← 文献总目录

油锅偈

e1209n.nrf · 静态文献页 · 501 段 · 打开交互阅读器

1油锅偈
Telakaṭāhagāthā
2礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa
1
1.
2愿楞伽岛主获胜,行如象王!
Laṃkissaro jayatu vāraṇarājagāmī
3享殊妙福乐,手臂修长壮美,
Bhogindabhoga rucirāyata pīṇa bāhu,
4乐于善行,为功德所聚,
Sādhupacāranirato guṇasannivāso
5安住于法,远离忿怒、骄慢与垢染;
Dhamme ṭhito vīgatakodhamadāvalepo;
2
2.
7他为一切世间所崇敬,安住于悲心之中。
Yo sabbalokamahito karuṇādhivāso
8他是解脱的成就者,如同日种天空中的满月。
Mokkhākaro ravikulambara puṇṇa cando,
9他彻悟了极广大的所知海。
Ñeyyodadhiṃ suvipulaṃ sakalaṃ vibuddho
10以至诚顶礼世间最胜者、牟尼之王;
Lokuttamaṃ namatha taṃ sirasā munindaṃ;
3
3.
12是通往三十三天宫的无垢阶梯之冠,
Sopānamālamamalaṃ tidasālayassa
13是渡越轮回大海的桥梁。
Saṃsāra sāgarasamuttaraṇāya setuṃ,
14舍离一切趣处怖畏的安稳之道,
Sabbāgatībhaya vivajjita khema maggaṃ
15应常礼敬牟尼所宣说的殊胜法;
Dhammaṃ namassatha sadā muninā paṇītaṃ;
4
4.
17纵极微少,亦当施与具净信心者,
Deyyaṃ tadappamapi yattha pasanna cittā
18施者获得更丰盈、更如甘露般甜美的果报。
Datvā narā phalamuḷārataraṃ labhante,
19那恒常为十力者所善称叹的僧团,
Taṃ sabbadā dasabalenapi suppasatthaṃ
20你们应当时常敬礼这无量的福德田——僧团。
Saṅghaṃ namassatha sadāmitapuññakhettaṃ;
5
5.
22以三宝的巨大威力与光明
Tejo balena mahatā ratanattayassa
23借此超越三界,证得解脱
Lokattayaṃ samadhigacchati yena mokkhaṃ,
24亦无与三宝相等的守护
Rakkhā na catthi ca samā ratanattayassa
25因此,诸贤!应当时常亲近此三宝。
Tasmā sadā bhajatha taṃ ratanattayaṃ bho;
6
6.
27楞伽主,专心利他,无有愿求,
Laṃkissaro parahitekarato nirāso
28彻夜乐于觉醒,安住于慈悲,
Rattimpi jāgararato karuṇādhivāso,
29为利乐世间,欣然唤醒世人。
Lokaṃ vibodhayati lokahitāya kāmaṃ
30修行正法,专心致力于觉醒。
Dhammaṃ samācaratha jāgariyānuyuttā;
7
7.
32志在饶益有情,为善法之同伴。
Sattopakāra niratā kusale sahāyā
33世间之中,能摧破放逸者实为难得。
Bho dullabhā bhuvi narā vihatappamādā,
34如兰卡诸王那般,富具功德之财,亦是善行中的同伴。
Laṃkādhipaṃ guṇadhanaṃ kusale sahāyaṃ
35当亲近而行于正法,放逸即是法的垢秽。
Āgamma saṃcaratha dhammamalaṃ pamādaṃ;
8
8.
37法为三界之皈依,至味中最上者。
Dhammo tiloka saraṇo paramo rasānaṃ
38法乃世间诸宝中,极珍贵之宝。
Dhammo mahaggharatano ratanesu loke,
39法是灭除三有之苦的因。
Dhammo bhave tibhavadukkha vināsahetu
40当行持正法,精勤于觉醒。
Dhammaṃ samācaratha jāgariyānuyuttā;
9
9.
42当驱除睡眠,修习不可量。
Niddaṃ vinodayatha bhāvayathappameyyaṃ
43苦、无常与无我。
Dukkhaṃ aniccampi ceha anattatañca,
44当断除对这身体的贪爱,它犹如衰老破败之器。
Dehe ratiṃ jahatha ja jajjarabhājanābho
45当修持法,恒常精勤,专修觉寤。
Dhammaṃ samācaratha jāgariyānuyuttā;
10
10.
47今日我无暇,明日当作之。
Okāsa majja mama natthi suve karissaṃ
48所谓法,即是具足热诚与善行之利的法。
Dhammaṃ itīhalasatā kusalappayoge,
49对于这些善法及世间之事,不应轻忽,亦不可舍弃。
Nā’laṃ tiyaddhasu tathā bhuvanattaye ca
50人在生死之间,无法执著于欲望。
Kāmaṃ na catthi manujo maraṇā pamutto;
11
11.
52犹如土块被人抛向空中,
Khitto yathā nabhasi kenacideva leḍḍu
53如同大地因重力和挖掘而塌陷。
Bhūmiṃ samāpatti bhāratayā khaṇena,
54生起本身即是其中唯一的原因。
Jātattameva khalu kāraṇamekamatra
55世间确实恒常地趣向死亡。
Lokaṃ sadā nanu dhuvaṃ maraṇāya gantuṃ;
12
12.
57人沉溺于欲乐,犹如从山巅坠落。
Kāmaṃ narassa patato girimuddhanāto
58于其中间,则无任何出离怖畏的因缘。
Majjhe na kiñci bhayanissaraṇāya hetu,
59三界众生,皆趣向死。
Kāmaṃ vajanti maraṇaṃ tibhavesu sattā
60纵能舍离财物之贪,亦当舍离对命之执。
Bhoge ratiṃ pajahathāpi ca jīvite ca;
13
13.
62欲念如同雨季的洪流,直泻而下。
Kāmaṃ patanti mahiyā khalu vassadhārā
63如同舒展的云幕间释放出闪电,
Vijjullatā vitatamegha mukhā pamuttā,
64人们就这样堕入死亡恐怖的悬崖之中,
Evaṃ narā maraṇabhīma papātamajjhe
65随心所欲地沉沦,在诸有之中,没有任何是常恒不变的;
Kāmaṃ patanti nahi koci bhavesu nicco;
14
14.
67岸边浅滩上,层波叠涌,急驰相逐。
Velātaṭe paṭutaroru taraṃgamālā
68它们永不止息地冲向那水的居所,
Nāsaṃ vajanti satataṃ salilālayassa,
69人类与天神也同样,如此这般地趋向灭亡。
Nāsaṃ tathā samupayanti narāmarānaṃ
70于凶险的死亡大海中,行凶残暴;
Pāṇāni dāruṇatare maraṇodadhimhi;
15
15.
72即便他被精锐的战车与象兵统领所阻挡,
Ruddhopi so rathavarassagajādhipehi
73以及勇猛强劲、全副武装的步卒所围困,
Yodhehi cāpi sabalehi ca sāyudhehi,
74那头死亡之牛恒常撕裂世间;
Lokaṃ vivaṃciya sadā maraṇūsabho so
75它以欲鞭摧灭三界之欲乐;
Kāmaṃ nihanti bhuvanattaya sāli daṇḍaṃ;
16
16.
77犹如被大风吹灭的灯火,
Bho mārutena mahatā vihato padīpo
78即便是最为宏大的灯火,也会迅速归于灭尽;
Khippaṃ vināsa mukhameti mahappabhopi,
79世间同样,在死亡狂风的吹袭下,
Loke tathā maraṇacaṇḍa samīraṇena
80众生这宏大的寿命之灯,便迅疾熄灭。
Khippaṃ vinassati narāyumahā padīpo;
17
17
82诸如罗摩、阿周那等最杰出的王中之雄,
Rāmajjunappabhūti bhūpati puṃgavā ca
83那些在城中、在阵前挫败敌军的勇士,
Sūrā pure raṇamukhe vijitāri saṅghā,
84纵然威猛如焰,他们也都沉沦于暴恶的死亡洪流,身形陷没,
Tepīha caṇḍa maraṇogha nimuggadehā
85世间之中,谁归于无?谁又从死亡解脱?
Nāsaṃ gatā jagati ke maraṇā pamuttā?
18
18.
87其特征如大海之衣般深广,又如持地山岳般坚定恒久,
Lakkhī ca sāgarapaṭā sadharādharā ca
88财富种类繁多,色相之美亦形态万千,
Sampattiyo ca vividhā api rūpasobhā,
89所有这一切,连同亲友、妻子,
Sabbā ca tā api ca mittasutā ca dārā
90那么,究竟有谁能随从将死之人呢?
Ke cāpi kaṃ anugatā maraṇaṃ vajantaṃ?
19
19.
92梵天、阿修罗与魔众等具大威神力者,
Brahmāsurāsuragaṇā ca mahānubhāvā
93乾闼婆、紧那罗、摩睺罗伽与罗刹,
Gandhabbakinnaramahoragarakkhasā ca,
94他们及其他所有众生,在死火烈焰之上,
Te cā pare ca maraṇaggisikhāya sabbe
95福业尽者如飞蛾一般,纷纷坠入尽头;
Ante patanti salabhā iva khīṇapuññā;
20
20.
97那些以舍利弗为首的牟尼声闻弟子们,
Ye sāriputtapamukhā munisāvakā ca
98清净无染,永断诸漏,证得最上成就,
Suddhā sadāsavanudā paramiddhipattā,
99而他们的容颜却被死亡覆盖,沉入枯槁与凋残——
Te cāpi maccuvaḷabhā mukha sannimuggā
100如灯火为风所吹灭,趋向灭尽;
Dīpānivānalahatā khayataṃ upetā;
21
21.
102即便是佛陀——那如莲花般清净美丽的明眸者,
Buddhāpi buddhakamalāmalacārunettā
103闪耀着三十二相庄严的身相光辉,
Battiṃsalakkhaṇa virājita rūpasobhā,
104纵是断尽一切眼界的诸世间救护者,
Sabbāsacakkhayakarāpi ca lokanāthā
105也会被那醉象般的死亡所制伏,灭尽无余;
Sammadditā maraṇamattamahāgajena;
22
22.
107应对患病者生起悲悯,而非对衰老者。
Rogāturesu karuṇā na jarāturesu
108并非对年迈衰老者,而是只对柔弱幼小者生起悲悯。
Khiḍḍāparesu sukumārakumārakesu,
109犹如巨大的象王死神,恒常摧毁世间,
Lokaṃ sadā hanati maccu mahāgajindo
110犹如林火包围森林,焚烧殆尽;
Davānalo vanamivāvarataṃ asesaṃ;
23
23.
112水中无不足,池内亦无亏阙。
Āpuṇṇatā na salile na jalāsayassa
113木柴虽多,火亦不能尽焚无余。
Kaṭṭhassa cāpi bahutā na hutāsanassa,
114成就之后,乃至三界一切处,悉皆圆足无余。
Bhutvāna so tibhūvanampi tathā asesaṃ
115沉溺欲乐者,实无喜悦,必归于死。
Bho niddayo na khalu pītimupeti maccu;
24
24.
117为愚痴所惑,不由自主,实为不幸者。
Bho moha mohitatayā vivaso adhañño
118此世间亦堕入极其可怖的死王口中,
Loko patatyapipi maccumukhe subhīme,
119乐著财富者,便与无智之人同趋堕落。
Bhoge ratiṃ samupayāti nihīnapañño
120犹如波浪中颠簸之舟,亦如梦境般虚幻。
Dolā taraṅgacapale supinopameyye;
25
25.
122唯死亡能尽除三界一切垢秽。
Ekopi maccurabhihantumalaṃ tilokaṃ
123即便如此,又有什么能驱除这必定随老死而来的苦呢?
Kiṃ niddayā api jarāmaraṇānuyāyī,
124在这生灭变坏之中,究竟谁能保全生命?
Ko vā kareyya vibhasuvesu ca jīvitāsaṃ
125人一降生,便陷入梦境、交会等种种事象之中;
Jāto naro supina saṃgama sannibhesu;
26
26.
127此世间常有病苦,常伴怖畏与忧悲;
Niccāturaṃ jagadidaṃ sabhayaṃ sasokaṃ
128见其已被瞋恚、骄慢、愚痴与老朽所征服,
Disvā ca kodhamadamohajarābhibhūtaṃ,
129若于倾危之际亦无丝毫动摇,
Ubbegamattamapi yassa na vijjatī ce
130死亡何其残酷,实在可厌可斥!
So dāruṇona maraṇaṃ vata taṃ dhiratthu!
131诸位,诸位!难道你们不见那手握衰老利剑的死神吗?
Bho bho na passatha jarāsidharañhi maccu
132切莫令这无余的三界恒常遭到毁坏。
Māhaññamānamakhilaṃ satataṃ tilokaṃ,
133你们为何安睡而不警醒,无惧地度过长夜?
Kiṃ niddayā nayatha vītabhayā tiyāmaṃ
134你们应当常行无漏之法,精进而不放逸。
Dhammaṃ sadā’savanudaṃ caratha’ppamattā;
28
28.
136诸位贤者,你们应当修习,以远离死魔。
Bhāvetha bho maraṇamāravivajjanāya
137于世间常修死随念,因善自调御而了知此义,
Loke sadā maraṇa saññamimaṃ yatattā,
138如是乐于修习之人,
Evañhi bhāvanaratassa narassa tassa
139居于身中的渴爱便断尽无余;
Taṇhā pahīyati sarīragatā asesā;
29
29.
141可爱的色身,老使之衰败污秽。
Rūpaṃ jarā piyataraṃ malinīkaroti
142恐怖的疾病夺去自身的一切力量。
Sabbaṃ balaṃ harati attani ghorarogo,
143种种受用守护着这具身体。
Nānūpabhoga parirakkhita mattabhāvaṃ
144死神啊,摧毁自身存在的果报又有何用?
Bho maccu saṃharati kiṃ phalamattabhāve?
30
30.
146业风所袭,病浪摧折。
Kammānilāpahatarogataraṃgabhaṃge
147轮回大海,巨口张开,众生迷失其中。
Saṃsāra sāgara mukhe vitate vipannā,
148莫行放逸,当勤求解脱,
Mā māpamādamakarittha karotha mokkhaṃ
149苦的生起,不正是众生因放逸所生起的么;
Dukkhodayo nanu pamādamayaṃ narānaṃ;
31
31.
151享乐、朋友、子女、仆从与亲属,
Bhogā ca mittasutaporisa bandhavā ca
152女人如同生命,亦如田地与财物,
Nārī ca jīvitasamā api khettavatthu,
153所有这一切,都是赴向他世者所畏惧的,
Sabbāni tāni paralokamito vajantaṃ
154世间众生对善恶分别不一;
Nānubbajanti kusalākusalaṃva loke;
32
32.
156在这如电光般动荡的生死海中,
Bho vijjucaṃcalatare bhavasāgaramhi
157往昔曾被那场大风暴所抛散,
Khittā purā katamahāpavanena tena,
158贪欲之身船,刹那碎灭。
Kāmaṃ vibhijjati khaṇena sarīranāvā
159当以手掌精勤行事,把握手中最胜之德。
Hatthe karotha paramaṃ guṇahatthasāraṃ;
33
33.
161自身于此世,纵多加守护,亦常遭毁坏,犹如生陶器。
Niccaṃ vibhijjatiha āmaka bhājanaṃva
162在此世间,纵然对自身百般守护,它仍会种种变异、消散无余。
Saṃrakkhitopi bahudhā iha attabhāvo,
163应行持法,法乃天界之依止。
Dhammaṃ samācaratha saggapatippatiṭṭhaṃ
164善行之法,即于此间便得果报。
Dhammo suciṇṇamihameva phalaṃ dadāti;
34
34.
166恒于可爱天界天王之境,享乐已,
Rantvā sadā piyatare divi devarajje
167即使是圣者,福报尽时也会从此逝去,
Namhā cavanti vibudhā api khīṇapuññā,
168一切乐事,于天上人间,终归离散,
Sabbaṃ sukhaṃ divi bhuvīha viyoganiṭṭhaṃ
169有智慧者,怎会于有之乐中生起喜贪?
Ko paññavā bhavasukhesu ratiṃ kareyya?
35
35.
171佛陀与声闻弟子众,世间唯一的依怙。
Buddho sasāvakagaṇo jagadekanātho
172又如众星所围绕的满月,
Tārāvalīparivutopi ca puṇṇacando,
173亦如诸天以宝冠所顶礼、妙如莲花的双足。
Indopi devamakuṭaṃkita pādakañjo
174三界之中,有谁生而不似泡沫聚集?
Ko pheṇapiṇḍa-na-samo tibhavesu jāto?
36
36.
176即便是那嬉戏般华美的青春容貌,
Līlāvataṃsamapi yobbana rūpasobhaṃ
177与至爱之人、视之如己的亲密相聚,
Attūpamaṃ piyajanena ca sampayogaṃ,
178即使亲眼目睹,仍如闪电般变幻不定,生起放逸;
Disvāpi vijjucapalaṃ kurute pamādaṃ
179啊,为愚痴所迷惑的人,耽染于轮回的贪爱;
Bho mohamohitajano bhavarāgaratto;
37
37.
181儿子成了父亲,又成了母亲的丈夫,这儿子便如此存于此间。
Putto pitā bhavati mātu patīha putto
182女人有时为母、为父、为子,
Nārī kadāci jananī ca pitā ca putto,
183众生世间便如此恒常轮转不息;
Evaṃ sadā viparivattati jīvaloko
184心确恒常极浮躁,皆因生死流转的戏乐。
Citte sadāticapale khalu jātiraṅge;
38
38.
186昔日,他们徜徉于繁花似锦、错落交织的密林间嬉游,
Rantvā pure vividhaphullalatākulehi
187犹如天神置身欢喜园中,与姿容妙曼的天女相伴嬉游,
Devāpi nandanavane surasundarīhi,
188而今,他们确已落入了那荆棘丛生、稠密逼仄的困苦之处,
Te ve’kadā vitatakaṇṭakasaṃkaṭesu
189犹如入亿计茂密丛林,备尝诸苦;
Bho koṭisimbalivanesu phusanti dukkhaṃ;
39
39.
191纵尝美味珍馐盛于金器,
Bhutvā sudhannamapi kañcanabhājanesu
192曾于天城,为殊胜天众,获极致神通可达境,
Sagge pure suravarā paramiddhipattā,
193他们也吞下炽燃的铁丸,
Te cāpi pajjalitalohagulaṃ gilanti
194他们也终究会住于地狱之居处;
Kāmaṃ kadāci narakālaya vāsabhūtā;
40
40.
196成为最胜的女人之主后,统治无余的大地,
Bhutvā narissaravarā ca mahiṃ asesaṃ
197诸位天王在天上享受那极为美妙的天乐,
Devādhipā ca divi dibbasukhaṃ surammaṃ,
198有时栖身于蹄迹遍布的地上,
Vāsaṃ kadāci khurasañcitabhūtalesu
199他们或随从大车群游于天界;
Te vā mahārathagaṇānugatā divīha;
41
41.
201天女们佩戴着如波浪般起伏的优美花环,
Devaṅganā lalitabhinnataraṅgamāle
202在舞台上,紧随大自在天的髻冠而舞,
Raṅge mahissarajaṭāmakuṭānuyāte,
203往昔,那些与天女为伴的殊胜天神,纵情享乐。
Rantvā pure suravarā pamadāsahāyā
204他们同样堕入更为可怖的苦迫之中;
Te cāpi ghorataravetaraṇiṃ patanti;
42
42.
206那些繁花似锦、枝蔓交织与果实累累的,
Phullāni pallavalatāphalasaṃkulāni
207幽美殊胜的林苑与令人欢悦的乐园,
Rammāni nandanavanāni manoramāni,
208天女们优雅嬉戏,面容明润如月,
Dibbaccharālalitapuṇṇadarīmukhāni
209开拉莎山与须弥山的峰峦,亦终归于灭尽。
Kelāsamerusikharāni ca yanti nāsaṃ;
43
43.
211诸欲乐犹如秋千、风、火与波浪一般,
Dolā’nilā’nalataraṃgasamā hi bhogā
212生命犹如电光,闪烁不定,
Vijjuppabhāticapalāni ca jīvitāni,
213身体如同幻、阳焰、水、月一般虚幻,
Māyāmarīcijalasomasamaṃ sarīraṃ
214对于生命与财富,谁还会生起贪染呢?
Ko jīvite ca vibhave ca kareyya rāgaṃ?
44
44.
216在诸般痛苦、可怖的生存之中,有何痛苦不生起?
Kiṃ dukkhamatthi na bhavesu ca dāruṇesu
217又有哪个众生不是这众多苦难的分担者?
Sattopi tassa vividhassa na bhājano ko,
218恰如已生者,被死亡、疾病与衰老所制伏,
Jāto yathā maraṇarogajarābhibhūto
219哪一位智者会向往轮回中的喜乐?愚者又岂能如此?
Ko sajjano bhavaratiṃ pihayeyya’bālo?
45
45.
221又有谁会吞下那炽燃的铁丸?
Ke vāpi pajjalitalohagulaṃ gilanti
222又怎能以手掌造作那怖畏之事?
Sakkā kathañcidapi pāṇitalena bhīmaṃ,
223苦之生起,不净流溢,过患无边,
Dukkhodayaṃ asucinissavanaṃ anantaṃ
224智者怎会贪著此身?
Ko kāmayetha khalu dehamimaṃ abālo?
46
46.
226世间之人,没有恐惧能与死亡相比。
Loke na maccusamamatthi bhayaṃ narānaṃ
227没有任何痛苦能与病苦相比。
Na vyādhidukkhasamamatthi ca kiṃci dukkhaṃ,
228没有哪种毁坏容颜的苦难能与衰老相提并论。
Evaṃ virūpakaraṇaṃ na jarāsamānaṃ
229然而,为无明所蔽,人们仍在这身体中耽著欲乐。
Mohena bho ratimupeti tathāpi dehe;
47
47.
231无有实质,犹如芦苇、碎屑、芭蕉树干一般。
Nissārato nalakalīkadalīsamānaṃ
232自己因自己的缘故而衰损。
Attānameva parihaññati attahetu,
233即使受到养育,不感恩者也如同恶友一般。
Sampositopi kusahāya ivākataññū
234此身无时无刻不被死亡所紧随。
Kāyo na yassa anugacchati kālakerā;
48
48.
236此身犹如聚沫,又似毒痈。
Taṃ pheṇapiṇḍasadisaṃ visasūlakappaṃ
237此身是水、风、火、地诸大与蛇等众生的居处。
Toyā’nilā’nalamahīuragādhivāsaṃ,
238犹如老朽破败的屋舍,此身极为脆弱。
Jiṇṇālayaṃva paridubbalamattabhāvaṃ
239智者见此,如何还能生起欢喜?
Disvā naro kathamupeti ratiṃ sapañño?
49
49.
241寿命的灭尽,刹那刹那地逼近。
Āyukkhayaṃ samupayāti khaṇe khaṇepi
242死亡为杀戮接踵而来,衰老与病患常随不舍。
Anveti maccu hananāya jarāsipāṇī,
243逝去的时光不再倒转,过去者已不可复还。
Kālaṃ tathā na parivattati taṃ atītaṃ
244轮回中的这苦,岂非不可思议?
Dukkhaṃ idaṃ nanu bhavesu acintanīyaṃ?
50
50.
246短寿之人,于诸有中死亡易至;
Appāyukassa maraṇaṃ sulabhaṃ bhavesu
247长寿之人,则有衰老与种种灾厄;
Dīghāyukassa ca jarā vyasanaṃ ca’nekaṃ,
248如是,于诸有中,两边皆纯是苦。
Evaṃ bhave ubhayatopi ca dukkhameva
249应行持于法,以灭除众苦;
Dhammaṃ samācaratha dukkhavināsanāya;
51
51.
251于被猛烈苦火焚烧、备受逼恼的
Dukkhagginā sumahatā paripīḷitesu
252长住三界、陷于生存牢狱的众生,
Lokattayassa vasato bhavavārakesu,
253常行善法之时,即是放逸之时,
Sabbattatā sucaritassa pamādakālo
254诸贤当知,殊胜的善行并非恒久不失,你们应当反复修集。
Bho bho na hoti paramaṃ kusalaṃ ciṇātha;
52
52.
256如同草尖上的朝露一般,些许的安乐转瞬即逝。
Appaṃ sukhaṃ jalalavaṃ viya bho tiṇagge
257苦则如大海之水,遍满一切世间。
Dukkhantu sāgarajalaṃ viya sabbaloke,
258思惟亦从自性而生。
Saṃkappanā tadapi hoti sabhāvato hi
259三界一切皆为纯苦。
Sabbaṃ tilokamapi kevaladukkhameva;
53
53.
261若身无所依著,则不依身生起。
Kāyo na yassa anugacchati kāyahetu
262愚者在此世间,行种种恶而受诸苦。
Bālo anekavidhamācaratīha dukkhaṃ,
263世间此身,常为罪垢与秽浊所困。
Kāyo sadā kali malākalilañhi loke
264于色身生贪爱,便会不断经历苦患,难以超越。
Kāye rato’navarataṃ vyasanaṃ pareti
54
54.
266生满秽浊与垢染,散发出腐臭难闻的气味。
Mīḷhākaraṃ kalimalākaramāmagandhaṃ
267如同尖桩、刀剑、毒蛇般,是郁积的疾病之体。
Sūḷāsisallavisapannagarogabhūtaṃ,
268应观此身——为老死所笼罩、所缠缚;
Dehaṃ vipassatha jarāmaraṇādhivāsaṃ
269恒常舍弃它吧,这空虚、无实、应遭呵责之身;
Tucchaṃ sadā vigatasāramimaṃ vinindyaṃ;
55
55.
271苦、无常、不净,这现有之身正是如此。
Dukkhaṃ aniccamasubhaṃ vata attabhāvaṃ
272切莫生染污,恒常毕竟不可得。
Mā saṃkilesaya na vijjati jātu nicco,
273水虽点滴,于此亦无实质可言。
Ambho na vijjati hi appamapīha sāraṃ
274当践行精要之法,远离垢染与放逸。
Sāraṃ samācaratha dhammamalaṃ pamādaṃ;
56
56.
276譬如幻、阳焰、芭蕉、芦苇、泡沫之聚,
Māyāmarīcikadalīnalapheṇapuñja-
277又如恒河水浪中的水泡,
Gaṃgātaraṅgajalabubbulasannibhesu,
278于彼五蕴、六处中。
Khandhesu pañcasu chaḷāyatanesu tesu
279自我本不存在,实则无我,愚者何以言‘我’?
Attā na vijjati hi ko na vadeyya’bālo?
57
57.
281以兔角所造之车,实为无子者之虚设
Vañjhāsuto sasavisāṇamaye rathe tu,
282若长久驱驰,犹执负重而行
Dhāveyya ce cirataraṃ sadhuraṃ gahetvā,
283它如同灯焰,刹那即灭。
Dīpaccimālamiva taṃ khaṇabhaṅgabhūtaṃ
284若说身体是我,那它可说更为脆弱。
Attāti dubbalatarantu vadeyya dehaṃ;
58
58.
286愚者如同泡沫所沾粘者,
Bālo yathā salilabubbulabhājanena
287渴望者确实会饮下阳焰之水,
Ākaṇṭhato vata pibeyya marīcitoyaṃ,
288自身无实质,犹如芭蕉树,
Attāni sārarahitaṃ kadalīsamānaṃ
289因愚痴故,而说此身是无我。
Mohā bhaṇeyya khalu dehamimaṃ anattaṃ;
59
59.
291若以榕树之花与阳焰之水,
Yo’dumbarassa kusumena marīcitoyaṃ
292愚者若希求住所,则必致苦恼。
Vāsaṃ yadicchati sa khedamupeti bālo,
293自己正是因自己而毁伤,其根由即在自己。
Attānameva parihaññati attahetu
294此身之中,无论何时何地,自我皆不可得,绝非实有。
Attā na vijjati kadācidapīha dehe;
60
60.
296正如有人将芭蕉树层层剖析,
Poso yathā hi kadalī suvinibbhujanto
297纵使想找到些许精髓,也一无所获。
Sāraṃ tadappampi nopalabheyya kāmaṃ,
298于五蕴、六入之中,
Khandhesu paṃcasu chaḷāyatanesu tesu
299于诸空中,终究无有坚实可得;
Suññesu kiñcidapi nopalabheyya sāraṃ;
61
61.
301离经教故,于此即无丝毫显现可言。
Suttaṃ vinā na paṭabhāvamihatthi kiṃci
302离开身体,确实没有任何众生存在。
Dehaṃ vinā na khalu koci mihatthi satto,
303身体无有自性,唯是刹那灭坏。
Deho sabhāvarahito khaṇabhaṃgayutto,
304在此世间,哪里还有别的以自身为因而存在者呢?
Ko attahetu aparo bhuvi vijjatīha?
62
62.
306从远处看见阳焰之水,
Disvā marīcisalilañhi sudūrato bho
307愚者如鹿,以为有水面奔逐。
Bālo migo samupadhāvati toyasaññī,
308如是,对于无自性、颠倒成立之法,
Evaṃ sabhāvarahite viparītasiddhe
309通过反复思惟身体中的流转,贪欲便因此生起;
Dehe pareti parikappanayā hi rāgaṃ;
63
63.
311当思惟成熟时,于这无有自性的身体中,
Dehe sabhāvarahite parikappasiddhe
312自我实不存在,如同虚空中的闪电流转即逝,
Attā na vijjati hi vijjumivantalikkhe,
313应当修习,乐于修习,远离放逸。
Bhāvetha bhāvanaratā vigatappamādā
314为断尽一切漏,当修无我想。
Sabbāsavappahananāya anattasaññaṃ;
64
64.
316为唾液、粪便、血、泪、油脂所涂满。
Lālākarīsarudhirassuvasānulittaṃ
317这具身体垢秽混浊、毫无实质,
Dehaṃ imaṃ kalimalākalilaṃ asāraṃ,
318众生常回避这令人厌恶之物,
Sattā sadā pariharanti jigucchanīyaṃ
319犹如盛满种种不净的瓦罐。
Nānāsucīhi paripuṇṇaghaṭaṃ yatheva;
65
65.
321以四大海全部之水沐浴,
Ṇahātvā jalañhi sakalaṃ catusāgarassa
322纵以须弥山量之无上妙香涂身,
Meruppamāṇamapi gandhamanuttarañca,
323人也永远无法获得清净。
Pappoti neva manujo hi suciṃ kadāci
324诸贤,你们观何功德?或观何自身?
Kiṃ bho vipassatha guṇaṃ kimu attabhāve?
66
66.
326此身正是种种不净的聚集之处。
Deho sa eva vividhāsucisannidhāno
327此身正是遭受杀戮、束缚与疾病的根本所在。
Deho sa eva vadhabandhanarogabhūto,
328此身即是九处破裂的脓疮,
Deho sa eva navadhā paribhinnagaṇḍo
329离此身外,再无更可怖畏的坟墓。
Dehaṃ vinā bhayakaraṃ na susānamatthi;
67
67.
331或者,其内所含的屎尿等分,
Antogataṃ yadiva muttakarīsabhāgo
332出离身体,超然其外,
Dehā bahiṃ aticareyya vinikkhamitvā,
333对母亲、父亲,悲悯不再,爱恋亦已断尽,
Mātā pitā vikaruṇā ca vinaṭṭhapemā
334纵有欲乐,亲族、子女与妻室又有何义?
Kāmaṃ bhaveyyu kimu bandhusutā ca dārā?
68
68.
336这个身体犹如九个孔窍的虫窝,
Dehaṃ yathā navamukhaṃ kimisaṅghagehaṃ
337充斥着血肉筋膜、秽浊恶臭,
Maṃsaṭṭhisedarudhirākalilaṃ vigandhaṃ,
338而在此世间造作种种恶业的人,却还滋养着它,
Posenti ye vividhapāpamihācaritvā
339他们为死法所蒙蔽,犹如大醉之人!
Te mohitā maraṇadhammamaho vatevaṃ!
69
69.
341如大脓疮般的种种疾病,寄居于躯体,
Gaṇḍūpame vividharoga nivāsabhūte
342身体恒常充满血、尿、粪,
Kāye sadā rudhiramuttakarīsapuṇṇe,
343此处有人以兔豺之食为乐,
Yo ettha nandati naro sasigālabhakkhe
344而彼愚痴者,于来世确为欲而忧伤;
Kāmañhi socati parattha sa bālabuddhi;
70
70.
346喂,这犹如泡沫团一般,毫无实质。
Bho pheṇapiṇḍasadiso viya sārahīno
347如粪坑常散令人厌恶的恶臭,
Mīḷhālayo viya sadā paṭikūlagandho,
348如毒蛇窟,充满危险、饱含大苦,
Āsīvisālayanibho sabhayo sadukkho
349此身常漏不净,犹如裂开的盐瓮;
Deho sadā savati loṇaghaṭova bhinno;
71
71.
351犹如莲花,非生于地而为人所鄙,
Jātaṃ yathā na kamalaṃ bhuvi nindanīyaṃ
352它生于淤泥,污秽杂染之处,
Paṅkesu bho asucitoya samākulesu,
353同样,那利益他人、由父母所生之身,亦如此生起,
Jātaṃ tathā parahitampi ca dehabhūtaṃ
354此于世间,绝无应被叱责之理;
Taṃ nindanīyamiha jātu na hoti loke;
72
72.
356三十二相圆满具足的殊胜,
Dvattiṃsabhāgaparipūrataro viseso
357犹如世间男女集体的不净之身,
Kāyo yathā hi naranāri gaṇassa loke,
358智者于身中,究竟能得何等果报?
Kāyesu kiṃ phalamihatthi ca paṇḍitānaṃ
359那愿望难道不正是利他之行吗?
Kāmaṃ tadeva nanu hoti paropakāraṃ;
73
73.
361为人虽具高明学识,然而此身……
Posona paṇḍitatarena tathāpi deho
362应恒常长远地护持,
Sabbattanā cirataraṃ paripālanīyo,
363若欲长久存活,即应切实修持正法,
Dhammaṃ careyya suciraṃ khalu jīvamāno
364于法,诚如最胜摩尼宝,能满一切愿。
Dhamme have maṇivaro iva kāmado bho
74
74.
366犹如精心调和的牛乳
Khīre yathā suparibhāvitamosadhamhi
367其药力被油脂所遮蔽一般,
Snehena osadhabalaṃ paribhāsateva,
368法在世间被奉行时,也是如此。
Dhammo tathā iha samācarito hi loke
369犹如影子跟随那从此世走向他方的人;
Chāyāva yāti paraloka mito vajantaṃ;
75
75.
371朋友啊,犹如影子依随身体造作而各顺其形,
Kāyassa bho viracitassa yathānukūlaṃ
372而影子在清净无垢的镜中,明亮悦目地显现,
Chāyā vibhāti rucirāmaladappaṇe tu,
373作如是法,成就最上善行,以利他人。
Katvā tatheva paramaṃ kusalaṃ parattha
374以此果报,他们如获庄严。
Sambhūsitā iva bhavanti phalena tena;
76
76.
376同样地,此身正是种种痛苦所聚之处。
Dehe tathā vividhadukkha nivāsabhūte
377为无明与放逸所缚,沉迷于乐想者,
Mohā pamādavasagā sukhasaññamūḷhā,
378犹如在锋利的刀锋上舔蜜,
Tikkhe yathā khuramukhe madhulehamāno
379这劣慧者必将遭受极剧烈的痛苦。
Bāḷhañca dukkhamanugacchati hīnapañño;
77
77.
381耽著于欲念之乐,实无恒常所依,
Saṃkapparāgavigate niratattabhāve
382愚者则恒时遭受痛苦。
Dukkhaṃ sadā samadhigacchati appapañño,
383愚者于此世间,犹有乐想。
Mūḷhassa ceva sukhasaññamihatthiloke
384思惟审察之时,岂非正如吉祥果一般?
Kiṃpakkameva nanu hoti vicāramāne;
78
78.
386获得一切受用、财富、谷物等殊胜之物者,
Sabbopabhoga dhanadhaññavisesalābhī
387友!纵使容貌宛如摩竭罗幢(爱神)一般,
Rūpena bho sa makaraddhajasannibhopi,
388然而,即便值此盛年,他也不愿遭遇死亡;
Yo yobbanepi maraṇaṃ labhate akāmaṃ
389因为人心有所贪求,故其渴爱难被他人夺走。
Kāmaṃ paratthaparapāṇaharo naro hi;
79
79.
391他正是那手持破钵的乞讨者。
So yācako bhavati bhinnakapālahattho
392剃除须发,以苦荼水清净自身,
Muṇḍo dhigakkharasatehi ca tajjayanto,
393安住于比丘住处,身着粗布衣,
Bhikkhaṃ sadāribhavane sakucelavāso
394此人为此身躯,调伏他心;
Dehe paratthi paracittaharo naro yo;
80
80.
396女人恒常舍弃女性的特征,随后复又取回。
Itthī namuñcati sadā puna itthibhāvā
397而他则恒常成为他方之人。
Nārī sadā bhavati so puriso parattha,
398他若行秽犯他人之妻的禁戒之事,
Yo ācareyya paradāramalaṅghanīyaṃ
399常遭遇恐怖之事,并罹种种灾祸;
Ghorañca vindati sadā vyasanañca nekaṃ;
81
81.
401贫穷、口出恶臭,愚钝无智;
Dīno vigandhavadano ca jaḷo apañño
402恒常喑哑,面目令人厌憎。
Mūgo sadā bhavati appiyadassano ca,
403生为人身,却遭受无量之苦。
Pappoti dukkhamatulañca manussabhūto
404无智慧的人,常说虚妄之语。
Vācaṃ musā bhaṇati yo hi apaññasatto;
82
82.
406狂乱之人,已失羞耻之德。
Ummattakā vigatalajjaguṇā bhavanti
407悲苦深重者,终日沉溺于灾难与忧愁。
Dīnā sadā vyasanasokaparāyaṇā ca,
408于诸有种种中,生起丑陋之身形。
Jātā bhavesu vividhesu virūpadehā
409饮下如剧毒般的酒,丧失理智。
Pītvā halāhalavisaṃva suraṃ vipaññā;
83
83.
411凡在此处所造作的恶业
Pāpāni yena iha ācaritāni yāni
412那历经无数俱胝那由他年、不可计量的……
Yo vassakoṭinahutāni anappakāni,
413感得地狱中极恐怖、无与伦比的苦
Laddhāna ghoramatulaṃ narakesu dukkhaṃ
414在此遭受种种众多苦难。
Pappoti cettha vividhavyasanañca nekaṃ;
84
84.
416于三界一切之中,无有一法恒常。
Lokattayesu sakalesu samaṃ na kiṃci
417以三宝令世间得寂静。
Lokassa santikaraṇaṃ ratanattayena,
418彼以无上大威光,摧伏一切诸罪障,
Taṃtejasā sumahatā jitasabbapāpo
419愿我恒久远,获证一切乐。
Sohaṃ sadādhigatasabbasukho bhaveyyaṃ;
85
85.
421于此三界一切处,愿诸众生悉安乐。
Lokattayesu sakalesu ca sabbasattā
422朋友、中立者、怨敌与诸亲友,一切众生皆是如此,
Mittā ca majjharipubandhujanā ca sabbe,
423愿他们恒时无病、无畏、无忧,
Te sabbadā vigatarogabhayā visokā
424已得一切安乐,愿他们常怀喜悦。
Sabbaṃ sukhaṃ adhigatā muditā bhavantu;
86
86.
426身体犹如充满粪秽的破瓶。
Kāyo karīsabharito viya bhinnakumbho
427此身恒常是垢秽与恶习的栖止处。
Kāyo sadā kalimalavyasanādhivāso,
428世间之人,于身备受苦恼,却以为诸乐皆在于此。
Kāye vihaññati ca sabbasukhanti loko
429此身恒为死、病、老所侵逼;
Kāyo sadā maraṇarogajarādhivāso;
87
87.
431所谓青年、老年与幼年,
So yobbanoti thaviroti ca bālakoti
432死亡不择众生,唯行摧残;
Satte na pekkhati vihaññatireva maccu,
433当我站立时、躺卧时,乃至举步前行时,
Sohaṃ ṭhitopi sayitopi ca pakkamanto
434皆如实、决定地趣向死魔之口。
Gacchāmi maccuvadanaṃ niyataṃ tathā hi;
88
88.
436如是,应当如理观察这具充满过患的身体,
Evaṃ yathā vihitadosamidaṃ sarīraṃ
437应当恒常令心专注于所缘,安住于心中,
Niccaṃva taggatamanā hadaye karotha,
438修习慈心、护卫念、不净想与死随念;
Mettaṃ parittamasubhaṃ maraṇassatiñca
439具足自制者,应恒常乐于修习,精勤不懈。
Bhāvetha bhāvanaratā satataṃ yatattā;
89
89.
441布施等诸福德业,是安乐之泉源,
Dānādi puññakiriyāni sukhudrayāni
442成就彼无余之果,于此无可称量,
Katvā ca tamphalamasesa mihappameyyaṃ,
443常应行施,为利他安乐故。
Deyyaṃ sadā parahitāya sukhāya ceva
444朋友,这不就是已证得的精要了吗?
Kimbho tadeva nanu hatthagatañhi sāraṃ?
90
90.
446世间若无因,何物能生?
Hetuṃ vinā na bhavatī hi ca kiṃci loke
447正如声音由击掌而生,
Saddova pāṇitalaghaṭṭanahetujāto,
448由此,因果与性相的区别得以了别。
Evañca hetuphala bhāvavibhāgabhinno
449世间随因缘而生,随因缘而灭,亦随因缘而住。
Loko udeti ca vinassati tiṭṭhatī ca;
91
91.
451在业的因果中,如无明为其根本因,故称为业缘。
Kammassa kāraṇāmayañhi yathā avijjā
452依何业而感得生类差别?
Bho kammanā samadhigacchati jātibhedaṃ,
453缘生故,则有老死等苦。
Jātiṃ paṭicca ca jarāmaraṇādidukkhaṃ
454众生无始以来,恒时领受此苦。
Sattā sadā paṭilabhanti anādikāle;
92
92.
456业如实存在,然于愚痴与迷惑的渴望中则不显明。
Kammaṃ yathā na bhavatīha ca mohanāsā
457即使业已灭尽,于诸有中亦不再有生。
Kammakkhayāpi ca na hoti bhavesu jāti,
458由于生已灭尽,老死等苦于此即得止息。
Jātikkhayā iha jarāmaraṇādidukkhaṃ
459一切灭尽,犹如风中灯焰尽;
Sabbakkhayo bhavati dīpevānilena;
93
93.
461恒常观察此圣者法身者,
Yo passatīha satataṃ munidhammakāyaṃ
462即是见佛之人,他如是说。
Buddhaṃ sa passati naro iti so avoca,
463欲观察世尊、无垢之法——彼三界怙主;
Buddhañca dhammamamalañca tilokanāthaṃ
464且请观察,并思择法性。
Sampassituṃ vicinathā’pi ca dhammataṃ bho;
94
94.
466犹如一支磨得极为锐利的箭,深深刺入心中,
Sallaṃva bho sunisitaṃ hadaye nimuggaṃ
467为三种烦恼、种种垢秽所染,
Dosattayaṃ vividhapāpamalena littaṃ,
468是种种灾祸之器,混浊不净,
Nānāvidhabyasanabhājanamappasannaṃ
469当以智慧所成之大力,断除无余!
Paññāmayena balisena nirākarotha;
95
95.
471纵使世间万法,亦不能令其动摇,
Nākampayanti sakalāpi ca lokadhammā
472那心常远避恶染之毒箭,
Cittaṃ sadāpagatapāpakilesasallaṃ,
473色等种种境,虽然悉皆现前,
Rūpādayo ca vividhā visayā samaggā
474犹如须弥山巅为巨风所吹击,
Phuṭṭhaṃva merusikharaṃ mahatānilena;
96
96.
476如牟尼王计数轮回之苦,
Saṃsāradukkhamagaṇeyya yathā munindo
477渡过深广之波罗蜜海已,
Gambhirapāramita sāgaramuttaritvā,
478已了悟精微之应知,摧破无明之网者
Ñeyyaṃ abodhi nipuṇaṃ hatamohajālo
479是故,应恒常以利济他人为无上之行。
Tasmā sadā parahitaṃ paramaṃ ciṇātha;
97
97.
481舍离已证之解脱安乐,为利益他者,
Ohāya so’dhigatamokkhasukhaṃ paresaṃ
482为利益故,游走于诸有,身处大怖畏中。
Atthāya saṃcari bhavesu mahabbhayesu,
483如是,恒常以利他为先。
Evaṃ sadā parahitaṃ purato karitvā
484我所随行的法,正是为众生之利。
Dhammo mayānucarito jagadatthameva;
98
98.
486既已得此极为难得之人身,
Laddhāna dullabhatarañca manussayoniṃ
487又具足远离一切戏论、刹那成就的善缘,
Sabbaṃ papañcarahitaṃ khaṇasampadañca,
488了知以断除诸漏为利的法,
Ñatvāna āsavanudekahitañca dhammaṃ
489哪位有智慧的人会不常常亲近法呢?
Ko paññavā anavaraṃ na bhajeyya dhammaṃ?
99
99.
491得遇极为稀有的佛世之时,
Laddhāna buddhasamayaṃ atidullabhaṃca
492正法、无等之道,同样赐予吉祥;
Saddhamma maggamasamaṃ sivadaṃ tatheva,
493于善友众中荣显,智慧明达
Kalyāṇamittapavare matisampadañca
494哪位智者会常常不亲近法呢?
Ko buddhimā anavaraṃ na bhajeyya dhammaṃ?
100
100.
496如是,于丰盛中,已善得此难得稀有之法
Evampi dullabhataraṃ vibhave suladdhā
497远离悭吝与嗔害,希求二利之果,
Maccheradosa viratā ubhayatthakāmā,
498具足信等诸善法,恒常精进不懈怠,
Saddhādidhammasahitā satatappamattā
499诸君!诸君!为证无死,当修福德!
Bho! Bho! Karotha amatādhigamāya puññaṃ;