipi vattuṃ vaṭṭatiyeva. Imasmiṃ pacchimavikappe akkhasaddo niratho.
628无戏论问第一。
Nippapañcapañho paṭhamo.
434『不均等之末端』者,不均等之终结处也。
Visamakoṭṭhassā’ti visamaantassa.
435『Dubbalagahaṇassā』释为因极难持守而身体缺少支撑之下陷状态。
Dubbalagahaṇassā’ti appadubbalantaradehissa.
631在家阿拉汉问第二。
Gihīarahantapañho dutiyo.
436『Maggo pi tassamahiyā anaññāto』者,谓此道同于彼高尚之道,指此道尚未被识别者,应为更高圣者所超越,然此道亦不可小视。
Maggo pi tassamahiyā anaññāto’ti mahiyā maggo tassa addhikassa arahato anaññāto.
633阿拉汉念混乱问第三。
Arahantasatisammosapañho tatiyo.
634三种非有问第四。
Tīṇinathipañho catutho.
437所谓『不是法』者,是指无明所显现的性质。
Nathidhammanti avijahanasabhāvaṃ.
438所谓『是法』者,是指觉知所显现的性质。
Athidhammanti vijahanasabhāvaṃ.
637非业生问第五。
Akammajapañho pañcamo.
439『种子生者』是指种子(根本法)所在者。
Bījajātānī’ti bījavāsiyo.
639业生问第六
Kammajapañho chaṭṭho.
640夜叉尸问第七
Yakkhakuṇapapañho sattamo.
641未来所施设学处问第九
Anāgatesupaññattisikkhāpañho navamo.
642日晒问第十
Sūriyatapanapañho dasamo.
643十问品第七之解释完毕
Dasapañhavantasattamavaggavaṇṇanā samattā.
440又如有言『只是以藤蔓束缚投掷』,此一本生故事并未明确记载,或许是王族世代相传的说法,农夫所说。此外,菩萨刚到自己面前时,如同以藤蔓束缚而未放开,仍持观照,故以此意念传说之。
Punadeva latāya badhivā adāsī’ti idaṃjātake na pākaṭaṃ. Rañño paramparāgatavacanaṃ gahevā vuttaṃ siyā. Api ca bodhisatto attano santikaṃ āgate badhanā amuñcivā ajjhupekkhito punadeva latāya badhivā adāsi viya saññāya vuttaṃ siyā.
441此中是讲述丛生丛生、特别粗恶猛烈、令人恐怖的耕作婆罗门正被传闻的情形。
Rūḷarūḷassa pharusātipharusassa bhīmabhīmassa jūjakassa brāhmaṇassa savaṇe vattamāno.
442在两孩童之间,菩萨见到此景,如在拜觉者悲伤之中,或百倍千倍悲痛,恰如是也。
Dārakedārakadvaye bodhisattassa adassanaṃ gamite sati so bodhisatto satadhā vā sahassadhā vā sokavasena.
443心无忧虑,无所成就,此第七者,甚难可得,是难上加难的。
Hadayaṃ na eli na phalesi idaṃ sattamaṃ dukkarato dukkarataraṃ ahosīti yojanā.
648韦桑德拉施子妻问第一
Vessantaraputtadāradānapañho paṭhamo.
649难行者问第二
Dukkarakāripañho dutiyo.
444世尊!世尊以为, Nāgasena 大德所说的是属于世间的,非属于出世间的,如同世间未生者……至于出世间者则为未生而被显现者。
Lokiyaṃ bhante nāgasena lokuttarena viññāpitanti lokikaṃ athajātaṃ viya…pe…tayā lokuttarena athajātena viññāpitaṃ.
651恶力问第三
Pāpabalapañho tatiyo.
652饿鬼获得功德问第四
Petapāpuṇanakapuññapañho catutho.
445“天上者”与“似天者”及“专属天上者”三者中,天上者为此。
Dibbo atho’ti dibbasadiso ca ekantadibbo ca atho.
446谓依生起蕴行,入睡眠状态者。
Middhasamāpanno’ti bhavaṅgavasena niddaṃ āpanno.
447谓被猿类睡眠覆盖者。
Kapimiddhapareto’ti kapiniddāya samannāgato.
448所谓身体的躯壳,乃名色身及形体形状之躯壳。
Yo kāyassa onāho’ti nāmakāyassa ca rūpakāyassa ca badhanākāro.
449『结缚』者,因无力为业而全面形成的缚具形态。
Patiyonāho’ti kammaṃ kātuṃ asamathatāvasena samantato badhanākāro.
450所谓大王,因为严重的瞌睡导致神志昏沉、意识模糊,即使睡意侵袭,那人仍能保持清醒,所谓清醒乃不受瞌睡牵制的觉醒状态。
Yo mahārāja kapiniddāpareto vokiṇṇatā jāgaratī’ti yā kapiniddāya piḷitassa puggalassa niddā vokiṇṇakaṃ jāgaraṃ gatiyā niddāmissakajāgarapavattanaṃ.
659梦问第五
Supinapañho pañcamo.
660无因死问第六
Akāraṇamaraṇapañho chaṭṭho.
661般涅槃神变问第七
Parinibbutapāṭihāriyapañho sattamo.
662未满七岁之问第八。
Ūnasattavassapañho aṭṭhamo.
663涅槃是否杂有乐苦之问第九。
Sukhadukkhamissanibbānapaho navamo.
451本性上不设立固定之物,所谓的何物不过是观念上的象征;形态方面看似无常,然本质属性难以捉摸。若是品质缺失,则不成其为二重,唯有凭借某些象征性表征,才能向你展示或启示。
Sabhāvato nathi’ti kiñci opammanidassanamattaṃ sabhāvato sarūpato nathi. Guṇato pana anupalitto dviguṇato kiñci opammanidassanamattaṃ sakkā tuyhaṃ upadassayituṃ pakāsetuṃ.
452莲花为水所生,海洋则无毒;
Padumaṃ udakaṃ neva agadaṃ sāgaro tathā
453饮食有如虚空中宝石与珍宝的外表;
Bhojanaṃ ākāsa-maṇiratanavadanaṃ
454成片的宝石山峦,犹如十座山峰的样式。
Sappimaṇḍo giri vathū dasūpamā
455一加二十加四十加五十(依次相加,意指数目)。
Ekadviticattāri pañcakadasakā tīṇi.
456其次三三五倍,贤哲们应当了知。
Puna tīṇi puna tīṇi pañca guṇā paṇḍitehi vijāniyā
457如同莲花水中无杂质的本性,涅槃是唯一的性质,不可毁损。
Tatha padumassa udake anupalittabhāvo eko guṇo nibbānaṃ anuppaviṭṭho.
458水的凉爽与消除渴感,乃是两种性质。
Udakassa sītalatā pipāsāvinayatā’ti dve guṇā.
459无疾的舒适感、断除疾患、死亡的断灭,共有三种性质。
Agadassa paṭisaraṇatā rogaantakaraṇatā amatatā’ti tayo guṇā.
460大海的空旷、深处的广大、不可充满,栖息大存在、心无边际如花聚之含蕴,五种性质;饮食的力量增长、强健、发色、美容、镇静欲火、去除疾病困苦,共五种性质。天空的出生、不腐烂、不变质、不动摇、不生起、难忍受、不盗取、不依赖、鸟类通行、无碍、无限,共十种性质。
Samuddassa kuṇapasuññatā savantīhi apūraṇatā mahantabhūtāvāsatā aparimitavicittapupphasaṃkusumitatā’ticattāro guṇā bhojanassa āyudhāraṇatā balavaḍḍhanatā vaṇṇajananatā darathavūpasamanatā jigacchādubbalyapaṭivinodanatā’ti pañcaguṇā. Ākāsassa ajāyanatā ajīraṇatā amīyanatā acavanatā anuppajjanatā duppasahatā acoraharaṇatā anissitatā vihagagamanatā nirāvaraṇatā anantatā’ti dasa guṇā.
461宝石的三个品质是:诱发欲望、使人欢笑、发出光亮。
Maṇiratanassa kāmadadatā hāsakāraṇatā ujjotathakaraṇatā’ti tayo guṇā.
462红砂岩的三个品质是:罕见、坚固、使智者心安。
Lohitacadanassa dullabhatā asamagadhatā sujanappasathatāti tayo guṇā.
463纯洁的玻璃的三个品质是:色泽美丽、坚固、味道甘甜。
Sappimaṇḍassa vaṇṇasampannatā gadhasampannatā rasasampannatā’ti tayo guṇā.
464山峰的五种品质是:牢固稳固、不动摇、难以攀登、能长出种子、能防止蜂螫 —— 这五种品质不可见,故称为涅槃。
Girisikharassa accuggatatā acalatā durabhirohatā bījārūhaṇatā anunayapaṭighavippamuttatā’tī pañcaguṇā nabbānaṃ anuppaviṭṭhā’ti.
678涅槃所含功德之问第十。
Nibbānānuppaviṭṭhaguṇapañho dasamo.
465此处称为「akīrā」,意即在此即以此修习者所证得之涅槃是akīrā;此句可以是主格也可以是宾格。
Ethevākirā’ti etha eva tayā sikkhite nibbāne ākirāhī’ti abhikarohi vā ayameva vā pāṭho.
466「Anītito」意为因无所缠执之性质,因此应见涅槃;此理亦适用于其它情况。
Anītito’ti anītibhāvato nibbānaṃ daṭṭhabbaṃ. Sesesu’pi eseva nayo.
467心中怀着恐惧。
Kuhīyatī’ta vimbhayacitto hoti.
682现证涅槃之问第十二。
Nibbānasacchikaraṇapañho dvādasamo.
683具有十二问的第八品解释完毕。
Dvādasapañhavantaaṭṭhamavaggavaṇṇanā samattā.
684两难问中第八品的解释完毕。
Meṇḍakapañhe aṭhamavaggavaṇṇanā samattā.
685推论问。
Anumānapañho.
468‘执持业根’者,是指在前佛圣众面前,执持善根。
Kammamūlaṃ gahevānā’ti pubbabuddhānaṃsantike katakusalamūlaṃ gahevā.
469‘由此解脱’者,谓由此破除烦恼根缘,依照这十相分别扸运用,得解脱,且以断除解脱为行,得离苦解脱。
Tato muccatha vimuttiyā’ti tato tena ārammaṇakiṇanena dasa saññābhāvanānuyogena vimuttiyā samucchedavimuttiyā vaṭṭadukkhato muccatha.
470‘不逆转’者,是指无倒转,依顺自然流动。
Anivāyantī’ti appaṭivātā huvā vāyanti.
471‘皈依戒’者,意为应执持皈依及五戒。
Saraṇasīlanti saraṇagamanaṃ gahevā gahetabbaṃ pañcasīlaṃ.
472‘五支圆满’者,是指名为五支圆满者,即尼陀、奴陀、僧团戒支、沙里卡戒支与不定戒支。
Pañcuddesapariyāpannanti nidānuddesa-parājikuddesa-saṅghādisesuddesa-aniyatuddesa saṅkhātaṃ pañcuddesapariyāpannaṃ.
473巴提摩迦守戒者,是二百零七条巴提摩迦守戒的戒法。
Pātimokkhasaṃvarasīlanti sattavīsādhikadvisatapātimokkhasaṃvarasīlaṃ.
474执着因执着而得解脱者,谓由于渴爱等见的聚集而生起的执着,因此执着而解脱者,即初入圣道者、一来者果者、一来者果尚余余者、非来果者。
Upādāyupādāya vimuttānanti taṇhādiṭṭhisaṅkhātopaye upādāyupādāya vimuttānaṃ sotāpannasakadāgāmianāgāmīnaṃ
475「在家众」者,诸如奴仆、手工业者等,居于家中之人。
Gehajano’ti dāsakammakarādiko gehe ṭhitajano.
476如此,对佛陀悲伤的意义……观察到佛陀示现哭泣之相,是如此;在天众之中如是……既然观察到哭泣之相,如是,即以宏大法之显现,以智慧之眼所现,能见佛陀悲伤。于天众界,如法显现与生灭,正如于天众界,世界佛已知必当为尊首,此理当由推测智所知。以此推测当知其劫数。
Tathā buddhaṃ sokanudaṃ…pe… umma disvā sadevake’ti etha tathā eva ummiṃ disvā mahantaṃ dhammौmmiṃ ñāṇacakkhunā disvā buddhaṃ sokanudaṃ anumānena anumānañāṇena kātabbaṃ ñātabbaṃ. Sadevakeloke yathā dhammo ummivipphāro tathā sadevake lokebuddho aggo bhavissatī’ti anumānena ñātabbanti yojanā.
477「鹿王」者,谓四足中具大体相者是为鹿王,如象是象王。
Migarājassā’ti catuppādānaṃ mahantabhāvena migarājassa hathino.
478所谓「法行」者,是《法句经》。
Padanti dhammapadaṃ.
479被法王称为苏醒之狮子声,这是法王所宣说的。
Dhammarājena gajjitanti buddhasīhanādavacanaṃ dhammarājena kathitaṃ.
480当通过推量而知,佛陀伟大,狮子声亦伟大,这是应当认识的。
Anumānena ñātabbaṃ buddho ca mahanto buddhasīhanādo ca mahanto’ti viññātabbaṃ.
481见到坚硬的草、泥沼、污浊、巨大的坚硬,见到坚硬的土块与同样坚硬的泥沼水流进入大地,且大地稳固,贤者通过推量知道此乃伟大的围障,登山者已至山顶。
Laggaṃ disvā bhusaṃ paṅkaṃ kalaladdaṃ gataṃ mahinti laggaṃ laggāpanasamathaṃ mahantaṃ paṅkañca disvā kalaladāyakaṃ udakañca gataṃ mahiṃ mahiyā gataṃ paviṭṭhaṃ disvā paṇḍitā mahāvārikkhadho gato pavatto’ti anumānena jānanti.
482大众皆知此理。
Jananti sādhujanasamuhaṃ.
483被称为被污浊杂染的泥沼蒙蔽,指的是被贪欲等污垢所覆盖的泥沼向下包围。
Rajapaṅkasamohitanti rāgādirajasaṅkhātapaṅkehi ajjhothaṭaṃ pariyonaddhaṃ.
484所谓业报因缘的流转,乃以修习宣说行为所推动。
Vahitaṃ dhammanaddhiyā’ti pariyattipaṭipattidhammanaddhiyā vahitaṃ.
485谓之充满法海,称为涅槃,又谓广大海洋中,法水充盈、盖满、进入者。
Vissaṭṭhaṃ dhammasāgare’ti nibbānasaṅkhāte mahāsamudde dhammanaddhiyā vissaṭṭhaṃ vissajjitaṃ pavesitaṃ.
486诸法从法境出发,在法境运行,一切诸天及梵天皆住此大地,即此善知识众中。
Dhammāmatagataṃ dhammāmate pavattaṃ sadevakaṃ sabrahmakaṃ iṃ mahiṃ mahiyā ṭhitaṃ imaṃ sādhujanasamūhaṃ.
487以智慧之眼观察,洞见而观照。
Disvā ñāṇacakkhunā passivā.
488称为法轮转者、伟大来者,名正觉行迹,传说四十八法轮转者千余,于传法者称为大法轮转者。以推知智慧当知乃至数十余由。
Dhammakkhadho mahā’gato’ti sammāsambuddhacaraṇasaṅkhāto caturāsītiyā dhammakkhadhasahassānaṃ desitattā mahādhammakkhadhoāgato pavatto’ti anumānañāṇena ñātabbanti yojanā.
707推论问为第十一。(头陀支论)
Anumānapañho ekādasamo. (Dhutaṅgakathā)
489汝我以何种缘由授与尔等此法之法系,我当问尔并详述。所谓法系语者,为汝以何因缘授与之。
Katamena te pariyāyena anuyogaṃ te dammi’ti anuyogaṃ vaṃ pucchi ahaṃ byākarissāmi. Anuyogavacanaṃ te tava katamena kāraṇena dammi.
490吾当如是言,谓尊者纳迦先言吾则当云:‘尔唯言出法系。’
Vamevetaṃ brūhīti rājavacanaṃ bhante nāgasena vameva pariyāyaṃ brūhi.
491因此,为了满足你的听闻愿望,我愿以善根乃至千万亿之数,逐一详说给你听。
Tenahī’ti tasmā tava sotukāmatāya satena vā…pe…koṭisatasahassena vā pariyāyaṃ te kathayissāmīti yojanā.
711所谓任何言说,乃指此种关系。
Yā kāci kathā’ti sambadho
712此处所谓“idhā”,特指此清净正行的品性。
Idhā’ti imasmiṃ dhutaṅgavaraguṇe,
713因雨水滋润而自然生长。
Abhivuṭṭhanti vassodakenaabhivuṭṭhaṃ
714具足善根功德者,即是充满正念,能善行持戒的人。
Sampādake satīti paṭipādake puggale sati.
492我若被问及此清净正行的特性,必将运用明智与精确之说,详加阐释,周遍而明了地展开来说明。
Mayhaṃ puṭṭho’ti imasmiṃ dhūtaṅgavaraguṇe paribyattatāya chekatāya pākaṭāya buddhiyā yuttakāraṇaparidīpanaṃ samosarissatīti.
493“去除染污的污垢之住地”者,此处“污垢”即指五浊恶性。
Vijaṭitakilesajālavathū’ti taṃ kilena samuhapañcakkhadhavathu.
494“破碎并碎散聚集之障碍除灭”者,谓通过阿拉汉之道果,破碎并碎散聚集的障碍得以消除。
Bhinnabhaggasaṅkuṭitasañchannagatinivāraṇo’ti arahattamaggaphalena bhinnabhaggasaṅkuṭitasañchinnagatinivāraṇo.
495“安住于所修习处”者,或谓安住于所求功德者,或安住于所习戒律师法者。
Abhinītavāso’ti abhipuññakāmehi abhipathitavāso abhinītैriyāpathavāso vā.
496“由解脱禅定所影响”者,指心与阿拉汉道果禅定相应,心不动摇,克服恐惧、恶怨的根本,作为专注对象而达到。
Vimuttijjhāyitatto’ti arahattaphalajjhānasampayuttacitto acaladaḷhabhīruttāṇaṭṭhānaṃ ārammaṇakaraṇavasena upagato.
720名为头陀支问论之瑜伽论已毕。
Dhūtaṅgapañhakathāsaṅkhātayogikathā samattā.
721以八十四问庄严之绵羊问注释已毕。
Caturāsītipañhapaṭimaṇḍitameṇḍakapañhavaṇṇanā samattā.
497在Milida等经问答中,诸问汇聚起码有五百七十余问,虽有超过百问,然约定为不可超过七十六问;余下由国王规定应取四肢之一三十七张表,依此书卷所示取用即可。
Milidapañhameṇḍakapañhesu sabbe pañhā sampiṇḍitā pañcasattādhikasatapañhā honti. Aṅgagahaṇakathāya pana nādhikasatamātikāsu sattasaṭṭhimātikā niddesavasenaavissajjitā. Sesā’ rañño cattāri aṅgāni gahetabbānī’tiādikā ekūnacattāḷīsa mātikā niddesavasena avissajjitā yatha pothakesu dissanti tato gahetabbā yevā’ti.
498说法有四种模式:以法为主的说法(法说法)、以法为主的人说法(法说人)、以人为主的说法(人说法)、以人为主的人说法(人说人)。前面三种说法在此语韵中出现,第四种未现。
Catasso dhammadesanāyo; dhammādhiṭṭhānā dhammadesanā, dhammādhiṭṭhānā puggaladesanā, puggalādhiṭṭhānā dhammadesanā, puggalādhiṭṭhānā puggaladesanā’ti. Tāsu purimā tisso dhammadesanā idha gathe labbhanti, catutho na labbhati.
499即便如此,仍有十四种教法,就是:述说如来的见证之相及功德光明、结集理趣教法、挫折邪行劝令善行、发起指出方便、问答去疑、教育指导、净化人心、充实信心、有充分助缘的法谛演说、批判异端邪见、依止因缘的阐释、使欢悦的说法、示显法会及诸功德等,此即所谓依照形相传授教法。
Aparā’pi cuddasavidhā desanā? Athasadassana-guṇaparidīpana-niggaha-sampahaṃsanacariyāvodānanidassana -pucchāvisajjana-anusāsana-puggalavisodhanaajjhāsayaparipūraṇapaveṇi sadassana-parappavādamaddanopanissayapaccayanidassanatuṭṭhā-kārasadassanadhammasabhā-vaguṇādi-nidassanākāradesanā’ti.
500如是
Tatha
501所谓依因缘形相说法,是指依因缘形相经典与正念住持、专注坚定、精进念力、根力威力、觉支等经典所相关连的讲述。
Paccayākāradesanā’ti paccayākārasuttanta-satipaṭṭhāna-sammappa-dhāna-iddhipāda-idriyabala-bojjhaṅgādisuttantasambadhā.
502(前说见证)是依止因缘形相及其本末来宣说的现行法,称为证见说法。
(Athasadassanā) paccayākārapaccayathaparamathaṃ desentī pavattā dhammadesanā athasadassanā nāma.
503(宣扬功德)乃具备稳固的思维、戒律、供养、庄严、十种善力,犹如具足狮子吼等名号的经文所附属,针对亲属、德行、教法的功德分别阐述之教诲,称为宣扬功德说法。
(Guṇaparidīpanī). Susīma-gosāla-gosiṅgasampasādana-pāsādika-dasabala-gotamaka- mahāsīhanādādisuttantasambadha attaguṇaparaguṇa-sāsanaguṇaparidīpanī guṇaparidīpanī nāma.
504(集合教法)即是涵盖全部律藏、经藏以及各种污秽恶人之束缚教诲,称为集合教法。
(Niggahadesanā) sakalavinayapiṭakaṃ ādiṃ kavā yā kāci kilesapāpapuggalaniggahadesanā esā niggahadesanā nāma.
505「Sampahaṃsanā」者,为恐惧怯懦众生对恐惧的排斥,依止阻遏之法,以道、因缘、戒、定、慧等为手段而开始说示故名。
(Sampahaṃsanā) bhayabhīrukānaṃ puggalānaṃ bhayapaṭisedhanathāya upathambhajanana-maggānisaṃsa-sīlathomanādikā desanā sampahaṃ-sanā nāma.
506「Cariyāvodānanidassanā」者,谓含有诸本生经、无剩灭经等,起始于双重思惟之觉王子经等因缘而说教的行法示现故名。
(Cariyāvodānanidassanā) sakalajātakaṃ acchiyasuttaṃ ādiṃ kavā dvedhāvitakkabodhirājakumārasuttādisambadhādesanā cariyāvodānanidassanā nāma.
507「Pucchāvissajjanā」者,为诸集会中曾被问者关于疑问的解除相关说教,是整部经集及瓦密迦经、波罗耶那经等所起故名。
(Pucchāvissajjanā) aṭṭhahi parisāhi pucchitānaṃ pañhānaṃ vissajjanāpaṭisaṃyuttā sakalasagāthavaggamādiṃ kavā vammikasutta-parāyaṇasuttādikā desanā pucchāvissajjanā nāma.
508「Anusāsanā」者,即圣族、功德、果报诸纯净元素相关训示及所依事由而成训诫说法,故称训诫。
(Anusāsanā). Ariyavaṃsa-puññābhisada-dhutaṅgānusāsana-vattānusāsana-sambadhā desanā anusāsanā nāma.
509「Puggalavisodhanā」者,谓与恐怖显现主题相关,合一诸天使等调伏者所说,使众生品行及诸具净得清净故名净化众生。
(Puggalavisodhanā) bhayasadassanadesanāpaṭisaṃyuttā devadūtaaggikkhadhopamādisuttasambadhāpuggalānaṃ sīlavattādivisodhanathāya vuttā puggalavisodhanā nāma.
510「Ajjhāsayaparipūraṇā」者,谓以多叉渠修行、法赋实例等,道理完备,令众生禅定与观慧圆满完整之说,即补充心念者名。
(Ajjhāsayaparipūraṇā). Tavaṭakanāḷaka-paṭipadā-dhammadāyādasuttādikā puggalānaṃ samathavipassanāparipūraṇathāya kathitā ajjhāsayaparipūraṇā nāma.
511《巴维尼萨达萨纳故事》:此节乃佛传与大本生经文的构成,并自述自身与他人的演变,终结于般涅槃之会,统称为《巴维尼萨达萨纳故事》。
(Pavenisadassanakathā). Buddhavaṃsa-mahāpadānasuttākārā attano ca paresañca abhinīhāramārabbha parinibbānapariyosānā pavenisadassanakathā nāma.
512《反对他邪说》的教诲:此为戒律藏初篇所载,大狮子吼与小狮子吼之辩解解说,以明示正法,斯为《反对他邪说》的教诲。
(Parappavādamaddanā). Cariyāpiṭakamādiṃ kavā mahāsīhanāda-cūllasīhanāda-dhānābhiññāsaṃvaṇṇanā-paṭibaddhā desanā parappavādamaddanā nāma.
513《缘起缘生显现》:如同各缘显现、与显现之身对应,此法说为伊提伍陀经等开端作,以及财宝经、红河经、声音循环经等诸经分别,名曰《缘起缘生显现》。
(Upanissayapaccayanidassanā). Yathūpanissayā dissamānā dissamānakāyena desanā itivuttakamādiṃ katvā dhaniyasutta-aruṇavatiyasutta-nadanapariyāyasuttādippabhedāupanissāya– paccayanidassanā nāma.
514《满足者之相见》:如诸乞求与悦纳、赞唱诸经等,此法教诲名为《满足者之相见》。
(Tuṭṭhākārasadassanā). Sakalodāna-sampasādaniya-saṅgītisuttādikā desanā tuṭṭhākārasadassanā nāma.
515《法之本性品德显现》:色、受、想、行、识及六处、根、触、受等之缘起、道果诸法分别,且指导法与法相之展示,及其他执持法众之法皆以其自性而说,是为《法之本性品德显现》。
(Dhammasabhāvaguṇanidassanā) khadhadhāvāyatanidriyasaccapaṭicca samuppādamaggaphalādayo dhammā vibhattā taṃ tatha sabhāgavisabhāgaparidīpikā abhidhammadesanā ca lakkhaṇaparidīpikā ye caññe dhammā salakkhaṇadhāraṇakā attano sabhāvavasena vuttā esā dhammasabhāvaguṇanidassanā nāma.
516由此十四种类,世尊引领众生说法,徒众亦随之遵行。
Imehi cuddasavidhehi lokagganāyakā dhammaṃ desenti tesañca sāvakā’ti.
517此处对后续解脱说法的讲解是明显明白的。其余的应依实情在此取用。
Tesu pacchāvisajjanā desanā idha pākaṭā. Sesā yathārahaṃ idha gahetabbā yevāti.
518(罪过事说)在此论述中,关于净除疑难之题,分两种说法:一是受罪过者说,二是非受罪过者说。此外,经长老传述世尊之语,涉及国王通告之事,依此即称为受罪过者说。
(Sāpatattikathā). Duvidhākathā imasmiṃ milidapañhappakaraṇehonti sāpattikathā ca anāpatattikathā ca. Tatha yaṃ therena bhagavato vacanaṃ rañño saññāpanathaṃ ābhataṃ taṃsāpattikathā nāma.
519(非受罪过者说)经长老与世尊一同解说的,称为非受罪过者说。
(Anāpattikathā). Yā therena sakapaṭibhānena vuttā sā anāpattikathā nāma.
520此处所述是对正确语义戒律教典之逐词逐义的注疏。
Vuttañhetaṃ padasodhammasikkhāpadassa aṭṭhakathāyaṃ-’
521关于驴子疑难问题中,长老与世尊共同解说为非罪过。经长老传述国王通告,引入受罪过之说,(就此)有两种议说;此处又分为两类:一为公认说,二为深入说。
Meṇḍakamilidapañhesu therassa sakapaṭibhānena anāpatti. Yampanarañño sañañāpanathaṃ āharavā vuttaṃ tatha āpattī’ti (dve kathā) puna dve kathā idha honti sammutikathā ca paramathakathā ca.
522(公认说)公认说即名为‘尊敬的龙军师’所精通的见解,依此类推。
(Sammutikathā). Tatha sammutikathā nāma’bhante nāgasena vedagu upalabbhatī’tiādikā.
523何为“究竟义注疏”这名字的由来?其意为何?
Paramathakathā nāma’yo uppajjati so eva so’tiādikātenāha?
749圣觉者说法称有两种真理,
Duve saccāni akkhāsi sambuddho vadataṃ varo,
750世俗真理与究竟真理,第三者则不成立。
Sammutiṃ paramathañca tatiyaṃ nūpalabbhatī’ti.
524之前所说的推测说与比喻说,所谓比喻说中并无全部分类,像密集青蛙问答中间有间隙;而推测说则存在完整的全部分类。
Yampubbe vuttaṃ anumānakathā upamākathā’ti, tāsu upamākathāya visuṃ koṭṭhāsabhāvo nathi. Milidapañhameṇḍakapañhānaṃ antarantarā ṭhitā hoti. Anumānakathā pana visuṃ koṭṭhāsabhāvena hotīti.
752当潜心观想最高中的最高义,
Vicaretha anuṃ parame parame
753善人的乐趣在每一眼见之处。
Sujanassa sukhaṃ nayane nayane,
754殊胜之人专注庄重时显严厉。
Kaṭu hoti padhānarato narato
755然而,在此教法中,凡是感到欢悦安乐者,
Idha yo pana sāramate ramate.
756杂说注释已毕。
Pakiṇṇakavacanavaṇṇanā samattā.
757本生摘录。
Jātakuddharaṇaṃ.
525关于本生故事之提问,必当如此了知。在《青蛙之问》品中,设有五个五个的问题。
Jātakuddharaṇaṃ pana evaṃ veditabbaṃ. Meṇḍakapañhatatiyavagge pañca pañca pañhā.
526『非有心者,婆罗门,汝闻未?……尔等何因而问?』此为此小品中来之《嫩枝本生》故事记载。何谓此本生?
‘‘Acetanaṃ brāhmaṇa asuṇantaṃ…pe… pucchasi taṃ kissa hetu‘‘ti idaṃcatukkanipāte āgataṃpalāsajātakaṃ sadhāya vuttaṃ. Katamaṃ taṃ jātakanti?’
527『非有心者,婆罗门』如是,世尊于涅槃之际,起首与阿纳长老说此。
Acetanaṃ brāhmaṇā’ti idaṃ sathā parinibbānamañce nipanno ānadatheraṃ ārabbha kathesi.
528『彼即牛乳树神,而吾即彼也。』
‘‘So pāyasmā rukkhadevatā panā ahamevā’’ti.
762《紫铆树本生》完。
Palāsajātakaṃ samattaṃ.
529「如是曰『拾穗者』,此处天神……宾多纳帕拉德瓦迦,听我所说」,此句已被传诵,收录于十三部集拾穗子本生经中。问此为何本生经?
‘‘Iti phadanarukkhā’pi tā devatā…pe… bhāradvāja suṇohi me’’ti āgataṃ. Idañca terasanipātephadanajātakaṃ sadhāya vuttaṃ. Katamaṃ taṃ jātakanti?
530『具镰手人』,此语乃一时罗欣尼河岸边,比丘族人起争执时,在林间诸天所说的话。
‘‘Kuṭhārihatho puriso’ti idaṃ sathā rohiṇīnadītīre viharanto ñātakānaṃ kalahaṃ ārabbha kathesi vanasaṇḍe devatā aha’’nti.
531拾穗子本生经为十三部集之第二品。
Phadanajātakaṃ dutiyaṃ terasanipātaṃ.
532水蛙分第四品中,菩萨世自在天子德行高满,乃二十三本生经。
Meṇḍakapañhacatuthavagge devadattabodhisattādhikasampañhe bāvīsatijātakāni āgatānī’ti.
533尊者 Nāgasena 啊,汝可言之乎?世自在天者,独离苦与乐而具足正法,菩萨亦以无漏法独乐自在。复有称,世自在天于诸劫中,与菩萨势力相等或更胜。有时,世自在天乃婆罗门族王者 Brahmadatta 之王宫祭师之子;彼时,菩萨堕为随从乞丐,通晓诸法,时中不当,生出芒果。又时,世自在天堕为有姓氏与威名者……复又有一次,世自在天成为名为 Tāpo 之王,菩萨则为其子名为 Dhammapāla,彼子于萨咖城斩杀萨咖之手与首。如此,世自在天一再生者普遍且多于菩萨。现今,两者皆生于释迦族中。菩萨最终成佛,为世尊,世界的领导者;世自在天在尊佛教法中出家得神通,建佛舍利塔。有何尊者 Nāgasena,吾前所说者,汝皆尽如实否认?」「此正是基于深林中诸菩萨二十三本生经,被问及时,吾所当当阐述者。」
‘‘Bhante nāgasena, tumhe bhaṇatha? Devadattoekantakaṇho ekantakaṇhehi dhammehi samannagato, bodhisatto ekantasukkehi dhammehi samannagato’ti. Puna ca devadatto bhave bhave yasena ca pakkhena ca bodhisattena samasamo hoti kadāci adhikataro vā yadā devadatto nagare bārāṇasiyaṃ brahmadattassa rañño purohitaputto ahosi, tadā bodhisatto chavakacaṇḍālo vijjādharo, vijjaṃ parijapivā akāle ambaphalāni nibbattesi. Etha tāva bodhisatto devadattena jātiyā nihīno yasasā ca nihīno …pe… puna ca paraṃ yadā devadatto tāpo nāma rājā ahosi tadābodhisatto tassa putto dhammapālo nāma ahosi tadā so rājā sakaputtassa hathapāde sīsañca chidāpesi. Tatha tāva devadattoyeva uttaro adhikataro. Ajjetarahi ubho’pi sakyakule jāyisu. Bodhisatto buddho ahosi sabbaññu lokanāyako. Devadatto atidevassa sāsane pabbajivā iddhiṃ nibbattevā buddhālayaṃ akāsi. Kinnu kho bhante nāgasena yaṃ mayā bhaṇitaṃ taṃ sabbaṃ tathaṃ udāhu vitathanti? ‘‘Ayampana milidaraññā yāni bāvīsatijātakāni nissāya pucchito hoti tāni mayā uddharivā idha kathetabbāni.
534又云:『有一时,世自在天为婆罗门王 Brahmadatta 皇冠祭师之子时,菩萨堕为随从乞丐,通晓诸法,时中不当,生出芒果。彼时菩萨因缘,乃于诠林寺住处以诸比丘为听众,开说十三部集中世自在天的故事,称之为芒果本生经。世自在天自言:“我当成佛……亦为乞丐之子。”』
Tatha ca,’yadā ca devadatto nagare bārāṇasiyaṃ brahmadattassa rañño purohitaputto ahosi tadā bodhisatto chavakacaṇḍālo ahosi vijjādharo vijjaṃ parijapivā akāle ambaphalāni nibbattesi. Etha tāva bodhisatto devadattato jātiyā nihīno yasasā ca nihīno. ‘‘Idampana vacanaṃ jetavanārāme viharantena sathārā terasanipāte devadattamārabbha kathitaṃ ambajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. Devadatto hi ‘‘ahaṃ buddho bhavissāmi…pe… caṇḍālaputto ahamevā’’ti.
535如此,这一巴利林中的讲述即所谓《莲花生逸事》,因而称为此王所持有的第一本生忏悔。
Evametaṃ milidaraññā imaṃ ambajātakaṃ sadhāya kathitaṃ hotīti idaṃ rañño ābhataṃ paṭhamaṃ jātakaṃ.
536又有一次,当时德瓦达多国王成为掌管天下的君主,具有世间一切欲望时,菩萨当时的子宫为他,成为大象那样具有一切吉祥标志的生灵。国王因不忍其优美行态,欲灭其命,遂言:“大象师啊,你未受教导,大象那是因缘于天空飞行。”如是言说。于是该菩萨因德瓦达多的族姓降生为驴,身形有如蜥蜴。以上言教由巴利林中居于伟森林处的僧侣说法集,作为法会,为僧友说了《愚象生忏》之故事,俗称这是第二生忏。
‘‘Puna ca paraṃ yadā devadatto rājā ahosi mahīpati sabbakāmasamaṅgī tadā bodhisatto tassūpabhogo ahosi hathināgo sabbalakkhaṇasampanno tassa cārugativilāsaṃ asahamāno rājā vadhaṃ icchanto hathācariyaṃ evamavova? ‘‘Asikkhito te ācariya hathināgo tassa ākāsagamanaṃ nāma kāraṇaṃ hotī’’ti tathapa tāca bodhisatto devadattato jātiyā nīhīno, lāmako tiracchānagato’’ti. Idampana vacanaṃ milidaraññā veḷuvane viharantena sathārā ekakanipāte devadattamārabbhakathitaṃ dummedhajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti dhammasabhāyaṃ bhikkhu’āvuso devadatto …pe… hathi pana ahamevā’’ti evametaṃ milidarañño imaṃ dummedhajātakaṃ sadhāya kathitaṃ hotīti. Dutiyaṃ jātakaṃ.
537又有一次,当时德瓦达多成为人身。彼时在风中栖息的猛猴名为大地猴。此生特殊之处在于人与爬行动物的混合体。菩萨因德瓦达多的族姓降生为驴,此语由伟森林中的僧侣为同处第三集,始起德瓦达多的石打击故事,说了《大猕猴生忏》之故事,是第三生忏。其语曰:“以为弓手为牛乳……吾对应猴王。”由此可见,中此生忏记传方式。
Puna ca paraṃ yadā devadatto manusso ahosi. Pavane naṭṭhāyiko tadā bodhisatto mahāpathavi nāma makkaṭo ahosi. Ethapi tāva dissati viseso manussassa ca tiracchānagatassa ca. Ethapi tāva bodhisatto devadattato jātiyā nihīno’ti imaṃ pana vacanaṃ milidaraññā veḷuvane viharantena sathārā tiṃsanipāte devadattassa silāpavijjhanamārabbha kathitaṃ mahākapijātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti? ‘‘Tena hi dhanuggahe payojevā…pe… kapirājā ahamevā’’ti evametaṃ milidaraññā imaṃmahākapijātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotīti. Tatiyaṃ jātakaṃ.
538又有一次,当时德瓦达多成为人身。时,有名为苏嫩达的丈夫,此人是力量之强,蛇王名为遮断。后来,杀此大象兽者为渺小无力者。即便如是,德瓦达多仍居于较高地位。以上语由住于杰塔林大佛寺之伟森林处僧侣主持,为第三集之一长女沙玛内拉尼讲述,称《遮断生忏》故事。是释迦世尊详加展开所说之内容,我粗略此处提及曰:此女乃舍卫城人……彼女修习佛法后证阿拉汉果。如此,伟森林中僧侣讲述此遮断生忏故事为第四生忏。
‘‘Pūna ca paraṃ yadā devadatto manusso hoti soṇuttaro nāma nesādo balavā balavataro nāgabalo tadābodhisatto chaddanto nāma nāgarājā ahosi. Tadā luddako taṃ hathināgaṃ ghātesi. Tathapi tāva devadatto adhikataro‘‘ti idaṃ vacanaṃ milidaraññā jetavane mahāvihāre vihārantena sathārā tiṃsanipāte ekaṃ daharabhikkhuniṃ ārabbha kathitaṃ chaddantajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti tatha bhagavatā vithārato desitaṃ chaddantajātakaṃ taṃ mayā idha saṅkhepato uddharivā kathetabbameva. ‘‘Sā kira sāvathiyaṃ…pe… sā pana bhikkhuṇī pacchā vipassivā arahattaṃ pattā’’ti. Evametaṃ milidaraññā imaṃ chaddantajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. Catuthājātakaṃ.
539又有一次,当时德瓦达多成为人身,居于丛林做猎人无所定所者。当时菩萨成为鸟类,名为啼鹃,是用精神力良好观察事物的智者。然后猎人方杀此鸟。即便如此,德瓦达多依旧居于较高地位。此言由伟森林中的僧侣以为第九集中,对德瓦达多杀业行施小心探析,说述《鸲生忏》,又名《啼鹃生忏》。其语曰:“那时法会如何发生……我是聪明的啼鹃学者。”如此,伟森林中僧侣讲述此《鸲生忏》故事即第五生忏。
Puna ca paraṃ yadā devadatto manusso ahosi vanacarako aniketavāsī tadā bodhisatto sakuṇo ahosi tittiro mantajjhāyī. Tadā so vanacarako taṃ sakuṇaṃ ghātesi. Tathapi tāva devadatto jātiyā adhikataro’’ti idampana vacanaṃ milidaraññā gijjhakūṭe viharantena sathārā navakanipāte devadattassa vadhāya parisakkanaṃ ārabbha kathitaṃ daddarajātakaṃ (tittirajātakaṃ) sadhāya vuttaṃ hoti. ‘‘Tasmiṃ samaye dhammasabhāyaṃ kathaṃ samuṭṭhāpesuṃ…pe… tittirapaṇḍito pana ahamevā’’ti. Evametaṃ milidaraññā imaṃ daddarajātakaṃ sadhāya kathitaṃ hotīti. Pañcamajātakaṃ.
540又有一次,当时德瓦达多成为人身,名为卡拉布,是巴拉那西地区的国王。随后菩萨成为一个苦行者,为能忍辱者。彼时该王恼怒此苦行者,犹如斩断竹节,以手脚剁作断管。即便如此,德瓦达多依旧居于更高地位。此言由伟森林中僧侣以为第四集之一,发端于愤怒比丘之说述,对《能忍者生忏》作了表达。其言曰:“为何此比丘如此……忍辱能拂去苦难,我当之。”如此,伟森林中僧侣讲述此《能忍者生忏》故事称为第六生忏。
‘‘Puna ca paraṃ yadā devadatto kalābu nāma bārāṇasirājā ahosi tadā bodhisatto tāpaso ahosi khantivādī. Tadā so rājā tassatāpasassa kuddho hathapāde vaṃsakalīre viya chedāpesi. Tathapi tāva devadattoyeva adhikataro jātiyā ca yasena cā’’ti idampana vacanaṃ milidaraññā jecavane viharantena sathārā catukkanipāte ekaṃ kodhanabhikkhuṃ ārabbha kathitaṃ khantivādijātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. ‘‘Sathā pana taṃ bhikkhuṃ kasmāvaṃ…pe… khantivāditāpasopana ahamevā’’ti evametaṃ milidaraññā imaṃ khantivādijātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotīti. Paṭṭhajātakaṃ.
541又后来,当时有一名叫做德瓦达多的人为森林中独行者,彼时觉悟者亦为河中的猿猴。尽管如此,这独行者仍然与那猿猴同处,遭受其母猴及兄弟们的驱赶。然即便如此,德瓦达多仍生出更多生命。此语出自米利达拉森林,在输电部双门品中,由众比丘所讲述的小河出生缘起经藏,普遍流传。经中述及“一日僧众持法……神鸟王我即是……”,如此米利达拉森林中讲述此盘多罗缘起经,普遍讲说时说法者为波阵多拉的龙王。故曰:此缘起经中之觉者即为神鸟王也。此为第八缘起经。
Puna ca paraṃ yadā devadatto ahosi vanacaro tadābodhisatto nadiyo nāma vānarido ahosi. Tadāpi so vanacaro taṃ vānaridaṃ ghātesi saddhiṃ mātarā katiṭṭhabhātikenapi. Tathapi tāva devadattoyevaadhikataro jātiyā‘‘ti idaṃ pana vacanaṃ milidaraññā veḷuvane viharantenasathārā dukanipāte devadattaṃ ārabbha kathitaṃ cullanadiyajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. ‘‘Ekadivasañhi bhikkhū dhammasahāyaṃ …pe… supaṇṇarājā pana ahamevā’’ti evametaṃ milidaraññā imaṃ paṇḍarajātakaṃ sadhāya paratoghosavasena bodhisatto paṇḍarako nāma nāgarāja ahosī’’ti kathitaṃ hoti tathāhi imasmiṃ jātake bodhisatto supaṇṇarājā yevā’ti. Aṭṭhamaṃ jātakaṃ.
542又后来,当德瓦达多为风中人名叫杰提拉迦时,觉者名为塔察卡,一猛犸猪。尽管如此,德瓦达多依旧生命增多。此言出自米利达拉森林,在祇园输电部散章节,两位老长老开首讲述的塔察卡猪缘起经普遍流传。经中述及“摩揭国,宾比萨拉之弟……树神我即是……”
Puna ca paraṃ yadā devadatto manusso ahosipavane jaṭilako tadā bodhisatto tacchako nāma mahāsūkaro ahosi. Tathapi tāva devadattoyeva jātiyā adhikataro’’ti idampana vacanaṃ milidaraññā jetavane viharantena sathārā pakiṇṇakanipāte dve mahallake there ārabbha kathitaṃ tacchakasūkarajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. ‘‘Mahākosalo pana bimbisārassa dhitaraṃ dento…pe…rukkhadevatā pana ahamevā’’ti.
543如是,米利达拉森林讲述此塔察卡猪缘起经,普遍流传中称觉者为大塔察卡猛犸猪。所以说:此缘起经中之觉者即为树神。此为第九缘起经。
Evametaṃ milidaraññā imaṃ tacchakasūkarajātakaṃ sadhāya paratoghosavasena bodhisatto mahātacchakasūkaro nāma ahositi kathitaṃ tathā hi imasmiṃ jātake bodhisatto rukkhadevatāyeva ahosīti. Navamaṃ jātakaṃ.
544又后来,当德瓦达多为祭祀称王的天界侍者,天界之人类,天空风速相互搏击时,觉者为名迦毗罗婆罗门。尽管如此,德瓦达多开始步入大地,讲述祭祀缘起经普遍流传。经中述及“彼日僧众持法……迦毗罗婆罗门我即是……”如此米利达拉森林讲述此祭祀缘起经普遍流传。此乃第十缘起经。
Puna ca paraṃ yadādevadatto cetiyesu suraparicaro nāma rājā ahosi upari purisamatte gaganevehāsaṅgamo, tadā bodhisatto kapilo nāma brāhmaṇo ahosi. Tathapi tāva devadattassa pathavippavesamārabbha kathitaṃ cetiyajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. ‘‘Tasmiñhi divase bhikkhū dhammasahāyaṃ. Pe-kapila-brāhmaṇo pana ahamevā’’ti evañcetaṃ milidaraññā idaṃcetiyajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotīti. Dasamaṃ jātakaṃ.
545又后来,当德瓦达多为人名叫萨摩时,觉者名为鲁噜,乃狮王。尽管如此,德瓦达多生命仍较常人多。此言出自米利达拉森林,在祇园输电部三十三品中,从德瓦达多开始讲述鲁噜狮王缘起经普遍流传。经中述及“彼因比丘多次得益,朋友,鲁噜狮王我即是”。如此米利达拉森林讲述此鲁噜狮缘起经普遍流传。此为第十一缘起经。
Puna ca paraṃ yadā devadatto manusso ahosi sāmo nāma, tadā bodhisatto rūrunāma migarājā ahosi. Tathapi tāva devadattoyeva jātiyā adhikataro’ti idampana vacanaṃ milidaraññā jetavane viharantena sathārā terasakanipāte devadattamārabbhakathitaṃ rūrūmagarājajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. So kira bhikkhūhi’bahupakāro āvuso-perūrumigo pana ahamevā’’ti. Evametaṃ milidaraññā imaṃrūrumigajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotī’ti ekādasamaṃ jātakaṃ.
546又后来,当德瓦达多为风中人名叫卢达迦时,觉者名为哈提那迦,乃一象龙。卢达迦曾咬断哈提那迦的七十颗牙齿,尽管如此,德瓦达多在生命类别中仍多于其母。此语出自米利达拉森林,在祇园输电部单品中,从德瓦达多讲述善行龙王缘起经普遍流传。经中述及“法会中比丘,朋友,德瓦达多……善行龙王我即是”。
‘‘Puna ca paraṃ yadā devadatto manusso ahosi luddako pavanacaro, tadā bodhisatto hathināgo ahosi so luddako tassa hathināgassa sattakkhattuṃ dante chidivā hari tathapi tāva devadattoyeva yoniyā adhikataro’ti idampana vacanaṃ milidaraññā jetavane viharantena sathārā ekakanipāte devadattamārabbha kathitaṃ sīlavanāgarājajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. Dhammasabhāyañhi bhikkhū’āvuso devadatto…pe… sīlavanāgarājā pana ahamevāti.
547如此,这篇《持戒城王生》经是由米利荼森林诵说而成,也就是说这是第十二篇本生经。
Evametaṃ milidaraññā imaṃ sīlavanāgarājajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotī’ti dvādasamaṃ jātakaṃ.
548又说,当时天达多成为盗贼时,作为刹帝利的本分,他使整个珍宝陆上的诸戍卫国王皆归顺,彼时菩萨的智慧者名为毗陀罗,虽然如此,此毗陀罗比天达多更胜一筹。以上言论由住于米利荼森林的师长所讲,经多部篇《天达多本生》诵说而成。文中谓:「天达多向未生怨称敬……此外,唯我才是正统祭司。」
Puna ca paraṃ yadā devadatto sigālo ahosi khattiyadhammo, so yāvatā jambudīpe padesarājāno te sabbe anuyutte akāsi, tadā bodhisatto vidhuro nāma paṇḍito ahosi tathapi tāva devadattoyeva yasena adhikataro’ti idampana vacanaṃ milidaraññā veḷuvane viharantena sathārā dukanipāte devadattamārabbha kathitaṃ sabbadāṭhajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. ‘‘Devadatto ajātasattuṃ pasādevā…pe… purohito pana ahamevā’’ti.
549如此,这篇《广大众多的一切兵士生经》也是由米利荼森林诵说而成,其内容如彼另外本生所云:「当时整个珍宝陆上的诸戍卫国王皆归顺。」当时,搜那也曾向众王说:「诸王皆已归顺。」这是第十三篇本生经。
Evametaṃ milidaraññā imaṃ sabbadāṭhika jātakaṃ sadhāya vuttaṃ paratoghosavasena ‘‘so yāvatā jambudīpe padesarājāno, te sabbe anuyutte akāsī’’ti vuttaṃ tadā hi sona sabbe rājāno anuyutte akāsī’ti. Terasamaṃ jātakaṃ.
550又说,当时天达多成为铁龙,懦者之种,鸟之杀害者与婴儿之杀害者,彼时菩萨也成为象龙,成为统帅,二者同时平等。以上言论由住于米利荼森林的师长所讲,经五部篇《天达多铁弱龙生》诵说而成,是第十四篇本生经。
Puna ca paraṃ yadā devadatto sathināgo huvā laṭukikāya sakuṇikāya puttakeghātesi, tadā bodhisatto’pi hathināgo ahosi yuthapati tatha tāva ubho’pi samasamā ahesunti’ idampana vacanaṃ milidaraññā veḷuvane viharantena sathārā pañcakanipāte devadattamārarabbha kathitaṃ laṭukikajātakaṃ sadhāyavuttaṃ hotī’ti cuddasamaṃ jātakaṃ.
551又说,当时天达多为夜叉,名为阿陀摩;当时菩萨也成为夜叉,名为达摩;然而二者同时平等。此语由住于米利荼诃阇耶耶,即祇园给孤独园的师长所讲,开始讲述天达多入地狱的故事,是十一部篇中《法天子本生》诵说而成;文中谓:「彼时比丘法议会中的法天子,唯我方为正觉。」如此,这篇《法天子本生》由米利荼诃阇耶诵说,是第十五篇本生经。
Puna ca paraṃ ‘‘yadā devadatto yakkho ahosi adhammo nāma, tadā bodhisattopi yakkho ahosi dhammo nāma. Tathapi tāva ubhopi samasamā ahesunti‘‘idaṃ pana vacanaṃ milidaraññā jetavane viharantena sathārā ekādasakanipāte devadattassa pathavippavesamārabbha kathitaṃ dhammadevaputta jātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. ‘‘Tadā bhikkhu dhammisabhāyaṃ dhammadevaputto pana ahameva sammāsambuddho’’ti. Evametaṃ milidarañño imaṃ dhammadevaputtajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotīti paṇṇarasamaṃ jātakaṃ.
552又说,当时天达多是水手,五大家族的主宰;当时菩萨也成为水手,五大家族的主宰;虽然如此,二者同时平等。此语由住于米利荼诃阇耶,祇园给孤独园的师长所讲,开始述说天达多五大家族进入地狱的故事,是十二部篇中《海商本生》诵说而成。文中说:「我名为五大家族僧众中的首席贤士。」如此,这篇《海商本生》由米利荼诃阇耶诵说,是第十六篇本生经。
Puna ca paraṃ yadā devadatto nāviko ahosi, pañcannaṃ kulasatānaṃ issaro, tadā bodhisattopi nāviko ahosi pañcannaṃ kulasatānaṃ issaro tathapi tāva ubhopi samasamā’ca ahesunti‘‘idampana milidaraññā jetavane viharantena sathārā dvādasakanipāte devadattassa pañcakulasatāni gahevā niraye paviṭṭhabhāvamārabbha kathitaṃ samuddavāṇijajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. ‘‘So hi aggasāvakesu parisaṃ gahevā sopaṇḍitavaḍaḍhakī nāma ahamevā’’ti. Evametaṃ milidararañañā imaṃ samuddavāṇijajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotī’ti. Soḷasamaṃ jātakaṃ.
553其次,当时得天子福德者名为得瓦陀陀,是五百辆车的领主,彼时菩萨亦是五百辆车的领主。然而二者仍同样平等,是为此言:『当时两者同等』。此语出自米利荼林中,揭他伐尼林间修行的诸同伴中记载,所说无缺之本生故事,乃始于孤独长者侍者弟子的所述。此为第十七本生故事。
Puna ca paraṃ yadā devadatto sathavāho ahosi pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ issaro, tadā bodhisattopi sathavāho ahosi pañcannaṃ sakaṭasatānaṃ issaro. Tathapi tāva ubhopi samasamā ahesu’’nti idampanavacanaṃ milidaraññā jetavane viharantena sathārā ekakanipāte anāthapiṇḍikassasahāyake tithayasāvake ārabbha kathitaṃ apaṇṇaka jātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotī’ti. Sattarasamaṃ jātakaṃ.
554其次,当时得天子福德者名为得瓦陀陀,而狮王名为萨迦迦,彼时菩萨名为枳罗陀,是狮王。二者亦同样平等,谓言:『此语乃由米利荼林中,揭他伐尼林间诸同伴所述,开始于长者库玛喀沙婆之母比丘尼开篇的狮王菩萨本生故事,确实以韵文说出。此狮王原是王舍城一位大富商的女儿,便是此狮菩萨。』此为第十八本生故事。
Puna ca paraṃ yadā devadatto sākho nāma migarājā ahosi, tadā bodhisattopi nigrodho nāma migarājā ahosi. Tathapi tāva ubhopi samasamā ahesunti ‘‘idampana vacanaṃ milidaraññā jetavane viharantena sathārā ekakanipāte kumārakassapamātaraṃ bhikkhuṇiṃ ārabbha kathitaṃ nigrodhamigajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti sā kira rājagahanagare mahāvibhavassa seṭṭhino dhītā ahosi nigrodhamigarājā pana ahamevā’’ti eva metaṃ milidaraññā imaṃ nigrodhamigarājajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotī’ti. Aṭṭhārasamaṃ jātakaṃ.
555其次,当时得天子福德者名为得瓦陀陀,是领军将军,而菩萨名为枳罗陀,是国王。二者亦同样平等,此语见于米利荼林中,维卢渊林间诸同伴所述,出自第十卷本生故事,起首谈得天子。『有一天,诸比丘齐集讲述狮王菩萨本生故事。』此为第十九本生故事。
Puna ca paraṃ yadā devadatto sākho nāma senāpati ahosi, tadā bodhisatto nigrodho nāma rājā ahosi. Tathapi tāva ubhopi samasamā ahesunti idampana vacanaṃ milidaraññā veḷuvane viharantena sathārā dasakanipāte devadattāmārabbha kathitaṃ nigrodhajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. ‘‘Ekadivasañhi bhikkhū nigrodhajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hotī’ti. Ekunavisatimaṃ jātakaṃ.
556其次,当时得天子福德者名为得瓦陀陀,婆罗门名为阙达哈罗,而彼时菩萨名为叉陀,是王子。亦谓彼阙达哈罗较为健壮,言曰:『此言乃由米利荼林中,跛虾库特山间诸同伴所述第十本生故事,起首谈得天子。王子之本生故事以韵文说出,略述为: ‘‘彼时,由于法难,王子曾来至我方。’’此语目睹之,故称此为说法之王子本生故事。』此为第二十本生故事。
Puna ca paraṃ sadā devadatto khaṇḍahālo nāma brāhmaṇo ahosi, tadā bodhisatto cado nāma rājakumāro ahosi. Tathāpi tāva anena khaṇḍahālo adhikataro’ti ‘‘idampana vacanaṃ milidaraññā gijjhakūṭe viharantena sathārā dasajātakedevadattamārabbha kathitaṃ cadakumārajātakaṃ sadhāya vuttaṃ taṃ saṅkhepano dassayissāma. ‘‘Tassa vathu saṅghabhedakkhadhake āgatameva cadakumāro pana ahamovā’’ti evametaṃ milidaraññā imaṃ vadakumārajātakaṃ sadhāya vuttanti vīsatimajātakaṃ.
557其次,当时得天子福德者名为得瓦陀陀,是国王,彼时菩萨之子名为摩诃波度摩,为王子。彼时,锡洛公主偷窃,彼本是众儿子中最出众者,更甚于其他父亲的儿子,尽管如此,彼只有得瓦陀陀较为重要。此语出自米利荼林中,揭他伐尼林间诸同伴所述,第十二卷,犍陀摩婆开篇说摩诃波度摩本生故事,确以韵文述说。『我于初转法轮时即为王子,故此应记此故事。』此乃第二十一本生故事。
Puna ca paraṃ yadā devadatto brahmadatto nāma rāja ahosi, tadā bodhisatto tassa putto mahāpadumo nāma kumāro ahosi, tadā sorājā sakaputtaṃ corappapāte khipāpesi. Yato kutoci pitā puttānaṃ adhikataro ahosi visiṭṭho, tathapi tāva devadattoyeva adhikataro’ti idampana evanaṃ milidaraññā jetavane viharantena sathārā dvādasakanipāte ciñcaṃ māṇavikamārabbha kathitaṃ mahāpadumajātakaṃ sadhāya vuttaṃ. ‘‘Paṭhamabodhiyañhi dasabalassa ahaṃ tadā rājaputto, evaṃ dhāretha jātakanti, evametaṃ milidaraññā imaṃ mahāpadumajātakaṃ sadhāya puttanti ekavīsatimajātakaṃ.
558其次,当时得天子福德者名为得瓦陀陀,是国王,彼时菩萨之子名为法护,是王子。彼时,此国王以手截断锡洛之首。言谓:『尽管如此,仍以得瓦陀陀为较重要者。』此语出自米利荼林中,维卢渊林间诸同伴所述,第五卷,得瓦陀陀被杀故事开篇,讲述小法护本生故事,确以韵文述说。『某日,我作为比丘,经历法会,法护王子亦如是。』此为第二十二本生故事,已完。
Puna ca paraṃ yadā devadatto mahāpatāpo nāma rājā ahosi, tadā bodhisatto tassa putto dhammapālo nāma kumāro ahosi, tadā so rājā sakaputtassa hathapāde sīsañca chedāpesi. Tathapi tāva devadatto yeca uttaro adhikataro’’ti idampana vacanaṃ milidaraññā veḷuvane viharantena sathārā pañcakanipāte devadattassavadhaparisakkanamārabbha kathitaṃ culladhammapālajātakaṃ sadhāya vuttaṃ hoti. ‘‘Athekadivasaṃ bhikkhu dhammasabhāyaṃ kathaṃ dhammapālakumāro pana ahamevā’’ti evametaṃ milidaraññā imaṃ culladhammapālajātakaṃ sadhāya vuttanti bāvīsatima jātakaṃ samattaṃ.
559《雨生经》与《愚钝生经》等,还有《大猴经》,
Ambajātaka-dummedhajātakāni mahākapi-
560《长牙象及吼叫者经》,以及宣扬忍耐的经,
Chaddanta-daddarañcāpi khantivādikajātakaṃ
561《小河边的聪慧猪经》,《猪崽经》,
Cullanadiya-paṇḍaraka-tacchasukarajātakaṃ
562《舍利经》及《熊象经》,
Cetiyajātakañcāpi rūrumigidajātakaṃ
563种种常清净的戒律和不坏净戒,
Sīlavaṃ sabbadāṭhañca laṭukikañca apaṇṇakaṃ
564《榕树野猪王子经》及《榕树刺猬王子经》。
Nigrodhamiga-nigrodha-cadakumārajātakaṃ
565《大莲花王子护法本生经》
Mahāpadumakumāra-dhammapālakajātakaṃ
566如是,这些即为二十三种本生故事,依次而述。
Iti etāni bāvīsa jātakāni yathākkamaṃ
567名为密利陀者,向龙军说。
Milido nāmupadāya nāgasenassa abravīti.
568所以,彼王作如是说:『尊者那先,昨日两族释迦已出生于世。菩萨亦成佛,通达一切,世界之导,引导者。迦叶天子于天帝之法中出家,建立佛教修道场。尊者那先,吾所言者,即彼皆实,无所虚伪。』
Evañca so rājā imāni jātakāni sadhāya kathevā punapi evamāha? ‘‘Bhante nāgasena, ajjekarahi ubhopi sakyakulesu jāyiṃsu. Bodhisattopi buddho ahosi. Sabbaññu lokanāyako, devadatto tassa devātidevassa sāsane pabbajivā buddhālayaṃ akāsi. Kinnukho bhante nāgasena, yaṃ mayā bhaṇitaṃ taṃ sabbampi tathaṃ udāhu vitathanti.’’
803《本生摘录》完。
Jātakuddharaṇaṃ samattaṃ.
804偈颂的形态。
Gāthāsarūpaṃ
569然而偈颂之体裁,应如此知之。
Gāthāsarūpampana evaṃ veditabbaṃ?
570『弥兰陀』者,那位国王之名也,居于城市中最殊胜的沙咖拉城。
Milido nāma so rājā sāgalāyampuruttame
571如同恒河汇入大海般,来到龙军那儿。
Upagañchi nāgasenaṃ gaṅgā’va yathasāgaraṃ.
572国王奇多罗提坐着,举起火把,在黑暗中向那位善问的智者询问,处处深入各种精妙的问题,
Āsajja rājā citrakathī ukkādhāraṃ tamonudaṃ apucchi nipuṇe pañhe ṭhānāṭhānagate puthū,
573有来访者也有深沉内心的居民,
Pucchā visajjanā ceva gambhirathūpanissitā
574心脏的跳动,耳朵的愉悦,奇妙的鸡皮疙瘩,
Hadayaṅgamā kaṇṇasukhā abbhutā lomahaṃsanā
575对于教法与律藏极为精通,擅长理清法义之网,
Abhidhammavinayogāḷhā suttajālasamathitā
576关于龙军的故事,绘声绘色,伴以比喻和新旧事例相引导。
Nāgasenakathā citrā opammehi nayehi ca
577于是,凭借智慧的运用,恰如微笑般地安稳内心。
Tatha ñāṇampaṇidhāya hāsayivāna mānasaṃ
578请聆听,善于解答疑问、能剖析疑难所在的明师。
Suṇotha nipuṇe pañhe kaṅkhāṭṭhānavidāḷane’ti
579所谓此,是指?
Tenāhu?-
816他广闻博学,善于各种阐述且精通深究,
Bahussuto citrakathī nipuṇo ca visārado,
817具备时务之智,反应灵敏且能言善辩;
Sāmayiko ca kusalo paṭibhāne ca kovido;
818他是三藏之持者,在众比丘中具有五种多方能力者。
Tepi tepiṭakā bhikkhū pañcanekāyikāpi ca,
819四位比丘围绕着那位名为纳迦娑尼的长老;
Catunekāyikā ceva nāgasenaṃ purakkharuṃ;
820他是智慧深远、聪明睿智,通达正道与邪道的明了者,
Gambhīrapañño medhāvī maggāmaggassa kovido,
821善于表现卓越,纳迦娑尼对此尤为精通;
Uttamathamanuppatto nāgaseno visārado;
822这些比丘们围绕其周,因其真诚而老练,
Tehi bhikkhūhi parivuto nipuṇehi saccavādibhī,
823行走于村落与集市之中,亲近而无猜疑;
Caranto gāmanigamaṃ sāgalaṃ upasaṅkamī;
824当时纳迦娑尼安住于那一小群比丘之中,
Saṅkheyyapariveṇasmiṃ nāgaseno tadā vasī,
825人们说如山中的狮子般,
Katheti so manussehi pabbate kesarī yathā’ti;
826足下具备锋利利齿、最高的威严,
Caraṇena ceva sampannaṃ sudantaṃ uttame dame,
827王萨咖天帝看到后,说了这番话:
Disvā rājā nāgasenaṃ idaṃ vacanamabravi;
828我已多次听闻讲述者、有许多见过实相的辩士,
Kathikā mayā bahū diṭṭhā sākacchā osaṭā bahū,
829却不曾有今日我此时这般无所畏惧,
Na tādisaṃ bhayaṃ āsi ajjatāso yathā mama;
830无疑今天我必遭失败。
Nissaṃsayaṃ parājayo mama ajja bhavissati,
831如同龙军的心意不动摇,
Jayo’va nāgasenassa yathā cittaṃ na saṇṭhitanti;
832外部偈颂。
Bāhiragāthā
833正如车轮由众多部件组成,声音乃由车轮发出,
Yathā hi aṅgasambhārā hoti saddo ratho iti,
834众生汇聚于坎坷之中,因此称之为生命,
Evaṃ khadhesu santesu hoti sattoti sammuti;
835人以戒律为稳固,具智慧者调伏心念与慧解,
Sīle patiṭṭhāya naro sapañeñā cittaṃ paññañca bhāvayaṃ,
836勤勉且圆熟的比丘,于此难解之境中破除其缠结,
Ātāpī nipako bhikkhu so imaṃ vijaṭaye jaṭanti;
837此戒律如坚固地持持于手,如根基于此处,令善行增长。
Ayampatiṭṭhā dharaṇīva pāṇinaṃ idañca mūlaṃ kusalābhivuddhiyā,
838「头」者,是一切众生所依止的根本。如注解言,此处『头』即诸有情众生的教化依止,称之为「犁杖」执持的上等戒律。
Mukhañcidaṃ sabbajinānusāsane yo sūlakkhadho varapātimokkhiyo’ti;
839以信心越过无明的洪流,且不懈怠,像修割割禾作田的农夫一般勤勉努力。
Saddhāya taratī oghaṃ appamādena aṇṇavaṃ,
840凭精进超越苦难,慧眼观察诸法而净化心识。
Vīriyena dukkhaṃ acceti paññāya parisujjhati;
841我不恐惧死亡,亦不执著生命。
Nābhinadāmi maraṇaṃ nābhinadāmi jīvitaṃ,
842如饥饿者盼望饭食,我亦不执取时节。
Kālañca paṭikaṅkhāmi nibbisaṃ bhatako yathā;
843我不恐惧死亡,亦不执著生命。
Nābhinadāmi maraṇaṃ nābhinadāmi jīvitaṃ,
844我谨慎而清醒地观察时机,专注而审慎;
Kālañca paṭikaṅkhāmi sampajāno patissato;
845当时我必定采取对自己利益有益的行动,选择行事;
Paṭigacceva taṃ kayirā yaṃ jaññā hitamattano,
846我不会偏于俗人的琐虑,也不会随意动摇,稳重而勇敢;
Na sākāṭikacintāya mantā dhīro parakkame;
847正如货车无知地同向大路行进,
Yathā sākaṭiko nāma samaṃ hivā mahāpathaṃ,
848遇到不平的路径,载重摇摆,跌跌撞撞地奔跑;
Visamaṃ maggamāruyha akkhabhinno’va dhāyati;
849如同这种情况,法若偏离正道,将随顺不正法而行。
Evaṃ dhammā apakkamma adhammamanuvattiya,
850傲慢者堕入死亡之口,如同瞎眼者哀伤不已,
Mado maccumukhampatto akkhacchinno’va socati;
851执著于各种妄言,常开恶门,声若洪钟,
Allavammapaṭicchanno navadvāro mahāvaṇo,
852从四面八方袭扰者,如污秽淤泥之臭臭者。
Samantato paggharati asuci pūtigadhiyo’ti;
853《弥兰陀问》中所载二十二偈完。
Milidapañhe ṭhitā bāvīsati gāthā samattā.
854辩才利巧、喜欢起非议、聪明过度者,
Bhassappavedī vetaṇḍī atibuddhivicakkhaṇo,
855与龙军大师那伽塞那为敌,因智慧分裂而动摇,
Milido ñāṇabhedāya nāgasenamupāgamī;
856常住其荫下,一再追问不已。
Vasanto tassa chāyāya paripucchanto punappunaṃ,
857即使心智模糊不清者,他亦是三藏的守护者;
Pabhinnabuddhi huvāna so’pi āsi tipeṭako;
858夜晚时分默默承受着九法之责,隐匿于黑夜之中,
Navaṅgaṃ anumajjanto rattibhāge rahogato,
859我亲眼见到他沉浸于无数问题的思索之中,集中精力难以休息;
Addakkhi meṇḍake pañhe dunniveṭhe saniggahe;
860他以多种方式阐述并复述教义,语言表达反复而恳切,
Pariyāyabhāsitaṃ athi athi sadhāya bhāsitaṃ,
861本性所显现的言语,正是法王之教法;
Sabhāvabhāsitaṃ athi dhammarājassa sāsane;
862于此之上他又深了悟,于识解凡夫者讲述得以胜己智者所说之言。
Tesaṃ athamaviññāya meṇḍake jinabhāsite,
863未来世的聚集定当如此发生;
Anāgatamhi addhāneviggaho tatha hessati;
864我将如何适当地向头陀僧人邀约,
Hada kathimpasādetvā chejjāpessāmi meṇḍake,
865正如先前所示那样,将在未来指示;
Tassa niddiṭṭhamaggena niddisissantyanāgate;
866震动恐惧,狂风骤起,藏匿于神所居之处,
Visamaṃ sabhayaṃ ativāto paṭicchannaṃ devanissitaṃ,
867道路阻塞,困顿逆境难忍,避之唯恐不及;
Patho ca saṅkamo tithaṃ aṭṭhete parivajjiyā;
868夜中怒恼、愚昧、自负、迷乱及懒惰皆在其中,
Ratto duṭṭho ca mūḷho ca mānī luddho tathā’laso,
869一思惟愚者与执迷不悟者,皆为损害自身之人;
Ekacintī ca bālo ca ete athavināsakā;
870贪欲者、恶行者、愚痴者、惧怕者与欺瞒之眼者,
Ratto duṭṭho ca mūḷho ca bhīru āmisacakkhuko,
871因此愚痴与聪慧者皆成幼年阶段;
Ithi soṇḍo paṇḍako ca navamo bhavati dārako;
872世间九种人中,有此类飘忽不定者,行为轻浮,
Navete puggalā loke ittarā calitā calā,
873以此为谋议秘密,迅速变为公开;
Etehi mantitaṃ guyhaṃ khippaṃ bhavati pākaṭaṃ;
874因季节与风向,伴随稳固居住者与明智者。
Vasena yasapucchāhi tithavāsena yoniso,
875谐和恭敬、亲切侍奉,以及夫妻相称的样子,
Sākacchā snehasaṃsevā patirūpavasena ca
876这些是八种有助于明了智慧的地方,
Etāni aṭṭha ṭhānāni buddhivisadakārakā,
877哪八者聚合,智慧便随之发生;
Yesaṃ etāni samhonti tesaṃ buddhi pabhijjati;
878被天人、人众平等尊敬奉养,
Pūjīyantā asamasamā sadevamānusehi te,
879不违犯对佛陀庄严礼敬的此法则。
Na sādiyanti sakkāraṃ buddhānaṃ esa dhammatā’ti
580此偈乃长老舍利弗所说。
Ayaṃ gāthā sāriputtatherena vuttā.
881凭借这八种,行入正道之圣者,
Imehi aṭṭhihi tamaggapuggalaṃ
882如诸天中王、善法的导引者,
Devātidevaṃ naradammasārathiṃ,
883具足圆满无上眼力与一切善行的殊胜标记,
Samantacakkhuṃ satapuññalakkhaṇaṃ
884以双手投依于佛,是皈依者;
Pāṇehi buddhaṃ saraṇaṃ gato’smi;
885舍弃纠缠尘俗之缚,抵抗情欲之魔,抛却心中的恶念,
Jāliṃkaṇhājinaṃ dhītaṃ maddideviṃ patibbataṃ,
886内心不再生疑,专念菩提道的缘起与修行;(出自本生经歌)
Cajamāno nacintesiṃ bodhiyāyeva kāraṇā; (Jātakagāthā)
887既非在空中,亦非在海中,
Na antalikkhe na samuddamajjhe
888亦非进入山谷深处,
Na pabbatānaṃ vivaraṃ pavissa,
889世间并无此地存在,
Na vijjati so jagatippadeso
890如同死亡不可避开,屹立于此一处;
Yathaṭṭhitaṃ nappasaheyya maccu;
891身的节制是善,言辞的节制亦是善,
Kāyena saṃvaro sādhu sādhuvācāya saṃvaro,
892心的节制是善,且全面节制皆为善。
Manasā saṃvaro sādhu sādhu sabbathasaṃvaro;
893无觉知的婆罗门,听而不闻,
Acetanaṃ brāhmaṇa assuṇantaṃ
894对于这无知的愚昧,视若无见,
Jānaṃ ajānantamimaṃ palāsaṃ,
895已发大勇猛,坚定而不懈,
Āraddhavīriyo dhuvamappamatto
896你问安乐的床铺,是因何故呢?(生经偈)
Sukhaseyyaṃ pucchasi kissa hetu’ti; (Jātakagāthā)
897就连芭蕉树如今也如此坚固地说话,
Iti phadana rukkho’pi tāvade ajjhabhāsatha,
898宾多纳帕拉德瓦迦,请听我的话吧;(生经偈)
Mayhampi vacanaṃ athi bhājadvāja suṇohi me’ti; (Jātakagāthā)
899我闻说:从前有一位名叫库达的人,他以食饭为业,称自己是工匠。
Cudassa bhattaṃ bhuñjivā kammārassā’ti me sutaṃ,
900他心志坚定,安忍不动,能够忍受临终之苦烦恼。
Ābādhaṃ samphusī dhīro pabāḷhaṃ māraṇantikatti
901风声带来恐怖,尘埃满布,家宅被遗弃又生尘埃。
Sathavāto bhayaṃ jātaṃ niketā jāyatī rajo,
902不住于定居之地,不造尘埃,人们称他为圣者;这是如来所说的圣者言说。
Aniketamasathavaṃ etaṃ ve munidassananti; (Jinabhāsitā minidena vuttā)
903由于海洋之水环绕大地,形成一座海岛,
Sasamuddapariyāyaṃ mahiṃ sāgarakuṇḍalaṃ,
904他不愿与睡眠相伴,如此安卧而知觉清明;这段话出自由洛玛迦叶所作的本生诗。
Na icche saha nidāya evaṃ sayha vijānahīti; (Jātakagāthā lomakassapena vuttā)
905谓『应当杀害』是属最高安忍者的表现
Vadhissametanti parāmasanto
906袈裟成色鲜明如旌旗,端端正正,尊者所披
Kāsāvamaddakkhi dhajaṃ isīnaṃ,
907苦感触所触之初现识相清晰显现
Dukkhena phuṭṭhassudapādi saññā
908此是阿拉汉之身,性质无可玷污;(此义出自『长尾蛇王经颂』)
Arahaddhajo sabbhi avajjharūpo’ti; (Jātakagāthā chaddantanāgarājena vuttā)
909经颂歌唱讥诮那不可食用之物
Gāthābhigītamme abhojaneyyaṃ
910贤者观察此法,『此非正法』如是觉察
Sampassataṃ brāhmaṇa nesa dhammo,
911被佛陀以诗歌唱诵,传扬述说。
Gāthābhigītaṃ panudanti buddhā
912在法中正念,如婆罗门讲论此事;(经集诗歌乃如来所说)
Dhamme sati brāhmaṇa vuttiresā; (Suttānipātagāthā jinabhāsitā)
913我无师长亦无同类,无相等者现于我能见,
Na me ācariyo atha sadiso me na vijjati,
914虽处于众生此世界中,我无特定个体归属;(碎钵诗歌乃如来所说)
Sadevakasmiṃ lokasmiṃ nathi me paṭipuggalo’ti; (Khadhakagāthā jinabhāsitā)
915广大而为王舍城首领者而言,
Vipulo rājagahikānaṃ giriseṭṭho pavuccati,
916白雪皑皑之喜马拉雅山是首,至高无上敌众远离。
Seto himavataṃ seṭṭho ādicco aghagāminaṃ;
917大海居于其下,星辰则在其上,
Samuddo’dadhinaṃ seṭṭho nakkhattānañca cadimā,
918世间天众共处之地,佛陀为至尊首领,
Sadevakassa lokassa buddho aggo pavuccatīti;
581(此两句颂歌由学童天子及那先长老分别宣说)
(Dve gāthā māṇavakadevaputtena vuttā nāgasenatherena vuttā)
920一者心内清净,愿归依佛,合掌礼敬,
Eko manopasādo saraṇagamanaṃ añjalippaṇāmo vā,
921励精图强,渡脱魔力煞障,誓护佛法;(此偈由沙利佛长老演说)
Ussahate tārayituṃ mārabalanisūdane buddhe’ti; (Ayaṃ gāthā sāriputtatherenābhatā)
922应当精进出家,奋发精勤,于佛法中努力修行,
Ārahatha nikkhamatha yujjatha buddhasāsane,
923“杀生者好斗的军队,如同猪舍中的大象一般”,这是贤者所说,亦见于《金刚经》中。
Dhunātha maccuno senaṃ naḷāgāraṃ’va kuñjaro’ti; (Jinabhāsitā milidena vuttā)
924若将布施给予持戒者或恶行者,
Yo sīla vā dussīlesu dadāti dānaṃ
925内心清净并随顺正法所得之物,
Dhammena laddhaṃ supasanna citto,
926我坚信此布施所结的善业果报极为广大,
Abhisaddahaṃ kammaphalaṃ ulāraṃ
927正因为此,布施者之心得以净化”,这是龙军所称赞的。
Taṃ ve dānaṃ dāyakato visujjhatī’ti; (Ayaṃ nāgasenena ābhatā)
928我没有异见,我的两个儿子、慈爱的母亲皆无憾意,
Na me dessā ubho puttā maddī devī na appiyā,
929诸种知识皆令我欢喜,故众人称我为亲爱之人;
Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ tasmā piye adāsahanti;
930祖父如婆罗门之父,以千倍之恩赐惠我;
Sahassagghañhi maṃ tāto brāhmaṇassa pitā adā,
931又有黑狮子之子、犀牛及白象等十种为伴侣,
Atho kaṇhājinaṃ kaññaṃ hathinañca satena cā’ti;
932忧惧渴求、非杀生所见暴怒,
Jigacchāya pipāsāya ahinā daṭṭho visena ca,
933火水四大生命因不适时,即因而灭亡;
Aggi udaka sattīhi akāle tatha miyyati;
582依推测难题而述,此等诗歌应当标示出处乎?
Anumānapañhe vuccamānā imā gāthā sallakkhetabbā?
935许多人如同渡船般超越生死烦恼的灭尽阶段,
Bahu jane tārayivā nibbuto upadhikkhaye,
936毋庸怀疑,这即为诸佛最为光明的教导;
Anumānenañātabbaṃ’athi so dīpaduttamo’ti;
937既明了业因,应当谨守行为,如同承拿执物,
Kammamūlaṃ gahetvāna āpaṇaṃ upagacchatha,
938选择所应依止之法,随之释脱解脱;
Ārammaṇaṃ kiṇivāna tato muccatha muttiyāti;
939非鲜花香气随风飘散,亦非茎叶攀藤的繁茂牵挂,
Na pupphagadho paṭivātameti na cadanaṃ tagaramallikā vā,
940而是如众风吹拂般,遍及诸处的人心安稳流转。
Satañca gadho paṭivātameti sabbā disāsappuriso pavāti;
941或为牛车,或为驴,或为莲花,或为雨季,
Cadanaṃ tagaraṃ vāpi uppalaṃ atha vassikī,
942这些是象类所出,持戒庄重无上;
Etesaṃ gadhajātānaṃ sīlagadho anuttaro;
943此象勤勉,是城中牛车;
Appamatto aya gadho yavāyaṃ nagaracadanī,
944且为有德之象,乃诸天之上;
Yo ca sīlavataṃ gadho vāta devesu uttamo’ti;
945众生于此业根上,得到不死之果,
Kammamūlaṃ janā davā gaṇhanti amataṃ phalaṃ,
946由此诸众生安乐,获无死正果。
Tena te sukhitā honti ye kītā amataṃ phalanti;
947在世间一切众生所生起的烦恼痛苦,
Ye keci loke agadā visānaṃ paṭibāhakā,
948若有不如法的烦恼,如此则比丘们不可饮用此(不善之法);
Dhammāgadasamaṃ nathi etaṃ pivatha bhikkhavo’ti;
949世间众多的药物,种类繁多,亦有之,
Ye keci osadhā loke vijjanti vividhā bahū,
950若无法药相应,此亦不可饮用,比丘们应知;
Dhammosadha samaṃ nathi etaṃ pivatha bhikkhavo’ti;
951饮用法药者,能得不老不死之果,
Dhammosadhaṃ pivivāna ajarāmaraṇā siyuṃ,
952能生起觉悟之心,见证灭尽余弊,得解脱寂灭。
Bhāvayivā ca passivā nibbutā upadhikkhaye’ti;
953见众生被病苦所困,无有不觉悲愁哀伤苦恼之事,
Byādhitaṃ janataṃ disvā amatāpaṇaṃ pasārayī,
954比丘们说:『用业果净除此苦,断除病难,故当勤修。』
Kammena taṃ kiṇivāna amatamādetha bhikkhavo’ti;
955如是种种善戒在佛法中得以保存,
Evarūpāni sīlānisanti buddhassa āpaṇe,
956比丘们说:『用业果净如宝藏,护持此宝,勿令失失。』
Kammena taṃ kiṇivāna ratanaṃ vo piladhathā’ti;
957禅定如珠宝之串,妄念不生,
Samādhiratanamālassa kuvitakkā na jāyare,
958汝等应护持心意,心不散乱,专持此定。
Na ca vikkhippate cittaṃ etaṃ tumhe piladhathā’ti;
959智慧宝珠的项链,其束缚不会持久有余生,
Paññāratanamālassa na ciraṃ vattate bhavo,
960迅速触及不死法,不因生死而欢喜;
Khippaṃ phasseti amataṃ na ca so rocate bhave’ti;
961如家人敬拜宝石项链的主那般,
Maṇimālādharaṃ gehajano sāmiṃ udikkhati,
962觉者们亦敬奉解脱宝珠项链;
Vimuttiratanamālantu udikkhanti sadevakā’ti;
963借此智慧而觉醒,圣者们完成其职责,
Yena ñāṇena bujjhanti ariyā katakiccataṃ,
964当得到此智慧宝珠时,应当努力追求胜者的趣味。
Taṃ ñāṇaratanaṃ laddhuṃ vāyametha jinorasā’ti;
965若能以分别解脱智慧触知之者,
Paṭisambhidā kiṇivānañāṇena phassayeyya yo,
966未曾分离,未曾退失,必定光明照耀于天众之间;
Asambhīto anubbiggo atirocati sadevake’ti;
967天众由觉支宝链而起,
Bojjhaṅgaratanamālassa udikkhanti sadevakā,
968以此智慧宝链,汝等天众当自护持;
Kammena taṃ kiṇivāna ratanaṃ vo piladhathā’ti;
969寿命、健康、色相,乃至天上高层之乐,
Āyu ārogatā vaṇṇaṃ saggaṃ uccākulīnatā,
970无为而无死,且能制伏一切恶者亦是如此;
Asaṅkhatañca amataṃ athi sabbāpaṇe jine;
971只要稍微违背业根,
Appena bahukenāpi kammamūlena gayhati,
972就像火缘于火种一样,比丘们必成燃烧之相;
Kiṇivā saddhāmūlena samiddhā hotha bhikkhavo;
583此处说——
Bhavatīha-
974无贪染、无嗔恚、无痴惑净除余漏,
Vītarāgā vītadosā vītamohā anāsavā,
975无渴爱无取着,居住于法之城中,
Vītataṇhā anādānā dhammanagare vasanti te;
976住于林野,持有净衣,穿着粗布衣。
Āraññakā dhūtadharā dhāyino lūkhacīvarā,
977沉醉于独处寂静的智者们,居住在法的城中。
Vivekābhiratā dhīrā dhammanagare vasanti te’ti;
978他们虽非派系之徒,仍能坚定地安住于本位。
Nesajjikā sathatikā atho’pi ṭhānavaṅkamā,
979身披尘堆衣者,全都栖居于法的城中。
Paṃsukūladharā sabbe dhammanagare vasanti te;
980身着三衣,即袈裟、上衣、下衣的众生,都居于法的城中。
Ticīvaradharā sabbe cammakhaṇḍacatuthakā,
981喜好独坐而智慧通达者,栖身于法的城中。
Ratā ekāsane viññu dhammanagare vasanti te;
982无妄求、精熟且聪慧的智者们,不贪不取,安住于此。
Appicchā nipakā dhīrā appāhārā alolupā,
983那些在法城中居住者,因得失而心生满足;
Lābhālābhena santuṭṭhā dhammanagare vasanti te;
984他们是有学问、有财富的智者,内心安定,专注稳定,
Dhāyī dhānaratā dhīrā santacittā samāhitā,
985无有所著,行走于法城中;
Ākiñcaññaṃ pathayānā dhammanagare vasantī te;
986他们已实践,获果成熟,是修习者,与果报相应;
Paṭipannā phalaṭṭhā ca sekkhā phalasamaṅgino,
987他们无垢染,最佳精进,安住于法城中;
Āsiṃsakā uttamathaṃ dhammanagare vasanti te;
988他们为得入流果者,清净无染,暂时再来者。
Sotāpannā ca vimalā sakadāgāmino ca ye,
989不还向者阿拉汉亦住于法城中者,
Anāgāmī ca arahanto dhammanagare vasanti te;
990具足念处修习善法、勤于觉支增长者,
Satipaṭṭhānakusalā bojjhaṅgabhāvanāratā,
991内部观照法令持法者亦住于法城中,
Vipassakā dhammadharā dhammanagare vasanti te;
992于神足四力中善巧,热心修习定者,
Iddhipādesu kusalā samādhibhāvanāratā,
993专精利益正行者亦住于法城中,
Sammappadhānamanuyuttā dhammanagare vasanti te;
994已达三明之彼岸,欢喜于鬼界范围者。
Abhiññāpāramippattā pettike gocare ratā,
995彼等栖居于空中的法城之中;
Antaḷikkhamhi caraṇā dhammanagare vasanti te;
996目光洞达,声音清晰,从门扉隐匿,善于守护自身;
Okkhittacakkhu mitabhāṇī guttadvārā susaṃvutā,
997举止端正,行为严谨,栖处于法城之中;
Sudantā uttame dame dhammanagare vasanti te;
998通达三明,具足神通,已到达波罗蜜境地;
Tevijjā jaḷabhiññā ca iddhiyā pāramiṃ gatā,
999以智慧圆满波罗蜜,安住于法城之中;
Pañañāya pāramippattā dhammanagare vasanti te;
1000正如远观一座城市,光明耀眼,令人赏心悦目,
Yathāpi nagaraṃ disvā suvibhattaṃ manoramaṃ,
1001通过推测,人们知晓年长者的强盛。
Anumānena jānanti vaḍḍhakissa mahattanaṃ;
1002同样地,世尊世界之主居住的法城甚为优秀,众生以此推测。
Tatheva lokanāthassa disvā dhammapuraṃ varaṃ,
1003由此推测,人们知道佛陀极为尊贵。
Anumānena jānanti athi so bhagavā iti;
1004人们通过推测,见到土地时当及大海,
Anumānenajānanti ūmiṃ disvāna sāgare,
1005如同所见土地广大,推知其必广大无比;
Yathā’yaṃ dissate ūmī mahanto so bhavissati;
1006同样,佛陀忧伤消除,完美无敌。
Tathā buddhaṃ sokanudaṃ sabbathamaparājitaṃ,
1007渴爱灭尽、苦果消除即生死解脱;
Taṇhakkhayamanuppattambhavasaṃsāramocanaṃ;
1008凭推测应认识,如同在此净土见天众,
Anumānena ñātabbaṃ ūmiṃ disvā sadevake,
1009如同一法盛大,开悟者将成道;
Yathā dhammumivippharo aggo buddho bhavissati;
1010依推测知晓,见山峰巍峨,
Anumānena jānanti disvā accuggataṃ giriṃ,
1011如同那巍峨者即是喜马拉雅;
Yathā accuggato esa himavā so bhavissati;
1012正如所见法山,冰雪覆盖、无污染。
Tathā disvādhammagiriṃ sītībhutaṃ nirūpadhiṃ,
1013彼世尊已安住不动,坚定不移;
Accuggataṃ bhagavato acalaṃ suppatiṭṭhitaṃ;
1014凭推断理应知晓,见到法之巍峨高峰;
Anumānena ñātabbaṃ disvāna dhammapabbataṃ,
1015确然他是大勇者,将成为最尊圣者;
Tathā hi so mahāvīro aggo buddho bhavissati;
1016如同人见大象王之足迹,
Yathāpi gajarājassa padaṃ disvāna mānusā,
1017便推断知晓此乃大象所留;
Anumānenajānanti mahā esa gajo iti;
1018佛陀足迹也是如此,智者见之可断知难惑。
Tatheva buddhanāgassa padaṃ disvā vibhāvino,
1019通过推测可知,猛兽必将出现;
Anumānena jānanti uḷāro so bhavissati;
1020因恐惧而推测着,见到凶恶之物,
Anumānenajānanti bhīte disvāna kummige,
1021这些猎人因害怕猎豹的吼声而如此;
Migarājassa saddenabhītā’me kummigā iti;
1022同样地,见到此地,心怀恐惧地颠倒错乱,
Tatheva tithiye disvā vithaddhe bhītamānase,
1023应以推测来认识由法王震怒所致的情形;
Anumānena ñātabbaṃ dhammarājena gajjitaṃ;
1024见到平息的土地、绿色的叶子和巨大水域,
Nibbutaṃ pathaviṃ disvā haritapattaṃ mahodakaṃ,
1025众人以无比高大之云,断尽烦恼而了知实相;
Anamānena jānanti mahāmeghena nibbutaṃ;
1026见此众生亦如是,欣喜欢悦、同获欢喜;
Tathevimaṃ janaṃ disvā āmoditapamoditaṃ,
1027当以推测而知,将其调伏于法王之下;
Anumānena ñātabbaṃ dhammarājena tappitaṃ;
1028见其紧贴污泥、不净浊土之境,
Laggaṃ disvā bhisaṃ paṅkaṃ kalaladdagataṃ mahiṃ,
1029以推测而知,长大洪流已覆盖其处;
Anumānena jānanti vārikkhadho mahā gato;
1030见此众生亦如是,正心专注于欲火之时;
Tathevimaṃ janaṃ disvā rajopakkhasamāhitaṃ,
1031如同洪流涌动、流淌于法河之中,汇聚成广阔无边的法海;
Vahitaṃ dhammanadiyā vissaṭṭhaṃ dhammasāgare;
1032观见法性本质已远离凡尘,遍布于地上诸天诸人;
Dhammāmatagataṃ disvā sadevakamimaṃ mahiṃ,
1033当以推测理应了解,这尊伟大的法轮执转者即为法的守护者;
Anumānena ñātabbaṃ dhammakkhadho mahā gato;
1034如同匠人凭推测识破珍贵之金,两者之间存在深刻了悟;
Anumānena jānanti ghāyivā gadhamuttamaṃ,
1035犹如风吹扬敷,花朵纷纷飘落,尘土飞扬;
Yathā’yaṃ vāyatī gadho hessanti pupphitā dumā;
1036法的威力亦如花落之风,遍布于诸天诸人之间普遍流布。
Tathevāyaṃ sīlagadho pavāyati sadevake,
1037应当以推知来认识,说佛陀是无上正自觉者;
Anumānena ñātabbaṃ athi buddho anuttaro’ti;
1038推论之问。
Anumānapañhaṃ.
1039在密林之中,诸比丘于清净禅坐中,坚固精进,具足功德;
Passatāraññake bhikkhū ajjhogāḷhe dhute guṇe,
1040又观察,国王在无来果地位上安住;
Puna passati gihi rājā anāgāmiphale ṭhite;
1041二者兼观,则生起极大疑惑;
Ubho’pi te vilokevā uppajji saṃsayo mahā,
1042若能明了世间人事,则当了知清净无果之事;
Bujjheyya ce gihidhamme dhutaṅgaṃ nipphalaṃ siyā;
1043又当了知彼此辩论之事,精通三藏教义者。
Paravādivādamathanaṃ nipuṇaṃ piṭakattaye,
1044『我曾问彼说:“何为长老,彼为我疑惑待解也。”』
Hada pucche kathiseṭṭhaṃ so me kaṅkhaṃ vinossatī’ti
1045《弥兰陀问》中有八十二偈颂完成。
Meṇḍakapañhe ṭhitā dvāsīti gāthā samattā.
1046《弥兰陀论》中所有偈颂合计共有一百零四偈。
Milidappakaraṇe sabbā gāthā sampiṇḍitā caturādhikasatagāthā honti.
1047《弥兰陀论》中一切偈颂的形式摄取完成。
Milidappakaraṇe sabbagāthāsarūpagahaṇaṃ samattaṃ.
1048数的形式
Saṃkhyāsarūpaṃ
584『计数形态应当如此知晓。数有二十五种:一(二)、二(三)、三(四)、四(五)、五(六)、六(七)、七(八)、八(九)、九(十)、十(十一)、十一(十二)、十二(十三)、十三(十四)、十四(十五)、十五(十六)、十六(十七)、十七(十八)、十八(十九)、十九(二十)、二十(二十一)、二十一(二十二)、二十二(二十三)、二十三(二十四)、二十四(二十五)、二十五(二十六)、二十六(二十七)、二十七(二十八)、二十八(二十九)、二十九(三十)、三十(三十一)、三十一(三十二)、三十二(三十三)、三十三(三十四)、三十四(三十五)、三十五(三十六)、三十六(一百二十六),计二十五种数量。正如佛陀唯一,地唯一,海唯一,须弥山唯一,天界唯一,梵天界唯一,汇聚一体之物也。』
Saṅkhyāsarūpaṃ pana evaṃ veditabbaṃ. Eka-dvi-ti-catu-pañca-cha-satta-aṭṭha-nava-dasa-ekādasa-dvādasa- terasa-cuddasa-soḷasa-sattarasa-aṭṭhārasa-ekūnavīsati-pañcavīsati-aṭṭhavīsati-tiṃsā -chasaṭṭhi-diyaḍḍhasatanti pañcavīsatividhā saṅkhyā. Tatha buddho eko, pathavi ekā, samuddo eko, sineru eko, devaloko eko, brahmaloko eko’ti cha ekakā milidappakaraṇe āgatā.
585『彼二七年期间,世尊在此居所施舍尚未被知悉。所谓施舍居所者,是诸佛共尊之事,允准、护持、保全、施舍之居所。由此,众天人、人间者,生死老病疾患得以解脱。在此居所中,有比丘、比丘尼等因欲见方便,得以易见之法。』
Dve athavase sampassamānā bhagavatā vihāradānaṃ anuññātaṃ? Vihāradānaṃ nāma sabbabuddhehi vaṇṇitaṃ anumataṃ thomitaṃ pasathaṃ vihāradānaṃ davā devamanussā jātijarābyādhimaraṇehi muccissanti. Vihāre sati bhikkhū bhikkhuniyo vā katokāsā dassanakāmānaṃ sulabhadassanaṃ bhavissantī’ti.
586『彼二七年期间,诸佛不尽享受为自身所作之四因缘?祭火供养,贫贱时多,众天人众凭四因缘施与得解脱。佛陀作护持者,追求生活,施与养活众生,亦即遵守彼理法。』
Dve athavase paṭicca sabbabuddhā attanā nimmitaṃ catupaccayaṃ na paribhuñjanti? Aggadakkhiṇeyyo sathā’ti bahū devamanussā catupaccayaṃ datvā dukkhā muccissanti. Buddhā paṭihāriyaṃ kavā jīvitavuttiṃ pariyesantī’ti parūpavādalopanathañcāti.
587『彼二七年期间,无作因无缘而生者无否?云:空与涅槃。』
Dve akammajā ahetujā anutujā? Ākāso nibbānañcā’ti
588『彼二七年时,王国国王以二子受赠。施予路径我未将丧失,二子因饮用根本水以受苦终得解脱。』
Dve athavase sampassamānena vessantarena raññā dve puttā dinnā? Dānapathova me na parihāyissati, ime kumārā mūlajalāhārabhuñjanadukkhato mucacissantī’ti.
589水具有两种性质而称为涅槃未显现:一是凉爽的状态,二是能够使热势消退的状态。
Udakassa dve guṇā nibbānaṃ anuppaviṭṭhā? Sītalabhāvo, pītassa ghammavinayanabhāvo cā’ti.
590因无知与无明这两种原因,导致犯错发生,因此称为痛苦已至。
Asatiyā ajānanena cā’ti dvīhi kāraṇehi āpattiṃ āpajjantī’ti cha dukā āgatā.
591因寒冷、炎热及过度饮食这三种情况,胆汁而生烦躁。
Sītena uṇhena atibhojanenā’ti tīhi ākārehi pittaṃ kuppati.
592因寒冷、炎热及饮食这三种因素,痰浊因此发作。
Sītena uṇhena annāpānena cā’ti tahī ākārehi semhaṃ kuppati.
593因佛慧世系、法之主导、比丘地广大这三种原因,使巴提摩卡被隐蔽起来。
Buddhavaṃsatāya dhammagarukatāya bhikkhubhumimahantatāyā’ti tīhi kāraṇehi pātimokkhaṃ paṭicchannaṃ kārāpeti.
594药物具有三种性质而称涅槃未显现:即病患者身体周围的养护,疾病的毁灭,以及生命的维持。
Agadassa tayo guṇā nibbānaṃ anuppaviṭṭhā? Gilānakānaṃ parisaraṇaṃ rogavināsanaṃ amatakaraṇanti.
595宝石的三种功德为何被说是涅槃的未起因?因其具足满足一切欲望、不被厌弃,且能够光明照耀。
Maṇiratanassa tayo guṇā nibbānaṃ anuppaviṭṭhā? Sabbakāmadadaṃ nahāsakaraṃ ujjotathakaranti.
596宝石表面的三种功德为何?被称为具色泽、具坚硬、具味觉这三者的形象。
Ratanacadanassa tayo guṇā? Vaṇṇasampanno gadhasampanno rasasampanno’ti satta tikā vuttā.
597完整宝盘的三种功德为何?说有色泽均匀、坚实牢固、味觉充足,这三十种说法。因其体现正见纯正清晰、持戒清净无瑕疵、以及具备全部圣贤境地的圆满,故这四位同时安住在严密修行中,分别遵行退避修习。
Sappimaṇḍassa tayo guṇā? Vaṇṇasamapanno, gadhasampanno, rasasampanno’ti sattatikā vuttā diṭṭhadhammaphāsuvihāratāya anavajjaguṇabahulatāyaasesaariyavīthibhāvato sabbabuddhapasathatāyāti ime cattāro athavase sampassamānā buddhā paṭisallānaṃ sevanti.
598因低劣、门户闭塞、分裂等四种形态,心识不随二十五识流转。
Ninnatāya dvāratāya ciṇṇatāya samudācaritattāti catuhi ākārehi manoviññāṇaṃ dvipañcaviññāṇe anupavattati.
599因业力、性别、种姓、乞求四种结合而入胎。
Kammavasena yonivasena kulavasena āyācanavasenā’ti catunnaṃ sannipātānaṃ vasena gabbhassāvakkanti hoti.
600四种障碍分别是:投生障碍、意向障碍、邪近障碍、所有障碍。其中投生障碍属于世尊最高,余下三者不存。意向障碍表现为恐惧,扰乱了全知全觉的生命状态。故四障中仅有投生障碍存在。
Adiṭṭhantarāyo, uddissakatassa antarāyo, upakkhaṭantarāyo paribhogantarāyo’ti cattāro antarāyā tesu adiṭṭhantarāyo bhagavato athi, sesā tayo nathi, uddissakatassa byāmappabhāya sabbaññutañāṇassa jīvitassa cā’ti catunnaṃ antarāyābhāvā.
601光辉、地面、云彩、罗睺这四者被称为日病,即四种日病具备的特性。其特性是:为空洞不满如壶,河流无量如海洋,大地居住其上如其所住,散乱花朵铺满如其所布。已有七者被称为四重。
Abbhā, mahikā, megho, rāhu cā’ti cattāro sūriyarogā samuddasasa cattāro guṇā? Kuṇapehi asaṃvāsiyabhāvo, nadīhi apūraṇatā, mahābhutāvāsatā, vicittapupphasamākiṇṇatā’ti.Satta catukkā vuttā.
5教法中有五种无比的功德显现,分别是:土地广大清净纯洁,无邪恶相依难违抗,多种守护防范,教法精深难得理解,具足多种防护约束。
5. Bhumimahantatā, parisuddhavimalatā, pāpehiasaṃvāsiyatā, duppaṭivijjhatā, bahuvidhasaṃvararakkhiyatā’ti sāsanassa ime atulyā pañca guṇā vattanti pakāsanti.
603食物具有五种功德,若缺失即与涅槃无缘。此五是:不腐败、不动摇、难生根、不萌发、不引发忿怒。
Bhojanassa pañca guṇā nibbānaṃ anuppaviṭṭhā? Accuggatatā, acalatā duradhirohaṇatā bījārūhaṇatā kopānunayavivajjanatā’ti.
604以口传递,以味觉感受,以持守师法为范,以具足胜解为慧,此五功德当受奉行。四种五重于此言已宏述。
Āhaccapadena rasena ācariyavaṃsatāya adhippāyākāratāya ñāṇuttaratāyā’ti imehi pañcaguṇehi atho paṭiggahetabbo cā’ti cattāro pañcakā vuttā.
6军队统帅、祭司、书记、库务管理员、伞蓬保管者、剑持者六者称为守护者。大王的佛陀为王国之首,这六首领称之。由曼那谷村的天子之子所说之咏歌,龙军曾记载。
6. Senāpati, purohito, akkhadasso, bhaṇḍāgāriko, chattagāho, khaggagāho amacco’ti cha amaccā gaṇīyanti. Vepullo rājagahiyānaṃ buddho aggo pavuccatī’ti cha aggā. Māṇavagāmikadevaputtena vuttagāthā nāgasenena āharivā vuttā.
606风、火、狮子,是三种世人于熟睡时所见之四种轮相,即风、火、狮子三轮。天人集合,天命驱使,以前兆起,俗称人见宿梦时出现的三轮。
Vātiko, pittiko, semhiko, devatūpasaṃhārato, samudāciṇṇato, pubbanimittato’ti cha janā supinaṃpassantī’ti tayo chakkā vuttā.
7有外道心、初果流果心、二果一来者心、三果不来者心、阿拉汉心、辟支佛心、正遍知心,这七种心解脱。
7. Puthujjanacittaṃ, sotāpannacittaṃ, sakadāgāmicittaṃ, anāgāmicittaṃ, arahantacittaṃ, paccekabuddhacittaṃ, sammāsambuddhacittanti satta cittavimuttiyo.
608那罗陀、持法者、安吉罗、咖毗罗、咖难耶耆萨摩、阿图罗、布跋咖钦野是七位导师,作训诫之用。
Nārado, dhammantarī, aṃgīraso, kapilo, kaṇḍaraggisāmo, atulo, pubbakaccāyano’ti satta ācariyā ovādakārakā.
1074「因贪欲、渴爱、无害、怨恨所见,
‘‘Jighacchāya, pipāsāya, ahinā daṭṭho, visena ca,
1075由火、水、风三火聚所持,非时得彼乃灭」;
Aggī-udaka-sattīhi akāle tattha miyyatī’’ti;
609这七人名『非时死者』,是说三种七人名。
Ime satta janā akālamaraṇikā nāmā’ti tayo sattakā vuttā.
8「种种恐怖不安……等,八处应舍弃」,这是贤者宜避八事,名为避舍八处。
8. Visamaṃ sabhayaṃ …pe… aṭṭhete parivajjiyā’ti imāni aṭṭhaṭṭhānāni paṇḍitehi parivajjanīyānīti parivajjanīyaṭṭhānaṭṭhakaṃ nāma.
611『夜间狂暴者……等……这些称为破坏者』此段即名为破坏者集解。
Rattoduṭṭho …pe… ete athavināsakā’ti idaṃ athavināsakaṭṭhakaṃ nāma.
612『随顺论辩者……等……由此产生智慧』此段即名为智慧净化集解。
Vasena yasapucchāhi …pe… tesaṃ buddhi pabhijjatī’ti idaṃ buddhivisadakaraṇaṭṭhakaṃ nāma.
613『观察时节、地域、岛屿、族姓、出生、寿命、月份、出家』此称为菩萨观察集解。
Kālaṃ desaṃ dīpaṃ kulaṃ janettimāyuṃ māsaṃ nekkhammaṃ viloketī’ti idaṃ bodhisattena vilokiyaṭṭhakaṃ nāma.
1081『未来的增长、群体、地区、边岸、四十』
‘‘Vikkayānāgatamaggo tithaṃ tīraṃ āyuthiraṃ;
1082『未来的善法』此说即称为八处观察。
Anāgataṃ kusalaṃvā’ti aṭṭhaṭṭhānā vilokiyā’’ti;
614此即名为未来观察集解。
Idaṃ anāgatavilokiyaṭṭhakaṃ nāma.
1084『商贾』『象龙』『车夫』『监工』
‘‘Vāṇijo hathināgo ca sākaṭiko niyāmako
1085『医生』『天帝守护者』『比丘』『征服者』,
Bhisakko uttarasetu bhikkhu ceva jinaṅkuro,
1086这八人观察了未来八人」;
Ete aṭṭha anāgate aṭṭha janā vilokiyā’’ti;
615此为名为观察八人的章节。
Idaṃ vilokiyaṭṭhakaṃ nāma.
616『愤怒』『恶毒』『愚痴』『骄慢』『沉迷懒惰』『国王』『刺杀者』皆由『那伽圣』所说,此为刺杀者章节。
Ratto duṭṭho’ca mūḷho ca mānī luddho tathā’laso rājā ca ghātakā aṭṭha nāgasenena desitā’tiidaṃ ghātakaṭṭhakaṃ nāma.
617『风』『胆汁』『热』『肝』『……』『常时』『非时』等,皆为非时死亡果因,此为非时死因章节。
Vāta pittena semhena …pe… akāle tatha viyyatī’ti idaṃ akālamaraṇakāraṇaṭṭhakaṃ nāma.
618“不应当照料的、不应当有贪欲感染的心、不应当有嗔恨感染的心、不应当有痴惑感染的心,皆不应当被持养。对于那些做奴役劳役之事之人,应当被称为卑贱的。身体与言语应当善护,六根应当善护,意为慈心具足修习辅导。”此段是由王与臣下议定制定的教法,名为『治理八法』。
Na vā atho anusāsitabbo, na rāgupasaṃhitaṃ cittaṃ na dosūpasaṃhitaṃ cittaṃ na mohūpasaṃhitaṃ cittaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ, dāsakammakaraporisesu nīcavuttinā bhavitabbaṃ, kāyikavācasikaṃ suṭṭhu rakkhitabbaṃ, chaḷidriyāni suṭṭhū rakkhitabbāni, mettābhāvanāya mānasaṃ upaṭṭhāpetabbanti idaṃ raññā milidena samādinnaṃ vattaṭṭhakaṃ nāma.
619“花香气、果实香气、食物香气、药草香气、不朽香气、宝石香气”诸香气,乃统称为“八种香气(āpaṇa)”,此谓总称。佛典中称其为十种八法。
Pupphāpaṇaṃ gadhāpanaṃ phalāpaṇaṃ agadāpaṇaṃ osadhāpaṇaṃ amatāpaṇaṃ ratanāpaṇaṃ sabbāpaṇanti idaṃ āpaṇaṭṭhakaṃ nāmā’ti. Dasa aṭṭhakā vuttā.
9“红色恶臭、愚昧而烦恼……迅速显现出来”,此一段被称为“迭转新诫”(ittaranavaka)。
9.’Ratto duṭṭho ca mūḷho ca …pe… khippaṃ bhavati pākaṭanti’ idaṃ ittaranavakaṃ nāma.
621“依据次第修行称谓之法”乃称为“九种逐渐增进的法”,此中有两种新法,合计称为九新法(navaka)。
Navānupubbavihārasaṅkhātadhammānumajjajanavakanti dve navakā vuttā.
10
10.
623“僧团若欢喜即忧伤,法之主者亦是如此。”
’Saṅghasamusukho dukkhi dhammādhipatikopi ca
624“如实地按理划分,胜利之眼果增进者。”
Saṃvibhāgī yathāthāmaṃ jinacakkābhivaḍḍhako
625正见的先行所,非他所乐者亦然。
Sammadiṭṭhipurakkhāro anaññasathuko tathā
626守护身业等,虽同心相悦,亦然。
Surakkho kāyakammādi samaggābhiratopi ca
627不恶行,企求佛及圣贤为依止,亦然。
Akubho na care cakke buddhādisaraṇaṅgato
628这是由龙军说出的十种近事男的品质。
Dasa upāsakaguṇā nāgasenena desitā’ti
629此谓此十种近事男的品质。
Idaṃ upāsakaguṇadasakaṃ nāma.
630恒河、娑罗河、赤水、阿耆拉特河、沙罗、悉多、萨罗萨蒂、毗多罗、徒陀、灶婆河,此谓十河名称。
Gaṅgā yamunā aciravatī sarabhu mahī sidhu sarassatī vetravatī vitathā cadabhāgā’tī idaṃnadidasakaṃ nāma.
631寒冷、酷热、饥饿、口渴、呕吐、泄泻、昏沉睡眠、衰老、疾病、死亡,这十种称为随身之苦。
Sītaṃ uṇhaṃ jighacchā pipāsā uccāro passāvo thinamiddhaṃ jarā byādhi maraṇanti idaṃ kāyānuvattakadasakaṃ nāma.
632对世尊有敬重,对佛法有敬重,对僧团有敬重,对所有持戒比丘、比丘尼皆有敬重;对于利益众生的教导努力精进,乐于倾听,即使身心有间断,也不动摇;内心对业障及恐惧有所防护;意志专注于修行;即使行为恶行潜藏在心,亦能掩护不露。这被称作恶行业人之十种有余德。
Buddhe sagāravo, dhamme sagāravo, saṅghe sagāravo, sabrahmacārisu sagāravo, uddesaparipucchāsu vāyamati, savaṇabahulo hoti, bhinnasīlo’pi ākappaṃ upaṭṭhāpeti, garahabhayā kāyikavācasikañcassa surakkhitaṃ hoti, padhānābhimukhaṃ cittaṃ hoti, karontopi pāpaṃ paṭicchannaṃ ācaratī’ti idaṃ gihidussīlādhikaguṇadasakaṃ nāma.
633戴袈裟像取得戒衣者,是持戒修行的表现;守护出家人规定的仪轨;遵行佛法僧戒团的规矩,适应僧团的组织;住于修行之所寺院;遵守佛陀教令;精进于财产的善用;致力于宣扬佛法;专注于修行,称为至上正觉者。依照正见,持守八关斋戒,行圣日受持戒法,以此得清净法右供养。这称作右供养的十种功德。
Avajjhakavacadhāraṇako, isisāmaññabhaṇḍaliṅgadhāraṇako, saṅghasamayamanupaviṭṭhatāya buddhadhammasaṅgharatanagatatāya padhānālayaniketavāsatāya jinasāsane dhanapariyesanato varadhammadesanato dhammadīpagatiparāyaṇatāya’ aggo buddho’ti ekantojudiṭṭhitāya uposathasamādānato dakkhiṇaṃ visodhetī’ti ekantojudiṭṭhitāya uposathasamādānato dakkhiṇaṃ visodhetī’ti ekantojudiṭṭhitāya uposathasamādānato dakkhiṇaṃ visodhetī’ti idaṃ dakkhiṇāvasena dasakaṃ nāma.
634心不执着,舍弃世俗依赖,言语正直,不反复犯错,言语柔和细致,品行广大宏大,不轻易断解难义,难得见闻佛法真理,守护佛法戒律。这十种称作菩萨之品德。
Alagganatā, nirālayatā, vāgo, pahāṇaṃ, apunarāvattitā, sukhumatā, mahantatā, duranubodhatā, dullabhatā asadisatā, buddhadhammassā’ti idaṃ bodhisattaguṇadasakaṃ nāma.
635中间份布给施、中偏份地施、有时施、不适施、心业施、清净施、慢施、束缚施、斗鸡野猪施、重量比较的施与骄傲的施,这些属于世间妥当施舍种类。
Majjajadānaṃ, samajjadānaṃ, ithidāṃ, asabhadānaṃ, cittakammadānaṃ, visadānaṃ, sathadānaṃ, saṅkhalikadānaṃ, kukkuṭasūkaradānaṃ, tulākūṭa mānanakūṭadānananti idaṃ loke adānasammatadānaṃ nāma.
636母亲之系、父亲之系、妻子之系、子女之系、亲族之系、朋友之系、财富之系、获利取得之系、主宰支配之系、五欲之德系,这些属于联结之十种。
Mātā badhanaṃ, pitā badhanaṃ, bhariyā badhanaṃ, puttā badhanaṃ, ñātī badhanaṃ, mittābadhanaṃ, dhanaṃ badhanaṃ, lābhasakkārobadhanaṃ, issariyaṃ badhanaṃ, pañcakāmaguṇā badhananti idaṃ badhanadasakaṃ nāma.
637寡妇者,指体弱病弱之人,失去亲属之人,嗜大饮酒者,违背戒律之家族者,恶友恶党,贫乏无财,缺乏师道,缺乏善行,缺少功德,缺乏修行者,此称为应摒除之十类人物。
Vidhavā ithi, dubbalo puggalo, amittañātipuggalo, mahagghaso, anācāriyakulavāsī, pāpamitto, dhanahīno, ācariyahīno, kammahīno, payogahīno puggalo’ti idaṃ oñātabbapuggaladasakaṃ nāma.
638此又谓十常出于忍辱节制、不发怒、不伤害、真实、清净等十善处,心常乐行不懈怠,此名为世间出世间美德之十功德。
Dame same khantisaṃvare yame niyame akkodhe vihiṃsāya sacce soceyye’ti dasaṭṭhānesu satataṃ cittaṃ pavattatī’ti idaṃ vessantaraguṇadasakaṃ nāmā’ti.
639此二十一种十法义响然成说。
Ekādasa dasakā vuttā.
11十一。空无量德云:涅槃中无生无灭,无灭无消,无发生,难以损坏,不受侵犯,不依赖他,是鸟类飞行,无遮蔽,无边无际,这称为空之十一德。
11. Ākāsassa ekādasa guṇā nibbānaṃ anuppaviṭṭhā? Na jāyati, najiyyati, na miyyati, na cavati, na uppajjati, duppasayho, acoraharaṇo, anissito, vihaṅgagamano, nirāvaraṇo, ananto’ti idaṃ ākāsaguṇakādasakaṃ nāma.
641戒法具足……如是……念住道路,此为法城环绕之十分类,合计为十二十一。
Sīlapākāraṃ …pe… satipaṭṭhānavīthikanti idaṃ dhammanagaraparivārekādasakaṃ nāmā’ti dve ekādasakā vuttā.
12十二。色者由贪染;苦者由嗔怒;痴者由迷惑;非正行者由于邪逆;无善者不分别;傲慢不敬;心下贱;言语无主受制;恶行无节制;心受苦;心有苦患;贪欲颠倒;好产妄求,不作恶者,此为不敬之十二类人物,所至者悉属此中。
12. Ratto rāgavasena apacitiṃ na karoti, duṭṭho dosavasena, mūḷho mohavasena, unnaḷomānavasena, nigguṇo avisesatāya, atithaddho atisedhatāya, hīno hīnabhāvatāya,vacanakaro anissaratāya, pāpo kadariyatāya, dukkhāpito dukkhāpitatāya, luddho lobhavasena, āyūhito athasādhanavasena apacitiṃ na karotīti idaṃ apacitiakārakapuggaladvādasakaṃ nāma ekameva āgataṃ.
13十三种净衣分别是:尘堆衣、三衣、乞食衣、步从衣、单席衣、托衣、破衣、林中衣、树根衣、敞衣、蔓萝衣、就地衣、非床衣。这十三种净衣合称为净衣十三。
13. Paṃsukūlikaṅgaṃ tecīvarikaṅgaṃ piṇḍapātikaṅgaṃ sapadānacārikaṅgaṃ ekāsanikaṅgaṃ pattapiṇḍikaṅgaṃ khalupacachābhattikaṅgaṃ āraññikaṅgaṃ rukkhamūlikaṅgaṃ abbhokāsikaṅgaṃ sosānikaṅgaṃ yathāsathatikaṅgaṃ nesajajikaṅganti idaṃ dhutaṅgaterasakaṃ nāma ekameva.
14须以十四种觉知之智慧来知晓十三。
14. Cuddasabuddhañāṇavasena cuddasakaṃ veditabbaṃ.
16发怒觉、装饰觉、油脂觉、颜色觉、项链觉、皱眉觉、香料觉、印度醋栗觉、余甘果觉、涂色觉、系缚觉、壶觉、骨觉、乱发觉、疥癣觉、头发枯萎觉。头发中出现枯萎、落下、溃烂、腐坏、纠结、趴伏、修长、纠缠、焦虑、令人茫然迷惑的现象称为头发觉十六。
16. Alaṅkārapaḷibodho, maṇḍanapaḷibodho, telamakkhanapaḷibodho, vaṇṇapaḷibodho, mālāpaḷibodho, gadhapaḷibodho, vāsapaḷibodho, harīṭakipaḷibodho, āmalakapaḷibodho, raṅgapaḷibodho, badhanapaḷibodho, kocchapaḷibodho, kappakapaḷibodho, vijaṭanapaḷibodho, ūkāpaḷibodho, kesesu lūyantesu socanti kilamanti paridevanti urattāḷiṃ kadanti sammohaṃ āpajjantīti idaṃ kesapaḷibodhasoḷakaṃ.
646畸形饿鬼、邪见者、骗子、害母者、害父者、杀阿拉汉者、血生者、分僧者、逾越时限者、妖鬼附者、诽谤比丘尼者等共十三种重大戒犯中,其中一部分人还犯有聪明反被聪明误、两面三刀、跟随侵残欲行的行为,合为十六种不法罪人。以上二十六种罪人述及于此。
Tiracchanagato peto micchādiṭṭhito kuhako mātughātako pitughātako arahantaghātako lohituppādako saṅghabhedako tithiyapakkantako theyyasaṃvāsako bhikkhunīdūsako terasannaṃ garukāpattīnaṃ aññataraṃ āpajjivā avuṭṭhito paṇḍako, ubhatobyañjanako, ūnasattavassako’ti idaṃ adhammābhisamayapuggalasoḷasakantī dve soḷasakā vuttā.
17凭正知(知觉之生)而生起的有苦涩感;依粗糙识、有益识、有害识、全部分布因、二十五部分因、话语通晓、相状、依赖、欢喜、计算、坚持、修习、文字书写、收敛、体验等诸因,正知得以生起。此即称为正知生起七十种。
17. Abhijānato sati uppajjati kaṭumikāya, oḷārikaviññāṇato hitaviññāṇato ahitaviññāṇato sabhāganimittato vīsabhāganimittato kathābhiñañāṇato lakkhaṇato saraṇato muddato gaṇanāto dhāraṇato bhāvanato potthakanibadhanato upanikkhepato anubhutato sati uppajjatīti idaṃ satiuppajjanākārasattarasakaṃ ekameva.
18须以十八种觉知法的智慧来知晓十八。
18. Aṭṭhārasabuddhadhammavasena aṭṭhārasakaṃ veditabbaṃ.
19十九。听闻与智思、计算与聚合,智慧见解之细分,数列,治病术,四种苦恼(饥渴、病痛、衰老、死苦)皆为古老,历史之光,幻象之因,深念,战争,掩盖,皆由佛陀正教教诲涵摄合一,共有二十一项。这是国王所修的教诲中有关二十一条目的条例。
19. Suti sumuti saṃkhyayogā ñāyavesesikā gaṇitā gadhabbā tikicchā catubbedā purāṇā itihāsajotisā māyā hetu mantanā yuddhā chadasā buddhavacanena ekūnavīsatīti idaṃ rañño sikkhitasathekūnavisatikaṃ.
22二十二。首要者是约束,法则是指引,收获代表所得,住处是修行所,节制与自制是行为的约束,忍耐反映精神之坚韧,警觉是真诚专一,谦恭与羞耻心是防护力,勇猛奋进是不懈不弃,戒律规范为目标而教导,关于品德等皆含着正当的贪著,去除纷扰,戒律的圆满共包含二十二条行为。其中包括沙玛内拉持衣、器具等事,是两类标志,口语为缘起的功用之二十二条。
22. Aggo yamo seṭṭho niyamo hāro vihāro saṃyamo saṃvaro khanti soraccaṃ ekantacariyā ekattābhirati paṭisallānaṃ hiri ottappaṃ vīriyaṃ appamādo sikkhāpadānaṃ uddeso paripucchā sīlādiabhirati nirālayatā sikkhāpadapāripūritāti bāvīsatisamaṇakaraṇā dhammā kāsāvadhāraṇaṃ bhaṇḍubhāvo cā’ti dve liṅgāni pakkhipivā vadanakāraṇaguṇabāvīsatikaṃ.
25二十五。保护和服侍,防止懈怠和疏忽,良好的睡眠环境,洁净饮食,这些都是各自重要而特别的,应当悉心理解。关于衣食起居、村落旅行、话语不妄言,见破坏时应宽恕。应适当开口,避免劣行。对两位阿拉汉要恭敬,对两位导师要恭敬,心念增长,修行安稳,应培植慈心与思惟。不可弃恶业,应努力持守。以上汇集二十五种功德,全是此法师所修的二十五项功德。
25. Ārakkhā sevanā ceva pamattappamattā tathā seyyāvakāso gelaññaṃ bhojanaṃ labbhakañceva viseso ca vijāniyā pattabhattaṃ saṃvibhaje assāso ca paṭicāro gāmaviharaṃ cārā be sallāpo pana kātabbo chiddaṃ disvā khameyya ca sakkaccākhaṇḍakārī dve arahassāsesakāri dve janeyya janakaṃ cittaṃ vaḍḍhicitataṃ janeyya ca sikkhābale ṭhapeyya naṃ mettaṃ cittañca bhāvaye. Na jahe apadāya ca karaṇīye ca ussukaṃ paggahe khalikaṃ dhamme. Iti paṃcavīsa guṇāmilidena pakāsitā’ti idaṃ antevāsikamhi ācariyena kataguṇapaṃcavīsatikaṃ
652愤怒、怨恨、懒惰、挑剔、嫉妒、吝啬、欺骗、怠慢、傲慢、狂妄、傲慢自大、轻率、昏沉懒呆、懈怠、罪恶的伴侣、色相、声响、嗅觉、味觉、触觉、智识,渴望、厌恶,这些统称为损害心性之二十五恶行,另外再讲述两份各二十五项的恶行。
Kodho upanāho makkho palāso issā macchariyaṃ māyā sāṭheyyaṃ thamho sāramho māno atimāno mado pamādo thinamiddhaṃ nadi ālasyaṃ pāpamittatā rūpā saddā gadhā rasā phoṭṭhabbā budhā pipāsā aratīti idaṃ cittadubbalīkaraṇadhammapañcavīsatikanti dve pañcavīsatikā vuttā.
28保留退隐,退隐者能保护自身;寿命增长,力量增强,疾病减少,铁锈消退,威望增长,离恶近善,戒律得持,恐惧消除,作威作福,睡眠安心,精进获得,离欲淡泊,除怒息痴,降伏傲慢,破除恶念,心意专一,肃除烦恼,能生欢喜,心灵愉悦,显现诸行本质,揭示轮回因果,通达一切常理。这是有关退隐功德的二十项规范。
28. Paṭisallānaṃ paṭisalliyamānaṃ puggalaṃ rakkhati. Āyuṃ vaḍḍheti, balaṃ vaḍḍheti, vajjaṃ pidahati, ayasaṃ apaneti, yasaṃ upadahati, aratiṃ apaneti, ratiṃ upadahati, bhayaṃ apaneti, vesārajjaṃ karoti, kosajjaṃ apaneti, vīriyaṃ abhijaneti, rāgaṃ apaneti, dosaṃ apaneti, mohaṃ apaneti, mānaṃ nihanti, vitakkaṃ bhañjati, cittamekaggaṃ karoti, mānasaṃ sinehayati, hāsaṃabhijaneti, garukaṃkaroti, mānaṃ uppādayati, namassiyaṃ karoti, pītiṃ pāpeti, pāmojjaṃ karoti, saṅkhārānaṃ sabhāvaṃ dassayati, bhavapaṭisadhiṃ ugghāṭeti, sabbasāmaññaṃ detīti idaṃpaṭisallāne guṇaṭṭhavīsatikaṃ.
654伟大的勇士王者,是敬畏者,富有羞耻心,恭慎持戒,诚信为本,值得赞扬,愤怒不起,无嫉妒心,精进不懈,寿命继长,智慧超群,善于聚合,慷慨,知书达理,爱护众生,端庄美观,易于接近,受众生欢喜,富有财富名望,这就是宏伟勇士应有的二十项美德。经中共有二十八项如此讲述。
Mahosadho mahārāja sūro, hirimā, ottāpī, sapakkho, mittasampanno, khamo, sīlavā, saccavādī, soceyyasampanno, akodhano, anatimānī, anusūyako, vīriyavā, āyūhako, saṅgāhako, saṃvibhāgī, sakhilo, nivātavutti, asaṭho, amāyāvī, buddhisampanno, kittimā, vijjāsampanno, hitesī upanissitānaṃ, abhirūpo dassanīyo, pathito sabbajanassa, dhanavā yasavā’ti idaṃ mahosadhaguṇaṭṭhavīsatikaṃ iti dve aṭṭhavīsatikā vuttā.
30此处所说的十三种断垢功德,即先前已断除、已除净、已践行、已充实、已为迹象的圣弟子,因具足这三十种上品功德而成就。何为三十种上品功德?即心清净温和慈心广大,无杀害、无残杀、无恶染;无傲慢、坚定不动、绝不怀疑,信心坚定,圆满而充足;能远离贪、嗔、痴,获得安乐,具戒律洁净而无比;受天人喜爱、被人心悦诚服;已断绝烦恼的圣者之行列;受天人称赞、礼敬,誉为勇士;无论此在或彼在世上,未被讥慢,能远离恶道之恐怖;期望广泛美好之具足,善于成就修道果;不贪求、不怀恶念;无定处心志,安住于禅定中;清净如洗,无集散分别、纠缠束缚;内心平稳,无错乱;生活简朴,无所违犯、不邪行;行为自由、解脱;摒弃种种疑惑,具足解脱之知见并定;心境断净不动,勇猛无畏;断尽依缘,与欲望断绝;涅槃已证,安住无为,行住坐卧,得大安乐;集诸出家人之功德。依此十三种净垢功德称为断垢功德三十种。
30. Imehi terasahi dhutaguṇehi pubbe āsevitehi nisevitehi ciṇṇehi pariciṇṇehi caritehi paripūritehi nimittabhūtehi ariyasāvako idha bhave tiṃsaguṇavarehi samupeto hoti katamehi tiṃsaguṇavarehi? Siniddhamudumaddavamettacitto hoti, ghātitahatavihatakileso hoti, hatanihatamānadappo hoti, acaladaḷhaniviṭṭhanibbematikasaddho hoti, paripuṇṇa-pīṇita. Pahaṭṭhalobhaniya-santa-sukha-samāpattilābhī hoti, sīla-vara-pavara-asama-sucigadhaparibhāvito hoti, devamanussānaṃ piyo hoti manāpo, khīṇāsava-ariyapuggala-pathito hoti, devamanussānaṃ vaditapūjito thutathavitathomitapasatho, idha vā huraṃ vā lokena anupalitto, appathokavajje’pi bhayadassāvī, vipula-vara-sampattikāmānaṃ maggaphalavarathasādhano, ayācitavipulapaṇītapaccayabhāgī, aniketasano, dhānajjhāyitapavaravihārī, vijaṭitakilesajālavathuko, bhinna-bhagga-saṅkuṭita-samhina-gatinivāraṇo, akuppadhammo, ahīnītavāso, anavajjabhogī, gativimutto, uttiṇṇasabbavicikiccho, vimuttijjhāyitatto, diṭṭhadhammo, acaladaḷhabhīruttāṇamupagato, samucchinnānusayo, sabbāsavakkhayampatto, santasukhasamāpattivihārabahulo, sabbasamaṇaṇaguṇasamupeto, imehi tiṃsaguṇavarehi samupeto hoti. Iti dhutaṅgaguṇānisaṃsaguṇavaratiṃsakaṃ.
656生死苦、老苦、病苦、死苦,忧伤哀痛皆苦,苦难及不合意者亲近与所爱分离,父母兄弟姐妹及亲戚死去,亲属互相争吵,堕谤、恶行、戒律退失、见解退失、王权退失、盗贼、敌对、饥饿火灾,恐惧水患、旱灾、暴风、蛇蝎、自己身亡怨恨、他人毁谤、邪恶境界、刑罚、恶道、流放、谋害、疾病、生计困难、死亡巨大恐惧;各种凶器如叉、刀、斧、砍手砍脚砍鼻砍耳砍眼、瘢痕、剃发、秃顶、面部伤疤、身上烧烙、穿刺、剖开等皆苦。此乃苦的六十种类型。
Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, byādhipi dukkho, maraṇampi dukkhaṃ, sokopi paridevopi dukkho,upāyāsopi appiyehi sampayogopi piyehi vippayogopi, mātumaraṇampi pitumaraṇampi bhātumaraṇampi bhaginimaraṇampi ñātimaraṇampi ñātibyasanampi bhogavyasanampi sīlabyasanampi diṭṭhibyasanampi rājabyasanampi corabyasanampi veribhayampi dubbhikkhabhayampi aggibhayampi dukkhaṃ, udakabhayampi dukkhaṃ, ūmibhayampi āvaṭṭabhayampi kumbhīlabhayampi suṃsumārabhayampi attānuvādabhayampi parānuvādabhayampi asilokabhayampi daṇḍabhayampi duggatibhayampi parisasārajjabhayampi ājīvikabhayampi maraṇabhayampi mahābhayampi vettehi tāḷanampi kasāhi tāḷanampi aḍḍhadaṇḍakehi tāḷanampi hathacchedampi pādacchedampi nāsacchedampi kaṇṇacchedampi kaṇṇanāsacchedampi biḷaṅgathālikampi saṅkhamuṇḍikampi rāhumukhampi jotimalikampi hathapajjotikampi erakavattikampi cīrakavāsikampi eneyyakampi balisamaṃsikampi kahāpaṇikampi khārāpatacchikampi paḷighaparivattikampi palālapīṭhikampi tattenapi telena osiñcanampi sunakhehi khādāpanampi jīvasūlāropaṇampi asināsīsacchedanampīti idaṃ dukkhasaṭṭhikaṃ.
657剃发,指剃发操作,由上中双侧割除耳旁头发,剥离皮肤,将头发束成一束,用剃刀割断,连同头发剥离皮肤;然后用粗砂石、木棍敲击磨擦清洁,使其呈现光滑发亮状态。
Saṅkhamuṇḍakanti saṅkhamuṇḍakammakaraṇaṃ taṃ karontā uttaroṭṭhassa ubhayato kaṇṇacūḷikagalavāṭakaparicchedena cammaṃ chidivā sabbakese ekato gaṇṭhiṃ kavā daṇḍakena veḍhavā uppāṭenti saha kesehi cammaṃ uṭṭhahati tato sīsakaṭāhaṃthūlasakkharāhi ghaṃsivā dhovantā saṅkhavaṇṇaṃ karonti.
658瘢痕,指用刺刀操作。将头皮揭起后,用一根骨针在中央缓缓刺刺入,然后往上推起形成瘢痕。这种瘢痕扩展明显,辰起高出皮肤。
Tatha biḷaṅgathālikanti kañjiyokkhalikakammakaraṇaṃ. Taṃ karontā sisakaṭāhaṃ uppāṭevā tattaṃ ayoguḷaṃ saṇḍāsena gahevā tatha pakkhipanti. Tena mathaluṅgaṃ pakkaṭhivā upari uttarati.
659面部伤疤,指面部伤痕的制作。用刀划,割开嘴唇,再用耳旁皮肤盖住嘴部缺口,填入含血膏状物,使其形成伤疤。
Rāhumukhanti rāhumukhakammakaraṇaṃ. Taṃ karontā saṅkunā vivarivā antomukhe dīpaṃ jālenti. Kaṇṇacūḷikāhi vā paṭṭhāya mukhaṃ nikhādanena khaṇanti lohitaṃpaggharivā mukhaṃ pūreti.
660点油,指用油膏遍涂全身,按摩润泽之功。
Jotimālikanti sakalasarīraṃ telapilotikāya veṭhevā ālimpenti.
661称为“哈塔巴芝提”,即手持油灯者,手中持油灯以点燃灯芯。
Hathapajjotikanti hathe telapilotikāya veṭhevā pajjālenti.
662称为“埃拉卡瓦蒂”,意为操作埃拉卡瓦蒂的人。行者于皮圈的下缘,握住杆子旋转,将其投入套筒内,然后用绳索钉牢。此人在自身的皮圈内,如同用钩子挂住的古衣服一般。称为“长期穿着者”,即执行长期穿着行为者。他们如同在皮圈内用钩子挂住古衣服一样,将其钉牢固定。固定后,将杆子放置于杆套筒中。上方如同旧衣服的钉子披覆于下方躯体上。
Erakavattikanti erakavattakammakaraṇaṃ. Taṃ karontā heṭṭhāgivato paṭṭhāya cammavaṭṭe kantantā gopphake pātentī atha naṃ yottehi badhivā kaḍḍhanti. So attano’vacammavaṭṭe akkamivā patati cīrakavāsikanti cirakavāsikakammakaraṇaṃ. Taṃ karontā tatheva cammavaṭṭe kantivā kaṭiyaṃ ṭhapenti. Kaṭito paṭṭhāya kantivāgopphakesu ṭhapenti. Uparimehi heṭṭhimasarīraṃ cīrakanivāsananivathaṃ viya hoti.
663称为“艾耶亚”,即施行艾耶亚行为者。他们装配为螺旋筒形的铁片及铁钉等器具,钉入铁杆上,四个铁钉牢牢固定在地面。然后环绕其周围生火。从而使铁钉在祝融下如同八千八百万般结实及焕然如新。
Eṇeyyakanti eṇeyyakakammakaraṇaṃ. Taṃ karontā uhosu kapparesu ca jaṇṇukesu ca ayasalākayo davā ayasūlāni koṭṭenti. So catuhi ayayulehi bhumiyaṃ patiṭṭhahati. Atha naṃ parivārevā aggiṃ karonti. Taṃ sadhisadhito sūlāni apanovā catuhi aṭṭhikoṭīhiyeva ṭhapenti.
664称为“拔离萨曼斯”,是用双面的铁器敲击皮肉之类的食物,使其裂开。
Baḷisamaṃsikantiubhatomukhehi baḷisehi paharivā cammamaṃsanahārūni uppāṭenti.
665称为“迦哈帕纳”,即用三根长杆将整具身体包覆,依次穿入三根杆之间,再加以缠绕固定。
Kahāpaṇakanti sakala sarīraṃ tiṇhāhi vāsīhi koṭito paṭṭhāya kahāpaṇa mattaṃ kahāpaṇa mattaṃ pātentā koṭṭenti.
666称为“卡拉帕塔赤基”,意为以多种器具砍打身体,用棍棒等敲击,令皮肉破裂,身上器具如同八环铁链般坚固。
Khārāpatacchikanti sarīraṃ tatha tatha āvudhehi paharivā kocchehi khāraṃ saṃsenti cammamaṃsanahārūni paggharivā aṭṭhakasaṅkhalikā’va tiṭṭhati.
667「Paḷigha」者,谓背部之肉结块,因单手观看而陷入,割断肌肤如铁尖状者,施以敲击,令其紧贴土面而固定,继而于其足处紧握以固定。
Paḷighaparivattakatī ekena passena nipajjāpevā kaṇṇaṇacchidde ayasūlaṃ koṭṭevā pathaviyā ekabaddhaṃ karonti atha naṃ pāde gahevā āvijjhanti.
668「Palālapīṭhika」者,指因外因所致头皮裂开,坐于席垫者,如木片或竹片,其上有皮肤裂口,紧握并将其挑起。状如肉块堆积,继而如手指缠绕般将其周围缠卷,似枷锁拘束。此出律藏注疏中。
Palālapīṭhikanti cheko kāraṇiko chavicammaṃ acchidivā nisadapotakehi aṭṭhini bhidivākesakalāpe gahevā ukkhipanti. Maṃsarāsiyeva hoti. Atha naṃ keseheva pariyonadhivā gaṇhanti palālavaṭṭiṃ viya kavā paḷiveṭhentī’ti vinayaṭīkā.
669此处以六种苦言,即于生死中厌倦、熄灭、断除生存渴望,观察三苦之本质,观苦之见,以智慧得证。
Imañca saṭṭhividhaṃ dukkhaṃ sallakkhevā bhavesu nibbidivā virajjivā bhavataṇhaṃ pahāvā dukkhalakkhaṇaṃ dukkhānupassanā ñāṇena passitabbanti.
670「Diyaḍḍhasikkhāpada」者,即一百五十戒;五十为沙玛内拉/尼戒,余余则为比丘比丘尼戒,如此应知完整父戒达到一百五十。
Diyaḍḍhasikkhāpadasatanti pañcasattati sekhiye apanevā sesānaṃ vasena diyaḍḍhasikkhāpadasataṃ veditabbanti.
1143数量品的形式摄取完成。
Saṅkhyāparicchedassa sarūpagahaṇaṃ samattaṃ.
671有关四百以上应取得者,分为三十三单元、三十三双单元、十六三单元、五四单元、十三五单元、两七单元之类别。
Caturādhikasatesu gahetabbathesu pana catuttiṃsa ekathānī, catuttiṃsa dveyathāni soḷasa tyathāni, paṃca caturathāni, terasa pañcathāni, dve sattathānī’ti.
1145《弥兰陀问复注》完成。
Milidapañhaṭīkā samattā.
1146持善者得善报,善者安住于善行。
Kusalena ṭhitā kusalā
1147善者能够成就安乐的境界,
Kusalo adhigacchati santipadaṃ,
1148这是由圣人所说、清净精炼的教法,
Kathitaṃ muninā sucitaṃ
1149于终极之真实法则中已入其中;
Paramatha sabhāvagatīsu gataṃ;
1150历经各种不同的庄严适用的修行方法轮转,
Nānāadhippāyavasā pavatte
1151善巧地依教理而行,明了其理,
Pāṭhānamathe kusalo vidivā,
1152坚持洁净清明,依正法修持,故而舍弃恶趣。
Ārocamāno varayuttamathaṃ
1153应当如狮王捕捉那夜罗王般去捕捉,
Gaṇheyya sīho viya nāgarājaṃ;
1154如火焰捕掳无用及有益之物,
Hivā asāraṃ suhitañca gaṇhe
1155如渴望健康捕捉害病之患,
Ārogyakāmo ahitaṃ’va rogaṃ,
1156如智者适宜地进入其境界,
Viññu paveseyya ca yuttamathaṃ
1157如天鹅王摄取如奶般的水,
Haṃsādhipo vā udakaṃ’va khīrā’ti;
672此为尊长大勇者,大有人望之长老,具纯净无垢之信心、智慧及精进,持守戒行刚直且言语温和,品质丰盛如群善德之集合,能和合及摄受时际机缘,具调伏烦恼之力量,且拥三藏阐释之丰盛功德及迥异。其说法恰当、善巧,符合正法,证悟真知,生起安乐而善巧适意,言辞甜美流畅,具有劝导和庄严之德。此乃具广博清净智慧的伟大诗人,三藏之小护法长老称为“伟大三藏小护法长老”。此诗为著名米梨底注疏诗篇,乃其所作。
Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyapatimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādi-guṇasamudayasamuditenasakasamayasamayantaragahaṇajjhogāhasamathena- paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭha-kathe sathusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena ānanubhāvakaraṇa- sampattijanitasukhaviniggatamadhuroḷāravacanalāvañañayuttena yutta-mathavādinā vādīvarena mahākavinā suvipulavimalabuddhinā mahātipiṭaka- cūḷābhayathero’ti garūhi gahitanāmadheyyenatherena kato milidaṭīkāgatho samatto.
1159于是,世尊住在世间,为世间解脱而示现。
Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ lokanitharaṇesitaṃ
1160他观见贵族子弟们,凭借正智与洁净的心进行引导,
Dassento kulaputtānaṃ nayapaññā visuddhiyā,
1161直到身为觉者的佛陀,声名及其纯洁的心念广为称扬,
Yāva buddho’ti nāmampi suddhacittassa tādino
1162这位世间的至尊伟大者,在世间中广泛弘行法义;
Lokamhi lokajeṭṭhassa pavattati mahesino;
1163他消灭了十二种恶,使众生远离恶道;
Bhuttā sudhādvādasa hanti pāpake
1164消弭了过度的饥饿与干渴。
Khudhaṃ pipāsaṃ atidaraṃtrimaṃ (?)
1165愤怒之念及争执之语,
Kodhupanāhañcavivādapesuniṃ
1166带来激烈的痛苦与苦果;
Situṇhatadiñca rasaggamāvahā;
1167如同牙痛及炎症所生之果报,
Dentassa pākādisakapphalāvahā
1168法若善巧调伏愤怒,
Dhammo suvutto pana kopadhāpake,
1169则胜过一切无余恶,
Taduttariṃ hanti asesapāpake
1170如同耳疾所生苦果。
Dentassa sotādisakapphalāvaho;
1171如此,三百五十五诸相者,分别如是。
Iti pañca tiyaḍḍhasate sakide (?)
1172其庄严华美,光彩照人,锦绣华丽,色彩鲜明,
Madhurābhiramekarasenana yuto,
1173柔软顺滑,性质优良,调制恰当,
Milidā suṭikā suguṇā sukatā
1174以无怖畏的诸岛环绕,均衡和谐;
Nibhayena dvīpasena (?) Yatā samato;
1175笼罩于劳迦陀王国境内,遍插莲花香气,
Laṅkavhaye dipavare susaṇaṇṭhitā
1176宏伟僧院中以及圣者宝殿之地,
Mahāvihāre ca jinorasālaye,
1177长老众传承完备,
Paramparā theragaṇā susaṇṭhitā
1178于上圣教法中彰显,
Pakāsakā ye varasathusāsane;
1179彼教法如华饰般庄严,
Tesaṃ alaṅkārabhavena sāsane
1180在三藏中以清净无垢的慧眼显现,
Tipeṭake suddhavisuddhabuddhinā,
1181在人间王侯间广为宣示,
Sahāsayantena nare sarājike
1182在众多群体中为众中之上者所赞扬。
Pahāsayantena gaṇe gaṇuttame;
1183注疏者,意为汇集释义之光明;谓此文以详尽义理,启示经文之义,故名为注疏光明揭示。
Ṭīkā’ti nāmena milidadīpikā
1184此为循次序逐句展开,于语义之路上循序渐进而成。
Varathato gathappakarena sambhavaṃ (?)
1185如善法之成就者,见己心初萌如佛子之苗,故称为善育营造者。
Sugathakārenajinaṅkurena me
1186一切已成就之殊胜功德财富,悉由善法而来,盖因善行所集成。
Katañca yaṃ yaṃ varapuñña sampadaṃ (?)
1187以慈善善行者,令此道得以周延开显,正因善行为之先导,故尽其功能。
Kusalena tenevahipathayantā
1188有关于贤哲智慧殊胜体性,依此三种方面分类,分别明示一切殊胜智慧之所在。
Varabodhiñāṇaṃ tividhesu ye yaṃ,
1189由于他们无所畏惧,随即迅速沉没于彼岸()
Nibhayena tesaṃ turasijjhataṃ taṃ (?)
1190远离一切,达至最上究竟通达之境;
Paramañca sabbaññutaṃ pāpuṇeyyaṃ;
1191我今由先前所作善业而出生,
Ito cuto’haṃsuhitena kammunā
1192乃于天界忉利天宫居住,
Bhavāmi deve tusitavhaye pure,
1193长久以来反复行善,
Ciraṃ caranto kusalaṃ punappunaṃ
1194如同未来佛弥勒常住不变;
Tatheva metteyyavare nirantaraṃ;
1195那里,人们宛如战胜者的根基尊贵,
Tato naranto’va jinaṅkuro varo
1196正如英雄觉者成为孤立引领者,
Yathā vīrabuddho’ti bhavekanāyako,
1197然后渡过者成为美好功德的造作者,
Tato taranto varapuññakārako
1198我常被人们人众所敬重,
Bhavāmi narānarapūjito sadā;
1199礼敬庄严,善心和善德具足,
Susuro pavaro sumano varado
1200圣典住藏,与贤善同伴宣说,
Piṭakena vase sajane kathite,
1201净明了达之智者
Pavaratha pakāsakañāṇavaro
1202持有善法安乐之德者,具戒行者(?)
Varadhammasukhesanako sīlavā (?)
1203若于三界、忉利净土美妙之处
Sace tidive tusite manorame
1204我生于此,随心所欲地满足诸愿,
Bhavāmi jāto manorathappati,
1205常居于利益善地、合宜的庄严境地,
Varappadese patirūpake sadā
1206智者生于此,因行诸善,福德圆满;
Dhīrā pajāyanti supuñña kammino;
1207我亦如是,于上位言辞中,
Ahampi tatheva padesamuttame
1208被妇女与男子所尊敬,
Bhavāmi nārīhi narehi pūjito,
1209以财富、智慧与威望而得光明,
Dhanena ñāṇena yasena dīpito
1210再而三地清净圣善法教;
Visodhayanto puna sathusāsananaṃ;
1211以此功德作为生命终结之因,
Anena puññena bhavāvasānake
1212直至全智得成,断尽一切恶业。
Sabbaññutaṃyāva ca pāpūṇevaraṃ,
1213恒常为利益世间之因。
Nirantaraṃ lokahitassa kārako
1214生生世世皆精进修习布施波罗蜜。
Bhave bhaveyyaṃ sucito ca pāramī;
1215以广大功德遍满生死轮回。
Puññenanena vipulena bhavābhavesu
1216功德增长、清净美善殊胜居住。
Puññābhivūḍḍha parisuddhaguṇādhivāso,
1217人中最为广大无上至善者尔。
Huvā narādhikataro (vata) sabbaseṭṭho;
1218我当成佛,为最尊上且为慈护众生之主。
Buddho bhaveyyamahamuttamanāthanātho;
1219愿我因善业所感之果,受到所爱之人恭敬。
Puññena ciṇṇena piye mayā’daraṃ (?)
1220愿众生无瞋恚,安乐自在。
Sattā averā sukhitā bhavantu te,
1221愿天人和人类悉皆,
Devā naridā sakalaṃ imaṃ mahiṃ
1222以法为等,以法相护于此大地。
Rakkhantu dhammena samena dhammino’ti;